Vikipēdija lvwiki https://lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%81kumlapa MediaWiki 1.47.0-wmf.14 first-letter Media Special Diskusija Dalībnieks Dalībnieka diskusija Vikipēdija Vikipēdijas diskusija Attēls Attēla diskusija MediaWiki MediaWiki diskusija Veidne Veidnes diskusija Palīdzība Palīdzības diskusija Kategorija Kategorijas diskusija Portāls Portāla diskusija Vikiprojekts Vikiprojekta diskusija Education Program Education Program talk TimedText TimedText talk Modulis Moduļa diskusija Event Event talk Tēma 0 1387 4505841 4242528 2026-08-11T20:01:11Z Martin Macha 2111 92653 /* */ 4505841 wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = ''Republika Slovenija'' | pilnais_valsts_nosaukums = Slovēnijas Republika | valsts_nosaukums = Slovēnija | karoga_nosaukums = Slovēnijas karogs | karoga_attēls = Flag of Slovenia.svg | ģerboņa_nosaukums = Slovēnijas ģerbonis | ģerboņa_platums = 85px | ģerboņa_attēls = Coat of Arms of Slovenia.svg | kartes_attēls = EU-Slovenia.svg | kartes_paraksts = Slovēnija (tumši zaļā krāsā)<br />Eiropas Savienība (gaiši zaļā krāsā) | valsts_himna = ''[[Zdravljica]]'' | valsts_valodas = [[slovēņu valoda]]² |regional_languages=[[ungāru valoda]], [[itāļu valoda]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.dz-rs.si/index.php?id=101&type=98&vt=56&sb=7&st=a&mandate=-1&o=1090&sd=0&unid=PZ3%7CC12565D400354E68C1256EBC002E868A&showdoc=1 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2012|07|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110927121204/http://www.dz-rs.si/index.php?id=101&type=98&vt=56&sb=7&st=a&mandate=-1&o=1090&sd=0&unid=PZ3%7CC12565D400354E68C1256EBC002E868A&showdoc=1 |archivedate={{dat|2011|09|27||bez}} }}</ref> | galvaspilsēta = [[Ļubļana]] |latd=46|latm=03|latNS=N|longd=14|longm=30|longEW=E | lielākā_pilsēta = galvaspilsēta | valsts_iekārta = [[Parlamentāra republika]] | valsts_galvas_tituls = [[Slovēnijas prezidents|Prezidents]] | valsts_galvas_tituls2 = [[Slovēnijas premjerministrs|Premjerministrs]] | valsts_galva = [[Nataša Pirca Musara]] | valsts_galva2 = [[Janezs Janša]] | iestāšanāsESdatums = {{dat|2004|5|1}} | platība_rangs = 153. | platība_km2 = 20,273 | procenti_ūdens = 0,7<ref name="Surface2005">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.stat.si/letopis/2010/01_10/01-03-10.htm |title=Površina ozemlja in pokrovnost tal, določena planimetrično, 2005 |trans_title=Surface area and land cover determined planimetrically, 2005 |language=Slovene, English |publisher=Statistical Office of the Republika of Slovēnija |accessdate=2 February 2011 |archive-date={{dat|2011|05|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110511203510/http://www.stat.si/letopis/2010/01_10/01-03-10.htm }}</ref> | iedzīvotāju_skaits = 2 048 951<ref name="Population 2010-10-01">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.stat.si/eng/novica_prikazi.aspx?id=3705 |title=Population, Slovēnija, 1 October 2010 – final data |publisher=Statistical Office of the Republika of Slovēnija |date=31 January 2010}}</ref> | iedzīvotāju_skaita_gads = 2010 | iedzīvotāju_skaits_rangs = 145. |population_census=1 964 036 |population_census_year=2002 | apdzīvotības_blīvums_km2 = 101<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.stat.si/letopis/2010/30_10/30-09-10.htm |title=Gostota naseljenosti, 1. 7. |language=Slovene, English |trans_title=Population density, 1 July |publisher=Statistical Office of the Republika of Slovēnija |accessdate=2 February 2011 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130826070232/http://www.stat.si/letopis/2010/30_10/30-09-10.htm |archivedate={{dat|2013|08|26||bez}} }}</ref> | apdzīvotības_blīvums_rangs = 106. | IKP_PPP_gads = 2010 | IKP_PPP = $56 314&nbsp;miljardi<ref name=imf2>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.imf.org/external/pubs/ft/weo/2010/02/weodata/weorept.aspx?pr.x=29&pr.y=16&sy=2008&ey=2010&scsm=1&ssd=1&sort=country&ds=.&br=1&c=961&s=NGDP_R%2CNGDP_RPCH%2CNGDP%2CNGDPD%2CNGDPRPC%2CNGDPPC%2CNGDPDPC%2CPPPGDP%2CPPPPC&grp=0&a=|title=Slovēnija|publisher=International Monetary Fund|accessdate=20 February 2011}}</ref> | IKP_PPP_rangs = | IKP_PPP_per_capita = $28 030<ref name=imf2/> | IKP_PPP_per_capita_rangs = 32<ref>http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/b/b6/IKP_PPP_.pdf{{Novecojusi saite}}</ref> | Gini = 28,4 | Gini_gads = 2007 | Gini_kategorija = <span style="color:#090;">zems</span> | HDI_gads = 2010 | HDI = {{palielinājās}} 0,828<ref name="HDI">{{Tīmekļa atsauce|url=http://hdr.undp.org/en/media/HDR_2010_EN_Table1.pdf|title=Human Development Report 2010|year=2010|publisher=United Nations|accessdate=5 November 2010|archive-date={{dat|2010|11|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20101121150504/http://hdr.undp.org/en/media/HDR_2010_EN_Table1.pdf}}</ref> | HDI_rangs = 29. | HDI_kategorija = <span style="color:#090;">ļoti augsts</span> | neatkarības_iegūšana = Neatkarība | neatkarības_notikums = No [[Austroungārija]]s, izveidojot [[Slovēņu, horvātu un serbu valsts|Slovēņu, horvātu un serbu valsti]] | neatkarības_datums = {{dat|1918|10|29}} | neatkarības_notikums2 = No [[Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika|Dienvidslāvijas]] | neatkarības_datums2 = {{dat|1991|6|25}}<ref name="Race">{{Grāmatas atsauce |url=http://dk.fdv.uni-lj.si/dela/Race-Helena.PDF |title="Dan prej" – 26. junij 1991: diplomsko delo |language=Slovene |trans_title="A Day Before" – 26 June 1991: Diploma Thesis |first=Helena |last=Race |publisher=Faculty of Social Sciences, University of Ljubljana |year=2005 |accessdate=3 February 2011}}</ref><ref name="Prunk">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.slovenija2001.gov.si/10years/path/ |title=Path to Slovene State |first=Janko |last=Prunk |year=2001 |accessdate=3 February 2011 |publisher=Public Relations and Media Office, Government of the Republika of Slovēnija}}</ref> | valūta = [[Eiro]] ([[Eiro zīme|€]])³ | valūtas_kods = EUR | laika_zona = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | laika_zona_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | etniskās_grupas = 83% [[slovēņi]],<br /> 2% [[serbi]], 2% [[horvāti]], 1% [[bosnieši]], 12% citi un nenorādīti<ref name="2002census">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.stat.si/popis2002/en/rezultati/rezultati_red.asp?ter=SLO&st=7 |title=Census 2002: 7. Population by ethnic affiliation, Slovēnija, Census 1953, 1961, 1971, 1981, 1991 and 2002 |publisher=Statistical Office of the Republika of Slovēnija |accessdate=2 February 2011 |archive-date={{dat|2011|08|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110806084849/http://www.stat.si/popis2002/en/rezultati/rezultati_red.asp?ter=SLO&st=7 }}</ref> | domēns = [[.si]]⁴ | iso_kods_num = | iso_kods_alfa2 = | iso_kods_alfa3 = | tālsarunu_kods = 386 | ISO_3166-1_alpha2 = SI | ISO_3166-1_alpha3 = SVN | ISO_3166-1_num = 705 | piezīmes = ¹Kā noteikts Slovēnijas Republikas ģerboņa, karoga un himnas noteikumos ("Zakon o grbu, zastavi in himni Republike Slovenije ter o slovenski narodni zastavi") kopš 1994. gada un publicēts Slovēnijas Nacionālās asamblejas tīmekļa vietnē.<ref>[http://www.pisrs.si/Predpis.aspx?id=ZAKO365&pogled=osnovni PisRS<!-- Bota izveidots nosaukums- -->]</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.dz-rs.si/index.php?id=354 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2008|02|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080123091055/http://www.dz-rs.si/index.php?id=354 |archivedate={{dat|2008|01|23||bez}} }}</ref><ref name="Bozic">{{ziņu atsauce |url=http://www.delo.si/clanek/127578 |title=Katero kitico č'mo kot himno zapet' |language=Slovene |trans_title=Which Stanza Should We As the Anthem Sing? |first=Dragan |last=Božič |date=3 November 2010 |accessdate=14 February 2011 |archive-date={{dat|2011|01|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110129223748/http://www.delo.si/clanek/127578 }}</ref><br />² [[Itāļu valoda]] un [[Ungāru valoda]] ir atzītas par oficiālām valodām atsevišķos reģionos.<br />³ Līdz 2007. gadam: [[Slovēnijas tolārs]].<br />⁴ Arī [[.eu]], kopā ar citām [[Eiropas Savienība]]s dalībvalstīm. }} '''Slovēnija''' ({{val|sl|Slovenija}}), oficiāli '''Slovēnijas Republika''' (''Republika Slovenija''), ir valsts [[Centrāleiropa]]s dienvidu daļā. Tā robežojas ar [[Austrija|Austriju]] ziemeļos, [[Ungārija|Ungāriju]] ziemeļaustrumos, [[Horvātija|Horvātiju]] austrumos un dienvidos, kā arī ar [[Itālija|Itāliju]] rietumos. Tās teritoriju dienvidrietumos apskalo [[Adrijas jūra]]. Lielāko daļu valsts ziemeļu teritorijas aizņem [[Alpi]]. Slovēnijas kopējā platība ir 20 273 km², valstī dzīvo aptuveni 2 miljoni iedzīvotāju. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir [[Ļubļana]]. [[Eiropas Savienība]]s, [[Eirozona]]s, [[Šengenas līgums|Šengenas līguma]], [[NATO]] un [[Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija|OECD]] dalībvalsts. Pēc [[iekšzemes kopprodukts|iekšzemes kopprodukta]] uz vienu iedzīvotāju tā ir visattīstītākā no bijušās [[Dienvidslāvija]]s valstīm. Kulturāli Slovēnija vienmēr bijusi kā robeža starp dažādām citām [[Eiropa]]s kontinenta tautām. Tās teritorijā saskaras četrās dažādās valodu saimēs — [[Slāvu valodas|slāvu]], [[Ģermāņu valodas|ģermāņu]], [[Romāņu valodas|romāņu]] un [[somugru valodas|somugru]] — ietilpstošo tautu intereses. Pēdējo [[desmitgade|desmitgažu]] laikā iedzīvotāju nacionālais sastāvs ir kļuvis daudzveidīgāks. [[2002. gads|2002]]. gadā aptuveni 83% valsts iedzīvotāju bija slovēņi, pārējie — imigranti no bijušās Dienvidslāvijas valstīm. Lai arī Slovēnija ir [[sekulārisms|sekulāra]] valsts, visizplatītākā reliģija valstī ir [[katoļticība]], kas ir atstājis būtisku ietekmi uz mūsdienu Slovēnijas kultūru un identitāti. Otra izplatītākā reliģija ir [[islāms]], kam pievērsušies 2,4% valsts iedzīvotāju jeb 47 488 cilvēki (lielākā daļa musulmaņu Slovēnijā ir [[Bosnieši|bosniešu]] izcelsmes). == Vēsture == {{Pamatraksts|Slovēnijas vēsture}} Vēsturiski mūsdienu Slovēnijas teritorija ietilpusi dažādu valstisku veidojumu sastāvā, ieskaitot [[Romas impērija|Romas impēriju]], [[Svētā Romas impērija|Svēto Romas impēriju]], kā arī [[Hābsburgu monarhija|Hābsburgu]] valdījumus. Pēc [[Austroungārija]]s sabrukuma ietilpa [[1918]]. gadā dibinātājā [[Slovēņu, horvātu un serbu valsts|Slovēņu, horvātu un serbu valstī]], vēlāk [[Serbu, horvātu un slovēņu karaliste]]s, no 1929. gada [[Dienvidslāvijas Karaliste]], teritorijā. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Slovēnijas teritoriju [[Okupācija|okupēja]] un [[Aneksija|anektēja]] vairākas valstis — [[Trešais reihs|Vācija]], [[Fašistiskā Itālija|Itālija]], [[Ungārijas Karaliste (1920—1946)|Ungārija]] un [[Horvātijas Neatkarīgā valsts|Horvātija]]. Pēc kara beigām Slovēnija kā [[Slovēnijas Sociālistiskā Republika]] ietilpa [[Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika|DSFR]] sastāvā. [[1991]]. gada 25. jūnijā tā pasludināja neatkarību no Dienvidslāvijas. Latvijas valdība Slovēnijas neatkarību atzina 1991. gada 29. augustā. Šajā pašā dienā Slovēnija atzina Latvijas neatkarību. Diplomātiskās attiecības nodibinātas 1991. gada 30. septembrī. == Valsts raksturojums == [[Attēls:Triglav.jpg|thumb|250px|[[Triglavs]]]] Pašlaik Slovēnija ir parlamentāra republika. Latvijas un Slovēnijas divpusējās attiecības ir ļoti labas un aktīvas, veiksmīgi norit sadarbība tieslietu un iekšlietu, aizsardzības, kā arī kultūras jomās. Slovēnija ir vienīgā Dienvidslāvijas valsts, kas atdalījusies no šīs valstu savienības bez liela kara. Tas varēja notikt tikai tāpēc, ka slovēņi jau Dienvidslāvijas laikā jutās samērā neatkarīgi. Viņiem ir sava [[kultūra]] un labi attīstīta [[ekonomika|saimniecība]]. Slovēnijā dzīvoja tikai 7% no Dienvidslāvijas iedzīvotājiem, toties lielvalsts budžetā tā ienesa ¼ daļu no ienākumiem. == Iedzīvotāji == No 2,1 miljoniem iedzīvotāju, pamattauta jeb [[slovēņi]] veido aptuveni 83%. Pārējās etniskās grupas ietver [[Serbi|serbus]], [[Horvāti|horvātus]], [[Bosnieši|bosniešus]] un [[Ungāri|ungārus]]. Galvenokārt valstī dzīvo katoļi (~57%). Ir arī citu [[Kristietība|kristietības]] konfesiju pārstāvji, [[musulmaņi]] (2,4% valsts iedzīvotāju jeb 47 488 cilvēki) un [[Ateisms|ateisti]]. == Administratīvais iedalījums == {{pamatraksts|Slovēnijas administratīvais iedalījums}} Slovēnijā vienlaikus ir spēkā vairāki iedalījumi: valsts tiek iedalīta 12 statistiskos reģionos, kuri galvenokārt savāc statistiku, 10 vēlēšanu apriņķos, 58 valsts administratīvajās vienībās (kuras atbild par lietām, kas pārsniedz pašvaldību kompetenci) un 212 pašvaldībās (kopš 2011. gada). == Sports == Kopš 1991. gada, kad tika dibināta Slovēnija, šīs valsts sportisti ir ieguvuši 52 medaļas [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], no tām 12 medaļas ir zelta. Līdzīgi kā daudzās citās Eiropas valstīs, Slovēnijā populārākais sporta veids ir [[futbols]]. [[Slovēnijas futbola izlase]] ir piedalījusies [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000. gada Eiropas čempionātā]], kā arī [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausos]]. Lielu popularitāti ir guvuši arī [[hokejs]] un [[basketbols]]. [[Slovēnijas basketbola izlase]] 2017. gadā uzvarēja [[2017. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionātā]]. [[Slovēnijas hokeja izlase]] regulāri ir spēlējusi [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionātos]]. == Skatīt arī == * [[Slovēnijas pilsētu uzskaitījums]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.slovenia.si/ Slovenia.si]. Your gateway to information on Slovenia. * [http://www.vlada.si/en/ Government of the Republic of Slovenia] * [https://web.archive.org/web/20041127070239/http://slovenia.info/ Slovēnija] {{Eiropa}} {{ES valstis}} {{NATO}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Slovēnija| ]] 9mbji1voi05gkrc7ui145cq9ddjkkzu 4505843 4505841 2026-08-11T20:08:31Z Martin Macha 2111 92653 /* */ 4505843 wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = ''Republika Slovenija'' | pilnais_valsts_nosaukums = Slovēnijas Republika | valsts_nosaukums = Slovēnija | karoga_nosaukums = Slovēnijas karogs | karoga_attēls = Flag of Slovenia.svg | ģerboņa_nosaukums = Slovēnijas ģerbonis | ģerboņa_platums = 85px | ģerboņa_attēls = Coat of Arms of Slovenia.svg | kartes_attēls = EU-Slovenia.svg | kartes_paraksts = Slovēnija (tumši zaļā krāsā)<br />Eiropas Savienība (gaiši zaļā krāsā) | valsts_himna = ''[[Zdravljica]]'' | valsts_valodas = [[slovēņu valoda]]² |regional_languages=[[ungāru valoda]], [[itāļu valoda]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.dz-rs.si/index.php?id=101&type=98&vt=56&sb=7&st=a&mandate=-1&o=1090&sd=0&unid=PZ3%7CC12565D400354E68C1256EBC002E868A&showdoc=1 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2012|07|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110927121204/http://www.dz-rs.si/index.php?id=101&type=98&vt=56&sb=7&st=a&mandate=-1&o=1090&sd=0&unid=PZ3%7CC12565D400354E68C1256EBC002E868A&showdoc=1 |archivedate={{dat|2011|09|27||bez}} }}</ref> | galvaspilsēta = [[Ļubļana]] |latd=46|latm=03|latNS=N|longd=14|longm=30|longEW=E | lielākā_pilsēta = galvaspilsēta | valsts_iekārta = [[Parlamentāra republika]] | valsts_galvas_tituls = [[Slovēnijas prezidents|Prezidents]] | valsts_galvas_tituls2 = [[Slovēnijas premjerministrs|Premjerministrs]] | valsts_galva = [[Nataša Pirca Musara]] | valsts_galva2 = [[Janezs Janša]] | iestāšanāsESdatums = {{dat|2004|5|1}} | platība_rangs = 153. | platība_km2 = 20,273 | procenti_ūdens = 0,7<ref name="Surface2005">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.stat.si/letopis/2010/01_10/01-03-10.htm |title=Površina ozemlja in pokrovnost tal, določena planimetrično, 2005 |trans_title=Surface area and land cover determined planimetrically, 2005 |language=Slovene, English |publisher=Statistical Office of the Republika of Slovēnija |accessdate=2 February 2011 |archive-date={{dat|2011|05|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110511203510/http://www.stat.si/letopis/2010/01_10/01-03-10.htm }}</ref> | iedzīvotāju_skaits = 2 136 385<ref>{{cite web |url=https://www.stat.si/statweb |title=Prebivalci Slovenije |website=www.stat.si |access-date=11 August 2026}}</ref> | iedzīvotāju_skaita_gads = 2026 | iedzīvotāju_skaits_rangs = 145. |population_census=1 964 036 |population_census_year=2002 | apdzīvotības_blīvums_km2 = 105,4 | apdzīvotības_blīvums_rangs = | IKP_PPP_gads = 2026 | IKP_PPP = $129 498&nbsp;miljardi<ref name="IMFWEO.SI">{{cite web |url=https://data.imf.org/en/Data-Explorer?datasetUrn=IMF.RES:WEO(9.0.0)|title=World Economic Outlook Database, April 2026 Edition. (Slovenia) |publisher=[[International Monetary Fund]] |website=www.imf.org |date=14 April 2026 |access-date=11 August 2026}}</ref> | IKP_PPP_rangs = 99th | IKP_PPP_per_capita = $60 663<ref name="IMFWEO.SI" /> | IKP_PPP_per_capita_rangs = 36 | Gini = 23,4 | Gini_gads = 2023 | Gini_kategorija = <span style="color:#090;">zems</span> | HDI_gads = 2023 | HDI = {{palielinājās}} 0,931<ref name="HDI">{{cite web|url=https://hdr.undp.org/system/files/documents/global-report-document/hdr2023-24overviewen.pdf|title=Human Development Report 2023/2024|publisher=[[United Nations Development Programme]]|date=14 March 2024|access-date=14 March 2024}}</ref> | HDI_rangs = 21. | HDI_kategorija = <span style="color:#090;">ļoti augsts</span> | neatkarības_iegūšana = Neatkarība | neatkarības_notikums = No [[Austroungārija]]s, izveidojot [[Slovēņu, horvātu un serbu valsts|Slovēņu, horvātu un serbu valsti]] | neatkarības_datums = {{dat|1918|10|29}} | neatkarības_notikums2 = No [[Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika|Dienvidslāvijas]] | neatkarības_datums2 = {{dat|1991|6|25}}<ref name="Race">{{Grāmatas atsauce |url=http://dk.fdv.uni-lj.si/dela/Race-Helena.PDF |title="Dan prej" – 26. junij 1991: diplomsko delo |language=Slovene |trans_title="A Day Before" – 26 June 1991: Diploma Thesis |first=Helena |last=Race |publisher=Faculty of Social Sciences, University of Ljubljana |year=2005 |accessdate=3 February 2011}}</ref><ref name="Prunk">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.slovenija2001.gov.si/10years/path/ |title=Path to Slovene State |first=Janko |last=Prunk |year=2001 |accessdate=3 February 2011 |publisher=Public Relations and Media Office, Government of the Republika of Slovēnija}}</ref> | valūta = [[Eiro]] ([[Eiro zīme|€]])³ | valūtas_kods = EUR | laika_zona = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | laika_zona_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | etniskās_grupas = 83% [[slovēņi]],<br /> 2% [[serbi]], 2% [[horvāti]], 1% [[bosnieši]], 12% citi un nenorādīti<ref name="2002census">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.stat.si/popis2002/en/rezultati/rezultati_red.asp?ter=SLO&st=7 |title=Census 2002: 7. Population by ethnic affiliation, Slovēnija, Census 1953, 1961, 1971, 1981, 1991 and 2002 |publisher=Statistical Office of the Republika of Slovēnija |accessdate=2 February 2011 |archive-date={{dat|2011|08|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110806084849/http://www.stat.si/popis2002/en/rezultati/rezultati_red.asp?ter=SLO&st=7 }}</ref> | domēns = [[.si]]⁴ | iso_kods_num = | iso_kods_alfa2 = | iso_kods_alfa3 = | tālsarunu_kods = 386 | ISO_3166-1_alpha2 = SI | ISO_3166-1_alpha3 = SVN | ISO_3166-1_num = 705 | piezīmes = ¹Kā noteikts Slovēnijas Republikas ģerboņa, karoga un himnas noteikumos ("Zakon o grbu, zastavi in himni Republike Slovenije ter o slovenski narodni zastavi") kopš 1994. gada un publicēts Slovēnijas Nacionālās asamblejas tīmekļa vietnē.<ref>[http://www.pisrs.si/Predpis.aspx?id=ZAKO365&pogled=osnovni PisRS<!-- Bota izveidots nosaukums- -->]</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.dz-rs.si/index.php?id=354 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2008|02|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080123091055/http://www.dz-rs.si/index.php?id=354 |archivedate={{dat|2008|01|23||bez}} }}</ref><ref name="Bozic">{{ziņu atsauce |url=http://www.delo.si/clanek/127578 |title=Katero kitico č'mo kot himno zapet' |language=Slovene |trans_title=Which Stanza Should We As the Anthem Sing? |first=Dragan |last=Božič |date=3 November 2010 |accessdate=14 February 2011 |archive-date={{dat|2011|01|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110129223748/http://www.delo.si/clanek/127578 }}</ref><br />² [[Itāļu valoda]] un [[Ungāru valoda]] ir atzītas par oficiālām valodām atsevišķos reģionos.<br />³ Līdz 2007. gadam: [[Slovēnijas tolārs]].<br />⁴ Arī [[.eu]], kopā ar citām [[Eiropas Savienība]]s dalībvalstīm. }} '''Slovēnija''' ({{val|sl|Slovenija}}), oficiāli '''Slovēnijas Republika''' (''Republika Slovenija''), ir valsts [[Centrāleiropa]]s dienvidu daļā. Tā robežojas ar [[Austrija|Austriju]] ziemeļos, [[Ungārija|Ungāriju]] ziemeļaustrumos, [[Horvātija|Horvātiju]] austrumos un dienvidos, kā arī ar [[Itālija|Itāliju]] rietumos. Tās teritoriju dienvidrietumos apskalo [[Adrijas jūra]]. Lielāko daļu valsts ziemeļu teritorijas aizņem [[Alpi]]. Slovēnijas kopējā platība ir 20 273 km², valstī dzīvo aptuveni 2 miljoni iedzīvotāju. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir [[Ļubļana]]. [[Eiropas Savienība]]s, [[Eirozona]]s, [[Šengenas līgums|Šengenas līguma]], [[NATO]] un [[Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija|OECD]] dalībvalsts. Pēc [[iekšzemes kopprodukts|iekšzemes kopprodukta]] uz vienu iedzīvotāju tā ir visattīstītākā no bijušās [[Dienvidslāvija]]s valstīm. Kulturāli Slovēnija vienmēr bijusi kā robeža starp dažādām citām [[Eiropa]]s kontinenta tautām. Tās teritorijā saskaras četrās dažādās valodu saimēs — [[Slāvu valodas|slāvu]], [[Ģermāņu valodas|ģermāņu]], [[Romāņu valodas|romāņu]] un [[somugru valodas|somugru]] — ietilpstošo tautu intereses. Pēdējo [[desmitgade|desmitgažu]] laikā iedzīvotāju nacionālais sastāvs ir kļuvis daudzveidīgāks. [[2002. gads|2002]]. gadā aptuveni 83% valsts iedzīvotāju bija slovēņi, pārējie — imigranti no bijušās Dienvidslāvijas valstīm. Lai arī Slovēnija ir [[sekulārisms|sekulāra]] valsts, visizplatītākā reliģija valstī ir [[katoļticība]], kas ir atstājis būtisku ietekmi uz mūsdienu Slovēnijas kultūru un identitāti. Otra izplatītākā reliģija ir [[islāms]], kam pievērsušies 2,4% valsts iedzīvotāju jeb 47 488 cilvēki (lielākā daļa musulmaņu Slovēnijā ir [[Bosnieši|bosniešu]] izcelsmes). == Vēsture == {{Pamatraksts|Slovēnijas vēsture}} Vēsturiski mūsdienu Slovēnijas teritorija ietilpusi dažādu valstisku veidojumu sastāvā, ieskaitot [[Romas impērija|Romas impēriju]], [[Svētā Romas impērija|Svēto Romas impēriju]], kā arī [[Hābsburgu monarhija|Hābsburgu]] valdījumus. Pēc [[Austroungārija]]s sabrukuma ietilpa [[1918]]. gadā dibinātājā [[Slovēņu, horvātu un serbu valsts|Slovēņu, horvātu un serbu valstī]], vēlāk [[Serbu, horvātu un slovēņu karaliste]]s, no 1929. gada [[Dienvidslāvijas Karaliste]], teritorijā. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Slovēnijas teritoriju [[Okupācija|okupēja]] un [[Aneksija|anektēja]] vairākas valstis — [[Trešais reihs|Vācija]], [[Fašistiskā Itālija|Itālija]], [[Ungārijas Karaliste (1920—1946)|Ungārija]] un [[Horvātijas Neatkarīgā valsts|Horvātija]]. Pēc kara beigām Slovēnija kā [[Slovēnijas Sociālistiskā Republika]] ietilpa [[Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika|DSFR]] sastāvā. [[1991]]. gada 25. jūnijā tā pasludināja neatkarību no Dienvidslāvijas. Latvijas valdība Slovēnijas neatkarību atzina 1991. gada 29. augustā. Šajā pašā dienā Slovēnija atzina Latvijas neatkarību. Diplomātiskās attiecības nodibinātas 1991. gada 30. septembrī. == Valsts raksturojums == [[Attēls:Triglav.jpg|thumb|250px|[[Triglavs]]]] Pašlaik Slovēnija ir parlamentāra republika. Latvijas un Slovēnijas divpusējās attiecības ir ļoti labas un aktīvas, veiksmīgi norit sadarbība tieslietu un iekšlietu, aizsardzības, kā arī kultūras jomās. Slovēnija ir vienīgā Dienvidslāvijas valsts, kas atdalījusies no šīs valstu savienības bez liela kara. Tas varēja notikt tikai tāpēc, ka slovēņi jau Dienvidslāvijas laikā jutās samērā neatkarīgi. Viņiem ir sava [[kultūra]] un labi attīstīta [[ekonomika|saimniecība]]. Slovēnijā dzīvoja tikai 7% no Dienvidslāvijas iedzīvotājiem, toties lielvalsts budžetā tā ienesa ¼ daļu no ienākumiem. == Iedzīvotāji == No 2,1 miljoniem iedzīvotāju, pamattauta jeb [[slovēņi]] veido aptuveni 83%. Pārējās etniskās grupas ietver [[Serbi|serbus]], [[Horvāti|horvātus]], [[Bosnieši|bosniešus]] un [[Ungāri|ungārus]]. Galvenokārt valstī dzīvo katoļi (~57%). Ir arī citu [[Kristietība|kristietības]] konfesiju pārstāvji, [[musulmaņi]] (2,4% valsts iedzīvotāju jeb 47 488 cilvēki) un [[Ateisms|ateisti]]. == Administratīvais iedalījums == {{pamatraksts|Slovēnijas administratīvais iedalījums}} Slovēnijā vienlaikus ir spēkā vairāki iedalījumi: valsts tiek iedalīta 12 statistiskos reģionos, kuri galvenokārt savāc statistiku, 10 vēlēšanu apriņķos, 58 valsts administratīvajās vienībās (kuras atbild par lietām, kas pārsniedz pašvaldību kompetenci) un 212 pašvaldībās (kopš 2011. gada). == Sports == Kopš 1991. gada, kad tika dibināta Slovēnija, šīs valsts sportisti ir ieguvuši 52 medaļas [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], no tām 12 medaļas ir zelta. Līdzīgi kā daudzās citās Eiropas valstīs, Slovēnijā populārākais sporta veids ir [[futbols]]. [[Slovēnijas futbola izlase]] ir piedalījusies [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000. gada Eiropas čempionātā]], kā arī [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausos]]. Lielu popularitāti ir guvuši arī [[hokejs]] un [[basketbols]]. [[Slovēnijas basketbola izlase]] 2017. gadā uzvarēja [[2017. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionātā]]. [[Slovēnijas hokeja izlase]] regulāri ir spēlējusi [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionātos]]. == Skatīt arī == * [[Slovēnijas pilsētu uzskaitījums]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.slovenia.si/ Slovenia.si]. Your gateway to information on Slovenia. * [http://www.vlada.si/en/ Government of the Republic of Slovenia] * [https://web.archive.org/web/20041127070239/http://slovenia.info/ Slovēnija] {{Eiropa}} {{ES valstis}} {{NATO}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Slovēnija| ]] 83zp1klyatc8ik9df591qhk3zb63hqm 0 11428 4505745 4443304 2026-08-11T14:37:46Z Bendžamins 76862 4505745 wikitext text/x-wiki '''19. marts''' ir gada 78. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (79. diena [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 287 dienas. == Vārda dienas == [[Jāzeps (personvārds)|Jāzeps]] == Notikumi == * [[1829. gads]] — pieņemts pašreizējais [[Urugvajas ģerbonis]]. * [[1831. gads]] — [[Ņujorka]]s pilsētas bankā notika pirmā lielā banku aplaupīšana [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēsturē, laupītājiem nolaupot {{ASV dolārs|245 tūkstošus}}. * [[1931. gads]] — ASV, [[Nevada]]s štatā tika legalizētas [[azartspēles]]. * [[1944. gads]] — [[Otrais pasaules karš]]: [[Vērmahts|vācu armija]] okupēja [[Ungārijas Karaliste (1920—1946)|Ungāriju]]. * [[1945. gads]] — Otrais pasaules karš: ** [[Ādolfs Hitlers]] izdeva "Izdedzinātās zemes pavēli" (''Nerobefehl''), kas paredzēja iznīcināt visu Vācijas rūpniecisko potenciālu, militāro un civilo infrastruktūru, komunikācijas un pārējos nozīmīgos objektus. ** pie [[Japāna]]s krastiem bumbvedējam ietriecoties ASV [[Aviācijas bāzeskuģis|aviācijas bāzeskuģī]] ''USS Franklin'', gāja bojā 800 apkalpes locekļi un tika sabojāts kuģis. * [[1946. gads]] — [[Gviāna|Franču Gviāna]], [[Gvadelupa]], [[Martinika]] un [[Reinjona]] kļuva par [[Francijas aizjūras departamenti]]em. * [[1962. gads]] — [[Alžīrijas neatkarības karš]]: stājās spēkā uguns pārtraukšana. * [[1972. gads]] — [[Indija]] un [[Bangladeša]] noslēdza draudzības līgumu. * [[1981. gads]] — ''[[Space Shuttle]]'' ''[[Columbia (kosmoplāns)|Columbia]]'' pirmstarta sagatavošanas laikā gāja bojā trīs un tika ievainoti pieci strādnieki. * [[1990. gads Latvijā|1990. gads]] — [[Latvija|Latvijā]] notika mācību iestāžu pārdēvēšana: [[Pēteris Stučka|Pētera Stučkas]] Latvijas valsts universitāti pārdēvēja par [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitāti]], bet [[Arvīds Pelše|Arvīda Pelšes]] Rīgas politehnisko institūtu — par [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehnisko universitāti]]. * [[1991. gads Latvijā|1991. gads]] — [[lībieši]] ar likumu tika pasludināti par Latvijas seno pamattautību. * [[2003. gads]] — ASV sāka pirmos uzlidojumus [[Bagdāde]]i [[Irāka|Irākā]]. * [[2006. gads]] — [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] notika prezidenta vēlēšanas; uz trešo termiņu tika ievēlēts līdzšinējais prezidents [[Aļaksandrs Lukašenka|Aleksandrs Lukašenko]]. * [[2007. gads]] — [[akmeņogles|ogļu]] raktuvēs [[Kemerovas apgabals|Kemerovas apgabalā]], [[Krievija|Krievijā]], [[metāns|metāna]] eksplozijā bojā gāja 108 cilvēki. * [[2019. gads]] — dibināta ASV masu mediju korporācija ''[[Fox Corporation]]''. * [[2023. gads]] — [[Šveice]]s investīciju banka ''[[UBS Group AG]]'' piekrita pirkt ''[[Credit Suisse]]'' par 3 miljardiem [[Šveices franks|Šveices franku]] (3,2 miljardiem ASV dolāru), veicot visu akciju darījumu ar Šveices valdības un Šveices finanšu tirgus uzraudzības iestādes starpniecību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/20.03.2023-sveice-banka-ubs-parnems-grutibas-nonakuso-credit-suisse.a501512/|title=Šveicē banka «UBS» pārņems grūtībās nonākušo «Credit Suisse» |website=www.lsm.lv|access-date=2023-03-20|language=lv}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |title=Šveices bankas "Credit Suisse" sabrukums: sekas un neatbildētie jautājumi |url=https://lsm.social.ebu.io/B4C681GI4URL |accessdate={{dat|2023|7|28||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2023|3|2||bez}}}}</ref> == Dzimuši == * [[1813. gads]] — [[Deivids Livingstons]] (''David Livingstone''), skotu misionārs, Āfrikas pētnieks (miris 1873. gadā) * [[1849. gads]] — [[Alfreds fon Tirpics]] (''Alfred von Tirpitz''), vācu admirālis (miris 1930. gadā) * [[1860. gads]] — [[Viljams Dženingss Braians]] (''William Jennings Bryan''), amerikāņu politiķis (miris 1925. gadā) * [[1873. gads]] — [[Makss Rēgers]] (''Max Reger''), vācu komponists (miris 1916. gadā) * [[1878. gads]] — [[Henrikuss Tromps]] (''Henricus Tromp''), nīderlandiešu airētājs (miris 1962. gadā) * [[1900. gads]] — [[Frederiks Žolio-Kirī]] (''Frédéric Joliot-Curie''), Francijas fiziķis (miris 1958. gadā) * [[1905. gads]] — [[Alberts Špērs]] (''Albert Speer''), nacistu amatpersona (miris 1981. gadā) * [[1906. gads]] — [[Ādolfs Eihmanis]] (''Adolf Eichmann''), nacistu amatpersona (miris 1962. gadā) * [[1919. gads]] — [[Elizabete Anskomba]] (''Elizabeth Anscombe''), britu filozofe (mirusi 2001. gadā) * [[1928. gads]] — [[Patriks Makgūens]] (''Patrick McGoohan''), īru-amerikāņu aktieris (miris 2009. gadā) * [[1933. gads]] — [[Filips Rots]] (''Philip Milton Roth''), ebreju izcelsmes ASV rakstnieks (miris 2018. gadā) * [[1937. gads]] — [[Egons Krencs]] (''Egon Krenz''), VDR politiķis * [[1947. gads]] — [[Glenna Klouza]] (''Glenn Close''), amerikāņu aktrise * [[1949. gads]] — [[Valērijs Ļeontjevs]] (''Валерий Леонтьев''), krievu dziedātājs * [[1953. gads]] — [[Lenins Moreno]] (''Lenín Moreno''), Ekvadoras prezidents * [[1955. gads]] — [[Brūss Viliss]] (''Bruce Willis''), ASV aktieris * [[1956. gads]] — [[Jegors Gaidars]] (''Егор Гайдар''), krievu politiķis (miris 2009. gadā) * [[1957. gads Latvijā|1957. gads]] — [[Freda Kalēja]], latviešu operdziedātāja * [[1964. gads]] — [[Nikola Larīni]] (''Nicola Larini''), itāliešu autobraucējs * [[1976. gads]] — [[Alesandro Nesta]] (''Alessandro Nesta''), itāliešu futbolists * [[1979. gads]] — [[Djego Forlans]] (''Diego Forlán''), Urugvajas futbolists * [[1981. gads]] — [[Kolo Ture]] (''Kolo Touré''), Kotdivuāras futbolists un treneris * [[1990. gads]] — [[Andešs Nilsons]] (''Anders Nilsson''), zviedru hokeja vārtsargs * [[1993. gads]] — [[Hakīms Zijāšs]] (''حكيم زياش‎''), Marokas futbolists == Miruši == * [[59. gads]] — [[Agripīna Jaunākā]] (''Agrippina minor''), Romas imperatore (dzimusi 15. gadā) * [[1238. gads]] — [[Henriks I Bārdainais|Henriks I]] (''Henryk I Brodaty''), Polijas kņazs (dzimis ap 1165. — 1170. gadu) * [[1286. gads]] — [[Aleksandrs III Dankelds|Aleksandrs III]] (''Alexander III''), Skotijas karalis (dzimis 1241. gadā) * [[1406. gads]] — [[Ibn Haldūns]] (''ابن خلدون''), arābu vēsturnieks (dzimis 1406. gadā) * [[1721. gads]] — [[Klements XI]] (''Clemens XI''), Romas pāvests (dzimis 1649. gadā) * [[1746. gads]] — [[Anna Leopoldovna (Krievijas Impērijas reģente)|Anna Leopoldovna]] (''Анна Леопольдовна''), Krievijas imperatora Ivana VI reģente (dzimusi 1718. gadā) * [[1884. gads]] — [[Eliass Lenrūts]] (''Elias Lönnrot''), somu folkloras vācējs, ārsts (dzimis 1802. gadā) * [[1891. gads Latvijā|1891. gads]] — [[Jānis Frīdrihs Baumanis]], latviešu arhitekts (dzimis 1834. gadā) * [[1930. gads]]: ** [[Artūrs Balfūrs]] (''Arthur Balfour''), Apvienotās Karalistes premjerministrs (dzimis 1848. gadā) ** [[Vilfrids Mihails Voiničs]] (''Wilfrid Michael Voynich''), bibliofils (dzimis 1865. gadā) * [[1942. gads]] — [[Klitons Harts Meriams]] (''Clinton Hart Merriam''), ASV zoologs (dzimis 1855. gadā) * [[1943. gads]] — [[Franks Nitti]] (''Frank Nitti''), ASV gangsteris (dzimis 1883. gadā) * [[1945. gads]]: ** [[Frīdrihs Froms]] (''Friedrich Fromm''), Vācijas nacistu amatpersona, ģenerālpulkvedis (dzimis 1888. gadā) ** [[Mārtiņš Vācietis]], latviešu ģenerālis (dzimis 1873. gadā) * [[1950. gads]] — [[Edgars Raiss Barouzs]] (''Edgar Rice Burroughs''), ASV rakstnieks (dzimis 1875. gadā) * [[1955. gads]]: ** [[Leonīds Govorovs]] (''Леонид Говоров''), PSRS maršals (dzimis 1897. gadā) ** [[Mihājs Kāroji]] (''Károlyi Mihály''), Ungārijas prezidents (dzimis 1875. gadā) * [[2008. gads]] — [[Arturs Klārks]] ('' Arthur Clarke''), angļu rakstnieks (dzimis 1917. gadā) * [[2023. gads]] — [[Žans Žaks Favjē]] (''Jean-Jacques Favier''), Francijas kosmonauts (dzimis 1949. gadā) * [[2025. gads Latvijā|2025. gads]] — [[Ringolds Kalnenieks]], latviešu šosejas riteņbraucējs (dzimis 1944. gadā) * [[2026. gads]] — [[Čaks Noriss]] (''Chuck Norris''), ASV aktieris (dzimis 1940. gadā) == Svētku un piemiņas dienas == * [[Falles svētki]] ([[Valensija (Spānija)|Valensija]]) * [[Tēva diena]] ([[Beļģija]], [[Portugāle]] un [[Spānija]]) == Atsauces == {{atsauces}} {{Viss gads}} [[Kategorija:Marts]] 5nukkhiygey2zrwkaec1e9n666v0gff 10 15425 4505827 4505661 2026-08-11T19:13:36Z Biafra 13794 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +1 4505827 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|50px]] * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? [[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? [[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|50px]] * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? [[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|50px]] * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? [[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? [[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? [[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? [[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|50px]] * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? [[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|50px]] * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? [[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? [[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|50px]] * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? [[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? [[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? [[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? [[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? [[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|50px]] * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? [[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|50px]] * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? [[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? [[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|50px]] * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? [[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? [[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? [[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? [[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? [[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? [[Attēls:Iena.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? [[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|50px]] * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? [[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|50px]] * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? [[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? [[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? [[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|50px]] * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|50px]] * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? [[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|50px]] * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? [[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|50px]] * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? [[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? [[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? [[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? [[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|50px]] * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? [[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? [[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? [[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|50px]] * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? [[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? [[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? [[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|50px]] * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? [[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? [[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? [[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? [[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? [[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? [[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|50px]] * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? [[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|50px]] * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? [[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? [[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|50px]] * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? [[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|50px]] * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? [[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? [[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas Bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? [[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? [[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? [[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? [[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? [[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? [[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? [[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|50px]] * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? [[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? [[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? [[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? [[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? [[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? [[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? [[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? [[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? [[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? [[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? [[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|50px]] * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? [[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? [[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? [[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? [[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|50px]] * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? [[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|50px]] * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? [[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? [[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|50px]] * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas Bruņotie spēki|Ukrainas Bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? [[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? [[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? [[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? [[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? [[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]] * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]? [[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? [[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? [[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? [[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]] * ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? [[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? [[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? [[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? [[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? [[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? [[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]] * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? [[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? [[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]] * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? [[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]] * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? [[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? [[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? [[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]] * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? [[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]] * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? [[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? [[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]] * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? [[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? [[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]] * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? [[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? [[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? [[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? [[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? [[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]] * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? [[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? [[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? [[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? [[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]] * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? [[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? [[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? [[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]] * ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā? * ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos? [[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]] * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? [[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? [[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>? * ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu? * ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])? [[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā? * ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām? * ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks? [[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]] * ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija? * ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]? * ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]? [[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā? * ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]? [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga? * ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"? * ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem? [[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]? * ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli? * ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju? [[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>? * ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās? * ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]? [[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]? * ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i? [[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i? * ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm? * ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā? [[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>? * ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"? [[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām? * ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]? [[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]] * ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>? * ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē? * ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū? [[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku? * ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}? * ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos? [[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves? * ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski? * ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju? [[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]] * ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]? * ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]? * ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas? [[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta? * ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā? * ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes? [[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>? * ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju? * ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]? [[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu? * ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām? * ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu? [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]? * ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]? [[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>? * ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem? * ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta? [[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]? * ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]? [[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]] * ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]? * ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta? [[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]? * ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]? * ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s? [[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]] * ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>? * ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"? * ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]? [[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>? * ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]? * ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''? [[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru? * ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]? [[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]? * ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi? [[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]] * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā? * ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas? * ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''? [[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba? * ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita? [[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas? * ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]? * ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā? [[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]] * ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>? * ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums? * ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē? [[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]? * ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]? * ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes? [[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]? * ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]? * ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? [[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]? * ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]? [[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>? * ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs? * ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā? [[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē? * ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]? * ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]? [[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]] * ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi? * ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti? * ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā? [[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>? * ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]? * ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu? [[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks? * ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem? [[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]] * ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"? [[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem? * ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''? * ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā? * ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)? * ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā? [[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu? * ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības? [[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]] * ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"? * ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to? * ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku? [[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]? * ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti? [[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]] * ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē? * ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi? * ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]? [[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]] * ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]? * ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja? * ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta? [[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju? * ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku? * ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas? [[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]] * ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu? [[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā? * ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs? [[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]] * ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā? [[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]? * ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību? [[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]? * ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas? * ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums? [[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)? * ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas? * ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? [[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]] * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu? * ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē? * ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta? [[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā? * ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām? * ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota? [[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]] * ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]? * ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam? * ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību? [[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]? * ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]? * ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]? [[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs? * ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra? * ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā? [[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere? * ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s? * ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus? [[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]] * ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>? * ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē? * ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību? [[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts? * ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim? * ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku? [[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]] * ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>? * ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]? * ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā? * ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā? * ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju? [[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]? * ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]? [[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]? * ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''? * ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}? [[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>? * ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]? * ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]? [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>? * ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]? * ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)? [[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos? * ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku? * ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas? [[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju? * ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai? * ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)? [[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli? * ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni? * ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā? [[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas? * ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu? * ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas? [[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts? * ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi? * ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām? [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]? * ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]? * ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā? [[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]? * ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē? [[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]] * ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>? * ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus? * ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā? [[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus? * ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni? * ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē? [[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem? * ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē? * ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam? [[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]] * ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju? * ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā? * ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]? [[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā? * ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]? * ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā? [[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]] * ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts? * ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči? * ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā? [[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā? * ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums? [[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā? * ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā? * ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta? * ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]? * ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''? [[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]] * ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru? * ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]? * ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika? [[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]? * ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]? * ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu? [[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās? * ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts? * ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda? [[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]] * ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē? * ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus? [[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks? * ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"? * ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents? [[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"? * ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm? [[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>? * ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā? * ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11? [[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos? * ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri? * ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h? [[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm? * ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]? * ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru? [[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu? * ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]? * ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu? [[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu? * ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i? * ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa? [[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa? * ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]? * ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess? [[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva? * ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]? * ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā? [[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]] * ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s? * ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs? * ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem? [[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? [[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? [[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? [[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]] * ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? [[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? [[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]] * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]] * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona? [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]? [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? <!--dyk diena --> [[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]] * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]] * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? <!--dyk diena --> [[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]] * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]] * ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]] * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]] * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? <!--dyk diena --> [[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]] * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]] * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]] * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]] * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? <!--dyk diena --> [[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? <!--dyk diena --> [[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]] * ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs? * ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]] * ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā? * ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā? * ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]] * ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā? * ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei? * ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā? * ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis? * ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"? * ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku? * ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]] * ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos? * ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē? * ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem? * ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"? * ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]? * ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni? * ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]? * ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies? * ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu? * ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu? * ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]? * ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]] * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus? * ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā? * ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti? * ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus? * ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē? * ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam? * ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā? * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]? * ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām? * ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]] * ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku <small>(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)</small>? * ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi? * ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]] * ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' <small>(attēlā)</small> [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par "ekstrēmistisku grupu organizēšanu"? * ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam? * ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā? * ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai? * ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' <small>(attēlā)</small> plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā? * ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu? * ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]] * ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' <small>(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)</small> bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam? * ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta? * ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}? <!--dyk diena --> [[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]] * ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai? * ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas? * ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]] * ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]? * ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]? * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses? * ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss? * ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]] * ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' <small>(attēlā [[Villendorfas Venera]])</small> ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas? * ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos? * ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā <small>(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta? * ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]] * ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' <small>(attēlā)</small> bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām? * ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā? * ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]] * ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]? * ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]? * ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli? <!--dyk diena --> [[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]] * ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' <small>(attēlā)</small> teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ? * ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos? * ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]] * ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 "Stils"]]''' <small>(attēlā)</small> prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai? * ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions? * ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]] * ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam <small>(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])</small>, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā? * ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas? * ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]? * ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²? * ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā "[[Emilija Peresa]]", un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[zaļā duglāzija]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā? * ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns <small>(attēlā)</small>? * ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]] * ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' <small>(attēlā)</small> ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]? * ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē? * ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas? <!--dyk diena --> [[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]] * ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā <small>(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)</small>? * ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta? * ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā? * ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] <small>(attēlā kapa plāksne)</small>? * ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]? * ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]] * ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē? * ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]? * ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malaizijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību? * ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā? * ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam? * ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]? * ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu? * ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s "[[Tvaikonis Villijs]]"? * ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vatikāna lira]]''' <small>(attēlā)</small> bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s? * ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus? * ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')? * ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' ("Lai Ceturtais ir ar tevi"), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' ("Lai Spēks ir ar tevi")? * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' <small>(attēlā)</small> ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem? * ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu? * ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību? * ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu? * ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne? * ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO₂ koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī? * ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti? * ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio "Spurs"]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas "Knicks"]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]? * ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] <small>(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)</small> nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā? * ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai? * ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs? * ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' <small>(attēlā)</small> ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā "[[Mērdoka noslēpumi]]" kopš 2008. gada? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca? * ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs <small>(attēlā)</small> ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]? * ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements? <!--dyk diena --> [[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]] * ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' <small>(attēlā ''Reteporella grimaldii'')</small> ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes? * ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]] * ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s? * ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas? * ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]] * ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' <small>(attēlā)</small> valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam? * ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s? * ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]] * ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā "atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]"? * ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem? * ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]] * ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]? * ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona? * ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]? * ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' <small>(attēlā)</small> [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]? * ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam? * ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti? * ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]? * ... '''"[[Eiropeiskā solidaritāte]]"''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em? * ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par "ērto karogu" valstīm? * ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains "Sojombo" simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols? * ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]? * ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' <small>(attēlā)</small> veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā? * ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā "fika pauze" — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām? * ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]] * ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> bija vairāk "zobu", bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus? * ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni? * ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes? * ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru? * ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kambodžas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā? * ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda? * ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu? * ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]] * ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' <small>(attēlā)</small> unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā? * ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu? * ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita? * ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu "Pūķa zeme"? * ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi? * ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]] * ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', <small>(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])</small> kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus? * ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā? * ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi? * ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes "Prometey", kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]? * ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]] * ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' <small>(attēlā "[[Titāniks]]", kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)</small> bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā "galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku" un "cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma" veicinātājus? * ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta? * ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' <small>(attēlā)</small> aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti? * ... filmas '''"[[Klavieres (filma)|Klavieres]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s? * ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''"[[Ceļojums uz Zemes centru]]"''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]] * ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas "[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]" (mūsdienās "Nacionālā apvienība") dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' <small>(attēlā)</small> izslēdza no partijas? * ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība "Diāna" ir iegādājusies veikalu tīklu "Cenuklubs", un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''"[[Mājai un Dārzam]]"''' veikalu tīklā? * ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' <small>(attēlā 2016. gadā)</small> dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]? * ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu? * ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]] * ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' <small>(attēlā)</small> kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]? * ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai? * ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]] * ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' <small>(attēlā)</small> piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri? * ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane? * ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] <small>(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)</small>? * ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu? * ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' <small>(attēlā)</small> [[Atēnu "Panathinaikos" (basketbols)|Atēnu "Panathinaikos"]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju? * ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu? * ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā "[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]] * ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku? * ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)?? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu "[[Džons Viks]]", kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā "[[Matrikss]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem <small>(attēlā)</small> ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts? * ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm? * ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' <small>(attēlā izsūtījumā)</small> viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par "Baigo gadu"? * ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē? * ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' <small>(attēlā)</small> ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu? * ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]] * ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]? * ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''? * ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]] * ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes <small>(attēlā)</small> galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]? * ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu? * ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas? <!--dyk diena --> [[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] <small>(attēlā)</small> ar dziesmu ''Bangaranga''? * ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]? * ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' <small>(attēlā)</small> līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs? * ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]? * ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]] * ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' <small>(attēlā)</small> [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā "maratona tēvs" — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes? * ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās "Zaudētās vienības" Argonas mežā [[Francija|Francijā]]? * ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pļavas salvija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]? * ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence? * ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''"[[Gļēvais suns Drosminieks]]"''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]] * ... piemineklis '''"[[Sveiciens Saulei]]"''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā? * ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]] * ... '''''[[Ikarus 260]]''''' <small>(attēlā)</small> ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis? * ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo? * ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju <small>(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)</small>? * ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību? * ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[mieturu salvija]]''' <small>(attēlā)</small> kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] "par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem", kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā? * ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' <small>(attēlā Ziemeļmujas grēda)</small> rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne? * ... [[folklora]]s draugu kopa '''"[[Skandinieki]]"''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' <small>(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)</small>? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]? * ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis? * ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas? * ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas "Mammoth"|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas "Mammoth" 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas "Coyotes"]] hokeja komandas pamatiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]] * ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā? * ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]? * ... '''[[Prūsijas brīvvalsts]]''' bija lielākā [[Vācija]]s administratīvi teritoriālā sastāvdaļa laika posmā no 1918. līdz 1947. gadam: šeit atradās federālā [[galvaspilsēta]] [[Berlīne]], un tā aizņēma 62% Vācijas teritorijas, kā arī Prūsijā dzīvoja 61% valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās? * ... [[1998. gads|1998. gadā]] '''[[Īru republikāņu armija]]''' piekrita Lielās piektdienas vienošanās nosacījumiem un sāka pamazām atteikties no bruņotās cīņas, bet [[2005. gads|2005. gadā]] oficiāli paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu un ieroču nodošanu? * ... '''[[Austrumkalimantāna|Austrumkalimantānas province]]''' ir vieta, kur tiek būvēta [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]] — [[Nusantara]], kas aizvietos [[Džakarta|Džakartu]] kā valsts administratīvo centru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]] * ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] '''"[[Nāves žokļos]]"''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām? * ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis "albiceleste" sastāvā? * ... lai gan '''[[pikardu valoda]]''' bieži tiek uzskatīta par [[franču valoda]]s [[dialekts|dialektu]], tomēr [[lingvisti]] to klasificē kā atsevišķu [[valoda|valodu]], bet tai nav oficiāla statusa nedz [[Francija|Francijā]], nedz [[Beļģija|Beļģijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' <small>(attēlā)</small> vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em? * ... '''[[plakstiņi]]''' darbojas automātiski ar mirkšķināšanas refleksu, kas pasargā [[acs|aci]] no [[putekļi]]em, gaismas kairinājuma un svešķermeņiem, kā arī palīdz uzturēt acu veselību un tīrību? * ... [[Urāns (elements)|urāna]] [[izotops]] 235U ir galvenais skaldmateriāls [[kodolreaktors|kodolreaktoru]] un [[kodolieroči|kodolieroču]] tehnoloģiju ķēdē, bet parasti 235U daļa dabiskajā urānā ir neliela, un [[kodoldegviela]]s sagatavošana parasti ir saistīta ar '''[[urāna bagātināšana|urāna bagātināšanu]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]] * ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu <small>(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)</small>? * ... [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Emanuels Makrons|Emanuela Makrona]] sieva un kopš 2017. gada [[Francija]]s pirmā lēdija '''[[Brižita Makrona]]''' pēc profesijas ir [[franču valoda]]s un literatūras [[skolotāja]] un ar ievērojami jaunāko Makronu iepazinās, kad bija viņa skolotāja vidusskolā? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 17. janvārī parakstītais '''[[Līgums par visaptverošu stratēģisko partnerību starp Krieviju un Irānu]]''' paredz paplašināt ekonomisko sadarbību, mīkstināt [[ASV]] sankciju sekas un stiprināt militāro un politisko partnerību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija <small>(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)</small>? * ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē? * ... [[Bībele]]s [[Samuēla grāmatas|Samuēla grāmatās]] aprakstīti izraēliešu kari ar '''[[filistieši]]em''', ieskaitot [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvida]] divkauju ar filistiešu milzi Goliātu no Gatas pilsētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]] * ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā <small>(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)</small>? * ... '''[[rietumskandināvu valodas]]''' saglabājušas daudzas arhaiskas iezīmes, pie tām pieder [[islandiešu valoda]], [[fēriešu valoda]] un vēsturiskā vecnorvēģu valoda? * ... '''[[Veto tiesības ANO Drošības padomē|veto tiesības Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē]]''' ir piešķirtas piecām pastāvīgajām [[ANO Drošības padome]]s dalībvalstīm — [[ASV]], [[Lielbritānija]]i, [[Francija]]i, [[Ķīna]]i un [[Krievija]]i (sākotnēji [[PSRS]]) — ļaujot tām bloķēt jebkuru rezolūciju, neatkarīgi no tā, cik balsu tā saņēmusi no pārējām padomes dalībvalstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]? * ... '''[[Āfrikas vēsture]]''' aptver vienu no visplašākajām un daudzveidīgākajām [[cilvēce]]s pieredzēm, sākot no agrīnajiem [[hominīni]]em līdz mūsdienu nacionālajām valstīm, un tieši [[Āfrika]] tiek uzskatīta par cilvēces šūpuli? * ... '''[[Gagauzijas Republika]]''' bija [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|pašpasludināta neatzīta valsts]] bijušās [[Moldāvijas PSR]] teritorijas daļā, kas pastāvēja no 1990. gada līdz 1994. gadam, un līdz 1995. gada jūnijam tika miermīlīgi reintegrēta [[Moldovas Republika]]s sastāvā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu grupas]] '''[[vandaļu valoda]]''', ko lietoja [[vandaļi]], kas 5. gadsimtā nodibināja valsti [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], nav saglabājusies tik pilnīgi kā [[gotu valoda]] — no tās ir zināmi tikai daži [[vārdi]] un personvārdi, kas saglabājušies citu valodu tekstos, īpaši [[Latīņu valoda|latīņu]] un [[Sengrieķu valoda|grieķu]] avotos? * ... '''[[Lotārs de Mezjērs]]''' bija pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] premjerministrs, kurš ieņēma amatu 1990. gadā līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' <small>(attēlā čaulas)</small> atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām? * ... [[1898. gads|1898. gadā]] pēc [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV kara]] [[Puertoriko]] nonāca [[ASV]] pārvaldē, un kopš tā laika '''[[puertorikāņi]]''' veido unikālu kultūras identitāti, kas apvieno [[spāņi|spāņu]], [[Āfrika|afrikāņu]], pamatiedzīvotāju un ASV ietekmes? * ... klasiskais [[atols]] sastāv no [[vulkāns|vulkāniskas]] centrālās [[sala]]s, ko ieskauj [[koraļļi|koraļļu]] [[rifs]] ar vairāk vai mazāk daudz dažādu formu un izmēru '''[[motu]]''' — tie atrodas rifa virsotnē, parasti tikai nedaudz paceļas virs [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] un sastāv no koraļļu atlūzām un [[smiltis|smiltīm]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]] * ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem <small>(attēlā)</small> un ūdens paceļamās ēkas? * ... '''[[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu valodās]]''' runāja [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču līdz mūsdienām neviena no tām ([[gotu valoda]], [[vandaļu valoda]], [[burgundu valoda]], [[Krimas gotu valoda]]) nav saglabājusies dzīvajā lietojumā? * ... viens no pasaulē pazīstamākajiem [[cigaretes|cigarešu]] [[zīmols|zīmoliem]] '''''[[Marlboro]]''''' guva plašu atpazīstamību pēc 1950. gadiem, pateicoties reklāmas kampaņām ar ''Marlboro Man'' tēlu, kas kļuva par vienu no ikoniskākajiem [[mārketings|mārketinga]] piemēriem 20. gadsimtā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību? * ... līdz ar [[Francija]]s centralizāciju un valodas politiku '''[[oksitāņi|oksitāņu]]''' identitāte un ar [[katalāņu valoda|katalāņu valodu]] cieši saistītā [[oksitāņu valoda|valoda]] piedzīvoja pakāpenisku marginalizāciju, taču mūsdienās pastāv aktīvi centieni atdzīvināt oksitāņu kultūru un valodu? * ... [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] [[Saule]]s dieva [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlija]] dēls '''[[Faetons (mitoloģija)|Faetons]]''' vēlējās pierādīt savu dievišķo izcelsmi un lūdza tēvam Hēlijam ļaut viņam vienu dienu vadīt saules ratus, tomēr zaudēja kontroli pār tiem un, lai apturētu izraisīto haosu, [[Zevs|Zeva]] zibens šautra notrieca Faetonu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]] * ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]? * ... starptautiskā [[tabaka]]s kompānija '''''[[Philip Morris International]]''''', kas pārvalda labi zināmus [[cigaretes|cigarešu]] zīmolus, tostarp ''[[Marlboro]]'', ''[[Parliament]]'', ''[[L&M]]'', ''[[Chesterfield (cigaretes)|Chesterfield]]'' un citus, pēdējos gados koncentrējas uz pāreju uz bezdūmu produktiem, piemēram, ''[[IQOS]]'' sistēmu, kas karsē tabaku, nevis to dedzina? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] ģenerālmenedžeris '''[[Ralfs Pleinics]]''' ir pieredzējušākais sporta komandas vadītājs [[Latvija]]s [[basketbols|basketbolā]], BK Ventspils darbojoties kopš 1995. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā <small>(attēlā)</small>, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]? * ... '''[[austrumromāņu valodas]]''', kurās ietilpst galvenokārt [[rumāņu valoda]] un tās tuvākie dialekti un paveidi, izveidojās no [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]] lietotās [[tautas latīņu valoda]]s, kas attīstījās [[Romas impērija]]s austrumu provincēs, īpaši [[Dākija|Dākijā]] (mūsdienu [[Rumānija]]s teritorijā)? * ... no 2021. gada līdz 20205. gadam [[Amerikas hokeja līga]]s komandā '''[[Ebotsfordas "Canucks"]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], kurš 2025. gadā komandas sastāvā izcīnīja [[Kaldera kauss|Kaldera kausu]] un tika atzīts par AHL finālsērijas vērtīgāko spēlētāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]] * ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs <small>(attēlā)</small>? * ... '''''[[L&M]]''''' [[Cigarete|cigarešu]] zīmols pirmoreiz tika ieviests 1953. gadā [[ASV]], un sākotnēji tas bija viens no pirmajiem zīmoliem, kas ieviesa cigaretes ar filtru masu tirgū, uzsverot to kā "zinātniski modernu" risinājumu [[smēķēšana]]i? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[ASV]] uzcēla lielu skaitu (aptuveni 800) '''[[karabāze|karabāzu]]''' aptuveni 140 valstīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]] * ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' <small>(attēlā)</small> vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika? * ... '''[[Romiešu Kipra]]''' kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un stratēģisko punktu pateicoties tās ģeogrāfiskajai atrašanās vietai starp [[Āzija|Āziju]], [[Āfrika|Āfriku]] un [[Eiropa|Eiropu]]? * ... lai gan juridiski '''[[Centrālāfrikas imperators]]''' [[Bokasa I]] bija [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionāls monarhs]], faktiski viņam bija [[Autokrātija|absolūta vara]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]] * ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai <small>(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)</small>? * ... '''[[Santaklēras apgabals]]''' [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]] [[ASV]] ir pazīstams kā [[Silīcija ieleja]]s sirds, jo šeit atrodas daudzi pasaules vadošie tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, ''[[Apple]]'', ''[[Google]]'', ''[[Intel]]'' un ''[[Facebook]]'', un tas ir arī nozīmīgs izglītības un inovāciju centrs — tajā atrodas [[Stenforda Universitāte]], kā arī neskaitāmi pētniecības institūti un jaunuzņēmumi? * ... pēc vecākā brāļa [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] nāves skolotājs un [[dzejnieks]] '''[[Antons Bārda]]''' kopā ar brāļa atraitni Paulīnu Bārdu sakārtoja nozīmīgāko viņa dzejoļu grāmatu "Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām? * ... '''[[Rāšidu kalifāts]]''' bija pirmais [[islāms|islāma]] [[kalifāts]], kas pastāvēja no 632. līdz 661. gadam, tieši pēc pravieša [[Muhameds|Muhameda]] nāves, un tā laiks tiek uzskatīts par ideālu islāma valsts pārvaldes modeli, īpaši [[sunnītu islāms|sunnītu]] tradīcijā, kurā šie kalifi tiek uzskatīti par taisnības, pieticības un dievbijības paraugiem? * ... līdzīgi kā ''[[Temu]]'', arī [[Ķīna]]s [[e-komercija]]s [[uzņēmums]], kas specializējas lētas, ātras [[mode]]s tirdzniecībā, '''''[[Shein]]''''' izmanto tiešo piegādes modeli no Ķīnas, piedāvājot zemas cenas produktus? <!--dyk diena --> [[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku <small>(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)</small>? * ... '''''[[Philip Morris]]''''' ir vēsturisks un starptautiski atpazīstams [[cigarete|cigarešu]] zīmols, kura pirmsākumi meklējami [[1847. gads|1847. gadā]] [[Londona|Londonā]], kad uzņēmējs Filips Moriss atvēra savu pirmo [[tabaka]]s veikalu? * ... vēsturiski '''[[Takaroa|Takaroa atols]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] spēlēja nozīmīgu lomu [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvē, ko izgatavoja pogu ražošanai [[Eiropa|Eiropā]]; 20. gadsimta sākumā tā sasniedza vidēji 15 līdz 30 tonnas gadā, bet kopš tā laika šī nozare ir strauji samazinājusies? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi? * ... [[Pieaugušais|pieaugušam cilvēkam]] parasti ir 32 '''[[Cilvēka zobi|zobi]]''', ieskaitot pēdējos dzerokļus jeb [[Gudrības zobs|gudrības zobus]], savukārt [[bērns|bērniem]] ir 20 [[piena zobi]]? * ... '''[[Freiburgas Universitāte]]''' ir viena no vecākajām un prestižākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Vācija|Vācijā]], dibināta 1457. gadā ar nosaukumu ''Universitas Studii Generale'' pēc Austrijas erchercoga [[Albrehts VI Hābsburgs|Albrehta VI]] iniciatīvas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] '''[[Šarls VIII|Šarlam VIII]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote? * ... [[Vācija|Vācijā]] radītais [[cigarete|cigarešu]] zīmols '''''[[West (cigaretes)|West]]''''' bija ''[[McLaren]]'' ''[[Formula 1|F1]]'' komandas galvenais sponsors no 1997. līdz 2005. gadam, līdz pārtrauca sponsorēt komandu [[Eiropas Savienība]]s tabakas [[reklāma|reklāmu]] aizlieguma dēļ? * ... '''[[Ziemeļkatalonija]]''', ko [[Spānija]] nodeva [[Francija]]i, parakstot Pireneju līgumu [[1659. gads|1659. gadā]] apmaiņā pret Francijas faktisko atteikšanos no oficiālās aizsardzības, ko tā bija sniegusi nesen dibinātajai Katalonijas Republikai, aptuveni atbilst mūsdienu Francijas [[Austrumpireneji|Austrumpireneju departamentam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]? * ... '''[[Slavenā revolūcija]]''', kas norisinājās [[Anglija|Anglijā]] no 1688. līdz 1689. gadam, rezultējoties ar karalienes [[Marija II Stjuarte|Marijas II]] un viņas vīra [[Viljams III|Viljama III]] nākšanu tronī, tiek uzskatīta par vienu no retajiem gadījumiem [[Eiropas vēsture|Eiropas vēsturē]], kad [[monarhija]]s maiņa notiek bez plaša mēroga militāra konflikta? * ... sprādzieni [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] '''[[Mesenes kauja]]s''' '''[[Mesenes kaujas (1917) tuneļi|tuneļos]]''', ko slepeni izveidoja britu karavīri zem vācu frontes pozīcijām, nogalināja apmēram 10 000 vācu karavīru un izveidoja 19 lielus krāterus, kas ir saskatāmi vēl mūsdienās; šie sprādzieni ir vieni no lielākajiem sprādzieniem vēsturē, kas nav saistīti ar [[kodolieroči]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos? * ... atšķirībā no konkurentiem, piemēram, ''[[Playboy]]'' un '''''[[Penthouse]]''''', vīriešu [[žurnāls]] '''''[[Hustler]]''''', ko 1974. gadā dibināja [[Lerijs Flints]], piedāvāja ievērojami atklātākus [[Pornogrāfija|pornogrāfiskus]] attēlus, tādējādi radot revolūciju pieaugušo izklaides industrijā un izraisot plašas diskusijas par pornogrāfijas un vārda brīvības robežām? * ... '''[[Leo Varadkars]]''', kurš bija [[Īrijas premjerministrs]] divreiz laika posmā starp no 2017. un 2024. gadu, bija pirmais [[Īrija]]s valdības vadītājs ar daļēji [[Indieši|indiešu]] izcelsmi un arī pirmais atklāti [[Homoseksualitāte|homoseksuālais]] premjerministrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malāvijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains? * ... viena no svarīgākajām [[romiešu mitoloģija|seno romiešu dievietēm]] '''[[Cerera (mitoloģija)|Cerera]]''' tika plaši pielūgta Cererāliju svētkos, viņa pārraudzīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], [[labība]]s augšanu, ražu un [[sieviete|sieviešu]] auglību, un kļuva par romiešu reliģijas centrālo tēlu, īpaši [[plebeji|plebeju šķiras]] aizbildni? * ... no aptuveni 16 tūkstošiem tuamotiešu [[Franču Polinēzija]]s [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] izplatīto '''[[tuamotiešu valoda|tuamotiešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot ap 4—6 tūkstošiem, tai ir [[Apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]? * ... lielākais 1018 gramu smagais '''[[Biržu meteorīts|Biržu meteorīta]]''' fragments atrodas [[Tartu Universitāte]]s kolekcijā, 8,7 gramus smags fragments — ekspozīcijā "Latvijas minerāli" [[LU Dabas māja|Latvijas Universitātes Dabas mājā]], trīs fragmenti un viens plānslīpējums — Meteorītu muzejā [[Rīga|Rīgā]], bet fragmenti atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās? * ... '''''[[Rigasche Zeitung]]''''', kas [[vācu valoda|vācu valodā]] ar pārtraukumiem iznāca no 1778. līdz 1919. gadam, bija lielākais dienas [[laikraksts]] [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]], kura tirāža pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sasniedza 8000—10 000 eksemplāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta? * ... '''[[višnuisms|višnuismam]]''' ir simtiem miljonu sekotāju visā pasaulē, un tas ir visplašāk izplatītais [[hinduisms|hinduisma]] atzars, tradicionāli īpaši nozīmīgs [[Indija|Indijā]], [[Nepāla|Nepālā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]? * ... [[Franču Polinēzija]]s '''[[Gambjē salas|Gambjē salās]]''' sastopamo '''[[manareviešu valoda|manareviešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot tikai ap 400 runātāju no 1300 etnisko manareviešu; tai piešķirts stipri [[apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ganas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas? * ... pēc [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] nāves [[1924. gads|1924. gadā]] '''[[Mihails Vladimirskis]]''' īslaicīgi pildīja Viskrievijas CIK priekšsēdētāja pienākumus, būtībā kļūstot par [[Padomju Savienība]]s vadītāju līdz [[Mihails Kaļiņins|Mihaila Kaļiņina]] iecelšanai? * ... [[Spānija]]s [[Tervelas province]]s administratīvais centrs '''[[Tervela]]''' bieži tiek minēta kā simbols valsts reģionālajai nevienlīdzībai un tā sauktajai "tukšajai Spānijai"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]] * ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' <small>(attēlā)</small> ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]? * ... [[Pasaules Veselības organizācija]] norāda, ka pašlaik nav pietiekamu pierādījumu, kas liecinātu, ka [[karsējamie tabakas produkti]], piemēram, '''''[[IQOS]]''''', ir mazāk kaitīgi nekā citi [[tabaka]]s produkti? * ... bieži '''[[kuģa ķīlis|kuģa ķīļa]]''' ielikšana notiek [[kuģis|kuģa]] būves pašā sākumā, un britu un amerikāņu tradīcijās šis moments apzīmē kuģa būves sākuma datumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Nigērijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts? * ... lielākais 2592 gramu smagais '''[[Līksnas meteorīts|Līksnas meteorīta]]''' fragments atrodas [[Ukraina]]s Ģeoloģijas muzeja kolekcijā [[Kijiva|Kijivā]], kur tas, iespējams, nonāca pēc [[Viļņas Universitāte]]s likvidēšanas 1832. gadā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] iknedēļas ziņu un starptautisko attiecību [[žurnāls]] '''''[[The Economist]]''''' tika dibināts [[1843. gads|1843. gadā]] un tiek publicēts katru [[nedēļa|nedēļu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]? * ... [[Austroungārija]] uzskatīja [[Serbija]]s atbildi uz '''[[Jūlija ultimāts|Jūlija ultimātu]]''' par nepieņemamu un [[1914. gads|1914. gada]] 28. jūlijā pieteica tai karu, kas ātri izraisīja ķēdes reakciju un noveda pie [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma? * ... [[Latvija]]s [[arheoloģija|arheoloģijā]] par '''[[senkapi]]em''' visbiežāk dēvē apbedījumu vietas no 1. gadu tūkstoša [[Mūsu ēra|p.m.ē.]] līdz 13.—14. gadsimtam, bet plašākā izpratnē šis termins var attiekties arī uz vēlīnajiem [[viduslaiki]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību? * ... pirmie no eiropiešiem '''[[Rapa (sala)|Rapas salu]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] apmeklēja britu ekspedīcija flotes virsnieka Džordža Vankuvera vadībā [[1791. gads|1791. gadā]]; eiropieši salā ievazāja slimības un alkoholu, kā rezultātā līdz 1830. gadam izmira lielākā daļa salas iedzīvotāju, samazinoties no ap 2000 iedzīvotāju līdz 120? * ... '''[[Baltijas vācu valoda]]i''', ko līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|izceļošanai]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s [[vācbaltieši|vācvalodīgie iedzīvotāji]], bija raksturīga [[izruna]] un liels skaits [[aizguvums|aizguvumu]] no kaimiņu valodām, kā arī īpatnības [[sintakse|sintaksē]] un [[apvidvārds|apvidvārdu]] lietojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]] * ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]? * ... '''[[2025. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2025. gada Eiropas čempionātā futbolā sievietēm]]''' par čempionēm otro reizi pēc kārtas kļuva [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglijas izlases]] futbolistes, kas finālā pēcspēles 11 metru sitienu sērijā pieveica [[Spānijas sieviešu futbola izlase|Spāniju]]? * ... '''[[akluofobija]] '''— pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[tumsa]]s vai vāji apgaismotas vides — ietekmē ievērojamu daļu [[bērns|bērnu]] un aptuveni 10% pieaugušo, īpaši tos, kuriem jau ir citi [[trauksmes traucējumi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Namībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s? * ... mūsienu [[Ukraina]]s galējos dienvidrietumos esošo '''[[Karakurta|Karakurtu]]''' [[1811. gads|1811. gadā]] dibināja [[albāņi|albāņu]] ieceļotāji no [[Bulgārija]]s [[Dobrudža]]s; arī mūsdienās [[albāņu valoda]] ir dominējošā valoda? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' <small>(attēlā)</small> tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]? * ... '''[[olmeki|olmeku]]''' [[civilizācija]], kas pastāvēja aptuveni no 1500. gada p.m.ē. līdz 400. gadam p.m.ē. [[Meksika]]s dienvidaustrumos, tiek uzskatīta par daudzu vēlāk radušos [[mezoamerika|mezoamerikāņu]] kultūru, tostarp [[maiji|maiju]] un [[Acteki|acteku]], priekštečiem un ietekmētājiem? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Lesoto karogs]]''' <small>(attēlā)</small>, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tunisijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Raniroa]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Puntlendas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' <small>(attēlā)</small> bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]] * ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' <small>(attēlā)</small> solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]] * ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] <small>(attēlā)</small> ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] <small>(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Envers Paša]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' <small>(attēlā karogs)</small> formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Palmbīča]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the United Nations.svg|border|right|200px]] * ... '''[[ANO karogs|Apvienoto Nāciju Organizācijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlota [[ANO]] oficiālā emblēma — [[pasaules karte]] skatā no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], ietverta [[olīvkoks|olīvu]] zaru vītnē, kas simbolizē mieru? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saeimas 30.oktobra sēde.jpg|border|right|200px]] * ... 2021. gadā partijas "[[Progresīvie]]" politiķe '''[[Selma Teodora Levrence]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[13. Saeima]]s deputāta [[Māris Mičerevskis|Māra Mičerevska]] palīdzi, bet 2025. gada jūnijā viņa kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti kā nākamā kandidātu sarakstā pēc tam, kad [[Mairita Lūse]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of NATO.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karogs|Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> tumši [[Zilā krāsa|zilais]] fons simbolizē [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[NATO]] alianses vienotību? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:B-2 Spirit conducts flight tests over Edwards AFB (8533260).jpg|border|right|200px]] * ... [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā [[ASV]] stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] '''''[[Northrop Grumman B-2 Spirit]]''''' <small>(attēlā)</small> projektēja kā tālas darbības maskēto bumbvedēju, kas militārā konflikta gadījumā spētu izvairīties no [[pretgaisa aizsardzība]]s ieročiem un uzbrukt mērķiem dziļi pretinieka aizmugurē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sabine_Bergmann-Pohl.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[ārste]] un [[politiķe]] '''[[Sabīne Bergmane-Pola]]''' <small>(attēlā)</small> bija pēdējā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] valsts vadītāja pirms tās [[Vācijas atkalapvienošana|atkalapvienošanas]] ar [[Vācija|Vācijas Federatīvo Republiku]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Idi Amin at UN (United Nations, New York) gtfy.00132 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[1975. gads|1975. gada]] 17. jūlijā [[Ugandas prezidents]] un valsts bruņoto spēku [[virspavēlnieks]] [[Idi Amins]] <small>(attēlā)</small> piešķīra sev '''[[Feldmaršals (Uganda)|feldmaršala]]''' dienesta pakāpi? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3968 by Stepro (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada F1 sezona|2025. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[McLaren]]'' pilots [[Lando Noriss]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]], par 2 punktiem pārspējot iepriekšējo sezonu uzvarētāju [[Makss Verstapens|Maksu Verstapenu]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Simon Harris at the Special European Council - 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Saimons Heriss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopš {{dat|2024|4|9|ģ|bez}} ir [[Īrijas premjerministrs]], ir jaunākais cilvēks [[Īrija]]s vēsturē, kurš ieņēmis šo amatu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acostados en un lecho de tomate - La Tomatina 2010.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka ikgadējais [[festivāls]], kas norisinās Bunjolas pilsētā [[Spānija|Spānijā]], '''''[[La Tomatina]]''''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā cīņa ar pārtiku pasaulē: kopš dalībnieku skaita ierobežošanas tajā var iekļūt līdz 20 000 cilvēku? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Thea.vigintiduopunctata.7232.jpg|border|right|200px]] * ... atšķirībā no vairuma [[mārītes|mārīšu]], kuras barojas ar [[Laputis|laputīm]], '''[[melndzeltenā sēņmārīte]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt pārtiek no miltrasām, kas ir [[Augi|augus]] inficējošas [[Sēnes|sēnītes]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pirhana06.jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī '''[[piraijas]]''' <small>(attēlā)</small> visbiežāk tiek raksturotas kā agresīvas plēsējas, kas spēj ātri noārdīt upuri, populārajā kultūrā un medijos šādi attēlojumi ir stipri pārspīlēti; uzvedība barā pamatā ir aizsardzība, nevis kopīgs uzbrukums? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rīgas galvenais pasts Aspāzijas bulvārī 5.jpg|border|right|200px]] * ... ēka [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvārī]] 5, [[Rīga|Rīgā]], kurā mūsdienās darbojas [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte|Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte]], vēsturiski ir pazīstama kā '''[[Rīgas galvenā pasta un telegrāfa ēka]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gartennelke 1.jpg|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[dārza neļķe]]''' <small>(attēlā)</small>, visticamāk, ir cēlusies [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] ([[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]), taču [[selekcija]]s rezultātā tā ir ieguvusi plašu [[šķirne|šķirņu]] un hibrīdu daudzveidību, kas atšķiras pēc krāsas, ziedlapu formas un augšanas apstākļiem? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wing Commander Shubhanshu Shukla.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Šubhanšu Šukla]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[2025. gads kosmonautikā|2025. gadā]] veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''[[Ax-4]]'' uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]], ir otrais [[Indija]]s pilsonis, kurš lidojis [[kosmoss|kosmosā]] pēc Rakeša Šarmas 1984. gadā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fangataufa.JPG|border|right|200px]] * ... no 1966. līdz 1996. gadam [[Franču Polinēzija]]s '''[[Fanataufa]]s''' <small>(satelītattēlā)</small> un kaimiņos esošajā [[Moruroa]]s [[atols|atolos]] tika veikta [[Francija]]s kodolizmēģinājumu programma; mūsdienās atols nav pieejams apmeklētājiem, tajā tiek veikts radioaktīvā piesārņojuma monitorings? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Maler - Queen Anne of Hungary and Bohemia - WGA13895.jpg|border|right|150px]] * ... [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizariene]]i un [[Bohēmija]]s, [[Ungārija]]s un [[Horvātija]]s karalienei, [[Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)|Ferdinanda I]] sievai '''[[Anna Jagellone|Annai Jagellonei]]''' <small>(attēlā)</small> bija 15 bērni, tai skaitā vēlākie valdnieki [[Maksimiliāns II Hābsburgs|Maksimilians II]] un Anna Hābsburga? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? qd4lqnf61uzz8ywimud6k93jqdgzhlg 4505905 4505827 2026-08-12T02:10:28Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai 4505905 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|50px]] * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? [[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|50px]] * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? [[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? [[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|50px]] * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? [[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|50px]] * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? [[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? [[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? [[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? [[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|50px]] * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? [[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|50px]] * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? [[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? [[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|50px]] * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? [[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? [[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? [[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? [[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? [[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|50px]] * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? [[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|50px]] * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? [[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? [[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|50px]] * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? [[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? [[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? [[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? [[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? [[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? [[Attēls:Iena.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? [[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|50px]] * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? [[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|50px]] * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? [[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? [[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? [[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|50px]] * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|50px]] * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? [[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|50px]] * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? [[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|50px]] * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? [[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? [[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? [[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? [[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|50px]] * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? [[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? [[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? [[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|50px]] * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? [[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? [[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? [[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|50px]] * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? [[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? [[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? [[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? [[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? [[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? [[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|50px]] * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? [[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|50px]] * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? [[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? [[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|50px]] * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? [[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|50px]] * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? [[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? [[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas Bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? [[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? [[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? [[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? [[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? [[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? [[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? [[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|50px]] * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? [[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? [[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? [[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? [[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? [[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? [[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? [[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? [[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? [[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? [[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? [[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|50px]] * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? [[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? [[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? [[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? [[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|50px]] * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? [[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|50px]] * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? [[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? [[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|50px]] * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas Bruņotie spēki|Ukrainas Bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? [[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? [[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? [[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? [[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? [[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]] * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]? [[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? [[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? [[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? [[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]] * ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? [[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? [[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? [[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? [[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? [[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? [[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]] * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? [[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? [[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]] * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? [[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]] * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? [[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? [[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? [[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]] * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? [[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]] * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? [[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? [[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]] * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? [[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? [[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]] * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? [[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? [[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? [[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? [[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? [[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]] * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? [[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? [[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? [[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? [[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]] * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? [[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? [[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? [[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]] * ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā? * ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos? [[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]] * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? [[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? [[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>? * ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu? * ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])? [[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā? * ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām? * ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks? [[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]] * ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija? * ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]? * ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]? [[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā? * ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]? [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga? * ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"? * ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem? [[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]? * ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli? * ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju? [[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>? * ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās? * ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]? [[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]? * ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i? [[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i? * ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm? * ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā? [[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>? * ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"? [[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām? * ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]? [[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]] * ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>? * ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē? * ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū? [[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku? * ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}? * ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos? [[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves? * ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski? * ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju? [[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]] * ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]? * ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]? * ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas? [[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta? * ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā? * ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes? [[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>? * ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju? * ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]? [[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu? * ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām? * ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu? [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]? * ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]? [[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>? * ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem? * ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta? [[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]? * ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]? [[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]] * ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]? * ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta? [[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]? * ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]? * ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s? [[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]] * ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>? * ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"? * ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]? [[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>? * ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]? * ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''? [[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru? * ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]? [[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]? * ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi? [[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]] * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā? * ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas? * ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''? [[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba? * ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita? [[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas? * ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]? * ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā? [[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]] * ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>? * ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums? * ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē? [[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]? * ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]? * ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes? [[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]? * ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]? * ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? [[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]? * ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]? [[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>? * ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs? * ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā? [[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē? * ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]? * ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]? [[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]] * ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi? * ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti? * ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā? [[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>? * ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]? * ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu? [[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks? * ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem? [[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]] * ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"? [[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem? * ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''? * ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā? * ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)? * ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā? [[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu? * ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības? [[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]] * ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"? * ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to? * ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku? [[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]? * ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti? [[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]] * ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē? * ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi? * ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]? [[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]] * ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]? * ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja? * ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta? [[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju? * ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku? * ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas? [[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]] * ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu? [[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā? * ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs? [[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]] * ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā? [[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]? * ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību? [[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]? * ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas? * ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums? [[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)? * ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas? * ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? [[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]] * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu? * ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē? * ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta? [[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā? * ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām? * ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota? [[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]] * ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]? * ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam? * ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību? [[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]? * ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]? * ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]? [[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs? * ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra? * ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā? [[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere? * ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s? * ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus? [[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]] * ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>? * ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē? * ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību? [[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts? * ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim? * ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku? [[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]] * ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>? * ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]? * ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā? * ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā? * ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju? [[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]? * ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]? [[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]? * ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''? * ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}? [[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>? * ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]? * ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]? [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>? * ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]? * ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)? [[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos? * ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku? * ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas? [[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju? * ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai? * ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)? [[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli? * ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni? * ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā? [[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas? * ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu? * ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas? [[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts? * ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi? * ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām? [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]? * ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]? * ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā? [[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]? * ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē? [[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]] * ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>? * ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus? * ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā? [[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus? * ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni? * ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē? [[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem? * ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē? * ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam? [[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]] * ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju? * ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā? * ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]? [[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā? * ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]? * ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā? [[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]] * ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts? * ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči? * ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā? [[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā? * ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums? [[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā? * ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā? * ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta? * ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]? * ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''? [[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]] * ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru? * ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]? * ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika? [[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]? * ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]? * ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu? [[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās? * ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts? * ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda? [[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]] * ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē? * ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus? [[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks? * ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"? * ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents? [[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"? * ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm? [[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>? * ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā? * ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11? [[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos? * ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri? * ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h? [[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm? * ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]? * ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru? [[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu? * ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]? * ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu? [[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu? * ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i? * ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa? [[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa? * ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]? * ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess? [[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva? * ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]? * ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā? [[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]] * ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s? * ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs? * ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem? [[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? [[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? [[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? [[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]] * ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? [[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? [[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]] * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]] * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona? [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]? [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]] * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]] * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? <!--dyk diena --> [[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]] * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]] * ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]] * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]] * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? <!--dyk diena --> [[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]] * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]] * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]] * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]] * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? <!--dyk diena --> [[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? <!--dyk diena --> [[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]] * ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs? * ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]] * ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā? * ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā? * ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]] * ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā? * ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei? * ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā? * ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis? * ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"? * ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku? * ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]] * ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos? * ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē? * ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem? * ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"? * ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]? * ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni? * ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]? * ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies? * ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu? * ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu? * ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]? * ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]] * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus? * ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā? * ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti? * ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus? * ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē? * ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam? * ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā? * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]? * ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām? * ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]] * ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku <small>(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)</small>? * ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi? * ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]] * ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' <small>(attēlā)</small> [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par "ekstrēmistisku grupu organizēšanu"? * ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam? * ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā? * ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai? * ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' <small>(attēlā)</small> plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā? * ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu? * ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]] * ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' <small>(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)</small> bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam? * ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta? * ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}? <!--dyk diena --> [[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]] * ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai? * ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas? * ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]] * ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]? * ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]? * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses? * ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss? * ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]] * ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' <small>(attēlā [[Villendorfas Venera]])</small> ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas? * ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos? * ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā <small>(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta? * ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]] * ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' <small>(attēlā)</small> bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām? * ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā? * ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]] * ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]? * ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]? * ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli? <!--dyk diena --> [[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]] * ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' <small>(attēlā)</small> teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ? * ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos? * ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]] * ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 "Stils"]]''' <small>(attēlā)</small> prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai? * ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions? * ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]] * ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam <small>(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])</small>, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā? * ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas? * ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]? * ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²? * ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā "[[Emilija Peresa]]", un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[zaļā duglāzija]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā? * ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns <small>(attēlā)</small>? * ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]] * ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' <small>(attēlā)</small> ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]? * ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē? * ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas? <!--dyk diena --> [[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]] * ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā <small>(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)</small>? * ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta? * ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā? * ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] <small>(attēlā kapa plāksne)</small>? * ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]? * ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]] * ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē? * ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]? * ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malaizijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību? * ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā? * ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam? * ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]? * ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu? * ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s "[[Tvaikonis Villijs]]"? * ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vatikāna lira]]''' <small>(attēlā)</small> bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s? * ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus? * ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')? * ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' ("Lai Ceturtais ir ar tevi"), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' ("Lai Spēks ir ar tevi")? * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' <small>(attēlā)</small> ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem? * ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu? * ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību? * ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu? * ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne? * ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO₂ koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī? * ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti? * ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio "Spurs"]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas "Knicks"]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]? * ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] <small>(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)</small> nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā? * ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai? * ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs? * ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' <small>(attēlā)</small> ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā "[[Mērdoka noslēpumi]]" kopš 2008. gada? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca? * ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs <small>(attēlā)</small> ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]? * ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements? <!--dyk diena --> [[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]] * ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' <small>(attēlā ''Reteporella grimaldii'')</small> ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes? * ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]] * ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s? * ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas? * ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]] * ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' <small>(attēlā)</small> valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam? * ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s? * ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]] * ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā "atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]"? * ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem? * ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]] * ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]? * ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona? * ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]? * ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' <small>(attēlā)</small> [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]? * ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam? * ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti? * ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]? * ... '''"[[Eiropeiskā solidaritāte]]"''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em? * ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par "ērto karogu" valstīm? * ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains "Sojombo" simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols? * ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]? * ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' <small>(attēlā)</small> veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā? * ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā "fika pauze" — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām? * ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]] * ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> bija vairāk "zobu", bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus? * ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni? * ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes? * ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru? * ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kambodžas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā? * ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda? * ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu? * ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]] * ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' <small>(attēlā)</small> unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā? * ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu? * ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita? * ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu "Pūķa zeme"? * ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi? * ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]] * ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', <small>(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])</small> kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus? * ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā? * ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi? * ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes "Prometey", kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]? * ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]] * ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' <small>(attēlā "[[Titāniks]]", kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)</small> bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā "galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku" un "cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma" veicinātājus? * ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta? * ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' <small>(attēlā)</small> aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti? * ... filmas '''"[[Klavieres (filma)|Klavieres]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s? * ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''"[[Ceļojums uz Zemes centru]]"''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]] * ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas "[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]" (mūsdienās "Nacionālā apvienība") dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' <small>(attēlā)</small> izslēdza no partijas? * ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība "Diāna" ir iegādājusies veikalu tīklu "Cenuklubs", un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''"[[Mājai un Dārzam]]"''' veikalu tīklā? * ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' <small>(attēlā 2016. gadā)</small> dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]? * ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu? * ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]] * ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' <small>(attēlā)</small> kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]? * ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai? * ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]] * ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' <small>(attēlā)</small> piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri? * ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane? * ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] <small>(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)</small>? * ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu? * ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' <small>(attēlā)</small> [[Atēnu "Panathinaikos" (basketbols)|Atēnu "Panathinaikos"]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju? * ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu? * ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā "[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]] * ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku? * ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)?? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu "[[Džons Viks]]", kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā "[[Matrikss]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem <small>(attēlā)</small> ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts? * ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm? * ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' <small>(attēlā izsūtījumā)</small> viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par "Baigo gadu"? * ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē? * ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' <small>(attēlā)</small> ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu? * ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]] * ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]? * ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''? * ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]] * ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes <small>(attēlā)</small> galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]? * ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu? * ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas? <!--dyk diena --> [[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] <small>(attēlā)</small> ar dziesmu ''Bangaranga''? * ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]? * ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' <small>(attēlā)</small> līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs? * ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]? * ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]] * ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' <small>(attēlā)</small> [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā "maratona tēvs" — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes? * ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās "Zaudētās vienības" Argonas mežā [[Francija|Francijā]]? * ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pļavas salvija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]? * ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence? * ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''"[[Gļēvais suns Drosminieks]]"''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]] * ... piemineklis '''"[[Sveiciens Saulei]]"''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā? * ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]] * ... '''''[[Ikarus 260]]''''' <small>(attēlā)</small> ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis? * ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo? * ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju <small>(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)</small>? * ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību? * ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[mieturu salvija]]''' <small>(attēlā)</small> kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] "par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem", kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā? * ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' <small>(attēlā Ziemeļmujas grēda)</small> rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne? * ... [[folklora]]s draugu kopa '''"[[Skandinieki]]"''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' <small>(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)</small>? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]? * ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis? * ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas? * ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas "Mammoth"|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas "Mammoth" 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas "Coyotes"]] hokeja komandas pamatiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]] * ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā? * ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]? * ... '''[[Prūsijas brīvvalsts]]''' bija lielākā [[Vācija]]s administratīvi teritoriālā sastāvdaļa laika posmā no 1918. līdz 1947. gadam: šeit atradās federālā [[galvaspilsēta]] [[Berlīne]], un tā aizņēma 62% Vācijas teritorijas, kā arī Prūsijā dzīvoja 61% valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās? * ... [[1998. gads|1998. gadā]] '''[[Īru republikāņu armija]]''' piekrita Lielās piektdienas vienošanās nosacījumiem un sāka pamazām atteikties no bruņotās cīņas, bet [[2005. gads|2005. gadā]] oficiāli paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu un ieroču nodošanu? * ... '''[[Austrumkalimantāna|Austrumkalimantānas province]]''' ir vieta, kur tiek būvēta [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]] — [[Nusantara]], kas aizvietos [[Džakarta|Džakartu]] kā valsts administratīvo centru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]] * ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] '''"[[Nāves žokļos]]"''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām? * ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis "albiceleste" sastāvā? * ... lai gan '''[[pikardu valoda]]''' bieži tiek uzskatīta par [[franču valoda]]s [[dialekts|dialektu]], tomēr [[lingvisti]] to klasificē kā atsevišķu [[valoda|valodu]], bet tai nav oficiāla statusa nedz [[Francija|Francijā]], nedz [[Beļģija|Beļģijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' <small>(attēlā)</small> vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em? * ... '''[[plakstiņi]]''' darbojas automātiski ar mirkšķināšanas refleksu, kas pasargā [[acs|aci]] no [[putekļi]]em, gaismas kairinājuma un svešķermeņiem, kā arī palīdz uzturēt acu veselību un tīrību? * ... [[Urāns (elements)|urāna]] [[izotops]] 235U ir galvenais skaldmateriāls [[kodolreaktors|kodolreaktoru]] un [[kodolieroči|kodolieroču]] tehnoloģiju ķēdē, bet parasti 235U daļa dabiskajā urānā ir neliela, un [[kodoldegviela]]s sagatavošana parasti ir saistīta ar '''[[urāna bagātināšana|urāna bagātināšanu]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]] * ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu <small>(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)</small>? * ... [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Emanuels Makrons|Emanuela Makrona]] sieva un kopš 2017. gada [[Francija]]s pirmā lēdija '''[[Brižita Makrona]]''' pēc profesijas ir [[franču valoda]]s un literatūras [[skolotāja]] un ar ievērojami jaunāko Makronu iepazinās, kad bija viņa skolotāja vidusskolā? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 17. janvārī parakstītais '''[[Līgums par visaptverošu stratēģisko partnerību starp Krieviju un Irānu]]''' paredz paplašināt ekonomisko sadarbību, mīkstināt [[ASV]] sankciju sekas un stiprināt militāro un politisko partnerību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija <small>(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)</small>? * ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē? * ... [[Bībele]]s [[Samuēla grāmatas|Samuēla grāmatās]] aprakstīti izraēliešu kari ar '''[[filistieši]]em''', ieskaitot [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvida]] divkauju ar filistiešu milzi Goliātu no Gatas pilsētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]] * ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā <small>(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)</small>? * ... '''[[rietumskandināvu valodas]]''' saglabājušas daudzas arhaiskas iezīmes, pie tām pieder [[islandiešu valoda]], [[fēriešu valoda]] un vēsturiskā vecnorvēģu valoda? * ... '''[[Veto tiesības ANO Drošības padomē|veto tiesības Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē]]''' ir piešķirtas piecām pastāvīgajām [[ANO Drošības padome]]s dalībvalstīm — [[ASV]], [[Lielbritānija]]i, [[Francija]]i, [[Ķīna]]i un [[Krievija]]i (sākotnēji [[PSRS]]) — ļaujot tām bloķēt jebkuru rezolūciju, neatkarīgi no tā, cik balsu tā saņēmusi no pārējām padomes dalībvalstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]? * ... '''[[Āfrikas vēsture]]''' aptver vienu no visplašākajām un daudzveidīgākajām [[cilvēce]]s pieredzēm, sākot no agrīnajiem [[hominīni]]em līdz mūsdienu nacionālajām valstīm, un tieši [[Āfrika]] tiek uzskatīta par cilvēces šūpuli? * ... '''[[Gagauzijas Republika]]''' bija [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|pašpasludināta neatzīta valsts]] bijušās [[Moldāvijas PSR]] teritorijas daļā, kas pastāvēja no 1990. gada līdz 1994. gadam, un līdz 1995. gada jūnijam tika miermīlīgi reintegrēta [[Moldovas Republika]]s sastāvā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu grupas]] '''[[vandaļu valoda]]''', ko lietoja [[vandaļi]], kas 5. gadsimtā nodibināja valsti [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], nav saglabājusies tik pilnīgi kā [[gotu valoda]] — no tās ir zināmi tikai daži [[vārdi]] un personvārdi, kas saglabājušies citu valodu tekstos, īpaši [[Latīņu valoda|latīņu]] un [[Sengrieķu valoda|grieķu]] avotos? * ... '''[[Lotārs de Mezjērs]]''' bija pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] premjerministrs, kurš ieņēma amatu 1990. gadā līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' <small>(attēlā čaulas)</small> atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām? * ... [[1898. gads|1898. gadā]] pēc [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV kara]] [[Puertoriko]] nonāca [[ASV]] pārvaldē, un kopš tā laika '''[[puertorikāņi]]''' veido unikālu kultūras identitāti, kas apvieno [[spāņi|spāņu]], [[Āfrika|afrikāņu]], pamatiedzīvotāju un ASV ietekmes? * ... klasiskais [[atols]] sastāv no [[vulkāns|vulkāniskas]] centrālās [[sala]]s, ko ieskauj [[koraļļi|koraļļu]] [[rifs]] ar vairāk vai mazāk daudz dažādu formu un izmēru '''[[motu]]''' — tie atrodas rifa virsotnē, parasti tikai nedaudz paceļas virs [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] un sastāv no koraļļu atlūzām un [[smiltis|smiltīm]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]] * ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem <small>(attēlā)</small> un ūdens paceļamās ēkas? * ... '''[[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu valodās]]''' runāja [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču līdz mūsdienām neviena no tām ([[gotu valoda]], [[vandaļu valoda]], [[burgundu valoda]], [[Krimas gotu valoda]]) nav saglabājusies dzīvajā lietojumā? * ... viens no pasaulē pazīstamākajiem [[cigaretes|cigarešu]] [[zīmols|zīmoliem]] '''''[[Marlboro]]''''' guva plašu atpazīstamību pēc 1950. gadiem, pateicoties reklāmas kampaņām ar ''Marlboro Man'' tēlu, kas kļuva par vienu no ikoniskākajiem [[mārketings|mārketinga]] piemēriem 20. gadsimtā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību? * ... līdz ar [[Francija]]s centralizāciju un valodas politiku '''[[oksitāņi|oksitāņu]]''' identitāte un ar [[katalāņu valoda|katalāņu valodu]] cieši saistītā [[oksitāņu valoda|valoda]] piedzīvoja pakāpenisku marginalizāciju, taču mūsdienās pastāv aktīvi centieni atdzīvināt oksitāņu kultūru un valodu? * ... [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] [[Saule]]s dieva [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlija]] dēls '''[[Faetons (mitoloģija)|Faetons]]''' vēlējās pierādīt savu dievišķo izcelsmi un lūdza tēvam Hēlijam ļaut viņam vienu dienu vadīt saules ratus, tomēr zaudēja kontroli pār tiem un, lai apturētu izraisīto haosu, [[Zevs|Zeva]] zibens šautra notrieca Faetonu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]] * ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]? * ... starptautiskā [[tabaka]]s kompānija '''''[[Philip Morris International]]''''', kas pārvalda labi zināmus [[cigaretes|cigarešu]] zīmolus, tostarp ''[[Marlboro]]'', ''[[Parliament]]'', ''[[L&M]]'', ''[[Chesterfield (cigaretes)|Chesterfield]]'' un citus, pēdējos gados koncentrējas uz pāreju uz bezdūmu produktiem, piemēram, ''[[IQOS]]'' sistēmu, kas karsē tabaku, nevis to dedzina? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] ģenerālmenedžeris '''[[Ralfs Pleinics]]''' ir pieredzējušākais sporta komandas vadītājs [[Latvija]]s [[basketbols|basketbolā]], BK Ventspils darbojoties kopš 1995. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā <small>(attēlā)</small>, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]? * ... '''[[austrumromāņu valodas]]''', kurās ietilpst galvenokārt [[rumāņu valoda]] un tās tuvākie dialekti un paveidi, izveidojās no [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]] lietotās [[tautas latīņu valoda]]s, kas attīstījās [[Romas impērija]]s austrumu provincēs, īpaši [[Dākija|Dākijā]] (mūsdienu [[Rumānija]]s teritorijā)? * ... no 2021. gada līdz 20205. gadam [[Amerikas hokeja līga]]s komandā '''[[Ebotsfordas "Canucks"]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], kurš 2025. gadā komandas sastāvā izcīnīja [[Kaldera kauss|Kaldera kausu]] un tika atzīts par AHL finālsērijas vērtīgāko spēlētāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]] * ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs <small>(attēlā)</small>? * ... '''''[[L&M]]''''' [[Cigarete|cigarešu]] zīmols pirmoreiz tika ieviests 1953. gadā [[ASV]], un sākotnēji tas bija viens no pirmajiem zīmoliem, kas ieviesa cigaretes ar filtru masu tirgū, uzsverot to kā "zinātniski modernu" risinājumu [[smēķēšana]]i? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[ASV]] uzcēla lielu skaitu (aptuveni 800) '''[[karabāze|karabāzu]]''' aptuveni 140 valstīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]] * ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' <small>(attēlā)</small> vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika? * ... '''[[Romiešu Kipra]]''' kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un stratēģisko punktu pateicoties tās ģeogrāfiskajai atrašanās vietai starp [[Āzija|Āziju]], [[Āfrika|Āfriku]] un [[Eiropa|Eiropu]]? * ... lai gan juridiski '''[[Centrālāfrikas imperators]]''' [[Bokasa I]] bija [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionāls monarhs]], faktiski viņam bija [[Autokrātija|absolūta vara]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]] * ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai <small>(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)</small>? * ... '''[[Santaklēras apgabals]]''' [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]] [[ASV]] ir pazīstams kā [[Silīcija ieleja]]s sirds, jo šeit atrodas daudzi pasaules vadošie tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, ''[[Apple]]'', ''[[Google]]'', ''[[Intel]]'' un ''[[Facebook]]'', un tas ir arī nozīmīgs izglītības un inovāciju centrs — tajā atrodas [[Stenforda Universitāte]], kā arī neskaitāmi pētniecības institūti un jaunuzņēmumi? * ... pēc vecākā brāļa [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] nāves skolotājs un [[dzejnieks]] '''[[Antons Bārda]]''' kopā ar brāļa atraitni Paulīnu Bārdu sakārtoja nozīmīgāko viņa dzejoļu grāmatu "Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām? * ... '''[[Rāšidu kalifāts]]''' bija pirmais [[islāms|islāma]] [[kalifāts]], kas pastāvēja no 632. līdz 661. gadam, tieši pēc pravieša [[Muhameds|Muhameda]] nāves, un tā laiks tiek uzskatīts par ideālu islāma valsts pārvaldes modeli, īpaši [[sunnītu islāms|sunnītu]] tradīcijā, kurā šie kalifi tiek uzskatīti par taisnības, pieticības un dievbijības paraugiem? * ... līdzīgi kā ''[[Temu]]'', arī [[Ķīna]]s [[e-komercija]]s [[uzņēmums]], kas specializējas lētas, ātras [[mode]]s tirdzniecībā, '''''[[Shein]]''''' izmanto tiešo piegādes modeli no Ķīnas, piedāvājot zemas cenas produktus? <!--dyk diena --> [[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku <small>(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)</small>? * ... '''''[[Philip Morris]]''''' ir vēsturisks un starptautiski atpazīstams [[cigarete|cigarešu]] zīmols, kura pirmsākumi meklējami [[1847. gads|1847. gadā]] [[Londona|Londonā]], kad uzņēmējs Filips Moriss atvēra savu pirmo [[tabaka]]s veikalu? * ... vēsturiski '''[[Takaroa|Takaroa atols]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] spēlēja nozīmīgu lomu [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvē, ko izgatavoja pogu ražošanai [[Eiropa|Eiropā]]; 20. gadsimta sākumā tā sasniedza vidēji 15 līdz 30 tonnas gadā, bet kopš tā laika šī nozare ir strauji samazinājusies? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi? * ... [[Pieaugušais|pieaugušam cilvēkam]] parasti ir 32 '''[[Cilvēka zobi|zobi]]''', ieskaitot pēdējos dzerokļus jeb [[Gudrības zobs|gudrības zobus]], savukārt [[bērns|bērniem]] ir 20 [[piena zobi]]? * ... '''[[Freiburgas Universitāte]]''' ir viena no vecākajām un prestižākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Vācija|Vācijā]], dibināta 1457. gadā ar nosaukumu ''Universitas Studii Generale'' pēc Austrijas erchercoga [[Albrehts VI Hābsburgs|Albrehta VI]] iniciatīvas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] '''[[Šarls VIII|Šarlam VIII]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote? * ... [[Vācija|Vācijā]] radītais [[cigarete|cigarešu]] zīmols '''''[[West (cigaretes)|West]]''''' bija ''[[McLaren]]'' ''[[Formula 1|F1]]'' komandas galvenais sponsors no 1997. līdz 2005. gadam, līdz pārtrauca sponsorēt komandu [[Eiropas Savienība]]s tabakas [[reklāma|reklāmu]] aizlieguma dēļ? * ... '''[[Ziemeļkatalonija]]''', ko [[Spānija]] nodeva [[Francija]]i, parakstot Pireneju līgumu [[1659. gads|1659. gadā]] apmaiņā pret Francijas faktisko atteikšanos no oficiālās aizsardzības, ko tā bija sniegusi nesen dibinātajai Katalonijas Republikai, aptuveni atbilst mūsdienu Francijas [[Austrumpireneji|Austrumpireneju departamentam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]? * ... '''[[Slavenā revolūcija]]''', kas norisinājās [[Anglija|Anglijā]] no 1688. līdz 1689. gadam, rezultējoties ar karalienes [[Marija II Stjuarte|Marijas II]] un viņas vīra [[Viljams III|Viljama III]] nākšanu tronī, tiek uzskatīta par vienu no retajiem gadījumiem [[Eiropas vēsture|Eiropas vēsturē]], kad [[monarhija]]s maiņa notiek bez plaša mēroga militāra konflikta? * ... sprādzieni [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] '''[[Mesenes kauja]]s''' '''[[Mesenes kaujas (1917) tuneļi|tuneļos]]''', ko slepeni izveidoja britu karavīri zem vācu frontes pozīcijām, nogalināja apmēram 10 000 vācu karavīru un izveidoja 19 lielus krāterus, kas ir saskatāmi vēl mūsdienās; šie sprādzieni ir vieni no lielākajiem sprādzieniem vēsturē, kas nav saistīti ar [[kodolieroči]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos? * ... atšķirībā no konkurentiem, piemēram, ''[[Playboy]]'' un '''''[[Penthouse]]''''', vīriešu [[žurnāls]] '''''[[Hustler]]''''', ko 1974. gadā dibināja [[Lerijs Flints]], piedāvāja ievērojami atklātākus [[Pornogrāfija|pornogrāfiskus]] attēlus, tādējādi radot revolūciju pieaugušo izklaides industrijā un izraisot plašas diskusijas par pornogrāfijas un vārda brīvības robežām? * ... '''[[Leo Varadkars]]''', kurš bija [[Īrijas premjerministrs]] divreiz laika posmā starp no 2017. un 2024. gadu, bija pirmais [[Īrija]]s valdības vadītājs ar daļēji [[Indieši|indiešu]] izcelsmi un arī pirmais atklāti [[Homoseksualitāte|homoseksuālais]] premjerministrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malāvijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains? * ... viena no svarīgākajām [[romiešu mitoloģija|seno romiešu dievietēm]] '''[[Cerera (mitoloģija)|Cerera]]''' tika plaši pielūgta Cererāliju svētkos, viņa pārraudzīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], [[labība]]s augšanu, ražu un [[sieviete|sieviešu]] auglību, un kļuva par romiešu reliģijas centrālo tēlu, īpaši [[plebeji|plebeju šķiras]] aizbildni? * ... no aptuveni 16 tūkstošiem tuamotiešu [[Franču Polinēzija]]s [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] izplatīto '''[[tuamotiešu valoda|tuamotiešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot ap 4—6 tūkstošiem, tai ir [[Apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]? * ... lielākais 1018 gramu smagais '''[[Biržu meteorīts|Biržu meteorīta]]''' fragments atrodas [[Tartu Universitāte]]s kolekcijā, 8,7 gramus smags fragments — ekspozīcijā "Latvijas minerāli" [[LU Dabas māja|Latvijas Universitātes Dabas mājā]], trīs fragmenti un viens plānslīpējums — Meteorītu muzejā [[Rīga|Rīgā]], bet fragmenti atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās? * ... '''''[[Rigasche Zeitung]]''''', kas [[vācu valoda|vācu valodā]] ar pārtraukumiem iznāca no 1778. līdz 1919. gadam, bija lielākais dienas [[laikraksts]] [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]], kura tirāža pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sasniedza 8000—10 000 eksemplāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta? * ... '''[[višnuisms|višnuismam]]''' ir simtiem miljonu sekotāju visā pasaulē, un tas ir visplašāk izplatītais [[hinduisms|hinduisma]] atzars, tradicionāli īpaši nozīmīgs [[Indija|Indijā]], [[Nepāla|Nepālā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]? * ... [[Franču Polinēzija]]s '''[[Gambjē salas|Gambjē salās]]''' sastopamo '''[[manareviešu valoda|manareviešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot tikai ap 400 runātāju no 1300 etnisko manareviešu; tai piešķirts stipri [[apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ganas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas? * ... pēc [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] nāves [[1924. gads|1924. gadā]] '''[[Mihails Vladimirskis]]''' īslaicīgi pildīja Viskrievijas CIK priekšsēdētāja pienākumus, būtībā kļūstot par [[Padomju Savienība]]s vadītāju līdz [[Mihails Kaļiņins|Mihaila Kaļiņina]] iecelšanai? * ... [[Spānija]]s [[Tervelas province]]s administratīvais centrs '''[[Tervela]]''' bieži tiek minēta kā simbols valsts reģionālajai nevienlīdzībai un tā sauktajai "tukšajai Spānijai"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]] * ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' <small>(attēlā)</small> ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]? * ... [[Pasaules Veselības organizācija]] norāda, ka pašlaik nav pietiekamu pierādījumu, kas liecinātu, ka [[karsējamie tabakas produkti]], piemēram, '''''[[IQOS]]''''', ir mazāk kaitīgi nekā citi [[tabaka]]s produkti? * ... bieži '''[[kuģa ķīlis|kuģa ķīļa]]''' ielikšana notiek [[kuģis|kuģa]] būves pašā sākumā, un britu un amerikāņu tradīcijās šis moments apzīmē kuģa būves sākuma datumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Nigērijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts? * ... lielākais 2592 gramu smagais '''[[Līksnas meteorīts|Līksnas meteorīta]]''' fragments atrodas [[Ukraina]]s Ģeoloģijas muzeja kolekcijā [[Kijiva|Kijivā]], kur tas, iespējams, nonāca pēc [[Viļņas Universitāte]]s likvidēšanas 1832. gadā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] iknedēļas ziņu un starptautisko attiecību [[žurnāls]] '''''[[The Economist]]''''' tika dibināts [[1843. gads|1843. gadā]] un tiek publicēts katru [[nedēļa|nedēļu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]? * ... [[Austroungārija]] uzskatīja [[Serbija]]s atbildi uz '''[[Jūlija ultimāts|Jūlija ultimātu]]''' par nepieņemamu un [[1914. gads|1914. gada]] 28. jūlijā pieteica tai karu, kas ātri izraisīja ķēdes reakciju un noveda pie [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma? * ... [[Latvija]]s [[arheoloģija|arheoloģijā]] par '''[[senkapi]]em''' visbiežāk dēvē apbedījumu vietas no 1. gadu tūkstoša [[Mūsu ēra|p.m.ē.]] līdz 13.—14. gadsimtam, bet plašākā izpratnē šis termins var attiekties arī uz vēlīnajiem [[viduslaiki]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību? * ... pirmie no eiropiešiem '''[[Rapa (sala)|Rapas salu]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] apmeklēja britu ekspedīcija flotes virsnieka Džordža Vankuvera vadībā [[1791. gads|1791. gadā]]; eiropieši salā ievazāja slimības un alkoholu, kā rezultātā līdz 1830. gadam izmira lielākā daļa salas iedzīvotāju, samazinoties no ap 2000 iedzīvotāju līdz 120? * ... '''[[Baltijas vācu valoda]]i''', ko līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|izceļošanai]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s [[vācbaltieši|vācvalodīgie iedzīvotāji]], bija raksturīga [[izruna]] un liels skaits [[aizguvums|aizguvumu]] no kaimiņu valodām, kā arī īpatnības [[sintakse|sintaksē]] un [[apvidvārds|apvidvārdu]] lietojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]] * ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]? * ... '''[[2025. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2025. gada Eiropas čempionātā futbolā sievietēm]]''' par čempionēm otro reizi pēc kārtas kļuva [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglijas izlases]] futbolistes, kas finālā pēcspēles 11 metru sitienu sērijā pieveica [[Spānijas sieviešu futbola izlase|Spāniju]]? * ... '''[[akluofobija]] '''— pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[tumsa]]s vai vāji apgaismotas vides — ietekmē ievērojamu daļu [[bērns|bērnu]] un aptuveni 10% pieaugušo, īpaši tos, kuriem jau ir citi [[trauksmes traucējumi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Namībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s? * ... mūsienu [[Ukraina]]s galējos dienvidrietumos esošo '''[[Karakurta|Karakurtu]]''' [[1811. gads|1811. gadā]] dibināja [[albāņi|albāņu]] ieceļotāji no [[Bulgārija]]s [[Dobrudža]]s; arī mūsdienās [[albāņu valoda]] ir dominējošā valoda? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' <small>(attēlā)</small> tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]? * ... '''[[olmeki|olmeku]]''' [[civilizācija]], kas pastāvēja aptuveni no 1500. gada p.m.ē. līdz 400. gadam p.m.ē. [[Meksika]]s dienvidaustrumos, tiek uzskatīta par daudzu vēlāk radušos [[mezoamerika|mezoamerikāņu]] kultūru, tostarp [[maiji|maiju]] un [[Acteki|acteku]], priekštečiem un ietekmētājiem? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Lesoto karogs]]''' <small>(attēlā)</small>, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tunisijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Raniroa]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Puntlendas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' <small>(attēlā)</small> bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]] * ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' <small>(attēlā)</small> solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]] * ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] <small>(attēlā)</small> ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] <small>(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Envers Paša]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' <small>(attēlā karogs)</small> formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Palmbīča]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the United Nations.svg|border|right|200px]] * ... '''[[ANO karogs|Apvienoto Nāciju Organizācijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlota [[ANO]] oficiālā emblēma — [[pasaules karte]] skatā no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], ietverta [[olīvkoks|olīvu]] zaru vītnē, kas simbolizē mieru? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saeimas 30.oktobra sēde.jpg|border|right|200px]] * ... 2021. gadā partijas "[[Progresīvie]]" politiķe '''[[Selma Teodora Levrence]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[13. Saeima]]s deputāta [[Māris Mičerevskis|Māra Mičerevska]] palīdzi, bet 2025. gada jūnijā viņa kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti kā nākamā kandidātu sarakstā pēc tam, kad [[Mairita Lūse]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of NATO.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karogs|Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> tumši [[Zilā krāsa|zilais]] fons simbolizē [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[NATO]] alianses vienotību? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:B-2 Spirit conducts flight tests over Edwards AFB (8533260).jpg|border|right|200px]] * ... [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā [[ASV]] stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] '''''[[Northrop Grumman B-2 Spirit]]''''' <small>(attēlā)</small> projektēja kā tālas darbības maskēto bumbvedēju, kas militārā konflikta gadījumā spētu izvairīties no [[pretgaisa aizsardzība]]s ieročiem un uzbrukt mērķiem dziļi pretinieka aizmugurē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sabine_Bergmann-Pohl.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[ārste]] un [[politiķe]] '''[[Sabīne Bergmane-Pola]]''' <small>(attēlā)</small> bija pēdējā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] valsts vadītāja pirms tās [[Vācijas atkalapvienošana|atkalapvienošanas]] ar [[Vācija|Vācijas Federatīvo Republiku]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Idi Amin at UN (United Nations, New York) gtfy.00132 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[1975. gads|1975. gada]] 17. jūlijā [[Ugandas prezidents]] un valsts bruņoto spēku [[virspavēlnieks]] [[Idi Amins]] <small>(attēlā)</small> piešķīra sev '''[[Feldmaršals (Uganda)|feldmaršala]]''' dienesta pakāpi? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3968 by Stepro (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada F1 sezona|2025. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[McLaren]]'' pilots [[Lando Noriss]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]], par 2 punktiem pārspējot iepriekšējo sezonu uzvarētāju [[Makss Verstapens|Maksu Verstapenu]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Simon Harris at the Special European Council - 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Saimons Heriss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopš {{dat|2024|4|9|ģ|bez}} ir [[Īrijas premjerministrs]], ir jaunākais cilvēks [[Īrija]]s vēsturē, kurš ieņēmis šo amatu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acostados en un lecho de tomate - La Tomatina 2010.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka ikgadējais [[festivāls]], kas norisinās Bunjolas pilsētā [[Spānija|Spānijā]], '''''[[La Tomatina]]''''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā cīņa ar pārtiku pasaulē: kopš dalībnieku skaita ierobežošanas tajā var iekļūt līdz 20 000 cilvēku? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Thea.vigintiduopunctata.7232.jpg|border|right|200px]] * ... atšķirībā no vairuma [[mārītes|mārīšu]], kuras barojas ar [[Laputis|laputīm]], '''[[melndzeltenā sēņmārīte]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt pārtiek no miltrasām, kas ir [[Augi|augus]] inficējošas [[Sēnes|sēnītes]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pirhana06.jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī '''[[piraijas]]''' <small>(attēlā)</small> visbiežāk tiek raksturotas kā agresīvas plēsējas, kas spēj ātri noārdīt upuri, populārajā kultūrā un medijos šādi attēlojumi ir stipri pārspīlēti; uzvedība barā pamatā ir aizsardzība, nevis kopīgs uzbrukums? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rīgas galvenais pasts Aspāzijas bulvārī 5.jpg|border|right|200px]] * ... ēka [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvārī]] 5, [[Rīga|Rīgā]], kurā mūsdienās darbojas [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte|Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte]], vēsturiski ir pazīstama kā '''[[Rīgas galvenā pasta un telegrāfa ēka]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gartennelke 1.jpg|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[dārza neļķe]]''' <small>(attēlā)</small>, visticamāk, ir cēlusies [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] ([[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]), taču [[selekcija]]s rezultātā tā ir ieguvusi plašu [[šķirne|šķirņu]] un hibrīdu daudzveidību, kas atšķiras pēc krāsas, ziedlapu formas un augšanas apstākļiem? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wing Commander Shubhanshu Shukla.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Šubhanšu Šukla]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[2025. gads kosmonautikā|2025. gadā]] veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''[[Ax-4]]'' uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]], ir otrais [[Indija]]s pilsonis, kurš lidojis [[kosmoss|kosmosā]] pēc Rakeša Šarmas 1984. gadā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fangataufa.JPG|border|right|200px]] * ... no 1966. līdz 1996. gadam [[Franču Polinēzija]]s '''[[Fanataufa]]s''' <small>(satelītattēlā)</small> un kaimiņos esošajā [[Moruroa]]s [[atols|atolos]] tika veikta [[Francija]]s kodolizmēģinājumu programma; mūsdienās atols nav pieejams apmeklētājiem, tajā tiek veikts radioaktīvā piesārņojuma monitorings? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Maler - Queen Anne of Hungary and Bohemia - WGA13895.jpg|border|right|150px]] * ... [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizariene]]i un [[Bohēmija]]s, [[Ungārija]]s un [[Horvātija]]s karalienei, [[Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)|Ferdinanda I]] sievai '''[[Anna Jagellone|Annai Jagellonei]]''' <small>(attēlā)</small> bija 15 bērni, tai skaitā vēlākie valdnieki [[Maksimiliāns II Hābsburgs|Maksimilians II]] un Anna Hābsburga? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? d7rfstwspowp320jkemyx2d31g230il 4505917 4505905 2026-08-12T05:08:25Z Biafra 13794 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +1 4505917 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|50px]] * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? [[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|50px]] * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? [[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? [[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|50px]] * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? [[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|50px]] * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? [[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? [[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? [[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? [[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|50px]] * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? [[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|50px]] * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? [[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? [[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|50px]] * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? [[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? [[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? [[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? [[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? [[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|50px]] * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? [[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|50px]] * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? [[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? [[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|50px]] * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? [[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? [[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? [[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? [[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? [[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? [[Attēls:Iena.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? [[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|50px]] * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? [[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|50px]] * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? [[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? [[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? [[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|50px]] * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|50px]] * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? [[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|50px]] * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? [[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|50px]] * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? [[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? [[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? [[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? [[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|50px]] * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? [[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? [[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? [[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|50px]] * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? [[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? [[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? [[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|50px]] * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? [[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? [[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? [[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? [[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? [[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? [[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|50px]] * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? [[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|50px]] * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? [[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? [[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|50px]] * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? [[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|50px]] * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? [[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? [[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas Bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? [[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? [[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? [[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? [[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? [[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? [[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? [[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|50px]] * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? [[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? [[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? [[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? [[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? [[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? [[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? [[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? [[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? [[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? [[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? [[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|50px]] * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? [[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? [[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? [[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? [[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|50px]] * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? [[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|50px]] * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? [[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? [[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|50px]] * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas Bruņotie spēki|Ukrainas Bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? [[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? [[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? [[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? [[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? [[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]] * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]? [[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? [[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? [[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? [[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]] * ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? [[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? [[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? [[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? [[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? [[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? [[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]] * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? [[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? [[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]] * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? [[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]] * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? [[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? [[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? [[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]] * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? [[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]] * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? [[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? [[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]] * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? [[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? [[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]] * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? [[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? [[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? [[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? [[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? [[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]] * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? [[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? [[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? [[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? [[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]] * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? [[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? [[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? [[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]] * ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā? * ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos? [[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]] * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? [[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? [[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>? * ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu? * ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])? [[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā? * ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām? * ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks? [[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]] * ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija? * ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]? * ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]? [[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā? * ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]? [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga? * ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"? * ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem? [[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]? * ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli? * ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju? [[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>? * ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās? * ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]? [[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]? * ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i? [[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i? * ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm? * ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā? [[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>? * ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"? [[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām? * ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]? [[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]] * ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>? * ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē? * ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū? [[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku? * ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}? * ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos? [[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves? * ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski? * ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju? [[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]] * ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]? * ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]? * ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas? [[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta? * ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā? * ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes? [[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>? * ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju? * ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]? [[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu? * ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām? * ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu? [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]? * ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]? [[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>? * ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem? * ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta? [[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]? * ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]? [[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]] * ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]? * ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta? [[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]? * ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]? * ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s? [[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]] * ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>? * ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"? * ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]? [[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>? * ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]? * ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''? [[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru? * ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]? [[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]? * ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi? [[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]] * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā? * ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas? * ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''? [[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba? * ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita? [[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas? * ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]? * ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā? [[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]] * ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>? * ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums? * ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē? [[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]? * ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]? * ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes? [[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]? * ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]? * ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? [[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]? * ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]? [[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>? * ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs? * ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā? [[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē? * ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]? * ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]? [[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]] * ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi? * ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti? * ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā? [[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>? * ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]? * ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu? [[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks? * ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem? [[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]] * ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"? [[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem? * ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''? * ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā? * ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)? * ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā? [[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu? * ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības? [[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]] * ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"? * ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to? * ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku? [[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]? * ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti? [[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]] * ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē? * ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi? * ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]? [[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]] * ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]? * ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja? * ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta? [[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju? * ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku? * ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas? [[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]] * ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu? [[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā? * ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs? [[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]] * ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā? [[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]? * ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību? [[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]? * ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas? * ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums? [[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)? * ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas? * ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? [[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]] * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu? * ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē? * ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta? [[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā? * ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām? * ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota? [[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]] * ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]? * ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam? * ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību? [[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]? * ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]? * ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]? [[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs? * ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra? * ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā? [[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere? * ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s? * ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus? [[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]] * ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>? * ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē? * ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību? [[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts? * ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim? * ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku? [[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]] * ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>? * ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]? * ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā? * ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā? * ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju? [[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]? * ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]? [[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]? * ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''? * ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}? [[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>? * ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]? * ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]? [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>? * ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]? * ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)? [[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos? * ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku? * ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas? [[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju? * ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai? * ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)? [[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli? * ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni? * ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā? [[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas? * ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu? * ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas? [[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts? * ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi? * ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām? [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]? * ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]? * ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā? [[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]? * ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē? [[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]] * ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>? * ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus? * ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā? [[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus? * ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni? * ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē? [[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem? * ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē? * ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam? [[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]] * ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju? * ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā? * ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]? [[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā? * ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]? * ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā? [[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]] * ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts? * ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči? * ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā? [[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā? * ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums? [[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā? * ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā? * ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta? * ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]? * ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''? [[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]] * ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru? * ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]? * ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika? [[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]? * ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]? * ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu? [[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās? * ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts? * ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda? [[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]] * ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē? * ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus? [[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks? * ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"? * ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents? [[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"? * ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm? [[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>? * ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā? * ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11? [[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos? * ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri? * ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h? [[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm? * ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]? * ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru? [[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu? * ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]? * ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu? [[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu? * ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i? * ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa? [[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa? * ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]? * ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess? [[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva? * ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]? * ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā? [[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]] * ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s? * ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs? * ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem? [[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? [[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? [[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? [[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]] * ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? [[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? [[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]] * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]] * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona? [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]? [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]] * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]] * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? <!--dyk diena --> [[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]] * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]] * ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]] * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]] * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? <!--dyk diena --> [[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]] * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]] * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]] * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]] * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? <!--dyk diena --> [[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? <!--dyk diena --> [[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]] * ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs? * ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]] * ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā? * ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā? * ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]] * ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā? * ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei? * ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā? * ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis? * ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"? * ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku? * ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]] * ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos? * ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē? * ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem? * ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"? * ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]? * ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni? * ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]? * ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies? * ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu? * ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu? * ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]? * ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]] * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus? * ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā? * ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti? * ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus? * ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē? * ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam? * ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā? * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]? * ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām? * ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]] * ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku <small>(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)</small>? * ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi? * ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]] * ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' <small>(attēlā)</small> [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par "ekstrēmistisku grupu organizēšanu"? * ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam? * ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā? * ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai? * ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' <small>(attēlā)</small> plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā? * ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu? * ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]] * ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' <small>(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)</small> bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam? * ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta? * ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}? <!--dyk diena --> [[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]] * ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai? * ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas? * ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]] * ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]? * ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]? * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses? * ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss? * ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]] * ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' <small>(attēlā [[Villendorfas Venera]])</small> ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas? * ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos? * ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā <small>(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta? * ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]] * ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' <small>(attēlā)</small> bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām? * ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā? * ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]] * ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]? * ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]? * ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli? <!--dyk diena --> [[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]] * ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' <small>(attēlā)</small> teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ? * ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos? * ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]] * ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 "Stils"]]''' <small>(attēlā)</small> prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai? * ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions? * ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]] * ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam <small>(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])</small>, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā? * ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas? * ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]? * ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²? * ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā "[[Emilija Peresa]]", un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[zaļā duglāzija]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā? * ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns <small>(attēlā)</small>? * ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]] * ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' <small>(attēlā)</small> ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]? * ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē? * ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas? <!--dyk diena --> [[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]] * ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā <small>(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)</small>? * ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta? * ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā? * ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] <small>(attēlā kapa plāksne)</small>? * ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]? * ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]] * ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē? * ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]? * ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malaizijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību? * ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā? * ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam? * ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]? * ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu? * ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s "[[Tvaikonis Villijs]]"? * ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vatikāna lira]]''' <small>(attēlā)</small> bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s? * ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus? * ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')? * ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' ("Lai Ceturtais ir ar tevi"), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' ("Lai Spēks ir ar tevi")? * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' <small>(attēlā)</small> ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem? * ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu? * ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību? * ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu? * ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne? * ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO₂ koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī? * ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti? * ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio "Spurs"]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas "Knicks"]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]? * ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] <small>(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)</small> nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā? * ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai? * ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs? * ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' <small>(attēlā)</small> ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā "[[Mērdoka noslēpumi]]" kopš 2008. gada? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca? * ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs <small>(attēlā)</small> ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]? * ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements? <!--dyk diena --> [[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]] * ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' <small>(attēlā ''Reteporella grimaldii'')</small> ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes? * ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]] * ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s? * ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas? * ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]] * ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' <small>(attēlā)</small> valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam? * ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s? * ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]] * ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā "atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]"? * ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem? * ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]] * ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]? * ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona? * ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]? * ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' <small>(attēlā)</small> [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]? * ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam? * ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti? * ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]? * ... '''"[[Eiropeiskā solidaritāte]]"''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em? * ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par "ērto karogu" valstīm? * ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains "Sojombo" simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols? * ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]? * ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' <small>(attēlā)</small> veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā? * ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā "fika pauze" — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām? * ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]] * ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> bija vairāk "zobu", bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus? * ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni? * ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes? * ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru? * ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kambodžas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā? * ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda? * ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu? * ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]] * ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' <small>(attēlā)</small> unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā? * ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu? * ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita? * ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu "Pūķa zeme"? * ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi? * ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]] * ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', <small>(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])</small> kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus? * ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā? * ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi? * ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes "Prometey", kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]? * ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]] * ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' <small>(attēlā "[[Titāniks]]", kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)</small> bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā "galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku" un "cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma" veicinātājus? * ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta? * ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' <small>(attēlā)</small> aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti? * ... filmas '''"[[Klavieres (filma)|Klavieres]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s? * ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''"[[Ceļojums uz Zemes centru]]"''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]] * ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas "[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]" (mūsdienās "Nacionālā apvienība") dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' <small>(attēlā)</small> izslēdza no partijas? * ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība "Diāna" ir iegādājusies veikalu tīklu "Cenuklubs", un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''"[[Mājai un Dārzam]]"''' veikalu tīklā? * ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' <small>(attēlā 2016. gadā)</small> dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]? * ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu? * ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]] * ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' <small>(attēlā)</small> kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]? * ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai? * ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]] * ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' <small>(attēlā)</small> piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri? * ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane? * ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] <small>(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)</small>? * ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu? * ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' <small>(attēlā)</small> [[Atēnu "Panathinaikos" (basketbols)|Atēnu "Panathinaikos"]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju? * ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu? * ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā "[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]] * ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku? * ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)?? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu "[[Džons Viks]]", kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā "[[Matrikss]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem <small>(attēlā)</small> ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts? * ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm? * ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' <small>(attēlā izsūtījumā)</small> viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par "Baigo gadu"? * ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē? * ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' <small>(attēlā)</small> ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu? * ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]] * ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]? * ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''? * ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]] * ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes <small>(attēlā)</small> galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]? * ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu? * ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas? <!--dyk diena --> [[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] <small>(attēlā)</small> ar dziesmu ''Bangaranga''? * ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]? * ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' <small>(attēlā)</small> līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs? * ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]? * ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]] * ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' <small>(attēlā)</small> [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā "maratona tēvs" — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes? * ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās "Zaudētās vienības" Argonas mežā [[Francija|Francijā]]? * ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pļavas salvija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]? * ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence? * ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''"[[Gļēvais suns Drosminieks]]"''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]] * ... piemineklis '''"[[Sveiciens Saulei]]"''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā? * ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]] * ... '''''[[Ikarus 260]]''''' <small>(attēlā)</small> ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis? * ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo? * ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju <small>(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)</small>? * ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību? * ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[mieturu salvija]]''' <small>(attēlā)</small> kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] "par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem", kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā? * ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' <small>(attēlā Ziemeļmujas grēda)</small> rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne? * ... [[folklora]]s draugu kopa '''"[[Skandinieki]]"''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' <small>(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)</small>? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]? * ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis? * ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas? * ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas "Mammoth"|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas "Mammoth" 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas "Coyotes"]] hokeja komandas pamatiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]] * ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā? * ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]? * ... '''[[Prūsijas brīvvalsts]]''' bija lielākā [[Vācija]]s administratīvi teritoriālā sastāvdaļa laika posmā no 1918. līdz 1947. gadam: šeit atradās federālā [[galvaspilsēta]] [[Berlīne]], un tā aizņēma 62% Vācijas teritorijas, kā arī Prūsijā dzīvoja 61% valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās? * ... [[1998. gads|1998. gadā]] '''[[Īru republikāņu armija]]''' piekrita Lielās piektdienas vienošanās nosacījumiem un sāka pamazām atteikties no bruņotās cīņas, bet [[2005. gads|2005. gadā]] oficiāli paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu un ieroču nodošanu? * ... '''[[Austrumkalimantāna|Austrumkalimantānas province]]''' ir vieta, kur tiek būvēta [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]] — [[Nusantara]], kas aizvietos [[Džakarta|Džakartu]] kā valsts administratīvo centru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]] * ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] '''"[[Nāves žokļos]]"''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām? * ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis "albiceleste" sastāvā? * ... lai gan '''[[pikardu valoda]]''' bieži tiek uzskatīta par [[franču valoda]]s [[dialekts|dialektu]], tomēr [[lingvisti]] to klasificē kā atsevišķu [[valoda|valodu]], bet tai nav oficiāla statusa nedz [[Francija|Francijā]], nedz [[Beļģija|Beļģijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' <small>(attēlā)</small> vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em? * ... '''[[plakstiņi]]''' darbojas automātiski ar mirkšķināšanas refleksu, kas pasargā [[acs|aci]] no [[putekļi]]em, gaismas kairinājuma un svešķermeņiem, kā arī palīdz uzturēt acu veselību un tīrību? * ... [[Urāns (elements)|urāna]] [[izotops]] 235U ir galvenais skaldmateriāls [[kodolreaktors|kodolreaktoru]] un [[kodolieroči|kodolieroču]] tehnoloģiju ķēdē, bet parasti 235U daļa dabiskajā urānā ir neliela, un [[kodoldegviela]]s sagatavošana parasti ir saistīta ar '''[[urāna bagātināšana|urāna bagātināšanu]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]] * ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu <small>(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)</small>? * ... [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Emanuels Makrons|Emanuela Makrona]] sieva un kopš 2017. gada [[Francija]]s pirmā lēdija '''[[Brižita Makrona]]''' pēc profesijas ir [[franču valoda]]s un literatūras [[skolotāja]] un ar ievērojami jaunāko Makronu iepazinās, kad bija viņa skolotāja vidusskolā? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 17. janvārī parakstītais '''[[Līgums par visaptverošu stratēģisko partnerību starp Krieviju un Irānu]]''' paredz paplašināt ekonomisko sadarbību, mīkstināt [[ASV]] sankciju sekas un stiprināt militāro un politisko partnerību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija <small>(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)</small>? * ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē? * ... [[Bībele]]s [[Samuēla grāmatas|Samuēla grāmatās]] aprakstīti izraēliešu kari ar '''[[filistieši]]em''', ieskaitot [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvida]] divkauju ar filistiešu milzi Goliātu no Gatas pilsētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]] * ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā <small>(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)</small>? * ... '''[[rietumskandināvu valodas]]''' saglabājušas daudzas arhaiskas iezīmes, pie tām pieder [[islandiešu valoda]], [[fēriešu valoda]] un vēsturiskā vecnorvēģu valoda? * ... '''[[Veto tiesības ANO Drošības padomē|veto tiesības Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē]]''' ir piešķirtas piecām pastāvīgajām [[ANO Drošības padome]]s dalībvalstīm — [[ASV]], [[Lielbritānija]]i, [[Francija]]i, [[Ķīna]]i un [[Krievija]]i (sākotnēji [[PSRS]]) — ļaujot tām bloķēt jebkuru rezolūciju, neatkarīgi no tā, cik balsu tā saņēmusi no pārējām padomes dalībvalstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]? * ... '''[[Āfrikas vēsture]]''' aptver vienu no visplašākajām un daudzveidīgākajām [[cilvēce]]s pieredzēm, sākot no agrīnajiem [[hominīni]]em līdz mūsdienu nacionālajām valstīm, un tieši [[Āfrika]] tiek uzskatīta par cilvēces šūpuli? * ... '''[[Gagauzijas Republika]]''' bija [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|pašpasludināta neatzīta valsts]] bijušās [[Moldāvijas PSR]] teritorijas daļā, kas pastāvēja no 1990. gada līdz 1994. gadam, un līdz 1995. gada jūnijam tika miermīlīgi reintegrēta [[Moldovas Republika]]s sastāvā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu grupas]] '''[[vandaļu valoda]]''', ko lietoja [[vandaļi]], kas 5. gadsimtā nodibināja valsti [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], nav saglabājusies tik pilnīgi kā [[gotu valoda]] — no tās ir zināmi tikai daži [[vārdi]] un personvārdi, kas saglabājušies citu valodu tekstos, īpaši [[Latīņu valoda|latīņu]] un [[Sengrieķu valoda|grieķu]] avotos? * ... '''[[Lotārs de Mezjērs]]''' bija pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] premjerministrs, kurš ieņēma amatu 1990. gadā līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' <small>(attēlā čaulas)</small> atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām? * ... [[1898. gads|1898. gadā]] pēc [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV kara]] [[Puertoriko]] nonāca [[ASV]] pārvaldē, un kopš tā laika '''[[puertorikāņi]]''' veido unikālu kultūras identitāti, kas apvieno [[spāņi|spāņu]], [[Āfrika|afrikāņu]], pamatiedzīvotāju un ASV ietekmes? * ... klasiskais [[atols]] sastāv no [[vulkāns|vulkāniskas]] centrālās [[sala]]s, ko ieskauj [[koraļļi|koraļļu]] [[rifs]] ar vairāk vai mazāk daudz dažādu formu un izmēru '''[[motu]]''' — tie atrodas rifa virsotnē, parasti tikai nedaudz paceļas virs [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] un sastāv no koraļļu atlūzām un [[smiltis|smiltīm]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]] * ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem <small>(attēlā)</small> un ūdens paceļamās ēkas? * ... '''[[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu valodās]]''' runāja [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču līdz mūsdienām neviena no tām ([[gotu valoda]], [[vandaļu valoda]], [[burgundu valoda]], [[Krimas gotu valoda]]) nav saglabājusies dzīvajā lietojumā? * ... viens no pasaulē pazīstamākajiem [[cigaretes|cigarešu]] [[zīmols|zīmoliem]] '''''[[Marlboro]]''''' guva plašu atpazīstamību pēc 1950. gadiem, pateicoties reklāmas kampaņām ar ''Marlboro Man'' tēlu, kas kļuva par vienu no ikoniskākajiem [[mārketings|mārketinga]] piemēriem 20. gadsimtā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību? * ... līdz ar [[Francija]]s centralizāciju un valodas politiku '''[[oksitāņi|oksitāņu]]''' identitāte un ar [[katalāņu valoda|katalāņu valodu]] cieši saistītā [[oksitāņu valoda|valoda]] piedzīvoja pakāpenisku marginalizāciju, taču mūsdienās pastāv aktīvi centieni atdzīvināt oksitāņu kultūru un valodu? * ... [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] [[Saule]]s dieva [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlija]] dēls '''[[Faetons (mitoloģija)|Faetons]]''' vēlējās pierādīt savu dievišķo izcelsmi un lūdza tēvam Hēlijam ļaut viņam vienu dienu vadīt saules ratus, tomēr zaudēja kontroli pār tiem un, lai apturētu izraisīto haosu, [[Zevs|Zeva]] zibens šautra notrieca Faetonu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]] * ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]? * ... starptautiskā [[tabaka]]s kompānija '''''[[Philip Morris International]]''''', kas pārvalda labi zināmus [[cigaretes|cigarešu]] zīmolus, tostarp ''[[Marlboro]]'', ''[[Parliament]]'', ''[[L&M]]'', ''[[Chesterfield (cigaretes)|Chesterfield]]'' un citus, pēdējos gados koncentrējas uz pāreju uz bezdūmu produktiem, piemēram, ''[[IQOS]]'' sistēmu, kas karsē tabaku, nevis to dedzina? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] ģenerālmenedžeris '''[[Ralfs Pleinics]]''' ir pieredzējušākais sporta komandas vadītājs [[Latvija]]s [[basketbols|basketbolā]], BK Ventspils darbojoties kopš 1995. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā <small>(attēlā)</small>, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]? * ... '''[[austrumromāņu valodas]]''', kurās ietilpst galvenokārt [[rumāņu valoda]] un tās tuvākie dialekti un paveidi, izveidojās no [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]] lietotās [[tautas latīņu valoda]]s, kas attīstījās [[Romas impērija]]s austrumu provincēs, īpaši [[Dākija|Dākijā]] (mūsdienu [[Rumānija]]s teritorijā)? * ... no 2021. gada līdz 20205. gadam [[Amerikas hokeja līga]]s komandā '''[[Ebotsfordas "Canucks"]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], kurš 2025. gadā komandas sastāvā izcīnīja [[Kaldera kauss|Kaldera kausu]] un tika atzīts par AHL finālsērijas vērtīgāko spēlētāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]] * ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs <small>(attēlā)</small>? * ... '''''[[L&M]]''''' [[Cigarete|cigarešu]] zīmols pirmoreiz tika ieviests 1953. gadā [[ASV]], un sākotnēji tas bija viens no pirmajiem zīmoliem, kas ieviesa cigaretes ar filtru masu tirgū, uzsverot to kā "zinātniski modernu" risinājumu [[smēķēšana]]i? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[ASV]] uzcēla lielu skaitu (aptuveni 800) '''[[karabāze|karabāzu]]''' aptuveni 140 valstīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]] * ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' <small>(attēlā)</small> vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika? * ... '''[[Romiešu Kipra]]''' kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un stratēģisko punktu pateicoties tās ģeogrāfiskajai atrašanās vietai starp [[Āzija|Āziju]], [[Āfrika|Āfriku]] un [[Eiropa|Eiropu]]? * ... lai gan juridiski '''[[Centrālāfrikas imperators]]''' [[Bokasa I]] bija [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionāls monarhs]], faktiski viņam bija [[Autokrātija|absolūta vara]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]] * ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai <small>(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)</small>? * ... '''[[Santaklēras apgabals]]''' [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]] [[ASV]] ir pazīstams kā [[Silīcija ieleja]]s sirds, jo šeit atrodas daudzi pasaules vadošie tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, ''[[Apple]]'', ''[[Google]]'', ''[[Intel]]'' un ''[[Facebook]]'', un tas ir arī nozīmīgs izglītības un inovāciju centrs — tajā atrodas [[Stenforda Universitāte]], kā arī neskaitāmi pētniecības institūti un jaunuzņēmumi? * ... pēc vecākā brāļa [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] nāves skolotājs un [[dzejnieks]] '''[[Antons Bārda]]''' kopā ar brāļa atraitni Paulīnu Bārdu sakārtoja nozīmīgāko viņa dzejoļu grāmatu "Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām? * ... '''[[Rāšidu kalifāts]]''' bija pirmais [[islāms|islāma]] [[kalifāts]], kas pastāvēja no 632. līdz 661. gadam, tieši pēc pravieša [[Muhameds|Muhameda]] nāves, un tā laiks tiek uzskatīts par ideālu islāma valsts pārvaldes modeli, īpaši [[sunnītu islāms|sunnītu]] tradīcijā, kurā šie kalifi tiek uzskatīti par taisnības, pieticības un dievbijības paraugiem? * ... līdzīgi kā ''[[Temu]]'', arī [[Ķīna]]s [[e-komercija]]s [[uzņēmums]], kas specializējas lētas, ātras [[mode]]s tirdzniecībā, '''''[[Shein]]''''' izmanto tiešo piegādes modeli no Ķīnas, piedāvājot zemas cenas produktus? <!--dyk diena --> [[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku <small>(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)</small>? * ... '''''[[Philip Morris]]''''' ir vēsturisks un starptautiski atpazīstams [[cigarete|cigarešu]] zīmols, kura pirmsākumi meklējami [[1847. gads|1847. gadā]] [[Londona|Londonā]], kad uzņēmējs Filips Moriss atvēra savu pirmo [[tabaka]]s veikalu? * ... vēsturiski '''[[Takaroa|Takaroa atols]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] spēlēja nozīmīgu lomu [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvē, ko izgatavoja pogu ražošanai [[Eiropa|Eiropā]]; 20. gadsimta sākumā tā sasniedza vidēji 15 līdz 30 tonnas gadā, bet kopš tā laika šī nozare ir strauji samazinājusies? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi? * ... [[Pieaugušais|pieaugušam cilvēkam]] parasti ir 32 '''[[Cilvēka zobi|zobi]]''', ieskaitot pēdējos dzerokļus jeb [[Gudrības zobs|gudrības zobus]], savukārt [[bērns|bērniem]] ir 20 [[piena zobi]]? * ... '''[[Freiburgas Universitāte]]''' ir viena no vecākajām un prestižākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Vācija|Vācijā]], dibināta 1457. gadā ar nosaukumu ''Universitas Studii Generale'' pēc Austrijas erchercoga [[Albrehts VI Hābsburgs|Albrehta VI]] iniciatīvas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] '''[[Šarls VIII|Šarlam VIII]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote? * ... [[Vācija|Vācijā]] radītais [[cigarete|cigarešu]] zīmols '''''[[West (cigaretes)|West]]''''' bija ''[[McLaren]]'' ''[[Formula 1|F1]]'' komandas galvenais sponsors no 1997. līdz 2005. gadam, līdz pārtrauca sponsorēt komandu [[Eiropas Savienība]]s tabakas [[reklāma|reklāmu]] aizlieguma dēļ? * ... '''[[Ziemeļkatalonija]]''', ko [[Spānija]] nodeva [[Francija]]i, parakstot Pireneju līgumu [[1659. gads|1659. gadā]] apmaiņā pret Francijas faktisko atteikšanos no oficiālās aizsardzības, ko tā bija sniegusi nesen dibinātajai Katalonijas Republikai, aptuveni atbilst mūsdienu Francijas [[Austrumpireneji|Austrumpireneju departamentam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]? * ... '''[[Slavenā revolūcija]]''', kas norisinājās [[Anglija|Anglijā]] no 1688. līdz 1689. gadam, rezultējoties ar karalienes [[Marija II Stjuarte|Marijas II]] un viņas vīra [[Viljams III|Viljama III]] nākšanu tronī, tiek uzskatīta par vienu no retajiem gadījumiem [[Eiropas vēsture|Eiropas vēsturē]], kad [[monarhija]]s maiņa notiek bez plaša mēroga militāra konflikta? * ... sprādzieni [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] '''[[Mesenes kauja]]s''' '''[[Mesenes kaujas (1917) tuneļi|tuneļos]]''', ko slepeni izveidoja britu karavīri zem vācu frontes pozīcijām, nogalināja apmēram 10 000 vācu karavīru un izveidoja 19 lielus krāterus, kas ir saskatāmi vēl mūsdienās; šie sprādzieni ir vieni no lielākajiem sprādzieniem vēsturē, kas nav saistīti ar [[kodolieroči]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos? * ... atšķirībā no konkurentiem, piemēram, ''[[Playboy]]'' un '''''[[Penthouse]]''''', vīriešu [[žurnāls]] '''''[[Hustler]]''''', ko 1974. gadā dibināja [[Lerijs Flints]], piedāvāja ievērojami atklātākus [[Pornogrāfija|pornogrāfiskus]] attēlus, tādējādi radot revolūciju pieaugušo izklaides industrijā un izraisot plašas diskusijas par pornogrāfijas un vārda brīvības robežām? * ... '''[[Leo Varadkars]]''', kurš bija [[Īrijas premjerministrs]] divreiz laika posmā starp no 2017. un 2024. gadu, bija pirmais [[Īrija]]s valdības vadītājs ar daļēji [[Indieši|indiešu]] izcelsmi un arī pirmais atklāti [[Homoseksualitāte|homoseksuālais]] premjerministrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malāvijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains? * ... viena no svarīgākajām [[romiešu mitoloģija|seno romiešu dievietēm]] '''[[Cerera (mitoloģija)|Cerera]]''' tika plaši pielūgta Cererāliju svētkos, viņa pārraudzīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], [[labība]]s augšanu, ražu un [[sieviete|sieviešu]] auglību, un kļuva par romiešu reliģijas centrālo tēlu, īpaši [[plebeji|plebeju šķiras]] aizbildni? * ... no aptuveni 16 tūkstošiem tuamotiešu [[Franču Polinēzija]]s [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] izplatīto '''[[tuamotiešu valoda|tuamotiešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot ap 4—6 tūkstošiem, tai ir [[Apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]? * ... lielākais 1018 gramu smagais '''[[Biržu meteorīts|Biržu meteorīta]]''' fragments atrodas [[Tartu Universitāte]]s kolekcijā, 8,7 gramus smags fragments — ekspozīcijā "Latvijas minerāli" [[LU Dabas māja|Latvijas Universitātes Dabas mājā]], trīs fragmenti un viens plānslīpējums — Meteorītu muzejā [[Rīga|Rīgā]], bet fragmenti atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās? * ... '''''[[Rigasche Zeitung]]''''', kas [[vācu valoda|vācu valodā]] ar pārtraukumiem iznāca no 1778. līdz 1919. gadam, bija lielākais dienas [[laikraksts]] [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]], kura tirāža pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sasniedza 8000—10 000 eksemplāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta? * ... '''[[višnuisms|višnuismam]]''' ir simtiem miljonu sekotāju visā pasaulē, un tas ir visplašāk izplatītais [[hinduisms|hinduisma]] atzars, tradicionāli īpaši nozīmīgs [[Indija|Indijā]], [[Nepāla|Nepālā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]? * ... [[Franču Polinēzija]]s '''[[Gambjē salas|Gambjē salās]]''' sastopamo '''[[manareviešu valoda|manareviešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot tikai ap 400 runātāju no 1300 etnisko manareviešu; tai piešķirts stipri [[apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ganas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas? * ... pēc [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] nāves [[1924. gads|1924. gadā]] '''[[Mihails Vladimirskis]]''' īslaicīgi pildīja Viskrievijas CIK priekšsēdētāja pienākumus, būtībā kļūstot par [[Padomju Savienība]]s vadītāju līdz [[Mihails Kaļiņins|Mihaila Kaļiņina]] iecelšanai? * ... [[Spānija]]s [[Tervelas province]]s administratīvais centrs '''[[Tervela]]''' bieži tiek minēta kā simbols valsts reģionālajai nevienlīdzībai un tā sauktajai "tukšajai Spānijai"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]] * ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' <small>(attēlā)</small> ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]? * ... [[Pasaules Veselības organizācija]] norāda, ka pašlaik nav pietiekamu pierādījumu, kas liecinātu, ka [[karsējamie tabakas produkti]], piemēram, '''''[[IQOS]]''''', ir mazāk kaitīgi nekā citi [[tabaka]]s produkti? * ... bieži '''[[kuģa ķīlis|kuģa ķīļa]]''' ielikšana notiek [[kuģis|kuģa]] būves pašā sākumā, un britu un amerikāņu tradīcijās šis moments apzīmē kuģa būves sākuma datumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Nigērijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts? * ... lielākais 2592 gramu smagais '''[[Līksnas meteorīts|Līksnas meteorīta]]''' fragments atrodas [[Ukraina]]s Ģeoloģijas muzeja kolekcijā [[Kijiva|Kijivā]], kur tas, iespējams, nonāca pēc [[Viļņas Universitāte]]s likvidēšanas 1832. gadā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] iknedēļas ziņu un starptautisko attiecību [[žurnāls]] '''''[[The Economist]]''''' tika dibināts [[1843. gads|1843. gadā]] un tiek publicēts katru [[nedēļa|nedēļu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]? * ... [[Austroungārija]] uzskatīja [[Serbija]]s atbildi uz '''[[Jūlija ultimāts|Jūlija ultimātu]]''' par nepieņemamu un [[1914. gads|1914. gada]] 28. jūlijā pieteica tai karu, kas ātri izraisīja ķēdes reakciju un noveda pie [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma? * ... [[Latvija]]s [[arheoloģija|arheoloģijā]] par '''[[senkapi]]em''' visbiežāk dēvē apbedījumu vietas no 1. gadu tūkstoša [[Mūsu ēra|p.m.ē.]] līdz 13.—14. gadsimtam, bet plašākā izpratnē šis termins var attiekties arī uz vēlīnajiem [[viduslaiki]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību? * ... pirmie no eiropiešiem '''[[Rapa (sala)|Rapas salu]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] apmeklēja britu ekspedīcija flotes virsnieka Džordža Vankuvera vadībā [[1791. gads|1791. gadā]]; eiropieši salā ievazāja slimības un alkoholu, kā rezultātā līdz 1830. gadam izmira lielākā daļa salas iedzīvotāju, samazinoties no ap 2000 iedzīvotāju līdz 120? * ... '''[[Baltijas vācu valoda]]i''', ko līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|izceļošanai]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s [[vācbaltieši|vācvalodīgie iedzīvotāji]], bija raksturīga [[izruna]] un liels skaits [[aizguvums|aizguvumu]] no kaimiņu valodām, kā arī īpatnības [[sintakse|sintaksē]] un [[apvidvārds|apvidvārdu]] lietojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]] * ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]? * ... '''[[2025. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2025. gada Eiropas čempionātā futbolā sievietēm]]''' par čempionēm otro reizi pēc kārtas kļuva [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglijas izlases]] futbolistes, kas finālā pēcspēles 11 metru sitienu sērijā pieveica [[Spānijas sieviešu futbola izlase|Spāniju]]? * ... '''[[akluofobija]] '''— pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[tumsa]]s vai vāji apgaismotas vides — ietekmē ievērojamu daļu [[bērns|bērnu]] un aptuveni 10% pieaugušo, īpaši tos, kuriem jau ir citi [[trauksmes traucējumi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Namībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s? * ... mūsienu [[Ukraina]]s galējos dienvidrietumos esošo '''[[Karakurta|Karakurtu]]''' [[1811. gads|1811. gadā]] dibināja [[albāņi|albāņu]] ieceļotāji no [[Bulgārija]]s [[Dobrudža]]s; arī mūsdienās [[albāņu valoda]] ir dominējošā valoda? * ... lielākais 4964 gramu smagais '''[[Neretas meteorīts|Neretas meteorīta]]''' fragments atrodas Igaunijas Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas institūta kolekcijā [[Tallina|Tallinā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' <small>(attēlā)</small> tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]? * ... '''[[olmeki|olmeku]]''' [[civilizācija]], kas pastāvēja aptuveni no 1500. gada p.m.ē. līdz 400. gadam p.m.ē. [[Meksika]]s dienvidaustrumos, tiek uzskatīta par daudzu vēlāk radušos [[mezoamerika|mezoamerikāņu]] kultūru, tostarp [[maiji|maiju]] un [[Acteki|acteku]], priekštečiem un ietekmētājiem? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Lesoto karogs]]''' <small>(attēlā)</small>, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tunisijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Raniroa]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Puntlendas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' <small>(attēlā)</small> bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]] * ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' <small>(attēlā)</small> solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]] * ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] <small>(attēlā)</small> ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] <small>(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Envers Paša]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' <small>(attēlā karogs)</small> formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Palmbīča]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the United Nations.svg|border|right|200px]] * ... '''[[ANO karogs|Apvienoto Nāciju Organizācijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlota [[ANO]] oficiālā emblēma — [[pasaules karte]] skatā no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], ietverta [[olīvkoks|olīvu]] zaru vītnē, kas simbolizē mieru? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saeimas 30.oktobra sēde.jpg|border|right|200px]] * ... 2021. gadā partijas "[[Progresīvie]]" politiķe '''[[Selma Teodora Levrence]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[13. Saeima]]s deputāta [[Māris Mičerevskis|Māra Mičerevska]] palīdzi, bet 2025. gada jūnijā viņa kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti kā nākamā kandidātu sarakstā pēc tam, kad [[Mairita Lūse]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of NATO.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karogs|Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> tumši [[Zilā krāsa|zilais]] fons simbolizē [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[NATO]] alianses vienotību? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:B-2 Spirit conducts flight tests over Edwards AFB (8533260).jpg|border|right|200px]] * ... [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā [[ASV]] stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] '''''[[Northrop Grumman B-2 Spirit]]''''' <small>(attēlā)</small> projektēja kā tālas darbības maskēto bumbvedēju, kas militārā konflikta gadījumā spētu izvairīties no [[pretgaisa aizsardzība]]s ieročiem un uzbrukt mērķiem dziļi pretinieka aizmugurē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sabine_Bergmann-Pohl.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[ārste]] un [[politiķe]] '''[[Sabīne Bergmane-Pola]]''' <small>(attēlā)</small> bija pēdējā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] valsts vadītāja pirms tās [[Vācijas atkalapvienošana|atkalapvienošanas]] ar [[Vācija|Vācijas Federatīvo Republiku]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Idi Amin at UN (United Nations, New York) gtfy.00132 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[1975. gads|1975. gada]] 17. jūlijā [[Ugandas prezidents]] un valsts bruņoto spēku [[virspavēlnieks]] [[Idi Amins]] <small>(attēlā)</small> piešķīra sev '''[[Feldmaršals (Uganda)|feldmaršala]]''' dienesta pakāpi? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3968 by Stepro (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada F1 sezona|2025. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[McLaren]]'' pilots [[Lando Noriss]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]], par 2 punktiem pārspējot iepriekšējo sezonu uzvarētāju [[Makss Verstapens|Maksu Verstapenu]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Simon Harris at the Special European Council - 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Saimons Heriss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopš {{dat|2024|4|9|ģ|bez}} ir [[Īrijas premjerministrs]], ir jaunākais cilvēks [[Īrija]]s vēsturē, kurš ieņēmis šo amatu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acostados en un lecho de tomate - La Tomatina 2010.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka ikgadējais [[festivāls]], kas norisinās Bunjolas pilsētā [[Spānija|Spānijā]], '''''[[La Tomatina]]''''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā cīņa ar pārtiku pasaulē: kopš dalībnieku skaita ierobežošanas tajā var iekļūt līdz 20 000 cilvēku? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Thea.vigintiduopunctata.7232.jpg|border|right|200px]] * ... atšķirībā no vairuma [[mārītes|mārīšu]], kuras barojas ar [[Laputis|laputīm]], '''[[melndzeltenā sēņmārīte]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt pārtiek no miltrasām, kas ir [[Augi|augus]] inficējošas [[Sēnes|sēnītes]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pirhana06.jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī '''[[piraijas]]''' <small>(attēlā)</small> visbiežāk tiek raksturotas kā agresīvas plēsējas, kas spēj ātri noārdīt upuri, populārajā kultūrā un medijos šādi attēlojumi ir stipri pārspīlēti; uzvedība barā pamatā ir aizsardzība, nevis kopīgs uzbrukums? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rīgas galvenais pasts Aspāzijas bulvārī 5.jpg|border|right|200px]] * ... ēka [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvārī]] 5, [[Rīga|Rīgā]], kurā mūsdienās darbojas [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte|Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte]], vēsturiski ir pazīstama kā '''[[Rīgas galvenā pasta un telegrāfa ēka]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gartennelke 1.jpg|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[dārza neļķe]]''' <small>(attēlā)</small>, visticamāk, ir cēlusies [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] ([[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]), taču [[selekcija]]s rezultātā tā ir ieguvusi plašu [[šķirne|šķirņu]] un hibrīdu daudzveidību, kas atšķiras pēc krāsas, ziedlapu formas un augšanas apstākļiem? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wing Commander Shubhanshu Shukla.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Šubhanšu Šukla]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[2025. gads kosmonautikā|2025. gadā]] veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''[[Ax-4]]'' uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]], ir otrais [[Indija]]s pilsonis, kurš lidojis [[kosmoss|kosmosā]] pēc Rakeša Šarmas 1984. gadā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fangataufa.JPG|border|right|200px]] * ... no 1966. līdz 1996. gadam [[Franču Polinēzija]]s '''[[Fanataufa]]s''' <small>(satelītattēlā)</small> un kaimiņos esošajā [[Moruroa]]s [[atols|atolos]] tika veikta [[Francija]]s kodolizmēģinājumu programma; mūsdienās atols nav pieejams apmeklētājiem, tajā tiek veikts radioaktīvā piesārņojuma monitorings? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Maler - Queen Anne of Hungary and Bohemia - WGA13895.jpg|border|right|150px]] * ... [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizariene]]i un [[Bohēmija]]s, [[Ungārija]]s un [[Horvātija]]s karalienei, [[Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)|Ferdinanda I]] sievai '''[[Anna Jagellone|Annai Jagellonei]]''' <small>(attēlā)</small> bija 15 bērni, tai skaitā vēlākie valdnieki [[Maksimiliāns II Hābsburgs|Maksimilians II]] un Anna Hābsburga? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? kg6pg7r1dvheqgrboooanljattp28ng 4505918 4505917 2026-08-12T05:11:17Z Biafra 13794 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ 4505918 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|50px]] * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? [[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|50px]] * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? [[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? [[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|50px]] * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? [[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|50px]] * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? [[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? [[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? [[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? [[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|50px]] * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? [[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|50px]] * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? [[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? [[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|50px]] * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? [[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? [[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? [[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? [[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? [[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|50px]] * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? [[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|50px]] * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? [[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? [[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|50px]] * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? [[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? [[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? [[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? [[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? [[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? [[Attēls:Iena.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? [[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|50px]] * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? [[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|50px]] * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? [[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? [[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? [[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|50px]] * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|50px]] * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? [[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|50px]] * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? [[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|50px]] * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? [[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? [[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? [[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? [[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|50px]] * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? [[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? [[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? [[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|50px]] * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? [[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? [[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? [[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|50px]] * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? [[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? [[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? [[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? [[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? [[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? [[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|50px]] * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? [[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|50px]] * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? [[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? [[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|50px]] * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? [[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|50px]] * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? [[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? [[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas Bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? [[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? [[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? [[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? [[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? [[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? [[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? [[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|50px]] * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? [[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? [[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? [[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? [[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? [[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? [[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? [[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? [[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? [[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? [[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? [[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|50px]] * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? [[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? [[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? [[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? [[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|50px]] * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? [[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|50px]] * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? [[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? [[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|50px]] * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas Bruņotie spēki|Ukrainas Bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? [[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? [[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? [[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? [[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? [[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]] * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]? [[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? [[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? [[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? [[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]] * ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? [[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? [[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? [[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? [[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? [[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? [[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]] * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? [[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? [[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]] * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? [[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]] * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? [[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? [[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? [[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]] * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? [[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]] * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? [[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? [[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]] * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? [[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? [[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]] * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? [[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? [[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? [[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? [[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? [[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]] * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? [[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? [[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? [[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? [[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]] * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? [[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? [[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? [[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]] * ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā? * ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos? [[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]] * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? [[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? [[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>? * ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu? * ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])? [[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā? * ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām? * ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks? [[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]] * ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija? * ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]? * ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]? [[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā? * ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]? [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga? * ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"? * ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem? [[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]? * ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli? * ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju? [[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>? * ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās? * ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]? [[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]? * ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i? [[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i? * ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm? * ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā? [[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>? * ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"? [[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām? * ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]? [[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]] * ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>? * ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē? * ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū? [[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku? * ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}? * ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos? [[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves? * ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski? * ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju? [[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]] * ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]? * ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]? * ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas? [[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta? * ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā? * ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes? [[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>? * ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju? * ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]? [[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu? * ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām? * ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu? [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]? * ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]? [[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>? * ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem? * ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta? [[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]? * ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]? [[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]] * ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]? * ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta? [[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]? * ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]? * ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s? [[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]] * ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>? * ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"? * ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]? [[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>? * ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]? * ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''? [[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru? * ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]? [[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]? * ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi? [[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]] * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā? * ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas? * ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''? [[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba? * ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita? [[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas? * ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]? * ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā? [[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]] * ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>? * ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums? * ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē? [[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]? * ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]? * ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes? [[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]? * ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]? * ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? [[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]? * ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]? [[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>? * ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs? * ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā? [[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē? * ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]? * ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]? [[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]] * ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi? * ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti? * ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā? [[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>? * ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]? * ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu? [[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks? * ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem? [[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]] * ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"? [[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem? * ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''? * ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā? * ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)? * ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā? [[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu? * ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības? [[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]] * ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"? * ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to? * ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku? [[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]? * ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti? [[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]] * ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē? * ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi? * ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]? [[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]] * ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]? * ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja? * ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta? [[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju? * ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku? * ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas? [[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]] * ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu? [[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā? * ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs? [[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]] * ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā? [[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]? * ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību? [[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]? * ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas? * ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums? [[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)? * ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas? * ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? [[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]] * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu? * ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē? * ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta? [[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā? * ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām? * ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota? [[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]] * ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]? * ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam? * ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību? [[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]? * ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]? * ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]? [[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs? * ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra? * ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā? [[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere? * ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s? * ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus? [[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]] * ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>? * ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē? * ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību? [[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts? * ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim? * ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku? [[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]] * ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>? * ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]? * ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā? * ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā? * ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju? [[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]? * ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]? [[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]? * ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''? * ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}? [[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>? * ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]? * ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]? [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>? * ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]? * ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)? [[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos? * ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku? * ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas? [[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju? * ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai? * ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)? [[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli? * ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni? * ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā? [[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas? * ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu? * ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas? [[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts? * ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi? * ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām? [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]? * ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]? * ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā? [[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]? * ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē? [[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]] * ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>? * ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus? * ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā? [[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus? * ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni? * ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē? [[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem? * ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē? * ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam? [[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]] * ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju? * ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā? * ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]? [[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā? * ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]? * ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā? [[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]] * ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts? * ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči? * ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā? [[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā? * ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums? [[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā? * ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā? * ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta? * ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]? * ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''? [[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]] * ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru? * ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]? * ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika? [[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]? * ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]? * ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu? [[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās? * ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts? * ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda? [[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]] * ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē? * ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus? [[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks? * ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"? * ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents? [[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"? * ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm? [[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>? * ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā? * ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11? [[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos? * ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri? * ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h? [[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm? * ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]? * ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru? [[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu? * ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]? * ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu? [[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu? * ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i? * ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa? [[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa? * ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]? * ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess? [[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva? * ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]? * ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā? [[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]] * ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s? * ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs? * ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem? [[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? [[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? [[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? [[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]] * ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? [[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? [[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]] * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]] * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona? [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]? [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]] * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]] * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? <!--dyk diena --> [[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]] * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]] * ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]] * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]] * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? <!--dyk diena --> [[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]] * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]] * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]] * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]] * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? <!--dyk diena --> [[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? <!--dyk diena --> [[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]] * ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs? * ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]] * ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā? * ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā? * ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]] * ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā? * ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei? * ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā? * ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis? * ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"? * ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku? * ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]] * ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos? * ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē? * ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem? * ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"? * ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]? * ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni? * ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]? * ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies? * ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu? * ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu? * ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]? * ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]] * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus? * ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā? * ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti? * ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus? * ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē? * ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam? * ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā? * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]? * ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām? * ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]] * ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku <small>(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)</small>? * ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi? * ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]] * ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' <small>(attēlā)</small> [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par "ekstrēmistisku grupu organizēšanu"? * ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam? * ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā? * ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai? * ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' <small>(attēlā)</small> plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā? * ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu? * ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]] * ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' <small>(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)</small> bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam? * ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta? * ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}? <!--dyk diena --> [[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]] * ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai? * ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas? * ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]] * ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]? * ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]? * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses? * ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss? * ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]] * ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' <small>(attēlā [[Villendorfas Venera]])</small> ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas? * ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos? * ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā <small>(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta? * ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]] * ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' <small>(attēlā)</small> bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām? * ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā? * ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]] * ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]? * ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]? * ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli? <!--dyk diena --> [[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]] * ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' <small>(attēlā)</small> teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ? * ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos? * ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]] * ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 "Stils"]]''' <small>(attēlā)</small> prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai? * ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions? * ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]] * ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam <small>(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])</small>, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā? * ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas? * ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]? * ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²? * ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā "[[Emilija Peresa]]", un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[zaļā duglāzija]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā? * ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns <small>(attēlā)</small>? * ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]] * ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' <small>(attēlā)</small> ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]? * ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē? * ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas? <!--dyk diena --> [[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]] * ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā <small>(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)</small>? * ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta? * ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā? * ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] <small>(attēlā kapa plāksne)</small>? * ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]? * ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]] * ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē? * ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]? * ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malaizijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību? * ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā? * ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam? * ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]? * ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu? * ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s "[[Tvaikonis Villijs]]"? * ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vatikāna lira]]''' <small>(attēlā)</small> bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s? * ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus? * ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')? * ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' ("Lai Ceturtais ir ar tevi"), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' ("Lai Spēks ir ar tevi")? * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' <small>(attēlā)</small> ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem? * ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu? * ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību? * ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu? * ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne? * ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO₂ koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī? * ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti? * ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio "Spurs"]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas "Knicks"]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]? * ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] <small>(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)</small> nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā? * ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai? * ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs? * ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' <small>(attēlā)</small> ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā "[[Mērdoka noslēpumi]]" kopš 2008. gada? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca? * ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs <small>(attēlā)</small> ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]? * ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements? <!--dyk diena --> [[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]] * ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' <small>(attēlā ''Reteporella grimaldii'')</small> ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes? * ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]] * ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s? * ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas? * ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]] * ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' <small>(attēlā)</small> valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam? * ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s? * ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]] * ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā "atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]"? * ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem? * ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]] * ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]? * ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona? * ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]? * ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' <small>(attēlā)</small> [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]? * ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam? * ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti? * ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]? * ... '''"[[Eiropeiskā solidaritāte]]"''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em? * ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par "ērto karogu" valstīm? * ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains "Sojombo" simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols? * ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]? * ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' <small>(attēlā)</small> veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā? * ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā "fika pauze" — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām? * ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]] * ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> bija vairāk "zobu", bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus? * ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni? * ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes? * ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru? * ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kambodžas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā? * ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda? * ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu? * ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]] * ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' <small>(attēlā)</small> unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā? * ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu? * ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita? * ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu "Pūķa zeme"? * ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi? * ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]] * ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', <small>(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])</small> kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus? * ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā? * ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi? * ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes "Prometey", kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]? * ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]] * ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' <small>(attēlā "[[Titāniks]]", kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)</small> bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā "galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku" un "cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma" veicinātājus? * ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta? * ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' <small>(attēlā)</small> aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti? * ... filmas '''"[[Klavieres (filma)|Klavieres]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s? * ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''"[[Ceļojums uz Zemes centru]]"''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]] * ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas "[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]" (mūsdienās "Nacionālā apvienība") dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' <small>(attēlā)</small> izslēdza no partijas? * ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība "Diāna" ir iegādājusies veikalu tīklu "Cenuklubs", un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''"[[Mājai un Dārzam]]"''' veikalu tīklā? * ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' <small>(attēlā 2016. gadā)</small> dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]? * ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu? * ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]] * ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' <small>(attēlā)</small> kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]? * ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai? * ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]] * ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' <small>(attēlā)</small> piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri? * ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane? * ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] <small>(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)</small>? * ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu? * ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' <small>(attēlā)</small> [[Atēnu "Panathinaikos" (basketbols)|Atēnu "Panathinaikos"]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju? * ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu? * ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā "[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]] * ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku? * ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)?? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu "[[Džons Viks]]", kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā "[[Matrikss]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem <small>(attēlā)</small> ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts? * ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm? * ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' <small>(attēlā izsūtījumā)</small> viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par "Baigo gadu"? * ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē? * ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' <small>(attēlā)</small> ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu? * ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]] * ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]? * ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''? * ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]] * ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes <small>(attēlā)</small> galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]? * ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu? * ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas? <!--dyk diena --> [[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] <small>(attēlā)</small> ar dziesmu ''Bangaranga''? * ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]? * ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' <small>(attēlā)</small> līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs? * ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]? * ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]] * ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' <small>(attēlā)</small> [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā "maratona tēvs" — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes? * ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās "Zaudētās vienības" Argonas mežā [[Francija|Francijā]]? * ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pļavas salvija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]? * ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence? * ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''"[[Gļēvais suns Drosminieks]]"''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]] * ... piemineklis '''"[[Sveiciens Saulei]]"''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā? * ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]] * ... '''''[[Ikarus 260]]''''' <small>(attēlā)</small> ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis? * ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo? * ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju <small>(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)</small>? * ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību? * ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[mieturu salvija]]''' <small>(attēlā)</small> kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] "par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem", kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā? * ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' <small>(attēlā Ziemeļmujas grēda)</small> rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne? * ... [[folklora]]s draugu kopa '''"[[Skandinieki]]"''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' <small>(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)</small>? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]? * ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis? * ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas? * ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas "Mammoth"|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas "Mammoth" 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas "Coyotes"]] hokeja komandas pamatiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]] * ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā? * ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]? * ... '''[[Prūsijas brīvvalsts]]''' bija lielākā [[Vācija]]s administratīvi teritoriālā sastāvdaļa laika posmā no 1918. līdz 1947. gadam: šeit atradās federālā [[galvaspilsēta]] [[Berlīne]], un tā aizņēma 62% Vācijas teritorijas, kā arī Prūsijā dzīvoja 61% valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās? * ... [[1998. gads|1998. gadā]] '''[[Īru republikāņu armija]]''' piekrita Lielās piektdienas vienošanās nosacījumiem un sāka pamazām atteikties no bruņotās cīņas, bet [[2005. gads|2005. gadā]] oficiāli paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu un ieroču nodošanu? * ... '''[[Austrumkalimantāna|Austrumkalimantānas province]]''' ir vieta, kur tiek būvēta [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]] — [[Nusantara]], kas aizvietos [[Džakarta|Džakartu]] kā valsts administratīvo centru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]] * ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] '''"[[Nāves žokļos]]"''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām? * ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis "albiceleste" sastāvā? * ... lai gan '''[[pikardu valoda]]''' bieži tiek uzskatīta par [[franču valoda]]s [[dialekts|dialektu]], tomēr [[lingvisti]] to klasificē kā atsevišķu [[valoda|valodu]], bet tai nav oficiāla statusa nedz [[Francija|Francijā]], nedz [[Beļģija|Beļģijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' <small>(attēlā)</small> vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em? * ... '''[[plakstiņi]]''' darbojas automātiski ar mirkšķināšanas refleksu, kas pasargā [[acs|aci]] no [[putekļi]]em, gaismas kairinājuma un svešķermeņiem, kā arī palīdz uzturēt acu veselību un tīrību? * ... [[Urāns (elements)|urāna]] [[izotops]] 235U ir galvenais skaldmateriāls [[kodolreaktors|kodolreaktoru]] un [[kodolieroči|kodolieroču]] tehnoloģiju ķēdē, bet parasti 235U daļa dabiskajā urānā ir neliela, un [[kodoldegviela]]s sagatavošana parasti ir saistīta ar '''[[urāna bagātināšana|urāna bagātināšanu]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]] * ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu <small>(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)</small>? * ... [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Emanuels Makrons|Emanuela Makrona]] sieva un kopš 2017. gada [[Francija]]s pirmā lēdija '''[[Brižita Makrona]]''' pēc profesijas ir [[franču valoda]]s un literatūras [[skolotāja]] un ar ievērojami jaunāko Makronu iepazinās, kad bija viņa skolotāja vidusskolā? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 17. janvārī parakstītais '''[[Līgums par visaptverošu stratēģisko partnerību starp Krieviju un Irānu]]''' paredz paplašināt ekonomisko sadarbību, mīkstināt [[ASV]] sankciju sekas un stiprināt militāro un politisko partnerību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija <small>(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)</small>? * ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē? * ... [[Bībele]]s [[Samuēla grāmatas|Samuēla grāmatās]] aprakstīti izraēliešu kari ar '''[[filistieši]]em''', ieskaitot [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvida]] divkauju ar filistiešu milzi Goliātu no Gatas pilsētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]] * ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā <small>(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)</small>? * ... '''[[rietumskandināvu valodas]]''' saglabājušas daudzas arhaiskas iezīmes, pie tām pieder [[islandiešu valoda]], [[fēriešu valoda]] un vēsturiskā vecnorvēģu valoda? * ... '''[[Veto tiesības ANO Drošības padomē|veto tiesības Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē]]''' ir piešķirtas piecām pastāvīgajām [[ANO Drošības padome]]s dalībvalstīm — [[ASV]], [[Lielbritānija]]i, [[Francija]]i, [[Ķīna]]i un [[Krievija]]i (sākotnēji [[PSRS]]) — ļaujot tām bloķēt jebkuru rezolūciju, neatkarīgi no tā, cik balsu tā saņēmusi no pārējām padomes dalībvalstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]? * ... '''[[Āfrikas vēsture]]''' aptver vienu no visplašākajām un daudzveidīgākajām [[cilvēce]]s pieredzēm, sākot no agrīnajiem [[hominīni]]em līdz mūsdienu nacionālajām valstīm, un tieši [[Āfrika]] tiek uzskatīta par cilvēces šūpuli? * ... '''[[Gagauzijas Republika]]''' bija [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|pašpasludināta neatzīta valsts]] bijušās [[Moldāvijas PSR]] teritorijas daļā, kas pastāvēja no 1990. gada līdz 1994. gadam, un līdz 1995. gada jūnijam tika miermīlīgi reintegrēta [[Moldovas Republika]]s sastāvā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu grupas]] '''[[vandaļu valoda]]''', ko lietoja [[vandaļi]], kas 5. gadsimtā nodibināja valsti [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], nav saglabājusies tik pilnīgi kā [[gotu valoda]] — no tās ir zināmi tikai daži [[vārdi]] un personvārdi, kas saglabājušies citu valodu tekstos, īpaši [[Latīņu valoda|latīņu]] un [[Sengrieķu valoda|grieķu]] avotos? * ... '''[[Lotārs de Mezjērs]]''' bija pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] premjerministrs, kurš ieņēma amatu 1990. gadā līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' <small>(attēlā čaulas)</small> atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām? * ... [[1898. gads|1898. gadā]] pēc [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV kara]] [[Puertoriko]] nonāca [[ASV]] pārvaldē, un kopš tā laika '''[[puertorikāņi]]''' veido unikālu kultūras identitāti, kas apvieno [[spāņi|spāņu]], [[Āfrika|afrikāņu]], pamatiedzīvotāju un ASV ietekmes? * ... klasiskais [[atols]] sastāv no [[vulkāns|vulkāniskas]] centrālās [[sala]]s, ko ieskauj [[koraļļi|koraļļu]] [[rifs]] ar vairāk vai mazāk daudz dažādu formu un izmēru '''[[motu]]''' — tie atrodas rifa virsotnē, parasti tikai nedaudz paceļas virs [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] un sastāv no koraļļu atlūzām un [[smiltis|smiltīm]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]] * ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem <small>(attēlā)</small> un ūdens paceļamās ēkas? * ... '''[[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu valodās]]''' runāja [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču līdz mūsdienām neviena no tām ([[gotu valoda]], [[vandaļu valoda]], [[burgundu valoda]], [[Krimas gotu valoda]]) nav saglabājusies dzīvajā lietojumā? * ... viens no pasaulē pazīstamākajiem [[cigaretes|cigarešu]] [[zīmols|zīmoliem]] '''''[[Marlboro]]''''' guva plašu atpazīstamību pēc 1950. gadiem, pateicoties reklāmas kampaņām ar ''Marlboro Man'' tēlu, kas kļuva par vienu no ikoniskākajiem [[mārketings|mārketinga]] piemēriem 20. gadsimtā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību? * ... līdz ar [[Francija]]s centralizāciju un valodas politiku '''[[oksitāņi|oksitāņu]]''' identitāte un ar [[katalāņu valoda|katalāņu valodu]] cieši saistītā [[oksitāņu valoda|valoda]] piedzīvoja pakāpenisku marginalizāciju, taču mūsdienās pastāv aktīvi centieni atdzīvināt oksitāņu kultūru un valodu? * ... [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] [[Saule]]s dieva [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlija]] dēls '''[[Faetons (mitoloģija)|Faetons]]''' vēlējās pierādīt savu dievišķo izcelsmi un lūdza tēvam Hēlijam ļaut viņam vienu dienu vadīt saules ratus, tomēr zaudēja kontroli pār tiem un, lai apturētu izraisīto haosu, [[Zevs|Zeva]] zibens šautra notrieca Faetonu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]] * ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]? * ... starptautiskā [[tabaka]]s kompānija '''''[[Philip Morris International]]''''', kas pārvalda labi zināmus [[cigaretes|cigarešu]] zīmolus, tostarp ''[[Marlboro]]'', ''[[Parliament]]'', ''[[L&M]]'', ''[[Chesterfield (cigaretes)|Chesterfield]]'' un citus, pēdējos gados koncentrējas uz pāreju uz bezdūmu produktiem, piemēram, ''[[IQOS]]'' sistēmu, kas karsē tabaku, nevis to dedzina? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] ģenerālmenedžeris '''[[Ralfs Pleinics]]''' ir pieredzējušākais sporta komandas vadītājs [[Latvija]]s [[basketbols|basketbolā]], BK Ventspils darbojoties kopš 1995. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā <small>(attēlā)</small>, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]? * ... '''[[austrumromāņu valodas]]''', kurās ietilpst galvenokārt [[rumāņu valoda]] un tās tuvākie dialekti un paveidi, izveidojās no [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]] lietotās [[tautas latīņu valoda]]s, kas attīstījās [[Romas impērija]]s austrumu provincēs, īpaši [[Dākija|Dākijā]] (mūsdienu [[Rumānija]]s teritorijā)? * ... no 2021. gada līdz 20205. gadam [[Amerikas hokeja līga]]s komandā '''[[Ebotsfordas "Canucks"]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], kurš 2025. gadā komandas sastāvā izcīnīja [[Kaldera kauss|Kaldera kausu]] un tika atzīts par AHL finālsērijas vērtīgāko spēlētāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]] * ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs <small>(attēlā)</small>? * ... '''''[[L&M]]''''' [[Cigarete|cigarešu]] zīmols pirmoreiz tika ieviests 1953. gadā [[ASV]], un sākotnēji tas bija viens no pirmajiem zīmoliem, kas ieviesa cigaretes ar filtru masu tirgū, uzsverot to kā "zinātniski modernu" risinājumu [[smēķēšana]]i? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[ASV]] uzcēla lielu skaitu (aptuveni 800) '''[[karabāze|karabāzu]]''' aptuveni 140 valstīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]] * ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' <small>(attēlā)</small> vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika? * ... '''[[Romiešu Kipra]]''' kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un stratēģisko punktu pateicoties tās ģeogrāfiskajai atrašanās vietai starp [[Āzija|Āziju]], [[Āfrika|Āfriku]] un [[Eiropa|Eiropu]]? * ... lai gan juridiski '''[[Centrālāfrikas imperators]]''' [[Bokasa I]] bija [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionāls monarhs]], faktiski viņam bija [[Autokrātija|absolūta vara]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]] * ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai <small>(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)</small>? * ... '''[[Santaklēras apgabals]]''' [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]] [[ASV]] ir pazīstams kā [[Silīcija ieleja]]s sirds, jo šeit atrodas daudzi pasaules vadošie tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, ''[[Apple]]'', ''[[Google]]'', ''[[Intel]]'' un ''[[Facebook]]'', un tas ir arī nozīmīgs izglītības un inovāciju centrs — tajā atrodas [[Stenforda Universitāte]], kā arī neskaitāmi pētniecības institūti un jaunuzņēmumi? * ... pēc vecākā brāļa [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] nāves skolotājs un [[dzejnieks]] '''[[Antons Bārda]]''' kopā ar brāļa atraitni Paulīnu Bārdu sakārtoja nozīmīgāko viņa dzejoļu grāmatu "Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām? * ... '''[[Rāšidu kalifāts]]''' bija pirmais [[islāms|islāma]] [[kalifāts]], kas pastāvēja no 632. līdz 661. gadam, tieši pēc pravieša [[Muhameds|Muhameda]] nāves, un tā laiks tiek uzskatīts par ideālu islāma valsts pārvaldes modeli, īpaši [[sunnītu islāms|sunnītu]] tradīcijā, kurā šie kalifi tiek uzskatīti par taisnības, pieticības un dievbijības paraugiem? * ... līdzīgi kā ''[[Temu]]'', arī [[Ķīna]]s [[e-komercija]]s [[uzņēmums]], kas specializējas lētas, ātras [[mode]]s tirdzniecībā, '''''[[Shein]]''''' izmanto tiešo piegādes modeli no Ķīnas, piedāvājot zemas cenas produktus? <!--dyk diena --> [[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku <small>(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)</small>? * ... '''''[[Philip Morris]]''''' ir vēsturisks un starptautiski atpazīstams [[cigarete|cigarešu]] zīmols, kura pirmsākumi meklējami [[1847. gads|1847. gadā]] [[Londona|Londonā]], kad uzņēmējs Filips Moriss atvēra savu pirmo [[tabaka]]s veikalu? * ... vēsturiski '''[[Takaroa|Takaroa atols]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] spēlēja nozīmīgu lomu [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvē, ko izgatavoja pogu ražošanai [[Eiropa|Eiropā]]; 20. gadsimta sākumā tā sasniedza vidēji 15 līdz 30 tonnas gadā, bet kopš tā laika šī nozare ir strauji samazinājusies? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi? * ... [[Pieaugušais|pieaugušam cilvēkam]] parasti ir 32 '''[[Cilvēka zobi|zobi]]''', ieskaitot pēdējos dzerokļus jeb [[Gudrības zobs|gudrības zobus]], savukārt [[bērns|bērniem]] ir 20 [[piena zobi]]? * ... '''[[Freiburgas Universitāte]]''' ir viena no vecākajām un prestižākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Vācija|Vācijā]], dibināta 1457. gadā ar nosaukumu ''Universitas Studii Generale'' pēc Austrijas erchercoga [[Albrehts VI Hābsburgs|Albrehta VI]] iniciatīvas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] '''[[Šarls VIII|Šarlam VIII]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote? * ... [[Vācija|Vācijā]] radītais [[cigarete|cigarešu]] zīmols '''''[[West (cigaretes)|West]]''''' bija ''[[McLaren]]'' ''[[Formula 1|F1]]'' komandas galvenais sponsors no 1997. līdz 2005. gadam, līdz pārtrauca sponsorēt komandu [[Eiropas Savienība]]s tabakas [[reklāma|reklāmu]] aizlieguma dēļ? * ... '''[[Ziemeļkatalonija]]''', ko [[Spānija]] nodeva [[Francija]]i, parakstot Pireneju līgumu [[1659. gads|1659. gadā]] apmaiņā pret Francijas faktisko atteikšanos no oficiālās aizsardzības, ko tā bija sniegusi nesen dibinātajai Katalonijas Republikai, aptuveni atbilst mūsdienu Francijas [[Austrumpireneji|Austrumpireneju departamentam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]? * ... '''[[Slavenā revolūcija]]''', kas norisinājās [[Anglija|Anglijā]] no 1688. līdz 1689. gadam, rezultējoties ar karalienes [[Marija II Stjuarte|Marijas II]] un viņas vīra [[Viljams III|Viljama III]] nākšanu tronī, tiek uzskatīta par vienu no retajiem gadījumiem [[Eiropas vēsture|Eiropas vēsturē]], kad [[monarhija]]s maiņa notiek bez plaša mēroga militāra konflikta? * ... sprādzieni [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] '''[[Mesenes kauja]]s''' '''[[Mesenes kaujas (1917) tuneļi|tuneļos]]''', ko slepeni izveidoja britu karavīri zem vācu frontes pozīcijām, nogalināja apmēram 10 000 vācu karavīru un izveidoja 19 lielus krāterus, kas ir saskatāmi vēl mūsdienās; šie sprādzieni ir vieni no lielākajiem sprādzieniem vēsturē, kas nav saistīti ar [[kodolieroči]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos? * ... atšķirībā no konkurentiem, piemēram, ''[[Playboy]]'' un '''''[[Penthouse]]''''', vīriešu [[žurnāls]] '''''[[Hustler]]''''', ko 1974. gadā dibināja [[Lerijs Flints]], piedāvāja ievērojami atklātākus [[Pornogrāfija|pornogrāfiskus]] attēlus, tādējādi radot revolūciju pieaugušo izklaides industrijā un izraisot plašas diskusijas par pornogrāfijas un vārda brīvības robežām? * ... '''[[Leo Varadkars]]''', kurš bija [[Īrijas premjerministrs]] divreiz laika posmā starp no 2017. un 2024. gadu, bija pirmais [[Īrija]]s valdības vadītājs ar daļēji [[Indieši|indiešu]] izcelsmi un arī pirmais atklāti [[Homoseksualitāte|homoseksuālais]] premjerministrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malāvijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains? * ... viena no svarīgākajām [[romiešu mitoloģija|seno romiešu dievietēm]] '''[[Cerera (mitoloģija)|Cerera]]''' tika plaši pielūgta Cererāliju svētkos, viņa pārraudzīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], [[labība]]s augšanu, ražu un [[sieviete|sieviešu]] auglību, un kļuva par romiešu reliģijas centrālo tēlu, īpaši [[plebeji|plebeju šķiras]] aizbildni? * ... no aptuveni 16 tūkstošiem tuamotiešu [[Franču Polinēzija]]s [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] izplatīto '''[[tuamotiešu valoda|tuamotiešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot ap 4—6 tūkstošiem, tai ir [[Apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]? * ... lielākais 1018 gramu smagais '''[[Biržu meteorīts|Biržu meteorīta]]''' fragments atrodas [[Tartu Universitāte]]s kolekcijā, 8,7 gramus smags fragments — ekspozīcijā "Latvijas minerāli" [[LU Dabas māja|Latvijas Universitātes Dabas mājā]], trīs fragmenti un viens plānslīpējums — Meteorītu muzejā [[Rīga|Rīgā]], bet fragmenti atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās? * ... '''''[[Rigasche Zeitung]]''''', kas [[vācu valoda|vācu valodā]] ar pārtraukumiem iznāca no 1778. līdz 1919. gadam, bija lielākais dienas [[laikraksts]] [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]], kura tirāža pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sasniedza 8000—10 000 eksemplāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta? * ... '''[[višnuisms|višnuismam]]''' ir simtiem miljonu sekotāju visā pasaulē, un tas ir visplašāk izplatītais [[hinduisms|hinduisma]] atzars, tradicionāli īpaši nozīmīgs [[Indija|Indijā]], [[Nepāla|Nepālā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]? * ... [[Franču Polinēzija]]s '''[[Gambjē salas|Gambjē salās]]''' sastopamo '''[[manareviešu valoda|manareviešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot tikai ap 400 runātāju no 1300 etnisko manareviešu; tai piešķirts stipri [[apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ganas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas? * ... pēc [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] nāves [[1924. gads|1924. gadā]] '''[[Mihails Vladimirskis]]''' īslaicīgi pildīja Viskrievijas CIK priekšsēdētāja pienākumus, būtībā kļūstot par [[Padomju Savienība]]s vadītāju līdz [[Mihails Kaļiņins|Mihaila Kaļiņina]] iecelšanai? * ... [[Spānija]]s [[Tervelas province]]s administratīvais centrs '''[[Tervela]]''' bieži tiek minēta kā simbols valsts reģionālajai nevienlīdzībai un tā sauktajai "tukšajai Spānijai"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]] * ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' <small>(attēlā)</small> ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]? * ... [[Pasaules Veselības organizācija]] norāda, ka pašlaik nav pietiekamu pierādījumu, kas liecinātu, ka [[karsējamie tabakas produkti]], piemēram, '''''[[IQOS]]''''', ir mazāk kaitīgi nekā citi [[tabaka]]s produkti? * ... bieži '''[[kuģa ķīlis|kuģa ķīļa]]''' ielikšana notiek [[kuģis|kuģa]] būves pašā sākumā, un britu un amerikāņu tradīcijās šis moments apzīmē kuģa būves sākuma datumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Nigērijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts? * ... lielākais 2592 gramu smagais '''[[Līksnas meteorīts|Līksnas meteorīta]]''' fragments atrodas [[Ukraina]]s Ģeoloģijas muzeja kolekcijā [[Kijiva|Kijivā]], kur tas, iespējams, nonāca pēc [[Viļņas Universitāte]]s likvidēšanas 1832. gadā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] iknedēļas ziņu un starptautisko attiecību [[žurnāls]] '''''[[The Economist]]''''' tika dibināts [[1843. gads|1843. gadā]] un tiek publicēts katru [[nedēļa|nedēļu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]? * ... [[Austroungārija]] uzskatīja [[Serbija]]s atbildi uz '''[[Jūlija ultimāts|Jūlija ultimātu]]''' par nepieņemamu un [[1914. gads|1914. gada]] 28. jūlijā pieteica tai karu, kas ātri izraisīja ķēdes reakciju un noveda pie [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma? * ... [[Latvija]]s [[arheoloģija|arheoloģijā]] par '''[[senkapi]]em''' visbiežāk dēvē apbedījumu vietas no 1. gadu tūkstoša [[Mūsu ēra|p.m.ē.]] līdz 13.—14. gadsimtam, bet plašākā izpratnē šis termins var attiekties arī uz vēlīnajiem [[viduslaiki]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību? * ... pirmie no eiropiešiem '''[[Rapa (sala)|Rapas salu]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] apmeklēja britu ekspedīcija flotes virsnieka Džordža Vankuvera vadībā [[1791. gads|1791. gadā]]; eiropieši salā ievazāja slimības un alkoholu, kā rezultātā līdz 1830. gadam izmira lielākā daļa salas iedzīvotāju, samazinoties no ap 2000 iedzīvotāju līdz 120? * ... '''[[Baltijas vācu valoda]]i''', ko līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|izceļošanai]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s [[vācbaltieši|vācvalodīgie iedzīvotāji]], bija raksturīga [[izruna]] un liels skaits [[aizguvums|aizguvumu]] no kaimiņu valodām, kā arī īpatnības [[sintakse|sintaksē]] un [[apvidvārds|apvidvārdu]] lietojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]] * ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]? * ... '''[[2025. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2025. gada Eiropas čempionātā futbolā sievietēm]]''' par čempionēm otro reizi pēc kārtas kļuva [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglijas izlases]] futbolistes, kas finālā pēcspēles 11 metru sitienu sērijā pieveica [[Spānijas sieviešu futbola izlase|Spāniju]]? * ... '''[[akluofobija]] '''— pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[tumsa]]s vai vāji apgaismotas vides — ietekmē ievērojamu daļu [[bērns|bērnu]] un aptuveni 10% pieaugušo, īpaši tos, kuriem jau ir citi [[trauksmes traucējumi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Namībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s? * ... mūsienu [[Ukraina]]s galējos dienvidrietumos esošo '''[[Karakurta|Karakurtu]]''' [[1811. gads|1811. gadā]] dibināja [[albāņi|albāņu]] ieceļotāji no [[Bulgārija]]s [[Dobrudža]]s; arī mūsdienās [[albāņu valoda]] ir dominējošā valoda? * ... lielākais '''[[Neretas meteorīts|Neretas meteorīta]]''' fragments, kas sver 4964 gramus, atrodas Igaunijas Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas institūta kolekcijā [[Tallina|Tallinā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' <small>(attēlā)</small> tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]? * ... '''[[olmeki|olmeku]]''' [[civilizācija]], kas pastāvēja aptuveni no 1500. gada p.m.ē. līdz 400. gadam p.m.ē. [[Meksika]]s dienvidaustrumos, tiek uzskatīta par daudzu vēlāk radušos [[mezoamerika|mezoamerikāņu]] kultūru, tostarp [[maiji|maiju]] un [[Acteki|acteku]], priekštečiem un ietekmētājiem? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Lesoto karogs]]''' <small>(attēlā)</small>, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tunisijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Raniroa]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Puntlendas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' <small>(attēlā)</small> bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]] * ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' <small>(attēlā)</small> solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]] * ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] <small>(attēlā)</small> ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] <small>(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Envers Paša]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' <small>(attēlā karogs)</small> formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Palmbīča]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the United Nations.svg|border|right|200px]] * ... '''[[ANO karogs|Apvienoto Nāciju Organizācijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlota [[ANO]] oficiālā emblēma — [[pasaules karte]] skatā no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], ietverta [[olīvkoks|olīvu]] zaru vītnē, kas simbolizē mieru? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saeimas 30.oktobra sēde.jpg|border|right|200px]] * ... 2021. gadā partijas "[[Progresīvie]]" politiķe '''[[Selma Teodora Levrence]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[13. Saeima]]s deputāta [[Māris Mičerevskis|Māra Mičerevska]] palīdzi, bet 2025. gada jūnijā viņa kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti kā nākamā kandidātu sarakstā pēc tam, kad [[Mairita Lūse]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of NATO.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karogs|Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> tumši [[Zilā krāsa|zilais]] fons simbolizē [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[NATO]] alianses vienotību? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:B-2 Spirit conducts flight tests over Edwards AFB (8533260).jpg|border|right|200px]] * ... [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā [[ASV]] stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] '''''[[Northrop Grumman B-2 Spirit]]''''' <small>(attēlā)</small> projektēja kā tālas darbības maskēto bumbvedēju, kas militārā konflikta gadījumā spētu izvairīties no [[pretgaisa aizsardzība]]s ieročiem un uzbrukt mērķiem dziļi pretinieka aizmugurē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sabine_Bergmann-Pohl.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[ārste]] un [[politiķe]] '''[[Sabīne Bergmane-Pola]]''' <small>(attēlā)</small> bija pēdējā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] valsts vadītāja pirms tās [[Vācijas atkalapvienošana|atkalapvienošanas]] ar [[Vācija|Vācijas Federatīvo Republiku]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Idi Amin at UN (United Nations, New York) gtfy.00132 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[1975. gads|1975. gada]] 17. jūlijā [[Ugandas prezidents]] un valsts bruņoto spēku [[virspavēlnieks]] [[Idi Amins]] <small>(attēlā)</small> piešķīra sev '''[[Feldmaršals (Uganda)|feldmaršala]]''' dienesta pakāpi? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3968 by Stepro (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada F1 sezona|2025. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[McLaren]]'' pilots [[Lando Noriss]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]], par 2 punktiem pārspējot iepriekšējo sezonu uzvarētāju [[Makss Verstapens|Maksu Verstapenu]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Simon Harris at the Special European Council - 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Saimons Heriss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopš {{dat|2024|4|9|ģ|bez}} ir [[Īrijas premjerministrs]], ir jaunākais cilvēks [[Īrija]]s vēsturē, kurš ieņēmis šo amatu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acostados en un lecho de tomate - La Tomatina 2010.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka ikgadējais [[festivāls]], kas norisinās Bunjolas pilsētā [[Spānija|Spānijā]], '''''[[La Tomatina]]''''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā cīņa ar pārtiku pasaulē: kopš dalībnieku skaita ierobežošanas tajā var iekļūt līdz 20 000 cilvēku? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Thea.vigintiduopunctata.7232.jpg|border|right|200px]] * ... atšķirībā no vairuma [[mārītes|mārīšu]], kuras barojas ar [[Laputis|laputīm]], '''[[melndzeltenā sēņmārīte]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt pārtiek no miltrasām, kas ir [[Augi|augus]] inficējošas [[Sēnes|sēnītes]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pirhana06.jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī '''[[piraijas]]''' <small>(attēlā)</small> visbiežāk tiek raksturotas kā agresīvas plēsējas, kas spēj ātri noārdīt upuri, populārajā kultūrā un medijos šādi attēlojumi ir stipri pārspīlēti; uzvedība barā pamatā ir aizsardzība, nevis kopīgs uzbrukums? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rīgas galvenais pasts Aspāzijas bulvārī 5.jpg|border|right|200px]] * ... ēka [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvārī]] 5, [[Rīga|Rīgā]], kurā mūsdienās darbojas [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte|Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte]], vēsturiski ir pazīstama kā '''[[Rīgas galvenā pasta un telegrāfa ēka]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gartennelke 1.jpg|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[dārza neļķe]]''' <small>(attēlā)</small>, visticamāk, ir cēlusies [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] ([[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]), taču [[selekcija]]s rezultātā tā ir ieguvusi plašu [[šķirne|šķirņu]] un hibrīdu daudzveidību, kas atšķiras pēc krāsas, ziedlapu formas un augšanas apstākļiem? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wing Commander Shubhanshu Shukla.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Šubhanšu Šukla]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[2025. gads kosmonautikā|2025. gadā]] veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''[[Ax-4]]'' uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]], ir otrais [[Indija]]s pilsonis, kurš lidojis [[kosmoss|kosmosā]] pēc Rakeša Šarmas 1984. gadā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fangataufa.JPG|border|right|200px]] * ... no 1966. līdz 1996. gadam [[Franču Polinēzija]]s '''[[Fanataufa]]s''' <small>(satelītattēlā)</small> un kaimiņos esošajā [[Moruroa]]s [[atols|atolos]] tika veikta [[Francija]]s kodolizmēģinājumu programma; mūsdienās atols nav pieejams apmeklētājiem, tajā tiek veikts radioaktīvā piesārņojuma monitorings? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Maler - Queen Anne of Hungary and Bohemia - WGA13895.jpg|border|right|150px]] * ... [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizariene]]i un [[Bohēmija]]s, [[Ungārija]]s un [[Horvātija]]s karalienei, [[Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)|Ferdinanda I]] sievai '''[[Anna Jagellone|Annai Jagellonei]]''' <small>(attēlā)</small> bija 15 bērni, tai skaitā vēlākie valdnieki [[Maksimiliāns II Hābsburgs|Maksimilians II]] un Anna Hābsburga? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? r98qs7abktsin265em6vuggrlgug2wr 0 15793 4505941 4500535 2026-08-12T06:45:18Z Pirags 3757 /* Pašreizējā flote */ pap 4505941 wikitext text/x-wiki {{DISPLAYTITLE:''airBaltic''}} {{Aviokompanijas infokaste | aviokompanija = ''airBaltic'' | logo = AirBaltic Logo.svg | logo izmērs = 250px | attēls = airBaltic CS300 Bombardier YL-CSA (30966048910).jpg | attēla izmērs = 250px | attēla paraksts = ''airBaltic'' ''[[Airbus A220|Airbus A220-300]]'' | IATA = BT | ICAO = BTI | izsaukums = AIR BALTIC | dibināta = {{dat|1995|08|28}} | darbību uzsāka = {{dat|1995|10|1}} | darbību pārtrauca = | galvenā bāze = [[Starptautiskā lidosta "Rīga"]] | citas bāzes = * [[Tallinas lidosta]] * [[Viļņas starptautiskā lidosta]] * [[Tamperes Pirkalas lidosta]] | lojalitātes programma = ''airBaltic Club''<ref>[https://www.airbaltic.com/lv/par-airbaltic-club?av1=sitelink&av2=G&av3=club&av5=lv&gclsrc=aw.ds&&gclid=EAIaIQobChMIq9KwxYbE9wIVaI9oCR2-GwhxEAAYASABEgIE-vD_BwE Par airBaltic Club]</ref> | aviokompāniju alianse = | flote = 54 | galamērķi = 89 (2026. gada vasaras sezona) | sauklis = | mātes kompānija = AS ''Air Baltic Corporation'' | īpašnieki = [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Latvijas Republikas valdība]] 80 %<br />SIA ''Aircraft Leasing 1'' 20 % | galvenā mītne = {{vieta|Latvija|Rīga}} | vadība = [[Erno Hildēns]] (izpilddirektors){{br}}Andrejs Martinovs (padomes priekšsēdētājs) | peļņa = {{gain}} €32 miljoni (2022) | apgrozījums = {{gain}} €500,17 miljoni (2022) | mājas lapa = {{URL|airBaltic.com}} }} '''''airBaltic''''' (uzņēmuma nosaukums '''AS ''Air Baltic Corporation''''') ir [[Latvija]]s nacionālā [[lidsabiedrība]]; tā bāzēta [[Rīgas Starptautiskā Lidosta|starptautiskajā lidostā "Rīga"]]. ''airBaltic'' ir lielākā pasažieru aviopārvadātāja Latvijā un tās bāzes kopš 2004. gada ir Lietuvā (Viļņā), un 2016. gada Igaunijā (Tallinā).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://estonianworld.com/business/airBaltic-becomes-number-one-airline-in-estonia/|title= Latvian airBaltic becomes number one airline in Estonia|accessdate=2016-05-12 |work= |publisher= estonian world|date= 2016-05-4}}</ref> Uzņēmuma izpilddirektors ir [[Erno Hildēns]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/648725-atlaists-airbaltic-valdes-priekssedetajs-martins-gauss-vinam-izteikta-neuzticiba|title=Atlaists "airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss. Viņam izteikta neuzticība|publisher=Jauns.lv|accessdate={{dat|2025|4|7||bez}}}}</ref> ''airBaltic'' ir hibrīda lidsabiedrība — tā apvieno tradicionālo, kā arī zemo izmaksu lidsabiedrību biznesa modeļus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/pamatinformacija-par-aviokompaniju|title=Pamatinformācija Par Aviokompāniju - airBaltic|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-23|language=en}}</ref> Tā ir viena no pasaules punktuālākajām lidsabiedrībām.<ref name="ReferenceB">{{Ziņu atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/papildinats-airbaltic-ir-punktualaka-lidsabiedriba-pasaule-425457|title=Papildināts - airBaltic ir punktuālākā lidsabiedrība pasaulē (aviācijas industrijas tirgus izpētes un analīzes izdevuma OAG Aviation Solutions (OAG) veidotais 2014. gada punktualitātes reitings) |work=db.lv|access-date=2018-10-23|language=lv}}</ref> Tūkstošgades pirmajā desmitgadē lidsabiedrība piedzīvoja strauju izaugsmi, kam sekoja [[Ar airBaltic saistītie skandāli|finansiālas grūtības un bankrota draudi]], kuru dēļ tā tika pārņemta valsts īpašumā. Tai izdevās atgūties un turpināt izaugsmi un paplašināšanos. 2015. gadā ''airBaltic'' veidoja aptuveni 1,5 % no Latvijas iekšzemes kopprodukta.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.diena.lv/latvija/zinas/airBaltic-nelidos-ar-sukhoi-papildinats-18-32-14121267|title= airBaltic nelidos ar Sukhoi|accessdate=2015-12-02 |work= |publisher= [[Diena (laikraksts)|Diena]]|date= 2015-12-01}}</ref> Uzņēmuma apgrozījums 2022. gadā pārsniedza 500 miljonus eiro,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/2017-gada-airbaltic-sasniedz-labakos-finansu-rezultatus|title=airBaltic 2017. gadā sasniedz visu laiku labākos darbības rezultātus|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-23|language=en|archive-date=2018-06-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20180616030425/https://www.airbaltic.com/lv/2017-gada-airbaltic-sasniedz-labakos-finansu-rezultatus}}</ref> bet 2025. gadā pārsniedza 779 miljonus eiro, tomēr zaudējumi bija vairāk nekā 44 miljoni eiro. Aviokompānija 2025. gadā pārvadāja 5,2 miljonus pasažieru, kas bija par 1 % vairāk nekā 2024. gadā. 2025. gadā valdībai iesnieɡtais stratēģiskās attīstības plāns paredz aviokompānijas izaugsmei piesaistīt privāto kapitālu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/30.07.2026-valdiba-pilnvaro-valsts-kasi-parstavet-latviju-airbaltic-obligaciju-turetaju-sapulce.a656929/ Valdība pilnvaro Valsts kasi pārstāvēt Latviju «airBaltic» obligāciju turētāju sapulcē] lsm.lv 30.07.2026</ref> Kopš 2025. gada augusta 88,37 % ''airBaltic'' akciju pieder Latvijas valstij, 10 % ''[[Lufthansa]]'' un 1,62 % — [[Larss Tūsens|Larsam Tūsenam]] piederošajam SIA ''Aircraft Leasing 1''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/29.08.2025-lidsabiedriba-lufthansa-iegust-10-airbaltic-akciju.a612244/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Lidsabiedrība «Lufthansa» iegūst 10% «airBaltic» akciju] lsm.lv 2025. gada 29. augustā</ref> == Vēsture == === Dibināšana === [[Attēls:Air Baltic Avro RJ70 Jonsson.jpg|thumb|200px|left|airBaltic Avro RJ70 (2002)]] Lidsabiedrība dibināta 1995. gada 28. augustā kā [[sabiedrība ar ierobežotu atbildību]] (SIA) pēc Latvijas nacionālās aviokompānijas "[[Latavio]]" likvidēšanas. To nodibināja Latvijas valdība kopā ar Latvijas — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kopuzņēmumu "[[Baltic International Airlines]]" un [[Skandināvijas aviolīnijas]]. Jaundibinātajā lidsabiedrībā Latvijas valstij piederēja 51% akciju, pārējo akciju īpašnieki bija ''SAS'' (28,5%), ''Baltic International USA'' (8%) un divas investīciju kompānijas — ''Swedfund International AB'' (6,2%) un ''IO Danish Investment Fund for Central and Eastern Europe'' (6,2%).<ref>[http://www.answers.com/topic/a-s-air-baltic-corporation A/S Air Baltic Corporation]</ref> Pirmie lidojumi tika sākti tā paša gada [[1. oktobris|1. oktobrī]] ar lidmašīnu [[Saab 340]], bet 1996. gadā aviokompānija iegādājās [[Avro RJ70]]. 1998. gada beigās SAS nopirka visas ''Baltic International USA'' akcijas un aktīvi iesaistījās kompānijas vadīšanā. === Straujas izaugsmes periods === 1999. gadā visas ''airBaltic'' [[Saab 340]] lidmašīnas tika aizstātas ar [[Fokker 50]] lidmašīnām. Jaunu tūkstošgadi ''airBaltic'' uzsāka ar darbinieku jauno tērpu demonstrāciju un kravas nodaļas centra izveidi [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]]. 2003. gadā ''airBaltic'' nopirka pirmo [[Boeing 737|Boeing 737-500]] lidmašīnu, bet nākamā gada 1. jūnijā aviokompānija uzsāka tiešos lidojumus no otrās bāzes — [[Viļņa]]s lidostas. 2005. gadā aviokompānija pārvadāja 1 037 925 pasažierus, bet 2006. gadā jau 1 425 276 pasažierus. 2006. gada rudenī aviokompānija piedāvāja pirmos divus reisus uz [[Āfrika|Āfriku]]. 2008. gada aprīlī ''airBaltic'' flotei pievienojās pirmā [[Boeing 757|Boeing 757-200]] lidmašīna, bet 2010. gada maijā ''airBaltic'' saņēma pirmo [[Bombardier Dash 8 Q400]] tipa lidmašīnu. Tika iegādātas astoņas pilnīgi jaunas lidmašīnas, veicot lielāko flotes papildināšanu kompānijas vēsturē. 2010. gadā ''airBaltic'' sāka vasaras sezonu ar vairāk nekā 100 lidojumu maršrutiem Eiropas un Āzijas valstīs un plānoja atvērt bāzes lidostas Tallinas Lennarta Meri lidostā un Somijas ziemeļrietumu pilsētā [[Oulu]].<ref>[http://www.airbaltic.lv/public/42662.html ''airBaltic'' preses relīze 26.03.2010.]</ref><ref>[http://www.yle.fi/uutiset/news/2010/09/air_baltic_setting_up_oulu_hub_2004336.html Air Baltic Setting up Oulu Hub]</ref><ref>[http://www.airbaltic.lv/public/45199.html ''airBaltic'' preses relīze 23.09.2010.]</ref> === Darbības rādītāju pasliktināšanās un uzņēmuma pārveide === [[Attēls:Air Baltic Boeing 737-300; YL-BBS@ZRH;17.03.2012 645ay (7003290445).jpg|thumb|200x200px|[[Boeing 737-300]]]] Iestājoties [[Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008—2010)|2008. gada finanšu krīzei]], pasliktinājās darbības rādītāji, un lidsabiedrībai draudēja bankrots.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/aviacijas-arodbiedribas-airbaltic-draud-bankrots-sm-to-neapstiprina.d?id=39767017|title= Aviācijas arodbiedrības: 'airBaltic' draud bankrots; SM to neapstiprina |accessdate=2015-11-21 |work= |publisher= delfi.lv|date= 2011-07-25}}</ref> Valdība atteicās glābt uzņēmumu, kamēr nebija pieejami skaidri darbības rādītāji un īpašumu tiesību struktūra.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/dombrovskis-airbaltic-problemas-tiks-risinatas-sekmigak-neka-parex.d?id=39787797|title= Dombrovskis: 'airBaltic' problēmas tiks risinātas sekmīgāk nekā 'Parex'|accessdate=2015-11-21 |work= |publisher= delfi.lv|date= 2011-07-26}}</ref> 2011. gada 12. un 13. septembrī ''airBaltic'' bez paskaidrojumu sniegšanas uz divām dienām atcēla vairākus lidojumus, paziņojot, ka tuvākajā laikā gaidāms lidojumu skaita samazinājums.<ref>[http://www.diena.lv/bizness/sm-pieprasijusi-flikam-sniegt-ekonomisku-pamatotu-informaciju-par-atceltajiem-airbaltic-reisiem-13903364 SM pieprasījusi Flikam sniegt ekonomisku pamatotu informāciju par atceltajiem ''airBaltic'' reisiem. LETA, 2011. gada 14. septembrī]</ref> 21. septembrī tā iesniedza tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu, lai Latvijas valdība kā akcionārs nevarētu bloķēt nevienu lidsabiedrības lēmumu un nevarētu mainīt uzņēmuma vadību.<ref>[http://www.leta.lv/lat/news/?id=1D61F0BD-2C48-4C5A-8F71-EFBBD4018E72 "airBaltic" prasa tiesisko aizsardzību. LETA ziņa 21.09.2011.]</ref> Šo prasību tiesa atstāja bez virzības.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.db.lv/razosana/transports-logistika/airbaltic-pieteikumu-tiesa-atstaj-bez-virzibas-245202 |title=''airBaltic'' pieteikumu tiesa atstāj bez virzības.Elīna Pankovska, www.db.lv 2011. gada 22. septembris |access-date=2011. gada 22. Septembris |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150922050628/http://www.db.lv/razosana/transports-logistika/airbaltic-pieteikumu-tiesa-atstaj-bez-virzibas-245202 |archivedate=2015. gada 22. Septembris }}</ref> 2011. gada 3. oktobrī tika panākta vienošanās par ''airBaltic'' glābšanu. Tika izbeigts valstij neizdevīgais akcionāru līgums un parakstīta vienošanās par nosacījumiem ''airBaltic'' [[Pamatkapitāls|pamatkapitāla]] palielināšanai, Latvijas valstij un Baltijas Aviācijas sistēmām lidsabiedrībā ieguldot 153 miljonus eiro (107,1 miljonu latu). No amata tika atcelts vienīgais valdes loceklis [[Bertolts Fliks]].<ref>[http://www.financenet.lv/nozares/394387-fliks_emocionala_vestule_pazino_par_atkapsanos Fliks emocionālā vēstulē paziņo par atkāpšanos] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111006001726/http://www.financenet.lv/nozares/394387-fliks_emocionala_vestule_pazino_par_atkapsanos |date={{dat|2011|10|06||bez}} }}, financenet.lv {{dat|2011|10|4|SK}}</ref> Pēc [[Latvijas Krājbanka|Latvijas krājbankas]] finanšu skandāla Latvijas valsts uz pirmpirkuma tiesību pamata iegādājās AS "Latvijas Krājbanka" ieķīlātās SIA "Baltijas Aviācijas sistēmas" piederošās 47,2 % ''airBaltic'' kapitāldaļas, kļūstot par 99,8 % ''airBaltic'' akciju īpašnieku.<ref>[http://www.nozare.lv/business/top/1BEF911C-1C5A-4865-B7D4-196FDB31B588/ SM pārņem "''airBaltic''" privātā akcionāra kapitāldaļas. nozare.lv 2011. gada 30. novembrī]</ref> [[Attēls:Air Baltic, De Havilland Canada DHC-8-400, YL-BAE (13055924514).jpg|thumb|200x200px|[[Bombardier Q400 NextGen]]]] [[Attēls:YL-BTA A220 airBaltic VBY 01.jpg|thumb|200x200px|[[Airbus A220|Airbus A220-300]]]] 2012. gada martā Latvijas valdība izskatīja lidsabiedrības iesniegto biznesa plānu, kas paredzēja līdz 2016. gadam veikt budžeta konsolidāciju par 330 miljoniem latu. Saskaņā ar šo biznesa plānu ''airBaltic'' sākotnēji plānoja nomainīt novecojušo reaktīvo lidmašīnu floti pret jaunām ''Boeing'' vai ''Airbus'' lidmašīnām,<ref>[http://nra.lv/ekonomika/latvija/67537-airBaltic-lidz-2016-gadam-veiks-konsolidaciju-par-330-miljoniem-latu.htm "airBaltic" līdz 2016. gadam veiks konsolidāciju par 330 miljoniem latu. LETA 2012. gada 6. martā]</ref> bet vēlāk izšķīrās par labu ''Bombardier''. 2015. gada februārī lidsabiedrība paziņoja, ka jauno lidmašīnu ''[[Airbus A220|Bombardier CS300]]'' piegāde atlikta no 2015. gada beigām uz 2016. gada septembri.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title = 'airBaltic' pasūtīto lidmašīnu piegāde no 'Bombardier' kavēsies |publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] |date = 2015.03.12. |accessdate = 2015.03.24 |url = http://www.delfi.lv/bizness/transports-logistika/airbaltic-pasutito-lidmasinu-piegade-no-bombardier-kavesies.d?id=45684022}}</ref> 2015. gada septembrī [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija|Satiksmes ministrija]] nolēma izlīgt ar bijušajiem īpašniekiem, tiem samaksājot 9 miljonus eiro.<ref>http://www.diena.lv/latvija/zinas/neka-personiga-valsts-slegs-izligumu-airbaltic-akciju-lieta-ar-skeli-saistiti-uznemeji-sanems-9-milj-14113285</ref> 2015. gada otrajā pusē notika plašas diskusijas par finanšu investora piesaisti uzņēmumam, lai lidsabiedrība varētu iegādāties jaunas lidmašīnas. Novembrī Latvijas valdība nolēmuma pieņemt vācu investora Ralfa Dītera Montāga-Girmesa finanšu investīciju piedāvājumu, kā arī veikt 80 miljonu eiro ieguldījumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.lsm.lv/lv/raksts/ekonomika/zinas/airbaltic-darijumam-saeima-nav-plasa-atbalsta.a156294/|title= «airBaltic» darījumam Saeimā nav plaša atbalsta|accessdate=2015-11-24 |work= |publisher= lsm.lv|date= 2015-11-23}}</ref> 3. decembrī ieguldījumu un ''airBaltic'' kapitalizāciju apstiprināja Saeima.<ref name="TVNET 2016.05.02" /> 2016. gada februārī Latvijas valdība un Montāgs-Girmess parakstīja līgumu par 20 % akciju pārdošanu par 52 miljoniem eiro.<ref name="lsm.lv"/> Pēc pamatkapitāla palielināšanas līdz 256,473 miljoniem eiro kopš 2016. gada Latvijas valstij piederēja aptuveni 80 % ''airBaltic'' akciju, bet 20 % akciju piederēja uzņēmumam SIA ''Aircraft Leasing 1''. 2016. gada 30. novembrī ''airBaltic'' saņēma pirmo ''[[Bombardier CS300]]'' lidmašīnu. 2017. gada 6. aprīlī par pastarpinātu mazākuma akcionāru kļuva Dānijas uzņēmējs [[Larss Tūsens]], kurš no Montāga-Girmesa pārņēma SIA ''Aircraft Leasing 1''.<ref name="db 2017.04.07" /> Uzņēmuma biznesa plānā ''Horizon 2021'' bija iekļauta papildu kapitāla piesaiste 50 miljonu eiro apmērā, lai pilnībā nodrošinātu lidmašīnu flotes nomaiņas finansējumu, kā arī turpinātu uzlabot lidsabiedrības kapitāla struktūru. Latvijas valdība uzstādīja mērķi atrast ''airBaltic'' stratēģisko investoru.<ref>[http://www.delfi.lv/bizness/transports-logistika/sm-izskata-piedavajumus-airbaltic-investora-piesaiste-apsver-pilnigu-aviokompanijas-privatizaciju.d?id=49365993 SM izskata piedāvājumus 'airBaltic' investora piesaistē; apsver pilnīgu aviokompānijas privatizāciju] LETA, 2017. gada 23. oktobrī</ref> === COVID-19 pandēmija un Ukrainas karš === [[COVID-19 pandēmija]]s laikā ''airBaltic'' veica vienīgi Baltijas valstu iedzīvotāju repatriācijas lidojumus un paziņoja, ka 2020. gada vasaras sezonā atliks lidojumu uzsākšanu jaunajos maršrutos, kā arī no 2020. gada 15. aprīļa līdz 31. oktobrim atcels aptuveni 50 % plānoto lidojumu. Pēc ārkārtas stāvokļa atcelšanas ''airBaltic'' plāno atsākt regulāros lidojumus populārākajos maršrutos ar samazinātu lidmašīnu skaitu, ar katru nākamo nedēļu izmantojot aizvien vairāk lidmašīnu.<ref>[https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-turpina-samazinat-reisu-skaitu-gaidamajos-menesos airBaltic turpina samazināt reisu skaitu gaidāmajos mēnešos] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200812192206/https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-turpina-samazinat-reisu-skaitu-gaidamajos-menesos |date={{dat|2020|08|12||bez}} }} airbaltic.com 03.04.2020.</ref> 23. aprīlī ''airBaltic'' padome apstiprināja jaunu uzņēmuma biznesa plānu, kas paredzēja samazināt lidmašīnu floti nākamajiem gadiem, sākotnēji atsākot lidojumus ar 22 ''Airbus A220-300'' lidmašīnām ar samazinātu sēdvietu skaitu 2020. un 2021. gadā, vienlaikus paredzot atgriešanos pie izaugsmes ar 50 ''Airbus A220-300'' lidmašīnām līdz 2023. gada beigām un atliekot papildu 30 ''Airbus A220-300'' lidmašīnu pasūtīšanu.<ref>[https://skaties.lv/zinas/latvija/airbaltic-14-maija-veiks-papildu-lidojumu-no-frankfurtes/ “airBaltic” 14. maijā veiks papildu lidojumu no Frankfurtes] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200519223136/https://skaties.lv/zinas/latvija/airbaltic-14-maija-veiks-papildu-lidojumu-no-frankfurtes/ |date={{dat|2020|05|19||bez}} }} LETA 2020. gada 9. maijā</ref> 18. maijā ''airBaltic'' atsāka starptautiskos pasažieru lidojumus uz Viļņu, Tallinu, Oslo un Frankfurti,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/atbraucejiem-lidosta-un-osta-covid-19-testus-vairs-neveiks.a360234/ Atbraucējiem lidostā un ostā Covid-19 testus vairs neveiks] lsm.lv 2020. gada 18. maijā</ref> tad uz Amsterdamu, Helsinkiem, Minheni, Berlīni un Hamburgu, jūnijā arī uz Vīni, Diseldorfu, Parīzi un Kopenhāgenu, kā arī vairākus tiešos lidojumus no Tallinas un Viļņas lidostām. No 15. jūnija līdz 7. jūlijam ''airBaltic'' atsāka lidojumus no Rīgas uz Dubrovnikas, Rijekas, Splitas, Barselonas, Nicas, Larnakas, Romas, Katānijas un Milānas lidostām.<ref>[https://travelfree.lv/airbaltic-uzsaks-lidojumus-uz-popularakajiem-vasaras-galamerkiem-agrak-neka-planots/ AIRBALTIC UZSĀKS LIDOJUMUS UZ POPULĀRĀKAJIEM VASARAS GALAMĒRĶIEM AGRĀK, NEKĀ PLĀNOTS] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200625144032/https://travelfree.lv/airbaltic-uzsaks-lidojumus-uz-popularakajiem-vasaras-galamerkiem-agrak-neka-planots/ |date={{dat|2020|06|25||bez}} }} travelfree.lv 2020. gada 5. jūnijā</ref> Lai sniegtu atbalstu COVID-19 pandēmijas izraisītās krīzes pārvarēšanai, 2020. gada 4. augustā ''airBaltic'' pamatkapitāls tika palielināts līdz 506 473 000 eiro, no Latvijas valsts budžeta iemaksājot 250 miljonus eiro, tādējādi valsts līdzdalība lidsabiedrībā palielinājās no 80,05 % līdz 91 %.<ref name="db 2020.08.05" /> Latvijas Ministru kabinets 2021. gada 17. augustā piešķīra 90 miljonu eiro ''airBaltic'' pamatkapitāla palielināšanai. Pārējai investīcijas daļai 45 miljonu eiro Eiropas Komisijas apstiprinājums tika saņemts 21. decembrī.<ref name="db 2021.12.22" /> Pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā]] 2022. gada 24. februārī ''airBaltic'' paziņoja, ka sakarā ar gaisa telpas slēgšanu civilajai aviācijai atcēla visus lidojumus uz un no Ukrainas,<ref>[https://www.airbaltic.com/ru/airbaltic-aptur-visus-lidojumus-uz-ukrainu airBaltic aptur visus lidojumus uz Ukrainu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220503200523/https://www.airbaltic.com/ru/airbaltic-aptur-visus-lidojumus-uz-ukrainu |date={{dat|2022|05|03||bez}} }} 24.02.2022</ref> bet 26. februārī uz un no Krievijas.<ref>[https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-aptur-lidojumus-uz-krieviju airBaltic aptur lidojumus uz Krieviju] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220503200524/https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-aptur-lidojumus-uz-krieviju |date={{dat|2022|05|03||bez}} }} 26.02.2022</ref> Ņemot vērā kara izraisītos gaisa telpas ierobežojumus, ''airBaltic'' nolēma 2022. gada vasaras sezonā neveikt lidojumus no Rīgas uz Baku un Erevānu.<ref>[https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-sovasar-piedavas-lidojumus-92-marsrutos airBaltic šovasar piedāvās lidojumus 92 maršrutos] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220503200526/https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-sovasar-piedavas-lidojumus-92-marsrutos |date={{dat|2022|05|03||bez}} }} 22.03.2022</ref> Sākot no 2022. gada 1. maija, ''airBaltic'' no ''Ukraine International Airlines'' iznomāja vienu ''Boeing 737-900ER'' lidmašīnu ar apkalpi, kas sāka lidojumus ''airBaltic'' maršrutu tīklā.<ref>[https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-iznoma-vienu-ukraine-international-airlines-lidmasinu airBaltic iznomā vienu Ukraine International Airlines lidmašīnu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220503200525/https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-iznoma-vienu-ukraine-international-airlines-lidmasinu |date={{dat|2022|05|03||bez}} }} 30.04.2022</ref> 2022. gada 1. maijā ''airBaltic'' atvēra jaunu bāzi [[Tamperes Pirkalas lidosta|Tamperes Pirkalas lidostā]], kur bez esošā galamērķa Rīgas lidsabiedrība varēja piedāvāt lidojumus uz jauniem galamērķiem: [[Kopenhāgena|Kopenhāgenu]], [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurti]], [[Minhene|Minheni]], [[Oslo]], kā arī vasaras periodā uz [[Malaga|Malagu]] un [[Roda|Rodu]].<ref name="db 2022.05.02" /> === Dzinēju problēmas === 2019. gada nogalē Kanādas un Eiropas aviācijas drošības regulatori ziņoja, ka "Airbus 220-300" lidmašīnas, lidojot lielā augstumā, nevar izmantot visu dzinēja jaudu. 2023. gadā ASV uzņēmums "Pratt&Whitney" paziņoja, ka atsauc vairāk nekā 1000 dzinēju, lai pārbaudītu mikroskopiskās plaisas. 2023. gada septembrī uzņēmums izplatīja vēl vienu paziņojumu, kas skāra arī "GTF" dzinēju floti, kurā ietilpst "airBaltic" izmantotie "A220-300" lidaparāti. Ražotājs dzinējus atsauca, jo pastāvēja bažas, ka to ražošanas procesā izmantotais metāla pulveris var veicināt atsevišķu elementu koroziju un plaisāšanu. Laika posmā no 2023. gada līdz 2026. gadam uzņēmums plānoja atsaukt līdz pat 700 dzinējiem, ietekmējot līdz 350 "GTF" dzinēju flotes lidmašīnām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/04.01.2025-lsm-skaidro-kas-ir-uznemums-kura-del-airbaltic-vasara-atcels-4500-reisus.a582366/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme LSM skaidro: Kas ir uzņēmums, kura dēļ «airBaltic» vasarā atcels 4500 reisus?] lsm.lv 2025. gada 4. janvārī</ref> 2025. gada janvāra sākumā kļuva zināms, ka lidsabiedrība ''airBaltic'' 2025. gada vasaras sezonā atcels kopumā 4670 lidojumus saistībā ar neplānoti ilgāku lidmašīnu dzinēju apkopi. Līdztekus ''airBaltic'' paplašināja nākamo trīs gadu sadarbību ar Vācijas lidsabiedrību ''Lufthansa Group'', iznomājot uzņēmumam savas lidmašīnas kopā ar apkalpi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/02.01.2025-airbaltic-vasara-atcels-4670-lidojumus-lidmasinu-dzineju-apkopes-kavesanas-del.a582066/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article «airBaltic» vasarā atcels 4670 lidojumus lidmašīnu dzinēju apkopes kavēšanās dēļ] 2025. gada 2. janvārī</ref> === Pārveides plāns par publisku akciju sabiedrību === 2024. gada 30. augustā Latvijas valdība nolēma mainīt lidsabiedrības ''airBaltic'' statusu, pārveidojot to par publisku akciju sabiedrību un veicot akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (''initial public offering'', IPO) jeb iziešanu [[birža|biržā]]. Latvijas valsts līdzdalību aviokompānijā plānoja samazināt līdz 25% plus vienai akcijai, tādējādi saglabājot [[veto]] tiesības. Savukārt ''airBaltic'' vadība, gatavojoties IPO, nolēma visu A (akcijas nominālvērtība desmit eiro), B (trīs eiro), C (viens eiro) un D (0,1 eiro) kategoriju akciju nominālvērtību pielīdzināt desmit centiem, līdz ar to uzņēmuma pamatkapitālu samazinot no 596,473 līdz 25,179 miljoniem eiro.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/02.09.2024-airbaltic-pamatkapitalu-samazinas-par-571-miljonu-eiro.a567213/ «airBaltic» pamatkapitālu samazinās par 571 miljonu eiro] lsm.lv 2024. gada 2. septembrī</ref> Biznesa ziņu aģentūra "Bloomberg" ziņoja, ka aviokompānija ''[[Lufthansa]]'' apsver iespēju iegādāties Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" akcijas pirms lidsabiedrības plānotā akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/10.09.2024-medijs-vacijas-aviokompanija-lufthansa-apsver-iespeju-pirkt-airbaltic-akcijas.a568244/ Medijs: Vācijas aviokompānija «Lufthansa» apsver iespēju pirkt «airBaltic» akcijas] lsm.lv 2024. gada 10. septembrī</ref> 2024. gada novembrī kļuva zināms, ka ''airBaltic'' deviņos mēnešos līdz septembrim strādājis ar teju 50 miljonu eiro zaudējumiem, kaut apgrozījums palielinājies par 12,7 %. Tādēļ akciju sākotnējais publiskais piedāvājums tika pārlikts uz vēlāku laiku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/14.11.2024-airbaltic-koncerns-devinos-menesos-stradajis-ar-zaudejumiem.a576528/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article «airBaltic» koncerns deviņos mēnešos strādājis ar zaudējumiem] lsm.lv 2024. gada 14. novembrī</ref> 2025. gada 28. janvārī Ministru kabinets nolēma par stratēģiskā investora piesaisti ''airBaltic'', bet 29. janvārī parakstīja stratēģiskā investora līgumu ar ''Lufthansa'' grupu, kas paredz investīcijas 14 miljonu eiro apmērā un dod tai 10 % līdzdalību.<ref name="Lufthansa">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/29.01.2025-paraksta-vienosanos-ar-airbaltic-strategisko-investoru-ta-bus-lufthansa-silina-jarekinas-ar-valsts-ieguldijumiem-nakotne.a585724/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Paraksta vienošanos ar «airBaltic» stratēģisko investoru – tā būs «Lufthansa». Siliņa: jārēķinās ar valsts ieguldījumiem nākotnē] lsm.lv 2025. gada 29. janvārī</ref> Vēlāk, pēc ''airBaltic'' iziešanas biržā, "Lufthansa" grupas līdzdalības lielumu noteiktu potenciālā IPO tirgus cena. Darījuma pabeigšanu plānoja pēc konkurences uzraudzības institūciju izvērtējuma 2025. gada otrajā ceturksnī.<ref name="Lufthansa"/> 11. februārī ''airBaltic'' akcionāru sapulcē pieņēma lēmumu samazināt uzņēmuma pamatkapitālu par 571 miljonu eiro. Par uzņēmuma pagaidu padomes locekļiem iecēla uzņēmuma "''INVL Asset Management''" valdes priekšsēdētāju Andreju Martinovu un uzņēmuma "''Swedavia AB''" padomes locekli Larsu Midlandu, padomē darbu turpināja mazākuma akcionārs Larss Tūsens.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/11.02.2025-airbaltic-iecel-pagaidu-padomes-loceklus-un-samazina-pamatkapitalu-par-571-miljonu.a587369/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular «airBaltic» ieceļ pagaidu padomes locekļus un samazina pamatkapitālu par 571 miljonu] lsm.lv 2025. gada 11. februārī</ref> 2025. gada 19. augustā ''airBaltic'' padome par uzņēmuma izpilddirektoru uz 3 gadiem iecēla bijušo ''SAS Scandinavian Airlines'' izpildviceprezidentu un grupas finanšu direktoru, Somijas pilsoni Erno Hildēnu (''Erno Hildén'');<ref>[https://company.airbaltic.com/lv/preses-telpa?press=2025/airbaltic-iecel-jaunu-izpilddirektoru airBaltic ieceļ jaunu izpilddirektoru] company.airbaltic.com 2025. gada 19. augustā</ref> viņš amata pienākumus sāka pildīt 1. decembrī, nomainot izpilddirektora pienākumu izpildītāju Paulu Cālīti. 19. augustā Ministru Kabinets nolēma ''airBaltic'' ieguldīt 14 miljonus eiro pirms potenciālā akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma. 21. augustā ''[[Lufthansa]]'' kļuva par ''airBaltic'' stratēģisko investoru ar kopējo investīciju apjomu 28 miljoniem eiro. Līdz ar to lidasbiedrības īpašanieku sadalījums kļuva šāds: Latvijas valsts (88,37 %), ''Lufthansa'' (10 %) un SIA ''Aircraft Leasing 1'' (1,62 %). ''AirBaltic'' padomi paplašināja līdz pieciem locekļiemː Ruta Amtmane, Aleksandrs Feierzengers, Andrejs Martinovs, Jurģis Sedlenieks un Larss Tūsens.<ref>[https://company.airbaltic.com/lv/preses-telpa?press=2025/lufthansa-group-nosledz-ieguldijumu-airbaltic-kopa-ar-latvijas-valsti Lufthansa Group noslēdz ieguldījumu airBaltic kopā ar Latvijas valsti] company.airbaltic.com 2025. gada 21. augustā</ref> 2025. gada pirmajos 9 mēnešos uzņēmums pēc pārtraukuma pirmoreiz strādāja ar nelielu peļņu šajā gada periodā.<ref>[https://www.leta.lv/home/important/27F38A58-C619-4E3D-8B75-FC3DF9194755/ LETA. "airBaltic" koncerns deviņos mēnešos strādājis ar 4,25 miljonu eiro peļņu]{{Novecojusi saite}}</ref> 2026. gada martā ''airBaltic'' paziņoja, ka aptur iespējamo akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO), ja 2026. gadā nebūs pieejams jauns ārējais finansējums, ''airBaltic'' vadība vērsīsies pie pašreizējiem akcionāriem, lai saņemtu papildu finansējumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/11.03.2026-airbaltic-apturejusi-ipo-procesu-un-neuzskata-to-par-potencialu-kapitala-avotu-2026-gada.a638470/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article «airBaltic» apturējusi IPO procesu un neuzskata to par potenciālu kapitāla avotu 2026. gadā] lsm.lv 11.03.2026</ref> [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] laikā valdība vērsās Saeimā ar priekšlikumu apstiprināt 30 miljonu eiro īstermiņa aizdevumu ''airBaltic'' ar atmaksas termiņu līdz 31. augustam, tomēr 2025. gada pārskats atklāja, ka uzņēmuma pašu kapitāls bija negatīvs – mīnus 183 miljoni eiro, īstermiņa saistības par 344 miljoniem eiro pārsniedza aktīvus, bet naudas līdzekļi veidoja tikai 28,2 miljonus eiro, no kuriem lielākā daļa bija ierobežoti obligāciju apkalpošanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/10.04.2026-ekonomists-volskis-finansiali-airbaltic-atrodas-loti-ievainojama-situacija.a642375/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ekonomists Voļskis: Finansiāli «airBaltic» atrodas ļoti ievainojamā situācijā] lsm.lv 10.04.2026</ref> == Inovācijas un rekordi == === Inovācijas === * 2023. gadā ''airBaltic'' visus lidaparātus aprīkoja ar ''SpaceX'' interneta pieslēguma sistēmu ''Starlink'', kas ļauj pasažieriem izmantot bezmaksas internetu lidojumu laikā. * 2017. gada maijā ''airBaltic'' kļuva par vienu no pirmajām aviokompānijām Eiropā, kas sākusi izmantot ''[[Facebook]]'' dinamiskās ceļojumu reklāmas (''Facebook Dynamic Ads for Travel (DAT)'').<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-sak-izmantot-jaunu-facebook-inovaciju|title=airBaltic sāk izmantot jaunu Facebook inovāciju|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-25|language=en|archive-date=2020-08-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20200811042601/https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-sak-izmantot-jaunu-facebook-inovaciju}}</ref> * 2016. gada 14. decembrī ''airBaltic'' kļuva par pirmo aviokompāniju pasaulē, kas veic komerciālos lidojumus ar [[Airbus A220|Airbus A220-300]] (toreiz CS300) lidmašīnām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/pasaule-pirmais-cs300-lidojums|title=airBaltic – pasaulē pirmais CS300 lidojums {{!}} airBaltic|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-25|language=en|archive-date=2016-12-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20161220204723/https://www.airbaltic.com/lv/pasaule-pirmais-cs300-lidojums}}</ref> *2014. gada 22. jūlijā ''airBaltic'' kļuva par pirmo aviokompāniju pasaulē, kas sāka pieņemt ''[[Bitcoin]]'' kā aviobiļešu iegādes maksāšanas līdzekli.<ref>[https://twitter.com/airBaltic/status/491546645923131392 airBaltic paziņo par Bitcoin atbalstu]</ref> * 2013. gadā airBaltic kļuva par pirmo aviokompāniju pasaulē, kas pasažieriem piedāvā pilnībā personalizēt maltītes, ieviešot inovatīvu ēdiena pasūtīšanas sistēmu, kas ļauj ceļotājiem pašiem komplektēt savu maltīti. Pasažieri pēc rezervāciju veikšanas internetā var izvēlēties savu maltīti lidojumam no vairāk nekā 70 dažādām iespējām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/airbaltic-laus-celotajiem-personalizet-edienu-uz-virtualas-paplates|title=airBaltic ļaus ceļotājiem personalizēt ēdienu uz virtuālas paplātes|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-25|language=en|archive-date=2017-01-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20170106183641/https://www.airbaltic.com/airbaltic-laus-celotajiem-personalizet-edienu-uz-virtualas-paplates}}</ref> === Rekordi === * 2017. gada 21. jūlijā ''airBaltic'' ar savu tikko saņemto 6. [[Airbus A220|Airbus A220-300]] (reģ. nr. YL-CSF) uzstādīja pasaules rekordu, sagatavojot to pirmajam komerciālajam lidojumam vien 50 minūšu laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-ar-sesto-cs300-lidaparatu-uzstada-pasaules-rekordu|title=airBaltic ar sesto CS300 lidaparātu uzstāda pasaules rekordu|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-25|language=en|archive-date=2020-08-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20200811052833/https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-ar-sesto-cs300-lidaparatu-uzstada-pasaules-rekordu}}</ref> * ''airBaltic'' pieder garākais [[Airbus A220|Airbus A220-300]] lidojums (Rīga-Dubaja), kas ilgst 6 stundas un 50 minūtes. Lidojums no Rīgas uz [[Tenerife|Tenerifi]] ilgst apmēram 6 stundas un 40 minūtes. == Lidojumu galamērķi == {{pamatraksts|airBaltic lidojumu galamērķi}} Līdz 2011. gadam ''airBaltic'' tiešo lidojumu skaits pieauga, sasniedzot 72 tiešos lidojumus no Rīgas (daži no tiem bija sezonāli), 13 no Viļņas, 7 no Tallinas. Pēc kompānijas vadības maiņas lidojumu skaitu stipri reducēja un pārtrauca gandrīz visus lidojumus no Viļņas un Tallinas lidostām. 2014. gadā ''airBaltic'' atjaunoja pa vienam tiešajam reisam no Tallinas un Viļņas uz kādu no Rietumeiropas galvaspilsētām un 2015. gada februārī paziņoja par pirmā reisa, kas savieno divus galamērķus ārpus Baltijas, atvēršanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.db.lv/tirdznieciba/pakalpojumi/airbaltic-uzsaks-tiesos-lidojumus-starp-galamerkiem-kuri-ir-arpus-baltijas-426945 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2015|02|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150212031250/http://www.db.lv/tirdznieciba/pakalpojumi/airbaltic-uzsaks-tiesos-lidojumus-starp-galamerkiem-kuri-ir-arpus-baltijas-426945 |archivedate={{dat|2015|02|12||bez}} }}</ref> 2017. gadā, saņemot jaunās Bombardier CS300 lidmašīnas, ''airBaltic'' atklāja 11 jaunus galamērķus. Tika palielināts reisu skaits arī no Tallinas un Viļņas. Vienīgas reģionālais maršruts, kurā ''airBaltic'' izpildīja lidojumus, bija Rīga-[[Starptautiskā lidosta "Liepāja"|Liepāja]], kas bija arī īsākais šīs aviokompānijas reiss. Lidojumus uz Liepāju zemā pieprasījuma dēļ atcēla 2020. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-uz-laiku-partrauc-lidojumus-uz-liepaju |title=airBaltic. airBaltic uz laiku pārtrauc lidojumus uz Liepāju |access-date={{dat|2022|02|06||bez}} |archive-date={{dat|2022|02|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220206234933/https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-uz-laiku-partrauc-lidojumus-uz-liepaju }}</ref> Visi pārējie ''airBaltic'' lidojumi ir starptautiski. 2024. gadā ''airBaltic'' piedāvāja lidojumus uz vairāk nekā 130 galamērķiem no Rīgas, Tallinas, Viļņas, [[Tampere]]s un sezonāli no [[Grankanārija]]s. 2024. gadā tā savos maršrutos veica 47 000 lidojumu un pārvadāja 5,2 miljonus pasažieru, bet ieskaitot lidsabiedrības lidmašīnu nomas darījumu lidojumus citu aviokompāniju maršrutos, tā kopumā veica 73 300 lidojumu un pārvadāja 8,3 miljonus pasažieru.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/15.01.2025-airbaltic-parvadato-pasazieru-skaits-pern-pieaudzis-par-13.a583771/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme «airBaltic» pārvadāto pasažieru skaits pērn pieaudzis par 13%] lsm.lv 2025. gada 15. janvārī</ref> === Koda koplietošanas līgumi === [[Koda koplietošana]] ir vairāku lidsabiedrību reisa koda pievienošana vienam un tam pašam lidojumam. Savienotos lidojumos, kur pirmo lidojuma segmentu izpilda ''airBaltic'', bet otro — sadarbības partneris — pirmajam (retāk otrajam) segmentam mēdz pievienot gan ''airBaltic'', gan partnera kodu. Papildus tiešajiem lidojumiem ''airBaltic'' sadarbībā ar partneriem piedāvā savienotos lidojumus uz galamērķiem visā pasaulē. Ne visi savienotie lidojumi koplieto reisa kodus. 2024. gada nogalē ''airBaltic'' bija koda koplietošanas līgumi ar šādām aviokompānijām:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/lido-ar-airbaltic/sadarbibas-partneri|title=Sadarbības partneri {{!}} airBaltic|website=www.airbaltic.com|access-date=2025-01-05|language=lv}}</ref> {{Col-begin|width=65%}} {{Col-3}} * [[Aegean Airlines]] <small>([[Star Alliance]])</small> * [[Air Canada]] <small>([[Star Alliance]])</small> * [[Air France]] <small>([[SkyTeam]])</small> * [[Air Serbia]] <small>([[Etihad Airways Partners]])</small> * [[Azerbaijan Airlines]] * [[Austrian Airlines]] <small>([[Star Alliance]])</small> * [[Bulgaria Air]] * [[British Airways]] <small>([[Oneworld]])</small> * [[Brussels Airlines]] <small>([[Star Alliance]])</small> * [[Delta Air Lines]] <small>([[SkyTeam]])</small> * [[Etihad Airways]] * [[Icelandair]] * [[Iberia]] <small>([[Oneworld]])</small> * [[ITA Airways]] <small>([[SkyTeam]])</small> * [[KLM]] <small>([[SkyTeam]])</small> * [[Lufthansa]] <small>([[Star Alliance]])</small> * [[KM Malta Airlines]] * [[Polijas aviolīnijas LOT|LOT Polish Airlines]] <small>([[Star Alliance]])</small> * [[Scandinavian Airlines]] (SAS) <small>([[SkyTeam]])</small> * [[Swiss]] <small>([[Star Alliance]])</small> * [[TAP Air Portugal]] <small>([[Star Alliance]])</small> * [[TAROM]] <small>([[SkyTeam]])</small> * [[Uzbekistan Airways]]{{Col-end}} == Flote == === Pašreizējā flote === {| class="toccolours" border="1" cellpadding="3" style="border-collapse:collapse; text-align:center" |+'''''airBaltic'' pašreizējā gaisa flote'''<ref>[https://www.airbaltic.com/lv/gaisa-flote Gaisa flote], airbaltic.lv</ref> |- bgcolor="#cdda32" !Lidmašīnas tips !Attēls !Sāka izmantot !Izmanto !Pasūtītas !Sēdvietas !Piezīmes |- |[[Airbus A220|Airbus A220-300]]<br />{{nobr|(agrāk Bombardier CS300)}} |[[Attēls:airBaltic CS300 Bombardier YL-CSA (31298816746).jpg|150px]] |2016. gadā |54<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/08.07.2026-airbaltic-flote-samazinajusies-par-divam-lidmasinam.a654390/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi «airBaltic» flote samazinājusies par divām lidmašīnām] lsm.lv 08.07.2026</ref> |44<ref name="airBaltic-fleet-size">{{ziņu atsauce |title=airBaltic Receives Its Fourth Airbus A220-300 Delivery of 2026 |url=https://company.airbaltic.com/en/newsroom?press=2026/airbaltic-receives-its-fourth-airbus-a220-300-delivery-of-2026 |access-date=13 April 2026 |date=8 April 2026 |archive-date={{dat|2026|04|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260413175352/https://company.airbaltic.com/en/newsroom?press=2026/airbaltic-receives-its-fourth-airbus-a220-300-delivery-of-2026 |dead-url=no |language=en }}</ref> |148/149<ref name="airBaltic-fleet-seats">{{ziņu atsauce |title=airBaltic fleet Airbus A220-300 |url=https://company.airbaltic.com/en/fleet |access-date=16 April 2026 |archive-date=16 April 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260416124847/https://company.airbaltic.com/en/fleet |website=airbaltic.com}}</ref> |align=left|airBaltic ir paziņojis par plāniem palielināt savu floti līdz 99 lidmašīnām līdz 2032. gadam. '''YL-CSL''' un '''YL-ABN''' nokrāsotas Latvijas karoga krāsās.<br />'''YL-CSJ''' nokrāsota Igaunijas karoga krāsās.<br />'''YL-CSK''' nokrāsota Lietuvas karoga krāsās. |} 2012. gada 20. decembrī ''airBaltic'' paziņoja, ka ir noslēgusi līgumu ar [[Kanāda]]s ''[[Bombardier Commercial Aircraft]]'' kompāniju par desmit jaunu [[Airbus A220|Airbus A220-300]] (toreiz ''Bombardier CS300'') lidmašīnu iegādi un ir nodrošinātas arī pirkuma tiesības uz vēl desmit tādām lidmašīnām. Pirmās ''CSeries'' lidmašīnas tika saņemtas 2016. gada pēdējā ceturksnī un pakāpeniski ''airBaltic'' pāriet tikai uz ''Airbus'' lidmašīnām. 2018. gada 28. maijā tika paziņots par vēl 30 ''Airbus A220-300'' pasūtījumu. ''airBaltic'' [[Bombardier CS300|Airbus A220-300]] lidaparātos izmanto ''[[Pratt & Whitney]] PW1521G'' dzinējus, kas nodrošina par 15% zemākas lietošanas izmaksas un par 20% zemāku degvielas patēriņu. [[Airbus A220|Airbus A220-300]] ir videi draudzīgākais komerciālais lidaparāts pasaulē (savā klasē) - tas izdala par 20% mazāk [[Oglekļa dioksīds|CO₂]] emisijas un par 50% mazāk [[NOx]] emisijas nekā citi pašreiz ražošanā esošie lidaparāti (vidēji). Tā ir arī savā klasē klusākā pasažieru lidmašīna - tās trokšņu līmenis ir apmēram tik mazs cik mazajām reģionālajām turbopropelleru lidmašīnām. Pat braukšana pa šoseju rada lielāku troksni. Tas ir arī pirmais lidaparāts pasaulē, kura dzīves cikla ietekmes uz vidi deklarācija ir pilnīgi caurspīdīga.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://a220.airbaltic.com/lv/environment/more-about-green-achievements/|title=airBaltic Airbus A220-300|last=www.airbaltic.com|first=airBaltic /|website=airBaltic Airbus A220-300|access-date=2018-10-24|language=lv}}</ref><ref>[http://www.airbaltic.lv/public/51386.html airBaltic paraksta līgumu par līdz 20 CSeries lidmašīnu iegādi] ''airBaltic'' preses relīze 2012. gada 20. decembrī</ref> 2018. gada septembrī ''airBaltic'' rīkoja vārdu došanas konkursu - internetā varēja balsot par to, kādu pilsētu vārdos nosaukt 14 [[Airbus A220|Airbus A220-300]] lidmašīnas. Konkursā uzvarēja [[Cēsis]], kam sekoja [[Alūksne]], [[Valmiera]], [[Kuldīga]], [[Smiltene]], [[Ogre]], [[Līvāni]], [[Bauska]], [[Gulbene]], [[Rīga]], [[Jelgava]], [[Liepāja]], [[Jūrmala]] un [[Sigulda]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/bizness/transports-logistika/airbaltic-lidmasinu-kristibu-konkursa-uzvar-cesis.d?id=50416551|title='airBaltic' lidmašīnu 'kristību' konkursā uzvar Cēsis|work=DELFI|access-date=2018-10-23|date=2018-09-21|last=DELFI|language=lv}}</ref> 2018. gada 9. novembrī ''airBaltic'' Latvijai pasniedza dāvanu simtgadē - Latvijas karoga krāsās nokrāsotu [[Airbus A220|Airbus A220-300]] lidmašīnu (reģ. nr. YL-CSL). Svinīgajā lidmašīnas prezentēšanas pasākumā piedalījās arī Latvijas valsts prezidents [[Raimonds Vējonis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-pasniedz-ipasu-davanu-latvijai-simtgade|title=airBaltic pasniedz īpašu dāvanu Latvijai simtgadē|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-11-09|language=en|archive-date=2020-08-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20200811052807/https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-pasniedz-ipasu-davanu-latvijai-simtgade}}</ref> 2023. gadā par godu 40. saņemtajai lidmašīnai un gaidāmajiem Latviešu Dziesmu un Deju svētkiem ''airBaltic'' izveidoja otro Airbus A220-300 lidmašīnu Latvijas karoga krāsās. 2026. ɡada 8. jūlijā kļuva zināms, ka ''airBaltic'' jūnija beigās samazinājusi "Airbus A220-300" lidmašīnu skaitu līdz 54 lidmašīnām. 2026. gada vasaras sezonā līdz 25 "airBaltic" lidmašīnām lido "Lufthansa Group" partneru tīklā ("Swiss", "Austrian Airlines" un "Brussels Airlines", kā arī "Air Serbia").<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/08.07.2026-airbaltic-flote-samazinajusies-par-divam-lidmasinam.a654390/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi «airBaltic» flote samazinājusies par divām lidmašīnām] lsm.lv 08.07.2026</ref> Auɡustā kļuva zināms, ka līdz gada beigām AirBaltic lidmašīnu skaitu plānoja samazināt līdz 36 un atcelt iepriekšējās vadības plānu nākotnē iepirk līdz 100 lidmašīnām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/11.08.2026-airbaltic-maina-kursu-mazaka-flote-un-jauns-finansejums-simtiem-miljonu-apmera.a658405/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi «airBaltic» maina kursu: mazāka flote un jauns finansējums simtiem miljonu apmērā] lsm.lv 11.08.2026</ref> === Vēsturiskā flote === {| class="toccolours" border="1" cellpadding="3" style="border-collapse:collapse;text-align:center" |+'''''airBaltic'' vēsturiskā gaisa flote<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/uznemuma-vesture|title=Uzņēmuma vēsture – Par mums {{!}} airBaltic|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-23|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.planespotters.net/airline/Air-Baltic|title=airBaltic Fleet Details and History|website=www.planespotters.net|access-date=2018-10-23|language=en}}</ref>'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/bottom_menu/press-room/press_releases/2017/airbaltic-celebrates-22-years-in-the-air|title=airBaltic svin 22 gadu jubileju|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-24|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/bottom_menu/press-room/press_releases/2008/airbaltic-papildina-floti-ar-lielako-lidmasinu-baltijas-regiona|title=airBaltic papildina floti ar lielāko lidmašīnu Baltijas reģionā|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-24|language=en}}</ref> |- bgcolor="#cdda32" !Lidmašīnas tips !Kopā !Tika izmantota !Piezīmes |- |align=left|[[Saab 340]] |1 |1995—1999 |align=left|Aizvietota ar [[Fokker 50]] |- |align=left|[[British Aerospace 146-200]] |1 |1995—1996 |align=left|Īrēta 3 mēnešus |- |align=left|[[Avro RJ70]] |3 |1996—2005 |align=left|Aizvietotas ar [[Boeing 737-500]]. |- |align=left|[[Fokker 50]] |9 |1998—2011 |align=left|Aizvietotas ar [[Bombardier Q400 NextGen|Bombardier Q400]]. |- |align=left|[[Boeing 737-500]] |10<!-- Vēlams apstiprināt informācijas patiesumu, pievienojot atsevišķu atsauci - neesmu atradis oficiālu informāciju. --> |2003—2019 |align=left|Aizvietotas ar Airbus [[Airbus A220|Airbus A220-300]] |- |align=left|[[Boeing 737|Boeing 737-300]] |6<!-- Vēlams apstiprināt informācijas patiesumu, pievienojot atsevišķu atsauci, neesmu atradis oficiālu informāciju. --> |2007—2020<!-- Vēlams apstiprināt informācijas patiesumu, pievienojot atsevišķu atsauci, neesmu atradis oficiālu informāciju. --> |align=left|Aizvietotas ar Airbus [[Airbus A220|Airbus A220-300]] |- |align=left|[[Boeing 757-200]] |2 |2008—2014 |align=left| |- |align=left|[[Bombardier Dash 8|Bombardier Q400 Next Gen]] |12 |2010—2023 |align=left|Aizvietotas ar Airbus [[Airbus A220|Airbus A220-300]] |- |align=left|[[Bombardier CRJ-900NG]] |1 |2023 |align=left|Īrēta no [[Xfly]] uz vasaras sezonu |- | align=left|[[Airbus A320|Airbus A319-100]] |2 |2013—2014 2023 | align=left|Īrēta no [[Czech Airlines]] 3 mēnešus Īrēta no [[Carpatair]] uz vasaras sezonu. |- |align=left|[[Airbus A320-232]] |2 |2023 |Īrēta no [[Danish Air Transport]] un [[Cyprus Airways]] uz vasaras sezonu |} == Apbalvojumi == * Aviācijas industrijas tirgus izpētes un analīzes izdevuma "OAG Aviation Solutions" analītiķi atzinuši ''airBaltic'' par 2014., 2015. un 2017. gada punktuālāko aviosabiedrību pasaulē - vairāk kā 90% ''airBaltic'' lidojumu savā galamērķī ierodas ar ne vairāk kā 15 minūšu nokavēšanos. 2016. gadā ''airBaltic'' ierindojās trešajā vietā,<ref name="ReferenceB" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-atzita-par-punktualako-aviokompaniju-pasaule|title=airBaltic atzīta par punktuālāko aviokompāniju pasaulē {{!}} airBaltic|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-23|language=en|archive-date=2020-08-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20200811052826/https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-atzita-par-punktualako-aviokompaniju-pasaule}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4577655/airbaltic-atzita-par-treso-punktualako-aviosabiedribu-pasaule|title=«airBaltic» atzīta par trešo punktuālāko aviosabiedrību pasaulē|work=TVNET|access-date=2018-10-23|language=lv}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/airbaltic-atkal-pasaule-punktualako-lidsabiedribu-saraksta-augsgala/|title=“airBaltic” atkal pasaulē punktuālāko lidsabiedrību saraksta augšgalā|work=skaties.lv|access-date=2018-10-23|language=lv|archive-date=2019-08-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20190822003029/https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/airbaltic-atkal-pasaule-punktualako-lidsabiedribu-saraksta-augsgala/}}</ref> savukārt 2018. gadā ieņēma otro vietu.<ref>{{ziņu atsauce |title=Latvijas «airBaltic» iekļuvusi punktuālāko aviokompāniju desmitniekā |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvijas-airbaltic-iekluvusi-punktualako-aviokompaniju-desmitnieka.a305123/ |accessdate={{dat|2019|1|10||bez}} |publisher=[[lsm.lv]] |date={{dat|2019|1|5||bez}}}}</ref> * 2018. gadā ''airBaltic'' saņēma [[ATW]] Tirgus līdera balvu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/bottom_menu/press-room/press_releases/2018/airbaltic-receives-the-market-leader-award-by-atw|title=airBaltic saņem ATW Tirgus līdera balvu|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-23|language=en}}</ref> * Interneta personāla atlases uzņēmums ''[[CV-online Latvia]]'' no 2011. līdz 2017. gadam katru gadu ir nosaukuši ''airBaltic'' par Latvijā labāko darba devēju transporta un loģistikas sektorā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cv.lv/content/index.php?id=1083&gr=1|title=TOP darba devēji {{!}} CV-Online - darba piedāvājumi, vakances, CV, personāla atlase|website=www.cv.lv|access-date=2018-10-23|archive-date=2019-10-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20191025043111/http://www.cv.lv/content/index.php?id=1083&gr=1}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191025043111/http://www.cv.lv/content/index.php?id=1083&gr=1 |date=2019-10-25 }}</ref> * ''airBaltic'' izpelnījusies arī godu kā ļoti inovatīva aviosabiedrība, ko apliecina, piemēram, 2017. gadā saņemtā CAPA gada reģionālās aviosabiedrības balva.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/bottom_menu/press-room/press_releases/2017/airbaltic---the-regional-airline-of-the-year---receives-award-by-capa|title=airBaltic saņem CAPA gada reģionālās lidsabiedrības apbalvojumu|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-23|language=en}}</ref> == Meitasuzņēmumi un zīmoli== Daļa no ''airBaltic'' uzņēmējdarbības tiek veikta ar meitasuzņēmumu starpniecību. "[[airBaltic Training|''airBaltic'' Training"]] nodrošina apkalpes sagatavošanu, un nodrošina šo pakalpojumu citām aviosabiedrībām. Vairāki ar aviosatiksmi tieši nesaistīti uzņēmējdarbības zīmoli, piemēram, "''airBaltic''Travel.com", "[[Baltic Taxi]]", "BalticHotels", "BalticMiles" ir daļa no uzņēmuma aktīviem, kas [[Bertolts Fliks|Bertolda Flika]] darbības laikā īslaicīgi tika ieķīlāti.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.ir.lv:889/2011/2/23/fliks-piedavajis-valstij-atpirkt-airbaltic-zimolus |title= Fliks piedāvājis valstij atpirkt ''airBaltic'' zīmolus |accessdate= 2015-11-08 |work= |publisher= ir.lv |date= 2011-01-23 }}{{Novecojusi saite}}</ref> == Incidenti == {{pamatraksts|airBaltic incidenti}} ''airBaltic'' tiek uzskatīta par ļoti drošu aviokompāniju.{{nepieciešama atsauce}} Šīs aviosabiedrības notikušajos nedaudzajos nopietnajos incidentos nav gājis bojā neviens cilvēks un kopumā 25 gadu laikā <!-- no apmēram 70 miljoniem apkalpoto pasažieriem --> tikai 3 guvuši traumas. == Attēlu galerija == <center><gallery widths="100" heights="80" perrow="6"> Attēls:AirBaltic Boeing 737-500 turbine.jpg|[[Boeing 737|Boeing 737-500]] dzinējs Attēls:Air-baltic-tallinn.jpg|[[Fokker 50]] (iepriekšējā livrejā) [[Tallinas lidosta|Tallinas lidostā]] Attēls:Air Baltic Fokker F-50 (YL-BAT).jpg|[[Fokker 50]] (reģ. nr. YL-BAT) Attēls:De Havilland Canada DHC-8Q-402 Dash 8, YL-BAJ, Air Baltic.jpg|[[Bombardier Dash 8|Bombardier Dash 8 Q400 NextGen]] Attēls:YL-BDB (9251778894).jpg|[[Boeing 757|Boeing 757-200]] </gallery> <gallery widths="100" heights="80" perrow="6"> Attēls:AirBaltic Airbus A220-300 at Riga Airport.jpg|[[Airbus A220|Airbus A220-300]] [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|starptautiskajā lidostā "Rīga"]] Attēls:Hannover Airport airBaltic Airbus A220-371 YL-ABN (DSC08172).jpg|[[Airbus A220|Airbus A220-300]] [[Hanoveras lidostā]] Attēls:YL-CSJ, airBaltic AIRBUS A220-300, Estonian flag livery.jpg|[[Airbus A220|Airbus A220-300]] Attēls:Air Baltic Airbus A220 YL-CSK named "Vilnius " with Lithuanian flag livery.jpg|[[Airbus A220|Airbus A220-300]] </gallery></center> == Atsauces == {{atsauces|colwidth=30em|refs= <ref name="TVNET 2016.05.02">[http://financenet.tvnet.lv/zinas/606878-pabeigta_airbaltic_akciju_kapitala_palielinasana_lidz_2565_miljoniem Pabeigta «airBaltic» akciju kapitāla palielināšana līdz € 256,5 miljoniem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160504050230/http://financenet.tvnet.lv/zinas/606878-pabeigta_airbaltic_akciju_kapitala_palielinasana_lidz_2565_miljoniem |date={{dat|2016|05|04||bez}} }} TVNET, 2016. gada 2. maijā</ref> <ref name="lsm.lv">{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/airbaltic-jaunais-investors-un-sm-valsts-sekretars-apmierinati-ar-gausa-darbu.a167532/|title= «airBaltic» jaunais investors un SM valsts sekretārs apmierināti ar Gausa darbu|accessdate=2016-02-08 |work= |publisher= [[lsm.lv]]|date= 2016-02-04}}</ref> <ref name="db 2017.04.07">{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.db.lv/ekonomika/transports-un-logistika/danijas-uznemejs-tusens-ieguvis-20-proc-airBaltic-kapitaldalu-461860?utm_campaign=article_title&utm_source=startpage_hot&utm_medium=articlename|title= Dānijas uzņēmējs Tūsens ieguvis 20% airBaltic kapitāldaļu|accessdate= 2017-04-08|last= Atlāce-Bistere|first= Zane|coauthors= |date= 2017-04-07|work= |publisher= }}</ref> <ref name="db 2020.08.05">[https://www.db.lv/zinas/airbaltic-pamatkapitals-palielinats-lidz-506473-miljoniem-eiro-497916 airBaltic pamatkapitāls palielināts līdz 506,473 miljoniem eiro] LETA, 05.08.2020</ref> <ref name="db 2021.12.22">[https://www.db.lv/zinas/ek-apstiprina-airbaltic-pamatkapitala-palielinasanu-par-45-miljoniem-eiro-505661 EK apstiprina airBaltic pamatkapitāla palielināšanu par 45 miljoniem eiro] Db.lv, 22.12.2021</ref> <ref name="db 2022.05.02">[https://www.db.lv/zinas/airbaltic-atver-bazi-tampere-507470 airBaltic atver bāzi Tamperē] Db.lv, 02.05.2022</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.airbaltic.lv ''airBaltic'' mājaslapa] * [https://airbalticcard.com/lv ''airBaltic''cardMobile mājaslapa] * [https://www.irir.lv/2011/9/6/nacionala-aviosabiedriba-airbaltic Nacionālā aviosabiedrība “airBaltic” — ir.lv Dzīvie šķirkļi] == Skatīt arī == * [[Ar airBaltic saistītie skandāli|Ar ''airBaltic'' saistītie skandāli]] {{Latvija avio}} {{Latvijas vērtīgākie uzņēmumi}} [[Kategorija:AirBaltic| ]] [[Kategorija:Latvijas zīmoli]] [[Kategorija:Latvijas valsts kapitālsabiedrības]] ra22d3xxcv9r399asng41m6nc6xrpdn 4505943 4505941 2026-08-12T06:46:22Z Pirags 3757 /* Pašreizējā flote */ 4505943 wikitext text/x-wiki {{DISPLAYTITLE:''airBaltic''}} {{Aviokompanijas infokaste | aviokompanija = ''airBaltic'' | logo = AirBaltic Logo.svg | logo izmērs = 250px | attēls = airBaltic CS300 Bombardier YL-CSA (30966048910).jpg | attēla izmērs = 250px | attēla paraksts = ''airBaltic'' ''[[Airbus A220|Airbus A220-300]]'' | IATA = BT | ICAO = BTI | izsaukums = AIR BALTIC | dibināta = {{dat|1995|08|28}} | darbību uzsāka = {{dat|1995|10|1}} | darbību pārtrauca = | galvenā bāze = [[Starptautiskā lidosta "Rīga"]] | citas bāzes = * [[Tallinas lidosta]] * [[Viļņas starptautiskā lidosta]] * [[Tamperes Pirkalas lidosta]] | lojalitātes programma = ''airBaltic Club''<ref>[https://www.airbaltic.com/lv/par-airbaltic-club?av1=sitelink&av2=G&av3=club&av5=lv&gclsrc=aw.ds&&gclid=EAIaIQobChMIq9KwxYbE9wIVaI9oCR2-GwhxEAAYASABEgIE-vD_BwE Par airBaltic Club]</ref> | aviokompāniju alianse = | flote = 54 | galamērķi = 89 (2026. gada vasaras sezona) | sauklis = | mātes kompānija = AS ''Air Baltic Corporation'' | īpašnieki = [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Latvijas Republikas valdība]] 80 %<br />SIA ''Aircraft Leasing 1'' 20 % | galvenā mītne = {{vieta|Latvija|Rīga}} | vadība = [[Erno Hildēns]] (izpilddirektors){{br}}Andrejs Martinovs (padomes priekšsēdētājs) | peļņa = {{gain}} €32 miljoni (2022) | apgrozījums = {{gain}} €500,17 miljoni (2022) | mājas lapa = {{URL|airBaltic.com}} }} '''''airBaltic''''' (uzņēmuma nosaukums '''AS ''Air Baltic Corporation''''') ir [[Latvija]]s nacionālā [[lidsabiedrība]]; tā bāzēta [[Rīgas Starptautiskā Lidosta|starptautiskajā lidostā "Rīga"]]. ''airBaltic'' ir lielākā pasažieru aviopārvadātāja Latvijā un tās bāzes kopš 2004. gada ir Lietuvā (Viļņā), un 2016. gada Igaunijā (Tallinā).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://estonianworld.com/business/airBaltic-becomes-number-one-airline-in-estonia/|title= Latvian airBaltic becomes number one airline in Estonia|accessdate=2016-05-12 |work= |publisher= estonian world|date= 2016-05-4}}</ref> Uzņēmuma izpilddirektors ir [[Erno Hildēns]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/648725-atlaists-airbaltic-valdes-priekssedetajs-martins-gauss-vinam-izteikta-neuzticiba|title=Atlaists "airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss. Viņam izteikta neuzticība|publisher=Jauns.lv|accessdate={{dat|2025|4|7||bez}}}}</ref> ''airBaltic'' ir hibrīda lidsabiedrība — tā apvieno tradicionālo, kā arī zemo izmaksu lidsabiedrību biznesa modeļus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/pamatinformacija-par-aviokompaniju|title=Pamatinformācija Par Aviokompāniju - airBaltic|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-23|language=en}}</ref> Tā ir viena no pasaules punktuālākajām lidsabiedrībām.<ref name="ReferenceB">{{Ziņu atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/papildinats-airbaltic-ir-punktualaka-lidsabiedriba-pasaule-425457|title=Papildināts - airBaltic ir punktuālākā lidsabiedrība pasaulē (aviācijas industrijas tirgus izpētes un analīzes izdevuma OAG Aviation Solutions (OAG) veidotais 2014. gada punktualitātes reitings) |work=db.lv|access-date=2018-10-23|language=lv}}</ref> Tūkstošgades pirmajā desmitgadē lidsabiedrība piedzīvoja strauju izaugsmi, kam sekoja [[Ar airBaltic saistītie skandāli|finansiālas grūtības un bankrota draudi]], kuru dēļ tā tika pārņemta valsts īpašumā. Tai izdevās atgūties un turpināt izaugsmi un paplašināšanos. 2015. gadā ''airBaltic'' veidoja aptuveni 1,5 % no Latvijas iekšzemes kopprodukta.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.diena.lv/latvija/zinas/airBaltic-nelidos-ar-sukhoi-papildinats-18-32-14121267|title= airBaltic nelidos ar Sukhoi|accessdate=2015-12-02 |work= |publisher= [[Diena (laikraksts)|Diena]]|date= 2015-12-01}}</ref> Uzņēmuma apgrozījums 2022. gadā pārsniedza 500 miljonus eiro,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/2017-gada-airbaltic-sasniedz-labakos-finansu-rezultatus|title=airBaltic 2017. gadā sasniedz visu laiku labākos darbības rezultātus|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-23|language=en|archive-date=2018-06-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20180616030425/https://www.airbaltic.com/lv/2017-gada-airbaltic-sasniedz-labakos-finansu-rezultatus}}</ref> bet 2025. gadā pārsniedza 779 miljonus eiro, tomēr zaudējumi bija vairāk nekā 44 miljoni eiro. Aviokompānija 2025. gadā pārvadāja 5,2 miljonus pasažieru, kas bija par 1 % vairāk nekā 2024. gadā. 2025. gadā valdībai iesnieɡtais stratēģiskās attīstības plāns paredz aviokompānijas izaugsmei piesaistīt privāto kapitālu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/30.07.2026-valdiba-pilnvaro-valsts-kasi-parstavet-latviju-airbaltic-obligaciju-turetaju-sapulce.a656929/ Valdība pilnvaro Valsts kasi pārstāvēt Latviju «airBaltic» obligāciju turētāju sapulcē] lsm.lv 30.07.2026</ref> Kopš 2025. gada augusta 88,37 % ''airBaltic'' akciju pieder Latvijas valstij, 10 % ''[[Lufthansa]]'' un 1,62 % — [[Larss Tūsens|Larsam Tūsenam]] piederošajam SIA ''Aircraft Leasing 1''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/29.08.2025-lidsabiedriba-lufthansa-iegust-10-airbaltic-akciju.a612244/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Lidsabiedrība «Lufthansa» iegūst 10% «airBaltic» akciju] lsm.lv 2025. gada 29. augustā</ref> == Vēsture == === Dibināšana === [[Attēls:Air Baltic Avro RJ70 Jonsson.jpg|thumb|200px|left|airBaltic Avro RJ70 (2002)]] Lidsabiedrība dibināta 1995. gada 28. augustā kā [[sabiedrība ar ierobežotu atbildību]] (SIA) pēc Latvijas nacionālās aviokompānijas "[[Latavio]]" likvidēšanas. To nodibināja Latvijas valdība kopā ar Latvijas — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kopuzņēmumu "[[Baltic International Airlines]]" un [[Skandināvijas aviolīnijas]]. Jaundibinātajā lidsabiedrībā Latvijas valstij piederēja 51% akciju, pārējo akciju īpašnieki bija ''SAS'' (28,5%), ''Baltic International USA'' (8%) un divas investīciju kompānijas — ''Swedfund International AB'' (6,2%) un ''IO Danish Investment Fund for Central and Eastern Europe'' (6,2%).<ref>[http://www.answers.com/topic/a-s-air-baltic-corporation A/S Air Baltic Corporation]</ref> Pirmie lidojumi tika sākti tā paša gada [[1. oktobris|1. oktobrī]] ar lidmašīnu [[Saab 340]], bet 1996. gadā aviokompānija iegādājās [[Avro RJ70]]. 1998. gada beigās SAS nopirka visas ''Baltic International USA'' akcijas un aktīvi iesaistījās kompānijas vadīšanā. === Straujas izaugsmes periods === 1999. gadā visas ''airBaltic'' [[Saab 340]] lidmašīnas tika aizstātas ar [[Fokker 50]] lidmašīnām. Jaunu tūkstošgadi ''airBaltic'' uzsāka ar darbinieku jauno tērpu demonstrāciju un kravas nodaļas centra izveidi [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]]. 2003. gadā ''airBaltic'' nopirka pirmo [[Boeing 737|Boeing 737-500]] lidmašīnu, bet nākamā gada 1. jūnijā aviokompānija uzsāka tiešos lidojumus no otrās bāzes — [[Viļņa]]s lidostas. 2005. gadā aviokompānija pārvadāja 1 037 925 pasažierus, bet 2006. gadā jau 1 425 276 pasažierus. 2006. gada rudenī aviokompānija piedāvāja pirmos divus reisus uz [[Āfrika|Āfriku]]. 2008. gada aprīlī ''airBaltic'' flotei pievienojās pirmā [[Boeing 757|Boeing 757-200]] lidmašīna, bet 2010. gada maijā ''airBaltic'' saņēma pirmo [[Bombardier Dash 8 Q400]] tipa lidmašīnu. Tika iegādātas astoņas pilnīgi jaunas lidmašīnas, veicot lielāko flotes papildināšanu kompānijas vēsturē. 2010. gadā ''airBaltic'' sāka vasaras sezonu ar vairāk nekā 100 lidojumu maršrutiem Eiropas un Āzijas valstīs un plānoja atvērt bāzes lidostas Tallinas Lennarta Meri lidostā un Somijas ziemeļrietumu pilsētā [[Oulu]].<ref>[http://www.airbaltic.lv/public/42662.html ''airBaltic'' preses relīze 26.03.2010.]</ref><ref>[http://www.yle.fi/uutiset/news/2010/09/air_baltic_setting_up_oulu_hub_2004336.html Air Baltic Setting up Oulu Hub]</ref><ref>[http://www.airbaltic.lv/public/45199.html ''airBaltic'' preses relīze 23.09.2010.]</ref> === Darbības rādītāju pasliktināšanās un uzņēmuma pārveide === [[Attēls:Air Baltic Boeing 737-300; YL-BBS@ZRH;17.03.2012 645ay (7003290445).jpg|thumb|200x200px|[[Boeing 737-300]]]] Iestājoties [[Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008—2010)|2008. gada finanšu krīzei]], pasliktinājās darbības rādītāji, un lidsabiedrībai draudēja bankrots.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/aviacijas-arodbiedribas-airbaltic-draud-bankrots-sm-to-neapstiprina.d?id=39767017|title= Aviācijas arodbiedrības: 'airBaltic' draud bankrots; SM to neapstiprina |accessdate=2015-11-21 |work= |publisher= delfi.lv|date= 2011-07-25}}</ref> Valdība atteicās glābt uzņēmumu, kamēr nebija pieejami skaidri darbības rādītāji un īpašumu tiesību struktūra.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/dombrovskis-airbaltic-problemas-tiks-risinatas-sekmigak-neka-parex.d?id=39787797|title= Dombrovskis: 'airBaltic' problēmas tiks risinātas sekmīgāk nekā 'Parex'|accessdate=2015-11-21 |work= |publisher= delfi.lv|date= 2011-07-26}}</ref> 2011. gada 12. un 13. septembrī ''airBaltic'' bez paskaidrojumu sniegšanas uz divām dienām atcēla vairākus lidojumus, paziņojot, ka tuvākajā laikā gaidāms lidojumu skaita samazinājums.<ref>[http://www.diena.lv/bizness/sm-pieprasijusi-flikam-sniegt-ekonomisku-pamatotu-informaciju-par-atceltajiem-airbaltic-reisiem-13903364 SM pieprasījusi Flikam sniegt ekonomisku pamatotu informāciju par atceltajiem ''airBaltic'' reisiem. LETA, 2011. gada 14. septembrī]</ref> 21. septembrī tā iesniedza tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu, lai Latvijas valdība kā akcionārs nevarētu bloķēt nevienu lidsabiedrības lēmumu un nevarētu mainīt uzņēmuma vadību.<ref>[http://www.leta.lv/lat/news/?id=1D61F0BD-2C48-4C5A-8F71-EFBBD4018E72 "airBaltic" prasa tiesisko aizsardzību. LETA ziņa 21.09.2011.]</ref> Šo prasību tiesa atstāja bez virzības.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.db.lv/razosana/transports-logistika/airbaltic-pieteikumu-tiesa-atstaj-bez-virzibas-245202 |title=''airBaltic'' pieteikumu tiesa atstāj bez virzības.Elīna Pankovska, www.db.lv 2011. gada 22. septembris |access-date=2011. gada 22. Septembris |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150922050628/http://www.db.lv/razosana/transports-logistika/airbaltic-pieteikumu-tiesa-atstaj-bez-virzibas-245202 |archivedate=2015. gada 22. Septembris }}</ref> 2011. gada 3. oktobrī tika panākta vienošanās par ''airBaltic'' glābšanu. Tika izbeigts valstij neizdevīgais akcionāru līgums un parakstīta vienošanās par nosacījumiem ''airBaltic'' [[Pamatkapitāls|pamatkapitāla]] palielināšanai, Latvijas valstij un Baltijas Aviācijas sistēmām lidsabiedrībā ieguldot 153 miljonus eiro (107,1 miljonu latu). No amata tika atcelts vienīgais valdes loceklis [[Bertolts Fliks]].<ref>[http://www.financenet.lv/nozares/394387-fliks_emocionala_vestule_pazino_par_atkapsanos Fliks emocionālā vēstulē paziņo par atkāpšanos] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111006001726/http://www.financenet.lv/nozares/394387-fliks_emocionala_vestule_pazino_par_atkapsanos |date={{dat|2011|10|06||bez}} }}, financenet.lv {{dat|2011|10|4|SK}}</ref> Pēc [[Latvijas Krājbanka|Latvijas krājbankas]] finanšu skandāla Latvijas valsts uz pirmpirkuma tiesību pamata iegādājās AS "Latvijas Krājbanka" ieķīlātās SIA "Baltijas Aviācijas sistēmas" piederošās 47,2 % ''airBaltic'' kapitāldaļas, kļūstot par 99,8 % ''airBaltic'' akciju īpašnieku.<ref>[http://www.nozare.lv/business/top/1BEF911C-1C5A-4865-B7D4-196FDB31B588/ SM pārņem "''airBaltic''" privātā akcionāra kapitāldaļas. nozare.lv 2011. gada 30. novembrī]</ref> [[Attēls:Air Baltic, De Havilland Canada DHC-8-400, YL-BAE (13055924514).jpg|thumb|200x200px|[[Bombardier Q400 NextGen]]]] [[Attēls:YL-BTA A220 airBaltic VBY 01.jpg|thumb|200x200px|[[Airbus A220|Airbus A220-300]]]] 2012. gada martā Latvijas valdība izskatīja lidsabiedrības iesniegto biznesa plānu, kas paredzēja līdz 2016. gadam veikt budžeta konsolidāciju par 330 miljoniem latu. Saskaņā ar šo biznesa plānu ''airBaltic'' sākotnēji plānoja nomainīt novecojušo reaktīvo lidmašīnu floti pret jaunām ''Boeing'' vai ''Airbus'' lidmašīnām,<ref>[http://nra.lv/ekonomika/latvija/67537-airBaltic-lidz-2016-gadam-veiks-konsolidaciju-par-330-miljoniem-latu.htm "airBaltic" līdz 2016. gadam veiks konsolidāciju par 330 miljoniem latu. LETA 2012. gada 6. martā]</ref> bet vēlāk izšķīrās par labu ''Bombardier''. 2015. gada februārī lidsabiedrība paziņoja, ka jauno lidmašīnu ''[[Airbus A220|Bombardier CS300]]'' piegāde atlikta no 2015. gada beigām uz 2016. gada septembri.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title = 'airBaltic' pasūtīto lidmašīnu piegāde no 'Bombardier' kavēsies |publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] |date = 2015.03.12. |accessdate = 2015.03.24 |url = http://www.delfi.lv/bizness/transports-logistika/airbaltic-pasutito-lidmasinu-piegade-no-bombardier-kavesies.d?id=45684022}}</ref> 2015. gada septembrī [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija|Satiksmes ministrija]] nolēma izlīgt ar bijušajiem īpašniekiem, tiem samaksājot 9 miljonus eiro.<ref>http://www.diena.lv/latvija/zinas/neka-personiga-valsts-slegs-izligumu-airbaltic-akciju-lieta-ar-skeli-saistiti-uznemeji-sanems-9-milj-14113285</ref> 2015. gada otrajā pusē notika plašas diskusijas par finanšu investora piesaisti uzņēmumam, lai lidsabiedrība varētu iegādāties jaunas lidmašīnas. Novembrī Latvijas valdība nolēmuma pieņemt vācu investora Ralfa Dītera Montāga-Girmesa finanšu investīciju piedāvājumu, kā arī veikt 80 miljonu eiro ieguldījumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.lsm.lv/lv/raksts/ekonomika/zinas/airbaltic-darijumam-saeima-nav-plasa-atbalsta.a156294/|title= «airBaltic» darījumam Saeimā nav plaša atbalsta|accessdate=2015-11-24 |work= |publisher= lsm.lv|date= 2015-11-23}}</ref> 3. decembrī ieguldījumu un ''airBaltic'' kapitalizāciju apstiprināja Saeima.<ref name="TVNET 2016.05.02" /> 2016. gada februārī Latvijas valdība un Montāgs-Girmess parakstīja līgumu par 20 % akciju pārdošanu par 52 miljoniem eiro.<ref name="lsm.lv"/> Pēc pamatkapitāla palielināšanas līdz 256,473 miljoniem eiro kopš 2016. gada Latvijas valstij piederēja aptuveni 80 % ''airBaltic'' akciju, bet 20 % akciju piederēja uzņēmumam SIA ''Aircraft Leasing 1''. 2016. gada 30. novembrī ''airBaltic'' saņēma pirmo ''[[Bombardier CS300]]'' lidmašīnu. 2017. gada 6. aprīlī par pastarpinātu mazākuma akcionāru kļuva Dānijas uzņēmējs [[Larss Tūsens]], kurš no Montāga-Girmesa pārņēma SIA ''Aircraft Leasing 1''.<ref name="db 2017.04.07" /> Uzņēmuma biznesa plānā ''Horizon 2021'' bija iekļauta papildu kapitāla piesaiste 50 miljonu eiro apmērā, lai pilnībā nodrošinātu lidmašīnu flotes nomaiņas finansējumu, kā arī turpinātu uzlabot lidsabiedrības kapitāla struktūru. Latvijas valdība uzstādīja mērķi atrast ''airBaltic'' stratēģisko investoru.<ref>[http://www.delfi.lv/bizness/transports-logistika/sm-izskata-piedavajumus-airbaltic-investora-piesaiste-apsver-pilnigu-aviokompanijas-privatizaciju.d?id=49365993 SM izskata piedāvājumus 'airBaltic' investora piesaistē; apsver pilnīgu aviokompānijas privatizāciju] LETA, 2017. gada 23. oktobrī</ref> === COVID-19 pandēmija un Ukrainas karš === [[COVID-19 pandēmija]]s laikā ''airBaltic'' veica vienīgi Baltijas valstu iedzīvotāju repatriācijas lidojumus un paziņoja, ka 2020. gada vasaras sezonā atliks lidojumu uzsākšanu jaunajos maršrutos, kā arī no 2020. gada 15. aprīļa līdz 31. oktobrim atcels aptuveni 50 % plānoto lidojumu. Pēc ārkārtas stāvokļa atcelšanas ''airBaltic'' plāno atsākt regulāros lidojumus populārākajos maršrutos ar samazinātu lidmašīnu skaitu, ar katru nākamo nedēļu izmantojot aizvien vairāk lidmašīnu.<ref>[https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-turpina-samazinat-reisu-skaitu-gaidamajos-menesos airBaltic turpina samazināt reisu skaitu gaidāmajos mēnešos] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200812192206/https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-turpina-samazinat-reisu-skaitu-gaidamajos-menesos |date={{dat|2020|08|12||bez}} }} airbaltic.com 03.04.2020.</ref> 23. aprīlī ''airBaltic'' padome apstiprināja jaunu uzņēmuma biznesa plānu, kas paredzēja samazināt lidmašīnu floti nākamajiem gadiem, sākotnēji atsākot lidojumus ar 22 ''Airbus A220-300'' lidmašīnām ar samazinātu sēdvietu skaitu 2020. un 2021. gadā, vienlaikus paredzot atgriešanos pie izaugsmes ar 50 ''Airbus A220-300'' lidmašīnām līdz 2023. gada beigām un atliekot papildu 30 ''Airbus A220-300'' lidmašīnu pasūtīšanu.<ref>[https://skaties.lv/zinas/latvija/airbaltic-14-maija-veiks-papildu-lidojumu-no-frankfurtes/ “airBaltic” 14. maijā veiks papildu lidojumu no Frankfurtes] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200519223136/https://skaties.lv/zinas/latvija/airbaltic-14-maija-veiks-papildu-lidojumu-no-frankfurtes/ |date={{dat|2020|05|19||bez}} }} LETA 2020. gada 9. maijā</ref> 18. maijā ''airBaltic'' atsāka starptautiskos pasažieru lidojumus uz Viļņu, Tallinu, Oslo un Frankfurti,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/atbraucejiem-lidosta-un-osta-covid-19-testus-vairs-neveiks.a360234/ Atbraucējiem lidostā un ostā Covid-19 testus vairs neveiks] lsm.lv 2020. gada 18. maijā</ref> tad uz Amsterdamu, Helsinkiem, Minheni, Berlīni un Hamburgu, jūnijā arī uz Vīni, Diseldorfu, Parīzi un Kopenhāgenu, kā arī vairākus tiešos lidojumus no Tallinas un Viļņas lidostām. No 15. jūnija līdz 7. jūlijam ''airBaltic'' atsāka lidojumus no Rīgas uz Dubrovnikas, Rijekas, Splitas, Barselonas, Nicas, Larnakas, Romas, Katānijas un Milānas lidostām.<ref>[https://travelfree.lv/airbaltic-uzsaks-lidojumus-uz-popularakajiem-vasaras-galamerkiem-agrak-neka-planots/ AIRBALTIC UZSĀKS LIDOJUMUS UZ POPULĀRĀKAJIEM VASARAS GALAMĒRĶIEM AGRĀK, NEKĀ PLĀNOTS] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200625144032/https://travelfree.lv/airbaltic-uzsaks-lidojumus-uz-popularakajiem-vasaras-galamerkiem-agrak-neka-planots/ |date={{dat|2020|06|25||bez}} }} travelfree.lv 2020. gada 5. jūnijā</ref> Lai sniegtu atbalstu COVID-19 pandēmijas izraisītās krīzes pārvarēšanai, 2020. gada 4. augustā ''airBaltic'' pamatkapitāls tika palielināts līdz 506 473 000 eiro, no Latvijas valsts budžeta iemaksājot 250 miljonus eiro, tādējādi valsts līdzdalība lidsabiedrībā palielinājās no 80,05 % līdz 91 %.<ref name="db 2020.08.05" /> Latvijas Ministru kabinets 2021. gada 17. augustā piešķīra 90 miljonu eiro ''airBaltic'' pamatkapitāla palielināšanai. Pārējai investīcijas daļai 45 miljonu eiro Eiropas Komisijas apstiprinājums tika saņemts 21. decembrī.<ref name="db 2021.12.22" /> Pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā]] 2022. gada 24. februārī ''airBaltic'' paziņoja, ka sakarā ar gaisa telpas slēgšanu civilajai aviācijai atcēla visus lidojumus uz un no Ukrainas,<ref>[https://www.airbaltic.com/ru/airbaltic-aptur-visus-lidojumus-uz-ukrainu airBaltic aptur visus lidojumus uz Ukrainu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220503200523/https://www.airbaltic.com/ru/airbaltic-aptur-visus-lidojumus-uz-ukrainu |date={{dat|2022|05|03||bez}} }} 24.02.2022</ref> bet 26. februārī uz un no Krievijas.<ref>[https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-aptur-lidojumus-uz-krieviju airBaltic aptur lidojumus uz Krieviju] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220503200524/https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-aptur-lidojumus-uz-krieviju |date={{dat|2022|05|03||bez}} }} 26.02.2022</ref> Ņemot vērā kara izraisītos gaisa telpas ierobežojumus, ''airBaltic'' nolēma 2022. gada vasaras sezonā neveikt lidojumus no Rīgas uz Baku un Erevānu.<ref>[https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-sovasar-piedavas-lidojumus-92-marsrutos airBaltic šovasar piedāvās lidojumus 92 maršrutos] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220503200526/https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-sovasar-piedavas-lidojumus-92-marsrutos |date={{dat|2022|05|03||bez}} }} 22.03.2022</ref> Sākot no 2022. gada 1. maija, ''airBaltic'' no ''Ukraine International Airlines'' iznomāja vienu ''Boeing 737-900ER'' lidmašīnu ar apkalpi, kas sāka lidojumus ''airBaltic'' maršrutu tīklā.<ref>[https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-iznoma-vienu-ukraine-international-airlines-lidmasinu airBaltic iznomā vienu Ukraine International Airlines lidmašīnu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220503200525/https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-iznoma-vienu-ukraine-international-airlines-lidmasinu |date={{dat|2022|05|03||bez}} }} 30.04.2022</ref> 2022. gada 1. maijā ''airBaltic'' atvēra jaunu bāzi [[Tamperes Pirkalas lidosta|Tamperes Pirkalas lidostā]], kur bez esošā galamērķa Rīgas lidsabiedrība varēja piedāvāt lidojumus uz jauniem galamērķiem: [[Kopenhāgena|Kopenhāgenu]], [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurti]], [[Minhene|Minheni]], [[Oslo]], kā arī vasaras periodā uz [[Malaga|Malagu]] un [[Roda|Rodu]].<ref name="db 2022.05.02" /> === Dzinēju problēmas === 2019. gada nogalē Kanādas un Eiropas aviācijas drošības regulatori ziņoja, ka "Airbus 220-300" lidmašīnas, lidojot lielā augstumā, nevar izmantot visu dzinēja jaudu. 2023. gadā ASV uzņēmums "Pratt&Whitney" paziņoja, ka atsauc vairāk nekā 1000 dzinēju, lai pārbaudītu mikroskopiskās plaisas. 2023. gada septembrī uzņēmums izplatīja vēl vienu paziņojumu, kas skāra arī "GTF" dzinēju floti, kurā ietilpst "airBaltic" izmantotie "A220-300" lidaparāti. Ražotājs dzinējus atsauca, jo pastāvēja bažas, ka to ražošanas procesā izmantotais metāla pulveris var veicināt atsevišķu elementu koroziju un plaisāšanu. Laika posmā no 2023. gada līdz 2026. gadam uzņēmums plānoja atsaukt līdz pat 700 dzinējiem, ietekmējot līdz 350 "GTF" dzinēju flotes lidmašīnām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/04.01.2025-lsm-skaidro-kas-ir-uznemums-kura-del-airbaltic-vasara-atcels-4500-reisus.a582366/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme LSM skaidro: Kas ir uzņēmums, kura dēļ «airBaltic» vasarā atcels 4500 reisus?] lsm.lv 2025. gada 4. janvārī</ref> 2025. gada janvāra sākumā kļuva zināms, ka lidsabiedrība ''airBaltic'' 2025. gada vasaras sezonā atcels kopumā 4670 lidojumus saistībā ar neplānoti ilgāku lidmašīnu dzinēju apkopi. Līdztekus ''airBaltic'' paplašināja nākamo trīs gadu sadarbību ar Vācijas lidsabiedrību ''Lufthansa Group'', iznomājot uzņēmumam savas lidmašīnas kopā ar apkalpi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/02.01.2025-airbaltic-vasara-atcels-4670-lidojumus-lidmasinu-dzineju-apkopes-kavesanas-del.a582066/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article «airBaltic» vasarā atcels 4670 lidojumus lidmašīnu dzinēju apkopes kavēšanās dēļ] 2025. gada 2. janvārī</ref> === Pārveides plāns par publisku akciju sabiedrību === 2024. gada 30. augustā Latvijas valdība nolēma mainīt lidsabiedrības ''airBaltic'' statusu, pārveidojot to par publisku akciju sabiedrību un veicot akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (''initial public offering'', IPO) jeb iziešanu [[birža|biržā]]. Latvijas valsts līdzdalību aviokompānijā plānoja samazināt līdz 25% plus vienai akcijai, tādējādi saglabājot [[veto]] tiesības. Savukārt ''airBaltic'' vadība, gatavojoties IPO, nolēma visu A (akcijas nominālvērtība desmit eiro), B (trīs eiro), C (viens eiro) un D (0,1 eiro) kategoriju akciju nominālvērtību pielīdzināt desmit centiem, līdz ar to uzņēmuma pamatkapitālu samazinot no 596,473 līdz 25,179 miljoniem eiro.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/02.09.2024-airbaltic-pamatkapitalu-samazinas-par-571-miljonu-eiro.a567213/ «airBaltic» pamatkapitālu samazinās par 571 miljonu eiro] lsm.lv 2024. gada 2. septembrī</ref> Biznesa ziņu aģentūra "Bloomberg" ziņoja, ka aviokompānija ''[[Lufthansa]]'' apsver iespēju iegādāties Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" akcijas pirms lidsabiedrības plānotā akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/10.09.2024-medijs-vacijas-aviokompanija-lufthansa-apsver-iespeju-pirkt-airbaltic-akcijas.a568244/ Medijs: Vācijas aviokompānija «Lufthansa» apsver iespēju pirkt «airBaltic» akcijas] lsm.lv 2024. gada 10. septembrī</ref> 2024. gada novembrī kļuva zināms, ka ''airBaltic'' deviņos mēnešos līdz septembrim strādājis ar teju 50 miljonu eiro zaudējumiem, kaut apgrozījums palielinājies par 12,7 %. Tādēļ akciju sākotnējais publiskais piedāvājums tika pārlikts uz vēlāku laiku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/14.11.2024-airbaltic-koncerns-devinos-menesos-stradajis-ar-zaudejumiem.a576528/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article «airBaltic» koncerns deviņos mēnešos strādājis ar zaudējumiem] lsm.lv 2024. gada 14. novembrī</ref> 2025. gada 28. janvārī Ministru kabinets nolēma par stratēģiskā investora piesaisti ''airBaltic'', bet 29. janvārī parakstīja stratēģiskā investora līgumu ar ''Lufthansa'' grupu, kas paredz investīcijas 14 miljonu eiro apmērā un dod tai 10 % līdzdalību.<ref name="Lufthansa">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/29.01.2025-paraksta-vienosanos-ar-airbaltic-strategisko-investoru-ta-bus-lufthansa-silina-jarekinas-ar-valsts-ieguldijumiem-nakotne.a585724/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Paraksta vienošanos ar «airBaltic» stratēģisko investoru – tā būs «Lufthansa». Siliņa: jārēķinās ar valsts ieguldījumiem nākotnē] lsm.lv 2025. gada 29. janvārī</ref> Vēlāk, pēc ''airBaltic'' iziešanas biržā, "Lufthansa" grupas līdzdalības lielumu noteiktu potenciālā IPO tirgus cena. Darījuma pabeigšanu plānoja pēc konkurences uzraudzības institūciju izvērtējuma 2025. gada otrajā ceturksnī.<ref name="Lufthansa"/> 11. februārī ''airBaltic'' akcionāru sapulcē pieņēma lēmumu samazināt uzņēmuma pamatkapitālu par 571 miljonu eiro. Par uzņēmuma pagaidu padomes locekļiem iecēla uzņēmuma "''INVL Asset Management''" valdes priekšsēdētāju Andreju Martinovu un uzņēmuma "''Swedavia AB''" padomes locekli Larsu Midlandu, padomē darbu turpināja mazākuma akcionārs Larss Tūsens.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/11.02.2025-airbaltic-iecel-pagaidu-padomes-loceklus-un-samazina-pamatkapitalu-par-571-miljonu.a587369/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular «airBaltic» ieceļ pagaidu padomes locekļus un samazina pamatkapitālu par 571 miljonu] lsm.lv 2025. gada 11. februārī</ref> 2025. gada 19. augustā ''airBaltic'' padome par uzņēmuma izpilddirektoru uz 3 gadiem iecēla bijušo ''SAS Scandinavian Airlines'' izpildviceprezidentu un grupas finanšu direktoru, Somijas pilsoni Erno Hildēnu (''Erno Hildén'');<ref>[https://company.airbaltic.com/lv/preses-telpa?press=2025/airbaltic-iecel-jaunu-izpilddirektoru airBaltic ieceļ jaunu izpilddirektoru] company.airbaltic.com 2025. gada 19. augustā</ref> viņš amata pienākumus sāka pildīt 1. decembrī, nomainot izpilddirektora pienākumu izpildītāju Paulu Cālīti. 19. augustā Ministru Kabinets nolēma ''airBaltic'' ieguldīt 14 miljonus eiro pirms potenciālā akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma. 21. augustā ''[[Lufthansa]]'' kļuva par ''airBaltic'' stratēģisko investoru ar kopējo investīciju apjomu 28 miljoniem eiro. Līdz ar to lidasbiedrības īpašanieku sadalījums kļuva šāds: Latvijas valsts (88,37 %), ''Lufthansa'' (10 %) un SIA ''Aircraft Leasing 1'' (1,62 %). ''AirBaltic'' padomi paplašināja līdz pieciem locekļiemː Ruta Amtmane, Aleksandrs Feierzengers, Andrejs Martinovs, Jurģis Sedlenieks un Larss Tūsens.<ref>[https://company.airbaltic.com/lv/preses-telpa?press=2025/lufthansa-group-nosledz-ieguldijumu-airbaltic-kopa-ar-latvijas-valsti Lufthansa Group noslēdz ieguldījumu airBaltic kopā ar Latvijas valsti] company.airbaltic.com 2025. gada 21. augustā</ref> 2025. gada pirmajos 9 mēnešos uzņēmums pēc pārtraukuma pirmoreiz strādāja ar nelielu peļņu šajā gada periodā.<ref>[https://www.leta.lv/home/important/27F38A58-C619-4E3D-8B75-FC3DF9194755/ LETA. "airBaltic" koncerns deviņos mēnešos strādājis ar 4,25 miljonu eiro peļņu]{{Novecojusi saite}}</ref> 2026. gada martā ''airBaltic'' paziņoja, ka aptur iespējamo akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO), ja 2026. gadā nebūs pieejams jauns ārējais finansējums, ''airBaltic'' vadība vērsīsies pie pašreizējiem akcionāriem, lai saņemtu papildu finansējumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/11.03.2026-airbaltic-apturejusi-ipo-procesu-un-neuzskata-to-par-potencialu-kapitala-avotu-2026-gada.a638470/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article «airBaltic» apturējusi IPO procesu un neuzskata to par potenciālu kapitāla avotu 2026. gadā] lsm.lv 11.03.2026</ref> [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] laikā valdība vērsās Saeimā ar priekšlikumu apstiprināt 30 miljonu eiro īstermiņa aizdevumu ''airBaltic'' ar atmaksas termiņu līdz 31. augustam, tomēr 2025. gada pārskats atklāja, ka uzņēmuma pašu kapitāls bija negatīvs – mīnus 183 miljoni eiro, īstermiņa saistības par 344 miljoniem eiro pārsniedza aktīvus, bet naudas līdzekļi veidoja tikai 28,2 miljonus eiro, no kuriem lielākā daļa bija ierobežoti obligāciju apkalpošanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/10.04.2026-ekonomists-volskis-finansiali-airbaltic-atrodas-loti-ievainojama-situacija.a642375/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ekonomists Voļskis: Finansiāli «airBaltic» atrodas ļoti ievainojamā situācijā] lsm.lv 10.04.2026</ref> == Inovācijas un rekordi == === Inovācijas === * 2023. gadā ''airBaltic'' visus lidaparātus aprīkoja ar ''SpaceX'' interneta pieslēguma sistēmu ''Starlink'', kas ļauj pasažieriem izmantot bezmaksas internetu lidojumu laikā. * 2017. gada maijā ''airBaltic'' kļuva par vienu no pirmajām aviokompānijām Eiropā, kas sākusi izmantot ''[[Facebook]]'' dinamiskās ceļojumu reklāmas (''Facebook Dynamic Ads for Travel (DAT)'').<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-sak-izmantot-jaunu-facebook-inovaciju|title=airBaltic sāk izmantot jaunu Facebook inovāciju|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-25|language=en|archive-date=2020-08-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20200811042601/https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-sak-izmantot-jaunu-facebook-inovaciju}}</ref> * 2016. gada 14. decembrī ''airBaltic'' kļuva par pirmo aviokompāniju pasaulē, kas veic komerciālos lidojumus ar [[Airbus A220|Airbus A220-300]] (toreiz CS300) lidmašīnām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/pasaule-pirmais-cs300-lidojums|title=airBaltic – pasaulē pirmais CS300 lidojums {{!}} airBaltic|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-25|language=en|archive-date=2016-12-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20161220204723/https://www.airbaltic.com/lv/pasaule-pirmais-cs300-lidojums}}</ref> *2014. gada 22. jūlijā ''airBaltic'' kļuva par pirmo aviokompāniju pasaulē, kas sāka pieņemt ''[[Bitcoin]]'' kā aviobiļešu iegādes maksāšanas līdzekli.<ref>[https://twitter.com/airBaltic/status/491546645923131392 airBaltic paziņo par Bitcoin atbalstu]</ref> * 2013. gadā airBaltic kļuva par pirmo aviokompāniju pasaulē, kas pasažieriem piedāvā pilnībā personalizēt maltītes, ieviešot inovatīvu ēdiena pasūtīšanas sistēmu, kas ļauj ceļotājiem pašiem komplektēt savu maltīti. Pasažieri pēc rezervāciju veikšanas internetā var izvēlēties savu maltīti lidojumam no vairāk nekā 70 dažādām iespējām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/airbaltic-laus-celotajiem-personalizet-edienu-uz-virtualas-paplates|title=airBaltic ļaus ceļotājiem personalizēt ēdienu uz virtuālas paplātes|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-25|language=en|archive-date=2017-01-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20170106183641/https://www.airbaltic.com/airbaltic-laus-celotajiem-personalizet-edienu-uz-virtualas-paplates}}</ref> === Rekordi === * 2017. gada 21. jūlijā ''airBaltic'' ar savu tikko saņemto 6. [[Airbus A220|Airbus A220-300]] (reģ. nr. YL-CSF) uzstādīja pasaules rekordu, sagatavojot to pirmajam komerciālajam lidojumam vien 50 minūšu laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-ar-sesto-cs300-lidaparatu-uzstada-pasaules-rekordu|title=airBaltic ar sesto CS300 lidaparātu uzstāda pasaules rekordu|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-25|language=en|archive-date=2020-08-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20200811052833/https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-ar-sesto-cs300-lidaparatu-uzstada-pasaules-rekordu}}</ref> * ''airBaltic'' pieder garākais [[Airbus A220|Airbus A220-300]] lidojums (Rīga-Dubaja), kas ilgst 6 stundas un 50 minūtes. Lidojums no Rīgas uz [[Tenerife|Tenerifi]] ilgst apmēram 6 stundas un 40 minūtes. == Lidojumu galamērķi == {{pamatraksts|airBaltic lidojumu galamērķi}} Līdz 2011. gadam ''airBaltic'' tiešo lidojumu skaits pieauga, sasniedzot 72 tiešos lidojumus no Rīgas (daži no tiem bija sezonāli), 13 no Viļņas, 7 no Tallinas. Pēc kompānijas vadības maiņas lidojumu skaitu stipri reducēja un pārtrauca gandrīz visus lidojumus no Viļņas un Tallinas lidostām. 2014. gadā ''airBaltic'' atjaunoja pa vienam tiešajam reisam no Tallinas un Viļņas uz kādu no Rietumeiropas galvaspilsētām un 2015. gada februārī paziņoja par pirmā reisa, kas savieno divus galamērķus ārpus Baltijas, atvēršanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.db.lv/tirdznieciba/pakalpojumi/airbaltic-uzsaks-tiesos-lidojumus-starp-galamerkiem-kuri-ir-arpus-baltijas-426945 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2015|02|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150212031250/http://www.db.lv/tirdznieciba/pakalpojumi/airbaltic-uzsaks-tiesos-lidojumus-starp-galamerkiem-kuri-ir-arpus-baltijas-426945 |archivedate={{dat|2015|02|12||bez}} }}</ref> 2017. gadā, saņemot jaunās Bombardier CS300 lidmašīnas, ''airBaltic'' atklāja 11 jaunus galamērķus. Tika palielināts reisu skaits arī no Tallinas un Viļņas. Vienīgas reģionālais maršruts, kurā ''airBaltic'' izpildīja lidojumus, bija Rīga-[[Starptautiskā lidosta "Liepāja"|Liepāja]], kas bija arī īsākais šīs aviokompānijas reiss. Lidojumus uz Liepāju zemā pieprasījuma dēļ atcēla 2020. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-uz-laiku-partrauc-lidojumus-uz-liepaju |title=airBaltic. airBaltic uz laiku pārtrauc lidojumus uz Liepāju |access-date={{dat|2022|02|06||bez}} |archive-date={{dat|2022|02|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220206234933/https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-uz-laiku-partrauc-lidojumus-uz-liepaju }}</ref> Visi pārējie ''airBaltic'' lidojumi ir starptautiski. 2024. gadā ''airBaltic'' piedāvāja lidojumus uz vairāk nekā 130 galamērķiem no Rīgas, Tallinas, Viļņas, [[Tampere]]s un sezonāli no [[Grankanārija]]s. 2024. gadā tā savos maršrutos veica 47 000 lidojumu un pārvadāja 5,2 miljonus pasažieru, bet ieskaitot lidsabiedrības lidmašīnu nomas darījumu lidojumus citu aviokompāniju maršrutos, tā kopumā veica 73 300 lidojumu un pārvadāja 8,3 miljonus pasažieru.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/15.01.2025-airbaltic-parvadato-pasazieru-skaits-pern-pieaudzis-par-13.a583771/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme «airBaltic» pārvadāto pasažieru skaits pērn pieaudzis par 13%] lsm.lv 2025. gada 15. janvārī</ref> === Koda koplietošanas līgumi === [[Koda koplietošana]] ir vairāku lidsabiedrību reisa koda pievienošana vienam un tam pašam lidojumam. Savienotos lidojumos, kur pirmo lidojuma segmentu izpilda ''airBaltic'', bet otro — sadarbības partneris — pirmajam (retāk otrajam) segmentam mēdz pievienot gan ''airBaltic'', gan partnera kodu. Papildus tiešajiem lidojumiem ''airBaltic'' sadarbībā ar partneriem piedāvā savienotos lidojumus uz galamērķiem visā pasaulē. Ne visi savienotie lidojumi koplieto reisa kodus. 2024. gada nogalē ''airBaltic'' bija koda koplietošanas līgumi ar šādām aviokompānijām:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/lido-ar-airbaltic/sadarbibas-partneri|title=Sadarbības partneri {{!}} airBaltic|website=www.airbaltic.com|access-date=2025-01-05|language=lv}}</ref> {{Col-begin|width=65%}} {{Col-3}} * [[Aegean Airlines]] <small>([[Star Alliance]])</small> * [[Air Canada]] <small>([[Star Alliance]])</small> * [[Air France]] <small>([[SkyTeam]])</small> * [[Air Serbia]] <small>([[Etihad Airways Partners]])</small> * [[Azerbaijan Airlines]] * [[Austrian Airlines]] <small>([[Star Alliance]])</small> * [[Bulgaria Air]] * [[British Airways]] <small>([[Oneworld]])</small> * [[Brussels Airlines]] <small>([[Star Alliance]])</small> * [[Delta Air Lines]] <small>([[SkyTeam]])</small> * [[Etihad Airways]] * [[Icelandair]] * [[Iberia]] <small>([[Oneworld]])</small> * [[ITA Airways]] <small>([[SkyTeam]])</small> * [[KLM]] <small>([[SkyTeam]])</small> * [[Lufthansa]] <small>([[Star Alliance]])</small> * [[KM Malta Airlines]] * [[Polijas aviolīnijas LOT|LOT Polish Airlines]] <small>([[Star Alliance]])</small> * [[Scandinavian Airlines]] (SAS) <small>([[SkyTeam]])</small> * [[Swiss]] <small>([[Star Alliance]])</small> * [[TAP Air Portugal]] <small>([[Star Alliance]])</small> * [[TAROM]] <small>([[SkyTeam]])</small> * [[Uzbekistan Airways]]{{Col-end}} == Flote == === Pašreizējā flote === {| class="toccolours" border="1" cellpadding="3" style="border-collapse:collapse; text-align:center" |+'''''airBaltic'' pašreizējā gaisa flote'''<ref>[https://www.airbaltic.com/lv/gaisa-flote Gaisa flote], airbaltic.lv</ref> |- bgcolor="#cdda32" !Lidmašīnas tips !Attēls !Sāka izmantot !Izmanto !Pasūtītas !Sēdvietas !Piezīmes |- |[[Airbus A220|Airbus A220-300]]<br />{{nobr|(agrāk Bombardier CS300)}} |[[Attēls:airBaltic CS300 Bombardier YL-CSA (31298816746).jpg|150px]] |2016. gadā |54<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/08.07.2026-airbaltic-flote-samazinajusies-par-divam-lidmasinam.a654390/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi «airBaltic» flote samazinājusies par divām lidmašīnām] lsm.lv 08.07.2026</ref> |44<ref name="airBaltic-fleet-size">{{ziņu atsauce |title=airBaltic Receives Its Fourth Airbus A220-300 Delivery of 2026 |url=https://company.airbaltic.com/en/newsroom?press=2026/airbaltic-receives-its-fourth-airbus-a220-300-delivery-of-2026 |access-date=13 April 2026 |date=8 April 2026 |archive-date={{dat|2026|04|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260413175352/https://company.airbaltic.com/en/newsroom?press=2026/airbaltic-receives-its-fourth-airbus-a220-300-delivery-of-2026 |dead-url=no |language=en }}</ref> |148/149<ref name="airBaltic-fleet-seats">{{ziņu atsauce |title=airBaltic fleet Airbus A220-300 |url=https://company.airbaltic.com/en/fleet |access-date=16 April 2026 |archive-date=16 April 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260416124847/https://company.airbaltic.com/en/fleet |website=airbaltic.com}}</ref> |align=left|airBaltic ir paziņojis par plāniem palielināt savu floti līdz 99 lidmašīnām līdz 2032. gadam. '''YL-CSL''' un '''YL-ABN''' nokrāsotas Latvijas karoga krāsās.<br />'''YL-CSJ''' nokrāsota Igaunijas karoga krāsās.<br />'''YL-CSK''' nokrāsota Lietuvas karoga krāsās. |} 2012. gada 20. decembrī ''airBaltic'' paziņoja, ka ir noslēgusi līgumu ar [[Kanāda]]s ''[[Bombardier Commercial Aircraft]]'' kompāniju par desmit jaunu [[Airbus A220|Airbus A220-300]] (toreiz ''Bombardier CS300'') lidmašīnu iegādi un ir nodrošinātas arī pirkuma tiesības uz vēl desmit tādām lidmašīnām. Pirmās ''CSeries'' lidmašīnas tika saņemtas 2016. gada pēdējā ceturksnī un pakāpeniski ''airBaltic'' pāriet tikai uz ''Airbus'' lidmašīnām. 2018. gada 28. maijā tika paziņots par vēl 30 ''Airbus A220-300'' pasūtījumu. ''airBaltic'' [[Bombardier CS300|Airbus A220-300]] lidaparātos izmanto ''[[Pratt & Whitney]] PW1521G'' dzinējus, kas nodrošina par 15% zemākas lietošanas izmaksas un par 20% zemāku degvielas patēriņu. [[Airbus A220|Airbus A220-300]] ir videi draudzīgākais komerciālais lidaparāts pasaulē (savā klasē) - tas izdala par 20% mazāk [[Oglekļa dioksīds|CO₂]] emisijas un par 50% mazāk [[NOx]] emisijas nekā citi pašreiz ražošanā esošie lidaparāti (vidēji). Tā ir arī savā klasē klusākā pasažieru lidmašīna - tās trokšņu līmenis ir apmēram tik mazs cik mazajām reģionālajām turbopropelleru lidmašīnām. Pat braukšana pa šoseju rada lielāku troksni. Tas ir arī pirmais lidaparāts pasaulē, kura dzīves cikla ietekmes uz vidi deklarācija ir pilnīgi caurspīdīga.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://a220.airbaltic.com/lv/environment/more-about-green-achievements/|title=airBaltic Airbus A220-300|last=www.airbaltic.com|first=airBaltic /|website=airBaltic Airbus A220-300|access-date=2018-10-24|language=lv}}</ref><ref>[http://www.airbaltic.lv/public/51386.html airBaltic paraksta līgumu par līdz 20 CSeries lidmašīnu iegādi] ''airBaltic'' preses relīze 2012. gada 20. decembrī</ref> 2018. gada septembrī ''airBaltic'' rīkoja vārdu došanas konkursu - internetā varēja balsot par to, kādu pilsētu vārdos nosaukt 14 [[Airbus A220|Airbus A220-300]] lidmašīnas. Konkursā uzvarēja [[Cēsis]], kam sekoja [[Alūksne]], [[Valmiera]], [[Kuldīga]], [[Smiltene]], [[Ogre]], [[Līvāni]], [[Bauska]], [[Gulbene]], [[Rīga]], [[Jelgava]], [[Liepāja]], [[Jūrmala]] un [[Sigulda]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/bizness/transports-logistika/airbaltic-lidmasinu-kristibu-konkursa-uzvar-cesis.d?id=50416551|title='airBaltic' lidmašīnu 'kristību' konkursā uzvar Cēsis|work=DELFI|access-date=2018-10-23|date=2018-09-21|last=DELFI|language=lv}}</ref> 2018. gada 9. novembrī ''airBaltic'' Latvijai pasniedza dāvanu simtgadē - Latvijas karoga krāsās nokrāsotu [[Airbus A220|Airbus A220-300]] lidmašīnu (reģ. nr. YL-CSL). Svinīgajā lidmašīnas prezentēšanas pasākumā piedalījās arī Latvijas valsts prezidents [[Raimonds Vējonis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-pasniedz-ipasu-davanu-latvijai-simtgade|title=airBaltic pasniedz īpašu dāvanu Latvijai simtgadē|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-11-09|language=en|archive-date=2020-08-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20200811052807/https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-pasniedz-ipasu-davanu-latvijai-simtgade}}</ref> 2023. gadā par godu 40. saņemtajai lidmašīnai un gaidāmajiem Latviešu Dziesmu un Deju svētkiem ''airBaltic'' izveidoja otro Airbus A220-300 lidmašīnu Latvijas karoga krāsās. 2026. ɡada 8. jūlijā kļuva zināms, ka ''airBaltic'' jūnija beigās samazinājusi "Airbus A220-300" lidmašīnu skaitu līdz 54 lidmašīnām. 2026. gada vasaras sezonā līdz 25 "airBaltic" lidmašīnām lido "Lufthansa Group" partneru tīklā ("Swiss", "Austrian Airlines" un "Brussels Airlines", kā arī "Air Serbia").<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/08.07.2026-airbaltic-flote-samazinajusies-par-divam-lidmasinam.a654390/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi «airBaltic» flote samazinājusies par divām lidmašīnām] lsm.lv 08.07.2026</ref> Auɡustā kļuva zināms, ka līdz gada beigām AirBaltic lidmašīnu skaitu plānoja samazināt līdz 36 un atcelt iepriekšējās vadības plānu nākotnē iepirk līdz 100 lidmašīnām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/11.08.2026-airbaltic-maina-kursu-mazaka-flote-un-jauns-finansejums-simtiem-miljonu-apmera.a658405/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi «airBaltic» maina kursu: mazāka flote un jauns finansējums simtiem miljonu apmērā] lsm.lv 11.08.2026</ref> === Vēsturiskā flote === {| class="toccolours" border="1" cellpadding="3" style="border-collapse:collapse;text-align:center" |+'''''airBaltic'' vēsturiskā gaisa flote<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/uznemuma-vesture|title=Uzņēmuma vēsture – Par mums {{!}} airBaltic|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-23|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.planespotters.net/airline/Air-Baltic|title=airBaltic Fleet Details and History|website=www.planespotters.net|access-date=2018-10-23|language=en}}</ref>'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/bottom_menu/press-room/press_releases/2017/airbaltic-celebrates-22-years-in-the-air|title=airBaltic svin 22 gadu jubileju|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-24|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/bottom_menu/press-room/press_releases/2008/airbaltic-papildina-floti-ar-lielako-lidmasinu-baltijas-regiona|title=airBaltic papildina floti ar lielāko lidmašīnu Baltijas reģionā|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-24|language=en}}</ref> |- bgcolor="#cdda32" !Lidmašīnas tips !Kopā !Tika izmantota !Piezīmes |- |align=left|[[Saab 340]] |1 |1995—1999 |align=left|Aizvietota ar [[Fokker 50]] |- |align=left|[[British Aerospace 146-200]] |1 |1995—1996 |align=left|Īrēta 3 mēnešus |- |align=left|[[Avro RJ70]] |3 |1996—2005 |align=left|Aizvietotas ar [[Boeing 737-500]]. |- |align=left|[[Fokker 50]] |9 |1998—2011 |align=left|Aizvietotas ar [[Bombardier Q400 NextGen|Bombardier Q400]]. |- |align=left|[[Boeing 737-500]] |10<!-- Vēlams apstiprināt informācijas patiesumu, pievienojot atsevišķu atsauci - neesmu atradis oficiālu informāciju. --> |2003—2019 |align=left|Aizvietotas ar Airbus [[Airbus A220|Airbus A220-300]] |- |align=left|[[Boeing 737|Boeing 737-300]] |6<!-- Vēlams apstiprināt informācijas patiesumu, pievienojot atsevišķu atsauci, neesmu atradis oficiālu informāciju. --> |2007—2020<!-- Vēlams apstiprināt informācijas patiesumu, pievienojot atsevišķu atsauci, neesmu atradis oficiālu informāciju. --> |align=left|Aizvietotas ar Airbus [[Airbus A220|Airbus A220-300]] |- |align=left|[[Boeing 757-200]] |2 |2008—2014 |align=left| |- |align=left|[[Bombardier Dash 8|Bombardier Q400 Next Gen]] |12 |2010—2023 |align=left|Aizvietotas ar Airbus [[Airbus A220|Airbus A220-300]] |- |align=left|[[Bombardier CRJ-900NG]] |1 |2023 |align=left|Īrēta no [[Xfly]] uz vasaras sezonu |- | align=left|[[Airbus A320|Airbus A319-100]] |2 |2013—2014 2023 | align=left|Īrēta no [[Czech Airlines]] 3 mēnešus Īrēta no [[Carpatair]] uz vasaras sezonu. |- |align=left|[[Airbus A320-232]] |2 |2023 |Īrēta no [[Danish Air Transport]] un [[Cyprus Airways]] uz vasaras sezonu |} == Apbalvojumi == * Aviācijas industrijas tirgus izpētes un analīzes izdevuma "OAG Aviation Solutions" analītiķi atzinuši ''airBaltic'' par 2014., 2015. un 2017. gada punktuālāko aviosabiedrību pasaulē - vairāk kā 90% ''airBaltic'' lidojumu savā galamērķī ierodas ar ne vairāk kā 15 minūšu nokavēšanos. 2016. gadā ''airBaltic'' ierindojās trešajā vietā,<ref name="ReferenceB" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-atzita-par-punktualako-aviokompaniju-pasaule|title=airBaltic atzīta par punktuālāko aviokompāniju pasaulē {{!}} airBaltic|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-23|language=en|archive-date=2020-08-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20200811052826/https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-atzita-par-punktualako-aviokompaniju-pasaule}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4577655/airbaltic-atzita-par-treso-punktualako-aviosabiedribu-pasaule|title=«airBaltic» atzīta par trešo punktuālāko aviosabiedrību pasaulē|work=TVNET|access-date=2018-10-23|language=lv}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/airbaltic-atkal-pasaule-punktualako-lidsabiedribu-saraksta-augsgala/|title=“airBaltic” atkal pasaulē punktuālāko lidsabiedrību saraksta augšgalā|work=skaties.lv|access-date=2018-10-23|language=lv|archive-date=2019-08-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20190822003029/https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/airbaltic-atkal-pasaule-punktualako-lidsabiedribu-saraksta-augsgala/}}</ref> savukārt 2018. gadā ieņēma otro vietu.<ref>{{ziņu atsauce |title=Latvijas «airBaltic» iekļuvusi punktuālāko aviokompāniju desmitniekā |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvijas-airbaltic-iekluvusi-punktualako-aviokompaniju-desmitnieka.a305123/ |accessdate={{dat|2019|1|10||bez}} |publisher=[[lsm.lv]] |date={{dat|2019|1|5||bez}}}}</ref> * 2018. gadā ''airBaltic'' saņēma [[ATW]] Tirgus līdera balvu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/bottom_menu/press-room/press_releases/2018/airbaltic-receives-the-market-leader-award-by-atw|title=airBaltic saņem ATW Tirgus līdera balvu|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-23|language=en}}</ref> * Interneta personāla atlases uzņēmums ''[[CV-online Latvia]]'' no 2011. līdz 2017. gadam katru gadu ir nosaukuši ''airBaltic'' par Latvijā labāko darba devēju transporta un loģistikas sektorā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cv.lv/content/index.php?id=1083&gr=1|title=TOP darba devēji {{!}} CV-Online - darba piedāvājumi, vakances, CV, personāla atlase|website=www.cv.lv|access-date=2018-10-23|archive-date=2019-10-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20191025043111/http://www.cv.lv/content/index.php?id=1083&gr=1}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191025043111/http://www.cv.lv/content/index.php?id=1083&gr=1 |date=2019-10-25 }}</ref> * ''airBaltic'' izpelnījusies arī godu kā ļoti inovatīva aviosabiedrība, ko apliecina, piemēram, 2017. gadā saņemtā CAPA gada reģionālās aviosabiedrības balva.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/bottom_menu/press-room/press_releases/2017/airbaltic---the-regional-airline-of-the-year---receives-award-by-capa|title=airBaltic saņem CAPA gada reģionālās lidsabiedrības apbalvojumu|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-23|language=en}}</ref> == Meitasuzņēmumi un zīmoli== Daļa no ''airBaltic'' uzņēmējdarbības tiek veikta ar meitasuzņēmumu starpniecību. "[[airBaltic Training|''airBaltic'' Training"]] nodrošina apkalpes sagatavošanu, un nodrošina šo pakalpojumu citām aviosabiedrībām. Vairāki ar aviosatiksmi tieši nesaistīti uzņēmējdarbības zīmoli, piemēram, "''airBaltic''Travel.com", "[[Baltic Taxi]]", "BalticHotels", "BalticMiles" ir daļa no uzņēmuma aktīviem, kas [[Bertolts Fliks|Bertolda Flika]] darbības laikā īslaicīgi tika ieķīlāti.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.ir.lv:889/2011/2/23/fliks-piedavajis-valstij-atpirkt-airbaltic-zimolus |title= Fliks piedāvājis valstij atpirkt ''airBaltic'' zīmolus |accessdate= 2015-11-08 |work= |publisher= ir.lv |date= 2011-01-23 }}{{Novecojusi saite}}</ref> == Incidenti == {{pamatraksts|airBaltic incidenti}} ''airBaltic'' tiek uzskatīta par ļoti drošu aviokompāniju.{{nepieciešama atsauce}} Šīs aviosabiedrības notikušajos nedaudzajos nopietnajos incidentos nav gājis bojā neviens cilvēks un kopumā 25 gadu laikā <!-- no apmēram 70 miljoniem apkalpoto pasažieriem --> tikai 3 guvuši traumas. == Attēlu galerija == <center><gallery widths="100" heights="80" perrow="6"> Attēls:AirBaltic Boeing 737-500 turbine.jpg|[[Boeing 737|Boeing 737-500]] dzinējs Attēls:Air-baltic-tallinn.jpg|[[Fokker 50]] (iepriekšējā livrejā) [[Tallinas lidosta|Tallinas lidostā]] Attēls:Air Baltic Fokker F-50 (YL-BAT).jpg|[[Fokker 50]] (reģ. nr. YL-BAT) Attēls:De Havilland Canada DHC-8Q-402 Dash 8, YL-BAJ, Air Baltic.jpg|[[Bombardier Dash 8|Bombardier Dash 8 Q400 NextGen]] Attēls:YL-BDB (9251778894).jpg|[[Boeing 757|Boeing 757-200]] </gallery> <gallery widths="100" heights="80" perrow="6"> Attēls:AirBaltic Airbus A220-300 at Riga Airport.jpg|[[Airbus A220|Airbus A220-300]] [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|starptautiskajā lidostā "Rīga"]] Attēls:Hannover Airport airBaltic Airbus A220-371 YL-ABN (DSC08172).jpg|[[Airbus A220|Airbus A220-300]] [[Hanoveras lidostā]] Attēls:YL-CSJ, airBaltic AIRBUS A220-300, Estonian flag livery.jpg|[[Airbus A220|Airbus A220-300]] Attēls:Air Baltic Airbus A220 YL-CSK named "Vilnius " with Lithuanian flag livery.jpg|[[Airbus A220|Airbus A220-300]] </gallery></center> == Atsauces == {{atsauces|colwidth=30em|refs= <ref name="TVNET 2016.05.02">[http://financenet.tvnet.lv/zinas/606878-pabeigta_airbaltic_akciju_kapitala_palielinasana_lidz_2565_miljoniem Pabeigta «airBaltic» akciju kapitāla palielināšana līdz € 256,5 miljoniem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160504050230/http://financenet.tvnet.lv/zinas/606878-pabeigta_airbaltic_akciju_kapitala_palielinasana_lidz_2565_miljoniem |date={{dat|2016|05|04||bez}} }} TVNET, 2016. gada 2. maijā</ref> <ref name="lsm.lv">{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/airbaltic-jaunais-investors-un-sm-valsts-sekretars-apmierinati-ar-gausa-darbu.a167532/|title= «airBaltic» jaunais investors un SM valsts sekretārs apmierināti ar Gausa darbu|accessdate=2016-02-08 |work= |publisher= [[lsm.lv]]|date= 2016-02-04}}</ref> <ref name="db 2017.04.07">{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.db.lv/ekonomika/transports-un-logistika/danijas-uznemejs-tusens-ieguvis-20-proc-airBaltic-kapitaldalu-461860?utm_campaign=article_title&utm_source=startpage_hot&utm_medium=articlename|title= Dānijas uzņēmējs Tūsens ieguvis 20% airBaltic kapitāldaļu|accessdate= 2017-04-08|last= Atlāce-Bistere|first= Zane|coauthors= |date= 2017-04-07|work= |publisher= }}</ref> <ref name="db 2020.08.05">[https://www.db.lv/zinas/airbaltic-pamatkapitals-palielinats-lidz-506473-miljoniem-eiro-497916 airBaltic pamatkapitāls palielināts līdz 506,473 miljoniem eiro] LETA, 05.08.2020</ref> <ref name="db 2021.12.22">[https://www.db.lv/zinas/ek-apstiprina-airbaltic-pamatkapitala-palielinasanu-par-45-miljoniem-eiro-505661 EK apstiprina airBaltic pamatkapitāla palielināšanu par 45 miljoniem eiro] Db.lv, 22.12.2021</ref> <ref name="db 2022.05.02">[https://www.db.lv/zinas/airbaltic-atver-bazi-tampere-507470 airBaltic atver bāzi Tamperē] Db.lv, 02.05.2022</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.airbaltic.lv ''airBaltic'' mājaslapa] * [https://airbalticcard.com/lv ''airBaltic''cardMobile mājaslapa] * [https://www.irir.lv/2011/9/6/nacionala-aviosabiedriba-airbaltic Nacionālā aviosabiedrība “airBaltic” — ir.lv Dzīvie šķirkļi] == Skatīt arī == * [[Ar airBaltic saistītie skandāli|Ar ''airBaltic'' saistītie skandāli]] {{Latvija avio}} {{Latvijas vērtīgākie uzņēmumi}} [[Kategorija:AirBaltic| ]] [[Kategorija:Latvijas zīmoli]] [[Kategorija:Latvijas valsts kapitālsabiedrības]] 2seos86dceel089touhpid32ltgmduo 4505947 4505943 2026-08-12T06:47:36Z Pirags 3757 /* Pašreizējā flote */ 4505947 wikitext text/x-wiki {{DISPLAYTITLE:''airBaltic''}} {{Aviokompanijas infokaste | aviokompanija = ''airBaltic'' | logo = AirBaltic Logo.svg | logo izmērs = 250px | attēls = airBaltic CS300 Bombardier YL-CSA (30966048910).jpg | attēla izmērs = 250px | attēla paraksts = ''airBaltic'' ''[[Airbus A220|Airbus A220-300]]'' | IATA = BT | ICAO = BTI | izsaukums = AIR BALTIC | dibināta = {{dat|1995|08|28}} | darbību uzsāka = {{dat|1995|10|1}} | darbību pārtrauca = | galvenā bāze = [[Starptautiskā lidosta "Rīga"]] | citas bāzes = * [[Tallinas lidosta]] * [[Viļņas starptautiskā lidosta]] * [[Tamperes Pirkalas lidosta]] | lojalitātes programma = ''airBaltic Club''<ref>[https://www.airbaltic.com/lv/par-airbaltic-club?av1=sitelink&av2=G&av3=club&av5=lv&gclsrc=aw.ds&&gclid=EAIaIQobChMIq9KwxYbE9wIVaI9oCR2-GwhxEAAYASABEgIE-vD_BwE Par airBaltic Club]</ref> | aviokompāniju alianse = | flote = 54 | galamērķi = 89 (2026. gada vasaras sezona) | sauklis = | mātes kompānija = AS ''Air Baltic Corporation'' | īpašnieki = [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Latvijas Republikas valdība]] 80 %<br />SIA ''Aircraft Leasing 1'' 20 % | galvenā mītne = {{vieta|Latvija|Rīga}} | vadība = [[Erno Hildēns]] (izpilddirektors){{br}}Andrejs Martinovs (padomes priekšsēdētājs) | peļņa = {{gain}} €32 miljoni (2022) | apgrozījums = {{gain}} €500,17 miljoni (2022) | mājas lapa = {{URL|airBaltic.com}} }} '''''airBaltic''''' (uzņēmuma nosaukums '''AS ''Air Baltic Corporation''''') ir [[Latvija]]s nacionālā [[lidsabiedrība]]; tā bāzēta [[Rīgas Starptautiskā Lidosta|starptautiskajā lidostā "Rīga"]]. ''airBaltic'' ir lielākā pasažieru aviopārvadātāja Latvijā un tās bāzes kopš 2004. gada ir Lietuvā (Viļņā), un 2016. gada Igaunijā (Tallinā).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://estonianworld.com/business/airBaltic-becomes-number-one-airline-in-estonia/|title= Latvian airBaltic becomes number one airline in Estonia|accessdate=2016-05-12 |work= |publisher= estonian world|date= 2016-05-4}}</ref> Uzņēmuma izpilddirektors ir [[Erno Hildēns]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/648725-atlaists-airbaltic-valdes-priekssedetajs-martins-gauss-vinam-izteikta-neuzticiba|title=Atlaists "airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss. Viņam izteikta neuzticība|publisher=Jauns.lv|accessdate={{dat|2025|4|7||bez}}}}</ref> ''airBaltic'' ir hibrīda lidsabiedrība — tā apvieno tradicionālo, kā arī zemo izmaksu lidsabiedrību biznesa modeļus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/pamatinformacija-par-aviokompaniju|title=Pamatinformācija Par Aviokompāniju - airBaltic|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-23|language=en}}</ref> Tā ir viena no pasaules punktuālākajām lidsabiedrībām.<ref name="ReferenceB">{{Ziņu atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/papildinats-airbaltic-ir-punktualaka-lidsabiedriba-pasaule-425457|title=Papildināts - airBaltic ir punktuālākā lidsabiedrība pasaulē (aviācijas industrijas tirgus izpētes un analīzes izdevuma OAG Aviation Solutions (OAG) veidotais 2014. gada punktualitātes reitings) |work=db.lv|access-date=2018-10-23|language=lv}}</ref> Tūkstošgades pirmajā desmitgadē lidsabiedrība piedzīvoja strauju izaugsmi, kam sekoja [[Ar airBaltic saistītie skandāli|finansiālas grūtības un bankrota draudi]], kuru dēļ tā tika pārņemta valsts īpašumā. Tai izdevās atgūties un turpināt izaugsmi un paplašināšanos. 2015. gadā ''airBaltic'' veidoja aptuveni 1,5 % no Latvijas iekšzemes kopprodukta.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.diena.lv/latvija/zinas/airBaltic-nelidos-ar-sukhoi-papildinats-18-32-14121267|title= airBaltic nelidos ar Sukhoi|accessdate=2015-12-02 |work= |publisher= [[Diena (laikraksts)|Diena]]|date= 2015-12-01}}</ref> Uzņēmuma apgrozījums 2022. gadā pārsniedza 500 miljonus eiro,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/2017-gada-airbaltic-sasniedz-labakos-finansu-rezultatus|title=airBaltic 2017. gadā sasniedz visu laiku labākos darbības rezultātus|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-23|language=en|archive-date=2018-06-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20180616030425/https://www.airbaltic.com/lv/2017-gada-airbaltic-sasniedz-labakos-finansu-rezultatus}}</ref> bet 2025. gadā pārsniedza 779 miljonus eiro, tomēr zaudējumi bija vairāk nekā 44 miljoni eiro. Aviokompānija 2025. gadā pārvadāja 5,2 miljonus pasažieru, kas bija par 1 % vairāk nekā 2024. gadā. 2025. gadā valdībai iesnieɡtais stratēģiskās attīstības plāns paredz aviokompānijas izaugsmei piesaistīt privāto kapitālu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/30.07.2026-valdiba-pilnvaro-valsts-kasi-parstavet-latviju-airbaltic-obligaciju-turetaju-sapulce.a656929/ Valdība pilnvaro Valsts kasi pārstāvēt Latviju «airBaltic» obligāciju turētāju sapulcē] lsm.lv 30.07.2026</ref> Kopš 2025. gada augusta 88,37 % ''airBaltic'' akciju pieder Latvijas valstij, 10 % ''[[Lufthansa]]'' un 1,62 % — [[Larss Tūsens|Larsam Tūsenam]] piederošajam SIA ''Aircraft Leasing 1''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/29.08.2025-lidsabiedriba-lufthansa-iegust-10-airbaltic-akciju.a612244/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Lidsabiedrība «Lufthansa» iegūst 10% «airBaltic» akciju] lsm.lv 2025. gada 29. augustā</ref> == Vēsture == === Dibināšana === [[Attēls:Air Baltic Avro RJ70 Jonsson.jpg|thumb|200px|left|airBaltic Avro RJ70 (2002)]] Lidsabiedrība dibināta 1995. gada 28. augustā kā [[sabiedrība ar ierobežotu atbildību]] (SIA) pēc Latvijas nacionālās aviokompānijas "[[Latavio]]" likvidēšanas. To nodibināja Latvijas valdība kopā ar Latvijas — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kopuzņēmumu "[[Baltic International Airlines]]" un [[Skandināvijas aviolīnijas]]. Jaundibinātajā lidsabiedrībā Latvijas valstij piederēja 51% akciju, pārējo akciju īpašnieki bija ''SAS'' (28,5%), ''Baltic International USA'' (8%) un divas investīciju kompānijas — ''Swedfund International AB'' (6,2%) un ''IO Danish Investment Fund for Central and Eastern Europe'' (6,2%).<ref>[http://www.answers.com/topic/a-s-air-baltic-corporation A/S Air Baltic Corporation]</ref> Pirmie lidojumi tika sākti tā paša gada [[1. oktobris|1. oktobrī]] ar lidmašīnu [[Saab 340]], bet 1996. gadā aviokompānija iegādājās [[Avro RJ70]]. 1998. gada beigās SAS nopirka visas ''Baltic International USA'' akcijas un aktīvi iesaistījās kompānijas vadīšanā. === Straujas izaugsmes periods === 1999. gadā visas ''airBaltic'' [[Saab 340]] lidmašīnas tika aizstātas ar [[Fokker 50]] lidmašīnām. Jaunu tūkstošgadi ''airBaltic'' uzsāka ar darbinieku jauno tērpu demonstrāciju un kravas nodaļas centra izveidi [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]]. 2003. gadā ''airBaltic'' nopirka pirmo [[Boeing 737|Boeing 737-500]] lidmašīnu, bet nākamā gada 1. jūnijā aviokompānija uzsāka tiešos lidojumus no otrās bāzes — [[Viļņa]]s lidostas. 2005. gadā aviokompānija pārvadāja 1 037 925 pasažierus, bet 2006. gadā jau 1 425 276 pasažierus. 2006. gada rudenī aviokompānija piedāvāja pirmos divus reisus uz [[Āfrika|Āfriku]]. 2008. gada aprīlī ''airBaltic'' flotei pievienojās pirmā [[Boeing 757|Boeing 757-200]] lidmašīna, bet 2010. gada maijā ''airBaltic'' saņēma pirmo [[Bombardier Dash 8 Q400]] tipa lidmašīnu. Tika iegādātas astoņas pilnīgi jaunas lidmašīnas, veicot lielāko flotes papildināšanu kompānijas vēsturē. 2010. gadā ''airBaltic'' sāka vasaras sezonu ar vairāk nekā 100 lidojumu maršrutiem Eiropas un Āzijas valstīs un plānoja atvērt bāzes lidostas Tallinas Lennarta Meri lidostā un Somijas ziemeļrietumu pilsētā [[Oulu]].<ref>[http://www.airbaltic.lv/public/42662.html ''airBaltic'' preses relīze 26.03.2010.]</ref><ref>[http://www.yle.fi/uutiset/news/2010/09/air_baltic_setting_up_oulu_hub_2004336.html Air Baltic Setting up Oulu Hub]</ref><ref>[http://www.airbaltic.lv/public/45199.html ''airBaltic'' preses relīze 23.09.2010.]</ref> === Darbības rādītāju pasliktināšanās un uzņēmuma pārveide === [[Attēls:Air Baltic Boeing 737-300; YL-BBS@ZRH;17.03.2012 645ay (7003290445).jpg|thumb|200x200px|[[Boeing 737-300]]]] Iestājoties [[Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008—2010)|2008. gada finanšu krīzei]], pasliktinājās darbības rādītāji, un lidsabiedrībai draudēja bankrots.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/aviacijas-arodbiedribas-airbaltic-draud-bankrots-sm-to-neapstiprina.d?id=39767017|title= Aviācijas arodbiedrības: 'airBaltic' draud bankrots; SM to neapstiprina |accessdate=2015-11-21 |work= |publisher= delfi.lv|date= 2011-07-25}}</ref> Valdība atteicās glābt uzņēmumu, kamēr nebija pieejami skaidri darbības rādītāji un īpašumu tiesību struktūra.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/dombrovskis-airbaltic-problemas-tiks-risinatas-sekmigak-neka-parex.d?id=39787797|title= Dombrovskis: 'airBaltic' problēmas tiks risinātas sekmīgāk nekā 'Parex'|accessdate=2015-11-21 |work= |publisher= delfi.lv|date= 2011-07-26}}</ref> 2011. gada 12. un 13. septembrī ''airBaltic'' bez paskaidrojumu sniegšanas uz divām dienām atcēla vairākus lidojumus, paziņojot, ka tuvākajā laikā gaidāms lidojumu skaita samazinājums.<ref>[http://www.diena.lv/bizness/sm-pieprasijusi-flikam-sniegt-ekonomisku-pamatotu-informaciju-par-atceltajiem-airbaltic-reisiem-13903364 SM pieprasījusi Flikam sniegt ekonomisku pamatotu informāciju par atceltajiem ''airBaltic'' reisiem. LETA, 2011. gada 14. septembrī]</ref> 21. septembrī tā iesniedza tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu, lai Latvijas valdība kā akcionārs nevarētu bloķēt nevienu lidsabiedrības lēmumu un nevarētu mainīt uzņēmuma vadību.<ref>[http://www.leta.lv/lat/news/?id=1D61F0BD-2C48-4C5A-8F71-EFBBD4018E72 "airBaltic" prasa tiesisko aizsardzību. LETA ziņa 21.09.2011.]</ref> Šo prasību tiesa atstāja bez virzības.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.db.lv/razosana/transports-logistika/airbaltic-pieteikumu-tiesa-atstaj-bez-virzibas-245202 |title=''airBaltic'' pieteikumu tiesa atstāj bez virzības.Elīna Pankovska, www.db.lv 2011. gada 22. septembris |access-date=2011. gada 22. Septembris |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150922050628/http://www.db.lv/razosana/transports-logistika/airbaltic-pieteikumu-tiesa-atstaj-bez-virzibas-245202 |archivedate=2015. gada 22. Septembris }}</ref> 2011. gada 3. oktobrī tika panākta vienošanās par ''airBaltic'' glābšanu. Tika izbeigts valstij neizdevīgais akcionāru līgums un parakstīta vienošanās par nosacījumiem ''airBaltic'' [[Pamatkapitāls|pamatkapitāla]] palielināšanai, Latvijas valstij un Baltijas Aviācijas sistēmām lidsabiedrībā ieguldot 153 miljonus eiro (107,1 miljonu latu). No amata tika atcelts vienīgais valdes loceklis [[Bertolts Fliks]].<ref>[http://www.financenet.lv/nozares/394387-fliks_emocionala_vestule_pazino_par_atkapsanos Fliks emocionālā vēstulē paziņo par atkāpšanos] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111006001726/http://www.financenet.lv/nozares/394387-fliks_emocionala_vestule_pazino_par_atkapsanos |date={{dat|2011|10|06||bez}} }}, financenet.lv {{dat|2011|10|4|SK}}</ref> Pēc [[Latvijas Krājbanka|Latvijas krājbankas]] finanšu skandāla Latvijas valsts uz pirmpirkuma tiesību pamata iegādājās AS "Latvijas Krājbanka" ieķīlātās SIA "Baltijas Aviācijas sistēmas" piederošās 47,2 % ''airBaltic'' kapitāldaļas, kļūstot par 99,8 % ''airBaltic'' akciju īpašnieku.<ref>[http://www.nozare.lv/business/top/1BEF911C-1C5A-4865-B7D4-196FDB31B588/ SM pārņem "''airBaltic''" privātā akcionāra kapitāldaļas. nozare.lv 2011. gada 30. novembrī]</ref> [[Attēls:Air Baltic, De Havilland Canada DHC-8-400, YL-BAE (13055924514).jpg|thumb|200x200px|[[Bombardier Q400 NextGen]]]] [[Attēls:YL-BTA A220 airBaltic VBY 01.jpg|thumb|200x200px|[[Airbus A220|Airbus A220-300]]]] 2012. gada martā Latvijas valdība izskatīja lidsabiedrības iesniegto biznesa plānu, kas paredzēja līdz 2016. gadam veikt budžeta konsolidāciju par 330 miljoniem latu. Saskaņā ar šo biznesa plānu ''airBaltic'' sākotnēji plānoja nomainīt novecojušo reaktīvo lidmašīnu floti pret jaunām ''Boeing'' vai ''Airbus'' lidmašīnām,<ref>[http://nra.lv/ekonomika/latvija/67537-airBaltic-lidz-2016-gadam-veiks-konsolidaciju-par-330-miljoniem-latu.htm "airBaltic" līdz 2016. gadam veiks konsolidāciju par 330 miljoniem latu. LETA 2012. gada 6. martā]</ref> bet vēlāk izšķīrās par labu ''Bombardier''. 2015. gada februārī lidsabiedrība paziņoja, ka jauno lidmašīnu ''[[Airbus A220|Bombardier CS300]]'' piegāde atlikta no 2015. gada beigām uz 2016. gada septembri.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title = 'airBaltic' pasūtīto lidmašīnu piegāde no 'Bombardier' kavēsies |publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] |date = 2015.03.12. |accessdate = 2015.03.24 |url = http://www.delfi.lv/bizness/transports-logistika/airbaltic-pasutito-lidmasinu-piegade-no-bombardier-kavesies.d?id=45684022}}</ref> 2015. gada septembrī [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija|Satiksmes ministrija]] nolēma izlīgt ar bijušajiem īpašniekiem, tiem samaksājot 9 miljonus eiro.<ref>http://www.diena.lv/latvija/zinas/neka-personiga-valsts-slegs-izligumu-airbaltic-akciju-lieta-ar-skeli-saistiti-uznemeji-sanems-9-milj-14113285</ref> 2015. gada otrajā pusē notika plašas diskusijas par finanšu investora piesaisti uzņēmumam, lai lidsabiedrība varētu iegādāties jaunas lidmašīnas. Novembrī Latvijas valdība nolēmuma pieņemt vācu investora Ralfa Dītera Montāga-Girmesa finanšu investīciju piedāvājumu, kā arī veikt 80 miljonu eiro ieguldījumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.lsm.lv/lv/raksts/ekonomika/zinas/airbaltic-darijumam-saeima-nav-plasa-atbalsta.a156294/|title= «airBaltic» darījumam Saeimā nav plaša atbalsta|accessdate=2015-11-24 |work= |publisher= lsm.lv|date= 2015-11-23}}</ref> 3. decembrī ieguldījumu un ''airBaltic'' kapitalizāciju apstiprināja Saeima.<ref name="TVNET 2016.05.02" /> 2016. gada februārī Latvijas valdība un Montāgs-Girmess parakstīja līgumu par 20 % akciju pārdošanu par 52 miljoniem eiro.<ref name="lsm.lv"/> Pēc pamatkapitāla palielināšanas līdz 256,473 miljoniem eiro kopš 2016. gada Latvijas valstij piederēja aptuveni 80 % ''airBaltic'' akciju, bet 20 % akciju piederēja uzņēmumam SIA ''Aircraft Leasing 1''. 2016. gada 30. novembrī ''airBaltic'' saņēma pirmo ''[[Bombardier CS300]]'' lidmašīnu. 2017. gada 6. aprīlī par pastarpinātu mazākuma akcionāru kļuva Dānijas uzņēmējs [[Larss Tūsens]], kurš no Montāga-Girmesa pārņēma SIA ''Aircraft Leasing 1''.<ref name="db 2017.04.07" /> Uzņēmuma biznesa plānā ''Horizon 2021'' bija iekļauta papildu kapitāla piesaiste 50 miljonu eiro apmērā, lai pilnībā nodrošinātu lidmašīnu flotes nomaiņas finansējumu, kā arī turpinātu uzlabot lidsabiedrības kapitāla struktūru. Latvijas valdība uzstādīja mērķi atrast ''airBaltic'' stratēģisko investoru.<ref>[http://www.delfi.lv/bizness/transports-logistika/sm-izskata-piedavajumus-airbaltic-investora-piesaiste-apsver-pilnigu-aviokompanijas-privatizaciju.d?id=49365993 SM izskata piedāvājumus 'airBaltic' investora piesaistē; apsver pilnīgu aviokompānijas privatizāciju] LETA, 2017. gada 23. oktobrī</ref> === COVID-19 pandēmija un Ukrainas karš === [[COVID-19 pandēmija]]s laikā ''airBaltic'' veica vienīgi Baltijas valstu iedzīvotāju repatriācijas lidojumus un paziņoja, ka 2020. gada vasaras sezonā atliks lidojumu uzsākšanu jaunajos maršrutos, kā arī no 2020. gada 15. aprīļa līdz 31. oktobrim atcels aptuveni 50 % plānoto lidojumu. Pēc ārkārtas stāvokļa atcelšanas ''airBaltic'' plāno atsākt regulāros lidojumus populārākajos maršrutos ar samazinātu lidmašīnu skaitu, ar katru nākamo nedēļu izmantojot aizvien vairāk lidmašīnu.<ref>[https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-turpina-samazinat-reisu-skaitu-gaidamajos-menesos airBaltic turpina samazināt reisu skaitu gaidāmajos mēnešos] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200812192206/https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-turpina-samazinat-reisu-skaitu-gaidamajos-menesos |date={{dat|2020|08|12||bez}} }} airbaltic.com 03.04.2020.</ref> 23. aprīlī ''airBaltic'' padome apstiprināja jaunu uzņēmuma biznesa plānu, kas paredzēja samazināt lidmašīnu floti nākamajiem gadiem, sākotnēji atsākot lidojumus ar 22 ''Airbus A220-300'' lidmašīnām ar samazinātu sēdvietu skaitu 2020. un 2021. gadā, vienlaikus paredzot atgriešanos pie izaugsmes ar 50 ''Airbus A220-300'' lidmašīnām līdz 2023. gada beigām un atliekot papildu 30 ''Airbus A220-300'' lidmašīnu pasūtīšanu.<ref>[https://skaties.lv/zinas/latvija/airbaltic-14-maija-veiks-papildu-lidojumu-no-frankfurtes/ “airBaltic” 14. maijā veiks papildu lidojumu no Frankfurtes] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200519223136/https://skaties.lv/zinas/latvija/airbaltic-14-maija-veiks-papildu-lidojumu-no-frankfurtes/ |date={{dat|2020|05|19||bez}} }} LETA 2020. gada 9. maijā</ref> 18. maijā ''airBaltic'' atsāka starptautiskos pasažieru lidojumus uz Viļņu, Tallinu, Oslo un Frankfurti,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/atbraucejiem-lidosta-un-osta-covid-19-testus-vairs-neveiks.a360234/ Atbraucējiem lidostā un ostā Covid-19 testus vairs neveiks] lsm.lv 2020. gada 18. maijā</ref> tad uz Amsterdamu, Helsinkiem, Minheni, Berlīni un Hamburgu, jūnijā arī uz Vīni, Diseldorfu, Parīzi un Kopenhāgenu, kā arī vairākus tiešos lidojumus no Tallinas un Viļņas lidostām. No 15. jūnija līdz 7. jūlijam ''airBaltic'' atsāka lidojumus no Rīgas uz Dubrovnikas, Rijekas, Splitas, Barselonas, Nicas, Larnakas, Romas, Katānijas un Milānas lidostām.<ref>[https://travelfree.lv/airbaltic-uzsaks-lidojumus-uz-popularakajiem-vasaras-galamerkiem-agrak-neka-planots/ AIRBALTIC UZSĀKS LIDOJUMUS UZ POPULĀRĀKAJIEM VASARAS GALAMĒRĶIEM AGRĀK, NEKĀ PLĀNOTS] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200625144032/https://travelfree.lv/airbaltic-uzsaks-lidojumus-uz-popularakajiem-vasaras-galamerkiem-agrak-neka-planots/ |date={{dat|2020|06|25||bez}} }} travelfree.lv 2020. gada 5. jūnijā</ref> Lai sniegtu atbalstu COVID-19 pandēmijas izraisītās krīzes pārvarēšanai, 2020. gada 4. augustā ''airBaltic'' pamatkapitāls tika palielināts līdz 506 473 000 eiro, no Latvijas valsts budžeta iemaksājot 250 miljonus eiro, tādējādi valsts līdzdalība lidsabiedrībā palielinājās no 80,05 % līdz 91 %.<ref name="db 2020.08.05" /> Latvijas Ministru kabinets 2021. gada 17. augustā piešķīra 90 miljonu eiro ''airBaltic'' pamatkapitāla palielināšanai. Pārējai investīcijas daļai 45 miljonu eiro Eiropas Komisijas apstiprinājums tika saņemts 21. decembrī.<ref name="db 2021.12.22" /> Pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā]] 2022. gada 24. februārī ''airBaltic'' paziņoja, ka sakarā ar gaisa telpas slēgšanu civilajai aviācijai atcēla visus lidojumus uz un no Ukrainas,<ref>[https://www.airbaltic.com/ru/airbaltic-aptur-visus-lidojumus-uz-ukrainu airBaltic aptur visus lidojumus uz Ukrainu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220503200523/https://www.airbaltic.com/ru/airbaltic-aptur-visus-lidojumus-uz-ukrainu |date={{dat|2022|05|03||bez}} }} 24.02.2022</ref> bet 26. februārī uz un no Krievijas.<ref>[https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-aptur-lidojumus-uz-krieviju airBaltic aptur lidojumus uz Krieviju] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220503200524/https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-aptur-lidojumus-uz-krieviju |date={{dat|2022|05|03||bez}} }} 26.02.2022</ref> Ņemot vērā kara izraisītos gaisa telpas ierobežojumus, ''airBaltic'' nolēma 2022. gada vasaras sezonā neveikt lidojumus no Rīgas uz Baku un Erevānu.<ref>[https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-sovasar-piedavas-lidojumus-92-marsrutos airBaltic šovasar piedāvās lidojumus 92 maršrutos] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220503200526/https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-sovasar-piedavas-lidojumus-92-marsrutos |date={{dat|2022|05|03||bez}} }} 22.03.2022</ref> Sākot no 2022. gada 1. maija, ''airBaltic'' no ''Ukraine International Airlines'' iznomāja vienu ''Boeing 737-900ER'' lidmašīnu ar apkalpi, kas sāka lidojumus ''airBaltic'' maršrutu tīklā.<ref>[https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-iznoma-vienu-ukraine-international-airlines-lidmasinu airBaltic iznomā vienu Ukraine International Airlines lidmašīnu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220503200525/https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-iznoma-vienu-ukraine-international-airlines-lidmasinu |date={{dat|2022|05|03||bez}} }} 30.04.2022</ref> 2022. gada 1. maijā ''airBaltic'' atvēra jaunu bāzi [[Tamperes Pirkalas lidosta|Tamperes Pirkalas lidostā]], kur bez esošā galamērķa Rīgas lidsabiedrība varēja piedāvāt lidojumus uz jauniem galamērķiem: [[Kopenhāgena|Kopenhāgenu]], [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurti]], [[Minhene|Minheni]], [[Oslo]], kā arī vasaras periodā uz [[Malaga|Malagu]] un [[Roda|Rodu]].<ref name="db 2022.05.02" /> === Dzinēju problēmas === 2019. gada nogalē Kanādas un Eiropas aviācijas drošības regulatori ziņoja, ka "Airbus 220-300" lidmašīnas, lidojot lielā augstumā, nevar izmantot visu dzinēja jaudu. 2023. gadā ASV uzņēmums "Pratt&Whitney" paziņoja, ka atsauc vairāk nekā 1000 dzinēju, lai pārbaudītu mikroskopiskās plaisas. 2023. gada septembrī uzņēmums izplatīja vēl vienu paziņojumu, kas skāra arī "GTF" dzinēju floti, kurā ietilpst "airBaltic" izmantotie "A220-300" lidaparāti. Ražotājs dzinējus atsauca, jo pastāvēja bažas, ka to ražošanas procesā izmantotais metāla pulveris var veicināt atsevišķu elementu koroziju un plaisāšanu. Laika posmā no 2023. gada līdz 2026. gadam uzņēmums plānoja atsaukt līdz pat 700 dzinējiem, ietekmējot līdz 350 "GTF" dzinēju flotes lidmašīnām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/04.01.2025-lsm-skaidro-kas-ir-uznemums-kura-del-airbaltic-vasara-atcels-4500-reisus.a582366/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme LSM skaidro: Kas ir uzņēmums, kura dēļ «airBaltic» vasarā atcels 4500 reisus?] lsm.lv 2025. gada 4. janvārī</ref> 2025. gada janvāra sākumā kļuva zināms, ka lidsabiedrība ''airBaltic'' 2025. gada vasaras sezonā atcels kopumā 4670 lidojumus saistībā ar neplānoti ilgāku lidmašīnu dzinēju apkopi. Līdztekus ''airBaltic'' paplašināja nākamo trīs gadu sadarbību ar Vācijas lidsabiedrību ''Lufthansa Group'', iznomājot uzņēmumam savas lidmašīnas kopā ar apkalpi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/02.01.2025-airbaltic-vasara-atcels-4670-lidojumus-lidmasinu-dzineju-apkopes-kavesanas-del.a582066/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article «airBaltic» vasarā atcels 4670 lidojumus lidmašīnu dzinēju apkopes kavēšanās dēļ] 2025. gada 2. janvārī</ref> === Pārveides plāns par publisku akciju sabiedrību === 2024. gada 30. augustā Latvijas valdība nolēma mainīt lidsabiedrības ''airBaltic'' statusu, pārveidojot to par publisku akciju sabiedrību un veicot akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (''initial public offering'', IPO) jeb iziešanu [[birža|biržā]]. Latvijas valsts līdzdalību aviokompānijā plānoja samazināt līdz 25% plus vienai akcijai, tādējādi saglabājot [[veto]] tiesības. Savukārt ''airBaltic'' vadība, gatavojoties IPO, nolēma visu A (akcijas nominālvērtība desmit eiro), B (trīs eiro), C (viens eiro) un D (0,1 eiro) kategoriju akciju nominālvērtību pielīdzināt desmit centiem, līdz ar to uzņēmuma pamatkapitālu samazinot no 596,473 līdz 25,179 miljoniem eiro.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/02.09.2024-airbaltic-pamatkapitalu-samazinas-par-571-miljonu-eiro.a567213/ «airBaltic» pamatkapitālu samazinās par 571 miljonu eiro] lsm.lv 2024. gada 2. septembrī</ref> Biznesa ziņu aģentūra "Bloomberg" ziņoja, ka aviokompānija ''[[Lufthansa]]'' apsver iespēju iegādāties Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" akcijas pirms lidsabiedrības plānotā akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/10.09.2024-medijs-vacijas-aviokompanija-lufthansa-apsver-iespeju-pirkt-airbaltic-akcijas.a568244/ Medijs: Vācijas aviokompānija «Lufthansa» apsver iespēju pirkt «airBaltic» akcijas] lsm.lv 2024. gada 10. septembrī</ref> 2024. gada novembrī kļuva zināms, ka ''airBaltic'' deviņos mēnešos līdz septembrim strādājis ar teju 50 miljonu eiro zaudējumiem, kaut apgrozījums palielinājies par 12,7 %. Tādēļ akciju sākotnējais publiskais piedāvājums tika pārlikts uz vēlāku laiku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/14.11.2024-airbaltic-koncerns-devinos-menesos-stradajis-ar-zaudejumiem.a576528/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article «airBaltic» koncerns deviņos mēnešos strādājis ar zaudējumiem] lsm.lv 2024. gada 14. novembrī</ref> 2025. gada 28. janvārī Ministru kabinets nolēma par stratēģiskā investora piesaisti ''airBaltic'', bet 29. janvārī parakstīja stratēģiskā investora līgumu ar ''Lufthansa'' grupu, kas paredz investīcijas 14 miljonu eiro apmērā un dod tai 10 % līdzdalību.<ref name="Lufthansa">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/29.01.2025-paraksta-vienosanos-ar-airbaltic-strategisko-investoru-ta-bus-lufthansa-silina-jarekinas-ar-valsts-ieguldijumiem-nakotne.a585724/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Paraksta vienošanos ar «airBaltic» stratēģisko investoru – tā būs «Lufthansa». Siliņa: jārēķinās ar valsts ieguldījumiem nākotnē] lsm.lv 2025. gada 29. janvārī</ref> Vēlāk, pēc ''airBaltic'' iziešanas biržā, "Lufthansa" grupas līdzdalības lielumu noteiktu potenciālā IPO tirgus cena. Darījuma pabeigšanu plānoja pēc konkurences uzraudzības institūciju izvērtējuma 2025. gada otrajā ceturksnī.<ref name="Lufthansa"/> 11. februārī ''airBaltic'' akcionāru sapulcē pieņēma lēmumu samazināt uzņēmuma pamatkapitālu par 571 miljonu eiro. Par uzņēmuma pagaidu padomes locekļiem iecēla uzņēmuma "''INVL Asset Management''" valdes priekšsēdētāju Andreju Martinovu un uzņēmuma "''Swedavia AB''" padomes locekli Larsu Midlandu, padomē darbu turpināja mazākuma akcionārs Larss Tūsens.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/11.02.2025-airbaltic-iecel-pagaidu-padomes-loceklus-un-samazina-pamatkapitalu-par-571-miljonu.a587369/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular «airBaltic» ieceļ pagaidu padomes locekļus un samazina pamatkapitālu par 571 miljonu] lsm.lv 2025. gada 11. februārī</ref> 2025. gada 19. augustā ''airBaltic'' padome par uzņēmuma izpilddirektoru uz 3 gadiem iecēla bijušo ''SAS Scandinavian Airlines'' izpildviceprezidentu un grupas finanšu direktoru, Somijas pilsoni Erno Hildēnu (''Erno Hildén'');<ref>[https://company.airbaltic.com/lv/preses-telpa?press=2025/airbaltic-iecel-jaunu-izpilddirektoru airBaltic ieceļ jaunu izpilddirektoru] company.airbaltic.com 2025. gada 19. augustā</ref> viņš amata pienākumus sāka pildīt 1. decembrī, nomainot izpilddirektora pienākumu izpildītāju Paulu Cālīti. 19. augustā Ministru Kabinets nolēma ''airBaltic'' ieguldīt 14 miljonus eiro pirms potenciālā akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma. 21. augustā ''[[Lufthansa]]'' kļuva par ''airBaltic'' stratēģisko investoru ar kopējo investīciju apjomu 28 miljoniem eiro. Līdz ar to lidasbiedrības īpašanieku sadalījums kļuva šāds: Latvijas valsts (88,37 %), ''Lufthansa'' (10 %) un SIA ''Aircraft Leasing 1'' (1,62 %). ''AirBaltic'' padomi paplašināja līdz pieciem locekļiemː Ruta Amtmane, Aleksandrs Feierzengers, Andrejs Martinovs, Jurģis Sedlenieks un Larss Tūsens.<ref>[https://company.airbaltic.com/lv/preses-telpa?press=2025/lufthansa-group-nosledz-ieguldijumu-airbaltic-kopa-ar-latvijas-valsti Lufthansa Group noslēdz ieguldījumu airBaltic kopā ar Latvijas valsti] company.airbaltic.com 2025. gada 21. augustā</ref> 2025. gada pirmajos 9 mēnešos uzņēmums pēc pārtraukuma pirmoreiz strādāja ar nelielu peļņu šajā gada periodā.<ref>[https://www.leta.lv/home/important/27F38A58-C619-4E3D-8B75-FC3DF9194755/ LETA. "airBaltic" koncerns deviņos mēnešos strādājis ar 4,25 miljonu eiro peļņu]{{Novecojusi saite}}</ref> 2026. gada martā ''airBaltic'' paziņoja, ka aptur iespējamo akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO), ja 2026. gadā nebūs pieejams jauns ārējais finansējums, ''airBaltic'' vadība vērsīsies pie pašreizējiem akcionāriem, lai saņemtu papildu finansējumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/11.03.2026-airbaltic-apturejusi-ipo-procesu-un-neuzskata-to-par-potencialu-kapitala-avotu-2026-gada.a638470/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article «airBaltic» apturējusi IPO procesu un neuzskata to par potenciālu kapitāla avotu 2026. gadā] lsm.lv 11.03.2026</ref> [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] laikā valdība vērsās Saeimā ar priekšlikumu apstiprināt 30 miljonu eiro īstermiņa aizdevumu ''airBaltic'' ar atmaksas termiņu līdz 31. augustam, tomēr 2025. gada pārskats atklāja, ka uzņēmuma pašu kapitāls bija negatīvs – mīnus 183 miljoni eiro, īstermiņa saistības par 344 miljoniem eiro pārsniedza aktīvus, bet naudas līdzekļi veidoja tikai 28,2 miljonus eiro, no kuriem lielākā daļa bija ierobežoti obligāciju apkalpošanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/10.04.2026-ekonomists-volskis-finansiali-airbaltic-atrodas-loti-ievainojama-situacija.a642375/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ekonomists Voļskis: Finansiāli «airBaltic» atrodas ļoti ievainojamā situācijā] lsm.lv 10.04.2026</ref> == Inovācijas un rekordi == === Inovācijas === * 2023. gadā ''airBaltic'' visus lidaparātus aprīkoja ar ''SpaceX'' interneta pieslēguma sistēmu ''Starlink'', kas ļauj pasažieriem izmantot bezmaksas internetu lidojumu laikā. * 2017. gada maijā ''airBaltic'' kļuva par vienu no pirmajām aviokompānijām Eiropā, kas sākusi izmantot ''[[Facebook]]'' dinamiskās ceļojumu reklāmas (''Facebook Dynamic Ads for Travel (DAT)'').<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-sak-izmantot-jaunu-facebook-inovaciju|title=airBaltic sāk izmantot jaunu Facebook inovāciju|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-25|language=en|archive-date=2020-08-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20200811042601/https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-sak-izmantot-jaunu-facebook-inovaciju}}</ref> * 2016. gada 14. decembrī ''airBaltic'' kļuva par pirmo aviokompāniju pasaulē, kas veic komerciālos lidojumus ar [[Airbus A220|Airbus A220-300]] (toreiz CS300) lidmašīnām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/pasaule-pirmais-cs300-lidojums|title=airBaltic – pasaulē pirmais CS300 lidojums {{!}} airBaltic|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-25|language=en|archive-date=2016-12-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20161220204723/https://www.airbaltic.com/lv/pasaule-pirmais-cs300-lidojums}}</ref> *2014. gada 22. jūlijā ''airBaltic'' kļuva par pirmo aviokompāniju pasaulē, kas sāka pieņemt ''[[Bitcoin]]'' kā aviobiļešu iegādes maksāšanas līdzekli.<ref>[https://twitter.com/airBaltic/status/491546645923131392 airBaltic paziņo par Bitcoin atbalstu]</ref> * 2013. gadā airBaltic kļuva par pirmo aviokompāniju pasaulē, kas pasažieriem piedāvā pilnībā personalizēt maltītes, ieviešot inovatīvu ēdiena pasūtīšanas sistēmu, kas ļauj ceļotājiem pašiem komplektēt savu maltīti. Pasažieri pēc rezervāciju veikšanas internetā var izvēlēties savu maltīti lidojumam no vairāk nekā 70 dažādām iespējām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/airbaltic-laus-celotajiem-personalizet-edienu-uz-virtualas-paplates|title=airBaltic ļaus ceļotājiem personalizēt ēdienu uz virtuālas paplātes|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-25|language=en|archive-date=2017-01-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20170106183641/https://www.airbaltic.com/airbaltic-laus-celotajiem-personalizet-edienu-uz-virtualas-paplates}}</ref> === Rekordi === * 2017. gada 21. jūlijā ''airBaltic'' ar savu tikko saņemto 6. [[Airbus A220|Airbus A220-300]] (reģ. nr. YL-CSF) uzstādīja pasaules rekordu, sagatavojot to pirmajam komerciālajam lidojumam vien 50 minūšu laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-ar-sesto-cs300-lidaparatu-uzstada-pasaules-rekordu|title=airBaltic ar sesto CS300 lidaparātu uzstāda pasaules rekordu|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-25|language=en|archive-date=2020-08-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20200811052833/https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-ar-sesto-cs300-lidaparatu-uzstada-pasaules-rekordu}}</ref> * ''airBaltic'' pieder garākais [[Airbus A220|Airbus A220-300]] lidojums (Rīga-Dubaja), kas ilgst 6 stundas un 50 minūtes. Lidojums no Rīgas uz [[Tenerife|Tenerifi]] ilgst apmēram 6 stundas un 40 minūtes. == Lidojumu galamērķi == {{pamatraksts|airBaltic lidojumu galamērķi}} Līdz 2011. gadam ''airBaltic'' tiešo lidojumu skaits pieauga, sasniedzot 72 tiešos lidojumus no Rīgas (daži no tiem bija sezonāli), 13 no Viļņas, 7 no Tallinas. Pēc kompānijas vadības maiņas lidojumu skaitu stipri reducēja un pārtrauca gandrīz visus lidojumus no Viļņas un Tallinas lidostām. 2014. gadā ''airBaltic'' atjaunoja pa vienam tiešajam reisam no Tallinas un Viļņas uz kādu no Rietumeiropas galvaspilsētām un 2015. gada februārī paziņoja par pirmā reisa, kas savieno divus galamērķus ārpus Baltijas, atvēršanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.db.lv/tirdznieciba/pakalpojumi/airbaltic-uzsaks-tiesos-lidojumus-starp-galamerkiem-kuri-ir-arpus-baltijas-426945 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2015|02|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150212031250/http://www.db.lv/tirdznieciba/pakalpojumi/airbaltic-uzsaks-tiesos-lidojumus-starp-galamerkiem-kuri-ir-arpus-baltijas-426945 |archivedate={{dat|2015|02|12||bez}} }}</ref> 2017. gadā, saņemot jaunās Bombardier CS300 lidmašīnas, ''airBaltic'' atklāja 11 jaunus galamērķus. Tika palielināts reisu skaits arī no Tallinas un Viļņas. Vienīgas reģionālais maršruts, kurā ''airBaltic'' izpildīja lidojumus, bija Rīga-[[Starptautiskā lidosta "Liepāja"|Liepāja]], kas bija arī īsākais šīs aviokompānijas reiss. Lidojumus uz Liepāju zemā pieprasījuma dēļ atcēla 2020. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-uz-laiku-partrauc-lidojumus-uz-liepaju |title=airBaltic. airBaltic uz laiku pārtrauc lidojumus uz Liepāju |access-date={{dat|2022|02|06||bez}} |archive-date={{dat|2022|02|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220206234933/https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-uz-laiku-partrauc-lidojumus-uz-liepaju }}</ref> Visi pārējie ''airBaltic'' lidojumi ir starptautiski. 2024. gadā ''airBaltic'' piedāvāja lidojumus uz vairāk nekā 130 galamērķiem no Rīgas, Tallinas, Viļņas, [[Tampere]]s un sezonāli no [[Grankanārija]]s. 2024. gadā tā savos maršrutos veica 47 000 lidojumu un pārvadāja 5,2 miljonus pasažieru, bet ieskaitot lidsabiedrības lidmašīnu nomas darījumu lidojumus citu aviokompāniju maršrutos, tā kopumā veica 73 300 lidojumu un pārvadāja 8,3 miljonus pasažieru.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/15.01.2025-airbaltic-parvadato-pasazieru-skaits-pern-pieaudzis-par-13.a583771/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme «airBaltic» pārvadāto pasažieru skaits pērn pieaudzis par 13%] lsm.lv 2025. gada 15. janvārī</ref> === Koda koplietošanas līgumi === [[Koda koplietošana]] ir vairāku lidsabiedrību reisa koda pievienošana vienam un tam pašam lidojumam. Savienotos lidojumos, kur pirmo lidojuma segmentu izpilda ''airBaltic'', bet otro — sadarbības partneris — pirmajam (retāk otrajam) segmentam mēdz pievienot gan ''airBaltic'', gan partnera kodu. Papildus tiešajiem lidojumiem ''airBaltic'' sadarbībā ar partneriem piedāvā savienotos lidojumus uz galamērķiem visā pasaulē. Ne visi savienotie lidojumi koplieto reisa kodus. 2024. gada nogalē ''airBaltic'' bija koda koplietošanas līgumi ar šādām aviokompānijām:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/lido-ar-airbaltic/sadarbibas-partneri|title=Sadarbības partneri {{!}} airBaltic|website=www.airbaltic.com|access-date=2025-01-05|language=lv}}</ref> {{Col-begin|width=65%}} {{Col-3}} * [[Aegean Airlines]] <small>([[Star Alliance]])</small> * [[Air Canada]] <small>([[Star Alliance]])</small> * [[Air France]] <small>([[SkyTeam]])</small> * [[Air Serbia]] <small>([[Etihad Airways Partners]])</small> * [[Azerbaijan Airlines]] * [[Austrian Airlines]] <small>([[Star Alliance]])</small> * [[Bulgaria Air]] * [[British Airways]] <small>([[Oneworld]])</small> * [[Brussels Airlines]] <small>([[Star Alliance]])</small> * [[Delta Air Lines]] <small>([[SkyTeam]])</small> * [[Etihad Airways]] * [[Icelandair]] * [[Iberia]] <small>([[Oneworld]])</small> * [[ITA Airways]] <small>([[SkyTeam]])</small> * [[KLM]] <small>([[SkyTeam]])</small> * [[Lufthansa]] <small>([[Star Alliance]])</small> * [[KM Malta Airlines]] * [[Polijas aviolīnijas LOT|LOT Polish Airlines]] <small>([[Star Alliance]])</small> * [[Scandinavian Airlines]] (SAS) <small>([[SkyTeam]])</small> * [[Swiss]] <small>([[Star Alliance]])</small> * [[TAP Air Portugal]] <small>([[Star Alliance]])</small> * [[TAROM]] <small>([[SkyTeam]])</small> * [[Uzbekistan Airways]]{{Col-end}} == Flote == === Pašreizējā flote === {| class="toccolours" border="1" cellpadding="3" style="border-collapse:collapse; text-align:center" |+'''''airBaltic'' pašreizējā gaisa flote'''<ref>[https://www.airbaltic.com/lv/gaisa-flote Gaisa flote], airbaltic.lv</ref> |- bgcolor="#cdda32" !Lidmašīnas tips !Attēls !Sāka izmantot !Izmanto !Pasūtītas !Sēdvietas !Piezīmes |- |[[Airbus A220|Airbus A220-300]]<br />{{nobr|(agrāk Bombardier CS300)}} |[[Attēls:airBaltic CS300 Bombardier YL-CSA (31298816746).jpg|150px]] |2016. gadā |54<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/08.07.2026-airbaltic-flote-samazinajusies-par-divam-lidmasinam.a654390/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi «airBaltic» flote samazinājusies par divām lidmašīnām] lsm.lv 08.07.2026</ref> |44<ref name="airBaltic-fleet-size">{{ziņu atsauce |title=airBaltic Receives Its Fourth Airbus A220-300 Delivery of 2026 |url=https://company.airbaltic.com/en/newsroom?press=2026/airbaltic-receives-its-fourth-airbus-a220-300-delivery-of-2026 |access-date=13 April 2026 |date=8 April 2026 |archive-date={{dat|2026|04|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260413175352/https://company.airbaltic.com/en/newsroom?press=2026/airbaltic-receives-its-fourth-airbus-a220-300-delivery-of-2026 |dead-url=no |language=en }}</ref> |148/149<ref name="airBaltic-fleet-seats">{{ziņu atsauce |title=airBaltic fleet Airbus A220-300 |url=https://company.airbaltic.com/en/fleet |access-date=16 April 2026 |archive-date=16 April 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260416124847/https://company.airbaltic.com/en/fleet |website=airbaltic.com}}</ref> |align=left|airBaltic ir paziņojis par plāniem palielināt savu floti līdz 99 lidmašīnām līdz 2032. gadam. '''YL-CSL''' un '''YL-ABN''' nokrāsotas Latvijas karoga krāsās.<br />'''YL-CSJ''' nokrāsota Igaunijas karoga krāsās.<br />'''YL-CSK''' nokrāsota Lietuvas karoga krāsās. |} 2012. gada 20. decembrī ''airBaltic'' paziņoja, ka ir noslēgusi līgumu ar [[Kanāda]]s ''[[Bombardier Commercial Aircraft]]'' kompāniju par desmit jaunu [[Airbus A220|Airbus A220-300]] (toreiz ''Bombardier CS300'') lidmašīnu iegādi un ir nodrošinātas arī pirkuma tiesības uz vēl desmit tādām lidmašīnām. Pirmās ''CSeries'' lidmašīnas tika saņemtas 2016. gada pēdējā ceturksnī un pakāpeniski ''airBaltic'' pāriet tikai uz ''Airbus'' lidmašīnām. 2018. gada 28. maijā tika paziņots par vēl 30 ''Airbus A220-300'' pasūtījumu. ''airBaltic'' [[Bombardier CS300|Airbus A220-300]] lidaparātos izmanto ''[[Pratt & Whitney]] PW1521G'' dzinējus, kas nodrošina par 15% zemākas lietošanas izmaksas un par 20% zemāku degvielas patēriņu. [[Airbus A220|Airbus A220-300]] ir videi draudzīgākais komerciālais lidaparāts pasaulē (savā klasē) - tas izdala par 20% mazāk [[Oglekļa dioksīds|CO₂]] emisijas un par 50% mazāk [[NOx]] emisijas nekā citi pašreiz ražošanā esošie lidaparāti (vidēji). Tā ir arī savā klasē klusākā pasažieru lidmašīna - tās trokšņu līmenis ir apmēram tik mazs cik mazajām reģionālajām turbopropelleru lidmašīnām. Pat braukšana pa šoseju rada lielāku troksni. Tas ir arī pirmais lidaparāts pasaulē, kura dzīves cikla ietekmes uz vidi deklarācija ir pilnīgi caurspīdīga.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://a220.airbaltic.com/lv/environment/more-about-green-achievements/|title=airBaltic Airbus A220-300|last=www.airbaltic.com|first=airBaltic /|website=airBaltic Airbus A220-300|access-date=2018-10-24|language=lv}}</ref><ref>[http://www.airbaltic.lv/public/51386.html airBaltic paraksta līgumu par līdz 20 CSeries lidmašīnu iegādi] ''airBaltic'' preses relīze 2012. gada 20. decembrī</ref> 2018. gada septembrī ''airBaltic'' rīkoja vārdu došanas konkursu - internetā varēja balsot par to, kādu pilsētu vārdos nosaukt 14 [[Airbus A220|Airbus A220-300]] lidmašīnas. Konkursā uzvarēja [[Cēsis]], kam sekoja [[Alūksne]], [[Valmiera]], [[Kuldīga]], [[Smiltene]], [[Ogre]], [[Līvāni]], [[Bauska]], [[Gulbene]], [[Rīga]], [[Jelgava]], [[Liepāja]], [[Jūrmala]] un [[Sigulda]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/bizness/transports-logistika/airbaltic-lidmasinu-kristibu-konkursa-uzvar-cesis.d?id=50416551|title='airBaltic' lidmašīnu 'kristību' konkursā uzvar Cēsis|work=DELFI|access-date=2018-10-23|date=2018-09-21|last=DELFI|language=lv}}</ref> 2018. gada 9. novembrī ''airBaltic'' Latvijai pasniedza dāvanu simtgadē - Latvijas karoga krāsās nokrāsotu [[Airbus A220|Airbus A220-300]] lidmašīnu (reģ. nr. YL-CSL). Svinīgajā lidmašīnas prezentēšanas pasākumā piedalījās arī Latvijas valsts prezidents [[Raimonds Vējonis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-pasniedz-ipasu-davanu-latvijai-simtgade|title=airBaltic pasniedz īpašu dāvanu Latvijai simtgadē|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-11-09|language=en|archive-date=2020-08-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20200811052807/https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-pasniedz-ipasu-davanu-latvijai-simtgade}}</ref> 2023. gadā par godu 40. saņemtajai lidmašīnai un gaidāmajiem Latviešu Dziesmu un Deju svētkiem ''airBaltic'' izveidoja otro Airbus A220-300 lidmašīnu Latvijas karoga krāsās. 2026. ɡada 8. jūlijā kļuva zināms, ka ''airBaltic'' jūnija beigās samazinājusi "Airbus A220-300" lidmašīnu skaitu līdz 54 lidmašīnām. 2026. gada vasaras sezonā līdz 25 "airBaltic" lidmašīnām lido "Lufthansa Group" partneru tīklā ("Swiss", "Austrian Airlines" un "Brussels Airlines", kā arī "Air Serbia").<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/08.07.2026-airbaltic-flote-samazinajusies-par-divam-lidmasinam.a654390/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi «airBaltic» flote samazinājusies par divām lidmašīnām] lsm.lv 08.07.2026</ref> Auɡustā kļuva zināms, ka līdz gada beigām AirBaltic lidmašīnu skaitu plānoja samazināt līdz 36 un atcelt iepriekšējās vadības plānu nākotnē iepirk līdz 100 lidmašīnām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/11.08.2026-airbaltic-maina-kursu-mazaka-flote-un-jauns-finansejums-simtiem-miljonu-apmera.a658405/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi «airBaltic» maina kursu: mazāka flote un jauns finansējums simtiem miljonu apmērā] lsm.lv 11.08.2026</ref> === Vēsturiskā flote === {| class="toccolours" border="1" cellpadding="3" style="border-collapse:collapse;text-align:center" |+'''''airBaltic'' vēsturiskā gaisa flote<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/uznemuma-vesture|title=Uzņēmuma vēsture – Par mums {{!}} airBaltic|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-23|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.planespotters.net/airline/Air-Baltic|title=airBaltic Fleet Details and History|website=www.planespotters.net|access-date=2018-10-23|language=en}}</ref>'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/bottom_menu/press-room/press_releases/2017/airbaltic-celebrates-22-years-in-the-air|title=airBaltic svin 22 gadu jubileju|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-24|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/bottom_menu/press-room/press_releases/2008/airbaltic-papildina-floti-ar-lielako-lidmasinu-baltijas-regiona|title=airBaltic papildina floti ar lielāko lidmašīnu Baltijas reģionā|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-24|language=en}}</ref> |- bgcolor="#cdda32" !Lidmašīnas tips !Kopā !Tika izmantota !Piezīmes |- |align=left|[[Saab 340]] |1 |1995—1999 |align=left|Aizvietota ar [[Fokker 50]] |- |align=left|[[British Aerospace 146-200]] |1 |1995—1996 |align=left|Īrēta 3 mēnešus |- |align=left|[[Avro RJ70]] |3 |1996—2005 |align=left|Aizvietotas ar [[Boeing 737-500]]. |- |align=left|[[Fokker 50]] |9 |1998—2011 |align=left|Aizvietotas ar [[Bombardier Q400 NextGen|Bombardier Q400]]. |- |align=left|[[Boeing 737-500]] |10<!-- Vēlams apstiprināt informācijas patiesumu, pievienojot atsevišķu atsauci - neesmu atradis oficiālu informāciju. --> |2003—2019 |align=left|Aizvietotas ar Airbus [[Airbus A220|Airbus A220-300]] |- |align=left|[[Boeing 737|Boeing 737-300]] |6<!-- Vēlams apstiprināt informācijas patiesumu, pievienojot atsevišķu atsauci, neesmu atradis oficiālu informāciju. --> |2007—2020<!-- Vēlams apstiprināt informācijas patiesumu, pievienojot atsevišķu atsauci, neesmu atradis oficiālu informāciju. --> |align=left|Aizvietotas ar Airbus [[Airbus A220|Airbus A220-300]] |- |align=left|[[Boeing 757-200]] |2 |2008—2014 |align=left| |- |align=left|[[Bombardier Dash 8|Bombardier Q400 Next Gen]] |12 |2010—2023 |align=left|Aizvietotas ar Airbus [[Airbus A220|Airbus A220-300]] |- |align=left|[[Bombardier CRJ-900NG]] |1 |2023 |align=left|Īrēta no [[Xfly]] uz vasaras sezonu |- | align=left|[[Airbus A320|Airbus A319-100]] |2 |2013—2014 2023 | align=left|Īrēta no [[Czech Airlines]] 3 mēnešus Īrēta no [[Carpatair]] uz vasaras sezonu. |- |align=left|[[Airbus A320-232]] |2 |2023 |Īrēta no [[Danish Air Transport]] un [[Cyprus Airways]] uz vasaras sezonu |} == Apbalvojumi == * Aviācijas industrijas tirgus izpētes un analīzes izdevuma "OAG Aviation Solutions" analītiķi atzinuši ''airBaltic'' par 2014., 2015. un 2017. gada punktuālāko aviosabiedrību pasaulē - vairāk kā 90% ''airBaltic'' lidojumu savā galamērķī ierodas ar ne vairāk kā 15 minūšu nokavēšanos. 2016. gadā ''airBaltic'' ierindojās trešajā vietā,<ref name="ReferenceB" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-atzita-par-punktualako-aviokompaniju-pasaule|title=airBaltic atzīta par punktuālāko aviokompāniju pasaulē {{!}} airBaltic|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-23|language=en|archive-date=2020-08-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20200811052826/https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-atzita-par-punktualako-aviokompaniju-pasaule}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4577655/airbaltic-atzita-par-treso-punktualako-aviosabiedribu-pasaule|title=«airBaltic» atzīta par trešo punktuālāko aviosabiedrību pasaulē|work=TVNET|access-date=2018-10-23|language=lv}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/airbaltic-atkal-pasaule-punktualako-lidsabiedribu-saraksta-augsgala/|title=“airBaltic” atkal pasaulē punktuālāko lidsabiedrību saraksta augšgalā|work=skaties.lv|access-date=2018-10-23|language=lv|archive-date=2019-08-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20190822003029/https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/airbaltic-atkal-pasaule-punktualako-lidsabiedribu-saraksta-augsgala/}}</ref> savukārt 2018. gadā ieņēma otro vietu.<ref>{{ziņu atsauce |title=Latvijas «airBaltic» iekļuvusi punktuālāko aviokompāniju desmitniekā |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvijas-airbaltic-iekluvusi-punktualako-aviokompaniju-desmitnieka.a305123/ |accessdate={{dat|2019|1|10||bez}} |publisher=[[lsm.lv]] |date={{dat|2019|1|5||bez}}}}</ref> * 2018. gadā ''airBaltic'' saņēma [[ATW]] Tirgus līdera balvu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/bottom_menu/press-room/press_releases/2018/airbaltic-receives-the-market-leader-award-by-atw|title=airBaltic saņem ATW Tirgus līdera balvu|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-23|language=en}}</ref> * Interneta personāla atlases uzņēmums ''[[CV-online Latvia]]'' no 2011. līdz 2017. gadam katru gadu ir nosaukuši ''airBaltic'' par Latvijā labāko darba devēju transporta un loģistikas sektorā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cv.lv/content/index.php?id=1083&gr=1|title=TOP darba devēji {{!}} CV-Online - darba piedāvājumi, vakances, CV, personāla atlase|website=www.cv.lv|access-date=2018-10-23|archive-date=2019-10-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20191025043111/http://www.cv.lv/content/index.php?id=1083&gr=1}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191025043111/http://www.cv.lv/content/index.php?id=1083&gr=1 |date=2019-10-25 }}</ref> * ''airBaltic'' izpelnījusies arī godu kā ļoti inovatīva aviosabiedrība, ko apliecina, piemēram, 2017. gadā saņemtā CAPA gada reģionālās aviosabiedrības balva.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/bottom_menu/press-room/press_releases/2017/airbaltic---the-regional-airline-of-the-year---receives-award-by-capa|title=airBaltic saņem CAPA gada reģionālās lidsabiedrības apbalvojumu|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-23|language=en}}</ref> == Meitasuzņēmumi un zīmoli== Daļa no ''airBaltic'' uzņēmējdarbības tiek veikta ar meitasuzņēmumu starpniecību. "[[airBaltic Training|''airBaltic'' Training"]] nodrošina apkalpes sagatavošanu, un nodrošina šo pakalpojumu citām aviosabiedrībām. Vairāki ar aviosatiksmi tieši nesaistīti uzņēmējdarbības zīmoli, piemēram, "''airBaltic''Travel.com", "[[Baltic Taxi]]", "BalticHotels", "BalticMiles" ir daļa no uzņēmuma aktīviem, kas [[Bertolts Fliks|Bertolda Flika]] darbības laikā īslaicīgi tika ieķīlāti.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.ir.lv:889/2011/2/23/fliks-piedavajis-valstij-atpirkt-airbaltic-zimolus |title= Fliks piedāvājis valstij atpirkt ''airBaltic'' zīmolus |accessdate= 2015-11-08 |work= |publisher= ir.lv |date= 2011-01-23 }}{{Novecojusi saite}}</ref> == Incidenti == {{pamatraksts|airBaltic incidenti}} ''airBaltic'' tiek uzskatīta par ļoti drošu aviokompāniju.{{nepieciešama atsauce}} Šīs aviosabiedrības notikušajos nedaudzajos nopietnajos incidentos nav gājis bojā neviens cilvēks un kopumā 25 gadu laikā <!-- no apmēram 70 miljoniem apkalpoto pasažieriem --> tikai 3 guvuši traumas. == Attēlu galerija == <center><gallery widths="100" heights="80" perrow="6"> Attēls:AirBaltic Boeing 737-500 turbine.jpg|[[Boeing 737|Boeing 737-500]] dzinējs Attēls:Air-baltic-tallinn.jpg|[[Fokker 50]] (iepriekšējā livrejā) [[Tallinas lidosta|Tallinas lidostā]] Attēls:Air Baltic Fokker F-50 (YL-BAT).jpg|[[Fokker 50]] (reģ. nr. YL-BAT) Attēls:De Havilland Canada DHC-8Q-402 Dash 8, YL-BAJ, Air Baltic.jpg|[[Bombardier Dash 8|Bombardier Dash 8 Q400 NextGen]] Attēls:YL-BDB (9251778894).jpg|[[Boeing 757|Boeing 757-200]] </gallery> <gallery widths="100" heights="80" perrow="6"> Attēls:AirBaltic Airbus A220-300 at Riga Airport.jpg|[[Airbus A220|Airbus A220-300]] [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|starptautiskajā lidostā "Rīga"]] Attēls:Hannover Airport airBaltic Airbus A220-371 YL-ABN (DSC08172).jpg|[[Airbus A220|Airbus A220-300]] [[Hanoveras lidostā]] Attēls:YL-CSJ, airBaltic AIRBUS A220-300, Estonian flag livery.jpg|[[Airbus A220|Airbus A220-300]] Attēls:Air Baltic Airbus A220 YL-CSK named "Vilnius " with Lithuanian flag livery.jpg|[[Airbus A220|Airbus A220-300]] </gallery></center> == Atsauces == {{atsauces|colwidth=30em|refs= <ref name="TVNET 2016.05.02">[http://financenet.tvnet.lv/zinas/606878-pabeigta_airbaltic_akciju_kapitala_palielinasana_lidz_2565_miljoniem Pabeigta «airBaltic» akciju kapitāla palielināšana līdz € 256,5 miljoniem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160504050230/http://financenet.tvnet.lv/zinas/606878-pabeigta_airbaltic_akciju_kapitala_palielinasana_lidz_2565_miljoniem |date={{dat|2016|05|04||bez}} }} TVNET, 2016. gada 2. maijā</ref> <ref name="lsm.lv">{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/airbaltic-jaunais-investors-un-sm-valsts-sekretars-apmierinati-ar-gausa-darbu.a167532/|title= «airBaltic» jaunais investors un SM valsts sekretārs apmierināti ar Gausa darbu|accessdate=2016-02-08 |work= |publisher= [[lsm.lv]]|date= 2016-02-04}}</ref> <ref name="db 2017.04.07">{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.db.lv/ekonomika/transports-un-logistika/danijas-uznemejs-tusens-ieguvis-20-proc-airBaltic-kapitaldalu-461860?utm_campaign=article_title&utm_source=startpage_hot&utm_medium=articlename|title= Dānijas uzņēmējs Tūsens ieguvis 20% airBaltic kapitāldaļu|accessdate= 2017-04-08|last= Atlāce-Bistere|first= Zane|coauthors= |date= 2017-04-07|work= |publisher= }}</ref> <ref name="db 2020.08.05">[https://www.db.lv/zinas/airbaltic-pamatkapitals-palielinats-lidz-506473-miljoniem-eiro-497916 airBaltic pamatkapitāls palielināts līdz 506,473 miljoniem eiro] LETA, 05.08.2020</ref> <ref name="db 2021.12.22">[https://www.db.lv/zinas/ek-apstiprina-airbaltic-pamatkapitala-palielinasanu-par-45-miljoniem-eiro-505661 EK apstiprina airBaltic pamatkapitāla palielināšanu par 45 miljoniem eiro] Db.lv, 22.12.2021</ref> <ref name="db 2022.05.02">[https://www.db.lv/zinas/airbaltic-atver-bazi-tampere-507470 airBaltic atver bāzi Tamperē] Db.lv, 02.05.2022</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.airbaltic.lv ''airBaltic'' mājaslapa] * [https://airbalticcard.com/lv ''airBaltic''cardMobile mājaslapa] * [https://www.irir.lv/2011/9/6/nacionala-aviosabiedriba-airbaltic Nacionālā aviosabiedrība “airBaltic” — ir.lv Dzīvie šķirkļi] == Skatīt arī == * [[Ar airBaltic saistītie skandāli|Ar ''airBaltic'' saistītie skandāli]] {{Latvija avio}} {{Latvijas vērtīgākie uzņēmumi}} [[Kategorija:AirBaltic| ]] [[Kategorija:Latvijas zīmoli]] [[Kategorija:Latvijas valsts kapitālsabiedrības]] gzrvbwge0l7uxbsn21gwq8f85xeq721 0 16765 4505982 4363793 2026-08-12T10:41:38Z Ivario 51458 4505982 wikitext text/x-wiki '''Gregora kalendārs''', arī '''Gregoriskais kalendārs''' ({{val-la|Calendarium Gregorianum}}) jeb t.s. '''jaunais stils''', ir laika skaitīšanas sistēma, kurā kalendārā [[gads|gada]] vidējais garums ir 365,2425 diennaktis. Gads sadalās 12 dažāda garuma [[mēnesis|mēnešos]], kam pamatā ir [[Mēness]] fāzes. Tālākais mēnešu sadalījums ir 7 dienu nedēļās. Katrs ceturtais gads ir garais gads, atskaitot tos pilno [[gadsimts|gadsimtu]] gadus, kuri nedalās ar 400. Oficiāli spēkā ar 1582. gada 15. oktobri, bet praktiski ieviesās tikai ar XVII gs. un tikai daļēji, jo paralēli tam daudzviet turpināja lietot arī [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāru]]. Mūsdienās oficiālais kalendārs lielākajā daļā valstu pasaulē. == Vēsture == 16. gadsimta beigās [[Romas pāvests|pāvesta]] [[Gregors XIII, pāvests|Gregora XIII]] uzdevumā un [[Vatikāns|Vatikāna]] astronoma Luidži Lilio vadībā tika veikti astronomiskie aprēķini un konstatēts, ka visu laiku lietotais [[Jūlija kalendārs]] ir atpalicis no [[Saule]]s laika 10 dienas. Kalendārs tika pārstrādāts, pievienojot t.s. "garo gadu" papildu dienas un [[1582]]. gadā publicēts ar rīkojumu 4. oktobra izlaist desmit datumus un kalendārā 5. oktobra vietā likt 15. oktobri. [[Katoļi|Katoļu]] zemēs jauno kalendāru pieņēma automātiski, savukārt [[protestanti|protestantu]] zemes sākumā to noraidīja, tomēr ar laiku bija spiestas atzīt tā praktiskās priekšrocības. [[Lielbritānijas impērija]] pieņēma Gregora kalendāru tikai 1752. gadā, [[Japāna]] — 1873. gadā, [[Osmaņu impērija]] — 1917. gadā, [[Grieķija]] — 1923. gadā. [[pareizticība|Krievijas Pareizticīgo Baznīca]] vēl joprojām lieto Jūlija kalendāru reliģisko datumu noteikšanai. === Gregora kalendāra ieviešana Latvijā === Latvija ir viena no nedaudzajām valstīm, kuras teritorijā pāreja no Jūlija kalendāra uz Gregora kalendāru un atpakaļ politisko iemeslu dēļ notika vairākas reizes. Pirmo reizi jaunais kalendārs ar [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] valdnieka pavēli tika ieviests 1582. gadā [[Pārdaugavas hercogiste|Livonijas Pārdaugavas hercogistē]] (tagadējā [[Vidzeme|Vidzemē]] un [[Latgale|Latgalē]]). Luteriskajā [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s un Rīgas pilsētas teritorijā turpināja lietot veco Jūlija kalendāru. Rīgas pilsēta jauno kalendāru nepiekrita lietot, kas izraisīja [[Kalendāra nemieri Rīgā|Kalendāra nemierus]]. Pēc Vidzemes pievienošanas Zviedrijai tajā atjaunoja Jūlija kalendāra lietošanu, bet Latgalē turpināja lietot Gregora kalendāru līdz tās pievienošanai Krievijas Impērijai 1772. gadā. Pirmā pasaules kara laikā [[Oberosts]] 1915. gadā ieviesa Gregora kalendāru okupētajā [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]], bet 1917. gadā Rīgā. Savukārt [[Iskolats]] izdeva rīkojumu pāriet uz Gregora kalendāru tam pakļautajā [[Vidzemes guberņa|Vidzemē un Latgalē]] 1918. gada 1. februārī, skaitot to par 14. februāri. === Gregora kalendāra ieviešanas hronoloģija citās Eiropas valstīs === {| class="wikitable" style="text-align:right" ! Valsts !! pēdējā Jūlija kalendāra diena !! pirmā Gregora kalendāra diena |- |align=left| [[Itālija]], [[Spānija]], [[Portugāle]], <br />[[Polija]], [[Lietuva]], [[Baltkrievija]], [[Ukraina]] (rietumdaļa), <br /> [[Latvija]] ([[Vidzeme]] un [[Latgale]]) || [[1582]]. gada [[4. oktobris]] || 1582. gada [[15. oktobris]] |- |align=left| [[Francija]] || 1582. gada [[9. decembris]] || 1582. gada [[20. decembris]] |- |align=left| [[Nīderlande]], [[Beļģija]], [[Luksemburga]] || 1582. gada [[21. decembris]] || 1583. gada [[1. janvāris]] |- |align=left| [[Vācija]], [[Austrija]], [[Slovēnija]], [[Horvātija]] <br />([[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] katoliskā daļa) || pakāpeniski 1583. un 1884. gadā || 1583. un 1884. |- |align=left| [[Šveice]] (daļa kantonu) || 1584. gada [[11. janvāris]] ||1584. gada [[22. janvāris]] |- |align=left| [[Ungārija]] || 1587. gada [[21. oktobris]] || 1587. gada [[1. novembris]] |- |align=left| [[Vācija]] ([[Prūsija]]s daļa) || [[1610]]. gada [[22. augusts]] ||[[1610]]. gada [[2. septembris]] |- |align=left| [[Dānija]], [[Norvēģija]], [[Vācija]] <br />([[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] pārējā luterāniskā daļa)|| [[1700]]. gada [[18. februāris]] || [[1700]]. gada [[1. marts]] |- |align=left| [[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]] ||[[1752]]. gada [[2. septembris]] ||[[1752]]. gada [[14. septembris]] |- |align=left| [[Zviedrija]], [[Somija]] || [[1753]]. gada [[17. februāris]] ||[[1753]]. gada [[1. marts]] |- |align=left| [[Bulgārija]] || [[1916]]. gada [[31. marts]] || [[1916]]. gada [[14. aprīlis]] |- |align=left| [[Turcija]] || [[1917]]. gada [[15. februāris]] || [[1917]]. gada [[1. marts]] |- |align=left| [[Krievija]], [[Igaunija]] || [[1918]]. gada [[31. janvāris]] || 1918. gada [[14. februāris]] |- |align=left| [[Rumānija]], [[Serbija]] ||[[1919]]. gada [[18. janvāris]] ||[[1919]]. gada [[1. februāris]] |- |align=left| [[Grieķija]] ||[[1923]]. gada [[15. februāris]] || [[1923]]. gada [[1. marts]] |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} == Skatīt arī == * [[Vecā un jaunā stila datumi]] {{sabiedrība-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kalendāri]] 2dr7kzezv10xm9evdef2bgyfrvsjxth 0 21025 4505795 4003407 2026-08-11T16:30:28Z Vylks 50297 4505795 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|futbola klubu|Atēnu "Panathinaikos"|Atēnu "Panathinaikos"}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #00874B | nos = ''Panathinaikos'' | logo = [[Attēls:Paologo.jpg|120px]] | pilns = ''Παναθηναϊκός Αθλητικός Όμιλος'' | iesauka = ''To Trifylli'' (āboliņš)<br />''Oi Prasinoi'' (zaļie) | pilsēta = {{Vieta|Grieķija|Atēnas}} | dib = 1908 | dib_mēn = 2 | dib_dat = 3 | stad = [[Atēnu olimpiskais stadions]] | ietilp = 69 619 | prez = {{flaga|Grieķija}} Janis Alafouzs | tren = {{flaga|Dānija}} Jakobs Nēstrups | līga = [[Grieķijas futbola Superlīga|Grieķijas Superlīga]] | sez = 2025.—2026. | poz = 4. vieta | mediji = {{URL|pao.gr/}} |pattern_la1=_panathinaikosfc1718h |pattern_b1=_panathinaikosfc1718h |pattern_ra1=_panathinaikosfc1718h |pattern_sh1=_white_stripes |pattern_so1= |leftarm1=00874B |body1=00874B |rightarm1=00874B |shorts1=00874B |socks1=00874B |pattern_la2= |pattern_b2= |pattern_ra2= |pattern_sh2= |pattern_so2= |leftarm2=000000 |body2=000000 |rightarm2=000000 |shorts2=000000 |socks2=000000 |pattern_la3=_shouldersborderonwhite |pattern_b3=_vneckonwhite_shouldersonwhite |pattern_ra3=_shouldersborderonwhite |pattern_sh3= |pattern_so3= |leftarm3=00874B |body3=00874B |rightarm3=00874B |shorts3=FFFFFF |socks3=FFFFFF }} '''Atēnu "Panathinaikos"''' ({{val-el|Παναθηναϊκός Α.Ο.}}; pilnā nosaukumā ''Παναθηναϊκός Αθλητικός Όμιλος'') ir [[Grieķija]]s futbola klubs no [[Atēnas|Atēnām]]. Klubs ir dibināts [[1908. gads|1908]]. gadā, spēlē [[Grieķijas futbola Superlīga|Grieķijas Superlīgā]] un mājas spēles aizvada [[Atēnu olimpiskais stadions|Atēnu olimpiskais stadionā]]. ''Panathinaikos'' ir 20 reizes kļuvuši par Grieķijas čempioniem un 18 reizes izcīnījuši Grieķijas kausu. Lielākais panākums Eiropas klubu turnīros ir iekļūšana 1970.—1971. gada sezonas [[UEFA Čempionu līga|Eiropas Čempionvienību kausa]] finālā, kur ar 0—2 zaudēja [[Amsterdamas "Ajax"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=1970/index.html |title=UEFA Champions League 1970/71 - History |accessdate={{dat|2015|12|16||bez}} |publisher=UEFA.com }}</ref> == Sasniegumi == * '''[[Grieķijas futbola Superlīga|Grieķijas Superlīga]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesg/grkchamp.html |title=Greece - List of Champions |accessdate={{dat|2015|12|16||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Čempioni (20): 1929–30, 1948–49, 1952–53, 1959–60, 1960–61, 1961–62, 1963–64, 1964–65, 1968–69, 1969–70, 1971–72, 1976–77, 1983–84, 1985–86, 1989–90, 1990–91, 1994–95, 1995–96, 2003–04, 2009–10 * '''Grieķijas kauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesg/grkcuphist.html |title=Greece - List of Cup Winners |accessdate={{dat|2015|12|16||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (120): 1939–40, 1947–48, 1954–55, 1966–67, 1968–69, 1976–77, 1981–82, 1983–84, 1985–86, 1987–88, 1988–89, 1990–91, 1992–93, 1993–94, 1994–95, 2003–04, 2009–10, 2013–14, 2021–22, 2023–24 * '''Grieķijas superkauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesg/grksupcuphist.html |title=Greece - List of Super Cup and League Cup Finals |accessdate={{dat|2015|12|16||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (3) 1988, 1993, 1994 * '''[[UEFA Čempionu līga|Eiropas Čempionvienību kauss / UEFA Čempionu līga]]''' ** Finālisti (1): 1970–71 ** Pusfinālisti (2): 1984–85, 1995–96 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commons category|Panathinaikos FC|Atēnu "Panathinaikos"}} * [http://www.pao.gr/ Kluba oficiālā vietne] {{el ikona}} {{en ikona}} {{futbols-stub}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Panathinaikos, Atenu}} [[Kategorija:Grieķijas futbola klubi]] [[Kategorija:Atēnu "Panathinaikos"]] n28n9ajvlqms5bu20os17e1r5mkuepm 0 21217 4505793 4412278 2026-08-11T16:28:06Z Vylks 50297 4505793 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|futbola klubu|Pirejas "Olympiacos"|Pirejas "Olympiacos"}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #E20019 | nos = ''Olympiakos'' | logo = Olympiacos FC logo.svg | pilns = ''Ολυμπιακός Σύνδεσμος Φιλάθλων Πειραιώς'' | iesauka = ''Thrylos'' (Leģenda)<br />''Erythrolefkoi'' (Sarkani baltie) | pilsēta = {{Vieta|Grieķija|Pireja}} | dib = 1925 | dib_mēn = 3 | dib_dat = 10 | stad = [[Karaiskaki stadions]] | ietilp = 33 449<ref>{{Cite web|url=https://www.olympiacos.org/en/g-karaiskakis-stadium/#|title="G. Karaiskakis" Stadium|website=olympiacos.org|language=en}}</ref> | prez = {{flaga|Grieķija}} Evangels Marinakis | tren = {{flaga|Spānija}} [[Hosē Luiss Mendilivars]] | līga = [[Grieķijas futbola Superlīga|Grieķijas Superlīga]] | sez = 2025.—2026. | poz = 2. vieta | mediji = {{url|olympiacos.org/}} | pattern_la1 = _standard2324h | pattern_b1 = _olympiacosfc2324h | pattern_ra1 = _standard2324h | pattern_sh1 = _standard2324h | pattern_so1 = _color_3_stripes_white | leftarm1 = E60000 | body1 = FFFFFF | rightarm1 = E60000 | shorts1 = E60000 | socks1 = E60000 | pattern_la2 = _slovanb2324a | pattern_b2 = _olympiacosfc2324a | pattern_ra2 = _slovanb2324a | pattern_sh2 = _celta2324h | pattern_so2 = _slovanb2324a | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | socks2 = FFFFFF | pattern_la3 = _olympiacosfc2324t | pattern_b3 = _olympiacosfc2324t | pattern_ra3 = _olympiacosfc2324t | pattern_sh3 = _olympiacosfc2324t | pattern_so3 = _olympiacosfc2324tl | leftarm3 = FFFFFF | body3 = FFFFFF | rightarm3 = FFFFFF | shorts3 = FFFFFF | socks3 = FFFFFF }} '''Pirejas "Olympiakos"''' ({{val-el|Ολυμπιακός Σ.Φ.Π.}}; pilnā nosaukumā ''Ολυμπιακός Σύνδεσμος Φιλάθλων Πειραιώς'') ir [[Grieķija]]s futbola klubs, kas bāzēts [[Pireja|Pirejā]], ostas pilsētā netālu no [[Atēnas|Atēnām]]. Klubs ir dibināts [[1925. gads|1925]]. gadā, spēlē [[Grieķijas futbola Superlīga|Grieķijas Superlīgā]] un mājas spēles aizvada [[Karaiskaki stadions|Karaiskaki stadionā]]. ''Olympiakos'' ir visu laiku sekmīgākais Grieķijas futbola klubs iegūto titulu skaita ziņā. Komanda 48 reizes ir kļuvusi par Grieķijas čempioniem un 29 reizes izcīnījusi Grieķijas kausu, kā arī 4 reizes uzvarējusi Grieķijas superkausā (aizvadīts tikai atsevišķās sezonās). Komanda arī ir sasniegusi Eiropas klubu turnīros 1998.–1999. gada sezonā [[UEFA Čempionu līga]]s ceturtdaļfinālu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=1998/index.html |title=UEFA Champions League 1998/99 - History |accessdate={{dat|2015|12|16||bez}} |publisher=UEFA.com }}</ref> Komanda ir spēlējusi arī [[UEFA Kausu ieguvēju kauss|UEFA Kausu ieguvēju kausa]] ceturtdaļfinālā 1992.–1993. gada sezonā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://en.archive.uefa.com/competitions/ecwc/history/season=1992/round=132/index.html |title=UEFA Cup Winners' Cup - Season 1992 - 1993 |accessdate={{dat|2015|12|16||bez}} |publisher=UEFA.com }}{{Novecojusi saite}}</ref> Starptautiskā līmenī "Olympiacos" ir pirmā Grieķijas komanda vēsturē, kas izcīnījusi kādu no galvenajām Eiropas klubu trofejām, uzvarot [[2023.—2024. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|2023.–2024. gada UEFA Eiropas konferences līgā]], kā arī ieguvusi [[Balkānu kausu]] 1963. gadā<ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tablesb/balkan-club.html|title=Balkan Cup|website=www.rsssf.org}}</ref>, un ir pirmais Grieķijas klubs, kas uzvarējis kādu starptautisko trofeju. == Sasniegumi == * '''[[Grieķijas futbola Superlīga|Grieķijas Superlīga]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesg/grkchamp.html |title=Greece - List of Champions |accessdate={{dat|2017|11|2||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Čempioni (48): 1930–31, 1932–33, 1933–34, 1935–36, 1936–37, 1937–38, 1946–47, 1947–48, 1950–51, 1953–54, 1954–55, 1955–56, 1956–57, 1957–58, 1958–59, 1965–66, 1966–67, 1972–73, 1973–74, 1974–75, 1979–80, 1980–81, 1981–82, 1982–83, 1986–87, 1996–97, 1997–98, 1998–99, 1999–00, 2000–01, 2001–02, 2002–03, 2004–05, 2005–06, 2006–07, 2007–08, 2008–09, 2010–11, 2011–12, 2012–13, 2013–14, 2014–15, 2015–16, 2016–17, 2019–20, 2020–21, 2021-22, 2024-25 * '''Grieķijas kauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesg/grkcuphist.html |title=Greece - List of Cup Winners |accessdate={{dat|2015|12|16||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (29): 1946–47, 1950–51, 1951–52, 1952–53, 1953–54, 1956–57, 1957–58, 1958–59, 1959–60, 1960–61, 1962–63, 1964–65, 1967–68, 1970–71, 1972–73, 1974–75, 1980–81, 1989–90, 1991–92, 1998–99, 2004–05, 2005–06, 2007–08, 2008–09, 2011–12, 2012–13, 2014–15, 2019–20, 2024-25 * '''Grieķijas superkauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesg/grksupcuphist.html |title=Greece - List of Super Cup and League Cup Finals |accessdate={{dat|2015|12|16||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (5): 1980, 1987, 1992, 2007, 2025 * '''UEFA Eiropas konferences līga''' ** Čempioni (1): 2023—24<ref>{{Cite web|url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/30052024-olympiacos_netalu_no_savam_majam_izcina_g|title="Olympiacos" netālu no savām mājām gūst Grieķijai nebijušu Eirokausu triumfu|date=2024. gada 30. maijs|website=Sportacentrs.com}}</ref> * '''Balkānu kausu''' ** Kausa ieguvēji (1): 1963 * '''UEFA Jaunatnes līga''' ** Čempioni (1): 2023—24<ref>{{Cite web|url=https://www.uefa.com/uefayouthleague/news/0294-1c9d89bc01ec-4111dd7a2405-1000--uefa-youth-league-round-of-32-past-champions-olympiacos-az/|title=Past champions Olympiacos, AZ, Barcelona, Real Madrid, Salzburg among winners|date=2025. gada 12. februāris|website=uefa.com|language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commons category|Olympiacos FC}} * [http://www.olympiacos.org/ Kluba oficiālā vietne] {{el ikona}} {{en ikona}} {{es ikona}} {{pt ikona}} {{fr ikona}} {{ru ikona}} {{zh ikona}} {{ar ikona}} {{ko ikona}} {{futbols-stub}} {{DEFAULTSORT:Olympiacos, Pireja}} [[Kategorija:Grieķijas futbola klubi]] [[Kategorija:Pirejas "Olympiacos"]] e9w9j2t1g7vbc91gzolp2rkyorrguwv 0 26454 4505959 3830313 2026-08-12T08:07:19Z ~2026-44256-39 148991 Noņemti personīgie ģimenes locekļi, personu datu aizsardzībai 4505959 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Vinets Veldre | attēls = | mazs_att = | apraksts = | amats = [[Latvijas Republikas Veselības ministrs]] | term_sākums = {{Dat|2007|01|25|N}} | term_beigas = {{Dat|2007|12|20|N}} | prezidents = [[Vaira Vīķe-Freiberga]]<br />[[Valdis Zatlers]] | premjers = [[Aigars Kalvītis]] | priekštecis = | pēctecis = | amats2 = [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrs]] | term_sākums2 = {{Dat|2007|12|20|N}} | term_beigas2 = {{Dat|2009|03|12|N}} | prezidents2 = [[Valdis Zatlers]] | premjers2 = [[Ivars Godmanis]] | priekštecis2 = | pēctecis2 = | dzim_dati = {{Dat|1971|03|27|N}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|td=Latvija}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = [[latvietis]] | partija = [[Tautas partija]] <small>(2007-2010)</small> | dzīvesb = | profesija = veterinārārsts | alma_mater = [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Vinets Veldre''' (dzimis {{Dat|1971|3|27}}) ir [[latvieši|latviešu]] veterinārārsts, ierēdnis un bijušais [[politiķis]], bijis [[Latvijas veselības ministrs]] un [[Latvijas aizsardzības ministrs]], bijis [[Tautas partija]]s biedrs.<ref name="cvk.lv1" /><ref name="db.lv1">[http://www.db.lv/citas-zinas/jaunais-veselibas-ministrs-vinets-veldre-110832 db.lv raksts par Vineta iecelšānu, kā veselības ministru]</ref> V. Veldre ir ieguvis veterinārārsta izglītību [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija]]s Veterinārmedicīnas fakultātē, vēlāk ieguvis diplomus un sertifikātus [[Vācija|Vācijā]] (pārtikas drošība), [[Dānija|Dānijā]] (sabiedrības veselība), [[Zviedrija|Zviedrijā]] (veterināra tiesu ekspertīze), [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] (civilā aizsardzība), [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] (ātra reaģēšana katastrofu un sērgu gadījumos). No 1995. līdz 2007. gadam V. Veldre izveidoja un strādāja [[Valsts Pārtikas un Veterinārais dienests|Pārtikas un Veterinārajā dienestā]],<ref name="cvk.lv1">[http://sv2014.cvk.lv/saraksti/fcbaf3e7201d.html cvk.lv 2014. gada saeimas vēlēšanu informācija par Veldri]</ref> kopš 1999. gada bija galvenais valsts pārtikas un veterinārais inspektors, Latvijas pilnvarotais pārstāvis Starptautiskajā Epizootiju birojā Parīzē. == Politiskā darbība == {{Dat|2007|1|25}}, no amata atkāpjoties [[Gundars Bērziņš (politiķis)|G. Bērziņam]], V. Veldre, būdams bezpartijisks [[Tautas partija]]s virzīts kandidāts, kļuva par [[Latvijas Veselības ministrs|veselības ministru]] [[Aigars Kalvītis|A. Kalvīša]] vadītajā [[Kalvīša 2. Ministru kabinets|valdībā]], kas izraisīja sabiedrības neizpratni, jo viņa līdzšinējā pieredze vairāk bija saistīta ar mājdzīvnieku veselības aprūpi, kā arī pārtikas ražošanas uzraudzību. {{Dat|2007|10|19|Ģ}} V. Veldre iestājās Tautas partijā. Pēc [[Aigars Kalvītis|A. Kalvīša]] [[Kalvīša 2. Ministru kabinets|valdības]] demisijas tika izvirzīts [[Latvijas Aizsardzības ministrs|aizsardzības ministra]] amatam [[Ivars Godmanis|I.Godmaņa]] [[Godmaņa Ministru kabinets|valdībā]], neraugoties uz pieredzes trūkumu aizsardzības jomā. Pēc valdības apstiprināšanas no [[2007. gads|2007]]. gada [[20. decembris|20. decembra]] līdz [[2009. gads|2009]]. gada [[12. marts|12. martam]] ieņēma [[Latvijas Aizsardzības ministrs|aizsardzības ministra]] amatu. Apbalvots ar personīgo ieroci no Ministru Prezidenta, pēc ministra amata atstāšanas apbalvots ar [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|bruņoto spēku]], Militārās pretizlūkošanas dienesta, [[Latvijas Valsts robežsardze|robežsardzes]], muitas, [[Latvijas Republikas Zemkopības ministrija|Zemkopības ministrija]]s apbalvojumiem.{{fact}} == Privātā dzīve == V. Veldre ir precējies, ģimenē ir meita. Vaļasprieki: literatūra, zirgu sports, stenda šaušana, tuvcīņa. == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Gundars Bērziņš (politiķis)|Gundars Bērziņš]] | virsraksts = [[Latvijas veselības ministrs]] | periods = {{Dat|2007|1|25|N}} — {{Dat|2007|12|20|N}} | pēc = [[Ivars Eglītis]]}} {{Amatu secība | pirms = [[Atis Slakteris]] | virsraksts = [[Latvijas aizsardzības ministrs]] | periods = {{Dat|2007|12|20|N}} — {{Dat|2009|03|12|N}} | pēc = [[Imants Lieģis]] }} {{kastes beigas}} {{Godmaņa Ministru kabinets}} {{Kalvīša 2. Ministru kabinets}} {{DEFAULTSORT:Veldre, Vinets}} [[Kategorija:1971. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Tautas Partijas politiķi]] [[Kategorija:Latvijas aizsardzības ministri]] [[Kategorija:Latvijas veselības ministri]] [[Kategorija:Latvijas veterinārārsti]] [[Kategorija:Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes absolventi]] 8buf4kfwwi3zj0zed8ywunykbc054pb 4505961 4505959 2026-08-12T08:22:48Z Biafra 13794 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-44256-39|~2026-44256-39]], atjaunoju versiju, ko saglabāja EdgarsBot 3830313 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Vinets Veldre | attēls = | mazs_att = | apraksts = | amats = [[Latvijas Republikas Veselības ministrs]] | term_sākums = {{Dat|2007|01|25|N}} | term_beigas = {{Dat|2007|12|20|N}} | prezidents = [[Vaira Vīķe-Freiberga]]<br />[[Valdis Zatlers]] | premjers = [[Aigars Kalvītis]] | priekštecis = [[Gundars Bērziņš (politiķis)|Gundars Bērziņš]] | pēctecis = [[Ivars Eglītis]] | amats2 = [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrs]] | term_sākums2 = {{Dat|2007|12|20|N}} | term_beigas2 = {{Dat|2009|03|12|N}} | prezidents2 = [[Valdis Zatlers]] | premjers2 = [[Ivars Godmanis]] | priekštecis2 = [[Atis Slakteris]] | pēctecis2 = [[Imants Lieģis]] | dzim_dati = {{Dat|1971|03|27|N}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|td=Latvija}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = [[latvietis]] | partija = [[Tautas partija]] <small>(2007-2010)</small> | dzīvesb = Laila Veldre | profesija = veterinārārsts | alma_mater = [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Vinets Veldre''' (dzimis {{Dat|1971|3|27}}) ir [[latvieši|latviešu]] veterinārārsts, ierēdnis un bijušais [[politiķis]], bijis [[Latvijas veselības ministrs]] un [[Latvijas aizsardzības ministrs]], bijis [[Tautas partija]]s biedrs.<ref name="cvk.lv1" /><ref name="db.lv1">[http://www.db.lv/citas-zinas/jaunais-veselibas-ministrs-vinets-veldre-110832 db.lv raksts par Vineta iecelšānu, kā veselības ministru]</ref> V. Veldre ir ieguvis veterinārārsta izglītību [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija]]s Veterinārmedicīnas fakultātē, vēlāk ieguvis diplomus un sertifikātus [[Vācija|Vācijā]] (pārtikas drošība), [[Dānija|Dānijā]] (sabiedrības veselība), [[Zviedrija|Zviedrijā]] (veterināra tiesu ekspertīze), [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] (civilā aizsardzība), [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] (ātra reaģēšana katastrofu un sērgu gadījumos). No 1995. līdz 2007. gadam V. Veldre izveidoja un strādāja [[Valsts Pārtikas un Veterinārais dienests|Pārtikas un Veterinārajā dienestā]],<ref name="cvk.lv1">[http://sv2014.cvk.lv/saraksti/fcbaf3e7201d.html cvk.lv 2014. gada saeimas vēlēšanu informācija par Veldri]</ref> kopš 1999. gada bija galvenais valsts pārtikas un veterinārais inspektors, Latvijas pilnvarotais pārstāvis Starptautiskajā Epizootiju birojā Parīzē. == Politiskā darbība == {{Dat|2007|1|25}}, no amata atkāpjoties [[Gundars Bērziņš (politiķis)|G. Bērziņam]], V. Veldre, būdams bezpartijisks [[Tautas partija]]s virzīts kandidāts, kļuva par [[Latvijas Veselības ministrs|veselības ministru]] [[Aigars Kalvītis|A. Kalvīša]] vadītajā [[Kalvīša 2. Ministru kabinets|valdībā]], kas izraisīja sabiedrības neizpratni, jo viņa līdzšinējā pieredze vairāk bija saistīta ar mājdzīvnieku veselības aprūpi, kā arī pārtikas ražošanas uzraudzību. {{Dat|2007|10|19|Ģ}} V. Veldre iestājās Tautas partijā. Pēc [[Aigars Kalvītis|A. Kalvīša]] [[Kalvīša 2. Ministru kabinets|valdības]] demisijas tika izvirzīts [[Latvijas Aizsardzības ministrs|aizsardzības ministra]] amatam [[Ivars Godmanis|I.Godmaņa]] [[Godmaņa Ministru kabinets|valdībā]], neraugoties uz pieredzes trūkumu aizsardzības jomā. Pēc valdības apstiprināšanas no [[2007. gads|2007]]. gada [[20. decembris|20. decembra]] līdz [[2009. gads|2009]]. gada [[12. marts|12. martam]] ieņēma [[Latvijas Aizsardzības ministrs|aizsardzības ministra]] amatu. Apbalvots ar personīgo ieroci no Ministru Prezidenta, pēc ministra amata atstāšanas apbalvots ar [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|bruņoto spēku]], Militārās pretizlūkošanas dienesta, [[Latvijas Valsts robežsardze|robežsardzes]], muitas, [[Latvijas Republikas Zemkopības ministrija|Zemkopības ministrija]]s apbalvojumiem.{{fact}} == Privātā dzīve == V. Veldre ir precējies, ģimenē ir meita. Vaļasprieki: literatūra, zirgu sports, stenda šaušana, tuvcīņa. == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Gundars Bērziņš (politiķis)|Gundars Bērziņš]] | virsraksts = [[Latvijas veselības ministrs]] | periods = {{Dat|2007|1|25|N}} — {{Dat|2007|12|20|N}} | pēc = [[Ivars Eglītis]]}} {{Amatu secība | pirms = [[Atis Slakteris]] | virsraksts = [[Latvijas aizsardzības ministrs]] | periods = {{Dat|2007|12|20|N}} — {{Dat|2009|03|12|N}} | pēc = [[Imants Lieģis]] }} {{kastes beigas}} {{Godmaņa Ministru kabinets}} {{Kalvīša 2. Ministru kabinets}} {{DEFAULTSORT:Veldre, Vinets}} [[Kategorija:1971. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Tautas Partijas politiķi]] [[Kategorija:Latvijas aizsardzības ministri]] [[Kategorija:Latvijas veselības ministri]] [[Kategorija:Latvijas veterinārārsti]] [[Kategorija:Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes absolventi]] grdi1o4y9pjy1vyymifxvvwijphvyu3 4505962 4505961 2026-08-12T08:24:06Z Biafra 13794 sievas vārds gan ir atrodams medijos, bet īpašas nepieciešamības nav, nav publiska persona, arī pats raksta subjekts nav vairs aktivs politikā. 4505962 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Vinets Veldre | attēls = | mazs_att = | apraksts = | amats = [[Latvijas Republikas Veselības ministrs]] | term_sākums = {{Dat|2007|01|25|N}} | term_beigas = {{Dat|2007|12|20|N}} | prezidents = [[Vaira Vīķe-Freiberga]]<br />[[Valdis Zatlers]] | premjers = [[Aigars Kalvītis]] | priekštecis = [[Gundars Bērziņš (politiķis)|Gundars Bērziņš]] | pēctecis = [[Ivars Eglītis]] | amats2 = [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrs]] | term_sākums2 = {{Dat|2007|12|20|N}} | term_beigas2 = {{Dat|2009|03|12|N}} | prezidents2 = [[Valdis Zatlers]] | premjers2 = [[Ivars Godmanis]] | priekštecis2 = [[Atis Slakteris]] | pēctecis2 = [[Imants Lieģis]] | dzim_dati = {{Dat|1971|03|27|N}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|td=Latvija}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = [[latvietis]] | partija = [[Tautas partija]] <small>(2007-2010)</small> | dzīvesb = | profesija = veterinārārsts | alma_mater = [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Vinets Veldre''' (dzimis {{Dat|1971|3|27}}) ir [[latvieši|latviešu]] veterinārārsts, ierēdnis un bijušais [[politiķis]], bijis [[Latvijas veselības ministrs]] un [[Latvijas aizsardzības ministrs]], bijis [[Tautas partija]]s biedrs.<ref name="cvk.lv1" /><ref name="db.lv1">[http://www.db.lv/citas-zinas/jaunais-veselibas-ministrs-vinets-veldre-110832 db.lv raksts par Vineta iecelšānu, kā veselības ministru]</ref> V. Veldre ir ieguvis veterinārārsta izglītību [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija]]s Veterinārmedicīnas fakultātē, vēlāk ieguvis diplomus un sertifikātus [[Vācija|Vācijā]] (pārtikas drošība), [[Dānija|Dānijā]] (sabiedrības veselība), [[Zviedrija|Zviedrijā]] (veterināra tiesu ekspertīze), [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] (civilā aizsardzība), [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] (ātra reaģēšana katastrofu un sērgu gadījumos). No 1995. līdz 2007. gadam V. Veldre izveidoja un strādāja [[Valsts Pārtikas un Veterinārais dienests|Pārtikas un Veterinārajā dienestā]],<ref name="cvk.lv1">[http://sv2014.cvk.lv/saraksti/fcbaf3e7201d.html cvk.lv 2014. gada saeimas vēlēšanu informācija par Veldri]</ref> kopš 1999. gada bija galvenais valsts pārtikas un veterinārais inspektors, Latvijas pilnvarotais pārstāvis Starptautiskajā Epizootiju birojā Parīzē. == Politiskā darbība == {{Dat|2007|1|25}}, no amata atkāpjoties [[Gundars Bērziņš (politiķis)|G. Bērziņam]], V. Veldre, būdams bezpartijisks [[Tautas partija]]s virzīts kandidāts, kļuva par [[Latvijas Veselības ministrs|veselības ministru]] [[Aigars Kalvītis|A. Kalvīša]] vadītajā [[Kalvīša 2. Ministru kabinets|valdībā]], kas izraisīja sabiedrības neizpratni, jo viņa līdzšinējā pieredze vairāk bija saistīta ar mājdzīvnieku veselības aprūpi, kā arī pārtikas ražošanas uzraudzību. {{Dat|2007|10|19|Ģ}} V. Veldre iestājās Tautas partijā. Pēc [[Aigars Kalvītis|A. Kalvīša]] [[Kalvīša 2. Ministru kabinets|valdības]] demisijas tika izvirzīts [[Latvijas Aizsardzības ministrs|aizsardzības ministra]] amatam [[Ivars Godmanis|I.Godmaņa]] [[Godmaņa Ministru kabinets|valdībā]], neraugoties uz pieredzes trūkumu aizsardzības jomā. Pēc valdības apstiprināšanas no [[2007. gads|2007]]. gada [[20. decembris|20. decembra]] līdz [[2009. gads|2009]]. gada [[12. marts|12. martam]] ieņēma [[Latvijas Aizsardzības ministrs|aizsardzības ministra]] amatu. Apbalvots ar personīgo ieroci no Ministru Prezidenta, pēc ministra amata atstāšanas apbalvots ar [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|bruņoto spēku]], Militārās pretizlūkošanas dienesta, [[Latvijas Valsts robežsardze|robežsardzes]], muitas, [[Latvijas Republikas Zemkopības ministrija|Zemkopības ministrija]]s apbalvojumiem.{{fact}} == Privātā dzīve == V. Veldre ir precējies, ģimenē ir meita. Vaļasprieki: literatūra, zirgu sports, stenda šaušana, tuvcīņa. == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Gundars Bērziņš (politiķis)|Gundars Bērziņš]] | virsraksts = [[Latvijas veselības ministrs]] | periods = {{Dat|2007|1|25|N}} — {{Dat|2007|12|20|N}} | pēc = [[Ivars Eglītis]]}} {{Amatu secība | pirms = [[Atis Slakteris]] | virsraksts = [[Latvijas aizsardzības ministrs]] | periods = {{Dat|2007|12|20|N}} — {{Dat|2009|03|12|N}} | pēc = [[Imants Lieģis]] }} {{kastes beigas}} {{Godmaņa Ministru kabinets}} {{Kalvīša 2. Ministru kabinets}} {{DEFAULTSORT:Veldre, Vinets}} [[Kategorija:1971. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Tautas Partijas politiķi]] [[Kategorija:Latvijas aizsardzības ministri]] [[Kategorija:Latvijas veselības ministri]] [[Kategorija:Latvijas veterinārārsti]] [[Kategorija:Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes absolventi]] 7n3buq8lrz0gongysi358plrgm2p9x3 0 33186 4505808 4492862 2026-08-11T17:25:02Z Asignotac 109310 Vairāki informācijas precizējumi 4505808 wikitext text/x-wiki {{Latvijas P ceļa infokaste | numurs = 62 | nosaukums = Krāslava—Preiļi—Madona (Madonas apvedceļš) | karte = Road P62 Latvia.svg | attēls = P62-Lazdona.jpg | leģenda =P62 Lazdonā | garums = 147,9 | ārpus_pilsētas = 136,7 | ceļš_pilsētā = 10,8 | sakrīt = 0,3 | segums = asfalts | reģions = [[Latgale]], [[Vidzeme]] | paraksts = Autoceļš P62 [[Lazdona|Lazdonā]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{pilsētas zīme}} [[Krāslava]] {{A ceļš|6}} [[Aglonas iela (Krāslava)|Aglonas iela]]}} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Augstkalne (Ūdrīšu pagasts)|Augstkalne]] }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Krāslavas stacija|Stacija Krāslava]] }} {{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Daugavpils—Indra]] }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Kombuļi]] }} {{Maršruta tabula/upe||[[Dubna (upe)|Dubna]] }} {{Maršruta tabula/ciems zils||[[Grāveri]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{pilsētas zīme}} [[Aglona]] {{P ceļš|60}} }} {{Maršruta tabula/aplis||[[Kļins]] {{A ceļš|13}} {{E ceļš|262}}}} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Aglonas stacija]] }} {{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Rēzekne—Daugavpils]] }} {{Maršruta tabula/ciems zils||[[Kastīre]] }} {{Maršruta tabula/upe||[[Jaša]] }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Anspoki]] }} {{Maršruta tabula/upe||[[Preiļupe|Preiļupīte]] }} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Preiļi]]; [[Aglonas iela (Preiļi)|Aglonas iela]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|58}} }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|63}} }} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Preiļi]]; [[Brīvības iela (Preiļi)|Brīvības iela]]}} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Līči (Preiļu pagasts)|Līči]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Prīkuļi]] }} {{Maršruta tabula/upe||[[Sauna (upe)|Sauna]] }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Rudzāti]] }} {{Maršruta tabula/upe||[[Ūša]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Troškas (Atašienes pagasts)|Troškas]] {{A ceļš|12}} {{E ceļš|22}} }} {{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Krustpils—Rēzekne II]] }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Atašiene]] }} {{Maršruta tabula/upe||[[Ataša]] }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Mētriena]] }} {{Maršruta tabula/upe||[[Aiviekste]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||Mūrnieki {{P ceļš|82}} }} {{Maršruta tabula/upe||[[Kuja]] }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Lazdona]] }} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Madona]]; [[Rūpniecības iela (Madona)|Rūpniecības iela]]}} {{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|37}} }} {{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|30}} }} {{Maršruta tabula/aplis||{{pilsētas zīme}} [[Madona]] {{P ceļš|37}} [[Rūpniecības iela (Madona)|Rūpniecības iela]]}} |} |} '''P62''' autoceļš '''Krāslava—Preiļi—Madona (Madonas apvedceļš)''' ir [[Latvijas reģionālie autoceļi|reģionālais]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]], kas savieno [[Krāslava|Krāslavu]] caur [[Preiļi]]em ar [[Madona|Madonu]].<ref>{{valsts ceļi}}</ref> Tas ir garākais reģionālais ceļš valstī, ar kopgarumu 147,9 km. No [[2018. gads|2018]]. gada rudens ceļš visā garumā klāts ar [[asfaltbetons|asfaltbetona]] segumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/uncategorized/fotoreportaza-atklati-autocela-kraslava-preili-madona-atjaunotie-posmi-tagad-cels-asfaltets-visa-garuma/|title=Fotoreportāža: Atklāti autoceļa Krāslava–Preiļi–Madona atjaunotie posmi; tagad ceļš asfaltēts visā garumā|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2019-08-09|date=2018-11-15|language=lv}}</ref> Ceļš šķērso [[Krāslavas novads|Krāslavas]], [[Preiļu novads|Preiļu]], [[Līvānu novads|Līvānu]], [[Jēkabpils novads|Jēkabpils]] un [[Madonas novads|Madonas]] novadu. Autoceļa maršruta trases kopgarums ir 147,9 km, no kuriem 136,7 ir valsts pārziņā esoši ceļa posmi, 10,8 km ir maršrutā ietvertas pašvaldību ielas, bet 0,4 km ir sakrītoši posmi ar citiem valsts autoceļiem. Krāslavā maršrutā ietilpst Aglonas iela (0,0. - 0,8. km), Preiļos tajā ietilpst Aglonas un Brīvības iela (57,6. - 61,0. km), savukārt Madonā - Rūpniecības iela (141,4. - 147,9. km).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=198589|title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem|website=LIKUMI.LV|access-date=2026-08-11|language=lv}}</ref> == Satiksme == Autoceļa satiksmes intensitāte un kravas transporta īpatsvars 2025. gadā:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-10|language=lv}}</ref> * no Krāslavas līdz Aglonai (0,0. - 31,97. km): 1,2 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 14% kravas transports * no Aglonas līdz krustojumam ar A13 un Aglonas stacijai (31,97. - 40,73. km): 1,5 tūkstoši tr.l. diennaktī, 18% kravas transports * no krustojuma ar A13 un Aglonas stacijas līdz Preiļiem (40,73. - 57,5. km): 1,9 tūkstoši tr.l. diennaktī, 13% kravas transports * no Preiļiem līdz Prīkuļiem (60,95. - 70,6. km): 0.8 tūkstoši tr.l. diennaktī, 10% kravas transports * no Prīkuļiem līdz krustojumam ar A12 (Rēzeknes šoseju) (70,6. - 99,5. km).: 0,4 tūkstoši tr.l. diennaktī, 8% kravas transports * no krustojuma ar A12 līdz Mētrienai (99,5. - 129,0. km): 0,4 tūkstoši tr.l. diennaktī, 8% kravas transports * no Mētrienas līdz Madonai (129,0, - 141,38. km): 1 tūkstotis tr.l. diennaktī, 7% kravas transports == Vēsture == Lai savienotu Aglonas pilsētas centru ar Aglonas staciju, 1934. gadā attiecīgajā posmā uzsākās 5,9 km garas šosejas izbūve. Būvdarbu ietvaros izpildīti 32 tūkstoši m³ zemes darbu un iestrādāti 6 tūkstoši m³ laukakmeņu. Būvdarbu kopizmaksas bija 10 tūkstoši lati.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas zemes ceļi|last=Sviķis|first=Hamilkārs|publisher=Latvijas Valsts ceļi|pages=85}}</ref> 2004. gadā tika veikta autoceļa pārbūve 1,6 km garumā no Aglonas stacijas līdz Bašķiem (42,6. — 44,2. km). Darbi tika finansēti ar ES struktūrfondu līdzfinansējumu projektā "Asfaltēto segumu pastiprināšana 1. šķiras autoceļu maršrutos", ko ietvaros visā Latvijā kopumā tika pārbūvēti 1. šķiras autoceļi 37,5 km garumā.<ref>{{Publikācijas atsauce|date=2004. gada janvāris|title=Autoceļiem finansēs piecas programmas|journal=Autoceļu Avīze}}</ref> 2014. gadā tika veikta autoceļa pārbūve posmā no Atašienes līdz Mētrienai (113,4. - 122,2. km). Būvdarbus veica AS "A.C.B.". Projekta īstenošanai nepieciešamās zemes iegādes izdevumi tika finansēti no 2007.–2013. gada ERAF programmas līdzekļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://acb.lv/en/projects/valsts-1skiras-autocela-p62-kraslava-preili-madona-posma-1134-1222km-rekonstrukcija|title=Valsts 1.šķiras autoceļa P62 Krāslava-Preiļi-Madona posma 113,4-122,2km rekonstrukcija|website=acb.lv|access-date=2026-08-11|language=en}}</ref> No 2014. gada decembra līdz 2017. gada oktobrim tika pārbūvēts 9,2 km garš autoceļa posms no Atašienes līdz Ļūmāniem (104,2. - 113,4. km). Būvdarbu ietvaros tika pārbūvēta autoceļa sega, tilts pār Atašu un Ilzītes caurteka. Būvdarbus veica SIA "Saldus ceļinieks". Projekta kopējās izmaksas bija 4,179 miljoni eiro, no kuriem līdzfinansējumu 3,552 miljonus eiro nodrošināja Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF).<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/eraf-lidzfinansetie-valsts-regionalo-autocelu-parbuves-objekti-2014-2020-gada-planosanas-perioda/|title=ERAF līdzfinansētie valsts reģionālo autoceļu pārbūves objekti 2014.–2020. gada plānošanas periodā - Latvijas Valsts ceļi|work=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-08-11|language=lv-LV}}</ref> 2017. gadā tika veikta autoceļa pārbūve posmā no Krāslavas līdz Krāslavas stacijai (0,8. — 4,0. km). Būvdarbu ietvaros tika pārbūvēta autoceļa asfalta segums, izbūvētas jaunas betona teknes un apmales, kā arī atjaunots tilts pār Jāņupīti. Darbus veica SIA "Lemminkainen Latvija" par līgumcenu 3,3 miljoni eiro (ar PVN), ko līdzfinansēja ar ERAF līdzekļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/sakas-remontdarbi-uz-autocela-kraslava-preili-madona/|title=Sākas remontdarbi uz autoceļa Krāslava–Preiļi–Madona|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-07-09|date=2017-03-28|language=lv}}</ref> 2017. gadā Aglonā (32,73. — 33,75. km) tika izbūvēts bruģēts apgaismots gājēju un velobraucēju ceļš. Darbu ietvaros tika atjaunotas divas autobusu pieturvietas, iztīrītas caurtekas un atjaunota ūdens novades sistēma. Darbus veica SIA "Ceļi un tilti" par līgumcenu 362 tūkstoši eiro (ar PVN), ko finansēja no valsts budžeta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/aglona-izbuvets-gajeju-un-velocels/|title=Aglonā izbūvēts gājēju un veloceļš|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-07-09|date=2017-08-11|language=lv}}</ref> 2017. gadā tika atjaunots autoceļa segums posmā no Grāveriem līdz Aglonai (19,99. - 30,56. km). Būvdarbu ietvaros tika veikts iesēdumu remonts, ceļa profila labošana ar izlīdzinošo frēzēšanu un asfalta kārtas ieklāšana, kā arī sakārtota ūdens novades sistēma un atjaunotas autobusu pieturvietas. Darbus veica SIA "Latgales Ceļdaris" par līgumcenu 1,25 miljoni eiro (ar PVN), ko finansēja no valsts budžeta. Asfaltbetona posms šajā posmā iepriekš bija ieklāts 1988. gadā, bet virsmas apstrāde tam veikta 2010. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgaleslaiks.lv/raksti/2017-07-18-sakas-remontdarbi-posma-no-graveriem-lidz-aglonai|title=Sākas remontdarbi posmā no Grāveriem līdz Aglonai|website=Latgales Laiks|access-date=2026-08-11|language=lv}}</ref> No 2017. līdz 2018. gadam tika veikta ceļa pārbūve divos posmos. Posmā no Bašķiem līdz Kastīrei 13 km garumā tika izbūvēta jauna segas konstrukcija, apjomīga ceļa kūdras pamatu nomaiņa ar smilti, nostiprinātas nogāzes, atjaunota ūdens novades sistēma un sabiedriskā transporta pieturvietas, kā arī atjaunoti tilti pār Preiļupi un Jāšu. Būvdarbus veica SIA "YIT Infra Latvija" par līgumcenu 17,46 miljoni eiro (ar PVN), no kā 85% līdzfinansēja ERAF. Posmā no Steķiem līdz Atašienei 11 km garumā tika veikta pilna ceļa pamatu pārbūve un asfalta segas izbūve iepriekšējā grants seguma vietā, iztaisnoti vairāki līkumi, kā arī pārbūvēta Neretas upes cauretka ar monolīta betona konstrukciju. Būvdarbus veica SIA "Binders" par līgumcenu 9,47 miljoni eiro (ar PVN), no kā 85% līdzfinansēja ERAF. Pēc šo posmu pārbūves pabeigšanas, autoceļš visā tā garumā tika klāts ar asfaltbetona segumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/fotoreportaza-atklati-autocela-kraslava-preili-madona-atjaunotie-posmi-tagad-cels-asfaltets-visa-garuma/|title=Fotoreportāža: Atklāti autoceļa Krāslava–Preiļi–Madona atjaunotie posmi; tagad ceļš asfaltēts visā garumā|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-07-09|date=2018-11-15|language=lv}}</ref> 2020. gadā ar virsmas apstrādes metodi tika atjaunots autoceļa segums posmā no Mētrienas līdz Madonai (122,2. - 141,38. km).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/317265-lvc-iepirkumi-vai-cenu-aptaujas-izsludinatas-58-no-71-papildu-celu-buvdarbu-objektiem-2020|title=LVC: Iepirkumi vai cenu aptaujas izsludinātas 58 no 71 papildu ceļu būvdarbu objektiem - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-08-11|language=lv}}</ref> 2021. gadā ar virsmas apstrādes metodi tika atjaunots autoceļa segums posmā no Preiļiem līdz Prīkuļiem (60,95. - 70,77. km).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2021/03/AA-pavasaris-2021-nonprint_end-1.pdf|title=Autoceļu Avīze Februāris 2021.}}</ref> 2025. gadā vairākos autoceļu posmos tika veikta seguma atjaunošana un satiksmes organizācijas uzlabojumi. Darbi tika veikti posmos no Krāslavas līdz Krāslavas stacijai (0,80. - 4,00. km), no Aglonas līdz krustojumam ar autoceļu A13 un pie Aglonas stacijas (40,89. - 42,70. km un 42,70. - 44,15. km).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2025/07/21.07.2025.-27.07.2025.pdf|title=Nedēļas atskaite par plānotājiem būvdarbiem un ar tiem saistītiem satiksmes ierobežojumiem valsts autoceļu būvobjektos}}</ref> == Apdzīvotās vietas pie autoceļa == * [[Krāslava]] * [[Augstkalne (Ūdrīšu pagasts)|Augstkalne]] * [[Krāslavas stacija]] * [[Kombuļi]] * [[Grāveri]] * [[Aglona]] * [[Aglonas stacija]] * [[Kastīre]] * [[Anspoki]] * [[Preiļi]] * [[Līči (Preiļu pagasts)|Līči]] * [[Rudzāti]] * [[Atašiene]] * [[Lazdona]] * [[Madona]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas reģionālie autoceļi}} [[Kategorija:Valsts reģionālie autoceļi|P062]] [[Kategorija:Aglonas pagasts|P062]] cwpnf5opk934qlt1syk2sd1zbq1bb73 0 37668 4505744 4491806 2026-08-11T14:37:20Z Bendžamins 76862 /* Dzimuši */ 4505744 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|1928. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|1928. gads Latvijā}} {{Gadu navigācija|1928}} {{Gada citi notikumi|1928}} {{Gads citos kalendāros|1928}} '''1928. gads''' ({{Rom sk gadam|1928}}) bija garais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[svētdiena|svētdienā]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — [[Igaunija|Igaunijā]] notika valūtas maiņa no [[Igaunijas marka|markas]] uz [[Igaunijas krona|kronu]]. * [[11. janvāris]] — [[Josifs Staļins|Staļins]] izsūtīja [[Ļevs Trockis|Trocki]] trimdā uz [[Almati|Alma-Atu]]. === Februāris === * [[11. februāris]] — [[Šveice]]s pilsētā [[Sanktmorica|Sanktmoricā]] sākās [[1928. gada ziemas olimpiskās spēles|otrās ziemas olimpiskās spēles]]. === Marts === * [[12. marts]] — [[Malta]] kļuva par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] domīniju. === Aprīlis === * [[22. aprīlis]] — spēcīga [[zemestrīce]] nopostīja [[Korinta]]s pilsētu [[Grieķija|Grieķijā]]. <!-- === Maijs === === Jūnijs === --> === Jūlijs === * [[20. jūlijs]] — izveidota [[Bolīvijas Centrālā banka]]. * [[28. jūlijs]] — [[Nīderlande]]s galvaspilsētā [[Amsterdama|Amsterdamā]] tika atklātas [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskās spēles]]. === Augusts === * [[augusts]] — dibināta [[Izraēlas Futbola asociācija]]. * [[25. augusts]] — [[Zogu I|Ahmeds Cogolli]] pasludināja sevi par [[Albānija]]s karali. Kronēšana notika 1. septembrī. === Septembris === * [[1. septembris]] — dibināta [[Albānija|Albānijas karaliste]], par karali sevi pasludināja [[Zogu I]]. * [[3. septembris]] — [[Aleksandrs Flemings]] atklāja [[penicilīni|penicilīnu]]. * [[25. septembris]] — ASV dibināts uzņēmums ''Galvin Manufacturing Corporation'' (vēlākais ''[[Motorola]]''). === Novembris === * [[1. novembris]] — [[Turcija|Turcijā]] ieviesa jaunu [[turku valoda]]s alfabētu, nomainot [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]] ar [[latīņu raksts|latīņu alfabētu]]. === Decembris === * [[10. decembris]] — Par [[Austrija]]s 3. prezidentu kļuva [[Vilhelms Miklass]], nomainot [[Mihaels Hainišs|Mihaelu Hainišu]]. == Dzimuši == ;Janvāris * [[5. janvāris]]: ** [[Zulfikārs Ali Bhuto]] (''Zulfikar Ali Bhutto''), Pakistānas politiķis (miris 1979. gadā) ** [[Volters Mondeils]] (''Walter Mondale''), ASV viceprezidents, politiķis (miris 2021. gadā) * [[7. janvāris]] — [[Viljams Pīters Bletijs]] (''William Peter Blatty''), ASV rakstnieks un režisors (miris 2017. gadā) * [[18. janvāris]] — [[Aleksandrs Gomeļskis]] (''Александр Яковлевич Гомельский''), krievu basketbola treneris (miris 2005. gadā) * [[23. janvāris]] — [[Žanna Moro]] (''Jeanne Moreau''), franču aktrise (mirusi 2017. gadā) * [[25. janvāris]] — [[Eduards Ševardnadze]] (ედუარდ შევარდნაძე), Gruzijas prezidents (miris 2014. gadā) * [[26. janvāris]] — [[Rožē Vadims]] (''Roger Vadim''), franču kinorežisors (miris 2000. gadā) ;Februāris * [[9. februāris]] — [[Rinuss Mihelss]] (''Rinus Michels''), Nīderlandes futbolists, treneris (miris 2005. gadā) * [[26. februāris]]: ** [[Ariels Šarons]] (אריאל שרון‎), Izraēlas politiķis (miris 2014. gadā) ** [[Anatolijs Fiļipčenko]] (''Анатолий Васильевич Филипченко''), PSRS kosmonauts (miris 2022. gadā) ;Marts * [[1. marts]] — [[Žaks Rivets]] (''Jacques Rivette''), franču kinorežisors un kritiķis (miris 2016. gadā) * [[14. marts]] — [[Frenks Bormans]] (''Frank Borman''), ASV kosmonauts (miris 2023. gadā) * [[19. marts]] — [[Patriks Makgūens]] (''Patrick McGoohan''), īru-amerikāņu aktieris (miris 2009. gadā) * [[20. marts]] — [[Freds Rodžerss]] (''Fred Rogers''), ASV televīzijas programmu vadītājs (miris 2003. gadā) * [[25. marts]] — [[Džeimss Lovels]] (''James Lovell''), ASV kosmonauts, lidotājs (miris 2025. gadā) * [[28. marts]] — [[Zbigņevs Bžeziņskis]] (''Zbigniew Brzezinski''), ASV politiķis, politologs (miris 2017. gadā) ;Aprīlis * [[4. aprīlis]] — [[Meija Endželu]] (''Maya Angelou''), ASV rakstniece, dzejniece, dejotāja un dziedātāja (mirusi 2014. gadā) * [[6. aprīlis]] — [[Džeimss Votsons]] (''James D. Watson''), ASV molekulārbiologs (miris 2025. gadā) * [[7. aprīlis]] — [[Džeimss Gārners]] (''James Garner''), ASV aktieris (miris 2014. gadā) * [[12. aprīlis]] — [[Hārdijs Krīgers]] (''Hardy Krüger''), vācu aktieris un rakstnieks (miris 2022. gadā) * [[22. aprīlis]] — [[Estele Herisa]] (''Estelle Harris''), ASV aktrise un komiķe (mirusi 2022. gadā) ;Maijs * [[4. maijs]] — [[Hosnī Mubāraks]] (محمد حسني سيد مبارك), Ēģiptes prezidents (miris 2020. gadā) * [[10. maijs]] — [[Arnolds Rītels]], (''Arnold Rüütel''), Igaunijas prezidents (miris 2024. gadā) * [[26. maijs]] — [[Džeks Kevorkjans]] (''Jack Kevorkian''), ASV ārsts, eitanāzijas popularizētājs (miris 2011. gadā) * [[30. maijs]] — [[Anjēze Varda]] (''Agnès Varda''), franču kinorežisore (mirusi 2019. gadā) ;Jūnijs * [[14. jūnijs]] — [[Če Gevara]], Latīņamerikas komunists, marksistu revolucionārs (miris 1967. gadā) * [[20. jūnijs]] — [[Mārtins Landau]] (''Martin Landau''), ASV aktieris (miris 2017. gadā) * [[28. jūnijs]] — [[Hanss Blikss]] (''Hans Blix''), Zviedrijas politiķis un diplomāts ;Jūlijs * [[4. jūlijs]] — [[Džampjēro Boniperti]] (''Giampiero Boniperti''), Itālijas futbolists un politiķis (miris 2021. gadā) * [[5. jūlijs]]: ** [[Vladimirs Toporovs]] (''Владимир Николаевич Топоров''), krievu filologs (miris 2005. gadā) ** [[Juris Hartmanis]], latviešu datorzinātnieks (miris 2022. gadā) * [[13. jūlijs]] — [[Valentīns Pikulis]] (''Валентин Саввич Пикуль''), krievu rakstnieks (miris 1990. gadā) * [[20. jūlijs]] — [[Pavels Kohouts]] (''Pavel Kohout''), čehu rakstnieks * [[26. jūlijs]] — [[Stenlijs Kubriks]] (''Stanley Kubrick''), ASV kinorežisors (miris 1999. gadā) ;Augusts * [[5. augusts]] — [[Čons Vonsings]] (Chung Won-shik,정원식), Dienvidkorejas premjerministrs (miris 2020. gadā) * [[6. augusts]] — [[Endijs Vorhols]] (''Andy Warhol''), rusīnu izcelsmes ASV mākslinieks (miris 1987. gadā) * [[7. augusts]] — [[Džeimss Randi]] (''James Randi''), Kanādas, ASV iluzionists un zinātniskais skeptiķis (miris 2020. gadā) * [[14. augusts]] — [[Līna Vertmillere]] (''Lina Wertmüller''), itāļu scenāriste un kinorežisore (mirusi 2021. gadā) * [[15. augusts]] — [[Nikolass Rougs]] (''Nicolas Roeg''), angļu kinorežisors (miris 2018. gadā) * [[31. augusts]] — [[Džeimss Kobērns]] (''James Coburn''), ASV aktieris (miris 2002. gadā) ;Oktobris * [[3. oktobris]] — [[Kāre Villohs]] (''Kåre Willoch''), Norvēģijas premjerministrs (miris 2021. gadā) * [[12. oktobris]] — [[Dživans Gasparjans]] (''Ջիվան Գասպարյան''), armēņu mūziķis un komponists (miris 2021. gadā) * [[25. oktobris]] — [[Peters Naurs]] (''Peter Naur''), dāņu datorzinātnieks (miris 2016. gadā) ;Novembris * [[10. novembris]] — [[Ennio Morrikone]] (''Ennio Morricone''), itāliešu komponists un diriģents (miris 2020. gadā) * [[14. novembris]] — [[Vitālijs Masols]] (''Віталій Андрійович Масол''), Ukrainas politiķis (miris 2018. gadā) == Miruši == * [[6. janvāris]] — [[Alvins Krencleins]] (''Alvin Kraenzlein''), amerikāņu vieglatlēts, četru olimpisko zelta medaļu ieguvējs vieglatlētikā (dzimis 1878. gadā) * [[4. februāris]] — [[Hendriks Lorencs]] (''Hendrik Lorentz''), nīderlandiešu fiziķis (dzimis 1853. gadā) * [[15. februāris]] — [[Herberts Henrijs Askvits]] (''Herbert Henry Asquith''), britu politiķis (dzimis 1852. gadā) * [[25. februāris]] — [[Ģula Kakašs]] (''Kakas Gyula''), ungāru vingrotājs, 1896. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieks (dzimis 1876. gadā) * [[28. februāris]] — [[Armando Diazs]] (''Armando Diaz''), itāļu karavadonis (dzimis 1861. gadā) * [[20. marts]] — [[Viljams Henrijs]] (''William Henry''), poļu izcelsmes Lielbritāniju pārstāvošs peldētājs un ūdenspolo spēlētājs, olimpiskās zelta medaļas ieguvējs (dzimis 1859. gadā) * [[22. aprīlis]] — [[Pjotrs Vrangelis]] (''Пётр Николаевич Врангель''), krievu ģenerālis (dzimis 1878. gadā) * [[18. jūnijs]] — [[Roalds Amundsens]] (''Roald Amundsen''), norvēģu polārpētnieks (dzimis 1872. gadā) * [[1. jūlijs]] — [[Čārlzs Bīčkrofts]] (''Charles Beachcroft''), britu kriketa spēlētājs, olimpiskās zelta medaļas ieguvējs (dzimis 1870. gadā) * [[12. augusts]] — [[Leošs Janāčeks]] (''Leoš Janáček''), čehu komponists (dzimis 1854. gadā) * [[30. augusts]] — ** [[Vilhelms Vīns]] (''Wilhelm Wien''), vācu fiziķis (dzimis 1864. gadā) ** [[Francis fon Štuks]] (''Franz von Stuck''), vācu gleznotājs un skulptors (dzimis 1863. gadā) * [[10. decembris]] — [[Čārlzs Renī Makintošs]] (''Charles Rennie Mackintosh''), skotu arhitekts (dzimis 1868. gadā) * [[21. decembris]] — [[Luidži Kadorna]] (''Luigi Cadorna''), itāļu karavīrs (dzimis 1850. gadā) * [[30. decembris]] — [[Žans Kollā]] (''Jean Collas''), franču regbists un virves vilkšanas pārstāvis, olimpisko medaļu ieguvējs (dzimis 1874. gadā) {{Gg7}} {{Vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:1928. gads| ]] lyy4xbgvrgl170tdk09fhq6zs7x9rxu 0 51686 4505751 4505711 2026-08-11T14:55:48Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-44113-89|~2026-44113-89]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Bai-Bot 4333885 wikitext text/x-wiki {{Karaliskas personas infokaste | vārds =Marija I | vārds_orģ = ''Mary I'' | attēls =Mary_I_of_England.jpg | att_izm= | amats =[[Anglijas karaliene]] | term_sākums = {{dat|1553|07|19}} | term_beigas = {{dat|1558|11|17}} | coronation = {{dat|1547|02|20}} | priekštecis =[[Džeina Greja|Džeina]] vai [[Eduards VI Tjudors|Eduards VI]] | pēctecis = [[Elizabete I]] | dzim_dati ={{dat|1516|2|18}} | dzim_vieta =Plakentijas pils, [[Griniča]], [[Anglijas Karaliste]]<br />({{GBR}}) | dzīves_vieta = | mir_dati ={{miršanas datums un vecums|1558|12|14|1516|2|18}} | mir_vieta = Svētā Džeimsa pils, [[Londona]], [[Anglijas Karaliste]]<br />({{GBR}}) | tēvs =[[Henrijs VIII Tjudors]] | māte =[[Aragonas Katrīna]] | dinastija =[[Tjudoru dinastija]] | dzīvesb =[[Felipe II]] | bērni = | reliģija =[[katoļticība]] | apglabāts =[[Vestminsteras abatija]], [[Londona]], {{GBR}} | paraksts =Mary I Signature.svg | piezīmes = | dzimums = S }} '''Karaliene Marija I Tjudora no Anglijas''' ({{val|en|Queen Mary I Tudor of England}}; 1516—1558) bija [[Īrija]]s un [[Anglijas Karaliste|Anglijas]] karaliene (1553—1558), [[Neapole]]s karaliene-konsorte (1554—1558), [[Aragona]]s, [[Maļorka]]s, [[Valensijas apgabals|Valensijas]], [[Sicīlija]]s un [[Nīderlande]]s savienoto provinču [[Konsorts|konsorte]] (1556—1558), [[Barselona]]s hercogiene (1556—1558). Marijas Tjudoras valdīšanas laikā notika reliģiskās represijas pret protestantiem — visā valstī tika tiesāti un par ķeceriem pasludināti simtiem protestantu. Starp 1555. un 1558. gadu apmēram 280 cilvēku tika publiski sadedzināti uz sārta, par ko viņa guva iesauku "Asiņainā Marija". == Dzīvesgājums == === Bērnība === Marija dzimusi 1516. gada 18. februārī [[Grīnvičas pils|Grīnvičas pilī]], Anglijas karaļa [[Henrijs VIII Tjudors|Henrija VIII]] un [[Aragonas Katrīna]]s ģimenē. Viņa bija vienīgā no pāra bērniem, kas izdzīvoja līdz pilngadībai. Bērnībā Marija saņēma rūpīgu humanitāro izglītību — viņa apguva latīņu, franču un spāņu valodu, spēlēja mūzikas instrumentus. === Attiecības ar tēvu un troņmantniecība === Pēc Henrija VIII laulības šķiršanas no Katrīnas un viņa laulībām ar [[Anna Boleina|Annu Boleinu]], Marijas statuss ievērojami kritās. Viņa tika pasludināta par ārlaulībā dzimušu bērnu un izslēgta no troņmantnieku saraksta. Tikai vēlāk, kad tronī nonāca viņas pusbrālis [[Eduards VI Tjudors|Eduards VI]], Marijas mantošanas tiesības tika daļēji atjaunotas, lai gan viņa saglabāja sarežģītas attiecības ar [[Protestantisms|protestantu]] valdnieku. Pēc Eduarda VI nāves 1553. gadā, viņa pretinieki mēģināja tronī iecelt [[Džeina Greja|Lēdiju Džeinu Greju]]. Tomēr Marija saņēma plašu tautas un aristokrātu atbalstu, īsā laikā atguva varu un tika kronēta par Anglijas un Īrijas karalieni. === Valdīšana === Marija I kļuva slavena ar centieniem atjaunot [[Katoļticība|katoļticību]] [[Anglija|Anglijā]]. Viņa atcēla daļu no protestantiskajām reformām, kas tika ieviestas viņas tēva un pusbrāļa laikā. Tika atjaunota vienotība ar [[Romas Katoļu baznīca|Romas Katoļu baznīcu]]. Laikā, kad pret protestantiem veica reliģiskās represijas, kurās vairāki simti cilvēku tika sadedzināti uz sārta, Marijai deva iesauku “Asiņainā Marija” (''Bloody Mary''). 1554. gadā viņa apprecējās ar Spānijas princi Filipu (vēlāk karali [[Felipe II|Felipi II]]). Šī laulība bija nepopulāra Anglijā, jo daudzi baidījās no spāņu ietekmes. Kā konsorte viņa kļuva arī par Neapoles un Sicīlijas karalieni. No 1556. gada, Filipam II kļūstot par Spānijas karali, Marija bija arī vairākās Spānijas karaļvalstīs un zemēs titulēta valdnieka sieva. ==== Ārpolitika un ekonomika ==== Marijas valdīšana bija iezīmēta ar Anglijas ciešāku saistīšanu Spānijas politiskajā kursā. 1557. gadā Anglija iesaistījās karā pret Franciju, kas noslēdzās ar [[Kalē]] — pēdējās Anglijas teritorijas kontinentā — zaudēšanu 1558. gadā. Tas tika uztverts kā liela nacionāla traģēdija. Ekonomiskās problēmas, slimības epidēmijas un reliģiskās represijas radīja plašu neapmierinātību sabiedrībā, kas grauva Marijas popularitāti. === Nāve un mantinieki === Marija Tjudora nomira 1558. gada 17. novembrī 42 gadu vecumā [[Londona|Londonā]] bez pēcnācējiem. Viņu apglabāja [[Vestminsteras abatija|Vestminsteras abatijā]]. Viņas mantiniece bija pusmāsa [[Elizabete I]], kas kļuva par vienu no ievērojamākajām Anglijas valdniecēm. == Literatūra == * Mary I. Encyclopædia Britannica, 11th ed. London: Cambridge University Press. 1911 * Mary Tudor. / The Catholic Encyclopedia (Volume IX). New York: Robert Appleton Company. 1910 * Эриксон Кэролл. Кровавая Мэри. — Москва, 2002. == Ārējās saites == [[Attēls:Coat of Arms of England (1554-1558).svg|thumb|250px|Karalistes ģerbonis (1554—1558)]] {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://tudorhistory.org/mary/ Eakins, L. E. Mary I. 2004] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20080403233343/http://www.badley.info/history/Mary-I-England.biog.html Mary I Chronology World History Database] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20060517074650/http://www.archsoc.com/games/Mary.html "Bloody Mary: Further Intrigue in the Tudor Court",] Stevens, Garry, 2004. {{en ikona}} * [http://tudorhistory.org/mary/ Mary Tudor takes the Crown — Tudor History] {{en ikona}} {{kastes sākums}} {{Tjudoru dzimtas valdnieki}} {{Amatu secība | pirms = [[Eduards VI Tjudors]] | virsraksts = [[Tjudoru dinastija|Anglijas un Īrijas karaliene]] | periods = 1553—1558 | pēc = [[Elizabete I]]}} {{kastes beigas}} {{Anglijas karaļi}} {{Īrijas karaļi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1516. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1558. gadā mirušie]] [[Kategorija:Londonā dzimušie]] [[Kategorija:Anglijas monarhi]] [[Kategorija:Tjudoru dinastija]] 68qeap3t8ehhimxhaduxeeipfutuuwv 0 56356 4505973 4217742 2026-08-12T10:28:03Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4505973 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|kukaiņiem, kuri ir līdzīgi medus bitēm|Bite (nozīmju atdalīšana)|bite}} {{BioTakso infokaste | attēls = Osmia ribifloris bee.jpg | att_nosaukums = [[Zilā bite]] (''Osmia ribifloris'') | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Arthropoda | tips_lv = Posmkāji | klase = Insecta | klase_lv = Kukaiņi | virskārta=Endopterygota | virskārta_lv=Pilnas pārvērtības kukaiņi | kārta = Hymenoptera | kārta_lv = Plēvspārņi | apakškārta = Apocrita | apakškārta_lv = Iežmauglapsenes | virsdzimta = Apoidea | virsdzimta_lv = Bišu virsdzimta | nenoteikta kārta = Anthophila | nenoteikta kārta_lv = Bites | binomial = Anthophila <small>([[Latreille]], 1804/1807?)</small><ref>[http://taxonomicon.taxonomy.nl/TaxonTree.aspx?id=28306 Taxon: Anthophila Latreille, 1804/1807? - bees]</ref> | izplatība = | iedalījums = Pie bitēm pieder vairākas dzimtas:<br /> * [[Austrālijas zīdbites]] (''Stenotritidae'') * [[Griezējbites]] (''Megachilidae'') * [[Grumbuļbites]] (''Melittidae'') * [[Lielās grumbuļbites]] (''Meganomiidae'') * [[Medusbišu dzimta|Medusbites]] (''Apidae'') * [[Primitīvās grumbuļbites]] (''Dasypodaidae'') * [[Slaidbites]] (''Halictidae'') * [[Smilšbites]] (''Andrenidae'') * [[Zīdbites]] (''Colletidae'') | kategorijas = nē | sinonīmi= * ''Apiformes'' }} '''Bites''' jeb '''bišveidīgie kukaiņi''' (''Anthophila'') ir [[kukaiņi]], kuri ir radniecīgi [[lapsenes|lapsenēm]] un [[skudru dzimta|skudrām]]. Ir zināmas vairāk nekā 20 000 bišu [[suga|sugu]]<ref>Danforth, B.N., Sipes, S., Fang, J., Brady, S.G. (2006) The history of early bee diversification based on five genes plus morphology. Proceedings of the National Academy of Sciences 103: 15118-15123</ref>, kuras iedalītas 9 [[dzimta (bioloģija)|dzimtās]]. Savukārt visas šīs dzimtas ietilpst [[bišu virsdzimta|bišu virsdzimtā]] (''Apoidea''). Bites apdzīvo visus [[kontinenti|kontinentus]], izņemot [[Antarktīda|Antarktīdu]]. == Bišu izskats un īpašības == [[Attēls:Irapuã_-_REFON.jpg|thumb|left|180px|[[Bezdzeloņbites|Bezdzeloņbite]] ''[[Trigona spinipes]]'']] Bites pārtiek no [[nektārs|nektāra]] un [[ziedputekšņi]]em, pirmkārt bitēm barība ir enerģijas avots, un tikai otrkārt tā ir olbaltumvielu un citu vielu avots. Bites savus cirmeņus (bišu kāpurus) baro ar [[bišu maize|bišu maizi]], ko pagatavo no ziedputekšņiem. Lai varētu iegūt nektāru, bitēm ir garš snuķītis un mēle. Tām ir antenas, kas sastāv no 13 posmiem [[trans|traniem]], bet no 12 posmiem sievišķā dzimuma bitēm. Visām bitēm ir 4 spārni, pakaļkājas ir mazākas par pārējām [[kājas|kājām]]. Tāpat kā citiem [[iežmauglapsenes|iežmauglapseņu]] kukaiņiem, bitēm [[dējeklis]] ir pārveidojies [[dzelonis|dzelonī]]. Dzelonis miera stāvoklī ir paslēpts vēderā. Tā kā vēders ir ļoti kustīgs, dzeloņa dūriens vienmēr ir precīzs. Bišveidīgajiem kukaiņiem ir bagātīgs ķermeņa apmatojums un paplašināts kājiņas priekšējais loceklis. Savus pēcnācējus bites audzē ligzdā [[bišu šūnas|šūnās]]. Vismazākā bite ir [[mazā bezdzeloņbite]] (''Trigona minima''), kas pieder [[bezdzeloņbites|bezdzeloņbišu ģintij]] (''Trigona''), šīm bitēm nav dzeloņa un to garums ir 2,1 [[Milimetrs|mm]]. Vislielākā bite pasaulē ir [[Indonēzijas sveķu bite]] (''Megachile pluto''), kas pieder [[griezējbites|griezējbišu dzimtai]] (''Megachilidae''), Indonēzijas sveķu bite var sasniegt 39 mm garumu. Bet [[slaidbites]] (''Halictidae''), kas ir populāras visā [[ziemeļu puslode|ziemeļu puslodē]], ir tik atšķirīgas no bitēm kopumā, ka tiek uzskatītas par [[muša|mušām]] vai [[lapsene|lapsenēm]]. Vislabāk cilvēki atpazīst [[Eiropas medus bite|Eiropas medus biti]] (''Apis mellifera''), kura ražo [[medus|medu]], lai gan medu ražo arī dažas citas bites. Šī bite ir iecienīta [[biškopība|biškopībā]] visā pasaulē. Bišu galvenie ienaidnieki ir dažādi [[putni]]: [[bišu dzenis]] (''Merops apiaster''), [[karaļputni]] (''Tyrannus''), [[zobgaļputni]] (''Mimidae''), kā arī [[spāres]] un lapseņu ģints - [[bišuvilki]] (''Philanthus''). == Augu apputeksnēšana == [[Attēls:Bee Collecting Pollen 2004-08-14.jpg|thumb|left|180px|[[Eiropas medus bite]] apputeksnē ziedu]] Bitēm ir liela nozīme [[augi|augu]] apputeksnēšanā, un dabā tās ir galvenās apputeksnētājas. Bites meklē ziedošus augus, lai sūktu [[nektārs|nektāru]] vai arī lai vāktu [[ziedputekšņi|ziedputekšņus]]. Sūcot nektāru, bite var apputeksnēt ziedu, bet, vācot ziedputekšņus, apputeksnēšanās notiek pilnīgi. Zinātniski ir aprēķināts, ka ⅓ cilvēces pārtikas resursu ir atkarīga no augu apputeksnēšanās, un lielākā daļa augu tiek [[Apputeksnēšana|apputeksnēta]] ar bišu palīdzību, īpaši ar [[Eiropas medus bite]]s (''Apis mellifera'') palīdzību. Lielākā daļa bišu ir pūkainas, to matiņi spēj [[Elektrostatika|elektrostatiski]] uzlādēties, kas palīdz pievilkt ziedputekšņus pie matiņiem, kas aug ne tikai uz ķermeņa, bet arī uz kājām. Ik pa laikam bites savāktos ziedputekšņus aiznes uz ligzdu, notīra un savāc speciālās [[bišu šūnas|šūnās]]. Liela daļa bišu vāc ziedputekšņus no daudziem, dažādiem augiem, bet ir bites, kas apmeklē tikai noteikta auga [[zieds|ziedus]]. Ziedu apmeklēšana var būt bīstama nodarbošanās. Ziedu kausos mēdz slēpties dažādas [[vaboles]] un [[zirnekļi]], kas uzbrūk bitēm. Meklējot ziedus, bites var nomedīt [[putni]] un citi plēsīgi [[kukaiņi]]. == Evolūcija == Bites tāpat kā [[Skudru dzimta|skudras]] ir pārveidojušās [[lapsenes]]. Bišu priekšteči bija lapsenes, kuras ir plēsīgas. Pārmaiņa no plēsīga kukaiņa uz kukaini, kas ēd nektāru un ziedputekšņus iespējams notika tādēļ, ka daudzie nomedītie kukainīši, kas bija paredzēti cirmeņu barošanai, bija aplipuši ar ziedu putekšņiem. Viena no vecākajām fosilajām bitēm, kas atrasta [[Ņūdžersija]]s [[dzintars|dzintara]] gabaliņā, ir bezdzeloņa bite, kas ir apmēram 100 [[miljons|miljonus]] gadus veca<ref>Poinar, G.O. Jr., Danforth, B.N. 2006. A fossil bee from early Cretaceous Burmese amber. Science 314: 614. </ref>. Zinātnieki ir vienojušies, ka starp mūsdienās dzīvojošām bitēm visprimitīvākās bites ir [[primitīvās grumbuļbites]] (''Dasypodaidae''). Kādreiz valdīja uzskats, ka tās ir [[zīdbites]] jeb [[īsmēles bites]] (''Colletidae''), kā arī tās ir bijušas sistematizētas [[grumbuļbites|grumbuļbišu dzimtā]] (''Melittidae''). Tomēr šobrīd zinātnieki uzskata, ka īsā [[mēle]] ir nevis bāzes formas pazīme, bet gan īpašas [[evolūcija]]s pazīme. == Saimes bites == [[Attēls:Bumblebee closeup.jpg|thumb|right|150px|[[Kamenes|Kamene]] (''Bombus''), saimes bite]] Bites var būt gan vientuļnieces, gan veidot lielākas vai mazākas saimes. Visattīstītākās bites ir tās, kas veido lielas saimes: [[medus bites]] (''Apis''), [[kamenes]] (''Bombus'') un [[bezdzeloņa medusbites]] (''Meliponini''). Lielajās saimēs kopā dzīvo [[bišu māte]], [[trans|trani]] un meitas - [[darba bite]]s. Bišu saimes raksturo augsta organizētība ar dalītiem darba pienākumiem. Saimes var būt ļoti lielas, kā [[Eiropas medus bite]]i (''Apis mellifera''), kurai vienā saimē var būt 60 000 bišu, un mazākas saimes kā [[kamenes|kamenēm]] - līdz 200 īpatņiem. Ir bites, kas veido nelielas, daļēji sociālas grupas. Šajās saimēs kopā dzīvo māsas, un tās nedzīvo kopā ar bišu māti, arī šīm bitēm ir darbu dalīšana. Ir primitīvas bišu dzimtas, kas ir sociālas un veido organizētas saimes, bet to uzvedība ir maz pētīta. Šo bišu dzīves veids ir gandrīz nezināms. Vismazāk izpētītās bites ir [[slaidbites]] (''Halictidae'') == Bites vientuļnieces == [[Attēls:Anthidium September 2007-7.jpg|thumb|left|180px|[[Griezējbites|Griezējbite]] (''Megachile''), bite vientuļniece]] Lielākā daļa pārējo bišu, kā [[austrumu namdara bite]] (''Xylocopa virginica''), [[lucernas griezējbite]] (''Megachile rotundata''), [[orhideju bite]] (''Osmia lignaria'') un [[Japānas ragabite]] (''Osmia cornifrons'') ir vientuļnieces, kas jāsaprot tādā veidā, ka katra sievišķā dzimuma bite ir māte, katra veido savu ligzdu, un šīm bitēm nav darba bišu. Bites vientuļnieces neražo [[medus|medu]] un [[bišu vasks|vasku]]. Bites vientuļnieces ir nozīmīgas augu apputeksnētājas, ziedputekšņi ir galvenā bišu [[cirmenis|cirmeņu]] barība. Bieži ziedputekšņi tiek jaukti ar nektāru. Šīs bites ļoti bieži ir viena vai dažu [[augs|augu]] bites, tomēr nektāru sūc no dažādiem augiem. Nav zināma neviena bite, kas vāktu [[nektārs|nektāru]] tikai no viena vai dažiem augiem. Ir bites, kas ziedputekšņu vietā ievāc augu eļļas. Ir augi, kurus efektīgi apputeksnēt var tikai īpašas [[suga]]s bites. Bites vientuļnieces iekārto ligzdas dobos augos, piemēram, [[niedres|niedrēs]], bet visbiežāk tuneļos [[zeme|zemē]]. Bišu māte iekārto ligzdu ar vienu [[ola|olu]], un šajā ligzdā noglabā cirmenim nepieciešamo pārtiku, ligzda tiek rūpīgi noslēgta. Ligzdā var būt arī vairākas šūnas. Ja ligzda tiek iekārtota koka dobumā, tad ārējās šūnās, tajās, kuras atrodas vistuvāk izejai, tiek iedētas vīrišķā dzimuma olas. Bites vientuļnieces nerūpējas par cirmeņiem, ligzda tiek pamesta pēc olu izdēšanas. Parasti bites vientuļnieces pēc tam, kad ir iekārtojušas vienu vai vairākas ligzdas, nomirst. Bites vientuļnieces visbiežāk ir bez dzeloņiem, vai, ja tām ir dzelonis, tas tiek lietots ļoti reti. Ir bišu vientuļnieču sugas, kuru mātes labprāt veido ligzdas tuvu viena otrai, radot šķietamu iespaidu par sociālu struktūru. Reizēm vairākas mātes izmanto vienu ligzdu, bet katra iekārto savam pēcnācējam šūnu ar barības resursu. Šādas bites mēdz saukt par komunālām bitēm. == Parazītbites == [[Attēls:Nomada fulvicornis01.jpg|thumb|150px|[[Dzegužbišu apakšdzimta|Dzegužbite]] (''Nomadinae'')]] Parazītbites jeb dzegužbites rīkojas tāpat kā [[putni]] [[dzeguze]]s. Šādas bites ir vairākās [[bišu virsdzimta]]s (''Apoidea'') [[Dzimta (bioloģija)|dzimtās]]. Viena no tādām parazītbišu apakšdzimtām ir [[dzegužbišu apakšdzimta]] (''Nomadinae''), kas pieder [[bišu dzimta]]i (''Apidae''). Šo bišu mātēm nav spējas savākt ziedputekšņus, un tās nemāk uzbūvēt savas ligzdas, tādēļ tās ielavās "normālo" bišu ligzdās un to šūnās iedēj savas olas. Ižšķiļoties parazībites cirmenis apēd saimnieces bites cirmeni, ja māte to jau nav izdarījusi. Reizēm parazītbite ielavās saimes bišu ligzdās un izdēj daudzas savas olas, dažreiz [[bišu māte]] tiek nogalināta, un tās vietu ieņem parazītbite. Daudzas parazītbites ir radniecīgas kādām bišu sugām, izskatā un izmērā atgādinot biti, kuras ligzdā tā vēlas iekļūt. == Nakts bites == [[Attēls:Two bees in a flower.JPG|thumb|180px|Nakts bites kaktusa ziedā]] Četrām bišu dzimtām: [[smilšbites|smilšbitēm]] (''Andrenidae''), [[zīdbites|zīdbitēm]] (''Colletidae''), [[slaidbites|slaidbitēm]] (''Halictidae'') un [[medusbišu dzimta]]i (''Apidae'') ir sugas, kas izlido vākt ziedputekšņus krēslā vai [[nakts|naktī]]. To acis ir veidotas, lai spētu uztvert visniecīgāko [[gaisma|gaismu]]. Šīs bites apputeksnē augus, kuru [[zieds|ziedi]] atveras vakarā, vai dažas šo sugu bites dzīvo tuksnesī un dienas laikā gaisa [[temperatūra]] ir pārāk augsta. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/posmkaaji/kukainhi/pleevspaarnhi/ Bišu latviskie nosaukumi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090715095501/http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/posmkaaji/kukainhi/pleevspaarnhi/ |date={{dat|2009|07|15||bez}} }} * [http://www.discoverlife.org/20/q?search=Apoidea Bišu virsdzimta] * [https://web.archive.org/web/20060428075519/http://cache.ucr.edu/~heraty/beepage.html Bišu sugas (angliski)] * [http://www.ars.usda.gov/main/site_main.htm?modecode=53420300 Bišu izpētes centrs] * [http://www.abc.net.au/science/scribblygum/may2003/default.htm Bezdzeloņbites] * [http://www.insectpix.net/ Bites vientuļnieces]{{Novecojusi saite}} * [http://news.bbc.co.uk/2/hi/science/nature/6084974.stm Vecākā fosilā bite pasaulē] * [https://web.archive.org/web/20090801133935/http://www.apollo.lv/portal/life/articles/174500 Koksnes bites tranu deja] *[http://www.nationalgeographic.com/features/140114-bee-native-macro-photography-insects-science/?utm_source=Facebook&utm_medium=Social&utm_content=link_fb20140124ng-bees&utm_campaign=Content#.UuODVv3g46U Nationalgeographic Photo Album of Bees] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140127171946/http://www.nationalgeographic.com/features/140114-bee-native-macro-photography-insects-science/?utm_source=Facebook&utm_medium=Social&utm_content=link_fb20140124ng-bees&utm_campaign=Content#.UuODVv3g46U |date={{dat|2014|01|27||bez}} }} [[Kategorija:Bites| ]] [[Kategorija:Bišu virsdzimta]] [[Kategorija:Plēvspārņi]] m5cgkpqglz4bhnbcw096uuy0rd35tfo 0 56705 4505877 4485955 2026-08-11T22:55:10Z ~2026-44037-18 148978 /* */ 4505877 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Andželīna Džolija | vārds_orig = ''Angelina Jolie'' | attēls = Angelina Jolie-643531 (cropped).jpg | attēla izmērs = | komentārs = Andželīna Džolija 2024. gadā | dz. vārds = Andželīna Džolija Voita | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1975|6|4}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Losandželosa}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = Andželīna Džolija Pita<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Rubin |first=Elizabeth |url=https://www.vogue.com/article/angelina-jolie-pitt-november-2015-cover |title=Angelina Jolie Pitt on Her Most Personal Project With Brad Yet and Why She's Looking Forward to 50 |work=Vogue |date=October 16, 2015 |accessdate=December 30, 2018}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nytimes.com/2015/03/24/opinion/angelina-jolie-pitt-diary-of-a-surgery.html |title=Angelina Jolie Pitt: Diary of a Surgery |last=Jolie Pitt |first=Angelina |work=The New York Times |date=March 24, 2015 |accessdate=December 30, 2018}}</ref> | nodarbošanās = aktrise, režisore, producente, humāniste | darbības gadi = 1982, 1991—pašlaik | dzīvesbiedrs = * [[Džonijs Lī Millers]] (1996—1999) * [[Billijs Bobs Torntons]] (2000—2003) * [[Breds Pits]] (2005—2019) | mājaslapa = | paraksts = | akadēmijasbalva = [[72. Kinoakadēmijas balva|2000]]: [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā otrā plāna aktrise]] ("[[Dzīve, pārtraukta]]", 1999) | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = * 1998: ''[[George Wallace]]'' (1997) * 1999: "[[Džia (filma)|Džia]]" (1998) * 2000: "[[Dzīve, pārtraukta]]" (1999) | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Andželīna Džolija''' ({{val|en|Angelina Jolie}}; dzimusi '''Andželīna Džolija Voita''' (''Angelina Jolie Voight'') {{dat|1975|6|4}} [[Losandželosa|Losandželosā]], [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) ir amerikāņu aktrise, režisore un producente. Viņa ir saņēmusi [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] ("Oskaru"), divas [[Ekrāna aktieru ģildes balva]]s un trīs [[Zelta globusa balva]]s. Tāpat viņa ir [[ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos|UNHCR]] īpašā sūtne, piedalās bēgļu atbalsta kustībā. Par savu ieguldījumu šajā darbā Džolija saņēma [[Džīna Heršolta humanitārā balva|Džīna Heršolta humanitāro balvu]] (par 2013. gadu). Pēc ietekmīgā žurnāla ''[[Forbes]]'' datiem, viņa bija 2009. un 2011. gada vislabāk apmaksātā [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudas]] aktrise.<ref name="Forbes09">Pomerantz, Dorothy. [https://web.archive.org/web/20120904140254/http://www.forbes.com/2009/06/30/top-earning-actresses-business-entertainment-hollywood.html "Hollywood's Top-Earning Actresses"]. ''Forbes''. July 1, 2009. Retrieved July 7, 2011.</ref><ref name="Forbes11">Pomerantz, Dorothy. [http://blogs.forbes.com/dorothypomerantz/2011/07/05/hollywoods-highest-paid-actresses/ "Hollywood's Highest-Paid Actresses"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110809003931/http://blogs.forbes.com/dorothypomerantz/2011/07/05/hollywoods-highest-paid-actresses/ |date={{dat|2011|08|09||bez}} }}. ''Forbes''. July 5, 2011. July 7, 2011.</ref> Džolija tiek uzskatīta par pasaulē "seksīgāko" un "visskaistāko" sievieti.<ref name="Sexiest Woman Alive">[http://www.wutheringjolie.com/nuke/modules.php?name=Content&pa=showpage&pid=450 "Sexiest Woman Alive"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120301191018/http://www.wutheringjolie.com/nuke/modules.php?name=Content&pa=showpage&pid=450 |date={{dat|2012|03|01||bez}} }}. ''Esquire''. November 2004. Retrieved July 7, 2011.</ref><ref name="FHM Sexiest">Soriano, César G. [http://www.usatoday.com/life/people/2005-03-23-fhm-sexiest-women_x.htm "Jolie sizzles atop 'FHM' sexiest list"]. ''USA Today''. March 23, 2005. Retrieved July 7, 2011.</ref><ref name="Harper's most beautiful">Campbell-Johnston, Rachel. [http://www.timesonline.co.uk/tol/news/uk/article528553.ece "The most beautiful women?"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100601082956/http://www.timesonline.co.uk/tol/news/uk/article528553.ece |date={{dat|2010|06|01||bez}} }}. ''The Sunday Times''. June 1, 2005. Retrieved July 7, 2011.</ref><ref name="Most Beautiful">[http://www.people.com/people/article/0,,20034523_1187416,00.html "2006's Most Beautiful Star: Angelina Jolie"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110623091129/http://www.people.com/people/article/0,,20034523_1187416,00.html |date={{dat|2011|06|23||bez}} }}. ''People''. April 26, 2006. Retrieved July 7, 2011.</ref><ref name="Most Attractive">[http://www.hellomagazine.com/celebrities/specials/grand-finale-women-06/pagina_1_1.html "The Most Attractive Women of 2006"]. ''Hello!''. January 2007. Retrieved July 7, 2011.</ref><ref name="Jolie named sexiest person ever">[http://news.bbc.co.uk/2/hi/entertainment/6390647.stm "Jolie named 'sexiest person ever'"]. BBC News. February 24, 2007. Retrieved July 7, 2011.</ref><ref name="Empire sexiest">[http://www.dancewithshadows.com/celebrity/sexiest-angelina-jolie.asp "Angelina Jolie 'Sexiest Movie Star Ever'"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110507153858/http://www.dancewithshadows.com/celebrity/sexiest-angelina-jolie.asp |date={{dat|2011|05|07||bez}} }}. DanceWithShadows.com. December 11, 2007. Retrieved July 7, 2011.</ref><ref name="People.com">Silverman, Stephen M. [http://www.people.com/people/article/0,,20271366,00.html "Angelina Jolie, Johnny Depp Most Beautiful Down Under"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110623091201/http://www.people.com/people/article/0,,20271366,00.html |date={{dat|2011|06|23||bez}} }}. ''People''. April 9, 2009. Retrieved July 7, 2011.</ref><ref name="vanityfair.com">[http://www.vanityfair.com/online/daily/2009/04/angelina-jolie-is-the-most-beautiful-woman-in-the-world.html "Angelina Jolie Is the Most Beautiful Woman in the World"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110623102602/http://www.vanityfair.com/online/daily/2009/04/angelina-jolie-is-the-most-beautiful-woman-in-the-world.html |date={{dat|2011|06|23||bez}} }}. ''Vanity Fair''. April 13, 2009. Retrieved July 7, 2011.</ref> == Biogrāfija == Viņa ir dzimusi aktieru ģimenē, tēvs [[Džons Voits]] ir saņēmis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kā [[Labākais aktieris galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākais aktieris]]. Džolija debitēja uz lielā ekrāna 1982. gadā filmā ''[[Lookin' to Get Out]]'', kurā vēl kā bērns filmējās līdzās savam tēvam Džonam Voitam. Taču nopietni pievērsās aktrises karjerai vairāk nekā desmitgadi vēlāk, kad piedalījās mazbudžeta filmas "[[Kiborgs 2]]" uzņemšanas procesā. Viņas pirmā galvenā loma bija 1995. gada trillerī "[[Hakeri (filma)|Hakeri]]". Par kinozvaigzni viņa kļuva pēc filmēšanās filmās ''[[George Wallace]]'' (1997) un "[[Džia (filma)|Džia]]" (1998), kā arī pēc tam, kad bija ieguvusi [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]] par filmā "[[Dzīve, pārtraukta]]" (1999). Starptautisku slavu A. Džolija ieguva pēc datorspēļu tēla [[Lara Krofta|Laras Kroftas]] atveidošanas filmā "[[Lara Krofta: Kapeņu izlaupītāja]]" (2001). Vēlāk viņa filmējās filmas turpinājumā "[[Lara Krofta: Kapeņu izlaupītāja 2]]" (2003). Kopš tā laika viņa kļuva par vienu no visapmaksātākajām aktrisēm [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | author = Grabicki, Michelle | url = http://www.reuters.com/article/peopleNews/idUSN3030609020071130 | title = Witherspoon is Hollywood's highest-paid actress | language = angliski | publisher = Reuters | accessdate = 2008. gada 8. septembrī}}</ref> Lielākos komerciālos panākumus Džolija guva, piedaloties filmās "[[Smita kungs un kundze]]" (2005), "[[Melnā feja Malefisenta]]" (2014), kā arī ierunājot lomu animācijas filmā "[[Kung Fu Panda]]" (2008).<ref name="Angelina Jolie Movie Box Office Results">{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.boxofficemojo.com/people/chart/?view=Actor&id=angelinajolie.htm | title = Angelina Jolie Movie Box Office Results | language = angliski | publisher = Box Office Mojo | accessdate = 2008. gada 8. septembrī}}</ref> Par lomu filmā "[[Samainītais]]" (2008) viņa tika nominēta Amerikas Kinoakadēmijas balvai kā labākā aktrise. Džolija uzsākusi darboties arī kinorežisores un producentes amatā. 2014. gadā ievērību guva viņas režisētā filma "[[Nesalauztais]]". == Filmogrāfija == {| class="wikitable sortable" !Gads !Nosaukums !Piezīmes |- |1982 |''[[Lookin' to Get Out]]'' | |- |1993 |"[[Kiborgs 2]]" (''Cyborg 2'') | |- |1995 |"[[Hakeri (filma)|Hakeri]]" (''Hackers'') | |- | rowspan="4" |1996 |''[[Without Evidence]]'' | |- |''[[Love Is All There Is]]'' | |- |"[[Mojaves Mēness]]" (''Mojave Moon'') | |- |''[[Foxfire]]'' | |- |1997 |"[[Tēlojot Dievu]]" (''Playing God'') | |- | rowspan="2" |1998 |''[[Hell's Kitchen]]'' | |- |"[[Sirds spēlītes]]" (''Playing by Heart'') | |- | rowspan="3" |1999 |"[[Vadot lidojumus]]" (''Pushing Tin'') | |- |"[[Kaulu kolekcionārs]]" (''The Bone Collector'') | |- |"[[Dzīve, pārtraukta]]" (''Girl, Interrupted'') | |- |2000 |"[[Nozust 60 sekundēs]]" (''Gone in 60 Seconds'') | |- | rowspan="2" |2001 |"[[Lara Krofta: Kapeņu izlaupītāja]]" (''Lara Croft: Tomb Raider'') | |- |"[[Iedzimtais grēks (filma)|Iedzimtais grēks]]" (''Original Sin'') | |- |2002 |"[[Kaut kas līdzīgs dzīvei]]" (''Life or Something Like It'') | |- | rowspan="2" |2003 |"[[Lara Krofta: Kapeņu izlaupītāja 2]]" (''Lara Croft: Tomb Raider — The Cradle of Life'') | |- |''[[Beyond Borders]]'' | |- | rowspan="5" |2004 |"[[Nolaupīt dzīvi]]" (''Taking Lives'') | |- |"[[Haizivs stāsts]]" (''Shark Tale'') |balss |- |"[[Debesu kapteinis un nākotnes pasaule]]" (''Sky Captain and the World of Tomorrow'') | |- |''[[The Fever]]'' | |- |"[[Aleksandrs Lielais (filma)|Aleksandrs Lielais]]" (''Alexander'') | |- | rowspan="3" |2005 |''[[Confessions of an Action Star]]'' | |- |"[[Smita kungs un kundze]]" (''Mr. & Mrs. Smith'') | |- |''[[Trudell]]'' |dokumentālā filma; tikai izpildproducente |- |2006 |"[[Labais gans]]" (''The Good Shepherd'') | |- | rowspan="3" |2007 |"[[Varenā sirds]]" (''A Mighty Heart'') | |- |"[[Beovulfs (filma)|Beovulfs]]" (''Beowulf'') |balss |- |''[[A Place in Time]]'' |dokumentālā filma; tikai režisore |- | rowspan="3" |2008 |"[[Kung Fu Panda]]" (''Kung Fu Panda'') |balss |- |"[[Meklēšanā]]" (''Wanted'') | |- |"[[Samainītais]]" (''Changeling'') | |- | rowspan="2" |2010 |"[[Solta]]" (''Salt'') | |- |"[[Tūrists (filma)|Tūrists]]" (''The Tourist'') | |- | rowspan="3" |2011 |"[[Kung Fu Panda 2]]" (''Kung Fu Panda 2'') |balss |- |''[[Kung Fu Panda: Secrets of the Masters]]'' |balss |- |"[[Asins un medus zemē]]" (''In the Land of Blood and Honey'') |tikai režisore, producente un scenāriste |- | rowspan="3" |2014 |"[[Melnā feja Malefisenta]]" (''Maleficent'') |arī izpildproducente |- |''[[Difret]]'' |tikai izpildproducente |- |"[[Nesalauztais]]" (''Unbroken'') |tikai režisore un producente |- |2015 |''[[By the Sea]]'' |arī režisore, producente un scenāriste |- | rowspan="2" |2017 |''[[First They Killed My Father]]'' |tikai režisore, producente un scenāriste |- |''[[The Breadwinner]]'' |tikai izpildproducente |- |2016 |"[[Kung Fu Panda 3]]" (''Kung Fu Panda 3'') |balss |- | rowspan="2" |2019 |"[[Melnā feja Malefisenta: Tumsas valdniece]]" (''Maleficent: Mistress of Evil'') | |- |''[[Serendipity]]'' |dokumentālā filma; tikai izpildproducente |- | rowspan="2" |2020 |"[[Pīters Pens un Alise Brīnumzemē]]" (''Come Away'') | |- |''[[The One and Only Ivan]]'' |arī producente |- | rowspan="2" |2021 |''[[Those Who Wish Me Dead]]'' | |- |"[[Mūžīgie]]" (''Eternals'') | |- | rowspan="2" |2024 |"[[Kung Fu Panda 4]]" (''Kung Fu Panda 4'') |balss |- |"[[Marija (2024. gada filma)|Marija]]" (''Maria'') | |- |2025 |"[[Modes aizkulises]]" (''Couture'') | |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} * [http://www.allrovi.com/name/p36009 ''Allrovi'' profils]{{Novecojusi saite}} {{en ikona}} * [http://movies.yahoo.com/movie/contributor/1800019275 ''Yahoo! Movies'' profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080725000217/http://movies.yahoo.com/movie/contributor/1800019275 |date={{dat|2008|07|25||bez}} }} {{en ikona}} * [http://www.allmovie.com/cg/avg.dll?p=avg&sql=2:36009 ''Allmovie'' profils]{{Novecojusi saite}} {{en ikona}} * [http://www.people.com/people/angelina_jolie ''People'' profils] {{en ikona}} {{Heršolta balva}} {{Labākā aktrise otrā plāna lomā (Oskars)}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Džolija, Andželīna}} [[Kategorija:1975. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kalifornijā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktrises]] [[Kategorija:Amerikāņu kinorežisores]] [[Kategorija:ASV kinoproducenti]] [[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvējas aktrises]] [[Kategorija:Zelta globusa balvas ieguvēji]] n5d6sd9uhdthh6fydbi7v0hr9w3p481 0 58399 4505951 4399981 2026-08-12T07:17:02Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4505951 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = | nosaukums = | attēls =Viscum album 2026 G1.jpg | att_izmērs =250px | att_nosaukums ={{TaksoSaite|Viscum album|Baltais āmulis}} | valsts =Plantae | valsts_lv =Augi | nodalījums =Magnoliophyta | nodalījums_lv =Segsēkļi | klase =Magnoliopsida | klase_lv =Divdīgļlapji | rinda =Santalales | rinda_lv =Santalu rinda | dzimta =Santalaceae | dzimta_lv =Santalkoku dzimta | ģints =Viscum L. | ģints_lv =Āmuļi | suga =Viscum album L. | suga_lv =Baltais āmulis | }} '''Baltais āmulis''' — ''Viscum album L.'' — ir daudzgadīgs ziemzaļš [[santalkoku dzimta]] (''Santalaceae'') [[krūms]]. Pusparazīts. Latvijā sasniedz sava izplatības [[Izplatības areāls|areāla]] ziemeļu robežu. Īpaši aizsargājama suga, ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] un Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā. == Apraksts == Daudzgadīgs, ziemzaļš krūms (līdz 1,5 m diametrā). Zari neīsti dihotomiski dalīti, lapas veselas, ādainas, otrādi lancetiskas, pretējas. Tas ir divmāju augs. Sievišķie un vīrišķie ziedi ir sīki, pa vienam vai trim augšējo lapu žāklēs. Tos apputeksnē galvenokārt [[Mušu dzimta|mušas]]. Auglis ir neīstā oga. Sēklas nobriest novembrī — decembrī. No ārpuses tās apņem balta, sulīga sēklsedze, kas satur gļotainu, lipīgu vielu — viscīnu.<ref>Baroniņa V., Lodziņa I. Populārzinātniskā Latvijas sarkanā grāmata. "Zinātne". Rīga, 1992. 137.lpp. ISBN 5-7966-0544-5</ref> Sēklas izplata putni. Ar [[Gļotas|gļotām]] sēkla piestiprinās pie saimniekauga zariem. Sēklu dīgšanai nepieciešams daudz gaismas. Nākamajā pavasarī dīgst tikai tās sēklas, kas gaismā atradušās visu ziemu. Asns liecas prom no [[gaisma]]s — saimniekauga zara virzienā (negatīvais fototropisms). Sasniedzis mērķi, asna gals paplašinās, kļūst lipīgs un ar gredzenveida uzbiezinājumu piestiprinās pie saimniekauga. No šā uzbiezinājuma centra izaug [[sakne]]s, kas iekļūst saimnieka [[Miza|mizā]] un tālāk koksnē izveido kanālu sistēmu. Āmulis no saimniekauga uzņem [[Ūdens|ūdeni]] un minerālvielas. Organiskās vielas tas spēj sintezēt pats. Otrajā gadā izveidojas pirmais ādaino lapu pāris. Tas norāda, ka saimniekauga inficēšana ir izdevusies. Nākamos divus gadus āmulim izaug vēl pa vienam lapu pārim. Tikai piektajā gadā sākas [[Stumbrs|stumbra]] neīsti dihotomiskā zarošanās. Paiet vēl vairāki gadi, līdz augs sāk ziedēt. [[Attēls:363 Viscum album.jpg|thumb|left|Baltais āmulis]] == Izplatība un biotopi == Baltais āmulis sastopams [[Eiropa|Eiropā]] no Dienvidskandināvijas līdz Ziemeļāfrikai, austrumos — līdz [[Japāna]]i. Latvijā āmulis satopams reti, tas tika atrasts tikai dienvidaustrumu un dienvidrietumu rajonos.<ref>Priedītis N. Latvijas augi. Gandrs. Rīga, 2014. lpp.888. ISBN 978-9934-8015-2-5</ref> R. Rikmanis veicis āmuļu uzskaiti 2010., 2011. gadā. Viņš konstatējis 3324 kokus ar āmuļiem [[Kurzeme]]s un [[Latgale]]s dienvidos<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.videsvestis.lv/ka-latvija-jutas-baltais-amulis/#comments |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2022|01|23||bez}} |archive-date={{dat|2022|01|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220123140836/http://www.videsvestis.lv/ka-latvija-jutas-baltais-amulis/#comments }}</ref> Pēdējā desmitgadē šī suga pavirtzījusies tālāk uz ziemeļiem. [[Vidzeme|Vidzemē]] līdz [[Trapene]]i un līdz Kurzemes [[pussala]]s ziemeļiem.<ref>https://dabasdati.lv/lv/dosearch/ Skatīts:24.01.2022</ref> Baltais āmulis Latvijā aug uz [[Ābeles|ābelēm]], [[Liepas|liepām]], [[Apses|apsēm]], [[vītoli]]em, [[Kļavas|kļavām]] un citiem lapu kokiem platlapju un platlapju-egļu mežos, [[Dārzs|dārzos]], alejās, [[Parks|parkos]], apstādījumos.<ref>Kabucis I. Baltais āmulis. Latvijas sarkanā grāmata, 3.sēj. 196-197 lpp. LU Bioloģijas institūts. R. 2003. ISBN 9984-559-08-4</ref> == Izmantošana == Agrāk āmuli uzskatīja par bīstamu [[Parazītisms|parazītu]], kas bojā augļukokus dārzā un lietaskokus [[Mežs|mežā]]. Mežkopji izcirta kokus ar āmuļiem. Tomēr Latvijas apstākļos, kur auga izplatību ierobežo klimatiskie un ekoloģiskie faktori, tas nav uzskatāms par bīstamu. Baltais āmulis satur [[indīgas vielas]], izmantots tautas [[Medicīna|medicīnā]].<ref>[https://agfonds.mozello.lv/arstniecibas-zalites/zalites-ab/amulis-baltais-viscum-album-l/ Agfonds. Baltais āmulis — ārstnieciskā nozīme] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220123133111/https://agfonds.mozello.lv/arstniecibas-zalites/zalites-ab/amulis-baltais-viscum-album-l/ |date={{dat|2022|01|23||bez}} }} Skatīts: 23.01.2022</ref> Āmuļus lietoja arī kā dekoratīvos augus, piemēram, [[Baznīca (celtne)|baznīcu]] rotāšanai. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Botānika]] [[Kategorija:Augi]] [[Kategorija:Āmuļi]] [[Kategorija:Latvijas flora]] [[Kategorija:Latvijas Sarkanā grāmata]] 4vq52zmjzq7zsp8u0shdafpn8bstxfs 4 58570 4505737 4505706 2026-08-11T13:54:52Z Kruusamägi 19828 /* Wikipedia Summer Days 2026 in Tartu */ link fix 4505737 wikitext text/x-wiki __NEWSECTIONLINK__ {{Kopienas portāla galvene}} {{stack |{{Vikipēdija:Vikiekspedīcijas/plānotās}} |{{Vikipēdija:Vikitikšanās/plānotās}} }} __TOC__ <span id="below_toc"></span> {{clear}} [[Kategorija:Vikipēdija|Kopienas portāls]] == Likteņa līdumnieki == Neprotu izveidot diskusiju pie paša raksta, tādēļ rakstu šeit. Es par Druvi Kausu - kā aktieris norādīts [[Egīls Zariņš]], bet, manuprāt tā nav patiesība, jo nekur nav nekādu ziņu par to ka šis Egīls Zariņš ir tēlojis kādu, izskata līdzības arī nav un seriāla titros ir rakstīts EgIls Zariņš. Ko nu? [[Special:Contributions/2A02:1406:11E:5F9:CD6C:B076:B3AC:12EC|2A02:1406:11E:5F9:CD6C:B076:B3AC:12EC]] 2025. gada 16. jūlijs, plkst. 12.22 (EEST) :Nevaru atrast nekādu foto ar to Līdumnieku Zariņu (un seriālus skatīties laika nav), bet pieņemsim, ka tas ir cits Zariņš. Noņēmu iekšsaiti uz žurnālistu. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 19. jūlijs, plkst. 13.09 (EEST) ::Seriālā redzamais Zariņš izskatās krietni vairāk pēc [https://www.la.lv/lvgmc-jauna-vadiba šī] Zariņa. Tūliņ nobildēšu seriālā redzamo. [[Special:Contributions/83.227.204.14|83.227.204.14]] 2025. gada 20. jūlijs, plkst. 10.37 (EEST) ::[https://postimg.cc/R3QkGW4y Šis] ir seriālā redzamais Zariņš. [[Special:Contributions/83.227.204.14|83.227.204.14]] 2025. gada 20. jūlijs, plkst. 10.40 (EEST) == LĢIA vietvārdu datu bāze == Atvainojos, ja nav pareizā vietā, kur šo jautāt, esmu diezgan stipri jauns Vikipēdijā. Rakstos, kur parādās atsauce uz vietvardi.lgia.gov.lv lietojas vecās vietvārdu web lietotnes URL, piemēram, [[Abgunste]], [[Gluhoje ezers]], šīs saites aizved uz lapas sākumu, nevis attiecīgo objektu. Citās lapās atkal ir jaunie URL - [[Madonas ezers]], kuri strādā kā sagaidāms. Vai šis nebūtu darbs kādam skriptam? Lai gan varētu būt potenciālas problēmas ar atsaucēm uz vietvārdiem, kuri datu bāzē vairs neeksistē. [[Dalībnieks:Clavinsh|Clavinsh]] ([[Dalībnieka diskusija:Clavinsh|diskusija]]) 2025. gada 16. augusts, plkst. 03.45 (EEST) :Vieta ir pareizā un minējums par skriptu ir pareizs. Ja objektu ID nav mainījušies, tad tas ir vienkārši izdarāms. Rakstus meklētājā var atrast pēc šāda vaicājuma: ''insource:"https://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id="'' [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 16. augusts, plkst. 11.02 (EEST) == Lūgums pārskatīt smilšu kastes rakstu. == Sveiki! Manā smilšu kastē ir jauns raksts: [[Dalībnieks:TerezeM/Smilšu kaste|Dalībnieks:TerezeM/Smilšu kaste.]] Esmu veikusi uzlabojumus pēc citu redaktoru piezīmēm. Vai kāds pieredzējis redaktors varētu, lūdzu, pārskatīt un pateikt, vai tas ir gatavs publicēšanai?   Cieņā, [[Dalībnieks:TerezeM|TerezeM]] ([[Dalībnieka diskusija:TerezeM|diskusija]]) 2025. gada 19. augusts, plkst. 14.33 (EEST) :noteikti vajadzētu izveidot personai infokasti. nu, piemēram, pēc [[Ilze Jaunalksne|raksta par Jaunalksni]] parauga. un neērtais jautājums, par ko gan jau ir diskutēts - vai personai ir pietiekoša nozīmība, lai to iekļautu enciklopēdijā? (pamanīju, ka rakstam ir iespaidīgs daudzums atsauču, tas noteikti nāk par labu). --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 19. augusts, plkst. 16.17 (EEST) ::Paldies! [[Dalībnieks:TerezeM|TerezeM]] ([[Dalībnieka diskusija:TerezeM|diskusija]]) 2025. gada 19. augusts, plkst. 17.24 (EEST) == Raksta pārvietošana == Sveiki! Es pabeidzu rakstu, bet nevaru atrast, kā to pārvietot. Kādi ir pārvietošanas soļi pēc raksta publicēšanas? [[Dalībnieks:Laimapriekule|Laimapriekule]] ([[Dalībnieka diskusija:Laimapriekule|diskusija]]) 2025. gada 26. augusts, plkst. 23.23 (EEST) :Rīki -> Pārvietot [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2025. gada 26. augusts, plkst. 23.41 (EEST) ::Manā lapas dizainā Vairāk --> Pārvietot. Bet es ieteiktu papriekš piekārtot tulkojumu (jau no angļu valodas mašīntulkojumi ir pārāk slikti, bet no spāņu vēl jo vairāk) - noņemt nevietā palikušos lielos burtus, atveidot latviski nosaukumus, pārtulkot tādus izteicienus kā "aizstāvot Humahuakas gravas brīvību" - protams, runa par ieleju, ''quebrada''. Vikificēt, t.i. salikt iekšsaites, arī būtu labi... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 01.18 (EEST) == <span lang="en" dir="ltr">Temporary accounts will be rolled out soon</span> == <div lang="en" dir="ltr"> <section begin="body"/> Hello, we are the Wikimedia Foundation [[mw:Special:MyLanguage/Product Safety and Integrity|Product Safety and Integrity]] team. We would like to announce that '''we plan to enable [[mw:Special:MyLanguage/Trust and Safety Product/Temporary Accounts|temporary accounts]] for this wiki in the week of September 1'''. Temporary accounts are successfully live on 30 wikis, including many large ones like German, Japanese, and French. The change they bring is especially relevant to logged-out editors, who this feature is designed to protect. But it is also relevant to community members like mentors, patrollers, and admins – anyone who reverts edits, blocks users, or otherwise interacts with logged-out editors as part of keeping the wikis safe and accurate. '''Why we are building temporary accounts''' Our wikis should be safer to edit by default for logged-out editors. Temporary accounts allow people to continue editing the wikis without creating an account, while avoiding publicly tying their edits to their IP address. We believe this is in the best interest of our logged-out editors, who make valuable contributions to the wikis and who may later create accounts and grow our community of editors, admins, and other roles. Even though the wikis do warn logged-out editors that their IP address will be associated with their edit, many people may not understand what an IP address is, or that it could be used to connect them to other information about them in ways they might not expect. Additionally, our moderation software and tools rely too heavily on network origin (IP addresses) to identify users and patterns of activity, especially as IP addresses themselves are becoming less stable as identifiers. Temporary accounts allow for more precise interactions with logged-out editors, including more precise blocks, and can help limit how often we unintentionally end up blocking good-faith users who use the same IP addresses as bad-faith users. '''How temporary accounts work''' [[File:Temporary account banner and empty talk page.png|thumb]] Any time a logged-out user publishes an edit on this wiki, a cookie will be set in this user's browser, and a temporary account tied with this cookie will be automatically created. This account's name will follow the pattern: <code dir=ltr>~2025-12345-67</code> (a tilde, current year, a number). On pages like Recent Changes or page history, this name will be displayed. The cookie will expire 90 days after its creation. As long as it exists, all edits made from this device will be attributed to this temporary account. It will be the same account even if the IP address changes, unless the user clears their cookies or uses a different device or web browser. A record of the IP address used at the time of each edit will be stored for 90 days after the edit. However, only some logged-in users will be able to see it. '''What does this mean for different groups of users?''' '''For logged-out editors''' * This increases privacy: currently, if you do not use a registered account to edit, then everybody can see the IP address for the edits you made, even after 90 days. That will no longer be possible on this wiki. * If you use a temporary account to edit from different locations in the last 90 days (for example at home and at a coffee shop), the edit history and the IP addresses for all those locations will now be recorded together, for the same temporary account. Users who [[foundation:Special:MyLanguage/Policy:Access_to_temporary_account_IP_addresses|meet the relevant requirements]] will be able to view this data. If this creates any personal security concerns for you, please contact talktohumanrights at wikimedia.org for advice. '''For community members interacting with logged-out editors''' * A temporary account is uniquely linked to a device. In comparison, an IP address can be shared with different devices and people (for example, different people at school or at work might have the same IP address). * Compared to the current situation, it will be safer to assume that a temporary user's talk page belongs to only one person, and messages left there will be read by them. As you can see in the screenshot, temporary account users will receive notifications. It will also be possible to thank them for their edits, ping them in discussions, and invite them to get more involved in the community. '''For users who use IP address data to moderate and maintain the wiki''' * '''For patrollers''' who track persistent abusers, investigate violations of policies, etc.: Users who [[foundation:Special:MyLanguage/Policy:Access_to_temporary_account_IP_addresses|meet the requirements]] will be able to reveal temporary users' IP addresses and all contributions made by temporary accounts from a specific IP address or range ([[Special:IPContributions]]). They will also have access to useful information about the IP addresses thanks to the [[mw:Special:MyLanguage/Trust and Safety Product/IP Info|IP Info]] feature. Many other pieces of software have been built or adjusted to work with temporary accounts, including AbuseFilter, global blocks, Global User Contributions, and more. (For information for volunteer developers on how to update the code of your tools – see the last part of the message.) * '''For admins blocking logged-out editors''': ** It will be possible to block many abusers by just blocking their temporary accounts. A blocked person won't be able to create new temporary accounts quickly if the admin selects the [[mw:Special:MyLanguage/Autoblock|autoblock]] option. ** It will still be possible to block an IP address or IP range. * Temporary accounts will not be retroactively applied to contributions made before the deployment. On Special:Contributions, you will be able to see existing IP user contributions, but not new contributions made by temporary accounts on that IP address. Instead, you should use Special:IPContributions for this. '''Our requests for you, and next steps''' * If you know of any tools, bots, gadgets etc. using data about IP addresses or being available for logged-out users, you may want to test if they work on [[testwiki:Main_Page|testwiki]] or [[test2wiki:Main_Page|test2wiki]]. If you are a volunteer developer, [[mw:Special:MyLanguage/Trust and Safety Product/Temporary Accounts/For developers|read our documentation for developers]], and in particular, the section on [[mw:Special:MyLanguage/Trust and Safety Product/Temporary Accounts/For developers#How should I update my code?|how your code might need to be updated]]. * If you want to test the temporary account experience, for example just to check what it feels like, go to testwiki or test2wiki and edit without logging in. * Tell us if you know of any difficulties that need to be addressed. We will try to help, and if we are not able, we will consider the available options. * Look at our [[m:Meta:Babel#Temporary_Accounts:_access_to_IP_addresses_and_next_steps|previous message]] about requirements for users without extended rights who may need access to IP addresses. To learn more about the project, check out [[mw:Special:MyLanguage/Trust and Safety Product/Temporary Accounts/FAQ|our FAQ]] – you will find many useful answers there. You may also [[mw:Special:MyLanguage/Trust and Safety Product/Temporary Accounts/Updates|look at the updates]] (we have just posted one) and [[mw:Newsletter:Product Safety and Integrity|subscribe to our new newsletter]]. If you'd like to talk to me (Szymon) off-wiki, you will find me on Discord and Telegram. Thank you!<section end="body" /> </div> <bdi lang="en" dir="ltr">[[m:user:NKohli (WMF)|NKohli (WMF)]], [[m:user:SGrabarczuk (WMF)|SGrabarczuk (WMF)]]</bdi> 2025. gada 27. augusts, plkst. 00.36 (EEST) <!-- Message sent by User:Quiddity (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Quiddity_(WMF)/sandbox6&oldid=29181713 --> == Punktu ''kačātāji'' == Nevajadzētu kaut ko iesākt ar [[Special:Contributions/Goutam1962|šādiem dalībniekiem]], kas reizi gadā pie mums ieklīst un jau bagātīgi ilustrētos rakstos [[meta:Wikipedia_Pages_Wanting_Photos/FAQ_and_Contest_Rules|punktu ''kačāšanas'' nolūkā]] stūķē iekšā attēlus un video, kuriem nejaudā pat pievienot normālu aprakstu? —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 19.05 (EEST) :Man pašam liekas, ka visus tos video vajag izmest vai sliktākajā gadījumā atstāt no viņiem tikai saiti uz video, bet neizskatās, ka vēl kāds tā domātu. Agrāk viņi vismaz lika tikai attēlus, puse no kuriem bija derīgi. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 19.38 (EEST) ::Bija par to runa [[Vikipēdija:Kopienas_portāls/Arhīvs41#Ārzemnieku_izdarības|pirms dažiem gadiem]], ka labāk izskaust. Konkrēti tie dzīvnieku video vēl tādi tīri ciešami, bet lielas vajadzības jau nav. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 19.48 (EEST) :::Pārkāpts arī konkursa noteikums ''Only add a photo to an article that has no photo.'', bet vēl vismaz trīs noteikumi ir uz pārkāpuma robežas, attēlus spraužot raksta augšā un aprakstā prasti iekopējot raksta nosaukumu: ''All image additions must include a caption that describes what the image is of.'', ''Images should be placed where relevant in the article.'', ''Do not add photos to articles in a language you do not speak fluently.'' Varbūt būs jāpasūdzas konkursa rīkotājiem. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 23.11 (EEST) == Jaunkaledonijas karogs == Kas jāizdara lai lietojot <nowiki>{{fb|NCL}}</nowiki> - Jaunkaledonijas futbola izlasei rādītos Jaunkaledonijas karogs, nevis Francijas - {{fb|NCL}}? --[[Dalībnieks:Krišjānis|Krišjānis]] ([[Dalībnieka diskusija:Krišjānis|diskusija]]) 2025. gada 9. septembris, plkst. 11.13 (EEST) :Jautājums, ir kuru karogu jālieto? Papildināju veidni [[Veidne:Valsts dati Jaunkaledonija]], bet tur pēc noklusējuma ir divi karogi. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 9. septembris, plkst. 14.33 (EEST) ::Ja futbolam, tad pareizi būtu lietot <nowiki>{{fb|Jaunkaledonija|football}}</nowiki> [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 9. septembris, plkst. 14.37 (EEST) :Paldies! -- [[Dalībnieks:Krišjānis|Krišjānis]] ([[Dalībnieka diskusija:Krišjānis|diskusija]]) 2025. gada 9. septembris, plkst. 16.35 (EEST) == Global discussion on Welcome messages == <div lang{{=}}"en" dir{{=}}"ltr">Sorry that this message is in English. {{int:please-translate}}. There is a request for comment at [[:m:Special:MyLanguage/Requests for comment/Welcoming policy]] on a proposal to forbid sending [[:m:welcome messages|welcome messages]] to users who have not made an edit, which is currently in practice at your wiki. Your comment on this matter would be appreciated.</div> [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2025. gada 13. septembris, plkst. 05.38 (EEST) <!-- Message sent by User:DreamRimmer@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:DreamRimmer/MMS_list&oldid=29262336 --> == Jūsu wiki drīz būs tikai-lasīšanas režīmā. == <section begin="server-switch"/><div class="plainlinks"> [[:m:Special:MyLanguage/Tech/Server switch|Lasīt šo paziņojumu citā valodā]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-Tech%2FServer+switch&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}] [[foundation:|Wikimedia Foundation]] pārslēgs datu plūsmu starp saviem datu centriem. Šis nodrošinās, ka Vikipēdija un pārējās Wikimedia wiki var palikt pieejamas pat pēc katastrofas. Visa datu plūsma tiks pārslēgta '''{{#time:j xg|2025-09-24|lv}}'''. Šis tests sāksies '''[https://zonestamp.toolforge.org/{{#time:U|2025-09-24T15:00|en}} {{#time:H:i e|2025-09-24T15:00}}]'''. Diemžēl [[mw:Special:MyLanguage/Manual:What is MediaWiki?|MediaWiki]] ierobežojumu dēļ ir nepieciešams apturēt visu rediģēšanu, kamēr notiek pārslēgšana. Mēs atvainojamies par šo traucējumu un strādājam, lai nākotnē to samazinātu. 30 minūtes pirms šī operācija sāksies, visās vikīs būs redzams paziņojums. Šis paziņojums būs redzams līdz operācijas beigām. <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">You can contribute to the [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special%3ATranslate&group=Centralnotice-tgroup-read_only_banner&task=view&language=&filter=&action=translate translation or proofreading] of this banner text.</span> '''Jūs īsu laiku varēsiet lasīt, bet ne rediģēt, visas Wiki.''' *Jūs nevarēsiet rediģēt līdz {{#time:l j xg Y|2025-09-24|lv}}. *Ja jūs tobrīd mēģināsiet rediģēt vai saglabāt izmaiņas, jūs redzēsiet kļūdu. Mēs ceram, ka šajā laikā neviena izmaiņa netiks zaudēta, bet to nevaram garantēt. Ja jūs saņemat kļūdu, lūdzam gaidīt, līdz viss ir atkal normāli. Tad jūs varēsiet saglabāt savas izmaiņas. Bet mēs iesakam saglabāt savu izmaiņu kopiju, ja nu kas. ''Citi efekti'': *Fona darbi būs lēnāki, un daži var būt apturēti. Sarkanās saites var netikt atjauninātas tikpat ātri, cik parasti. Ja jūs izveidojiet rakstu, uz kuru kaut kur citur ir saite, tā saite paliks sarkana ilgāk, nekā parasti. Dažus ilgi izpildošos skriptus būs jāpārtrauc. * Mēs sagaidām, ka koda izmaiņas tiks publicētas tāpat, kā jebkurā citā nedēļā. Tomēr dažos gadījumos kods var tikt iesaldēts, ja būs vajadzīgs operācijai. * [[mw:Special:MyLanguage/GitLab|GitLab]] nebūs pieejams apmēram 90 minūtes. Ja nepieciešams, šis projekts var tikt atlikts. Jūs varat [[wikitech:Switch_Datacenter|redzēt plānu wikitech.wikimedia.org]]. Jebkuras izmaiņas plānā tiks paziņotas. '''Lūdzu, pasludiniet šo informāciju jūsu kopienam.'''</div><section end="server-switch"/> <span dir=ltr>[[m:User:Trizek (WMF)|Trizek (WMF)]] ([[m:User talk:Trizek (WMF)|{{int:talk}}]])</span> 2025. gada 18. septembris, plkst. 18.41 (EEST) <!-- Message sent by User:Trizek (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Non-Technical_Village_Pumps_distribution_list&oldid=29170715 --> == Upcoming Dark Mode user interface rollout for anonymous Wikimedia sites users == <div lang="en" dir="ltr"> {{int:Hello}} Wikimedians, Apologies if this message is not in your language. {{int:please-translate}}. The [[mw:Special:MyLanguage/Reading/Web|Reader Experience team]] will launch the Dark mode feature for anonymous users on all Wikimedia sites, including yours, on October 29, 2025. [[:en:Special:MyLanguage/Light-on-dark color scheme|Dark mode]] is an option that allows users to view pages in light-coloured text, and icons on a dark background. Once it is available for anonymous users, they can enable it when using various devices. More information on ways to enable it can be found on [[:en:Special:MyLanguage/Wikipedia:Dark mode#Options for anyone|this page]]. Given many pages are still not compatible with dark mode this will be an opt-in feature and not automatically apply to pages. Dark mode requires modifications to content pages and templates, and since our initial launch [https://diff.wikimedia.org/2024/07/17/dark-modes-bright-future-how-dark-mode-will-transform-wikipedias-accessibility/ in July 2024], we have been working with communities and helping them prepare for dark mode. Before the rollout, it is essential that template authors and technical contributors test dark mode and read [[mw:Special:MyLanguage/Reading/Web/Accessibility for reading/Updates/2024-04|this page]] to learn how to make pages Dark mode-ready and address any compatibility issues found in templates. We will fix most color compatibility issues only on the most-viewed pages on projects with over 5 million monthly page views. Technical contributors with an account should opt into dark mode currently using preferences or settings and test pages and seek help before the release to ensure everything complies before the enablement. If you have any questions or need help, please [[mw:Special:MyLanguage/Talk:Reading/Web/Accessibility for reading#|contact the Reader Experience team]] for support. Thank you! </div> <bdi lang="en" dir="ltr">[[User:UOzurumba (WMF)|UOzurumba (WMF)]]</bdi> 2025. gada 30. septembris, plkst. 05.08 (EEST) <!-- Message sent by User:UOzurumba (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:UOzurumba_(WMF)/sandbox_Dark_mode_deployment_mass_message_list_(October_2025)&oldid=29358561 --> == Vajadzīgi brīvprātīgie AI modeļa izvērtēšanai == WMF izstrādātāji nezināmu iemeslu dēļ izvēlējušies Latviešu valodu, lai testētu "labojuma toņa" (reklāmisks, neitrāls, utml.) AI modeli, kas nākotnē varētu palīdzēt labotājiem. Vajadzīgi vismaz 5 brīvprātīgie, kam būtu jāizvērtē vismaz 30 paraugi. Jo vairāk, jo labāk. [[:mw:Edit_check/Tone_Check/Model_evaluation#Latvian|Pieteikties šeit]]. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 10.23 (EEST) :Saprotu pareizi, ka nedēļas laikā būs jāizvērtē 30... raksti? [[Dalībnieks:Spnq|Spnq]] ([[Dalībnieka diskusija:Spnq|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 23.08 (EEST) ::@[[Dalībnieks:Spnq|Spnq]] labojumi, nevis raksti. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 23.47 (EEST) :Esmu ar šādām lietām darbojies, tāpēc varu palīdzēt. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 00.43 (EEST) ::OK, tad [[Mw:Edit check/Tone Check/Model evaluation|piesakies šeit]]. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 19.12 (EEST) :::Piezīme vērtētājiem — [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=K%C5%ABdra&diff=prev&oldid=2259545 šādu labojumu] jāizvēlas kā "atstāt kā ir", jo tas nav par labojuma tonalitāti, tā ir cita problēma. "Tonis ir jāpārskata" jāspiež tikai tad, ja pievienotais teksts nav enciklopēdiskā stilā. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 2. oktobris, plkst. 23.15 (EEST) ::::manā izpratnē - būtu jāizčeko simti, lai iedotu pietiekoši labu paternu tam AI tūlim. bet nu labi, lai jau cīnās. pienākums izpildīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 08.33 (EEST) :::::Kkas nav labi ar piedāvātajiem paraugiem - pārbaudīju vairākus desmitus un nebija neviena gadījuma, kad varētu izvērtēt "toni" - vai nu vandalismi vai vandalismu atcelšana vai nebūtiski labojumi. Daži pie tam ļoti seni (manuālie iw utml). Varbūt jāiesaka paraugiem izvēlēties izmaiņas ar lielākiem kB, lai ir kur tonim parādīties? --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 10.10 (EEST) ::::::man viens vai divi bija atbilstoši. par to arī rakstu, ka ar tādu sample-size nekas tur nevar sanākt. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 11.45 (EEST) :::::::@[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] @[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] nodevu tālāk šīs atsauksmes. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 12.32 (EEST) ::::::::Izmēģināju, man bija vairāki atbilstoši labojumi, bet piekrītu, ka noteikti būtu vēlama kaut kāda veida filtrēšana — daudzi labojumi bija triviāli, nesaistīti ar teksta pievienošanu/dzēšanu (piemēram [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Deitrons&diff=2532349&oldid=2532321 šis], tādus noteikti vajadzētu izfiltrēt), tāpat liela daļa bija vienkārši vandalisms. Noderīgi būtu izfiltrēt labojumus, kas ir iepriekš veikta labojuma atcelšana. Un jā, nedomāju, ka šādi var dabūt piemērotu sample size pie relatīvi neliela pārskatāmu izmaiņu procenta.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 17.02 (EEST) ::::::::Tāda sajūta, ka katra desmitā izmaiņa ir viena un tā paša satura atjaunošana no [[Māris Saukāns|šī raksta]]. :D--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 17.21 (EEST) Tā, šim visam ir turpinājums ar jaunu datasetu [https://www.mediawiki.org/wiki/Talk:Edit_check/Tone_Check/Model_evaluation#An_update_regarding_the_second_round_of_evaluations šeit]. Šoreiz vienkārši caur Google Docs. Kaut kam izgāju cauri, bet gan jau būtu labi vēl kādam padarboties (īpaši tāpēc, ka ļoti daudzas izmaiņas atkārtojas). Kopumā nezinu, cik šis datasets ir labāks, tāpat ļoti daudz triviāla vandalisma vai tā atcelšanas. Un neliekas, ka sample size ir pietiekams kam jēdzīgam... --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2025. gada 11. decembris, plkst. 22.24 (EET) == Help test the new Tone Check tool == We apologize that this message is in English, help us and translate it! Thank you. The Wikimedia Foundation’s [[mw:Editing_team|Editing team]] is looking for experienced editors to help test a new tool called [[mw:Edit_check/Tone_Check|'''Tone Check''']]. This tool helps editors find and fix promotional or subjective language in articles, to help make sure Wikipedia keeps its neutral point of view. '''What is the test?''' You will be asked to review at least 30 edits in your language using a special tool called '''Annotool'''. You can review more if you wish. Your job is to see if you agree with the Tone Check tool's suggestions. The link for your language is: https://annotool.toolforge.org/projects/23 '''Why should you help?''' Our goal is to make your work easier. Your feedback will make the Tone Check tool smarter and more helpful for new editors. This will improve Wikipedia's quality and reduce cleanup work for experienced editors like you. The test starts on '''October 3, 2025''', and we need your reviews by '''October 10, 2025'''. If you would like to help, please add your username on the on [[mw:Edit_check/Tone_Check/Model_evaluation|'''sign-up page''']]. Thank you for your help! [[Dalībnieks:Dyolf77 (WMF)|Dyolf77 (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:Dyolf77 (WMF)|diskusija]]) 2025. gada 2. oktobris, plkst. 21.25 (EEST) == <span lang="en" dir="ltr">Migration to Parsoid</span> == <div lang="en" dir="ltr"> <section begin="announcement-content" /> <em>[[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation/Product and Technology/Parsoid Read Views/Read View Announcement|Read this in another language]]</em> Hello everyone! I am glad to inform you that as the next step in the [[mw:Special:MyLanguage/Parsoid/Parser Unification|Parser Unification]] project, Parsoid will soon be turned on as the default article renderer on your wiki. We are gradually increasing the number of wikis using Parsoid, with the intention of making it the default wikitext parser for MediaWiki's next long-term support release. This will make our wikis more reliable and consistent for editors, readers, and tools to use, as well as making the development of future wikitext features easier. If this disrupts your workflow, don’t worry! You can still opt out through a user preference or turn Parsoid off on the current page using the Tools submenu, as described in the [[mw:Special:MyLanguage/Help:Extension:ParserMigration|Extension:ParserMigration]] documentation. There is [[mw:Special:MyLanguage/Parsoid/Parser_Unification/Confidence_Framework|more information about our roll-out strategy]] available, including the testing done before we turn on Parsoid for a new wiki. To report bugs and issues, please look at our [[mw:Special:MyLanguage/Parsoid/Parser Unification/Known Issues|known issues]] documentation and if you found a new bug please create a phab ticket and tag the [[phab:project/view/5846|Content Transform Team in Phabricator]]. <section end="announcement-content" /> </div> <bdi lang="en" dir="ltr">[[mw:User:ABreault (WMF)|Content Transform Team]]</bdi> 2025. gada 2. oktobris, plkst. 22.49 (EEST) <!-- Message sent by User:ABreault (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Wikimedia_Foundation/Product_and_Technology/Parsoid_Read_Views/2025-10-06_Wikipedias&oldid=29381387 --> == <span lang="en" dir="ltr">Have your say: vote for the 2025 Board of Trustees</span> == <div lang="en" dir="ltr"> <section begin="announcement-content" /> Hello all, The voting period for the [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2025|2025 Board of Trustees election]] is now open. Candidates are running for two (2) seats on the Board. To check your voter eligibility, please visit the [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2025/Voter eligibility guidelines|voter eligibility page]]. Learn more about them by [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2025/Candidates|reading their application statements and watch their candidacy videos]]. When you are ready, go to the [[m:Special:SecurePoll/vote/405|SecurePoll voting page to vote]]. '''The vote is open from October 8 at 00:00 UTC to October 22 at 23:59 UTC.''' Best regards, Abhishek Suryawanshi<br />Chair, Elections Committee<section end="announcement-content" /> </div> [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2025. gada 9. oktobris, plkst. 07.48 (EEST) <!-- Message sent by User:RamzyM (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=29360896 --> == <span lang="en" dir="ltr">Help us decide the name of the new Abstract Wikipedia project</span> == <div lang="en" dir="ltr"> <section begin="function1"/> {{int:Hello}}. Please help pick a name for the new Abstract Wikipedia wiki project. This project will be a wiki that will enable users to combine functions from [[:f:|Wikifunctions]] and data from Wikidata in order to generate natural language sentences in any supported languages. These sentences can then be used by any Wikipedia (or elsewhere). There will be two rounds of voting, each followed by legal review of candidates, with votes beginning on 20 October and 17 November 2025. Our goal is to have a final project name selected on mid-December 2025. If you would like to participate, then '''[[m:Special:MyLanguage/Abstract Wikipedia/Abstract Wikipedia naming contest|please learn more and vote now]]''' at meta-wiki. {{Int:Feedback-thanks-title}} <section end="function1"/> </div> -- [[User:Sannita (WMF)|User:Sannita (WMF)]] ([[User talk:Sannita (WMF)|talk]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 14.43 (EEST) <!-- Message sent by User:Sannita (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=29432175 --> == <span lang="en" dir="ltr">Seeking volunteers to join several of the movement’s committees</span> == <div lang="en" dir="ltr"> <section begin="announcement-content" /> Each year, typically from October through December, several of the movement’s committees seek new volunteers. Read more about the committees on their Meta-wiki pages: * [[m:Special:MyLanguage/Affiliations Committee|Affiliations Committee (AffCom)]] * [[m:Special:MyLanguage/Ombuds commission|Ombuds commission (OC)]] * [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation/Legal/Community Resilience and Sustainability/Trust and Safety/Case Review Committee|Case Review Committee (CRC)]] Applications for the committees open on October 30, 2025. Applications for the Affiliations Committee, Ombuds commission and the Case Review Committee close on December 11, 2025. Learn how to apply by [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation/Legal/Committee appointments|visiting the appointment page on Meta-wiki]]. Post to the talk page or email cst[[File:At sign.svg|16x16px|link=|(_AT_)]]wikimedia.org with any questions you may have. For the Committee Support team, <section end="announcement-content" /> </div> -[[m:User:MKaur (WMF)| MKaur (WMF)]] 2025. gada 30. oktobris, plkst. 16.12 (EET) <!-- Message sent by User:MKaur (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=29517125 --> == Join the CEE Hub staff team – We’re hiring a Program Specialist == Hi everyone, The regional [[:m:Wikimedia CEE Hub|CEE Hub]] is looking for a '''Program Specialist''' to join our [[:m:Wikimedia CEE Hub/Staff|staff team]]! Are you someone experienced with Wikimedia who wants to help volunteers? Do you participate in Wiki Loves… and other related projects, and do you have ideas and skills to help others improve their efforts? Do you enjoy working with people from different countries? Are you able to work on your own, feel comfortable on Meta-Wiki, and understand how Meta works? If this sounds like you and you're interested in working with the CEE hub team, we’d love to hear from you! '''As a Program Specialist, you will:''' * Support affiliates and communities in developing and implementing impactful programs, * Strengthen regional cooperation and cross-border projects, * Help guide campaigns and initiatives across the CEE region, * Work closely with the CEE Hub team and community members. This is a '''part-time (0.8–0.9 full-time equivalent), remote position''' open to candidates based in the CEE region or nearby time zones. '''APPLICATION DEADLINE: NOVEMBER 10, 2025''' ➡️ '''Learn more and learn how to apply on Meta:''' [[:m:Wikimedia CEE Hub/Jobs/Program Specialist|Wikimedia CEE Hub – Program Specialist]] ⬅️ If you know someone who would be a great fit, please share this opportunity with them! <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_Hub&oldid=29192870 --> == A new look for talk pages == Hello Sorry for using English. {{Int:please-translate}}. {{Int:thank-you}} For your information, the Editing team will soon change how talk pages look. These changes have been available as a Beta feature on your wiki for some time. Perhaps you are already using them? [[File:Usability_Improvements_on_desktop_at_ko.wiki.png|link=https://www.mediawiki.org/wiki/File:Usability_Improvements_on_desktop_at_ko.wiki.png|thumb|The new look on the desktop interface, in Korean language.]] '''Usability Improvements''' are a set of incremental design and functional changes to Wikipedia’s talk pages, aimed at making these spaces more intuitive and accessible for all contributors, especially newcomers. The improvements focus on visual clarity, easier navigation, and better tools for communication. The data shows these changes lead to more productive participation and fewer mistakes. We plan to deploy these changes to your wiki, starting on November 12. These changes can be opt-out in user preferences. '''''What have we changed?''''' * '''Visual Clarity:''' Sans-serif fonts for titles, bolder action buttons (reply, subscribe, new topic), and clearer section headings make talk pages different from articles. * '''Metadata:''' We show the number of comments per topic, the date of the latest comment, and an improved table of contents that highlights the number of replies. * '''Action Tools:''' Easier-to-find buttons for replying, starting new topics, and thanking contributors from the reading interface. * '''Backward Compatibility:''' Usability Improvements apply to all skins, on both mobile and desktop experiences; they can be disabled [[mw:Special:Preferences#mw-prefsection-editing-discussion|in user preferences]]. [[mw:Talk_pages_project/Feature_summary#Usability_improvements|These changes]] complete recent talk pages improvements by addressing long-standing usability issues identified in the [[metawiki:Talk_pages_consultation_2019|2019 Talk Pages Consultation]]. They align with Wikimedia’s goal to make editing more inclusive and accessible. '''''Does this change has an impact?''''' ''It increases engagement and reduces reverts'' * '''11% decrease''' in revert rates for talk page edits across all experience levels. * '''12.5% decrease''' in revert for new contributors (<100 edits), helping newcomers participate more successfully. * '''19% increase''' in the proportion of talk page views by new contributors that included a saved edit. ''Users have a better success at leaving a comment'' * '''3.3% overall increase''' in edit completion rates (edits started and successfully published). * '''10.2% increase''' for new contributors at pilot wikis. ''It has minimal disruption for users'' * No significant increase in the number of users blocked after publishing a desktop talk page edit. * Less than 1% of users opted out after deployment. ''You can read [[mw:Talk_pages_project/Usability/Analysis|the full analysis]] for more information.'' Please let me know if you have any questions regarding these improvements. Best, [[Dalībnieks:Trizek (WMF)|Trizek (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:Trizek (WMF)|diskusija]]) 2025. gada 5. novembris, plkst. 18.22 (EET) == Help us test Cat-a-lot on your Wikipedia == '''[[:commons:Help:Gadget-Cat-a-lot|Cat-a-lot]]''' is a JavaScript gadget that helps with moving, removing and adding files (as well as articles or subcategories) between, from and to categories and it is widely used on Wikimedia Commons, where it is accessible for every user after enabling the gadget in your [https://commons.wikimedia.org/wiki/Special:Preferences#mw-prefsection-gadgets Preferences]. Complete explanation of the tool, along with the images and demonstration video it is accessible on [[:commons:Help:Gadget-Cat-a-lot|Wikimedia Commons]]. If your Wikipedia is struggling with performing this repetitive task when you need to move pages between categories and remove pages from a category, Cat-a-lot could be activated for your Wikipedia as well. Installation can be done as your user script or as a project gadget and codes can be found [[:commons:Help:Gadget-Cat-a-lot|here]]. Installation is already done on Polish and Romanian wikis from our CEE Region. English phrases from [[:commons:MediaWiki:Gadget-Cat-a-lot.js/translating|MediaWiki:Gadget-Cat-a-lot.js/translating]] can be translated and saved in [[:commons:MediaWiki:Gadget-Cat-a-lot.js/ro|MediaWiki:Gadget-Cat-a-lot.js/ro]] (for example). [[:m:CEE Hub/Working Groups/Technical Advancement Group|CEE Hub Technical Advancement Group]] is willing to support your community in the installation of the tool, and to offer support in case of bugs, as we can report them to the development team. Just leave a message below with any issues you encounter. --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2025. gada 18. novembris, plkst. 12.42 (EET) (on behalf of the CEE Hub Technical Advancement Group) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_Hub&oldid=29670161 --> == <span lang="en" dir="ltr">Reminder: Help us decide the name of the new Abstract Wikipedia project</span> == <div lang="en" dir="ltr"> <section begin="function2"/> {{int:Hello}}. Reminder: Please help to choose name for the new Abstract Wikipedia wiki project. The finalist vote starts today. The finalists for the name are: <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Abstract Wikipedia, Multilingual Wikipedia, Wikiabstracts, Wikigenerator, Proto-Wiki</span>. If you would like to participate, then '''[[m:Special:MyLanguage/Abstract Wikipedia/Abstract Wikipedia naming contest|please learn more and vote now]]''' at meta-wiki. {{Int:Feedback-thanks-title}} <section end="function2"/> </div> -- [[User:Sannita (WMF)|User:Sannita (WMF)]] ([[User talk:Sannita (WMF)|talk]]) 2025. gada 20. novembris, plkst. 16.22 (EET) <!-- Message sent by User:Sannita (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=29583860 --> == About "Sjidzjina" == "[[Sjiaņa]]" was called "[[Sjidzjina]]", why [[:Kategorija:Vikipēdijas administratori]] keep removing this content? [[Special:Contributions/&#126;2025-38734-53|&#126;2025-38734-53]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2025-38734-53|talk]]) 2025. gada 7. decembris, plkst. 18.26 (EET) :Tādā gadījumā šī informācija vispirms jāikļauj rakstā [[Sjiaņa]]. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2025. gada 7. decembris, plkst. 18.58 (EET) == Par mums runā 2 == [https://balticsentinel.eu/8394326/wikipedia-s-baltic-battle-estonian-journalists-warn-of-coordinated-pro-soviet-edits-lithuania-reports-similar-targeting?pnespid=GKci5UcH_CsMnViV_pbQDU9A8A4m3asl_19PRqNebsvKr026XR9IywTrvnkbwT0xFh4f0.ctoQ&utm_campaign=postimees_uudiskiri&utm_medium=email&utm_source=piano Raksts] - ko par šo tēmu saka vietējie vikipēdiņi un vikipēdistes? Šķiet ka latviešu ''žurnālistus'' tas nesatrauc - tikai igauņi un lietuvieši satraucas un pacēluši mazliet skaļumu. ~Labvēlis [[Special:Contributions/&#126;2026-26315-5|&#126;2026-26315-5]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-26315-5|talk]]) 2026. gada 13. janvāris, plkst. 09.16 (EET) :Šeit viss sen ir daudzkārt un publiski izrunāts. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 13. janvāris, plkst. 10.26 (EET) ::Jā, vecie komuņagas visu ir paņēmuši zem sevis. [[Special:Contributions/&#126;2026-26315-5|&#126;2026-26315-5]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-26315-5|talk]]) 2026. gada 13. janvāris, plkst. 14.47 (EET) :::Nu tad, saskaņā ar elementāru loģiku, varat nepūlēties viņiem kaut ko iestāstīt, ja jums šāds pasaules redzējums. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 13. janvāris, plkst. 16.18 (EET) ::::[[Vikipēdija:Balsošana/Par dzimšanas vietas pierakstu]] -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 14. janvāris, plkst. 03.00 (EET) :Nu jau arī [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/29.01.2026-no-latvijas-uz-latvijas-psr-ka-tiek-mainitas-baltijas-cilveku-biografijas-vikipedija.a632082/ raksts lsm.lv]. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 11.22 (EET) ::Interesanti, kuri no diskusijas dalībniekiem LatvjasRadioprāt tad ir tie kremļa aģenti? Kkā nevienu no malas tur neredz. Pašvaki viņiem ar pētniecisko žurnālistiku un izpratni par vikipēdijas iekšām. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 11.35 (EET) ::Es un tu kā mans kurators. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 11.38 (EET) ::Kā jau izteicos citur - varam pārbalsot to ar 17:1 pieņemto 2008. (labots - 2011.) gada lēmumu, lai gan pats taisos atturēties. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 11.40 (EET) :::Un rakstīsim, ka [[Beness Aijo]] dzimis neatkarīgajā Latvijā? Tēma, par ko raksta LSM un citi, ir intriģējoša lasītāju piesaistīšanas ziņā, bet nekompetenta no enciklopēdiskā viedokļa. Šāda spiediena laikā pārbalsot nebūs īsti prātīgi. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.01 (EET) ::::Interesanti, kādā valstī ir dzimusi tā ''Latvijas Radio Ziņu dienesta faktu pārbaudītāja un dezinformācijas pētniece''? Izklausās pēc raganu medībām un panikas celšanas. Vēsture ir jāraksta, tāda, kā tā ir bijusi un nevajag liekuļot vai izlikties, ka PSRS nav bijis. Lai kaut viens okupācijas laikā dzimušais parāda dokumentu, ka viņš ir dzimis Latvijā, nevis Latvijas PSR. Vai arī kādu tā laika argumentāciju un strīdus vai tiesas izrakstus, ka viņa vai viņas dzimšanas apliecībā ir norādīta neprecīza informācija. Šeit nav nekāda glorifikācija, bet gan sausi fakti un skumja realitāte. Bijām okupēti - fakts. Galvenais, ka vairs neesam, bet vēsture ir jāzina un nav jākaunas no tās, bet gan jāmācas (ko manuprāt lielākā daļa nemaz nedara). Interesanti būtu palasīt Latvijā atzītu vēsturnieku viedokli.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.22 (EET) :::::Cik es esmu lasījis Latvijā atzītus vēsturniekus par dažādām tēmām, viņu atzīšanas pakāpe tieši atkarīga no sekošanas konjunktūrai. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.36 (EET) :::::Jā, rakstā sensacionālisma garā nav pieminēts tas, ka, piemēram, [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Latvijas vācu okupācijā]] dzimušajiem un mirušajiem „Latvija” arī parasti ir norādīta tikai iekavās. Un tas, ka raksts ir tieši par Vikipēdiju angļu valodā arī norādīts tikai vienreiz, pašā raksta sākumā, bet pārējā rakstā, tostarp virsrakstā, ir novispārināts uz vienkārši „Vikipēdija”. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 13.23 (EET) ::::Par pārbalsošanu spiediena rezultātā - nu kāds takš pasteidzās šo to noņemt, kad uz viņu izdarīja spiedienu tāda miskaste kā Reddit komentētāji, un kāds cits sāka noņēma rakstu tādēļ, ka to pieprasīja aprakstītais personāžs... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.41 (EET) :::::Redzu, ka par šo balsošana ir bijusi 2011. gadā un ar 1 balss pārsvaru uzvarējis "Rīga, Latvijas PSR, PSRS", bet pārsvarā tiek pielietots "Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad: Latvija)", kurš arī man šķiet vislabākais. Kur var redzēt 2008. gada balsojumu? [[Dalībnieks:Dukurs|Dukurs]] ([[Dalībnieka diskusija:Dukurs|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.54 (EET) ::::::Sorī, sajaucu gadus. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.59 (EET) ::Varbūt kādam no administratoriem derētu sazināties ar LSM un vismaz viņiem paskaidrot, ka katras valodas Vikipēdijai ir savs atsevišķs dalībnieku kopums, kas tikpat kā nepārklājas ar citu valodu Vikipēdijām, tāpēc, rakstot vienkārši „Vikipēdija”, tiek radīts maldīgs priekšstats par tās viengabalainību. Skaidrs, ka latviešu valodas versijas administratori nevar runāt par to, kas darās angļu valodas versijā, bet, ja LSM interesē tieši Vikipēdija latviešu valodā, tad arī te mums ir bijušas diskusijas par to, kā norādīt personu faktisko un juridisko dzimšanas un miršanas vietu. Un, ja kādu uztrauc, ka, raksta infokastē vai ievadā kā pirmo norādot „Latvijas PSR”, it kā tiekot noliegta padomju okupācija, tad katrs lasītājs var pats uz tās uzspiest un jau pirmajā teikumā izlasīt, ka Latvijas PSR bija „'''okupētās''' Latvijas teritorijā izveidota Padomju Sociālistiskā Republika, kuru 1940. gada 5. augustā '''anektēja''' PSRS”. Starp citu, mums arī, piemēram, rakstā par [[Džeralds Darels|Džeraldu Darelu]] kā viņa dzimšanas vieta vispirms ir norādīta „[[Britu Indija]]” kā sauss fakta konstatējums bez nekāda zemteksta par britu koloniālā režīma likumību. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 14.02 (EET) :::Vah-vah, tu runā tā, it kā kādu LSM šūpotu tādas detaļas. Visi, kas grib un ir spējīgi izprast esošās pozīcijas, Vikipēdijā jau atrodas. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 14.10 (EET) ::::Vikipēdijas administrācijas viedokli, ja ne rūpēs par detaļām, tad vismaz žurnālistikas pamatprincipu vadīti, Latvijas plašsaziņas viedokļi līdz šim ir atspoguļojuši, bet, ja mūsu administrācija negrib bāzt ārā galvu, tad, protams, ieganstus atrast var vienmēr. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 14.31 (EET) :::::Tu esi pārliecināts, ka mums vispār ir administrācija? Es, protams, pats varu uz šo statusu pretendēt, bet tik reti esmu vairākumā, ka nejūtos tiesīgs oficiāli runāt W vārdā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 14.38 (EET) Paga, bet visa šī vētra ūdens glāzē, raganu medības un matu skaldīšana, cik sapratu, attiecas uz angļu vikipēdiju, ko mēs nemaz lāgā nevaram ietekmēt, ja nu vienīgi cītīgāk sekot līdzi turienes diskusijām un piedalīties tajās? Kas, protams, nenozīmē, ka mums arī neķersies klāt :) --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 15.41 (EET) :Anonīmi taisnības cīnītāji jau sāk parādīties. Vairāk būs jāpaseko pēdējām izmaiņām. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 15.52 (EET) :Jūs uz kokiem skatīdamies - neredzat mežu. Ideja ir salikt visur šo dezinformāciju, lai to paņem visi mūsdienu AI roboti - un tad vairs nevajadzēs ne senīlus ''PSRS bija garšīgāks plombīrs'' adminus, ne angažētus zapčol jauniešus, lai visur lēnītēm kabinātu klāt PSRS tas, PSRS šitas - tagad varēs palaist AI robotu, kas to visu ne tikai Vikipēdijā darīs, bet arī visos modeļos baros cilvēku atbildēs no šodienas līdz laika beigām. Vēl papildus smieklu lēkmi izraisa ''es jau neesmu admins'' kadri, kuri a)postē AI šaģenerētu šļuru b) bano cilvēkus un c) nav pazaudējuši kaunu paziņot, ka mēs jau neko, tas jau tikai angļu vikipēdijā. Ar impotenci jau parasti nelielās, bet cenšas tur kaut kā problēmu risināt. [[Dalībnieks:Trampampiņš|Trampampiņš]] ([[Dalībnieka diskusija:Trampampiņš|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 21.06 (EET) Šis pāries. Rīt vairs neviens neatcerēsies to LSM rakstu (ja vien tā nav kaut kāda dīvaina kampaņa). Ierosinu neko nedarīt, ja vien šim rakstam nebūs turpinājuma. --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2026. gada 29. Janvāris, plkst. 22.31 (EET) :tiekam galā ar esošo nenozīmīgo balsojumu (par to, kas bija Latvija pēc 4. maija). un varētu būt piemērots laiks sagatavot vietu diskusijai un balsojumam par to, ko darām ar Latvijas PSR - vai tā pastāvēja, vai ne. izskatās, ka {{u|Pirags}} ir gatavs aizsākt to? katrā ziņā, ja versija kā to noformē ir tāda, kā, iespējams, tiks piedāvāts (dzimis Latvijā, tolaik LPSR) - tas izskatās pēc saprātīga kompromisa. taču noteikti nepiekrītu, ka to dara tā kā šobrīd tiek mēģināts. to nevar risināt šādā veidā. diskusija, kopienas balsojums. nevis partizāņu metodes. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 08.01 (EET) ::esošais balsojums, ko noteikti daudzi nav pamanījuši, arī {{u|Pirags}}: [[Vikipēdija:Balsošana/Par dzimšanas vietas norādīšanu personām, kas dzimušas no 04.05.1990 līdz 21.08.1991]] [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 08.03 (EET) :::Paldies, esmu pamanījis un nobalsojis. Uzskatu, ka nepieciešams ik pa laikam pārbalsot iepriekšējos (kļūdainos) W kopienas lēmumus un nedrīkst atsaukties uz 2008. vai 2011. gada balsojumu kā notikušu un nemaināmu. Ģeopolitika un izpratne par mūsu vēsturisko idenitāti. Ceru, ka argumenti "Esmu dzimis LPSR un tur neko nevar mainīt, jo manā dzimšanas apliecībā tā rakstīts" vairs netiks uztverti tik nopietni kā agrāk. Atsaukšanās uz citu koloniju piemēriem (Britu Indija) ir nevietā, jo Baltijas valstis bija starptautiski atzītas un okupācijas fakts nemainīja šo statusu. Okupācijas varas to dēvēja par LPSR un par Ostlandes Latvijas ģenerālapgabalu, bet valsts nepārtrauktība nemainījās. Tādēļ 1990. gada 4. maijā '''nevis atjaunoja Latvijas valsti, bet atjaunoja Latvijas valsts neatkarību'''. Tādēļ aicinu šoreiz balsot par formulu "dzimis Latvijā (tolaik Latvijas PSR)" vai "Dzimis Latvijā (tolaik Latvijas ģenerālapgabalā)".--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 09.27 (EET) ::::Neviens netraucē pārbalsot gribošajiem jebkurā brīdī aizsākt jaunu balsojumu. Es ceru, ka „Bet ko viņš raksta savā vīzas anketā?” arī vairs netiks piedāvāts kā nopietns arguments. :) Visu iepriekšējo diskusiju mēģināju iestāstīt, ka, ja mēs rakstam, ka kāds cilvēks ir dzimis valstī, kas starptautiski ''de iure'' bija atzīta kā Latvijas Republika, tad, iekavās liekot Latvijas PSR, skaidri jānorāda, ka „tobrīd '''''DE FACTO'''''/'''FAKTISKI''' Latvijas PSR”. Būtu to ierakstījis, tad arī no manis vairs nebūtu bijuši nekādi būtiski iebildumi. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 10.13 (EET) :::::Lieliski, tad esam vienoti savos uzskatos par šo.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 10.32 (EET) ::::::Varbūt tad (vismaz pagaidām) pārtraukt to balsošanu par starpposmu? [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 12.13 (EET) :::::::Tā balsošana jau vienalga būs lietderīga — kad īsti pārtraukt pieminēt LPSR. Par augstāk minēto ierosinājumu faktisko valsti rakstīt iekavās arī nav iebildumu, vienīgi jāpadomā, kā būs ar cara laikiem — jāpārveido vietas veidne tā, lai nepaliktu tad tā Krievijas impērija vien, bez norādes uz tagadējo Latviju. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 13.33 (EET) ::::::::piekrītu gan {{u|Pirags}} "nedrīkst atsaukties uz 2008. vai 2011. gada balsojumu kā notikušu un nemaināmu" (protams, ka jebkuru balsojumu var mēģināt grozīt, tas ir tas leģitīmais, vispārpieņemtais veids, kā šeit lietas notiek / tām būtu jānotiek), gan arī {{u|ScAvenger}} par to, ka tas neatceļ šobrīdējo balsojumu, tas tāpat būs aktuāls. par aktuālāko tēmu kādam jāsagatavo jauna balsojuma veidne (vēlams kko no priekšvēstures / argumentācijas arī). un, ja izlemjam, ka kko ir jāmaina, mans sapnis būtu, ka šo pārveidi norealizētu kāds bots, lai tas notiek kontrolēti, ne haotiski. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 15.41 (EET) :::::::::Ja mums būs tāds lēmums, tad arī kolektīvi lūgsim mūsu profus tādu botu uzcept. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 15.51 (EET) ::::::::::''Pārnesu tekstu par citu tēmu uz sadaļu "[[Vikipēdija:Kopienas_portāls#Padomju_laika_informācijas_resursi|Padomju laika informācijas resursi]]"'' --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 12.06 (EET) ::::Kad beidzot būs balsojums par ''de facto'' dzim. v. norādīšanu? Labāk ātrāk šo jautājumu izlemt uz visiem laikiem, lai diskusijām pieliktu punktu! [[Special:Contributions/&#126;2026-11629-74|&#126;2026-11629-74]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-11629-74|talk]]) 2026. gada 21. Februāris, plkst. 21.24 (EET) :::::Tad, kad atradīsies kaut viens cilvēks, kas būs pietiekami ieinteresēts to uztaisīt. Bļaustīties kā skolnieki-anonīmi mēs te visi mākam, bet kad vajag kaut ko darīt, tad visi pazūd. Bez tam, rezultāts var izrādīties tāds pats kā pagājušreiz. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 21. Februāris, plkst. 21.32 (EET) Apspriešana par tēmu tagad notiek vairākās vietās, bet šī laikam ir "oriģinālā". Kas notiek? Pāris reizes infotelpā parādījās ''žurnālistu''/''pētnieku'' raksti par to, ka kādā no vikipēdijām tiekot labota cilvēku dzimšanas valsts piederība un to organizē kremļa aģenti. Sākumā neviens šeit diži nesatraucās, bet laikam jau kādam tas ir maizes darbs un tēma tika cilāta atkārtoti. Līdz mēs sākām ''šumēties''. Sākās labojumi un to atcelšanas, nīgras (vai ne tik nīgras) diskusijas. Kas pazuda starp rindām? Subjekts! Par ko ir/iet runa? Par vietu un laiku, kad dzimis rakstā aprakstītais cilvēks. Ne par valstīm, teritorijām, ''de jure'', ''de facto''. Par vietu, kurā cilvēks dzimis, kāda vara tajā vietā valdīja, kādā skolā viņam nācās mācīties, kādās organizācijās bērnībā un jaunībā līdzdarboties, pie kādiem treneriem trenēties un kādos ''sboros'' piedalīties. Par to daudz ko pasaka jau tas, ja norādām, ka cilvēks dzimis padomju vai impērijas laikā. Viena klikšķa attālumā ir informācija par to, kas tā PSR ir tagad un no kura gada. Tagad atkal no sākuma: kas ir kašķa pirmavots? Žurnālistu/pētnieku publikācijas. Tāds viņiem darbs — meklēt iemeslu nopublicēt kādu ''informāciju'', uz ko publika pavelkas. Ja informācija ar ''smaķeli'' — jo labāk pavilksies. Šis tas piedomāts klāt — štrunts — lai pārbaudītu, jābūt vikipēdistam ar skilu, bet pētnieka viedoklis jau ir iemests infotelpā. Bet kāds ir mūsu darbiņš? Sniegt informāciju, lai viedokli veido pats lasītājs. Neitrālu viedokli, neatskatoties uz konjunktūru vai spiedienu. Un neitrālais viedoklis ir tāds, ka mēs fiksējam, kurā valstī cilvēks dzimis. Punkts. Šībrīža piegājiens ar LPSR/PSRS norādīšanu ir objektīva fakta norādīšana. Tas nav viedoklis, ko iespējams interpretēt. Iekavās norādīt tagadējo valsti var, bet šeit arī ir nianses. Tas ir vērtīgi, ja kāds senlaiku personāžs dzimis kādā mazzināmā hercogistē, par kuru raksta nav un varbūt arī nebūs, bet tagad tā ir kādas zināmas valsts daļa — tad to var norādīt. LPSR gadījumā visi zina, kur tā atradās un kas tur ir tagad. Sarežģītāk ir ar pierobežas pagastiem un Abreni, kā arī citām latviešu pierobežas teritorijām, kas mainīja piederību. Un vēl par karodziņiem. Smuki, protams, un ievieš zināmu dzīvīgumu, bet vai nav mazliet bērnišķīgi? Pie tam, atsakoties no karodziņiem vispār, pazudīs arī tie sarkanie karogi, kas daudzus ''besī''. Nu jūs sapratāt ;) Ko gribēju pateikt? Viss ir korekti, kā nolēmām iepriekšējā (2011) balsojumā, pirms un kura laikā arī bija ''villošanās'' un tēma tika apspriesta no visām pusēm. Paskatoties balsotāju sastāvu — ļoti cienīgi. Ja tomēr nolemsim balsot no jauna, noteikti vajadzēs stāža cenzu. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 21.23 (EET) :Vai/un labojumu cenzu. Kā balsošanai pielaiž citās Vikipēdijās: :Ņemot par piemēru esperanto Vikipēdiju: [https://eo.wikipedia.org/wiki/Vikipedio:Baloto vajag trīs mēnešu stāžu, dalībnieka lapu un vismaz 40 labojumus]. :Angļu versijā jautājumus [https://en.wikipedia.org/wiki/Wikipedia:What_Wikipedia_is_not#DEMOCRACY izšķir vadība bez balsošanas], tā ka viņu piemēri še neder.) :Vācu versija: balsošana tiek uzskatīta tikai par viedokļu aptauju un ir zemāka par nerakstītu konsensusu un adminu pozīciju, piedalīties aptaujā var ar [https://de.wikipedia.org/wiki/Wikipedia:Meinungsbilder vismaz divus mēnešus stāžu un vismaz 200 labojumiem vārdtelpā, no kuriem vismaz 50 ir veikti pēdējo 12 mēnešu laikā]. :Krievu versija: balsošanai ir galvenā nozīme, bet pielaides noteikumi striktākie: [https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%92%D0%B8%D0%BA%D0%B8%D0%BF%D0%B5%D0%B4%D0%B8%D1%8F:%D0%93%D0%BE%D0%BB%D0%BE%D1%81%D0%BE%D0%B2%D0%B0%D0%BD%D0%B8%D1%8F/%D0%9A%D1%80%D0%B0%D1%81%D0%BD%D1%8B%D0%B9_%D1%81%D0%BF%D0%B8%D1%81%D0%BE%D0%BA_%D0%92%D0%9F:%D0%9B%D0%A1_(2025) pusgada pieredze, vismaz 500 labojumi, 100 labojumi pēdējā gadā pirms balsošanas paziņojuma]. :Es papildinātu jebkuru versiju ar "neatceltiem labojumiem". -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 22.23 (EET) ::Mums noteikti vajag kā krievu vikipēdijā - tas taču ir īstais taisnīguma etalons. [[Special:Contributions/&#126;2026-70282-5|&#126;2026-70282-5]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-70282-5|talk]]) 2026. gada 1. Februāris, plkst. 19.09 (EET) :::Jums, šķiet, ir kaut kāda personiska mīlestība uz Krieviju, ka jūs visur to izdalāt un meklējat. Nevienam citam tas šeit nav raksturīgi. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 1. Februāris, plkst. 19.13 (EET) ::::To raksta cilvēks, kas pats to Krieviju ieraksta.... Galīgi filmu pazaudējāt jeb darba devēji prasa atbildes par sacelto brēku? [[Dalībnieks:Trampampiņš|Trampampiņš]] ([[Dalībnieka diskusija:Trampampiņš|diskusija]]) 2026. gada 1. Februāris, plkst. 21.26 (EET) :::::Es nosaucu dažādus variantus (četras galvenās valodas, kuras Latvijā zina), bet jūs, kā vienmēr, meklējat tikai savējos. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 1. Februāris, plkst. 21.59 (EET) == Thank You for Last Year – Join Wiki Loves Ramadan 2026 == Dear Wikimedia communities, We hope you are doing well, and we wish you a happy New Year. ''Last year, we captured light. This year, we’ll capture legacy.'' In 2025, communities around the world shared the glow of Ramadan nights and the warmth of collective iftars. In 2026, ''Wiki Loves Ramadan'' is expanding, bringing more stories, more cultures, and deeper global connections across Wikimedia projects. We invite you to explore the ''Wiki Loves Ramadan 2026'' [[m:Special:MyLanguage/Wiki Loves Ramadan 2026|Meta page]] to learn how you can participate and [[m:Special:MyLanguage/Wiki Loves Ramadan 2026/Participating communities|sign up]] your community. 📷 ''Photo campaign on '' [[c:Special:MyLanguage/Commons:Wiki Loves Ramadan 2026|Wikimedia Commons]] If you have questions about the project, please refer to the FAQs: * [[m:Special:MyLanguage/Wiki Loves Ramadan/FAQ/|Meta-Wiki]] * [[c:Special:MyLanguage/Commons:Wiki Loves Ramadan/FAQ|Wikimedia Commons]] ''Early registration for updates is now open via the '''[[m:Special:RegisterForEvent/2710|Event page]]''''' ''Stay connected and receive updates:'' * [https://t.me/WikiLovesRamadan Telegram channel] * [https://lists.wikimedia.org/postorius/lists/wikilovesramadan.lists.wikimedia.org/ Mailing list] We look forward to collaborating with you and your community. '''The Wiki Loves Ramadan 2026 Organizing Team''' 2026. gada 16. janvāris, plkst. 21.45 (EET) <!-- Message sent by User:ZI Jony@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Non-Technical_Village_Pumps_distribution_list&oldid=29879549 --> == Feminism and Folklore 2026 starts soon == <div style="border:8px maroon ridge;padding:6px;"> [[File:Feminism and Folklore 2026 logo.svg|centre|550px|frameless]] ::<div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <div style="text-align: center; width: 100%;">''{{int:please-translate}}''</div> ;Invitation to Organize Feminism and Folklore 2026 Dear Wiki Community, We are pleased to invite Wikimedia communities, affiliates, and independent contributors to organize the '''[[:m:Feminism and Folklore 2026|Feminism and Folklore 2026]]''' writing competition on your local Wikipedia. The international campaign will run from '''1 February to 31 March 2026''' and aims to improve coverage of feminism, women’s histories, gender-related topics, and folk culture across Wikipedia projects. ;About the Campaign '''Feminism and Folklore''' is a global writing initiative that complements the '''[[:c:Commons:Wiki Loves Folklore 2026|Wiki Loves Folklore]]''' photography competition. While Wiki Loves Folklore focuses on visual documentation, this writing campaign addresses the '''gender gap on Wikipedia''' by improving encyclopedic content related to folk culture and marginalized voices. ;What Can Participants Write About? Communities can contribute by creating, expanding, or translating articles related to: * Folk festivals, rituals, and celebrations * Folk dances, music, and traditional performances * Women and queer figures in folklore * Women in mythology and oral traditions * Women warriors, witches, and witch-hunting narratives * Fairy tales, folk stories, and legends * Folk games, sports, and cultural practices Participants may work from curated article lists or generate new article suggestions using campaign tools. ;How to Sign Up as an Organizer Organizers are requested to complete the following steps to register their community: # Create a local project page on your wiki [[:m:Feminism and Folklore/Sample|(see sample)]] # Set up the campaign using the '''CampWiz''' tool # Prepare a local article list and clearly mention: #* Campaign timeline #* Local and international prizes # Request a site notice from local administrators [[:mr:Template:SN-FNF|(see sample)]] # Add your local project page and CampWiz link to the '''[[:m:Feminism and Folklore 2026/Project Page|Meta project page]]''' ;Campaign Tools The Wiki Loves Folklore Tech Team has introduced tools to support organizers and participants: * '''Article List Generator by Topic''' – Helps identify articles available on English Wikipedia but missing in your local language Wikipedia. The tool allows customized filters and provides downloadable article lists in CSV and wikitable formats. * '''CampWiz''' – Enables communities to manage writing campaigns effectively, including jury-based evaluation. This will be the third year CampWiz is officially used for Feminism and Folklore. Both tools are now available for use in the campaign. '''[https://tools.wikilovesfolklore.org/ Click here to access the tools]''' ;Learn More & Get Support For detailed information about rules, timelines, and prizes, please visit the '''[[:m:Feminism and Folklore 2026|Feminism and Folklore 2026 project page]]'''. If you have any questions or need assistance, feel free to reach out via: * '''[[:m:Talk:Feminism and Folklore 2026/Project Page|Meta talk page]]''' * Email us using details on the contact page. ;Join Us We look forward to your collaboration and coordination in making Feminism and Folklore 2026 a meaningful and impactful campaign for closing gender gaps and enriching folk culture content on Wikipedia. Thank you and best wishes, '''[[:m:Feminism and Folklore 2026|Feminism and Folklore 2026 International Team]]''' ---- ''Stay connected:'' [[File:B&W Facebook icon.png|link=https://www.facebook.com/feminismandfolklore/|30x30px]]&nbsp; [[File:B&W Twitter icon.png|link=https://twitter.com/wikifolklore|30x30px]] </div></div> == Invitation to Host Wiki Loves Folklore 2026 in Your Country == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <div style="text-align: center; width: 100%;">''{{int:please-translate}}''</div> [[File:Wiki Loves Folklore Logo.svg|right|150px|frameless]] Hello everyone, We are delighted to invite Wikimedia affiliates, user groups, and community organizations worldwide to participate in '''Wiki Loves Folklore 2026''', an international initiative dedicated to documenting and celebrating folk culture across the globe. ;About Wiki Loves Folklore '''Wiki Loves Folklore''' is an annual international photography competition hosted on Wikimedia Commons. The campaign runs from '''1 February to 31 March 2026''' and encourages photographers, cultural enthusiasts, and community members to contribute photographs that highlight: * Folk traditions and rituals * Cultural festivals and celebrations * Traditional attire and crafts * Performing arts, music, and dance * Everyday practices rooted in folk heritage Through this campaign, we aim to preserve and promote diverse folk cultures and make them freely accessible to the world. [[:c:Commons:Wiki_Loves_Folklore_2026|Project page on Wikimedia Commons]] ; Host a Local Edition As we celebrate the '''eight edition''' of Wiki Loves Folklore, we warmly invite communities to organize a local edition in their country or region. Hosting a local campaign is a great opportunity to: * Increase visibility of your region’s folk culture * Engage new contributors in your community * Enrich Wikimedia Commons with high-quality cultural content '''[[:c:Commons:Wiki_Loves_Folklore_2026/Organize|Sign up to organize]]:''' If your team prefers to organize the competition in ''either February or March only'', please feel free to let us know. If you are unable to organize, we encourage you to share this opportunity with other interested groups or organizations in your region. ;Get in Touch If you have any questions, need support, or would like to explore collaboration opportunities, please feel free to contact us via: * The project Talk pages * Email: '''support@wikilovesfolklore.org''' We are also happy to connect via an online meeting if your team would like to discuss planning or coordination in more detail. Warm regards, '''The Wiki Loves Folklore International Team''' </div> [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2026. gada 18. janvāris, plkst. 15.21 (EET) <!-- Message sent by User:Tiven2240@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery/Wikipedia&oldid=29228188 --> == <span lang="en" dir="ltr">Annual review of the Universal Code of Conduct and Enforcement Guidelines</span> == <div lang="en" dir="ltr"> <section begin="announcement-content" /> I am writing to you to let you know the annual review period for the Universal Code of Conduct and Enforcement Guidelines is open now. You can make suggestions for changes through 9 February 2026. This is the first step of several to be taken for the annual review. [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Annual review/2026|Read more information and find a conversation to join on the UCoC page on Meta]]. The [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee|Universal Code of Conduct Coordinating Committee]] (U4C) is a global group dedicated to providing an equitable and consistent implementation of the UCoC. This annual review was planned and implemented by the U4C. For more information and the responsibilities of the U4C, [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Charter|you may review the U4C Charter]]. Please share this information with other members in your community wherever else might be appropriate. -- In cooperation with the U4C, [[m:User:Keegan (WMF)|Keegan (WMF)]] ([[m:User talk:Keegan (WMF)|talk]])<section end="announcement-content" /> </div> 2026. gada 19. janvāris, plkst. 23.01 (EET) <!-- Message sent by User:Keegan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=29905753 --> == Irbes bāka - AI lietotņu izmantošana? == Ja labi atceros sen,sen bija liels ļembasts par autotulkotiem rakstiem, par liekiem, sliktas kvalitātes rakstiem - ieskaitot bezjēdzīgiem rakstiem par caurkritušām brazīļu operdziedātājām. Tika radīta ilūzija, ka šeit cilvēkus interesē kvalitāte - labāk mazāk, bet nav muļķības. Kā tas saskan ar faktu ka Irbes bākas rakstā tiek likts AI saģenerēts murdziņš? Vai liks šo bildi pie visām bāku lapām (kur patiesais objekts nav pieejams) kā būtu ar AI bilžu ģenerēšanu cilvēkiem, kuri sen jau aizgājuši astrālā, nobildēt nav iespējams - piemēram <nowiki>'''</nowiki>Cēzars ēd Kāruma sieriņu pirms Rubikonas šķērsošanas<nowiki>'''</nowiki>? Šis amatierisms jau aizgājis līdz Latvijas reditam. ~Labvēlus [[Special:Contributions/&#126;2026-60330-9|&#126;2026-60330-9]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-60330-9|talk]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 14.53 (EET) :Vikipēdijas noteikumi attiecībā uz AI ģenerētiem attēliem [https://commons.wikimedia.org/wiki/Commons:AI-generated_media pieļauj lietot tādus multivides failus, kas ir noderīgi izglītības nolūkos]. Konkrēti šis fails tika lietots tieši šādam mērķim, attiecīgi problēmas nav. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.12 (EET) :Starp citu, vienlaikus ar šo atbildi citā Vikipēdijas rakstā tika ievietots attēls ar Galaktikas skatu no malas. Tāpat kā bākas attēls, tas attēla lapā tika atributēts kā mākslīgi radīts. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.27 (EET) ::Ja tas būtu raksts par mākslīgā intelekta ģenerētiem attēliem vai par bākām ar helikopteru laukumiem, tad ok, iederas. Bet rakstā par konkrētu bāku lasītājs sagaida šīs konkrētās bākas attēlu. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.32 (EET) :::Kad tāds būs, tad arī varēs ielikt. Kad tāda nav, tiek lietoti mākslas darbi, pasvītrojot, ka tas ir mākslas darbs (šis ir MI veidots no Internetā atrodamajām fotogrāfijām un vēl manis papildus apstrādāts, lai nevarētu piekasīties par autortiesībām, citādi MI sanāca pārāk līdzīgi). -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.40 (EET) ::Irbes bāku atšķirībā no galaktikas var nofotogrāfēt. Galaktikas malu vari palūgt māksliniekiem NASA lai uzzīmē, balstoties uz datiem ko NASA vai kāds cits reāli ir ieguvis (un nevis safantazējis AI murgos). Un starp citu Irbes bākas kontekstā/vēsturē jau Tavs kolēģis Kikoss Tevi pataisīja par lohu. [[Dalībnieks:Trampampiņš|Trampampiņš]] ([[Dalībnieka diskusija:Trampampiņš|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.32 (EET) :::Aizejiet un nofotografējiet, ja varat. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.37 (EET) ::::Hahahahahaha, adminiņš dabūja pa pirkstiem un apvainojās :) [[Dalībnieks:Trampampiņš|Trampampiņš]] ([[Dalībnieka diskusija:Trampampiņš|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.41 (EET) :::::Lūk, tāda līmeņa argumentācija arī jums raksturīga visu laiku. Nekāda derīga ieguldījuma pa visu dzīvi. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.50 (EET) ::::::Jā, nemāku ģenerēt bezjēdzīgās AI bildes tur jums taisnība. Hahahahahahahaha...... [[Dalībnieks:Trampampiņš|Trampampiņš]] ([[Dalībnieka diskusija:Trampampiņš|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.51 (EET) == Sakarā ar Nacionālās enciklopēdijas redaktora Jura Borzova lūgumu == Juris Borzovs man uzrakstīja: "Meklēju autoru Nacionālās enciklopēdijas šķirklim 'dators'. Vikipedijā ir visai bagātīgs šķirklis un būtu lieki ar to sacensties. Taču Enciklopēdijas noteikumi prasa autorlīgumu un noteiktu šķirkļa struktūru." Sazvanījos un noskaidroju precīzi - viņi vēlas atrast cilvēku, kas būtu ar mieru izveidot šādu šķirkli Nacionālajā enciklopēdijā. Varbūt kāds gribētu? == [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 19.09 (EET) :2 stundu laikā neviens no adminstratoriem tā arī nav saņēmis dūšu - par parastajiem mirstīgajiem nemaz nerunāsim. [[Special:Contributions/&#126;2026-64890-2|&#126;2026-64890-2]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-64890-2|talk]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 21.09 (EET) == Padomju laika informācijas resursi == ::::<small>''Pārnests no sadaļas "Par mums runā 2"''</small> Esmu ievērojis, ka daudz raksītā latviešu valodas Vikipēdijā šķietami nācis no padomju laiku informācijas resursiem. Teiksim, angļu valodas Vikipēdijā ir diezgan brutāls raksts [[:en:Circassian genocide]]. Latviešu valodas versijā par tādu genocīdu neko nevar atrast. [[Adigi|Adigu]] (čerkešu) rakstā minēts tikai tas, ka tos piespieda izceļot, bet kādi 5% palika. Tas pats arī [[Čerkesija]]s rakstā (čerkešu valsts, ko likvidēja). Manuprāt, padomju resursi ir ļoti kritiski jāizvērtē pat šķietami nevainīgās zinātnes tēmās. Piemēram, sociālisma valstu zinātnieki un to sasniegumi tiks vienmēr pārmērīgi izcelti nozares kontekstā, par kapitālisma valstīs esošo noklusēts. Nespeciālists tēmā nespēs ko tādu izvērtēt, tāpēc PSRS avotu lietošana pati par sevi varētu būt pārrunājama. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#003300;">G</span><span style="color:#006600;">reen</span><span style="color:#003300;">Z</span><span style="color:#006600;">eb</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> — 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 11.03 (EET) :lūdzu paskaidro, kādā kontekstā tu ar to šeit dalies? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 11.15 (EET) ::Pārnesu uz atsevišķu nodaļu, jau tā mums galīga putra diskusijās. Kas attiecas uz tēmu — jebkādi avoti ir jāvērtē kritiski, un padomju it īpaši. Bet neiekrītot otrā grāvī. Piemēram, "kapitālistu" avotos neatradīsiet neko par [[Rūdolfs Ūdris|Rūdolfu Ūdri]], viņiem visur būs Hoka reakcija, nevis Ūdra reakcija, kaut arī prioritāte bija Ūdrim — ne tāpēc, ka viņi savukārt būtu gribējuši ko noklusēt, bet tāpēc, ka vienkārši nezināja. [[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 12.06 (EET) :::Tēma ir par to pašu - "informācijas karu". Papētot tēmu par šo genocīdu angļu valodas Vikipēdijā (un plaši pieminēts, kur vien var), ir skaidrs, ka tas plaši ir ieviests tikai pēdējos gados. Tikai divas valstis to ir atzinušas (Gruzija, 2011; Ukraina, 2025). Gadi liek pārdomāt kāpēc. LSM raksts satura ziņā ir muļķīgs, bet tas virziens ir skaidrs. Pienāks laiks, kad kāds atnāks te un izteiks iebildumus arī par šo. :::Runājot par Hoka/Ūdra reakciju - nav jaunums, ka termini ne vienmēr tiek piešķirti pēc pirmatklājēja. Ļoti bieži tas paliek nezināms, un tas galīgi nav saistāms tikai ar dzelzs priekškaru. Dažādās valodās var arī saukt savādāk. Tāpēc nemainīs kosmonautika uz astronautika, jo rietumnieciskāk. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#003300;">G</span><span style="color:#006600;">reen</span><span style="color:#003300;">Z</span><span style="color:#006600;">eb</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> — 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 13.26 (EET) ::::Atļaušos piezīmēt par iebildumiem, ka mums vienalga regulāri uzbrūk (un ne tikai anonīmi troļļi, bet arī kvalitatīvi lietotāji) gan par atsaukšanos uz padomju avotiem, gan par nesteigšanos sekot modes lietām. Piemēram, uzbrukums (un es nešaubos, ka apmaksāts) rakstam [[Globālā sasilšana]], kurš joprojām stāv neadekvāti vienpusējā versijā, tā ka pat amatieriskā versija 2021. gadā pirms tam bija kvalitatīvāka, idejas par "priekš Kristus" lietošanu "mūsu ēras" vietā un vispār reliģisko rakstu pārstrāde no viedokļa, kas piemērots reliģisko karu laikmetam, un jā, tā pati astronautika LvWiki sastopama arī rakstos par PSRS, jo rietumnieciskāk. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 13.42 (EET) ::::Droši vien labi atceramies gadījumu, kad Vikipēdijā angļu valodā rakstu par Daugavu gribēja pārsaukt par Rietumu Dvinu. Pats Vikipēdijā angļu valodā esmu novērojis vairākus konkrētus gadījumus, kad šķietami sistemātiski tiek mēģināts izplatīt mums tik labi zināmos vēstījumus par krievu valodas it kā lielo nozīmi mūsdienu Latvijā, to, ka austrumslāvi un austrumeiropieši tie paši krievi vien esot un, ka te plaukstot fašisms/nacisms. Vienīgais, uz ko varu pārējos dalībniekus aicināt, ir iesaistīties, jo, ja mēs paši tur par sevi nerakstīsim un nerunāsim, tad to darīs kāds cits, un ne vienmēr to labāko nodomu vadīts. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 15.06 (EET) :::::Baidos, ka priekš tā vajadzīgs organizēt speciālu angliski labi protošu prettroļļu komandu (tas pats attiecas uz krievu Vikipēdiju), bet kur mēs tādu ņemsim? Visiem tāpat darba pilnas rokas. Citu nav. Un atbildot uz tradicionālo iebildumu - šeit bieži populārās žēlabas par to, ka atmosfēra neveicina jaunu dalībnieku piesaisti (LvWiki tas skan jau minimums 17 gadus) arī ir bezperspektīvas, jo kā mums saka [https://en.wikipedia.org/wiki/Wikipedia:Wikipedia_Signpost/Single/2026-01-15#Special_report zīmjuraksti], tad jaunpienācēju trūkums raksturīgs visām Viki neatkarīgi no viņu atmosfēras. Reāli riebīga atmosfēra ir tur, kur [https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%9E%D0%B1%D1%81%D1%83%D0%B6%D0%B4%D0%B5%D0%BD%D0%B8%D0%B5_%D1%83%D1%87%D0%B0%D1%81%D1%82%D0%BD%D0%B8%D1%86%D1%8B:Megitsune-chan iet projām arī vecie admini]. Manā uztverē - vajadzīgs maksimāli automatizēt mūsu darbu, drošāk lietot MI un pie viena apdomāt, vai mūsu dziļuma rādītājs, kurš pasaulē interesē tikai mūs pašus, ir tik svarīgs pašreizējos apstākļos pie konkurences ar to pašu MI. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 15.31 (EET) :Neatkarīgi no padomju resursiem - ja kādam ienāks prātā rakstīt LvWiki par čerkesu genocīdu, tas tiks tulkots no enwiki, nevis meklēti padomju avoti. Padomju avoti šeit tiek lietoti visai reti un pamatā par lietām, kas citur nav atrodamas vispār. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 12.13 (EET) == LLM izmantošana == Sveiki! Vai kādam ir pozitīva pieredze ar LLM izmantošanu rakstu veidošanā? Ir ieteikumi/rekomendācijas? Kā to dunduku piespiest nefantazēt un ievērot viņa paša formulētos "stingros un obligātos" noteikumus? [[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 4. Februāris, plkst. 21.41 (EET) :Pozitīva? He. Es čatgopotam parasti iedodu minimālu promptu ķipa "Pastāsti man sīki Vikipēdijas stilā ar avotiem par Rljehas pilsētu Okeānijā", un pēc tam novācu treknrakstu (vispirms nolieku treknrakstā visu tekstu, tad visu parastā šriftā), pārlieku daļu viņa mūžīgi nevietā sataisīto sarakstu tekstā, un pēc tam pārlasu visas viņa saliktās atsauces, lai uzrakstītu labāk un interesantāk kā viņš. Infokasti no viņa izspiest pat nemēģinu, standarta apakšu arī pielieku ar roku. Un beigās vienalga pameklēju guglī, ko viņš palaidis garām. Tā ka faktiski nekāda ieguvuma šādā versijā nav, ja neskaita to, ka viņš uzskrīvē zagtos faktus saviem vārdiem, uz ko man pašam slinkums. Praktiski es biežāk lietoju Vikipēdijas tulkošanas MI nekā LLM. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 4. Februāris, plkst. 21.52 (EET) ::Tad es esmu superdresētājs :) raksti [[Kotuja]] un [[Heta]] pilnībā ar visām infokastēm Gemini veidoti. Tikai biški novācu liekās saites un Skatīt arī sadaļu. Pamēģini savam Čatgpt iebarot [https://lv.wikipedia.org/wiki/Dal%C4%ABbnieks:Kikos/LLM šito] un nākamajam rakstam pasaki, ka par "zelta standartu" (obligāti pēdiņās) lai izmanto rakstu par to pašu tēmu, kāds tev liekas gana labs. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 4. Februāris, plkst. 22.20 (EET) :::Ta lasu es to ražojumu papildināšanas procesā :) Bet man intelekta īsti nepietiek viņu pat kārtīgi izlasīt. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 4. Februāris, plkst. 22.31 (EET) ::::Tas nav domāts cilvēkiem :) Es pieprasīju AI, lai izveido viņam pašam (un citiem AI) obligāti izpildāmu un nepārprotamu instrukciju par šiem potenciāli strīdīgajiem gadījumiem. Teorijā jāpietiek, lai cits lietotājs savam AI liek izlasīt šo failu un pieņemt obligātai izpildei, lai viss būtu skaisti. Praksē tam AI ir atmiņa kā tarakānam un viš sāk piefantazēt jau pēc minūtes. Bet, ''ja zaķi ilgi sit...'' --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 5. Februāris, plkst. 08.11 (EET) == Aktuāls notikums sākumlapā == rosinu uz olimpisko spēļu laiku izvietot sākumlapā rakstu par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpiskajām spēlēm]] aktuālā notikuma zonā. vai ir iebildumi? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 07.52 (EET) :{{par}} [[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 08.27 (EET) :{{par}} Mums ir daudz un dažādi notikumi, es esmu par dažādību. Protams, nedrīkstam mazināt uzmanību Krievijas uzbrukumam. Pēc olimpiskajām spēlēm atgriežamies. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 08.52 (EET) :{{par}} -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 10.56 (EET) :{{pret}} Neredzu, kādēļ kārtējā inkluzīvā akcija Eiropā būtu svarīgāka par lielu karu tai pašā Eiropā. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 13.50 (EET) ::paldies par viedokļiem! ievietots. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 08.06 (EET) ::Abi ir aktuāli notikumi. Jautājums - kādēļ nevar atstāt abus? Vieta taču pietiek. Lai ir '''aktuāli notikumi'''.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 20.41 (EET) :::vieta nepietiek. šodien dienas attēls ir vertikāls, tādēļ izskatās, ka pietiek. un likt kopā olimpisko balagānu ar traģisku karu ir nepareizi, manuprāt. olimpiskais balagāns pēc pāris nedēļām būs cauri un atgriezīsim karu atpakaļ. tas, diemžēl, nešķiet, ka varētu beigties :( [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 21.00 (EET) ::::Starp Aktuāls notikums un Vikipēdiju citās valodās ir kādu četru atstarpju gara vieta, kur var pielikt '''Citi aktuāli notikumi''' un kādu divu, trīs notikumu nosaukumus bez sīkāka apraksta, bet tad būs vēl viena lieta, ko daudzmaz regulāri jāuztur —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 21.22 (EET) :::::noteikti var to darīt, bet es negribētu uzņemties. vienkāršākais - pēc olimpiādes atcelt izmaiņas, un viss atgriežas, kur bijis. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 21.49 (EET) ::::::Varbūt ir iespējams ļoti nedaudz samazināt pārējās sākumlapas daļas un uz tā rēķina ielikt abas lietas: karu un olimpiskās spēles? [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 22.02 (EET) == Wikimedia Foundation baneru ziedojumu vākšanas kampaņa Latvijā == Cienījamie visi, vēlos izmantot šo iespēju, lai informētu jūs visus par gaidāmo Wikimedia Foundation baneru ziedojumu vākšanas kampaņu Latvijā. Wikimedia Foundation pirms dažiem gadiem pārtrauca ziedojumu vākšanu Latvijā, bet šogad atsāks baneru ziedojumu vākšanu. Ziedojumu vākšanas baneri tiks parādīti tikai angļu valodas Vikipēdijā Latvijā.   Ziedojumu vākšanas kampaņai būs divas daļas. # Mēs nosūtīsim e-pastus cilvēkiem, kuri iepriekš ir ziedojuši no Latvijas. E-pastus plānots nosūtīt no '''2. līdz 27. martam 2026. gadā'''.   # Mēs rādīsim baneri lietotājiem, kuri nav pieteikušies, angļu Vikipēdijā Latvijā. Baneri tiks rādīti no '''5. maija līdz 2. jūnijam 2026. gadā.''' Pirms tam mēs plānojam veikt dažus testus, tāpēc pirms kampaņas sākuma jūs varētu redzēt reklāmas 3–5 stundas vairākas reizes. Šī darbība nodrošinās, ka mūsu tehniskā infrastruktūra darbojas. Vispārīgi, pirms kampaņas un tās laikā jūs varat sazināties ar mums: * [[metawiki:Talk:Fundraising|Ziedojumu vākšanas komandas diskusiju lapā]] * Ja jums ir nepieciešams ziņot par kļūdu vai tehnisko problēmu, lūdzu, [https://phabricator.wikimedia.org/maniphest/task/edit/form/1/?template=118862 izveidojiet phabricator biļeti] * Ja jūs redzat ziedotāju diskusiju lapā, [[:en:Wikipedia:Volunteer_Response_Team|VRT]] vai sociālajos tīklos, kam ir grūtības ziedot, lūdzu, norādiet viņiem ziedot wikimedia.org Paldies un ar cieņu, [[Dalībnieks:JBrungs (WMF)|JBrungs (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:JBrungs (WMF)|diskusija]]) 2026. gada 9. Februāris, plkst. 14.24 (EET) == Starpviki saites == Man kopš vakardienas starpviki saites vairs nav alfabētiskā secībā un tas man traucē dzīvot. Kas par problēmām? PS: Arī datumi nu jau kādu laiku jaunākajās izmaiņās nez kāpēc tiek rakstīti ar lielo burtu, piemēram, 18. Februāris, nevis ka iepriekš - 18. februāris. Kas par desām? [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 18. Februāris, plkst. 11.02 (EET) : {{ping|Edgars2007}} Varbūt tu zini, kas notiek? --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 18. Februāris, plkst. 11.04 (EET) :{{u|Edgars2007}}, {{u|Papuass}}, „Devums” arī pēdējo izmaiņu lapā nomainīts uz „Ieguldījumu”. Vai tie varētu būt šie [[translatewiki:User:Rusjanis|Rusjanis]] 2026. gada 25. janvārī [https://translatewiki.net/w/i.php?translations=only&limit=500&days=30&enhanced=1&title=Special%3ARecentChanges&users=&trailer=%2Flv&urlversion=2 veiktie labojumi]? —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 22. Februāris, plkst. 18.09 (EET) ::Izskatās, ka tā tas ir, bet pagaidām tavas atcelšanas nav devušas rezultātus — tam droši vien vajadzīgs laiks. Godīgi sakot, man neliekas, ka mums vispār būtu jāņem interfeisa tulkojumi no ''translatewiki'', kur jebkurš, labu (cerams) gribēdams, var visu sačakarēt. Par starpviki saitēm gan nezinu, man liekas, ka tās visu laiku bija haotiskas, un tādēļ es mēdzu lietot Vikidatos esošo kopējo sarakstu, kur viss ir kārtībā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 22. Februāris, plkst. 22.47 (EET) :::nez, kāpēc šajā sadaļā nav "Atbildēt" saites -- jāatbild kā tādam dinozauram, ejot editēšanā :D bet ja par tēmu -- tbh, nezinu, kas tas par alfabētisko sarakstu, bet šķiet, ka lasīju, ka kko saistītu ir izslēguši ārā. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.41 (EET) :(ā, "Atbildēt" nebija lielo burtu dēļ datumos :D ) {{tq|neliekas, ka mums vispār būtu jāņem interfeisa tulkojumi no translatewiki}} -- aha, labāk dzīvot ar interfeisu, kur arvien vairāk teksta būs angliski un varbūt reizi 3 gados kko iztulkot (kas vismaz manos laikos bija čakarīgi atrodams). un pēc tam labot divas reizes -- gan lvwiki, gan translatewiki. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.43 (EET) == Reference Previews – experiment == Hi, I’m Johannes from [[m:WMDE Technical Wishes|WMDE Technical Wishes]]. Sorry for writing in English, please support us by providing a translation! Our team is currently working on [[:m:WMDE Technical Wishes/References|improvements to references]], e.g. [[:m:WMDE Technical Wishes/Sub-referencing|Sub-referencing]]. In 2021 we developed [[:m:WMDE Technical Wishes/ReferencePreviews|Reference Previews]] in order to provide a MediaWiki feature to preview references when hovering over the footnote marker. Over the course of our current work we’ve noticed that using Reference Previews doesn’t seem to be intuitive for some readers and we would like to improve this. <div class="mw-collapsible mw-collapse"> === Problem === <div class="mw-collapsible-content"> In our usability tests, we repeatedly notice desktop readers – unaware of Reference Previews or how to use the feature – clicking on footnotes instead of hovering over them. Many are confused when they end up in the reference list and don’t know how to jump back to the text passage they were previously reading. Many readers seem unaware that both the ↑ arrow in the reference list and the ^{a b} (for re-used references) can be used to jump back. This makes jumping to the reference list rather unpleasant, especially in long articles. </div> </div> <div class="mw-collapsible mw-collapse"> === Assumption === <div class="mw-collapsible-content"> We assume that most readers do not want to jump to the reference list, but rather want to click on the footnote to open Reference Previews, which provide them with the reference information for the text passage they have just read. At the same time, we believe that some readers – e.g. those who want to delve deeper into a topic rather than just quickly researching a piece of information – are still interested in conveniently accessing the reference list. </div> </div> <div class="mw-collapsible mw-collapse"> === Idea === <div class="mw-collapsible-content"> We would like to try adjustments to Reference Previews in order to best meet the needs of different readers. Specifically, we want to prevent readers from accidentally ending up in the individual reference list; jumping there should be a conscious decision. When clicking on a footnote marker, we want to display Reference Previews instead of jumping to the reference list. The pop-up remains permanently visible until clicking on the "x" or anywhere outside the preview to close it. In addition Reference Previews will provide a link to jump to the reference in the reference list. <gallery heights="275" widths="250"> File:Reference Previews mock-up – current version.png|Reference Previews – current version File:Reference Previews mock-up – persistent-state.png|Proposed version when '''clicking on a footnote marker''' </gallery> When hovering over a footnote marker without clicking on it, we want to display a simplified version of Reference Previews – without the settings icon and the resulting empty space. When moving the mouse pointer over the pop-up, a note will appear indicating that you can click for further options. This will open the persistent version of Reference Previews with a link to allow users to jump to the reference in the reference list. <gallery heights="275" widths="250"> File:Reference Previews mock-up – hover-state.png|Proposed version when '''hovering over the footnote marker''' File:Reference Previews mock-up – hover-state and options.png|Proposed version when '''hovering over the Reference Preview''' File:Reference Previews mock-up – persistent-state.png|Proposed (persistent) version when '''clicking on the hover preview''' </gallery> By improving the usability of Reference Previews, we also hope to mitigate the issue that reference lists with a large number of (reused) references (or [[:m:WMDE Technical Wishes/Sub-referencing|sub-references]]) can be confusing for some readers. In addition, the proposed version when hovering over a footnote marker is more compact than the current version. </div> </div> <div class="mw-collapsible mw-collapse"> === Experiment === <div class="mw-collapsible-content"> We would like to test the proposed changes in an [[:en:A/B testing|A/B test]] on several wikis. We want to measure how many readers click on a footnote marker and then proceed to jump to the reference list using the proposed version of Reference Previews compared to readers who receive the current version of Reference Previews. In addition, we will measure how many readers in both groups access the reference list via the table of contents. This will give us data-based insights into how many clicks on the footnote unintentionally open the reference list and how many readers only want to use Reference Previews. We would like to run our experiment on the following Wikipedia language versions: de, pl, fr, sv, fa, hu, hi, my, tl, lv, fy, hr. 10% of readers will see our modified version of Reference Previews in order to obtain sufficient data. The experiment is expected to run for 1-2 weeks at the end of March. We'll restore the current version of Reference Previews for all readers until we have evaluated the experiment, discussed the results with the community, and decided on further steps. </div> </div> We look forward to your feedback [[:m:Talk:WMDE Technical Wishes/References/Reference Previews|on our talk page]] – or just reply to this post! Once the experiment is ready to go, we will also provide a link that you can use to test the changes yourself. --[[Dalībnieks:Johannes Richter (WMDE)|Johannes Richter (WMDE)]] ([[Dalībnieka diskusija:Johannes Richter (WMDE)|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 14.24 (EET) :As indicated on our project page [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=WMDE_Technical_Wishes/References/Reference_Previews&diff=prev&oldid=30215686], we will only test the proposed change when ''clicking'' on a footnote. Reference Previews will remain ''unchanged when hovering'' over a footnote marker. Reasons for this were concerns that the proposed transition from hover to persistent preview could be disruptive or at least feel unusual when interacting with reference content in the hover preview (e.g. when clicking on links). --[[Dalībnieks:Johannes Richter (WMDE)|Johannes Richter (WMDE)]] ([[Dalībnieka diskusija:Johannes Richter (WMDE)|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 15.31 (EET) === Problēmas === Un izskatās, ka šī eksperimenta rezultātā nav iespējams '''ērti''' vikikodā ievietot atsauces. Laba lieta ir sačakarēta. Cerams, ka problēma tiks atrisināta. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 12.48 (EET) :Un es jau domāju kas par bugu [[Special:Contributions/&#126;2026-15959-59|&#126;2026-15959-59]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-15959-59|talk]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 13.44 (EET) ::nav referenču priekšstatījuma dēļ. nedaudz apdeitoju editora kodu no enwiki. es diemžēl neatceros/nezinu visus aktuālos wikieditora režīmus (kas arī 26. gadā strādā), tāpēc visus nepārbaudīju, bet nu tajā editorā, kas laikam saucas par 2010. gada editoru, izskatās, ka strādā labāk nekā bija (jo vismaz atsauču sadaļas nosaukums atkal parādījies :) ) [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.46 (EET) :Just to make sure there's no misunderstanding: The experiment hasn't started yet (it might be delayed until April) and the A/B test will only affect readers (10% of them). You shouldn't see any changes while editing, the issue reported likely occurred due to local changes to [[Vikipēdija:RefToolbar]]? [[Dalībnieks:Johannes Richter (WMDE)|Johannes Richter (WMDE)]] ([[Dalībnieka diskusija:Johannes Richter (WMDE)|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 13.28 (EET) == Request for Comment: VisualEditor automatic reference names == <div lang="en" dir="ltr"> Hi, I’m Johannes from [[:m:Wikimedia Deutschland|Wikimedia Deutschland]]’s [[:m:WMDE Technical Wishes|Technical Wishes team]]. Apologies for writing in English. {{Int:Please-translate}}! We are considering to work on [[:m:Community Wishlist/W17|Community Wishlist/W17: Improve VE references' automatic names and reuse]]. This has been a long-term issue for wikitext editors (see e.g. [[:en:WP:VisualEditor/Named references]]) which has been among the top-voted wishes in several [[:m:Community Wishlist Survey|Community Wishlist Surveys]], e.g. [[:m:Community Wishlist Survey 2017/Editing/VisualEditor: Allow editing of auto-generated references before adding them|2017]], [[:m:Community Wishlist Survey 2019/Citations/VisualEditor: Allow references to be named|2019]], [[:m:Community Wishlist Survey 2022/Editing/VisualEditor should use human-like names for references|2022]] or [[:m:Community Wishlist Survey 2023/Editing/VisualEditor should use proper names for references|2023]]. We would like your input on the [[:m:WMDE Technical Wishes/References/VisualEditor automatic reference names#Proposed solutions|solutions]] proposed on our project page: '''[[:m:WMDE Technical Wishes/References/VisualEditor automatic reference names]]'''. We are considering several options, which can be combined if desired by the community. * Changing the default pattern for automatically generated reference names (currently <code>":n"</code>, e.g. <code>":0"</code>, <code>":1"</code>...) to use the [[:mw:Help:Reference Previews#Exposed reference types|reference type]] instead (e.g. <code>"book_reference-1"</code>). * Providing a simple mechanism for communities to configure a different default name. * Generating automatic reference names based on the [[:en:domain name|domain name]] (if it’s a web citation). * Generating automatic reference names based on template parameters (e.g. "title" or "last"+"first") – defined by the community. === Feedback === [[:m:WMDE Technical Wishes/References/VisualEditor automatic reference names|Visit our project page]] to read about our proposal in detail and share your thoughts [[:m:Talk:WMDE Technical Wishes/References/VisualEditor automatic reference names#Request for comment|on metawiki]]. '''Please note''': We will only implement a solution if there’s clear consensus among the global community. Our intention is not to build the perfect solution, but to find a simple and lean one that alleviates the pain caused by auto generated names. We are aware that some experienced VisualEditor users might prefer an option to manually change reference names in VisualEditor, but such a UX intervention is difficult to achieve across reference types and thus out of scope for our team, we can only improve the auto-naming mechanism. We are happy about suggestions for improving certain details of the proposed solutions. Any other feedback and alternative proposals are also welcome – even though it’s out of scope for us, it might still be relevant for future work on this topic. Please support us interpreting consensus by clearly indicating your opinion (e.g. by using support/neutral/oppose templates). We are aware of [[:en:WP:NOTVOTE]], but given that we are facilitating this discussion with users from different wikis, potentially commenting in their native language, clearly indicating your position helps us avoid misunderstandings. Thank you for participating!</div> <bdi lang="en" dir="ltr">[[User:Johannes Richter (WMDE)|Johannes Richter (WMDE)]] ([[User talk:Johannes Richter (WMDE)|diskusija]])</bdi> 2026. gada 19. marts, plkst. 13.15 (EET) <!-- Message sent by User:Johannes Richter (WMDE)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johannes_Richter_(WMDE)/MassMessageRecipients&oldid=30281362 --> == Attēlu izmēri == Man tagad rakstos masveidā attēli ir ļoti maziņi. Kur ir problēma? Tā jau ir kādas divas nedēļas. No sākuma domāju, ka kāds ir kaut kur ar kādu kodu paspēlējies, bet nu jau sāku domāt, ka es esmu kaut kur kaut ko izmainījis, jo attēlu izmēri neatjaunojās. Kas pa desām? {{ping|Edgars2007}} varbūt tu zini? [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 11.21 (EET) :Kas tev rādās pie "sīkbildes izmērs" [[Special:Preferences#mw-prefsection-rendering|iestatījumos]]? [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 11.30 (EET) ::It kā viss kā parasti attēlu ziņā. Bet tas "sīkbildes izmērs" ietekmē rakstos redzamās bildes tikai tad, ja nav vikikodā norādīts bildes izmērs pikseļos, masveidā tam nevajadzētu izpausties. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 11.48 (EET) :::gan jau nav nekādi saistīts, bet nu pēdējā laikā taču ir visi tie reitlimiti eneibloti. bet tad cilvēki sūdzas par to, ka bildes nerādās, nevis tās rādās mazas. (šķietami saprātīgākais [[:en:Wikipedia:Village_pump_(technical)/Archive_228#Image thumbnails often failing to load|sākumpunkts]]) [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 12.34 (EET) == New Rapid Funds in CEE – global support now closer to your local activities == Hi everyone, '''Starting from 1 April 2026''', the CEE Hub will begin reviewing and supporting Rapid Fund applications for Central and Eastern Europe, in close cooperation with the Wikimedia Foundation. This change is part of our shared effort to bring support closer to communities and make the process more accessible and responsive to local contexts. You will still apply through the same system (Fluxx), and WMF will continue handling contracts and fund transfers. What changes is that the CEE Hub becomes your first point of contact, offering guidance, reviewing applications, and staying closer to your ideas throughout the process. We encourage you to reach out to [[:m:User:TRistovski-CEEhub|Toni]], our Grants Specialist before applying. A short conversation can help clarify your idea and make things smoother from the start. * ☝️ Rapid Funds remain open year-round (with possible delays in June and December). * ☝️ For Central Asian communities: the process stays the same – you continue applying directly through WMF. Join our online Q&A session to learn more (same content, two options to join): * 2 April, 5:00 PM CEST (UTC +2; [[:m:Event:CEE Hub Rapid Fund Q&A Nr. 1|register here]]) * 8 April 7:00 PM CEST (UTC +2; [[:m:Event:CEE Hub Rapid Fund Q&A Nr. 2|register here]]) More info & contact: '''[[:m:CEE Hub Rapid Funds|Wikimedia CEE Hub/Rapid Grants]]''' --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2026. gada 31. marts, plkst. 14.21 (EEST) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_Hub&oldid=29670168 --> == Join the sixth Ukraine’s Cultural Diplomacy Month on Wikipedia! == <div lang="en" dir="ltr"> [[File:Ukraine’s Cultural Diplomacy Month on Wikipedia 2026.png|right|250px|thumb|link=https://meta.wikimedia.org/wiki/Ukraine%27s_Cultural_Diplomacy_Month_2026|Join our campaign!]] {{int:please-translate}} Dear Wikipedians! [[:m:Special:MyLanguage/Wikimedia Ukraine|Wikimedia Ukraine]], in cooperation with the [[:en:Ministry of Foreign Affairs of Ukraine|MFA of Ukraine]] and [[:en:Ukrainian Institute|Ukrainian Institute]], has launched the sixth edition of writing challenge "'''[[:m:Special:MyLanguage/Ukraine's Cultural Diplomacy Month 2026|Ukraine's Cultural Diplomacy Month]]'''", which lasts from '''1st April''' until '''30th April 2026'''. The initiative aims to promote knowledge about Ukrainian culture abroad by creating and improving Wikipedia articles in multiple languages. This year marks the sixth edition of the campaign, which will focus on contemporary culture, making today’s artistic voices and practices more visible to international audiences. 🧩'''How to participate?''' Choose an article from the suggested list → Write an article in your language, or improve an existing one according to the rules → Add your contribution to the contest page and calculate your points → Win prizes and receive a certificate of participation → Become a promoter of truthful knowledge about Ukraine. 🧩'''[[m:Special:MyLanguage/Ukraine's Cultural Diplomacy Month 2026|Check our main page for more information]]'''. '''If you are interested in coordinating long-term community engagement for the campaign and becoming a local ambassador, we would love to hear from you! Please let us know your interest.''' If not, then we encourage you to translate the [[m:Special:MyLanguage/Ukraine's Cultural Diplomacy Month 2026|landing page of the contest]] and [https://meta.wikimedia.org/wiki/Special:MessageGroupStats?group=Centralnotice-tgroup-UCDM2026banner&messages=&language=en&x=D banner] into your own language. Also, we set up a [[:m:CentralNotice/Request/Ukraine's Cultural Diplomacy Month 2026|banner]] to notify users of the possibility to participate in this challenge! [[:m:User:OlesiaLukaniuk (WMUA)|OlesiaLukaniuk (WMUA)]] ([[:m:User talk:OlesiaLukaniuk (WMUA)|talk]]) 04:35, 1 April 2026 (UTC) </div> <!-- Message sent by User:OlesiaLukaniuk (WMUA)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:OlesiaLukaniuk_(WMUA)/list_of_wikis&oldid=28552112 --> == Kā salabot veidni/tabulu == Kā salabot sporta tabulas kļūdu, kad izvēles "future" -> "Pirmās spēlēm tiks aizvadītas" - vārds "spēlēm" nepareizā locījumā. Cik saprotu veidne izsauc moduli, taču tajā modulī neatrodu kur tiek norādīts locījums/vārds kam jāpradās izmantojot "future" statusu. [[Dalībnieks:Krišjānis|Krišjānis]] ([[Dalībnieka diskusija:Krišjānis|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 09.34 (EEST) :Salaboju, bija tajā pašā [[Modulis:Sporta tabula]], bet no atsevišķiem fragmentiem. Meklēšanā noderēja "insource:tiks aizvadītas". [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 12.23 (EEST) ::Pateicos par ātru reakciju un labojumu. [[Dalībnieks:Krišjānis|Krišjānis]] ([[Dalībnieka diskusija:Krišjānis|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 14.35 (EEST) == Action Required: Update templates/modules for electoral maps (Migrating from P1846 to P14226) == Hello everyone, This is a notice regarding an ongoing data migration on Wikidata that may affect your election-related templates and Lua modules (such as <code>Module:Itemgroup/list</code>). '''The Change:'''<br /> Currently, many templates pull electoral maps from Wikidata using the property [[:d:Property:P1846|P1846]], combined with the qualifier [[:d:Property:P180|P180]]: [[:d:Q19571328|Q19571328]]. We are migrating this data (across roughly 4,000 items) to a newly created, dedicated property: '''[[:d:Property:P14226|P14226]]'''. '''What You Need To Do:'''<br /> To ensure your templates and infoboxes do not break or lose their maps, please update your local code to fetch data from [[:d:Property:P14226|P14226]] instead of the old [[:d:Property:P1846|P1846]] + [[:d:Property:P180|P180]] structure. A [[m:Wikidata/Property Migration: P1846 to P14226/List|list of pages]] was generated using Wikimedia Global Search. '''Deadline:'''<br /> We are temporarily retaining the old data on [[:d:Property:P1846|P1846]] to allow for a smooth transition. However, to complete the data cleanup on Wikidata, the old [[:d:Property:P1846|P1846]] statements will be removed after '''May 1, 2026'''. Please update your modules and templates before this date to prevent any disruption to your wiki's election articles. Let us know if you have any questions or need assistance with the query logic. Thank you for your help! [[User:ZI Jony|ZI Jony]] using [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2026. gada 3. aprīlis, plkst. 20.11 (EEST) <!-- Message sent by User:ZI Jony@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Non-Technical_Village_Pumps_distribution_list&oldid=29941252 --> == Latvijas daiļslidošanas čempionāts == Atvainojos, ja tas varētu šķist neveikli, bet es nerunāju latviski, tāpēc izmantoju tulka pakalpojumus. Meklēju Latvijas daiļslidošanas čempionāta rezultātus, kas bija paredzēts Rīgā 2001. gada 22. un 23. decembrī. Man šī informācija ir nepieciešama, lai pabeigtu [[:en:Latvian Figure Skating Championships]] rezultātus. Es būtu pateicīgs par avīzes rakstu vai citu avotu. Paldies! [[Dalībnieks:Bgsu98|Bgsu98]] ([[Dalībnieka diskusija:Bgsu98|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 16.40 (EEST) :Parakņājos ieskenētajās vietējās avīzēs (pieeja vietnei tikai no Latvijas), bet atradu tikai info iepriekšējā dienā, ka tam jānotiek šajās dienās Sporta pilī no 14 līdz 18.30 - bet pēc tam neko neatradu. Varbūt slikti meklēju... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 14. aprīlis, plkst. 14.34 (EEST) ::To pašu es arī atklāju. Nez, vai rezultāti netika ņemti vērā, jo tas bija tieši pirms Ziemassvētkiem? [[Dalībnieks:Bgsu98|Bgsu98]] ([[Dalībnieka diskusija:Bgsu98|diskusija]]) 2026. gada 14. aprīlis, plkst. 15.24 (EEST) :::Ievērojot to, cik zemā statusā tolaik pie mums bija daiļslidošana, organizatori varēja pat neiedomāties paziņot presei rezultātus, bet prese - neiedomāties uzprasīt. Bet tā ir mana cinisma pilnā versija, ne fakts. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 14. aprīlis, plkst. 17.01 (EEST) ::::@[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]]: I put the wrong year on this request. I need the results from 1998. I think I had the right dates (December 22–23). I am not positive; I have difficulty navigating https://periodika.lndb.lv because i don't speak Latvian. [[Dalībnieks:Bgsu98|Bgsu98]] ([[Dalībnieka diskusija:Bgsu98|diskusija]]) 2026. gada 26. maijs, plkst. 02.47 (EEST) :::::I found a championship in 20 January 1999 - https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:1127431|article:DIVL99 . Maybe it is the same. Winners: :::::Valērija Trifanceva, :::::juniors Aleksandra Petuškova, Dmitrijs Kašs. :::::pairs Tatjana Zaharjeva/Jurijs Saļmanovs. :::::dance Marina KudrjavceVa/Maksims Riks. :::::BTW, Jūlijas Šelepenas in 2000 evidently is Jūlija Šeļepena - -as is Lithuanian male form. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 26. maijs, plkst. 11.58 (EEST) ::::::That is 1999, which I already had. I am missing 1998, which might have been held in late 1997 or early 1998. [[Dalībnieks:Bgsu98|Bgsu98]] ([[Dalībnieka diskusija:Bgsu98|diskusija]]) 2026. gada 26. maijs, plkst. 12.09 (EEST) == Wikimedia Northern Europe Meeting == In June in [[Oulu]] (Finland) there would be a [[:meta:Wikimedia Northern Europe Meeting 2026|Wikimedia Northern Europe Meeting]]. Wikimedia Eesti could finance sending one Latvian there. But it's up to you to decide on who that should be. (if there is interest in staying for longer, then Oulu Löyly will be held on the following days) [[Dalībnieks:Kruusamägi|Kruusamägi]] ([[Dalībnieka diskusija:Kruusamägi|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 21.57 (EEST) :Es novērtētu un atbalstītu, ja kāds izrādītu interesi piedalīties. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 23. aprīlis, plkst. 18.59 (EEST) ::būtu ļoti labi, ja mēs būtu pārstāvēti! vērts atcerēties, ka bijām klāt iepriekšējos klātienes pasākumos Stokholmā 2018. gadā un Tartu 2019. gadā. man jūnijā nebūs iespējas būt tur, taču tas būtu lieliski, ja kāds no mūsu aktīvajiem dalībniekiem izlemtu doties uz Oulu. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 23. aprīlis, plkst. 21.12 (EEST) :::I will also add the link to [[:meta:Oulu Löyly|Oulu Löyly]]. [[Dalībnieks:Kruusamägi|Kruusamägi]] ([[Dalībnieka diskusija:Kruusamägi|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 15.42 (EEST) ::::{{u|Kruusamägi}}, can you clarify what the time-frame is - until when are you expecting our delegated community representative? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 16.11 (EEST) :::::There is no fixed timeline, but sooner is better. The Nordic meeting is on 6–7 June (and Oulu Löyly on 8–10 June). So I think May 6–7 could be set as a deadline. Then there might also be like a week or so to try and look for someone from outside of Wikimedia from Latvia if there is no-one from here. I think that in about a week from now, most of the participants will have confirmed their participation. [[Dalībnieks:Kruusamägi|Kruusamägi]] ([[Dalībnieka diskusija:Kruusamägi|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 16.25 (EEST) ::::::I have now heard that there should be two Latvians from Liepaja 2027 culture foundation attending Oulu Löyly, and there might also be funding for a Latvian Wikimedian from them, if we manage to find a suitable candidate. [[Dalībnieks:Kruusamägi|Kruusamägi]] ([[Dalībnieka diskusija:Kruusamägi|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 18.02 (EEST) :::Might someone be interested? [[Dalībnieks:Kruusamägi|Kruusamägi]] ([[Dalībnieka diskusija:Kruusamägi|diskusija]]) 2026. gada 7. maijs, plkst. 05.19 (EEST) ::::hi! i just planned to write it this morning. we have only one applicant: {{user|Максим Кузахметов}} has expressed interest in participating in this forum, and we are happy to support his participation, not only because he is the only pretender. while he is not very active on the Latvian Wikipedia, he can represent more. he is an activist living in Riga who works mainly on the Russian Wikipedia and other projects, and you will certainly remember him from the conference in Istanbul. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 7. maijs, plkst. 06.29 (EEST) == Request for comment (global AI policy) == <bdi lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Apologies for writing in English. {{int:Please-translate}} A [[:m:Requests for comment/Artificial intelligence policy|request for comment]] is currently being held to decide on a global AI policy. {{int:Feedback-thanks-title}} [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2026. gada 26. aprīlis, plkst. 03.58 (EEST) </bdi> <!-- Message sent by User:Codename Noreste@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=30424282 --> == Nākamajā otrdienā Latvijā sākas Vikimēdijas fonda baneru ziedojumu vākšanas kampaņa == Cienījamie kolēģi, [[Vikipēdija:Kopienas portāls#Wikimedia Foundation baneru ziedojumu vākšanas kampaņa Latvijā|Kā jau iepriekš minēts]], no '''2026. gada 5. maija līdz 2. jūnijam''' Vikimēdijas fonds (WMF) rīko ikgadējo baneru ziedojumu vākšanas kampaņu, kas vērsta uz neautorizētiem lietotājiem angļu Vikipēdijā Latvijā. Vispārīgi, pirms kampaņas un tās laikā jūs varat sazināties ar mums: * [[metawiki:Talk:Fundraising|Ziedojumu vākšanas komandas diskusiju lapā]] * Ja jums ir nepieciešams ziņot par kļūdu vai tehnisku problēmu, lūdzu, izveidojiet [https://phabricator.wikimedia.org/maniphest/task/edit/form/1/?template=118862 Phabricator] biļeti * Ja redzat, ka ziedotājam diskusiju lapā, [[:en:Wikipedia:Volunteer_Response_Team|VRT]] vai sociālajos tīklos rodas grūtības ar ziedošanu, lūdzu, norādiet viņam ziedot vietnē wikimedia.org Paldies un ar cieņu, [[Dalībnieks:JBrungs (WMF)|JBrungs (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:JBrungs (WMF)|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 08.26 (EEST) == Call for Community Candidates – Wikimedia CEE Hub Steering Committee Election 2026 == ''Please help us and your community by translating this announcement into your language!'' Dear all, The [[Meta:Wikimedia CEE Hub Steering Committee Election 2026]] is currently underway. There are 4 seats allocated to community representatives. Community members are invited to nominate themselves as candidates for these seats. These positions will be filled through a vote by the CEE community. '''Eligibility criteria:''' * Candidates must be [[Meta:Wikimedia CEE Hub Steering Committee Election 2026/Eligibility|eligible voters]]: ** Have a Wikimedia account created before 18 December 2025 ** Have at least 300 edits between 18 December 2025 and 18 June 2026 ** Must not have been blocked between 18 March 2026 and 18 June 2026 * Must have participated in at least 2 of the last 3 [[Meta:Wikimedia CEE Hub/CEE Hub Status Meeting|CEE Hub Advisory Group meetings]] You can check your eligibility using the following tool: https://cee-sc-election.toolforge.org/ '''How to proceed:''' Candidates may nominate themselves or be nominated by others. If nominated by others, the candidate must explicitly accept the nomination before 18 June 2026. The candidate should create their nomination page and submit their candidacy [[Meta:Wikimedia_CEE_Hub_Steering_Committee_Election_2026/Nominations|here]]: Please also inform your communities about the election and encourage participation. Best regards,   Electoral Commission of Wikimedia CEE Hub Steering Committee Election 2026 --[[Meta:Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Meta:Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 13.00 (EEST) <!-- Message sent by User:MHeidarzadeh-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_Hub&oldid=30401522 --> == Wiki Loves Eurovision 2026 == <div lang="en" dir="ltr"> [[File:Wiki Loves Eurovision edit-a-thon logo 2026.svg|right|250px]] Hello everyone! You are invited to participate in the "[[meta:Wiki Loves Eurovision 2026|Wiki Loves Eurovision]]" article writing contest, where our goal is to create new Eurovision-related articles in the CEE-language Wikipedia editions and improve existing ones. The contest will take place from May 10 to June 10, 2026, and prizes are available: * 1st prize: a voucher worth €60 * 2nd prize: a voucher worth €50 * 3rd prize: a voucher worth €40 * 4th–10th prize: a voucher worth €30 To participate in the contest and learn more, please visit [[meta:Wiki Loves Eurovision 2026|this link]]. --[[User:MHeidarzadeh-CEEhub|MHeidarzadeh-CEEhub]] ([[User talk:MHeidarzadeh-CEEhub|talk]]) 14:00, 16 May 2026 (UTC) </div> <!-- Message sent by User:MHeidarzadeh-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_Hub&oldid=30401522 --> :{{ping|Lasks}} konkurss speciāli tev! Tur raksti pašam jāreģistrē. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 17. maijs, plkst. 10.50 (EEST) == Translation request: [[:translatewiki:MediaWiki:Cite-reference-previews-reflist-link/lv]] == Hi, I'm Johannes from [[:meta:WMDE Technical Wishes|WMDE Technical Wishes]]. Our team is currently preparing an [[:meta:WMDE Technical Wishes/References/Reference Previews|experiment to test potential changes for Reference Previews]]. Latvian Wikipedia will be one of the wikis taking part at the ~2 weeks A/B-test [[Vikipēdija:Kopienas portāls#Reference Previews – experiment|as announced]] – but lvwiki is still missing a translation for [[:translatewiki:MediaWiki:Cite-reference-previews-reflist-link/lv]] ([https://translatewiki.net/w/i.php?title=Special%3ATranslate&showMessage=cite-reference-previews-reflist-link&group=ext-cite-user&language=lv&filter=&optional=1&action=translate translation interface link] – [[:commons:File:Reference Previews mock-up – persistent-state.png|screenshot for context]]). Could someone help us by providing the translation? Thank you very much! [[Dalībnieks:Johannes Richter (WMDE)|Johannes Richter (WMDE)]] ([[Dalībnieka diskusija:Johannes Richter (WMDE)|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 15.14 (EEST) == Latvijas daiļslidošanas čempionāts == Atvainojos, ja tas šķiet neveikli, bet es nerunāju latviski un izmantoju tulka pakalpojumus. Meklēju 1997. gada beigu vai 1998. gada sākuma rezultātus. Man šī informācija ir nepieciešama, lai pabeigtu [[:en:Latvian Figure Skating Championships]] rezultātus. Jebkura palīdzība šo rezultātu pabeigšanā tiktu ļoti novērtēta! [[Dalībnieks:Bgsu98|Bgsu98]] ([[Dalībnieka diskusija:Bgsu98|diskusija]]) 2026. gada 26. maijs, plkst. 02.13 (EEST) == <span lang="en" dir="ltr">Vote now in the 2026 U4C election</span> == <div lang="en" dir="ltr"> <section begin="announcement-content" /> Eligible voters are asked to participate in the 2026 [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee|Universal Code of Conduct Coordinating Committee]] election. More information–including an eligibility check, voting process information, candidate information, and a link to the vote–are available on Meta at the [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee/Election/2026|2026 Election information page]]. The vote closes on 2 June 2026 at [https://zonestamp.toolforge.org/1780358400 00:00 UTC]. Please vote if your account is eligible. Results will be available by 14 June 2026. -- In cooperation with the U4C,<section end="announcement-content" /> </div> [[m:User:Keegan (WMF)|Keegan (WMF)]] ([[m:User talk:Keegan (WMF)|talk]]) 2026. gada 27. maijs, plkst. 20.14 (EEST) <!-- Message sent by User:Keegan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=30513860 --> == RFC about AI-generated content in Wikimedia Commons == <bdi lang="en" dir="ltr">Apologies for writing in English, please help translate this message to your language. You are invited to participate in a [[c:Commons:Requests for comment/Policy update for AI content|request for comment on Wikimedia Commons about a policy update for AI content]]. This may affect files that are uploaded to Wikimedia Commons for use on this project. Thank you. [[m:User:Codename Noreste|Codename Noreste]] ([[m:User talk:Codename Noreste|diskusija]])</bdi> 2026. gada 23. jūnijs, plkst. 20.11 (EEST) <!-- Message sent by User:Codename Noreste@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=30513860 --> == <span lang="en" dir="ltr">Deployment of Legal and Safety Contacts Link in the Footer of Your Wiki</span> == <div lang="en" dir="ltr"> <section begin="Message"/> '''Legal & Safety Contacts''' Hello community, the Wikimedia Foundation has provided a [[wmf:Special:MyLanguage/Legal:Wikimedia Foundation Legal and Safety Contact Information|single legal and safety contact page]], to be linked in the footer of your wiki, to ensure access to accurate legal information. This is a regulatory requirement. We have already rolled out links to English, German, Italian, Spanish and other wikis and we will deploy to your wiki soon. [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia_Foundation_Legal_and_Safety_Contacts_FAQ|Please read more on the project page]] and leave any comments in this thread or on the [[m:Special:MyLanguage/Talk:Wikimedia Foundation Legal and Safety Contacts FAQ|talk page]]. <section end="Message"/> </div> -- [[User:Sannita (WMF)|User:Sannita (WMF)]] ([[User talk:Sannita (WMF)|talk]]) 2026. gada 25. jūnijs, plkst. 16.29 (EEST) <!-- Message sent by User:Sannita (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Sannita_(WMF)/Mass_sending_test&oldid=30731267 --> == Request for comment (the future of Abstract Wikipedia) == <bdi lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Apologies if this has not yet been translated into your wiki's language. {{int:Please-translate}} You are invited to voice your opinions in a [[:m:Requests for comment/The future of Abstract Wikipedia|request for comment about the future of Abstract Wikipedia]]. {{Int:Feedback-thanks-title}} [[:m:User:Kowal2701|Kowal2701]] ([[:m:User talk:Kowal2701|talk]]) 2026. gada 24. jūlijs, plkst. 15.24 (EEST) </bdi> <!-- Message sent by User:DreamRimmer@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=30513860 --> == no image - latviski == Ja kādam ir nedaudz brīvais laiks un vairāk saprašanas, lai kaut ko nesačakarētu, tad lūgums izveidot [[:File:No image available.svg]] latviešu versiju. Man domāt, ka teksts varētu būt:<br />ATTĒLS NAV<br />PIEEJAMS<br /> jau iepriekš paldies! [[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 29. jūlijs, plkst. 10.40 (EEST) :{{Darīts}} —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 29. jūlijs, plkst. 11.09 (EEST) ::(nav atbilde, bet vispār lietuviešiem ir bilde :) ) [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 29. jūlijs, plkst. 11.10 (EEST) == Wikipedia Summer Days 2026 in Tartu == On August 22nd, there will be Wikipedia Summer Days in [[Tartu]]. This time the program is shorter. Starting at 14.00, there will be a boat ride on the river Emajõgi, and starting at 16:30, there will be a joint dinner. We are also expecting some participants from Finland. We would welcome people to stay longer in Tartu and could also arrange city tours and the like. Registration can be done [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSfbIXI9o2Ymw5F1DvJOmXNlC73rM0KkDAeKDi4JEIjcAYwS2g/viewform?usp=sharing&ouid=100429693288927545115 here]. If there are any questions, feel free to contact me. [[Dalībnieks:Kruusamägi|Kruusamägi]] ([[Dalībnieka diskusija:Kruusamägi|diskusija]]) 2026. gada 11. augusts, plkst. 14.17 (EEST) r0mytwp3muf1stnoqbmrgej1s7pupok 0 59322 4505891 4312212 2026-08-12T00:46:23Z Biafra 13794 preciz. 4505891 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|senpilsētu Peru|polārstaciju|Mačupikču (polārstacija)}} {{Infobox ancient site | name = Maču Pikču | native_name = ''Machu Picchu'' | image = Machu Picchu, Peru.jpg | image_size = | caption = | map_type = Peru | reljefa_karte = jā | map_caption = | map_size = | latd = 13 | latm = 09 | lats = 48 | latNS = S | longd = 72 | longm = 32 | longs = 44| longEW = W | location = {{vieta|Peru|Urubamba|2s=Urubamba (departaments)}} | region = | type = Cietoksnis | area = | built = 1450—1470 | abandoned = 1532—1565 | cultures = [[Inki|Inku civilizācija]] | excavations = | archaeologists = [[Augustins Lisaraga]] (1902)<br />[[Haiarams Bingems]] (1911) | condition = Aizsargāts | management = Peru kultūras ministrija | public_access = Jā | notes = | designation = | embedded = {{Designation list | embed = yes | designation1 = WHS | designation1_offname = Maču Pikču | designation1_type = Jaukts | designation1_criteria = i, iii, vii, ix | designation1_date = 1983 | delisted1_date = | designation1_partof = | designation1_number = [http://whc.unesco.org/en/list/274 274] | designation1_free1name = Valsts | designation1_free1value = {{vieta|Peru}} | designation1_free2name = Platība | designation1_free2value = {{sk|38160.87}} ha | designation1_free3name = | designation1_free3value = }} }} '''Maču Pikču''' ({{val|es|Machu Picchu}}, {{val|qu|Machu Pikchu}} — 'Vecais kalns')<ref>Teofilo Laime Acopa, Diccionario Bilingüe, Iskay simipi yuyay k'ancha, Quechua — Castellano, Castellano — Quechua: '''''machu''''' — ''adj. y s. m. Viejo. Hombre de mucha edad (Úsase también para animales).'' — '''''machu''''' — ''s. m. Anciano. Viejo.'' '''''pikchu''''' — ''s. Pirámide. Sólido puntiagudo de varias caras. || Cono. Ch'utu.'' '''''machu pikchu''''' — ''s. La gran ciudadela pétrea que fue quizá uno de los más grandes monumentos religiosos del incanato, entre el valle del Cusco y la selva virgen (JAL). || Monumento arqueológico situado en el departamento actual del Cusco, junto al río Urubamba, en una cumbre casi inaccesible (JL).''</ref> ir [[Inku impērija]]s cietoksnis, kas paceļas 2400 m virs jūras līmeņa.<ref>[http://whc.unesco.org/pg.cfm?cid=31&id_site=274 Historic Sanctuary of Machu Picchu], ieraksts [[UNESCO]] [[Pasaules kultūras mantojuma saraksts|Pasaules kultūras mantojuma sarakstā]], informācija iegūta 12.07.2008</ref> Tas atrodas kalnos virs [[Urubamba]]s ielejas [[Peru]], 80 km uz ziemeļrietumiem no [[Kusko]]. To bieži sauc kā "Pazudušo inku pilsētu", Maču Pikču ir Inku impērijas pazīstamākais simbols. Cietoksnis tika uzcelts ap 1450. gadu, bet tika pamests uz simtiem gadu ap to laiku, kad Dienvidamerikā ieradās [[Spānija|spāņu]] [[konkistadori]]. Gadsimtiem aizmirsts, tas saņēma pasaules mēroga uzmanību, kad 1911. gadā to atklāja [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] vēsturnieks [[Hairams Bingems]]. Kopš tā laika Maču Pikču ir kļuvis par populāru tūristu apskates vietu. Iespējams tomēr, ka pirms Bingema jau 1867. gadā Maču Pikču atklāja un izlaupījis vācu uzņēmējs [[Augusto Bernss]],<ref>[http://news.bbc.co.uk/1/hi/world/americas/7439397.stm Machu Picchu ruin 'found earlier'] {{en}}, Dan Collyns, BBC News (06.06.2008), informācija iegūta 12.07.2008</ref> un 1902. gadā to apmeklēja peruāņu pētnieks [[Augustins Lisaraga]]. 1981. gadā Maču Pikču tika pievienots [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstam]]. Tas arī atzīts par vienu no [[Septiņi jaunie pasaules brīnumi|Septiņiem jaunajiem pasaules brīnumiem]]. == Pilsēta un tās iemītnieki == Tikai raugoties no [[Intipunku observatorija]]s virsotnes, var aptvert Maču Pikču varenību. Maču Pikču ir žilbinošs pilsētas plānošanas, būvniecības, arhitektūras un akmens kalšanas sasniegums. Citadeles arhitektūras formas neapšaubāmi atbilst inku arhitektūrai. Noslēpumainie inki, kuri nepazina nedz riteni, nedz rakstu valodu, tomēr izveidoja impēriju, kas stiepās gar [[Andu kalni|Andu kalnu]] pakāji 3680 km garumā. Maču Pikču ir tempļu, piļu un observatoriju komplekss, kuru apdzīvoja inku valdošā šķira. Pilsētas rietumu daļā atrodas svētais akmens [[Intiuatana]] — tā maza plakana piramīda, kuras virsotnē novietots liels [[saules pulkstenis]]. Augstie priesteri tur veica savus astronomiskos novērojumus un aprēķinus. Citadele novietota uz klinšainas kalnu plaknes, ko no abām pusēm pasargā stāvas nogāzes, no kurām paveras lielisks skats uz šauro [[Urubamas ieleja|Urubamas ieleju]]. Lai gan cilvēkus inki upurēja tikai krīzes situācijās, tomēr inki piekopa citus rituālus un paražas. Kā piemēram, lai pareģotu laikapstākļus un gaidāmo ražu, tika upurētas [[lama]]s, pēc tam priesteri izpētīja lamu zarnas, pēc kurām tad arī izdarīja secinājumus. Inku augstdzimušajām sievietēm mākslīgi deformēja galvaskausus. Tūlīt pēc piedzimšanas zīdaiņa galviņai tika piesieti dēlīši, kuri tur palika līdz pusaudžu vecumam, kad galvas forma bija pilnīgi izveidojusies. Galvaskauss bija izstiepts uz augšu un bīstamā leņķī atbīdīts atpakaļ. Šī paraža, iespējams, izraisīja nepieciešamību galvaskausus operēt. Operācijas gaitā tika izņemti lieli galvaskausa gabali.<ref>Dženifera Vestvuda "Noslēpumainās vietas pasaulē"</ref> == Maču Pikču krišana == Kari starp konkurējošām inku ciltīm notika visai bieži. Tie bija asiņaini, un bieži vien veselas ciltis tika pilnībā iznīcinātas. Kad inku valdnieks [[Uaina Kapaks]] (Wayna Capac) sakāva Karankes cilti,viņš pavēlēja nogalināt visus dzīvus palikušos. Iespējams, Maču Pikču iedzīvotājus piemeklēja līdzīgs liktenis. Zinātnieki neizslēdz iespēju, ka Maču Pikču iedzīvotājus piemeklējusi kāda [[sērga]]<ref>Mārīte Lapiņa"Kultūras vēsture vidusskolām 2"</ref> == Svētās pilsētas būvēšana == Inku akmeņkaļu mākslas raksturīga iezīme ir īpašu izciļņu iekalšana akmens bluķu virsmā, kas veidojot trīs [[dimensija|dimensiju]] [[mozaīka|mozaīku]], savstarpēji cieši savienojas bez javas palīdzības. Šāda [[konstrukcija]] ievērojami palielināja mūru stabilitāti, kas bija nepieciešama, lai izturētu zemestrīces. [[Kusko]] saglabājušās Inku sienas paliekas, kurās iemūrēts slavenais akmens ar 12 [[sazobes|sazobēm]]. Darbaspēka problēma tika atrisināta, liekot strādāt visiem iekaroto cilšu darbspējīgajiem vīriešiem.Lai gan inki prata kausēt un sakausēt mīkstos metālus un veidot [[zelts|zelta]], [[sudrabs|sudraba]] un [[varš|vara]] [[inkrustācijas]], tomēr tie nekad neiemācījās izgatavot dzelzs darbarīkus. Nav arī atrastas materiālas kultūras senlietas, kas būtu pietiekami cietas, lai apstrādātu tik nepadevīgu akmeni.Inkiem gluži vienkārši nebija šādam darbam piemērotu tehnisko līdzekļu.Zinātnieki ir izvirzījuši vairākas teorijas, kas it kā izskaidro šo noslēpumu. Viena no tām skaidro, ka akmeņi tikuši apstrādāti ar [[meteorīts|meteorīta]] metāla — [[hamatīts|hematīta]] lauskām. Ja tā, tad pār Andu kalniem ir nolijis spēcīgs meteorītu lietus. Otra plaši pazīstama teorija, kas izskaidro akmens apstrādes augsto kvalitāti, ir, ka to paveikuši [[citplanētieši]], izmantojot lāzerstaru tehnoloģiju<ref>Dženifera Vestvuda"Noslēpumainās vietas pasaulē"</ref> == Saules godināšana == [[Attēls:Intihuatana Solar Clock.jpg|250px|thumb|right|Saules pulkstenis, 2005. gada foto]] Inku Saules svētki par godu [[Inti Reimi]],kurus tagad uzved [[Saksauamana|Saksauamanā]], netālu no [[Kusko]],tika svinēti jūnijā un decembrī — vasaras un ziemas saulgriežos. Svētki parasti ilga 8 dienas, šajā laikā skaitīja lūgsnas un pateicās saules dievam, upurēja dzīvniekus, ziedoja koka krūma lapas un veica saules piesiešanas ceremoniju pie Intiuatana rituāla akmens staba. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20080605034102/http://www.247rep.com/machu_picchu/index.html Maču Pikču virtuālā ekskursija] * [http://www.incatrail-peru.com/inka-trail/en/machu-picchu-general-information.php Maču Pikču galvenā informācija, foto un vēsture] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080330022232/http://www.incatrail-peru.com/inka-trail/en/machu-picchu-general-information.php |date={{dat|2008|03|30||bez}} }} * [http://www.youtube.com/watch?v=6jJW7aSNCzU Maču Pikču video YouTube] * [http://www.nationalgeographic.com/traveler/machu.html Maču Pikču NationalGeographic mājaslapā] {{Jaunie septiņi pasaules brīnumi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Peru vēsture]] [[Kategorija:Senās pilsētas]] [[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma vietas Peru]] [[Kategorija:Andi]] [[Kategorija:Arheoastronomija]] [[Kategorija:Septiņi jaunie pasaules brīnumi]] 2fjsel2po7333axwlap1cu6hb4zwt0a 0 65450 4505958 4403426 2026-08-12T08:02:46Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4505958 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls =Going for a bite 1117845500.jpg | att_nosaukums=Baltā mušmire (''Amanita virosa'') | valsts =Fungi | valsts_lv =Sēnes | nodalījums =Basidiomycota | nodalījums_lv =Bazīdijsēnes | klase =Homobasidiomycetes | klase_lv =Himēnijsēnes | kārta =Agaricales | kārta_lv =Atmateņu rinda | dzimta =Amanitaceae | dzimta_lv =Mušmiru dzimta | ģints =Amanita | ģints_lv =Mušmires | suga =A. virosa | suga_lv =Baltā mušmire | binomial =Amanita virosa | kategorijas =nē }} '''Baltā mušmire''' (''Amanita virosa'') ir Latvijā bieža vidēji liela [[mušmiru ģints]] nāvējoši indīga [[sēne]]. == Taksonomija == [[Attēls:Destroying Angel stem base.jpg|thumb|Maksts]] [[Attēls:Amanita virosa.jpg|thumb|Pilns skats]] [[Attēls:Amanita virosa 07.jpg|thumb|Kātiņa vidusdaļa]] [[Attēls:Amanita virosa 09.jpg|thumb|Vecāks eksemplārs]] Sēnes aprakstu kā ''Agaricus virosus'' pirmais devis [[Eliass Frīss]]; mūsdienu nosaukumu devis Bertiljons 1866. gadā.<ref>[https://www.mycobank.org/page/Name%20details%20page/field/Mycobank%20%23/163692 Mycobank taksonomiskais apraksts]</ref> Reizēm Latvijas avotos kā sinonīms tiek norādīts ''Amanita verna'',<ref name="Gandrs">[https://www.latvijasdaba.lv/senes/amanita-virosa-lam-bertilloni/ Sugu enciklopēdija: Baltā mušmire]</ref> tomēr to parasti uzskata par ārēji līdzīgu atsevišķu pavasaros Eiropā augošu mušmiru sugu. [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], kā parasti, daudzi uzskata, ka vietējās baltās mušmires ir atsevišķas sugas no tās [[Eiropa]]s analoga un Eiropas baltā mušmire patiesībā Amerikā nav sastopama.<ref>[http://www.mushroomexpert.com/amanita_bisporigera.html Kuo, M. (2013, March). ''Amanita bisporigera.'' MushroomExpert.Com]</ref>'' == Apraksts == * '''[[Cepurīte (mikoloģija)|Cepurīte]]''': sākumā pusapaļa līdz koniskai, vēlāk izpletusies, koši balta, vecumā reizēm no centra dzeltējoša, virsmiziņa ar zīdainu spīdumu sausā laikā un gļotaina mitrā, parasti bez mušmirēm parastajām plēksnēm. Maliņa ilgi paliek ieliekta. Platums 3—7 (10) cm. * '''[[Lapiņas (mikoloģija)|Lapiņas]]''': koši baltas, mīkstas, brīvas, biezas, ar pārslainu šķautni. Platums 5-8 mm. * '''[[Kātiņš (mikoloģija)|Kātiņš]]''': balts, cilindrisks, ar bumbuļveida paresninājumu pie pamatnes,<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://dabasdati.lv/lv/article/naves-engelis-balta-musmire/2020/|title=Nāves eņģelis baltā mušmire|last=novērojumi|first=Dabasdati lv-dabas|website=dabasdati.lv|access-date=2022-08-16|language=lv}}</ref> zvīņaini šķiedrots, zīdaini spīdīgs, ar ātri izzūdošu gredzenu kātiņa augšdaļā un kātiņam pieaugušu maksti, kas bieži iegremdēta zemē. Garums 8—12 cm, resnums 1—2 cm. * '''[[Trama (mikoloģija)|Mīkstums]]''': balts, ar pretīgu smaržu un garšu (pēc cita viedokļa, garša atgādinot [[Redīsi|redīsu]]). * '''[[Sporas]]''': ieapaļas, gludas, bezkrāsainas, [[amiloīdums (mikoloģija)|amiloīdas]], [[birumraksts]] balts. Izmēri 10—13/9—12 µm.<ref name="Gandrs" /><ref name="LLSG">I.Dāniele, D.Meiere "''Lielā Latvijas sēņu grāmata''", Karšu izdevniecība Jāņa sēta, Rīgā, 2020, 214. lpp.</ref><ref name="PSRS1980">«''Грибы СССР''», Мысль, Москва, 1980., 190. lpp.</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://toadstool.ru/spisok-rodov/amanita/amanita-virosa/|title=Мухомор вонючий, Amanita virosa|website=toadstool.ru|access-date=2022-08-09|language=ru-RU}}</ref><ref name="Lukins">V.Lūkins, “''Mušmires un atmatenes''”, Avots, Rīga, 1981., 39. lpp.</ref> == Augšanas apstākļi == [[Egles|Egļu]] [[mikoriza]]s sēne, aug skābās augsnēs egļu mežos pa vienai vai nelielās grupās, augšanas periods no jūlija līdz oktobrim.<ref name="Gandrs" /><ref name="Lukins" /> Retāk veido mikorizu arī ar dažādiem citiem kokiem, visbiežāk [[dižskābarži]]em,<ref name=":0">''Die Großpilze Baden-Württembergs'', Band 4, Herausgegeben von German J. Krieglsteiner. 4. sējums, 47.-48. lpp</ref> tomēr daži avoti Latvijā apgalvo, ka sēne aug galvenokārt lapu koku mežos.<ref name="Balodis1974">A.Balodis, “''Rokasgrāmata sēņotājiem''”, Liesma, 1974., 91. lpp.</ref> Sastopama galvenokārt Eiropā un retāk Ziemeļamerikā, novērota arī Tālajos Austrumos.<ref name="GBIF">[https://www.gbif.org/species/5240323 GBIF atradņu karte un foto]</ref> == Barības vērtība == Nav lietojama pārtikā ne pēc kādas sagatavošanas.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fungi.lv/amanita_virosa.htm|title=Amanita virosa - baltā mušmire|website=www.fungi.lv|access-date=2022-08-16}}</ref> === Indīgums === Baltā mušmire ir nāvējoši indīga sēne. Tā satur vairākus [[amanitīni|amanitīnus]] un [[falloidīni|falloidīnus]]. Indīgās vielas ir nedaudz mazākās koncentrācijās nekā [[zaļā mušmire|zaļajā mušmirē]], taču arī baltās mušmires apēšana bieži beidzas letāli vai ar smagiem [[Aknas|aknu]] un [[Nieres|nieru]] bojājumiem. Letālam iznākumam pietiek ar vienu sēni,<ref>Benjamin, Denis R (1995). ''Mushrooms: Poisons and Panaceas : a Handbook for Naturalists, Mycologists, and Physicians''. New York: W.H. Freeman. pp. 198–241. ISBN <bdi>978-0716726494</bdi>.</ref> uzskata, ka 40-50% saindēšanās gadījumu beidzas ar nāvi.<ref name="Gandrs" /><ref name="Lukins" /> Saindēšanās pazīmes parādās vēlu, pēc 8-30 stundām<ref name=":3" /> vai reizēm pat pēc vairākām dienām,<ref name=":2" /> un pa šo laiku paspēj sākties aknu un nieru šūnu [[nekroze]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://arsts.lv/jaunumi/inita-daniele-senes-bistamas-lidzinieces|title=Jaunumu raksts|website=Ārsts.lv|access-date=2022-08-16|language=lv|archive-date=2022-08-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20220816103100/https://arsts.lv/jaunumi/inita-daniele-senes-bistamas-lidzinieces}}</ref> Reizēm situāciju izdodas glābt ar aknu pārstādīšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ir.lv/2010/09/09/pec-saindesanas-ar-senem-mirusi-pensionare/|title=Pēc saindēšanās ar sēnēm mirusi pensionāre • IR.lv|website=IR.lv|access-date=2022-08-16|date=2010-09-09|language=lv-LV}}</ref> == Līdzīgās sugas == Līdzīgas šai sugai pēc formas un krāsojuma ir pavasaros augošā, bet Latvijā pagaidām nefiksētā tikpat indīgā ''Amanita verna'', un neēdamā [[bālā mušmire]] ar pelēcīgu vai zaļganu plēkšņainu cepurīti.<ref name="Gandrs" /> Nopietns risks rodas, sajaucot šo sēni ar kādu no ēdamajām [[Atmatenes|atmatenēm]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dabasmuzejs.gov.lv/lv/aktualitates/celvedis-daba-biezak-uzdotie-jautajumi-par-senem|title=Ceļvedis dabā „Biežāk uzdotie jautājumi par sēnēm”|website=www.dabasmuzejs.gov.lv|access-date=2022-08-16|language=lv}}</ref> Atmatenēm pieaugot ir tumšas lapiņas, cepurīte nav spīdīga un kātiņš nav ietverts makstī. Baltā mušmire egļu mežos reizēm aug tieši starp [[Dzeltējošā atmatene|dzeltējošajām atmatenēm]]<ref name=":2" /> un tādēļ iesaka apskatīt katru grupā augošu atmateni. Sajaukt var arī ar [[Riekstu sārtsporene|riekstu sārtsporeni]], kura droši vizuāli atšķirama tikai pēc gandrīz vienīgi mušmirēm raksturīgās maksts trūkuma,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fungi.lv/leucoagaricus_leucothites.htm|title=Leucoagaricus leucothites - riekstu sārtsporene|website=www.fungi.lv|access-date=2022-08-16}}</ref> un daudzām citām baltām sēnēm, ieskaitot krāsaino sugu albīnās formas. Mazāk droša pazīme ir baltās mušmires nepatīkamā smaka, kāda nav raksturīga vairumam ēdamo sēņu, taču individuālā smaržu uztvere atšķiras un daži avoti apalvo, ka jaunībā tās smarža ir salda.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.agfonds.lv/senes/arstnieciskas-senes/musmires-citas/|title=Citas mušmires|website=www.agfonds.lv|access-date=2022-08-16|archive-date=2022-08-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20220816103100/https://www.agfonds.lv/senes/arstnieciskas-senes/musmires-citas/}}</ref> Ziemeļamerikā ir arī citas pilnīgi baltas mušmiru sugas, tai skaitā ''Amanita bisporigera'' austrumdaļā un ''Amanita ocreata'' rietumdaļā. == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.mycobank.org/page/Name%20details%20page/field/Mycobank%20%23/205574 Mycobank profils] * [http://www.indexfungorum.org/names/NamesRecord.asp?RecordID=163692 Index Fungorum] * [https://www.catalogueoflife.org/data/taxon/5TZ3B Catalogue of Life] * [https://www.ncbi.nlm.nih.gov/Taxonomy/Browser/wwwtax.cgi?mode=Info&id=78357 NCBI Taxonomy browser] {{Mušmires}} [[Kategorija:Nāvējoši indīgās sēnes]] q4wz6w4lhnbrkmovtv77ia98tn3ul3t 0 68140 4505746 4496075 2026-08-11T14:38:56Z Bendžamins 76862 /* Janvāris */ 4505746 wikitext text/x-wiki {{Gads|2009}} {{Gada citi notikumi|2009}} {{Gads citos kalendāros|2009}} '''2009'''. ({{Rom sk gadam|2009}}) bija parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[ceturtdiena|ceturtdienā]]. 2009. gads ir: * [[Starptautiskais astronomijas gads]] * Pēc ķīniešu kalendāra — līdz {{dat||01|25|D}} žurkas gads, no {{dat||01|26|Ģ}} vērša gads. == Notikumi == === Janvāris === * [[Īrija|Īrijā]] tika aizliegta [[Kvēlspuldze|kvēlspuldžu]] tirdzniecība.<ref>[http://www.eetimes.com/rss/showArticle.jhtml?articleID=204702457 Ireland to ban incandescent lightbulbs<!-- Bota izveidots nosaukums -->]{{Novecojusi saite}}</ref> * [[1. janvāris]]: ** [[Slovākija|Slovākijā]] tika ieviests [[eiro]].<ref>[http://news.bbc.co.uk/2/hi/business/7495169.stm BBC NEWS | Business | Slovak euro exchange rate is set<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> ** [[Norvēģija]] legalizēja viendzimuma laulības.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ilga-europe.org/europe/issues/marriage_and_partnership/marriage_and_partnership_rights_for_same_sex_partners_country_by_country |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|01|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080420030640/http://www.ilga-europe.org/europe/issues/marriage_and_partnership/marriage_and_partnership_rights_for_same_sex_partners_country_by_country |archivedate={{dat|2008|04|20||bez}} }} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ilga-europe.org/europe/issues/marriage_and_partnership/marriage_and_partnership_rights_for_same_sex_partners_country_by_country |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2022|09|10||bez}} |archive-date={{dat|2008|04|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080420030640/http://www.ilga-europe.org/europe/issues/marriage_and_partnership/marriage_and_partnership_rights_for_same_sex_partners_country_by_country }}</ref> ** [[Viļņa]] un [[Linca]] kļuva par [[Eiropa]]s kultūras galvaspilsētām. ** Jaungada svinību laikā kādā [[Bangkoka]]s naktsklubā ''"Zantika"'', [[Taizeme|Taizemē]] izcēlās ugunsgrēks, kurā bojā gāja vismaz 61 cilvēks.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://edition.cnn.com/2008/WORLD/asiapcf/12/31/thai.fire/index.html |title=Bangkok nightclub fire kills dozens - CNN.com<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|01|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090114135528/http://edition.cnn.com/2008/WORLD/asiapcf/12/31/thai.fire/index.html |archivedate={{dat|2009|01|14||bez}} }}</ref> [[Attēls:US Airways Flight 1549 (N106US) after crashing into the Hudson River (crop 1).jpg|thumb|200px|Avarējusī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] aviokompānijas "US Airways" pasažieru lidmašīna]] [[Attēls:Official portrait of Barack Obama.jpg|thumb|150px|Jaunievēlētais [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidents [[Baraks Obama]]]] * [[3. janvāris]] — [[Izraēla]]s sauszemes karaspēks, pēc gaisa uzlidojumu sērijas, kas sākās 2008. gada 27. decembrī, iebruka [[Gazas josla|Gazas sektorā]]. * [[7. janvāris]] — [[Krievija]] caur [[Ukraina|Ukrainu]] pārtrauca dabasgāzes piegādi [[Eiropa]]i.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.msnbc.msn.com/id/28515983/ |title=Europe shivers as Russia cuts gas shipments — World news — Europe — Russia — msnbc.com<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|01|11||bez}} |archive-date={{dat|2009|01|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090122000415/http://www.msnbc.msn.com/id/28515983/ }}</ref> * [[9. janvāris]] — kompānija [[Microsoft]] laida klajā [[operētājsistēma]]s [[Windows 7]] oficiālo Beta versiju.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/tehnologijas/popsci/article.php?id=576548 TVNET :: Nozares jaunumi — "Microsoft" laidīs klajā operētājsistēmas "Windows 7" beta versiju<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> * [[10. janvāris]] — [[Maskava|Maskavā]] notika pirmā [[Kontinentālā hokeja līga|KHL]] [[2009. gada Kontinentālās hokeja līgas Zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēle]]. * [[13. janvāris]]: ** [[Rīga|Rīgā]] notika pret valdību vērsta [[13. janvāra Vecrīgas nemieri|protesta akcija un nemieri]]; ** [[Microsoft]] solīja 250 000 dolāru par [[Datorvīruss|datora tārpa]] ''[[Conficker]]'' autora informāciju. * [[14. janvāris]] — [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] notika pret valdību vērsta demonstrācija, kas pārauga sadursmēs ar policiju<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/arzemes/article.php?id=577628 tvnet.lv:Bulgārijā protesti pret valdību pāraug sadursmēs; ievainoti 32 cilvēki]</ref> * [[16. janvāris]]: ** tāpat kā [[Rīga|Rīgā]], aptuveni 7000 cilvēku pulcējās pret valdību vērstā [[16. janvāra Viļņas nemieri|protestā pie Seima ēkas]] [[Lietuva]]s galvaspilsētā [[Viļņa|Viļņā]]. Seims tika apmētāts ar akmeņiem, olām, [[sniegs|sniega]] pikām, pudelēm un tomātiem. Izsisti vairāki logi. Vairāki cilvēki mēģināja ielauzties parlamentā;<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tvnet.lv/zinas/arzemes/article.php?id=577981 |title=TVNET :: Ārvalstīs — Protesti Lietuvā pie Seima turpinās ar jaunu sparu papildināta 16:10<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2019|01|25||bez}} |archive-date={{dat|2009|02|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090209031221/http://www.tvnet.lv/zinas/arzemes/article.php?id=577981 }} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tvnet.lv/zinas/arzemes/article.php?id=577981 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2022|09|10||bez}} |archive-date={{dat|2009|02|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090209031221/http://www.tvnet.lv/zinas/arzemes/article.php?id=577981 }}</ref> ** [[Ņujorka|Ņujorkā]] [[Hudzona]]s upē avārijas [[Nosēšanās|nosēšanos]] veica [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] aviokompānijas "US Airways" pasažieru lidmašīna [[Airbus A320]] ar 150 pasažieriem un pieciem apkalpes locekļiem. Visi cilvēki tika izglābti.<ref>[http://www.nra.lv/zinas/15284-nujorka-hudzonas-upe-avarijas-nosesanos-veic-pasazieru-lidmasina-ar-155-cilvekiem.htm Jaunākās ziņas, komentāri, pētījumi, foto, video tiešraides, izklaide — nra.lv<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> * [[18. janvāris]] — [[Izraēla]] beidza karadarbību [[Gaza]]s sektorā, kas sākās 2008. gada 27. decembrī. * [[19. janvāris]] — atrisināts gāzes konflikts starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Ukraina|Ukrainu]]. Tagad līdz 2010. gadam Ukrainai būs par gāzi jāmaksā 360 dolāri par 1000 m³, kas ir par 20% mazāk nekā tirgus cena. * [[20. janvāris]] — notika [[44. ASV prezidents|44.]] [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] inaugurācijas ceremonija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] galvaspilsētā [[Vašingtona|Vašingtonā]], kuru klātienē apmeklēja rekordliels cilvēku skaits, aptuveni 1,8 miljoni cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://edition.cnn.com/2009/POLITICS/01/20/obama.inauguration/index.html |title=U.S. celebrates as President Obama vows new era - CNN.com<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100308191917/http://edition.cnn.com/2009/POLITICS/01/20/obama.inauguration/index.html |archivedate={{dat|2010|03|08||bez}} }}</ref> * [[21. janvāris]] — [[Islande]]s policija pirmo reizi kopš 1949. gada bija spiesta pielietot asaru gāzi, kad protesta akcija [[Reikjavika]]s centrā, kas bija vērsta pret ekonomisko krīzi un esošo valdību, pārauga nemieros.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://newsfrettir.com/?p=2121 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2009|01|26||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090207230731/http://newsfrettir.com/?p=2121 |archivedate={{dat|2009|02|07||bez}} }} {{Tīmekļa atsauce |url=http://newsfrettir.com/?p=2121 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2022|09|10||bez}} |archive-date={{dat|2009|02|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090207230731/http://newsfrettir.com/?p=2121 }}</ref> * [[24. janvāris]] — spēcīga [[Atlantijas okeāns|Atlantijas]] [[Ciklons|ciklona]] rezultātā [[Francija|Francijā]] un [[Spānija|Spānijā]] plosījās ļoti spēcīgs orkāns, kurā vējš daudzviet brāzmās sasniedza otrās kategorijas viesuļvētras spēku, 40 metrus sekundē, bet [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē pat 52 metrus sekundē, 1,7 miljonus mājsaimniecību atstājot bez elektrības padeves. Vismaz 15 cilvēki gājuši bojā.<ref>[http://www.euronews.net/en/article/25/01/2009/fierce-european-storms-leave-wave-of-devastation/ Fierce European storms leave wave of devastation] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090131072223/http://www.euronews.net/en/article/25/01/2009/fierce-european-storms-leave-wave-of-devastation/ |date={{dat|2009|01|31||bez}} }} euronews.net {{dat|2009|01|25|SK}} {{en ikona}}</ref><ref>[http://www.tvnet.lv/zalazeme/nature/article.php?id=80474 Spēcīgie vēji Francijā miljons mājsaimniecību atstāj bez elektrības] tvnet.lv {{dat|2009|01|24|SK}}</ref> * [[25. janvāris]] — [[Kanāda]]s pilsētā [[Monreāla|Monreālā]] notika 57. [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] Visu Zvaigžņu spēle. * [[26. janvāris]] — [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] dienvidu daļā bija novērojams [[Saules aptumsums]].<ref>[http://eclipse.gsfc.nasa.gov/OH/OH2009.html NASA — Eclipses During 2009<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> * [[30. janvāris]] — tika izplatīta informācija, ka [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]] ir apzināta, iespējams, pasaules vecākā iedzīvotāja. [[Tuti Jusupova]] ir dzimusi 1880. gada 1. jūlijā un viņai ir 128 gadi, kas ir par 14. gadiem vairāk kā līdz šim pasaules vecākajai zināmajai kādai [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotājai.<ref>[http://www.tvnet.lv/onlinetv/lnt/900_sekundes/article.php?id=331560 Pasaulē vecākajai sievietei — 128] tvnet.lv {{dat|2009|01|30|SK}}</ref> === Februāris === [[Attēls:Bendigo Fires 07022009 1.jpg|thumb|200px|Mežu ugunsgrēks [[Austrālija|Austrālijā]]]] * [[2. februāris]]: ** [[Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti]] piemeklēja spēcīgs sniegputenis ar dziļāko sniegu pēdējo 18 gadu laikā; ** [[Zimbabve]]s valdība paziņoja, ka viens triljons Zimbabves dolāru tiek konvertēti kā viens jaunais Zimbabves dolārs.<ref>[http://news.bbc.co.uk/2/hi/africa/7865259.stm Zimbabwe dollar sheds 12 zeros] news.bbc.co.uk {{en ikona}}</ref> * [[3. februāris]] — [[Tadžikistāna]]s prezidenta preses dienests paziņoja, ka 6 218 metrus augsto Pamira virsotni "Padomju Latvija" oficiāli pārdēvēja par "Latvija".<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/article.php?id=581258 Tadžikistāna Pamira virsotni "Padomju Latvija" oficiāli pārdēvē par "Latviju"] tvnet.lv {{dat|2009|02|03|SK}}</ref> * [[7. februāris]] — [[2009. gada Austrālijas mežu ugunsgrēks|plašos mežu ugunsgrēkos]], kas plosījās [[Austrālija]]s dienvidaustrumos, [[Viktorija (Austrālija)|Viktorijas štatā]], dzīvību zaudēja 208 cilvēki, aptuveni 500 cilvēki guva ievainojumus, bet 7 500 cilvēki palika bez dzīvesvietas.<ref>[http://www.skynews.com.au/news/article.aspx?id=301419 Death toll from blazes hits 166] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090212103307/http://skynews.com.au/news/article.aspx?id=301419 |date={{dat|2009|02|12||bez}} }}, skynews.com.au, {{dat|2009|02|10|SK}}</ref> Šie ugunsgrēki tiek uzskatīti par nāvējošākajiem [[Austrālija]]s vēsturē, pārspējot 1983. gada 16. februāra mežu ugunsgrēkus, kad bojā gāja 75 cilvēki. Pilnībā tika iznīcināts Merisvilas kūrorts un tika nodarīti smagi postījumi Kingleikas pilsētai. Ugunsgrēki izcēlās lielā karstuma, stipro vēju, kā arī atsevišķos gadījumos ļaunprātīgas dedzināšanas dēļ. [[7. februāris|7. februārī]] [[Austrālija]]s dienvidaustrumos sākās spēcīgs vējš, bet temperatūra sasniedza +46 grādus pēc Celsija.<ref>[http://www.tvnet.lv/zalazeme/nature/article.php?id=80698 Mežu ugunsgrēkos Austrālijā 84 bojāgājušie] tvnet.lv, {{dat|2009|02|08|SK}}</ref> * [[10. februāris]]: ** 780 km augstumā virs [[Sibīrija]]s sadūrās kompānijas "Bethesda" satelīts "Iridium Satellite LLC" un nestrādājošs [[Krievija]]s militārais telekomunikāciju satelīts. Tas bija [[Iridium 33 un Kosmos-2251 sadursme|pirmais tāda veida negadījums pasaulē]];<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/tehnologijas/popsci/article.php?id=582624 Virs Sibīrijas sadūrušies ASV un Krievijas satelīti], tvnet.lv, {{dat|2009|02|12|SK}}</ref> ** [[Izraēla|Izraēlā]] notika [[Knesets|Kneseta]] vēlēšanas. * [[12. februāris]]: ** Darvina Diena. [[Londona]]s Dabas vēstures muzejā tika atzīmēta 200. [[Čārlzs Darvins|Čārlza Darvina]] dzimšanas gadadiena; ** neilgi pirms nosēšanās, netālu no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] pilsētas [[Bufalo]], apdzīvotā rajonā nokrita aviokompānijas "Colgan Air" pasažieru lidmašīna [[Bombardier]] Dash 8 Q400. Visi 49 cilvēki, kas atradās lidmašīnā un viens cilvēks uz zemes gāja bojā. * [[14. februāris]] — [[Lietuva]] svinēja savas valsts vārda tūkstošgadi. * [[21. februāris]] — autobusa un vilciena sadursmē [[Slovākija|Slovākijā]] bojā gāja 12 cilvēki un vēl 20 tika ievainoti.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/arzemes/article.php?id=583753 Autobusa un vilciena sadursmē Slovākijā 12 bojā gājušie] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090226204740/http://www.tvnet.lv/zinas/arzemes/article.php?id=583753 |date={{dat|2009|02|26||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2009|02|21|SK}}</ref> * [[22. februāris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] notika [[81. Kinoakadēmijas balva|81. Kinoakadēmijas balvu]] pasniegšanas ceremonija. * [[25. februāris]] — [[Nīderlande]]s galvaspilsētas [[Amsterdama]]s lidostā avarēja [[Turcija]]s aviokompānijas pasažieru lidmašīna [[Boeing]] [[Boeing 737|737-800]] ar 134 cilvēkiem uz borta. 9 cilvēki gāja bojā un aptuveni 50 tika ievainoti. === Marts === * [[2. marts]] — [[Gvineja-Bisava]]s bruņoto spēku karavīri nogalināja prezidentu Žoao Bernardo Vieirsu. * [[7. marts]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] palaista [[Kepler (orbitālā observatorija)|Keplera orbitālā observatorija]], kuras mērķis ir [[Zeme]]i līdzīgo [[citplanēta|citplanētu]] meklēšana. * [[8. marts]] — [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkorejā]] notika parlamenta vēlēšanas. * [[11. marts]]: ** [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kāds vīrietis divās [[Alabama]]s štata pilsētiņās nogalināja vismaz 10 cilvēkus un vēlāk izdarīja pašnāvību;<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/arzemes/article.php?id=586129 Amerikā vīrietis nezināmu iemeslu dēļ nošauj 10 cilvēkus] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090314042204/http://www.tvnet.lv/zinas/arzemes/article.php?id=586129 |date={{dat|2009|03|14||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2009|03|11|SK}}</ref> ** skolā [[Vācija]]s pilsētā [[Albertvila|Albertvilā]] apšaudē nogalināti vismaz 15 cilvēki un daudzi ievainoti. Uzbrucējs bijis kāds 17 gadus vecs bijušais skolnieks, kurš vēlāk miris apšaudē ar policiju.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/arzemes/article.php?id=586217 Vācijā skolā nošauti 15 bērni un skolotāji papildināta 16:40] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090314040718/http://www.tvnet.lv/zinas/arzemes/article.php?id=586217 |date={{dat|2009|03|14||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2009|03|11|SK}}</ref> * [[15. marts]] — [[Salvadora|Salvadorā]] notika parlamenta vēlēšanas. * [[21. marts]] — drūzmā, kas radās pie kādas diskotēkas ieejas Pervouraļskas pilsētā [[Krievija]]s [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabalā]], dzīvību zaudēja četri cilvēki.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/article.php?id=587412 Drūzmā pie diskotēkas Krievijā dzīvību zaudē četri cilvēki], tvnet.lv, {{dat|2009|03|22|SK}}</ref> * [[23. marts]]: ** [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Montāna|Montānas štatā]] avarēja neliela pasažieru lidmašīna. Bojā gāja 17 tajā esošie cilvēki;<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/article.php?id=587471 ASV lidmašīnas avārijā 17 bojāgājušie]{{Novecojusi saite}}, tvnet.lv, {{dat|2009|03|23|SK}}</ref> ** [[Japāna]]s galvaspilsētas [[Tokija]]s Naritas lidostā, nolaižoties uz skrejceļa, avarēja kompānijas "''FedEx''" kravas lidmašīna. Bojā gāja abi piloti.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/article.php?id=587472 Japānā kravas lidmašīnas avārijā divi bojāgājušie], tvnet.lv, {{dat|2009|03|23|SK}}</ref> * [[25. marts]] — par [[Lihtenšteina]]s premjerministru kļuva [[Klauss Čučers]]. * [[29. marts]] — [[Melnkalne|Melnkalnē]] notika parlamenta vēlēšanas. * [[31. marts]] — par [[Izraēla]]s [[Izraēlas premjerministru uzskaitījums|premjerministru]] kļuva [[Benjamins Netanjahu]]. === Aprīlis === [[Attēls:20090406 013242 umbria quake intensity.jpg|thumb|150px|[[Zemestrīce]] [[Itālija|Itālijā]]]] * [[1. aprīlis]] — [[Albānija]] un [[Horvātija]] pievienojās [[NATO]]. * [[2. aprīlis]] — [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] galvaspilsētā [[Londona|Londonā]] sākās [[2009. gada G-20 samits Londonā|G-20 samits]]. * [[5. aprīlis]] — par [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonijas]] prezidentu ievēlēts [[Ģorge Ivanovs]]. * [[6. aprīlis]] — spēcīga 6,3 balles stipra [[zemestrīce]] naktī uz [[6. aprīlis|6. aprīli]] satricināja [[Itālija]]s centrālo daļu, nodarot nopietnus postījumus [[Abruco]] reģionā. Zemestrīcē dzīvību zaudēja vismaz 293 cilvēki, aptuveni 1500 guva ievainojumus un 17 000 palika bez pajumtes. [[Zemestrīce]]s epicentrs atradies uz ziemeļaustrumiem no [[Roma]]s — [[Abruco]] reģionā, piecus kilometrus no reģiona galvaspilsētas L'Akvilas.<ref>[http://www.tvnet.lv/zalazeme/nature/article.php?id=81654 Itāliju satricina 5,8 balles stipra zemestrīce; 50 cilvēki gājuši bojā papildināta video] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090409073916/http://www.tvnet.lv/zalazeme/nature/article.php?id=81654 |date={{dat|2009|04|09||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2009|4|6|SK}}</ref> * [[9. aprīlis]] — [[Alžīrija|Alžīrijā]] notika prezidenta vēlēšanas, kurās uzvarēja [[Abdelazīzs Būteflīka]]. * [[7. aprīlis]]: ** [[Itālija]]s zemestrīces skarto reģionu satricināja divi spēcīgi pēcgrūdieni, kuri sasniedza 4,9 un 5,6 balles pēc [[Rihtera skala]]s; ** aptuveni 10 000 cilvēku pulcējās [[Moldova]]s galvaspilsētā [[Kišiņeva|Kišiņevā]], protestējot pret parlamenta vēlēšanu rezultātiem, saskaņā ar kuriem uzvarējuši prezidenta Vladimira Voroņina komunisti. Vēlāk protesti pārauga grautiņos.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/arzemes/article.php?id=589605 10 000 cilvēku Moldovas ielās protestē pret komunismu; ielaužas parlamentā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090410145900/http://www.tvnet.lv/zinas/arzemes/article.php?id=589605 |date={{dat|2009|04|10||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2009|4|7|SK}}</ref> * [[19. aprīlis]] — [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] notika parlamenta vēlēšanas. * [[21. aprīlis]] — [[UNESCO]] palaida ''Pasaules Digitālo bibliotēku''.<ref>http://www.washingtonpost.com/wp-dyn/content/article/2009/04/20/AR2009042001324.html?hpid=sec-world {{en ikona}}</ref> * [[24. aprīlis]] — no [[Meksika]]s sākās vīrusa A (H1N1) jeb tā sauktās ''[[cūku gripa]]s'' izplatīšanās. * [[25. aprīlis]] — [[Islande|Islandē]] notika parlamenta vēlēšanas. * [[26. aprīlis]] — [[Andora|Andorā]] notika parlamenta vēlēšanas. * [[29. aprīlis]] — saistībā ar vīrusa A (H1N1) straujo izplatīšanos [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], [[Eiropa|Eiropā]] un citās valstīs, pandēmijas trauksmes līmenis tika paaugstināts līdz 5 no sešiem iespējamajiem. * [[30. aprīlis]] — [[Nīderlande]]s rietumu pilsētā Apeldornā ikgadējā Karalienes dienas festivālā cilvēku pūlī ietriecās automobilis. Bojā gāja pieci cilvēki. [[Nīderlande]]s policija pavēstīja, ka notikušais bijis apzināts uzbrukums.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/arzemes/article.php?id=592022 Nīderlandē karaliskās ģimenes parādē pūlī ietriecas auto; četri bojā gājušie papildināta], tvnet.lv, {{dat|2009|4|30|SK}}</ref> === Maijs === * [[3. maijs]] — [[Panama|Panamā]] notika vispārējās vēlēšanas. * [[10. maijs]] — gāzesvada sprādziens izraisīja milzīgu ugunsgrēku [[Maskava]]s rietumu daļā. Liesmas sniedzās pat 200 metru augstumā. Tas bija lielākais ugunsgrēks [[Maskava|Maskavā]] pēdējo 20 gadu laikā.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/arzemes/article.php?id=592916 Gāzesvada sprādziens izraisījis milzīgu ugunsgrēku Maskavas rietumdaļā], tvnet.lv. {{dat|2009|05|10|SK}}</ref> * [[10. maijs]] — tika sākts izveidot datorspēli [[Minecraft]]. * [[12. maijs]] — par [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonijas]] prezidentu tika iecelts [[Ģorge Ivanovs]], amatā nomainot [[Branko Crvenkovskis|Branko Crvenkovski]]. * [[12. maijs|12.]]—[[16. maijs]] — [[Krievija]]s galvaspilsētā [[Maskava|Maskavā]] notika [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|54. Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Tajā uzvarēja [[Norvēģija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Norvēģija]]s pārstāvis [[Aleksandrs Ribaks]] ar dziesmu ''[[Fairytale]]''. * [[24. maijs]] — [[Mongolija|Mongolijā]] notika prezidenta vēlēšanas. === Jūnijs === [[Attēls:Michael Jackson 1984.jpg|thumb|150px|[[Maikls Džeksons]]]] * [[1. jūnijs]]: ** [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] nogāzās [[Air France]] reisa Nr. 447 pasažieru lidmašīna, kura bija ceļā no [[Brazīlija]]s pilsētas [[Riodežaneiro]] uz [[Francija]]s galvaspilsētu [[Parīze|Parīzi]]. Bojā gāja visi 228 cilvēki, kas atradās uz [[Airbus]] A330-200 borta; ** par [[Salvadora]]s prezidentu tika iecelts [[Maurisio Funess]]. * [[4. jūnijs|4.]]—[[7. jūnijs]] — [[Eiropa|Eiropā]] norisinājās [[2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]. * [[7. jūnijs]] — [[Libāna|Libānā]] notika vispārējās vēlēšanas. * [[11. jūnijs]] — vīrusa [[cūku gripa|A (H1N1)]] bīstamības risks tika paaugstināts līdz augstākajam — pandēmijai. * [[12. jūnijs]] — [[Irāna|Irānā]] notika prezidenta vēlēšanas. * [[21. jūnijs]] — soli tuvāk pilnīgai neatkarībai no [[Dānija]]s spēra [[Grenlande]], kurā stājas spēkā jauns pašpārvaldes statuss. [[Grenlandiešu valoda]] kļuva par oficiālu valodu [[Grenlande|Grenlandē]].<ref>[http://news.bbc.co.uk/2/hi/europe/8111292.stm Self-rule introduced in Greenland], bbc.co.uk, {{dat|2009|6|21}} {{en ikona}}</ref><ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/arzemes/article.php?id=598170 Grenlande iegūst lielāku autonomiju no Dānijas], tvnet.lv, {{dat|2009|6|21}}</ref> * [[25. jūnijs]] — [[amerikāņi|amerikāņu]] mūziķa [[Maikls Džeksons|Maikla Džeksona]] pēkšņā nāve izraisīja ''"nepieredzētu"'' [[Internets|interneta]] lietotāju pieplūdumu vairākās tīmekļa vietnēs un tiešsaistes pakalpoju sniedzēju mājas lapās, tādējādi tīkli tika pārslogoti un nopietni tika traucēta [[Internets|interneta]] darbība.<ref>[http://edition.cnn.com/2009/TECH/06/26/michael.jackson.internet/index.html Jackson dies, almost takes Internet with him] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090629182119/http://edition.cnn.com/2009/TECH/06/26/michael.jackson.internet/index.html |date={{dat|2009|06|29||bez}} }}, cnn.com, {{en ikona}}</ref><ref>[http://news.bbc.co.uk/2/hi/technology/8120324.stm Web slows after Jackson's death], bbc.co.uk, {{en ikona}}</ref><ref>[http://www.nytimes.com/2009/06/27/us/27Jackson.html?_r=2&pagewanted=2&em Medication Is a Focus of Jackson Inquiry], nytimes.com, {{en ikona}}</ref> * [[28. jūnijs]] — [[Albānija|Albānijā]] notika parlamenta vēlēšanas. * [[29. jūnijs]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] karavīri [[Irāka|Irākā]] pameta visas pilsētas un dislocējās bāzēs. [[Irāka]]s iedzīvotāji ar svinībām pavadīja karavīrus.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/arzemes/article.php?id=598785 Irākā svin amerikāņu aiziešanu]{{Novecojusi saite}}, tvnet.lv, {{dat|2009|6|30}}</ref> * [[30. jūnijs]]: ** [[Indijas okeāns|Indijas okeānā]] avarēja [[Jemena]]s aviokompānijas "Yemenia" pasažieru lidmašīna [[Airbus 310]] ar 142 pasažieri un 11 apkalpes locekļi. Lidmašīna avarējusi [[Komoru salas|Komoru salu]] reģionā, aptuveni trīs kilometrus no krasta. [[Komoru salas|Komoru salu]] piekrastē tika atrasts vienu izdzīvojušais — kāds bērns;<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/arzemes/article.php?id=598786 Indijas okeānā avarējusi lidmašīna ar 153 pasažieriem; atrasts viens izdzīvojušais — bērns papildināta], tvnet.lv, {{dat|2009|6|30}}</ref> ** [[Itālija]]s ziemeļu pilsētā [[Vjaredžo]] vilciena cisternas sprādzienā bojā gāja 22 cilvēki, bet vēl 50 tika ievainoti.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/arzemes/article.php?id=598787 Itālijā vilciena cisternas sprādzienā gājuši bojā 13 un ievainoti 50 papildināta]{{Novecojusi saite}}, tvnet.lv, {{dat|2009|6|30}}</ref> === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — par [[Panama]]s prezidentu kļuva [[Rikardo Martinelji]]. * [[5. jūlijs]] — [[Bulgārija|Bulgārijā]] notika parlamenta vēlēšanas. * [[7. jūlijs]] — ''"Steipla"'' sporta hallē [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] pilsētas [[Losandželosa]]s centrā notika [[Maikls Džeksons|Maikla Džeksona]] bēru ceremonija. * [[8. jūlijs]] — [[Indonēzija|Indonēzijā]] notika prezidenta vēlēšanas, kurās uzvarēja [[Susilo Bambans Judojono]]. * [[22. jūlijs]] — tiks novērots pilns [[Saules aptumsums]]. Tas bija ilgākais saules aptumsums [[21. gadsimts|21. gadsimtā]].<ref>[http://eclipse.gsfc.nasa.gov/SEmono/TSE2009/TSE2009.html NASA — Total Solar Eclipse of 2009 July 22<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://astroadventures.net/2009/CHINA/eclipse.html |title=China Solar Eclipse Tour 2009 — Astro Tours<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|11|02||bez}} |archive-date={{dat|2008|09|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080930163113/http://www.astroadventures.net/2009/CHINA/eclipse.html }}</ref> * [[23. jūlijs]] — spēcīgā [[Negaiss|negaisā]] un [[Lietusgāze|lietusgāzēs]] [[Polija|Polijā]] un [[Čehija|Čehijā]] bojā gāja vismaz deviņi cilvēki, bet vēl vairāki desmiti guva ievainojumus.<ref>[http://www.tvnet.lv/zalazeme/nature/article.php?id=83633 Vētrās Polijā un Čehijā deviņi bojā gājušie], tvnet.lv, {{dat|2009|7|24|SK}}</ref> * [[24. jūlijs]] — pēc spēcīga negaisa [[Baltkrievija]]s galvaspilsētu [[Minska|Minsku]] piemeklēja spēcīgi plūdi.<ref>[http://naviny.by/rubrics/disaster/2009/07/24/ic_articles_124_163726/ Это Минск или Венеция?] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090726091316/http://naviny.by/rubrics/disaster/2009/07/24/ic_articles_124_163726/ |date={{dat|2009|07|26||bez}} }}, naviny.by, {{dat|2009|7|24|SK}} {{ru ikona}}</ref><ref>[http://www.interfax.by/mosaic/1058614 Новый (24.07.09) потоп в Минске: хроника, фото, видео] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090725220231/http://www.interfax.by/mosaic/1058614 |date={{dat|2009|07|25||bez}} }}, interfax.by, {{dat|2009|7|24|SK}} {{ru ikona}}</ref> === Augusts === * [[1. augusts]] — par [[NATO]] ģenerālsekretāru tika iecelts [[Anderss Fogs Rasmusens]]. * [[20. augusts]] — [[Afganistāna|Afganistānā]] notika prezidenta vēlēšanas, kurās uzvarēja [[Hāmids Karzajs]]. * [[30. augusts]]: ** [[Gabona|Gabonā]] notika prezidenta vēlēšanas, kurās uzvarēja [[Ali Bongo Ondimba]]; ** [[Japāna|Japānā]] notika vispārējās vēlēšanas. === Septembris === * [[14. septembris]] — notika parlamenta vēlēšanas [[Norvēģija|Norvēģijā]]. * [[24. septembris]] — [[Vācija|Vācijā]] notika federālās vēlēšanas. === Oktobris === * [[22. oktobris]]: ** [[Microsoft]] laida klajā operētājsistēmu [[Windows 7]].<ref>[http://arstechnica.com/microsoft/news/2009/06/windows-7-arrives-on-october-22.ars Windows 7 arrives on October 22 (Updated)<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> ** [[Grieķija|Grieķijā]] tika aizdega [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|2010. gada ziemas olimpisko spēļu]] lāpa. === Novembris === * [[27. novembris|27.]]—[[29. novembris]] — [[Namībija|Namībijā]] notika vispārējās vēlēšanas. * [[29. novembris]] — notika prezidenta vēlēšanas [[Hondurasa|Hondurasā]]. === Decembris === * [[11. decembris]] — notika prezidenta vēlēšanas [[Čīle|Čīlē]], kurās uzvarēja [[Sevastjans Piņera]]. * [[13. decembris]] — [[Čīle|Čīlē]] notika parlamenta vēlēšanas. * [[31. decembris]]: ** [[Lietuva|Lietuvā]] tika apturēta [[Ignalinas AES]] darbība; ** [[Somija]]s pilsētā [[Espo]] kāds uzbrucējs nošāva piecus cilvēkus — četrus no tiem tirdzniecības centrā, vēlāk kādā dzīvoklī tika atrasta nogalināta viņa bijusī draudzene, bet pēc tam slepkava izdarīja pašnāvību.<ref>[http://www.diena.lv/lat/politics/arzemes/somija-apsaude-lielveikala-nogalinati-cetri-cilveki papildināta — Somijā apšaudē lielveikalā nogalināti četri cilvēki], diena.lv, {{dat|2009|12|31|SK}}</ref> === Visu gadu === * [[2009. gada gripas pandēmija]]<!-- == Dzimuši == --> == Miruši == === Janvāris=== * [[13. janvāris]] — [[Patriks Makgūens]] (''Patrick McGoohan''), īru-amerikāņu aktieris (dzimis 1928. gadā) * [[27. janvāris]] — [[Džons Apdaiks]] (''John Updike''), ASV rakstnieks (dzimis 1932. gadā) === Februāris === [[Attēls:James Whitmore.jpg|thumb|120px|[[Džeimss Vaitmors]]]] * [[6. februāris]] — [[Džeimss Vaitmors]] (''James Whitmore''), ASV aktieris (dzimis 1921. gadā) === Marts === * [[27. marts]] — [[Arnolds Meri]] (''Arnold Meri''), igauņu padomju politiskais un sabiedriskais darbinieks (dzimis 1919. gadā) * [[28. marts]] — [[Moriss Žārs]] (''Maurice Jarre''), franču komponists (dzimis 1924. gadā) * [[31. marts]] — [[Rauls Alfonsins]] (''Raúl Alfonsín''), Argentīnas prezidents (dzimis 1927. gadā) === Aprīlis === * [[25. aprīlis]] — [[Bea Artūra]] (''Bea Arthur''), ASV aktrise un dziedātāja (dzimusi 1922. gadā) === Maijs === [[Attēls:Oleg Yankovsky2.jpg|thumb|120px|[[Oļegs Jankovskis]]]] * [[20. maijs]] — [[Oļegs Jankovskis]] (''Олег Янковский''), krievu aktieris (dzimis 1944. gadā) * [[26. maijs]] — [[Leonards Šrēders]] (''Leonard T. Schroeder''), ASV virsnieks, pirmais karavīrs, kas izkāpa krastā [[D diena]]s desantā (dzimis 1918. gadā) === Jūnijs === [[Attēls:Michael Jackson 1984.jpg|thumb|120px|[[Maikls Džeksons]]]] * [[25. jūnijs]]: ** [[Fara Foseta]] (''Farrah Fawcett''), ASV aktrise (dzimusi 1947. gadā) ** [[Maikls Džeksons]] (''Michael Jackson''), ASV mūziķis (dzimis 1958. gadā) === Jūlijs === [[Attēls:Robert McNamara official portrait.jpg|thumb|120px|[[Roberts Maknamara]]]] * [[1. jūlijs]] — [[Karls Moldens]] (''Karl Malden''), amerikāņu kinoaktieris (dzimis 1912. gadā) * [[6. jūlijs]] — [[Roberts Maknamara]] (''Robert McNamara''), ASV uzņēmējs, virsnieks un politiķis (dzimis 1916. gadā) * [[17. jūlijs]] — [[Volters Kronkaits]] (''Walter Cronkite''), ASV žurnālists (dzimis 1916. gadā) * [[19. jūlijs]] — [[Henrijs Sertīss]] (''Henry Surtees''), angļu autosportists (dzimis 1991. gadā) === Augusts === [[Attēls:Corazon Aquino 1986.jpg|thumb|120px|[[Korasona Akino]]]] [[Attēls:Kim Dae-jung (Cropped).png|thumb|120px|[[Kims Tedžuns]]]] * [[1. augusts]] — [[Korasona Akino]] (''Corazon Aquino''), Filipīnu politiķe, valsts prezidente (dzimusi 1933. gadā) * [[6. augusts]] — [[Džons Hjūzs]] (''John Hughes''), ASV filmu veidotājs (dzimis 1950. gadā) * [[13. augusts]] — [[Less Pols]] (''Les Paul''), ASV ģitārists, izgudrotājs (dzimis 1915. gadā) * [[18. augusts]]: ** [[Kims Tedžuns]] (''김대중''), Dienvidkorejas politiķis (dzimis 1924. gadā) ** [[Sergejs Mihalkovs]] (''Сергей Михалков''), krievu rakstnieks (dzimis 1913. gadā) === Septembris === [[Attēls:Patrick Swayze 2006.jpg|thumb|120px|[[Patriks Sveizijs]]]] * [[8. septembris]] — [[Oge Bors]] (''Aage Bohr''), dāņu fiziķis (dzimis 1922. gadā) * [[12. septembris]] — [[Normans Borlougs]] (''Norman Borlaug''), ASV agronoms, humānists (dzimis 1914. gadā) * [[14. septembris]] — [[Patriks Sveizijs]] (''Patrick Swayze''), ASV aktieris (dzimis 1952. gadā) * [[28. septembris]] — [[Giljermo Endara]] (''Guillermo Endara''), Panamas prezidents (dzimis 1936. gadā) * [[29. septembris]] — [[Pāvels Popovičs]] (''Павел Попович''), PSRS kosmonauts (dzimis 1930. gadā) === Oktobris === [[Attēls:Levi-strauss 260.jpg|thumb|120px|[[Klods Levī-Stross]]]] * [[2. oktobris]] — [[Mareks Edelmans]] (''Marek Edelman''), Polijas ebreju politiķis (dzimis 1922. gadā) * [[4. oktobris]] — [[Ginters Ralls]] (''Günther Rall''), vācu lidotājs (dzimis 1918. gadā) * [[30. oktobris]] — [[Klods Levī-Stross]] (''Claude Lévi-Strauss''), Francijas sociālantropologs un filozofs (dzimis 1908. gadā) * [[31. oktobris]] — [[Cjaņs Sjueseņs]] (钱学森; ''Qián Xuésēn''), ķīniešu raķešu zinātnieks (dzimis 1911. gadā) === Novembris === * [[3. novembris]] — [[Šabtajs Kalmanovičs]] (''Šabtajus Kalmanovičius''), Krievijas uzņēmējs (dzimis 1947. gadā) * [[8. novembris]] — [[Vitālijs Ginzburgs]] (''Виталий Гинзбург''), krievu fiziķis, astrofiziķis (dzimis 1916. gadā) * [[13. novembris]] — [[Armens Tahtadžjans]] (Առմեն Թախտաջյան), armēņu PSRS botāniķis (dzimis 1910. gadā) * [[21. novembris]] — [[Konstantīns Feoktistovs]] (''Константин Феоктистов''), PSRS kosmonauts, konstruktors (dzimis 1926. gadā) * [[30. novembris]] — [[Milorads Pavičs]] (''Милорад Павић''), serbu rakstnieks (dzimis 1929. gadā) === Decembris === [[Attēls:Gaidar in 2008 - crop.jpg|thumb|120px|[[Jegors Gaidars]]]] * [[4. decembris]] — [[Vjačeslavs Tihonovs]] (''Вячеслав Тихонов''), krievu aktieris (dzimis 1928. gadā) * [[13. decembris]] — [[Pols Semjuelsons]] (''Paul Samuelson''), ASV ekonomists (dzimis 1915. gadā) * [[16. decembris]] — [[Jegors Gaidars]] (''Егор Гайдар''), krievu ekonomists, politiķis (dzimis 1956. gadā) * [[17. decembris]] — [[Dženifere Džonsa]] (''Jennifer Jones''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1919. gadā) * [[21. decembris]] — [[Edvins Krebss]] (''Edwin Krebs''), ASV bioķīmiķis (dzimis 1918. gadā) * [[24. decembris]] — [[Rafaels Kaldera]] (''Rafael Caldera''), Venecuēlas prezidents (dzimis 1916. gadā) * [[30. decembris]] — [[Abdurahmans Vahids]] (''Abdurrahman Wahid''), Indonēzijas prezidents (dzimis 1940. gadā) == Svarīgi reliģiskie svētki == * [[7. janvāris]] — [[Pareizticība|Pareizticīgo]] [[Ziemassvētki]] * [[12. aprīlis]] — [[Lieldienas]] * [[19. aprīlis]] — <!-- Eastern Christians, kā tas ir latviski pareizi??? -->[[Lieldienas]] * [[23. jūnijs]] — [[Vasaras saulgrieži]] * [[6. augusts]] — ''Raksha Bandhan'' <!-- Kā pareizi latviski??? --> * [[27. novembris]] — Eid al-Adha ([[Upurēšanas svētki]] [[Islāms|Islāmā]]) * [[25. decembris]] — [[Ziemassvētki]] == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — [[Elinora Ostroma]], [[Olivers E. Viljamsons]] * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — [[Džeimss E. Smits]], [[Vilards Boils]], [[Čārlzs K. Kao]] * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — [[Ada Jonata]], [[Venkatramans Ramakrišnans]], [[Tomass A. Steizs]] * [[Nobela prēmija literatūrā|Literatūrā]] — [[Herta Millere]] * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — [[Baraks Obama]] == Piezīmes un atsauces == <div class="reflist4" style="height: 220px; overflow: auto; padding: 3px" > {{atsauces}} </div> {{pg4}} {{commons}} [[Kategorija:2009. gads| ]] b13jhi53q9en95k5jnicjtbv308hex2 0 73507 4505729 4502492 2026-08-11T13:04:05Z Vylks 50297 /* Dalība UEFA turnīros */ 4505729 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #0066B3 | nos = RFS | logo = [[Attēls:RFS logo.png|180px]] | pilns = Biedrība "FC RFS" | iesauka = | pilsēta = {{Vieta|Latvija|Rīga}} | līga = [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]] | sez = [[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025.]] | poz = 2. vieta | dib = 2005 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = <br><small>Kā FSK Daugava 90, mūsdienu formātā izveidota 2016. gadā</small> | stad = [[LNK Sporta parks]] | ietilp = | krāsas = Zila, balta, melna | īpašn = {{flaga|Latvija}} [[LNK Group]] | prez = {{flaga|Latvija}} [[Artjoms Milovs]] | menedžeris = {{flaga|Latvija}} [[Māris Verpakovskis]] | tren = {{flaga|Latvija}} [[Viktors Morozs]] | kapteinis = {{flaga|Slovenia}} [[Žiga Lipuščeks]] | mediji = [http://www.fkrfs.lv Mājaslapa] | sadarbojas = | current = [[2023. gada RFS sezona]] <!------ Nosaukuma vēsture ------->| name1 = FSK Daugava 90 | dates1 = 2005 | name2 = FK Daugava | dates2 = 2008 | name3 = Daugava/RFS | dates3 = 2010 | name4 = Rīgas Futbola Skola | dates4 = 2011 | name5 = RFS | dates5 = 2016 | name6 = | dates6 = | name7 = | dates7 = | name8 = | dates8 = | name9 = | dates9 = | name10 = | dates10 = <!------ Čempiontituli -------> | līga1 = [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] | uzvaras1 = 3 (2021, 2023,<ref>https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/11112023-virsligas_cempiontitula_trofejas_cina</ref> 2024<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/03112024-rfs_futbolisti_treso_reizi_cel_virs_savam|title=RFS futbolisti trešo reizi ceļ virs savām galvām Virslīgas čempionu kausu|last=|website=sportacentrs.com|access-date=2024-11-03|language=|trans-title=}}</ref>) | līga2 = [[Latvijas futbola 1. līga|1. līgas]] | uzvaras2 = 1 | līga3 = [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas]] | uzvaras3 = 3 | līga4 = | uzvaras4 = | līga5 = | uzvaras5 = | līga6 = | uzvaras6 = <!------ Tērpu krāsas -------> | pattern_la1 = _nikestrike3gr | pattern_b1 = _nikevapor3grn | pattern_ra1 = _nikestrike3gr | pattern_sh1 = _nikevapor3gr | pattern_so1 = | leftarm1 = 0000ff | body1 = 0000ff | rightarm1 = 0000ff | shorts1 = 0000ff | socks1 = 0000ff | pattern_la2 = _norrkoping21h | pattern_b2 = _olimpija2122a | pattern_ra2 = _norrkoping21h | pattern_sh2 = | pattern_so2 = | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | pattern_la3 = | pattern_b3 = _nikepark7b | pattern_ra3 = | pattern_sh3 = | pattern_so3 = | leftarm3 = 000000 | body3 = 000000 | rightarm3 = 000000 | shorts3 = 000000 | socks3 = 000000 }} '''RFS''' (FK RFS, arī FC RFS) ir [[Latvija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Rīga]]s, kas spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgā]]. Klubs dibināts 2005. gadā kā '''FSK Daugava 90''', pašreizējo identitāti un nosaukumu iegūstot 2016. gadā. [[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2021. gada Virslīgas sezonā]] RFS pirmo reizi kļuva par Latvijas čempioniem. Klubs ir trīsreiz izcīnījis arī [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausu]] ([[2019. gada Latvijas kauss futbolā|2019]], [[2021. gada Latvijas kauss futbolā|2021]], [[2024. gada Latvijas kauss futbolā|2024]]), kā arī divreiz kvalificējies Eiropas klubu turnīru – [[UEFA Eiropas līga|UEFA Eiropas]] un [[UEFA Konferences līga|Konferences līgu]] – grupu posmiem. Klubam nav saistības ar [[Rīgas dome|Rīgas pašvaldības]] 1962. gadā dibināto [[Rīgas Futbola skola (1962)|Rīgas Futbola skolu]] (jeb RFS), kuras pieaugušo komanda šobrīd spēlē [[Altero.lv LIIGA|Altero.lv LIIGA (2.līgas) A grupā]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://rigasfs.lv/par-skolu/|title=Par skolu|last=SkolaRFS62|website=Rīgas Futbola Skola|access-date=2023-10-18|language=|trans-title=}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/klubi/rigas-futbola-skola-11835/?cid=20849250|title=Rīgas Futbola skola - Latvijas Futbola federācija|website=lff.lv|access-date=2025-07-18}}</ref> == Vēsture == Līdz 2003. gadam tagadējais futbola klubs RFS bija 1990. un 1991. gadā dzimušo zēnu vecuma grupas komanda [[JFC Skonto]] sastāvā, tobrīd šīs vecuma grupas un visa JFC Skonto galvenais treneris bija [[Vladimirs Beļajevs]]. 2003. gadā Vladimirs Beļajevs aizgāja no darba "Skonto" un tajā pašā gadā viņš nodibināja futbola sporta skolu "Daugava", līdzi ņemot savus audzēkņus. Divus gadus vēlāk, {{dat|2005|5|19}}, tika izveidots pusprofesionāls futbola klubs '''FSK Daugava 90'''. Sporta klubu dibināja uz futbola sporta skolas "Daugava" bāzes, kuras audzēkņi dzimuši no 1989. līdz 1999. gadam. Savā pirmajā sezonā, 2006. gadā, FSK Daugava 90 piedalījās [[Latvijas futbola 2. līga|2. līgas]] [[Rīgas futbola čempionāts|Rīgas čempionātā]] un ieguva tiesības iekļūt 1. līgā. [[2007. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2007. gada sezonā]] klubs piedalījās [[Latvijas futbola 1. līga|1. līgā]], bet pirms [[2008. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2008. gada sezonas]] nomainīja savu nosaukumu uz '''FK Daugava'''. Tajā pašā sezonā izcīnīja 1. vietu un ieguva tiesības spēlēt [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://daugavababite.ucoz.lv/|title=Futbola klubs Daugava-Rīga - Galvenā|website=daugavababite.ucoz.lv|access-date=2025-07-18}}</ref> Tomēr [[2009. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2009. gadā]] FK Daugava nespēja noturēties Virslīgā, iegūstot 7. vietu un sekojošajās pārspēlēs par vietu Virslīgā zaudējot [[FK Jaunība Rīga|FK Jaunība]]. 2011. gadā kluba nosaukums tika mainīts uz "'''Rīgas Futbola Skola'''", par spīti tam, ka klubam nebija saistības ar jau eksistējošo, Rīgas pašvaldības dibināto Rīgas futbola skolu. [[2015. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2015. gada sezonā]] FK "Rīgas Futbola Skola" izcīnīja 3. vietu 1. līgā, kas nedeva tiesības pacelties uz Virslīgu, taču 2016. gada sākumā Latvijas futbola federācija nolēma nepiešķirt licenci [[Skonto FC|futbola klubam "Skonto"]] dalībai Virslīgā, līdz ar to Virslīgā varēja startēt futbola klubs "Rīgas Futbola Skola", kas 2016. gada sezonu uzsāka ar jaunu vizuālo tēlu un nosaukumu '''RFS''' (FK RFS).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fkrfs.lv/vesture/|title=Vēsture|website=FC RFS|access-date=2025-07-18|language=lv}}</ref> Klubam bija jauna vadība un par tā ģenerālsponsoru kļuva [[pārvaldītājsabiedrība]] ''[[LNK Group]].'' 2018. gada sezonā komanda izcīnīja Virslīgas bronzas medaļas un 2019. gadā klubs kļuva par [[2019. gada Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa]] ieguvējiem, Virslīgā izcīnot 2. vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/6811104/rfs-papildlaika-uzvar-jelgavu-un-izcina-latvijas-kausu|title=RFS papildlaikā uzvar "Jelgavu" un izcīna Latvijas kausu|website=Futbols|access-date=2024-10-03|date=2019-10-26|language=lv}}</ref> [[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2021. gada sezonā]] tas pirmoreiz izcīnīja Latvijas Virslīgas čempionu titulu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/06112021-pirmo_reizi_par_virsligas_cempioni_klust_|title=Pirmo reizi par Virslīgas čempioni kļūst RFS, liepājnieki aizsniedzas līdz bronzai|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-10-03|date=2021-11-06|language=lv}}</ref> 2022. gadā RFS izcīnīja 3. vietu [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas futbola Virslīgā]] un nodrošināja dalību 2023. gada [[UEFA Eiropas konferences līga]]s kvalifikācijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fkrfs.lv/nodrosinata-bronza-un-eirokausi-nakamgad/|title=Nodrošināta bronza un Eirokausi nākamgad!|last=Jakelis|first=Paulius|website=FK RFS|access-date=2023-04-06|date=2022-11-07|language=lv}}</ref> 2023. gadā par RFS ģenerālsponsoru kļuva uzņēmums ''Tonybet Fan''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tonybetfan.com/rfs/tonybet-uzsak-sadarbibu-ar-rfs/|title=“Tonybet” uzsāk sadarbību ar pērn Eiropu iekarojušo RFS|last=#fb|website=TonybetFan|access-date=2024-03-15|date=2023-03-07|language=lv}}</ref> == Mājvieta == No kluba pirmsākumiem līdz 2022. gadam klubs mājas spēles aizvadīja sporta kompleksā "Arkādija" (šobrīd – [[Jāņa Skredeļa stadions]]). {{dat|2022|8|7||bez}} tika aizvadīta pirmā spēle uz dabīgā seguma laukuma jaunuzceltajā [[LNK Sporta parks|LNK sporta parkā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/07082022-rfs_izgazas_pret_pastariti_un_zaude_lauku |title=RFS izgāžas pret pastarīti un zaudē laukuma atklāšanas svētkos |accessdate={{dat|2022|8|7||bez}} |website=sportacentrs.com}}</ref> == Iegūtās vietas Latvijas čempionātā == <timeline> ImageSize = width:600 height:60 PlotArea = left:10 right:10 bottom:30 top:10 TimeAxis = orientation:horizontal format:yyyy DateFormat = dd/mm/yyyy Period = from:01/07/2005 till:03/11/2025 ScaleMajor = unit:year increment:1 start:2006 Colors = id:bl1 value:rgb(0.5,0.8,0.5) id:bl2 value:rgb(0.9,0.9,0.3) id:bl3 value:rgb(0.9,0.5,0.5) id:rs value:rgb(0.8,0.6,0.6) id:rn value:rgb(0.9,0.1,0.1) PlotData= bar:Position width:15 color:white align:center from:01/07/2005 till:01/07/2006 shift:(0,-4) text:[[Rīgas futbola čempionāts 2006|7]] from:01/07/2006 till:01/07/2007 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2007|11]] from:01/07/2007 till:01/07/2008 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2008|1]] from:01/07/2008 till:01/07/2009 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola Virslīga 2009|8]] from:01/07/2009 till:01/07/2010 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2010|3]] from:01/07/2010 till:01/07/2011 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2011|4]] from:01/07/2011 till:01/07/2012 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2012|5]] from:01/07/2012 till:01/07/2013 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2013|7]] from:01/07/2013 till:01/07/2014 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2014|5]] from:01/07/2014 till:01/07/2015 shift:(0,-4) text:[[Latvijas futbola 1. līga 2015|3]] from:01/07/2015 till:01/07/2016 shift:(0,-4) text:[[2016. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|6]] from:01/07/2016 till:01/07/2017 shift:(0,-4) text:[[2017. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|5]] from:01/07/2017 till:01/07/2018 shift:(0,-4) text:[[2018. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|3]] from:01/07/2018 till:01/07/2019 shift:(0,-4) text:[[2019. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2]] from:01/07/2019 till:01/07/2020 shift:(0,-4) text:[[2020. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2]] from:01/07/2020 till:01/07/2021 shift:(0,-4) text:[[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1]] from:01/07/2021 till:01/07/2022 shift:(0,-4) text:[[2022. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|3]] from:01/07/2022 till:01/07/2023 shift:(0,-4) text:[[2023. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1]] from:01/07/2023 till:01/07/2024 shift:(0,-4) text:[[2024. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1]] from:01/07/2024 till:01/07/2025 shift:(0,-4) text:[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2]] from:01/07/2005 till:01/07/2006 color:bl3 shift:(0,13) text: "[[Rīgas futbola čempionāts|Rīga]]" from:01/07/2006 till:01/07/2008 color:bl2 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola 1. līga|1. līga]]" from:01/07/2008 till:01/07/2009 color:bl1 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]" from:01/07/2009 till:01/07/2015 color:bl2 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola 1. līga|1. līga]]" from:01/07/2015 till:03/11/2025 color:bl1 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]" </timeline> == Sasniegumi Latvijas kausa izcīņā == === Ar citiem nosaukumiem === * [[2006. gada Latvijas kauss futbolā|2006]] – astotdaļfināls (kā FSK Daugava-90) * [[2007. gada Latvijas kauss futbolā|2007]] — astotdaļfināls (kā FSK Daugava-90) * [[2008. gada Latvijas kauss futbolā|2008]] — ''nepiedalījās'' * [[2009.—2010. gada Latvijas kauss futbolā|2009/10]] — [[2009.—2010. gada Latvijas kauss futbolā#Ceturtdaļfināli|ceturtdaļfināls]] * [[2010.—2011. gada Latvijas kauss futbolā|2010/11]] — ceturtdaļfināls * [[2011.—2012. gada Latvijas kauss futbolā|2011/12]] — astotdaļfināls (kā FK "Rīgas Futbola skola"/RFS) * [[2012.—2013. gada Latvijas kauss futbolā|2012/13]] — astotdaļfināls (kā RFS/Rīgas FS) * [[2013.—2014. gada Latvijas kauss futbolā|2013/14]] — astotdaļfināls (kā Rīgas FS) * [[2014.—2015. gada Latvijas kauss futbolā|2014/15]] — astotdaļfināls (kā "Rīgas Futbola skola") * [[2015.—2016. gada Latvijas kauss futbolā|2015/16]] — trešā kārta (kā "Rīgas Futbola skola") === Kā FK RFS === * [[2016.—2017. gada Latvijas kauss futbolā|2016/17]] — pusfināls (daļēji kā "Rīgas Futbola skola") * [[2017. gada Latvijas kauss futbolā|2017]] — pusfināls * [[2018. gada Latvijas kauss futbolā|2018]] — pusfināls * [[2019. gada Latvijas kauss futbolā|2019]] — '''Čempioni''' * [[2020. gada Latvijas kauss futbolā|2020]] — pusfināls * [[2021. gada Latvijas kauss futbolā|2021]] — '''Čempioni''' * [[2022. gada Latvijas kauss futbolā|2022]] — '''fināls''' * [[2023. gada Latvijas kauss futbolā|2023]] — '''fināls''' * [[2024. gada Latvijas kauss futbolā|2024]] — '''Čempioni''' * [[2025. gada Latvijas kauss futbolā|2025]] — pusfināls * [[2026. gada Latvijas kauss futbolā|2026]] — == Dalība UEFA turnīros == {| class="wikitable" !Sezona !Sacensības !Kārta !Valsts !Klubs !Mājās !Viesos !Kopā |- |2019—20 |[[UEFA Eiropas līga]] |1QR |{{Flaga|SLO}} |[[Ļubļanas "Olimpija" (futbols)|Ļubļanas "Olimpija"]] |style="text-align:center;"|0:2 |style="text-align:center;"|3:2 |style="text-align:center;background:#fdd""|'''3:4''' |- |2020—21 |[[UEFA Eiropas līga]] |1QR |{{Flaga|SRB}} |[[FK Partizan|Partizan]] |{{n/a}} |style="text-align:center;background:#fdd""|'''0:1''' |{{n/a}} |- | rowspan="3" |2021—22 | rowspan="3" |[[UEFA Eiropas konferences līga]] |1QR |{{Flaga|FRO}} |[[Klaksvíkar Ítróttarfelag|KÍ]] |style="text-align:center;"|2:3 |style="text-align:center;"|4:2 ({{piezīme|pap.|papildlaikā}}) |style="text-align:center;background:#dfd"|'''6:5''' |- |2QR |{{Flaga|HUN}} |[[Puskás Akadémia FC|Puskás Akadémia]] |style="text-align:center;"|3:0 |style="text-align:center;"|2:0 |style="text-align:center;background:#dfd"|'''5:0''' |- |3QR |{{Flaga|BEL}} |[[KAA Gent|Gent]] |style="text-align:center;"|0:1 |style="text-align:center;"|2:2 |style="text-align:center;background:#fdd"|'''2:3''' |- | rowspan="6"|2022—23 |[[UEFA Čempionu līga]] |2QR |{{Flaga|FIN}} |[[Helsingin Jalkapalloklubi|HJK]] |style="text-align:center;"|0:1 |style="text-align:center;"|2:1 |style="text-align:center;background:#fdd"|'''2:2''' <small>(11 m: 4:5)</small> |- | rowspan=5|[[UEFA Eiropas konferences līga]] |3QR |{{flaga|MLT}} |[[Hibernians F.C.|Hibernians]] |style="text-align:center;"|1:1 |style="text-align:center;"|3:1 |style="text-align:center;background:#dfd"|'''4:2''' |- |PO |{{flaga|NIR}} |[[Linfield FC|Linfield]] |style="text-align:center;"|2:2 |style="text-align:center;"|1:1 |style="text-align:center;background:#dfd"|'''3:3''' <small>(11 m: 4:2)</small> |- | rowspan=3|{{piezīme|GS|Grupu turnīrs}} |{{flaga|TUR}} |[[Stambulas "Başakşehir"|Başakşehir]] |style="text-align:center;"|0:0 |style="text-align:center;"|0:3 |style="text-align:center;background:#fdd" rowspan=3|'''2 punkti'''<br />4. vieta grupā |- |{{flaga|ITA}} |[[ACF Fiorentina|Fiorentina]] |style="text-align:center;"|0:3 |style="text-align:center;"|1:1 |- |{{flaga|SCO}} |[[Heart of Midlothian FC|Hearts]] |style="text-align:center;"|0:2 |style="text-align:center;"|1:2 |- |rowspan=2|2023—24 |rowspan=2|[[2023.—2024. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|UEFA Eiropas konferences līga]] |1QR |{{Flaga|MKD}} |[[FK Makedonija G.P.|Makedonija]] |style="text-align:center;"|4:1 |style="text-align:center;"|1:0 |style="text-align:center;background:#dfd"|'''5:1''' |- |2QR |{{Flaga|AZE}} |[[Sabah FK|Sabah]] |style="text-align:center;"|0:2 |style="text-align:center;"|1:2 |style="text-align:center;background:#fdd"|'''1:4''' |- |rowspan=12|2024—25 |rowspan=2|[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UEFA Čempionu līga]] |1QR |{{Flaga|NIR}} |[[Larne FC|Larne]] |style="text-align:center;"|3:0 |style="text-align:center;"|4:0 |style="text-align:center;background:#dfd"|'''7:0''' |- |2QR |{{Flaga|NOR}} |[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]] |style="text-align:center;"|1:3 |style="text-align:center;"|0:4 |style="text-align:center;background:#fdd"|1:7 |- |rowspan=10|[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līga]] |3QR |{{Flaga|AND}} |[[UE Santa Coloma]] |style="text-align:center;"|7:0 |style="text-align:center;"|2:0 |style="text-align:center;background:#dfd"|'''9:0''' |- |PO |{{Flaga|CYP}} |[[Nikosijas APOEL|APOEL]] |style="text-align:center;"|2:1 |style="text-align:center;"|1:2 |style="text-align:center;background:#dfd"|'''3:3''' <small>(11 m: 4:2)</small> |- | rowspan="8"| {{piezīme|LP|Līgas fāze}} | {{flaga|NED}} |[[Amsterdamas "Ajax"|Ajax]] |style="text-align:center;background:#dfd"|1:0 | align=center {{N/A}} |style="text-align:center;background:#fdd" rowspan=8|'''5 punkti'''<br />32. vieta |- | {{flaga|GER}} |[[Eintracht Frankfurt]] | align=center {{N/A}} |style="text-align:center;" bgcolor="#FFDDDD"|0:1 |- | {{flaga|GRE}} |[[Saloniku PAOK|PAOK]] |style="text-align:center;" bgcolor="#FFDDDD"|0:2 | align=center {{N/A}} |- | {{flaga|ISR}} |[[Telavivas "Maccabi" (futbols)|Maccabi Tel Aviv]] | align=center {{N/A}} |style="text-align:center;" bgcolor="#FFDDDD"|1:2 |- | {{flaga|TUR}} | [[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]] | style="text-align:center;" bgcolor="#FFFFDD"|2:2 | align=center {{N/A}} |- | {{flaga|UKR}} |[[Kijivas "Dinamo"|Dynamo Kyiv]] | align=center {{N/A}} | style="text-align:center;" bgcolor="#FFDDDD"|0:1 |- | {{flaga|BEL}} |[[RSC Anderlecht|Anderlecht]] |style="text-align:center;" bgcolor="#FFFFDD"|1:1 | align=center {{N/A}} |- | {{flaga|ROU}} |[[FCSB]] | align=center {{N/A}} | style="text-align:center;" bgcolor="#FFDDDD"| 1:4 |- |rowspan=4|2025—26 |rowspan=2|[[2025.—2026. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UEFA Čempionu līga]] |1QR |{{Flaga|EST}} |[[FCI Levadia|Levadia]] |style="text-align:center;"|1:0 |style="text-align:center;"|1:0 |style="text-align:center; background:#dfd"|'''2:0''' |- |2QR |{{Flaga|SWE}} |[[Malmö FF]] |style="text-align:center;"|1:4 |style="text-align:center;"|0:1 |style="text-align:center;background:#fdd"|'''1:5''' |- |[[2025.—2026. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līga]] |3QR |{{Flaga|FIN}} |[[Kuopio "Palloseura"|KuPS]] |style="text-align:center;"|1:2 |style="text-align:center;"|0:1 |style="text-align:center;background:#fdd"|'''1:3''' |- |[[2025.—2026. gada UEFA Konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]] |PO |{{Flaga|MLT}} |[[Hamrun Spartans F.C.|Hamrun Spartans]] |style="text-align:center;"|2:2 |style="text-align:center;"|0:1 |style="text-align:center;background:#fdd"|'''2:3''' |- |rowspan=3|2026—27 |rowspan=3|[[2026.—2027. gada UEFA Konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]] |1QR |{{Flaga|NIR}} |[[Glentoran F.C.|Glentoran]] |style="text-align:center;"|2:0 |style="text-align:center;"|2:1 |style="text-align:center; background:#dfd"|'''4:1''' |- |2QR |{{Flaga|ISL}} |[[Vestri]] |style="text-align:center;"|4:1 |style="text-align:center;"|1:1 |style="text-align:center;background:#dfd"|'''5:2''' |- |3QR |{{Flaga|CZE}} |[[FK Jablonec|Jablonec]] |style="text-align:center;"| |style="text-align:center;"|0:2 |style="text-align:center;| |} == Spēlētāji == === Pamatsastāvs === : ''{{dat|2026|3|1||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tonybetvirsliga.lv/team/rfs/#players|title=RFS|website=tonybetvirsliga.lv|access-date=2025-03-04}}</ref>'' {{Fs start}} {{Fs player | no= 1| nat=LAT | pos=GK | name=[[Jānis Beks]]}} {{Fs player | no= 2| nat=SER | pos=DF | name=[[Aleksandrs Filipovičs]]}} {{Fs player | no= 3| nat=NGA | pos=FW | name=[[Viktors Osvagvu]]}} {{Fs player | no= 4| nat=LAT | pos=DF | name=[[Roberts Veips]]}} {{Fs player | no= 5| nat=LAT | pos=DF | name=[[Niks Sliede]]}} {{Fs player | no= 7| nat=CIV | pos=MF | name=[[Ismaēls Diomandē]]}} {{Fs player | no= 8| nat=GEO | pos=MF | name=[[Laša Odišarija]]}} {{Fs player | no=10| nat=LAT | pos=MF | name=[[Jānis Ikaunieks (futbolists)|Jānis Ikaunieks]]}} {{Fs player | no=11| nat=LAT | pos=DF | name=[[Roberts Savaļnieks]]}} {{Fs player | no=14| nat=CIV | pos=FW | name=[[Mamadu Silla]]}} {{Fs player | no=15| nat=CMR | pos=MF | name=[[Rostāns Ndžiki]]}} {{Fs player | no=16| nat=LAT | pos=GK | name=[[Jevgēņijs Ņerugals]]}} {{Fs player | no=17| nat=CIV | pos=FW | name=[[Sedriks Kuadio]]}} {{Fs player | no=18| nat=LAT | pos=FW | name=[[Dmitrijs Zelenkovs]]}} {{Fs player | no=21| nat=LAT | pos=FW | name=[[Niks Dusalijevs]]}} {{Fs player | no=22| nat=SER | pos=FW | name=[[Darko Lemajičs]]}} {{Fs mid}} {{Fs player | no=23| nat=ALB | pos=DF | name=[[Herdi Prenga]]}} {{Fs player | no=24| nat=JAP | pos=MF | name=[[Mikaze Nagasava]]}} {{Fs player | no=26| nat=SRB | pos=MF | name=[[Stefans Paničs]]}} {{Fs player | no=27| nat=POR | pos=MF | name=[[Mateušs Klemente]]}} {{Fs player | no=30| nat=GAM | pos=MF | name=[[Haruna Rasids Njē]]}} {{Fs player | no=32| nat=ARG | pos=MF | name=[[Fakundo Garsija]]}} {{Fs player | no=35| nat=CRO | pos=GK | name=[[Marko Maričs]]}} {{Fs player | no=39| nat=LAT | pos=FW | name=[[Ruslans Deružinskis]]}} {{Fs player | no=43| nat=SVN | pos=DF | name=[[Žiga Lipuščeks]] ([[Kapteinis (futbols)|kapteinis]])}} {{Fs player | no=49| nat=LAT | pos=MF | name=[[Mārtiņš Ķigurs]]}} {{Fs player | no=66| nat=GAM | pos=MF | name=[[Modu Saidī]]}} {{Fs player | no=69| nat=UKR | pos=DF | name=[[Maksims Derkačs]]}} {{Fs player | no=77| nat=SEN | pos=FW | name=[[Mors Talla]]}} {{Fs player | no=81| nat=SER | pos=MF | name=[[Strahiņa Rakičs]]}} {{Fs player | no=99| nat=NGA | pos=DF | name=[[Šina Kumaters]]}} {{Fs player | no= | nat=LAT | pos=FW | name=[[Valērijs Lizunovs]]}} {{Fs end}} === Izīrētie spēlētāji === {{Fs start}} {{Fs player | no=72 | nat=LAT | pos=FW | name=[[Valerijs Lizunovs]] | other=izīrēts [[BFC Daugavpils]]<ref name="fkrfs.lv">{{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/ismaels-atgriezas-komanda-jaunie-speletaji-dodas-uz-iri/ |title=Ismaels atgriežas komandā, jaunie spēlētāji dodas uz īri |accessdate={{dat|2022|3|8||bez}} |website=fkrfs.lv}}</ref>}} {{Fs player | no= | nat=BRA | pos=FW | name=Leu Gaušu | other=izīrēts [[FK Spartaks Jūrmala]]<ref> {{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/leu-gausu-izirets-spartakam/ |title=Leu Gaušu izīrēts “Spartakam” |accessdate={{dat|2022|6|30||bez}} |website=fkrfs.lv}}</ref>}} {{Fs player | no= | nat=LAT | pos=GK | name=Sergejs Vilkovs | other=izīrēts [[FK Tukums 2000|FK Tukums 2000/Telms]]<ref name="fkrfs.lv"/>}} {{Fs player | no= | nat=LAT | pos=DF | name=Niks Sliede | other=izīrēts [[FK Tukums 2000|FK Tukums 2000/Telms]]<ref name="fkrfs.lv"/>}} {{Fs player | no= | nat=LAT | pos=DF | name=Jānis Krautmanis | other=izīrēts [[FK Tukums 2000|FK Tukums 2000/Telms]]<ref> {{Tīmekļa atsauce |url=https://fkrfs.lv/v-galkins-un-a-sestjuks-atgriezusies-savos-klubos-j-krautmanis-speles-tukuma/ |title=V.Galkins un A.Šestjuks atgriezušies savos klubos, J.Krautmanis spēlēs Tukumā |accessdate={{dat|2022|7|15||bez}} |website=fkrfs.lv}}</ref>}} {{Fs end}} == Komandas vadība == : ''{{dat|2022|7|1||bez}}.''<ref> {{Tīmekļa atsauce | url=https://fkrfs.lv/vadiba/ | title=RFS personāls | accessdate={{dat|2022|7|1||bez}} | website=fkrfs.lv}} </ref> {| class="wikitable" ! Amats ! Vārds, uzvārds |- | Galvenais treneris | {{flaga|Latvija}} [[Viktors Morozs]] |- | Treneris | {{flaga|Latvija}} [[Vladimirs Žavoronkovs]]<ref> {{Tīmekļa atsauce | url=https://fkrfs.lv/rfs-treneru-stabam-pievienojies-v-zavoronkovs/ | title=RFS treneru štābam pievienojies V.Žavoronkovs | accessdate={{dat|2022|1|4||bez}} | website=fkrfs.lv}} </ref> |- | Vārtsargu treneris | {{flaga|Krievija}} Antons Savčenkovs |- | Fiziskās sagatavotības treneris | {{flaga|Latvija}} Oļegs Semjonovs |- | Ģenerāldirektors | {{flaga|Latvija}} [[Māris Verpakovskis]] |- | Sporta direktors | {{flaga|Latvija}} Aleksandrs Usovs |- | Izpilddirektors | {{flaga|Latvija}} Nikolajs Kulmanakovs |- | Futbola analītiķis | {{flaga|Latvija}} Ilja Ščaņicins |- | Ārsts | {{flaga|Latvija}} Jelena Dmitrieva<ref name="lff.lv">{{Tīmekļa atsauce | url=https://lff.lv/klubi/rfs-36395/?cid=11741737 | title=RFS oficiālās personas | accessdate={{dat|2022|7|1||bez}} | website=lff.lv}}</ref> |- | Fizioterapeits | {{flaga|Latvija}} Dmitrijs Jefremenkovs |- | Fizioterapeits | {{flaga|Latvija}} Rihards Ūdris |- | Komandas administrators | {{flaga|Latvija}} Kirils Butovskis |- | Komunikācijas speciālists | {{flaga|Lietuva}} Paulius Jakelis |- | Video satura veidotājs | {{flaga|Latvija}} Edgars Vērpe |- | Spēļu organizators | {{flaga|Latvija}} Artemijs Mišins |- | Menedžeris | {{flaga|Latvija}} Raimonds Grants<ref name="lff.lv"/> |} == Treneri == * {{flaga|Latvija}} [[Vladimirs Beļajevs]] (2003—2009) * {{flaga|Latvija}} [[Sergejs Semjonovs]] (2009—2012) * {{flaga|Latvija}} [[Igors Stepanovs (futbolists, 1966)|Igors Stepanovs]] (2013—2014) * {{flaga|Latvija}} [[Jurijs Popkovs]] (2015—2016) * {{flaga|Latvija}} [[Jurijs Ševļakovs]] (pienākumu izpildītājs) (2016) * {{flaga|Krievija}} [[Oļegs Vasiļenko]] (2016) * {{flaga|Latvija}} [[Jurijs Ševļakovs]] (2016) * {{flaga|Latvija}} [[Andrejs Kaļiņins]] (2017) * {{flaga|Lietuva}} [[Valds Dambrausks]] (2017—2020) * {{flaga|Latvija}} [[Viktors Morozs]] (2020—pašlaik) == Rekordi == * Visvairāk gūto vārtu sezonā — 2007/2008. gadā [[Eduards Višņakovs]] — 30. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://fkrfs.lv Kluba oficiālā mājaslapa] * [http://lff.lv/lv/turniri/viriesu-turniri/synottip-virsliga/sastavi/rfs/ Kluba lapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160505181238/http://www.lff.lv/lv/turniri/viriesu-turniri/synottip-virsliga/sastavi/rfs |date={{dat|2016|05|05||bez}} }} [http://www.lff.lv Latvijas Futbola Federācijas mājaslapā] * [https://www.facebook.com/fkrfs/ Kluba Facebook lapa] * [https://www.youtube.com/channel/UCSV-iL8B4ICN_kRcoliiiGw Kluba Youtube lapa] {{futbols-aizmetnis}} {{Latvijas futbola Virslīga}} {{Latvijas čempioni futbolā}} {{DEFAULTSORT:Rīgas Futbola skola}} [[Kategorija:Latvijas futbola klubi]] [[Kategorija:Sports Rīgā]] [[Kategorija:FK RFS]] hp4rce869mbsm5gn5h9cwz7jha49dv2 100 80595 4505797 4505562 2026-08-11T16:35:29Z Dainis 876 4505797 wikitext text/x-wiki <noinclude> : ''Piezīme jaunumu ievietotājam. Jaunus ierakstus likt augšā, vecos dzēst no lejas. Šeit ir vieta '''septiņu''' dienu jaunumiem.'' : ''Izdzēstos obligāti ievietot gada pārskatā [[{{CURRENTYEAR}}. gads kosmonautikā]].'' </noinclude> * [[11. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[10. augusts]]: ** nesējraķetes ''[[Chang Zheng 7A]]'' avārijā zaudēts sakaru pavadonis ''[[Zhongxing 4B]]'' (''ChinaSat 4B''); ** ar nesējraķetei ''[[H3-22S]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[Michibiki-7]]'' (''QZS-7''). * [[8. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[6. augusts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[MIKURA-I]]'' (''QPS-SAR 13''); ** [[SKS 75. ekspedīcija|SKS-75]]: [[Džesika Meira]] un [[Anils Menons]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[5. augusts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Lampung-1]]'' (''OSE HS-01''), ''[[Samarkand 2028]]'' (''OSE HS-02''); ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 3 sakaru pavadoņi ''[[BlueBird]]''. * [[4. augusts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[SatNet LEO]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[1. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. ev7h07e9ou180h8e9flp9l9zg5vskaj 100 80630 4505802 4505565 2026-08-11T16:38:55Z Dainis 876 4505802 wikitext text/x-wiki <noinclude> :''Piezīme informācijas ievietotājam. Tuvākie notikumi ir augšā, tālākie — lejā. Šeit ievietot informāciju par nākamajos divos mēnešos plānotajiem startiem.'' :''Izdzēstos (startējuši) obligāti ievietot [[Portāls:Kosmonautika/Jaunumi]]''. </noinclude> * [[12. augusts]] — 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[15. augusts]] — militārais pavadonis ''[[USSF-366]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[16. augusts]] — 9 sakaru pavadoņi ''[[Globalstar-2R]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[19. augusts]] — 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[20. augusts]] — 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[24. augusts]] — Mēness izpētes aparāts ''[[Chang'e 7]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 5]]''. * [[27. augusts]] — meteoroloģijas pavadonis ''[[MTG-I2]]'', nesējraķete ''[[Ariane 62]]''. * [[30. augusts]] — orbitālā observatorija ''[[Nancy Grace Roman Space Telescope]]'', nesējraķete ''[[Falcon Heavy]]''. * Augusts — tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[LOXSAT-1]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * Augusts — pavadoņi ''[[CyBEEsat]]'', ''[[FramSat-1]]'', ''[[Platform 6]]'', ''[[SpaceTeamSat1]]'', ''[[TriSat-S]]'', nesējraķete ''[[Spectrum]]''. * Augusts — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[EOS-05]]'' (''GISAT-1A''), nesējraķete ''[[GSLV Mk II]]''. * [[9. septembris]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-35]]'', nesējraķete ''[[Sojuz-2.1a]]''. * [[11. septembris]] — Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Sentinel-3C]]'', ''[[FLEX]]'', nesējraķete ''[[Vega-C]]''. * [[12. septembris]] — kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-13]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. <!-- * [[15. augusts]] — orbitālā observatorija ''[[Aspera]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[1. jūlijs]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[MIKURA-I]]'' (''QPS-SAR-13''), nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * Marts — 21 militāro sakaru pavadonis ''[[T1TL-A]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * Oktobris — sakaru pavadonis ''[[DIER-5]]'', nesējraķete ''[[Kuaizhou 11]]''. * [[11. oktobris]] — sakaru pavadonis ''[[Xingshidai-24]], nesējraķete ''[[Yinli 1]]'' (''Gravity-1''). — * Septembris — pavadonis ''[[CX-6]]'', nesējraķetes ''[[Vikram 1]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums. * [[9. oktobris]] — 4 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[PIESAT-2]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2D]]''. * [[15. augusts]] — orbitālais velkonis ''[[Elytra-I]]'' (''FANTM-RiDE''), pavadoņi ''[[DARLA]]'', ''[[AEPEX]]'', ''[[R5-S3]]'', ''[[R5-S5]]'', ''[[Odyssey (pavadonis)|Odyssey]]'', ''[[IGOR (pavadonis)|IGOR]]'', ''[[Orca 2]]'', ''[[TechEdSat 16]]'', ''[[CANVAS]]'', ''[[SM 2]]'', ''[[SeaLion]]'', ''[[Ut-ProSat 1]]'', nesējraķete ''[[New Glenn]]''. * Decembris — kosmiskais velkonis ''[[Elytra]]'' ar pavadoņiem, nesējraķete ''[[Firefly Alpha]]''. * [[30. decembris]] — Veneras pārlidojuma aparāts ''[[Photon relay satellite]]'' un Veneras atmosfēras zonde ''[[Venus Life Finder]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[25. novembris]] — nesējraķetes ''[[Pallas-1]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums. * [[25. oktobris]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Nongye 1]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 3B/E]]''. * [[25. septembris]] — 11 navigācijas un sakaru pavadoņi ''[[GeeSAT]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2C]]''. * [[9. oktobris]] — pavadonis ''[[Haishang Shaobing 1]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2D]]''. * Jūnijs — tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[VariSat-1B(2)]]'', nesējraķete ''[[RS1]]''. * [[4. decembris]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[LOTUSat-1]]'', nesējraķete ''[[Epsilon S]]''. * Februāris — militārie pavadoņi ''[[SARah-2]]'', ''[[SARah-3]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[25. novembris]] — navigācijas pavadoņi ''[[Centispace 1-S7]]'', ''[[Centispace 1-S8]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 11]]''. * Decembris — nanopavadoņi ''[[AuroraSat-1]]'', ''[[WISA Woodsat]]'', ''[[MyRadar-1]]'', ''[[TRSI-2]]'', ''[[TRSI-3]]'', ''[[Unicorn 2]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[8. oktobris]] — nesējraķetes ''[[EcoRocket]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums. * Janvāris — pavadonis ''[[Ark-2]]'' (''Fangzhou-2''), nesējraķete ''[[Shuang Quxian 1]]'' (''Hyperbola-1''). * Septembris — radioamatieru pavadoņi ''[[CAS-5B]]'', ''[[CAS-7A]]'', ''[[CAS-7C]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng]]''. * [[11. jūlijs]] — 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. --> 08ob9p0vmb5cck34dhjstn20uk5dyb2 0 100638 4505967 4448113 2026-08-12T09:27:28Z Ivario 51458 4505967 wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Aizputes pagasts | karte = Aizputes pagasts LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | ģerboņa_nosaukums = Aizputes pagasta ģerbonis | ģerboņa_platums = <!-- tikai gadījumos, kad nepieciešams nestandarta izmērs (YYpx)--> | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Aizputes pagasta karogs | novads = Novads | novada_nosaukums = Dienvidkurzemes novads | centrs = Rokasbirze | platība = 88,9 | iedzīvotāji = 840<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2020/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2020|11|09||bez}} |archive-date={{dat|2020|11|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201118021248/https://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2020/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf }}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2020 | blīvums = {{#expr: 840 / 88.9 round 1}} | izveidots = <!-- tikai gadaskaitlis --> | mājaslapa = | nos_vācu = Schloß-Hasenpoth | ref_vācu = | nos_krievu = Шлосъ-Газенпотская | ref_krievu = }} '''Aizputes pagasts''' ir viena no [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novada]] administratīvajām teritorijām tā vidienē. Pagasta administratīvais centrs ir [[Rokasbirze]]. Robežojas ar sava novada [[Aizpute]]s pilsētu, [[Cīravas pagasts|Cīravas]], [[Lažas pagasts|Lažas]], [[Kazdangas pagasts|Kazdangas]], [[Kalvenes pagasts|Kalvenes]], [[Vecpils pagasts|Vecpils]] un [[Dunalkas pagasts|Dunalkas]] pagastiem. == Daba == Pagasts atrodas [[Rietumkursas augstiene|Rietumkursas augstienes]] rietumdaļā.<ref name="LME">{{LME|1|41}}</ref> === Reljefa formas === [[Cepurīšu gravas]] - [[Kapličas kalns]] - [[Melnais kalns (Aizputes pagasts)|Melnais kalns]] - [[Munīcijas kalns]] - [[Ormaņkalns (Aizputes pagasts)|Ormaņkalns]] - [[Puņķu kalns]] === Hidrogrāfija === ==== Ūdensteces ==== [[Akmene (Durbes pieteka)|Akmene]] - [[Dubeņa]] - [[Grāpste]] - [[Melnupīte (Akmenes pieteka)|Melnupīte]] - [[Metupīte]] - [[Pora grāvis]] - [[Tebra]] ==== Ūdenstilpes ==== [[Baltākalna dīķis]] - [[Buku dīķis]] - [[Dopors]] - [[Dzērves dīķis]] - [[Elderu dīķis]] - [[Gūžu dīķis]] - [[Jaunostiņu dīķis]] - [[Kalnlauka dīķis]] - [[Melnkalna dīķis]] - [[Ormaņkalnu dīķis]] - [[Pavilces dīķis]] - [[Plūdākslis]] - [[Purva dīķis]] - [[Sīmaņkalnu dīķis]] - [[Stroķu Acs]] - [[Vēres dīķis]] ==== Purvi ==== [[Briņķu purvs]] - [[Lankas]] - [[Peizas purvs]] - [[Pleces purvs]] - [[Šlampu purvs]] - [[Zveju purvs]] == Vēsture == Mūsdienu Aizputes pagasta teritorijā vēsturiski atradās Ievades muiža (''Gut Ewahden'', [[Ievade]]). 1922. gadā Pleces purvā Aizputes kūdras fabrika uzsāka kūdras ieguvi.<ref name="LME" /> Pagasts bija [[Aizputes apriņķis|Aizputes apriņķa]] sastāvdaļa, un 1925. gadam pagasta nosaukums bija '''Aizputes-Pilspagasts'''. 1935. gadā pagasta platība bija 55 km² un tajā dzīvoja 951 iedzīvotājs. 1945. gadā pagastā izveidoja Aizputes un [[Ievades ciems|Ievades]] [[ciema padome]]s, bet pagastu un apriņķi 1949. gadā likvidēja. 1951. gadā [[Aizputes rajons|Aizputes rajona]] Aizputes ciemam pievienoja likvidēto Ievades ciemu, 1954. gadā - likvidēto [[Vārpu ciems|Vārpu ciemu]]. 1958. gadā [[kolhozs|kolhoza]] "Druva" teritoriju pievienoja [[Vecpils pagasts|Vecpils ciemam]], bet 1960. gadā visu Vecpils ciema kolhoza "Druva" teritoriju pievienoja Aizputes ciemam.<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> 1962. gadā Aizputes rajona lielāko daļu pievienoja [[Liepājas rajons|Liepājas rajonam]]. 1964. gadā ciema teritorijā atradās kolhozi "Komunisms" (36 km²) un "Zaļā zeme" (25 km²).<ref name="LME" /> 1990. gadā ciemu reorganizēja par Liepājas rajona pagastu.<ref>{{EncLP}}</ref> 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Aizputes novads|Aizputes novadā]], bet 2021. gadā – [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novadā]]. Cauri pagastam veda 1900. gadā atklātā šaursliežu [[Liepājas—Aizputes dzelzceļa līnija]] ar pieturas punktu "Ievade", kas slēgta 1964. gadā. === Pieminekļi === * [[Baltcepuru pilskalns]] * [[Kapličas kalns]] - pilskalns<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://mantojums.lv/lv/piemineklu-saraksts/?t=Aizputes+pagasts&region=1&group=1&type=0 |title=Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts |access-date={{dat|2017|01|16||bez}} |archive-date={{dat|2022|07|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220701232224/https://mantojums.lv/lv/piemineklu-saraksts/?t=Aizputes%20pagasts&region=1&group=1&type=0 }}</ref> * [[Kaujas vieta "Rokas birzs"]] * [[Orma kalns]] - pilskalns == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | align = none |percentages = pagr | cols = 3 | graph-pos = bottom |1935|1500 |1959|1284 |1965|1282 |1979|1065 |1989|1048 |2000|1118 |2011|871 |2021|780 }} === Apdzīvotās vietas === Lielākās apdzīvotās vietas ir '''[[Rokasbirze]]''' (pagasta centrs), [[Kūdra (Aizputes pagasts)|Kūdra]], [[Ievade]], [[Lavīži]], [[Marijas]] un [[Dubeņmuiža]]. == Saimniecība == === Transports === {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība un kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Dienvidkurzemes novads}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Aizputes novads}} {{Liepājas rajons}} {{Aizputes apriņķis}} }} [[Kategorija:Kurzeme]] [[Kategorija:Dienvidkurzemes novada pagasti]] [[Kategorija:Aizputes pagasts| ]] 38sepdvttnkfepwr04c3s5z1ejeih3p 0 123204 4505985 3322694 2026-08-12T10:49:01Z Ivario 51458 4505985 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Gregors Arbets | vārds_orig = ''Gregor Arbet'' | attēls = Gregor_Arbet,_Estonia-Latvia,_2006.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1983|6|19}} | dz_viet = {{Vieta|PSRS|Igaunijas PSR|Tallina}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | garums = 201 [[centimetrs|cm]] | svars = 96 [[kilograms|kg]] | poz = [[Vieglais uzbrucējs]] | kar_sāk = 2000 | kar_beig = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = [[BC Kalev/Cramo]] | numurs = | amats = | līga = [[Igaunijas basketbola līga|KML]] <!------ Drafts ------>| b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 2000—2002 | klubs 1 = {{flaga|Igaunija}} [[BC Kalev/Cramo|Ehitustööriist]] | kl_sez 2 = 2002—2004 | klubs 2 = {{flaga|Igaunija}} [[Tallinas "Kalev" (agrākais)|Tallinas "Kalev"]] | kl_sez 3 = 2004—2005 | klubs 3 = {{flaga|Vācija}} TSK Würzburg | kl_sez 4 = 2005—2006 | klubs 4 = {{flaga|Igaunija}} Dalkia/Nybit | kl_sez 5 = 2006—2013 | klubs 5 = {{flaga|Igaunija}} [[BC Kalev/Cramo]] | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2002—2020 | taut 1 = {{Bk|Igaunija}} <!------ Trenera karjera ------>| tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | balv = | sasniegumi = | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = | kl_sez 6 = 2013 | klubs 6 = {{flaga|Grieķija}} BK Kavala | kl_sez 7 = 2013–2014 | klubs 7 = {{flaga|Grieķija}} Retimno "Cretan Kings" B.C. | kl_sez 8 = 2014–2018 | klubs 8 = {{flaga|Igaunija}} Tallinas "Kalev/Cramo" | kl_sez 9 = 2018–2020 | klubs 9 = {{flaga|Igaunija}} [[TalTech]] <!------ Karjeras statistika ------>}} '''Gregors Arbets''' ({{val|et|Gregor Arbet}}; dzimis {{dat|1983|6|19}} [[Tallina|Tallinā]], [[Igaunijas PSR]], [[Padomju Savienība|PSRS]]) ir agrākais [[Igaunija|igauņu]] [[basketbolists]], spēlēja [[Vieglais uzbrucējs|vieglā uzbrucēja]] pozīcijā – šobrīd treneris. Ilgstoši pārstāvēja [[Igaunijas basketbola līga]]s klubu [[BC Kalev/Cramo]]. Kopš 2002. gada bija [[Igaunijas basketbola izlase]]s dalībnieks. Vēl ir spēlējis Igaunijas klubu [[BC Kalev/Cramo|Ehitustööriist]], [[Tallinas "Kalev" (agrākais)|Tallinas "Kalev"]], Dalkia/Nybit un Vācijas kluba TSK Würzburg sastāvos. Vairākkārtēja Igaunijas čempions un Igaunijas kausa izcīņas uzvarētājs. 2020. gadā beidza profesionālā spēlētāja karjeru. == Ārējās saites == {{sporta ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20091217005458/http://www.bckalev.ee/mangijad.php?id=13 BC Kalev profils] {{en ikona}} {{Basketbolists-aizmetnis}} {{Igaunijas sportists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Arbets, Gregors}} [[Kategorija:1983. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Igaunijas basketbolisti]] [[Kategorija:Vieglie uzbrucēji]] nz4ljb5tmw6t0cvszlfdin5kpmip65t 0 129779 4505974 4500292 2026-08-12T10:28:51Z Ivario 51458 /* Ievērojami Austrumieši */ 4505974 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|organizāciju|Austrums|Austrums}} {{infokaste+}} {| class="infobox" style="font-size: 85%;" |+ '''Akadēmiskā vienība "Austrums"''' |- | colspan="3" align="center" | [[Attēls:Austruma logo.jpg|200px]] |- ! style="background: #b0c4de; text-align: center" colspan="3" | Pamatinformācija |- |'''Dibināšanas datums''' |colspan="2"|{{dat|1883|10|31}} |- |'''Dibināšanas vieta''' |colspan="2"|[[Kuzņeckij most (iela)|Kuzņeckij most]] 7/9, [[Maskava]],<br />[[Krievijas Impērija]]<br />{{coord|55|45|42.42|N|37|37|11.22|E|}} |- |'''Dibinātājs''' |colspan="2"|[[Jānis Čakste]] |- |'''Agrākie nosaukumi''' |colspan="2"|Studentu lasāmie vakari,<br />Fraternitas Moscoviensis,<br />Oriens |- |'''Mērķis''' |colspan="2"| A/v Austrums mērķis ir apvienot<br />latviešu studentus, rūpēties par<br />viņu pasaules uzskatu izveidi,<br />sekmēt biedru attīstību par<br />pilnvērtīgām personībām un rosināt<br />viņus sagatavoties darbam<br />Latvijas un latviešu labā |- |'''Pamatprincipi''' |colspan="2"|''Akadēmiskums''<br />''Latviskums''<br />''Valstiskums''<br />''Demokrātija''<br />''Draudzība''<br />''Ētika'' |- |'''Simboli''' |colspan="2"|[[karogs]], [[himna]], [[nozīme]], [[cepure]] |- |'''Krāsas''' |colspan="2"|{{Color box|#FFFFF0}} krējumbalta un {{Color box|#C40000}} ķiršsarkana {{Color box|#C0C0C0}} sudrabs un {{Color box|#FFBF00}} dzintars |- |'''Puķe''' |colspan="2"|Balta neļķe |- |'''Iekšējā avīze''' |colspan="2"|Austruma Gaita |- |'''Ārvalstu kopas''' |colspan="2"|{{USA}},<br />{{CAN}} |- |'''Austruma nams''' |colspan="2"|[[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] 123, [[Rīga]], [[Latvija]]<br />{{coord|56|56|53.90|N|24|8|26.84|E|}} |- |'''Mājas lapa''' |colspan="2"|{{URL|www.austrums.lv}} |} '''Akadēmiskā vienība "Austrums"''' ir latviešu akadēmiska mūža organizācija, kas vieno sabiedriskus studentus un augstskolu pabeigušos biedrus. Vienības pirmssākumi meklējami Maskavā, kur pēc [[Krišjānis Valdemārs|Krišjāņa Valdemāra]] ierosmes 1870. gada 20. oktobrī tika uzsākta [[Maskavas latviešu lasāmie vakari|Maskavas latviešu lasāmo vakaru]] tradīcija. [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidenti]] [[Jānis Čakste]] un [[Gustavs Zemgals]], [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs|Latvijas Kara ministrs]] [[Jānis Ducens]], [[Latvijas Centrālā Padome|Latvijas Centrālās Padomes]] priekšsēdētājs [[Konstantīns Čakste]] ir tikai daži no zināmākajiem akadēmiskās vienības biedriem. == Vēsture == === Maskavas periods (1883—1918) === Akadēmiskās vienības “Austrums” pirmssākumi meklējami 1860. gados — latviešu [[Pirmā atmoda|Pirmās atmodas]] laikā Maskavā, kad tur sāka darboties latviešu studentu pulciņš. Pēc [[Krišjānis Valdemārs|Krišjāņa Valdemāra]] ierosinājuma Maskavas latviešu inteliģence 1870. gada 20. oktobrī nodibināja [[Maskavas latviešu lasāmie vakari|Maskavas latviešu lasāmos vakarus]] (sanāksmes, kurās diskutēja un lasīja referātus). [[Fricis Brīvzemnieks|Friča Brīvzemnieka]] vadītajos vakaros sanāca Maskavas latviešu inteliģence ([[Krišjānis Kalniņš]], [[Krišjānis Barons]], Krišjānis Valdemārs u.c.) un gandrīz visi latviešu studenti. Ar laiku starp "vakaru" vadītāju Frici Brīvzemnieku un studentiem radās vairākas nesaskaņas. Kopā ar 15 domubiedriem [[Jānis Čakste]] 1883. gada 19. oktobrī (31. oktobrī pēc jaunā stila) “Tatāru viesnīcā” (mūsdienās uz [[Kuzņeckij most (iela)|Kuzņeckij most]] 7/9, ieeja no [[Negļinnaja iela]]s) sarīkoja mielastu, lai atzīmētu Maskavas latviešu studentu “Vakaru” nodibināšanu. Turpmāk laika gaitā organizācijas nosaukums vairākkārt mainījās, bet “Austrums” savu pastāvēšanas laiku skaita no 1883. gada 31. oktobra. Sanāksmes bija organizācijas iekšējās dzīves galvenais saturs un sevišķa vērība tajās tika veltīta referātiem un brīvai diskusijai par dažādiem tematiem. Studentu organizācijas galvenais uzdevums bija — ar latviešu valodas, literatūras un vēstures studijām, kā arī ar savstarpējo sadarbību un kontaktiem un ar Maskavas latviešu kopienu uzturēt nacionālo apziņu un modināt to tajos studentos, kuriem krievu vidusskola un audzināšana bērnībā bija to nomākušas. 1902. gada 4. janvārī organizācija, kas veidoja Maskavas latviešu studentu lasāmos vakarus, nolēma pārveidoties par studentu biedrību "Fraternitas Moscoviensis". Daļa biedru organizāciju vēlējās pārveidot par korporāciju un 1912. gada 17. februārī no organizācijas izstājās 6 biedri, kas nodibināja korporāciju “Fraternitas Moscoviensis” (vēlākā “[[Fraternitas Lettica]]”). Tādējādi Maskavā bija divas latviešu studentu organizācijas ar vienu un to pašu nosaukumu: studentu novadniecība “Fraternitas Moscoviensis” un studentu korporācija “Fraternitas Moscoviensis”. Tā kā atcelt Krievijas izglītības ministrijas akceptēto jaunās korporācijas līdzpaņemto nosaukumu nebija iespējams, tad organizācijai nācās no sava vecā nosaukuma atsacīties. Novadniecības statusā palikušie biedri (nospiedošais vairākums) 1914. gadā pārdēvēja studentu novadniecību "Fraternitas Moscoviensis" par biedrību "Oriens".<!-- Vārds "orient" ir izveidojies no latīņu valodas vārda "orien" (austrumi). Arī viņu mājas lapā https://austrums.lv/par-mums/vesture#oriens minēts šāds nosaukums.--> Svinīgā studentu biedrības "Oriens" atklāšana notika 1916. gada 14. maijā. Lielos vilcienos kara gados “Austruma” dzīve bija klusa. "Austruma" biedri diskutēja par karu un Krievijas valsts iekšējām problēmām un starptautiskiem notikumiem. Bieži tika referēts un debatēts par jautājumiem, kas saistīti ar Latviju. 1918. gads bija pēdējais “Austruma” akadēmiskais gads Krievijā. Pēdējā biedrības sēde Maskavā notika 1918. gada pavasarī. === Latvijas neatkarības periods (1918—1940) === Austrumieši stāvēja klāt pašiem pirmajiem Latvijas valsts tapšanas brīžiem. 1918. gada 17. novembrī tika izveidots astoņu latviešu politisko partiju pārstāvju sastādīts pārstāvniecības orgāns — [[Latvijas Tautas padome]] (TP). Šajā dienā pirmajā sēdē par TP priekšsēdētāju ievēlēja austrumieti Jāni Čaksti. Par viņa otro biedru kļuva vēlākais austrumietis [[Gustavs Zemgals]]. Tieši šī padome 1918. gada 18. novembrī proklamēja Latvijas Republiku. Arī vēlāk austrumieši stāvēja blakus Latvijas valsts tapšanai — piecdesmit astoņi “Austruma” biedri 1918.-1920. gadā piedalījās [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas brīvības cīņās]], seši ([[Kārlis Brants]], [[Aleksandrs Kociņš]], [[Verners Tepfers]], [[Rūdolfs Markus]]s, [[Kārlis Podnieks]], [[Visvaldis Jankavs]]) bija [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa]] kavalieri. Nebija tādu toreizējo karaspēka vienību, kuru rindās nebūtu gājuši austrumieši. Pēc kara beigām iestājās valsts ikdienas dzīves atjaunošanas laiks. Arī "Oriens" aktīvi vērsās pie darbības atjaunošanas. 1920. gada 20. oktobrī notika “Austruma (Oriens)” pilnsapulce, kuras laikā organizācijas nosaukums tika nomainīts uz "Austrums". Turpmākajos gados "Austrums" strauji auga un 1925. gadā jau bija sasniedzis ļoti ievērojamu biedru skaitu. Akadēmisko izglītošanos un uzstāšanos veica galvenokārt vecbiedri un kandidāti, bet aktīvo biedru vidū arvien lielāka ietekme bija jaunākajai paaudzei. Tajā laikā korporāciju piekritēju skaits Rīgas studentu vidū strauji auga un “Austruma” popularitāte mazinājās. 1925.-1926. gadā “Austruma” iekšējā darbībā parādījās nesaskaņas. Bija biedri,kuri organizāciju vēlējā paturēt tādu kā tā bija, bet bija arī daļa, kura vēlējās to pārveidot par korporāciju. Pēc tam, kad "Austruma" Internā tiesa 28. oktobrī 6 biedriem, kuri vēlējās organizāciju pārveidot par korporāciju, pasludināja spriedumu — izslēgšanu. Ar viņiem turpmāk solidarizējās vēl vairāki desmiti piekritēju. Tādējādi līdz 1926. gada beigām no “Austruma” izstājās pavisam 45 aktīvie biedri. Lielākā daļa aizgājušo nodibināja korporāciju [[Fraternitas Livonica]], bet daži tiem tomēr nepievienojās. Tādējādi “Austruma” vēsturē divas reizes ir notikuši mēģinājumi pārvērst “Austrumu” par korporāciju, par ko liecina divi nolūzuši zari “Austruma” ozola simbolā. Daļa no aizgājušo tobrīd uzstādītām prasībām un ierosinājumiem vēlāk tika pieņemtas un ieviestas “Austruma” dzīvē. Pēc krīzes “Austruma” dzīvē iestājās jauns konstruktīva darba posms. Šinī laikā “Austruma” saime pārcēlās savā namā Ģertrūdes ielā 123 Rīgā. Pārbūvētās telpas iesvētīja 1926. gada 5. decembrī. Tika pieņemta simbolika: karogs, cepures un nozīmes. [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] autoritārā režīma gados [[Latvijas Universitāte]]s vadības attieksme pret “Austrumu” nebija tik labvēlīga kā agrāk. Arī paši austrumieši nebija sajūsmā par autoritāro režīmu, jo bija audzināti kā demokrātiskas parlamentāras iekārtas piekritēji un paši bija piedalījušies tās veidošanā. Tomēr laikā līdz 1940. gada vasarai “Austruma” darbība kā iekšējā dzīvē, tā arī “uz āru” sekmīgi turpinājās ar jauniem ierosinājumiem un panākumiem. Papildus referātiem, darba sēdēm, gada svētkiem un citām formālām darbībām “Austruma” sadzīve bija daudzpusīga un intensīva. Notika literārie un sabiedriskie vakari, karnevāli, sporta pasākumi. Jauniešiem un saviešiem piešķīra vecbiedru Jāņa Čakstes un [[Alfrēds Strausmanis|Alfrēda Strausmaņa]] vārdos nosauktas stipendijas. === Okupācijas periods (1940—1990) === ==== 1. padomju un vācu okupācija (1940—1945) ==== Otrā pasaules kara sākumā 1940. gada 17. jūnijā [[Sarkanā armija]] [[Latvijas okupācija (1940)|pilnībā okupēja Latviju]]. Pirmais demokrātisko latviešu darbinieku mēģinājums atjaunot demokrātisku iekārtu Latvijā, izmantojot izsludinātās [[Tautas Saeima]]s vēlēšanas 1940. gada jūlijā, bija Demokrātisko latviešu vēlētāju bloka izveidošana. Tomēr jau pēc dažām dienām bloka kandidātu sarakstu aizliedza. Blokā darbojās austrumieši: LU profesors [[Konstantīns Čakste]], senators [[Mintauts Čakste]], advokāts [[Jānis Breikšs (politiķis)|Jānis Breikšs]]. Vēlāk grupai pievienojās arī agrākais [[Latvijas Republikas tieslietu ministrs|tieslietu ministrs]] [[Vilis Holcmanis]] un R. Kronbergs. [[Kirhenšteina valdība|Padomju marionešu valdība]] 1940. gada 13. jūlijā slēdza 68 studentu korporācijas, biedrības, kā arī to filistru un vecbiedru organizācijas. Pēc [[Andrejs Višinskis|Andreja Višinska]] rīkojuma ieceltais [[LU rektors]] [[Jānis Paškēvičs]] 1940. gada 28. augustā izdeva pavēli par visu studentu organizāciju likvidāciju līdz 8. septembrim. 1940. gada vasaras nogalē “Austrumu” slēdza. 1940. gada 31. oktobrī “Austruma” legālā darbība tika pārtraukta, iestājās “Austruma” darbības pagrīdes periods. Okupācijas laikā austrumieši slepus satikās Rīgā, Jelgavā, Jūrmalā. Daudzi pazaudēja darbu jau drīz pēc padomju varas nodibināšanās un atradās bezizejas stāvoklī. Citi austrumieši organizēja viņiem izdzīvošanas pabalstu. Daži austrumieši jau pazuda “bez vēsts” pirms 1941. gada 14. jūnija. Šajā dienā padomju valsts drošības iestādes aizveda uz Sibīriju 29 austrumiešus, no viņiem tikai 4 izdevās izsūtījumu pārdzīvot. 1941. gada vasaras sākumā [[Latvijas vācu okupācijas hronoloģija 1941. gadā|Latviju okupēja Vācijas karaspēks]]. Padomju okupācijas laikā slēgto studentu organizāciju nelegālais stāvoklis nemainījās arī [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|vācu okupācijas]] laikā. Oficiāli vācu okupācijas vara neatļāva akadēmisko mūža organizāciju darbības atjaunošanu Latvijā, taču nelika šķēršļus to pusoficiālai darbībai. “Vācu laikā” austrumieši sāka darboties plašāk nekā padomju okupācijas periodā, lai gan turpināja būt nelegāla organizācija. Regulāras slepenas sanāksmes notika Rīgā, Jelgavā un Jūrmalā, tika uzņemti jauni biedri, atzīmēti gadasvētki, darbību vadīja slepena austrumiešu padome prof. Konstantīna Čakstes vadībā. Viņa vadībā tika izveidots arī palīdzības tīkls aizvesto austrumiešu ģimenēm. Bija patrioti, kuri saskatīja politisku tuvredzību kaut īslaicīgā sadarbībā ar jebkuru no svešajām varām. Viņi pretojās abiem totalitārajiem režīmiem, pauda nesamierināmību ar tiem gan morāli, gan politiski. Konstantīns Čakste arī vācu okupācijas sākuma posmā uzsāka aktīvu darbību politiskā pretestības kustībā kopā ar grupu austrumiešu ([[Leonīds Siliņš|Leonīdu Siliņu]], S. Silarāju, R. Dzirni, J. Stabulnieku, J. Straubergu u. c. — kopumā vairāk nekā 20 cilvēkiem), kuri bija uzsākuši pagrīdes darbību jau padomju okupācijas “Baigajā gadā”. No šīs grupas turpmāk izveidojās nozīmīga pretestības kustība — [[Latvijas Centrālā Padome]] (LCP). Darbība LCP bija nozīmīgākais nacionāli patriotiskais daudzu “Austruma” biedru ieguldījums Otrā pasaules kara gados un nozīmīgs laikmets “Austruma” vēsturē. ==== Austrums trimdā (1945—1989) ==== “Austrums” trimdā sāka darboties jau 1945. gadā [[Zviedrija|Zviedrijā]]. Sakarā ar pēckara emigrāciju no Vācijas (politisko bēgļu nometnēs Rietumvācijā patvērumu atradās ap 100 austrumiešu) vēlāk austrumieši izklīda pa pasauli, un kopas nodibinājās arī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un [[Austrālija|Austrālijā]], dažu draugu liela neformāla kopa bija arī [[Rietumvācija|VFR]]. Katra kopa pastāvēja kā atsevišķa vienība ar savu vēlēto valdi, kas vadīja kopas dzīvi pēc “Austruma” principiem, uzturēja sakarus ar citām kopām un uzņēma savās kopās jaunus biedrus. Vienkopus kādās pilsētās vai apvidos dzīvojošie austrumieši nereti darbojās vietējās austrumiešu saimēs. Tādas nodibinājās [[Stokholma|Stokholmā]], [[Toronto]], [[Melburna|Melburnā]], [[Bostona|Bostonā]], [[Klīvlenda|Klīvlendā]], [[Takoma|Takomā]], [[Kolorādospringsa|Kolorādospringsā]], [[Kalamazoo|Kalamazū]], [[Detroita|Detroitā]]. “Austrumam” aktīvi darbojoties, uzņēma jaunus biedrus un no sākotnējā 130 draugu skaita 1945. gadā tas dubultojās līdz apmēram 250 draugiem 1973. gadā. ==== Austrums okupētajā Latvijā (1945—1989) ==== No 1945. līdz 1989. gadam austrumieši Latvijā turpināja satikties neformāli, pagrīdes apstākļos, viens otram izpalīdzot, tā turpinot “Austrumā” noslēgto mūža draudzību. Šādas satikšanās tika organizētas Ē. Berzinska koncertos un pēc tiem rīkotajos tējas vakaros, vb. A. Rogaļa mājā Rīgā vai vb. V. Šīrona lauku mājās “Suitiņi”. Pēdējā minētā satikšanās vieta bija īpaši populāra, jo māja atradās tālu no kaimiņiem un satikties varēja relatīvi droši. Tur austrumieši 1960. gadu vasarās sanāca kuplā skaitā, pat pulcējot ap 40 dalībnieku „ģimenes” kārtībā. Tomēr līdz 1980. gadu vidum bija palikuši vairs tikai 15 draugi. Lai arī sanāksmēs tika runāts par Latvijas stāvokļa iespējamām izmaiņām, kontaktiem ar austrumiešiem ārzemēs, doma par “Austruma” darbības atjaunošanu vai kādu jaunu biedru uzņemšanu palika neīstenota. Iniciatīva par “Austruma” atjaunošanu un jaunu biedru uzņemšanu Latvijā nāca no austrumiešiem ārzemēs, kuru pārstāvji vairākkārt apmeklēja Latviju, piedalījās austrumiešu sanāksmēs un mudināja tos atkal iesākt aktīvu darbību. Atmodas gados ideja lēnām nobrieda. J. Kalniņš (Kanāda) 1989. gada 16. jūlijā piedalījās neoficiālā apspriedē Rīgā, Ausmas ielā 2, kurā draugi vienojās, ka “Austruma” darbība Latvijā ir jāatjauno. Oficiāli pirmā atjaunošanas sanāksme notika 1989. gada 9. septembrī “Suitiņos”. === Austrums pēc darbības atjaunošanas Latvijā === Jaunus biedrus studentus aktīvāk sāka uzņemt tikai 1989. gada rudenī. Pirmās austrumiešu regulārās satikšanās vietas bija Latvijas Arhitektu savienības pagraba telpas Torņa ielā 11, Kultūras Fonda telpas bijušajā Morberga namā Basteja bulvārī 12 un īsu laiku — [[Mazā Pils iela (Rīga)|Mazajā Pils ielā]] 17/19. Viesu vakari un svinības notika Arhitektu namā vai dažkārt Kultūras fonda vasarnīcā Jūrmalā. Aktīvi darbojoties, Austrums atguva arī savu vēsturisko mītni Ģertrūdes ielā 123, uz kuru pilnībā pārnāca 1996. gada decembrī. 1993. gada 30. oktobrī “Austrums” pieteica savu atjaunošanos, publiski svinot savu 110 gadu jubileju ar svinīgu aktu un balli [[Rīgas Latviešu biedrība|Rīgas Latviešu biedrībā]], uz kuru ieradās arī LR Valsts prezidents [[Guntis Ulmanis]]. Kopš tā laika “Austrums” ir savu darbību izvērsis pilnībā. Katru nedēļu notiek sanāksmes ar referātiem, turpinot “lasāmo vakaru” tradīciju. Tiek uzņemti studenti un vecbiedru kandidāti. Arī pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas joprojām aktīvi turpina darboties “Austruma” kopas Kanādā un ASV. === Ievērojami Austrumieši === * [[Jānis Čakste]] — 1. [[Latvijas Valsts prezidents]] * [[Gustavs Zemgals]] — 2. [[Latvijas Valsts prezidents]] * [[Tomass Hendriks Ilvess]] — [[Igaunijas prezidents]], a/v Austrums goda biedrs * [[Konstantīns Čakste]] — [[Latvijas Centrālā padome|Latvijas Centrālās Padomes]] priekšsēdētājs (1943—1944) * [[Jānis Ducens]] — [[Latvijas Republikas apsardzības ministru uzskaitījums|Latvijas apsardzības ministrs]] (1923–1924), Kaŗa virsprokurors (1921–1922) * [[Hermanis Apsītis]] – jurists, [[Latvijas Republikas tieslietu ministru uzskaitījums|Latvijas tieslietu ministrs]] (1934–1940)<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=Akadēmiskā Vienība Austrums 125 gados : (1883-2008).|url=https://www.worldcat.org/oclc/796202402|publisher=Autorizd|date=2011|location=Riga|isbn=9984679810|oclc=796202402|last=Austrums.|year=2011|pages=121}}</ref> * [[Kornēlijs Veidnieks]] – jurists, Latvijas iekšlietu ministrs (1939–1940)<ref name=":0" /> * [[Kārlis Brants]] — [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa]] III šķiras kavalieris * [[Aleksandrs Kociņš]] — [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa]] III šķiras kavalieris * [[Verners Tepfers]] — [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] ģenerālis, [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa]] III šķiras kavalieris, [[Latvijas Centrālā padome|Latvijas Centrālās Padomes]] priekšsēdētājs (1944—1946) * [[Rūdolfs Markuss]] — [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa]] III šķiras kavalieris * [[Kārlis Podnieks (1898)|Kārlis Podnieks]] — būvinženieris, Neatkarības kara dalībnieks (1898–1942) * [[Visvaldis Jankavs]] — [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa]] III šķiras kavalieris * [[Jūlijs Feldmanis]] — Latvijas pastāvīgais delegāts pie [[Tautu Savienība]]s Ženēvā (1930) un sūtnis Šveicē (1932–1940), Dānijā (1939–1940) un ASV (1948–1953) * [[Rihards Bērziņš]] – pirmais Latvijas valsts ziņu aģentūras [[LETA]] vadītājs * [[Kārlis Benze]] – [[Latvijas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces]] deputāts, ekonomists * [[Juris Upatnieks]] — fiziķis, viens no [[Hologramma|hologrammu]] pirmatklājējiem * [[Pauls Aldiņš]] — infektologs, savu dzīvi veltījis [[HIV/AIDS]] un [[COVID-19]] pandēmiju iegrožošanai * [[Auseklis Veģis]] – biologs, augu fiziologs, LU un Upsālas universitātes docents. * [[Kārlis Strēlis]] – basketbolists, Saeimas un [[Rīgas dome]]s deputāts<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/velesanas2020/partiju-saraksts/partija-gods-kalpot-rigai/587-karlis-strelis|title=Kārlis Strēlis - Partija "Gods kalpot Rīgai" / Rīgas domes vēlēšanas|website=www.lsm.lv|access-date=2023-12-15|language=lv}}</ref> * [[Ainārs Dimants]] – profesors, žurnālists, mediju pētnieks un sabiedriskais darbinieks * [[Pēteris Stradiņš]] – sirds ķirurgs, [[Rīgas Stradiņa universitāte]]s Ķirurģijas katedras profesors<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/cilvekstasti/nedelas-nogale-atvadisies-no-infektologa-paula-aldina.a387671/|title=Nedēļas nogalē atvadīsies no infektologa Paula Aldiņa|website=[[lsm.lv]]|access-date=2024-03-16|date=2021-01-04|language=lv}}</ref> * [[Viesturs Kleinbergs]] – politiķis, Rīgas domes priekšsēdētājs (2025–)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.gov.lv/dati/dataset/c5cc30b1-0dce-403b-a0b2-370defe4de6d/resource/bde3f657-959d-4bd3-9c52-fdb1539f1a40/download/candidates.json|title=data.gov.lv}}</ref> * [[Andrievs Eiche]] (Eihe) – zinātnieks, ģenētiķis, ilggadējs Latviešu akadēmiskās organizācijas Zviedrijā vadītājs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ir.lv/2014/05/12/zinatnieks-eiche-80-gadu-jubileja-davina-stipendiju/|title=Zinātnieks Eiche 80 gadu jubilejā dāvina stipendiju • IR.lv|website=ir.lv|access-date=2024-03-16}}</ref> * [[Rihards Treijs]] – vēsturnieks, žurnālists, LU profesors * [[Jānis Pleps]] – jurists, [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātes]] Juridiskās fakultātes asociētais profesors * [[Andrejs Holcmanis]] - arhitekts un pieminekļu aizsardzības nozares speciālists. * [[Andris Anspoks]] – fizikas zinātņu doktors, [[Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts|Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta]] direktors, [[Latvijas Zinātņu akadēmija|Latvijas Zinātņu akadēmijas]] īstenais loceklis<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.austrums.lv/photo-old?skatit_gal=2210&bijusi_lapa=/photo-old|title=Priekšlasījums par nanotehnoloģijām (2010)|website=www.austrums.lv|access-date=2025-11-23}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lu.lv/par-mums/lu-mediji/zinas/zina/t/106396/?fbclid=IwY2xjawOQBL9leHRuA2FlbQIxMQBzcnRjBmFwcF9pZAwzNTA2ODU1MzE3MjgAAR5Wes0XBW_aUSRf_DI19gXKiCsYqBd7wA12YZIdC4CsyOFHcC37EbaxAvWg9g_aem_0NCcF01GODQm41q8p6dAPg|title=Latvijas Zinātņu akadēmijas 2025. gada jauno locekļu vēlēšanu rezultāti|website=www.lu.lv|access-date=2025-11-23|date=2025-11-21|language=lv}}</ref> * [[Artūrs Tomsons]] - vēstures zinātņu doktors, arheologs. == Atsauces == {{atsauces}} {{atsauces+}} == Ārējās saites == * [https://www.austrums.lv/ Oficiālā vietne] * [https://enciklopedija.lv/skirklis/134532-akad%C4%93misk%C4%81-vien%C4%ABba-%E2%80%9CAustrums%E2%80%9D Šķirklis Nacionālajā enciklopēdijā] {{Organizācija-aizmetnis}} {{Studentu organizācijas Latvijā}} [[Kategorija:Studentu organizācijas]] gb1e9m6bhy01cxknzz4y9d9m4srex9x 4505983 4505974 2026-08-12T10:41:49Z Ivario 51458 /* Maskavas periods (1883—1918) */ 4505983 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|organizāciju|Austrums|Austrums}} {{infokaste+}} {| class="infobox" style="font-size: 85%;" |+ '''Akadēmiskā vienība "Austrums"''' |- | colspan="3" align="center" | [[Attēls:Austruma logo.jpg|200px]] |- ! style="background: #b0c4de; text-align: center" colspan="3" | Pamatinformācija |- |'''Dibināšanas datums''' |colspan="2"|{{dat|1883|10|31}} |- |'''Dibināšanas vieta''' |colspan="2"|[[Kuzņeckij most (iela)|Kuzņeckij most]] 7/9, [[Maskava]],<br />[[Krievijas Impērija]]<br />{{coord|55|45|42.42|N|37|37|11.22|E|}} |- |'''Dibinātājs''' |colspan="2"|[[Jānis Čakste]] |- |'''Agrākie nosaukumi''' |colspan="2"|Studentu lasāmie vakari,<br />Fraternitas Moscoviensis,<br />Oriens |- |'''Mērķis''' |colspan="2"| A/v Austrums mērķis ir apvienot<br />latviešu studentus, rūpēties par<br />viņu pasaules uzskatu izveidi,<br />sekmēt biedru attīstību par<br />pilnvērtīgām personībām un rosināt<br />viņus sagatavoties darbam<br />Latvijas un latviešu labā |- |'''Pamatprincipi''' |colspan="2"|''Akadēmiskums''<br />''Latviskums''<br />''Valstiskums''<br />''Demokrātija''<br />''Draudzība''<br />''Ētika'' |- |'''Simboli''' |colspan="2"|[[karogs]], [[himna]], [[nozīme]], [[cepure]] |- |'''Krāsas''' |colspan="2"|{{Color box|#FFFFF0}} krējumbalta un {{Color box|#C40000}} ķiršsarkana {{Color box|#C0C0C0}} sudrabs un {{Color box|#FFBF00}} dzintars |- |'''Puķe''' |colspan="2"|Balta neļķe |- |'''Iekšējā avīze''' |colspan="2"|Austruma Gaita |- |'''Ārvalstu kopas''' |colspan="2"|{{USA}},<br />{{CAN}} |- |'''Austruma nams''' |colspan="2"|[[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] 123, [[Rīga]], [[Latvija]]<br />{{coord|56|56|53.90|N|24|8|26.84|E|}} |- |'''Mājas lapa''' |colspan="2"|{{URL|www.austrums.lv}} |} '''Akadēmiskā vienība "Austrums"''' ir latviešu akadēmiska mūža organizācija, kas vieno sabiedriskus studentus un augstskolu pabeigušos biedrus. Vienības pirmssākumi meklējami Maskavā, kur pēc [[Krišjānis Valdemārs|Krišjāņa Valdemāra]] ierosmes 1870. gada 20. oktobrī tika uzsākta [[Maskavas latviešu lasāmie vakari|Maskavas latviešu lasāmo vakaru]] tradīcija. [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidenti]] [[Jānis Čakste]] un [[Gustavs Zemgals]], [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs|Latvijas Kara ministrs]] [[Jānis Ducens]], [[Latvijas Centrālā Padome|Latvijas Centrālās Padomes]] priekšsēdētājs [[Konstantīns Čakste]] ir tikai daži no zināmākajiem akadēmiskās vienības biedriem. == Vēsture == === Maskavas periods (1883—1918) === Akadēmiskās vienības “Austrums” pirmssākumi meklējami 1860. gados — latviešu [[Pirmā atmoda|Pirmās atmodas]] laikā Maskavā, kad tur sāka darboties latviešu studentu pulciņš. Pēc [[Krišjānis Valdemārs|Krišjāņa Valdemāra]] ierosinājuma Maskavas latviešu inteliģence 1870. gada 20. oktobrī nodibināja [[Maskavas latviešu lasāmie vakari|Maskavas latviešu lasāmos vakarus]] (sanāksmes, kurās diskutēja un lasīja referātus). [[Fricis Brīvzemnieks|Friča Brīvzemnieka]] vadītajos vakaros sanāca Maskavas latviešu inteliģence ([[Krišjānis Kalniņš]], [[Krišjānis Barons]], Krišjānis Valdemārs u.c.) un gandrīz visi latviešu studenti. Ar laiku starp "vakaru" vadītāju Frici Brīvzemnieku un studentiem radās vairākas nesaskaņas. Kopā ar 15 domubiedriem [[Jānis Čakste]] 1883. gada 19. oktobrī (31. oktobrī pēc [[Gregora kalendārs|jaunā stila]]) “Tatāru viesnīcā” (mūsdienās uz [[Kuzņeckij most (iela)|Kuzņeckij most]] 7/9, ieeja no [[Negļinnaja iela]]s) sarīkoja mielastu, lai atzīmētu Maskavas latviešu studentu “Vakaru” nodibināšanu. Turpmāk laika gaitā organizācijas nosaukums vairākkārt mainījās, bet “Austrums” savu pastāvēšanas laiku skaita no 1883. gada 31. oktobra. Sanāksmes bija organizācijas iekšējās dzīves galvenais saturs un sevišķa vērība tajās tika veltīta referātiem un brīvai diskusijai par dažādiem tematiem. Studentu organizācijas galvenais uzdevums bija — ar latviešu valodas, literatūras un vēstures studijām, kā arī ar savstarpējo sadarbību un kontaktiem un ar Maskavas latviešu kopienu uzturēt nacionālo apziņu un modināt to tajos studentos, kuriem krievu vidusskola un audzināšana bērnībā bija to nomākušas. 1902. gada 4. janvārī organizācija, kas veidoja Maskavas latviešu studentu lasāmos vakarus, nolēma pārveidoties par studentu biedrību "Fraternitas Moscoviensis". Daļa biedru organizāciju vēlējās pārveidot par korporāciju un 1912. gada 17. februārī no organizācijas izstājās 6 biedri, kas nodibināja korporāciju “Fraternitas Moscoviensis” (vēlākā “[[Fraternitas Lettica]]”). Tādējādi Maskavā bija divas latviešu studentu organizācijas ar vienu un to pašu nosaukumu: studentu novadniecība “Fraternitas Moscoviensis” un studentu korporācija “Fraternitas Moscoviensis”. Tā kā atcelt Krievijas izglītības ministrijas akceptēto jaunās korporācijas līdzpaņemto nosaukumu nebija iespējams, tad organizācijai nācās no sava vecā nosaukuma atsacīties. Novadniecības statusā palikušie biedri (nospiedošais vairākums) 1914. gadā pārdēvēja studentu novadniecību "Fraternitas Moscoviensis" par biedrību "Oriens".<!-- Vārds "orient" ir izveidojies no latīņu valodas vārda "orien" (austrumi). Arī viņu mājas lapā https://austrums.lv/par-mums/vesture#oriens minēts šāds nosaukums.--> Svinīgā studentu biedrības "Oriens" atklāšana notika 1916. gada 14. maijā. Lielos vilcienos kara gados “Austruma” dzīve bija klusa. "Austruma" biedri diskutēja par karu un Krievijas valsts iekšējām problēmām un starptautiskiem notikumiem. Bieži tika referēts un debatēts par jautājumiem, kas saistīti ar Latviju. 1918. gads bija pēdējais “Austruma” akadēmiskais gads Krievijā. Pēdējā biedrības sēde Maskavā notika 1918. gada pavasarī. === Latvijas neatkarības periods (1918—1940) === Austrumieši stāvēja klāt pašiem pirmajiem Latvijas valsts tapšanas brīžiem. 1918. gada 17. novembrī tika izveidots astoņu latviešu politisko partiju pārstāvju sastādīts pārstāvniecības orgāns — [[Latvijas Tautas padome]] (TP). Šajā dienā pirmajā sēdē par TP priekšsēdētāju ievēlēja austrumieti Jāni Čaksti. Par viņa otro biedru kļuva vēlākais austrumietis [[Gustavs Zemgals]]. Tieši šī padome 1918. gada 18. novembrī proklamēja Latvijas Republiku. Arī vēlāk austrumieši stāvēja blakus Latvijas valsts tapšanai — piecdesmit astoņi “Austruma” biedri 1918.-1920. gadā piedalījās [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas brīvības cīņās]], seši ([[Kārlis Brants]], [[Aleksandrs Kociņš]], [[Verners Tepfers]], [[Rūdolfs Markus]]s, [[Kārlis Podnieks]], [[Visvaldis Jankavs]]) bija [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa]] kavalieri. Nebija tādu toreizējo karaspēka vienību, kuru rindās nebūtu gājuši austrumieši. Pēc kara beigām iestājās valsts ikdienas dzīves atjaunošanas laiks. Arī "Oriens" aktīvi vērsās pie darbības atjaunošanas. 1920. gada 20. oktobrī notika “Austruma (Oriens)” pilnsapulce, kuras laikā organizācijas nosaukums tika nomainīts uz "Austrums". Turpmākajos gados "Austrums" strauji auga un 1925. gadā jau bija sasniedzis ļoti ievērojamu biedru skaitu. Akadēmisko izglītošanos un uzstāšanos veica galvenokārt vecbiedri un kandidāti, bet aktīvo biedru vidū arvien lielāka ietekme bija jaunākajai paaudzei. Tajā laikā korporāciju piekritēju skaits Rīgas studentu vidū strauji auga un “Austruma” popularitāte mazinājās. 1925.-1926. gadā “Austruma” iekšējā darbībā parādījās nesaskaņas. Bija biedri,kuri organizāciju vēlējā paturēt tādu kā tā bija, bet bija arī daļa, kura vēlējās to pārveidot par korporāciju. Pēc tam, kad "Austruma" Internā tiesa 28. oktobrī 6 biedriem, kuri vēlējās organizāciju pārveidot par korporāciju, pasludināja spriedumu — izslēgšanu. Ar viņiem turpmāk solidarizējās vēl vairāki desmiti piekritēju. Tādējādi līdz 1926. gada beigām no “Austruma” izstājās pavisam 45 aktīvie biedri. Lielākā daļa aizgājušo nodibināja korporāciju [[Fraternitas Livonica]], bet daži tiem tomēr nepievienojās. Tādējādi “Austruma” vēsturē divas reizes ir notikuši mēģinājumi pārvērst “Austrumu” par korporāciju, par ko liecina divi nolūzuši zari “Austruma” ozola simbolā. Daļa no aizgājušo tobrīd uzstādītām prasībām un ierosinājumiem vēlāk tika pieņemtas un ieviestas “Austruma” dzīvē. Pēc krīzes “Austruma” dzīvē iestājās jauns konstruktīva darba posms. Šinī laikā “Austruma” saime pārcēlās savā namā Ģertrūdes ielā 123 Rīgā. Pārbūvētās telpas iesvētīja 1926. gada 5. decembrī. Tika pieņemta simbolika: karogs, cepures un nozīmes. [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] autoritārā režīma gados [[Latvijas Universitāte]]s vadības attieksme pret “Austrumu” nebija tik labvēlīga kā agrāk. Arī paši austrumieši nebija sajūsmā par autoritāro režīmu, jo bija audzināti kā demokrātiskas parlamentāras iekārtas piekritēji un paši bija piedalījušies tās veidošanā. Tomēr laikā līdz 1940. gada vasarai “Austruma” darbība kā iekšējā dzīvē, tā arī “uz āru” sekmīgi turpinājās ar jauniem ierosinājumiem un panākumiem. Papildus referātiem, darba sēdēm, gada svētkiem un citām formālām darbībām “Austruma” sadzīve bija daudzpusīga un intensīva. Notika literārie un sabiedriskie vakari, karnevāli, sporta pasākumi. Jauniešiem un saviešiem piešķīra vecbiedru Jāņa Čakstes un [[Alfrēds Strausmanis|Alfrēda Strausmaņa]] vārdos nosauktas stipendijas. === Okupācijas periods (1940—1990) === ==== 1. padomju un vācu okupācija (1940—1945) ==== Otrā pasaules kara sākumā 1940. gada 17. jūnijā [[Sarkanā armija]] [[Latvijas okupācija (1940)|pilnībā okupēja Latviju]]. Pirmais demokrātisko latviešu darbinieku mēģinājums atjaunot demokrātisku iekārtu Latvijā, izmantojot izsludinātās [[Tautas Saeima]]s vēlēšanas 1940. gada jūlijā, bija Demokrātisko latviešu vēlētāju bloka izveidošana. Tomēr jau pēc dažām dienām bloka kandidātu sarakstu aizliedza. Blokā darbojās austrumieši: LU profesors [[Konstantīns Čakste]], senators [[Mintauts Čakste]], advokāts [[Jānis Breikšs (politiķis)|Jānis Breikšs]]. Vēlāk grupai pievienojās arī agrākais [[Latvijas Republikas tieslietu ministrs|tieslietu ministrs]] [[Vilis Holcmanis]] un R. Kronbergs. [[Kirhenšteina valdība|Padomju marionešu valdība]] 1940. gada 13. jūlijā slēdza 68 studentu korporācijas, biedrības, kā arī to filistru un vecbiedru organizācijas. Pēc [[Andrejs Višinskis|Andreja Višinska]] rīkojuma ieceltais [[LU rektors]] [[Jānis Paškēvičs]] 1940. gada 28. augustā izdeva pavēli par visu studentu organizāciju likvidāciju līdz 8. septembrim. 1940. gada vasaras nogalē “Austrumu” slēdza. 1940. gada 31. oktobrī “Austruma” legālā darbība tika pārtraukta, iestājās “Austruma” darbības pagrīdes periods. Okupācijas laikā austrumieši slepus satikās Rīgā, Jelgavā, Jūrmalā. Daudzi pazaudēja darbu jau drīz pēc padomju varas nodibināšanās un atradās bezizejas stāvoklī. Citi austrumieši organizēja viņiem izdzīvošanas pabalstu. Daži austrumieši jau pazuda “bez vēsts” pirms 1941. gada 14. jūnija. Šajā dienā padomju valsts drošības iestādes aizveda uz Sibīriju 29 austrumiešus, no viņiem tikai 4 izdevās izsūtījumu pārdzīvot. 1941. gada vasaras sākumā [[Latvijas vācu okupācijas hronoloģija 1941. gadā|Latviju okupēja Vācijas karaspēks]]. Padomju okupācijas laikā slēgto studentu organizāciju nelegālais stāvoklis nemainījās arī [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|vācu okupācijas]] laikā. Oficiāli vācu okupācijas vara neatļāva akadēmisko mūža organizāciju darbības atjaunošanu Latvijā, taču nelika šķēršļus to pusoficiālai darbībai. “Vācu laikā” austrumieši sāka darboties plašāk nekā padomju okupācijas periodā, lai gan turpināja būt nelegāla organizācija. Regulāras slepenas sanāksmes notika Rīgā, Jelgavā un Jūrmalā, tika uzņemti jauni biedri, atzīmēti gadasvētki, darbību vadīja slepena austrumiešu padome prof. Konstantīna Čakstes vadībā. Viņa vadībā tika izveidots arī palīdzības tīkls aizvesto austrumiešu ģimenēm. Bija patrioti, kuri saskatīja politisku tuvredzību kaut īslaicīgā sadarbībā ar jebkuru no svešajām varām. Viņi pretojās abiem totalitārajiem režīmiem, pauda nesamierināmību ar tiem gan morāli, gan politiski. Konstantīns Čakste arī vācu okupācijas sākuma posmā uzsāka aktīvu darbību politiskā pretestības kustībā kopā ar grupu austrumiešu ([[Leonīds Siliņš|Leonīdu Siliņu]], S. Silarāju, R. Dzirni, J. Stabulnieku, J. Straubergu u. c. — kopumā vairāk nekā 20 cilvēkiem), kuri bija uzsākuši pagrīdes darbību jau padomju okupācijas “Baigajā gadā”. No šīs grupas turpmāk izveidojās nozīmīga pretestības kustība — [[Latvijas Centrālā Padome]] (LCP). Darbība LCP bija nozīmīgākais nacionāli patriotiskais daudzu “Austruma” biedru ieguldījums Otrā pasaules kara gados un nozīmīgs laikmets “Austruma” vēsturē. ==== Austrums trimdā (1945—1989) ==== “Austrums” trimdā sāka darboties jau 1945. gadā [[Zviedrija|Zviedrijā]]. Sakarā ar pēckara emigrāciju no Vācijas (politisko bēgļu nometnēs Rietumvācijā patvērumu atradās ap 100 austrumiešu) vēlāk austrumieši izklīda pa pasauli, un kopas nodibinājās arī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un [[Austrālija|Austrālijā]], dažu draugu liela neformāla kopa bija arī [[Rietumvācija|VFR]]. Katra kopa pastāvēja kā atsevišķa vienība ar savu vēlēto valdi, kas vadīja kopas dzīvi pēc “Austruma” principiem, uzturēja sakarus ar citām kopām un uzņēma savās kopās jaunus biedrus. Vienkopus kādās pilsētās vai apvidos dzīvojošie austrumieši nereti darbojās vietējās austrumiešu saimēs. Tādas nodibinājās [[Stokholma|Stokholmā]], [[Toronto]], [[Melburna|Melburnā]], [[Bostona|Bostonā]], [[Klīvlenda|Klīvlendā]], [[Takoma|Takomā]], [[Kolorādospringsa|Kolorādospringsā]], [[Kalamazoo|Kalamazū]], [[Detroita|Detroitā]]. “Austrumam” aktīvi darbojoties, uzņēma jaunus biedrus un no sākotnējā 130 draugu skaita 1945. gadā tas dubultojās līdz apmēram 250 draugiem 1973. gadā. ==== Austrums okupētajā Latvijā (1945—1989) ==== No 1945. līdz 1989. gadam austrumieši Latvijā turpināja satikties neformāli, pagrīdes apstākļos, viens otram izpalīdzot, tā turpinot “Austrumā” noslēgto mūža draudzību. Šādas satikšanās tika organizētas Ē. Berzinska koncertos un pēc tiem rīkotajos tējas vakaros, vb. A. Rogaļa mājā Rīgā vai vb. V. Šīrona lauku mājās “Suitiņi”. Pēdējā minētā satikšanās vieta bija īpaši populāra, jo māja atradās tālu no kaimiņiem un satikties varēja relatīvi droši. Tur austrumieši 1960. gadu vasarās sanāca kuplā skaitā, pat pulcējot ap 40 dalībnieku „ģimenes” kārtībā. Tomēr līdz 1980. gadu vidum bija palikuši vairs tikai 15 draugi. Lai arī sanāksmēs tika runāts par Latvijas stāvokļa iespējamām izmaiņām, kontaktiem ar austrumiešiem ārzemēs, doma par “Austruma” darbības atjaunošanu vai kādu jaunu biedru uzņemšanu palika neīstenota. Iniciatīva par “Austruma” atjaunošanu un jaunu biedru uzņemšanu Latvijā nāca no austrumiešiem ārzemēs, kuru pārstāvji vairākkārt apmeklēja Latviju, piedalījās austrumiešu sanāksmēs un mudināja tos atkal iesākt aktīvu darbību. Atmodas gados ideja lēnām nobrieda. J. Kalniņš (Kanāda) 1989. gada 16. jūlijā piedalījās neoficiālā apspriedē Rīgā, Ausmas ielā 2, kurā draugi vienojās, ka “Austruma” darbība Latvijā ir jāatjauno. Oficiāli pirmā atjaunošanas sanāksme notika 1989. gada 9. septembrī “Suitiņos”. === Austrums pēc darbības atjaunošanas Latvijā === Jaunus biedrus studentus aktīvāk sāka uzņemt tikai 1989. gada rudenī. Pirmās austrumiešu regulārās satikšanās vietas bija Latvijas Arhitektu savienības pagraba telpas Torņa ielā 11, Kultūras Fonda telpas bijušajā Morberga namā Basteja bulvārī 12 un īsu laiku — [[Mazā Pils iela (Rīga)|Mazajā Pils ielā]] 17/19. Viesu vakari un svinības notika Arhitektu namā vai dažkārt Kultūras fonda vasarnīcā Jūrmalā. Aktīvi darbojoties, Austrums atguva arī savu vēsturisko mītni Ģertrūdes ielā 123, uz kuru pilnībā pārnāca 1996. gada decembrī. 1993. gada 30. oktobrī “Austrums” pieteica savu atjaunošanos, publiski svinot savu 110 gadu jubileju ar svinīgu aktu un balli [[Rīgas Latviešu biedrība|Rīgas Latviešu biedrībā]], uz kuru ieradās arī LR Valsts prezidents [[Guntis Ulmanis]]. Kopš tā laika “Austrums” ir savu darbību izvērsis pilnībā. Katru nedēļu notiek sanāksmes ar referātiem, turpinot “lasāmo vakaru” tradīciju. Tiek uzņemti studenti un vecbiedru kandidāti. Arī pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas joprojām aktīvi turpina darboties “Austruma” kopas Kanādā un ASV. === Ievērojami Austrumieši === * [[Jānis Čakste]] — 1. [[Latvijas Valsts prezidents]] * [[Gustavs Zemgals]] — 2. [[Latvijas Valsts prezidents]] * [[Tomass Hendriks Ilvess]] — [[Igaunijas prezidents]], a/v Austrums goda biedrs * [[Konstantīns Čakste]] — [[Latvijas Centrālā padome|Latvijas Centrālās Padomes]] priekšsēdētājs (1943—1944) * [[Jānis Ducens]] — [[Latvijas Republikas apsardzības ministru uzskaitījums|Latvijas apsardzības ministrs]] (1923–1924), Kaŗa virsprokurors (1921–1922) * [[Hermanis Apsītis]] – jurists, [[Latvijas Republikas tieslietu ministru uzskaitījums|Latvijas tieslietu ministrs]] (1934–1940)<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=Akadēmiskā Vienība Austrums 125 gados : (1883-2008).|url=https://www.worldcat.org/oclc/796202402|publisher=Autorizd|date=2011|location=Riga|isbn=9984679810|oclc=796202402|last=Austrums.|year=2011|pages=121}}</ref> * [[Kornēlijs Veidnieks]] – jurists, Latvijas iekšlietu ministrs (1939–1940)<ref name=":0" /> * [[Kārlis Brants]] — [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa]] III šķiras kavalieris * [[Aleksandrs Kociņš]] — [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa]] III šķiras kavalieris * [[Verners Tepfers]] — [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] ģenerālis, [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa]] III šķiras kavalieris, [[Latvijas Centrālā padome|Latvijas Centrālās Padomes]] priekšsēdētājs (1944—1946) * [[Rūdolfs Markuss]] — [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa]] III šķiras kavalieris * [[Kārlis Podnieks (1898)|Kārlis Podnieks]] — būvinženieris, Neatkarības kara dalībnieks (1898–1942) * [[Visvaldis Jankavs]] — [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa]] III šķiras kavalieris * [[Jūlijs Feldmanis]] — Latvijas pastāvīgais delegāts pie [[Tautu Savienība]]s Ženēvā (1930) un sūtnis Šveicē (1932–1940), Dānijā (1939–1940) un ASV (1948–1953) * [[Rihards Bērziņš]] – pirmais Latvijas valsts ziņu aģentūras [[LETA]] vadītājs * [[Kārlis Benze]] – [[Latvijas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces]] deputāts, ekonomists * [[Juris Upatnieks]] — fiziķis, viens no [[Hologramma|hologrammu]] pirmatklājējiem * [[Pauls Aldiņš]] — infektologs, savu dzīvi veltījis [[HIV/AIDS]] un [[COVID-19]] pandēmiju iegrožošanai * [[Auseklis Veģis]] – biologs, augu fiziologs, LU un Upsālas universitātes docents. * [[Kārlis Strēlis]] – basketbolists, Saeimas un [[Rīgas dome]]s deputāts<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/velesanas2020/partiju-saraksts/partija-gods-kalpot-rigai/587-karlis-strelis|title=Kārlis Strēlis - Partija "Gods kalpot Rīgai" / Rīgas domes vēlēšanas|website=www.lsm.lv|access-date=2023-12-15|language=lv}}</ref> * [[Ainārs Dimants]] – profesors, žurnālists, mediju pētnieks un sabiedriskais darbinieks * [[Pēteris Stradiņš]] – sirds ķirurgs, [[Rīgas Stradiņa universitāte]]s Ķirurģijas katedras profesors<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/cilvekstasti/nedelas-nogale-atvadisies-no-infektologa-paula-aldina.a387671/|title=Nedēļas nogalē atvadīsies no infektologa Paula Aldiņa|website=[[lsm.lv]]|access-date=2024-03-16|date=2021-01-04|language=lv}}</ref> * [[Viesturs Kleinbergs]] – politiķis, Rīgas domes priekšsēdētājs (2025–)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.gov.lv/dati/dataset/c5cc30b1-0dce-403b-a0b2-370defe4de6d/resource/bde3f657-959d-4bd3-9c52-fdb1539f1a40/download/candidates.json|title=data.gov.lv}}</ref> * [[Andrievs Eiche]] (Eihe) – zinātnieks, ģenētiķis, ilggadējs Latviešu akadēmiskās organizācijas Zviedrijā vadītājs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ir.lv/2014/05/12/zinatnieks-eiche-80-gadu-jubileja-davina-stipendiju/|title=Zinātnieks Eiche 80 gadu jubilejā dāvina stipendiju • IR.lv|website=ir.lv|access-date=2024-03-16}}</ref> * [[Rihards Treijs]] – vēsturnieks, žurnālists, LU profesors * [[Jānis Pleps]] – jurists, [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātes]] Juridiskās fakultātes asociētais profesors * [[Andrejs Holcmanis]] - arhitekts un pieminekļu aizsardzības nozares speciālists. * [[Andris Anspoks]] – fizikas zinātņu doktors, [[Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts|Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta]] direktors, [[Latvijas Zinātņu akadēmija|Latvijas Zinātņu akadēmijas]] īstenais loceklis<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.austrums.lv/photo-old?skatit_gal=2210&bijusi_lapa=/photo-old|title=Priekšlasījums par nanotehnoloģijām (2010)|website=www.austrums.lv|access-date=2025-11-23}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lu.lv/par-mums/lu-mediji/zinas/zina/t/106396/?fbclid=IwY2xjawOQBL9leHRuA2FlbQIxMQBzcnRjBmFwcF9pZAwzNTA2ODU1MzE3MjgAAR5Wes0XBW_aUSRf_DI19gXKiCsYqBd7wA12YZIdC4CsyOFHcC37EbaxAvWg9g_aem_0NCcF01GODQm41q8p6dAPg|title=Latvijas Zinātņu akadēmijas 2025. gada jauno locekļu vēlēšanu rezultāti|website=www.lu.lv|access-date=2025-11-23|date=2025-11-21|language=lv}}</ref> * [[Artūrs Tomsons]] - vēstures zinātņu doktors, arheologs. == Atsauces == {{atsauces}} {{atsauces+}} == Ārējās saites == * [https://www.austrums.lv/ Oficiālā vietne] * [https://enciklopedija.lv/skirklis/134532-akad%C4%93misk%C4%81-vien%C4%ABba-%E2%80%9CAustrums%E2%80%9D Šķirklis Nacionālajā enciklopēdijā] {{Organizācija-aizmetnis}} {{Studentu organizācijas Latvijā}} [[Kategorija:Studentu organizācijas]] b1wp0td79g9hir8xkgjcbqa3nbj019u 4505986 4505983 2026-08-12T10:59:21Z Ivario 51458 /* Ievērojami Austrumieši */ 4505986 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|organizāciju|Austrums|Austrums}} {{infokaste+}} {| class="infobox" style="font-size: 85%;" |+ '''Akadēmiskā vienība "Austrums"''' |- | colspan="3" align="center" | [[Attēls:Austruma logo.jpg|200px]] |- ! style="background: #b0c4de; text-align: center" colspan="3" | Pamatinformācija |- |'''Dibināšanas datums''' |colspan="2"|{{dat|1883|10|31}} |- |'''Dibināšanas vieta''' |colspan="2"|[[Kuzņeckij most (iela)|Kuzņeckij most]] 7/9, [[Maskava]],<br />[[Krievijas Impērija]]<br />{{coord|55|45|42.42|N|37|37|11.22|E|}} |- |'''Dibinātājs''' |colspan="2"|[[Jānis Čakste]] |- |'''Agrākie nosaukumi''' |colspan="2"|Studentu lasāmie vakari,<br />Fraternitas Moscoviensis,<br />Oriens |- |'''Mērķis''' |colspan="2"| A/v Austrums mērķis ir apvienot<br />latviešu studentus, rūpēties par<br />viņu pasaules uzskatu izveidi,<br />sekmēt biedru attīstību par<br />pilnvērtīgām personībām un rosināt<br />viņus sagatavoties darbam<br />Latvijas un latviešu labā |- |'''Pamatprincipi''' |colspan="2"|''Akadēmiskums''<br />''Latviskums''<br />''Valstiskums''<br />''Demokrātija''<br />''Draudzība''<br />''Ētika'' |- |'''Simboli''' |colspan="2"|[[karogs]], [[himna]], [[nozīme]], [[cepure]] |- |'''Krāsas''' |colspan="2"|{{Color box|#FFFFF0}} krējumbalta un {{Color box|#C40000}} ķiršsarkana {{Color box|#C0C0C0}} sudrabs un {{Color box|#FFBF00}} dzintars |- |'''Puķe''' |colspan="2"|Balta neļķe |- |'''Iekšējā avīze''' |colspan="2"|Austruma Gaita |- |'''Ārvalstu kopas''' |colspan="2"|{{USA}},<br />{{CAN}} |- |'''Austruma nams''' |colspan="2"|[[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] 123, [[Rīga]], [[Latvija]]<br />{{coord|56|56|53.90|N|24|8|26.84|E|}} |- |'''Mājas lapa''' |colspan="2"|{{URL|www.austrums.lv}} |} '''Akadēmiskā vienība "Austrums"''' ir latviešu akadēmiska mūža organizācija, kas vieno sabiedriskus studentus un augstskolu pabeigušos biedrus. Vienības pirmssākumi meklējami Maskavā, kur pēc [[Krišjānis Valdemārs|Krišjāņa Valdemāra]] ierosmes 1870. gada 20. oktobrī tika uzsākta [[Maskavas latviešu lasāmie vakari|Maskavas latviešu lasāmo vakaru]] tradīcija. [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidenti]] [[Jānis Čakste]] un [[Gustavs Zemgals]], [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs|Latvijas Kara ministrs]] [[Jānis Ducens]], [[Latvijas Centrālā Padome|Latvijas Centrālās Padomes]] priekšsēdētājs [[Konstantīns Čakste]] ir tikai daži no zināmākajiem akadēmiskās vienības biedriem. == Vēsture == === Maskavas periods (1883—1918) === Akadēmiskās vienības “Austrums” pirmssākumi meklējami 1860. gados — latviešu [[Pirmā atmoda|Pirmās atmodas]] laikā Maskavā, kad tur sāka darboties latviešu studentu pulciņš. Pēc [[Krišjānis Valdemārs|Krišjāņa Valdemāra]] ierosinājuma Maskavas latviešu inteliģence 1870. gada 20. oktobrī nodibināja [[Maskavas latviešu lasāmie vakari|Maskavas latviešu lasāmos vakarus]] (sanāksmes, kurās diskutēja un lasīja referātus). [[Fricis Brīvzemnieks|Friča Brīvzemnieka]] vadītajos vakaros sanāca Maskavas latviešu inteliģence ([[Krišjānis Kalniņš]], [[Krišjānis Barons]], Krišjānis Valdemārs u.c.) un gandrīz visi latviešu studenti. Ar laiku starp "vakaru" vadītāju Frici Brīvzemnieku un studentiem radās vairākas nesaskaņas. Kopā ar 15 domubiedriem [[Jānis Čakste]] 1883. gada 19. oktobrī (31. oktobrī pēc [[Gregora kalendārs|jaunā stila]]) “Tatāru viesnīcā” (mūsdienās uz [[Kuzņeckij most (iela)|Kuzņeckij most]] 7/9, ieeja no [[Negļinnaja iela]]s) sarīkoja mielastu, lai atzīmētu Maskavas latviešu studentu “Vakaru” nodibināšanu. Turpmāk laika gaitā organizācijas nosaukums vairākkārt mainījās, bet “Austrums” savu pastāvēšanas laiku skaita no 1883. gada 31. oktobra. Sanāksmes bija organizācijas iekšējās dzīves galvenais saturs un sevišķa vērība tajās tika veltīta referātiem un brīvai diskusijai par dažādiem tematiem. Studentu organizācijas galvenais uzdevums bija — ar latviešu valodas, literatūras un vēstures studijām, kā arī ar savstarpējo sadarbību un kontaktiem un ar Maskavas latviešu kopienu uzturēt nacionālo apziņu un modināt to tajos studentos, kuriem krievu vidusskola un audzināšana bērnībā bija to nomākušas. 1902. gada 4. janvārī organizācija, kas veidoja Maskavas latviešu studentu lasāmos vakarus, nolēma pārveidoties par studentu biedrību "Fraternitas Moscoviensis". Daļa biedru organizāciju vēlējās pārveidot par korporāciju un 1912. gada 17. februārī no organizācijas izstājās 6 biedri, kas nodibināja korporāciju “Fraternitas Moscoviensis” (vēlākā “[[Fraternitas Lettica]]”). Tādējādi Maskavā bija divas latviešu studentu organizācijas ar vienu un to pašu nosaukumu: studentu novadniecība “Fraternitas Moscoviensis” un studentu korporācija “Fraternitas Moscoviensis”. Tā kā atcelt Krievijas izglītības ministrijas akceptēto jaunās korporācijas līdzpaņemto nosaukumu nebija iespējams, tad organizācijai nācās no sava vecā nosaukuma atsacīties. Novadniecības statusā palikušie biedri (nospiedošais vairākums) 1914. gadā pārdēvēja studentu novadniecību "Fraternitas Moscoviensis" par biedrību "Oriens".<!-- Vārds "orient" ir izveidojies no latīņu valodas vārda "orien" (austrumi). Arī viņu mājas lapā https://austrums.lv/par-mums/vesture#oriens minēts šāds nosaukums.--> Svinīgā studentu biedrības "Oriens" atklāšana notika 1916. gada 14. maijā. Lielos vilcienos kara gados “Austruma” dzīve bija klusa. "Austruma" biedri diskutēja par karu un Krievijas valsts iekšējām problēmām un starptautiskiem notikumiem. Bieži tika referēts un debatēts par jautājumiem, kas saistīti ar Latviju. 1918. gads bija pēdējais “Austruma” akadēmiskais gads Krievijā. Pēdējā biedrības sēde Maskavā notika 1918. gada pavasarī. === Latvijas neatkarības periods (1918—1940) === Austrumieši stāvēja klāt pašiem pirmajiem Latvijas valsts tapšanas brīžiem. 1918. gada 17. novembrī tika izveidots astoņu latviešu politisko partiju pārstāvju sastādīts pārstāvniecības orgāns — [[Latvijas Tautas padome]] (TP). Šajā dienā pirmajā sēdē par TP priekšsēdētāju ievēlēja austrumieti Jāni Čaksti. Par viņa otro biedru kļuva vēlākais austrumietis [[Gustavs Zemgals]]. Tieši šī padome 1918. gada 18. novembrī proklamēja Latvijas Republiku. Arī vēlāk austrumieši stāvēja blakus Latvijas valsts tapšanai — piecdesmit astoņi “Austruma” biedri 1918.-1920. gadā piedalījās [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas brīvības cīņās]], seši ([[Kārlis Brants]], [[Aleksandrs Kociņš]], [[Verners Tepfers]], [[Rūdolfs Markus]]s, [[Kārlis Podnieks]], [[Visvaldis Jankavs]]) bija [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa]] kavalieri. Nebija tādu toreizējo karaspēka vienību, kuru rindās nebūtu gājuši austrumieši. Pēc kara beigām iestājās valsts ikdienas dzīves atjaunošanas laiks. Arī "Oriens" aktīvi vērsās pie darbības atjaunošanas. 1920. gada 20. oktobrī notika “Austruma (Oriens)” pilnsapulce, kuras laikā organizācijas nosaukums tika nomainīts uz "Austrums". Turpmākajos gados "Austrums" strauji auga un 1925. gadā jau bija sasniedzis ļoti ievērojamu biedru skaitu. Akadēmisko izglītošanos un uzstāšanos veica galvenokārt vecbiedri un kandidāti, bet aktīvo biedru vidū arvien lielāka ietekme bija jaunākajai paaudzei. Tajā laikā korporāciju piekritēju skaits Rīgas studentu vidū strauji auga un “Austruma” popularitāte mazinājās. 1925.-1926. gadā “Austruma” iekšējā darbībā parādījās nesaskaņas. Bija biedri,kuri organizāciju vēlējā paturēt tādu kā tā bija, bet bija arī daļa, kura vēlējās to pārveidot par korporāciju. Pēc tam, kad "Austruma" Internā tiesa 28. oktobrī 6 biedriem, kuri vēlējās organizāciju pārveidot par korporāciju, pasludināja spriedumu — izslēgšanu. Ar viņiem turpmāk solidarizējās vēl vairāki desmiti piekritēju. Tādējādi līdz 1926. gada beigām no “Austruma” izstājās pavisam 45 aktīvie biedri. Lielākā daļa aizgājušo nodibināja korporāciju [[Fraternitas Livonica]], bet daži tiem tomēr nepievienojās. Tādējādi “Austruma” vēsturē divas reizes ir notikuši mēģinājumi pārvērst “Austrumu” par korporāciju, par ko liecina divi nolūzuši zari “Austruma” ozola simbolā. Daļa no aizgājušo tobrīd uzstādītām prasībām un ierosinājumiem vēlāk tika pieņemtas un ieviestas “Austruma” dzīvē. Pēc krīzes “Austruma” dzīvē iestājās jauns konstruktīva darba posms. Šinī laikā “Austruma” saime pārcēlās savā namā Ģertrūdes ielā 123 Rīgā. Pārbūvētās telpas iesvētīja 1926. gada 5. decembrī. Tika pieņemta simbolika: karogs, cepures un nozīmes. [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] autoritārā režīma gados [[Latvijas Universitāte]]s vadības attieksme pret “Austrumu” nebija tik labvēlīga kā agrāk. Arī paši austrumieši nebija sajūsmā par autoritāro režīmu, jo bija audzināti kā demokrātiskas parlamentāras iekārtas piekritēji un paši bija piedalījušies tās veidošanā. Tomēr laikā līdz 1940. gada vasarai “Austruma” darbība kā iekšējā dzīvē, tā arī “uz āru” sekmīgi turpinājās ar jauniem ierosinājumiem un panākumiem. Papildus referātiem, darba sēdēm, gada svētkiem un citām formālām darbībām “Austruma” sadzīve bija daudzpusīga un intensīva. Notika literārie un sabiedriskie vakari, karnevāli, sporta pasākumi. Jauniešiem un saviešiem piešķīra vecbiedru Jāņa Čakstes un [[Alfrēds Strausmanis|Alfrēda Strausmaņa]] vārdos nosauktas stipendijas. === Okupācijas periods (1940—1990) === ==== 1. padomju un vācu okupācija (1940—1945) ==== Otrā pasaules kara sākumā 1940. gada 17. jūnijā [[Sarkanā armija]] [[Latvijas okupācija (1940)|pilnībā okupēja Latviju]]. Pirmais demokrātisko latviešu darbinieku mēģinājums atjaunot demokrātisku iekārtu Latvijā, izmantojot izsludinātās [[Tautas Saeima]]s vēlēšanas 1940. gada jūlijā, bija Demokrātisko latviešu vēlētāju bloka izveidošana. Tomēr jau pēc dažām dienām bloka kandidātu sarakstu aizliedza. Blokā darbojās austrumieši: LU profesors [[Konstantīns Čakste]], senators [[Mintauts Čakste]], advokāts [[Jānis Breikšs (politiķis)|Jānis Breikšs]]. Vēlāk grupai pievienojās arī agrākais [[Latvijas Republikas tieslietu ministrs|tieslietu ministrs]] [[Vilis Holcmanis]] un R. Kronbergs. [[Kirhenšteina valdība|Padomju marionešu valdība]] 1940. gada 13. jūlijā slēdza 68 studentu korporācijas, biedrības, kā arī to filistru un vecbiedru organizācijas. Pēc [[Andrejs Višinskis|Andreja Višinska]] rīkojuma ieceltais [[LU rektors]] [[Jānis Paškēvičs]] 1940. gada 28. augustā izdeva pavēli par visu studentu organizāciju likvidāciju līdz 8. septembrim. 1940. gada vasaras nogalē “Austrumu” slēdza. 1940. gada 31. oktobrī “Austruma” legālā darbība tika pārtraukta, iestājās “Austruma” darbības pagrīdes periods. Okupācijas laikā austrumieši slepus satikās Rīgā, Jelgavā, Jūrmalā. Daudzi pazaudēja darbu jau drīz pēc padomju varas nodibināšanās un atradās bezizejas stāvoklī. Citi austrumieši organizēja viņiem izdzīvošanas pabalstu. Daži austrumieši jau pazuda “bez vēsts” pirms 1941. gada 14. jūnija. Šajā dienā padomju valsts drošības iestādes aizveda uz Sibīriju 29 austrumiešus, no viņiem tikai 4 izdevās izsūtījumu pārdzīvot. 1941. gada vasaras sākumā [[Latvijas vācu okupācijas hronoloģija 1941. gadā|Latviju okupēja Vācijas karaspēks]]. Padomju okupācijas laikā slēgto studentu organizāciju nelegālais stāvoklis nemainījās arī [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|vācu okupācijas]] laikā. Oficiāli vācu okupācijas vara neatļāva akadēmisko mūža organizāciju darbības atjaunošanu Latvijā, taču nelika šķēršļus to pusoficiālai darbībai. “Vācu laikā” austrumieši sāka darboties plašāk nekā padomju okupācijas periodā, lai gan turpināja būt nelegāla organizācija. Regulāras slepenas sanāksmes notika Rīgā, Jelgavā un Jūrmalā, tika uzņemti jauni biedri, atzīmēti gadasvētki, darbību vadīja slepena austrumiešu padome prof. Konstantīna Čakstes vadībā. Viņa vadībā tika izveidots arī palīdzības tīkls aizvesto austrumiešu ģimenēm. Bija patrioti, kuri saskatīja politisku tuvredzību kaut īslaicīgā sadarbībā ar jebkuru no svešajām varām. Viņi pretojās abiem totalitārajiem režīmiem, pauda nesamierināmību ar tiem gan morāli, gan politiski. Konstantīns Čakste arī vācu okupācijas sākuma posmā uzsāka aktīvu darbību politiskā pretestības kustībā kopā ar grupu austrumiešu ([[Leonīds Siliņš|Leonīdu Siliņu]], S. Silarāju, R. Dzirni, J. Stabulnieku, J. Straubergu u. c. — kopumā vairāk nekā 20 cilvēkiem), kuri bija uzsākuši pagrīdes darbību jau padomju okupācijas “Baigajā gadā”. No šīs grupas turpmāk izveidojās nozīmīga pretestības kustība — [[Latvijas Centrālā Padome]] (LCP). Darbība LCP bija nozīmīgākais nacionāli patriotiskais daudzu “Austruma” biedru ieguldījums Otrā pasaules kara gados un nozīmīgs laikmets “Austruma” vēsturē. ==== Austrums trimdā (1945—1989) ==== “Austrums” trimdā sāka darboties jau 1945. gadā [[Zviedrija|Zviedrijā]]. Sakarā ar pēckara emigrāciju no Vācijas (politisko bēgļu nometnēs Rietumvācijā patvērumu atradās ap 100 austrumiešu) vēlāk austrumieši izklīda pa pasauli, un kopas nodibinājās arī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un [[Austrālija|Austrālijā]], dažu draugu liela neformāla kopa bija arī [[Rietumvācija|VFR]]. Katra kopa pastāvēja kā atsevišķa vienība ar savu vēlēto valdi, kas vadīja kopas dzīvi pēc “Austruma” principiem, uzturēja sakarus ar citām kopām un uzņēma savās kopās jaunus biedrus. Vienkopus kādās pilsētās vai apvidos dzīvojošie austrumieši nereti darbojās vietējās austrumiešu saimēs. Tādas nodibinājās [[Stokholma|Stokholmā]], [[Toronto]], [[Melburna|Melburnā]], [[Bostona|Bostonā]], [[Klīvlenda|Klīvlendā]], [[Takoma|Takomā]], [[Kolorādospringsa|Kolorādospringsā]], [[Kalamazoo|Kalamazū]], [[Detroita|Detroitā]]. “Austrumam” aktīvi darbojoties, uzņēma jaunus biedrus un no sākotnējā 130 draugu skaita 1945. gadā tas dubultojās līdz apmēram 250 draugiem 1973. gadā. ==== Austrums okupētajā Latvijā (1945—1989) ==== No 1945. līdz 1989. gadam austrumieši Latvijā turpināja satikties neformāli, pagrīdes apstākļos, viens otram izpalīdzot, tā turpinot “Austrumā” noslēgto mūža draudzību. Šādas satikšanās tika organizētas Ē. Berzinska koncertos un pēc tiem rīkotajos tējas vakaros, vb. A. Rogaļa mājā Rīgā vai vb. V. Šīrona lauku mājās “Suitiņi”. Pēdējā minētā satikšanās vieta bija īpaši populāra, jo māja atradās tālu no kaimiņiem un satikties varēja relatīvi droši. Tur austrumieši 1960. gadu vasarās sanāca kuplā skaitā, pat pulcējot ap 40 dalībnieku „ģimenes” kārtībā. Tomēr līdz 1980. gadu vidum bija palikuši vairs tikai 15 draugi. Lai arī sanāksmēs tika runāts par Latvijas stāvokļa iespējamām izmaiņām, kontaktiem ar austrumiešiem ārzemēs, doma par “Austruma” darbības atjaunošanu vai kādu jaunu biedru uzņemšanu palika neīstenota. Iniciatīva par “Austruma” atjaunošanu un jaunu biedru uzņemšanu Latvijā nāca no austrumiešiem ārzemēs, kuru pārstāvji vairākkārt apmeklēja Latviju, piedalījās austrumiešu sanāksmēs un mudināja tos atkal iesākt aktīvu darbību. Atmodas gados ideja lēnām nobrieda. J. Kalniņš (Kanāda) 1989. gada 16. jūlijā piedalījās neoficiālā apspriedē Rīgā, Ausmas ielā 2, kurā draugi vienojās, ka “Austruma” darbība Latvijā ir jāatjauno. Oficiāli pirmā atjaunošanas sanāksme notika 1989. gada 9. septembrī “Suitiņos”. === Austrums pēc darbības atjaunošanas Latvijā === Jaunus biedrus studentus aktīvāk sāka uzņemt tikai 1989. gada rudenī. Pirmās austrumiešu regulārās satikšanās vietas bija Latvijas Arhitektu savienības pagraba telpas Torņa ielā 11, Kultūras Fonda telpas bijušajā Morberga namā Basteja bulvārī 12 un īsu laiku — [[Mazā Pils iela (Rīga)|Mazajā Pils ielā]] 17/19. Viesu vakari un svinības notika Arhitektu namā vai dažkārt Kultūras fonda vasarnīcā Jūrmalā. Aktīvi darbojoties, Austrums atguva arī savu vēsturisko mītni Ģertrūdes ielā 123, uz kuru pilnībā pārnāca 1996. gada decembrī. 1993. gada 30. oktobrī “Austrums” pieteica savu atjaunošanos, publiski svinot savu 110 gadu jubileju ar svinīgu aktu un balli [[Rīgas Latviešu biedrība|Rīgas Latviešu biedrībā]], uz kuru ieradās arī LR Valsts prezidents [[Guntis Ulmanis]]. Kopš tā laika “Austrums” ir savu darbību izvērsis pilnībā. Katru nedēļu notiek sanāksmes ar referātiem, turpinot “lasāmo vakaru” tradīciju. Tiek uzņemti studenti un vecbiedru kandidāti. Arī pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas joprojām aktīvi turpina darboties “Austruma” kopas Kanādā un ASV. === Ievērojami Austrumieši === * [[Jānis Čakste]] — 1. [[Latvijas Valsts prezidents]] * [[Gustavs Zemgals]] — 2. [[Latvijas Valsts prezidents]] * [[Tomass Hendriks Ilvess]] — [[Igaunijas prezidents]], a/v Austrums goda biedrs * [[Konstantīns Čakste]] — [[Latvijas Centrālā padome|Latvijas Centrālās Padomes]] priekšsēdētājs (1943—1944) * [[Jānis Ducens]] — [[Latvijas Republikas apsardzības ministru uzskaitījums|Latvijas apsardzības ministrs]] (1923–1924), Kaŗa virsprokurors (1921–1922) * [[Hermanis Apsītis]] – jurists, [[Latvijas Republikas tieslietu ministru uzskaitījums|Latvijas tieslietu ministrs]] (1934–1940)<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=Akadēmiskā Vienība Austrums 125 gados : (1883-2008).|url=https://www.worldcat.org/oclc/796202402|publisher=Autorizd|date=2011|location=Riga|isbn=9984679810|oclc=796202402|last=Austrums.|year=2011|pages=121}}</ref> * [[Kornēlijs Veidnieks]] – jurists, Latvijas iekšlietu ministrs (1939–1940)<ref name=":0" /> * [[Kārlis Brants]] — [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa]] III šķiras kavalieris * [[Aleksandrs Kociņš]] — [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa]] III šķiras kavalieris * [[Verners Tepfers]] — [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] ģenerālis, [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa]] III šķiras kavalieris, [[Latvijas Centrālā padome|Latvijas Centrālās Padomes]] priekšsēdētājs (1944—1946) * [[Rūdolfs Markuss]] — [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa]] III šķiras kavalieris * [[Kārlis Podnieks (1898)|Kārlis Podnieks]] — būvinženieris, Neatkarības kara dalībnieks (1898–1942) * [[Visvaldis Jankavs]] — [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa]] III šķiras kavalieris * [[Jūlijs Feldmanis]] — Latvijas pastāvīgais delegāts pie [[Tautu Savienība]]s Ženēvā (1930) un sūtnis Šveicē (1932–1940), Dānijā (1939–1940) un ASV (1948–1953) * [[Rihards Bērziņš]] – pirmais Latvijas valsts ziņu aģentūras [[LETA]] vadītājs * [[Kārlis Benze]] – [[Latvijas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces]] deputāts, ekonomists * [[Juris Upatnieks]] — fiziķis, viens no [[Hologramma|hologrammu]] pirmatklājējiem * [[Pauls Aldiņš]] — infektologs, savu dzīvi veltījis [[HIV/AIDS]] un [[COVID-19]] pandēmiju iegrožošanai * [[Auseklis Veģis]] – biologs, augu fiziologs, LU un Upsālas universitātes docents. * [[Kārlis Strēlis]] – basketbolists, Saeimas un [[Rīgas dome]]s deputāts<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/velesanas2020/partiju-saraksts/partija-gods-kalpot-rigai/587-karlis-strelis|title=Kārlis Strēlis - Partija "Gods kalpot Rīgai" / Rīgas domes vēlēšanas|website=www.lsm.lv|access-date=2023-12-15|language=lv}}</ref> * [[Ainārs Dimants]] – profesors, žurnālists, mediju pētnieks un sabiedriskais darbinieks * [[Pēteris Stradiņš]] – sirds ķirurgs, [[Rīgas Stradiņa universitāte]]s Ķirurģijas katedras profesors<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/cilvekstasti/nedelas-nogale-atvadisies-no-infektologa-paula-aldina.a387671/|title=Nedēļas nogalē atvadīsies no infektologa Paula Aldiņa|website=[[lsm.lv]]|access-date=2024-03-16|date=2021-01-04|language=lv}}</ref> * [[Viesturs Kleinbergs]] – politiķis, Rīgas domes priekšsēdētājs (2025–)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.gov.lv/dati/dataset/c5cc30b1-0dce-403b-a0b2-370defe4de6d/resource/bde3f657-959d-4bd3-9c52-fdb1539f1a40/download/candidates.json|title=data.gov.lv}}</ref> * [[Andrievs Eiche]] (Eihe) – zinātnieks, ģenētiķis, ilggadējs Latviešu akadēmiskās organizācijas Zviedrijā vadītājs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ir.lv/2014/05/12/zinatnieks-eiche-80-gadu-jubileja-davina-stipendiju/|title=Zinātnieks Eiche 80 gadu jubilejā dāvina stipendiju • IR.lv|website=ir.lv|access-date=2024-03-16}}</ref> * [[Vilhelms Eiche]] (Eihe) – meža ģenētiķis un selekcionārs, meža tipologs un meža ģeogrāfs statistiķis Latvijā un Zviedrijā, Andrieva Eihes tēvs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/250647-Vilhelms-Eihe|title=VILHELMS EIHE {{!}} Atbild Nacionālā enciklopēdija|website=[[Nacionālā enciklopēdija]]}}</ref> * [[Rihards Treijs]] – vēsturnieks, žurnālists, LU profesors * [[Jānis Pleps]] – jurists, [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātes]] Juridiskās fakultātes asociētais profesors * [[Andrejs Holcmanis]] - arhitekts un pieminekļu aizsardzības nozares speciālists. * [[Andris Anspoks]] – fizikas zinātņu doktors, [[Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts|Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta]] direktors, [[Latvijas Zinātņu akadēmija|Latvijas Zinātņu akadēmijas]] īstenais loceklis<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.austrums.lv/photo-old?skatit_gal=2210&bijusi_lapa=/photo-old|title=Priekšlasījums par nanotehnoloģijām (2010)|website=www.austrums.lv|access-date=2025-11-23}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lu.lv/par-mums/lu-mediji/zinas/zina/t/106396/?fbclid=IwY2xjawOQBL9leHRuA2FlbQIxMQBzcnRjBmFwcF9pZAwzNTA2ODU1MzE3MjgAAR5Wes0XBW_aUSRf_DI19gXKiCsYqBd7wA12YZIdC4CsyOFHcC37EbaxAvWg9g_aem_0NCcF01GODQm41q8p6dAPg|title=Latvijas Zinātņu akadēmijas 2025. gada jauno locekļu vēlēšanu rezultāti|website=www.lu.lv|access-date=2025-11-23|date=2025-11-21|language=lv}}</ref> * [[Artūrs Tomsons]] - vēstures zinātņu doktors, arheologs. == Atsauces == {{atsauces}} {{atsauces+}} == Ārējās saites == * [https://www.austrums.lv/ Oficiālā vietne] * [https://enciklopedija.lv/skirklis/134532-akad%C4%93misk%C4%81-vien%C4%ABba-%E2%80%9CAustrums%E2%80%9D Šķirklis Nacionālajā enciklopēdijā] {{Organizācija-aizmetnis}} {{Studentu organizācijas Latvijā}} [[Kategorija:Studentu organizācijas]] tsmmflm7vp1486gzokmxldhc3a7l6de 0 134182 4505810 4258047 2026-08-11T17:47:54Z Asignotac 109310 Informācija par autoceļa satiksmi un nākotni un papildu vēstures informācija 4505810 wikitext text/x-wiki {{Latvijas P ceļa infokaste | numurs = 75 | nosaukums = Jēkabpils—Lietuvas robeža (Nereta) | karte = Road P75 Latvia.svg | leģenda = | garums = 60,5 | ārpus_pilsētas = 53,2 | ceļš_pilsētā = 6,9 | sakrīt = 0,4 | segums = asfalts, divkārtu virsma | reģions = [[Sēlija]] | attēls = Starp Loni un Viesiti.JPG | paraksts = Autoceļš P75 pirms atjaunošanas (2010) }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Jēkabpils]] {{A ceļš|12}} }} {{Maršruta tabula/AP sakrītošs||{{A ceļš|12}} [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas iela]] 0,4 km }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{A ceļš|12}} }} {{Maršruta tabula/upe||[[Daugava]] }} {{Maršruta tabula/ielas||[[Neretas iela (Jēkabpils)|Neretas iela]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|76}} }} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Jēkabpils]] }} {{Maršruta tabula/upe||[[Ziemeļsusēja]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{pilsētas zīme}} [[Birži (Salas pagasts)|Birži]] {{P ceļš|72}} }} {{Maršruta tabula/upe||[[Podvāze]] }} {{Maršruta tabula/upe||[[Viesīte (upe)|Viesīte]] }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Viesīte]] {{V ceļš|956}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Eķengrāve]] }} {{Maršruta tabula/ciems zils||[[Lone]] }} {{Maršruta tabula/upe||[[Dūņupe (Dienvidsusējas pieteka)|Dūņupe]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Nereta]] {{P ceļš|73}} }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Nereta]] }} {{Maršruta tabula/upe||[[Dienvidsusēja]] }} {{Maršruta tabula/ES robeža||[[Neretaslauki]] — [[Suvainišķi]] {{LTU}}; {{LTU R ceļš|3647}}}} |} |} '''P75''' autoceļš '''Jēkabpils—Lietuvas robeža (Nereta)''' ir [[Latvijas reģionālie autoceļi|Latvijas reģionālais autoceļš]], kas savieno autoceļus [[Autoceļš A6 (Latvija)|A6]] un [[Autoceļš A12 (Latvija)|A12]] [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] caur [[Viesīte|Viesīti]] un [[Nereta|Neretu]] ar [[Lietuva]]s robežu [[Neretaslauki|Neretaslaukos]].<ref>{{valsts ceļi}}</ref> Autoceļa kopgarums ir 60,7 km un tas visā garumā ir klāts ar asfaltbetona segumu. Ceļš šķērso [[Jēkabpils novads|Jēkabpils]] un [[Aizkraukles novads|Aizkraukles]] novadus. No autoceļa kopgaruma 60,7 km, 53,1 km ir valsts pārvaldībā, bet 7,6 km ir pašvaldībām piederoši posmi Jēkabpilī un Viesītē. Jēkabpilī P75 maršrutā ietilpst Kurzemes iela, Neretas iela un tilts pār Daugavu, bet Viesītē - Meža iela.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=198589|title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem|website=LIKUMI.LV|access-date=2026-08-11|language=lv}}</ref> Lietuvas pusē autoceļš turpinās pa reģionālo autoceļu Nr. 3647 Pandēle—Suvainišķi—Nereta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://2014-2020.latlit.eu/first-5-km-of-reconstructed-road-section-opened/|title=First 5 km of reconstructed road section opened|last=latlitadmin|website=2014-2020.latlit.eu|access-date=2026-08-11|language=en-US}}</ref> == Satiksme == Autoceļa satiksmes intensitāte un kravas transporta īpatsvars 2025. gadā:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-10|language=lv}}</ref> * no Jēkabpils robežas līdz Biržiem (6,0. - 15,2. km): 3,5 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 17% kravas transports * no Biržiem līdz Viesītei (15,2. - 30,4. km): 1,3 tūkstoši tr.l. diennaktī, 17% kravas transports * no Viesītes līdz Neretai (32,0. - 53,0. km): 656 tr.l. diennaktī, 20% kravas transports * no Neretas līdz Lietuvas robežai (56,2. - 60,7. km): 293 tr.l. diennaktī, 25% kravas transports == Vēsture == 20. gadsimtā mūsdienu autoceļa koridorā darbojās arī Viesītes 600 mm šaursliežu dzelzceļa tīkls. Tajā ietilpa Jēkabpils-Neretas līnija ar pieturām Jēkabpilī, Biržos, Viesītē, Lonē un Neretā. Līnijas posmi tika pakāpeniski slēgti 20. gadsimta 60. gados, bet pēdējā Viesītes tīkla daļa beidza darboties 1972. gadā. Pašreizējā autoceļa trase vietām veidota uz bijušās dzelzceļa līnijas uzbēruma un pamatiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/latvianrailwaymuseum/posts/aicin%C4%81m-atkal-doties-eksped%C4%ABcij%C4%81papildin%C4%81j%C4%81m-karti-ar-objektiem-biju%C5%A1aj%C4%81-vies%C4%ABte/1383736300239952/|title=Dzelzceļa muzejs}}</ref> 2005. gadā tika izsludināts iepirkums satiksmes nodrošināšanas pasākumiem autoceļa melnā seguma posmā pirms Viesītes (29,190. - 29,916. km). 2006. gadā līdzīgs iepirkums tika izsludināts arī sabrukuša melnā seguma posmam pie Lones (45,02. - 46,25. km).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Iepirkumi valsts un pašvaldību vajadzībām, 18.02.2005. - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2026-08-11|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Iepirkumi valsts un pašvaldību vajadzībām, 04.04.2006. - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2026-08-11|language=lv}}</ref> 2014. gadā tika izsludināts iepirkums autoceļa seguma atjaunošanai posmā no Jēkabpils robežas līdz Dolomītas apkārtnei (5,84. - 11,36. km).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/iepirkumi/iepirkumi/lapa/118/|title=Valsts reģionālā autoceļa P75 Jēkabpils – Lietuvas robeža (Nereta) posma 5,840-11,360 km segas atjaunošana}}</ref> 2018. gadā Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības projektā "EASYCROSSING" tika atjaunots autoceļa posms no Neretas līdz Lietuvas robežai (56,09. - 60,50. km), kā arī autoceļa V961 posms pie Neretas. Iepriekšējam grants segumam tika izbūvēta šķembu izlīdzinošā kārta un melnais segums ar virsmas apstrādes tehnoloģiju. Tika iztīrīta nodalījuma josla, atjaunota ūdens novade, izrakti grāvji un izbūvētas vienpadsmit caurtekas. Darbus veica CBF SIA "Binders", projekta kopējām izmaksām sasniedzot 1,452 miljoniem eiro (ar PVN). Līdz ar projekta pabeigšanu, visa autoceļa P75 trase bija klāta ar melno segumu - asfaltbetona vai divkārtu virsmas segumu. 2019. gada pavasarī garantijas ietvaros atsevišķos autoceļa posmos tika veikta defektu labošana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/nereta-atklaj-cela-posmu-kas-sakartots-latvijas-un-lietuvas-celu-administraciju-sadarbibas-projekta-ietvaros/|title=Neretā atklāj ceļa posmu, kas sakārtots Latvijas un Lietuvas ceļu administrāciju sadarbības projekta ietvaros}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/uz-autoceliem-pie-neretas-labo-buvdarbu-defektus/|title=Uz autoceļiem pie Neretas labo būvdarbu defektus - Latvijas Valsts ceļi|work=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-08-11|date=2019-07-18|last=Jevgenijs|language=lv-LV}}</ref> 2020. gada augustā tika uzsākta autoceļa pārbūve posmā no Dolomītas līdz Biržiem (11,54 - 17,00. km). Tika pilnībā nomainīta ceļa segas konstrukcija un ieklātas divas jaunas asfaltbetona kārtas. Darbu ietvaros tika pārbūvēts tilts pār Ziemeļsusēju, atjaunots tilts pār Podvāzi un labiekārtotas sabiedriskā transporta pieturvietas. Būvdarbus veica SIA "Saldus ceļinieks" par līgumcenu 6,5 miljonu eiro apmērā (ar PVN), ko finansēja no valsts budžeta līdzekļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jekabpils.lv/lv/jaunums/uz-regionala-autocela-no-viesites-lidz-lonei-sak-atjaunot-segumu-vel-divos-posmos-no-dolomitas-lidz-viesitei-turpinas-agrak-uzsaktie-darbi|title=Uz reģionālā autoceļa no Viesītes līdz Lonei sāk atjaunot segumu, vēl divos posmos no Dolomītas līdz Viesītei turpinās agrāk uzsāktie darbi {{!}} Jekabpils novada pašvaldība|website=www.jekabpils.lv|access-date=2026-08-11|language=lv}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |title=Pie Jēkabpils pārbūvēs reģionālo ceļu |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pie-jekabpils-parbuves-regionalo-celu.a371339/ |accessdate={{dat|2020|8|29||bez}} |publisher=[[lsm.lv]] |date={{dat|2020|8|21||bez}}}}</ref> 2021. gadā tika atjaunots autoceļa asfaltbetona segums posmā no Biržu kapiem līdz Viesītei (17,00. - 30,441. km). Tika frēzēta asfaltbetona izlīdzinošā kārta, labots ceļa profils un ieklāta jauna asfaltbetona dilumkārta, kā arī veikta grāvju tīrīšana un caurteku un ceļazīmju nomaiņa. Būvdarbus veica SIA "VIA" par līgumcenu 1,719 miljoni eiro, ko finansēja no valsts budžeta līdzekļu programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/sogad-planotie-lielakie-valsts-autocelu-remontdarbi-zemgales-planosanas-regiona-2/|title=Šogad plānotie valsts autoceļu remontdarbi Zemgales plānošanas reģionā - Latvijas Valsts ceļi|work=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-08-11|date=2021-03-25|last=Pankovska|first=Elīna|language=lv-LV}}</ref> 2021. gadā tika atjaunots arī autoceļa segums no Viesītes līdz Lonei (32,01. - 46,43. km). Tika veikta izlīdzinošā frēzēšana, laboti iesēdumi un ceļa profils, ieklāta jauna asfaltbetona dilumkārta un atjaunota sabiedriskā transporta pieturvieta. Būvdarbus veica SIA "Saldus ceļinieks" par līgumcenu 1,981 miljoni eiro, ko finansēja no valsts budžeta līdzekļiem, saistībā ar finansējumu administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jekabpils.lv/lv/jaunums/uz-regionala-autocela-no-viesites-lidz-lonei-sak-atjaunot-segumu-vel-divos-posmos-no-dolomitas-lidz-viesitei-turpinas-agrak-uzsaktie-darbi|title=Uz reģionālā autoceļa no Viesītes līdz Lonei sāk atjaunot segumu, vēl divos posmos no Dolomītas līdz Viesītei turpinās agrāk uzsāktie darbi {{!}} Jekabpils novada pašvaldība|website=www.jekabpils.lv|access-date=2026-08-11|language=lv}}</ref> == Nākotne == Nākotnē tiek plānots veikt autoceļa pārbūvi posmā no Lones līdz Neretai (46,43. - 56,313. km). Projektā ietilpst autoceļa pārbūve 9,9 km garumā, kā arī Dzirnavu kanāla būves un Dienvidsusējas tilta atjaunošana. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bis.gov.lv/bisp/lv/planned_constructions/416470|title=Plānotie būvdarbi|website=bis.gov.lv|access-date=2026-08-11}}</ref> Jēkabpils novada attīstības programmas investīciju plānā 2021.-2027. gadam ir iekļauta iecere izbūvēt gājēju un velobraucēju ceļu gar P75 no Jēkabpils līdz Biržu ciemam. Iecere ietilpst plašākā novada mikromobilitātes infrastruktūras programmā, kurai norādīts kopējais finansējums 4 miljoni eiro - 600 tūkstoši eiro pašvaldības līdzfinansējuma un 3,4 miljoni eiro no citiem avotiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jekabpils.lv/lv/media/41387/download?attachment=|title=Jēkabpils novada attīstības programmas 2021. - 2027. gadam investīciju plāns}}</ref> == Apdzīvotas vietas pie autoceļa == * [[Jēkabpils]] * [[Birži (Salas pagasts)|Birži]] * [[Viesīte]] * [[Eķengrāve]] * [[Lone]] * [[Nereta]] == Attēlu galerija == <gallery widths="100px" heights="70px" perrow="5"> Attēls:P75 pie Jēkabpils.jpg‎ |<center><small>Ceļš P75 starp Jēkabpili un Biržiem</small></center> Attēls:tilts pari Ziemelsusejai.JPG‎ |<center><small>Tilts pāri Ziemeļsusējai</small></center> Attēls:P75 birzi.JPG‎ |<center><small>Ceļš P75 Biržos</small></center> Attēls:pagriziens uz Aknisti.JPG|<center><small>Pagrieziens uz Ilūksti Biržos</small></center> Attēls:p75 podvaze.JPG |<center><small>Tilts pāri Podvāzei</small></center> Attēls:p75 starp Birziem un Viesiti.JPG |<center><small>Ceļš P75 starp Biržiem un Viesīti</small></center> Attēls:p75 starp birziem un viesiti2.JPG |<center><small>Ceļš P75 starp Biržiem un Viesīti</small></center> Attēls:p75 Viesite.JPG |<center><small>Ceļš P75 Viesītē</small></center> Attēls:P75 Ekengrave.JPG |<center><small>Ceļš P75 pie Eķengrāves</small></center> Attēls:visdarbi.JPG |<center><small>Autobusu pietura "Visdarbi" starp Loni un Neretu</small></center> Attēls:dus Viesite.JPG |<center><small>DUS Viesītē</small></center> Attēls:starp Loni un Viesiti.JPG |<center><small>Starp Loni un Viesīti</small></center> Attēls:pagrieziens uz Zalvi.JPG |<center><small>Pagrieziens uz Zalvi</small></center> Attēls:Pierobeza p75.JPG |<center><small>Pierobeža</small></center> Attēls:krustojums nereta.JPG |<center><small>Krustojums ar Ceļu [[P73]] Neretā</small></center> Attēls:neretaslauki.JPG |<center><small>Robeža (2010)</small></center> Attēls:neretaslauki2.JPG |<center><small>Ceļš P75 Neretaslaukos (2010)</small></center> Attēls:starp neretu un neretaslaukiem.JPG |<center><small>Starp Neretu un Neretaslaukiem (2010)</small></center> </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas reģionālie autoceļi}} {{DEFAULTSORT:P075}} [[Kategorija:Valsts reģionālie autoceļi]] [[Kategorija:Autoceļi Aizkraukles novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Jēkabpils novadā]] cr73mj1hs9n92xyzt2zq6b1e4p77oi8 0 138258 4505897 4049901 2026-08-12T01:14:47Z Biafra 13794 Anna Liepiņa 4505897 wikitext text/x-wiki '''Liepiņa''' (vīriešu dzimtē [[Liepiņš]]) ir izplatīts [[latviešu valoda|latviešu]] cilmes [[uzvārds]], septītais izplatītākais sieviešu uzvārds [[Latvija|Latvijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Noskaidroti Latvijā populārākie uzvārdi |date= 2015. gada 17. jūnijs |publisher= [[Neatkarīgā Rīta Avīze]] |url= http://nra.lv/izklaide/143438-noskaidroti-latvija-popularakie-uzvardi.htm |accessdate= 2017. gada 2. marts |archiveurl= https://web.archive.org/web/20161202162449/http://nra.lv/izklaide/143438-noskaidroti-latvija-popularakie-uzvardi.htm |archivedate= {{dat|2016|12|02||bez}} }}</ref> Radies no vārda „[[liepa]]” [[pamazināmā forma|pamazināmās formas]]. Cilvēki ar šo uzvārdu: * [[Anita Liepiņa]] (1967) — vieglatlēte; * [[Anna Liepiņa]] (2007) — basketboliste; * [[Gunta Liepiņa]] (1963) — sabiedriskā darbiniece un politiķe; * [[Lidija Liepiņa]] (1891—1985) — fizikālķīmiķe; * [[Liene Liepiņa]] (1957) — sabiedriskā darbiniece un politiķe; * [[Līga Liepiņa]] (1946) — aktrise; * [[Līga Liepiņa-Kaņepe]] (1947) — mūzikas pedagoģe un komponiste; * [[Linda Liepiņa]] (1974) — uzņēmēja un politiķe; * [[Marta Ella Liepiņa|Marta Liepiņa]] (1892—1938), pieņēmusi Jevgēnijas Jegorovas vārdu, — latviešu revolucionāre, padomju arodbiedrību darbiniece; * [[Vilma Liepiņa]] (1908—1982) — aktrise. == Atsauces == {{atsauces}} {{Uzvārds}} [[Kategorija:Latviešu uzvārdi]] i2l8v6dot2rsa7i53mh9nd9biqad8bo 0 140927 4505881 4416059 2026-08-11T23:45:26Z Biafra 13794 pap. 4505881 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Vilis Daudziņš | attēls = Vilis Daudziņš.jpg | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1970|11|7}} | dz. vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = [[aktieris]] | darbības gadi = 1992—pašlaik | dzīvesbiedrs = [[Zane Daudziņa]] | spēlmaņu_nakts = * [[Gada scenogrāfs (Spēlmaņu nakts)]] ([[Spēlmaņu nakts 2000/2001|2001]]) * [[Gada aktieris (Spēlmaņu nakts)]] ([[Spēlmaņu nakts 2008/2009|2009]]; [[Spēlmaņu nakts 2017/2018|2018]]) | kristaps = [[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)]] ([[2018. gada Lielā Kristapa balva|2018]]) | apbalvojumi = [[Harija Liepiņa balva]] (2006) | dzimums = V }} '''Vilis Daudziņš''' (dzimis {{dat|1970|11|07}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[aktieris]]. Kopš 1997. gada viņš strādā [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunajā Rīgas teātrī]], iepriekš darbojies [[Daugavpils teātris|Daugavpils]] un [[Dailes teātris|Dailes teātros]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Vilis Daudziņš — lomas | publisher = [[Jaunais Rīgas teātris]] | accessdate = 2011.02.03 | url = http://www.jrt.lv/personas.php?id=25&lomas=1 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20110722162735/http://www.jrt.lv/personas.php?id=25 | archivedate = {{dat|2011|07|22||bez}} }}</ref> Vilis Daudziņš ir piedalījies vairākās spēlfilmās. 2006. gadā saņēma [[Harija Liepiņa balva|Harija Liepiņa balvu]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/theatre/lilitas-berzinas-un-harija-liepina-balvas-sanems-rezija-kalnina-un-talivaldis-lasmanis.d?id=30313267|title=Lilitas Bērziņas un Harija Liepiņa balvas saņems Rēzija Kalniņa un Tālivaldis Lasmanis|work=delfi.lv|access-date=2023-01-24|date=2010-03-03|last=www.DELFI.lv|language=lv}}</ref> 2009. gadā "[[Spēlmaņu nakts|Spēlmaņu naktī]]" viņš saņēma apbalvojumu kā [[Gada aktieris (Spēlmaņu nakts)|gada aktieris]] par lomu izrādē "Vectēvs".<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Vilis Daudziņš — apbalvojumi | publisher = [[Jaunais Rīgas teātris]] | accessdate = 2011.02.03 | url = http://www.jrt.lv/personas.php?id=25&apbalvojumi=1 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20110722162735/http://www.jrt.lv/personas.php?id=25 | archivedate = {{dat|2011|07|22||bez}} }}</ref> 2018. gadā par lomu filmā "[[Ar putām uz lūpām]]" saņēmis [[2018. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvu]] nominācijā [[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|"Labākais aktieris"]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lielaiskristaps.lv/jaunumi/pazinoti-nacionalas-kino-balvas-lielais-kristaps-laureati-67|title=Paziņoti Nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps” laureāti|publisher=lielaiskristaps.lv|accessdate={{dat|2018|11|13||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20181116084351/http://www.lielaiskristaps.lv/jaunumi/pazinoti-nacionalas-kino-balvas-lielais-kristaps-laureati-67|archivedate={{dat|2018|11|16||bez}}}}</ref> un [[Spēlmaņu nakts]] balvu nominācijā [[Gada aktieris (Spēlmaņu nakts)|"Gada aktieris"]], par lomām Jaunā Rīgas teātra izrādēs "Pēdējā Ļeņina eglīte" un "Cerību ezers aizsalis". Darbojies arī kā scenogrāfs. 2001. gadā saņēma Spēlmaņu nakts balvu kā [[Gada scenogrāfs (Spēlmaņu nakts)|gada scenogrāfs]] par lugas "Livingstouns" iestudējumu [[Latvijas Leļļu teātris|Latvijas Leļļu teātrī]]. Precējies ar aktrisi [[Zane Daudziņa|Zani Daudziņu]], ģimenē ir divi dēli — Kārlis un Matīss.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Karš, kurš bija un kura nebija | first = Zanda | last = Mālniece | publisher = Neatkarīgā Rīta Avīze | date = 2009. gada 16. janvārī | accessdate = 2011. gada 4. februārī | url = http://www.nra.lv/articles/print.htm?id=15339 }}{{Novecojusi saite}}</ref> Dzīvo Rīgā un [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Valles pagasts|Valles pagastā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bauskasdzive.lv/bauskas-dzive-plus/daudzkart-esmu-jutusies-tik-laimiga-ka-uz-paradizes-slieksna/|title=«Daudzkārt esmu jutusies tik laimīga kā uz paradīzes sliekšņa»|website=BauskasDzive.lv|access-date=2026-08-11|date=2022-04-05|language=lv}}</ref> == Filmogrāfija == {| class="wikitable" |- bgcolor="#d1e4fd" ! Gads ! Filma ! Loma |- | rowspan="2"|2007 | "[[Monotonija]]" | |- | "[[Rīgas sargi]]" | Paulis |- | 2009 | "[[Irēnas Sendleres drosmīgā sirds]]" | ''[[Gestapo]]'' virsnieks |- | 2010 | "[[Seržanta Lapiņa atgriešanās]]" | Ervīns Meijers |- | 2012 |"[[Sapņu komanda 1935]]" |[[Rihards Dekšenieks]] |- |rowspan="3"|2014 |"[[Modris (filma)|Modris]]" |(epizode) |- |"[[Cilvēks, kas izglāba pasauli]]"<br />(''The Man Who Saved the World'') | Galvenais rezolutīvā un vizuālā kanāla kontrolieris |- |"[[Segvārds Vientulis]]" |[[PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts|NKVD]] vecākais leitnants Longins Avdjukevičs |- |2015 |"[[Ausma (filma)|Ausma]]" |Jančuka tēvs |- |2017 |"[[Ar putām uz lūpām]]" |Bijušais [[Latvijas Valsts policija]]s kinologs Didzis |- | rowspan="3"|2018 |"[[Bille (filma)|Bille]]" | Billes tēva Žaņa draugs |- |"[[Saule brauca debesīs (filma)|Saule brauca debesīs]]" | (''balss'') |- |"[[Homo novus (filma)|Homo novus]]" | Bicens |- | rowspan="1"|2019 |"[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]" | Sala |- | rowspan="1"|2022 |"[[Ūdens garša]]" | Meistars |- |rowspan="2"|2024 |"[[Zeme, kas dzied]]" |[[Bernhards Dīriķis]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/52862727/screen/120049278/foto-sviniga-gaisotne-notikusi-filmas-zeme-kas-dzied-pirmizrade|title=Foto: Svinīgā gaisotnē notikusi filmas "Zeme, kas dzied" pirmizrāde|website=www.delfi.lv|access-date=2024-11-19|language=lv}}</ref> |- |"[[Marijas klusums]]" |[[Osvalds Glāznieks]] |- |2026 |"[[Tumšā robeža]]" | |} === Televīzijā === {| class="wikitable" |- bgcolor="#d1e4fd" ! Gads ! Seriāls ! Loma ! Piezīmes |- |rowspan="2"|2001 | "[[Saldā indes garša]]" |Lazdovskis | |- | "[[Дама в очках, с ружьём, в автомобиле]]"<br />(''Lēdija ar brillēm, ar ieroci, automašīnā'') |Oficiants |Krievijas mini seriāls |- | 2007 | "[[Neprāta cena]]" |Armands |Galvenā loma, 165 sērijas |- |2011 | ''[[Curiosity (seriāls)|Curiosity]]'' |Oficieris uz tilta |Sērija ''What Sank Titanic?'' Dokumentāls seriāls |- |2011 | ''[[Zabytyy]]'' |Litovičs |Galvenā loma |- |2019 | ''[[Markuss (seriāls)|Markuss]]'' |Psihiatrs Fēlikss |Ukrainas un Latvijas seriāls |- |2024 |"[[Pansija pilī (seriāls)|Pansija pilī]]" |Jānis Liepiņš | |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{aktieru ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20110722162735/http://www.jrt.lv/personas.php?id=25 Viļa Daudziņa] profils JRT mājaslapā * [https://izrades.lv/persona/vilis-daudzins-8842 Vilis Daudziņš] izrades.lv {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Daudziņš, Vilis}} [[Kategorija:1970. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Dailes teātra aktieri]] [[Kategorija:Jaunā Rīgas teātra aktieri]] [[Kategorija:Latviešu kinoaktieri]] [[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]] [[Kategorija:Latvijas kinoaktieri]] [[Kategorija:Latvijas Mūzikas akadēmijas absolventi]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Spēlmaņu nakts gada aktiera balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Lielā Kristapa balvas ieguvēji aktieri]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]] 1nm1da98xllv0evep95c02b4guza99s 4505882 4505881 2026-08-11T23:45:52Z Biafra 13794 4505882 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Vilis Daudziņš | attēls = Vilis Daudziņš.jpg | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1970|11|7}} | dz. vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = [[aktieris]] | darbības gadi = 1992—pašlaik | dzīvesbiedrs = [[Zane Daudziņa]] | spēlmaņu_nakts = * [[Gada scenogrāfs (Spēlmaņu nakts)]] ([[Spēlmaņu nakts 2000/2001|2001]]) * [[Gada aktieris (Spēlmaņu nakts)]] ([[Spēlmaņu nakts 2008/2009|2009]]; [[Spēlmaņu nakts 2017/2018|2018]]) | kristaps = [[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)]] ([[2018. gada Lielā Kristapa balva|2018]]) | apbalvojumi = [[Harija Liepiņa balva]] (2006) | dzimums = V }} '''Vilis Daudziņš''' (dzimis {{dat|1970|11|07}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[aktieris]]. Kopš 1997. gada viņš strādā [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunajā Rīgas teātrī]], iepriekš darbojies [[Daugavpils teātris|Daugavpils]] un [[Dailes teātris|Dailes teātros]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Vilis Daudziņš — lomas | publisher = [[Jaunais Rīgas teātris]] | accessdate = 2011.02.03 | url = http://www.jrt.lv/personas.php?id=25&lomas=1 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20110722162735/http://www.jrt.lv/personas.php?id=25 | archivedate = {{dat|2011|07|22||bez}} }}</ref> Vilis Daudziņš ir piedalījies vairākās spēlfilmās. 2006. gadā saņēma [[Harija Liepiņa balva|Harija Liepiņa balvu]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/theatre/lilitas-berzinas-un-harija-liepina-balvas-sanems-rezija-kalnina-un-talivaldis-lasmanis.d?id=30313267|title=Lilitas Bērziņas un Harija Liepiņa balvas saņems Rēzija Kalniņa un Tālivaldis Lasmanis|work=delfi.lv|access-date=2023-01-24|date=2010-03-03|last=www.DELFI.lv|language=lv}}</ref> 2009. gadā "[[Spēlmaņu nakts|Spēlmaņu naktī]]" viņš saņēma apbalvojumu kā [[Gada aktieris (Spēlmaņu nakts)|gada aktieris]] par lomu izrādē "Vectēvs".<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Vilis Daudziņš — apbalvojumi | publisher = [[Jaunais Rīgas teātris]] | accessdate = 2011.02.03 | url = http://www.jrt.lv/personas.php?id=25&apbalvojumi=1 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20110722162735/http://www.jrt.lv/personas.php?id=25 | archivedate = {{dat|2011|07|22||bez}} }}</ref> 2018. gadā par lomu filmā "[[Ar putām uz lūpām]]" saņēmis [[2018. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvu]] nominācijā [[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|"Labākais aktieris"]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lielaiskristaps.lv/jaunumi/pazinoti-nacionalas-kino-balvas-lielais-kristaps-laureati-67|title=Paziņoti Nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps” laureāti|publisher=lielaiskristaps.lv|accessdate={{dat|2018|11|13||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20181116084351/http://www.lielaiskristaps.lv/jaunumi/pazinoti-nacionalas-kino-balvas-lielais-kristaps-laureati-67|archivedate={{dat|2018|11|16||bez}}}}</ref> un [[Spēlmaņu nakts]] balvu nominācijā [[Gada aktieris (Spēlmaņu nakts)|"Gada aktieris"]], par lomām Jaunā Rīgas teātra izrādēs "Pēdējā Ļeņina eglīte" un "Cerību ezers aizsalis". Darbojies arī kā scenogrāfs. 2001. gadā saņēma Spēlmaņu nakts balvu kā [[Gada scenogrāfs (Spēlmaņu nakts)|gada scenogrāfs]] par lugas "Livingstouns" iestudējumu [[Latvijas Leļļu teātris|Latvijas Leļļu teātrī]]. Precējies ar aktrisi [[Zane Daudziņa|Zani Daudziņu]], ģimenē ir divi dēli.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Karš, kurš bija un kura nebija | first = Zanda | last = Mālniece | publisher = Neatkarīgā Rīta Avīze | date = 2009. gada 16. janvārī | accessdate = 2011. gada 4. februārī | url = http://www.nra.lv/articles/print.htm?id=15339 }}{{Novecojusi saite}}</ref> Dzīvo Rīgā un [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Valles pagasts|Valles pagastā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bauskasdzive.lv/bauskas-dzive-plus/daudzkart-esmu-jutusies-tik-laimiga-ka-uz-paradizes-slieksna/|title=«Daudzkārt esmu jutusies tik laimīga kā uz paradīzes sliekšņa»|website=BauskasDzive.lv|access-date=2026-08-11|date=2022-04-05|language=lv}}</ref> == Filmogrāfija == {| class="wikitable" |- bgcolor="#d1e4fd" ! Gads ! Filma ! Loma |- | rowspan="2"|2007 | "[[Monotonija]]" | |- | "[[Rīgas sargi]]" | Paulis |- | 2009 | "[[Irēnas Sendleres drosmīgā sirds]]" | ''[[Gestapo]]'' virsnieks |- | 2010 | "[[Seržanta Lapiņa atgriešanās]]" | Ervīns Meijers |- | 2012 |"[[Sapņu komanda 1935]]" |[[Rihards Dekšenieks]] |- |rowspan="3"|2014 |"[[Modris (filma)|Modris]]" |(epizode) |- |"[[Cilvēks, kas izglāba pasauli]]"<br />(''The Man Who Saved the World'') | Galvenais rezolutīvā un vizuālā kanāla kontrolieris |- |"[[Segvārds Vientulis]]" |[[PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts|NKVD]] vecākais leitnants Longins Avdjukevičs |- |2015 |"[[Ausma (filma)|Ausma]]" |Jančuka tēvs |- |2017 |"[[Ar putām uz lūpām]]" |Bijušais [[Latvijas Valsts policija]]s kinologs Didzis |- | rowspan="3"|2018 |"[[Bille (filma)|Bille]]" | Billes tēva Žaņa draugs |- |"[[Saule brauca debesīs (filma)|Saule brauca debesīs]]" | (''balss'') |- |"[[Homo novus (filma)|Homo novus]]" | Bicens |- | rowspan="1"|2019 |"[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]" | Sala |- | rowspan="1"|2022 |"[[Ūdens garša]]" | Meistars |- |rowspan="2"|2024 |"[[Zeme, kas dzied]]" |[[Bernhards Dīriķis]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/52862727/screen/120049278/foto-sviniga-gaisotne-notikusi-filmas-zeme-kas-dzied-pirmizrade|title=Foto: Svinīgā gaisotnē notikusi filmas "Zeme, kas dzied" pirmizrāde|website=www.delfi.lv|access-date=2024-11-19|language=lv}}</ref> |- |"[[Marijas klusums]]" |[[Osvalds Glāznieks]] |- |2026 |"[[Tumšā robeža]]" | |} === Televīzijā === {| class="wikitable" |- bgcolor="#d1e4fd" ! Gads ! Seriāls ! Loma ! Piezīmes |- |rowspan="2"|2001 | "[[Saldā indes garša]]" |Lazdovskis | |- | "[[Дама в очках, с ружьём, в автомобиле]]"<br />(''Lēdija ar brillēm, ar ieroci, automašīnā'') |Oficiants |Krievijas mini seriāls |- | 2007 | "[[Neprāta cena]]" |Armands |Galvenā loma, 165 sērijas |- |2011 | ''[[Curiosity (seriāls)|Curiosity]]'' |Oficieris uz tilta |Sērija ''What Sank Titanic?'' Dokumentāls seriāls |- |2011 | ''[[Zabytyy]]'' |Litovičs |Galvenā loma |- |2019 | ''[[Markuss (seriāls)|Markuss]]'' |Psihiatrs Fēlikss |Ukrainas un Latvijas seriāls |- |2024 |"[[Pansija pilī (seriāls)|Pansija pilī]]" |Jānis Liepiņš | |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{aktieru ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20110722162735/http://www.jrt.lv/personas.php?id=25 Viļa Daudziņa] profils JRT mājaslapā * [https://izrades.lv/persona/vilis-daudzins-8842 Vilis Daudziņš] izrades.lv {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Daudziņš, Vilis}} [[Kategorija:1970. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Dailes teātra aktieri]] [[Kategorija:Jaunā Rīgas teātra aktieri]] [[Kategorija:Latviešu kinoaktieri]] [[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]] [[Kategorija:Latvijas kinoaktieri]] [[Kategorija:Latvijas Mūzikas akadēmijas absolventi]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Spēlmaņu nakts gada aktiera balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Lielā Kristapa balvas ieguvēji aktieri]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]] spqgtm8i3k9xus3lfbm8o5gtewp08ts 4505883 4505882 2026-08-11T23:47:33Z Biafra 13794 4505883 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Vilis Daudziņš | attēls = Vilis Daudziņš.jpg | attēla izmērs = | komentārs = V. Daudziņš 2011. gadā, filmas "[[Sapņu komanda 1935]]" filmēšanā | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1970|11|7}} | dz. vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = [[aktieris]] | darbības gadi = 1992—pašlaik | dzīvesbiedrs = [[Zane Daudziņa]] | spēlmaņu_nakts = * [[Gada scenogrāfs (Spēlmaņu nakts)]] ([[Spēlmaņu nakts 2000/2001|2001]]) * [[Gada aktieris (Spēlmaņu nakts)]] ([[Spēlmaņu nakts 2008/2009|2009]]; [[Spēlmaņu nakts 2017/2018|2018]]) | kristaps = [[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)]] ([[2018. gada Lielā Kristapa balva|2018]]) | apbalvojumi = [[Harija Liepiņa balva]] (2006) | dzimums = V }} '''Vilis Daudziņš''' (dzimis {{dat|1970|11|07}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[aktieris]]. Kopš 1997. gada viņš strādā [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunajā Rīgas teātrī]], iepriekš darbojies [[Daugavpils teātris|Daugavpils]] un [[Dailes teātris|Dailes teātros]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Vilis Daudziņš — lomas | publisher = [[Jaunais Rīgas teātris]] | accessdate = 2011.02.03 | url = http://www.jrt.lv/personas.php?id=25&lomas=1 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20110722162735/http://www.jrt.lv/personas.php?id=25 | archivedate = {{dat|2011|07|22||bez}} }}</ref> Vilis Daudziņš ir piedalījies vairākās spēlfilmās. 2006. gadā saņēma [[Harija Liepiņa balva|Harija Liepiņa balvu]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/theatre/lilitas-berzinas-un-harija-liepina-balvas-sanems-rezija-kalnina-un-talivaldis-lasmanis.d?id=30313267|title=Lilitas Bērziņas un Harija Liepiņa balvas saņems Rēzija Kalniņa un Tālivaldis Lasmanis|work=delfi.lv|access-date=2023-01-24|date=2010-03-03|last=www.DELFI.lv|language=lv}}</ref> 2009. gadā "[[Spēlmaņu nakts|Spēlmaņu naktī]]" viņš saņēma apbalvojumu kā [[Gada aktieris (Spēlmaņu nakts)|gada aktieris]] par lomu izrādē "Vectēvs".<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Vilis Daudziņš — apbalvojumi | publisher = [[Jaunais Rīgas teātris]] | accessdate = 2011.02.03 | url = http://www.jrt.lv/personas.php?id=25&apbalvojumi=1 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20110722162735/http://www.jrt.lv/personas.php?id=25 | archivedate = {{dat|2011|07|22||bez}} }}</ref> 2018. gadā par lomu filmā "[[Ar putām uz lūpām]]" saņēmis [[2018. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvu]] nominācijā [[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|"Labākais aktieris"]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lielaiskristaps.lv/jaunumi/pazinoti-nacionalas-kino-balvas-lielais-kristaps-laureati-67|title=Paziņoti Nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps” laureāti|publisher=lielaiskristaps.lv|accessdate={{dat|2018|11|13||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20181116084351/http://www.lielaiskristaps.lv/jaunumi/pazinoti-nacionalas-kino-balvas-lielais-kristaps-laureati-67|archivedate={{dat|2018|11|16||bez}}}}</ref> un [[Spēlmaņu nakts]] balvu nominācijā [[Gada aktieris (Spēlmaņu nakts)|"Gada aktieris"]], par lomām Jaunā Rīgas teātra izrādēs "Pēdējā Ļeņina eglīte" un "Cerību ezers aizsalis". Darbojies arī kā scenogrāfs. 2001. gadā saņēma Spēlmaņu nakts balvu kā [[Gada scenogrāfs (Spēlmaņu nakts)|gada scenogrāfs]] par lugas "Livingstouns" iestudējumu [[Latvijas Leļļu teātris|Latvijas Leļļu teātrī]]. Precējies ar aktrisi [[Zane Daudziņa|Zani Daudziņu]], ģimenē ir divi dēli.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Karš, kurš bija un kura nebija | first = Zanda | last = Mālniece | publisher = Neatkarīgā Rīta Avīze | date = 2009. gada 16. janvārī | accessdate = 2011. gada 4. februārī | url = http://www.nra.lv/articles/print.htm?id=15339 }}{{Novecojusi saite}}</ref> Dzīvo Rīgā un [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Valles pagasts|Valles pagastā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bauskasdzive.lv/bauskas-dzive-plus/daudzkart-esmu-jutusies-tik-laimiga-ka-uz-paradizes-slieksna/|title=«Daudzkārt esmu jutusies tik laimīga kā uz paradīzes sliekšņa»|website=BauskasDzive.lv|access-date=2026-08-11|date=2022-04-05|language=lv}}</ref> == Filmogrāfija == {| class="wikitable" |- bgcolor="#d1e4fd" ! Gads ! Filma ! Loma |- | rowspan="2"|2007 | "[[Monotonija]]" | |- | "[[Rīgas sargi]]" | Paulis |- | 2009 | "[[Irēnas Sendleres drosmīgā sirds]]" | ''[[Gestapo]]'' virsnieks |- | 2010 | "[[Seržanta Lapiņa atgriešanās]]" | Ervīns Meijers |- | 2012 |"[[Sapņu komanda 1935]]" |[[Rihards Dekšenieks]] |- |rowspan="3"|2014 |"[[Modris (filma)|Modris]]" |(epizode) |- |"[[Cilvēks, kas izglāba pasauli]]"<br />(''The Man Who Saved the World'') | Galvenais rezolutīvā un vizuālā kanāla kontrolieris |- |"[[Segvārds Vientulis]]" |[[PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts|NKVD]] vecākais leitnants Longins Avdjukevičs |- |2015 |"[[Ausma (filma)|Ausma]]" |Jančuka tēvs |- |2017 |"[[Ar putām uz lūpām]]" |Bijušais [[Latvijas Valsts policija]]s kinologs Didzis |- | rowspan="3"|2018 |"[[Bille (filma)|Bille]]" | Billes tēva Žaņa draugs |- |"[[Saule brauca debesīs (filma)|Saule brauca debesīs]]" | (''balss'') |- |"[[Homo novus (filma)|Homo novus]]" | Bicens |- | rowspan="1"|2019 |"[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]" | Sala |- | rowspan="1"|2022 |"[[Ūdens garša]]" | Meistars |- |rowspan="2"|2024 |"[[Zeme, kas dzied]]" |[[Bernhards Dīriķis]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/52862727/screen/120049278/foto-sviniga-gaisotne-notikusi-filmas-zeme-kas-dzied-pirmizrade|title=Foto: Svinīgā gaisotnē notikusi filmas "Zeme, kas dzied" pirmizrāde|website=www.delfi.lv|access-date=2024-11-19|language=lv}}</ref> |- |"[[Marijas klusums]]" |[[Osvalds Glāznieks]] |- |2026 |"[[Tumšā robeža]]" | |} === Televīzijā === {| class="wikitable" |- bgcolor="#d1e4fd" ! Gads ! Seriāls ! Loma ! Piezīmes |- |rowspan="2"|2001 | "[[Saldā indes garša]]" |Lazdovskis | |- | "[[Дама в очках, с ружьём, в автомобиле]]"<br />(''Lēdija ar brillēm, ar ieroci, automašīnā'') |Oficiants |Krievijas mini seriāls |- | 2007 | "[[Neprāta cena]]" |Armands |Galvenā loma, 165 sērijas |- |2011 | ''[[Curiosity (seriāls)|Curiosity]]'' |Oficieris uz tilta |Sērija ''What Sank Titanic?'' Dokumentāls seriāls |- |2011 | ''[[Zabytyy]]'' |Litovičs |Galvenā loma |- |2019 | ''[[Markuss (seriāls)|Markuss]]'' |Psihiatrs Fēlikss |Ukrainas un Latvijas seriāls |- |2024 |"[[Pansija pilī (seriāls)|Pansija pilī]]" |Jānis Liepiņš | |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{aktieru ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20110722162735/http://www.jrt.lv/personas.php?id=25 Viļa Daudziņa] profils JRT mājaslapā * [https://izrades.lv/persona/vilis-daudzins-8842 Vilis Daudziņš] izrades.lv {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Daudziņš, Vilis}} [[Kategorija:1970. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Dailes teātra aktieri]] [[Kategorija:Jaunā Rīgas teātra aktieri]] [[Kategorija:Latviešu kinoaktieri]] [[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]] [[Kategorija:Latvijas kinoaktieri]] [[Kategorija:Latvijas Mūzikas akadēmijas absolventi]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Spēlmaņu nakts gada aktiera balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Lielā Kristapa balvas ieguvēji aktieri]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]] fz4embd7ixoevsnw3t2xpolrafah6sf 0 154101 4505831 4490734 2026-08-11T19:18:06Z ZANDMANIS 91184 4505831 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = "Mazulis" Rūts | piktogramma_1 = Baseball pictogram.svg | piktogramma_1 izm = 26px | piktogramma_1 saite = Beisbols | vārds_orig = ''Babe Ruth'' | attēls = Babe Ruth2.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Džordžs Hermans Rūts | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1895|2|6}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Mērilenda|Baltimora}} | mir_dat = {{miršanas datums un vecums|1948|8|16|1895|2|6}} | mir_viet = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | tautība = Amerikānis | garums = 188 [[centimetrs|cm]] | svars = 98 [[Kilograms|kg]] | karj ieņ = | iesauka = "the Bambino", "the Sultan of Swat" | mājaslapa = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{USA}} | sporta veids = [[Beisbols]] | disciplīna = | poz = {{ubl|Ārējā laukuma spēlētājs|Pičers}} | tvēriens = Kreisais | kar_sāk = 1914 | kar_beig = 1935 | karj spēles = | karj cīņas = <!------ Kluba informācija ------> | klubs = | komanda = | numurs = | amats = | līga = <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 1914–1919 | klubs 1 = [[Bostonas "Red Sox"]] | kl_sez 2 = 1920–1934 | klubs 2 = [[Ņujorkas "Yankees"]] | kl_sez 3 = 1935 | klubs 3 = [[Atlantas "Braves"|Bostonas "Braves"]] <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = * 2x Visu zvaigžņu spēle (1933, 1934) * 7x [[Pasaules sērija]]s čempions (1915, 1916, 1918, 1923, 1927, 1928, 1932) * Amerikāņu līgas MVP (1923) * MLB simboliskā gadsimta izlase | slavz = Nacionālā beisbola slavas zāle (1936) | dzimums = v | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Džordžs Hermans Rūts''' ({{val|en|George Herman Ruth, Jr.}}; dzimis {{dat|1895|2|6}}, miris {{dat|1948|8|16}}), plašāk pazīstams kā '''"Mazulis" Rūts''' ({{val|en|"Babe" Ruth}}), bija amerikāņu [[beisbolists]], spēlēja ārējā laukuma spēlētāja un pičera pozīcijās. Karjeras laikā (1914–1935) pārstāvēja [[Bostonas "Red Sox"]], [[Ņujorkas "Yankees"]] un [[Atlantas "Braves"|Bostonas "Braves"]] klubus. {{dat|1948|8|16}} 53 gadu vecumā Džordžs Hermans "Mazulis" Rūts mira no [[pneimonija]]s.<ref name=nyt1>{{Tīmekļa atsauce|url=http://query.nytimes.com/gst/fullpage.html?res=9807E7DC143FF93AA15751C1A96E958260&sec=&spon=&pagewanted=all|title=The Doctor's World; Ruth's Other Record: Cancer Pioneer|publisher=New York Times|author=Lawrence K. Altman, M.D.|date=December 29, 1998|accessdate=December 2, 2008}}</ref> == Karjera == MLB debitēja {{dat|1914|7|11||bez}} "Red Sox" sastāvā, viņš bija pamatsastāva pičers. Taču 1919. gadā viņu pārdeva "Yankees" klubam,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.baseballlibrary.com/ballplayers/player.php?name=babe_ruth_1895|title=Babe Ruth|publisher=Baseball Library|accessdate=3 September 2011|archiveurl=https://www.webcitation.org/5vQWePB9H?url=http://www.baseballlibrary.com/ballplayers/player.php?name=babe_ruth_1895|archivedate={{dat|2011|01|02||bez}}}}</ref> kā sastāvā spēlēja līdz 1934. gadam. Spēlēdams "Yankees" sastāvā, viņš kļuva par labā ārējā laukuma spēlētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cardboardconnection.com/player/babe-ruth-baseball-cards-rookie-cards-checklist-and-buying-guide|title=Babe Ruth Baseball Cards: Buying Guide, Rookie Card Checklist and More|publisher=Cardboardconnection|accessdate=3 September 2011}}</ref> 1935. gadā neilgu laiku pārstāvēja "Braves" klubu, pēc tam paziņoja par karjeras beigām.<ref name="retires">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.history.com/this-day-in-history/babe-ruth-retires|title=Babe Ruth retires|publisher=history.com|accessdate=3 September 2011}}</ref> Pēdējo spēli MLB "Mazulis" Rūts aizvadīja {{dat|1935|5|30||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.brainyhistory.com/events/1935/may_30_1935_93844.html|title=May 30, 1935 in History|publisher=brainyhistory.com|accessdate=3 September 2011}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://miscbaseball.wordpress.com/2011/05/26/babe-ruths-last-game-on-may-30-1935/|title=Babe Ruth’s Last Game, on May 30, 1935|publisher=miscbaseball.wordpress.com|accessdate=3 September 2011}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://espn.go.com/blog/sportscenter/post/_/id/58797/this-day-in-sports-the-babe-says-a-final-goodbye-to-the-house-that-he-built|title=This Day In Sports: The Babe Says A Final Goodbye To The House That He Built|publisher=ESPN|accessdate=3 September 2011}}</ref> "Mazulis" Rūts piedalījās divās Visu zvaigžņu spēlēs. 1923. gadā tika atzīts par Amerikāņu līgas vērtīgāko spēlētāju.<ref name="BD 2000">{{Laikraksta atsauce|date=December 2000|title=Major League Baseball's Most Valuable Player Award Winners|journal=Baseball Digest|publisher=Century Publishing Co.|location=Evanston, Illinois|volume=59|issue=12|pages=80|issn=0005-609X|url=http://books.google.com/books?id=my0DAAAAMBAJ&pg=PA86#v=onepage&q=babe%20ruth&f=false|accessdate=3 September 2011|archive-date={{dat|2011|05|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20110511083413/http://books.google.com/books?id=my0DAAAAMBAJ&pg=PA86#v=onepage&q=babe%20ruth&f=false}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.encyclopedia.com/topic/Babe_Ruth.aspx|title=Ruth, Babe|publisher=encyclopedia.com|accessdate=3 September 2011}}</ref> Vairākos statistikas rādītājos ierindojas starp 10 labākajiem. "Red Sox" sastāvā viņš izcīnīja trīs uzvaras [[Pasaules sērija|Pasaules sērijā]], kopā ar "Yankees" izcīnīja vēl četrus Pasaules sērijas čempiontitulus. 1936. gadā viņš kļuva par vienu no pirmajiem pieciem beisbolistiem, kas tikuši uzņemti Nacionālajā beisbola slavas zālē. Par viņa uzņemšanu tika saņemti 95,13% balsu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://baseballhall.org/hall-famers/bbwaa-voting/year?year=1936|title=BBWAA Results by Year|publisher=baseballhall.org|accessdate=3 September 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120612045752/http://baseballhall.org/hall-famers/bbwaa-voting/year?year=1936|archivedate={{dat|2012|06|12||bez}}}}</ref> == Sasniegumi == "Mazulis" Rūts ir kļuvis par vienu no izcilākajiem sporta varoņiem ASV kultūrā.<ref name="msnbio">{{Tīmekļa atsauce|url=http://encarta.msn.com/encyclopedia_761556917/babe_ruth.html|title=Babe Ruth|encyclopedia=[[Encarta]]|publisher=[[MSN.com]]|accessdate=October 22, 2008|archiveurl=https://www.webcitation.org/5kwKvQarW?url=http://encarta.msn.com/encyclopedia_761556917/babe_ruth.html|archivedate={{dat|2009|10|31||bez}}|deadurl=yes}}</ref> Tāpat viņš dažādu izdevumu vērtējumos ir ticis atzīts par visu laiku izcilāko beisbolistu.<ref name=baseballsport>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.baseballsport.org/babe-ruth/|title=Baseball Sport – Babe Ruth|publisher=Baseballsport.com|accessdate=October 22, 2008|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130620023315/http://www.baseballsport.org/babe-ruth/|archivedate={{dat|2013|06|20||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://mlb.mlb.com/bos/history/bos_history_timeline_article.jsp?article=1914|title=Red Sox Legends: Babe Ruth|publisher=MLB|accessdate=3 September 2011}}</ref> Ārpus laukuma viņš bija slavens ar savu labdarību, taču tika pieminēts arī viņa neapdomīgais dzīvesstils. Tāpat tiek atzīta viņa lielā ietekme beisbola attīstīšanās procesā. Šis sporta veids kļuva ļoti populārs 1920. gados, lielā mērā pateicoties "Mazuļa" Rūta ietekmei. Viņš palīdzēja beisbolam ķļūt no mazrezultatīva sporta veida par rezultatīvu sporta veidu. 1969. gadā par godu profesionālā beisbola 100. gadadienai tika veikts balsojums, kurā viņš tika atzīts par visu laiku izcilāko beisbolistu. 1993. gadā ''Associated Press'' paziņoja, ka veiktajā balsojumā "Mazulis" Rūts un [[Muhameds Ali]] bija vislabāk pazīstamākie starp 800 dažādiem ASV sportistiem. Tika paziņots, ka vairāk nekā 97% aptaujāto virs 12 gadiem zināja gan M. Ali, gan "Mazuli" Rūtu.<ref>{{Laikraksta atsauce|title=Retton, Hammill most popular American athletes|last=Wilstein|first=Steve|agency=Associated Press|date=May 17, 1993}}</ref> Saskaņā ar [[ESPN]] viņš bija pirmais īstenais amerikāņu sporta zvaigzne, kura slava pārspēja beisbolu.<ref name=sportscentury>{{Tīmekļa atsauce|first=Larry|last=Schwartz|title= Loveable Ruth was Everyone's Babe|url=http://espn.go.com/sportscentury/features/00016451.html | publisher = [[ESPN.com]]| accessdate = November 28, 2007 }}</ref> 1998. gadā ''The Sporting News'' ierindoja "Mazuli" Rūtu pirmajā vietā starp 100 visu laiku izcilākajiem beisbolistiem.<ref>[http://www.baseball-almanac.com/legendary/lisn100.shtml Baseball's 100 Greatest Players] by The Sporting News</ref> 1999. gadā ESPN veiktajā balsojumā viņš ierindojās trešajā vietā starp 20. gadsimta izcilākajiem ASV sportistiem, pirmajās divās vietās bija ierindojušies [[Maikls Džordans]] un M. Ali.<ref name=baseballsport/> 1999. gadā viņš tika iekļauts MLB gadsimta simboliskajā izlasē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=All-Century Team final voting|publisher=ESPN. Associated Press|date=October 23, 1999|url=http://static.espn.go.com/mlb/news/1999/1023/129008.html|accessdate=May 27, 2011}}</ref> "Mazulis" Rūts bija pirmais beisbolists, kurš sezonas laikā veicis 60 mājas skrējienus (1927), šis sasniegums noturējās kā līgas rekords līdz pat 1961. gadam, kad to pārspēja Rodžers Meriss. Karjerā kopumā viņš veica 714 mājas skrējienus, kas viņa karjeras beigšanas brīdī bija līgas rekords, pirmais šo sasniegumu pārspēja [[Henks Ārons]] 1974. gadā. Neraksturīgi citiem spēcīgajiem sitējiem, viņa karjeras atsisto sitienu procents (34,2%) ir 10. labākais beisbola vēsturē, tāpat viņam pieder vienas sezonas "Yankees" rekords atsišanas procentā (39,3% 1923. gadā).<ref>{{Tīmekļa atsauce|title = Official New York Yankees/Major League Baseball Records|url = http://mlb.mlb.com/nyy/history/season_records.jsp|publisher = MLB.Com|accessdate = August 12, 2010}}</ref> "Mazulis" Rūts bija savas ēras dominējošākais spēlētājs. 12 sezonas viņš bija sezonā veikto mājas skrējienu līderis. Tāpat viņam vairāki rekordi pieder vēl joprojām.<ref name=brleaders>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.baseball-reference.com/leaders/leaders_most_times.shtml |title=Most Times Leading League |publisher=[[Baseball-Reference.com]] |accessdate=October 22, 2008}}</ref> == Mantojums == "Mazuļa" Rūta ietekme uz ASV kultūru tiek pieminēta vēl joprojām. Bieži vien citu sporta veidu izcilības tiek sauktas par "[sporta veida nosaukums] "Mazulis" Rūts" ({{val|en|The Babe Ruth of ______}}).<ref name=sportscentury/> Viņš tiek uzskatīts par vienu no visu laiku izcilākajiem beisbolistiem šī sporta veida vēsturē.<ref>{{Tīmekļa atsauce| title = Rating the Top Baseball Players of All Time | url=http://baseballguru.com/egartman/analysisericgartman01.html | accessdate = November 28, 2007 }}</ref> Vairākos balsojumos viņš ticis atzīts par izcilāko.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Top Ten Baseball Players of All Time | url = http://community.foxsports.com/blogs/bob260505/2006/05/31/Top_Ten_Baseball_players_of_all_time | accessdate = November 28, 2007 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20090609170126/http://community.foxsports.com/blogs/bob260505/2006/05/31/Top_Ten_Baseball_players_of_all_time | archivedate = {{dat|2009|06|09||bez}} }}</ref> Viņa vārdā nosaukta "Mazuļa" Rūta balva, ko pasniedz MLB spēlētājam, kas uzrādījis labāko sniegumu Pasaules sērijā, šī ir līdzīga balva Pasaules sērijas MVP balvai. Pirmoreiz tā tika pasniegta gadu pēc "Mazuļa" Rūta nāves 1948. gadā. Parasti to pasniedz dažas nedēļas pēc Pasaules sērijas beigām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.startribune.com/sports/twins/82536362.html?elr=KArksi8cyaiUqCP:iUiacyKUzyaP37D_MDua_eyD5PcOiUr|title= Alex Rodriguez is left speechless when accepting playoffs MVP from New York baseball writers|accessdate= {{dat|2010|1|30||bez}}|author= Associated Press (at Star Tribune, Minneapolis-St. Paul, MN)|date= |publisher= startribune.com}}{{deadlink}} {{en ikona}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://baseball-reference.com/awards/hutch_gehrig_ruth_clemente.shtml|title= The Hutch Award, Lou Gehrig Award, Babe Ruth Award & Roberto Clemente Award Winners|accessdate= {{dat|2010|3|18||bez}}|author= |date= |publisher= baseball-reference.com}} {{en ikona}}</ref> "Mazulis" Rūts tika pieminēts Ogdena Neša dzejolī ''Line-Up for Yesterday'': {{Quote box2 |width = 18em |border = 4px |align = center |bgcolor= #FAF0E6 |qalign = center |title =''Line-Up for Yesterday'' |quote =''R is for Ruth.''<br />''To tell you the truth,''<br />''There's just no more to be said,''<br />''Just R is for Ruth.'' |source = — ''[[Ogdens Nešs]]'', ''Sport'' žurnāls (1949. gada janvāris)<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Baseball Almanac|url=http://www.baseball-almanac.com/poetry/po_line.shtml|accessdate=2010-10-31 }}</ref> }} == Literatūra == * {{Grāmatas atsauce | last = Weintraub | first = Robert | authorlink = | year = 2011 | title = The House That Ruth Built: A New Stadium, the First Yankees Championship, and the Redemption of 1923 | url = https://archive.org/details/housethatruthbui0000wein | publisher = Little, Brown and Company | location = | isbn = 978-0316086073}} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Sporta ārējās saites}} * [http://www.baberuth.com/ Oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141217021115/http://www.baberuth.com/ |date={{dat|2014|12|17||bez}} }} {{en ikona}} * [http://baseballhall.org/hof/ruth-babe Beisbola slavas zāles profils] {{en ikona}} * {{imdb|0751899}} * Biogrāfija ** {{Tīmekļa atsauce |first= |last= |authorlink= |coauthors= |title=Babe Ruth, Baseball's Great Star and Idol of Children, Had a Career Both Dramatic and Bizarre |url=http://www.nytimes.com/learning/general/onthisday/bday/0206.html|publisher=New York Times |date=August 17, 1948 |accessdate=July 21, 2007 }} {{en ikona}} ** [http://espn.go.com/mlb/player/bio/_/id/27035/babe-ruth ESPN] {{en ikona}} {{MLBACT}} {{MLBATT}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ruts, Mazulis}} [[Kategorija:1895. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1948. gadā mirušie]] [[Kategorija:Mērilendā dzimušie]] [[Kategorija:ASV beisbolisti]] 8bd489lm70csprqr1a8lascdgllu7ge 0 156930 4505987 3898847 2026-08-12T11:02:17Z Jommy3210 146930 /* Pasaules kauss */ 4505987 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste |Name = Japāna |Badge = Japan national team.png |Nickname = |Association = [[Japānas Futbola asociācija]] |Confederation = [[Āzijas Futbola konfederācija|AFC]] ([[Āzija]]) |Coach = {{flaga|Japāna}} [[Futoši Ikeda]] |Captain = [[Saki Kumagai]] |Most caps = [[Homare Sava]] (205) |Top scorer = [[Homare Sava]] (83) |FIFA Trigramme = JPN |FIFA Rank = 4 |FIFA max = 3 |FIFA max date = 2011. gada decembris |FIFA min = 14 |FIFA min date = 2003. jūlijs |pattern_la1 = _JFA_10h |pattern_b1 = _JFA_10h_womens |pattern_ra1 = _JFA_10h |pattern_sh1 = _STRICON_ONWHITE |pattern_so1 = _3_stripes_white |leftarm1 = FFFFFF |body1 = FFFFFF |rightarm1 = FFFFFF |shorts1 = 000080 |socks1 = 000080 |pattern_la2 = _JFA_10a |pattern_b2 = _JFA_10a_womens |pattern_ra2 = _JFA_10a |pattern_sh2 = _STRICON_WHITE |pattern_so2 = _3_stripes_on_white |leftarm2 = FFFFFF |body2 = FFFFFF |rightarm2 = FFFFFF |shorts2 = 000080 |socks2 = 000080 |First game = {{fbw|TPE}} 1:0 {{fbw-rt|JPN}}<br />([[Honkonga]]; {{dat|1981|6|7|N|bez}}) |Largest win = {{fbw|JPN}} 21:0 {{fbw-rt|GUM}}<br />([[Guandžou]], [[Ķīna]]; {{dat|1997|12|5|N|bez}}) |Largest loss = {{fbw|ITA}} 9:0 {{fbw-rt|JPN}}<br />([[Tokija]], [[Japāna]]; {{dat|1981|9|9|N|bez}})<br />{{fbw|USA}} 9:0 {{fbw-rt|JPN}}<br />([[Šarlota]], [[ASV]]; {{dat|1999|4|29|N|bez}}) |World cup apps = 9 |World cup first = 1991 |World cup best = '''Čempiones:''' [[2011 FIFA Women's World Cup|2011]] |Olympic apps = 5 |Olympic first = 1996 |Olympic best = 2. vieta (2012) |type=women }} '''Japānas sieviešu futbola izlase''' ir nacionālā sieviešu [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Japāna|Japānu]] starptautiskās futbola sacensībās. Japānas futbola izlasi pārvalda [[Japānas Futbola asociācija]]. Japānas izlases lielākais panākums ir uzvara [[2011 FIFA Women's World Cup|2011. gada FIFA Pasaules kausā]]. == Sasniegumi == === Pasaules kauss === {| class="wikitable" style="text-align: center;" |- !Gads !Vieta !{{Piezīme|SP|Spēles}} !{{Piezīme|U|Uzvaras}} !{{Piezīme|N|Neizšķirti}} !{{Piezīme|Z|Zaudējumi}} !{{Piezīme|GV|Gūti vārti}} !{{Piezīme|ZV|Zaudēti vārti}} |- |{{flaga|Ķīna}} [[1991. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|1991]]||Grupu turnīrs||3||0||0||3||0||12 |- style="background:#cfaa88;" |{{flaga|SWE}} [[1995. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|1995]]||Ceturtdaļfināls||4||1||0||3||2||8 |- |{{flaga|USA}} [[1999. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|1999]]||rowspan=3 |Grupu turnīrs||3||0||1||2||1||10 |- |{{flaga|USA}} [[2003. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2003]]||3||1||0||2||7||6 |- |{{flaga|Ķīna}} [[2007. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2007]]||3||1||1||1||3||4 |- style="background:gold;" |{{flaga|GER}} [[2011. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2011]]||'''Čempiones'''||6||4||1||1||12||6 |- style="background:silver;" |{{flaga|CAN}} [[2015. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2015]]||2. vieta||7||6||0||1||11||8 |- |{{flaga|FRA}} [[2019. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2019]]||Astotdaļfināls||4||1||1||2||3||5 |- |{{flaga|AUS}}{{flaga|NZL}} [[2023. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2023]]||Ceturtdaļfināls||5||4||0||1||15||3 |- |{{flaga|BRA}} [[2027. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2027]]|| |- !Kopā||9/9||38||18||4||16||54||62 |} === Olimpiskās spēles === {| class="wikitable" style="text-align: center" |- !Gads !Rezultāts |- ||{{flaga|USA}} [[Futbols 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1996]]||Grupu turnīrs |- ||{{flaga|AUS}} [[Futbols 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2000]]||''Nekvalificējās'' |- ||{{flaga|GRE}} [[Futbols 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2004]]||Ceturtdaļfināls |-style="background:#9acdff;" ||{{flaga|CHN}} [[Futbols 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Sieviešu turnīrs|2008]]||4. vieta |-style="background:silver;" ||{{flaga|GBR}} [[Futbols 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Sievietes|2012]]||2. vieta |- ||{{flaga|BRA}} [[Futbols 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2016]]||''Nekvalificējās'' |- ||{{flaga|JPN}} [[Futbols 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2020]]||Ceturtdaļfināls |} == Skatīt arī == * [[Japānas futbola izlase]] == Ārējās saites == * [http://www.jfa.or.jp/eng/ Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} [[Kategorija:Sieviešu futbola izlases]] [[Kategorija:Futbols Japānā|Sieviešu izlase]] obu5mdv81jix9yrwlhny4staqk5nz0q 4505988 4505987 2026-08-12T11:03:24Z Jommy3210 146930 /* Olimpiskās spēles */ 4505988 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste |Name = Japāna |Badge = Japan national team.png |Nickname = |Association = [[Japānas Futbola asociācija]] |Confederation = [[Āzijas Futbola konfederācija|AFC]] ([[Āzija]]) |Coach = {{flaga|Japāna}} [[Futoši Ikeda]] |Captain = [[Saki Kumagai]] |Most caps = [[Homare Sava]] (205) |Top scorer = [[Homare Sava]] (83) |FIFA Trigramme = JPN |FIFA Rank = 4 |FIFA max = 3 |FIFA max date = 2011. gada decembris |FIFA min = 14 |FIFA min date = 2003. jūlijs |pattern_la1 = _JFA_10h |pattern_b1 = _JFA_10h_womens |pattern_ra1 = _JFA_10h |pattern_sh1 = _STRICON_ONWHITE |pattern_so1 = _3_stripes_white |leftarm1 = FFFFFF |body1 = FFFFFF |rightarm1 = FFFFFF |shorts1 = 000080 |socks1 = 000080 |pattern_la2 = _JFA_10a |pattern_b2 = _JFA_10a_womens |pattern_ra2 = _JFA_10a |pattern_sh2 = _STRICON_WHITE |pattern_so2 = _3_stripes_on_white |leftarm2 = FFFFFF |body2 = FFFFFF |rightarm2 = FFFFFF |shorts2 = 000080 |socks2 = 000080 |First game = {{fbw|TPE}} 1:0 {{fbw-rt|JPN}}<br />([[Honkonga]]; {{dat|1981|6|7|N|bez}}) |Largest win = {{fbw|JPN}} 21:0 {{fbw-rt|GUM}}<br />([[Guandžou]], [[Ķīna]]; {{dat|1997|12|5|N|bez}}) |Largest loss = {{fbw|ITA}} 9:0 {{fbw-rt|JPN}}<br />([[Tokija]], [[Japāna]]; {{dat|1981|9|9|N|bez}})<br />{{fbw|USA}} 9:0 {{fbw-rt|JPN}}<br />([[Šarlota]], [[ASV]]; {{dat|1999|4|29|N|bez}}) |World cup apps = 9 |World cup first = 1991 |World cup best = '''Čempiones:''' [[2011 FIFA Women's World Cup|2011]] |Olympic apps = 5 |Olympic first = 1996 |Olympic best = 2. vieta (2012) |type=women }} '''Japānas sieviešu futbola izlase''' ir nacionālā sieviešu [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Japāna|Japānu]] starptautiskās futbola sacensībās. Japānas futbola izlasi pārvalda [[Japānas Futbola asociācija]]. Japānas izlases lielākais panākums ir uzvara [[2011 FIFA Women's World Cup|2011. gada FIFA Pasaules kausā]]. == Sasniegumi == === Pasaules kauss === {| class="wikitable" style="text-align: center;" |- !Gads !Vieta !{{Piezīme|SP|Spēles}} !{{Piezīme|U|Uzvaras}} !{{Piezīme|N|Neizšķirti}} !{{Piezīme|Z|Zaudējumi}} !{{Piezīme|GV|Gūti vārti}} !{{Piezīme|ZV|Zaudēti vārti}} |- |{{flaga|Ķīna}} [[1991. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|1991]]||Grupu turnīrs||3||0||0||3||0||12 |- style="background:#cfaa88;" |{{flaga|SWE}} [[1995. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|1995]]||Ceturtdaļfināls||4||1||0||3||2||8 |- |{{flaga|USA}} [[1999. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|1999]]||rowspan=3 |Grupu turnīrs||3||0||1||2||1||10 |- |{{flaga|USA}} [[2003. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2003]]||3||1||0||2||7||6 |- |{{flaga|Ķīna}} [[2007. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2007]]||3||1||1||1||3||4 |- style="background:gold;" |{{flaga|GER}} [[2011. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2011]]||'''Čempiones'''||6||4||1||1||12||6 |- style="background:silver;" |{{flaga|CAN}} [[2015. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2015]]||2. vieta||7||6||0||1||11||8 |- |{{flaga|FRA}} [[2019. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2019]]||Astotdaļfināls||4||1||1||2||3||5 |- |{{flaga|AUS}}{{flaga|NZL}} [[2023. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2023]]||Ceturtdaļfināls||5||4||0||1||15||3 |- |{{flaga|BRA}} [[2027. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2027]]|| |- !Kopā||9/9||38||18||4||16||54||62 |} === Olimpiskās spēles === {| class="wikitable" style="text-align: center" |- !Gads !Rezultāts |- ||{{flaga|USA}} [[Futbols 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1996]]||Grupu turnīrs |- ||{{flaga|AUS}} [[Futbols 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2000]]||''Nekvalificējās'' |- ||{{flaga|GRE}} [[Futbols 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2004]]||Ceturtdaļfināls |-style="background:#9acdff;" ||{{flaga|CHN}} [[Futbols 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Sieviešu turnīrs|2008]]||4. vieta |-style="background:silver;" ||{{flaga|GBR}} [[Futbols 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Sievietes|2012]]||2. vieta |- ||{{flaga|BRA}} [[Futbols 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2016]]||''Nekvalificējās'' |- ||{{flaga|JPN}} [[Futbols 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2020]]||Ceturtdaļfināls |- ||{{flaga|FRA}} [[Futbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024]]|| |} == Skatīt arī == * [[Japānas futbola izlase]] == Ārējās saites == * [http://www.jfa.or.jp/eng/ Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} [[Kategorija:Sieviešu futbola izlases]] [[Kategorija:Futbols Japānā|Sieviešu izlase]] 2vmjv4ktj6ysh06xx644stwy7i9b94k 0 159296 4505932 4413719 2026-08-12T06:35:45Z Agy1987 148984 Izņemts bankas vecais logo. 4505932 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste | Nosaukums = AS Citadele banka | Logo = Citadele logo RGB.png | Sauklis = | Uzņēmuma_veids = [[akciju sabiedrība]] | Dibināšanas_datums = | Sēdeklis = [[Rīga]], {{LAT}} | Birža = | Indekss = | Vērtība = {{Decrease}} 178,4 milj. EUR (2020)<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Latvijas vērtīgākie uzņēmumi | publisher = top101.lv | accessdate = 2021. gada 9. janvārī | url = http://top101.lv }}</ref> | Vadība = Rūta Ežerskiene (valdes priekšsēdētāja){{br}}Timotijs Kolinss (padomes priekšsēdētājs) | Darbinieku_skaits = 1241<ref name = "Pārskats">{{Tīmekļa atsauce | title = AS „Citadele banka” 2020. gada 3. ceturksnis | publisher = Citadele banka | date = 2020. gada 30. novembrī | accessdate = 2021. gada 9. janvārī | url = https://www.cblgroup.com/media/W1siZiIsIjIwMjAvMTIvMDEvNnhpejl1eGp6NF9DaXRhZGVsZV9RM18yMDIwX0xWLnBkZiJdXQ?sha=713b29914daa91d2 }}</ref> | Apgrozījums = | Aktīvi = | Bilance = | Peļņa = | Nozare = [[banka]]s, [[apdrošināšana|apdrošinātāji]] un citi finanšu pakalpojumi | Produkti = | Mājaslapa = [https://www.citadele.lv citadele.lv] }}'''AS "Citadele banka"''' ir uzņēmumu grupa, kas sniedz finanšu pakalpojumus. Pēc aktīvu lieluma "Citadele banka" ir trešā lielākā banka Latvijā.<ref name="delfi 2026.01.16" /> Tā ir dibināta 2010. gada 30. jūnijā, [[nacionalizācija|nacionalizējot]] un sadalot [[Parex banka|''Parex'' banku]]. "Citadele banka" akciju lielākie īpašnieki ir (2025. gada septembra beigu dati): starptautisku investoru [[konsorcijs]], ko pārvalda ''[[Ripplewood Holdings|Ripplewood Advisors LLC]]'' (73,7 %) un [[Eiropas rekonstrukcijas un attīstības banka]] (ERAB; 24,6 %). ''Ripplewood Advisors'' vadītajā konsorcijā ietilpst tā meitas sabiedrība ''RA Citadele Holdings LLC'' (32,38 % bankas akciju), ''EMS LB LLC'' (11,08 %), ''Amolino Holdings Inc.'' (8,47 %), ''Delan S.à.r.l.'' (7,84 %), ''Shuco LLC'' (6,18 %).<ref name="delfi 2026.01.16" /> Bankai ir 44 filiāles Latvijā un 7 citās valstīs — Igaunijā, Vācijā, Zviedrijā. Bankai ir 19 meitas uzņēmumi, kas darbojas dažādos finanšu tirgus sektoros. Tai ir pārstāvniecības Baltijas valstīs, Zviedrijā, Vācijā, Šveicē, Azerbaidžānā, Kazahstānā, Ukrainā, Krievijā un Baltkrievijā. Banka fokusējas uz privātpersonu, mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanu. == Vēsture == 2010. gadā [[Parex banka|''Parex'' bankas]] aktīvi tika sadalīti divās daļās, un no derīgajiem aktīviem tika izveidots uzņēmums AS "Citadele banka". Faktisko darbību banka sāka 2010. gada 1. augustā. Banku izveidojot, tika pieņemts lēmums banku vēlāk pārdot, lai atgūtu vismaz daļu valsts ieguldījumu bankas glābšanā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Parex bankas restrukturizācija | publisher = Privatizācijas aģentūra | date = | accessdate = 2015.04.09 | url = http://www.pa.gov.lv/parex-bankas-restrukturizacija/ | archiveurl = https://web.archive.org/web/20150410001644/http://www.pa.gov.lv/parex-bankas-restrukturizacija/ | archivedate = {{dat|2015|04|10||bez}} }}</ref> [[Privatizācijas aģentūra]] ziņoja, ka līdztekus akciju pārdošanas scenārijam tiek analizētas publiskā piedāvājuma iespējas, kā arī iespējas bankas akcijas kotēt biržā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Privatizācijas aģentūra saņēmusi vairākus investoru piedāvājumus par «Citadeli» | publisher = Privatizācijas aģentūra | date = 2014.05.21 | accessdate = 2015.04.09 | url = http://www.lsm.lv/lv/raksts/ekonomika/zinas/privatizacijas-agjentura-sanjemusi-vairakus-investoru-piedavajum.a86150/}}</ref> 2014. gada 16. septembrī, noslēdzoties konkursa procedūrai, Latvijas valdība izlēma pārdot sev piederošos 75 % "Citadele banka" akciju uzņēmumam ''[[Ripplewood Holdings|Ripplewood]]'' un starptautiskai investoru grupai, ko veidoja 12 investori, no kuriem pazīstamākie bija bijušais [[ASV Federālo rezervju sistēma]]s priekšsēdētājs Pols Volkers (''Paul Volcker'') un bijušais [[Pasaules banka]]s prezidents Džeimss Volfensons (''James D. Wolfensohn''), kā arī hedžfonds ''[[Baupost Group]]''.<ref name="DB 2015.04" /> Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka paturēja savu akciju paketi — 25 % bankas "Citadele" akciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title = AS "Citadele banka" gada pārskats par 2014. gadu |publisher = Citadele |date = 2015.03.23. |accessdate = 2015.04.09 |url = http://www.citadele.lv/common/img/uploaded/doc/reports/gada_parskats_2014_lv.pdf |archive-date = {{dat|2016|03|05||bez}} |archive-url = https://web.archive.org/web/20160305003015/http://www.citadele.lv/common/img/uploaded/doc/reports/gada_parskats_2014_lv.pdf }}</ref> 2015. gada 20. aprīlī noslēdzās 74,7 miljonu eiro vērtais pārdošanas darījums.<ref name="DB 2015.04" /> 2015. gada 15. oktobrī tika paziņots, ka "Citadele banka" plāno veikt akciju [[sākotnējais publiskais piedāvājums|sākotnējo publisko piedāvājumu]] fondu biržā ''[[Nasdaq Riga|NASDAQ OMX Riga]]'' un [[London Stock Exchange|Londonas Fondu biržā]],<ref name="DB 2015.10" /> bet 11. novembrī sākotnējais publiskais piedāvājums tika atcelts. Banka to pamatoja ar to, ka ir parādījušās alternatīvas finansējuma piesaistei.<ref name="db 2015.11.11" /> 2018. gada 29. novembrī tika paziņots, ka "Citadele banka" iegādāsies 12,5 % uzņēmuma ''[[Mobilly]]'' kapitāldaļu. ''Mobilly'' piedāvā mobilos maksājumus par precēm un pakalpojumiem.<ref name="db 2018.11.29" /> 20. decembrī Konkurences padome atļāva šo darījumu. 2019. gada 11. decembrī AS "Citadele banka" paziņoja, ka tā iegādāsies Itālijas uzņēmuma ''[[UniCredit|UniCredit S.p.A.]]'' līzinga operācijas Baltijā: SIA ''UniCredit Leasing'' (ar Igaunijas un Lietuvas filiālēm), kā arī tā meitas uzņēmumu SIA ''UniCredit Insurance Broker'' (ar Igaunijas filiāli).<ref name="DB 2019.12" /> Darījumu bija paredzēts pabeigt 2020. gada pirmajā ceturksnī, bet noslēdzās 2021. gada 4. janvārī. 2020. gada 10. augustā tika paziņots, ka maksātnespējīgās bankas ''[[PNB Banka]]'' valsts fondēto pensiju 2. pensiju līmeņa ieguldījumu plānu pārvaldīšanas tiesības ir pārdotas "Citadele banka" meitas uzņēmumam ''CBL Asset Management''.<ref name="db 2020.08.10" /> Septembrī "Citadele banka" galvenā biroja ēka Rīgā, Republikas laukumā 2a tika pārdota nekustamā īpašuma ieguldījumu fondam ''Lords LB Baltic Green Fund (V)'', turpmāk uzņēmuma darbībai nepieciešamās telpas īrējot.<ref name="delfi 2020.09.15" /> 2021. gada 4. februārī meitas uzņēmuma SIA ''UniCredit Leasing'' nosaukums tika mainīts uz SIA ''Citadele Leasing''. 2021. gada 12. martā "Citadele" banka parakstīja līgumu ar likvidējamo ''[[ABLV Bank]]'' par tai piederošā hipotekārā kredītportfeļa lielākās daļas iegādi 170 miljonu eiro apmērā.<ref name="Citadele 2021.03.12" /> Šo darījumu 19. maijā atļāva [[Finanšu un kapitāla tirgus komisija]]s padome. 5. jūlijā tika pabeigta darījuma pirmā daļa (hipotekāro kredītu līgumi vairāk nekā 120 miljonu eiro apmērā). 2022. gada 21. janvārī tika paziņots, ka meitas banka Šveicē ''Kaleido Privatbank'' tiks pārdota Gibraltārā reģistrētai bankai ''Trusted Novus Bank Limited''.<ref name="DB 2022.01.21" /> 2025. gada septembra beigās "Citadele banka" lielākie īpašnieki bija starptautisku investoru [[konsorcijs]], ko pārvalda ''[[Ripplewood Holdings|Ripplewood Advisors LLC]]'' (73,7 %) un [[Eiropas rekonstrukcijas un attīstības banka]] (ERAB; 24,6 %). ''Ripplewood Advisors'' vadītajā konsorcijā ietilpa tā meitas sabiedrība ''RA Citadele Holdings LLC'' (32,38 % bankas akciju), ''EMS LB LLC'' (11,08 %), ''Amolino Holdings Inc.'' (8,47 %), ''Delan S.à.r.l.'' (7,84 %), ''Shuco LLC'' (6,18 %).<ref name="delfi 2026.01.16" /> 2026. gada 16. janvārī "Citadele" paziņoja, ka no akcionāriem ir atpirkusi aptuveni 12 % bankas akciju par 50 miljoniem eiro, to finansējot no nesenās papildu pirmā līmeņa kapitāla obligāciju (AT1) emisijas. Lielākie akcionāri (''Ripplewood Advisors'' un ERAB) nepiedalījās akciju atpirkšanā, tādēļ viņu ieguldījumu daļa palielinājās.<ref name="delfi 2026.01.16" /> == Nosaukums == "Citadele" grupas centrālā ēka atrodas vietā, kur agrāk atradās [[Rīgas citadele]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title = Citadele |publisher = tournet.lv |date = |accessdate = 2015.04.09 |url = http://www.tournet.lv/page.php?id=2051/ |archive-date = {{dat|2020|12|01||bez}} |archive-url = https://web.archive.org/web/20201201173555/https://www.tournet.lv/page.php?id=2051/ }}</ref> "Citadele" ({{val|it|cittadella}}) burtiskā nozīmē ir neliela pilsēta, varens cietoksnis, galvenais nocietinājums, feodālās pilsētas sirds, kas kalpo arī par administratīvo un kultūras centru. == Galvenie pakalpojumu veidi == Bankas galvenie pakalpojumu veidi ir norēķinu kontu apkalpošana, maksājumu kartes, noguldījumu produkti privātpersonām un uzņēmumiem, patēriņa kredīti un hipotekārie kredīti, uzņēmumu kreditēšana, garantijas un akreditīvi, [[izpirkumnoma]] un [[faktūrkreditēšana]], privātbaņķieru pakalpojumi un ''Concierge'' pakalpojumi, dzīvības apdrošināšana, aktīvu pārvaldība, tai skaitā pensiju 2. un 3. līmeņa uzkrājumu pārvaldība un 3. līmeņa slēgtie [[Pensiju fonds|pensiju fondi]] uzņēmumiem. Banka agrāk izplatīja ''[[American Express]]'' kredītkartes Latvijā un Lietuvā. == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="delfi 2026.01.16">[https://www.delfi.lv/bizness/37293360/bankas_un_finanses/120102801/banka-citadele-atperk-akcijas-par-vairakiem-desmitiem-miljonu-eiro Latvijas trešā lielākā banka atpērk savas akcijas par vairākiem desmitiem miljonu eiro] LETA, 16.01.2026</ref> <ref name="DB 2015.04">[http://www.db.lv/finanses/bankas/bankas-citadele-akcijas-pardotas-par-74-7-miljoniem-eiro-431082 Bankas Citadele akcijas pārdotas par 74,7 miljoniem eiro] Db.lv, 2015. gada 20. aprīlis</ref> <ref name="DB 2015.10">[http://www.db.lv/finanses/bankas/papildinata-banka-citadele-birza-plano-piesaistit-115-miljonus-eiro-publisko-piedavajumu-paredz-nosl-439609 Banka Citadele biržā plāno piesaistīt 115 miljonus eiro; publisko piedāvājumu paredz noslēgt gada beigās] Db.lv, Žanete Hāka, 2015. gada 15. oktobris</ref> <ref name="db 2015.11.11">[http://www.db.lv/finanses/papildinata-citadele-banka-parcel-ipo-uz-velaku-laiku-441100 Citadele banka pārceļ IPO uz vēlāku laiku] Dienas Bizness, Žanete Hāka, 2015. gada 11. novembris</ref> <ref name="db 2018.11.29">[http://www.db.lv/zinas/papildinata-banka-citadele-plano-iegadaties-125-mobilly-kapitaldalu-481726 Banka Citadele plāno iegādāties 12,5% Mobilly kapitāldaļu] LETA, 2018. gada 29. novembris</ref> <ref name="DB 2019.12">[http://www.db.lv/zinas/citadele-papildina-lizinga-biznesu-iegadajoties-unicredit-leasing-493724 Citadele papildina līzinga biznesu, iegādājoties UniCredit Leasing] Zane Atlāce-Bistere, Dienas Bizness, 11.12.2019</ref> <ref name="db 2020.08.10">[https://www.db.lv/zinas/uzsakts-intensivs-pnb-bankas-aktivu-pardosanas-process-498011 Uzsākts intensīvs PNB bankas aktīvu pārdošanas process] Db.lv, 10.08.2020</ref> <ref name="delfi 2020.09.15">[https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/pardota-bankas-citadele-galvena-biroja-eka.d?id=52469799 Pārdota bankas 'Citadele' galvenā biroja ēka] DELFI Bizness, 15.09.2020</ref> <ref name="Citadele 2021.03.12">[https://www.cblgroup.com/lv/media/press-releases/2021/mortgage-portfolio/ Citadele iegādāsies hipotekāro kredītu portfeli no likvidējamās ABLV Bank] Citadele Group, 2021. gada 12. martā </ref> <ref name="DB 2022.01.21">[https://www.db.lv/zinas/citadele-pardod-meitasbanku-sveice-505984 Citadele pārdod meitasbanku Šveicē] Db.lv, 21.01.2022</ref> }} == Ārējās saites == * [https://www.citadele.lv/lv/ AS "Citadele banka" vietne] * [https://www.cblgroup.com "Citadele banka" grupas vietne] * [http://www.lsm.lv/lv/temas/citadeles-pardoshana/ Bankas ''Citadele'' pārdošana] [[lsm.lv]] {{Bankas Latvijā}} {{Latvijas vērtīgākie uzņēmumi}} [[Kategorija:Latvijas bankas]] fu94o7mnk91r8i5pbbo88eg2jvn5v66 0 162262 4505756 4341604 2026-08-11T15:44:33Z Iindemann 148969 4505756 wikitext text/x-wiki {{Muzeja infokaste | name = | native_name = | image = | imagesize = | caption = | map_type = Rīga | map_caption = Atrašanās vieta Rīgā | map_size = | latd = 56 | latm = 56 | lats = 45.93 | latNS = N | longd = 24 | longm = 6 | longs = 40.24 | longEW = E | coordinates_type = | coordinates_region = | coordinates_display = | coordinates_format = | coordinates = | established = 1990. gadā | dissolved = | location = [[Alksnāja iela]] 9, [[Rīga]], [[Latvija]] | type = | collection = | visitors = | director = Agra Brūne | president = | curator = | owner = | publictransit = | car_park = | website = http://www.sportamuzejs.lv/ }}Muzejs atvērts 1990. gadā un tam par pamatu ir sporta vēstures entuziasta un kolekcionāra [[Voldemārs Šmidbergs|Voldemāra Šmidberga]] kolekcija. Muzejs atrodas [[Vecrīga|Vecrīgā]], netālu no [[Rakstniecības un mūzikas muzejs|Rakstniecības un mūzikas muzeja]]. == Vēsture == Sporta muzeja izveides doma radās jau [[20. gadsimts|20. gadsimta]] 30. gados, kad [[Cirks|cirka]] atlēts Kārlis Vītoliņš nodeva savus sporta apbalvojumus Voldemāram Šmidbergam. 1974. gadā Šmidbergs testamentā novēlēja savu kolekciju valstij. 1985. gadā tika nolemts par sporta muzeja izveidi, kas tika atklāts {{dat|1990|1|1||bez}}. 1992. gada februārī muzejs ievācās nesen restaurētā [[Vecrīga]]s ēku kompleksā. Kopš 2001. gada muzejs atrodas [[Alksnāja iela|Alksnāja ielā]] 9. Latvijas Sporta muzejā apskatāmas medaļas, kausi, apbalvojumi, dokumenti, programmas, fotogrāfijas, afišas, plakāti, albumi, sporta inventārs un drēbes, sporta atribūtika, audio un video materiāli un periodiskie izdevumi. == Muzeja atrašanas vieta == * [[Rīga]], [[Alksnāja iela]] 9 == Ārējās saites == * [http://www.sportamuzejs.lv/ Oficiālā mājaslapa] {{Latvijas muzeji}} [[Kategorija:Muzeji Rīgā]] [[Kategorija:Muzeji Latvijā]] [[Kategorija:Sporta vēsture]] [[Kategorija:Sports Latvijā]] dc9yfnhmlcucm3p4kuihawyaheyojcs 4505758 4505756 2026-08-11T15:45:01Z Iindemann 148969 4505758 wikitext text/x-wiki {{Muzeja infokaste | name = | native_name = | image = | imagesize = | caption = | map_type = Rīga | map_caption = Atrašanās vieta Rīgā | map_size = | latd = 56 | latm = 56 | lats = 45.93 | latNS = N | longd = 24 | longm = 6 | longs = 40.24 | longEW = E | coordinates_type = | coordinates_region = | coordinates_display = | coordinates_format = | coordinates = | established = 1990. gadā | dissolved = | location = [[Alksnāja iela]] 9, [[Rīga]], [[Latvija]] | type = | collection = | visitors = | director = Agra Brūne | president = | curator = | owner = | publictransit = | car_park = | website = http://www.sportamuzejs.lv/ }} == Vēsture == Sporta muzeja izveides doma radās jau [[20. gadsimts|20. gadsimta]] 30. gados, kad [[Cirks|cirka]] atlēts Kārlis Vītoliņš nodeva savus sporta apbalvojumus Voldemāram Šmidbergam. 1974. gadā Šmidbergs testamentā novēlēja savu kolekciju valstij. 1985. gadā tika nolemts par sporta muzeja izveidi, kas tika atklāts {{dat|1990|1|1||bez}}. 1992. gada februārī muzejs ievācās nesen restaurētā [[Vecrīga]]s ēku kompleksā. Kopš 2001. gada muzejs atrodas [[Alksnāja iela|Alksnāja ielā]] 9. Latvijas Sporta muzejā apskatāmas medaļas, kausi, apbalvojumi, dokumenti, programmas, fotogrāfijas, afišas, plakāti, albumi, sporta inventārs un drēbes, sporta atribūtika, audio un video materiāli un periodiskie izdevumi. == Muzeja atrašanas vieta == * [[Rīga]], [[Alksnāja iela]] 9 == Ārējās saites == * [http://www.sportamuzejs.lv/ Oficiālā mājaslapa] {{Latvijas muzeji}} [[Kategorija:Muzeji Rīgā]] [[Kategorija:Muzeji Latvijā]] [[Kategorija:Sporta vēsture]] [[Kategorija:Sports Latvijā]] 14vakqym0x2vyx9pdxhqwpqwuk4o98g 4505759 4505758 2026-08-11T15:46:14Z Iindemann 148969 4505759 wikitext text/x-wiki Latvijas Sporta muzejs ir valsts muzejs Rīgā, kas dokumentē, pēta un saglabā Latvijas sporta vēstures un sporta kultūras mantojumu. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liveriga.com/lv/1699-latvijas-sporta-muzejs|title=Latvijas Sporta muzejs|website=www.liveriga.com|access-date=2026-08-11|language=lv}}</ref>{{Muzeja infokaste | name = | native_name = | image = | imagesize = | caption = | map_type = Rīga | map_caption = Atrašanās vieta Rīgā | map_size = | latd = 56 | latm = 56 | lats = 45.93 | latNS = N | longd = 24 | longm = 6 | longs = 40.24 | longEW = E | coordinates_type = | coordinates_region = | coordinates_display = | coordinates_format = | coordinates = | established = 1990. gadā | dissolved = | location = [[Alksnāja iela]] 9, [[Rīga]], [[Latvija]] | type = | collection = | visitors = | director = Agra Brūne | president = | curator = | owner = | publictransit = | car_park = | website = http://www.sportamuzejs.lv/ }} == Vēsture == Sporta muzeja izveides doma radās jau [[20. gadsimts|20. gadsimta]] 30. gados, kad [[Cirks|cirka]] atlēts Kārlis Vītoliņš nodeva savus sporta apbalvojumus Voldemāram Šmidbergam. 1974. gadā Šmidbergs testamentā novēlēja savu kolekciju valstij. 1985. gadā tika nolemts par sporta muzeja izveidi, kas tika atklāts {{dat|1990|1|1||bez}}. 1992. gada februārī muzejs ievācās nesen restaurētā [[Vecrīga]]s ēku kompleksā. Kopš 2001. gada muzejs atrodas [[Alksnāja iela|Alksnāja ielā]] 9. Latvijas Sporta muzejā apskatāmas medaļas, kausi, apbalvojumi, dokumenti, programmas, fotogrāfijas, afišas, plakāti, albumi, sporta inventārs un drēbes, sporta atribūtika, audio un video materiāli un periodiskie izdevumi. == Muzeja atrašanas vieta == * [[Rīga]], [[Alksnāja iela]] 9 == Ārējās saites == * [http://www.sportamuzejs.lv/ Oficiālā mājaslapa] {{Latvijas muzeji}} [[Kategorija:Muzeji Rīgā]] [[Kategorija:Muzeji Latvijā]] [[Kategorija:Sporta vēsture]] [[Kategorija:Sports Latvijā]] 3zq9a9ux9d91usx3kdlvou3cyp2bs18 4505760 4505759 2026-08-11T15:46:42Z Iindemann 148969 4505760 wikitext text/x-wiki Latvijas Sporta muzejs ir valsts muzejs Rīgā, kas dokumentē, pēta un saglabā Latvijas sporta vēstures un sporta kultūras mantojumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liveriga.com/lv/1699-latvijas-sporta-muzejs|title=Latvijas Sporta muzejs|website=www.liveriga.com|access-date=2026-08-11|language=lv}}</ref>{{Muzeja infokaste | name = | native_name = | image = | imagesize = | caption = | map_type = Rīga | map_caption = Atrašanās vieta Rīgā | map_size = | latd = 56 | latm = 56 | lats = 45.93 | latNS = N | longd = 24 | longm = 6 | longs = 40.24 | longEW = E | coordinates_type = | coordinates_region = | coordinates_display = | coordinates_format = | coordinates = | established = 1990. gadā | dissolved = | location = [[Alksnāja iela]] 9, [[Rīga]], [[Latvija]] | type = | collection = | visitors = | director = Agra Brūne | president = | curator = | owner = | publictransit = | car_park = | website = http://www.sportamuzejs.lv/ }} == Vēsture == Sporta muzeja izveides doma radās jau [[20. gadsimts|20. gadsimta]] 30. gados, kad [[Cirks|cirka]] atlēts Kārlis Vītoliņš nodeva savus sporta apbalvojumus Voldemāram Šmidbergam. 1974. gadā Šmidbergs testamentā novēlēja savu kolekciju valstij. 1985. gadā tika nolemts par sporta muzeja izveidi, kas tika atklāts {{dat|1990|1|1||bez}}. 1992. gada februārī muzejs ievācās nesen restaurētā [[Vecrīga]]s ēku kompleksā. Kopš 2001. gada muzejs atrodas [[Alksnāja iela|Alksnāja ielā]] 9. Latvijas Sporta muzejā apskatāmas medaļas, kausi, apbalvojumi, dokumenti, programmas, fotogrāfijas, afišas, plakāti, albumi, sporta inventārs un drēbes, sporta atribūtika, audio un video materiāli un periodiskie izdevumi. == Muzeja atrašanas vieta == * [[Rīga]], [[Alksnāja iela]] 9 == Ārējās saites == * [http://www.sportamuzejs.lv/ Oficiālā mājaslapa] {{Latvijas muzeji}} [[Kategorija:Muzeji Rīgā]] [[Kategorija:Muzeji Latvijā]] [[Kategorija:Sporta vēsture]] [[Kategorija:Sports Latvijā]] kk0o1xqsx0s83eoqed3w7y1dkdn24ew 4505761 4505760 2026-08-11T15:47:18Z Iindemann 148969 4505761 wikitext text/x-wiki Latvijas Sporta muzejs ir valsts muzejs Rīgā, kas dokumentē, pēta un saglabā Latvijas sporta vēstures un sporta kultūras mantojumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liveriga.com/lv/1699-latvijas-sporta-muzejs|title=Latvijas Sporta muzejs|website=www.liveriga.com|access-date=2026-08-11|language=lv}}</ref> Tas ir vienīgais akreditētais sporta nozares muzejs Latvijā. {{Muzeja infokaste | name = | native_name = | image = | imagesize = | caption = | map_type = Rīga | map_caption = Atrašanās vieta Rīgā | map_size = | latd = 56 | latm = 56 | lats = 45.93 | latNS = N | longd = 24 | longm = 6 | longs = 40.24 | longEW = E | coordinates_type = | coordinates_region = | coordinates_display = | coordinates_format = | coordinates = | established = 1990. gadā | dissolved = | location = [[Alksnāja iela]] 9, [[Rīga]], [[Latvija]] | type = | collection = | visitors = | director = Agra Brūne | president = | curator = | owner = | publictransit = | car_park = | website = http://www.sportamuzejs.lv/ }} == Vēsture == Sporta muzeja izveides doma radās jau [[20. gadsimts|20. gadsimta]] 30. gados, kad [[Cirks|cirka]] atlēts Kārlis Vītoliņš nodeva savus sporta apbalvojumus Voldemāram Šmidbergam. 1974. gadā Šmidbergs testamentā novēlēja savu kolekciju valstij. 1985. gadā tika nolemts par sporta muzeja izveidi, kas tika atklāts {{dat|1990|1|1||bez}}. 1992. gada februārī muzejs ievācās nesen restaurētā [[Vecrīga]]s ēku kompleksā. Kopš 2001. gada muzejs atrodas [[Alksnāja iela|Alksnāja ielā]] 9. Latvijas Sporta muzejā apskatāmas medaļas, kausi, apbalvojumi, dokumenti, programmas, fotogrāfijas, afišas, plakāti, albumi, sporta inventārs un drēbes, sporta atribūtika, audio un video materiāli un periodiskie izdevumi. == Muzeja atrašanas vieta == * [[Rīga]], [[Alksnāja iela]] 9 == Ārējās saites == * [http://www.sportamuzejs.lv/ Oficiālā mājaslapa] {{Latvijas muzeji}} [[Kategorija:Muzeji Rīgā]] [[Kategorija:Muzeji Latvijā]] [[Kategorija:Sporta vēsture]] [[Kategorija:Sports Latvijā]] lr7njjbeuy65ozchhlpzmx966xevv91 4505762 4505761 2026-08-11T15:48:24Z Iindemann 148969 4505762 wikitext text/x-wiki Latvijas Sporta muzejs ir valsts muzejs Rīgā, kas dokumentē, pēta un saglabā Latvijas sporta vēstures un sporta kultūras mantojumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liveriga.com/lv/1699-latvijas-sporta-muzejs|title=Latvijas Sporta muzejs|website=www.liveriga.com|access-date=2026-08-11|language=lv}}</ref> Tas ir vienīgais akreditētais sporta nozares muzejs Latvijā. Muzejs dibināts 1990. gada 1. janvārī, un tā krājuma pamatu veido sporta vēstures pētnieka un kolekcionāra Voldemāra Šmidberga kolekcija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sportamuzejs.lv/index.php/lv/par-muzeju/10-muzeja-un-muzeja-ekas-vesture|title=Muzeja vēsture|website=www.sportamuzejs.lv|access-date=2026-08-11}}</ref> {{Muzeja infokaste | name = | native_name = | image = | imagesize = | caption = | map_type = Rīga | map_caption = Atrašanās vieta Rīgā | map_size = | latd = 56 | latm = 56 | lats = 45.93 | latNS = N | longd = 24 | longm = 6 | longs = 40.24 | longEW = E | coordinates_type = | coordinates_region = | coordinates_display = | coordinates_format = | coordinates = | established = 1990. gadā | dissolved = | location = [[Alksnāja iela]] 9, [[Rīga]], [[Latvija]] | type = | collection = | visitors = | director = Agra Brūne | president = | curator = | owner = | publictransit = | car_park = | website = http://www.sportamuzejs.lv/ }} == Vēsture == Sporta muzeja izveides doma radās jau [[20. gadsimts|20. gadsimta]] 30. gados, kad [[Cirks|cirka]] atlēts Kārlis Vītoliņš nodeva savus sporta apbalvojumus Voldemāram Šmidbergam. 1974. gadā Šmidbergs testamentā novēlēja savu kolekciju valstij. 1985. gadā tika nolemts par sporta muzeja izveidi, kas tika atklāts {{dat|1990|1|1||bez}}. 1992. gada februārī muzejs ievācās nesen restaurētā [[Vecrīga]]s ēku kompleksā. Kopš 2001. gada muzejs atrodas [[Alksnāja iela|Alksnāja ielā]] 9. Latvijas Sporta muzejā apskatāmas medaļas, kausi, apbalvojumi, dokumenti, programmas, fotogrāfijas, afišas, plakāti, albumi, sporta inventārs un drēbes, sporta atribūtika, audio un video materiāli un periodiskie izdevumi. == Muzeja atrašanas vieta == * [[Rīga]], [[Alksnāja iela]] 9 == Ārējās saites == * [http://www.sportamuzejs.lv/ Oficiālā mājaslapa] {{Latvijas muzeji}} [[Kategorija:Muzeji Rīgā]] [[Kategorija:Muzeji Latvijā]] [[Kategorija:Sporta vēsture]] [[Kategorija:Sports Latvijā]] 3qb24mq5zi0zlzxo371fk74h6y4m6gt 4505763 4505762 2026-08-11T15:49:50Z Iindemann 148969 4505763 wikitext text/x-wiki Latvijas Sporta muzejs ir valsts muzejs [[Rīga|Rīgā]], kas dokumentē, pēta un saglabā Latvijas sporta vēstures un sporta kultūras mantojumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liveriga.com/lv/1699-latvijas-sporta-muzejs|title=Latvijas Sporta muzejs|website=www.liveriga.com|access-date=2026-08-11|language=lv}}</ref> Tas ir vienīgais akreditētais sporta nozares muzejs Latvijā. Muzejs dibināts 1990. gada 1. janvārī, un tā krājuma pamatu veido sporta vēstures pētnieka un kolekcionāra [[Voldemārs Šmidbergs|Voldemāra Šmidberga]] kolekcija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sportamuzejs.lv/index.php/lv/par-muzeju/10-muzeja-un-muzeja-ekas-vesture|title=Muzeja vēsture|website=www.sportamuzejs.lv|access-date=2026-08-11}}</ref> {{Muzeja infokaste | name = | native_name = | image = | imagesize = | caption = | map_type = Rīga | map_caption = Atrašanās vieta Rīgā | map_size = | latd = 56 | latm = 56 | lats = 45.93 | latNS = N | longd = 24 | longm = 6 | longs = 40.24 | longEW = E | coordinates_type = | coordinates_region = | coordinates_display = | coordinates_format = | coordinates = | established = 1990. gadā | dissolved = | location = [[Alksnāja iela]] 9, [[Rīga]], [[Latvija]] | type = | collection = | visitors = | director = Agra Brūne | president = | curator = | owner = | publictransit = | car_park = | website = http://www.sportamuzejs.lv/ }} == Vēsture == Sporta muzeja izveides doma radās jau [[20. gadsimts|20. gadsimta]] 30. gados, kad [[Cirks|cirka]] atlēts Kārlis Vītoliņš nodeva savus sporta apbalvojumus Voldemāram Šmidbergam. 1974. gadā Šmidbergs testamentā novēlēja savu kolekciju valstij. 1985. gadā tika nolemts par sporta muzeja izveidi, kas tika atklāts {{dat|1990|1|1||bez}}. 1992. gada februārī muzejs ievācās nesen restaurētā [[Vecrīga]]s ēku kompleksā. Kopš 2001. gada muzejs atrodas [[Alksnāja iela|Alksnāja ielā]] 9. Latvijas Sporta muzejā apskatāmas medaļas, kausi, apbalvojumi, dokumenti, programmas, fotogrāfijas, afišas, plakāti, albumi, sporta inventārs un drēbes, sporta atribūtika, audio un video materiāli un periodiskie izdevumi. == Muzeja atrašanas vieta == * [[Rīga]], [[Alksnāja iela]] 9 == Ārējās saites == * [http://www.sportamuzejs.lv/ Oficiālā mājaslapa] {{Latvijas muzeji}} [[Kategorija:Muzeji Rīgā]] [[Kategorija:Muzeji Latvijā]] [[Kategorija:Sporta vēsture]] [[Kategorija:Sports Latvijā]] ovmku1ndyde4rmjgtxgi5exmk2h8ndj 4505764 4505763 2026-08-11T15:54:37Z Iindemann 148969 /* Vēsture */ 4505764 wikitext text/x-wiki Latvijas Sporta muzejs ir valsts muzejs [[Rīga|Rīgā]], kas dokumentē, pēta un saglabā Latvijas sporta vēstures un sporta kultūras mantojumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liveriga.com/lv/1699-latvijas-sporta-muzejs|title=Latvijas Sporta muzejs|website=www.liveriga.com|access-date=2026-08-11|language=lv}}</ref> Tas ir vienīgais akreditētais sporta nozares muzejs Latvijā. Muzejs dibināts 1990. gada 1. janvārī, un tā krājuma pamatu veido sporta vēstures pētnieka un kolekcionāra [[Voldemārs Šmidbergs|Voldemāra Šmidberga]] kolekcija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sportamuzejs.lv/index.php/lv/par-muzeju/10-muzeja-un-muzeja-ekas-vesture|title=Muzeja vēsture|website=www.sportamuzejs.lv|access-date=2026-08-11}}</ref> {{Muzeja infokaste | name = | native_name = | image = | imagesize = | caption = | map_type = Rīga | map_caption = Atrašanās vieta Rīgā | map_size = | latd = 56 | latm = 56 | lats = 45.93 | latNS = N | longd = 24 | longm = 6 | longs = 40.24 | longEW = E | coordinates_type = | coordinates_region = | coordinates_display = | coordinates_format = | coordinates = | established = 1990. gadā | dissolved = | location = [[Alksnāja iela]] 9, [[Rīga]], [[Latvija]] | type = | collection = | visitors = | director = Agra Brūne | president = | curator = | owner = | publictransit = | car_park = | website = http://www.sportamuzejs.lv/ }} == Vēsture == == Muzeja atrašanas vieta == * [[Rīga]], [[Alksnāja iela]] 9 == Ārējās saites == * [http://www.sportamuzejs.lv/ Oficiālā mājaslapa] {{Latvijas muzeji}} [[Kategorija:Muzeji Rīgā]] [[Kategorija:Muzeji Latvijā]] [[Kategorija:Sporta vēsture]] [[Kategorija:Sports Latvijā]] 7p07ume91u3lw0fp1r4zsq94fcdrzsc 4505765 4505764 2026-08-11T15:56:40Z Iindemann 148969 /* Vēsture */ 4505765 wikitext text/x-wiki Latvijas Sporta muzejs ir valsts muzejs [[Rīga|Rīgā]], kas dokumentē, pēta un saglabā Latvijas sporta vēstures un sporta kultūras mantojumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liveriga.com/lv/1699-latvijas-sporta-muzejs|title=Latvijas Sporta muzejs|website=www.liveriga.com|access-date=2026-08-11|language=lv}}</ref> Tas ir vienīgais akreditētais sporta nozares muzejs Latvijā. Muzejs dibināts 1990. gada 1. janvārī, un tā krājuma pamatu veido sporta vēstures pētnieka un kolekcionāra [[Voldemārs Šmidbergs|Voldemāra Šmidberga]] kolekcija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sportamuzejs.lv/index.php/lv/par-muzeju/10-muzeja-un-muzeja-ekas-vesture|title=Muzeja vēsture|website=www.sportamuzejs.lv|access-date=2026-08-11}}</ref> {{Muzeja infokaste | name = | native_name = | image = | imagesize = | caption = | map_type = Rīga | map_caption = Atrašanās vieta Rīgā | map_size = | latd = 56 | latm = 56 | lats = 45.93 | latNS = N | longd = 24 | longm = 6 | longs = 40.24 | longEW = E | coordinates_type = | coordinates_region = | coordinates_display = | coordinates_format = | coordinates = | established = 1990. gadā | dissolved = | location = [[Alksnāja iela]] 9, [[Rīga]], [[Latvija]] | type = | collection = | visitors = | director = Agra Brūne | president = | curator = | owner = | publictransit = | car_park = | website = http://www.sportamuzejs.lv/ }} == Vēsture == Ideja par Latvijas Sporta muzeja izveidi pirmoreiz tika izteikta 1937. gadā, kad to rosināja Latvijas kara flotes admirālis un Latvijas Olimpiskās komitejas loceklis [[Teodors Spāde|Teodors Spāde,]] taču iecere tolaik netika īstenota.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/285907-Latvijas-Sporta-muzejs|title=Latvijas Sporta muzejs}}</ref> == Muzeja atrašanas vieta == * [[Rīga]], [[Alksnāja iela]] 9 == Ārējās saites == * [http://www.sportamuzejs.lv/ Oficiālā mājaslapa] {{Latvijas muzeji}} [[Kategorija:Muzeji Rīgā]] [[Kategorija:Muzeji Latvijā]] [[Kategorija:Sporta vēsture]] [[Kategorija:Sports Latvijā]] jizayufylrkpyj1oovpf272lk6ruwst 4505766 4505765 2026-08-11T15:56:54Z Iindemann 148969 /* Vēsture */ 4505766 wikitext text/x-wiki Latvijas Sporta muzejs ir valsts muzejs [[Rīga|Rīgā]], kas dokumentē, pēta un saglabā Latvijas sporta vēstures un sporta kultūras mantojumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liveriga.com/lv/1699-latvijas-sporta-muzejs|title=Latvijas Sporta muzejs|website=www.liveriga.com|access-date=2026-08-11|language=lv}}</ref> Tas ir vienīgais akreditētais sporta nozares muzejs Latvijā. Muzejs dibināts 1990. gada 1. janvārī, un tā krājuma pamatu veido sporta vēstures pētnieka un kolekcionāra [[Voldemārs Šmidbergs|Voldemāra Šmidberga]] kolekcija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sportamuzejs.lv/index.php/lv/par-muzeju/10-muzeja-un-muzeja-ekas-vesture|title=Muzeja vēsture|website=www.sportamuzejs.lv|access-date=2026-08-11}}</ref> {{Muzeja infokaste | name = | native_name = | image = | imagesize = | caption = | map_type = Rīga | map_caption = Atrašanās vieta Rīgā | map_size = | latd = 56 | latm = 56 | lats = 45.93 | latNS = N | longd = 24 | longm = 6 | longs = 40.24 | longEW = E | coordinates_type = | coordinates_region = | coordinates_display = | coordinates_format = | coordinates = | established = 1990. gadā | dissolved = | location = [[Alksnāja iela]] 9, [[Rīga]], [[Latvija]] | type = | collection = | visitors = | director = Agra Brūne | president = | curator = | owner = | publictransit = | car_park = | website = http://www.sportamuzejs.lv/ }} == Vēsture == Ideja par Latvijas Sporta muzeja izveidi pirmoreiz tika izteikta 1937. gadā, kad to rosināja Latvijas kara flotes admirālis un Latvijas Olimpiskās komitejas loceklis [[Teodors Spāde|Teodors Spāde,]] taču iecere tolaik netika īstenota.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/285907-Latvijas-Sporta-muzejs|title=Latvijas Sporta muzejs}}</ref> Muzeja vēlākā krājuma pamatu veidoja sporta darbinieka un kolekcionāra Voldemāra Šmidberga veidotā sporta relikviju kolekcija. == Muzeja atrašanas vieta == * [[Rīga]], [[Alksnāja iela]] 9 == Ārējās saites == * [http://www.sportamuzejs.lv/ Oficiālā mājaslapa] {{Latvijas muzeji}} [[Kategorija:Muzeji Rīgā]] [[Kategorija:Muzeji Latvijā]] [[Kategorija:Sporta vēsture]] [[Kategorija:Sports Latvijā]] bl28zg62nhw80r7fywzwf0dkp5vktqk 4505767 4505766 2026-08-11T15:57:31Z Iindemann 148969 /* Vēsture */ 4505767 wikitext text/x-wiki Latvijas Sporta muzejs ir valsts muzejs [[Rīga|Rīgā]], kas dokumentē, pēta un saglabā Latvijas sporta vēstures un sporta kultūras mantojumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liveriga.com/lv/1699-latvijas-sporta-muzejs|title=Latvijas Sporta muzejs|website=www.liveriga.com|access-date=2026-08-11|language=lv}}</ref> Tas ir vienīgais akreditētais sporta nozares muzejs Latvijā. Muzejs dibināts 1990. gada 1. janvārī, un tā krājuma pamatu veido sporta vēstures pētnieka un kolekcionāra [[Voldemārs Šmidbergs|Voldemāra Šmidberga]] kolekcija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sportamuzejs.lv/index.php/lv/par-muzeju/10-muzeja-un-muzeja-ekas-vesture|title=Muzeja vēsture|website=www.sportamuzejs.lv|access-date=2026-08-11}}</ref> {{Muzeja infokaste | name = | native_name = | image = | imagesize = | caption = | map_type = Rīga | map_caption = Atrašanās vieta Rīgā | map_size = | latd = 56 | latm = 56 | lats = 45.93 | latNS = N | longd = 24 | longm = 6 | longs = 40.24 | longEW = E | coordinates_type = | coordinates_region = | coordinates_display = | coordinates_format = | coordinates = | established = 1990. gadā | dissolved = | location = [[Alksnāja iela]] 9, [[Rīga]], [[Latvija]] | type = | collection = | visitors = | director = Agra Brūne | president = | curator = | owner = | publictransit = | car_park = | website = http://www.sportamuzejs.lv/ }} == Vēsture == Ideja par Latvijas Sporta muzeja izveidi pirmoreiz tika izteikta 1937. gadā, kad to rosināja Latvijas kara flotes admirālis un Latvijas Olimpiskās komitejas loceklis [[Teodors Spāde|Teodors Spāde,]] taču iecere tolaik netika īstenota.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/285907-Latvijas-Sporta-muzejs|title=Latvijas Sporta muzejs}}</ref> Muzeja vēlākā krājuma pamatu veidoja sporta darbinieka un kolekcionāra Voldemāra Šmidberga veidotā sporta relikviju kolekcija. [[20. gadsimts|20. gadsimta]] 30. gados cirka mākslinieks un juvelieris [[Kārlis Vītoliņš]] Šmidbergam nodeva savas sporta gaitās iegūtās balvas un riteņu kolekciju. == Muzeja atrašanas vieta == * [[Rīga]], [[Alksnāja iela]] 9 == Ārējās saites == * [http://www.sportamuzejs.lv/ Oficiālā mājaslapa] {{Latvijas muzeji}} [[Kategorija:Muzeji Rīgā]] [[Kategorija:Muzeji Latvijā]] [[Kategorija:Sporta vēsture]] [[Kategorija:Sports Latvijā]] 3j68hcg6ac1o5a1jdjpkk8wkvcq1g2a 4505768 4505767 2026-08-11T15:57:53Z Iindemann 148969 /* Vēsture */ 4505768 wikitext text/x-wiki Latvijas Sporta muzejs ir valsts muzejs [[Rīga|Rīgā]], kas dokumentē, pēta un saglabā Latvijas sporta vēstures un sporta kultūras mantojumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liveriga.com/lv/1699-latvijas-sporta-muzejs|title=Latvijas Sporta muzejs|website=www.liveriga.com|access-date=2026-08-11|language=lv}}</ref> Tas ir vienīgais akreditētais sporta nozares muzejs Latvijā. Muzejs dibināts 1990. gada 1. janvārī, un tā krājuma pamatu veido sporta vēstures pētnieka un kolekcionāra [[Voldemārs Šmidbergs|Voldemāra Šmidberga]] kolekcija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sportamuzejs.lv/index.php/lv/par-muzeju/10-muzeja-un-muzeja-ekas-vesture|title=Muzeja vēsture|website=www.sportamuzejs.lv|access-date=2026-08-11}}</ref> {{Muzeja infokaste | name = | native_name = | image = | imagesize = | caption = | map_type = Rīga | map_caption = Atrašanās vieta Rīgā | map_size = | latd = 56 | latm = 56 | lats = 45.93 | latNS = N | longd = 24 | longm = 6 | longs = 40.24 | longEW = E | coordinates_type = | coordinates_region = | coordinates_display = | coordinates_format = | coordinates = | established = 1990. gadā | dissolved = | location = [[Alksnāja iela]] 9, [[Rīga]], [[Latvija]] | type = | collection = | visitors = | director = Agra Brūne | president = | curator = | owner = | publictransit = | car_park = | website = http://www.sportamuzejs.lv/ }} == Vēsture == Ideja par Latvijas Sporta muzeja izveidi pirmoreiz tika izteikta 1937. gadā, kad to rosināja Latvijas kara flotes admirālis un Latvijas Olimpiskās komitejas loceklis [[Teodors Spāde|Teodors Spāde,]] taču iecere tolaik netika īstenota.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/285907-Latvijas-Sporta-muzejs|title=Latvijas Sporta muzejs}}</ref> Muzeja vēlākā krājuma pamatu veidoja sporta darbinieka un kolekcionāra Voldemāra Šmidberga veidotā sporta relikviju kolekcija. [[20. gadsimts|20. gadsimta]] 30. gados cirka mākslinieks un juvelieris [[Kārlis Vītoliņš]] Šmidbergam nodeva savas sporta gaitās iegūtās balvas un riteņu kolekciju. Līdz 20. gadsimta 70. gadiem Šmidberga kolekcijā bija apmēram 10 000 priekšmetu. == Muzeja atrašanas vieta == * [[Rīga]], [[Alksnāja iela]] 9 == Ārējās saites == * [http://www.sportamuzejs.lv/ Oficiālā mājaslapa] {{Latvijas muzeji}} [[Kategorija:Muzeji Rīgā]] [[Kategorija:Muzeji Latvijā]] [[Kategorija:Sporta vēsture]] [[Kategorija:Sports Latvijā]] e1bjfz8zgihhwmzovqgatapjdkkhijv 4505770 4505768 2026-08-11T15:58:25Z Iindemann 148969 /* Vēsture */ 4505770 wikitext text/x-wiki Latvijas Sporta muzejs ir valsts muzejs [[Rīga|Rīgā]], kas dokumentē, pēta un saglabā Latvijas sporta vēstures un sporta kultūras mantojumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liveriga.com/lv/1699-latvijas-sporta-muzejs|title=Latvijas Sporta muzejs|website=www.liveriga.com|access-date=2026-08-11|language=lv}}</ref> Tas ir vienīgais akreditētais sporta nozares muzejs Latvijā. Muzejs dibināts 1990. gada 1. janvārī, un tā krājuma pamatu veido sporta vēstures pētnieka un kolekcionāra [[Voldemārs Šmidbergs|Voldemāra Šmidberga]] kolekcija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sportamuzejs.lv/index.php/lv/par-muzeju/10-muzeja-un-muzeja-ekas-vesture|title=Muzeja vēsture|website=www.sportamuzejs.lv|access-date=2026-08-11}}</ref> {{Muzeja infokaste | name = | native_name = | image = | imagesize = | caption = | map_type = Rīga | map_caption = Atrašanās vieta Rīgā | map_size = | latd = 56 | latm = 56 | lats = 45.93 | latNS = N | longd = 24 | longm = 6 | longs = 40.24 | longEW = E | coordinates_type = | coordinates_region = | coordinates_display = | coordinates_format = | coordinates = | established = 1990. gadā | dissolved = | location = [[Alksnāja iela]] 9, [[Rīga]], [[Latvija]] | type = | collection = | visitors = | director = Agra Brūne | president = | curator = | owner = | publictransit = | car_park = | website = http://www.sportamuzejs.lv/ }} == Vēsture == Ideja par Latvijas Sporta muzeja izveidi pirmoreiz tika izteikta 1937. gadā, kad to rosināja Latvijas kara flotes admirālis un Latvijas Olimpiskās komitejas loceklis [[Teodors Spāde|Teodors Spāde,]] taču iecere tolaik netika īstenota.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/285907-Latvijas-Sporta-muzejs|title=Latvijas Sporta muzejs}}</ref> Muzeja vēlākā krājuma pamatu veidoja sporta darbinieka un kolekcionāra Voldemāra Šmidberga veidotā sporta relikviju kolekcija. [[20. gadsimts|20. gadsimta]] 30. gados cirka mākslinieks un juvelieris [[Kārlis Vītoliņš]] Šmidbergam nodeva savas sporta gaitās iegūtās balvas un riteņu kolekciju. Līdz 20. gadsimta 70. gadiem Šmidberga kolekcijā bija apmēram 10 000 priekšmetu. 1974. gada 22. martā sporta namā „Aurora” tika atklāta pastāvīga [[Latvijas PSR]] sporta vēstures ekspozīcija, kuras pamatā bija Šmidberga kolekcija; tajā pašā gadā viņš kolekciju testamentā novēlēja topošajam sporta muzejam. == Muzeja atrašanas vieta == * [[Rīga]], [[Alksnāja iela]] 9 == Ārējās saites == * [http://www.sportamuzejs.lv/ Oficiālā mājaslapa] {{Latvijas muzeji}} [[Kategorija:Muzeji Rīgā]] [[Kategorija:Muzeji Latvijā]] [[Kategorija:Sporta vēsture]] [[Kategorija:Sports Latvijā]] rhs73nsxpn21ole25iv7npbcedjyqmp 4505771 4505770 2026-08-11T15:59:29Z Iindemann 148969 /* Vēsture */ 4505771 wikitext text/x-wiki Latvijas Sporta muzejs ir valsts muzejs [[Rīga|Rīgā]], kas dokumentē, pēta un saglabā Latvijas sporta vēstures un sporta kultūras mantojumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liveriga.com/lv/1699-latvijas-sporta-muzejs|title=Latvijas Sporta muzejs|website=www.liveriga.com|access-date=2026-08-11|language=lv}}</ref> Tas ir vienīgais akreditētais sporta nozares muzejs Latvijā. Muzejs dibināts 1990. gada 1. janvārī, un tā krājuma pamatu veido sporta vēstures pētnieka un kolekcionāra [[Voldemārs Šmidbergs|Voldemāra Šmidberga]] kolekcija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sportamuzejs.lv/index.php/lv/par-muzeju/10-muzeja-un-muzeja-ekas-vesture|title=Muzeja vēsture|website=www.sportamuzejs.lv|access-date=2026-08-11}}</ref> {{Muzeja infokaste | name = | native_name = | image = | imagesize = | caption = | map_type = Rīga | map_caption = Atrašanās vieta Rīgā | map_size = | latd = 56 | latm = 56 | lats = 45.93 | latNS = N | longd = 24 | longm = 6 | longs = 40.24 | longEW = E | coordinates_type = | coordinates_region = | coordinates_display = | coordinates_format = | coordinates = | established = 1990. gadā | dissolved = | location = [[Alksnāja iela]] 9, [[Rīga]], [[Latvija]] | type = | collection = | visitors = | director = Agra Brūne | president = | curator = | owner = | publictransit = | car_park = | website = http://www.sportamuzejs.lv/ }} == Vēsture == Ideja par Latvijas Sporta muzeja izveidi pirmoreiz tika izteikta 1937. gadā, kad to rosināja Latvijas kara flotes admirālis un Latvijas Olimpiskās komitejas loceklis [[Teodors Spāde|Teodors Spāde,]] taču iecere tolaik netika īstenota.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/285907-Latvijas-Sporta-muzejs|title=Latvijas Sporta muzejs}}</ref> Muzeja vēlākā krājuma pamatu veidoja sporta darbinieka un kolekcionāra Voldemāra Šmidberga veidotā sporta relikviju kolekcija. [[20. gadsimts|20. gadsimta]] 30. gados cirka mākslinieks un juvelieris [[Kārlis Vītoliņš]] Šmidbergam nodeva savas sporta gaitās iegūtās balvas un riteņu kolekciju. Līdz 20. gadsimta 70. gadiem Šmidberga kolekcijā bija apmēram 10 000 priekšmetu. 1974. gada 22. martā sporta namā „Aurora” tika atklāta pastāvīga [[Latvijas PSR]] sporta vēstures ekspozīcija, kuras pamatā bija Šmidberga kolekcija; tajā pašā gadā viņš kolekciju testamentā novēlēja topošajam sporta muzejam. Muzeja veidošana aizsākās 1985. gadā, savukārt Latvijas Sporta muzejs oficiāli tika dibināts ar Latvijas PSR Ministru Padomes 1989. gada 24. oktobra lēmumu, nosakot tā darbības sākumu 1990. gada 1. janvārī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kulturasdati.lv/lv/muzeji/latvijas-sporta-muzejs|title=Latvijas Sporta muzejs|website=kulturasdati.lv|access-date=2026-08-11}}</ref> == Muzeja atrašanas vieta == * [[Rīga]], [[Alksnāja iela]] 9 == Ārējās saites == * [http://www.sportamuzejs.lv/ Oficiālā mājaslapa] {{Latvijas muzeji}} [[Kategorija:Muzeji Rīgā]] [[Kategorija:Muzeji Latvijā]] [[Kategorija:Sporta vēsture]] [[Kategorija:Sports Latvijā]] fro558x1anqc1o7qjq8244ykthhmsrw 4505772 4505771 2026-08-11T15:59:51Z Iindemann 148969 /* Vēsture */ 4505772 wikitext text/x-wiki Latvijas Sporta muzejs ir valsts muzejs [[Rīga|Rīgā]], kas dokumentē, pēta un saglabā Latvijas sporta vēstures un sporta kultūras mantojumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liveriga.com/lv/1699-latvijas-sporta-muzejs|title=Latvijas Sporta muzejs|website=www.liveriga.com|access-date=2026-08-11|language=lv}}</ref> Tas ir vienīgais akreditētais sporta nozares muzejs Latvijā. Muzejs dibināts 1990. gada 1. janvārī, un tā krājuma pamatu veido sporta vēstures pētnieka un kolekcionāra [[Voldemārs Šmidbergs|Voldemāra Šmidberga]] kolekcija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sportamuzejs.lv/index.php/lv/par-muzeju/10-muzeja-un-muzeja-ekas-vesture|title=Muzeja vēsture|website=www.sportamuzejs.lv|access-date=2026-08-11}}</ref> {{Muzeja infokaste | name = | native_name = | image = | imagesize = | caption = | map_type = Rīga | map_caption = Atrašanās vieta Rīgā | map_size = | latd = 56 | latm = 56 | lats = 45.93 | latNS = N | longd = 24 | longm = 6 | longs = 40.24 | longEW = E | coordinates_type = | coordinates_region = | coordinates_display = | coordinates_format = | coordinates = | established = 1990. gadā | dissolved = | location = [[Alksnāja iela]] 9, [[Rīga]], [[Latvija]] | type = | collection = | visitors = | director = Agra Brūne | president = | curator = | owner = | publictransit = | car_park = | website = http://www.sportamuzejs.lv/ }} == Vēsture == Ideja par Latvijas Sporta muzeja izveidi pirmoreiz tika izteikta 1937. gadā, kad to rosināja Latvijas kara flotes admirālis un Latvijas Olimpiskās komitejas loceklis [[Teodors Spāde|Teodors Spāde,]] taču iecere tolaik netika īstenota.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/285907-Latvijas-Sporta-muzejs|title=Latvijas Sporta muzejs}}</ref> Muzeja vēlākā krājuma pamatu veidoja sporta darbinieka un kolekcionāra Voldemāra Šmidberga veidotā sporta relikviju kolekcija. [[20. gadsimts|20. gadsimta]] 30. gados cirka mākslinieks un juvelieris [[Kārlis Vītoliņš]] Šmidbergam nodeva savas sporta gaitās iegūtās balvas un riteņu kolekciju. Līdz 20. gadsimta 70. gadiem Šmidberga kolekcijā bija apmēram 10 000 priekšmetu. 1974. gada 22. martā sporta namā „Aurora” tika atklāta pastāvīga [[Latvijas PSR]] sporta vēstures ekspozīcija, kuras pamatā bija Šmidberga kolekcija; tajā pašā gadā viņš kolekciju testamentā novēlēja topošajam sporta muzejam. Muzeja veidošana aizsākās 1985. gadā, savukārt Latvijas Sporta muzejs oficiāli tika dibināts ar Latvijas PSR Ministru Padomes 1989. gada 24. oktobra lēmumu, nosakot tā darbības sākumu 1990. gada 1. janvārī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kulturasdati.lv/lv/muzeji/latvijas-sporta-muzejs|title=Latvijas Sporta muzejs|website=kulturasdati.lv|access-date=2026-08-11}}</ref> Sākotnēji muzejs darbojās telpās Tālivalža ielā Rīgā. 1992. gada 7. februārī tas pārcēlās uz restaurētām telpām Vecrīgā, Alksnāja ielā 7 un 9. Pēc ēku denacionalizācijas valsts turpināja tās īrēt, bet 1998. gadā Alksnāja ielas 9. namu iegādājās valsts. == Muzeja atrašanas vieta == * [[Rīga]], [[Alksnāja iela]] 9 == Ārējās saites == * [http://www.sportamuzejs.lv/ Oficiālā mājaslapa] {{Latvijas muzeji}} [[Kategorija:Muzeji Rīgā]] [[Kategorija:Muzeji Latvijā]] [[Kategorija:Sporta vēsture]] [[Kategorija:Sports Latvijā]] 1xcwh32tsoxqeravhiu152hvzl18u2b 4505773 4505772 2026-08-11T16:00:01Z Iindemann 148969 /* Vēsture */ 4505773 wikitext text/x-wiki Latvijas Sporta muzejs ir valsts muzejs [[Rīga|Rīgā]], kas dokumentē, pēta un saglabā Latvijas sporta vēstures un sporta kultūras mantojumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liveriga.com/lv/1699-latvijas-sporta-muzejs|title=Latvijas Sporta muzejs|website=www.liveriga.com|access-date=2026-08-11|language=lv}}</ref> Tas ir vienīgais akreditētais sporta nozares muzejs Latvijā. Muzejs dibināts 1990. gada 1. janvārī, un tā krājuma pamatu veido sporta vēstures pētnieka un kolekcionāra [[Voldemārs Šmidbergs|Voldemāra Šmidberga]] kolekcija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sportamuzejs.lv/index.php/lv/par-muzeju/10-muzeja-un-muzeja-ekas-vesture|title=Muzeja vēsture|website=www.sportamuzejs.lv|access-date=2026-08-11}}</ref> {{Muzeja infokaste | name = | native_name = | image = | imagesize = | caption = | map_type = Rīga | map_caption = Atrašanās vieta Rīgā | map_size = | latd = 56 | latm = 56 | lats = 45.93 | latNS = N | longd = 24 | longm = 6 | longs = 40.24 | longEW = E | coordinates_type = | coordinates_region = | coordinates_display = | coordinates_format = | coordinates = | established = 1990. gadā | dissolved = | location = [[Alksnāja iela]] 9, [[Rīga]], [[Latvija]] | type = | collection = | visitors = | director = Agra Brūne | president = | curator = | owner = | publictransit = | car_park = | website = http://www.sportamuzejs.lv/ }} == Vēsture == Ideja par Latvijas Sporta muzeja izveidi pirmoreiz tika izteikta 1937. gadā, kad to rosināja Latvijas kara flotes admirālis un Latvijas Olimpiskās komitejas loceklis [[Teodors Spāde|Teodors Spāde,]] taču iecere tolaik netika īstenota.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/285907-Latvijas-Sporta-muzejs|title=Latvijas Sporta muzejs}}</ref> Muzeja vēlākā krājuma pamatu veidoja sporta darbinieka un kolekcionāra Voldemāra Šmidberga veidotā sporta relikviju kolekcija. [[20. gadsimts|20. gadsimta]] 30. gados cirka mākslinieks un juvelieris [[Kārlis Vītoliņš]] Šmidbergam nodeva savas sporta gaitās iegūtās balvas un riteņu kolekciju. Līdz 20. gadsimta 70. gadiem Šmidberga kolekcijā bija apmēram 10 000 priekšmetu. 1974. gada 22. martā sporta namā „Aurora” tika atklāta pastāvīga [[Latvijas PSR]] sporta vēstures ekspozīcija, kuras pamatā bija Šmidberga kolekcija; tajā pašā gadā viņš kolekciju testamentā novēlēja topošajam sporta muzejam. Muzeja veidošana aizsākās 1985. gadā, savukārt Latvijas Sporta muzejs oficiāli tika dibināts ar Latvijas PSR Ministru Padomes 1989. gada 24. oktobra lēmumu, nosakot tā darbības sākumu 1990. gada 1. janvārī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kulturasdati.lv/lv/muzeji/latvijas-sporta-muzejs|title=Latvijas Sporta muzejs|website=kulturasdati.lv|access-date=2026-08-11}}</ref> Sākotnēji muzejs darbojās telpās Tālivalža ielā Rīgā. 1992. gada 7. februārī tas pārcēlās uz restaurētām telpām Vecrīgā, Alksnāja ielā 7 un 9. Pēc ēku denacionalizācijas valsts turpināja tās īrēt, bet 1998. gadā Alksnāja ielas 9. namu iegādājās valsts. Kopš 2001. gada muzejs darbojas tikai Alksnāja ielā 9. == Muzeja atrašanas vieta == * [[Rīga]], [[Alksnāja iela]] 9 == Ārējās saites == * [http://www.sportamuzejs.lv/ Oficiālā mājaslapa] {{Latvijas muzeji}} [[Kategorija:Muzeji Rīgā]] [[Kategorija:Muzeji Latvijā]] [[Kategorija:Sporta vēsture]] [[Kategorija:Sports Latvijā]] p61086bdefkko455tvdmyhgmtsx9wf3 4505774 4505773 2026-08-11T16:01:38Z Iindemann 148969 /* Vēsture */ 4505774 wikitext text/x-wiki Latvijas Sporta muzejs ir valsts muzejs [[Rīga|Rīgā]], kas dokumentē, pēta un saglabā Latvijas sporta vēstures un sporta kultūras mantojumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liveriga.com/lv/1699-latvijas-sporta-muzejs|title=Latvijas Sporta muzejs|website=www.liveriga.com|access-date=2026-08-11|language=lv}}</ref> Tas ir vienīgais akreditētais sporta nozares muzejs Latvijā. Muzejs dibināts 1990. gada 1. janvārī, un tā krājuma pamatu veido sporta vēstures pētnieka un kolekcionāra [[Voldemārs Šmidbergs|Voldemāra Šmidberga]] kolekcija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sportamuzejs.lv/index.php/lv/par-muzeju/10-muzeja-un-muzeja-ekas-vesture|title=Muzeja vēsture|website=www.sportamuzejs.lv|access-date=2026-08-11}}</ref> {{Muzeja infokaste | name = | native_name = | image = | imagesize = | caption = | map_type = Rīga | map_caption = Atrašanās vieta Rīgā | map_size = | latd = 56 | latm = 56 | lats = 45.93 | latNS = N | longd = 24 | longm = 6 | longs = 40.24 | longEW = E | coordinates_type = | coordinates_region = | coordinates_display = | coordinates_format = | coordinates = | established = 1990. gadā | dissolved = | location = [[Alksnāja iela]] 9, [[Rīga]], [[Latvija]] | type = | collection = | visitors = | director = Agra Brūne | president = | curator = | owner = | publictransit = | car_park = | website = http://www.sportamuzejs.lv/ }} == Vēsture == Ideja par Latvijas Sporta muzeja izveidi pirmoreiz tika izteikta 1937. gadā, kad to rosināja Latvijas kara flotes admirālis un Latvijas Olimpiskās komitejas loceklis [[Teodors Spāde|Teodors Spāde,]] taču iecere tolaik netika īstenota.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/285907-Latvijas-Sporta-muzejs|title=Latvijas Sporta muzejs}}</ref> Muzeja vēlākā krājuma pamatu veidoja sporta darbinieka un kolekcionāra Voldemāra Šmidberga veidotā sporta relikviju kolekcija. [[20. gadsimts|20. gadsimta]] 30. gados cirka mākslinieks un juvelieris [[Kārlis Vītoliņš]] Šmidbergam nodeva savas sporta gaitās iegūtās balvas un riteņu kolekciju. Līdz 20. gadsimta 70. gadiem Šmidberga kolekcijā bija apmēram 10 000 priekšmetu. 1974. gada 22. martā sporta namā „Aurora” tika atklāta pastāvīga [[Latvijas PSR]] sporta vēstures ekspozīcija, kuras pamatā bija Šmidberga kolekcija; tajā pašā gadā viņš kolekciju testamentā novēlēja topošajam sporta muzejam. Muzeja veidošana aizsākās 1985. gadā, savukārt Latvijas Sporta muzejs oficiāli tika dibināts ar Latvijas PSR Ministru Padomes 1989. gada 24. oktobra lēmumu, nosakot tā darbības sākumu 1990. gada 1. janvārī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kulturasdati.lv/lv/muzeji/latvijas-sporta-muzejs|title=Latvijas Sporta muzejs|website=kulturasdati.lv|access-date=2026-08-11}}</ref> Sākotnēji muzejs darbojās telpās Tālivalža ielā Rīgā. 1992. gada 7. februārī tas pārcēlās uz restaurētām telpām Vecrīgā, Alksnāja ielā 7 un 9. Pēc ēku denacionalizācijas valsts turpināja tās īrēt, bet 1998. gadā Alksnāja ielas 9. namu iegādājās valsts. Kopš 2001. gada muzejs darbojas tikai Alksnāja ielā 9. 2025. gada nogalē Izglītības un zinātnes ministrija sāka virzīt muzeja ēkas Alksnāja ielā 9 atsavināšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/30.11.2025-izglitibas-ministrija-velas-pardot-savu-dargako-ipasumu-sporta-muzeja-eku-vecriga.a624418/|title=Izglītības ministrija vēlas pārdot savu dārgāko īpašumu – Sporta muzeja ēku Vecrīgā|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-11|language=lv}}</ref> == Muzeja atrašanas vieta == * [[Rīga]], [[Alksnāja iela]] 9 == Ārējās saites == * [http://www.sportamuzejs.lv/ Oficiālā mājaslapa] {{Latvijas muzeji}} [[Kategorija:Muzeji Rīgā]] [[Kategorija:Muzeji Latvijā]] [[Kategorija:Sporta vēsture]] [[Kategorija:Sports Latvijā]] 0ljknwscrb153o0ca10u5icyxdv2139 4505775 4505774 2026-08-11T16:02:31Z Iindemann 148969 /* Vēsture */ 4505775 wikitext text/x-wiki Latvijas Sporta muzejs ir valsts muzejs [[Rīga|Rīgā]], kas dokumentē, pēta un saglabā Latvijas sporta vēstures un sporta kultūras mantojumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liveriga.com/lv/1699-latvijas-sporta-muzejs|title=Latvijas Sporta muzejs|website=www.liveriga.com|access-date=2026-08-11|language=lv}}</ref> Tas ir vienīgais akreditētais sporta nozares muzejs Latvijā. Muzejs dibināts 1990. gada 1. janvārī, un tā krājuma pamatu veido sporta vēstures pētnieka un kolekcionāra [[Voldemārs Šmidbergs|Voldemāra Šmidberga]] kolekcija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sportamuzejs.lv/index.php/lv/par-muzeju/10-muzeja-un-muzeja-ekas-vesture|title=Muzeja vēsture|website=www.sportamuzejs.lv|access-date=2026-08-11}}</ref> {{Muzeja infokaste | name = | native_name = | image = | imagesize = | caption = | map_type = Rīga | map_caption = Atrašanās vieta Rīgā | map_size = | latd = 56 | latm = 56 | lats = 45.93 | latNS = N | longd = 24 | longm = 6 | longs = 40.24 | longEW = E | coordinates_type = | coordinates_region = | coordinates_display = | coordinates_format = | coordinates = | established = 1990. gadā | dissolved = | location = [[Alksnāja iela]] 9, [[Rīga]], [[Latvija]] | type = | collection = | visitors = | director = Agra Brūne | president = | curator = | owner = | publictransit = | car_park = | website = http://www.sportamuzejs.lv/ }} == Vēsture == Ideja par Latvijas Sporta muzeja izveidi pirmoreiz tika izteikta 1937. gadā, kad to rosināja Latvijas kara flotes admirālis un Latvijas Olimpiskās komitejas loceklis [[Teodors Spāde|Teodors Spāde,]] taču iecere tolaik netika īstenota.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/285907-Latvijas-Sporta-muzejs|title=Latvijas Sporta muzejs}}</ref> Muzeja vēlākā krājuma pamatu veidoja sporta darbinieka un kolekcionāra Voldemāra Šmidberga veidotā sporta relikviju kolekcija. [[20. gadsimts|20. gadsimta]] 30. gados cirka mākslinieks un juvelieris [[Kārlis Vītoliņš]] Šmidbergam nodeva savas sporta gaitās iegūtās balvas un riteņu kolekciju. Līdz 20. gadsimta 70. gadiem Šmidberga kolekcijā bija apmēram 10 000 priekšmetu. 1974. gada 22. martā sporta namā „Aurora” tika atklāta pastāvīga [[Latvijas PSR]] sporta vēstures ekspozīcija, kuras pamatā bija Šmidberga kolekcija; tajā pašā gadā viņš kolekciju testamentā novēlēja topošajam sporta muzejam. Muzeja veidošana aizsākās 1985. gadā, savukārt Latvijas Sporta muzejs oficiāli tika dibināts ar Latvijas PSR Ministru Padomes 1989. gada 24. oktobra lēmumu, nosakot tā darbības sākumu 1990. gada 1. janvārī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kulturasdati.lv/lv/muzeji/latvijas-sporta-muzejs|title=Latvijas Sporta muzejs|website=kulturasdati.lv|access-date=2026-08-11}}</ref> Sākotnēji muzejs darbojās telpās Tālivalža ielā Rīgā. 1992. gada 7. februārī tas pārcēlās uz restaurētām telpām Vecrīgā, Alksnāja ielā 7 un 9. Pēc ēku denacionalizācijas valsts turpināja tās īrēt, bet 1998. gadā Alksnāja ielas 9. namu iegādājās valsts. Kopš 2001. gada muzejs darbojas tikai Alksnāja ielā 9. 2025. gada nogalē Izglītības un zinātnes ministrija sāka virzīt muzeja ēkas Alksnāja ielā 9 atsavināšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/30.11.2025-izglitibas-ministrija-velas-pardot-savu-dargako-ipasumu-sporta-muzeja-eku-vecriga.a624418/|title=Izglītības ministrija vēlas pārdot savu dārgāko īpašumu – Sporta muzeja ēku Vecrīgā|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-11|language=lv}}</ref> 2026. gadā tika izvērtēta muzeja pārcelšana uz citām telpām; kā viena no iespējamajām atrašanās vietām tika apsvērta Komandu sporta spēļu halle.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/citi/05052026-izm_turpina_vertet_sporta_muzeja_attistib|title=IZM turpina vērtēt Sporta muzeja attīstību un iespējamo pārcelšanu|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-08-11|date=2026-05-05|language=lv}}</ref> == Muzeja atrašanas vieta == * [[Rīga]], [[Alksnāja iela]] 9 == Ārējās saites == * [http://www.sportamuzejs.lv/ Oficiālā mājaslapa] {{Latvijas muzeji}} [[Kategorija:Muzeji Rīgā]] [[Kategorija:Muzeji Latvijā]] [[Kategorija:Sporta vēsture]] [[Kategorija:Sports Latvijā]] 5vb0fggsz0si3npw54t9px95mtuw9wq 4505776 4505775 2026-08-11T16:02:58Z Iindemann 148969 /* Vēsture */ 4505776 wikitext text/x-wiki Latvijas Sporta muzejs ir valsts muzejs [[Rīga|Rīgā]], kas dokumentē, pēta un saglabā Latvijas sporta vēstures un sporta kultūras mantojumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liveriga.com/lv/1699-latvijas-sporta-muzejs|title=Latvijas Sporta muzejs|website=www.liveriga.com|access-date=2026-08-11|language=lv}}</ref> Tas ir vienīgais akreditētais sporta nozares muzejs Latvijā. Muzejs dibināts 1990. gada 1. janvārī, un tā krājuma pamatu veido sporta vēstures pētnieka un kolekcionāra [[Voldemārs Šmidbergs|Voldemāra Šmidberga]] kolekcija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sportamuzejs.lv/index.php/lv/par-muzeju/10-muzeja-un-muzeja-ekas-vesture|title=Muzeja vēsture|website=www.sportamuzejs.lv|access-date=2026-08-11}}</ref> {{Muzeja infokaste | name = | native_name = | image = | imagesize = | caption = | map_type = Rīga | map_caption = Atrašanās vieta Rīgā | map_size = | latd = 56 | latm = 56 | lats = 45.93 | latNS = N | longd = 24 | longm = 6 | longs = 40.24 | longEW = E | coordinates_type = | coordinates_region = | coordinates_display = | coordinates_format = | coordinates = | established = 1990. gadā | dissolved = | location = [[Alksnāja iela]] 9, [[Rīga]], [[Latvija]] | type = | collection = | visitors = | director = Agra Brūne | president = | curator = | owner = | publictransit = | car_park = | website = http://www.sportamuzejs.lv/ }} == Vēsture == Ideja par Latvijas Sporta muzeja izveidi pirmoreiz tika izteikta 1937. gadā, kad to rosināja Latvijas kara flotes admirālis un Latvijas Olimpiskās komitejas loceklis [[Teodors Spāde|Teodors Spāde,]] taču iecere tolaik netika īstenota.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/285907-Latvijas-Sporta-muzejs|title=Latvijas Sporta muzejs}}</ref> Muzeja vēlākā krājuma pamatu veidoja sporta darbinieka un kolekcionāra Voldemāra Šmidberga veidotā sporta relikviju kolekcija. [[20. gadsimts|20. gadsimta]] 30. gados cirka mākslinieks un juvelieris [[Kārlis Vītoliņš]] Šmidbergam nodeva savas sporta gaitās iegūtās balvas un riteņu kolekciju. Līdz 20. gadsimta 70. gadiem Šmidberga kolekcijā bija apmēram 10 000 priekšmetu. 1974. gada 22. martā sporta namā „Aurora” tika atklāta pastāvīga [[Latvijas PSR]] sporta vēstures ekspozīcija, kuras pamatā bija Šmidberga kolekcija; tajā pašā gadā viņš kolekciju testamentā novēlēja topošajam sporta muzejam. Muzeja veidošana aizsākās 1985. gadā, savukārt Latvijas Sporta muzejs oficiāli tika dibināts ar Latvijas PSR Ministru Padomes 1989. gada 24. oktobra lēmumu, nosakot tā darbības sākumu 1990. gada 1. janvārī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kulturasdati.lv/lv/muzeji/latvijas-sporta-muzejs|title=Latvijas Sporta muzejs|website=kulturasdati.lv|access-date=2026-08-11}}</ref> Sākotnēji muzejs darbojās telpās Tālivalža ielā Rīgā. 1992. gada 7. februārī tas pārcēlās uz restaurētām telpām Vecrīgā, Alksnāja ielā 7 un 9. Pēc ēku denacionalizācijas valsts turpināja tās īrēt, bet 1998. gadā Alksnāja ielas 9. namu iegādājās valsts. Kopš 2001. gada muzejs darbojas tikai Alksnāja ielā 9. 2025. gada nogalē Izglītības un zinātnes ministrija sāka virzīt muzeja ēkas Alksnāja ielā 9 atsavināšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/30.11.2025-izglitibas-ministrija-velas-pardot-savu-dargako-ipasumu-sporta-muzeja-eku-vecriga.a624418/|title=Izglītības ministrija vēlas pārdot savu dārgāko īpašumu – Sporta muzeja ēku Vecrīgā|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-11|language=lv}}</ref> 2026. gadā tika izvērtēta muzeja pārcelšana uz citām telpām; kā viena no iespējamajām atrašanās vietām tika apsvērta Komandu sporta spēļu halle.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/citi/05052026-izm_turpina_vertet_sporta_muzeja_attistib|title=IZM turpina vērtēt Sporta muzeja attīstību un iespējamo pārcelšanu|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-08-11|date=2026-05-05|language=lv}}</ref> Ministrija norādīja, ka muzeju nav paredzēts likvidēt un pēc ēkas pārdošanas tas pašreizējās telpās varētu turpināt darbu vēl trīs gadus, lai sagatavotu krājuma pārvietošanu. == Muzeja atrašanas vieta == * [[Rīga]], [[Alksnāja iela]] 9 == Ārējās saites == * [http://www.sportamuzejs.lv/ Oficiālā mājaslapa] {{Latvijas muzeji}} [[Kategorija:Muzeji Rīgā]] [[Kategorija:Muzeji Latvijā]] [[Kategorija:Sporta vēsture]] [[Kategorija:Sports Latvijā]] 9pjtz2w7xmr7k29jm0g16iup0s7jnrd 4505777 4505776 2026-08-11T16:03:35Z Iindemann 148969 4505777 wikitext text/x-wiki Latvijas Sporta muzejs ir valsts muzejs [[Rīga|Rīgā]], kas dokumentē, pēta un saglabā Latvijas sporta vēstures un sporta kultūras mantojumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liveriga.com/lv/1699-latvijas-sporta-muzejs|title=Latvijas Sporta muzejs|website=www.liveriga.com|access-date=2026-08-11|language=lv}}</ref> Tas ir vienīgais akreditētais sporta nozares muzejs Latvijā. Muzejs dibināts 1990. gada 1. janvārī, un tā krājuma pamatu veido sporta vēstures pētnieka un kolekcionāra [[Voldemārs Šmidbergs|Voldemāra Šmidberga]] kolekcija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sportamuzejs.lv/index.php/lv/par-muzeju/10-muzeja-un-muzeja-ekas-vesture|title=Muzeja vēsture|website=www.sportamuzejs.lv|access-date=2026-08-11}}</ref> {{Muzeja infokaste | name = | native_name = | image = | imagesize = | caption = | map_type = Rīga | map_caption = Atrašanās vieta Rīgā | map_size = | latd = 56 | latm = 56 | lats = 45.93 | latNS = N | longd = 24 | longm = 6 | longs = 40.24 | longEW = E | coordinates_type = | coordinates_region = | coordinates_display = | coordinates_format = | coordinates = | established = 1990. gadā | dissolved = | location = [[Alksnāja iela]] 9, [[Rīga]], [[Latvija]] | type = | collection = | visitors = | director = Agra Brūne | president = | curator = | owner = | publictransit = | car_park = | website = http://www.sportamuzejs.lv/ }} == Vēsture == Ideja par Latvijas Sporta muzeja izveidi pirmoreiz tika izteikta 1937. gadā, kad to rosināja Latvijas kara flotes admirālis un Latvijas Olimpiskās komitejas loceklis [[Teodors Spāde|Teodors Spāde,]] taču iecere tolaik netika īstenota.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/285907-Latvijas-Sporta-muzejs|title=Latvijas Sporta muzejs}}</ref> Muzeja vēlākā krājuma pamatu veidoja sporta darbinieka un kolekcionāra Voldemāra Šmidberga veidotā sporta relikviju kolekcija. [[20. gadsimts|20. gadsimta]] 30. gados cirka mākslinieks un juvelieris [[Kārlis Vītoliņš]] Šmidbergam nodeva savas sporta gaitās iegūtās balvas un riteņu kolekciju. Līdz 20. gadsimta 70. gadiem Šmidberga kolekcijā bija apmēram 10 000 priekšmetu. 1974. gada 22. martā sporta namā „Aurora” tika atklāta pastāvīga [[Latvijas PSR]] sporta vēstures ekspozīcija, kuras pamatā bija Šmidberga kolekcija; tajā pašā gadā viņš kolekciju testamentā novēlēja topošajam sporta muzejam. Muzeja veidošana aizsākās 1985. gadā, savukārt Latvijas Sporta muzejs oficiāli tika dibināts ar Latvijas PSR Ministru Padomes 1989. gada 24. oktobra lēmumu, nosakot tā darbības sākumu 1990. gada 1. janvārī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kulturasdati.lv/lv/muzeji/latvijas-sporta-muzejs|title=Latvijas Sporta muzejs|website=kulturasdati.lv|access-date=2026-08-11}}</ref> Sākotnēji muzejs darbojās telpās Tālivalža ielā Rīgā. 1992. gada 7. februārī tas pārcēlās uz restaurētām telpām Vecrīgā, Alksnāja ielā 7 un 9. Pēc ēku denacionalizācijas valsts turpināja tās īrēt, bet 1998. gadā Alksnāja ielas 9. namu iegādājās valsts. Kopš 2001. gada muzejs darbojas tikai Alksnāja ielā 9. 2025. gada nogalē Izglītības un zinātnes ministrija sāka virzīt muzeja ēkas Alksnāja ielā 9 atsavināšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/30.11.2025-izglitibas-ministrija-velas-pardot-savu-dargako-ipasumu-sporta-muzeja-eku-vecriga.a624418/|title=Izglītības ministrija vēlas pārdot savu dārgāko īpašumu – Sporta muzeja ēku Vecrīgā|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-11|language=lv}}</ref> 2026. gadā tika izvērtēta muzeja pārcelšana uz citām telpām; kā viena no iespējamajām atrašanās vietām tika apsvērta Komandu sporta spēļu halle.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/citi/05052026-izm_turpina_vertet_sporta_muzeja_attistib|title=IZM turpina vērtēt Sporta muzeja attīstību un iespējamo pārcelšanu|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-08-11|date=2026-05-05|language=lv}}</ref> Ministrija norādīja, ka muzeju nav paredzēts likvidēt un pēc ēkas pārdošanas tas pašreizējās telpās varētu turpināt darbu vēl trīs gadus, lai sagatavotu krājuma pārvietošanu. == Krājums == == Muzeja atrašanas vieta == * [[Rīga]], [[Alksnāja iela]] 9 == Ārējās saites == * [http://www.sportamuzejs.lv/ Oficiālā mājaslapa] {{Latvijas muzeji}} [[Kategorija:Muzeji Rīgā]] [[Kategorija:Muzeji Latvijā]] [[Kategorija:Sporta vēsture]] [[Kategorija:Sports Latvijā]] b92qmxmvzo1fvyni16jsoxmst6vxl9o 4505778 4505777 2026-08-11T16:04:09Z Iindemann 148969 4505778 wikitext text/x-wiki Latvijas Sporta muzejs ir valsts muzejs [[Rīga|Rīgā]], kas dokumentē, pēta un saglabā Latvijas sporta vēstures un sporta kultūras mantojumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liveriga.com/lv/1699-latvijas-sporta-muzejs|title=Latvijas Sporta muzejs|website=www.liveriga.com|access-date=2026-08-11|language=lv}}</ref> Tas ir vienīgais akreditētais sporta nozares muzejs Latvijā. Muzejs dibināts 1990. gada 1. janvārī, un tā krājuma pamatu veido sporta vēstures pētnieka un kolekcionāra [[Voldemārs Šmidbergs|Voldemāra Šmidberga]] kolekcija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sportamuzejs.lv/index.php/lv/par-muzeju/10-muzeja-un-muzeja-ekas-vesture|title=Muzeja vēsture|website=www.sportamuzejs.lv|access-date=2026-08-11}}</ref> {{Muzeja infokaste | name = | native_name = | image = | imagesize = | caption = | map_type = Rīga | map_caption = Atrašanās vieta Rīgā | map_size = | latd = 56 | latm = 56 | lats = 45.93 | latNS = N | longd = 24 | longm = 6 | longs = 40.24 | longEW = E | coordinates_type = | coordinates_region = | coordinates_display = | coordinates_format = | coordinates = | established = 1990. gadā | dissolved = | location = [[Alksnāja iela]] 9, [[Rīga]], [[Latvija]] | type = | collection = | visitors = | director = Agra Brūne | president = | curator = | owner = | publictransit = | car_park = | website = http://www.sportamuzejs.lv/ }} == Vēsture == Ideja par Latvijas Sporta muzeja izveidi pirmoreiz tika izteikta 1937. gadā, kad to rosināja Latvijas kara flotes admirālis un Latvijas Olimpiskās komitejas loceklis [[Teodors Spāde|Teodors Spāde,]] taču iecere tolaik netika īstenota.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/285907-Latvijas-Sporta-muzejs|title=Latvijas Sporta muzejs}}</ref> Muzeja vēlākā krājuma pamatu veidoja sporta darbinieka un kolekcionāra Voldemāra Šmidberga veidotā sporta relikviju kolekcija. [[20. gadsimts|20. gadsimta]] 30. gados cirka mākslinieks un juvelieris [[Kārlis Vītoliņš]] Šmidbergam nodeva savas sporta gaitās iegūtās balvas un riteņu kolekciju. Līdz 20. gadsimta 70. gadiem Šmidberga kolekcijā bija apmēram 10 000 priekšmetu. 1974. gada 22. martā sporta namā „Aurora” tika atklāta pastāvīga [[Latvijas PSR]] sporta vēstures ekspozīcija, kuras pamatā bija Šmidberga kolekcija; tajā pašā gadā viņš kolekciju testamentā novēlēja topošajam sporta muzejam. Muzeja veidošana aizsākās 1985. gadā, savukārt Latvijas Sporta muzejs oficiāli tika dibināts ar Latvijas PSR Ministru Padomes 1989. gada 24. oktobra lēmumu, nosakot tā darbības sākumu 1990. gada 1. janvārī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kulturasdati.lv/lv/muzeji/latvijas-sporta-muzejs|title=Latvijas Sporta muzejs|website=kulturasdati.lv|access-date=2026-08-11}}</ref> Sākotnēji muzejs darbojās telpās Tālivalža ielā Rīgā. 1992. gada 7. februārī tas pārcēlās uz restaurētām telpām Vecrīgā, Alksnāja ielā 7 un 9. Pēc ēku denacionalizācijas valsts turpināja tās īrēt, bet 1998. gadā Alksnāja ielas 9. namu iegādājās valsts. Kopš 2001. gada muzejs darbojas tikai Alksnāja ielā 9. 2025. gada nogalē Izglītības un zinātnes ministrija sāka virzīt muzeja ēkas Alksnāja ielā 9 atsavināšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/30.11.2025-izglitibas-ministrija-velas-pardot-savu-dargako-ipasumu-sporta-muzeja-eku-vecriga.a624418/|title=Izglītības ministrija vēlas pārdot savu dārgāko īpašumu – Sporta muzeja ēku Vecrīgā|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-11|language=lv}}</ref> 2026. gadā tika izvērtēta muzeja pārcelšana uz citām telpām; kā viena no iespējamajām atrašanās vietām tika apsvērta Komandu sporta spēļu halle.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/citi/05052026-izm_turpina_vertet_sporta_muzeja_attistib|title=IZM turpina vērtēt Sporta muzeja attīstību un iespējamo pārcelšanu|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-08-11|date=2026-05-05|language=lv}}</ref> Ministrija norādīja, ka muzeju nav paredzēts likvidēt un pēc ēkas pārdošanas tas pašreizējās telpās varētu turpināt darbu vēl trīs gadus, lai sagatavotu krājuma pārvietošanu. == Krājums == == Muzeja atrašanas vieta == * [[Rīga]], [[Alksnāja iela]] 9 == Ārējās saites == * [http://www.sportamuzejs.lv/ Oficiālā mājaslapa] {{Latvijas muzeji}} == Atsauces == [[Kategorija:Muzeji Rīgā]] [[Kategorija:Muzeji Latvijā]] [[Kategorija:Sporta vēsture]] [[Kategorija:Sports Latvijā]] mkl1uml5kh54q9hhcr2zxa4y2t04ml7 4505779 4505778 2026-08-11T16:05:44Z Iindemann 148969 /* Krājums */ 4505779 wikitext text/x-wiki Latvijas Sporta muzejs ir valsts muzejs [[Rīga|Rīgā]], kas dokumentē, pēta un saglabā Latvijas sporta vēstures un sporta kultūras mantojumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liveriga.com/lv/1699-latvijas-sporta-muzejs|title=Latvijas Sporta muzejs|website=www.liveriga.com|access-date=2026-08-11|language=lv}}</ref> Tas ir vienīgais akreditētais sporta nozares muzejs Latvijā. Muzejs dibināts 1990. gada 1. janvārī, un tā krājuma pamatu veido sporta vēstures pētnieka un kolekcionāra [[Voldemārs Šmidbergs|Voldemāra Šmidberga]] kolekcija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sportamuzejs.lv/index.php/lv/par-muzeju/10-muzeja-un-muzeja-ekas-vesture|title=Muzeja vēsture|website=www.sportamuzejs.lv|access-date=2026-08-11}}</ref> {{Muzeja infokaste | name = | native_name = | image = | imagesize = | caption = | map_type = Rīga | map_caption = Atrašanās vieta Rīgā | map_size = | latd = 56 | latm = 56 | lats = 45.93 | latNS = N | longd = 24 | longm = 6 | longs = 40.24 | longEW = E | coordinates_type = | coordinates_region = | coordinates_display = | coordinates_format = | coordinates = | established = 1990. gadā | dissolved = | location = [[Alksnāja iela]] 9, [[Rīga]], [[Latvija]] | type = | collection = | visitors = | director = Agra Brūne | president = | curator = | owner = | publictransit = | car_park = | website = http://www.sportamuzejs.lv/ }} == Vēsture == Ideja par Latvijas Sporta muzeja izveidi pirmoreiz tika izteikta 1937. gadā, kad to rosināja Latvijas kara flotes admirālis un Latvijas Olimpiskās komitejas loceklis [[Teodors Spāde|Teodors Spāde,]] taču iecere tolaik netika īstenota.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/285907-Latvijas-Sporta-muzejs|title=Latvijas Sporta muzejs}}</ref> Muzeja vēlākā krājuma pamatu veidoja sporta darbinieka un kolekcionāra Voldemāra Šmidberga veidotā sporta relikviju kolekcija. [[20. gadsimts|20. gadsimta]] 30. gados cirka mākslinieks un juvelieris [[Kārlis Vītoliņš]] Šmidbergam nodeva savas sporta gaitās iegūtās balvas un riteņu kolekciju. Līdz 20. gadsimta 70. gadiem Šmidberga kolekcijā bija apmēram 10 000 priekšmetu. 1974. gada 22. martā sporta namā „Aurora” tika atklāta pastāvīga [[Latvijas PSR]] sporta vēstures ekspozīcija, kuras pamatā bija Šmidberga kolekcija; tajā pašā gadā viņš kolekciju testamentā novēlēja topošajam sporta muzejam. Muzeja veidošana aizsākās 1985. gadā, savukārt Latvijas Sporta muzejs oficiāli tika dibināts ar Latvijas PSR Ministru Padomes 1989. gada 24. oktobra lēmumu, nosakot tā darbības sākumu 1990. gada 1. janvārī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kulturasdati.lv/lv/muzeji/latvijas-sporta-muzejs|title=Latvijas Sporta muzejs|website=kulturasdati.lv|access-date=2026-08-11}}</ref> Sākotnēji muzejs darbojās telpās Tālivalža ielā Rīgā. 1992. gada 7. februārī tas pārcēlās uz restaurētām telpām Vecrīgā, Alksnāja ielā 7 un 9. Pēc ēku denacionalizācijas valsts turpināja tās īrēt, bet 1998. gadā Alksnāja ielas 9. namu iegādājās valsts. Kopš 2001. gada muzejs darbojas tikai Alksnāja ielā 9. 2025. gada nogalē Izglītības un zinātnes ministrija sāka virzīt muzeja ēkas Alksnāja ielā 9 atsavināšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/30.11.2025-izglitibas-ministrija-velas-pardot-savu-dargako-ipasumu-sporta-muzeja-eku-vecriga.a624418/|title=Izglītības ministrija vēlas pārdot savu dārgāko īpašumu – Sporta muzeja ēku Vecrīgā|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-11|language=lv}}</ref> 2026. gadā tika izvērtēta muzeja pārcelšana uz citām telpām; kā viena no iespējamajām atrašanās vietām tika apsvērta Komandu sporta spēļu halle.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/citi/05052026-izm_turpina_vertet_sporta_muzeja_attistib|title=IZM turpina vērtēt Sporta muzeja attīstību un iespējamo pārcelšanu|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-08-11|date=2026-05-05|language=lv}}</ref> Ministrija norādīja, ka muzeju nav paredzēts likvidēt un pēc ēkas pārdošanas tas pašreizējās telpās varētu turpināt darbu vēl trīs gadus, lai sagatavotu krājuma pārvietošanu. == Krājums == Muzeja krājumu veido Latvijas sporta vēstures liecības no 19. gadsimta līdz mūsdienām, tostarp medaļas, apbalvojumi, dokumenti, iespieddarbi, fotogrāfijas, sporta inventārs, apģērbs un citi priekšmeti. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sportamuzejs.lv/index.php/lv/krajums/8-krajums|title=Muzeja krājums|website=www.sportamuzejs.lv|access-date=2026-08-11}}</ref> == Muzeja atrašanas vieta == * [[Rīga]], [[Alksnāja iela]] 9 == Ārējās saites == * [http://www.sportamuzejs.lv/ Oficiālā mājaslapa] {{Latvijas muzeji}} == Atsauces == [[Kategorija:Muzeji Rīgā]] [[Kategorija:Muzeji Latvijā]] [[Kategorija:Sporta vēsture]] [[Kategorija:Sports Latvijā]] qtydpepqc522115qxhjjwzf0eji8cx9 4505780 4505779 2026-08-11T16:06:01Z Iindemann 148969 /* Krājums */ 4505780 wikitext text/x-wiki Latvijas Sporta muzejs ir valsts muzejs [[Rīga|Rīgā]], kas dokumentē, pēta un saglabā Latvijas sporta vēstures un sporta kultūras mantojumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liveriga.com/lv/1699-latvijas-sporta-muzejs|title=Latvijas Sporta muzejs|website=www.liveriga.com|access-date=2026-08-11|language=lv}}</ref> Tas ir vienīgais akreditētais sporta nozares muzejs Latvijā. Muzejs dibināts 1990. gada 1. janvārī, un tā krājuma pamatu veido sporta vēstures pētnieka un kolekcionāra [[Voldemārs Šmidbergs|Voldemāra Šmidberga]] kolekcija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sportamuzejs.lv/index.php/lv/par-muzeju/10-muzeja-un-muzeja-ekas-vesture|title=Muzeja vēsture|website=www.sportamuzejs.lv|access-date=2026-08-11}}</ref> {{Muzeja infokaste | name = | native_name = | image = | imagesize = | caption = | map_type = Rīga | map_caption = Atrašanās vieta Rīgā | map_size = | latd = 56 | latm = 56 | lats = 45.93 | latNS = N | longd = 24 | longm = 6 | longs = 40.24 | longEW = E | coordinates_type = | coordinates_region = | coordinates_display = | coordinates_format = | coordinates = | established = 1990. gadā | dissolved = | location = [[Alksnāja iela]] 9, [[Rīga]], [[Latvija]] | type = | collection = | visitors = | director = Agra Brūne | president = | curator = | owner = | publictransit = | car_park = | website = http://www.sportamuzejs.lv/ }} == Vēsture == Ideja par Latvijas Sporta muzeja izveidi pirmoreiz tika izteikta 1937. gadā, kad to rosināja Latvijas kara flotes admirālis un Latvijas Olimpiskās komitejas loceklis [[Teodors Spāde|Teodors Spāde,]] taču iecere tolaik netika īstenota.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/285907-Latvijas-Sporta-muzejs|title=Latvijas Sporta muzejs}}</ref> Muzeja vēlākā krājuma pamatu veidoja sporta darbinieka un kolekcionāra Voldemāra Šmidberga veidotā sporta relikviju kolekcija. [[20. gadsimts|20. gadsimta]] 30. gados cirka mākslinieks un juvelieris [[Kārlis Vītoliņš]] Šmidbergam nodeva savas sporta gaitās iegūtās balvas un riteņu kolekciju. Līdz 20. gadsimta 70. gadiem Šmidberga kolekcijā bija apmēram 10 000 priekšmetu. 1974. gada 22. martā sporta namā „Aurora” tika atklāta pastāvīga [[Latvijas PSR]] sporta vēstures ekspozīcija, kuras pamatā bija Šmidberga kolekcija; tajā pašā gadā viņš kolekciju testamentā novēlēja topošajam sporta muzejam. Muzeja veidošana aizsākās 1985. gadā, savukārt Latvijas Sporta muzejs oficiāli tika dibināts ar Latvijas PSR Ministru Padomes 1989. gada 24. oktobra lēmumu, nosakot tā darbības sākumu 1990. gada 1. janvārī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kulturasdati.lv/lv/muzeji/latvijas-sporta-muzejs|title=Latvijas Sporta muzejs|website=kulturasdati.lv|access-date=2026-08-11}}</ref> Sākotnēji muzejs darbojās telpās Tālivalža ielā Rīgā. 1992. gada 7. februārī tas pārcēlās uz restaurētām telpām Vecrīgā, Alksnāja ielā 7 un 9. Pēc ēku denacionalizācijas valsts turpināja tās īrēt, bet 1998. gadā Alksnāja ielas 9. namu iegādājās valsts. Kopš 2001. gada muzejs darbojas tikai Alksnāja ielā 9. 2025. gada nogalē Izglītības un zinātnes ministrija sāka virzīt muzeja ēkas Alksnāja ielā 9 atsavināšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/30.11.2025-izglitibas-ministrija-velas-pardot-savu-dargako-ipasumu-sporta-muzeja-eku-vecriga.a624418/|title=Izglītības ministrija vēlas pārdot savu dārgāko īpašumu – Sporta muzeja ēku Vecrīgā|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-11|language=lv}}</ref> 2026. gadā tika izvērtēta muzeja pārcelšana uz citām telpām; kā viena no iespējamajām atrašanās vietām tika apsvērta Komandu sporta spēļu halle.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/citi/05052026-izm_turpina_vertet_sporta_muzeja_attistib|title=IZM turpina vērtēt Sporta muzeja attīstību un iespējamo pārcelšanu|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-08-11|date=2026-05-05|language=lv}}</ref> Ministrija norādīja, ka muzeju nav paredzēts likvidēt un pēc ēkas pārdošanas tas pašreizējās telpās varētu turpināt darbu vēl trīs gadus, lai sagatavotu krājuma pārvietošanu. == Krājums == Muzeja krājumu veido Latvijas sporta vēstures liecības no 19. gadsimta līdz mūsdienām, tostarp medaļas, apbalvojumi, dokumenti, iespieddarbi, fotogrāfijas, sporta inventārs, apģērbs un citi priekšmeti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sportamuzejs.lv/index.php/lv/krajums/8-krajums|title=Muzeja krājums|website=www.sportamuzejs.lv|access-date=2026-08-11}}</ref> Krājums dokumentē organizētā sporta pirmsākumus Latvijā, Latvijas olimpisko kustību, sporta organizāciju un klubu vēsturi, kā arī Latvijas sportistu darbību Latvijā un trimdā. == Muzeja atrašanas vieta == * [[Rīga]], [[Alksnāja iela]] 9 == Ārējās saites == * [http://www.sportamuzejs.lv/ Oficiālā mājaslapa] {{Latvijas muzeji}} == Atsauces == [[Kategorija:Muzeji Rīgā]] [[Kategorija:Muzeji Latvijā]] [[Kategorija:Sporta vēsture]] [[Kategorija:Sports Latvijā]] swxpcgv62xzns1plzh0p0hr5nuxmz3l 4505781 4505780 2026-08-11T16:08:50Z Iindemann 148969 4505781 wikitext text/x-wiki Latvijas Sporta muzejs ir valsts muzejs [[Rīga|Rīgā]], kas dokumentē, pēta un saglabā Latvijas sporta vēstures un sporta kultūras mantojumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liveriga.com/lv/1699-latvijas-sporta-muzejs|title=Latvijas Sporta muzejs|website=www.liveriga.com|access-date=2026-08-11|language=lv}}</ref> Tas ir vienīgais akreditētais sporta nozares muzejs Latvijā. Muzejs dibināts 1990. gada 1. janvārī, un tā krājuma pamatu veido sporta vēstures pētnieka un kolekcionāra [[Voldemārs Šmidbergs|Voldemāra Šmidberga]] kolekcija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sportamuzejs.lv/index.php/lv/par-muzeju/10-muzeja-un-muzeja-ekas-vesture|title=Muzeja vēsture|website=www.sportamuzejs.lv|access-date=2026-08-11}}</ref> {{Muzeja infokaste | name = | native_name = | image = | imagesize = | caption = | map_type = Rīga | map_caption = Atrašanās vieta Rīgā | map_size = | latd = 56 | latm = 56 | lats = 45.93 | latNS = N | longd = 24 | longm = 6 | longs = 40.24 | longEW = E | coordinates_type = | coordinates_region = | coordinates_display = | coordinates_format = | coordinates = | established = 1990. gadā | dissolved = | location = [[Alksnāja iela]] 9, [[Rīga]], [[Latvija]] | type = | collection = | visitors = | director = Agra Brūne | president = | curator = | owner = | publictransit = | car_park = | website = http://www.sportamuzejs.lv/ }} == Vēsture == Ideja par Latvijas Sporta muzeja izveidi pirmoreiz tika izteikta 1937. gadā, kad to rosināja Latvijas kara flotes admirālis un Latvijas Olimpiskās komitejas loceklis [[Teodors Spāde|Teodors Spāde,]] taču iecere tolaik netika īstenota.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/285907-Latvijas-Sporta-muzejs|title=Latvijas Sporta muzejs}}</ref> Muzeja vēlākā krājuma pamatu veidoja sporta darbinieka un kolekcionāra Voldemāra Šmidberga veidotā sporta relikviju kolekcija. [[20. gadsimts|20. gadsimta]] 30. gados cirka mākslinieks un juvelieris [[Kārlis Vītoliņš]] Šmidbergam nodeva savas sporta gaitās iegūtās balvas un riteņu kolekciju. Līdz 20. gadsimta 70. gadiem Šmidberga kolekcijā bija apmēram 10 000 priekšmetu. 1974. gada 22. martā sporta namā „Aurora” tika atklāta pastāvīga [[Latvijas PSR]] sporta vēstures ekspozīcija, kuras pamatā bija Šmidberga kolekcija; tajā pašā gadā viņš kolekciju testamentā novēlēja topošajam sporta muzejam. Muzeja veidošana aizsākās 1985. gadā, savukārt Latvijas Sporta muzejs oficiāli tika dibināts ar Latvijas PSR Ministru Padomes 1989. gada 24. oktobra lēmumu, nosakot tā darbības sākumu 1990. gada 1. janvārī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kulturasdati.lv/lv/muzeji/latvijas-sporta-muzejs|title=Latvijas Sporta muzejs|website=kulturasdati.lv|access-date=2026-08-11}}</ref> Sākotnēji muzejs darbojās telpās Tālivalža ielā Rīgā. 1992. gada 7. februārī tas pārcēlās uz restaurētām telpām Vecrīgā, Alksnāja ielā 7 un 9. Pēc ēku denacionalizācijas valsts turpināja tās īrēt, bet 1998. gadā Alksnāja ielas 9. namu iegādājās valsts. Kopš 2001. gada muzejs darbojas tikai Alksnāja ielā 9. 2025. gada nogalē Izglītības un zinātnes ministrija sāka virzīt muzeja ēkas Alksnāja ielā 9 atsavināšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/30.11.2025-izglitibas-ministrija-velas-pardot-savu-dargako-ipasumu-sporta-muzeja-eku-vecriga.a624418/|title=Izglītības ministrija vēlas pārdot savu dārgāko īpašumu – Sporta muzeja ēku Vecrīgā|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-11|language=lv}}</ref> 2026. gadā tika izvērtēta muzeja pārcelšana uz citām telpām; kā viena no iespējamajām atrašanās vietām tika apsvērta Komandu sporta spēļu halle.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/citi/05052026-izm_turpina_vertet_sporta_muzeja_attistib|title=IZM turpina vērtēt Sporta muzeja attīstību un iespējamo pārcelšanu|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-08-11|date=2026-05-05|language=lv}}</ref> Ministrija norādīja, ka muzeju nav paredzēts likvidēt un pēc ēkas pārdošanas tas pašreizējās telpās varētu turpināt darbu vēl trīs gadus, lai sagatavotu krājuma pārvietošanu. == Krājums == Muzeja krājumu veido Latvijas sporta vēstures liecības no 19. gadsimta līdz mūsdienām, tostarp medaļas, apbalvojumi, dokumenti, iespieddarbi, fotogrāfijas, sporta inventārs, apģērbs un citi priekšmeti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sportamuzejs.lv/index.php/lv/krajums/8-krajums|title=Muzeja krājums|website=www.sportamuzejs.lv|access-date=2026-08-11}}</ref> Krājums dokumentē organizētā sporta pirmsākumus Latvijā, Latvijas olimpisko kustību, sporta organizāciju un klubu vēsturi, kā arī Latvijas sportistu darbību Latvijā un trimdā. == Ekspozīcijas == Muzeja pastāvīgā ekspozīcija “Latvijas olimpiešu Goda zāle. Zelts. Sudrabs. Bronza” veltīta Latvijas olimpiešu un citu augsta līmeņa sportistu sasniegumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sportamuzejs.lv/index.php/lv/izstades/355-ekspozicija-latvijas-olimpiesu-goda-zale-zelts-sudrabs-bronza|title=Ekspozīcija "Latvijas olimpiešu Goda zāle. ZELTS. SUDRABS. BRONZA"|website=www.sportamuzejs.lv|access-date=2026-08-11}}</ref> == Muzeja atrašanas vieta == * [[Rīga]], [[Alksnāja iela]] 9 == Ārējās saites == * [http://www.sportamuzejs.lv/ Oficiālā mājaslapa] {{Latvijas muzeji}} == Atsauces == [[Kategorija:Muzeji Rīgā]] [[Kategorija:Muzeji Latvijā]] [[Kategorija:Sporta vēsture]] [[Kategorija:Sports Latvijā]] oc7k8ledz2rdaov4yvcx83jaqarf4yx 4505782 4505781 2026-08-11T16:09:09Z Iindemann 148969 /* Ekspozīcijas */ 4505782 wikitext text/x-wiki Latvijas Sporta muzejs ir valsts muzejs [[Rīga|Rīgā]], kas dokumentē, pēta un saglabā Latvijas sporta vēstures un sporta kultūras mantojumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liveriga.com/lv/1699-latvijas-sporta-muzejs|title=Latvijas Sporta muzejs|website=www.liveriga.com|access-date=2026-08-11|language=lv}}</ref> Tas ir vienīgais akreditētais sporta nozares muzejs Latvijā. Muzejs dibināts 1990. gada 1. janvārī, un tā krājuma pamatu veido sporta vēstures pētnieka un kolekcionāra [[Voldemārs Šmidbergs|Voldemāra Šmidberga]] kolekcija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sportamuzejs.lv/index.php/lv/par-muzeju/10-muzeja-un-muzeja-ekas-vesture|title=Muzeja vēsture|website=www.sportamuzejs.lv|access-date=2026-08-11}}</ref> {{Muzeja infokaste | name = | native_name = | image = | imagesize = | caption = | map_type = Rīga | map_caption = Atrašanās vieta Rīgā | map_size = | latd = 56 | latm = 56 | lats = 45.93 | latNS = N | longd = 24 | longm = 6 | longs = 40.24 | longEW = E | coordinates_type = | coordinates_region = | coordinates_display = | coordinates_format = | coordinates = | established = 1990. gadā | dissolved = | location = [[Alksnāja iela]] 9, [[Rīga]], [[Latvija]] | type = | collection = | visitors = | director = Agra Brūne | president = | curator = | owner = | publictransit = | car_park = | website = http://www.sportamuzejs.lv/ }} == Vēsture == Ideja par Latvijas Sporta muzeja izveidi pirmoreiz tika izteikta 1937. gadā, kad to rosināja Latvijas kara flotes admirālis un Latvijas Olimpiskās komitejas loceklis [[Teodors Spāde|Teodors Spāde,]] taču iecere tolaik netika īstenota.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/285907-Latvijas-Sporta-muzejs|title=Latvijas Sporta muzejs}}</ref> Muzeja vēlākā krājuma pamatu veidoja sporta darbinieka un kolekcionāra Voldemāra Šmidberga veidotā sporta relikviju kolekcija. [[20. gadsimts|20. gadsimta]] 30. gados cirka mākslinieks un juvelieris [[Kārlis Vītoliņš]] Šmidbergam nodeva savas sporta gaitās iegūtās balvas un riteņu kolekciju. Līdz 20. gadsimta 70. gadiem Šmidberga kolekcijā bija apmēram 10 000 priekšmetu. 1974. gada 22. martā sporta namā „Aurora” tika atklāta pastāvīga [[Latvijas PSR]] sporta vēstures ekspozīcija, kuras pamatā bija Šmidberga kolekcija; tajā pašā gadā viņš kolekciju testamentā novēlēja topošajam sporta muzejam. Muzeja veidošana aizsākās 1985. gadā, savukārt Latvijas Sporta muzejs oficiāli tika dibināts ar Latvijas PSR Ministru Padomes 1989. gada 24. oktobra lēmumu, nosakot tā darbības sākumu 1990. gada 1. janvārī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kulturasdati.lv/lv/muzeji/latvijas-sporta-muzejs|title=Latvijas Sporta muzejs|website=kulturasdati.lv|access-date=2026-08-11}}</ref> Sākotnēji muzejs darbojās telpās Tālivalža ielā Rīgā. 1992. gada 7. februārī tas pārcēlās uz restaurētām telpām Vecrīgā, Alksnāja ielā 7 un 9. Pēc ēku denacionalizācijas valsts turpināja tās īrēt, bet 1998. gadā Alksnāja ielas 9. namu iegādājās valsts. Kopš 2001. gada muzejs darbojas tikai Alksnāja ielā 9. 2025. gada nogalē Izglītības un zinātnes ministrija sāka virzīt muzeja ēkas Alksnāja ielā 9 atsavināšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/30.11.2025-izglitibas-ministrija-velas-pardot-savu-dargako-ipasumu-sporta-muzeja-eku-vecriga.a624418/|title=Izglītības ministrija vēlas pārdot savu dārgāko īpašumu – Sporta muzeja ēku Vecrīgā|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-11|language=lv}}</ref> 2026. gadā tika izvērtēta muzeja pārcelšana uz citām telpām; kā viena no iespējamajām atrašanās vietām tika apsvērta Komandu sporta spēļu halle.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/citi/05052026-izm_turpina_vertet_sporta_muzeja_attistib|title=IZM turpina vērtēt Sporta muzeja attīstību un iespējamo pārcelšanu|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-08-11|date=2026-05-05|language=lv}}</ref> Ministrija norādīja, ka muzeju nav paredzēts likvidēt un pēc ēkas pārdošanas tas pašreizējās telpās varētu turpināt darbu vēl trīs gadus, lai sagatavotu krājuma pārvietošanu. == Krājums == Muzeja krājumu veido Latvijas sporta vēstures liecības no 19. gadsimta līdz mūsdienām, tostarp medaļas, apbalvojumi, dokumenti, iespieddarbi, fotogrāfijas, sporta inventārs, apģērbs un citi priekšmeti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sportamuzejs.lv/index.php/lv/krajums/8-krajums|title=Muzeja krājums|website=www.sportamuzejs.lv|access-date=2026-08-11}}</ref> Krājums dokumentē organizētā sporta pirmsākumus Latvijā, Latvijas olimpisko kustību, sporta organizāciju un klubu vēsturi, kā arī Latvijas sportistu darbību Latvijā un trimdā. == Ekspozīcijas == Muzeja pastāvīgā ekspozīcija “Latvijas olimpiešu Goda zāle. Zelts. Sudrabs. Bronza” veltīta Latvijas olimpiešu un citu augsta līmeņa sportistu sasniegumiem.Tajā eksponētas olimpiskajās spēlēs izcīnītās medaļas, sportistu balvas, piemiņas priekšmeti un fotogrāfijas; muzeja ekspozīcijā ietilpst arī vasaras un ziemas sporta veidu goda zāles.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sportamuzejs.lv/index.php/lv/izstades/355-ekspozicija-latvijas-olimpiesu-goda-zale-zelts-sudrabs-bronza|title=Ekspozīcija "Latvijas olimpiešu Goda zāle. ZELTS. SUDRABS. BRONZA"|website=www.sportamuzejs.lv|access-date=2026-08-11}}</ref> == Muzeja atrašanas vieta == * [[Rīga]], [[Alksnāja iela]] 9 == Ārējās saites == * [http://www.sportamuzejs.lv/ Oficiālā mājaslapa] {{Latvijas muzeji}} == Atsauces == [[Kategorija:Muzeji Rīgā]] [[Kategorija:Muzeji Latvijā]] [[Kategorija:Sporta vēsture]] [[Kategorija:Sports Latvijā]] ska2dgofrk5yq7y6e2psdbi0mg37wxa 4505783 4505782 2026-08-11T16:11:20Z Iindemann 148969 /* Muzeja atrašanas vieta */ 4505783 wikitext text/x-wiki Latvijas Sporta muzejs ir valsts muzejs [[Rīga|Rīgā]], kas dokumentē, pēta un saglabā Latvijas sporta vēstures un sporta kultūras mantojumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liveriga.com/lv/1699-latvijas-sporta-muzejs|title=Latvijas Sporta muzejs|website=www.liveriga.com|access-date=2026-08-11|language=lv}}</ref> Tas ir vienīgais akreditētais sporta nozares muzejs Latvijā. Muzejs dibināts 1990. gada 1. janvārī, un tā krājuma pamatu veido sporta vēstures pētnieka un kolekcionāra [[Voldemārs Šmidbergs|Voldemāra Šmidberga]] kolekcija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sportamuzejs.lv/index.php/lv/par-muzeju/10-muzeja-un-muzeja-ekas-vesture|title=Muzeja vēsture|website=www.sportamuzejs.lv|access-date=2026-08-11}}</ref> {{Muzeja infokaste | name = | native_name = | image = | imagesize = | caption = | map_type = Rīga | map_caption = Atrašanās vieta Rīgā | map_size = | latd = 56 | latm = 56 | lats = 45.93 | latNS = N | longd = 24 | longm = 6 | longs = 40.24 | longEW = E | coordinates_type = | coordinates_region = | coordinates_display = | coordinates_format = | coordinates = | established = 1990. gadā | dissolved = | location = [[Alksnāja iela]] 9, [[Rīga]], [[Latvija]] | type = | collection = | visitors = | director = Agra Brūne | president = | curator = | owner = | publictransit = | car_park = | website = http://www.sportamuzejs.lv/ }} == Vēsture == Ideja par Latvijas Sporta muzeja izveidi pirmoreiz tika izteikta 1937. gadā, kad to rosināja Latvijas kara flotes admirālis un Latvijas Olimpiskās komitejas loceklis [[Teodors Spāde|Teodors Spāde,]] taču iecere tolaik netika īstenota.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/285907-Latvijas-Sporta-muzejs|title=Latvijas Sporta muzejs}}</ref> Muzeja vēlākā krājuma pamatu veidoja sporta darbinieka un kolekcionāra Voldemāra Šmidberga veidotā sporta relikviju kolekcija. [[20. gadsimts|20. gadsimta]] 30. gados cirka mākslinieks un juvelieris [[Kārlis Vītoliņš]] Šmidbergam nodeva savas sporta gaitās iegūtās balvas un riteņu kolekciju. Līdz 20. gadsimta 70. gadiem Šmidberga kolekcijā bija apmēram 10 000 priekšmetu. 1974. gada 22. martā sporta namā „Aurora” tika atklāta pastāvīga [[Latvijas PSR]] sporta vēstures ekspozīcija, kuras pamatā bija Šmidberga kolekcija; tajā pašā gadā viņš kolekciju testamentā novēlēja topošajam sporta muzejam. Muzeja veidošana aizsākās 1985. gadā, savukārt Latvijas Sporta muzejs oficiāli tika dibināts ar Latvijas PSR Ministru Padomes 1989. gada 24. oktobra lēmumu, nosakot tā darbības sākumu 1990. gada 1. janvārī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kulturasdati.lv/lv/muzeji/latvijas-sporta-muzejs|title=Latvijas Sporta muzejs|website=kulturasdati.lv|access-date=2026-08-11}}</ref> Sākotnēji muzejs darbojās telpās Tālivalža ielā Rīgā. 1992. gada 7. februārī tas pārcēlās uz restaurētām telpām Vecrīgā, Alksnāja ielā 7 un 9. Pēc ēku denacionalizācijas valsts turpināja tās īrēt, bet 1998. gadā Alksnāja ielas 9. namu iegādājās valsts. Kopš 2001. gada muzejs darbojas tikai Alksnāja ielā 9. 2025. gada nogalē Izglītības un zinātnes ministrija sāka virzīt muzeja ēkas Alksnāja ielā 9 atsavināšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/30.11.2025-izglitibas-ministrija-velas-pardot-savu-dargako-ipasumu-sporta-muzeja-eku-vecriga.a624418/|title=Izglītības ministrija vēlas pārdot savu dārgāko īpašumu – Sporta muzeja ēku Vecrīgā|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-11|language=lv}}</ref> 2026. gadā tika izvērtēta muzeja pārcelšana uz citām telpām; kā viena no iespējamajām atrašanās vietām tika apsvērta Komandu sporta spēļu halle.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/citi/05052026-izm_turpina_vertet_sporta_muzeja_attistib|title=IZM turpina vērtēt Sporta muzeja attīstību un iespējamo pārcelšanu|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-08-11|date=2026-05-05|language=lv}}</ref> Ministrija norādīja, ka muzeju nav paredzēts likvidēt un pēc ēkas pārdošanas tas pašreizējās telpās varētu turpināt darbu vēl trīs gadus, lai sagatavotu krājuma pārvietošanu. == Krājums == Muzeja krājumu veido Latvijas sporta vēstures liecības no 19. gadsimta līdz mūsdienām, tostarp medaļas, apbalvojumi, dokumenti, iespieddarbi, fotogrāfijas, sporta inventārs, apģērbs un citi priekšmeti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sportamuzejs.lv/index.php/lv/krajums/8-krajums|title=Muzeja krājums|website=www.sportamuzejs.lv|access-date=2026-08-11}}</ref> Krājums dokumentē organizētā sporta pirmsākumus Latvijā, Latvijas olimpisko kustību, sporta organizāciju un klubu vēsturi, kā arī Latvijas sportistu darbību Latvijā un trimdā. == Ekspozīcijas == Muzeja pastāvīgā ekspozīcija “Latvijas olimpiešu Goda zāle. Zelts. Sudrabs. Bronza” veltīta Latvijas olimpiešu un citu augsta līmeņa sportistu sasniegumiem.Tajā eksponētas olimpiskajās spēlēs izcīnītās medaļas, sportistu balvas, piemiņas priekšmeti un fotogrāfijas; muzeja ekspozīcijā ietilpst arī vasaras un ziemas sporta veidu goda zāles.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sportamuzejs.lv/index.php/lv/izstades/355-ekspozicija-latvijas-olimpiesu-goda-zale-zelts-sudrabs-bronza|title=Ekspozīcija "Latvijas olimpiešu Goda zāle. ZELTS. SUDRABS. BRONZA"|website=www.sportamuzejs.lv|access-date=2026-08-11}}</ref> == Ēka == Latvijas Sporta muzejs atrodas [[Vecrīga|Vecrīgā]], [[Alksnāja iela]] 9, vēsturiskā dzīvojamo un noliktavu ēku kompleksā, kas veidojies no 16. līdz 19. gadsimtam. == Ārējās saites == * [http://www.sportamuzejs.lv/ Oficiālā mājaslapa] {{Latvijas muzeji}} == Atsauces == [[Kategorija:Muzeji Rīgā]] [[Kategorija:Muzeji Latvijā]] [[Kategorija:Sporta vēsture]] [[Kategorija:Sports Latvijā]] tot1qjdee4w2mcusyv9q50vp2rpfm5m 4505785 4505783 2026-08-11T16:11:39Z Iindemann 148969 /* Ēka */ 4505785 wikitext text/x-wiki Latvijas Sporta muzejs ir valsts muzejs [[Rīga|Rīgā]], kas dokumentē, pēta un saglabā Latvijas sporta vēstures un sporta kultūras mantojumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liveriga.com/lv/1699-latvijas-sporta-muzejs|title=Latvijas Sporta muzejs|website=www.liveriga.com|access-date=2026-08-11|language=lv}}</ref> Tas ir vienīgais akreditētais sporta nozares muzejs Latvijā. Muzejs dibināts 1990. gada 1. janvārī, un tā krājuma pamatu veido sporta vēstures pētnieka un kolekcionāra [[Voldemārs Šmidbergs|Voldemāra Šmidberga]] kolekcija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sportamuzejs.lv/index.php/lv/par-muzeju/10-muzeja-un-muzeja-ekas-vesture|title=Muzeja vēsture|website=www.sportamuzejs.lv|access-date=2026-08-11}}</ref> {{Muzeja infokaste | name = | native_name = | image = | imagesize = | caption = | map_type = Rīga | map_caption = Atrašanās vieta Rīgā | map_size = | latd = 56 | latm = 56 | lats = 45.93 | latNS = N | longd = 24 | longm = 6 | longs = 40.24 | longEW = E | coordinates_type = | coordinates_region = | coordinates_display = | coordinates_format = | coordinates = | established = 1990. gadā | dissolved = | location = [[Alksnāja iela]] 9, [[Rīga]], [[Latvija]] | type = | collection = | visitors = | director = Agra Brūne | president = | curator = | owner = | publictransit = | car_park = | website = http://www.sportamuzejs.lv/ }} == Vēsture == Ideja par Latvijas Sporta muzeja izveidi pirmoreiz tika izteikta 1937. gadā, kad to rosināja Latvijas kara flotes admirālis un Latvijas Olimpiskās komitejas loceklis [[Teodors Spāde|Teodors Spāde,]] taču iecere tolaik netika īstenota.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/285907-Latvijas-Sporta-muzejs|title=Latvijas Sporta muzejs}}</ref> Muzeja vēlākā krājuma pamatu veidoja sporta darbinieka un kolekcionāra Voldemāra Šmidberga veidotā sporta relikviju kolekcija. [[20. gadsimts|20. gadsimta]] 30. gados cirka mākslinieks un juvelieris [[Kārlis Vītoliņš]] Šmidbergam nodeva savas sporta gaitās iegūtās balvas un riteņu kolekciju. Līdz 20. gadsimta 70. gadiem Šmidberga kolekcijā bija apmēram 10 000 priekšmetu. 1974. gada 22. martā sporta namā „Aurora” tika atklāta pastāvīga [[Latvijas PSR]] sporta vēstures ekspozīcija, kuras pamatā bija Šmidberga kolekcija; tajā pašā gadā viņš kolekciju testamentā novēlēja topošajam sporta muzejam. Muzeja veidošana aizsākās 1985. gadā, savukārt Latvijas Sporta muzejs oficiāli tika dibināts ar Latvijas PSR Ministru Padomes 1989. gada 24. oktobra lēmumu, nosakot tā darbības sākumu 1990. gada 1. janvārī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kulturasdati.lv/lv/muzeji/latvijas-sporta-muzejs|title=Latvijas Sporta muzejs|website=kulturasdati.lv|access-date=2026-08-11}}</ref> Sākotnēji muzejs darbojās telpās Tālivalža ielā Rīgā. 1992. gada 7. februārī tas pārcēlās uz restaurētām telpām Vecrīgā, Alksnāja ielā 7 un 9. Pēc ēku denacionalizācijas valsts turpināja tās īrēt, bet 1998. gadā Alksnāja ielas 9. namu iegādājās valsts. Kopš 2001. gada muzejs darbojas tikai Alksnāja ielā 9. 2025. gada nogalē Izglītības un zinātnes ministrija sāka virzīt muzeja ēkas Alksnāja ielā 9 atsavināšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/30.11.2025-izglitibas-ministrija-velas-pardot-savu-dargako-ipasumu-sporta-muzeja-eku-vecriga.a624418/|title=Izglītības ministrija vēlas pārdot savu dārgāko īpašumu – Sporta muzeja ēku Vecrīgā|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-11|language=lv}}</ref> 2026. gadā tika izvērtēta muzeja pārcelšana uz citām telpām; kā viena no iespējamajām atrašanās vietām tika apsvērta Komandu sporta spēļu halle.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/citi/05052026-izm_turpina_vertet_sporta_muzeja_attistib|title=IZM turpina vērtēt Sporta muzeja attīstību un iespējamo pārcelšanu|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-08-11|date=2026-05-05|language=lv}}</ref> Ministrija norādīja, ka muzeju nav paredzēts likvidēt un pēc ēkas pārdošanas tas pašreizējās telpās varētu turpināt darbu vēl trīs gadus, lai sagatavotu krājuma pārvietošanu. == Krājums == Muzeja krājumu veido Latvijas sporta vēstures liecības no 19. gadsimta līdz mūsdienām, tostarp medaļas, apbalvojumi, dokumenti, iespieddarbi, fotogrāfijas, sporta inventārs, apģērbs un citi priekšmeti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sportamuzejs.lv/index.php/lv/krajums/8-krajums|title=Muzeja krājums|website=www.sportamuzejs.lv|access-date=2026-08-11}}</ref> Krājums dokumentē organizētā sporta pirmsākumus Latvijā, Latvijas olimpisko kustību, sporta organizāciju un klubu vēsturi, kā arī Latvijas sportistu darbību Latvijā un trimdā. == Ekspozīcijas == Muzeja pastāvīgā ekspozīcija “Latvijas olimpiešu Goda zāle. Zelts. Sudrabs. Bronza” veltīta Latvijas olimpiešu un citu augsta līmeņa sportistu sasniegumiem.Tajā eksponētas olimpiskajās spēlēs izcīnītās medaļas, sportistu balvas, piemiņas priekšmeti un fotogrāfijas; muzeja ekspozīcijā ietilpst arī vasaras un ziemas sporta veidu goda zāles.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sportamuzejs.lv/index.php/lv/izstades/355-ekspozicija-latvijas-olimpiesu-goda-zale-zelts-sudrabs-bronza|title=Ekspozīcija "Latvijas olimpiešu Goda zāle. ZELTS. SUDRABS. BRONZA"|website=www.sportamuzejs.lv|access-date=2026-08-11}}</ref> == Ēka == Latvijas Sporta muzejs atrodas [[Vecrīga|Vecrīgā]], [[Alksnāja iela]] 9, vēsturiskā dzīvojamo un noliktavu ēku kompleksā, kas veidojies no 16. līdz 19. gadsimtam. 1992. gada februārī muzejs pārcēlās uz restaurētām telpām Alksnāja ielā 7 un 9. == Ārējās saites == * [http://www.sportamuzejs.lv/ Oficiālā mājaslapa] {{Latvijas muzeji}} == Atsauces == [[Kategorija:Muzeji Rīgā]] [[Kategorija:Muzeji Latvijā]] [[Kategorija:Sporta vēsture]] [[Kategorija:Sports Latvijā]] p2eqbse17scefmu2z5bwvuj78kflmk7 4505786 4505785 2026-08-11T16:11:54Z Iindemann 148969 /* Ēka */ 4505786 wikitext text/x-wiki Latvijas Sporta muzejs ir valsts muzejs [[Rīga|Rīgā]], kas dokumentē, pēta un saglabā Latvijas sporta vēstures un sporta kultūras mantojumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liveriga.com/lv/1699-latvijas-sporta-muzejs|title=Latvijas Sporta muzejs|website=www.liveriga.com|access-date=2026-08-11|language=lv}}</ref> Tas ir vienīgais akreditētais sporta nozares muzejs Latvijā. Muzejs dibināts 1990. gada 1. janvārī, un tā krājuma pamatu veido sporta vēstures pētnieka un kolekcionāra [[Voldemārs Šmidbergs|Voldemāra Šmidberga]] kolekcija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sportamuzejs.lv/index.php/lv/par-muzeju/10-muzeja-un-muzeja-ekas-vesture|title=Muzeja vēsture|website=www.sportamuzejs.lv|access-date=2026-08-11}}</ref> {{Muzeja infokaste | name = | native_name = | image = | imagesize = | caption = | map_type = Rīga | map_caption = Atrašanās vieta Rīgā | map_size = | latd = 56 | latm = 56 | lats = 45.93 | latNS = N | longd = 24 | longm = 6 | longs = 40.24 | longEW = E | coordinates_type = | coordinates_region = | coordinates_display = | coordinates_format = | coordinates = | established = 1990. gadā | dissolved = | location = [[Alksnāja iela]] 9, [[Rīga]], [[Latvija]] | type = | collection = | visitors = | director = Agra Brūne | president = | curator = | owner = | publictransit = | car_park = | website = http://www.sportamuzejs.lv/ }} == Vēsture == Ideja par Latvijas Sporta muzeja izveidi pirmoreiz tika izteikta 1937. gadā, kad to rosināja Latvijas kara flotes admirālis un Latvijas Olimpiskās komitejas loceklis [[Teodors Spāde|Teodors Spāde,]] taču iecere tolaik netika īstenota.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/285907-Latvijas-Sporta-muzejs|title=Latvijas Sporta muzejs}}</ref> Muzeja vēlākā krājuma pamatu veidoja sporta darbinieka un kolekcionāra Voldemāra Šmidberga veidotā sporta relikviju kolekcija. [[20. gadsimts|20. gadsimta]] 30. gados cirka mākslinieks un juvelieris [[Kārlis Vītoliņš]] Šmidbergam nodeva savas sporta gaitās iegūtās balvas un riteņu kolekciju. Līdz 20. gadsimta 70. gadiem Šmidberga kolekcijā bija apmēram 10 000 priekšmetu. 1974. gada 22. martā sporta namā „Aurora” tika atklāta pastāvīga [[Latvijas PSR]] sporta vēstures ekspozīcija, kuras pamatā bija Šmidberga kolekcija; tajā pašā gadā viņš kolekciju testamentā novēlēja topošajam sporta muzejam. Muzeja veidošana aizsākās 1985. gadā, savukārt Latvijas Sporta muzejs oficiāli tika dibināts ar Latvijas PSR Ministru Padomes 1989. gada 24. oktobra lēmumu, nosakot tā darbības sākumu 1990. gada 1. janvārī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kulturasdati.lv/lv/muzeji/latvijas-sporta-muzejs|title=Latvijas Sporta muzejs|website=kulturasdati.lv|access-date=2026-08-11}}</ref> Sākotnēji muzejs darbojās telpās Tālivalža ielā Rīgā. 1992. gada 7. februārī tas pārcēlās uz restaurētām telpām Vecrīgā, Alksnāja ielā 7 un 9. Pēc ēku denacionalizācijas valsts turpināja tās īrēt, bet 1998. gadā Alksnāja ielas 9. namu iegādājās valsts. Kopš 2001. gada muzejs darbojas tikai Alksnāja ielā 9. 2025. gada nogalē Izglītības un zinātnes ministrija sāka virzīt muzeja ēkas Alksnāja ielā 9 atsavināšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/30.11.2025-izglitibas-ministrija-velas-pardot-savu-dargako-ipasumu-sporta-muzeja-eku-vecriga.a624418/|title=Izglītības ministrija vēlas pārdot savu dārgāko īpašumu – Sporta muzeja ēku Vecrīgā|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-11|language=lv}}</ref> 2026. gadā tika izvērtēta muzeja pārcelšana uz citām telpām; kā viena no iespējamajām atrašanās vietām tika apsvērta Komandu sporta spēļu halle.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/citi/05052026-izm_turpina_vertet_sporta_muzeja_attistib|title=IZM turpina vērtēt Sporta muzeja attīstību un iespējamo pārcelšanu|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-08-11|date=2026-05-05|language=lv}}</ref> Ministrija norādīja, ka muzeju nav paredzēts likvidēt un pēc ēkas pārdošanas tas pašreizējās telpās varētu turpināt darbu vēl trīs gadus, lai sagatavotu krājuma pārvietošanu. == Krājums == Muzeja krājumu veido Latvijas sporta vēstures liecības no 19. gadsimta līdz mūsdienām, tostarp medaļas, apbalvojumi, dokumenti, iespieddarbi, fotogrāfijas, sporta inventārs, apģērbs un citi priekšmeti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sportamuzejs.lv/index.php/lv/krajums/8-krajums|title=Muzeja krājums|website=www.sportamuzejs.lv|access-date=2026-08-11}}</ref> Krājums dokumentē organizētā sporta pirmsākumus Latvijā, Latvijas olimpisko kustību, sporta organizāciju un klubu vēsturi, kā arī Latvijas sportistu darbību Latvijā un trimdā. == Ekspozīcijas == Muzeja pastāvīgā ekspozīcija “Latvijas olimpiešu Goda zāle. Zelts. Sudrabs. Bronza” veltīta Latvijas olimpiešu un citu augsta līmeņa sportistu sasniegumiem.Tajā eksponētas olimpiskajās spēlēs izcīnītās medaļas, sportistu balvas, piemiņas priekšmeti un fotogrāfijas; muzeja ekspozīcijā ietilpst arī vasaras un ziemas sporta veidu goda zāles.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sportamuzejs.lv/index.php/lv/izstades/355-ekspozicija-latvijas-olimpiesu-goda-zale-zelts-sudrabs-bronza|title=Ekspozīcija "Latvijas olimpiešu Goda zāle. ZELTS. SUDRABS. BRONZA"|website=www.sportamuzejs.lv|access-date=2026-08-11}}</ref> == Ēka == Latvijas Sporta muzejs atrodas [[Vecrīga|Vecrīgā]], [[Alksnāja iela]] 9, vēsturiskā dzīvojamo un noliktavu ēku kompleksā, kas veidojies no 16. līdz 19. gadsimtam. 1992. gada februārī muzejs pārcēlās uz restaurētām telpām Alksnāja ielā 7 un 9. Pēc ēku īpašumtiesību izmaiņām muzeja darbība pakāpeniski tika koncentrēta Alksnāja ielā 9, kur tas atrodas kopš 2001. gada. == Ārējās saites == * [http://www.sportamuzejs.lv/ Oficiālā mājaslapa] {{Latvijas muzeji}} == Atsauces == [[Kategorija:Muzeji Rīgā]] [[Kategorija:Muzeji Latvijā]] [[Kategorija:Sporta vēsture]] [[Kategorija:Sports Latvijā]] 7oocicvc9zv0t9k7apkh5wf0tisw1vz 4505836 4505786 2026-08-11T19:42:23Z Egilus 27634 4505836 wikitext text/x-wiki {{Muzeja infokaste | name = | native_name = | image = | imagesize = | caption = | map_type = Rīga | map_caption = Atrašanās vieta Rīgā | map_size = | latd = 56 | latm = 56 | lats = 45.93 | latNS = N | longd = 24 | longm = 6 | longs = 40.24 | longEW = E | coordinates_type = | coordinates_region = | coordinates_display = | coordinates_format = | coordinates = | established = 1990. gadā | dissolved = | location = [[Alksnāja iela]] 9, [[Rīga]], [[Latvija]] | type = | collection = | visitors = | director = Agra Brūne | president = | curator = | owner = | publictransit = | car_park = | website = http://www.sportamuzejs.lv/ }} '''Latvijas Sporta muzejs''' ir valsts muzejs [[Rīga|Rīgā]], kura ekspozīcija veltīta [[Fiziskā kultūra|fiziskās kultūras]] un [[Sports|sporta]] attīstībai [[Latvija|Latvijā]]. Muzejs atvērts {{dat|1990|1|1||bez}} un tā krājuma pamatā ir sporta vēstures entuziasta un kolekcionāra [[Voldemārs Šmidbergs|Voldemāra Šmidberga]] kolekcija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sportamuzejs.lv/index.php/lv/par-muzeju/10-muzeja-un-muzeja-ekas-vesture|title=Muzeja vēsture|website=www.sportamuzejs.lv|access-date=2026-08-11}}</ref> Muzejs atrodas [[Vecrīga|Vecrīgā]], [[Alksnāja iela|Alksnāja ielā]] 9. Muzeja uzdevums ir dokumentēt, pētīt un saglabāt Latvijas sporta vēstures un sporta kultūras mantojumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liveriga.com/lv/1699-latvijas-sporta-muzejs|title=Latvijas Sporta muzejs|website=www.liveriga.com|access-date=2026-08-11|language=lv}}</ref> Tas ir vienīgais akreditētais sporta nozares muzejs Latvijā. == Vēsture == Ideja par Latvijas Sporta muzeja izveidi pirmoreiz tika izteikta 1937. gadā, kad to rosināja Latvijas kara flotes admirālis un Latvijas Olimpiskās komitejas loceklis [[Teodors Spāde]], taču iecere tolaik netika īstenota.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/285907-Latvijas-Sporta-muzejs|title=Latvijas Sporta muzejs}}</ref> Muzeja vēlākā krājuma pamatu veidoja sporta darbinieka un kolekcionāra Voldemāra Šmidberga veidotā sporta relikviju kolekcija. 1930. gados cirka mākslinieks un juvelieris [[Kārlis Vītoliņš]] Šmidbergam nodeva savas sporta gaitās iegūtās balvas un riteņu kolekciju. Līdz 1970. gadiem Šmidberga kolekcijā bija apmēram 10 000 priekšmetu. 1974. gada 22. martā sporta namā „Aurora” tika atklāta pastāvīga [[Latvijas PSR]] sporta vēstures ekspozīcija, kuras pamatā bija Šmidberga kolekcija; tajā pašā gadā viņš kolekciju testamentā novēlēja topošajam sporta muzejam. Muzeja veidošana aizsākās 1985. gadā, savukārt Latvijas Sporta muzejs oficiāli tika dibināts ar [[Latvijas PSR Ministru Padome]]s 1989. gada 24. oktobra lēmumu, nosakot tā darbības sākumu 1990. gada 1. janvārī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kulturasdati.lv/lv/muzeji/latvijas-sporta-muzejs|title=Latvijas Sporta muzejs|website=kulturasdati.lv|access-date=2026-08-11}}</ref> Sākotnēji muzejs darbojās telpās [[Tālivalža iela (Rīga)|Tālivalža ielā]] Rīgā. 1992. gada 7. februārī tas pārcēlās uz restaurētām telpām Vecrīgā, Alksnāja ielā 7 un 9. Pēc ēku denacionalizācijas valsts turpināja tās īrēt, bet 1998. gadā Alksnāja ielas 9. namu iegādājās valsts. Kopš 2001. gada muzejs darbojas tikai Alksnāja ielā 9. 2025. gada nogalē Izglītības un zinātnes ministrija sāka virzīt muzeja ēkas Alksnāja ielā 9 atsavināšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/30.11.2025-izglitibas-ministrija-velas-pardot-savu-dargako-ipasumu-sporta-muzeja-eku-vecriga.a624418/|title=Izglītības ministrija vēlas pārdot savu dārgāko īpašumu – Sporta muzeja ēku Vecrīgā|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-11|language=lv}}</ref> 2026. gadā tika izvērtēta muzeja pārcelšana uz citām telpām; kā viena no iespējamajām atrašanās vietām tika apsvērta [[Komandu sporta spēļu halle]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/citi/05052026-izm_turpina_vertet_sporta_muzeja_attistib|title=IZM turpina vērtēt Sporta muzeja attīstību un iespējamo pārcelšanu|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-08-11|date=2026-05-05|language=lv}}</ref> Ministrija norādīja, ka muzeju nav paredzēts likvidēt un pēc ēkas pārdošanas tas pašreizējās telpās varētu turpināt darbu vēl trīs gadus, lai sagatavotu krājuma pārvietošanu. == Krājums == Muzeja krājumu veido Latvijas sporta vēstures liecības no 19. gadsimta līdz mūsdienām, tostarp medaļas, apbalvojumi, dokumenti, iespieddarbi, fotogrāfijas, sporta inventārs, apģērbs un citi priekšmeti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sportamuzejs.lv/index.php/lv/krajums/8-krajums|title=Muzeja krājums|website=www.sportamuzejs.lv|access-date=2026-08-11}}</ref> Krājums dokumentē organizētā sporta pirmsākumus Latvijā, Latvijas olimpisko kustību, sporta organizāciju un klubu vēsturi, kā arī Latvijas sportistu darbību Latvijā un trimdā. == Ekspozīcijas == Muzeja pastāvīgā ekspozīcija “Latvijas olimpiešu Goda zāle. Zelts. Sudrabs. Bronza” veltīta Latvijas olimpiešu un citu augsta līmeņa sportistu sasniegumiem. Tajā eksponētas olimpiskajās spēlēs izcīnītās medaļas, sportistu balvas, piemiņas priekšmeti un fotogrāfijas; muzeja ekspozīcijā ietilpst arī vasaras un ziemas sporta veidu goda zāles.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sportamuzejs.lv/index.php/lv/izstades/355-ekspozicija-latvijas-olimpiesu-goda-zale-zelts-sudrabs-bronza|title=Ekspozīcija "Latvijas olimpiešu Goda zāle. ZELTS. SUDRABS. BRONZA"|website=www.sportamuzejs.lv|access-date=2026-08-11}}</ref> == Ēka == Latvijas Sporta muzejs atrodas Vecrīgā, Alksnāja ielā 9, vēsturiskā dzīvojamo un noliktavu ēku kompleksā, kas veidojies no 16. līdz 19. gadsimtam. 1992. gada februārī muzejs pārcēlās uz restaurētām telpām Alksnāja ielā 7 un 9. Pēc ēku īpašumtiesību izmaiņām muzeja darbība pakāpeniski tika koncentrēta Alksnāja ielā 9, kur tas atrodas kopš 2001. gada. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.sportamuzejs.lv/ Oficiālā mājaslapa] {{Latvijas muzeji}} [[Kategorija:Muzeji Rīgā]] [[Kategorija:Sporta vēsture]] [[Kategorija:Sports Latvijā]] f5vudppwel7x8oiu456ergv7qeig5nm 0 182955 4505956 3016841 2026-08-12T07:44:29Z Kuutnieks 103360 Vitekopfs, nevis Vitckopfs (drukas kļūda grāmatā Šachs Latvijā līdz 1940. gadam) 4505956 wikitext text/x-wiki '''1924. gada Latvijas šaha čempionāts''' - I Latvijas šaha kongress, kas bija pirmais [[Latvijas šaha čempionāts]]. == Turnīra gaita == No 13. līdz 23. aprīlim [[1924. gads Latvijā|1924. gadā]] [[Rīgas Biržas nams|Rīgas Biržas nama]] zāle norisinājās I Latvijas šaha kongress. To svinīgi atklāja valsts prezidents [[Jānis Čakste]]. Kongresa virsturnīrā piedalījās 10 [[Rīga]]s šahisti, pa vienam [[Daugavpils]] (Z. Grubins), [[Jelgava]]s (V. Vitekopfs), [[Liepāja]]s šahistam ([[Indriķis Strazdiņš]]), kā arī viesis no [[Tallina]]s, kādreizējais Rīgas šaha biedrības biedrs [[Teodors Germans]]. Atbilstoši prognozēm cīņa par uzvaru turnīrā risinājās starp [[Hermanis Matisons|Matisonu]], [[Fricis Apšenieks|Apšenieku]] un [[Kārlis Bētiņš|Bētiņu]]. Izlozei bija labpaticies, ka izšķirošā partija starp Matisonu un Apšenieku notika tikai 11. kārtā, kad Apšeniekam bija 9,5 punkti, bet Matisonam par punktu mazāk. Ļoti smagā cīņā Matisons uzvarēja ar melnajiem 60. gājienā, bet Apšenieks pavisam negaidīti zaudēja arī pēdējā 13. kārtā N. Miļevskim. Līdz ar to Hermanis Matisons kļuva par turnīra uzvarētāju un kā pirmais Latvijas šahists ieguva titulu "Latvijas šaha meistars". Pirmo astoņu vietu ieguvēji saņēma godalgas. == Citāti == {{citāts|No grāmatas "Šachs Latvijā līdz 1940. gadam": <blockquote> "Šis turnīrs bija ievērojams ar to, ka bija pirmais Latvijas mērogā, un var teikt, ka tikai ar šo turnīru faktiski nodibinājās Latvijas šaha dzīve."<ref>K.Bētiņš, A.Kalniņš, V.Petrovs "Šachs Latvijā līdz 1940. gadam", 60. lpp.</ref> </blockquote>}} == Turnīra tabula == :{| class="wikitable" style="text-align: left" |+ I Latvijas šaha kongress - Rīga, 1924. gads |- ! !! Dalībnieks !! 1 !! 2 !! 3 !! 4 !! 5 !! 6 !! 7 !! 8 !! 9 !! 10 !! 11 !! 12 !! 13 !! 14 !! Punkti !! Vieta |- | 1 || align=left | [[Hermanis Matisons|Matisons H.]] || - ||style="color: red"| 1 ||style="color: green"| ½ ||style="color: red"| 1 ||style="color: red"| 1 ||style="color: green"| ½ ||style="color: red"| 1 ||style="color: red"| 1 ||style="color: green"| ½ ||style="color: red"| 1 ||style="color: red"| 1 ||style="color: red"| 1 ||style="color: red"| 1 ||style="color: red"| 1 || '''11½'''|| '''1.''' |- | 2 || align=left | [[Fricis Apšenieks|Apšenieks Fr.]] ||style="color: blue"| 0 || - ||style="color: red"| 1 ||style="color: red"| 1 ||style="color: red"| 1 ||style="color: red"| 1 ||style="color: red"| 1 ||style="color: red"| 1 ||style="color: green"| ½ ||style="color: red"| 1 ||style="color: red"| 1 ||style="color: red"| 1 ||style="color: blue"| 0 ||style="color: red"| 1 || 10½ || 2. |- | 3 || align=left | [[Kārlis Bētiņš|Bētiņš K.]] ||style="color: green"| ½ ||style="color: blue"| 0 || - ||style="color: red"| 1 ||style="color: green"| ½ ||style="color: blue"| 0 ||style="color: red"| 1 ||style="color: red"| 1 ||style="color: green"| ½ ||style="color: red"| 1 ||style="color: red"| 1 ||style="color: red"| 1 ||style="color: red"| 1 ||style="color: red"| 1 || 9½ || 3. |- | 4 || align=left | [[Alfrēds Hartmanis|Hartmanis A.]] ||style="color: blue"| 0 ||style="color: blue"| 0 ||style="color: blue"| 0 || - ||style="color: red"| 1 ||style="color: green"| ½ ||style="color: blue"| 0 ||style="color: red"| 1 ||style="color: red"| 1 ||style="color: red"| 1 ||style="color: red"| 1 ||style="color: red"| 1 ||style="color: red"| 1 ||style="color: red"| 1 || 8½ || 4. |- | 5 || align=left | Grubins Z. ||style="color: blue"| 0 ||style="color: blue"| 0 ||style="color: green"| ½ ||style="color: blue"| 0 || - ||style="color: green"| ½ ||style="color: red"| 1 ||style="color: red"| 1 ||style="color: red"| 1 ||style="color: blue"| 0 ||style="color: red"| 1 ||style="color: red"| 1 ||style="color: red"| 1 ||style="color: red"| 1 || 8 || 5. |- | 6 || align=left | [[Indriķis Strazdiņš|Strazdiņš I.]] ||style="color: green"| ½ ||style="color: blue"| 0 ||style="color: red"| 1 ||style="color: green"| ½ ||style="color: green"| ½ || - ||style="color: red"| 1 ||style="color: blue"| 0 ||style="color: green"| ½ ||style="color: red"| 1 ||style="color: blue"| 0 ||style="color: red"| 1 ||style="color: green"| ½ ||style="color: red"| 1 || 7½ || 6. |- | 7 || align=left | [[Pāvils Dreijmanis|Dreimanis P.]] ||style="color: blue"| 0 ||style="color: blue"| 0 ||style="color: blue"| 0 ||style="color: red"| 1 ||style="color: blue"| 0 ||style="color: blue"| 0 || - ||style="color: red"| 1 ||style="color: green"| ½ ||style="color: red"| 1 ||style="color: red"| 1 ||style="color: blue"| 0 ||style="color: green"| ½ ||style="color: red"| 1 || 6 || 7.-8. |- | 8 || align=left | Grīnlaubs R. ||style="color: blue"| 0 ||style="color: blue"| 0 ||style="color: blue"| 0 ||style="color: blue"| 0 ||style="color: blue"| 0 ||style="color: red"| 1 ||style="color: blue"| 0 || - ||style="color: green"| ½ ||style="color: green"| ½ ||style="color: red"| 1 ||style="color: red"| 1 ||style="color: red"| 1 ||style="color: red"| 1 || 6 || 7.-8. |- | 9 || align=left | [[Teodors Germans|Germans T.]] ||style="color: green"| ½ ||style="color: green"| ½ ||style="color: green"| ½ ||style="color: blue"| 0 ||style="color: blue"| 0 ||style="color: green"| ½ ||style="color: green"| ½ ||style="color: green"| ½ || - ||style="color: blue"| 0 ||style="color: blue"| 0 ||style="color: red"| 1 ||style="color: red"| 1 ||style="color: green"| ½ || 5½ || 9.-10. |- | 10 || align=left | Kerkovius R. ||style="color: blue"| 0 ||style="color: blue"| 0 ||style="color: blue"| 0 ||style="color: blue"| 0 ||style="color: red"| 1 ||style="color: blue"| 0 ||style="color: blue"| 0 ||style="color: green"| ½ ||style="color: red"| 1 || - ||style="color: red"| 1 ||style="color: blue"| 0 ||style="color: red"| 1 ||style="color: red"| 1 || 5½ || 9.-10. |- | 11 || align=left | Grīntāls K. ||style="color: blue"| 0 ||style="color: blue"| 0 ||style="color: blue"| 0 ||style="color: blue"| 0 ||style="color: blue"| 0 ||style="color: red"| 1 ||style="color: blue"| 0 ||style="color: blue"| 0 ||style="color: red"| 1 ||style="color: blue"| 0 || - ||style="color: blue"| 0 ||style="color: red"| 1 ||style="color: red"| 1 || 4 || 11.-12. |- | 12 || align=left | Gūtmanis H. ||style="color: blue"| 0 ||style="color: blue"| 0 ||style="color: blue"| 0 ||style="color: blue"| 0 ||style="color: blue"| 0 ||style="color: blue"| 0 ||style="color: red"| 1 ||style="color: blue"| 0 ||style="color: blue"| 0 ||style="color: red"| 1 ||style="color: red"| 1 || - ||style="color: red"| 1 ||style="color: blue"| 0 || 4 || 11.-12. |- | 13 || align=left | Miļevskis N. ||style="color: blue"| 0 ||style="color: red"| 1 ||style="color: blue"| 0 ||style="color: blue"| 0 ||style="color: blue"| 0 ||style="color: green"| ½ ||style="color: green"| ½ ||style="color: blue"| 0 ||style="color: blue"| 0 ||style="color: blue"| 0 ||style="color: blue"| 0 ||style="color: blue"| 0 || - ||style="color: green"| ½ || 2½ || 13. |- | 14 || align=left | [[Vilhelms Vitekopfs|Vitekopfs V.]] ||style="color: blue"| 0 ||style="color: blue"| 0 ||style="color: blue"| 0 ||style="color: blue"| 0 ||style="color: blue"| 0 ||style="color: blue"| 0 ||style="color: blue"| 0 ||style="color: blue"| 0 ||style="color: green"| ½ ||style="color: blue"| 0 ||style="color: blue"| 0 ||style="color: red"| 1 ||style="color: green"| ½ || - || 2 || 14. |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Literatūra == * K.Bētiņš, A.Kalniņš, V.Petrovs "Šachs Latvijā līdz 1940. gadam", Rīga, Valters un Rapa, 1940. * [[Ģedimins Salmiņš|Ģ.Salmiņš]] "Fricis Apšenieks (1894 - 1941)", Liepāja, LiePA, 2006, {{ISBN|9984-754-71-5}}. * [[Ģedimins Salmiņš|Ģ.Salmiņš]] "No Parīzes līdz Prāgai. Hermanis Matisons (1894 - 1932)", Liepāja, LiePA, 2008, {{ISBN|978-9984-821-27-6}}. {{Latvijas šaha čempionāti}} [[Kategorija:Šahs Latvijā]] [[Kategorija:1924. gads sportā]] [[Kategorija:1924. gads Latvijā]] [[Kategorija:Latvijas čempionāts šahā]] fw0jqwd4olff5bawbuij74czlqezv5a 0 190256 4505960 4361360 2026-08-12T08:13:08Z Meistars Joda 781 4505960 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Leonīds Breikšs | vārds_orig = | attēls = Leonīds Breikšs.jpg | att_izmērs = 150px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1908 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 8 | dz_vieta = Jeļizarovas muiža, <br />[[Volokolamska]]s apriņķis<br />[[Maskavas guberņa]] <br />{{RUS}} | m_dat_alt = {{mdv2|1942|||1908|4|8}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = {{vieta|PSRS}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = Latvietis | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = [[dzejnieks]] | rakstīšanas valoda = [[Latviešu valoda|Latviešu]] | periods = | žanri = | temati = | lit virzieni = | slavenākie darbi = | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} 8 '''Leonīds Breikšs''' (1908—1942) bija latviešu dzejnieks un žurnālists. Pazīstams ar savu mīlas liriku un [[Patriotisms|patriotisko]] dzeju ("[[Lūgšana (Imanta Kalniņa dziesma)|Lūgšana]]", "Himna"). Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] Breikšs tika apcietināts un deportēts uz ieslodzījuma vietu [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], kur gāja bojā. == Dzīvesgājums == Dzimis 1908. gada 8. aprīlī [[Maskava]]s guberņas [[Volokolamska|Volokolamskas]] apriņķa Jeļizarovas muižas pārvaldnieka piecu bērnu ģimenē. Kristīts evaņģēliski luteriskajā draudzē. 1913. gada vasaru Leonīda māte ar bērniem pavadīja savu vecāku mājās [[Vecpiebalga]]s „Pakalniešos”, tad atgriezās Krievijas pilsētā [[Serpuhova|Serpuhovā]]. Sākoties Pirmajam pasaules karam, viņi 1914. gadā pārcēlās uz Maskavu. 1920. gadā Breikšu ģimene pārcēlās uz dzīvi Latvijā. Pirmos dzejoļus Leonīds uzrakstīja 1921. gadā, bet 1922. gada 29. decembrī laikrakstā „Kurzemnieks” tika iespiests viņa pirmais dzejolis „Ziemassvētku vakarā”. Viņš mēģināja publicēt [[Sergejs Jeseņins|Jeseņina]] dzejoļu izlasi, bet pietrūka līdzekļu. Līdz 1927. gadam mācījās [[Rīgas 1. pilsētas ģimnāzija|Rīgas 1. pilsētas ģimnāzijā]], kur par latviešu valodas un literatūras skolotāju strādāja [[Vilis Plūdons]]. 1928. gadā Breikšs iestājās [[Latvijas Universitāte]]s juridiskajā nodaļā, bet studijas nepabeidza. 1929. gada rudens semestrī tika uzņemts studentu korporācijā [[Fraternitas Lataviensis|''Fraternitas Lataviensis'']]. No 1930. gada viņš strādāja laikrakstā „Latvis” un Iekšlietu ministrijas preses un biedrības nodaļā, no 1936. gada bija žurnāla „Skolas dzīve” atbildīgais redaktors. No 1937. līdz 1940. gadam Leonīds Breikšs darbojās Sabiedrisko lietu ministrijas ideoloģisko rakstu nodaļā par redaktoru. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] Leonīdu Breikšu 1941. gada 17. aprīlī apcietināja un deportēja uz [[Padomju Savienība|PSRS]], kur jūlijā kopā ar aptuveni 900 apsūdzētajiem Latvijas pilsoņiem ieslodzīja [[Astrahaņa]]s izmeklēšanas cietumā. 1942. gada vasarā, pārvedot uz citu ieslodzījuma vietu, viņš smagi saslima un mira. Viņa nāves vieta un datums nav zināmi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://vip.latnet.lv/lpra/lbreikss.htm |title=Tēvzemes dzejnieks - arī nebrīvē. |access-date={{dat|2012|06|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090223000423/http://vip.latnet.lv/LPRA/lbreikss.htm |archivedate={{dat|2009|02|23||bez}} }}</ref> == Darbi == * dzejoļu krājums “Skanošie ūdeņi” (1931) * romāns ”Maldugunis” (1933) * raksts “Viņu laiks ir klāt” (1933) * apceres ”Mūsu ģimene” (1935) * dzejoļu krājums ”Mana sapņu zeme” (1935) * dzejoļu krājums ”Darba dziesmas” (1936) * dzejoļu krājums ”Dziesmas zemei un debesīm” (1942) * dzejas izlase “Gaismas ceļš” * dzejas izlase “Dziesmas un lūgšanas” Dzejolim “Himna” (“Svēts mantojums šī zeme mūsu tautai”) mūziku komponējis [[Jānis Norvilis]], savukārt dzejolim "Lūgšana Ziemassvētku vakarā" — [[Jānis Lūsēns]]. == Literatūra == * Leonīds Breikšs. Dzīve un darbi. (Sak. Bisters M, Bērsons I.) R.: “Enigma”, I.sēj. 1998., II. sēj. 2000., "Valters un Rapa", III. sēj. 2002., "Valters un Rapa", IV. sēj. 2005., "Valters un Rapa", V. sēj. 2010. * Vēlreiz nākšu. — R.: ”Enigma”, 1998. * Gaismas ceļš. — R.: ”Liesma”, 1991. * Mūsu svētais mantojums. — R.: ”Signe”, 1998. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20121028070201/http://www.skolenam.lv/lv/darbi/literatura/latviesu-autoru-dzeja-un-dzejoli/13 Leonīda Breikša dzejoļi] {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Breikšs, Leonīds}} [[Kategorija:Latvijas dzejnieki]] [[Kategorija:Latvijas žurnālisti]] [[Kategorija:Padomju represijās nogalinātie]] [[Kategorija:Astrahaņā mirušie]] njm02mdgd6dwjl0jqsvx6tjulss4er1 0 202336 4505814 4253267 2026-08-11T18:04:59Z Asignotac 109310 Informācija par autoceļa satiksmi un vēsturi 4505814 wikitext text/x-wiki {{Latvijas P ceļa infokaste | numurs = 49 | nosaukums = Kārsava—Ludza—Ezernieki | karte = Road P49 Latvia.svg | leģenda = | garums = 75,7 | ārpus_pilsētas = 71,4 | ceļš_pilsētā = 4,3 | sakrīt = | segums = asfalts, grants | reģions = [[Latgale]] | attēls = Dzenigali.jpg | paraksts = Autoceļš P49 pie [[Dzeņagols|Dzeņagola]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Kārsava]] {{P ceļš|50}} }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Pudinava (Mērdzenes pagasts)|Pudinava]] }} {{Maršruta tabula/upe||[[Rītupe]] }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Mērdzene]] }} {{Maršruta tabula/upe||[[Strauja]] }} {{Maršruta tabula/ciems zils||[[Pušmucova]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Blonti]] }} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Ludza]]; [[Tālavijas iela (Ludza)|Tālavijas iela]], [[baznīcas iela (Ludza)|Baznīcas iela]], [[Latgales iela (Ludza)|Latgales iela]]}} {{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Rēzekne—Zilupe]] }} {{Maršruta tabula/aplis||{{A ceļš|12}} {{E ceļš|22}} }} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Ludza]] }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Martiši]] }} {{Maršruta tabula/upe||[[Kivdolica]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Ņukši]] }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Pilda]] }} {{Maršruta tabula/ciems zils||[[Gajeva]] }} {{Maršruta tabula/ciems zils||[[Brodaiža]] }} {{Maršruta tabula/upe||[[Sarjanka]] }} {{Maršruta tabula/upe||[[Volčica]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{pilsētas zīme}} [[Ezernieki]] {{P ceļš|55}} }} |} |} '''P49''' autoceļš '''Kārsava—Ludza—Ezernieki''' ir [[Latvijas reģionālie autoceļi|reģionālais]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]], kas savieno [[Kārsava|Kārsavu]] ar autoceļu [[A12]] [[Ludza|Ludzā]] un tālāk ar [[Ezernieki]]em.<ref>{{valsts ceļi}}</ref> Autoceļš ir {{nobr|75,7 km}} garš un no Kārsavas līdz [[Pilda]]i tas klāts ar [[asfaltbetons|asfaltbetona]] segumu, bet no Pildas līdz Ezerniekiem — ar [[grants]] segumu. Ceļš šķērso [[Ludzas novads|Ludzas]] un [[Krāslavas novads|Krāslavas]] novadus. No autoceļa kopgaruma 75,7 km, 71,4 km ir valsts pārvaldībā, bet 4,3 km Ludzas pilsētā ir pašvaldībai piederošs tranzītielu posms. Ludzā P49 maršruts no 25,3. līdz 29,6. km iet par Tālavijas, Baznīcas un Latgales ielu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/ta/id/198589|title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem}}</ref> == Satiksme == Autoceļa satiksmes intensitāte un kravas transporta īpatsvars 2025. gadā:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-10|language=lv}}</ref> * no Kārsavas līdz Mērdzenei (0. - 10,8. km): 0,9 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 15% kravas transports * no Mērdzenes līdz Ludzai (10,8. - 25,29. km): 1,3 tūkstoši tr.l. diennaktī, 12% kravas transports * no Ludzas līdz Pildai (29,55. - 45,01. km): 1 tūkstotis tr.l. diennaktī, 13% kravas transports * no Pildas līdz Ezerniekiem (45,01. - 75,71. km): 0,3 tūkstoši tr.l. diennaktī, 13% kravas transports == Vēsture == No 2002. līdz 2003. gadam tika pārbūvēts un asfaltēts 10,8 km garš autoceļa posms no Ludzas līdz Pildai (32,9. - 43,7. km), kas līdz tam bija klāts ar grants segumu. Posma pārbūve bija iekļauta Latvijas lauku autoceļu attīstības programmā un ar Latgales reģiona autoceļu maršruta „Austrumu stīga” attīstību saistītajos projektos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Latvijas lauku autoceļu attīstības programma… - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2026-08-11|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Iepirkumi valsts un pašvaldību vajadzībām - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2026-08-11|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Iepirkumi valsts un pašvaldību vajadzībām - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2026-08-11|language=lv}}</ref> 2005. gadā ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu tika pārbūvēts autoceļa posms no Pudinavas līdz Pušmucovai (7,19. - 16,75. km).<ref name=":0">{{Ziņu atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/latgales-planosanas-regions/|title=Latgales plānošanas reģionā iecerēto valsts ceļu būvdarbu karte un saraksts - Latvijas Valsts ceļi|work=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-08-11|date=2024-04-11|last=Pankovska|first=Elīna|language=lv-LV}}</ref> No 2018. gada līdz 2019. gada augustam tika veikta autoceļa asfaltbetona seguma atjaunošana un pastiprināšana posmā no Pušmucovas līdz Ludzai (16,79. - 25,29. km). Būvdarbu ietvaros tika izbūvēta jauna šķembu kārta un divas asfaltbetona kārtas, atsevišķās vietās nomainīts drenējošais slānis, sakārtota ūdens novades sistēma un atjaunotas autobusu pieturvietas. Būvdarbus veica SIA "Ceļi un tilti" par līgumcenu 5,676 miljoni eiro (ar PVN), ko finansēja no valsts budžeta līdzekļiem. Šajā posmā iepriekšējā pārbūve bijusi veikta 1987. gadā. <ref>{{Ziņu atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/pabeigti-buvdarbi-uz-autocela-no-pusmucovas-lidz-ludzai/|title=Pabeigti būvdarbi uz autoceļa no Pušmucovas līdz Ludzai - Latvijas Valsts ceļi|work=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-08-11|date=2019-08-05|last=Jevgenijs|language=lv-LV}}</ref> 2021. gadā valsts autoceļu būvdarbu plānā bija iekļauta asfaltbetona seguma atjaunošana autoceļa sākumposmā no Kārsavas līdz Pudinavai (0,05. - 7,20. km).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/sogad-planotie-valsts-autocelu-remontdarbi-latgales-planosanas-regiona/|title=Šogad plānotie valsts autoceļu remontdarbi Latgales plānošanas reģionā}}</ref> 2024. gadā tika veikta autoceļa asfaltbetona seguma atjaunošana posmā no Pudinavas līdz Pušmucovai (7,19. - 16,75. km). Būvdarbu ietvaros tika atjaunota asfalta dilumkārta un satiksmes drošības barjeras. Būvdarbus veica SIA "Vlakon" par līgumcenu 1,54 miljoni eiro (ar PVN).<ref name=":0" /> 2025. gadā tika pārbūvēts 3,36 km garš autoceļa posms no Latgales ielas Ludzā līdz Martišu ciemam (29,46. - 32,82. km). Projekta mērķis bija uzlabot kritiskā stāvoklī esošā ceļa tehnisko stāvokli un satiksmes drošību. Darbu laikā tika demontēts veco asfaltbetona segumu, pārbūvēta ceļa sega, ieklāts jauns asfalts, uzstādītas betona apmales, ierīkots jaunus autobusu pieturas paviljons un atjaunoti horizontālie apzīmējumi. Būvdarbus veica SIA „ACBR” par kopējo līgumcenu 4,02 miljoni eiro. Šajā posmā iepriekšējais melnais segums bija izbūvēts 1986. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ludzasnovads.lv/lv/jaunums/sakas-cela-parbuves-darbi-uz-valsts-regionala-autocela-p49-karsava-ludza-ezernieki|title=Sākas ceļa pārbūves darbi uz valsts reģionālā autoceļa P49 Kārsava–Ludza–Ezernieki {{!}} Ludzas novada pašvaldība|website=www.ludzasnovads.lv|access-date=2026-08-11|language=lv}}</ref> === Autoceļa tranzītielu pārbūve Ludzā === 2011. gadā Ludzā tika pārbūvēts 1,87 km garais Latgales ielas tranzītielas posms no Kr. Barona ielas līdz Latgales šķērsielai. Būvdarbu ietvaros tika pārbūvēta brauktuve un lietusūdens kanalizācija, ierīkots jauns apgaismojums, ietves, apgaismotas gājēju pārejas, ceļa zīmes, horizontālie apzīmējumi un trīs autobusu pieturvietu nojumes. Būvdarbus veica SIA "Lemminkainen Latvija", projekta attiecināmās izmaksas bija 1,917 miljoni latu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://building.lv/raksts/turpinas-tranzitielas-posma-rekonstrukcija-luda|title=Turpinās tranzītielas posma rekonstrukcija Ludzā|website=building.lv|access-date=2026-08-11|date=2011-08-22|language=lv}}</ref> No 2012. līdz 2014. gadam tika pārbūvēti Tālavijas, Baznīcas un Latgales ielu posmi Ludzas centrā. Kopumā tika pārbūvēti 541 m ielu brauktuvju, izbūvēts vai atjaunots apgaismojums 600 m garumā un lietusūdens kanalizācija 931 m garumā. Projekta kopējās izmaksas bija 2,64 miljoni eiro, no kā 1,697 miljoni eiro bija ERAF līdzfinansējums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ludzasnovads.lv/lv/projekts/tranzitcela-p49-ielu-posmu-rekonstrukcija-ludzas-pilseta|title=Tranzītceļa P49 ielu posmu rekonstrukcija Ludzas pilsētā {{!}} Ludzas novada pašvaldība|website=www.ludzasnovads.lv|access-date=2026-08-11|language=lv}}</ref> == Krustojošie autoceļi == * [[autoceļš P50|P50]] ([[Kārsava]]), * [[A12]] ([[Ludza]]), * [[autoceļš P55|P55]] ([[Ezernieki]]). == Apdzīvotās vietas pie autoceļa == * [[Kārsava]], * [[Pudinava (Mērdzenes pagasts)|Pudinava]], * [[Mērdzene]], * [[Pušmucova]], * [[Ludza]], * [[Martiši]], * [[Ņukši]], * [[Pilda]], * [[Ezernieki]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas reģionālie autoceļi}} [[Kategorija:Valsts reģionālie autoceļi|P049]] [[Kategorija:Autoceļi Ludzas novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Krāslavas novadā]] l1hllrwglxpyrpkxok73vo91abu07ws 0 202667 4505794 4371365 2026-08-11T16:29:04Z Asignotac 109310 Informācija par autoceļa satiksmi un nākotni, papildu informācija par vēsturi 4505794 wikitext text/x-wiki {{Latvijas P ceļa infokaste | numurs = 61 | nosaukums = Krāslava—Dagda | karte = Road P61 Latvia.svg | leģenda = | garums = 34,3 | ārpus_pilsētas = 31,0 | ceļš_pilsētā = 3,3 | sakrīt = | segums = asfalts | reģions = [[Latgale]] | attēls = P61 pie Ezerkalna.jpg | paraksts = Autoceļš P61 pie [[Ezerkalns (Krāslavas pagasts)|Ezerkalna]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{pilsētas zīme}} [[Krāslava]] {{A ceļš|6}} [[Brīvības iela (Krāslava)|Brīvības]], [[Vienības iela (Krāslava)|Vienības]], [[Rēzeknes iela (Krāslava)|Rēzeknes iela]]}} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Ezerkalns (Krāslavas pagasts)|Ezerkalns]] }} {{Maršruta tabula/ciems zils||[[Skaista]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Skaista]] }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Ozoliņi (Dagdas pagasts)|Ozoliņi]] }} {{Maršruta tabula/upe||[[Dzeguze (upe)|Dzeguze]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{pilsētas zīme}} [[Dagda]] {{P ceļš|55}} {{P ceļš|60}} [[Daugavpils iela (Dagda)|Daugavpils iela]]}} |} |} '''P61''' autoceļš '''Krāslava—Dagda''' ir [[Latvijas reģionālie autoceļi|reģionālais]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]], kas savieno autoceļu [[Autoceļš A6 (Latvija)|A6]] [[Krāslava|Krāslavā]] ar [[Dagda|Dagdu]].<ref>{{valsts ceļi}}</ref> Autoceļš ir {{nobr|34,3}} km garš un visā garumā klāts ar [[asfaltbetons|asfaltbetona]] segumu. Ceļš šķērso [[Krāslavas novads|Krāslavas novadu]]. No autoceļa 34,3 km kopgarumu, 31 km ir valsts pārziņā, bet 3,3 km veido pašvaldību ielu posmi. Krāslavā P61 maršruts no 0. līdz 2,3. km ved pa Brīvības, Vienības un Rēzeknes ielām, savukārt Dagdā no 33,3. līdz 34,3. km - pa Daugavpils ielu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=198589|title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem|website=LIKUMI.LV|access-date=2026-08-11|language=lv}}</ref> == Satiksme == Autoceļa satiksmes intensitāte un kravas transporta īpatsvars 2025. gadā:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-10|language=lv}}</ref> * no Krāslavas pilsētas robežas līdz Dagdas pilsētas robežai (2,3. - 33,3. km): 1,6 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 16% kravas transports == Vēsture == 2015. gada 10. februārī tika noslēgts līgums par P61 posma [[Krāslava]]-[[Veceļi (Skaistas pagasts)|Veceļi]] (2,3-18,2 km) seguma periodisko uzturēšanu ar SIA "8 CBR" par līgumcenu 328 127 EUR.<ref>[http://pvs.iub.gov.lv/show/393612 Paziņojums par līgumu: Valsts reģionālo autoceļu segumu periodiskā uzturēšana Latgales reģionā]</ref> No 2021. līdz 2022. gadam tika pārbūvēts autoceļa posms no Gaugarišķiem līdz Bronkiem (aptuveni 18,2. - 27,2. km). Darbu ietvaros tika pārbūvēta autoceļa sega un sakārtota ūdens atvades sistēma. Būvdarbus veica piegādātāju apvienība, kurā ietilpa SIA “Vianova” un SIA “Pamatceļš” par līgumcenu 4,313 miljoni eiro (bez PVN).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/sogad-planotie-valsts-autocelu-remontdarbi-latgales-planosanas-regiona-2/|title=Šogad plānotie valsts autoceļu remontdarbi Latgales plānošanas reģionā}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/sogad-planotie-valsts-autocelu-remontdarbi-latgales-planosanas-regiona-2/|title=Šogad plānotie valsts autoceļu remontdarbi Latgales plānošanas reģionā}}</ref> 2022. gadā gar autoceļu posmā no Ozoliņiem līdz Dagdai (32,05. - 33,25. km) tika izbūvēts 1,2 km garš, 2 m plats asfaltēts gājēju un velobraucēju ceļš. Tas visā garumā tika aprīkots ar apgaismojums, izbūvētām taktilā bruģa joslām, divām atjaunotām autobusu pieturvietu platformām. Tika arī sakārtota ūdens atvade un daļēji atjaunota P61 autoceļa nomale. Būvdarbus veica SIA "Latgales ceļdaris" par līgumcenu 480,2 tūkstoši eiro (ar PVN), ko finansēja no valsts budžeta līdzekļiem. Projektu izstrādāja SIA “Projekts EAE”, savukārt būvuzraudzību nodrošināja SIA “Būvju profesionālā uzraudzība”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/autocela-kraslavadagda-posma-ierikos-gajeju-un-velosipedistu-infrastrukturu.a453316/|title=Autoceļa Krāslava–Dagda posmā ierīkos gājēju un velosipēdistu infrastruktūru|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-11|language=lv}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/no-ozoliniem-lidz-dagdai-ierikos-gajeju-un-velosipedistu-infrastrukturu/|title=No Ozoliņiem līdz Dagdai ierīkos gājēju un velosipēdistu infrastruktūru - Latvijas Valsts ceļi|work=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-08-11|date=2022-04-21|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|language=lv-LV}}</ref> No 2022. līdz 2023. gadam autoceļa 5,07. km, pie Ezerkalna, tika pārbūvēts ceļa pārvads pār dzelzceļu. Projekta ietvaros tika veikta pārvada nesošo konstrukciju pastiprināšana un nomaiņa, jaunas hidroizolācijas izbūve, brauktuves dzelzsbetona plātnes pārbūve, kā arī jauna asfaltbetona seguma ieklāšana uz pārvada un tā pieejās. Tika uzstādītas arī jaunas drošības barjeras un sakārtota ūdens novades sistēma. Būvdarbus veica SIA "Viadukts" par līgumcenu 784,886 tūkstoši eiro (ar PVN).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/68100|title=Ceļa pārvada a/c P61 Krāslava-Dagda 5,07km, Pērses tilta a/c A6 Rīga-Daugavpils-Krāslava-Baltkrievijas robeža 98,10 km un Viesatas tilta a/c V1459 Aizupe-Alkšņi-Strutele-Auziņas 29,20km pārbūves}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/latgales-planosanas-regiona-iecereto-valsts-celu-buvdarbu-karte-un-saraksts/|title=Latgales plānošanas reģionā iecerēto valsts ceļu būvdarbu karte un saraksts - Latvijas Valsts ceļi|work=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-08-11|date=2023-04-06|last=Pankovska|first=Elīna|language=lv-LV}}</ref> 2023. gadā tika atjaunots asfaltbetona segums 15,88 km garā autoceļa posmā no Krāslavas līdz Gaugarišķiem (2,32. - 18,20. km). Darbu ietvaros tika nofrēzēts veicais asfaltbetona segums, izlaboti iesēdumi un autoceļa profils, ieklāta jauna dilumkārta, sakārtota ūdens atvade un atjaunots autoceļa aprīkojums. Būvdarbus veica SIA "Limbažu ceļi" par līgumcenu 3,481 miljoni eiro (ar PVN), ko līdzfinansēja Eiropas Savienības Atveseļošanās un noturības mehānisma fonda līdzekļi.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/areja-finansejuma-projekti/latvijas-atveselosanas-un-noturibas-mehanisma-finansetie-projekti/valsts-regionalo-un-vietejo-autocelu-tikla-uzlabosana-projekti/|title=Valsts reģionālo un vietējo autoceļu tīkla uzlabošana projekti - Latvijas Valsts ceļi|work=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-08-11|language=lv-LV}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/no-kraslavas-lidz-gaugariskiem-atjauno-asfalta-segumu/|title=No Krāslavas līdz Gaugariškiem atjauno asfalta segumu}}</ref> === Autoceļa turpinājuma Dagdā - Daugavpils ielas pārbūve === 2023. gadā tika sākta P61 maršrutā ietilpstošās Daugavpils ielas pārbūve aptuveni 600 m garā posmā no Narūtas upes tilta pilsētas centra virzienā. Darbu ietvaros tika pārbūvēta brauktuve un ietves, pārbūvēti un izbūvēti inženiertehniskie tīkli, apgaismojums, kā arī atjaunots Narūtas tilts.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kraslava.lv/lv/media/14418/download?attachment=|title=KRĀSLAVAS NOVADA PAŠVALDĪBAS 2024.GADA PUBLISKAIS PĀRSKATS}}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kraslava.lv/lv/jaunums/par-daugavpils-ielas-parbuvi-dagda|title=Par Daugavpils ielas pārbūvi Dagdā {{!}} Krāslavas novada pašvaldība|website=www.kraslava.lv|access-date=2026-08-11|language=lv}}</ref> Noņemot asfaltbetona segumu, zem tā tika atklāts vēsturiskais laukakmeņu bruģis. Akmeņi tika uzmanīgi izņemti, bet darbi attiecīgajā vietā uz laiku apturēti, lai saņemtu Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes norādījumus par turpmāko rīcību.<ref name=":0" /><ref name=":1" /> 2024. gadā tika sākta nākamā Daugavpils ielas pārbūves kārta aptuveni 160 m garā posmā no Alejas ielas līdz Brīvības ielai, ieskaitot krustojuma zonu. Būvdarbu kārtas līgumcena bija 373,9 tūkstoši eiro (ar PVN).<ref name=":0" /> 2025. gadā tika īstenota Daugavpils ielas pārbūves trešā kārta no Dagdas pilsētas robežas līdz Brīvības iela, līdz ar ko tika pabeigta visas Dagdā ietilpstošās Daugavpils ielas pārbūve. Būvdarbus veica SIA "Latgales ceļdaris", un būvuzraudzību nodrošināja SIA "KEM".<ref name=":0" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eformsb.pvs.iub.gov.lv/show/31031899-3c22-4844-9a1b-26e904fa386b|title=Paziņojums par līgumu|website=eformsb.pvs.iub.gov.lv|access-date=2026-08-11}}</ref> == Nākotni == Valsts reģionālo autoceļu būvniecības stratēģijā līdz 2040. gadam kā prioritārs P61 posms, kurā būtu nepieciešams veikt seguma atjaunošanas darbus, ir iekļauts 5,97 km garš posms no Bronkiem līdz Dagdas pilsētas robežai (27,3. - 33,27. km). Konkrēts būvdarbu īstenošanas laiks stratēģijā nav noteikts. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2025/12/Regionalo_celu_buvn_strategijas_lidz_2040_prioritates.pdf|title=Valsts reģionālo autoceļu būvniecības stratēģijas līdz 2040. gadam prioritātes}}</ref> == Apdzīvotās vietas pie autoceļa == * [[Krāslava]] * [[Ezerkalns (Krāslavas pagasts)|Ezerkalns]] * [[Skaista]] * [[Ozoliņi (Dagdas pagasts)|Ozoliņi]] * [[Dagda]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas reģionālie autoceļi}} [[Kategorija:Valsts reģionālie autoceļi|P061]] 6qpuqqhfjrkthji14tg2sbepdu0md9l 0 202784 4505805 4502859 2026-08-11T17:10:18Z Asignotac 109310 Informācija par autoceļa satiksmi un nākotni un papildu vēstures informācija 4505805 wikitext text/x-wiki {{Latvijas P ceļa infokaste | numurs = 68 | nosaukums = Daugavpils—Skrudaliena—Baltkrievijas robeža (Silene) | karte = Road P68 Latvia.svg | leģenda = | garums = 29,1 | ārpus_pilsētas = 25,8 | ceļš_pilsētā = 2,8 | sakrīt = 0,5 | segums = asfalts | reģions = [[Sēlija|Augšzeme]] | attēls = Autoceļš P68 pie Silenes.jpg‎ | paraksts = Autoceļš P68 pie [[Silene (Skrudalienas pagasts)|Silenes]] }} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{pilsētas zīme}} [[Daugavpils]] {{A ceļš|13}} {{P ceļš|67}} }} {{Maršruta tabula/upe||[[Daugava]] }} {{Maršruta tabula/AP sakrītošs||{{A ceļš|13}} [[Vienības tilts]] 0,5 km }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{A ceļš|13}} }} {{Maršruta tabula/ielas||[[Sēlijas iela (Daugavpils)|Sēlijas iela]] ([[Lielā iela (Daugavpils)|Lielā iela]]), [[Silenes iela (Daugavpils)|Silenes iela]] }} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Daugavpils]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Gļinovka]] {{P ceļš|66}} }} {{Maršruta tabula/PP sakrītošs||{{P ceļš|66}} 0,7 km }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Mirnijs (ciems)|Mirnijs]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Gļinovka]] {{P ceļš|66}} }} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Skrudaliena]] {{P ceļš|69}} }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Silene (Skrudalienas pagasts)|Silene]] }} {{Maršruta tabula/robeža||RKP «Silene» — {{BLR}} {{BLR ceļš|P3}} }} |} |} '''P68''' autoceļš '''Daugavpils—Skrudaliena—Baltkrievijas robeža (Silene)''' ir [[Latvijas reģionālie autoceļi|reģionālais]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]], kas savieno autoceļu [[Autoceļš A13 (Latvija)|A13]] [[Daugavpils|Daugavpilī]] caur [[Skrudaliena|Skrudalienu]] ar [[Baltkrievija]]s robežu pie [[Silene (Skrudalienas pagasts)|Silenes]].<ref>{{valsts ceļi}}</ref> Autoceļš ir {{nobr|29,1 km}} garš un tas visā garumā ir klāts ar [[asfaltbetons|asfaltbetona]] segumu. Ceļš šķērso [[Daugavpils]] pilsētu un [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadu]]. == Satiksme == Autoceļa satiksmes intensitāte un kravas transporta īpatsvars 2025. gadā:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-10|language=lv}}</ref> * no Daugavpils robežas līdz krustojumam ar P69 (Skrudalienas pagriezienam) (3,32. - 14,768. km): 1,8 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 8% kravas transports * no Skrudalienas pagrieziena līdz Silenes robežkontroles punktam un Baltkrievijas robežai (14,768. - 29,14. km): 678 tr.l. diennaktī, 14% kravas transports == Vēsture == === Senākais maršruta virziens === Autoceļa maršruta vēsturisko nozīmi veido Silenes izveidošanās pie vēsturiskā Braslavas-Daugavpils ceļa. Silene, kuras nosaukums senāk bija Borovka, izveidojās šā ceļa malā un jau 19. gadsimta vidū bija nozīmīgs satiksmes centrs un ceļinieku atpūtas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.augsdaugavasnovads.lv/lv/skrudalienas-pagasts|title=Skrudalienas pagasts|website=www.augsdaugavasnovads.lv|access-date=2026-08-11|language=lv}}</ref> === Mūsdienas === No 2016. gada jūlija līdz 2017. gada augustam pārbūvēja 4,52 km garu posmu no [[Daugavpils]] līdz krustojumam ar autoceļu [[Autoceļš P66|P66]] (3,32. — 7,84. km). Posmā ieklāja trīs jaunas asfalta kārtas, nostiprināja sāngrāvjus, atsevišķās vietās pārbūvēja drenāžas sistēmas, atjaunoja sešas autobusu pieturvietas un izbūvēja vienu autobusa paviljonu. Būvdarbus veica SIA ''Binders'' par līgumcenu 3 725 514,51 eiro (ar PVN), no kura, 85%, jeb 3 166 687,33 eiro, nāca no [[Eiropas Reģionālās attīstības fonds|Eiropas Reģionālās attīstības fonda]] finansējuma.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://binders.lv/projects/valsts-regionala-ac-p68-daugavpils-skrudaliena-baltkrievijas-robeza-silene-parbuve-posma-no-3320l-idz-7840-km/|title=Valsts reģionālā a/c P68 Daugavpils-Skrudaliena-Baltkrievijas robeža (Silene) pārbūve posmā no 3,320.l īdz 7,840. km - Binders.lv|access-date=2026-08-05|language=lv}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/eraf-lidzfinansetie-valsts-regionalo-autocelu-parbuves-objekti-2014-2020-gada-planosanas-perioda/|title=ERAF līdzfinansētie valsts reģionālo autoceļu pārbūves objekti 2014.–2020. gada plānošanas periodā - Latvijas Valsts ceļi|work=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-08-05|language=lv-LV}}</ref> 2019. gadā tika pabeigti Silenes robežšķērošanas vietas modernizācijas projekta būvdarbi. Projekta ietvaros brauktuve robežšķērsošanas vietā tika paplašināta ar papildus joslām, pārbūvētas inženierkomunikācijas, uzstādītas kontroles barjeras un transportlīzekļu rindu norobežojumi, kā arī abos virzienos izbūvēti gājēju celiņi un transporta plūsmas vadības infrastruktūra. Būvdarbus veica PS "LNK Industries Group". Latvijas pusei paredzētais projekta finansējums bija 1,19 miljoni eiro, no kuriem 1,07 miljoni eiro jeb 90% bija Eiropas Kaimiņattiecību instrumenta finansējums, bet 10% - valsts budžeta līdzfinansējums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vni.lv/projekti/rsv-urbani--rsv-silene--modernizacija|title=RŠV “Urbāni” – RŠV “Silene” modernizācija|website=www.vni.lv|access-date=2026-08-11|language=lv}}</ref> No 2020. gada augusta līdz 2021. gada augustam veica būvdarbus divos posmos. Atjaunoja segumu posmā no krustojuma ar autoceļu P66 līdz Katineļiem. Šajā posmā veica seguma profila labošanu, iesēdumu izlīdzināšanu un as­falta virskārtas ieklāšanu. Būvdarbus veica SIA ''Binders'' par līgumcenu 1,98 miljoniem eiro (ar PVN)''.''<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/sogad-planotie-valsts-autocelu-remontdarbi-latgales-planosanas-regiona/|title=Šogad plānotie valsts autoceļu remontdarbi Latgales plānošanas reģionā - Latvijas Valsts ceļi|work=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-08-05|date=2021-03-25|last=Pankovska|first=Elīna|language=lv-LV}}</ref> Savukārt pārbūvēja 6,1 km garu posmu no Katineļiem līdz [[Smiļģīnas ezers|Smiļģīnas ezeram]] (21. — 27,1. km). Posmā reciklēja veco asfalta segumu, izbūvēja jaunu šķembu pamata un ieklāja trīs asfalta kārtas. Apmēram vienu kilometru garā posmā pārbūvēja arī drenējošo slāni. Būvdarbus veica SIA ''Binders'' par līgumcenu 4 232 311,1 eiro (ar PVN), no kura, 85%, jeb 3 597 464,43 eiro, nāca no [[Eiropas Reģionālās attīstības fonds|Eiropas Reģionālās attīstības fonda]] finansējuma.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latgale-sak-buvdarbus-vel-uz-cetriem-regionalajiem-celiem.a370229/|title=Latgalē sāk būvdarbus vēl uz četriem reģionālajiem ceļiem|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-05|language=lv}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/eraf-lidzfinansetie-valsts-regionalo-autocelu-parbuves-objekti-2014-2020-gada-planosanas-perioda/|title=ERAF līdzfinansētie valsts reģionālo autoceļu pārbūves objekti 2014.–2020. gada plānošanas periodā - Latvijas Valsts ceļi|work=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-08-05|language=lv-LV}}</ref> 2023. gada 19. septembrī, lai nodrošinātu valsts robežas neaizskaramību un valsts apdraudējuma novēršanu saistībā ar [[Nelegālā migrācija|nelegālo migrāciju]], apturēja Silenes robežšķērsošanas vietas darbību uz [[Latvijas—Baltkrievijas robeža|Latvijas–Baltkrievijas robežas]]. Ar Ministru Kabineta 2024. gada 7. februāra lēmumu tika lemts tās darbību neatjaunot, tādējādi robežšķērsošanas punkts tika slēgts pastāvīgi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.09.2023-nelegalas-migracijas-spiediena-del-latvija-sledz-silenes-robezpunktu-uz-robezas-ar-baltkrieviju.a524502/|title=Nelegālās migrācijas spiediena dēļ Latvija slēdz Silenes robežpunktu uz robežas ar Baltkrieviju|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-05|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=349703|title=Par robežšķērsošanas vietas "Silene" darbības apturēšanu (neatjaunošanu) uz Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas|website=LIKUMI.LV|access-date=2026-08-11|language=lv}}</ref> == Nākotne == Daugavpils valstspilsētas un Augšdaugavas novada kopīgajā investīciju plānā ir iekļauta Daugavpils Dienvidaustrumu apvedceļa un jauna tilta pār Daugavu izbūves iecere. Projektā ir paredzēts izbūvēt apvedceļa posmu, kas savienotu autoceļu A13 ar P68, novirzot tranzītsatiksmi no pilsētas un uzlabojot piekļuvi TEN-T autoceļu tīklam. Projekta indikatīvās izmaksas 2022. gadā norādītas kā 33,373 miljoni eiro, paredzot būvdarbu veikšanu no 2025. līdz 2027. gadam. Ņemot vērā zemo satiksmes intensitāti, kā arī ģeopolitisko un ekonomisko situāciju, projekta turpināšana nav virzīta - nav plānots veikt papildu izpētes, būvprojekta izstrādi vai nepieciešamā finansējuma apjoma un avota precizēšanu un meklēšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.augsdaugavasnovads.lv/lv/media/8885/download?attachment=|title=KONSOLIDĒTAIS AUGŠDAUGAVAS NOVADA INVESTĪCIJU PLĀNS 2026.-2028. GADAM}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas reģionālie autoceļi}} [[Kategorija:Valsts reģionālie autoceļi|P068]] 27acuypcasbx8gkf2ggsx8n2ahaokqk 0 202893 4505804 4371522 2026-08-11T16:55:24Z Asignotac 109310 Informācija par autoceļa satiksmi un nākotni un papildu vēstures informācija 4505804 wikitext text/x-wiki {{Latvijas P ceļa infokaste | numurs = 72 | nosaukums = Ilūkste (Virsaiši)—Bebrene—Birži | karte = Road P72 Latvia.svg | leģenda = | garums = 71,3 | ārpus_pilsētas = 68,4 | ceļš_pilsētā = 2,9 | sakrīt = | segums = grants, asfalts, divkārtu virsmas segums | reģions = [[Sēlija]] | attēls = P72 pie Bebrenes.jpg | paraksts = Autoceļš P72 pie [[Bebrene]]s }} {{Maršruta tabula/krustojums||Virsaiši {{P ceļš|70}} }} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Ilūkste]]; [[Brīvības iela (Ilūkste)|Brīvības iela]] }} {{Maršruta tabula/upe||[[Ilūkste (upe)|Ilūkste]]}} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Ilūkste]]; [[Raiņa iela (Ilūkste)|Raiņa iela]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Doļnaja]] }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Bebrene]] }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Kaldabruņa]] }} {{Maršruta tabula/upe||[[Kaldabruņa (upe)|Kaldabruņa]] }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Rubeņi (Rubenes pagasts)|Rubeņi]] }} {{Maršruta tabula/ciems zils||[[Slate]] }} {{Maršruta tabula/upe||[[Zasa (upe)|Zasa]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Zasa]]}} {{Maršruta tabula/ciems zils||[[Leimaņi (Leimaņu pagasts)|Leimaņi]]}} {{Maršruta tabula/ciems zils||[[Vidsala]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Vidsala]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||Priekulāni {{P ceļš|74}}}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{pilsētas zīme}} [[Birži (Salas pagasts)|Birži]] {{P ceļš|75}}}} |} |} '''P72''' autoceļš '''Ilūkste (Virsaiši)—Bebrene—Birži''' ir [[Latvijas reģionālie autoceļi|reģionālais autoceļš]], kas savieno autoceļu [[autoceļš P70|P70]] pie „Virsaišiem“ caur [[Ilūkste|Ilūksti]] un [[Bebrene|Bebreni]] ar autoceļu [[autoceļš P75|P75]] [[Birži (Salas pagasts)|Biržos]].<ref>{{valsts ceļi}}</ref> Autoceļa kopējais garums ir 71,3 km, no tiem, daļa ir klāta ar [[asfaltbetons|asfaltbetona]] segumu (no Ilūkstes līdz [[Rubeņi (Rubenes pagasts)|Rubeņiem]]; no Mazslates līdz Biržiem), bet pārējā daļa — ar [[grants]] segumu (no Rubeņiem līdz Mazslatei). Ceļš šķērso [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas]] un [[Jēkabpils novads|Jēkabpils]] novadus. 2012. gada 20. novembrī, ar [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabineta]] noteikumiem Nr.788, autoceļa P72 maršrutam klāt tika piešķirts Ilūkstes pievedceļš ([[autoceļš P71|P71]]).<ref name=":0">[http://www.likumi.lv/doc.php?id=252865 Ministru kabineta noteikumi Nr.788]</ref> == Satiksme == Autoceļa satiksmes intensitāte un kravas transporta īpatsvars 2025. gadā:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-10|language=lv}}</ref> * no krustojuma ar autoceļu P70 līdz Virsaišiem (0. - 2,15. km): 0,3 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 24% kravas transports * no Ilūkstes līdz Bebrenei (5,07. - 19,69. km): 0,6 tūkstoši tr.l. diennaktī, 9% kravas transports * no Bebrenes līdz Zasai (19,69. - 51,74. km): 0,3 tūkstoši tr.l. diennaktī, 14% kravas transports * no Zasas līdz krustojumam ar P74 (51,74. - 65,264. km): 0,7 tūkstoši tr.l. diennaktī, 15% kravas transports * no krustojuma ar P74 līdz Biržiem (65,264. - 71,25. km): 1,8 tūkstoši tr.l. diennaktī, 19% kravas transports == Vēsture == 2007. gada Ilūkstes novada teritorijas plānojumā ceļš Ilūkste-Bebrene-Rubene-Zasa vēl tika raksturots kā neasfaltēts autoceļš, kura asfaltēšana nepieciešama Ilūkstes sasniedzamības un savienojuma ar Jēkabpils apkārtni uzlabošanai. Teritorijas plānojumā Bebrenes centrā gar valsts autoceļu tika konstatēts arī konkrēts apgaismojuma un gājēju ietves trūkums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://old.ilukste.lv/images/stories/Dokumenti_pdf/Planojums/Pask_raksts.pdf|title=ILŪKSTES NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2007.-2019.gadam}}</ref> Līdz 2012. gadam tagadējā autoceļa P72 maršruta sākumdaļa bija sadalīta starp diviem reģionālajiem autoceļiem. P71 bija pievedceļš Ilūkstei no autoceļa P70 pie Virsaišiem, bet P72 sākās Ilūkstē un turpinājās caur Bebreni līdz Biržiem. Toreiz P71 garums bija 3,9 km, bet P72 - 67,3 km. Līdz ar 2012. gada 20. novembra Ministru Kabineta noteikumiem Nr.788., tika likvidēts atsevišķais P71 maršruts, tā trasi pievienojot P72. <ref name=":0" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu… - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2026-08-11|language=lv}}</ref> 2017. gadā tika veikta divkārtu apstrāde autoceļa posmā no Ilūkstes līdz Bebrenei (10,0. - 18,7. km), bijušo grants segumu aizstājot ar melno segumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://old.ilukste.lv/images/stories/Dokumenti_pdf/Att_progr_2020-2026/I_Pasreizeja_situacija.pdf|title=ILŪKSTES NOVADA ATTĪSTĪBAS PROGRAMMA 2020.-2026. GADAM}}</ref> No 2019. gada jūnija līdz oktobrim tika pārbūvēts nolietotais autoceļa posms no Ilūkstes līdz krustojumam ar vietējo autoceļu V783 Ilūkste-Zarinki (5,07. - 8,12. km). Būvdarbus veica SIA "Latgales Ceļdaris" par līgumcenu 1,978 miljoni eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2020/10/AA-aprilis_2019_CC.pdf|title=Autoceļu Avīze Aprīlis 2019}}</ref> 2020. gadā tika atjaunots autoceļa asfaltbetona segums posmā no Riekstiņu apkārtnes pie Spuļģu purva līdz Biržiem (64,30. - 71,18. km). Būvdarbus veica SIA "Binders" par līgumcenu 1,095 miljoni eiro (ar PVN). Projekts tika finansēts no papildu 75 miljonu eiro valsts budžeta finansējuma valsts autoceļu remontiem.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/atjaunots-segums-uz-autocela-ilukste-bebrene-birzi/|title=Atjaunots segums uz autoceļa Ilūkste-Bebrene-Birži - Latvijas Valsts ceļi|work=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-08-11|date=2020-09-24|last=Jevgenijs|language=lv-LV}}</ref> 2021. gadā tika veikta divkārtu virsmas apstrāde 10 km garā autoceļa posmā no Bebrenes apkārtnes līdz krustojumam ar autoceļu V800 pirms Rubeņiem (20,83. - 26,44. km un 26,44. - 30,86. km), posma bijušo grants segumu aizstājot ar melno segumu. Būvdarbus veica SIA "Strabag".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2021/07/5-11.pdf|title=Būvobjektu saraksts valsts autoceļu tīklā no 2021. gada 5. jūlija līdz 2021. gada 11. jūlijam}}</ref> 2023. gadā tika atjaunots autoceļa asfaltbetona segums posmā pie Bebrenes (18,74. - 20,83. km). Būvdarbus veica SIA "Ošukalns", bet atsevišķus darbus kā apakšuzņēmējs veica SIA "Viadukts".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2023/07/03.07.2023.-09.07.2023..pdf|title=Nedēļas atskaite par plānotājiem būvdarbiem un ar tiem saistītiem satiksmes ierobežojumiem valsts autoceļu būvobjektos}}</ref> 2023. gadā tika pārbūvēts autoceļa tilts pār Kaldabruņu autoceļa 26,76. km, pie Kaldabruņas ciema. Projekta ietvaros tika nojaukts vecais tilts un ūdens pārgāzne, izbūvēta jauna dzelzsbetona šķērsojuma konstrukcija, nostiprināta ūdensteces gultne un nogāzes, atjaunotas ceļa konstrukcijas un uzstādītas drošības barjeras. Darbu laikā gājējiem tika nodrošināts pagaidu tiltiņš. Būvdarbus veica SIA "Būvinženieris" par līgumcenu 517,6 tūkstoši eiro (ar PVN).<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/jekabpils-novada-uz-parbuves-laiku-lidz-gada-beigam-slegs-tiltu-par-kaldabrunas-upi/|title=Jēkabpils novadā uz pārbūves laiku līdz gada beigām slēgs tiltu pār Kaldabruņas upi - Latvijas Valsts ceļi|work=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-08-11|date=2023-05-26|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|language=lv-LV}}</ref> No 2024. gada aprīļa līdz 2025. gada jūlijam tika pārbūvēts autoceļa [[grants]] seguma posms no pagrieziena uz [[Mazslati]]em līdz [[Zasa|Zasai]] (41,95. km — 51,91. km) un ieklāts asfaltbetona segums. Būvdarbu ietvaros pārbūvēja ceļa konstruktīvās kārtas, noraka un aizstāja ar derīgu grunti vietās, kur bija konstatētas vājas nestspējas gruntis, lai nodrošinātu ceļa nestspēju. Posmā izbūvēja drenējošo un salturīgo slāni, kā arī pamatus, un divās kārtās ieklāja asfaltbetonu. Pie Zasas pārbūvēja 1972. gadā būvēto tiltu pār [[Zasas upi]], atjaunoja 1979. gadā būveto tuneli 43,27. kilometrā. Visā posmā sakārtoja ūdens atvadi – raka un tīrīja grāvjus, atjaunoja un pārbūvēja caurtekas. Ceļa nodalījuma joslā nocirta 116 kokus, kā arī 50 kokus, kuru celma caurmērs bija mazāks par 20 cm, lai nodrošinātu ūdens atvadi un uzlabotu satiksmes drošību. Būvdarbus veica SIA ''SC Grupa'' par līgumcenu 6 433 828 eiro (ar PVN), būvuzraudzību nodrošināja SIA ''Firma L4'', projekta autors ir ''AS Ceļuprojekts''.<ref>[https://lvceli.lv/aktuali/jekabpils-novada-pie-zasas-grants-cela-posmu-parbuves-par-asfaltbetona/ Jēkabpils novadā pie Zasas grants ceļa posmu pārbūvēs par asfaltbetona] lvceli.lv 23.04.2024.</ref> 2025. gadā ar virsmas apstrādes metodi tika atjaunots autoceļa segums posmā no krustojuma ar vietējo autoceļu V783 Ilūkste-Zarinki līdz Bebrenei (8,12. - 18,75. km). Darbu laikā tika labotas plaisas, iesēdumi un bedres un izbūvēta jauna virsmas apstrādes kārtā, kā arī sakārtoti grāvji un caurtekas, atjaunotas ceļa zīmes, aprīkojums un horizontālie apzīmējumi. Būvdarbus veica SIA "Valkas ceļi" par līgumcenu 293,58 tūkstoši eiro (ar PVN).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2025/06/30.06.2025.-06.07.2025.pdf|title=Nedēļas atskaite par plānotājiem būvdarbiem un ar tiem saistītiem satiksmes ierobežojumiem valsts autoceļu būvobjektos}}</ref> == Nākotne == Valsts reģionālo autoceļu būvniecības stratēģijā līdz 2040. gadam kā prioritāri P62 posmi, kuros būtu nepieciešams veikt seguma atjaunošanas darbus, ir iekļauti trīs posmi - autoceļa sākumā pie Ilūkstes (0.-2,15. km), posms no Rubeņiem līdz pagriezienam uz Mazsalatiem (32,60. - 41,95. km), un posms no Zasas līdz krustojumam ar P74 (51,71. - 64,30. km). Konkrēts būvdarbu īstenošanas laiks stratēģijā nav noteikts. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2025/12/Regionalo_celu_buvn_strategijas_lidz_2040_prioritates.pdf|title=Valsts reģionālo autoceļu būvniecības stratēģijas līdz 2040. gadam prioritātes}}</ref> == Apdzīvotās vietas pie autoceļa == * [[Ilūkste]] * [[Bebrene]] * [[Kaldabruņa]] * [[Rubeņi (Rubenes pagasts)|Rubeņi]] * [[Slate]] * [[Leimaņi (Leimaņu pagasts)|Leimaņi]] * [[Vidsala]] * [[Birži (Salas pagasts)|Birži]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}}{{Latvijas reģionālie autoceļi}}{{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Valsts reģionālie autoceļi|P072]] bhmaqp6ab67of9upq2dkusy3fbk5xgs 0 244167 4505741 4503996 2026-08-11T14:23:57Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] 4505741 wikitext text/x-wiki Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Cēsu novads|Cēsu novadā]]. {{monument-title-wikidata|Q97230394}} {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality ?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki WHERE { VALUES ?currList { wd:Q20565727 } . VALUES ?currNovads { wd:Q97230394 } . ?currNovads wdt:P300 ?region . ?item wdt:P2817 ?currList . ?item wdt:P2494 ?vaid . ?item wdt:P1435 ?type . ?item wdt:P131 ?munid. ?munid wdt:P131 ?upmunid . ?munid wdt:P131* ?currNovads . ?upmunid wdt:P31 ?upmuntype . BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid ) AS ?novads ) . ?munsitelink schema:about ?munid . ?munsitelink schema:inLanguage "lv" . BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), "lv.wikipedia.org/wiki/") AS ?munwiki) . OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } . OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} . OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } . OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } . OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), "Special:FilePath/") AS ?image) . } OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } . OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } . OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord . ?item p:P625 ?coordinate . ?coordinate psv:P625 ?coordinate_node . ?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat . ?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . } OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage "lv" BIND(strafter(str(?sitelink),"/wiki/") as ?wikipediauri) } ?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)="lv") ?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)="lv") ?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)="lv") ?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)="lv") } |wdq= |section=?district |sort=P131 |columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki |thumb=128 |min_section=1 |row_template=monument |skip_table=1 }} {{monument | qid = Q45897746 | label = ''[[:d:Q45897746|Bērzkalnu senkapi (Dārgumu kalniņš)]]'' | name = Bērzkalnu senkapi (Dārgumu kalniņš) | municipality = Amatas pagasts | district = Amatas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Bērzkalniem, Melderupītes labajā krastā | lat = 57.187321097254 | long = 25.211191445951 | p625 = {{Coord|57.187321|25.211191|display=inline}} | vaid = 380 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Amatas_pagasts }} {{monument | qid = Q45897762 | label = [[Doļu pilskalns]] | name = Doļu pilskalns | municipality = Amatas pagasts | district = Amatas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Doļiem, Amatas kreisajā krastā | lat = 57.131060021539 | long = 25.434663999047 | p625 = {{Coord|57.13106|25.434664|display=inline}} | image = Do%C4%BCu%20pilskalns%202021-1.jpg | vaid = 381 | wikipediauri = Do%C4%BCu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Amatas_pagasts }} {{monument | qid = Q45897779 | label = ''[[:d:Q45897779|Lejaskauļu senkapi (Kapsētas kalniņš)]]'' | name = Lejaskauļu senkapi (Kapsētas kalniņš) | municipality = Amatas pagasts | district = Amatas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Jaunkauļiem | lat = 57.17224481948 | long = 25.300356495959 | p625 = {{Coord|57.172245|25.300356|display=inline}} | vaid = 382 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Amatas_pagasts }} {{monument | qid = Q45897794 | label = ''[[:d:Q45897794|Kaikūņu senkapi]]'' | name = Kaikūņu senkapi | municipality = Amatas pagasts | district = Amatas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Kaikūņiem | lat = 57.138187715512 | long = 25.28978085406 | p625 = {{Coord|57.138188|25.289781|display=inline}} | vaid = 383 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Amatas_pagasts }} {{monument | qid = Q45897806 | label = ''[[:d:Q45897806|Kalnasīļu viduslaiku kapsēta un baznīcas vieta (Svētais kalns)]]'' | name = Kalnasīļu viduslaiku kapsēta un baznīcas vieta (Svētais kalns) | municipality = Amatas pagasts | district = Amatas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Kalnasīļiem | lat = 57.181690091236 | long = 25.425570050459 | p625 = {{Coord|57.18169|25.42557|display=inline}} | vaid = 384 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Amatas_pagasts }} {{monument | qid = Q45897822 | label = ''[[:d:Q45897822|Rēveļu senkapi un kulta vieta]]'' | name = Rēveļu senkapi un kulta vieta | municipality = Amatas pagasts | district = Amatas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Kalnasīļiem | lat = 57.144180958284 | long = 25.286074077883 | p625 = {{Coord|57.144181|25.286074|display=inline}} | vaid = 385 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Amatas_pagasts }} {{monument | qid = Q45897842 | label = ''[[:d:Q45897842|Kurmju senkapi (Kapsētas kalniņš)]]'' | name = Kurmju senkapi (Kapsētas kalniņš) | municipality = Amatas pagasts | district = Amatas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Kurmjiem | lat = 57.178289026355 | long = 25.218498277919 | p625 = {{Coord|57.178289|25.218498|display=inline}} | vaid = 386 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Amatas_pagasts }} {{monument | qid = Q45897860 | label = ''[[:d:Q45897860|Olnieku viduslaiku kapsēta]]'' | name = Olnieku viduslaiku kapsēta | municipality = Amatas pagasts | district = Amatas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Olniekiem | lat = 57.166751168198 | long = 25.332275256539 | p625 = {{Coord|57.166751|25.332275|display=inline}} | vaid = 387 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Amatas_pagasts }} {{monument | qid = Q45897872 | label = ''[[:d:Q45897872|Palmēnu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Palmēnu viduslaiku kapsēta | municipality = Amatas pagasts | district = Amatas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Palmēniem | lat = 57.139682575327 | long = 25.329425571889 | p625 = {{Coord|57.139683|25.329426|display=inline}} | vaid = 388 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Amatas_pagasts }} {{monument | qid = Q45897886 | label = ''[[:d:Q45897886|Rencēnu muižas viduslaiku kapsēta (Mēra kalniņš)]]'' | name = Rencēnu muižas viduslaiku kapsēta (Mēra kalniņš) | municipality = Amatas pagasts | district = Amatas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Rencēnu muižas parkā | lat = 57.185542835111 | long = 25.328804739044 | p625 = {{Coord|57.185543|25.328805|display=inline}} | vaid = 389 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Amatas_pagasts }} {{monument | qid = Q51879784 | label = ''[[:d:Q51879784|Auciema viduslaiku kapsēta]]'' | name = Auciema viduslaiku kapsēta | municipality = Auciems | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = centrā, Cēsu - Limbažu šosejas kreisajā pusē | lat = 57.336952120207 | long = 25.148055656948 | p625 = {{Coord|57.336952|25.148056|display=inline}} | vaid = 506 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Auciems }} {{monument | qid = Q2512369 | label = [[Cēsu pils|Cēsu viduslaiku pils]] | name = Cēsu viduslaiku pils | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | extlink = http://www.cesiscastle.lv/en/ | locality = Pils parkā | lat = 57.313333333333 | long = 25.27 | p625 = {{Coord|57.313333|25.27|display=inline}} | image = Cesis%20Burgruine1.jpg | commonscat = Cēsis Castle | vaid = 392 | wikipediauri = C%C4%93su_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q4505041 | label = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | name = Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | lat = 57.31222222 | long = 25.27194444 | p625 = {{Coord|57.312222|25.271944|display=inline}} | image = C%C4%93su%20Sv.%20J%C4%81%C5%86a%20bazn%C4%ABca%2C%2027.06.2021.jpg | commonscat = Church of Saint John the Baptist in Cēsis | vaid = 6214 | wikipediauri = C%C4%93su_Sv%C4%93t%C4%81_J%C4%81%C5%86a_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1281. -1284., 1853. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q16353960 | label = ''[[:d:Q16353960|Cēsu Jaunā pils]]'' | name = Cēsu Jaunā pils | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Pils laukums 9 | lat = 57.313255 | long = 25.271424 | p625 = {{Coord|57.313255|25.271424|display=inline}} | image = Cesis%20Lettland%20Latvia.jpg | commonscat = Cēsis New Castle | vaid = 6205 | year = 13. -18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q46727306|Cēsu Vecās un Jaunās pils apbūves ansamblis ar parku]]'' | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q19756361 | label = ''[[:d:Q19756361|Ruckas muižas apbūve]]'' | name = Ruckas muižas apbūve | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Piebalgas iela 19 | locality = Ruckas muižā | lat = 57.309392 | long = 25.282089 | p625 = {{Coord|57.309392|25.282089|display=inline}} | image = Ruckas%20mui%C5%BEas%20kungu%20nams%2C%2027.06.2021.jpg | vaid = 6199 | year = 18. gs. - 20. gs. 60. g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Ruckas muiža]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46725208 | label = ''[[:d:Q46725208|Cēsu dzelzceļa stacijas senkapi]]'' | name = Cēsu dzelzceļa stacijas senkapi | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie dzelzceļa stacijas | lat = 57.313936226256 | long = 25.281491349529 | p625 = {{Coord|57.313936|25.281491|display=inline}} | image = C%C4%93sis%2C%20C%C4%93su%20pils%C4%93ta%2C%20Latvia%20-%20panoramio%20%2835%29.jpg | vaid = 390 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46725249 | label = ''[[:d:Q46725249|Siļķu viduslaiku apmetne]]'' | name = Siļķu viduslaiku apmetne | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Siļķēm | lat = 57.316355843346 | long = 25.232882951862 | p625 = {{Coord|57.316356|25.232883|display=inline}} | image = Viduslaiku%20apmetne%20C%C4%93s%C4%ABs%20%285%29.jpg | vaid = 391 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46725319 | label = [[Riekstu kalns]] | name = Riekstu kalns | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Pils parkā | lat = 57.313722260367 | long = 25.268674457464 | p625 = {{Coord|57.313722|25.268674|display=inline}} | image = Riekstu%20kalns.PNG<br/>Riekstu%20kalns2.JPG | commonscat = Riekstu mound | vaid = 393 | wikipediauri = Riekstu_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46725346 | label = ''[[:d:Q46725346|Cēsu senpilsēta]]'' | name = Cēsu senpilsēta | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pilsētas vēsturiskajā centrā | lat = 57.313074654232 | long = 25.270448104908 | p625 = {{Coord|57.313075|25.270448|display=inline}} | image = C%C4%93su%20vecpils%C4%93ta.PNG | vaid = 394 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46725388 | label = ''[[:d:Q46725388|Pilsētas nocietinājumu mūru fragmenti]]'' | name = Pilsētas nocietinājumu mūru fragmenti | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Vaļņu iela 12a, 16, 18, 20, 22, Palasta iela | lat = 57.312584945862 | long = 25.274443108611 | p625 = {{Coord|57.312585|25.274443|display=inline}} | image = Va%C4%BC%C5%86u%20iela.jpg | commonscat = Fragments of city fortification wall of Cēsis | vaid = 6197 | year = 14. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46725434 | label = ''[[:d:Q46725434|Cēsu pilsētas vēsturiskais centrs]]'' | name = Cēsu pilsētas vēsturiskais centrs | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-022 | lat = 57.313053108833 | long = 25.270264589593 | p625 = {{Coord|57.313053|25.270265|display=inline}} | image = C%C4%93su%20pils%C4%93tas%20v%C4%93sturiskais%20centrs%201.jpg | commonscat = Historic Centre of Cēsis | vaid = 7426 | year = 13.- 20.gs. | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46725533 | label = ''[[:d:Q46725533|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Gaujas iela 6 | lat = 57.3104031 | long = 25.2664018 | p625 = {{Coord|57.310403|25.266402|display=inline}} | image = Cesis%20Gaujas%206%202015-02-21%20%282%29.jpg | commonscat = Gaujas iela 6 (Cēsis) | vaid = 6198 | year = 18. gs. IIp. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46725594 | label = ''[[:d:Q46725594|Tēlnieku K. Jansona un A. Jansona dzīves un darba vieta]]'' | name = Tēlnieku K. Jansona un A. Jansona dzīves un darba vieta | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-022 | address = Krasta iela 14; Dzirnavu iela 31; Dzirnavu iela 33; Dzirnavu iela 40 | lat = 57.318050896743 | long = 25.230758766647 | p625 = {{Coord|57.318051|25.230759|display=inline}} | image = T%C4%93lnieku%20Jansonu%20m%C4%81jas%20%22Si%C4%BC%C4%B7es%22.jpg | vaid = 8673 | year = 19.gs.b. - 20.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46725627 | label = ''[[:d:Q46725627|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Līvu iela 9 | lat = 57.3116139 | long = 25.2683859 | p625 = {{Coord|57.311614|25.268386|display=inline}} | image = Cesis%20Liela%20Livu%209%202015-02-21%20%282%29.jpg | commonscat = Lielā Līvu iela 9 | vaid = 3066 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46725678 | label = ''[[:d:Q46725678|Cēsu apriņķa skola]]'' | name = Cēsu apriņķa skola | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 6 | lat = 57.3119553 | long = 25.2714489 | p625 = {{Coord|57.311955|25.271449|display=inline}} | image = C%C4%93su%20apri%C5%86%C4%B7a%20skola%2C%2027.06.2021.jpg | commonscat = Cēsu apriņķa skola | vaid = 11 | year = 19.gs.s.-1915. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46725741 | label = ''[[:d:Q46725741|Cēsu apriņķa skola]]'' | name = Cēsu apriņķa skola | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 6 | lat = 57.3119553 | long = 25.2714489 | p625 = {{Coord|57.311955|25.271449|display=inline}} | image = C%C4%93su%20apri%C5%86%C4%B7a%20skola%2C%2027.06.2021.jpg | commonscat = Cēsu apriņķa skola | vaid = 6213 | year = 1805. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46725791 | label = ''[[:d:Q46725791|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 57.3121042 | long = 25.2717682 | p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}} | image = Cesis%20Jaani%20kirik%20altar.jpg | vaid = 3077 | year = 1858. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46725850 | label = ''[[:d:Q46725850|Ērģeļu prospekts un luktas]]'' | name = Ērģeļu prospekts un luktas | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 57.3121042 | long = 25.2717682 | p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}} | vaid = 3078 | year = 1907. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46725907 | label = ''[[:d:Q46725907|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 57.3121042 | long = 25.2717682 | p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}} | image = Sv.J%C4%81%C5%86a%20bazn%C4%ABca%2C%20%C4%93r%C4%A3eles%203%2C%20C%C4%93sis.jpg | vaid = 3079 | year = 1907. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46725971 | label = ''[[:d:Q46725971|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 57.3121042 | long = 25.2717682 | p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}} | image = Kancele.JPG | vaid = 3083 | year = 1754. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46726029 | label = ''[[:d:Q46726029|Kapa piemineklis J.Nideckim]]'' | name = Kapa piemineklis J.Nideckim | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 57.3121042 | long = 25.2717682 | p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}} | image = Bishop%20Nidecki%20tomb%20Wolmar%20Kie%C5%9B%20Cesis%20Latvia.JPG | vaid = 3084 | year = 1587. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46726082 | label = ''[[:d:Q46726082|Kapa plāksne (Nr.19)]]'' | name = Kapa plāksne (Nr.19) | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 57.3121042 | long = 25.2717682 | p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}} | vaid = 3085 | year = 1470. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46726139 | label = ''[[:d:Q46726139|Kapa plāksne (Nr.20)]]'' | name = Kapa plāksne (Nr.20) | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 57.3121042 | long = 25.2717682 | p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}} | vaid = 3086 | year = 1482. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46726196 | label = ''[[:d:Q46726196|Kapa plāksne (Nr.25)]]'' | name = Kapa plāksne (Nr.25) | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 57.3121042 | long = 25.2717682 | p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}} | vaid = 3087 | year = 1415. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46726261 | label = ''[[:d:Q46726261|Kapa plāksne A.Pjenacekai]]'' | name = Kapa plāksne A.Pjenacekai | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 57.3121042 | long = 25.2717682 | p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}} | vaid = 3088 | year = 1591. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46726313 | label = ''[[:d:Q46726313|Kapa plāksne D.Lodem]]'' | name = Kapa plāksne D.Lodem | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 57.3121042 | long = 25.2717682 | p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}} | image = Kapa%20pl%C4%81ksne%20D%C4%ABtriham%20Lodem%20%281%29.jpg | commonscat = Gravestone of Dietrich Lode | vaid = 3089 | year = 1518. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46726373 | label = ''[[:d:Q46726373|Kapa plāksne H.Brigenejam Hāzenkampam]]'' | name = Kapa plāksne H.Brigenejam Hāzenkampam | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 57.3121042 | long = 25.2717682 | p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}} | vaid = 3090 | year = 1549. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46726429 | label = ''[[:d:Q46726429|Kapa plāksne J.Freitāgam Loringhofenam]]'' | name = Kapa plāksne J.Freitāgam Loringhofenam | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 57.3121042 | long = 25.2717682 | p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}} | vaid = 3091 | year = 1494. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46726484 | label = ''[[:d:Q46726484|Kapa plāksne M.Zēgebādenai]]'' | name = Kapa plāksne M.Zēgebādenai | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 57.3121042 | long = 25.2717682 | p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}} | vaid = 3092 | year = 1441. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46726550 | label = ''[[:d:Q46726550|Kapa plāksne O.Šenkingam]]'' | name = Kapa plāksne O.Šenkingam | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 57.3121042 | long = 25.2717682 | p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}} | image = Kapa%20pl%C4%81ksne%20Oto%20%C5%A0enkingam%20%281%29.jpg | commonscat = Gravestone of Otto Schenking | vaid = 3093 | year = ap 1593. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46726600 | label = ''[[:d:Q46726600|Kapa plāksnes fragments V.Pletenbergam]]'' | name = Kapa plāksnes fragments V.Pletenbergam | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 57.3121042 | long = 25.2717682 | p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}} | image = Pletenberga%20kapapl%C4%81ksne.jpg | commonscat = Fragment of Wolter von Plettenberg's gravestone | vaid = 3094 | year = 1535. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46726657 | label = ''[[:d:Q46726657|Kapenes fasāde]]'' | name = Kapenes fasāde | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 57.3121042 | long = 25.2717682 | p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}} | vaid = 3095 | year = 18.gs.Ip. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46726713 | label = ''[[:d:Q46726713|Piemineklis V.Pletenbergam]]'' | name = Piemineklis V.Pletenbergam | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 57.3121042 | long = 25.2717682 | p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}} | image = Plettenberg.JPG | vaid = 3098 | year = 1855. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46726772 | label = ''[[:d:Q46726772|Portāls ar pūķu figūrām (2)]]'' | name = Portāls ar pūķu figūrām (2) | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 57.3121042 | long = 25.2717682 | p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}} | image = CesisChurchDetail.jpg | vaid = 3099 | year = 15.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46726820 | label = ''[[:d:Q46726820|Vitrāža]]'' | name = Vitrāža | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 57.3121042 | long = 25.2717682 | p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}} | image = Vitraza.JPG | vaid = 3103 | year = 19.gs.b. ap 1884. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46726882 | label = ''[[:d:Q46726882|Vitrāža]]'' | name = Vitrāža | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 57.3121042 | long = 25.2717682 | p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}} | vaid = 3104 | year = 1938. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46726934 | label = ''[[:d:Q46726934|Vitrāža]]'' | name = Vitrāža | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 57.3121042 | long = 25.2717682 | p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}} | vaid = 3105 | year = 19.gs.b. ap 1884. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46727019 | label = ''[[:d:Q46727019|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Muižas iela 5 | locality = Ruckas muižā | lat = 57.30921 | long = 25.28302 | p625 = {{Coord|57.30921|25.28302|display=inline}} | image = Ruckas%20mui%C5%BEas%20p%C4%81rvaldnieka%20m%C4%81ja%20un%20d%C4%AB%C4%B7is%20%282%29.jpg | vaid = 6202 | year = 18. - 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q19756361|Ruckas muižas apbūve]]'' | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46727080 | label = ''[[:d:Q46727080|Katrīnas baznīcas viduslaiku kapsēta]]'' | name = Katrīnas baznīcas viduslaiku kapsēta | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Palasta iela 22 | lat = 57.3138845 | long = 25.266837 | p625 = {{Coord|57.313885|25.266837|display=inline}} | image = C%C4%93su%20Katr%C4%ABnas%20bazn%C4%ABca%20%282%29.jpg | vaid = 395 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46727175 | label = ''[[:d:Q46727175|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Piebalgas iela 19 | locality = Ruckas muižā | lat = 57.30941 | long = 25.28205 | p625 = {{Coord|57.30941|25.28205|display=inline}} | image = Ruckas%20mui%C5%BEas%20kungu%20nams%2C%2027.06.2021.jpg | commonscat = Rucka manor house | vaid = 6200 | year = 18. gs. - 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q19756361|Ruckas muižas apbūve]]'' | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46727236 | label = ''[[:d:Q46727236|Parks ar parka arhitektūru]]'' | name = Parks ar parka arhitektūru | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Piebalgas iela 19 | locality = Ruckas muižā | lat = 57.3102 | long = 25.2814 | p625 = {{Coord|57.3102|25.2814|display=inline}} | image = Rucka%20park%20%281%29.jpg | commonscat = Rucka park | vaid = 6201 | year = 18. gs. -20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q19756361|Ruckas muižas apbūve]]'' | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46727306 | label = ''[[:d:Q46727306|Cēsu Vecās un Jaunās pils apbūves ansamblis ar parku]]'' | name = Cēsu Vecās un Jaunās pils apbūves ansamblis ar parku | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Pils iela 9 | lat = 57.313351 | long = 25.2724884 | p625 = {{Coord|57.313351|25.272488|display=inline}} | image = Skats%20no%20C%C4%93su%20viduslaiku%20pils.View%20from%20Cesis%20castle%20-%20Guntars%20Mednis%20-%20Panoramio%20%281%29.jpg | commonscat = Cēsis Old and New Castle and Park | vaid = 6203 | year = 1207., 13. - 15. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Cēsu pilsmuiža]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46727358 | label = ''[[:d:Q46727358|Cēsu viduslaiku pils drupas ar 3 priekšpiļu nocietinājumu mūriem]]'' | name = Cēsu viduslaiku pils drupas ar 3 priekšpiļu nocietinājumu mūriem | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Pils laukums 11 | locality = Pils parkā | lat = 57.3133522 | long = 25.2714655 | p625 = {{Coord|57.313352|25.271466|display=inline}} | image = C%C4%93su%20pilsdrupas.PNG | commonscat = Cēsis Castle | vaid = 6206 | year = 1207., 13. -15. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46727413 | label = ''[[:d:Q46727413|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Pils laukums 15 | lat = 57.3133522 | long = 25.2714655 | p625 = {{Coord|57.313352|25.271466|display=inline}} | image = C%C4%93su%20pilsmui%C5%BEas%20kl%C4%93ts%202.jpg | commonscat = Cēsis New Castle Barn | vaid = 6207 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46727465 | label = ''[[:d:Q46727465|Ratnīca - stallis]]'' | name = Ratnīca - stallis | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Pils laukums 3 | lat = 57.3137302 | long = 25.2723989 | p625 = {{Coord|57.31373|25.272399|display=inline}} | image = Cesis%20Stallis%202015-02-21.jpg | commonscat = Cēsis New Castle Carriage House and Stable | vaid = 6204 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46727555 | label = ''[[:d:Q46727555|Panno]]'' | name = Panno | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Priedes iela 5/7 | lat = 57.3167122 | long = 25.2464598 | p625 = {{Coord|57.316712|25.24646|display=inline}} | vaid = 3067 | year = 1936. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46727609 | label = ''[[:d:Q46727609|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Raunas iela 11 | lat = 57.3130954 | long = 25.2770534 | p625 = {{Coord|57.313095|25.277053|display=inline}} | vaid = 3068 | year = 19.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46727652 | label = ''[[:d:Q46727652|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Raunas iela 11 | lat = 57.3130954 | long = 25.2770534 | p625 = {{Coord|57.313095|25.277053|display=inline}} | vaid = 3069 | year = 19.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46727696 | label = ''[[:d:Q46727696|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Raunas iela 11 | lat = 57.3130954 | long = 25.2770534 | p625 = {{Coord|57.313095|25.277053|display=inline}} | vaid = 3070 | year = 19.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46727750 | label = ''[[:d:Q46727750|Konventa laukuma viduslaiku kapsēta]]'' | name = Konventa laukuma viduslaiku kapsēta | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Raunas iela 14 | lat = 57.31336 | long = 25.27526 | p625 = {{Coord|57.31336|25.27526|display=inline}} | image = Vien%C4%ABbas%20laukums%2C%2027.06.2021.%20-%2051317945675.jpg | commonscat = Raunas iela 14 (Cēsis) | vaid = 396 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46727795 | label = ''[[:d:Q46727795|Fasādes dekoratīvā apdare]]'' | name = Fasādes dekoratīvā apdare | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Rīgas iela 16 | lat = 57.311976 | long = 25.2725656 | p625 = {{Coord|57.311976|25.272566|display=inline}} | image = Tirgot%C4%81ja%20nama%20fas%C4%81des%20elementi%202.jpg | vaid = 3073 | year = 18./19.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q46727834|Tirgotāja nams]]'' | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46727834 | label = ''[[:d:Q46727834|Tirgotāja nams]]'' | name = Tirgotāja nams | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Rīgas iela 16 | lat = 57.311976 | long = 25.2725656 | p625 = {{Coord|57.311976|25.272566|display=inline}} | image = Cesis%20Rigas%2016%202015-02-21%20%281%29.jpg | commonscat = Merchant's House in Cēsis | vaid = 6210 | year = 1788. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46727889 | label = ''[[:d:Q46727889|Sienas gleznojums]]'' | name = Sienas gleznojums | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Rīgas iela 19 | lat = 57.3115645 | long = 25.2721412 | p625 = {{Coord|57.311565|25.272141|display=inline}} | vaid = 3074 | year = 20.gs.Itr. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46727939 | label = ''[[:d:Q46727939|Komponista A.Kalniņa dzimtās mājas]]'' | name = Komponista A.Kalniņa dzimtās mājas | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Rīgas iela 24 | lat = 57.311647 | long = 25.2713646 | p625 = {{Coord|57.311647|25.271365|display=inline}} | image = Kult%C5%ABras%20biedr%C4%ABbas%20%22Harmonija%22%20%C4%93ka%2C%2027.06.2021.jpg | commonscat = Harmony House in Cēsis | vaid = 10 | year = 1879. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46727985 | label = ''[[:d:Q46727985|Kultūras biedrības "Harmonija" ēka]]'' | name = Kultūras biedrības "Harmonija" ēka | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Rīgas iela 24 | lat = 57.311647 | long = 25.2713646 | p625 = {{Coord|57.311647|25.271365|display=inline}} | image = Kult%C5%ABras%20biedr%C4%ABbas%20%22Harmonija%22%20%C4%93ka%2C%2027.06.2021.jpg | commonscat = Harmony House in Cēsis | vaid = 6211 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46728040 | label = ''[[:d:Q46728040|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Rīgas iela 47 | lat = 57.3105626 | long = 25.2682986 | p625 = {{Coord|57.310563|25.268299|display=inline}} | image = %22Prince%C5%A1u%20nama%22%20durvis.jpg | vaid = 3075 | year = 18.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q46728090|"Princešu nams", dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46728090 | label = ''[[:d:Q46728090|"Princešu nams", dzīvojamā ēka]]'' | name = "Princešu nams", dzīvojamā ēka | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Rīgas iela 47 | lat = 57.3105626 | long = 25.2682986 | p625 = {{Coord|57.310563|25.268299|display=inline}} | image = Cesis%20Rigas%2047%202015-02-21%20%281%29.jpg | commonscat = Princesses' House in Cēsis | vaid = 6212 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46728141 | label = ''[[:d:Q46728141|Rātsnams ar piebūvi un sarga mājiņu]]'' | name = Rātsnams ar piebūvi un sarga mājiņu | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Rīgas iela 7 | lat = 57.3121713 | long = 25.2738833 | p625 = {{Coord|57.312171|25.273883|display=inline}} | image = C%C4%93su%20vecais%20r%C4%81tsnams.jpg | commonscat = Cēsis Old Town Hall | vaid = 6208 | year = 1767. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46728193 | label = ''[[:d:Q46728193|Jāņa baznīcas viduslaiku kapsēta]]'' | name = Jāņa baznīcas viduslaiku kapsēta | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Torņa iela 2a | lat = 57.312079438048 | long = 25.271953435971 | p625 = {{Coord|57.312079|25.271953|display=inline}} | image = C%C4%93sis%2C%20C%C4%93su%20pils%C4%93ta%2C%20Latvia%20-%20panoramio%20%2839%29.jpg | vaid = 397 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q45898361 | label = ''[[:d:Q45898361|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Drabeši | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Āraišu mācītājmuižā | lat = 57.25354 | long = 25.281386 | p625 = {{Coord|57.25354|25.281386|display=inline}} | vaid = 3115 | year = 18.gs.IIIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q45898404|Āraišu mācītājmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Drabe%C5%A1i }} {{monument | qid = Q45898383 | label = ''[[:d:Q45898383|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Drabeši | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Āraišu mācītājmuižā | lat = 57.253511 | long = 25.281376 | p625 = {{Coord|57.253511|25.281376|display=inline}} | vaid = 3116 | year = 18.gs.IIIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q45898404|Āraišu mācītājmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Drabe%C5%A1i }} {{monument | qid = Q45898419 | label = ''[[:d:Q45898419|Mācītāja māja]]'' | name = Mācītāja māja | municipality = Drabeši | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Āraišu mācītājmuižā | lat = 57.25354 | long = 25.281365 | p625 = {{Coord|57.25354|25.281365|display=inline}} | image = %C4%80rai%C5%A1u%20m%C4%81c%C4%ABt%C4%81jmui%C5%BEas%20m%C4%81c%C4%ABt%C4%81ja%20m%C4%81ja%2C%2028.04.2019.jpg | vaid = 6219 | year = 1783. -1786. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q45898404|Āraišu mācītājmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Drabe%C5%A1i }} {{monument | qid = Q45898445 | label = ''[[:d:Q45898445|Mācību māja]]'' | name = Mācību māja | municipality = Drabeši | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Āraišu mācītājmuižā | lat = 57.253133 | long = 25.282019 | p625 = {{Coord|57.253133|25.282019|display=inline}} | image = %C4%80rai%C5%A1u%20m%C4%81c%C4%ABt%C4%81jmui%C5%BEas%20m%C4%81c%C4%ABbu%20m%C4%81ja%2C%2028.04.2019.jpg | vaid = 6220 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q45898404|Āraišu mācītājmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Drabe%C5%A1i }} {{monument | qid = Q45898469 | label = ''[[:d:Q45898469|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Drabeši | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Āraišu mācītājmuižā | lat = 57.253621 | long = 25.28188 | p625 = {{Coord|57.253621|25.28188|display=inline}} | vaid = 6221 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q45898404|Āraišu mācītājmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Drabe%C5%A1i }} {{monument | qid = Q45898490 | label = ''[[:d:Q45898490|Ledus pagrabs]]'' | name = Ledus pagrabs | municipality = Drabeši | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Āraišu mācītājmuižā | lat = 57.253215 | long = 25.281644 | p625 = {{Coord|57.253215|25.281644|display=inline}} | image = %C4%80rai%C5%A1u%20m%C4%81c%C4%ABt%C4%81jmui%C5%BEas%20ledus%20pagrabs%2C%2004.10.2015.jpg | vaid = 6222 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q45898404|Āraišu mācītājmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Drabe%C5%A1i }} {{monument | qid = Q45898508 | label = ''[[:d:Q45898508|Stallis un vāgūzis]]'' | name = Stallis un vāgūzis | municipality = Drabeši | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Āraišu mācītājmuižā | lat = 57.253035 | long = 25.282572 | p625 = {{Coord|57.253035|25.282572|display=inline}} | image = %C4%80rai%C5%A1u%20m%C4%81c%C4%ABt%C4%81jmui%C5%BEas%20stallis%20un%20v%C4%81g%C5%ABzis%2C%2028.04.2019.jpg | vaid = 6223 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q45898404|Āraišu mācītājmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Drabe%C5%A1i }} {{monument | qid = Q45898529 | label = ''[[:d:Q45898529|Lopu kūts ar gubeni]]'' | name = Lopu kūts ar gubeni | municipality = Drabeši | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Āraišu mācītājmuižā | lat = 57.253302 | long = 25.282395 | p625 = {{Coord|57.253302|25.282395|display=inline}} | vaid = 6224 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q45898404|Āraišu mācītājmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Drabe%C5%A1i }} {{monument | qid = Q45898545 | label = ''[[:d:Q45898545|Brušu pusmuižas apbūve]]'' | name = Brušu pusmuižas apbūve | municipality = Drabeši | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Brušos | lat = 57.253055356029 | long = 25.302417693324 | p625 = {{Coord|57.253055|25.302418|display=inline}} | vaid = 6225 | year = 19. gs. 1.p. -20. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Drabe%C5%A1i }} {{monument | qid = Q3743271 | label = [[Āraišu ezerpils]] | name = Āraišu ezerpils | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Āraišu ezera saliņa | lat = 57.251554756834 | long = 25.285300448177 | p625 = {{Coord|57.251555|25.2853|display=inline}} | image = %C4%80rai%C5%A1u%20ezerpils%20%281%29.jpg | commonscat = Āraiši lake dwelling site | vaid = 398 | wikipediauri = %C4%80rai%C5%A1u_ezerpils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | complex = [[Gaujas nacionālais parks]] | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q15220158 | label = [[Āraišu vējdzirnavas]] | name = Āraišu vējdzirnavas | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Drabešu muižā, Vējdzirnavās | lat = 57.2475 | long = 25.27111111 | p625 = {{Coord|57.2475|25.271111|display=inline}} | image = V%C4%93jdzirnavas%2C%20Drabe%C5%A1u%20pagasts.JPG | commonscat = Āraiši Windmill | vaid = 6231 | wikipediauri = %C4%80rai%C5%A1u_v%C4%93jdzirnavas | year = 1852.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q20828803 | label = [[Āraišu ordeņa pils]] | name = Āraišu ordeņa pils | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Āraišu ezera krastā | lat = 57.250447 | long = 25.283688 | p625 = {{Coord|57.250447|25.283688|display=inline}} | image = %C4%80rai%C5%A1u%20pilsdrupas%202001-05-26.jpg | commonscat = Āraiši Castle ruins | vaid = 401 | wikipediauri = %C4%80rai%C5%A1u_orde%C5%86a_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q45897904 | label = ''[[:d:Q45897904|Krāsnis (2)]]'' | name = Krāsnis (2) | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Drabešu muižas pilī | lat = 57.243881 | long = 25.279455 | p625 = {{Coord|57.243881|25.279455|display=inline}} | vaid = 3107 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q45897919 | label = ''[[:d:Q45897919|Krāsns - kamīns]]'' | name = Krāsns - kamīns | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Drabešu muižas pilī | lat = 57.243861000049 | long = 25.279548999319 | p625 = {{Coord|57.243861|25.279549|display=inline}} | vaid = 3108 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q45897943 | label = ''[[:d:Q45897943|Krustkalnu viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)]]'' | name = Krustkalnu viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi) | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = 300 m ZA Krustkalniem | lat = 57.257589764667 | long = 25.171282693364 | p625 = {{Coord|57.25759|25.171283|display=inline}} | vaid = 399 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q45897960 | label = ''[[:d:Q45897960|Lejaspeļu senkapi]]'' | name = Lejaspeļu senkapi | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = 400 m no Lejaspeļiem | lat = 57.266330998535 | long = 25.262778779734 | p625 = {{Coord|57.266331|25.262779|display=inline}} | vaid = 400 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q45897979 | label = ''[[:d:Q45897979|Ainavu senkapi]]'' | name = Ainavu senkapi | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Ainavām | lat = 57.236736098409 | long = 25.194746786319 | p625 = {{Coord|57.236736|25.194747|display=inline}} | vaid = 402 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q45897990 | label = ''[[:d:Q45897990|Uplantu apmetne]]'' | name = Uplantu apmetne | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie bij. Uplantiem | lat = 57.261267517677 | long = 25.265726686645 | p625 = {{Coord|57.261268|25.265727|display=inline}} | vaid = 403 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q45898004 | label = ''[[:d:Q45898004|Uplantu krustakmens]]'' | name = Uplantu krustakmens | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie bij. Uplantiem | lat = 57.261210188824 | long = 25.270850626688 | p625 = {{Coord|57.26121|25.270851|display=inline}} | vaid = 404 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q45898020 | label = ''[[:d:Q45898020|Uplantu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Uplantu viduslaiku kapsēta | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie bij. Uplantiem | lat = 57.261874923926 | long = 25.269352188308 | p625 = {{Coord|57.261875|25.269352|display=inline}} | vaid = 405 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q45898039 | label = ''[[:d:Q45898039|Kalnaastīšu apmetne]]'' | name = Kalnaastīšu apmetne | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Kalnaastītēm | lat = 57.263656039536 | long = 25.248155586107 | p625 = {{Coord|57.263656|25.248156|display=inline}} | vaid = 406 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q45898052 | label = ''[[:d:Q45898052|Kalnamežiņu senkapi]]'' | name = Kalnamežiņu senkapi | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Kalnamežiņiem | lat = 57.279854445358 | long = 25.211226278101 | p625 = {{Coord|57.279854|25.211226|display=inline}} | vaid = 407 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q45898066 | label = ''[[:d:Q45898066|Liepiņu senkapi]]'' | name = Liepiņu senkapi | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Liepiņiem | lat = 57.254007555765 | long = 25.294711439026 | p625 = {{Coord|57.254008|25.294711|display=inline}} | vaid = 408 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q45898087 | label = ''[[:d:Q45898087|Mazruku viduslaiku kapsēta]]'' | name = Mazruku viduslaiku kapsēta | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Mazrukiem | lat = 57.220869243555 | long = 25.309257577402 | p625 = {{Coord|57.220869|25.309258|display=inline}} | vaid = 409 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q45898103 | label = ''[[:d:Q45898103|Rakstu senkapi]]'' | name = Rakstu senkapi | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Rakstiem | lat = 57.274270225645 | long = 25.19905573585 | p625 = {{Coord|57.27427|25.199056|display=inline}} | vaid = 410 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q45898116 | label = ''[[:d:Q45898116|Rakstu krustakmeņi]]'' | name = Rakstu krustakmeņi | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Rakstupītes un pie Rakstiem | lat = 57.274463996497 | long = 25.198600387557 | p625 = {{Coord|57.274464|25.1986|display=inline}} | vaid = 411 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q45898134 | label = ''[[:d:Q45898134|Simtēnu senkapi]]'' | name = Simtēnu senkapi | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Simtēniem | lat = 57.269876897511 | long = 25.178634140839 | p625 = {{Coord|57.269877|25.178634|display=inline}} | vaid = 412 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q45898153 | label = ''[[:d:Q45898153|Vāļu senkapi]]'' | name = Vāļu senkapi | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Vāļiem | lat = 57.282661775306 | long = 25.217737664122 | p625 = {{Coord|57.282662|25.217738|display=inline}} | vaid = 413 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q45898170 | label = ''[[:d:Q45898170|Veclauču viduslaiku kapsēta]]'' | name = Veclauču viduslaiku kapsēta | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Veclaučiem | lat = 57.261070578785 | long = 25.136200682052 | p625 = {{Coord|57.261071|25.136201|display=inline}} | vaid = 414 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q45898185 | label = ''[[:d:Q45898185|Dzirnavnieka māja]]'' | name = Dzirnavnieka māja | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Drabešu muižā, Vējdzirnavās | lat = 57.248008 | long = 25.270561 | p625 = {{Coord|57.248008|25.270561|display=inline}} | vaid = 6230 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q45898404 | label = ''[[:d:Q45898404|Āraišu mācītājmuižas apbūve ar parku]]'' | name = Āraišu mācītājmuižas apbūve ar parku | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Āraišu mācītājmuižā | lat = 57.253458 | long = 25.280882 | p625 = {{Coord|57.253458|25.280882|display=inline}} | image = %C4%80rai%C5%A1u%20m%C4%81c%C4%ABt%C4%81jmui%C5%BEas%20m%C4%81c%C4%ABt%C4%81ja%20m%C4%81ja%2C%2028.04.2019.jpg | vaid = 6218 | year = 18. -19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q18623021|Āraišu mācītājmuiža]]'' | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q15218607 | label = [[Augstais kalns (Dzērbenes pagasts)]] | name = Augstais kalns (Dzērbenes pagasts) | municipality = Dzērbene | district = Dzērbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = centrā | lat = 57.19305556 | long = 25.67944444 | p625 = {{Coord|57.193056|25.679444|display=inline}} | image = Augstais%20kalns%20%285%29.jpg | commonscat = Augstais kalns (Dzērbenes pagasts) | vaid = 432 | wikipediauri = Augstais_kalns_(Dz%C4%93rbenes_pagasts) | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dz%C4%93rbene }} {{monument | qid = Q55424478 | label = [[Dzērbenes luterāņu baznīca]] | name = Dzērbenes luterāņu baznīca | municipality = Dzērbene | district = Dzērbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | lat = 57.191448 | long = 25.678096 | p625 = {{Coord|57.191448|25.678096|display=inline}} | image = Dz%C4%93rbenes%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%20%282%29.jpg | commonscat = Lutheran church in Dzērbene | vaid = 6246 | wikipediauri = Dz%C4%93rbenes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1839. -1842. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Dz%C4%93rbene }} {{monument | qid = Q16413267 | label = [[Dzērbenes viduslaiku pils]] | name = Dzērbenes viduslaiku pils | municipality = Dzērbenes pagasts | district = Dzērbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Dzērbenes muižā | lat = 57.194444444444 | long = 25.668333333333 | p625 = {{Coord|57.194444|25.668333|display=inline}} | image = Dz%C4%93rbenes%20mui%C5%BEa%20%2805%29.jpg | commonscat = Dzērbene Castle | vaid = 434 | wikipediauri = Dz%C4%93rbenes_viduslaiku_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dz%C4%93rbenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424444 | label = ''[[:d:Q55424444|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Dzērbenes pagasts | district = Dzērbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Dzērbenes luterāņu baznīcā | lat = 57.191344 | long = 25.677967 | p625 = {{Coord|57.191344|25.677967|display=inline}} | vaid = 3120 | year = 19.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Dzērbenes luterāņu baznīca]] | munwiki = Dz%C4%93rbenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424447 | label = ''[[:d:Q55424447|Ērģeļu prospekts un luktas]]'' | name = Ērģeļu prospekts un luktas | municipality = Dzērbenes pagasts | district = Dzērbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Dzērbenes luterāņu baznīcā | lat = 57.191425 | long = 25.678096 | p625 = {{Coord|57.191425|25.678096|display=inline}} | vaid = 3121 | year = 19.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Dzērbenes luterāņu baznīca]] | munwiki = Dz%C4%93rbenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424449 | label = ''[[:d:Q55424449|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Dzērbenes pagasts | district = Dzērbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Dzērbenes luterāņu baznīcā | lat = 57.191413 | long = 25.678074 | p625 = {{Coord|57.191413|25.678074|display=inline}} | image = Pulpit%20of%20Lutheran%20church%20in%20Dz%C4%93rbene.jpg | commonscat = Pulpit of Lutheran church in Dzērbene | vaid = 3122 | year = 19.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Dzērbenes luterāņu baznīca]] | munwiki = Dz%C4%93rbenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424451 | label = ''[[:d:Q55424451|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Dzērbenes pagasts | district = Dzērbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Dzērbenes mācītājmuižā | lat = 57.19228 | long = 25.676476 | p625 = {{Coord|57.19228|25.676476|display=inline}} | image = Krasns%20Dz%C4%93rbenes%20m%C4%81c%C4%ABt%C4%81jmui%C5%BE%C4%81.jpg | commonscat = Stove in Dzērbenes mācītājmuiža | vaid = 3123 | year = 18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Dz%C4%93rbenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424456 | label = ''[[:d:Q55424456|Dzērbenes viduslaiku kapsēta]]'' | name = Dzērbenes viduslaiku kapsēta | municipality = Dzērbenes pagasts | district = Dzērbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Dzērbenes luterāņu baznīcas teritorijā | lat = 57.191587259033 | long = 25.678556300646 | p625 = {{Coord|57.191587|25.678556|display=inline}} | commonscat = Dzērbenes viduslaiku kapsēta (medieval graveyard) | vaid = 433 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dz%C4%93rbenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424460 | label = ''[[:d:Q55424460|Elku kalna senkapi]]'' | name = Elku kalna senkapi | municipality = Dzērbenes pagasts | district = Dzērbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Elkiem | lat = 57.217503443445 | long = 25.60691134385 | p625 = {{Coord|57.217503|25.606911|display=inline}} | vaid = 435 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dz%C4%93rbenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424464 | label = [[Ķētu pilskalns]] | name = Ķētu pilskalns | municipality = Dzērbenes pagasts | district = Dzērbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Ķētiem | lat = 57.213628809717 | long = 25.719327167432 | p625 = {{Coord|57.213629|25.719327|display=inline}} | vaid = 436 | wikipediauri = %C4%B6%C4%93tu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dz%C4%93rbenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424466 | label = ''[[:d:Q55424466|Jaunvepru viduslaiku kapsēta]]'' | name = Jaunvepru viduslaiku kapsēta | municipality = Dzērbenes pagasts | district = Dzērbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Jaunvepriem | lat = 57.20118148389 | long = 25.581901556266 | p625 = {{Coord|57.201181|25.581902|display=inline}} | vaid = 437 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dz%C4%93rbenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424470 | label = ''[[:d:Q55424470|Krustiņu senkapi (Mantas kalniņš)]]'' | name = Krustiņu senkapi (Mantas kalniņš) | municipality = Dzērbenes pagasts | district = Dzērbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Krustiņiem | lat = 57.184482903636 | long = 25.620649166883 | p625 = {{Coord|57.184483|25.620649|display=inline}} | image = 02.%20Krusti%C5%86u%20senkapi%20%28Mantas%20kalni%C5%86%C5%A1%29%201.jpg | commonscat = Krustiņu senkapi (ancient burial ground) | vaid = 438 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dz%C4%93rbenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424474 | label = [[Pavēņu pilskalns|Pavēņu pilskalns (Lielais Elka kalns)]] | name = Pavēņu pilskalns (Lielais Elka kalns) | municipality = Dzērbenes pagasts | district = Dzērbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Pavēņiem | lat = 57.221832430346 | long = 25.610261826356 | p625 = {{Coord|57.221832|25.610262|display=inline}} | vaid = 439 | wikipediauri = Pav%C4%93%C5%86u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dz%C4%93rbenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424476 | label = ''[[:d:Q55424476|Žvirguļu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Žvirguļu viduslaiku kapsēta | municipality = Dzērbenes pagasts | district = Dzērbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Žvirguļiem | lat = 57.202431675668 | long = 25.605879696129 | p625 = {{Coord|57.202432|25.60588|display=inline}} | image = %C5%BDvirgu%C4%BCu%20viduslaiku%20kaps%C4%93ta%20%284%29.jpg | commonscat = Žvirguļu viduslaiku kapsēta (medieval graveyard) | vaid = 440 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dz%C4%93rbenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424560 | label = ''[[:d:Q55424560|Vecpiebalgas muižas apbūve]]'' | name = Vecpiebalgas muižas apbūve | municipality = Ineši | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | lat = 57.0194 | long = 25.8306 | p625 = {{Coord|57.0194|25.8306|display=inline}} | image = Vecpiebalgas%20mui%C5%BEa%20%283%29.jpg | vaid = 6247 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Vecpiebalgas muiža]] | munwiki = Ine%C5%A1i }} {{monument | qid = Q55424479 | label = ''[[:d:Q55424479|Vecpiebalgas senkapi (Krievu, Krīvu kapi)]]'' | name = Vecpiebalgas senkapi (Krievu, Krīvu kapi) | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Inešu ezera krastā pie Inesiešiem | lat = 57.040018812008 | long = 25.795683113099 | p625 = {{Coord|57.040019|25.795683|display=inline}} | vaid = 441 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424482 | label = ''[[:d:Q55424482|Akmentiņu viduslaiku kapsēta un nostāstu vieta (Asins ieleja)]]'' | name = Akmentiņu viduslaiku kapsēta un nostāstu vieta (Asins ieleja) | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Akmentiņiem | lat = 57.038124977925 | long = 25.856442347838 | p625 = {{Coord|57.038125|25.856442|display=inline}} | vaid = 442 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424486 | label = ''[[:d:Q55424486|Baldiešēnu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]'' | name = Baldiešēnu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš) | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Baldiešēniem | lat = 57.006181592613 | long = 25.815770499578 | p625 = {{Coord|57.006182|25.81577|display=inline}} | vaid = 443 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424488 | label = ''[[:d:Q55424488|Ezēnu apmetne]]'' | name = Ezēnu apmetne | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Ezēniem | lat = 56.972589158892 | long = 25.922843196344 | p625 = {{Coord|56.972589|25.922843|display=inline}} | vaid = 444 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424491 | label = ''[[:d:Q55424491|Ļavēnu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Ļavēnu viduslaiku kapsēta | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Ļavēniem | lat = 57.003884273458 | long = 25.907790883833 | p625 = {{Coord|57.003884|25.907791|display=inline}} | vaid = 445 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424495 | label = ''[[:d:Q55424495|Ķemeru viduslaiku kapsēta]]'' | name = Ķemeru viduslaiku kapsēta | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Ķemeriem | lat = 57.014782142258 | long = 25.793669701911 | p625 = {{Coord|57.014782|25.79367|display=inline}} | vaid = 446 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424496 | label = ''[[:d:Q55424496|Jāņkalna senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Jāņkalna senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Jāņkalniem | lat = 57.043378260104 | long = 25.788566762475 | p625 = {{Coord|57.043378|25.788567|display=inline}} | vaid = 447 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424501 | label = ''[[:d:Q55424501|Jauncelmu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Jauncelmu viduslaiku kapsēta | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Jauncelmiem | lat = 57.03485833502 | long = 25.745749209208 | p625 = {{Coord|57.034858|25.745749|display=inline}} | vaid = 448 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424508 | label = ''[[:d:Q55424508|Pīļupītes apmetne]]'' | name = Pīļupītes apmetne | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Jēkuļiem, pie Pīļupītes ietekas Ineša ezerā | lat = 57.04512547328 | long = 25.785576607942 | p625 = {{Coord|57.045125|25.785577|display=inline}} | vaid = 449 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424512 | label = ''[[:d:Q55424512|Lejaskaibēnu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]'' | name = Lejaskaibēnu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš) | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Lejas Kaibēniem | lat = 57.031623483326 | long = 25.736982223058 | p625 = {{Coord|57.031623|25.736982|display=inline}} | vaid = 450 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424515 | label = ''[[:d:Q55424515|Lejasbeķeru viduslaiku kapsēta]]'' | name = Lejasbeķeru viduslaiku kapsēta | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Lejasbeķeriem | lat = 57.010940640521 | long = 25.764694827257 | p625 = {{Coord|57.010941|25.764695|display=inline}} | vaid = 451 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424517 | label = ''[[:d:Q55424517|Lejasburkānu pilskalns]]'' | name = Lejasburkānu pilskalns | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Lejasburkāniem | lat = 56.988400863396 | long = 25.911923433495 | p625 = {{Coord|56.988401|25.911923|display=inline}} | vaid = 452 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424523 | label = ''[[:d:Q55424523|Lodēnu senkapi]]'' | name = Lodēnu senkapi | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Lodēniem | lat = 57.041004112438 | long = 25.877997984014 | p625 = {{Coord|57.041004|25.877998|display=inline}} | vaid = 453 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424524 | label = ''[[:d:Q55424524|Orizoru senkapi]]'' | name = Orizoru senkapi | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Orizoriem | lat = 57.024153214625 | long = 25.831220915438 | p625 = {{Coord|57.024153|25.831221|display=inline}} | vaid = 454 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424527 | label = ''[[:d:Q55424527|Paulēnu senkapi]]'' | name = Paulēnu senkapi | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Paulēniem | lat = 57.017782163506 | long = 25.760862262735 | p625 = {{Coord|57.017782|25.760862|display=inline}} | vaid = 455 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424531 | label = ''[[:d:Q55424531|Spietēnu viduslaiku kapsēta I,II]]'' | name = Spietēnu viduslaiku kapsēta I,II | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Spietēniem | lat = 57.035779511191 | long = 25.847308503148 | p625 = {{Coord|57.03578|25.847309|display=inline}} | vaid = 456 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424532 | label = ''[[:d:Q55424532|Tožiņu viduslaiku kapsēta (Baudzīte)]]'' | name = Tožiņu viduslaiku kapsēta (Baudzīte) | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Tožiņiem | lat = 57.028112171213 | long = 25.73910907508 | p625 = {{Coord|57.028112|25.739109|display=inline}} | vaid = 457 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424536 | label = ''[[:d:Q55424536|Vaišļu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Vaišļu viduslaiku kapsēta | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Vaišļiem | lat = 56.998233099496 | long = 25.921295878756 | p625 = {{Coord|56.998233|25.921296|display=inline}} | vaid = 458 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424540 | label = ''[[:d:Q55424540|Vecdauguņu senkapi (Smēdes kalniņš)]]'' | name = Vecdauguņu senkapi (Smēdes kalniņš) | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Vecdauguņiem | lat = 57.015761986032 | long = 25.777664237027 | p625 = {{Coord|57.015762|25.777664|display=inline}} | vaid = 459 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424541 | label = ''[[:d:Q55424541|Vecdauguņu viduslaiku kapsēta (Kapu kalns)]]'' | name = Vecdauguņu viduslaiku kapsēta (Kapu kalns) | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Vecdauguņiem | lat = 57.016340781366 | long = 25.782518577022 | p625 = {{Coord|57.016341|25.782519|display=inline}} | vaid = 460 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424543 | label = ''[[:d:Q55424543|Vecpiebalgas mācītājmuižas senkapi]]'' | name = Vecpiebalgas mācītājmuižas senkapi | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Rudumu (bij. mācītājmuižas) dārzā | lat = 57.045287763541 | long = 25.799042873798 | p625 = {{Coord|57.045288|25.799043|display=inline}} | vaid = 461 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424544 | label = ''[[:d:Q55424544|Gaigalu apmetne I,II]]'' | name = Gaigalu apmetne I,II | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = starp Gaigaļiem un Pūpoliem | lat = 57.022751350185 | long = 25.779757809294 | p625 = {{Coord|57.022751|25.779758|display=inline}} | vaid = 462 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424548 | label = ''[[:d:Q55424548|Vecpiebalgas muižas pils]]'' | name = Vecpiebalgas muižas pils | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Vecpiebalgas muižā | lat = 57.019174 | long = 25.830638 | p625 = {{Coord|57.019174|25.830638|display=inline}} | image = Vecpiebalgas%20mui%C5%BEas%20priek%C5%A1puse.JPG | commonscat = Vecpiebalga Manor House | vaid = 6248 | year = 19. gs. 1.c. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55424560|Vecpiebalgas muižas apbūve]]'' | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424551 | label = ''[[:d:Q55424551|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Vecpiebalgas muižā | lat = 57.019018208699 | long = 25.832389572179 | p625 = {{Coord|57.019018|25.83239|display=inline}} | image = Barn%20in%20Vecpiebalga%20Manor%20%282%29.jpg | commonscat = Barn in Vecpiebalga Manor | vaid = 6251 | year = 19.gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55424560|Vecpiebalgas muižas apbūve]]'' | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424552 | label = ''[[:d:Q55424552|Magazīna]]'' | name = Magazīna | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Vecpiebalgas muižā | lat = 57.020143 | long = 25.832033 | p625 = {{Coord|57.020143|25.832033|display=inline}} | image = Magazine%20in%20Vecpiebalga%20Manor%20%281%29.jpg | commonscat = Magazine in Vecpiebalga Manor | vaid = 6252 | year = 1810.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55424560|Vecpiebalgas muižas apbūve]]'' | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424554 | label = ''[[:d:Q55424554|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Vecpiebalgas muižā | lat = 57.019051362778 | long = 25.828980143485 | p625 = {{Coord|57.019051|25.82898|display=inline}} | image = Vecpiebalga%20Manor%20Park%20%282%29.jpg | commonscat = Vecpiebalga Manor Park | vaid = 6254 | year = 18. -19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55424560|Vecpiebalgas muižas apbūve]]'' | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424556 | label = ''[[:d:Q55424556|Leduspagrabs]]'' | name = Leduspagrabs | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Vecpiebalgas muižā | lat = 57.019641 | long = 25.830295 | p625 = {{Coord|57.019641|25.830295|display=inline}} | image = Ice-cellar%20in%20Vecpiebalga%20Manor%20%282%29.jpg | commonscat = Ice-cellar in Vecpiebalga Manor | vaid = 6256 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55424560|Vecpiebalgas muižas apbūve]]'' | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424558 | label = ''[[:d:Q55424558|Zemnieku sēta "Vectūļi - 1"]]'' | name = Zemnieku sēta "Vectūļi - 1" | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Vectūļi - 1 | lat = 57.041293100211 | long = 25.858244564263 | p625 = {{Coord|57.041293|25.858245|display=inline}} | vaid = 8899 | year = 19.gs.s., ap 1830. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q15219024 | label = [[Jaunpiebalgas Svētā Toma evaņģēliski luteriskā baznīca|Jaunpiebalgas Svētā Toma evanģēliski luteriskā baznīca]] | name = Jaunpiebalgas Svētā Toma evanģēliski luteriskā baznīca | municipality = Jaunpiebalga | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Gaujas iela 23 | lat = 57.17666667 | long = 26.03583333 | p625 = {{Coord|57.176667|26.035833|display=inline}} | image = Jaunpiebalgas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%202001-04-13.jpg | commonscat = Lutheran church in Jaunpiebalga | vaid = 8751 | wikipediauri = Jaunpiebalgas_Sv%C4%93t%C4%81_Toma_eva%C5%86%C4%A3%C4%93liski_luterisk%C4%81_bazn%C4%ABca | year = 1801.-1804., 1871.-1873. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Jaunpiebalga }} {{monument | qid = Q50392814 | label = ''[[:d:Q50392814|Jaunpiebalgas viduslaiku kapsēta ar bij.Zvanu priedi Cieres kalnā]]'' | name = Jaunpiebalgas viduslaiku kapsēta ar bij.Zvanu priedi Cieres kalnā | municipality = Jaunpiebalga | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = starp mūzikas skolu, ēdnīcu un Cieres kalnu | lat = 57.169482494185 | long = 26.06776278674 | p625 = {{Coord|57.169482|26.067763|display=inline}} | vaid = 465 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunpiebalga }} {{monument | qid = Q50392820 | label = ''[[:d:Q50392820|Jaunpiebalgas senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Jaunpiebalgas senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Jaunpiebalga | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Jaunpiebalgas kapsētas | lat = 57.169655361369 | long = 26.065908248665 | p625 = {{Coord|57.169655|26.065908|display=inline}} | vaid = 469 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunpiebalga }} {{monument | qid = Q50392830 | label = ''[[:d:Q50392830|Jaunpiebalgas kroga apbūve]]'' | name = Jaunpiebalgas kroga apbūve | municipality = Jaunpiebalga | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Gaujas iela 21 | lat = 57.1771293 | long = 26.0418271 | p625 = {{Coord|57.177129|26.041827|display=inline}} | vaid = 9140 | year = 1800.,1840., 20. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Jaunpiebalga }} {{monument | qid = Q50392851 | label = ''[[:d:Q50392851|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Jaunpiebalga | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Jaunpiebalgas luterāņu baznīcā | lat = 57.176703 | long = 26.035151 | p625 = {{Coord|57.176703|26.035151|display=inline}} | image = Altar%20of%20Lutheran%20church%20in%20Jaunpiebalga.jpg | commonscat = Altar of Lutheran church in Jaunpiebalga | vaid = 3124 | year = 19.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Jaunpiebalga }} {{monument | qid = Q50392856 | label = ''[[:d:Q50392856|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Jaunpiebalga | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Jaunpiebalgas luterāņu baznīcā | lat = 57.176726 | long = 26.03528 | p625 = {{Coord|57.176726|26.03528|display=inline}} | image = Pipe%20organ%20of%20Lutheran%20church%20in%20Jaunpiebalga%201.jpg | commonscat = Pipe organ of Lutheran church in Jaunpiebalga | vaid = 3125 | year = 1914. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Jaunpiebalga }} {{monument | qid = Q50392862 | label = ''[[:d:Q50392862|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Jaunpiebalga | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Jaunpiebalgas luterāņu baznīcā | lat = 57.176703 | long = 26.035473 | p625 = {{Coord|57.176703|26.035473|display=inline}} | image = Pulpit%20of%20Lutheran%20church%20in%20Jaunpiebalga.jpg | commonscat = Pulpit of Lutheran church in Jaunpiebalga | vaid = 3127 | year = 19.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Jaunpiebalga }} {{monument | qid = Q50392731 | label = ''[[:d:Q50392731|Komponista E.Dārziņa dzimtās mājas,Jaunpiebalgas pagastskola]]'' | name = Komponista E.Dārziņa dzimtās mājas,Jaunpiebalgas pagastskola | municipality = Jaunpiebalgas pagasts | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Jāņskolā | lat = 57.111237 | long = 25.931554 | p625 = {{Coord|57.111237|25.931554|display=inline}} | image = J%C4%81%C5%86askola%20-%20E.D%C4%81rzi%C5%86a%20un%20J.Sudrabkalna%20muzejs%202003-09-06.jpg | vaid = 12 | year = 1875. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q50392738 | label = ''[[:d:Q50392738|Gleznotāja K.Miesnieka dzimtās mājas]]'' | name = Gleznotāja K.Miesnieka dzimtās mājas | municipality = Jaunpiebalgas pagasts | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Vecviņķos | lat = 57.150768 | long = 26.068386 | p625 = {{Coord|57.150768|26.068386|display=inline}} | vaid = 13 | year = 1887. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q50392745 | label = ''[[:d:Q50392745|Zemnieku sētas "Lejas Niklavas" rija]]'' | name = Zemnieku sētas "Lejas Niklavas" rija | municipality = Jaunpiebalgas pagasts | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = "Lejas Niklavas" | lat = 57.207574450732 | long = 26.022283887257 | p625 = {{Coord|57.207574|26.022284|display=inline}} | vaid = 9042 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q50392751 | label = ''[[:d:Q50392751|Bricu ezera mītne]]'' | name = Bricu ezera mītne | municipality = Jaunpiebalgas pagasts | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Bricu ezera DA daļā, saliņā | lat = 57.114578486825 | long = 25.872710143803 | p625 = {{Coord|57.114578|25.87271|display=inline}} | vaid = 463 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q50392755 | label = ''[[:d:Q50392755|Bricu apmetne]]'' | name = Bricu apmetne | municipality = Jaunpiebalgas pagasts | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Bricu ezera DA krastā iepretī Bricu ezera mītnei | lat = 57.113998014409 | long = 25.873967170788 | p625 = {{Coord|57.113998|25.873967|display=inline}} | vaid = 464 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q50392760 | label = ''[[:d:Q50392760|Ezerbricu senkapi (Kara kapi)]]'' | name = Ezerbricu senkapi (Kara kapi) | municipality = Jaunpiebalgas pagasts | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Ezerbriciem | lat = 57.118036341492 | long = 25.871284044631 | p625 = {{Coord|57.118036|25.871284|display=inline}} | vaid = 466 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q50392765 | label = ''[[:d:Q50392765|Jānēnu viduslaiku kapsēta (Kapu kalns)]]'' | name = Jānēnu viduslaiku kapsēta (Kapu kalns) | municipality = Jaunpiebalgas pagasts | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Jānēniem | lat = 57.109783871473 | long = 25.90367706067 | p625 = {{Coord|57.109784|25.903677|display=inline}} | vaid = 467 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q50392770 | label = ''[[:d:Q50392770|Jaunģeistu viduslaiku kapsēta (Butkas kalniņš)]]'' | name = Jaunģeistu viduslaiku kapsēta (Butkas kalniņš) | municipality = Jaunpiebalgas pagasts | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Jaunģeistiem | lat = 57.123698485071 | long = 25.869714717808 | p625 = {{Coord|57.123698|25.869715|display=inline}} | vaid = 468 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q50392774 | label = ''[[:d:Q50392774|Lielmežu dobumakmens - kulta vieta]]'' | name = Lielmežu dobumakmens - kulta vieta | municipality = Jaunpiebalgas pagasts | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Kalnalielmežiem | lat = 57.105953534548 | long = 26.007909176551 | p625 = {{Coord|57.105954|26.007909|display=inline}} | vaid = 470 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q50392778 | label = ''[[:d:Q50392778|Mazķūģu senkapi (Naudas kalniņš, Lazdu kalniņš)]]'' | name = Mazķūģu senkapi (Naudas kalniņš, Lazdu kalniņš) | municipality = Jaunpiebalgas pagasts | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Mazķūģiem | lat = 57.177639738684 | long = 25.955237330199 | p625 = {{Coord|57.17764|25.955237|display=inline}} | vaid = 471 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q50392783 | label = ''[[:d:Q50392783|Tīrumviekšeļu pilskalns (Dobu kalns, Krāsns augša)]]'' | name = Tīrumviekšeļu pilskalns (Dobu kalns, Krāsns augša) | municipality = Jaunpiebalgas pagasts | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Tīrumviekšeļiem | lat = 57.160468758022 | long = 26.086951065488 | p625 = {{Coord|57.160469|26.086951|display=inline}} | vaid = 472 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q50392787 | label = ''[[:d:Q50392787|Tīrumviekšeļu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Tīrumviekšeļu viduslaiku kapsēta | municipality = Jaunpiebalgas pagasts | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Tīrumviekšeļiem | lat = 57.160745138815 | long = 26.089049880904 | p625 = {{Coord|57.160745|26.08905|display=inline}} | vaid = 473 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q50392791 | label = ''[[:d:Q50392791|Tirznieku senkapi]]'' | name = Tirznieku senkapi | municipality = Jaunpiebalgas pagasts | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Tirzniekiem | lat = 57.10159544532 | long = 25.991673226363 | p625 = {{Coord|57.101595|25.991673|display=inline}} | vaid = 474 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q50392799 | label = ''[[:d:Q50392799|Vecviekšeļu viduslaiku kapsēta (Kapu kalns) ar zvanu priedi]]'' | name = Vecviekšeļu viduslaiku kapsēta (Kapu kalns) ar zvanu priedi | municipality = Jaunpiebalgas pagasts | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Vecviekšeļiem | lat = 57.109583010445 | long = 26.108598600751 | p625 = {{Coord|57.109583|26.108599|display=inline}} | vaid = 475 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q50392807 | label = ''[[:d:Q50392807|Tūlijas pilskalns]]'' | name = Tūlijas pilskalns | municipality = Jaunpiebalgas pagasts | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Tūlijas upītes kreisajā krastā pie Vecjānēniem | lat = 57.108959809037 | long = 25.899997828179 | p625 = {{Coord|57.10896|25.899998|display=inline}} | vaid = 476 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q51886125 | label = ''[[:d:Q51886125|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Jāņmuiža | district = Priekuļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Jāņmuižas dzīv. ēkā | lat = 57.35481 | long = 25.332348 | p625 = {{Coord|57.35481|25.332348|display=inline}} | vaid = 3136 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51886130|Jāņmuižas muižnieka dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = J%C4%81%C5%86mui%C5%BEa_(Prieku%C4%BCu_pagasts) }} {{monument | qid = Q51886126 | label = ''[[:d:Q51886126|Interjera dekoratīvā apdare (4 telpās)]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare (4 telpās) | municipality = Jāņmuiža | district = Priekuļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Jāņmuižas dzīv. ēkā | lat = 57.35481 | long = 25.332541 | p625 = {{Coord|57.35481|25.332541|display=inline}} | vaid = 3137 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51886130|Jāņmuižas muižnieka dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = J%C4%81%C5%86mui%C5%BEa_(Prieku%C4%BCu_pagasts) }} {{monument | qid = Q51886127 | label = ''[[:d:Q51886127|Mansarda logu apdare]]'' | name = Mansarda logu apdare | municipality = Jāņmuiža | district = Priekuļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Jāņmuižas dzīv. ēkā | lat = 57.354798 | long = 25.33281 | p625 = {{Coord|57.354798|25.33281|display=inline}} | vaid = 3138 | year = 18.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51886130|Jāņmuižas muižnieka dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = J%C4%81%C5%86mui%C5%BEa_(Prieku%C4%BCu_pagasts) }} {{monument | qid = Q51886130 | label = ''[[:d:Q51886130|Jāņmuižas muižnieka dzīvojamā ēka]]'' | name = Jāņmuižas muižnieka dzīvojamā ēka | municipality = Jāņmuiža | district = Priekuļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | lat = 57.355319 | long = 25.332735 | p625 = {{Coord|57.355319|25.332735|display=inline}} | image = J%C4%81%C5%86mui%C5%BEas%20kungu%20nams%2C%2004.03.2018.%20-%2040265334844.jpg | commonscat = Jāņmuiža manor house | vaid = 6258 | year = 18. gs. b.,19.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q61390106|Jāņmuiža]]'' | munwiki = J%C4%81%C5%86mui%C5%BEa_(Prieku%C4%BCu_pagasts) }} {{monument | qid = Q55424563 | label = ''[[:d:Q55424563|Bumbu senkapi]]'' | name = Bumbu senkapi | municipality = Kaives pagasts | district = Kaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Bumbām | lat = 57.06656351483 | long = 25.637337983356 | p625 = {{Coord|57.066564|25.637338|display=inline}} | vaid = 477 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kaives_pagasts }} {{monument | qid = Q55424566 | label = ''[[:d:Q55424566|Šinku senkapi (Akmens kapi)]]'' | name = Šinku senkapi (Akmens kapi) | municipality = Kaives pagasts | district = Kaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Šinkām | lat = 57.097699464045 | long = 25.615369426417 | p625 = {{Coord|57.097699|25.615369|display=inline}} | vaid = 478 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kaives_pagasts }} {{monument | qid = Q55424568 | label = ''[[:d:Q55424568|Ķizēnu svētavots, svētbirzs - kulta vieta]]'' | name = Ķizēnu svētavots, svētbirzs - kulta vieta | municipality = Kaives pagasts | district = Kaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Ķizēniem | lat = 57.049562185122 | long = 25.672174791458 | p625 = {{Coord|57.049562|25.672175|display=inline}} | vaid = 479 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kaives_pagasts }} {{monument | qid = Q55424572 | label = ''[[:d:Q55424572|Kaļķēnu viduslaiku kapsēta (Raga kalns)]]'' | name = Kaļķēnu viduslaiku kapsēta (Raga kalns) | municipality = Kaives pagasts | district = Kaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Kaļķēniem | lat = 57.036943050614 | long = 25.650337959829 | p625 = {{Coord|57.036943|25.650338|display=inline}} | vaid = 480 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kaives_pagasts }} {{monument | qid = Q55424574 | label = ''[[:d:Q55424574|Urbju senkapi]]'' | name = Urbju senkapi | municipality = Kaives pagasts | district = Kaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Urbjiem | lat = 57.087282169136 | long = 25.646946034163 | p625 = {{Coord|57.087282|25.646946|display=inline}} | vaid = 481 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kaives_pagasts }} {{monument | qid = Q55424576 | label = ''[[:d:Q55424576|Jaunantēnu rija]]'' | name = Jaunantēnu rija | municipality = Kaives pagasts | district = Kaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Jaunantēni | lat = 57.00743 | long = 25.715427 | p625 = {{Coord|57.00743|25.715427|display=inline}} | image = Kalna%20Ant%C4%93nu%20rija%2C%2017.10.2020.%20-%2050554945426.jpg | commonscat = Jaunantēnu rija | vaid = 8748 | year = 18.gs., 2004. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Kaives_pagasts }} {{monument | qid = Q51886139 | label = ''[[:d:Q51886139|Dzejnieka E.Treimaņa - Zvārguļa dzīves vieta un kaps]]'' | name = Dzejnieka E.Treimaņa - Zvārguļa dzīves vieta un kaps | municipality = Leukādijas | district = Priekuļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-022 | lat = 57.364046 | long = 25.364674 | p625 = {{Coord|57.364046|25.364674|display=inline}} | image = Leuk%C4%81dijas%20-%20E.%20Treima%C5%86a%20-%20Zv%C4%81rgu%C4%BCa%20m%C4%81ja%202003-10-18.jpg | vaid = 16 | year = 1866.-1950. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Leuk%C4%81dijas }} {{monument | qid = Q51886117 | label = ''[[:d:Q51886117|Liepas Lielās Ellītes ala ar avotu - kulta vieta]]'' | name = Liepas Lielās Ellītes ala ar avotu - kulta vieta | municipality = Liepa | district = Liepas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Liepas pagastnama ēkas | lat = 57.384258737989 | long = 25.427718676147 | p625 = {{Coord|57.384259|25.427719|display=inline}} | image = Liepas%20Liel%C4%81%20Ell%C4%ABte%202001-09-02.jpg | commonscat = Lielā Ellīte Cave | vaid = 484 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Liepa_(Liepas_pagasts) }} {{monument | qid = Q15219087 | label = ''[[:d:Q15219087|E. Veidenbauma dzīves vieta]]'' | name = E. Veidenbauma dzīves vieta | municipality = Liepas pagasts | district = Liepas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Kalāčos | lat = 57.39638889 | long = 25.48138889 | p625 = {{Coord|57.396389|25.481389|display=inline}} | image = Kal%C4%81%C4%8Di%20-%20E.%20Veidenbauma%20muzejs%20pie%20Liepas%202001-09-02.jpg | vaid = 14 | year = 1867.-1892. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | complex = ''[[:d:Q51886113|Zemnieku sēta "Kalāči"]]'' | munwiki = Liepas_pagasts }} {{monument | qid = Q51886113 | label = ''[[:d:Q51886113|Zemnieku sēta "Kalāči"]]'' | name = Zemnieku sēta "Kalāči" | municipality = Liepas pagasts | district = Liepas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = "Kalāči" | lat = 57.3959 | long = 25.4782 | p625 = {{Coord|57.3959|25.4782|display=inline}} | image = Kal%C4%81%C4%8Di%20-%20E.%20Veidenbauma%20muzejs%20pie%20Liepas%202001-09-02.jpg | vaid = 8949 | year = 19.gs., 1876. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Liepas_pagasts }} {{monument | qid = Q51886114 | label = ''[[:d:Q51886114|Liepas viduslaiku kapsēta]]'' | name = Liepas viduslaiku kapsēta | municipality = Liepas pagasts | district = Liepas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Liepas muižā | lat = 57.370989677973 | long = 25.439047550333 | p625 = {{Coord|57.37099|25.439048|display=inline}} | vaid = 482 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Liepas_pagasts }} {{monument | qid = Q51886115 | label = ''[[:d:Q51886115|Brasliņu senkapi]]'' | name = Brasliņu senkapi | municipality = Liepas pagasts | district = Liepas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Braslām | lat = 57.439243475087 | long = 25.440301907569 | p625 = {{Coord|57.439243|25.440302|display=inline}} | vaid = 483 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Liepas_pagasts }} {{monument | qid = Q113483776 | label = ''[[:d:Q113483776|Cēsu kauju piemiņas vieta Liepā]]'' | name = Cēsu kauju piemiņas vieta Liepā | municipality = Liepas pagasts | district = Liepas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-022 | locality = Rūpnīcas ielas malā, pie Liepas \"Lielās Ellītes\" | image = Liepa%2C%20br%C4%ABv%C4%ABbas%20c%C4%AB%C5%86u%20piemineklis%202001-10-20%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Monument to Latvian War of Independence in Liepa parish | vaid = 9260 | typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Liepas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424631 | label = ''[[:d:Q55424631|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Lodesmuiža | district = Taurenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Lodes muižas dzīv. ēkā | lat = 57.13065 | long = 25.646274 | p625 = {{Coord|57.13065|25.646274|display=inline}} | vaid = 3180 | year = 19.gs.Ip. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Lodesmui%C5%BEa }} {{monument | qid = Q30219457 | label = [[Līgatnes papīrfabrikas ciemats]] | name = Līgatnes papīrfabrikas ciemats | municipality = Līgatne | district = Līgatne | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-022 | lat = 57.237443864623 | long = 25.042275396249 | p625 = {{Coord|57.237444|25.042275|display=inline}} | image = L%C4%ABgatnes%20pap%C4%ABrfabrikas%20str%C4%81dnieku%20m%C4%81ja%2C%2004.06.2011.%20-%2022759966378.jpg | commonscat = Historic Centre of Līgatne | vaid = 7427 | wikipediauri = L%C4%ABgatnes_pap%C4%ABrfabrikas_ciemats | year = 19.gs. | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = L%C4%ABgatne }} {{monument | qid = Q51366469 | label = ''[[:d:Q51366469|Interjera dekoratīvā apdare]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare | municipality = Līgatne | district = Līgatne | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Centra kapu kapličā | lat = 57.232978 | long = 25.048614 | p625 = {{Coord|57.232978|25.048614|display=inline}} | vaid = 3130 | year = 1905. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = L%C4%ABgatne }} {{monument | qid = Q51366501 | label = ''[[:d:Q51366501|Interjera dekoratīvā apdare (3 telpās)]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare (3 telpās) | municipality = Līgatne | district = Līgatne | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Kultūras namā | lat = 57.232502 | long = 25.043077 | p625 = {{Coord|57.232502|25.043077|display=inline}} | image = Kult%C5%ABras%20nama%20z%C4%81le%2C%2022.07.2018.jpg | vaid = 3131 | year = 20.gs.50.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = L%C4%ABgatne }} {{monument | qid = Q51366523 | label = ''[[:d:Q51366523|Līgatnes pilskalns]]'' | name = Līgatnes pilskalns | municipality = Līgatne | district = Līgatne | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = 400 m no Cēsu ielas | lat = 57.242808072817 | long = 25.056267642195 | p625 = {{Coord|57.242808|25.056268|display=inline}} | vaid = 485 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABgatne }} {{monument | qid = Q51366553 | label = ''[[:d:Q51366553|Līgatnes papīrfabrikas direktoru viesu nams (vēlāk bērnudārzs)]]'' | name = Līgatnes papīrfabrikas direktoru viesu nams (vēlāk bērnudārzs) | municipality = Līgatne | district = Līgatne | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Gaujas iela 7 | lat = 57.2390267 | long = 25.0390594 | p625 = {{Coord|57.239027|25.039059|display=inline}} | image = F%C4%81les%20nams%20-%20b%C4%93rnud%C4%81rzs%20m%C5%ABsdien%C4%81s.jpg | commonscat = Guest House of Līgatne Paper Mill Director | vaid = 8812 | year = 1914. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = L%C4%ABgatne }} {{monument | qid = Q51366581 | label = ''[[:d:Q51366581|Zanderu senkapi]]'' | name = Zanderu senkapi | municipality = Līgatnes pagasts | district = Līgatnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = 400 m uz ZR no Zanderu kapsētas kapličas | lat = 57.225499334163 | long = 25.043046627878 | p625 = {{Coord|57.225499|25.043047|display=inline}} | vaid = 486 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABgatnes_pagasts }} {{monument | qid = Q51366601 | label = ''[[:d:Q51366601|Ratnieku senkapi]]'' | name = Ratnieku senkapi | municipality = Līgatnes pagasts | district = Līgatnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Briņķiem | lat = 57.167867482486 | long = 25.0351062638 | p625 = {{Coord|57.167867|25.035106|display=inline}} | vaid = 487 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABgatnes_pagasts }} {{monument | qid = Q51366624 | label = ''[[:d:Q51366624|Kalnamuižnieku viduslaiku kapsēta]]'' | name = Kalnamuižnieku viduslaiku kapsēta | municipality = Līgatnes pagasts | district = Līgatnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Kalnamuižniekiem | lat = 57.240833053599 | long = 24.969964130621 | p625 = {{Coord|57.240833|24.969964|display=inline}} | vaid = 488 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABgatnes_pagasts }} {{monument | qid = Q51366646 | label = ''[[:d:Q51366646|Kalnatītmaņu pilskalns]]'' | name = Kalnatītmaņu pilskalns | municipality = Līgatnes pagasts | district = Līgatnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Kalnatītmaņiem | lat = 57.23836119502 | long = 24.976091303295 | p625 = {{Coord|57.238361|24.976091|display=inline}} | vaid = 489 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABgatnes_pagasts }} {{monument | qid = Q51366663 | label = ''[[:d:Q51366663|Incēnu viduslaiku kapsēta un kapelas vieta (Kapu kalniņš)]]'' | name = Incēnu viduslaiku kapsēta un kapelas vieta (Kapu kalniņš) | municipality = Līgatnes pagasts | district = Līgatnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Lielincēniem | lat = 57.227641747473 | long = 25.143507074689 | p625 = {{Coord|57.227642|25.143507|display=inline}} | image = Krusts%20Inc%C4%93nu%20viduslaiku%20kapos%2C%2022.10.2017.jpg | commonscat = Incēni Medieval Cemetery | vaid = 490 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABgatnes_pagasts }} {{monument | qid = Q51366680 | label = ''[[:d:Q51366680|Vecsprinkšļu senkapi]]'' | name = Vecsprinkšļu senkapi | municipality = Līgatnes pagasts | district = Līgatnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Sprinkšļu dzirnavām, Līgatnes upītes kreisajā krastā | lat = 57.147267758779 | long = 25.135104605459 | p625 = {{Coord|57.147268|25.135105|display=inline}} | vaid = 491 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABgatnes_pagasts }} {{monument | qid = Q51366699 | label = ''[[:d:Q51366699|Upesmuižnieku viduslaiku kapsēta]]'' | name = Upesmuižnieku viduslaiku kapsēta | municipality = Līgatnes pagasts | district = Līgatnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Upesmuižniekiem | lat = 57.2420175435 | long = 24.967664101844 | p625 = {{Coord|57.242018|24.967664|display=inline}} | vaid = 492 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABgatnes_pagasts }} {{monument | qid = Q45898570 | label = ''[[:d:Q45898570|"Melturu" dzīvojamā rija]]'' | name = "Melturu" dzīvojamā rija | municipality = Melturi | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | lat = 57.222153 | long = 25.23124 | p625 = {{Coord|57.222153|25.23124|display=inline}} | vaid = 6226 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Melturi }} {{monument | qid = Q51886118 | label = ''[[:d:Q51886118|Austriņu viduslaiku kapsēta un kulta vieta]]'' | name = Austriņu viduslaiku kapsēta un kulta vieta | municipality = Mārsnēnu pagasts | district = Mārsnēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Austriņiem | lat = 57.412933113263 | long = 25.558682971079 | p625 = {{Coord|57.412933|25.558683|display=inline}} | vaid = 493 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = M%C4%81rsn%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q51886119 | label = ''[[:d:Q51886119|Dambju viduslaiku kapsēta (Mēra kapi)]]'' | name = Dambju viduslaiku kapsēta (Mēra kapi) | municipality = Mārsnēnu pagasts | district = Mārsnēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Dambjiem | lat = 57.434422778984 | long = 25.579816268436 | p625 = {{Coord|57.434423|25.579816|display=inline}} | vaid = 494 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = M%C4%81rsn%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q51886120 | label = ''[[:d:Q51886120|Plēpju senkapi]]'' | name = Plēpju senkapi | municipality = Mārsnēnu pagasts | district = Mārsnēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Plēpjiem | lat = 57.427939380248 | long = 25.5264706439 | p625 = {{Coord|57.427939|25.526471|display=inline}} | vaid = 495 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = M%C4%81rsn%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q51886121 | label = ''[[:d:Q51886121|Salu senkapi (Velna klēpis)]]'' | name = Salu senkapi (Velna klēpis) | municipality = Mārsnēnu pagasts | district = Mārsnēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Salām | lat = 57.39384764531 | long = 25.584395468011 | p625 = {{Coord|57.393848|25.584395|display=inline}} | vaid = 496 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = M%C4%81rsn%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q20828811 | label = [[Nītaures pils|Nītaures viduslaiku pils]] | name = Nītaures viduslaiku pils | municipality = Nītaure | district = Nītaures pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = centrā | lat = 57.072579858803 | long = 25.188356168383 | p625 = {{Coord|57.07258|25.188356|display=inline}} | image = LV2014-8362.jpg | commonscat = Nītaure Castle | vaid = 499 | wikipediauri = N%C4%ABtaures_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABtaure }} {{monument | qid = Q45898586 | label = [[Nītaures pilskalns|Nītaures pilskalns (Vaļņa kalns)]] | name = Nītaures pilskalns (Vaļņa kalns) | municipality = Nītaures pagasts | district = Nītaures pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = 1 km no Nītaures, Ieriķu ceļa malā, Mergupes labajā krastā | lat = 57.075329475606 | long = 25.198318601144 | p625 = {{Coord|57.075329|25.198319|display=inline}} | image = K%C4%81pnes%2C%20kas%20ved%20N%C4%ABtaures%20pilskaln%C4%81.jpg | vaid = 497 | wikipediauri = N%C4%ABtaures_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABtaures_pagasts }} {{monument | qid = Q45898609 | label = ''[[:d:Q45898609|Annasmuižas senkapi (Vasu kalns)]]'' | name = Annasmuižas senkapi (Vasu kalns) | municipality = Nītaures pagasts | district = Nītaures pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Nītaures - Līgatnes ceļa 8. km pie Akmeņkalniem | lat = 57.114667738584 | long = 25.137688795433 | p625 = {{Coord|57.114668|25.137689|display=inline}} | vaid = 498 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABtaures_pagasts }} {{monument | qid = Q45898634 | label = ''[[:d:Q45898634|Asaru senkapi]]'' | name = Asaru senkapi | municipality = Nītaures pagasts | district = Nītaures pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Asaru ezera | lat = 57.147569195959 | long = 25.192138886719 | p625 = {{Coord|57.147569|25.192139|display=inline}} | vaid = 500 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABtaures_pagasts }} {{monument | qid = Q45898649 | label = ''[[:d:Q45898649|Mergupju viduslaiku kapsēta (Kapu kalns, Zviedru kalns)]]'' | name = Mergupju viduslaiku kapsēta (Kapu kalns, Zviedru kalns) | municipality = Nītaures pagasts | district = Nītaures pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Mergupjiem | lat = 57.077499657044 | long = 25.199144557758 | p625 = {{Coord|57.0775|25.199145|display=inline}} | vaid = 501 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABtaures_pagasts }} {{monument | qid = Q45898668 | label = ''[[:d:Q45898668|Vecsārtēnu senkapi I,II (Sārta kalns)]]'' | name = Vecsārtēnu senkapi I,II (Sārta kalns) | municipality = Nītaures pagasts | district = Nītaures pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Vecsārtēniem | lat = 57.05936805323 | long = 25.250211868168 | p625 = {{Coord|57.059368|25.250212|display=inline}} | vaid = 502 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABtaures_pagasts }} {{monument | qid = Q45898686 | label = [[Ķēču pilskalns]] | name = Ķēču pilskalns | municipality = Nītaures pagasts | district = Nītaures pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Vieļavu fermas | lat = 57.088903394826 | long = 25.298787785426 | p625 = {{Coord|57.088903|25.298788|display=inline}} | vaid = 503 | wikipediauri = %C4%B6%C4%93%C4%8Du_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABtaures_pagasts }} {{monument | qid = Q51886140 | label = ''[[:d:Q51886140|Priekuļu lauksaimniecības izmēģinājumu un selekcijas stacijas ēka ar šķūni]]'' | name = Priekuļu lauksaimniecības izmēģinājumu un selekcijas stacijas ēka ar šķūni | municipality = Priekuļi | district = Priekuļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931120|valsts nozīmes industriālais piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Selekcijas iela 3 | lat = 57.3170768 | long = 25.3415376 | p625 = {{Coord|57.317077|25.341538|display=inline}} | vaid = 8938 | year = 1922.–1934. | typelabel = valsts nozīmes industriālais piemineklis | munwiki = Prieku%C4%BCi }} {{monument | qid = Q51886134 | label = ''[[:d:Q51886134|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Priekuļu pagasts | district = Priekuļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Jaunraunas muižas pārvaldn. mājā | lat = 57.33061 | long = 25.468873 | p625 = {{Coord|57.33061|25.468873|display=inline}} | vaid = 3139 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Prieku%C4%BCu_pagasts }} {{monument | qid = Q51886136 | label = ''[[:d:Q51886136|Rubeņu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Rubeņu viduslaiku kapsēta | municipality = Priekuļu pagasts | district = Priekuļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Rubeņiem | lat = 57.325112145357 | long = 25.428012081986 | p625 = {{Coord|57.325112|25.428012|display=inline}} | vaid = 504 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Prieku%C4%BCu_pagasts }} {{monument | qid = Q51886138 | label = ''[[:d:Q51886138|Kampu - Ģūģeru senkapi, apmetne un kulta akmens]]'' | name = Kampu - Ģūģeru senkapi, apmetne un kulta akmens | municipality = Priekuļu pagasts | district = Priekuļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = starp Piļiem, Kampiem un Ģūģeriem | lat = 57.30139896586 | long = 25.408393678756 | p625 = {{Coord|57.301399|25.408394|display=inline}} | image = Senkapi38.jpg | commonscat = Kampas-Ģūģeri grave field, settlement and cult stone | vaid = 505 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Prieku%C4%BCu_pagasts }} {{monument | qid = Q21481201 | label = [[Ureles pilskalns]] | name = Ureles pilskalns | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Rozēm | lat = 57.35388889 | long = 25.07305556 | p625 = {{Coord|57.353889|25.073056|display=inline}} | vaid = 522 | wikipediauri = Ureles_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879711 | label = ''[[:d:Q51879711|Avotiņu senkapi]]'' | name = Avotiņu senkapi | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Avotiņiem | lat = 57.33373171768 | long = 25.148948570272 | p625 = {{Coord|57.333732|25.148949|display=inline}} | vaid = 507 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879715 | label = ''[[:d:Q51879715|Baķu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Baķu viduslaiku kapsēta | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Baķiem | lat = 57.359540438194 | long = 25.228813902956 | p625 = {{Coord|57.35954|25.228814|display=inline}} | vaid = 508 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879716 | label = ''[[:d:Q51879716|Zeltiņu senkapi (Vējakroga senkapi)]]'' | name = Zeltiņu senkapi (Vējakroga senkapi) | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie bij. Zeltiņiem, tag. Kalnsētām | lat = 57.417005848405 | long = 25.229089557755 | p625 = {{Coord|57.417006|25.22909|display=inline}} | vaid = 509 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879717 | label = ''[[:d:Q51879717|Cēsnieku senkapi (Kuplais kalniņš)]]'' | name = Cēsnieku senkapi (Kuplais kalniņš) | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Cēsniekiem | lat = 57.406400973756 | long = 25.120866095411 | p625 = {{Coord|57.406401|25.120866|display=inline}} | vaid = 510 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879720 | label = ''[[:d:Q51879720|Dimdu viduslaiku kapsēta (Vecais kapsētas tīrums)]]'' | name = Dimdu viduslaiku kapsēta (Vecais kapsētas tīrums) | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Dimdām | lat = 57.318076829344 | long = 25.195679147779 | p625 = {{Coord|57.318077|25.195679|display=inline}} | vaid = 511 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879721 | label = ''[[:d:Q51879721|Dumpju senkapi]]'' | name = Dumpju senkapi | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Dumpjiem | lat = 57.323220773793 | long = 25.154573992053 | p625 = {{Coord|57.323221|25.154574|display=inline}} | vaid = 512 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879723 | label = ''[[:d:Q51879723|Emerķu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš) ar krustakmeņiem]]'' | name = Emerķu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš) ar krustakmeņiem | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Emerķiem | lat = 57.406842034439 | long = 25.099033205401 | p625 = {{Coord|57.406842|25.099033|display=inline}} | vaid = 513 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879725 | label = ''[[:d:Q51879725|Gailonu viduslaiku kapsēta (Ozolkalniņš)]]'' | name = Gailonu viduslaiku kapsēta (Ozolkalniņš) | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Gailonēm | lat = 57.324881887843 | long = 25.095473913268 | p625 = {{Coord|57.324882|25.095474|display=inline}} | vaid = 514 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879726 | label = ''[[:d:Q51879726|Gribžu senkapi]]'' | name = Gribžu senkapi | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Gribžām | lat = 57.377952937791 | long = 25.192820846467 | p625 = {{Coord|57.377953|25.192821|display=inline}} | vaid = 515 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879729 | label = ''[[:d:Q51879729|Jaunmežciema viduslaiku kapsēta]]'' | name = Jaunmežciema viduslaiku kapsēta | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Jaunmežciema grantsbedrēm | lat = 57.3913665909 | long = 25.350443073501 | p625 = {{Coord|57.391367|25.350443|display=inline}} | vaid = 516 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879730 | label = ''[[:d:Q51879730|Rūju viduslaiku kapsēta (Lielais kalns)]]'' | name = Rūju viduslaiku kapsēta (Lielais kalns) | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Jaunrūjām | lat = 57.348132185566 | long = 25.116463528652 | p625 = {{Coord|57.348132|25.116464|display=inline}} | vaid = 517 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879731 | label = ''[[:d:Q51879731|Skasteru meža senkapi un bļodakmens]]'' | name = Skasteru meža senkapi un bļodakmens | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Skasteru mežs | vaid = 9174 | year = 2.–9. gs. | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879732 | label = ''[[:d:Q51879732|Teņņu viduslaiku kapsēta (Turku kapi)]]'' | name = Teņņu viduslaiku kapsēta (Turku kapi) | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Jaunteņņiem | lat = 57.285065488935 | long = 25.128646337639 | p625 = {{Coord|57.285065|25.128646|display=inline}} | vaid = 518 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879733 | label = ''[[:d:Q51879733|Kvēpenes pilskalns]]'' | name = Kvēpenes pilskalns | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Kvēpeniem | lat = 57.276646895042 | long = 25.183602044092 | p625 = {{Coord|57.276647|25.183602|display=inline}} | vaid = 519 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879734 | label = ''[[:d:Q51879734|Laiviņu senkapi]]'' | name = Laiviņu senkapi | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Laiviņiem | lat = 57.363768814118 | long = 25.233708358997 | p625 = {{Coord|57.363769|25.233708|display=inline}} | vaid = 520 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879736 | label = ''[[:d:Q51879736|Rideļu senkapi I (Miroņu kalniņš),II]]'' | name = Rideļu senkapi I (Miroņu kalniņš),II | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Rideļiem | lat = 57.397398493057 | long = 25.123500025101 | p625 = {{Coord|57.397398|25.1235|display=inline}} | vaid = 521 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879738 | label = ''[[:d:Q51879738|Strīķupītes senkapi]]'' | name = Strīķupītes senkapi | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Strīķupītes ietekas Gaujā | lat = 57.363677664514 | long = 25.239804334741 | p625 = {{Coord|57.363678|25.239804|display=inline}} | vaid = 523 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879740 | label = ''[[:d:Q51879740|Zaļkalnu senkapi]]'' | name = Zaļkalnu senkapi | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Zaļkalniem | lat = 57.350739122082 | long = 25.073451722403 | p625 = {{Coord|57.350739|25.073452|display=inline}} | vaid = 524 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879741 | label = ''[[:d:Q51879741|Bundes senkapi (Krievu, Zviedru kapi)]]'' | name = Bundes senkapi (Krievu, Zviedru kapi) | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = starp Bundēm un Mežciemiem | lat = 57.377711263369 | long = 25.334919135136 | p625 = {{Coord|57.377711|25.334919|display=inline}} | vaid = 525 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879742 | label = ''[[:d:Q51879742|Sveķu Sila senkapi]]'' | name = Sveķu Sila senkapi | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Sveķu silā | lat = 57.329474104943 | long = 25.180090288611 | p625 = {{Coord|57.329474|25.18009|display=inline}} | vaid = 526 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879744 | label = ''[[:d:Q51879744|Muižnieka dzīvojamā ēka]]'' | name = Muižnieka dzīvojamā ēka | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuižā | lat = 57.362483 | long = 25.088611 | p625 = {{Coord|57.362483|25.088611|display=inline}} | image = Ungurmui%C5%BEas%20apb%C5%ABve%20ar%20parku%202.JPG | commonscat = Ungurmuiža Manor House | vaid = 6261 | year = 1732., 18. gs.50.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138427357|Ungurmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879745 | label = ''[[:d:Q51879745|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuižā | lat = 57.362547 | long = 25.087903 | p625 = {{Coord|57.362547|25.087903|display=inline}} | image = Ungurmui%C5%BEas%20dz%C4%ABvojam%C4%81%20%C4%93ka%20%28Vec%C4%81%20skola%29%2C%2013.10.2019.jpg | commonscat = Ungurmuiža Residential Building | vaid = 6262 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138427357|Ungurmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879746 | label = ''[[:d:Q51879746|Tējas namiņš]]'' | name = Tējas namiņš | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuižā | lat = 57.361395 | long = 25.087903 | p625 = {{Coord|57.361395|25.087903|display=inline}} | image = Ungurmui%C5%BEas%20T%C4%93jas%20nami%C5%86%C5%A1%202014-12-27.jpg | commonscat = Tea House in Ungurmuiža Manor | vaid = 6263 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138427357|Ungurmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879747 | label = ''[[:d:Q51879747|Stallis - vāgūzis]]'' | name = Stallis - vāgūzis | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuiža | lat = 57.362845497817 | long = 25.086263248845 | p625 = {{Coord|57.362845|25.086263|display=inline}} | vaid = 6264 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138427357|Ungurmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879748 | label = ''[[:d:Q51879748|Pagrabs]]'' | name = Pagrabs | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuižā | lat = 57.362777692122 | long = 25.088118995195 | p625 = {{Coord|57.362778|25.088119|display=inline}} | image = Ungurmui%C5%BEas%20%C4%93kas%202014-12-27%20%281%29.jpg | vaid = 6265 | year = 18. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138427357|Ungurmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879750 | label = ''[[:d:Q51879750|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuižā | lat = 57.363201 | long = 25.090349 | p625 = {{Coord|57.363201|25.090349|display=inline}} | image = Ungurmui%C5%BEas%20kl%C4%93ts%2C%2013.10.2019.jpg | commonscat = Barn in Ungurmuiža Manor | vaid = 6266 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138427357|Ungurmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879752 | label = ''[[:d:Q51879752|Kūts]]'' | name = Kūts | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuižā | lat = 57.362699059832 | long = 25.087078653434 | p625 = {{Coord|57.362699|25.087079|display=inline}} | image = Ungurmui%C5%BEas%20%C4%93kas%202014-12-27%20%285%29.jpg | vaid = 6267 | year = 18. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138427357|Ungurmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879753 | label = ''[[:d:Q51879753|Krogs]]'' | name = Krogs | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuižā | lat = 57.353745 | long = 25.094082 | p625 = {{Coord|57.353745|25.094082|display=inline}} | image = Mazais%20krogs%2C%2013.10.2019.jpg | commonscat = Ungurmuiža Manor Pub | vaid = 6268 | year = 18. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138427357|Ungurmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879756 | label = ''[[:d:Q51879756|Alus brūzis]]'' | name = Alus brūzis | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuižā | lat = 57.362795159575 | long = 25.086569361949 | p625 = {{Coord|57.362795|25.086569|display=inline}} | vaid = 6269 | year = 18. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138427357|Ungurmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879757 | label = ''[[:d:Q51879757|Dzirnavu māja]]'' | name = Dzirnavu māja | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuižā | lat = 57.362862652648 | long = 25.086192979037 | p625 = {{Coord|57.362863|25.086193|display=inline}} | vaid = 6270 | year = 18. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138427357|Ungurmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879762 | label = ''[[:d:Q51879762|Kapliča]]'' | name = Kapliča | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuižā | lat = 57.365133 | long = 25.082302 | p625 = {{Coord|57.365133|25.082302|display=inline}} | image = Ungurmui%C5%BEa%20m%C3%B5isa%20Campenhausenite%20kabel%202010.%20aastal.jpg | vaid = 6271 | year = 1760. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138427357|Ungurmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879763 | label = ''[[:d:Q51879763|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuižā | lat = 57.361384 | long = 25.088761 | p625 = {{Coord|57.361384|25.088761|display=inline}} | image = Ungurmui%C5%BEas%20parks%202014-12-27%20%283%29.jpg | commonscat = Ungurmuiža Manor Park | vaid = 6272 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138427357|Ungurmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879764 | label = ''[[:d:Q51879764|Durvju vērtnes - vārti]]'' | name = Durvju vērtnes - vārti | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuižas kapličā | lat = 57.365122 | long = 25.082302 | p625 = {{Coord|57.365122|25.082302|display=inline}} | vaid = 3140 | year = 1769. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51879762|Kapliča]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879765 | label = ''[[:d:Q51879765|Kapa piemineklis H.J.Kampenhauzenai]]'' | name = Kapa piemineklis H.J.Kampenhauzenai | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuižas kapličā | lat = 57.365168 | long = 25.082345 | p625 = {{Coord|57.365168|25.082345|display=inline}} | vaid = 3141 | year = 18.gs.70.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51879762|Kapliča]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879767 | label = ''[[:d:Q51879767|Kapa piemineklis S.Kampenhauzenai]]'' | name = Kapa piemineklis S.Kampenhauzenai | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuižas kapličā | lat = 57.365145 | long = 25.082431 | p625 = {{Coord|57.365145|25.082431|display=inline}} | vaid = 3142 | year = 18.gs.90.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51879762|Kapliča]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879768 | label = ''[[:d:Q51879768|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuižas muižnieka dzīv. ēkā | lat = 57.362547 | long = 25.08845 | p625 = {{Coord|57.362547|25.08845|display=inline}} | vaid = 3143 | year = 18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51879744|Muižnieka dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879770 | label = ''[[:d:Q51879770|Durvju vērtnes]]'' | name = Durvju vērtnes | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuižas muižnieka dzīv. ēkā | lat = 57.362564 | long = 25.088568 | p625 = {{Coord|57.362564|25.088568|display=inline}} | vaid = 3144 | year = 18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51879744|Muižnieka dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879773 | label = ''[[:d:Q51879773|Interjera dekoratīvā apdare, griestu veidojums]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare, griestu veidojums | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuižas muižnieka dzīv. ēkā | lat = 57.36253 | long = 25.088557 | p625 = {{Coord|57.36253|25.088557|display=inline}} | image = Interior%20of%20Ungurmui%C5%BEa%20Manor%20House%202014-12-27%20%2810%29.jpg | vaid = 3145 | year = 18.gs.II un IIIc. 19.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51879744|Muižnieka dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879775 | label = ''[[:d:Q51879775|Kāpnes]]'' | name = Kāpnes | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuižas muižnieka dzīv. ēkā | lat = 57.362518 | long = 25.088654 | p625 = {{Coord|57.362518|25.088654|display=inline}} | image = Interior%20of%20Ungurmui%C5%BEa%20Manor%20House%202014-12-27%20%289%29.jpg | vaid = 3146 | year = 18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51879744|Muižnieka dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879776 | label = ''[[:d:Q51879776|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuižas muižnieka dzīv. ēkā | lat = 57.362535 | long = 25.088589 | p625 = {{Coord|57.362535|25.088589|display=inline}} | image = Interior%20of%20Ungurmui%C5%BEa%20Manor%20House%202014-12-27%20%287%29.jpg | vaid = 3147 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51879744|Muižnieka dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879779 | label = ''[[:d:Q51879779|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuižas muižnieka dzīv. ēkā | lat = 57.362506 | long = 25.088696 | p625 = {{Coord|57.362506|25.088696|display=inline}} | image = Interior%20of%20Ungurmui%C5%BEa%20Manor%20House%202014-12-27%20%288%29.jpg | vaid = 3148 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51879744|Muižnieka dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879781 | label = ''[[:d:Q51879781|Sienu un griestu gleznojumi]]'' | name = Sienu un griestu gleznojumi | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuižas muižnieka dzīv. ēkā | lat = 57.362506 | long = 25.088643 | p625 = {{Coord|57.362506|25.088643|display=inline}} | image = Interior%20of%20Ungurmui%C5%BEa%20Manor%20House%202014-12-27%20%2812%29.jpg | vaid = 3149 | year = 18.gs.50.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51879744|Muižnieka dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q138427357 | label = ''[[:d:Q138427357|Ungurmuižas apbūve ar parku]]'' | name = Ungurmuižas apbūve ar parku | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | lat = 57.3625 | long = 25.088611 | p625 = {{Coord|57.3625|25.088611|display=inline}} | vaid = 6260 | year = 18. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Ungurmuiža]] | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879785 | label = ''[[:d:Q51879785|Raiskuma pagastnama, pagastskolas, saimniecības ēku apbūve ar parku]]'' | name = Raiskuma pagastnama, pagastskolas, saimniecības ēku apbūve ar parku | municipality = Raiskums | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | lat = 57.311737 | long = 25.183733 | p625 = {{Coord|57.311737|25.183733|display=inline}} | vaid = 6259 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Raiskums }} {{monument | qid = Q19896860 | label = [[Rozbeķu pils]] | name = Rozbeķu pils | municipality = Rozula | district = Stalbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Vecmuižniekiem | lat = 57.41861111 | long = 24.97861111 | p625 = {{Coord|57.418611|24.978611|display=inline}} | image = Rozbe%C4%B7u%20pilsdrupas%20%281%29.jpg | commonscat = Rozbeķi Castle ruins | vaid = 559 | wikipediauri = Rozbe%C4%B7u_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rozula }} {{monument | qid = Q51879823 | label = ''[[:d:Q51879823|Īvantu senkapi]]'' | name = Īvantu senkapi | municipality = Rozula | district = Stalbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Elles purva malā pie Īvantiem | lat = 57.414778703804 | long = 24.880331080876 | p625 = {{Coord|57.414779|24.880331|display=inline}} | vaid = 560 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rozula }} {{monument | qid = Q20829091 | label = [[Skujenes pils]] | name = Skujenes pils | municipality = Skujene | district = Skujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = centrā pie luterāņu baznīcas | lat = 57.093657 | long = 25.47461 | p625 = {{Coord|57.093657|25.47461|display=inline}} | image = Skujenes%20viduslaiku%20pils%20drupas%201.jpg | commonscat = Skujene Castle ruins | vaid = 550 | wikipediauri = Skujenes_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Skujene }} {{monument | qid = Q45898888 | label = ''[[:d:Q45898888|Skujenes luterāņu baznīca]]'' | name = Skujenes luterāņu baznīca | municipality = Skujene | district = Skujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Skujenes baznīca | lat = 57.093939826907 | long = 25.472818224756 | p625 = {{Coord|57.09394|25.472818|display=inline}} | image = Skujenes%20bazn%C4%ABca%202001-06-02.jpg | commonscat = Lutheran church in Skujene | vaid = 9102 | year = 1841.,1901.. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Skujene }} {{monument | qid = Q45898915 | label = ''[[:d:Q45898915|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Skujene | district = Skujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Skujenes luterāņu baznīcā | lat = 57.093939826 | long = 25.472818224 | p625 = {{Coord|57.09394|25.472818|display=inline}} | image = %C4%92r%C4%A3eles%2C%20skats%20no%20bazn%C4%ABcas%20%C4%81rpuses%20caur%20logu.jpg | vaid = 3161 | year = 1903. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q45898888|Skujenes luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Skujene }} {{monument | qid = Q45898715 | label = ''[[:d:Q45898715|Drapmaņu Baznīcas kalns - kulta vieta]]'' | name = Drapmaņu Baznīcas kalns - kulta vieta | municipality = Skujenes pagasts | district = Skujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Drapmaņiem | lat = 57.111075076595 | long = 25.356263288056 | p625 = {{Coord|57.111075|25.356263|display=inline}} | vaid = 543 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Skujenes_pagasts }} {{monument | qid = Q45898730 | label = ''[[:d:Q45898730|Ģībēnu senkapi]]'' | name = Ģībēnu senkapi | municipality = Skujenes pagasts | district = Skujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Ģībēniem | lat = 57.083898882988 | long = 25.593933317714 | p625 = {{Coord|57.083899|25.593933|display=inline}} | vaid = 544 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Skujenes_pagasts }} {{monument | qid = Q45898746 | label = ''[[:d:Q45898746|Ķiberes senkapi (Ķiberes kalniņš)]]'' | name = Ķiberes senkapi (Ķiberes kalniņš) | municipality = Skujenes pagasts | district = Skujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Ķiberēm | lat = 57.018274044922 | long = 25.462626912938 | p625 = {{Coord|57.018274|25.462627|display=inline}} | vaid = 545 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Skujenes_pagasts }} {{monument | qid = Q45898763 | label = ''[[:d:Q45898763|Māļu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Māļu viduslaiku kapsēta | municipality = Skujenes pagasts | district = Skujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Māļiem | lat = 57.089962584789 | long = 25.600773626681 | p625 = {{Coord|57.089963|25.600774|display=inline}} | vaid = 546 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Skujenes_pagasts }} {{monument | qid = Q45898781 | label = ''[[:d:Q45898781|Ežu (Māļu) pareizticīgo baznīca]]'' | name = Ežu (Māļu) pareizticīgo baznīca | municipality = Skujenes pagasts | district = Skujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Māļu baznīca | lat = 57.088651 | long = 25.600914 | p625 = {{Coord|57.088651|25.600914|display=inline}} | image = E%C5%BEu%20%28M%C4%81%C4%BCu%29%20pareiztic%C4%ABgo%20bazn%C4%ABca%20%281%29.jpg | commonscat = Eastern Orthodox Church in Māļi | vaid = 9169 | year = 1872. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Skujenes_pagasts }} {{monument | qid = Q45898805 | label = ''[[:d:Q45898805|Sišu senkapi]]'' | name = Sišu senkapi | municipality = Skujenes pagasts | district = Skujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Sišiem | lat = 57.087797373532 | long = 25.356331677197 | p625 = {{Coord|57.087797|25.356332|display=inline}} | vaid = 547 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Skujenes_pagasts }} {{monument | qid = Q45898822 | label = ''[[:d:Q45898822|Skujenes baznīcas viduslaiku kapsēta]]'' | name = Skujenes baznīcas viduslaiku kapsēta | municipality = Skujenes pagasts | district = Skujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Skujenes luterāņu baznīcas | lat = 57.093562907696 | long = 25.475896027071 | p625 = {{Coord|57.093563|25.475896|display=inline}} | vaid = 548 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Skujenes_pagasts }} {{monument | qid = Q45898842 | label = ''[[:d:Q45898842|Taurupju senkapi]]'' | name = Taurupju senkapi | municipality = Skujenes pagasts | district = Skujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Vidustaurupēm | lat = 57.081714052778 | long = 25.551558862352 | p625 = {{Coord|57.081714|25.551559|display=inline}} | vaid = 549 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Skujenes_pagasts }} {{monument | qid = Q45898855 | label = ''[[:d:Q45898855|Drapmaņu senkapi]]'' | name = Drapmaņu senkapi | municipality = Skujenes pagasts | district = Skujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = starp Drapmaņiem un Drapmaņu ezeru | lat = 57.110865344776 | long = 25.359347827931 | p625 = {{Coord|57.110865|25.359348|display=inline}} | vaid = 551 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Skujenes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879786 | label = ''[[:d:Q51879786|Pulles senkapi]]'' | name = Pulles senkapi | municipality = Stalbes pagasts | district = Stalbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Mazā Unguru ezera R krastā | lat = 57.334701380067 | long = 25.057245764682 | p625 = {{Coord|57.334701|25.057246|display=inline}} | vaid = 552 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Stalbes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879787 | label = ''[[:d:Q51879787|Cīruļu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Cīruļu viduslaiku kapsēta | municipality = Stalbes pagasts | district = Stalbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Cīruļiem | lat = 57.44419966603 | long = 25.072761632649 | p625 = {{Coord|57.4442|25.072762|display=inline}} | vaid = 553 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Stalbes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879791 | label = ''[[:d:Q51879791|Īvantu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Īvantu viduslaiku kapsēta | municipality = Stalbes pagasts | district = Stalbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Īvantiem | lat = 57.413554591571 | long = 24.883425753118 | p625 = {{Coord|57.413555|24.883426|display=inline}} | vaid = 554 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Stalbes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879793 | label = ''[[:d:Q51879793|Jaunsīmanēnu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Jaunsīmanēnu viduslaiku kapsēta | municipality = Stalbes pagasts | district = Stalbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Jaunsīmanēniem | lat = 57.489497244651 | long = 25.074819776279 | p625 = {{Coord|57.489497|25.07482|display=inline}} | vaid = 555 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Stalbes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879796 | label = ''[[:d:Q51879796|Lapaiņu senkapi]]'' | name = Lapaiņu senkapi | municipality = Stalbes pagasts | district = Stalbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Lapaiņiem | lat = 57.484251846779 | long = 25.061692547882 | p625 = {{Coord|57.484252|25.061693|display=inline}} | vaid = 556 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Stalbes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879797 | label = ''[[:d:Q51879797|Līņu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Līņu viduslaiku kapsēta | municipality = Stalbes pagasts | district = Stalbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Līņiem | lat = 57.417381555235 | long = 24.898889129618 | p625 = {{Coord|57.417382|24.898889|display=inline}} | vaid = 557 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Stalbes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879798 | label = ''[[:d:Q51879798|Muskaru - Žagaru viduslaiku kapsēta]]'' | name = Muskaru - Žagaru viduslaiku kapsēta | municipality = Stalbes pagasts | district = Stalbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Muskariem un Žagariem | lat = 57.414303093924 | long = 24.905419002329 | p625 = {{Coord|57.414303|24.905419|display=inline}} | vaid = 558 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Stalbes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879816 | label = ''[[:d:Q51879816|Dimdu viduslaiku kapsēta (Beikas kalniņš)]]'' | name = Dimdu viduslaiku kapsēta (Beikas kalniņš) | municipality = Stalbes pagasts | district = Stalbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = starp Dimdām un Zaķiem pie tilta Braslas upes krastā | lat = 57.433330062594 | long = 24.998354613099 | p625 = {{Coord|57.43333|24.998355|display=inline}} | vaid = 562 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Stalbes_pagasts }} {{monument | qid = Q15219821 | label = [[Straupes luterāņu baznīca|Straupes evaņģēliski luteriskā baznīca]] | name = Straupes evaņģēliski luteriskā baznīca | municipality = Straupe | district = Straupe<br/>Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Lielstraupē | lat = 57.34722222 | long = 24.94805556 | p625 = {{Coord|57.347222|24.948056|display=inline}} | image = Lielstraupe%20vasallilinnus%2027.jpg | commonscat = Lutheran church in Straupe | vaid = 6278 | wikipediauri = Straupes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 13. gs.g., 1723. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Straupe }} {{monument | qid = Q51879872 | label = ''[[:d:Q51879872|Mazstraupes viduslaiku pils]]'' | name = Mazstraupes viduslaiku pils | municipality = Straupe | district = Straupe<br/>Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | lat = 57.354443878247 | long = 24.951934236913 | p625 = {{Coord|57.354444|24.951934|display=inline}} | image = Mazstraupes%20pils%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Mazstraupe Castle | vaid = 566 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Straupe }} {{monument | qid = Q51879874 | label = ''[[:d:Q51879874|Lielstraupes senpilsētas un nocietinājumu sistēmas paliekas]]'' | name = Lielstraupes senpilsētas un nocietinājumu sistēmas paliekas | municipality = Straupe | district = Straupe<br/>Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Lielstraupē | lat = 57.348165 | long = 24.949071 | p625 = {{Coord|57.348165|24.949071|display=inline}} | image = Straupes%20pils%202007-10-27.jpg | commonscat = Lielstraupe Castle | vaid = 6276 | year = 14. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Straupe }} {{monument | qid = Q51879877 | label = ''[[:d:Q51879877|Lielstraupes viduslaiku pils]]'' | name = Lielstraupes viduslaiku pils | municipality = Straupe | district = Straupe<br/>Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Lielstraupē | lat = 57.347428675212 | long = 24.947631974508 | p625 = {{Coord|57.347429|24.947632|display=inline}} | image = Lielstraupe%20loss.JPG | commonscat = Lielstraupe Castle | vaid = 579 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Straupe }} {{monument | qid = Q51879882 | label = ''[[:d:Q51879882|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Straupe | district = Straupe<br/>Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Lielstraupes pilī | lat = 57.347372 | long = 24.947323 | p625 = {{Coord|57.347372|24.947323|display=inline}} | vaid = 3177 | year = 20.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Straupe }} {{monument | qid = Q51879885 | label = ''[[:d:Q51879885|Zvanu tornis]]'' | name = Zvanu tornis | municipality = Straupe | district = Straupe<br/>Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Lielstraupes pils | lat = 57.347745343956 | long = 24.94965401505 | p625 = {{Coord|57.347745|24.949654|display=inline}} | image = Straupe%2C%20zvanu%20tornis%20pils%20park%C4%81%202000-10-01.jpg | commonscat = Bell tower of Lutheran church in Straupe | vaid = 6277 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Straupe }} {{monument | qid = Q51879892 | label = ''[[:d:Q51879892|Ērģeļu luktu gleznojumi (14)]]'' | name = Ērģeļu luktu gleznojumi (14) | municipality = Straupe | district = Straupe<br/>Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Lielstraupes luterāņu baznīcā | lat = 57.34722222 | long = 24.94805556 | p625 = {{Coord|57.347222|24.948056|display=inline}} | image = Lielstraupes%20baznicas%20ergelu%20luktu%20gleznojumi%20%281%29.jpg | vaid = 3165 | year = 17.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Straupes luterāņu baznīca|Straupes evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = Straupe }} {{monument | qid = Q51879896 | label = ''[[:d:Q51879896|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Straupe | district = Straupe<br/>Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Lielstraupes luterāņu baznīcā | lat = 57.34722222 | long = 24.94805556 | p625 = {{Coord|57.347222|24.948056|display=inline}} | image = Lielstraupes%20baznicas%20ergeles%20%281%29.jpg | vaid = 3166 | year = 1911. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Straupes luterāņu baznīca|Straupes evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = Straupe }} {{monument | qid = Q51879901 | label = ''[[:d:Q51879901|Kancele ar gleznojumiem (7)]]'' | name = Kancele ar gleznojumiem (7) | municipality = Straupe | district = Straupe<br/>Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Lielstraupes luterāņu baznīcā | lat = 57.34722222 | long = 24.94805556 | p625 = {{Coord|57.347222|24.948056|display=inline}} | image = Lielstraupes%20baznicas%20kancele%20%280%29.jpg | commonscat = Pulpit of Lutheran church in Straupe | vaid = 3167 | year = 1739. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Straupes luterāņu baznīca|Straupes evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = Straupe }} {{monument | qid = Q51879905 | label = ''[[:d:Q51879905|Kapa plāksne G.Rozenam]]'' | name = Kapa plāksne G.Rozenam | municipality = Straupe | district = Straupe<br/>Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Lielstraupes luterāņu baznīcā | lat = 57.34722222 | long = 24.94805556 | p625 = {{Coord|57.347222|24.948056|display=inline}} | image = Lielstraupe%20baznica%2C%20Kapa%20plaksne%20G.Rozenam.jpg | vaid = 3168 | year = 1590. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Straupes luterāņu baznīca|Straupes evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = Straupe }} {{monument | qid = Q51879910 | label = ''[[:d:Q51879910|Kapa plāksne K.G.Lēvenvoldem]]'' | name = Kapa plāksne K.G.Lēvenvoldem | municipality = Straupe | district = Straupe<br/>Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Lielstraupes luterāņu baznīcā | lat = 57.34722222 | long = 24.94805556 | p625 = {{Coord|57.347222|24.948056|display=inline}} | image = Lielstraupe%20baznica%2C%20Kapa%20plaksne%20K.G.Levenvoldem.jpg | vaid = 3169 | year = 1735. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Straupes luterāņu baznīca|Straupes evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = Straupe }} {{monument | qid = Q51879914 | label = ''[[:d:Q51879914|Siju apgleznojums]]'' | name = Siju apgleznojums | municipality = Straupe | district = Straupe<br/>Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Lielstraupes luterāņu baznīcā | lat = 57.34722222 | long = 24.94805556 | p625 = {{Coord|57.347222|24.948056|display=inline}} | vaid = 3171 | year = 18.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Straupes luterāņu baznīca|Straupes evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = Straupe }} {{monument | qid = Q51879918 | label = ''[[:d:Q51879918|Vitrāža "Golgāta"]]'' | name = Vitrāža "Golgāta" | municipality = Straupe | district = Straupe<br/>Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Lielstraupes luterāņu baznīcā | lat = 57.34722222 | long = 24.94805556 | p625 = {{Coord|57.347222|24.948056|display=inline}} | vaid = 3172 | year = 1944. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Straupes luterāņu baznīca|Straupes evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = Straupe }} {{monument | qid = Q51879920 | label = ''[[:d:Q51879920|Vitrāža "Kristus dzimšana"]]'' | name = Vitrāža "Kristus dzimšana" | municipality = Straupe | district = Straupe<br/>Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Lielstraupes luterāņu baznīcā | lat = 57.34722222 | long = 24.94805556 | p625 = {{Coord|57.347222|24.948056|display=inline}} | vaid = 3173 | year = 1944. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Straupes luterāņu baznīca|Straupes evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = Straupe }} {{monument | qid = Q17291536 | label = [[Mazstraupes pils]] | name = Mazstraupes pils | municipality = Straupes pagasts | district = Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Mazstraupes muižā | lat = 57.354343 | long = 24.951557 | p625 = {{Coord|57.354343|24.951557|display=inline}} | image = Mazstraupes%20pils%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Mazstraupe Castle | vaid = 6215 | wikipediauri = Mazstraupes_pils | year = 15. gs., 18. gs., 20. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Straupes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879826 | label = ''[[:d:Q51879826|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Straupes pagasts | district = Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Lielstraupes mācītājmuižā | lat = 57.354648 | long = 24.959028 | p625 = {{Coord|57.354648|24.959028|display=inline}} | vaid = 3174 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Straupes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879829 | label = [[Batarejas kalns|Batarejas kalns - pilskalns]] | name = Batarejas kalns - pilskalns | municipality = Straupes pagasts | district = Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Braslas upes kreisajā krastā pie Pilskalniem | lat = 57.358851261136 | long = 24.959811163888 | p625 = {{Coord|57.358851|24.959811|display=inline}} | vaid = 563 | wikipediauri = Batarejas_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Straupes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879832 | label = [[Panūtes kalns|Panūtes kalns - pilskalns (Krančkalns)]] | name = Panūtes kalns - pilskalns (Krančkalns) | municipality = Straupes pagasts | district = Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Braslas upes labajā krastā pie Panūtēm | lat = 57.350013244547 | long = 24.921299665476 | p625 = {{Coord|57.350013|24.9213|display=inline}} | vaid = 564 | wikipediauri = Pan%C5%ABtes_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Straupes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879836 | label = ''[[:d:Q51879836|Lielstraupes baznīcas viduslaiku kapsēta ar krustakmeni]]'' | name = Lielstraupes baznīcas viduslaiku kapsēta ar krustakmeni | municipality = Straupes pagasts | district = Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Lielstraupes pils parkā | lat = 57.347424241238 | long = 24.948776786639 | p625 = {{Coord|57.347424|24.948777|display=inline}} | vaid = 565 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Straupes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879838 | label = ''[[:d:Q51879838|Baukalna senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Baukalna senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Straupes pagasts | district = Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Batarejas kalna - pilskalna | lat = 57.360003621495 | long = 24.9642606787 | p625 = {{Coord|57.360004|24.964261|display=inline}} | vaid = 567 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Straupes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879840 | label = ''[[:d:Q51879840|Eiķēnu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Eiķēnu viduslaiku kapsēta | municipality = Straupes pagasts | district = Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Eiķēnu ezera | lat = 57.376052846184 | long = 24.962856380269 | p625 = {{Coord|57.376053|24.962856|display=inline}} | vaid = 568 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Straupes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879841 | label = ''[[:d:Q51879841|Lielgaujmaļu senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Lielgaujmaļu senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Straupes pagasts | district = Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Gaujmaļiem | lat = 57.250769781176 | long = 24.969508071153 | p625 = {{Coord|57.25077|24.969508|display=inline}} | vaid = 569 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Straupes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879844 | label = ''[[:d:Q51879844|Imaku viduslaiku kapsēta (Kapsētas kalniņš)]]'' | name = Imaku viduslaiku kapsēta (Kapsētas kalniņš) | municipality = Straupes pagasts | district = Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Imakām | lat = 57.396459516096 | long = 24.883212669331 | p625 = {{Coord|57.39646|24.883213|display=inline}} | vaid = 570 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Straupes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879846 | label = ''[[:d:Q51879846|Jāņkalnu viduslaiku kapsēta (Jāņa kalniņš)]]'' | name = Jāņkalnu viduslaiku kapsēta (Jāņa kalniņš) | municipality = Straupes pagasts | district = Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Jāņkalniem | lat = 57.293467182046 | long = 24.976081198946 | p625 = {{Coord|57.293467|24.976081|display=inline}} | vaid = 571 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Straupes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879849 | label = ''[[:d:Q51879849|Jātnieku senkapi (Kapu kalniņš, Krievu kalns)]]'' | name = Jātnieku senkapi (Kapu kalniņš, Krievu kalns) | municipality = Straupes pagasts | district = Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Jātniekiem | lat = 57.286856998807 | long = 25.102256553033 | p625 = {{Coord|57.286857|25.102257|display=inline}} | vaid = 572 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Straupes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879853 | label = ''[[:d:Q51879853|Lapaiņu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Lapaiņu viduslaiku kapsēta | municipality = Straupes pagasts | district = Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Lapaiņiem | lat = 57.332083362447 | long = 24.917254225122 | p625 = {{Coord|57.332083|24.917254|display=inline}} | vaid = 573 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Straupes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879855 | label = ''[[:d:Q51879855|Pūricu senkapi I (Kapu kalns, Lībiešu kapi), II (Turku kapi)]]'' | name = Pūricu senkapi I (Kapu kalns, Lībiešu kapi), II (Turku kapi) | municipality = Straupes pagasts | district = Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Pūricām | lat = 57.325888491789 | long = 25.01130761603 | p625 = {{Coord|57.325888|25.011308|display=inline}} | vaid = 574 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Straupes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879858 | label = [[Vējiņu pilskalns]] | name = Vējiņu pilskalns | municipality = Straupes pagasts | district = Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Vējiņiem | lat = 57.343218034261 | long = 24.907321185746 | p625 = {{Coord|57.343218|24.907321|display=inline}} | vaid = 575 | wikipediauri = V%C4%93ji%C5%86u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Straupes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879860 | label = ''[[:d:Q51879860|Zvejnieku senkapi]]'' | name = Zvejnieku senkapi | municipality = Straupes pagasts | district = Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Zvejniekiem | lat = 57.377795072442 | long = 24.96521653673 | p625 = {{Coord|57.377795|24.965217|display=inline}} | vaid = 576 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Straupes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879862 | label = ''[[:d:Q51879862|Ērgļu kalni - pilskalns]]'' | name = Ērgļu kalni - pilskalns | municipality = Straupes pagasts | district = Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = starp Riebiņu un Eiķēnu ezeriem | lat = 57.378161041989 | long = 24.958070293828 | p625 = {{Coord|57.378161|24.95807|display=inline}} | vaid = 577 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Straupes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879863 | label = ''[[:d:Q51879863|Baukalna viduslaiku kapsēta un baznīcas vieta]]'' | name = Baukalna viduslaiku kapsēta un baznīcas vieta | municipality = Straupes pagasts | district = Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Valmieras - Rīgas šosejas labajā pusē pie Baukalniem | lat = 57.362178994757 | long = 24.974460239132 | p625 = {{Coord|57.362179|24.97446|display=inline}} | vaid = 578 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Straupes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879868 | label = ''[[:d:Q51879868|Lielstraupes zirgu pasta stacija]]'' | name = Lielstraupes zirgu pasta stacija | municipality = Straupes pagasts | district = Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Vecpastā | lat = 57.325328 | long = 24.919803 | p625 = {{Coord|57.325328|24.919803|display=inline}} | image = Lielstraupes%20zirgu%20pasta%20stacija%20%286%29.jpg | commonscat = Horse-post station in Vecpasts | vaid = 6274 | year = 19.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Straupes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424579 | label = ''[[:d:Q55424579|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Taurenes pagasts | district = Taurenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Apšu luterāņu baznīcā | lat = 57.139453 | long = 25.608058 | p625 = {{Coord|57.139453|25.608058|display=inline}} | image = Ap%C5%A1u%20eva%C5%86%C4%A3%C4%93liski%20luterisk%C4%81s%20bazn%C4%ABcas%20durvju%20rokturi%2C%2016.10.2020.jpg | vaid = 3178 | year = 18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55424626|Apšu (Lodes) luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Taurenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424583 | label = ''[[:d:Q55424583|Bānūžu pilskalns]]'' | name = Bānūžu pilskalns | municipality = Taurenes pagasts | district = Taurenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Bānūžu ezera ZR krastā pie Ceļupītes iztekas no ezera | lat = 57.15298693419 | long = 25.574079972582 | p625 = {{Coord|57.152987|25.57408|display=inline}} | vaid = 580 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Taurenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424584 | label = ''[[:d:Q55424584|Nēķina senkapi]]'' | name = Nēķina senkapi | municipality = Taurenes pagasts | district = Taurenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Cēsu - Vecpiebalgas un Taurenes - Dzērbenes ceļu krustojumā | lat = 57.16512984286 | long = 25.66808495115 | p625 = {{Coord|57.16513|25.668085|display=inline}} | image = N%C4%93%C4%B7ina%20senkapi%20%28ancient%20burial%20ground%29%203.jpg | commonscat = Nēķina senkapi (ancient burial ground) | vaid = 581 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Taurenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424589 | label = ''[[:d:Q55424589|Bānūžu Svētavots - kulta vieta]]'' | name = Bānūžu Svētavots - kulta vieta | municipality = Taurenes pagasts | district = Taurenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pļavā starp Bānūžu ezeru un Skujenes - Dzērbenes lielceļu | lat = 57.152304488332 | long = 25.570691721224 | p625 = {{Coord|57.152304|25.570692|display=inline}} | image = B%C4%81n%C5%AB%C5%BEu%20sv%C4%93tavots%2C%2016.10.2020.jpg | commonscat = Bānūžu svētavots | vaid = 582 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Taurenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424592 | label = ''[[:d:Q55424592|Andrupu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Andrupu viduslaiku kapsēta | municipality = Taurenes pagasts | district = Taurenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Andrupiem | lat = 57.105222359108 | long = 25.61224888166 | p625 = {{Coord|57.105222|25.612249|display=inline}} | vaid = 583 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Taurenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424595 | label = ''[[:d:Q55424595|Bērcēnu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Bērcēnu viduslaiku kapsēta | municipality = Taurenes pagasts | district = Taurenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Bērcēniem | lat = 57.167395705572 | long = 25.681183618552 | p625 = {{Coord|57.167396|25.681184|display=inline}} | image = B%C4%93rc%C4%93nu%20viduslaiku%20kaps%C4%93ta%20%28medieval%20graveyard%29%203.jpg | commonscat = Bērcēnu viduslaiku kapsēta (medieval graveyard) | vaid = 584 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Taurenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424599 | label = ''[[:d:Q55424599|Lejstupu pilskalns]]'' | name = Lejstupu pilskalns | municipality = Taurenes pagasts | district = Taurenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Brēdiķiem un Lejstupiem | lat = 57.15067032721 | long = 25.647165806245 | p625 = {{Coord|57.15067|25.647166|display=inline}} | vaid = 585 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Taurenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424603 | label = ''[[:d:Q55424603|Gambu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]'' | name = Gambu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš) | municipality = Taurenes pagasts | district = Taurenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Gambām | lat = 57.110266409689 | long = 25.695028803873 | p625 = {{Coord|57.110266|25.695029|display=inline}} | image = Gambu%20viduslaiku%20kaps%C4%93ta%20%28Kapu%20kalni%C5%86%C5%A1%29%201.jpg | commonscat = Gambu viduslaiku kapsēta (medieval graveyard) | vaid = 586 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Taurenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424607 | label = ''[[:d:Q55424607|Dunkupes viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]'' | name = Dunkupes viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš) | municipality = Taurenes pagasts | district = Taurenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie grantsbedrēm | lat = 57.105523022225 | long = 25.728990908767 | p625 = {{Coord|57.105523|25.728991|display=inline}} | vaid = 587 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Taurenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424609 | label = ''[[:d:Q55424609|Lejas Lībiešu senkapi (Akmeņkalns)]]'' | name = Lejas Lībiešu senkapi (Akmeņkalns) | municipality = Taurenes pagasts | district = Taurenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Lejas Lībiešiem | lat = 57.148489218057 | long = 25.598966541419 | p625 = {{Coord|57.148489|25.598967|display=inline}} | vaid = 588 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Taurenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424613 | label = ''[[:d:Q55424613|Lībiešu apmetne]]'' | name = Lībiešu apmetne | municipality = Taurenes pagasts | district = Taurenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Lībiešiem | lat = 57.143851247316 | long = 25.597933252849 | p625 = {{Coord|57.143851|25.597933|display=inline}} | vaid = 589 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Taurenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424617 | label = ''[[:d:Q55424617|Silenieku pilskalns]]'' | name = Silenieku pilskalns | municipality = Taurenes pagasts | district = Taurenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Sileniekiem | lat = 57.14357461371 | long = 25.731453613424 | p625 = {{Coord|57.143575|25.731454|display=inline}} | vaid = 590 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Taurenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424621 | label = ''[[:d:Q55424621|Jaunruntu viduslaiku kapsēta (Kauliņkalns)]]'' | name = Jaunruntu viduslaiku kapsēta (Kauliņkalns) | municipality = Taurenes pagasts | district = Taurenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Veclejruntēm | lat = 57.124527074615 | long = 25.750087688508 | p625 = {{Coord|57.124527|25.750088|display=inline}} | vaid = 591 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Taurenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424622 | label = ''[[:d:Q55424622|Zaļkalnu senkapi (Kapu kalns)]]'' | name = Zaļkalnu senkapi (Kapu kalns) | municipality = Taurenes pagasts | district = Taurenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Zaļkalniem | lat = 57.143632841106 | long = 25.667403039313 | p625 = {{Coord|57.143633|25.667403|display=inline}} | image = Za%C4%BCkalnu%20senkapi%2C%20Taurenes%20pagasts%20%282%29.jpg | commonscat = Zaļkalnu senkapi (ancient burial ground), Taurene parish | vaid = 592 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Taurenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424626 | label = ''[[:d:Q55424626|Apšu (Lodes) luterāņu baznīca]]'' | name = Apšu (Lodes) luterāņu baznīca | municipality = Taurenes pagasts | district = Taurenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Lodē | lat = 57.139476 | long = 25.608037 | p625 = {{Coord|57.139476|25.608037|display=inline}} | image = Ap%C5%A1u%20%28Lodes%29%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca3.jpg | commonscat = Lutheran church in Apši | vaid = 6279 | year = 1780. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Taurenes_pagasts }} {{monument | qid = Q15219855 | label = [[Sārumkalns]] | name = Sārumkalns | municipality = Vaives pagasts | district = Vaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Sārumiem, Vaives upes labajā krastā | lat = 57.28722222 | long = 25.37166667 | p625 = {{Coord|57.287222|25.371667|display=inline}} | image = S%C4%81rumkalns.jpg | vaid = 599 | wikipediauri = S%C4%81rumkalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vaives_pagasts }} {{monument | qid = Q46728234 | label = ''[[:d:Q46728234|Šķesteru senkapi (Miroņu kalniņš)]]'' | name = Šķesteru senkapi (Miroņu kalniņš) | municipality = Vaives pagasts | district = Vaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Šķesteriem | lat = 57.257824697785 | long = 25.373393824666 | p625 = {{Coord|57.257825|25.373394|display=inline}} | vaid = 593 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vaives_pagasts }} {{monument | qid = Q46728272 | label = ''[[:d:Q46728272|Jaunītes viduslaiku kapsēta]]'' | name = Jaunītes viduslaiku kapsēta | municipality = Vaives pagasts | district = Vaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Jaunītēm | lat = 57.192799524869 | long = 25.453267670737 | p625 = {{Coord|57.1928|25.453268|display=inline}} | vaid = 594 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vaives_pagasts }} {{monument | qid = Q46728309 | label = ''[[:d:Q46728309|Kalauzu viduslaiku kapsēta (Priežu kalniņš, Miroņu kalniņš)]]'' | name = Kalauzu viduslaiku kapsēta (Priežu kalniņš, Miroņu kalniņš) | municipality = Vaives pagasts | district = Vaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Kalauzām | lat = 57.264540819381 | long = 25.372508695065 | p625 = {{Coord|57.264541|25.372509|display=inline}} | vaid = 595 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vaives_pagasts }} {{monument | qid = Q46728349 | label = ''[[:d:Q46728349|Kalauzu senkapi]]'' | name = Kalauzu senkapi | municipality = Vaives pagasts | district = Vaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Kalnakalauzām | lat = 57.261999571704 | long = 25.367476870764 | p625 = {{Coord|57.262|25.367477|display=inline}} | vaid = 596 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vaives_pagasts }} {{monument | qid = Q46728386 | label = ''[[:d:Q46728386|Kalnamieriņu viduslaiku kapsēta (Kungu kapi)]]'' | name = Kalnamieriņu viduslaiku kapsēta (Kungu kapi) | municipality = Vaives pagasts | district = Vaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Kalnamieriņiem | lat = 57.178591558565 | long = 25.532011918433 | p625 = {{Coord|57.178592|25.532012|display=inline}} | vaid = 597 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vaives_pagasts }} {{monument | qid = Q46728424 | label = ''[[:d:Q46728424|Pūtēju senkapi (Rijas kalns)]]'' | name = Pūtēju senkapi (Rijas kalns) | municipality = Vaives pagasts | district = Vaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Pūtējiem | lat = 57.185403133091 | long = 25.535708026492 | p625 = {{Coord|57.185403|25.535708|display=inline}} | vaid = 598 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vaives_pagasts }} {{monument | qid = Q46728472 | label = ''[[:d:Q46728472|Veclejas Daudziešu viduslaiku kapsēta (Mēra kalniņš)]]'' | name = Veclejas Daudziešu viduslaiku kapsēta (Mēra kalniņš) | municipality = Vaives pagasts | district = Vaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Veclejas Daudziešiem | lat = 57.257498399663 | long = 25.352577804987 | p625 = {{Coord|57.257498|25.352578|display=inline}} | vaid = 600 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vaives_pagasts }} {{monument | qid = Q46728507 | label = ''[[:d:Q46728507|Veitu senkapi I, II, III]]'' | name = Veitu senkapi I, II, III | municipality = Vaives pagasts | district = Vaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Veitiem | lat = 57.19210270601 | long = 25.492719584903 | p625 = {{Coord|57.192103|25.49272|display=inline}} | vaid = 601 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vaives_pagasts }} {{monument | qid = Q46728543 | label = ''[[:d:Q46728543|Vengāru viduslaiku kapsēta]]'' | name = Vengāru viduslaiku kapsēta | municipality = Vaives pagasts | district = Vaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Vengārēm | lat = 57.262591613336 | long = 25.490598588585 | p625 = {{Coord|57.262592|25.490599|display=inline}} | vaid = 628 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vaives_pagasts }} {{monument | qid = Q46728628 | label = ''[[:d:Q46728628|Muižnieka dzīvojamā ēka]]'' | name = Muižnieka dzīvojamā ēka | municipality = Vaives pagasts | district = Vaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Veismaņu muižā | lat = 57.295672 | long = 25.355265 | p625 = {{Coord|57.295672|25.355265|display=inline}} | image = Mui%C5%BEnieka%20dz%C4%ABvojam%C4%81%20%C4%93ka.jpg | commonscat = Veismaņi manor house | vaid = 6281 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138510508|Veismaņu muižas apbūve]]'' | munwiki = Vaives_pagasts }} {{monument | qid = Q46728678 | label = ''[[:d:Q46728678|Muižkunga māja]]'' | name = Muižkunga māja | municipality = Vaives pagasts | district = Vaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Veismaņu muižā | lat = 57.295312 | long = 25.351499 | p625 = {{Coord|57.295312|25.351499|display=inline}} | vaid = 6282 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138510508|Veismaņu muižas apbūve]]'' | munwiki = Vaives_pagasts }} {{monument | qid = Q46728727 | label = ''[[:d:Q46728727|Saimniecības ēka]]'' | name = Saimniecības ēka | municipality = Vaives pagasts | district = Vaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Veismaņu muižā | lat = 57.295237 | long = 25.354578 | p625 = {{Coord|57.295237|25.354578|display=inline}} | image = Saimniec%C4%ABbas%20%C4%93ka.jpg | vaid = 6284 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138510508|Veismaņu muižas apbūve]]'' | munwiki = Vaives_pagasts }} {{monument | qid = Q46728781 | label = ''[[:d:Q46728781|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Vaives pagasts | district = Vaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Veismaņu muižā | lat = 57.295208 | long = 25.35224 | p625 = {{Coord|57.295208|25.35224|display=inline}} | vaid = 6285 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138510508|Veismaņu muižas apbūve]]'' | munwiki = Vaives_pagasts }} {{monument | qid = Q46728819 | label = ''[[:d:Q46728819|Magazīna]]'' | name = Magazīna | municipality = Vaives pagasts | district = Vaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Veismaņu muižā | lat = 57.295591 | long = 25.349418 | p625 = {{Coord|57.295591|25.349418|display=inline}} | image = Magaz%C4%ABna.jpg | vaid = 6287 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138510508|Veismaņu muižas apbūve]]'' | munwiki = Vaives_pagasts }} {{monument | qid = Q46728867 | label = ''[[:d:Q46728867|Ratnīca]]'' | name = Ratnīca | municipality = Vaives pagasts | district = Vaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Veismaņu muižā | lat = 57.295231 | long = 25.353452 | p625 = {{Coord|57.295231|25.353452|display=inline}} | vaid = 6289 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138510508|Veismaņu muižas apbūve]]'' | munwiki = Vaives_pagasts }} {{monument | qid = Q46728912 | label = ''[[:d:Q46728912|Stallis]]'' | name = Stallis | municipality = Vaives pagasts | district = Vaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Veismaņu muižā | lat = 57.295707 | long = 25.352207 | p625 = {{Coord|57.295707|25.352207|display=inline}} | image = Veisma%C5%86u%20mui%C5%BEas%20stallis%2C%2025.01.2014.%20-%2022753404488.jpg | vaid = 6291 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138510508|Veismaņu muižas apbūve]]'' | munwiki = Vaives_pagasts }} {{monument | qid = Q46728955 | label = ''[[:d:Q46728955|Aitu kūts, vēlāk kalpu māja]]'' | name = Aitu kūts, vēlāk kalpu māja | municipality = Vaives pagasts | district = Vaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Veismaņu muižā | lat = 57.296605 | long = 25.355587 | p625 = {{Coord|57.296605|25.355587|display=inline}} | vaid = 6292 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138510508|Veismaņu muižas apbūve]]'' | munwiki = Vaives_pagasts }} {{monument | qid = Q46728996 | label = ''[[:d:Q46728996|Kūtis]]'' | name = Kūtis | municipality = Vaives pagasts | district = Vaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Veismaņu muižā | lat = 57.29573 | long = 25.353709 | p625 = {{Coord|57.29573|25.353709|display=inline}} | vaid = 6293 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138510508|Veismaņu muižas apbūve]]'' | munwiki = Vaives_pagasts }} {{monument | qid = Q46729044 | label = ''[[:d:Q46729044|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Vaives pagasts | district = Vaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Veismaņu muižā | lat = 57.295052 | long = 25.355244 | p625 = {{Coord|57.295052|25.355244|display=inline}} | vaid = 6294 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Veismaņu muiža]] | munwiki = Vaives_pagasts }} {{monument | qid = Q138510508 | label = ''[[:d:Q138510508|Veismaņu muižas apbūve]]'' | name = Veismaņu muižas apbūve | municipality = Vaives pagasts | district = Vaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | lat = 57.29611111 | long = 25.35555556 | p625 = {{Coord|57.296111|25.355556|display=inline}} | vaid = 6280 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Veismaņu muiža]] | munwiki = Vaives_pagasts }} {{monument | qid = Q15286177 | label = [[Piebalgas pils]] | name = Piebalgas pils | municipality = Vecpiebalga | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = centrā | lat = 57.055012 | long = 25.820634 | p625 = {{Coord|57.055012|25.820634|display=inline}} | image = Vana-Pebalgi%20piiskopilinnus%2001.JPG<br/>Vecpiebalgas%20pilsdrupas%20castle%27s%20ruins%20%281%29.jpg | commonscat = Vecpiebalga Castle ruins | vaid = 624 | wikipediauri = Piebalgas_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalga }} {{monument | qid = Q55424741 | label = ''[[:d:Q55424741|Rakstnieka A.Austriņa dzimtās mājas]]'' | name = Rakstnieka A.Austriņa dzimtās mājas | municipality = Vecpiebalga | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Kaikaši | lat = 57.05863 | long = 25.801145 | p625 = {{Coord|57.05863|25.801145|display=inline}} | image = Rakstnieka%20A.Austri%C5%86a%20dzimt%C4%81s%20m%C4%81jas%2C%20Kaika%C5%A1i%20%283%29.jpg | commonscat = Kaikaši (Antons Austriņš museum) | vaid = 17 | year = 1884. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vecpiebalga }} {{monument | qid = Q55424745 | label = [[Vecpiebalgas pilskalns|Vecpiebalgas pilskalns (Griškas kalns)]] | name = Vecpiebalgas pilskalns (Griškas kalns) | municipality = Vecpiebalga | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = centrā | lat = 57.059116 | long = 25.825818 | p625 = {{Coord|57.059116|25.825818|display=inline}} | image = Vecpiebalgas%20pilskalna%20pak%C4%81je%202.jpg | commonscat = Vecpiebalga hillfort | vaid = 623 | wikipediauri = Vecpiebalgas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalga }} {{monument | qid = Q55424749 | label = ''[[:d:Q55424749|Vecpiebalgas baznīcas viduslaiku kapsēta]]'' | name = Vecpiebalgas baznīcas viduslaiku kapsēta | municipality = Vecpiebalga | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = centrā ap baznīcu | lat = 57.057498538856 | long = 25.82140467165 | p625 = {{Coord|57.057499|25.821405|display=inline}} | image = Vecpiebalgas%20bazn%C4%ABcas%20viduslaiku%20kaps%C4%93ta2.jpg | commonscat = Medieval cemetery of Vecpiebalga Church | vaid = 625 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalga }} {{monument | qid = Q55424635 | label = ''[[:d:Q55424635|Raskumu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Raskumu viduslaiku kapsēta | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Bērziņiem (bij. Raskumiem) | lat = 57.088862118085 | long = 25.815643364614 | p625 = {{Coord|57.088862|25.815643|display=inline}} | image = Raskumu%20viduslaiku%20kaps%C4%93ta%20%282%29.jpg | commonscat = Raskumu viduslaiku kapsēta (medieval graveyard) | vaid = 602 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424637 | label = ''[[:d:Q55424637|Cepļu apmetne I, II]]'' | name = Cepļu apmetne I, II | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie bij. Cepļiem, Alauksta ezera krastā | lat = 57.093331081698 | long = 25.74048038201 | p625 = {{Coord|57.093331|25.74048|display=inline}} | image = Cep%C4%BCu%20apmetne%20%283%29.jpg | commonscat = Cepļi settlement | vaid = 603 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424640 | label = ''[[:d:Q55424640|Ļūdiņu senkapi]]'' | name = Ļūdiņu senkapi | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Jaunļūdiņiem | lat = 57.068329261308 | long = 25.89322886848 | p625 = {{Coord|57.068329|25.893229|display=inline}} | vaid = 604 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424644 | label = ''[[:d:Q55424644|Jaunmietiņu viduslaiku kapsēta (Kauliņu kalns)]]'' | name = Jaunmietiņu viduslaiku kapsēta (Kauliņu kalns) | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Jaunmietiņiem | lat = 57.056323048785 | long = 25.84442073358 | p625 = {{Coord|57.056323|25.844421|display=inline}} | image = Jaunmieti%C5%86u%20viduslaiku%20kaps%C4%93ta%20%282%29.jpg | commonscat = Jaunmietiņu viduslaiku kapsēta (medieval graveyard) | vaid = 605 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424648 | label = ''[[:d:Q55424648|Jaunvīļumu senkapi (Velna klēpis)]]'' | name = Jaunvīļumu senkapi (Velna klēpis) | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Jaunvīļumiem | lat = 57.094552243535 | long = 25.686103318561 | p625 = {{Coord|57.094552|25.686103|display=inline}} | vaid = 606 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424649 | label = ''[[:d:Q55424649|Jaunvīļumu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]'' | name = Jaunvīļumu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš) | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Jaunvīļumiem | lat = 57.092180994072 | long = 25.686362495645 | p625 = {{Coord|57.092181|25.686362|display=inline}} | vaid = 607 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424652 | label = ''[[:d:Q55424652|Viduskaibēnu apmetne]]'' | name = Viduskaibēnu apmetne | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Kalna Kaibēniem | lat = 57.027913934219 | long = 25.728643243814 | p625 = {{Coord|57.027914|25.728643|display=inline}} | vaid = 608 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424653 | label = ''[[:d:Q55424653|Zemnieku - amatnieku sēta "Jaunvēveri"]]'' | name = Zemnieku - amatnieku sēta "Jaunvēveri" | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Jaunvēveros | lat = 57.11397 | long = 25.844243 | p625 = {{Coord|57.11397|25.844243|display=inline}} | image = Jaunv%C4%93veri%20%281%29.jpg | commonscat = Jaunvēveri | vaid = 6096 | year = 19. gs.2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424656 | label = ''[[:d:Q55424656|Zemnieku - amatnieku sēta "Kalnvēveri"]]'' | name = Zemnieku - amatnieku sēta "Kalnvēveri" | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Kalnavēveros | lat = 57.11650827172 | long = 25.847142806705 | p625 = {{Coord|57.116508|25.847143|display=inline}} | image = Kalnv%C4%93veri%20%281%29.jpg | commonscat = Kalnvēveri | vaid = 6097 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424658 | label = ''[[:d:Q55424658|Zemnieku - amatnieku sēta "Lejasvēveri"]]'' | name = Zemnieku - amatnieku sēta "Lejasvēveri" | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Lejasvēveros | lat = 57.114203 | long = 25.846206 | p625 = {{Coord|57.114203|25.846206|display=inline}} | image = Lejasv%C4%93veri%20%283%29.jpg | commonscat = Lejasvēveri | vaid = 6098 | year = 19. gs.2.p., 20.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424661 | label = ''[[:d:Q55424661|Zemnieku - amatnieku sēta "Lielvēveri"]]'' | name = Zemnieku - amatnieku sēta "Lielvēveri" | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Lielvēveros | lat = 57.114342 | long = 25.846807 | p625 = {{Coord|57.114342|25.846807|display=inline}} | image = Lielv%C4%93veri%20%282%29.jpg | commonscat = Lielvēveri | vaid = 6099 | year = 19. gs.v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424666 | label = ''[[:d:Q55424666|Kalnaraskumu apmetne]]'' | name = Kalnaraskumu apmetne | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Kalnaraskumiem | lat = 57.084544114847 | long = 25.81043734376 | p625 = {{Coord|57.084544|25.810437|display=inline}} | image = Kalnaraskumu%20apmetne%20%281%29.jpg | commonscat = Kalna Raskumi settlement | vaid = 609 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424670 | label = ''[[:d:Q55424670|Zemnieku- amatnieku sēta "Mazvēveri"]]'' | name = Zemnieku- amatnieku sēta "Mazvēveri" | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Mazvēveros | lat = 57.114884 | long = 25.843138 | p625 = {{Coord|57.114884|25.843138|display=inline}} | image = Mazv%C4%93veri%20%282%29.jpg | commonscat = Mazvēveri | vaid = 6100 | year = 20. gs.s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424674 | label = ''[[:d:Q55424674|Zemnieku - amatnieku sēta "Streinvēveri"]]'' | name = Zemnieku - amatnieku sēta "Streinvēveri" | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Streinvēveros | lat = 57.113952 | long = 25.845487 | p625 = {{Coord|57.113952|25.845487|display=inline}} | image = Streinv%C4%93veri%20%282%29.jpg | commonscat = Streinvēveri | vaid = 6101 | year = 19. gs.2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424677 | label = ''[[:d:Q55424677|Zemnieku - amatnieku sēta "Vecvēveri"]]'' | name = Zemnieku - amatnieku sēta "Vecvēveri" | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Vecvēveri | lat = 57.114441 | long = 25.84391 | p625 = {{Coord|57.114441|25.84391|display=inline}} | image = Vecv%C4%93veri%20%282%29.jpg | commonscat = Vecvēveri | vaid = 6102 | year = 19. gs.2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424681 | label = ''[[:d:Q55424681|Zemnieku - amatnieku sēta "Virolvēveri"]]'' | name = Zemnieku - amatnieku sēta "Virolvēveri" | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Virolvēveros | lat = 57.115094 | long = 25.844082 | p625 = {{Coord|57.115094|25.844082|display=inline}} | image = Virolv%C4%93veri%20%282%29.jpg | commonscat = Virolvēveri | vaid = 6103 | year = 19. gs., 20. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424685 | label = ''[[:d:Q55424685|Lejasģibuļu senkapi (Runas kalns)]]'' | name = Lejasģibuļu senkapi (Runas kalns) | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Lejasģibuļiem | lat = 57.067959558982 | long = 25.695680187268 | p625 = {{Coord|57.06796|25.69568|display=inline}} | vaid = 611 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424689 | label = ''[[:d:Q55424689|Veckaupēnu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]'' | name = Veckaupēnu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš) | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Lejaskaupēniem | lat = 57.062109428293 | long = 25.743604740705 | p625 = {{Coord|57.062109|25.743605|display=inline}} | vaid = 612 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424691 | label = ''[[:d:Q55424691|Raskumu senkapi (Pulksteņa kalniņš)]]'' | name = Raskumu senkapi (Pulksteņa kalniņš) | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Lejasraskumiem | lat = 57.087990138529 | long = 25.804911200312 | p625 = {{Coord|57.08799|25.804911|display=inline}} | vaid = 613 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424695 | label = ''[[:d:Q55424695|Mietiņu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Mietiņu viduslaiku kapsēta | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Mietiņiem | lat = 57.060180365202 | long = 25.855405090632 | p625 = {{Coord|57.06018|25.855405|display=inline}} | vaid = 614 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424700 | label = ''[[:d:Q55424700|Purgaiļu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Purgaiļu viduslaiku kapsēta | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Purgaiļiem | lat = 57.07145813318 | long = 25.789775782896 | p625 = {{Coord|57.071458|25.789776|display=inline}} | image = Purgai%C4%BCu%20viduslaiku%20kaps%C4%93ta%20%282%29.jpg | commonscat = Purgaiļu viduslaiku kapsēta (medieval graveyard) | vaid = 615 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424705 | label = ''[[:d:Q55424705|Tauna apmetne]]'' | name = Tauna apmetne | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Purgaiļiem | lat = 57.067186877444 | long = 25.785387076077 | p625 = {{Coord|57.067187|25.785387|display=inline}} | vaid = 616 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424709 | label = ''[[:d:Q55424709|Ragaiņu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]'' | name = Ragaiņu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš) | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Ragaiņiem | lat = 57.085297489461 | long = 25.675837471485 | p625 = {{Coord|57.085297|25.675837|display=inline}} | vaid = 617 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424715 | label = ''[[:d:Q55424715|Saulgožu senkapi (Velna kreklājs)]]'' | name = Saulgožu senkapi (Velna kreklājs) | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Saulgožiem | lat = 57.088279593096 | long = 25.695721949154 | p625 = {{Coord|57.08828|25.695722|display=inline}} | vaid = 618 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424716 | label = ''[[:d:Q55424716|Tašķēnu senkapi]]'' | name = Tašķēnu senkapi | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Tašķēniem | lat = 57.107729974353 | long = 25.837515939543 | p625 = {{Coord|57.10773|25.837516|display=inline}} | image = Ta%C5%A1%C4%B7%C4%93nu%20senkapi%20%283%29.jpg | commonscat = Tašķēnu senkapi (ancient burial ground) | vaid = 619 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424720 | label = ''[[:d:Q55424720|Zēniņu viduslaiku kapsēta (Vergu kapi)]]'' | name = Zēniņu viduslaiku kapsēta (Vergu kapi) | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Tašķēniem | lat = 57.050669684566 | long = 25.849977631793 | p625 = {{Coord|57.05067|25.849978|display=inline}} | vaid = 620 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424722 | label = ''[[:d:Q55424722|Zēniņu senkapi (Augstīšu kalns)]]'' | name = Zēniņu senkapi (Augstīšu kalns) | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Zēniņiem | lat = 57.051189974711 | long = 25.850806182203 | p625 = {{Coord|57.05119|25.850806|display=inline}} | vaid = 621 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424724 | label = ''[[:d:Q55424724|Žvirbuļu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]'' | name = Žvirbuļu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš) | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Žvirbuļiem | lat = 57.08711658516 | long = 25.734990235617 | p625 = {{Coord|57.087117|25.73499|display=inline}} | vaid = 622 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424726 | label = ''[[:d:Q55424726|"Jauncelmu" dzīvojamā māja]]'' | name = "Jauncelmu" dzīvojamā māja | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Jauncelmos | lat = 57.035599 | long = 25.751181 | p625 = {{Coord|57.035599|25.751181|display=inline}} | vaid = 6295 | year = 19. gs.1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424730 | label = ''[[:d:Q55424730|Silakrogs]]'' | name = Silakrogs | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = "Silakrogs" | lat = 57.075911033813 | long = 25.763119126654 | p625 = {{Coord|57.075911|25.763119|display=inline}} | image = Silakrogs%2C%20Vecpiebalgas%20pagasts%20%281%29.jpg | commonscat = Silakrogs | vaid = 8716 | year = 19.gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424733 | label = ''[[:d:Q55424733|Saulrieti]]'' | name = Saulrieti | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | lat = 57.078114 | long = 25.842204 | p625 = {{Coord|57.078114|25.842204|display=inline}} | image = Skats%20uz%20Saulrietiem%20no%20K.%20Skalbes%20kapa%20vietas.jpg | commonscat = Saulrieti (Kārlis Skalbe museum) | vaid = 8718 | year = 1922., 1934.-1944. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55424737|Rakstnieka K.Skalbes dzīves vieta "Saulrieti"]]'' | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424737 | label = ''[[:d:Q55424737|Rakstnieka K.Skalbes dzīves vieta "Saulrieti"]]'' | name = Rakstnieka K.Skalbes dzīves vieta "Saulrieti" | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-022 | lat = 57.078114 | long = 25.842108 | p625 = {{Coord|57.078114|25.842108|display=inline}} | image = Saulrieti%2004.jpg | commonscat = Saulrieti (Kārlis Skalbe museum) | vaid = 8719 | year = 1926.-1944. | typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424739 | label = ''[[:d:Q55424739|Saiešanas nams "Cepļos"]]'' | name = Saiešanas nams "Cepļos" | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = "Cepļi" | lat = 57.093434093579 | long = 25.738470576266 | p625 = {{Coord|57.093434|25.738471|display=inline}} | image = Saie%C5%A1anas%20nams%20Cep%C4%BCos%2007.jpg | commonscat = Meetinghouse in Cepļi | vaid = 8935 | year = 1817. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q51886146 | label = ''[[:d:Q51886146|Veselavas muižas kungu māja]]'' | name = Veselavas muižas kungu māja | municipality = Veselava | district = Veselavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = "Viesturi" | lat = 57.290118353512 | long = 25.477430950793 | p625 = {{Coord|57.290118|25.477431|display=inline}} | image = Veselavas%20mui%C5%BEa%20-%20Guntars%20Mednis%20-%20Panoramio.jpg | commonscat = Veselava Manor | vaid = 8903 | year = 1766., 19.gs. 40.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q7923157|Veselavas muiža]]'' | munwiki = Veselava }} {{monument | qid = Q51886141 | label = ''[[:d:Q51886141|Lielpintuļu senkapi (Bērzu kalniņš)]]'' | name = Lielpintuļu senkapi (Bērzu kalniņš) | municipality = Veselavas pagasts | district = Veselavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Lielpintuļiem (Lielkājām) | lat = 57.309174703443 | long = 25.558170864197 | p625 = {{Coord|57.309175|25.558171|display=inline}} | vaid = 626 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Veselavas_pagasts }} {{monument | qid = Q51886142 | label = ''[[:d:Q51886142|Silabulu Velnakmens - kulta vieta]]'' | name = Silabulu Velnakmens - kulta vieta | municipality = Veselavas pagasts | district = Veselavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Silabulēm | lat = 57.306732424179 | long = 25.503693631713 | p625 = {{Coord|57.306732|25.503694|display=inline}} | vaid = 627 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Veselavas_pagasts }} {{monument | qid = Q51886143 | label = ''[[:d:Q51886143|Veselavas viduslaiku kapsēta]]'' | name = Veselavas viduslaiku kapsēta | municipality = Veselavas pagasts | district = Veselavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Veselavas kapsētas | lat = 57.293366959203 | long = 25.479276710406 | p625 = {{Coord|57.293367|25.479277|display=inline}} | vaid = 629 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Veselavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424751 | label = ''[[:d:Q55424751|Zemnieku-amatnieku sētu grupa- Vēveru ciems]]'' | name = Zemnieku-amatnieku sētu grupa- Vēveru ciems | municipality = Vēveri | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | lat = 57.114587 | long = 25.846174 | p625 = {{Coord|57.114587|25.846174|display=inline}} | image = V%C4%93veru%20ciems%20%282%29.jpg | commonscat = Vēveru ciems | vaid = 6297 | year = 19., 20. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = V%C4%93veri_(Vecpiebalgas_pagasts) }} {{monument | qid = Q18623455 | label = [[Zaubes pils]] | name = Zaubes pils | municipality = Zaube | district = Zaubes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = centrā | lat = 56.994853 | long = 25.261362 | p625 = {{Coord|56.994853|25.261362|display=inline}} | image = Zaubes%20viduslaiku%20pilsdrupas%2C%2006.08.2011.jpg | commonscat = Zaube Medieval Castle Ruins | vaid = 635 | wikipediauri = Zaubes_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zaube }} {{monument | qid = Q45898933 | label = ''[[:d:Q45898933|Ļūkānu ezera mītne]]'' | name = Ļūkānu ezera mītne | municipality = Zaubes pagasts | district = Zaubes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ļūkānu ezera ZA daļā | lat = 57.021113582039 | long = 25.274015503285 | p625 = {{Coord|57.021114|25.274016|display=inline}} | vaid = 630 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zaubes_pagasts }} {{monument | qid = Q45898952 | label = ''[[:d:Q45898952|Annas muižas senkapi (Baznīcas kalns)]]'' | name = Annas muižas senkapi (Baznīcas kalns) | municipality = Zaubes pagasts | district = Zaubes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ķūžu ezera krastā pie Rubeņiem | lat = 57.030727216512 | long = 25.342557956627 | p625 = {{Coord|57.030727|25.342558|display=inline}} | vaid = 631 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zaubes_pagasts }} {{monument | qid = Q45898973 | label = ''[[:d:Q45898973|Ozolkalna senkapi]]'' | name = Ozolkalna senkapi | municipality = Zaubes pagasts | district = Zaubes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ozolkalnā pie Ļūkānu ezera pie Lejasļūkāniem | lat = 57.019260704582 | long = 25.268648377358 | p625 = {{Coord|57.019261|25.268648|display=inline}} | vaid = 632 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zaubes_pagasts }} {{monument | qid = Q45898989 | label = ''[[:d:Q45898989|Bērzmuižas viduslaiku kapsēta]]'' | name = Bērzmuižas viduslaiku kapsēta | municipality = Zaubes pagasts | district = Zaubes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Jaundzintariem | lat = 56.956644880877 | long = 25.196067502883 | p625 = {{Coord|56.956645|25.196068|display=inline}} | vaid = 633 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zaubes_pagasts }} {{monument | qid = Q45898997 | label = ''[[:d:Q45898997|Roķēnu viduslaiku kapsēta (Čūsku kalniņš)]]'' | name = Roķēnu viduslaiku kapsēta (Čūsku kalniņš) | municipality = Zaubes pagasts | district = Zaubes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Roķēniem | lat = 56.994062715476 | long = 25.211295686065 | p625 = {{Coord|56.994063|25.211296|display=inline}} | vaid = 634 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zaubes_pagasts }} {{monument | qid = Q50392867 | label = ''[[:d:Q50392867|Kāpurkalna senkapi (Velna klēpis)]]'' | name = Kāpurkalna senkapi (Velna klēpis) | municipality = Zosēnu pagasts | district = Zosēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Kāpurkalna ezera krastā pie Oļiem | lat = 57.142825007514 | long = 25.921077578771 | p625 = {{Coord|57.142825|25.921078|display=inline}} | vaid = 636 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zos%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q50392873 | label = ''[[:d:Q50392873|Kāpurkalna Māras akmens - kulta vieta]]'' | name = Kāpurkalna Māras akmens - kulta vieta | municipality = Zosēnu pagasts | district = Zosēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Kāpurkalna ezera ZA krastā | lat = 57.144805722996 | long = 25.927191731967 | p625 = {{Coord|57.144806|25.927192|display=inline}} | vaid = 637 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zos%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q50392877 | label = ''[[:d:Q50392877|Muciņu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Muciņu viduslaiku kapsēta | municipality = Zosēnu pagasts | district = Zosēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Muciņām | lat = 57.130010691745 | long = 25.827374046484 | p625 = {{Coord|57.130011|25.827374|display=inline}} | vaid = 638 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zos%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q50392882 | label = ''[[:d:Q50392882|Kāpurkalna senkapi (Ievu kalniņš)]]'' | name = Kāpurkalna senkapi (Ievu kalniņš) | municipality = Zosēnu pagasts | district = Zosēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Oļiem | lat = 57.141187995858 | long = 25.919413404785 | p625 = {{Coord|57.141188|25.919413|display=inline}} | vaid = 639 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zos%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q50392887 | label = ''[[:d:Q50392887|Ormaņu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Ormaņu viduslaiku kapsēta | municipality = Zosēnu pagasts | district = Zosēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Ormaņiem | lat = 57.167692460954 | long = 25.819432372033 | p625 = {{Coord|57.167692|25.819432|display=inline}} | vaid = 640 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zos%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q50392893 | label = ''[[:d:Q50392893|Stepeļu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Stepeļu viduslaiku kapsēta | municipality = Zosēnu pagasts | district = Zosēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Stepeļiem | lat = 57.137488718347 | long = 25.898589794348 | p625 = {{Coord|57.137489|25.89859|display=inline}} | vaid = 641 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zos%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q50392898 | label = ''[[:d:Q50392898|Migļu viduslaiku kapsēta (Skaneles, Skanules kalns) un baznīcas vieta]]'' | name = Migļu viduslaiku kapsēta (Skaneles, Skanules kalns) un baznīcas vieta | municipality = Zosēnu pagasts | district = Zosēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Vecmigļiem | lat = 57.160205206165 | long = 25.877555857594 | p625 = {{Coord|57.160205|25.877556|display=inline}} | vaid = 642 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zos%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q50392902 | label = [[Vieķu pilskalns]] | name = Vieķu pilskalns | municipality = Zosēnu pagasts | district = Zosēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Vieķiem | lat = 57.155465171568 | long = 25.877962151287 | p625 = {{Coord|57.155465|25.877962|display=inline}} | vaid = 643 | wikipediauri = Vie%C4%B7u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zos%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q50392906 | label = ''[[:d:Q50392906|Zeikaru viduslaiku kapsēta]]'' | name = Zeikaru viduslaiku kapsēta | municipality = Zosēnu pagasts | district = Zosēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Zeikariem | lat = 57.149745489982 | long = 25.788280133601 | p625 = {{Coord|57.149745|25.78828|display=inline}} | vaid = 644 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zos%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q45898213 | label = ''[[:d:Q45898213|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Āraiši | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Āraišu luterāņu baznīcā | lat = 57.253847 | long = 25.280464 | p625 = {{Coord|57.253847|25.280464|display=inline}} | image = %C4%80rai%C5%A1i%20kirik%202014%20-%20008.jpg | vaid = 3109 | year = 1904. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q45898281|Āraišu luterāņu baznīca]]'' | munwiki = %C4%80rai%C5%A1i }} {{monument | qid = Q45898232 | label = ''[[:d:Q45898232|Vitrāžas (2)]]'' | name = Vitrāžas (2) | municipality = Āraiši | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Āraišu luterāņu baznīcā | lat = 57.253847 | long = 25.280592 | p625 = {{Coord|57.253847|25.280592|display=inline}} | image = %C4%80rai%C5%A1i%20kirik%202014%20-%20005.jpg | vaid = 3112 | year = 1939. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q45898281|Āraišu luterāņu baznīca]]'' | munwiki = %C4%80rai%C5%A1i }} {{monument | qid = Q45898253 | label = ''[[:d:Q45898253|Āraišu baznīcas viduslaiku kapsēta]]'' | name = Āraišu baznīcas viduslaiku kapsēta | municipality = Āraiši | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Āraišu luterāņu baznīcas teritorijā | lat = 57.253287501663 | long = 25.280401110115 | p625 = {{Coord|57.253288|25.280401|display=inline}} | vaid = 416 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C4%80rai%C5%A1i }} {{monument | qid = Q45898267 | label = ''[[:d:Q45898267|Āraišu muzejparka vēsturiskā apbūve]]'' | name = Āraišu muzejparka vēsturiskā apbūve | municipality = Āraiši | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | lat = 57.251845 | long = 25.282567 | p625 = {{Coord|57.251845|25.282567|display=inline}} | image = Museum%20of%20%C4%80rai%C5%A1i.jpg | commonscat = Āraišu muzejparka vēsturiskā apbūve | vaid = 6216 | year = 13. -20. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = %C4%80rai%C5%A1i }} {{monument | qid = Q45898281 | label = ''[[:d:Q45898281|Āraišu luterāņu baznīca]]'' | name = Āraišu luterāņu baznīca | municipality = Āraiši | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | lat = 57.253841 | long = 25.280582 | p625 = {{Coord|57.253841|25.280582|display=inline}} | image = Araisu%20baznica.JPG | commonscat = Lutheran church in Āraiši | vaid = 6217 | year = 13. -18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = %C4%80rai%C5%A1i }} {{monument | qid = Q45898304 | label = ''[[:d:Q45898304|Vāveres kroga apbūve]]'' | name = Vāveres kroga apbūve | municipality = Āraiši | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Vāveres krogā | lat = 57.23371 | long = 25.272009 | p625 = {{Coord|57.23371|25.272009|display=inline}} | image = V%C4%81verkrogs%2C%2004.10.2015.%20-%2030830723711.jpg | commonscat = Vāverkrogs | vaid = 6227 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = %C4%80rai%C5%A1i }} {{monument | qid = Q45898327 | label = ''[[:d:Q45898327|Kalēja mājiņa]]'' | name = Kalēja mājiņa | municipality = Āraiši | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Vāveres krogā | lat = 57.233225 | long = 25.272101 | p625 = {{Coord|57.233225|25.272101|display=inline}} | vaid = 6228 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = %C4%80rai%C5%A1i }} {{monument | qid = Q45898344 | label = ''[[:d:Q45898344|Kroga ēka]]'' | name = Kroga ēka | municipality = Āraiši | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Vāveres krogā | lat = 57.23364 | long = 25.272567 | p625 = {{Coord|57.23364|25.272567|display=inline}} | image = V%C4%81verkrogs%2C%2028.04.2019.jpg | vaid = 6229 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = %C4%80rai%C5%A1i }} {{Wikidata list end}} {{commonscat|Cultural heritage monuments in Cēsis Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Cēsu novads}} {{Latvijas kultūras mantojums}} [[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]] [[Kategorija:Cēsu novads]] 8h7a6cri2olpsailbipdupt24qaiupt 0 244232 4505876 4468206 2026-08-11T22:18:55Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] 4505876 wikitext text/x-wiki Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Salaspils novads|Salaspils novadā]]. {{monument-title-wikidata|2140753}} {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality ?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki WHERE { VALUES ?currList { wd:Q20566098 } . VALUES ?currNovads { wd:Q2140753 } . ?currNovads wdt:P300 ?region . ?item wdt:P2817 ?currList . ?item wdt:P2494 ?vaid . ?item wdt:P1435 ?type . ?item wdt:P131 ?munid. ?munid wdt:P131 ?upmunid . ?munid wdt:P131* ?currNovads . ?upmunid wdt:P31 ?upmuntype . BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid ) AS ?novads ) . ?munsitelink schema:about ?munid . ?munsitelink schema:inLanguage "lv" . BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), "lv.wikipedia.org/wiki/") AS ?munwiki) . OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } . OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} . OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } . OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } . OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), "Special:FilePath/") AS ?image) . } OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } . OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } . OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord . ?item p:P625 ?coordinate . ?coordinate psv:P625 ?coordinate_node . ?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat . ?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . } OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage "lv" BIND(strafter(str(?sitelink),"/wiki/") as ?wikipediauri) } ?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)="lv") ?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)="lv") ?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)="lv") ?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)="lv") } |wdq= |section=?district |sort=P131 |columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki |thumb=128 |min_section=1 |row_template=monument |skip_table=1 }} {{monument | qid = Q55236850 | label = ''[[:d:Q55236850|Doles muižas apbūve]]'' | name = Doles muižas apbūve | municipality = Dolesmuiža | district = Salaspils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-087 | locality = Doles salā, Doles muižā | lat = 56.849025391661 | long = 24.2271852589 | p625 = {{Coord|56.849025|24.227185|display=inline}} | image = Dole%20hunters%27%20lodge%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Dole Manor | vaid = 6706 | year = 18. - 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q5288916|Doles muiža]]'' | munwiki = Dolesmui%C5%BEa }} {{monument | qid = Q55236851 | label = ''[[:d:Q55236851|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Dolesmuiža | district = Salaspils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-087 | locality = Doles muižas pārvaldnieka mājā, Vecdolēs | lat = 56.847989000239 | long = 24.229642000368 | p625 = {{Coord|56.847989|24.229642|display=inline}} | vaid = 4208 | year = 18. - 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Dolesmui%C5%BEa }} {{monument | qid = Q697919 | label = [[Salaspils koncentrācijas nometne]] | name = Salaspils koncentrācijas nometne | municipality = Salaspils pagasts | district = Salaspils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-087 | locality = Rīgas - Daugavpils šosejas 17. km | lat = 56.87438889 | long = 24.30136111 | p625 = {{Coord|56.874389|24.301361|display=inline}} | image = Memorial%20Salaspils%201.JPG | commonscat = Labor camp Salaspils | vaid = 93 | wikipediauri = Salaspils_koncentr%C4%81cijas_nometne | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Salaspils_pagasts }} {{monument | qid = Q4405712 | label = [[Salaspils memoriāls]] | name = Salaspils memoriāls | municipality = Salaspils pagasts | district = Salaspils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-087 | extlink = https://salaspilsmemorials.lv | address = Salaspils memoriāls, Salaspils pag., Salaspils nov., LV-2121 | locality = Salaspils memoriāls | lat = 56.87308 | long = 24.3031 | p625 = {{Coord|56.87308|24.3031|display=inline}} | image = Memorial%20Salaspils%201.JPG | commonscat = Salaspils Memorial | vaid = 9157 | wikipediauri = Salaspils_memori%C4%81ls | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Salaspils_pagasts }} {{monument | qid = Q7917735 | label = [[Vecdoles pils]] | name = Vecdoles pils | municipality = Salaspils pagasts | district = Salaspils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-087 | locality = pie Aučiem un Bēčiem | lat = 56.8606 | long = 24.2522 | p625 = {{Coord|56.8606|24.2522|display=inline}} | image = Doles%20sala%2C%20Old%20Doles%20Castle%20ruins.jpg | commonscat = Vecdole Castle | vaid = 2135 | wikipediauri = Vecdoles_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salaspils_pagasts }} {{monument | qid = Q50378800 | label = [[Jaundoles pils]] | name = Jaundoles pils | municipality = Salaspils pagasts | district = Salaspils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-087 | locality = pie Doles vēstures muzeja | lat = 56.847478917801 | long = 24.229497546315 | p625 = {{Coord|56.847479|24.229498|display=inline}} | image = Doles%20mui%C5%BEas%20park%C4%81%2C%2019.04.2020.%20-%2050631623963.jpg | vaid = 2611 | wikipediauri = Jaundoles_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salaspils_pagasts }} {{monument | qid = Q55236843 | label = ''[[:d:Q55236843|Jāņa kalns - kulta vieta]]'' | name = Jāņa kalns - kulta vieta | municipality = Salaspils pagasts | district = Salaspils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-087 | locality = Doles salā pie Jāņkalniem | lat = 56.856483775518 | long = 24.25364720734 | p625 = {{Coord|56.856484|24.253647|display=inline}} | vaid = 2133 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salaspils_pagasts }} {{monument | qid = Q55236844 | label = ''[[:d:Q55236844|Suolažu skansts - viduslaiku nocietinājums]]'' | name = Suolažu skansts - viduslaiku nocietinājums | municipality = Salaspils pagasts | district = Salaspils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-087 | locality = Doles salā pie Suolažiem | lat = 56.86114471212 | long = 24.209876864173 | p625 = {{Coord|56.861145|24.209877|display=inline}} | image = Sola%C5%BEu%20skansts%2C%2019.04.2020.%20-%2050632369421.jpg | commonscat = Solaži Sconce | vaid = 2134 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salaspils_pagasts }} {{monument | qid = Q55236847 | label = ''[[:d:Q55236847|Mūku kalns (Spolīškalns) - pilskalns]]'' | name = Mūku kalns (Spolīškalns) - pilskalns | municipality = Salaspils pagasts | district = Salaspils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-087 | locality = pie Spolīšu fermas | lat = 56.840128575176 | long = 24.405247240705 | p625 = {{Coord|56.840129|24.405247|display=inline}} | image = Spol%C4%AB%C5%A1kalns%2C%2004.04.2021.%20-%2051105011086.jpg | commonscat = Mūku kalns | vaid = 2136 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salaspils_pagasts }} {{monument | qid = Q55236852 | label = ''[[:d:Q55236852|Kungu māja]]'' | name = Kungu māja | municipality = Salaspils pagasts | district = Salaspils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-087 | locality = Doles salā, Doles muižā | lat = 56.848025341708 | long = 24.228279272298 | p625 = {{Coord|56.848025|24.228279|display=inline}} | image = Dole%20hunters%27%20lodge%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Dole Manor House | vaid = 6707 | year = 1898. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q5288916|Doles muiža]]''<br/>''[[:d:Q55236850|Doles muižas apbūve]]'' | munwiki = Salaspils_pagasts }} {{monument | qid = Q55236853 | label = ''[[:d:Q55236853|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Salaspils pagasts | district = Salaspils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-087 | locality = Doles salā, Doles muižā Vecdolēs | lat = 56.84800622573 | long = 24.229702403648 | p625 = {{Coord|56.848006|24.229702|display=inline}} | image = Doles%20mui%C5%BEas%20p%C4%81rvaldnieka%20m%C4%81ja%2C%2019.04.2020.jpg | commonscat = Doles muižas pārvaldnieka māja | vaid = 6705 | year = 18.-19.gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Salaspils_pagasts }} {{monument | qid = Q55236854 | label = ''[[:d:Q55236854|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Salaspils pagasts | district = Salaspils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-087 | locality = Doles salā, Doles muižā | lat = 56.8488939773 | long = 24.227540920515 | p625 = {{Coord|56.848894|24.227541|display=inline}} | image = Doles%20mui%C5%BEas%20parks%2003.JPG | commonscat = Dole Manor Park | vaid = 6708 | year = 19. gs. Ip. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Salaspils_pagasts }} {{monument | qid = Q55236858 | label = ''[[:d:Q55236858|Skulptūru ansamblis]]'' | name = Skulptūru ansamblis | municipality = Salaspils pagasts | district = Salaspils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-087 | locality = Salaspils memoriāls | vaid = 9203 | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Salaspils_pagasts }} {{monument | qid = Q113484117 | label = ''[[:d:Q113484117|Salaspils Sv. Jura baznīcas vieta]]'' | name = Salaspils Sv. Jura baznīcas vieta | municipality = Salaspils pagasts | district = Salaspils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-087 | locality = Rīgas HES ūdenskrātuves Z krastā | image = Salaspils%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABcas%20drupas%20Daugavas%20krast%C4%81%201999-10-10.jpg | commonscat = Saint George Church (Salaspils) | vaid = 9311 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salaspils_pagasts }} {{Wikidata list end}} {{commonscat|Cultural heritage monuments in Salaspils Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Salaspils novads}} {{Latvijas kultūras mantojums}} [[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]] [[Kategorija:Salaspils novads]] sh8qffz0rclwmkn8oxqmunqb91axj6j 0 244541 4505734 4500263 2026-08-11T13:46:10Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] 4505734 wikitext text/x-wiki Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Vidzemes priekšpilsēta|Rīgas Vidzemes priekšpilsētā]]. {{monument-title-wikidata|2369297}} {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality ?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki WHERE { VALUES ?currList { wd:Q20566047 } . VALUES ?currNovads { wd:Q2369297 } . # ?currNovads wdt:P300 ?region . BIND ("LV-RIX" as ?region) . BIND ("Rīga" as ?district ) . ?item wdt:P2817 ?currList . ?item wdt:P2494 ?vaid . ?item wdt:P1435 ?type . ?item wdt:P131 ?munid. ?munid wdt:P131 ?upmunid . ?munid wdt:P131* ?currNovads . ?upmunid wdt:P31 ?upmuntype . # BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid ) AS ?novads ) . ?munsitelink schema:about ?munid . ?munsitelink schema:inLanguage "lv" . BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), "lv.wikipedia.org/wiki/") AS ?munwiki) . OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } . OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} . OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } . OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } . OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), "Special:FilePath/") AS ?image) . } OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } . OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } . OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord . ?item p:P625 ?coordinate . ?coordinate psv:P625 ?coordinate_node . ?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat . ?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . } OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage "lv" BIND(strafter(str(?sitelink),"/wiki/") as ?wikipediauri) } ?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)="lv") ?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)="lv") ?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)="lv") # ?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)="lv") } |wdq= |section=?district |sort=P6375 |columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki |thumb=128 |min_section=1 |row_template=monument |skip_table=1 }} {{monument | qid = Q55935651 | label = ''[[:d:Q55935651|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Aizkraukles iela 12 | lat = 56.975818 | long = 24.1829825 | p625 = {{Coord|56.975818|24.182983|display=inline}} | image = Aizkraukles%2012.JPG | vaid = 7933 | year = 1931. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935657 | label = ''[[:d:Q55935657|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Aizkraukles iela 7 | lat = 56.9751298 | long = 24.1867298 | p625 = {{Coord|56.97513|24.18673|display=inline}} | image = Aizraukles%207.JPG | vaid = 5879 | year = 1931. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935663 | label = ''[[:d:Q55935663|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Alberta iela 1 | lat = 56.9585733 | long = 24.1110246 | p625 = {{Coord|56.958573|24.111025|display=inline}} | image = Alberta%20iel%C4%81%201%2020120728-3.JPG | commonscat = Alberta iela 1 (Riga) | vaid = 7934 | year = 1901. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935720 | label = ''[[:d:Q55935720|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Alberta iela 11 | lat = 56.9591593 | long = 24.1086584 | p625 = {{Coord|56.959159|24.108658|display=inline}} | image = R%C4%ABga%2C%20Alberta%20iela%2011.jpg | commonscat = Alberta iela 11 (Riga) | vaid = 7938 | year = 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935727 | label = ''[[:d:Q55935727|Gleznotāja J.Rozentāla dzīves vieta (muzejs)]]'' | name = Gleznotāja J.Rozentāla dzīves vieta (muzejs) | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Alberta iela 12 | lat = 56.9594737 | long = 24.1087744 | p625 = {{Coord|56.959474|24.108774|display=inline}} | image = Alberta%20iel%C4%81%2012%2020120728-04.JPG | vaid = 63 | year = 1904.-1914. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935735 | label = ''[[:d:Q55935735|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Alberta iela 12 | lat = 56.9594737 | long = 24.1087744 | p625 = {{Coord|56.959474|24.108774|display=inline}} | image = Immeuble%20art%20nouveau%20%28Riga%29%20%287561269256%29.jpg | commonscat = Alberta iela 12 (Riga) | vaid = 6643 | year = 1903. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935741 | label = ''[[:d:Q55935741|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Alberta iela 13 | lat = 56.9592494 | long = 24.1083463 | p625 = {{Coord|56.959249|24.108346|display=inline}} | image = Alberta%20iela%2013.jpg | commonscat = Alberta iela 13 (Riga) | vaid = 7939 | year = 1904. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935675 | label = ''[[:d:Q55935675|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Alberta iela 2 | lat = 56.9589598 | long = 24.1108283 | p625 = {{Coord|56.95896|24.110828|display=inline}} | image = Alberta%20iela%202-1.JPG | commonscat = Alberta iela 2 (Riga) | vaid = 6638 | year = 1906. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935669 | label = ''[[:d:Q55935669|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Alberta iela 2a | lat = 56.9588786 | long = 24.1111734 | p625 = {{Coord|56.958879|24.111173|display=inline}} | image = Edificio%20modernista%20en%20Alberta%20iela%202a%2C%20Riga%2C%20Letonia%2C%202012-08-07%2C%20DD%2002.JPG | commonscat = Alberta iela 2a (Riga) | vaid = 6639 | year = 1906. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935684 | label = ''[[:d:Q55935684|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Alberta iela 3/5 | lat = 56.958725647575 | long = 24.110203677012 | p625 = {{Coord|56.958726|24.110204|display=inline}} | image = Riga%2C%20Alberta%203%20%281%29%20M7935%202014-03-12.jpg | commonscat = Alberta iela 3/5 (Riga) | vaid = 7935 | year = 1900. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935690 | label = ''[[:d:Q55935690|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Alberta iela 4 | lat = 56.959086 | long = 24.110319 | p625 = {{Coord|56.959086|24.110319|display=inline}} | image = Alberta%20iela%204-1.JPG | commonscat = Alberta iela 4 (Riga) | vaid = 6640 | year = 1904. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935697 | label = ''[[:d:Q55935697|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Alberta iela 6 | lat = 56.9591221 | long = 24.1101218 | p625 = {{Coord|56.959122|24.110122|display=inline}} | image = Alberta%20iela%206%2004.JPG | commonscat = Alberta iela 6 (Riga) | vaid = 6641 | year = 1904. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935702 | label = ''[[:d:Q55935702|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Alberta iela 7 | lat = 56.9589069 | long = 24.1096607 | p625 = {{Coord|56.958907|24.109661|display=inline}} | image = Riga%2C%20Alberta%207%20%281%29%20M7936%202014-03-12.jpg | commonscat = Alberta iela 7 (Riga) | vaid = 7936 | year = 1901. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935709 | label = ''[[:d:Q55935709|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Alberta iela 8 | lat = 56.9592119 | long = 24.1097857 | p625 = {{Coord|56.959212|24.109786|display=inline}} | image = Alberta%20iel%C4%81%208%2020120728-01.JPG | commonscat = Alberta iela 8 (Riga) | vaid = 6642 | year = 1903. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935715 | label = ''[[:d:Q55935715|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Alberta iela 9 | lat = 56.9590062 | long = 24.1091514 | p625 = {{Coord|56.959006|24.109151|display=inline}} | image = Alberta%20iela%209.JPG | commonscat = Alberta iela 9 (Riga) | vaid = 7937 | year = 1901. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935747 | label = ''[[:d:Q55935747|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Antonijas iela 10 | lat = 56.9584198 | long = 24.1118956 | p625 = {{Coord|56.95842|24.111896|display=inline}} | image = RigaAntonijasIela10.jpg | commonscat = Antonijas iela 10 (Riga) | vaid = 8022 | year = 1897. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935752 | label = ''[[:d:Q55935752|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Antonijas iela 11 | lat = 56.95832 | long = 24.1109413 | p625 = {{Coord|56.95832|24.110941|display=inline}} | image = RigaAntonijasIela11.jpg | vaid = 8023 | year = 1929.-1932. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935758 | label = ''[[:d:Q55935758|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Antonijas iela 12 | lat = 56.9585364 | long = 24.112176 | p625 = {{Coord|56.958536|24.112176|display=inline}} | image = RigaAntonijasIela12.jpg | commonscat = Antonijas iela 12 (Riga) | vaid = 8024 | year = 1895. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935764 | label = ''[[:d:Q55935764|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Antonijas iela 13 | lat = 56.9588419 | long = 24.1119634 | p625 = {{Coord|56.958842|24.111963|display=inline}} | image = RigaAntonijasIela13.jpg | commonscat = Antonijas iela 13 (Riga) | vaid = 8025 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935768 | label = ''[[:d:Q55935768|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Antonijas iela 18 | lat = 56.9597446 | long = 24.1136945 | p625 = {{Coord|56.959745|24.113695|display=inline}} | image = RigaAntonijas18.jpg | commonscat = Antonijas iela 18 (Riga) | vaid = 7940 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935772 | label = ''[[:d:Q55935772|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Antonijas iela 20 | lat = 56.9599539 | long = 24.1139787 | p625 = {{Coord|56.959954|24.113979|display=inline}} | image = RigaAntonijas20.jpg | commonscat = Antonijas iela 20 (Riga) | vaid = 7941 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935778 | label = ''[[:d:Q55935778|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Antonijas iela 22 | lat = 56.9601824 | long = 24.1144447 | p625 = {{Coord|56.960182|24.114445|display=inline}} | image = RigaAntonijas22.jpg | commonscat = Antonijas iela 22 (Riga) | vaid = 7942 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935782 | label = ''[[:d:Q55935782|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Antonijas iela 24 | lat = 56.9603559 | long = 24.1147776 | p625 = {{Coord|56.960356|24.114778|display=inline}} | image = RigaAntonijas24.jpg | commonscat = Antonijas iela 24 (Riga) | vaid = 7943 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935788 | label = ''[[:d:Q55935788|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Antonijas iela 26 | lat = 56.9605109 | long = 24.1150113 | p625 = {{Coord|56.960511|24.115011|display=inline}} | image = RigaAntonijas26.jpg | commonscat = Antonijas iela 26 (Riga) | vaid = 7944 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935794 | label = ''[[:d:Q55935794|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Antonijas iela 6a | lat = 56.9575948 | long = 24.1102325 | p625 = {{Coord|56.957595|24.110232|display=inline}} | image = RigaAntonijas6a.jpg | vaid = 8019 | year = 1871. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935801 | label = ''[[:d:Q55935801|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Antonijas iela 8 | lat = 56.9582583 | long = 24.111632 | p625 = {{Coord|56.958258|24.111632|display=inline}} | image = RigaAntonijasIela8.jpg | commonscat = Antonijas iela 8 (Riga) | vaid = 8020 | year = 1903. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935806 | label = ''[[:d:Q55935806|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Antonijas iela 9 | lat = 56.9578197 | long = 24.109822 | p625 = {{Coord|56.95782|24.109822|display=inline}} | image = RigaAntonijasIela9.jpg | vaid = 8021 | year = 1894. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935841 | label = ''[[:d:Q55935841|Mācību iestāde]]'' | name = Mācību iestāde | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Aristida Briāna iela 1; Krišjāņa Valdemāra iela 48 | lat = 56.963428930299 | long = 24.12609892435 | p625 = {{Coord|56.963429|24.126099|display=inline}} | image = RigaBriana1.jpg | vaid = 7932 | year = 1936. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935845 | label = ''[[:d:Q55935845|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Aristida Briāna iela 3 | lat = 56.9633104 | long = 24.1270728 | p625 = {{Coord|56.96331|24.127073|display=inline}} | image = RigaBriana3.jpg | vaid = 6646 | year = 1876. 1930. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q31298321 | label = [[Štricka nams]] | name = Štricka nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Aristida Briāna iela 9 | lat = 56.96472222 | long = 24.13083333 | p625 = {{Coord|56.964722|24.130833|display=inline}} | image = RigaBriana9.jpg | vaid = 7956 | wikipediauri = %C5%A0tricka_nams | year = 1883. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935851 | label = ''[[:d:Q55935851|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ausmas iela 2 | lat = 56.9742372 | long = 24.1827938 | p625 = {{Coord|56.974237|24.182794|display=inline}} | image = Ausmas%202.JPG | vaid = 5887 | year = 1935. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935854 | label = ''[[:d:Q55935854|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Bajāru iela 15 | lat = 56.9735608 | long = 24.1783983 | p625 = {{Coord|56.973561|24.178398|display=inline}} | image = Bajaru%2015.JPG | vaid = 5888 | year = 1936. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935857 | label = ''[[:d:Q55935857|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Bajāru iela 36 | lat = 56.9712053 | long = 24.1858548 | p625 = {{Coord|56.971205|24.185855|display=inline}} | image = Bajaru%2036.JPG | vaid = 5889 | year = 1939. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935860 | label = ''[[:d:Q55935860|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Bajāru iela 40 | lat = 56.9710602 | long = 24.1867424 | p625 = {{Coord|56.97106|24.186742|display=inline}} | image = Bajaru%2040.JPG | vaid = 5890 | year = 1937. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935910 | label = ''[[:d:Q55935910|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Baznīcas iela 1 | lat = 56.955449 | long = 24.116964 | p625 = {{Coord|56.955449|24.116964|display=inline}} | image = Bazn%C4%ABcas%20iela%201%203.jpg | vaid = 7945 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935864 | label = ''[[:d:Q55935864|Īres nams ar veikalu]]'' | name = Īres nams ar veikalu | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Baznīcas iela 13 | lat = 56.9565811 | long = 24.1184835 | p625 = {{Coord|56.956581|24.118483|display=inline}} | image = R%C4%ABgaBazn%C4%ABcasIela13.jpg | vaid = 7948 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935867 | label = ''[[:d:Q55935867|Krīgera pirts un dziedinātava, tagad dzīvojamā ēka]]'' | name = Krīgera pirts un dziedinātava, tagad dzīvojamā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Baznīcas iela 18 | lat = 56.9573101 | long = 24.1208791 | p625 = {{Coord|56.95731|24.120879|display=inline}} | image = R%C4%ABgaBazn%C4%ABcasIela18.jpg | vaid = 6644 | year = 1884. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935870 | label = ''[[:d:Q55935870|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Baznīcas iela 25 | lat = 56.9572984 | long = 24.1199163 | p625 = {{Coord|56.957298|24.119916|display=inline}} | image = R%C4%ABgaBazn%C4%ABcas25-2016.jpg | commonscat = Baznīcas iela 25 (Riga) | vaid = 8742 | year = 1897.-1898. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935873 | label = ''[[:d:Q55935873|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Baznīcas iela 26 | lat = 56.9583418 | long = 24.1227002 | p625 = {{Coord|56.958342|24.1227|display=inline}} | image = R%C4%ABgaBazn%C4%ABcasIela26.jpg | commonscat = Baznīcas iela 26 (Riga) | vaid = 7949 | year = 1905. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935876 | label = ''[[:d:Q55935876|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Baznīcas iela 27/29 | lat = 56.9575675 | long = 24.1204268 | p625 = {{Coord|56.957568|24.120427|display=inline}} | image = R%C4%ABgaBazn%C4%ABcasIela27-29.jpg | vaid = 7950 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935882 | label = ''[[:d:Q55935882|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Baznīcas iela 31 | lat = 56.9577827 | long = 24.1208756 | p625 = {{Coord|56.957783|24.120876|display=inline}} | image = R%C4%ABgaBazn%C4%ABcasIela31.jpg | commonscat = Baznīcas iela 31 (Riga) | vaid = 7951 | year = 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935893 | label = ''[[:d:Q55935893|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Baznīcas iela 34 | lat = 56.959405 | long = 24.1245766 | p625 = {{Coord|56.959405|24.124577|display=inline}} | image = R%C4%ABgaBazn%C4%ABcasIela34.jpg | vaid = 7952 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935902 | label = ''[[:d:Q55935902|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Baznīcas iela 39 | lat = 56.9593702 | long = 24.1234912 | p625 = {{Coord|56.95937|24.123491|display=inline}} | image = R%C4%ABgaBazn%C4%ABcasIela39.jpg | vaid = 7954 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935913 | label = ''[[:d:Q55935913|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Baznīcas iela 45 | lat = 56.9598156 | long = 24.1245412 | p625 = {{Coord|56.959816|24.124541|display=inline}} | image = R%C4%ABgaBazn%C4%ABcasIela45.jpg | vaid = 7955 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935916 | label = ''[[:d:Q55935916|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Baznīcas iela 4a | lat = 56.9556212 | long = 24.1178303 | p625 = {{Coord|56.955621|24.11783|display=inline}} | image = R%C4%ABgaBazn%C4%ABcasIela4a.jpg | commonscat = Baznīcas iela 4a (Riga) | vaid = 7946 | year = 1901. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935919 | label = ''[[:d:Q55935919|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Baznīcas iela 8 | lat = 56.9564139 | long = 24.1191207 | p625 = {{Coord|56.956414|24.119121|display=inline}} | image = R%C4%ABgaBazn%C4%ABcasIela8.jpg | vaid = 7947 | year = 1932. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935923 | label = ''[[:d:Q55935923|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Biķernieku iela 36 | lat = 56.9694065 | long = 24.1872439 | p625 = {{Coord|56.969406|24.187244|display=inline}} | image = Bikernieku%2036.JPG | vaid = 5891 | year = 1930. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936303 | label = ''[[:d:Q55936303|Korpuss Nr.7]]'' | name = Korpuss Nr.7 | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Braila iela 2B | lat = 56.984021 | long = 24.2499595 | p625 = {{Coord|56.984021|24.249959|display=inline}} | vaid = 8000 | year = 1770. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936075 | label = ''[[:d:Q55936075|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Bruņinieku iela 6 | lat = 56.9602501 | long = 24.1239544 | p625 = {{Coord|56.96025|24.123954|display=inline}} | image = RigaBruniniekuIela6.jpg | vaid = 7977 | year = 1905. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936095 | label = ''[[:d:Q55936095|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Bruņinieku iela 8 | lat = 56.9595483 | long = 24.125021 | p625 = {{Coord|56.959548|24.125021|display=inline}} | image = RigaBruniniekuIela8.jpg | vaid = 7978 | year = 1905. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935980 | label = ''[[:d:Q55935980|VEF ēkas (4 korpusi)]]'' | name = VEF ēkas (4 korpusi) | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības gatve 214; Brīvības gatve 214 B; Brīvības gatve 214 I; Brīvības gatve 214 M | lat = 56.970623855658 | long = 24.161205443256 | p625 = {{Coord|56.970624|24.161205|display=inline}} | image = RigaBrivibas214.jpg | commonscat = VEF factory buildings | vaid = 6650 | year = 1898. - 1914. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935926 | label = ''[[:d:Q55935926|Administratīvā ēka]]'' | name = Administratīvā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības gatve 266 | image = Br%C4%ABv%C4%ABbas%20gatve%20266%20%281%29.jpg | commonscat = Brīvības gatve 266 | vaid = 9162 | year = 1979.–1980. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935929 | label = ''[[:d:Q55935929|Bonaventuras muižas kungu māja]]'' | name = Bonaventuras muižas kungu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības gatve 440 | locality = Baložu (Bonaventuras) muižā | lat = 56.9949077 | long = 24.2648254 | p625 = {{Coord|56.994908|24.264825|display=inline}} | image = Bonavent%C5%ABras%20jeb%20Balo%C5%BEu%20mui%C5%BEa%20-%20panoramio.jpg | vaid = 8710 | year = 19.gs. 1.p., 1876. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Bonaventuras muiža]] | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935944 | label = ''[[:d:Q55935944|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 101 | lat = 56.9613818 | long = 24.1328547 | p625 = {{Coord|56.961382|24.132855|display=inline}} | image = RigaBrivibas101.jpg | vaid = 7969 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935949 | label = ''[[:d:Q55935949|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 103 | lat = 56.9615343 | long = 24.1331676 | p625 = {{Coord|56.961534|24.133168|display=inline}} | image = RigaBrivibas103.jpg | vaid = 7970 | year = 1914. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935954 | label = ''[[:d:Q55935954|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 105 | lat = 56.9618301 | long = 24.1337114 | p625 = {{Coord|56.96183|24.133711|display=inline}} | image = RigaBrivibas105.jpg | vaid = 7971 | year = 1904. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q2084448 | label = [[Rīgas Jaunā Svētās Ģertrūdes baznīca|Rīgas Jaunā Svētās Ģertrūdes Evaņģēliski luteriskā baznīca]] | name = Rīgas Jaunā Svētās Ģertrūdes Evaņģēliski luteriskā baznīca | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | extlink = http://www.jaunagertrudesdraudze.lv/ | address = Brīvības iela 119 | lat = 56.963033333333 | long = 24.136486111111 | p625 = {{Coord|56.963033|24.136486|display=inline}} | image = St.%20Gertrude%20New%20Church%2C%20Riga.JPG | commonscat = St. Gertrude New Church, Riga | vaid = 6649 | wikipediauri = R%C4%ABgas_Jaun%C4%81_Sv%C4%93t%C4%81s_%C4%A2ertr%C5%ABdes_bazn%C4%ABca | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935932 | label = ''[[:d:Q55935932|Altārglezna "Kristus svētī bērnus"]]'' | name = Altārglezna "Kristus svētī bērnus" | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 119 | locality = Jaunā Sv. Ģertrūdes luterāņu baznīcā | lat = 56.9630757 | long = 24.1365938 | p625 = {{Coord|56.963076|24.136594|display=inline}} | vaid = 7071 | year = 1911. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935936 | label = ''[[:d:Q55935936|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 119 | locality = Jaunā Sv. Ģertrūdes luterāņu baznīcā | lat = 56.9630757 | long = 24.1365938 | p625 = {{Coord|56.963076|24.136594|display=inline}} | vaid = 7072 | year = 1876. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935959 | label = ''[[:d:Q55935959|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 129 | lat = 56.9639984 | long = 24.1389325 | p625 = {{Coord|56.963998|24.138932|display=inline}} | image = RigaBrivibas129.jpg | vaid = 7972 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935963 | label = ''[[:d:Q55935963|Leitnera velosipēdu fabrika (celtne)]]'' | name = Leitnera velosipēdu fabrika (celtne) | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 135/137 | lat = 56.964587984727 | long = 24.140006863312 | p625 = {{Coord|56.964588|24.140007|display=inline}} | image = Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%20137.JPG | commonscat = Brīvības iela, 137 (Riga) | vaid = 7973 | year = 1894. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935967 | label = ''[[:d:Q55935967|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 141 | lat = 56.9651274 | long = 24.1416503 | p625 = {{Coord|56.965127|24.14165|display=inline}} | image = RigaBrivibas141.jpg | vaid = 7974 | year = 1903. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935970 | label = ''[[:d:Q55935970|Administratīvi saimnieciska ēka ar vārtu mūri]]'' | name = Administratīvi saimnieciska ēka ar vārtu mūri | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 143/145 | lat = 56.9652438 | long = 24.1419139 | p625 = {{Coord|56.965244|24.141914|display=inline}} | image = RigaBrivibas143-145.jpg | vaid = 7975 | year = 1894., 1895. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935974 | label = ''[[:d:Q55935974|Vagonu un mašīnu fabrikas "Fēnikss" pārvaldes ēkas ( )]]'' | name = Vagonu un mašīnu fabrikas "Fēnikss" pārvaldes ēkas ( ) | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 201 | lat = 56.971902052747 | long = 24.161285836715 | p625 = {{Coord|56.971902|24.161286|display=inline}} | image = RigaBrivibas201.jpg | commonscat = Brīvības gatve 201 | vaid = 7976 | year = 1895. - 1898. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935985 | label = ''[[:d:Q55935985|Īres nams ar veikalu]]'' | name = Īres nams ar veikalu | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 308 | lat = 56.978347282353 | long = 24.184432125094 | p625 = {{Coord|56.978347|24.184432|display=inline}} | vaid = 5892 | year = 1931. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935988 | label = ''[[:d:Q55935988|Administratīvā ēka]]'' | name = Administratīvā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 33 | lat = 56.955247 | long = 24.1194673 | p625 = {{Coord|56.955247|24.119467|display=inline}} | image = RigaBrivibas33.jpg | vaid = 6647 | year = 1912. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935990 | label = ''[[:d:Q55935990|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 37 | lat = 56.9557622 | long = 24.1198784 | p625 = {{Coord|56.955762|24.119878|display=inline}} | image = RigaBrivibas37.jpg | commonscat = Brīvības iela, 37 (Riga) | vaid = 7957 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935993 | label = ''[[:d:Q55935993|Dzīvojamā ēka, vēlāk skola]]'' | name = Dzīvojamā ēka, vēlāk skola | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 39 | lat = 56.9558625 | long = 24.120138 | p625 = {{Coord|56.955863|24.120138|display=inline}} | image = RigaBrivibas39.jpg | commonscat = Brīvības iela, 39 (Riga) | vaid = 7958 | year = 1929. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935996 | label = ''[[:d:Q55935996|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 43 | lat = 56.9562196 | long = 24.1206855 | p625 = {{Coord|56.95622|24.120686|display=inline}} | image = RigaBrivibas43.jpg | vaid = 7959 | year = 1877. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936003 | label = ''[[:d:Q55936003|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 45 | lat = 56.9563133 | long = 24.1208934 | p625 = {{Coord|56.956313|24.120893|display=inline}} | image = R%C4%ABga%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2045.jpg | vaid = 7960 | year = 1896. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q20018446 | label = ''[[:d:Q20018446|Krastkalna nams]]'' | name = Krastkalna nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 47 | lat = 56.9566095 | long = 24.1213944 | p625 = {{Coord|56.956609|24.121394|display=inline}} | image = RigaBrivibas47.jpg | commonscat = Brīvības iela, 47 (Riga) | vaid = 6648 | year = 1908. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936015 | label = ''[[:d:Q55936015|Īres nams ar veikalu]]'' | name = Īres nams ar veikalu | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 57 | lat = 56.9576721 | long = 24.123258 | p625 = {{Coord|56.957672|24.123258|display=inline}} | image = RigaBrivibas57.jpg | vaid = 7961 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q4468975 | label = [[Stūra māja]] | name = Stūra māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]''<br/>''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | extlink = http://sturamaja.lv/ | address = Brīvības iela 61 | lat = 56.9580994 | long = 24.1239811 | p625 = {{Coord|56.958099|24.123981|display=inline}} | image = 2017-07-29-Corner%20house%20in%20Riga-JonasR.jpg | commonscat = Stūra māja | vaid = 7962 | wikipediauri = St%C5%ABra_m%C4%81ja | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis<br/>valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936025 | label = ''[[:d:Q55936025|Dailes teātra ēka]]'' | name = Dailes teātra ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 75 | lat = 56.9597897 | long = 24.1261728 | p625 = {{Coord|56.95979|24.126173|display=inline}} | commonscat = Dailes Theater | vaid = 7963 | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936030 | label = ''[[:d:Q55936030|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 83 | lat = 56.9603068 | long = 24.1300554 | p625 = {{Coord|56.960307|24.130055|display=inline}} | image = RigaBrivibas83.jpg | vaid = 7964 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936038 | label = ''[[:d:Q55936038|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 85 | lat = 56.9604591 | long = 24.1304671 | p625 = {{Coord|56.960459|24.130467|display=inline}} | image = RigaBrivibas85.jpg | commonscat = Brīvības iela, 85 (Riga) | vaid = 7965 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936047 | label = ''[[:d:Q55936047|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 91 | lat = 56.9607904 | long = 24.1314384 | p625 = {{Coord|56.96079|24.131438|display=inline}} | image = RigaBrivibas91.jpg | vaid = 7966 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936054 | label = ''[[:d:Q55936054|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 93 | lat = 56.96088 | long = 24.131669 | p625 = {{Coord|56.96088|24.131669|display=inline}} | image = RigaBrivibas93.jpg | vaid = 7967 | year = 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936067 | label = ''[[:d:Q55936067|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 99 | lat = 56.9612474 | long = 24.1325911 | p625 = {{Coord|56.961247|24.132591|display=inline}} | image = RigaBrivibas99.jpg | commonscat = Brīvības iela, 99 (Riga) | vaid = 7968 | year = 1905. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936107 | label = ''[[:d:Q55936107|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Burtnieku iela 21 | lat = 56.9713074 | long = 24.183569 | p625 = {{Coord|56.971307|24.183569|display=inline}} | vaid = 5893 | year = 1939. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936119 | label = ''[[:d:Q55936119|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Dzirnavu iela 18a | lat = 56.959777113347 | long = 24.109783973785 | p625 = {{Coord|56.959777|24.109784|display=inline}} | vaid = 7979 | year = 1904. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936123 | label = ''[[:d:Q55936123|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Dzirnavu iela 18b | lat = 56.959898095792 | long = 24.110065252137 | p625 = {{Coord|56.959898|24.110065|display=inline}} | vaid = 7980 | year = 1901. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936129 | label = ''[[:d:Q55936129|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Dzirnavu iela 31 | lat = 56.9592371 | long = 24.1120964 | p625 = {{Coord|56.959237|24.112096|display=inline}} | image = RigaDzirnavu31.jpg | vaid = 7981 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936136 | label = ''[[:d:Q55936136|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Dzirnavu iela 37 | lat = 56.958211 | long = 24.114345 | p625 = {{Coord|56.958211|24.114345|display=inline}} | image = RigaDzirnavu37.jpg | vaid = 7982 | year = 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936143 | label = ''[[:d:Q55936143|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Dzirnavu iela 41 | lat = 56.9579948 | long = 24.1150349 | p625 = {{Coord|56.957995|24.115035|display=inline}} | image = RigaDzirnavu41.jpg | vaid = 7983 | year = 1905. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936148 | label = ''[[:d:Q55936148|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Dzirnavu iela 45/47 | lat = 56.9571706 | long = 24.1160559 | p625 = {{Coord|56.957171|24.116056|display=inline}} | image = RigaDzirnavu45-47.jpg | vaid = 7984 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936155 | label = ''[[:d:Q55936155|Administratīvā ēka]]'' | name = Administratīvā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Dzirnavu iela 57 | lat = 56.9559065 | long = 24.1185707 | p625 = {{Coord|56.955906|24.118571|display=inline}} | commonscat = Dzirnavu iela 57 (Riga) | vaid = 7985 | year = 1939. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936112 | label = ''[[:d:Q55936112|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Dzērbenes iela 11 | lat = 56.979032 | long = 24.1922732 | p625 = {{Coord|56.979032|24.192273|display=inline}} | image = Dzerbenes%2011.JPG | vaid = 5894 | year = 1935. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936160 | label = ''[[:d:Q55936160|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Elizabetes iela 41/43 | lat = 56.9573517 | long = 24.1123956 | p625 = {{Coord|56.957352|24.112396|display=inline}} | image = RigaElizabetes41-43.jpg | vaid = 7986 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936174 | label = ''[[:d:Q55936174|Īres nami (3)]]'' | name = Īres nami (3) | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Elizabetes iela 45/47; Jeruzalemes iela 2/4 | lat = 56.95704681009 | long = 24.113066412046 | p625 = {{Coord|56.957047|24.113066|display=inline}} | image = RigaElizabetes45-47.jpg | vaid = 7987 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936199 | label = ''[[:d:Q55936199|Īres nams ar birojiem un veikaliem]]'' | name = Īres nams ar birojiem un veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Elizabetes iela 51 | lat = 56.9554153 | long = 24.1162765 | p625 = {{Coord|56.955415|24.116277|display=inline}} | image = R%C4%ABgaElizabetesIela51.jpg | vaid = 9148 | year = 1928. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936250 | label = ''[[:d:Q55936250|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Hospitāļu iela 22 | lat = 56.973127 | long = 24.1377656 | p625 = {{Coord|56.973127|24.137766|display=inline}} | image = Hospit%C4%81%C4%BCu%20iela%2022.JPG | vaid = 7990 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936256 | label = ''[[:d:Q55936256|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Hospitāļu iela 28 | lat = 56.9738003 | long = 24.1381958 | p625 = {{Coord|56.9738|24.138196|display=inline}} | image = Hospit%C4%81%C4%BCu%20iela%2028.JPG | vaid = 7991 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936263 | label = ''[[:d:Q55936263|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Hospitāļu iela 30 | lat = 56.9740698 | long = 24.1381804 | p625 = {{Coord|56.97407|24.13818|display=inline}} | image = Hospit%C4%81%C4%BCu%20iela%2030.JPG | vaid = 7992 | year = 1914. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936270 | label = ''[[:d:Q55936270|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Hospitāļu iela 34 | lat = 56.9746712 | long = 24.1386267 | p625 = {{Coord|56.974671|24.138627|display=inline}} | image = Hospit%C4%81%C4%BCu%20iela%2034.JPG | vaid = 7993 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936274 | label = ''[[:d:Q55936274|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Hospitāļu iela 35/37 | lat = 56.9735317 | long = 24.1374216 | p625 = {{Coord|56.973532|24.137422|display=inline}} | image = Hospit%C4%81%C4%BCu%20iela%2035-37.JPG | vaid = 7994 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936280 | label = ''[[:d:Q55936280|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Hospitāļu iela 36 | lat = 56.9749211 | long = 24.1385292 | p625 = {{Coord|56.974921|24.138529|display=inline}} | image = Hospit%C4%81%C4%BCu%20iela%2036.JPG | vaid = 7995 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936283 | label = ''[[:d:Q55936283|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Hospitāļu iela 4 | lat = 56.9709272 | long = 24.1367706 | p625 = {{Coord|56.970927|24.136771|display=inline}} | image = Hospit%C4%81%C4%BCu%20iela%204.JPG | vaid = 7988 | year = 1914. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936288 | label = ''[[:d:Q55936288|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Hospitāļu iela 5 | lat = 56.969536 | long = 24.1356306 | p625 = {{Coord|56.969536|24.135631|display=inline}} | image = Hospit%C4%81%C4%BCu%20iela%205%20%283%29.jpg | commonscat = Hospitāļu iela 5 | vaid = 7989 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936296 | label = ''[[:d:Q55936296|Slimnīcas ēka un parks]]'' | name = Slimnīcas ēka un parks | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Invalīdu iela 1 | lat = 56.977508854721 | long = 24.137634535423 | p625 = {{Coord|56.977509|24.137635|display=inline}} | image = Riga%20Military%20hospital%2003.jpg | commonscat = Riga Military hospital | vaid = 6652 | year = 1835. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936301 | label = ''[[:d:Q55936301|Vārnu zemnieku sēta]]'' | name = Vārnu zemnieku sēta | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Jaunciema gatve 23 | lat = 57.0089003 | long = 24.2386993 | p625 = {{Coord|57.0089|24.238699|display=inline}} | vaid = 6654 | year = 18. -19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936322 | label = ''[[:d:Q55936322|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Klusā iela 11 | lat = 56.9747275 | long = 24.144434 | p625 = {{Coord|56.974728|24.144434|display=inline}} | image = 11%20Klus%C4%81%20iela.jpg | vaid = 8001 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q3036898 | label = [[Lielie kapi]] | name = Lielie kapi | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Klusā iela 2 | locality = Miera iela 66 | lat = 56.970555555556 | long = 24.143055555556 | p625 = {{Coord|56.970556|24.143056|display=inline}} | image = Great%20Cemetery%20Riga%2006.jpg | commonscat = Lielie kapi | vaid = 6636 | wikipediauri = Lielie_kapi | year = 1773. 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936330 | label = ''[[:d:Q55936330|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 20 | lat = 56.9577508 | long = 24.116514 | p625 = {{Coord|56.957751|24.116514|display=inline}} | image = RigaValdemara20.jpg | vaid = 8056 | year = 1907. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936335 | label = ''[[:d:Q55936335|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 23 | lat = 56.957152 | long = 24.1145588 | p625 = {{Coord|56.957152|24.114559|display=inline}} | image = RigaValdemara23.jpg | vaid = 8057 | year = 1901. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936341 | label = ''[[:d:Q55936341|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 24 | lat = 56.9580237 | long = 24.1170959 | p625 = {{Coord|56.958024|24.117096|display=inline}} | image = RigaValdemara24.jpg | vaid = 8058 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936346 | label = ''[[:d:Q55936346|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 26 | lat = 56.9582172 | long = 24.1173705 | p625 = {{Coord|56.958217|24.11737|display=inline}} | image = RigaValdemara26.jpg | vaid = 8059 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936352 | label = ''[[:d:Q55936352|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 33 | lat = 56.9581194 | long = 24.1162192 | p625 = {{Coord|56.958119|24.116219|display=inline}} | image = RigaValdemara33.jpg | vaid = 8060 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936357 | label = ''[[:d:Q55936357|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 34 | lat = 56.9588269 | long = 24.118507 | p625 = {{Coord|56.958827|24.118507|display=inline}} | image = RigaValdemara34.jpg | vaid = 8061 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936363 | label = ''[[:d:Q55936363|Savrupmāja, vēlāk sabiedriska ēka (Latvijas Tirgotāju savienība)]]'' | name = Savrupmāja, vēlāk sabiedriska ēka (Latvijas Tirgotāju savienība) | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 35 | lat = 56.9582449 | long = 24.1165156 | p625 = {{Coord|56.958245|24.116516|display=inline}} | image = RigaValdemara35.jpg | vaid = 8062 | year = 1874., 1927. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936368 | label = ''[[:d:Q55936368|Interjera dekoratīvā apdare (7 telpās)]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare (7 telpās) | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 35 | lat = 56.9582449 | long = 24.1165156 | p625 = {{Coord|56.958245|24.116516|display=inline}} | vaid = 8923 | year = 1874., 1927. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936379 | label = ''[[:d:Q55936379|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 37 | lat = 56.9584603 | long = 24.1167629 | p625 = {{Coord|56.95846|24.116763|display=inline}} | image = RigaValdemara37.jpg | vaid = 8063 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936384 | label = ''[[:d:Q55936384|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 38 | lat = 56.9595804 | long = 24.11972 | p625 = {{Coord|56.95958|24.11972|display=inline}} | image = RigaValdemara38.jpg | vaid = 8064 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936391 | label = ''[[:d:Q55936391|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 39 | lat = 56.9586211 | long = 24.1171713 | p625 = {{Coord|56.958621|24.117171|display=inline}} | image = RigaValdemara39.jpg | vaid = 8065 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936375 | label = ''[[:d:Q55936375|Apbūves komplekss]]'' | name = Apbūves komplekss | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 43; Krišjāņa Valdemāra iela 45 | lat = 56.958962310123 | long = 24.117189935458 | p625 = {{Coord|56.958962|24.11719|display=inline}} | image = RigaValdemara45.jpg | vaid = 8736 | year = 19.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936396 | label = ''[[:d:Q55936396|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 53 | lat = 56.9596441 | long = 24.1188714 | p625 = {{Coord|56.959644|24.118871|display=inline}} | image = RigaValdemara53.jpg | vaid = 8066 | year = 1907. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936404 | label = ''[[:d:Q55936404|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 57/59 | lat = 56.9601103 | long = 24.1198733 | p625 = {{Coord|56.96011|24.119873|display=inline}} | image = RigaValdemara57-59.jpg | vaid = 8067 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936410 | label = ''[[:d:Q55936410|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 61 | lat = 56.9604871 | long = 24.1203869 | p625 = {{Coord|56.960487|24.120387|display=inline}} | image = RigaValdemara61.jpg | vaid = 8068 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936415 | label = ''[[:d:Q55936415|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 67 | lat = 56.9617608 | long = 24.1224138 | p625 = {{Coord|56.961761|24.122414|display=inline}} | image = RigaValdemara67.jpg | commonscat = Krišjāņa Valdemāra iela 67 (Riga) | vaid = 6660 | year = 1909. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936420 | label = ''[[:d:Q55936420|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 69 | lat = 56.961859 | long = 24.1226676 | p625 = {{Coord|56.961859|24.122668|display=inline}} | image = RigaValdemara69.jpg | vaid = 6661 | year = 1909. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936425 | label = ''[[:d:Q55936425|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 71 | lat = 56.9620467 | long = 24.1229476 | p625 = {{Coord|56.962047|24.122948|display=inline}} | image = RigaValdemara71.jpg | vaid = 6662 | year = 1910. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936430 | label = ''[[:d:Q55936430|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 71; Krišjāņa Valdemāra iela 73 | lat = 56.962304915634 | long = 24.123043446068 | p625 = {{Coord|56.962305|24.123043|display=inline}} | image = RigaValdemara73.jpg | vaid = 6663 | year = 1910. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936436 | label = ''[[:d:Q55936436|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 75 | lat = 56.9625053 | long = 24.1236167 | p625 = {{Coord|56.962505|24.123617|display=inline}} | image = RigaValdemara75.jpg | vaid = 6664 | year = 1910. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936440 | label = ''[[:d:Q55936440|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krīvu iela 6 | lat = 56.9771438 | long = 24.1891785 | p625 = {{Coord|56.977144|24.189179|display=inline}} | image = Krivu%206.JPG | vaid = 5897 | year = 1934. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936445 | label = ''[[:d:Q55936445|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kuršu iela 12 | lat = 56.9788785 | long = 24.1895156 | p625 = {{Coord|56.978879|24.189516|display=inline}} | image = Kursu%2012.JPG | vaid = 5900 | year = 1934. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936451 | label = ''[[:d:Q55936451|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kuršu iela 14 | lat = 56.9790032 | long = 24.1899558 | p625 = {{Coord|56.979003|24.189956|display=inline}} | image = Kursu%2014%202.JPG | vaid = 5901 | year = 1934. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936458 | label = ''[[:d:Q55936458|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kuršu iela 15 | lat = 56.9792462 | long = 24.1896938 | p625 = {{Coord|56.979246|24.189694|display=inline}} | image = Kursu%2015.JPG | vaid = 5902 | year = 1933. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936464 | label = ''[[:d:Q55936464|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kuršu iela 18 | lat = 56.9792888 | long = 24.1908035 | p625 = {{Coord|56.979289|24.190804|display=inline}} | image = Kursu%2018.JPG | vaid = 5903 | year = 1934. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936479 | label = ''[[:d:Q55936479|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kuršu iela 22 | lat = 56.9795832 | long = 24.1917171 | p625 = {{Coord|56.979583|24.191717|display=inline}} | image = Kur%C5%A1u%2022.JPG | vaid = 5904 | year = 1934., 1975. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936493 | label = ''[[:d:Q55936493|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kuršu iela 8 | lat = 56.9785929 | long = 24.1887003 | p625 = {{Coord|56.978593|24.1887|display=inline}} | image = Kursu%208.JPG | vaid = 5898 | year = 1935. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936500 | label = ''[[:d:Q55936500|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kuršu iela 9 | lat = 56.9790351 | long = 24.1883781 | p625 = {{Coord|56.979035|24.188378|display=inline}} | vaid = 5899 | year = 1938. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936520 | label = ''[[:d:Q55936520|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Laimdotas iela 12 | lat = 56.9725864 | long = 24.1874408 | p625 = {{Coord|56.972586|24.187441|display=inline}} | image = Laimdotas%2012%201.JPG | vaid = 5905 | year = 1932. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936544 | label = ''[[:d:Q55936544|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Laimdotas iela 22 | lat = 56.9714625 | long = 24.1880603 | p625 = {{Coord|56.971463|24.18806|display=inline}} | image = Laimdotas%2022.JPG | vaid = 5906 | year = 1939. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936556 | label = ''[[:d:Q55936556|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Laimdotas iela 28a | lat = 56.9706277 | long = 24.1875955 | p625 = {{Coord|56.970628|24.187596|display=inline}} | vaid = 5907 | year = 1939. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936562 | label = ''[[:d:Q55936562|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Laimdotas iela 30 | lat = 56.9703758 | long = 24.187841 | p625 = {{Coord|56.970376|24.187841|display=inline}} | image = Laimdotas%2030%201.JPG | commonscat = Laimdotas iela 30 (Riga) | vaid = 5908 | year = 1937. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936567 | label = ''[[:d:Q55936567|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Launkalnes iela 1 | lat = 56.9732649 | long = 24.1780186 | p625 = {{Coord|56.973265|24.178019|display=inline}} | vaid = 5909 | year = 1937. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936573 | label = ''[[:d:Q55936573|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Launkalnes iela 7 | lat = 56.9728802 | long = 24.1768488 | p625 = {{Coord|56.97288|24.176849|display=inline}} | vaid = 5910 | year = 1938. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936578 | label = ''[[:d:Q55936578|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Launkalnes iela 9 | lat = 56.9727551 | long = 24.1764369 | p625 = {{Coord|56.972755|24.176437|display=inline}} | vaid = 5911 | year = 1937. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936585 | label = ''[[:d:Q55936585|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Lielvārdes iela 22 | lat = 56.9757013 | long = 24.1890029 | p625 = {{Coord|56.975701|24.189003|display=inline}} | image = Lielvardes%2022.JPG | vaid = 5912 | year = 1939. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936592 | label = ''[[:d:Q55936592|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Lielvārdes iela 45 | lat = 56.9721939 | long = 24.1914853 | p625 = {{Coord|56.972194|24.191485|display=inline}} | image = Lielvards%2045.JPG | vaid = 5913 | year = 1938. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936599 | label = ''[[:d:Q55936599|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Lielvārdes iela 47 | lat = 56.972068 | long = 24.1916164 | p625 = {{Coord|56.972068|24.191616|display=inline}} | image = Lielvardes%2047.JPG | vaid = 5914 | year = 1938. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936604 | label = ''[[:d:Q55936604|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Lielvārdes iela 50 | lat = 56.9720213 | long = 24.1927346 | p625 = {{Coord|56.972021|24.192735|display=inline}} | image = Lielvardes%2050.JPG | vaid = 5915 | year = 1937. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936609 | label = ''[[:d:Q55936609|Rīgas leprozorija lūgšanu nams]]'' | name = Rīgas leprozorija lūgšanu nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931136|vietējas nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-RIX | address = Linezera iela 3 | lat = 56.9770496 | long = 24.1978275 | p625 = {{Coord|56.97705|24.197827|display=inline}} | vaid = 8705 | year = 1891.-1937. | typelabel = vietējas nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936510 | label = ''[[:d:Q55936510|Griestu gleznojums]]'' | name = Griestu gleznojums | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Lāčplēša iela 11 | lat = 56.9570415 | long = 24.1203361 | p625 = {{Coord|56.957042|24.120336|display=inline}} | vaid = 9016 | year = 19.gs. 60.g. b. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936515 | label = ''[[:d:Q55936515|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Lāčplēša iela 12 | lat = 56.9565337 | long = 24.12064 | p625 = {{Coord|56.956534|24.12064|display=inline}} | image = RigaLacplesa12.jpg | commonscat = Lāčplēša iela 12 (Riga) | vaid = 8003 | year = 1895. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936504 | label = ''[[:d:Q55936504|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Lāčplēša iela 7 | lat = 56.9576945 | long = 24.1191448 | p625 = {{Coord|56.957695|24.119145|display=inline}} | image = RigaLacplesa7.jpg | vaid = 8002 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936615 | label = ''[[:d:Q55936615|Zēlustes muižas apbūve]]'' | name = Zēlustes muižas apbūve | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Mazā Juglas iela 43 | lat = 56.966752 | long = 24.2886915 | p625 = {{Coord|56.966752|24.288691|display=inline}} | image = Z%C4%93lustes%20mui%C5%BEa%20pie%20Juglas%20ezera%20R%C4%ABg%C4%81%202003-11-16.jpg | vaid = 6637 | year = 17. gs. - 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q18623457|Zēlustes muiža]]'' | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938534 | label = ''[[:d:Q55938534|Aktrises J.Skaidrītes kaps]]'' | name = Aktrises J.Skaidrītes kaps | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela | locality = Lielajos kapos | lat = 56.9691799 | long = 24.13597 | p625 = {{Coord|56.96918|24.13597|display=inline}} | vaid = 65 | year = 1942. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938556 | label = ''[[:d:Q55938556|Arheologa K.Lēviss of Menāra (Lowis of Menar) kaps]]'' | name = Arheologa K.Lēviss of Menāra (Lowis of Menar) kaps | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela | locality = Lielajos kapos | lat = 56.9691799 | long = 24.13597 | p625 = {{Coord|56.96918|24.13597|display=inline}} | image = RigaLielieKapiKLevissofMenars.jpg | vaid = 66 | year = 1930. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938574 | label = ''[[:d:Q55938574|Arhitekta J.F.Baumaņa un gleznotāja A.Baumaņa kapi]]'' | name = Arhitekta J.F.Baumaņa un gleznotāja A.Baumaņa kapi | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela | locality = Lielajos kapos | lat = 56.9691799 | long = 24.13597 | p625 = {{Coord|56.96918|24.13597|display=inline}} | image = RigaLielieKapiBaumani.jpg | vaid = 67 | year = 1891. 1904. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938591 | label = ''[[:d:Q55938591|Būvuzņēmēja K.Morberga kaps]]'' | name = Būvuzņēmēja K.Morberga kaps | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela | locality = Lielajos kapos | lat = 56.970684004987 | long = 24.142193325883 | p625 = {{Coord|56.970684|24.142193|display=inline}} | image = B%C5%ABvuz%C5%86%C4%93m%C4%93ja%20K.Morberga%20kaps.JPG | vaid = 68 | year = 1928. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938609 | label = ''[[:d:Q55938609|Arhitekta R.Šmēlinga kaps]]'' | name = Arhitekta R.Šmēlinga kaps | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela | locality = Lielajos kapos | lat = 56.970684004987 | long = 24.142193325883 | p625 = {{Coord|56.970684|24.142193|display=inline}} | image = LielieKapiSmelings.jpg | vaid = 69 | year = 1917. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938635 | label = ''[[:d:Q55938635|Arhitektu J.D.Felsko un K.J.Felsko kapi]]'' | name = Arhitektu J.D.Felsko un K.J.Felsko kapi | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela | locality = Lielajos kapos | lat = 56.970684004987 | long = 24.142193325883 | p625 = {{Coord|56.970684|24.142193|display=inline}} | image = RigaLielieKapiFelsko.jpg | vaid = 70 | year = 1902. 1919. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938658 | label = ''[[:d:Q55938658|Ārsta O.Hūna kaps]]'' | name = Ārsta O.Hūna kaps | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela | locality = Lielajos kapos | lat = 56.9691799 | long = 24.13597 | p625 = {{Coord|56.96918|24.13597|display=inline}} | image = RigaLielieKapiHuns.jpg | vaid = 71 | year = 1832. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938677 | label = ''[[:d:Q55938677|Dzejnieka A.Pumpura kaps]]'' | name = Dzejnieka A.Pumpura kaps | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela | locality = Lielajos kapos | lat = 56.974032083793 | long = 24.14441739283 | p625 = {{Coord|56.974032|24.144417|display=inline}} | image = Dzejnieka%20A.Pumpura%20kaps.JPG | vaid = 72 | year = 1902. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938698 | label = ''[[:d:Q55938698|Folklorista F.Brīvzemnieka kaps]]'' | name = Folklorista F.Brīvzemnieka kaps | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela | locality = Lielajos kapos | lat = 56.970684004987 | long = 24.142193325883 | p625 = {{Coord|56.970684|24.142193|display=inline}} | image = Folklorista%20F.Br%C4%ABvzemnieka%20kaps.JPG | vaid = 73 | year = 1907. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938716 | label = ''[[:d:Q55938716|Folklorista Kr.Barona kaps]]'' | name = Folklorista Kr.Barona kaps | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela | locality = Lielajos kapos | lat = 56.970684004987 | long = 24.142193325883 | p625 = {{Coord|56.970684|24.142193|display=inline}} | image = Folklorista%20Kr.Barona%20kaps.JPG | vaid = 74 | year = 1923. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938743 | label = ''[[:d:Q55938743|Karavīru kapsēta]]'' | name = Karavīru kapsēta | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela | locality = Lielajos kapos | lat = 56.969933134431 | long = 24.149570250334 | p625 = {{Coord|56.969933|24.14957|display=inline}} | image = RigaLielieKapiKaraviri.jpg | vaid = 75 | year = 1944. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938768 | label = ''[[:d:Q55938768|Karavīru kapsēta un masu terora upuru kapi]]'' | name = Karavīru kapsēta un masu terora upuru kapi | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela | locality = Lielajos kapos | lat = 56.969934029245 | long = 24.149556304031 | p625 = {{Coord|56.969934|24.149556|display=inline}} | image = RigaLielieKapiTeroraUpuri.jpg | vaid = 76 | year = 1941., 1944. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938787 | label = ''[[:d:Q55938787|Komponista N.Alunāna kaps]]'' | name = Komponista N.Alunāna kaps | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela | locality = Lielajos kapos | lat = 56.970684004987 | long = 24.142193325883 | p625 = {{Coord|56.970684|24.142193|display=inline}} | image = LielieKapiAlunans.jpg | vaid = 77 | year = 1919. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938799 | label = ''[[:d:Q55938799|Sabiedriskā darbinieka K.Valdemāra kaps]]'' | name = Sabiedriskā darbinieka K.Valdemāra kaps | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela | locality = Lielajos kapos | lat = 56.970684004987 | long = 24.142193325883 | p625 = {{Coord|56.970684|24.142193|display=inline}} | image = Sabiedrisk%C4%81%20darbinieka%20K.Valdem%C4%81ra%20kaps.JPG | vaid = 78 | year = 1891. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938816 | label = ''[[:d:Q55938816|Valodnieka K.Mīlenbaha kaps]]'' | name = Valodnieka K.Mīlenbaha kaps | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela | locality = Lielajos kapos | lat = 56.970684004987 | long = 24.142193325883 | p625 = {{Coord|56.970684|24.142193|display=inline}} | image = LielieKapiMilenbahs.jpg | vaid = 79 | year = 1916. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938845 | label = ''[[:d:Q55938845|Vēstures pētnieka J.K.Broces kaps]]'' | name = Vēstures pētnieka J.K.Broces kaps | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela | locality = Lielajos kapos | lat = 56.9691799 | long = 24.13597 | p625 = {{Coord|56.96918|24.13597|display=inline}} | image = RigaLielieKapiBroce.jpg | vaid = 80 | year = 1823. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938248 | label = ''[[:d:Q55938248|Īres nams ar veikalu]]'' | name = Īres nams ar veikalu | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela 10 | lat = 56.9612701 | long = 24.1301525 | p625 = {{Coord|56.96127|24.130153|display=inline}} | image = Miera%20iela%2010.JPG | vaid = 8008 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938264 | label = ''[[:d:Q55938264|Īres nams ar veikalu]]'' | name = Īres nams ar veikalu | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela 17 | lat = 56.9622652 | long = 24.1304286 | p625 = {{Coord|56.962265|24.130429|display=inline}} | image = Miera%20iela%2017.JPG | vaid = 8009 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938280 | label = ''[[:d:Q55938280|Īres nams ar veikalu]]'' | name = Īres nams ar veikalu | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela 19 | lat = 56.9625693 | long = 24.1307455 | p625 = {{Coord|56.962569|24.130745|display=inline}} | image = Miera%20iela%2019.JPG | commonscat = Miera iela 19 (Riga) | vaid = 8010 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938322 | label = ''[[:d:Q55938322|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela 2 | lat = 56.9604105 | long = 24.1295026 | p625 = {{Coord|56.960411|24.129503|display=inline}} | image = Miera%20iela%202.JPG | vaid = 8004 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938301 | label = ''[[:d:Q55938301|Administratīvā ēka]]'' | name = Administratīvā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela 22 | lat = 56.9627215 | long = 24.1318234 | p625 = {{Coord|56.962722|24.131823|display=inline}} | image = Miera%20iela%2022.JPG | vaid = 8011 | year = 1939. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938314 | label = ''[[:d:Q55938314|Īres nams ar veikalu]]'' | name = Īres nams ar veikalu | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela 27; Palīdzības iela 5 | lat = 56.963695875849 | long = 24.13146840106 | p625 = {{Coord|56.963696|24.131468|display=inline}} | image = RigaMiera27.jpg | vaid = 7930 | year = 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938339 | label = ''[[:d:Q55938339|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela 4 | lat = 56.9607658 | long = 24.1297338 | p625 = {{Coord|56.960766|24.129734|display=inline}} | image = Miera%20iela%204.JPG | vaid = 8005 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938360 | label = ''[[:d:Q55938360|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela 5 | lat = 56.9606831 | long = 24.129216 | p625 = {{Coord|56.960683|24.129216|display=inline}} | image = Miera%20iela%205.JPG | vaid = 8006 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938385 | label = ''[[:d:Q55938385|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela 76 | lat = 56.97454 | long = 24.1434461 | p625 = {{Coord|56.97454|24.143446|display=inline}} | image = RigaMiera76.jpg | vaid = 8012 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938407 | label = ''[[:d:Q55938407|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela 85 | lat = 56.9723784 | long = 24.1404606 | p625 = {{Coord|56.972378|24.140461|display=inline}} | image = Miera%20iela%2085.JPG | vaid = 8013 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938428 | label = ''[[:d:Q55938428|Īres nams ar veikalu]]'' | name = Īres nams ar veikalu | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela 89 | lat = 56.9728717 | long = 24.1411532 | p625 = {{Coord|56.972872|24.141153|display=inline}} | image = Miera%20iela%2089-2.JPG | commonscat = Miera iela 89 (Riga) | vaid = 8014 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938517 | label = ''[[:d:Q55938517|Īres nams ar veikalu]]'' | name = Īres nams ar veikalu | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela 9 | lat = 56.961361 | long = 24.1296759 | p625 = {{Coord|56.961361|24.129676|display=inline}} | image = Miera%20iela%209.JPG | vaid = 8007 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938450 | label = ''[[:d:Q55938450|Īres nams ar veikalu]]'' | name = Īres nams ar veikalu | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela 91 | lat = 56.9730691 | long = 24.1413515 | p625 = {{Coord|56.973069|24.141351|display=inline}} | image = Miera%20iela%2091-2.JPG | commonscat = Miera iela 91 (Riga) | vaid = 8015 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938471 | label = ''[[:d:Q55938471|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela 94 | lat = 56.9764065 | long = 24.1452959 | p625 = {{Coord|56.976407|24.145296|display=inline}} | image = Miera%20iela%2094.JPG | commonscat = Miera iela 94 (Riga) | vaid = 8016 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938494 | label = ''[[:d:Q55938494|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela 95 | lat = 56.9735446 | long = 24.1419289 | p625 = {{Coord|56.973545|24.141929|display=inline}} | image = Miera%20iela%2095.JPG | vaid = 8017 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938872 | label = ''[[:d:Q55938872|Dzīvojamā ēka, tagad sabiedriskā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka, tagad sabiedriskā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Nautrēnu iela 18 | lat = 56.9628475 | long = 24.2997082 | p625 = {{Coord|56.962848|24.299708|display=inline}} | vaid = 6655 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938896 | label = ''[[:d:Q55938896|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Nītaures iela 2 | lat = 56.9632781 | long = 24.123356 | p625 = {{Coord|56.963278|24.123356|display=inline}} | image = RigaNitaures2.jpg | vaid = 8018 | year = 1938. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939064 | label = ''[[:d:Q55939064|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pudiķa iela 11 | lat = 56.9768524 | long = 24.1821156 | p625 = {{Coord|56.976852|24.182116|display=inline}} | image = Pudika%2011.JPG | vaid = 5920 | year = 1933. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939082 | label = ''[[:d:Q55939082|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pudiķa iela 24 | lat = 56.9763351 | long = 24.179481 | p625 = {{Coord|56.976335|24.179481|display=inline}} | image = Pudika%2024.JPG | vaid = 5921 | year = 1937. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939101 | label = ''[[:d:Q55939101|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pudiķa iela 26 | lat = 56.9762279 | long = 24.1791185 | p625 = {{Coord|56.976228|24.179119|display=inline}} | image = Pudika%2026.JPG | vaid = 5922 | year = 1936. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938934 | label = ''[[:d:Q55938934|Korpuss Nr.1]]'' | name = Korpuss Nr.1 | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pāles iela 14 | locality = Strazdes muiža | lat = 56.984046480633 | long = 24.250001110504 | p625 = {{Coord|56.984046|24.250001|display=inline}} | vaid = 8026 | year = 18. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55938973|Strazdes muižas apbūve un parks]]'' | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938953 | label = ''[[:d:Q55938953|Korpuss Nr.2]]'' | name = Korpuss Nr.2 | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pāles iela 14 | locality = Strazdes muiža | lat = 56.986864845892 | long = 24.253209174627 | p625 = {{Coord|56.986865|24.253209|display=inline}} | image = Strazdumui%C5%BEa%2C%20P%C4%81les%20iela%2014%20Korpuss%20Nr.2%2C%20R%C4%ABga%204.JPG | vaid = 8027 | year = 18. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55938973|Strazdes muižas apbūve un parks]]'' | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938917 | label = ''[[:d:Q55938917|Strādnieku baraka]]'' | name = Strādnieku baraka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pāles iela 8 | lat = 56.9852064 | long = 24.2456233 | p625 = {{Coord|56.985206|24.245623|display=inline}} | image = P%C4%81les%20iela%208%20%282%29.jpg | commonscat = Pāles iela 8 | vaid = 6635 | year = 19. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938991 | label = ''[[:d:Q55938991|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pēkšēna iela 11 | lat = 56.9753826 | long = 24.1796737 | p625 = {{Coord|56.975383|24.179674|display=inline}} | image = Peksena%2011.JPG | vaid = 5917 | year = 1939. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939007 | label = ''[[:d:Q55939007|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pēkšēna iela 27 | lat = 56.9740214 | long = 24.1753408 | p625 = {{Coord|56.974021|24.175341|display=inline}} | image = Peksena%2027.JPG | vaid = 5918 | year = 1937. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939025 | label = ''[[:d:Q55939025|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pēkšēna iela 3 | lat = 56.9759677 | long = 24.1810697 | p625 = {{Coord|56.975968|24.18107|display=inline}} | image = Peksena%203.JPG | vaid = 5916 | year = 1933. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939045 | label = ''[[:d:Q55939045|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pīkola iela 51 | lat = 56.9692201 | long = 24.1916346 | p625 = {{Coord|56.96922|24.191635|display=inline}} | vaid = 5919 | year = 1937. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q3402841 | label = [[Rīgas Krusta baznīca|Rīgas Krusta Evaņģēliski luteriskā baznīca]] | name = Rīgas Krusta Evaņģēliski luteriskā baznīca | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | extlink = http://www.krustabaznica.lv/ | address = Ropažu iela 120 | lat = 56.983808333333 | long = 24.194552777778 | p625 = {{Coord|56.983808|24.194553|display=inline}} | image = R%C4%ABga%2C%20Krusta%20bazn%C4%ABca%202002-05-12.jpg | commonscat = Church of the Cross, Riga | vaid = 6657 | wikipediauri = R%C4%ABgas_Krusta_bazn%C4%ABca | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939153 | label = ''[[:d:Q55939153|Rindu ēkas]]'' | name = Rindu ēkas | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ropažu iela 130/138 | lat = 56.984237013866 | long = 24.200025201564 | p625 = {{Coord|56.984237|24.200025|display=inline}} | image = Ropazu%20136.JPG | vaid = 8029 | year = 1926./27. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939168 | label = ''[[:d:Q55939168|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ropažu iela 15 | lat = 56.9767232 | long = 24.1715172 | p625 = {{Coord|56.976723|24.171517|display=inline}} | image = Ropazu%2015.JPG | vaid = 6656 | year = 1911. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q4155929 | label = [[VEF Kultūras pils]] | name = VEF Kultūras pils | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | extlink = http://www.vefkp.lv/lv/<br/>https://www.vefkp.l | address = Ropaži utca 2.<br/>Ropažu iela 2 | lat = 56.97449 | long = 24.16603 | p625 = {{Coord|56.97449|24.16603|display=inline}} | image = VEF%20Kult%C5%ABras%20pils%20%282%29.jpg | commonscat = VEF Culture Palace | vaid = 8697 | wikipediauri = VEF_Kult%C5%ABras_pils | year = 1951.-1960. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939126 | label = ''[[:d:Q55939126|Interjera dekoratīvā apdare (5 telpās)]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare (5 telpās) | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ropažu iela 2 | locality = vestibilā, Lielajā zālē, divās rotondās, Kamerzālē (Sarkanā zāle) | lat = 56.9745121 | long = 24.1659994 | p625 = {{Coord|56.974512|24.165999|display=inline}} | image = Palace%20of%20Culture%20VEF%20factory.%20Riga.%2009.jpg | vaid = 8698 | year = 1960. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939184 | label = ''[[:d:Q55939184|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ropažu iela 37 | lat = 56.9790459 | long = 24.1763996 | p625 = {{Coord|56.979046|24.1764|display=inline}} | image = Ropazu%2037.JPG | vaid = 8028 | year = 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935642 | label = ''[[:d:Q55935642|Pulksteņkalniņš - viduslaiku nocietinājums]]'' | name = Pulksteņkalniņš - viduslaiku nocietinājums | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Rīga | locality = pie Klipām un Vārnām, Berģu - Jaunciema šosejas labajā pusē | lat = 57.011674123252 | long = 24.241327467528 | p625 = {{Coord|57.011674|24.241327|display=inline}} | vaid = 2073 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939318 | label = ''[[:d:Q55939318|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 1 | lat = 56.9560572 | long = 24.1154163 | p625 = {{Coord|56.956057|24.115416|display=inline}} | image = RigaSkolasIela1.jpg | vaid = 8030 | year = 1889. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939202 | label = ''[[:d:Q55939202|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 10 | lat = 56.9568424 | long = 24.1176786 | p625 = {{Coord|56.956842|24.117679|display=inline}} | image = RigaSkolasIela10.jpg | vaid = 8035 | year = 1910. - 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939218 | label = ''[[:d:Q55939218|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 11 | lat = 56.9573303 | long = 24.1176344 | p625 = {{Coord|56.95733|24.117634|display=inline}} | image = RigaSkolasIela11.jpg | vaid = 8036 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939255 | label = ''[[:d:Q55939255|Īres nami (2)]]'' | name = Īres nami (2) | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 12 | lat = 56.9570105 | long = 24.117812 | p625 = {{Coord|56.957011|24.117812|display=inline}} | image = RigaSkolasIela12.jpg | vaid = 8037 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939237 | label = ''[[:d:Q55939237|Īres nams, vēlāk slimnīca]]'' | name = Īres nams, vēlāk slimnīca | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 12a | lat = 56.9572898 | long = 24.1182907 | p625 = {{Coord|56.95729|24.118291|display=inline}} | image = RigaSkolasIela12a.jpg | commonscat = Skolas iela 12a (Riga) | vaid = 8038 | year = 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939273 | label = ''[[:d:Q55939273|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 13 | lat = 56.9576859 | long = 24.1181026 | p625 = {{Coord|56.957686|24.118103|display=inline}} | image = RigaSkolasIela13.jpg | vaid = 8039 | year = 1901. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939289 | label = ''[[:d:Q55939289|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 14 | lat = 56.9575147 | long = 24.1185606 | p625 = {{Coord|56.957515|24.118561|display=inline}} | image = RigaSkolasIela14.jpg | vaid = 8040 | year = 1907. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939307 | label = ''[[:d:Q55939307|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 19 | lat = 56.9584757 | long = 24.1194925 | p625 = {{Coord|56.958476|24.119492|display=inline}} | image = RigaSkolasIela19.jpg | vaid = 8041 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939336 | label = ''[[:d:Q55939336|Īres nams ar veikalu]]'' | name = Īres nams ar veikalu | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 20 | lat = 56.9580982 | long = 24.1197051 | p625 = {{Coord|56.958098|24.119705|display=inline}} | image = RigaSkolasIela20.jpg | vaid = 8042 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939353 | label = ''[[:d:Q55939353|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 22 | lat = 56.9581697 | long = 24.1200341 | p625 = {{Coord|56.95817|24.120034|display=inline}} | image = RigaSkolasIela22.jpg | vaid = 8043 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939369 | label = ''[[:d:Q55939369|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 25 | lat = 56.9593009 | long = 24.1207612 | p625 = {{Coord|56.959301|24.120761|display=inline}} | image = RigaSkolas25.jpg | vaid = 8044 | year = 1899. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939386 | label = ''[[:d:Q55939386|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 28 | lat = 56.9590283 | long = 24.1211548 | p625 = {{Coord|56.959028|24.121155|display=inline}} | image = RigaSkolasIela28.jpg | vaid = 8045 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939454 | label = ''[[:d:Q55939454|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 3 | lat = 56.9563394 | long = 24.1158714 | p625 = {{Coord|56.956339|24.115871|display=inline}} | image = RigaSkolasIela3.jpg | vaid = 8031 | year = 1905. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939404 | label = ''[[:d:Q55939404|Dzīvojamā ēka, vēlāk administratīvā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka, vēlāk administratīvā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 30 | lat = 56.9591205 | long = 24.1215993 | p625 = {{Coord|56.95912|24.121599|display=inline}} | image = RigaSkolasIela30.jpg | vaid = 8046 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939420 | label = ''[[:d:Q55939420|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 32 | lat = 56.959594346939 | long = 24.122390218771 | p625 = {{Coord|56.959594|24.12239|display=inline}} | image = RigaSkolasIela32.jpg | commonscat = Skolas iela 32 (Riga) | vaid = 8047 | year = 1904. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939438 | label = ''[[:d:Q55939438|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 38 | lat = 56.9604085 | long = 24.1235202 | p625 = {{Coord|56.960408|24.12352|display=inline}} | image = RigaSkolasIela38.jpg | vaid = 8048 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939472 | label = ''[[:d:Q55939472|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 4 | lat = 56.9561595 | long = 24.1162823 | p625 = {{Coord|56.956159|24.116282|display=inline}} | image = RigaSkolasIela4.jpg | vaid = 8032 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939489 | label = ''[[:d:Q55939489|Administratīvā ēka]]'' | name = Administratīvā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 5 | lat = 56.9565942 | long = 24.1163261 | p625 = {{Coord|56.956594|24.116326|display=inline}} | image = RigaSkolasIela5.jpg | vaid = 8033 | year = 1937. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939505 | label = ''[[:d:Q55939505|Ēbreju klubs un teātris]]'' | name = Ēbreju klubs un teātris | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 6 | lat = 56.956387 | long = 24.1167032 | p625 = {{Coord|56.956387|24.116703|display=inline}} | image = RigaSkolasIela6.jpg | commonscat = Skolas iela 6 (Riga) | vaid = 8034 | year = 1913. - 1914. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939520 | label = ''[[:d:Q55939520|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Stabu iela 13 | lat = 56.9590806 | long = 24.1230588 | p625 = {{Coord|56.959081|24.123059|display=inline}} | image = R%C4%ABgaStabu13.jpg | commonscat = Stabu iela 13 (Riga) | vaid = 8051 | year = 1907. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939541 | label = ''[[:d:Q55939541|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Stabu iela 2 | lat = 56.9596047 | long = 24.1212463 | p625 = {{Coord|56.959605|24.121246|display=inline}} | image = RigaStabuIela2.jpg | vaid = 8049 | year = 1904. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939564 | label = ''[[:d:Q55939564|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Stabu iela 8 | lat = 56.958993 | long = 24.1224266 | p625 = {{Coord|56.958993|24.122427|display=inline}} | image = RigaStabuIela8.jpg | vaid = 8050 | year = 1907. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939677 | label = ''[[:d:Q55939677|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Strupā iela 1 | lat = 56.9779274 | long = 24.1842102 | p625 = {{Coord|56.977927|24.18421|display=inline}} | image = Strupa%201.JPG | vaid = 5923 | year = 1930. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939587 | label = ''[[:d:Q55939587|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Strēlnieku iela 2 | lat = 56.9587113 | long = 24.1073417 | p625 = {{Coord|56.958711|24.107342|display=inline}} | vaid = 8052 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939628 | label = ''[[:d:Q55939628|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Strēlnieku iela 4 | lat = 56.958942 | long = 24.1071717 | p625 = {{Coord|56.958942|24.107172|display=inline}} | image = 0872%20LVA%20Riga%20art%20noveau%20relief.jpg | vaid = 8053 | year = 20.gs.s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939607 | label = ''[[:d:Q55939607|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Strēlnieku iela 4a | lat = 56.9591529 | long = 24.1076178 | p625 = {{Coord|56.959153|24.107618|display=inline}} | image = Strelnieku%20iela%204a.JPG | commonscat = Strēlnieku iela 4a (Riga) | vaid = 6658 | year = 1905. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939646 | label = ''[[:d:Q55939646|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Strēlnieku iela 6 | lat = 56.9612943 | long = 24.1121508 | p625 = {{Coord|56.961294|24.112151|display=inline}} | image = RigaStrelniekuIela6.jpg | commonscat = Strēlnieku iela 6 (Riga) | vaid = 8054 | year = 1902. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939665 | label = ''[[:d:Q55939665|Manēža]]'' | name = Manēža | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Strēlnieku iela 8 | lat = 56.9615456 | long = 24.1125463 | p625 = {{Coord|56.961546|24.112546|display=inline}} | image = RigaStrelniekuIela8.jpg | vaid = 8709 | year = 1895. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939692 | label = ''[[:d:Q55939692|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Stūrīša iela 32 | lat = 56.9732409 | long = 24.1882831 | p625 = {{Coord|56.973241|24.188283|display=inline}} | image = Sturisa%2032.JPG | vaid = 5924 | year = 1938. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939723 | label = ''[[:d:Q55939723|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Tallinas iela 23 | lat = 56.9638398 | long = 24.136169 | p625 = {{Coord|56.96384|24.136169|display=inline}} | image = RigaTallinas23.jpg | vaid = 6659 | year = 1901. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939742 | label = ''[[:d:Q55939742|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Tomsona iela 4 | lat = 56.9635916 | long = 24.1242616 | p625 = {{Coord|56.963592|24.124262|display=inline}} | image = RigaTomsona4.jpg | vaid = 8055 | year = 1936. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939708 | label = ''[[:d:Q55939708|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Tālivalža iela 13 | lat = 56.9731892 | long = 24.1806667 | p625 = {{Coord|56.973189|24.180667|display=inline}} | image = Talivalza%2013.JPG | vaid = 5925 | year = 1934. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q7587439 | label = [[Biķeru luterāņu baznīca|Biķeru Svētās Katrīnas baznīca]] | name = Biķeru Svētās Katrīnas baznīca | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Vecā Biķernieku iela 59 | lat = 56.957914 | long = 24.249367 | p625 = {{Coord|56.957914|24.249367|display=inline}} | image = Catherine%20Lutheran%20Church%2C%20Riga%2001.JPG | commonscat = St. Catherine's Lutheran Church, Riga | vaid = 6645 | wikipediauri = Bi%C4%B7eru_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1765. - 1766. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939788 | label = ''[[:d:Q55939788|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Zemgaļu iela 1 | lat = 56.9779399 | long = 24.1878462 | p625 = {{Coord|56.97794|24.187846|display=inline}} | image = Zemgalu%201.JPG | vaid = 5927 | year = 1937. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939766 | label = ''[[:d:Q55939766|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Zemgaļu iela 11 | lat = 56.9783223 | long = 24.190431 | p625 = {{Coord|56.978322|24.190431|display=inline}} | image = Zemgalu%2011.JPG | vaid = 5929 | year = 1935. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939806 | label = ''[[:d:Q55939806|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Zemgaļu iela 6 | lat = 56.9775794 | long = 24.1886011 | p625 = {{Coord|56.977579|24.188601|display=inline}} | image = Zemgalu%206%202.JPG | vaid = 5928 | year = 1936. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939821 | label = ''[[:d:Q55939821|Īres nams ar kino]]'' | name = Īres nams ar kino | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Zemitāna laukums 2 | lat = 56.9779649 | long = 24.1857447 | p625 = {{Coord|56.977965|24.185745|display=inline}} | image = Zemitana%20lauk%202%201.JPG | commonscat = Teika Cinema | vaid = 5930 | year = 1933. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935812 | label = ''[[:d:Q55935812|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Āraišu iela 12 | lat = 56.9751128 | long = 24.1798864 | p625 = {{Coord|56.975113|24.179886|display=inline}} | image = Araisu%2012.JPG | vaid = 5882 | year = 1936. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935817 | label = ''[[:d:Q55935817|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Āraišu iela 16 | lat = 56.9747723 | long = 24.1793419 | p625 = {{Coord|56.974772|24.179342|display=inline}} | image = Araisu%2016.JPG | vaid = 5883 | year = 1937. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935823 | label = ''[[:d:Q55935823|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Āraišu iela 18 | lat = 56.974656 | long = 24.1789628 | p625 = {{Coord|56.974656|24.178963|display=inline}} | image = Araisu%2018.JPG | vaid = 5884 | year = 1936. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935831 | label = ''[[:d:Q55935831|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Āraišu iela 26 | lat = 56.9739584 | long = 24.1767387 | p625 = {{Coord|56.973958|24.176739|display=inline}} | image = Araisu%2026.JPG | vaid = 5885 | year = 1935. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935834 | label = ''[[:d:Q55935834|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Āraišu iela 28 | lat = 56.9739322 | long = 24.1762615 | p625 = {{Coord|56.973932|24.176261|display=inline}} | image = Araisu%2028.JPG | vaid = 5886 | year = 1935. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935838 | label = ''[[:d:Q55935838|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Āraišu iela 7 | lat = 56.9747074 | long = 24.1806904 | p625 = {{Coord|56.974707|24.18069|display=inline}} | image = Araisu%207.JPG | vaid = 5881 | year = 1939. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936214 | label = ''[[:d:Q55936214|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ģertrūdes iela 10/12 | lat = 56.9574488 | long = 24.1222201 | p625 = {{Coord|56.957449|24.12222|display=inline}} | image = RigaGertrudesIela10-12.jpg | commonscat = Ģertrūdes iela 10 (Riga) | vaid = 7999 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936220 | label = ''[[:d:Q55936220|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ģertrūdes iela 4 | lat = 56.958448 | long = 24.1202488 | p625 = {{Coord|56.958448|24.120249|display=inline}} | image = RigaGertrudesIela4.jpg | vaid = 7996 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q2672165 | label = [[Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca|Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes Evaņģēliski luteriskā baznīca]] | name = Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes Evaņģēliski luteriskā baznīca | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | extlink = http://gertrude.lv/ | address = Ģertrūdes iela 8 | lat = 56.957977777778 | long = 24.121661111111 | p625 = {{Coord|56.957978|24.121661|display=inline}} | image = St.%20Gertrude%20Old%20Church%2C%20Riga.jpg | commonscat = Old St. Gertrude Church (Riga) | vaid = 6653 | wikipediauri = R%C4%ABgas_Vec%C4%81_Sv%C4%93t%C4%81s_%C4%A2ertr%C5%ABdes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936226 | label = ''[[:d:Q55936226|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ģertrūdes iela 8 | lat = 56.9579976 | long = 24.1215956 | p625 = {{Coord|56.957998|24.121596|display=inline}} | vaid = 7997 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936232 | label = ''[[:d:Q55936232|Vecās Sv. Ģertrūdes luterāņu baznīcas ērģeles]]'' | name = Vecās Sv. Ģertrūdes luterāņu baznīcas ērģeles | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ģertrūdes iela 8 | locality = Vecā Sv. Ģertrūdes luterāņu baznīcā | lat = 56.9579976 | long = 24.1215956 | p625 = {{Coord|56.957998|24.121596|display=inline}} | image = Riga%2C%20chiesa%20di%20Santa%20Gertrude%20-%20Interno%2003.jpg | vaid = 7221 | year = 1906. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936237 | label = ''[[:d:Q55936237|vitrāžas Vecajā Sv. Ģertrūdes luterāņu baznīcā (2)]]'' | name = vitrāžas Vecajā Sv. Ģertrūdes luterāņu baznīcā (2) | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ģertrūdes iela 8 | locality = Vecā Sv. Ģertrūdes luterāņu baznīcā | lat = 56.9579976 | long = 24.1215956 | p625 = {{Coord|56.957998|24.121596|display=inline}} | image = Riga%2C%20chiesa%20di%20Santa%20Gertrude%20-%20Vetrata.jpg | vaid = 7223 | year = 1907., 1995. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936242 | label = ''[[:d:Q55936242|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ģertrūdes iela 9 | lat = 56.9584131 | long = 24.1212369 | p625 = {{Coord|56.958413|24.121237|display=inline}} | image = RigaGertrudesIela9.jpg | vaid = 7998 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936308 | label = ''[[:d:Q55936308|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ķeguma iela 14 | lat = 56.9718634 | long = 24.1902336 | p625 = {{Coord|56.971863|24.190234|display=inline}} | vaid = 5896 | year = 1930. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936313 | label = ''[[:d:Q55936313|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ķeguma iela 2 | lat = 56.9732114 | long = 24.1899444 | p625 = {{Coord|56.973211|24.189944|display=inline}} | vaid = 5895 | year = 1938. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55895302 | label = ''[[:d:Q55895302|Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs]]'' | name = Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-RIX | lat = 56.95679103731 | long = 24.127528828883 | p625 = {{Coord|56.956791|24.127529|display=inline}} | image = Narrow%20streets.jpg | commonscat = Historic Center of Riga | vaid = 7442 | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935632 | label = [[Bulduru pilskalns|Ķīšezera (Bulduru) pilskalns]] | name = Ķīšezera (Bulduru) pilskalns | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | locality = Ķīšezera A krastā, Ozolkalnos pie bij. Bulduriem | lat = 57.007916 | long = 24.215947 | p625 = {{Coord|57.007916|24.215947|display=inline}} | image = Bulduru%20pilskalns%20pie%20%C4%B6%C4%AB%C5%A1ezera%2C%20R%C4%ABga.jpg | commonscat = Bulduri hillfort | vaid = 2071 | wikipediauri = Bulduru_pilskalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935636 | label = ''[[:d:Q55935636|Sudrabkalns (Sudrabsala) - pilskalns]]'' | name = Sudrabkalns (Sudrabsala) - pilskalns | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | locality = Juglas ezera DR daļā pie Peledām | lat = 56.969282 | long = 24.287249 | p625 = {{Coord|56.969282|24.287249|display=inline}} | image = Sudrabkalna%20pilskalns%20-%20Sudrabsala%20Juglas%20ezera.jpg | commonscat = Sudrabkalns hillfort (Jugla Lake) | vaid = 2072 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938973 | label = ''[[:d:Q55938973|Strazdes muižas apbūve un parks]]'' | name = Strazdes muižas apbūve un parks | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | vaid = 7931 | year = 18. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Strazdumuiža]] | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{Wikidata list end}} {{commonscat|Cultural heritage monuments in Vidzeme Suburb, Riga|Latvijas kultūras mantojums/Rīga/Vidzemes priekšpilsēta}} {{Latvijas kultūras mantojums}} [[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]] [[Kategorija:Rīga]] ev75gwee9u45map53dgqiv9kpopzxwn 0 246466 4505838 4357743 2026-08-11T19:44:53Z Français anonyme 42885 /* Raksturs un audzināšana */ 4505838 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|suņu šķirni|Basets (nozīmju atdalīšana)|Basets}} {{Suņu šķirnes infokaste | attēls = Bvdb-bassethound2.jpg | attēla_apraksts = | nosaukums = Basets | citi_nosaukumi = | iesaukas = | valsts = [[Lielbritānija]] | svars = 23-30 | svars_m = | svars_f = | augums = 33-38 cm | apmatojums = īss, bet ne smalks, ūdensnecaurlaidīgs | krāsa = jebkura dzinējsuņa krāsa | metiena_lielums = 5-10 | mūža_ilgums = 10—15 gadi | piezīmes = }} '''Basets''' jeb '''basethaunds'''<ref>Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. R:, Avots, 2005, 96. lpp. {{ISBN|9984-757-37-4}}</ref> ir angļu [[medības|medību]] [[suns|suņu]] [[šķirne]], kas pēc Starptautiskās kinoloģiskās federācijas klasifikācijas (SKF) pieder pie 6. grupas (dzinējsuņi un tiem radnieciskās šķirnes) 1.3. apakšgrupas (maza auguma dzinējsuņi) ar darba spēju pārbaudi. Šķirnes nosaukums ir cēlies no [[franču valoda|franču]] vārda ''bas'', kas tulkojumā nozīmē "zems". ==Vēsture== [[Attēls:GézaDezsőFekete-Columbo.JPG|thumb|left|Leitnants Kolombo un viņa basets vārdā 'Suns'. Skulptūra [[Budapešta|Budapeštā]].]] Vārds ''basset'' pirmo reizi parādās 1561. gadā Žaka du Fujū (''Jacques du Fouilloux'') franču medniecības apcerē ''La Vénérie''. Šie pirmie baseti tika izmantoti [[lapsa|lapsu]] un [[āpsis|āpšu]] medīšanai. Francijā [[19. gadsimts|19. gadsimtā]] īskājainie dzīnējsuņi, ko šķiet ieguva krustojot [[Bladhaunds|Bladhaundus]] ar šodien pazudušajiem d'Artuā basetiem kļuva populāri [[Napoleons III|Napoleona III]] valdīšanas laikā. 1953. gadā divi skulptora [[Emanuels Fremjē|Emanuela Fremjē]] (''Emmanuel Frémiet'') bronzā atveidotie baseti (''Ravageol et Ravageole'') bija apskatāmi Parīzes suņu izstādes laikā. Šajā periodā pastāvēja divi baseta tipi : asspalvains un gludspalvains. 1866. gadā lords Galveis (''Lord Galway'') atveda uz [[Anglija|Angliju]] pirmo basetu pāri. Tiem sekoja Sera Evereta Mileja (''Sir Everett Millais'') 1874. gadā atvestais basets vārdā Models (''Model''). Izmantojot Modeli selekcijas darbā, ar Evereta Mileja un Džordža Krēla (''George Krehl'') palīdzību Milejs ķļuva par baset haunda šķirnes - tādas, kādu to pazīst šodien, - dibinātāju. 1875. gadā viņš izstādīja savu pirmo suni Anglijā, bet īstu atzinību baseti piedzīvoja tikai 1880. gadā Volverhamptonas suņu izstādē (''Wolverhampton dog show''). Angļu kinoloģiskā federācija atzina basset haundu kā šķirni 1882. gadā, bet 1884. gadā tika dibināts Baset haunda klubs. Gadu vēlāk šķirne tika atzīta [[Amerika|Amerikā]]. Amerikas baset haundu klubs tika dibināts 1935. gadā. 20. gadsimtā Amērikā šķirne tika izteikti popularizēta pateicoties detektīvseriālam [[Kolombo (detektīvseriāls)|"Kolombo"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.petwave.com/Dogs/Breeds/Basset-Hound/Overview.aspx|title=Basset Hound - History and Health|publisher=PetWave|accessdate={{dat|2014|8|23||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20140829214512/http://www.petwave.com/Dogs/Breeds/Basset-Hound/Overview.aspx|archivedate={{dat|2014|08|29||bez}}}}</ref> ==Izskats== Īskājains [[dzinējsuns]] ar ievērojamu masu, labi sabalansēts. [[Galva]] ar izteiktu pakauša kaulu, nedaudz sašaurināta purna virzienā. Purna virspuse ir gandrīz paralēla pieres līnijai un nav daudz garāka par galvas daļu. [[Acs|Acu]] izteiksme mierīga un nopietna. Acis tumšas. Gaišas vai dzeltenas acis augstākā mērā nevēlamas. Garas [[auss|ausis]] ir novietotas zemu, tieši zem acu līnijas, tās sniedzas pāri pareiza garuma purnam, bet ne pārmērīgi. Degungals melns vai tumši brūns. Muskuļotais, samērā garais kakls ir labi izliekts, ar izteiktu, bet ne pārmērīgi, pakakli. Ķermenis garš un dziļš visā garumā, skausts un krusti apmēram vienādā augstumā. Samērā garā [[aste]] ir spēcīga pie pamatnes, virzienā uz galu sašaurinās. Priekškājas īsas, spēcīgas, ar masīviem kauliem. Kāju apakšdaļā [[āda]]s krokojumi. Elkoņi cieši pieguļ pie sāniem. Pakaļkājas muskuļotas, labi novietotas. Vienmērīgas, brīvas kustības ar labu priekškāju vēzienu un spēcīgu pakaļkāju atgrūdienu. Galvenokārt melni balti ruda (trīskrāsaina), citrondzeltena ar baltu (divkrāsaina), bet pieļaujama jebkura dzinējsuņa krāsa. Augstums skaustā 33—38 cm. ==Raksturs un audzināšana== Neatlaidīgs dzinējsuns ar dziļu melodisku balsi, kurš medī ar ožas palīdzību, ļoti izturīgs medībās. Mierīgs, nekad nav agresīvs vai bailīgs. Basets nav piemērots paklausības sacensībām. Ikdienā parasti izpilda to, ko no viņa prasa, bet bez steigas. Ja kaut kas cits saista viņa uzmanību, it īpaši ārā, viņam ir tendence vispirms pabeigt izpētīt to kas viņu interesē un tikai tad pievērsties saimniekam. Viņš nedara to aiz spītības, tā ir medniekam raksturīga vērtīga koncentrēšanās spēja, ko izveidoja ilggadīgs [[selekcija]]s darbs. Tāpat vairums basetu ir lieli jaunu teritoriju izpētītāji, kā dēļ, bez pietiekošas uzraudzības atstāti labprāt nododas klaiņošanai. Tāpēc jāseko lai neaizmirst aizslēgt aiz sevis dārza vārtus, bet pastaigā nezaudēt suni no redzesloka. Lai basets saglabātu psiholoģisko līdzsvaru, viņam jānodrošina ikdienas izklaide svaigā gaisā un ievērojama fiziskā slodze. Ideālā gadījumā būtu jāiet ar viņu medībās. Bet jebkura iespēja satikt citus suņus un izskrieties sagādā basetam nesamērīgu prieku. Tāpēc ar viņu var arī piedalīties tādās sacensībās, kā [[kursings]], "mehāniskā zaķa" ķeršanā, kaut arī viņa medības paņēmieni stipri atšķiras no tiem uz kuru principa balstās šīs nodarbības. Basets var pierast pie dzīves iekštelpās vai dārzā (tikai ne pie ķēdes), bet grūti samierinās ar vientulību, jo ir bara suns. Atstāts viens pats caurām dienām iekštelpās var kļūt netīrīgs, sākt nopietni apgrauzt mēbeles, durvju stenderes, bet ārā gaudot stundām ilgi. Saimniekam kas strādā visu dienu labāk ir iegādāties divus suņus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lsaa.eu/index.php/izstdes/sunuskirne |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2014|03|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140924071529/http://www.lsaa.eu/index.php/izstdes/sunuskirne# |archivedate={{dat|2014|09|24||bez}} }}</ref> Pret cilvēkiem, bērniem vai pieaugušiem, pazīstamiem un nepazīstamiem ir ļoti draudzīgi. Noteikti brīdinās saimnieku par svešinieku tuvošanos, bet īstu mājas aizsargāšanu neuzņemsies. Basetam piemīt zināma iedzimta diplomātija, kas palīdz viņam izvairīties no konfliktiem ar citiem suņiem, pat ja tie izrāda izteiktu agresivitāti. Ļoti labi saprotas ar bērniem, ir pacietīgs un nenogurdināmas spēļu biedrs. Labi sadzīvo ar kaķiem un citiem mājas dzīvniekiem. ==Kopšana== Visumā basets ir izturīgs, veselīgs suns. Viņa spalvai vajadzīga minimāla kopšana. Ausu stāvoklis ir regulāri jāpārbauda. To tīrīšanai ir jāizvēlas ādu nekairinošs līdzeklis un ar tīrīšanu arī nav jāaizraujas, lai nesabojāt ausu ādas dabisko līdzsvaru. Dažiem basetiem ausu tīrīšana vispār nav nepieciešama. Šiem suņiem ir ļoti laba [[ēstgriba|apetīte]] ka arī spēja izlūgties papildus cienastus no saimnieka galda, žēli noskatoties līdzi katram kumosam ko cilvēks liek mutē. Jācenšas tomēr nepārbarot savu basetu. Saimnieki, kas dod saviem suņiem sauso barību bieži piedzīvo situāciju, ka apēdis kaloriju ziņā pilnīgi pietiekamu devu suns šķiet tikpat izsalcis kā pirms ēšanas. Tas notiek tāpēc, ka maltītei jāturpinās zināmu laiku kamēr sāta sajūtas signāls tiek nosūtīts uz smadzenēm. Lai apspēlēt šo parādību var izvēlēties vairākus paņēmienus. Piemēram izkaisīt barības graudus pa grīdu. Salasot tos vienu pēc otra aizies vairāk laika. Var arī piepildīt ar barību speciālas suņu rotaļlietas, no kurām vispazīstamākā ir "Kongs". Un beidzot var piejaukt tai klāt vārītu dārzeņu porciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://perfectpuppycare.com/dont-let-your-puppy-inhale-its-food/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2014|03|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130326000356/http://perfectpuppycare.com/dont-let-your-puppy-inhale-its-food/ |archivedate={{dat|2013|03|26||bez}} }}</ref> Basets ir viena no šķirnēm, kurai biežāk nekā citām tiek konstatēti malasēzija [[raugs|rauga]] sēnītes (''Malassezia pachydermatis'', ''Malassezia furfur'') izraisītas [[dermatoze]]s gadījumi. Saimniekam ir jāuzmana suņa ādas stāvoklis it īpaši kroku vietās, padusēs, ausu iekšpusē, uz ķepām. [[Nieze|Niezes]] gadījumā jāgriežas pie veterinārārsta.<ref>Bond, R., and D. H. Lloyd. 1997. Skin and mucosal populations of Malassezia pachydermatis in healthy and seborrhoeic Basset hound. Vet. Dermatol. 8:101-106.</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://jcm.asm.org/content/42/10/4868.full |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2014|03|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180308194017/http://jcm.asm.org/content/42/10/4868.full |archivedate={{dat|2018|03|08||bez}} }}</ref> Ādas infekcija var attīstīties uz [[alerģija|alerģiju]] fona, no kurām sirgst daži baseti. Tāpēc sunim no paša sākuma jānodrošina kvalitatīva barība. Ja alerģiska reakcija jau tika konstatēta un sunim tiek dota sausā barība, rūpīgi jāpārliecinās vai tās sastāvā nav vielu kuras viņš nepanes. Mājas un īpaši grīdas kopšanai arī jāizvēlas ādu nekairinošie līdzekļi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.dermatoveto.com/dermatoveto/Tout-savoir-sur.cfm?id=40 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2014|03|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140929005404/http://www.dermatoveto.com/dermatoveto/Tout-savoir-sur.cfm?id=40# |archivedate={{dat|2014|09|29||bez}} }}</ref> ==Atsauces== {{atsauces}} ==Bibliogrāfija== * Diane Morgan "The Basset Hound Owner's Survival Guide" (New York : Howell Book House, 1998) * Marianne R. Nixon "The Basset Hound" (World of Dogs collection) Kingdom Books, Havant, 1999 == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * https://web.archive.org/web/20140606024426/http://bassethounds-walk.co.uk/about_us.html * https://web.archive.org/web/20140224014244/http://www.bassethoundclub.co.uk/ * https://web.archive.org/web/20140114215010/http://www.bassethoundwelfare.org.uk/home/ * [http://www.dogs.lv/ Latvijas Kinoloģiskā Federācija] [[Kategorija:Medību suņi]] [[Kategorija:Suņu šķirnes no Apvienotās Karalistes]] q7ph5907flzlcnoz9plic4c31afkhpg 0 261076 4505852 3064652 2026-08-11T20:41:01Z Français anonyme 42885 ref : Tammy Gagne. Huskies, Mastiffs, and Other Working Dogs (angļu). Capstone Press, 2016. 32. lpp. ISBN 9781515703037. 4505852 wikitext text/x-wiki {{Suņu šķirnes infokaste | attēls = Mastino Napoletano Rüde clp.JPG | attēla_apraksts = | nosaukums = Neapoles mastifs | citi_nosaukumi = | iesaukas = | valsts = [[Itālija]] | svars = | svars_m = 75-90 | svars_f = 70-85 | augums_m = 75-85 | augums_f = 70-80 | apmatojums = īss | krāsa = vienlaidus krāsas: zils, tēraudzils, pelēks, melns un ruds, ir pieļaujami balti plankumi uz pakakles un melns svītrojums. | metiena_lielums = 5-7 | mūža_ilgums = 8-10 gadi | piezīmes = }} '''Neapoles mastifs''' ({{val-it|Mastino Napoletano}}) ir [[Itālija|Itālijā]] cēlusies [[suns|suņu]] [[šķirne]], kas pēc Starptautiskās kinoloģiskās federācijas klasifikācijas (SKF) pieder pie 2. grupas, 2.1 sekcijas ar numuru 197, bez darba spēju pārbaudes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fci.be/fr/nomenclature/MATIN-NAPOLITAIN-197.html|title=Nomenclature des races de la FCI. Mastino Napoletano (197).|publisher=Federation Cynologique Internationale|accessdate={{dat|2014|9|21||bez}}}}</ref> Tas ir liels impozants sargsuns. Dažreiz to sauc arī par '''itāļu mastifu''' jeb "neo".<ref name="petmastino">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.petwave.com/Dogs/Breeds/Neapolitan-Mastiff.aspx|title=Neapolitan Mastiff Dog Breed.|publisher=petwave.com|accessdate={{dat|2014|9|21||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20140901014139/http://www.petwave.com/Dogs/Breeds/Neapolitan-Mastiff.aspx|archivedate={{dat|2014|09|01||bez}}}}</ref> ==Vēsture== Šķiet, ka Neapoles mastifa priekšteči kalpoja cilvēkam jau [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimtā p.m.ē.]] Līdzīgu suņu atveidojumi ir atrodami [[Asīrija]]s [[bareljefs|bareljefos]] un [[Senā Persija|persiešu]] metāla mākslas darbos. Tos izmantoja kā kaujas un kara suņus. Tiek uzskatīts, ka šķirni tādu, kā to pazīst šodien, ir izveidojis [[Aleksandrs Lielais]], krustojot [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] un [[Epīrija]]s kaujas suņus ar īsspalvainajiem [[Indija]]s suņiem. Tie saucās ''molossus'' un piedalījās [[ziloņi|ziloņu]], [[lauva|lauvu]], [[tīģeris|tīģeru]] un cilvēku medīšanā. [[Romas impērija|Romas impērijā]] vēlāk izmantoja molossus kā kaujas un medību suņus kā arī [[gladiators|gladiatoru]] cīņās [[Kolizejs|Kolizejā]]. Pēc Romas ekspansijas [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] molossus tika krustots ar citām milzu suņu šķirnēm. Romas molossus krustojumus nākamajos gadsimtos izmantoja Dienviditālijas un [[Neapole]]s reģiona lauksaimnieki mājas sargāšanai. [[Itālija|Itāļi]] sāka nopietni pievērsties šķirnei pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]. Mastifi tika atzīti par valsts nacionālo vērtību. Seši Neapoles mastifi tika izstādīti pirmajā suņu izstādē Neapolē 1946. gadā. Šķirnes standartu 1948. gadā izstrādāja gleznotājs Pjero Skanciani (''Piero Scanziani''). Gadu vēlāk Neapoles mastifu oficiāli reģistrēja Itālijas Kinoloģiskais klubs (''Ente Nazionale della Cinafilia Italiana'') un Starptautiskā kinoloģiskā federācija (SKF). Itālijas standarts tika pārskatīts un papildināts 1971. gadā. [[Amerika]]s Neapoles mastifa klubs tika dibināta 1973. gadā. 1990. gadu sākumā tika izveidoti divi klubi: ''American Neapoles mastifs Club'' un ''USA Neapoles mastifs Club''. Šī šķirne tika uzņemta Amerikas kinoloģiskā kluba darba grupā 2004. gadā<ref name="petmastino"/>. ==Izskats== Tas ir iespaidīgs masīvs dzīvnieks. Suņa svars ir 75-90 [[kilograms|kg]], kucēm 70-85 kg. Augums sunim 75-85 [[centimetrs|cm]], kucēm 70-80 cm. Ķermeņa garums par 10% pārsniedz ķermeņa augstumu [[skausts|skaustā]]. Galvas garums sastāda 3/10 no kopējā ķermeņa garuma. Attiecība starp pieres un purna daļu ir 2 pret 1. Galva ir smaga ar krokotu ādu. [[Āda]]s krokas uz purna saplūst ar kakla krokām, tās krīt līdz pat krūtīm veidojot iespaidīgu pakakli. Piere ir plakana, deguns - liels. Pāreja no pieres uz deguna muguras daļu ir diezgan izteikta. Degungala krāsa saskaņota ar kažoka toni. [[Acs|Acis]] nelielas, gandrīz apaļas, novietotas dziļi, pēc standarta tās ir vienu toni tumšākas par kažoka toni. Sakodiens ir šķērveida vai taisns. Pilna [[zobs|zobu]] formula. [[Auss|Ausis]] nelielas, trīsstūra formas. Kakls ir spēcīgs, īss. Mugura taisna, plata un labi muskuļota. Skausts ir plats, tas īpaši neizceļas. Krūšu kurvis plats ar labi attīstītiem pektorāliem muskuļiem. Krusti ieslīpi, labi muskuļoti. Pleci ieslīpi. Priekškājas taisnas, platas. Pakaļkājas spēcīgas ar gariem apakšējās locītavas leņķiem. Ķepas apaļas. [[Nags|Nagi]] labi [[pigmentācija|pigmentēti]]. Īsais raupjais apmatojums ir ciets un pieguļošs. Tā maksimālais garums ir 1,5 cm. Pierastākās apmatojuma krāsas ir zila un tēraudzila, melna un pelēka. Tā var būt arī ruda ar vai bez svītrojuma (angl. ''brindle''). Baltas zīmes ir pieļaujamas uz krūtīm vai ķepu pirkstiem. [[Aste]] ir resna, plata pie pamatnes. Tā krīt taisni, bet uzbudinājuma brīdī tiek pacelta mazliet virs muguras līnijas. Saskaņā ar tradīciju šīs šķirnes suņiem īsi apgriež ausis, bet asti saīsina atstājot tikai 1/3. Mūsdienās ausis var atstāt arī dabīgā lielumā. Sunim ir lēna, brīva gaita, kas atgādina [[lielie kaķi|lielo kaķu]] gaitu. Suns pārvietojas galvenokārt soļos vai lēnā riksī, tas auļo ļoti reti. ==Raksturs un audzināšana== Ikdienas dzīvē tas ir nosvērts un mierīgs dzīvnieks. Tomēr jāatceras, ka pieaudzis, tas kļūst ļoti spēcīgs. Saimniekam bez pieredzes būtu jāapmeklē suņu apmācības nodarbības ar savu kucēnu, lai iemācītu tam paklausības bāzes. Kuces parasti ir vieglāk apmācāmas. Audzināšanai jābūt konsekventai, bet bez kliegšanas un brutalitātes. Sunim skaidri jāliek saprast, ka lēmumus pieņem saimnieks, bez kā neparedzētā situācijā viņu vairs nespēs kontrolēt. Paklausībai pie saites jābūt nevainojamai, jo noturēt tik lielu dzīvnieku, ja tas raujas prom, var būt ļoti grūti. Tas ir nopietns sargsuns, kas drosmīgi aizsargā savu teritoriju un ģimenes locekļus, izrādot zibenīgas reakcijas. Neapoles mastifs lojāli izturas pret bērniem, bet praktiski nekad nesekos to dotiem norīkojumiem, tāpēc nav jāpieļauj, ka bērns bez vecāku uzraudzības ved ārā tādu suni. Tāpat nav vēlams, ka suns piedalās trakulīgās rotaļās, it īpaši, ja turklāt ir sveši bērni - viņš var nepareizi izvērtēt situāciju. Kucēns arī [[socializācija|jāsocializē]] ar saviem radiniekiem pēc iespējas ātrāk, organizējot kopīgas pastaigas. Pareizi socializēts Neapoles mastifs jaunībā mīl citu suņu kompāniju, vēlāk izturas pret tiem neitrāli. Dažiem tēviņiem ir tieksme uz kauslīgumu ar citiem suņu tēviņiem. Tādā gadījumā no tieša kontakta ar tiem labāk izvairīties. Vairums Neapoles mastifu labi sadzīvo ar citiem mājdzīvniekiem, it īpaši ja iepazīst tos agrā kucēna vecumā. Šī suņa prasības pēc fiziskās slodzes ir vidējas, bet viņam patīk sekot saimniekam lai kur tas dotos, arī garās pastaigās. Pastaigas un sociālie kontakti ir arī svarīgi lai suns saglabātu psihisko līdzsvaru<ref name="Capstone">{{Grāmatas atsauce|language = en |title= Huskies, Mastiffs, and Other Working Dogs|last= Gagne|first= Tammy |authorlink= |year= 2016|publisher= Capstone Press|location= |isbn= 9781515703037|page= |pages=32 |url=https://www.google.fr/books/edition/Huskies_Mastiffs_and_Other_Working_Dogs/Xu6zDAAAQBAJ?hl=fr&gbpv=1&dq=Neapolitan+Mastiff+training&pg=PA20&printsec=frontcover|accessdate=}}</ref>. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20160303225016/http://www.scc.asso.fr/mediatheque/standards/197.pdf Šķirnes standarts. Starptautiskās kinoloģiskās federācijas lapā] [[Kategorija:Darba suņi]] [[Kategorija:Suņu šķirnes no Itālijas]] 8eqv34qm71yjoo21iruk7io91ii2q45 4505856 4505852 2026-08-11T20:48:18Z Français anonyme 42885 ref : Nicolae Sfetcu. About Dogs (angļu). MultiMedia Publishing, 2014. 1 840. lpp. ISBN 978-606-033-593-1. 4505856 wikitext text/x-wiki {{Suņu šķirnes infokaste | attēls = Mastino Napoletano Rüde clp.JPG | attēla_apraksts = | nosaukums = Neapoles mastifs | citi_nosaukumi = | iesaukas = | valsts = [[Itālija]] | svars = | svars_m = 75-90 | svars_f = 70-85 | augums_m = 75-85 | augums_f = 70-80 | apmatojums = īss | krāsa = vienlaidus krāsas: zils, tēraudzils, pelēks, melns un ruds, ir pieļaujami balti plankumi uz pakakles un melns svītrojums. | metiena_lielums = 5-7 | mūža_ilgums = 8-10 gadi | piezīmes = }} '''Neapoles mastifs''' ({{val-it|Mastino Napoletano}}) ir [[Itālija|Itālijā]] cēlusies [[suns|suņu]] [[šķirne]], kas pēc Starptautiskās kinoloģiskās federācijas klasifikācijas (SKF) pieder pie 2. grupas, 2.1 sekcijas ar numuru 197, bez darba spēju pārbaudes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fci.be/fr/nomenclature/MATIN-NAPOLITAIN-197.html|title=Nomenclature des races de la FCI. Mastino Napoletano (197).|publisher=Federation Cynologique Internationale|accessdate={{dat|2014|9|21||bez}}}}</ref> Tas ir liels impozants sargsuns. Dažreiz to sauc arī par '''itāļu mastifu''' jeb "neo".<ref name="petmastino">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.petwave.com/Dogs/Breeds/Neapolitan-Mastiff.aspx|title=Neapolitan Mastiff Dog Breed.|publisher=petwave.com|accessdate={{dat|2014|9|21||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20140901014139/http://www.petwave.com/Dogs/Breeds/Neapolitan-Mastiff.aspx|archivedate={{dat|2014|09|01||bez}}}}</ref> ==Vēsture== Šķiet, ka Neapoles mastifa priekšteči kalpoja cilvēkam jau [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimtā p.m.ē.]] Līdzīgu suņu atveidojumi ir atrodami [[Asīrija]]s [[bareljefs|bareljefos]] un [[Senā Persija|persiešu]] metāla mākslas darbos. Tos izmantoja kā kaujas un kara suņus. Tiek uzskatīts, ka šķirni tādu, kā to pazīst šodien, ir izveidojis [[Aleksandrs Lielais]], krustojot [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] un [[Epīrija]]s kaujas suņus ar īsspalvainajiem [[Indija]]s suņiem. Tie saucās ''molossus'' un piedalījās [[ziloņi|ziloņu]], [[lauva|lauvu]], [[tīģeris|tīģeru]] un cilvēku medīšanā. [[Romas impērija|Romas impērijā]] vēlāk izmantoja molossus kā kaujas un medību suņus kā arī [[gladiators|gladiatoru]] cīņās [[Kolizejs|Kolizejā]]. Pēc Romas ekspansijas [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] molossus tika krustots ar citām milzu suņu šķirnēm. Romas molossus krustojumus nākamajos gadsimtos izmantoja Dienviditālijas un [[Neapole]]s reģiona lauksaimnieki mājas sargāšanai. [[Itālija|Itāļi]] sāka nopietni pievērsties šķirnei pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]. Mastifi tika atzīti par valsts nacionālo vērtību. Seši Neapoles mastifi tika izstādīti pirmajā suņu izstādē Neapolē 1946. gadā. Šķirnes standartu 1948. gadā izstrādāja gleznotājs Pjero Skanciani (''Piero Scanziani''). Gadu vēlāk Neapoles mastifu oficiāli reģistrēja Itālijas Kinoloģiskais klubs (''Ente Nazionale della Cinafilia Italiana'') un Starptautiskā kinoloģiskā federācija (SKF). Itālijas standarts tika pārskatīts un papildināts 1971. gadā. [[Amerika]]s Neapoles mastifa klubs tika dibināta 1973. gadā. 1990. gadu sākumā tika izveidoti divi klubi: ''American Neapoles mastifs Club'' un ''USA Neapoles mastifs Club''. Šī šķirne tika uzņemta Amerikas kinoloģiskā kluba darba grupā 2004. gadā<ref name="petmastino"/>. ==Izskats== Tas ir iespaidīgs masīvs dzīvnieks. Suņa svars ir 75-90 [[kilograms|kg]], kucēm 70-85 kg. Augums sunim 75-85 [[centimetrs|cm]], kucēm 70-80 cm. Ķermeņa garums par 10% pārsniedz ķermeņa augstumu [[skausts|skaustā]]. Galvas garums sastāda 3/10 no kopējā ķermeņa garuma. Attiecība starp pieres un purna daļu ir 2 pret 1. Galva ir smaga ar krokotu ādu. [[Āda]]s krokas uz purna saplūst ar kakla krokām, tās krīt līdz pat krūtīm veidojot iespaidīgu pakakli. Piere ir plakana, deguns - liels. Pāreja no pieres uz deguna muguras daļu ir diezgan izteikta. Degungala krāsa saskaņota ar kažoka toni. [[Acs|Acis]] nelielas, gandrīz apaļas, novietotas dziļi, pēc standarta tās ir vienu toni tumšākas par kažoka toni. Sakodiens ir šķērveida vai taisns. Pilna [[zobs|zobu]] formula. [[Auss|Ausis]] nelielas, trīsstūra formas. Kakls ir spēcīgs, īss. Mugura taisna, plata un labi muskuļota. Skausts ir plats, tas īpaši neizceļas. Krūšu kurvis plats ar labi attīstītiem pektorāliem muskuļiem. Krusti ieslīpi, labi muskuļoti. Pleci ieslīpi. Priekškājas taisnas, platas. Pakaļkājas spēcīgas ar gariem apakšējās locītavas leņķiem. Ķepas apaļas. [[Nags|Nagi]] labi [[pigmentācija|pigmentēti]]. Īsais raupjais apmatojums ir ciets un pieguļošs. Tā maksimālais garums ir 1,5 cm. Pierastākās apmatojuma krāsas ir zila un tēraudzila, melna un pelēka. Tā var būt arī ruda ar vai bez svītrojuma (angl. ''brindle''). Baltas zīmes ir pieļaujamas uz krūtīm vai ķepu pirkstiem. [[Aste]] ir resna, plata pie pamatnes. Tā krīt taisni, bet uzbudinājuma brīdī tiek pacelta mazliet virs muguras līnijas. Saskaņā ar tradīciju šīs šķirnes suņiem īsi apgriež ausis, bet asti saīsina atstājot tikai 1/3. Mūsdienās ausis var atstāt arī dabīgā lielumā. Sunim ir lēna, brīva gaita, kas atgādina [[lielie kaķi|lielo kaķu]] gaitu. Suns pārvietojas galvenokārt soļos vai lēnā riksī, tas auļo ļoti reti<ref name="Sfetcu">{{Grāmatas atsauce|language = en |title= About Dogs|last= Sfetcu |first= Nicolae |authorlink= |year= 2014|publisher= MultiMedia Publishing|location= |isbn= 978-606-033-593-1|page= |pages=1 840|url=https://www.google.fr/books/edition/Huskies_Mastiffs_and_Other_Working_Dogs/Xu6zDAAAQBAJ?hl=fr&gbpv=1&dq=Neapolitan+Mastiff+training&pg=PA20&printsec=frontcover|accessdate=}}</ref>. ==Raksturs un audzināšana== Ikdienas dzīvē tas ir nosvērts un mierīgs dzīvnieks. Tomēr jāatceras, ka pieaudzis, tas kļūst ļoti spēcīgs. Saimniekam bez pieredzes būtu jāapmeklē suņu apmācības nodarbības ar savu kucēnu, lai iemācītu tam paklausības bāzes. Kuces parasti ir vieglāk apmācāmas. Audzināšanai jābūt konsekventai, bet bez kliegšanas un brutalitātes. Sunim skaidri jāliek saprast, ka lēmumus pieņem saimnieks, bez kā neparedzētā situācijā viņu vairs nespēs kontrolēt. Paklausībai pie saites jābūt nevainojamai, jo noturēt tik lielu dzīvnieku, ja tas raujas prom, var būt ļoti grūti. Tas ir nopietns sargsuns, kas drosmīgi aizsargā savu teritoriju un ģimenes locekļus, izrādot zibenīgas reakcijas. Neapoles mastifs lojāli izturas pret bērniem, bet praktiski nekad nesekos to dotiem norīkojumiem, tāpēc nav jāpieļauj, ka bērns bez vecāku uzraudzības ved ārā tādu suni. Tāpat nav vēlams, ka suns piedalās trakulīgās rotaļās, it īpaši, ja turklāt ir sveši bērni - viņš var nepareizi izvērtēt situāciju. Kucēns arī [[socializācija|jāsocializē]] ar saviem radiniekiem pēc iespējas ātrāk, organizējot kopīgas pastaigas. Pareizi socializēts Neapoles mastifs jaunībā mīl citu suņu kompāniju, vēlāk izturas pret tiem neitrāli. Dažiem tēviņiem ir tieksme uz kauslīgumu ar citiem suņu tēviņiem. Tādā gadījumā no tieša kontakta ar tiem labāk izvairīties. Vairums Neapoles mastifu labi sadzīvo ar citiem mājdzīvniekiem, it īpaši ja iepazīst tos agrā kucēna vecumā. Šī suņa prasības pēc fiziskās slodzes ir vidējas, bet viņam patīk sekot saimniekam lai kur tas dotos, arī garās pastaigās. Pastaigas un sociālie kontakti ir arī svarīgi lai suns saglabātu psihisko līdzsvaru<ref name="Sfetcu"/><ref name="Capstone">{{Grāmatas atsauce|language = en |title= Huskies, Mastiffs, and Other Working Dogs|last= Gagne|first= Tammy |authorlink= |year= 2016|publisher= Capstone Press|location= |isbn= 9781515703037|page= |pages=32 |url=https://www.google.fr/books/edition/Huskies_Mastiffs_and_Other_Working_Dogs/Xu6zDAAAQBAJ?hl=fr&gbpv=1&dq=Neapolitan+Mastiff+training&pg=PA20&printsec=frontcover|accessdate=}}</ref>. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20160303225016/http://www.scc.asso.fr/mediatheque/standards/197.pdf Šķirnes standarts. Starptautiskās kinoloģiskās federācijas lapā] [[Kategorija:Darba suņi]] [[Kategorija:Suņu šķirnes no Itālijas]] 64tosfbnljwq7nzcfd8avklx1dmu38n 4505857 4505856 2026-08-11T20:49:07Z Français anonyme 42885 /* Izskats */ 4505857 wikitext text/x-wiki {{Suņu šķirnes infokaste | attēls = Mastino Napoletano Rüde clp.JPG | attēla_apraksts = | nosaukums = Neapoles mastifs | citi_nosaukumi = | iesaukas = | valsts = [[Itālija]] | svars = | svars_m = 75-90 | svars_f = 70-85 | augums_m = 75-85 | augums_f = 70-80 | apmatojums = īss | krāsa = vienlaidus krāsas: zils, tēraudzils, pelēks, melns un ruds, ir pieļaujami balti plankumi uz pakakles un melns svītrojums. | metiena_lielums = 5-7 | mūža_ilgums = 8-10 gadi | piezīmes = }} '''Neapoles mastifs''' ({{val-it|Mastino Napoletano}}) ir [[Itālija|Itālijā]] cēlusies [[suns|suņu]] [[šķirne]], kas pēc Starptautiskās kinoloģiskās federācijas klasifikācijas (SKF) pieder pie 2. grupas, 2.1 sekcijas ar numuru 197, bez darba spēju pārbaudes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fci.be/fr/nomenclature/MATIN-NAPOLITAIN-197.html|title=Nomenclature des races de la FCI. Mastino Napoletano (197).|publisher=Federation Cynologique Internationale|accessdate={{dat|2014|9|21||bez}}}}</ref> Tas ir liels impozants sargsuns. Dažreiz to sauc arī par '''itāļu mastifu''' jeb "neo".<ref name="petmastino">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.petwave.com/Dogs/Breeds/Neapolitan-Mastiff.aspx|title=Neapolitan Mastiff Dog Breed.|publisher=petwave.com|accessdate={{dat|2014|9|21||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20140901014139/http://www.petwave.com/Dogs/Breeds/Neapolitan-Mastiff.aspx|archivedate={{dat|2014|09|01||bez}}}}</ref> ==Vēsture== Šķiet, ka Neapoles mastifa priekšteči kalpoja cilvēkam jau [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimtā p.m.ē.]] Līdzīgu suņu atveidojumi ir atrodami [[Asīrija]]s [[bareljefs|bareljefos]] un [[Senā Persija|persiešu]] metāla mākslas darbos. Tos izmantoja kā kaujas un kara suņus. Tiek uzskatīts, ka šķirni tādu, kā to pazīst šodien, ir izveidojis [[Aleksandrs Lielais]], krustojot [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] un [[Epīrija]]s kaujas suņus ar īsspalvainajiem [[Indija]]s suņiem. Tie saucās ''molossus'' un piedalījās [[ziloņi|ziloņu]], [[lauva|lauvu]], [[tīģeris|tīģeru]] un cilvēku medīšanā. [[Romas impērija|Romas impērijā]] vēlāk izmantoja molossus kā kaujas un medību suņus kā arī [[gladiators|gladiatoru]] cīņās [[Kolizejs|Kolizejā]]. Pēc Romas ekspansijas [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] molossus tika krustots ar citām milzu suņu šķirnēm. Romas molossus krustojumus nākamajos gadsimtos izmantoja Dienviditālijas un [[Neapole]]s reģiona lauksaimnieki mājas sargāšanai. [[Itālija|Itāļi]] sāka nopietni pievērsties šķirnei pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]. Mastifi tika atzīti par valsts nacionālo vērtību. Seši Neapoles mastifi tika izstādīti pirmajā suņu izstādē Neapolē 1946. gadā. Šķirnes standartu 1948. gadā izstrādāja gleznotājs Pjero Skanciani (''Piero Scanziani''). Gadu vēlāk Neapoles mastifu oficiāli reģistrēja Itālijas Kinoloģiskais klubs (''Ente Nazionale della Cinafilia Italiana'') un Starptautiskā kinoloģiskā federācija (SKF). Itālijas standarts tika pārskatīts un papildināts 1971. gadā. [[Amerika]]s Neapoles mastifa klubs tika dibināta 1973. gadā. 1990. gadu sākumā tika izveidoti divi klubi: ''American Neapoles mastifs Club'' un ''USA Neapoles mastifs Club''. Šī šķirne tika uzņemta Amerikas kinoloģiskā kluba darba grupā 2004. gadā<ref name="petmastino"/>. ==Izskats== Tas ir iespaidīgs masīvs dzīvnieks. Suņa svars ir 75-90 [[kilograms|kg]], kucēm 70-85 kg. Augums sunim 75-85 [[centimetrs|cm]], kucēm 70-80 cm. Ķermeņa garums par 10% pārsniedz ķermeņa augstumu [[skausts|skaustā]]. Galvas garums sastāda 3/10 no kopējā ķermeņa garuma. Attiecība starp pieres un purna daļu ir 2 pret 1. Galva ir smaga ar krokotu ādu. [[Āda]]s krokas uz purna saplūst ar kakla krokām, tās krīt līdz pat krūtīm veidojot iespaidīgu pakakli. Piere ir plakana, deguns - liels. Pāreja no pieres uz deguna muguras daļu ir diezgan izteikta. Degungala krāsa saskaņota ar kažoka toni. [[Acs|Acis]] nelielas, gandrīz apaļas, novietotas dziļi, pēc standarta tās ir vienu toni tumšākas par kažoka toni. Sakodiens ir šķērveida vai taisns. Pilna [[zobs|zobu]] formula. [[Auss|Ausis]] nelielas, trīsstūra formas. Kakls ir spēcīgs, īss. Mugura taisna, plata un labi muskuļota. Skausts ir plats, tas īpaši neizceļas. Krūšu kurvis plats ar labi attīstītiem pektorāliem muskuļiem. Krusti ieslīpi, labi muskuļoti. Pleci ieslīpi. Priekškājas taisnas, platas. Pakaļkājas spēcīgas ar gariem apakšējās locītavas leņķiem. Ķepas apaļas. [[Nags|Nagi]] labi [[pigmentācija|pigmentēti]]. Īsais raupjais apmatojums ir ciets un pieguļošs. Tā maksimālais garums ir 1,5 cm. Pierastākās apmatojuma krāsas ir zila un tēraudzila, melna un pelēka. Tā var būt arī ruda ar vai bez svītrojuma (angl. ''brindle''). Baltas zīmes ir pieļaujamas uz krūtīm vai ķepu pirkstiem. [[Aste]] ir resna, plata pie pamatnes. Tā krīt taisni, bet uzbudinājuma brīdī tiek pacelta mazliet virs muguras līnijas. Saskaņā ar tradīciju šīs šķirnes suņiem īsi apgriež ausis, bet asti saīsina atstājot tikai 1/3. Mūsdienās ausis var atstāt arī dabīgā lielumā. Sunim ir lēna, brīva gaita, kas atgādina [[lielie kaķi|lielo kaķu]] gaitu. Suns pārvietojas galvenokārt soļos vai lēnā riksī, tas auļo ļoti reti<ref name="Sfetcu">{{Grāmatas atsauce|language = en |title= About Dogs|last= Sfetcu |first= Nicolae |authorlink= |year= 2014|publisher= MultiMedia Publishing|location= |isbn= 978-606-033-593-1|page= |pages=1 840|url=https://www.google.fr/books/edition/About_Dogs/eNR8AwAAQBAJ?hl=fr&gbpv=1&dq=Neapolitan+Mastiff+training&pg=PA579&printsec=frontcover|accessdate=}}</ref>. ==Raksturs un audzināšana== Ikdienas dzīvē tas ir nosvērts un mierīgs dzīvnieks. Tomēr jāatceras, ka pieaudzis, tas kļūst ļoti spēcīgs. Saimniekam bez pieredzes būtu jāapmeklē suņu apmācības nodarbības ar savu kucēnu, lai iemācītu tam paklausības bāzes. Kuces parasti ir vieglāk apmācāmas. Audzināšanai jābūt konsekventai, bet bez kliegšanas un brutalitātes. Sunim skaidri jāliek saprast, ka lēmumus pieņem saimnieks, bez kā neparedzētā situācijā viņu vairs nespēs kontrolēt. Paklausībai pie saites jābūt nevainojamai, jo noturēt tik lielu dzīvnieku, ja tas raujas prom, var būt ļoti grūti. Tas ir nopietns sargsuns, kas drosmīgi aizsargā savu teritoriju un ģimenes locekļus, izrādot zibenīgas reakcijas. Neapoles mastifs lojāli izturas pret bērniem, bet praktiski nekad nesekos to dotiem norīkojumiem, tāpēc nav jāpieļauj, ka bērns bez vecāku uzraudzības ved ārā tādu suni. Tāpat nav vēlams, ka suns piedalās trakulīgās rotaļās, it īpaši, ja turklāt ir sveši bērni - viņš var nepareizi izvērtēt situāciju. Kucēns arī [[socializācija|jāsocializē]] ar saviem radiniekiem pēc iespējas ātrāk, organizējot kopīgas pastaigas. Pareizi socializēts Neapoles mastifs jaunībā mīl citu suņu kompāniju, vēlāk izturas pret tiem neitrāli. Dažiem tēviņiem ir tieksme uz kauslīgumu ar citiem suņu tēviņiem. Tādā gadījumā no tieša kontakta ar tiem labāk izvairīties. Vairums Neapoles mastifu labi sadzīvo ar citiem mājdzīvniekiem, it īpaši ja iepazīst tos agrā kucēna vecumā. Šī suņa prasības pēc fiziskās slodzes ir vidējas, bet viņam patīk sekot saimniekam lai kur tas dotos, arī garās pastaigās. Pastaigas un sociālie kontakti ir arī svarīgi lai suns saglabātu psihisko līdzsvaru<ref name="Sfetcu"/><ref name="Capstone">{{Grāmatas atsauce|language = en |title= Huskies, Mastiffs, and Other Working Dogs|last= Gagne|first= Tammy |authorlink= |year= 2016|publisher= Capstone Press|location= |isbn= 9781515703037|page= |pages=32 |url=https://www.google.fr/books/edition/Huskies_Mastiffs_and_Other_Working_Dogs/Xu6zDAAAQBAJ?hl=fr&gbpv=1&dq=Neapolitan+Mastiff+training&pg=PA20&printsec=frontcover|accessdate=}}</ref>. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20160303225016/http://www.scc.asso.fr/mediatheque/standards/197.pdf Šķirnes standarts. Starptautiskās kinoloģiskās federācijas lapā] [[Kategorija:Darba suņi]] [[Kategorija:Suņu šķirnes no Itālijas]] puinnygy9pch12ls6vxs8ug1fma6ltu 4505861 4505857 2026-08-11T21:00:25Z Français anonyme 42885 ref : Carol Paulsen. Neapolitan Mastiff : A Comprehensive Owner's Guide (angļu). CompanionHouse Books, 2012. 158. lpp. ISBN 9781621870104. 4505861 wikitext text/x-wiki {{Suņu šķirnes infokaste | attēls = Mastino Napoletano Rüde clp.JPG | attēla_apraksts = | nosaukums = Neapoles mastifs | citi_nosaukumi = | iesaukas = | valsts = [[Itālija]] | svars = | svars_m = 75-90 | svars_f = 70-85 | augums_m = 75-85 | augums_f = 70-80 | apmatojums = īss | krāsa = vienlaidus krāsas: zils, tēraudzils, pelēks, melns un ruds, ir pieļaujami balti plankumi uz pakakles un melns svītrojums. | metiena_lielums = 5-7 | mūža_ilgums = 8-10 gadi | piezīmes = }} '''Neapoles mastifs''' ({{val-it|Mastino Napoletano}}) ir [[Itālija|Itālijā]] cēlusies [[suns|suņu]] [[šķirne]], kas pēc Starptautiskās kinoloģiskās federācijas klasifikācijas (SKF) pieder pie 2. grupas, 2.1 sekcijas ar numuru 197, bez darba spēju pārbaudes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fci.be/fr/nomenclature/MATIN-NAPOLITAIN-197.html|title=Nomenclature des races de la FCI. Mastino Napoletano (197).|publisher=Federation Cynologique Internationale|accessdate={{dat|2014|9|21||bez}}}}</ref> Tas ir liels impozants sargsuns. Dažreiz to sauc arī par '''itāļu mastifu''' jeb "neo".<ref name="petmastino">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.petwave.com/Dogs/Breeds/Neapolitan-Mastiff.aspx|title=Neapolitan Mastiff Dog Breed.|publisher=petwave.com|accessdate={{dat|2014|9|21||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20140901014139/http://www.petwave.com/Dogs/Breeds/Neapolitan-Mastiff.aspx|archivedate={{dat|2014|09|01||bez}}}}</ref> ==Vēsture== Šķiet, ka Neapoles mastifa priekšteči kalpoja cilvēkam jau [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimtā p.m.ē.]] Līdzīgu suņu atveidojumi ir atrodami [[Asīrija]]s [[bareljefs|bareljefos]] un [[Senā Persija|persiešu]] metāla mākslas darbos. Tos izmantoja kā kaujas un kara suņus. Tiek uzskatīts, ka šķirni tādu, kā to pazīst šodien, ir izveidojis [[Aleksandrs Lielais]], krustojot [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] un [[Epīrija]]s kaujas suņus ar īsspalvainajiem [[Indija]]s suņiem. Tie saucās ''molossus'' un piedalījās [[ziloņi|ziloņu]], [[lauva|lauvu]], [[tīģeris|tīģeru]] un cilvēku medīšanā. [[Romas impērija|Romas impērijā]] vēlāk izmantoja molossus kā kaujas un medību suņus kā arī [[gladiators|gladiatoru]] cīņās [[Kolizejs|Kolizejā]]. Pēc Romas ekspansijas [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] molossus tika krustots ar citām milzu suņu šķirnēm. Romas molossus krustojumus nākamajos gadsimtos izmantoja Dienviditālijas un [[Neapole]]s reģiona lauksaimnieki mājas sargāšanai. [[Itālija|Itāļi]] sāka nopietni pievērsties šķirnei pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]. Mastifi tika atzīti par valsts nacionālo vērtību. Seši Neapoles mastifi tika izstādīti pirmajā suņu izstādē Neapolē 1946. gadā. Šķirnes standartu 1948. gadā izstrādāja gleznotājs Pjero Skanciani (''Piero Scanziani''). Gadu vēlāk Neapoles mastifu oficiāli reģistrēja Itālijas Kinoloģiskais klubs (''Ente Nazionale della Cinafilia Italiana'') un Starptautiskā kinoloģiskā federācija (SKF). Itālijas standarts tika pārskatīts un papildināts 1971. gadā. [[Amerika]]s Neapoles mastifa klubs tika dibināta 1973. gadā. 1990. gadu sākumā tika izveidoti divi klubi: ''American Neapoles mastifs Club'' un ''USA Neapoles mastifs Club''. Šī šķirne tika uzņemta Amerikas kinoloģiskā kluba darba grupā 2004. gadā<ref name="petmastino"/>. ==Izskats== Tas ir iespaidīgs masīvs dzīvnieks. Suņa svars ir 75-90 [[kilograms|kg]], kucēm 70-85 kg. Augums sunim 75-85 [[centimetrs|cm]], kucēm 70-80 cm. Ķermeņa garums par 10% pārsniedz ķermeņa augstumu [[skausts|skaustā]]. Galvas garums sastāda 3/10 no kopējā ķermeņa garuma. Attiecība starp pieres un purna daļu ir 2 pret 1. Galva ir smaga ar krokotu ādu. [[Āda]]s krokas uz purna saplūst ar kakla krokām, tās krīt līdz pat krūtīm veidojot iespaidīgu pakakli. Piere ir plakana, deguns - liels. Pāreja no pieres uz deguna muguras daļu ir diezgan izteikta. Degungala krāsa saskaņota ar kažoka toni. [[Acs|Acis]] nelielas, gandrīz apaļas, novietotas dziļi, pēc standarta tās ir vienu toni tumšākas par kažoka toni. Sakodiens ir šķērveida vai taisns. Pilna [[zobs|zobu]] formula. [[Auss|Ausis]] nelielas, trīsstūra formas. Kakls ir spēcīgs, īss. Mugura taisna, plata un labi muskuļota. Skausts ir plats, tas īpaši neizceļas. Krūšu kurvis plats ar labi attīstītiem pektorāliem muskuļiem. Krusti ieslīpi, labi muskuļoti. Pleci ieslīpi. Priekškājas taisnas, platas. Pakaļkājas spēcīgas ar gariem apakšējās locītavas leņķiem. Ķepas apaļas. [[Nags|Nagi]] labi [[pigmentācija|pigmentēti]]. Īsais raupjais apmatojums ir ciets un pieguļošs. Tā maksimālais garums ir 1,5 cm. Pierastākās apmatojuma krāsas ir zila un tēraudzila, melna un pelēka. Tā var būt arī ruda ar vai bez svītrojuma (angl. ''brindle''). Baltas zīmes ir pieļaujamas uz krūtīm vai ķepu pirkstiem. [[Aste]] ir resna, plata pie pamatnes. Tā krīt taisni, bet uzbudinājuma brīdī tiek pacelta mazliet virs muguras līnijas. Saskaņā ar tradīciju šīs šķirnes suņiem īsi apgriež ausis, bet asti saīsina atstājot tikai 1/3. Mūsdienās ausis var atstāt arī dabīgā lielumā. Sunim ir lēna, brīva gaita, kas atgādina [[lielie kaķi|lielo kaķu]] gaitu. Suns pārvietojas galvenokārt soļos vai lēnā riksī, tas auļo ļoti reti<ref name="Paulsen">{{Grāmatas atsauce|language = en |title= Neapolitan Mastiff : A Comprehensive Owner's Guide|last= Paulsen |first= Carol |authorlink= |year= 2012|publisher=CompanionHouse Books |location= |isbn= 9781621870104|page= |pages=158|url=https://www.google.fr/books/edition/Neapolitan_Mastiff/1pw_EQAAQBAJ?hl=fr&gbpv=1&dq=Neapolitan+Mastiff+obedience&pg=PT41&printsec=frontcover|accessdate=}}</ref><ref name="Sfetcu">{{Grāmatas atsauce|language = en |title= About Dogs|last= Sfetcu |first= Nicolae |authorlink= |year= 2014|publisher= MultiMedia Publishing|location= |isbn= 978-606-033-593-1|page= |pages=1 840|url=https://www.google.fr/books/edition/About_Dogs/eNR8AwAAQBAJ?hl=fr&gbpv=1&dq=Neapolitan+Mastiff+training&pg=PA579&printsec=frontcover|accessdate=}}</ref>. ==Raksturs un audzināšana== Ikdienas dzīvē tas ir nosvērts un mierīgs dzīvnieks. Tomēr jāatceras, ka pieaudzis, tas kļūst ļoti spēcīgs. Saimniekam bez pieredzes būtu jāapmeklē suņu apmācības nodarbības ar savu kucēnu, lai iemācītu tam paklausības bāzes. Kuces parasti ir vieglāk apmācāmas. Audzināšanai jābūt konsekventai, bet bez kliegšanas un brutalitātes. Sunim skaidri jāliek saprast, ka lēmumus pieņem saimnieks, bez kā neparedzētā situācijā viņu vairs nespēs kontrolēt. Paklausībai pie saites jābūt nevainojamai, jo noturēt tik lielu dzīvnieku, ja tas raujas prom, var būt ļoti grūti. Tas ir nopietns sargsuns, kas drosmīgi aizsargā savu teritoriju un ģimenes locekļus, izrādot zibenīgas reakcijas. Neapoles mastifs lojāli izturas pret bērniem, bet praktiski nekad nesekos to dotiem norīkojumiem, tāpēc nav jāpieļauj, ka bērns bez vecāku uzraudzības ved ārā tādu suni. Tāpat nav vēlams, ka suns piedalās trakulīgās rotaļās, it īpaši, ja turklāt ir sveši bērni - viņš var nepareizi izvērtēt situāciju. Kucēns arī [[socializācija|jāsocializē]] ar saviem radiniekiem pēc iespējas ātrāk, organizējot kopīgas pastaigas. Pareizi socializēts Neapoles mastifs jaunībā mīl citu suņu kompāniju, vēlāk izturas pret tiem neitrāli. Dažiem tēviņiem ir tieksme uz kauslīgumu ar citiem suņu tēviņiem. Tādā gadījumā no tieša kontakta ar tiem labāk izvairīties. Vairums Neapoles mastifu labi sadzīvo ar citiem mājdzīvniekiem, it īpaši ja iepazīst tos agrā kucēna vecumā. Šī suņa prasības pēc fiziskās slodzes ir vidējas, bet viņam patīk sekot saimniekam lai kur tas dotos, arī garās pastaigās. Pastaigas un sociālie kontakti ir arī svarīgi lai suns saglabātu psihisko līdzsvaru<ref name="Paulsen"/><ref name="Sfetcu"/><ref name="Capstone">{{Grāmatas atsauce|language = en |title= Huskies, Mastiffs, and Other Working Dogs|last= Gagne|first= Tammy |authorlink= |year= 2016|publisher= Capstone Press|location= |isbn= 9781515703037|page= |pages=32 |url=https://www.google.fr/books/edition/Huskies_Mastiffs_and_Other_Working_Dogs/Xu6zDAAAQBAJ?hl=fr&gbpv=1&dq=Neapolitan+Mastiff+training&pg=PA20&printsec=frontcover|accessdate=}}</ref>. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20160303225016/http://www.scc.asso.fr/mediatheque/standards/197.pdf Šķirnes standarts. Starptautiskās kinoloģiskās federācijas lapā] [[Kategorija:Darba suņi]] [[Kategorija:Suņu šķirnes no Itālijas]] 87ft7figv4fbvhkl27knt9xtv6t565f 0 268369 4505884 4455660 2026-08-11T23:52:24Z ~2026-44340-52 148979 Samainiju drukas kludas 4505884 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste | vārds = Daunis Deivids | vārds_orig = ''Connor McDavid'' | attēls = Connor McDavid 2-FEB-2022.jpg | att_izm = | paraksts = Makdeivids 2022. gadā <!------ Personas dati ------>| pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1997|1|13}} | dz_viet = {{Vieta|Kanāda|Ņūmārketa}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = 185 [[centimetrs|cm]] | svars = 86 [[kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Centra uzbrucējs]] | tvēriens = Kreisais | kar_sāk = 2015 | kar_beig = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Kanāda}} [[Edmontonas "Oilers"]] | numurs = 97 | amats = [[Kapteinis (hokejs)|Kapteinis]] | līga = [[NHL]] <!------ Drafts ------>| drafts = 1., 1. kārtā | dr_gads = [[2015. gada NHL drafts|2015]] | dr_līga = NHL | dr_kom = [[Edmontonas "Oilers"]] <!------ Nacionālā izlase ------>| taut_sez 1 = {{ih|CAN}} | taut 1 = 2016—''pašlaik'' <!------ Papildinformācija ------>| balv = * [[Harta balva]] — 2017, 2021, 2023 * [[Arta Rosa balva]] — 2017, 2018, 2021, 2022<ref>{{Cite web|url=https://www.nhl.com/news/connor-mcdavid-wins-art-ross-trophy-333649756|title=McDavid repeats as Art Ross Trophy winner, NHL's leading scorer &#124; NHL.com|date=2022. gada 1. maijs|website=www.nhl.com}}</ref>, 2023, 2026<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/hokejs/nhl/17042026-nhl_statistika_makdeivids_iegust_arta_ros|title=NHL statistika: Makdeivids iegūst Ārta Rosa balvu un panāk Lemjē un Hovu|date=2026. gada 17. aprīlis|website=sportacentrs.com}}</ref> * [[Teda Lindsija balva]] — 2017, 2018, 2021, 2023<ref>{{Cite web|url=https://sportacentrs.com/hokejs/nhl/27062023-195_par_viens_pret_makdeivids_parliecinos|title=195 par, viens pret – Makdeivids pārliecinoši tiek atzīts par MVP|date=2023. gada 27. jūn.|website=Sportacentrs.com}}</ref> * [[Morisa Rišāra balva]] — 2023 * [[Kona Smita balva]] — 2024 * [[NHL Visu zvaigžņu spēle]] — 2017, 2018, 2019, 2020, 2022 * [[NHL simboliskā izlase]] — 2017, 2018, 2019, 2021 * [[Pasaules čempionāts hokejā junioriem|U-20 PČ]] simboliskā izlase — [[2015. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2015]] * [[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]] — 2025<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/kurs-gan-cits-meistars-makdeivids-papildlaika-atnes-uzvaru-kanadai-par-asv/|title=Kurš gan cits – Meistars Makdeivids papildlaikā atnes uzvaru Kanādai pār ASV|date=2025. gada 21. februāris|website=sportaziņas.com}}</ref> | slavz = | aģenti = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2026|4|17||bez}} <!------ Medaļas ------>| rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|Kanāda}}}} {{MedalCompetition|[[Ziemas olimpiskās spēles]]}} {{MedalSilver2|[[Hokejs 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs vīriešiem|Milāna-Kortīna 2026]]}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts]]}} {{MedalGold2|[[2016. gada Pasaules čempionāts hokejā|Krievija 2016]]}} }} '''Konors Makdeivids''' ({{val|en|Connor McDavid}}; dzimis {{dat|1997|1|13}}) ir kanādiešu [[hokejists]], [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]]. Pašlaik (2026) Makdeivids spēlē [[NHL|Nacionālās hokeja līgas]] klubā [[Edmontonas "Oilers"]], pilda tās [[kapteinis (hokejs)|kapteiņa]] funkcijas. == Spēlētāja karjera == [[2012]]. gadā Makdeivids kļuva par trešo spēlētāju pēc [[Džons Tavaress|Džona Tavaresa]] un [[Ārons Ekblads|Ārona Ekblada]], kuram [[Kanādas Hokeja federācija]] ļāva uzsākt spēlēt [[Ontārio hokeja līga|OHL]] jau 15 gadu vecumā. OHL vienībā [[Ēri "Otters"]] Makdeivids sāka spēlēt jau 2012.—13. gada sezonā. Būdams vien 16 gadus vecs, viņš sezonu noslēdza ar 69 punktiem 66 spēlēs un bija otrs rezultatīvākais komandas spēlētājs. Makdeivids ieguva līgas labākā debitanta balvu. [[2015. gada NHL drafts|2015. gada NHL draftā]] ar kopējo pirmo numuru Makdeividu izvēlējās [[Edmontonas "Oilers"]]. Nākamo sezonu viņš aizvadīja "Oilers", 45 spēlēs gūstot 48 rezultativitātes punktus. Lielu daļu savas debijas sezonas viņš izlaida traumas dēļ, taču, par spīti tam, bija trešais rezultatīvākais "Oilers" spēlētājs. Īsi pirms 2016.—17. gada sezonas sākuma Makdeivids kļuva par "Oilers" [[kapteinis (hokejs)|kapteini]]. Tādējādi viņš kļuva par visu laiku jaunāko kapteini NHL vēsturē. 2016.—17. un 2017.—18. gada sezonas noslēdza kā visas līgas rezultatīvākais spēlētājs. [[2017]]. gadā ieguva arī līgas vērtīgākā spēlētāja balvu. [[Kanādas hokeja izlase]]s rindās izcīnījis zelta medaļas [[2015. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2015]]. gada [[Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Pasaules U-20 čempionātā]], tika iekļauts arī turnīra simboliskajā izlasē. Zeltu Makdeivids izcīnījis arī [[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā jauniešiem|2013]]. gada [[Pasaules čempionāts hokejā jauniešiem|Pasaules U-18 čempionātā]]. Spēlējis arī [[2014. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem]]. == Karjeras statistika == {| border="0" cellpadding="3" cellspacing="0" style="text-align:center" |- bgcolor="#e0e0e0" ! colspan="3" bgcolor="#ffffff" |   ! rowspan="99" bgcolor="#ffffff" |   ! colspan="5" | Regulārā sezona ! rowspan="99" bgcolor="#ffffff" |   ! colspan="5" | Izslēgšanas spēles |- bgcolor="#e0e0e0" ! Sezona !! Klubs !! Līga !! {{Piezīme|Sp|Spēles}} !! {{Piezīme|V|Vārti}} !! {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} !! {{Piezīme|P-ti|Punkti}} !! {{Piezīme|SM|Soda minūtes}} !! {{Piezīme|Sp|Spēles}} !! {{Piezīme|V|Vārti}} !! {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} !! {{Piezīme|P-ti|Punkti}} !! {{Piezīme|SM|Soda minūtes}} |- | 2011.—12. | Toronto Marlboros Mn Mdgt AAA “A” | GTMMHL | 33 || 27 || 50 || 77 || 14 | — || — || — || — || — |- | 2011.—12. | Toronto Marlboros Mn Mdgt AAA “A” | Midget | 88 || 79 || 130 || 209 || — | — || — || — || — || — |- bgcolor="#f0f0f0" | 2012.—13. | [[Ēri "Otters"]] | [[Ontārio hokeja līga|OHL]] | 63 || 25 || 41 || 66 || 36 | — || — || — || — || — |- | 2013.—14. | Ēri "Otters" | OHL | 56 || 28 || 71 || 99 || 20 | 14 || 4 || 15 || 19 || 2 |- bgcolor="#f0f0f0" | 2014.—15. | Ēri "Otters" | OHL | 47 || 44 || 76 || 120 || 48 | 20 || 21 || 28 || 49 || 12 |- | 2015.—16. | [[Edmontonas "Oilers"]] | [[NHL]] | 45 || 16 || 32 || 48 || 18 | — || — || — || — || — |- bgcolor="#f0f0f0" | 2016.—17. | Edmontonas "Oilers" | NHL | 82 || 30 || 70 || 100 || 26 | 13 || 5 || 4 || 9 || 2 |- | 2017.—18. | Edmontonas "Oilers" | NHL | 82 || 41 || 67 || 108 || 26 | — || — || — || — || — |- bgcolor="#f0f0f0" | 2018.—19. | Edmontonas "Oilers" | NHL | 78 || 41 || 75 || 116 || 20 | — || — || — || — || — |- bgcolor="#e0e0e0" ! colspan="3" | Kopā NHL ! 287 !! 128 !! 244 !! 372 !! 90 ! 13 !! 5 !! 4 !! 9 !! 2 |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{kastes sākums}} {{s-tituli}} {{amatu secība|virsraksts=[[Nacionālā hokeja līga|NHL]] [[NHL drafts|drafta]] pirmais numurs |pirms={{flaga|Kanāda}} [[Ārons Ekblads]]|pēc={{flaga|ASV}} [[Ostons Metjūss]]|periods=[[2015. gada NHL drafts|2015]]}} {{kastes beigas}} {{Kanāda-aizmetnis}} {{hokejists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Makdeivids, Konors}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kanādas hokejisti]] [[Kategorija:Edmontonas "Oilers" spēlētāji]] [[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]] [[Kategorija:Ontārio dzimušie]] [[Kategorija:Kanādas sportisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Hokejisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Kanādas olimpiskie sudraba medaļnieki]] [[Kategorija:2026. gada ziemas olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki hokejā]] e4vbcja1wvdruy4ro7n0zgoo28amp8z 4505885 4505884 2026-08-11T23:53:54Z ~2026-44214-69 148980 aaaaa 4505885 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste | vārds = kalnpurs lohs | vārds_orig = ''Connor McDavid'' | attēls = Connor McDavid 2-FEB-2022.jpg | att_izm = | paraksts = Makdeivids 2022. gadā <!------ Personas dati ------>| pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1997|1|13}} | dz_viet = {{Vieta|Kanāda|Ņūmārketa}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = 185 [[centimetrs|cm]] | svars = 86 [[kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Centra uzbrucējs]] | tvēriens = Kreisais | kar_sāk = 2015 | kar_beig = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Kanāda}} [[Edmontonas "Oilers"]] | numurs = 97 | amats = [[Kapteinis (hokejs)|Kapteinis]] | līga = [[NHL]] <!------ Drafts ------>| drafts = 1., 1. kārtā | dr_gads = [[2015. gada NHL drafts|2015]] | dr_līga = NHL | dr_kom = [[Edmontonas "Oilers"]] <!------ Nacionālā izlase ------>| taut_sez 1 = {{ih|CAN}} | taut 1 = 2016—''pašlaik'' <!------ Papildinformācija ------>| balv = * [[Harta balva]] — 2017, 2021, 2023 * [[Arta Rosa balva]] — 2017, 2018, 2021, 2022<ref>{{Cite web|url=https://www.nhl.com/news/connor-mcdavid-wins-art-ross-trophy-333649756|title=McDavid repeats as Art Ross Trophy winner, NHL's leading scorer &#124; NHL.com|date=2022. gada 1. maijs|website=www.nhl.com}}</ref>, 2023, 2026<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/hokejs/nhl/17042026-nhl_statistika_makdeivids_iegust_arta_ros|title=NHL statistika: Makdeivids iegūst Ārta Rosa balvu un panāk Lemjē un Hovu|date=2026. gada 17. aprīlis|website=sportacentrs.com}}</ref> * [[Teda Lindsija balva]] — 2017, 2018, 2021, 2023<ref>{{Cite web|url=https://sportacentrs.com/hokejs/nhl/27062023-195_par_viens_pret_makdeivids_parliecinos|title=195 par, viens pret – Makdeivids pārliecinoši tiek atzīts par MVP|date=2023. gada 27. jūn.|website=Sportacentrs.com}}</ref> * [[Morisa Rišāra balva]] — 2023 * [[Kona Smita balva]] — 2024 * [[NHL Visu zvaigžņu spēle]] — 2017, 2018, 2019, 2020, 2022 * [[NHL simboliskā izlase]] — 2017, 2018, 2019, 2021 * [[Pasaules čempionāts hokejā junioriem|U-20 PČ]] simboliskā izlase — [[2015. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2015]] * [[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]] — 2025<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/kurs-gan-cits-meistars-makdeivids-papildlaika-atnes-uzvaru-kanadai-par-asv/|title=Kurš gan cits – Meistars Makdeivids papildlaikā atnes uzvaru Kanādai pār ASV|date=2025. gada 21. februāris|website=sportaziņas.com}}</ref> | slavz = | aģenti = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2026|4|17||bez}} <!------ Medaļas ------>| rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|Kanāda}}}} {{MedalCompetition|[[Ziemas olimpiskās spēles]]}} {{MedalSilver2|[[Hokejs 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs vīriešiem|Milāna-Kortīna 2026]]}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts]]}} {{MedalGold2|[[2016. gada Pasaules čempionāts hokejā|Krievija 2016]]}} }} '''Konors Makdeivids''' ({{val|en|Connor McDavid}}; dzimis {{dat|1997|1|13}}) ir kanādiešu [[hokejists]], [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]]. Pašlaik (2026) Makdeivids spēlē [[NHL|Nacionālās hokeja līgas]] klubā [[Edmontonas "Oilers"]], pilda tās [[kapteinis (hokejs)|kapteiņa]] funkcijas. == Spēlētāja karjera == [[2012]]. gadā Makdeivids kļuva par trešo spēlētāju pēc [[Džons Tavaress|Džona Tavaresa]] un [[Ārons Ekblads|Ārona Ekblada]], kuram [[Kanādas Hokeja federācija]] ļāva uzsākt spēlēt [[Ontārio hokeja līga|OHL]] jau 15 gadu vecumā. OHL vienībā [[Ēri "Otters"]] Makdeivids sāka spēlēt jau 2012.—13. gada sezonā. Būdams vien 16 gadus vecs, viņš sezonu noslēdza ar 69 punktiem 66 spēlēs un bija otrs rezultatīvākais komandas spēlētājs. Makdeivids ieguva līgas labākā debitanta balvu. [[2015. gada NHL drafts|2015. gada NHL draftā]] ar kopējo pirmo numuru Makdeividu izvēlējās [[Edmontonas "Oilers"]]. Nākamo sezonu viņš aizvadīja "Oilers", 45 spēlēs gūstot 48 rezultativitātes punktus. Lielu daļu savas debijas sezonas viņš izlaida traumas dēļ, taču, par spīti tam, bija trešais rezultatīvākais "Oilers" spēlētājs. Īsi pirms 2016.—17. gada sezonas sākuma Makdeivids kļuva par "Oilers" [[kapteinis (hokejs)|kapteini]]. Tādējādi viņš kļuva par visu laiku jaunāko kapteini NHL vēsturē. 2016.—17. un 2017.—18. gada sezonas noslēdza kā visas līgas rezultatīvākais spēlētājs. [[2017]]. gadā ieguva arī līgas vērtīgākā spēlētāja balvu. [[Kanādas hokeja izlase]]s rindās izcīnījis zelta medaļas [[2015. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2015]]. gada [[Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Pasaules U-20 čempionātā]], tika iekļauts arī turnīra simboliskajā izlasē. Zeltu Makdeivids izcīnījis arī [[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā jauniešiem|2013]]. gada [[Pasaules čempionāts hokejā jauniešiem|Pasaules U-18 čempionātā]]. Spēlējis arī [[2014. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem]]. == Karjeras statistika == {| border="0" cellpadding="3" cellspacing="0" style="text-align:center" |- bgcolor="#e0e0e0" ! colspan="3" bgcolor="#ffffff" |   ! rowspan="99" bgcolor="#ffffff" |   ! colspan="5" | Regulārā sezona ! rowspan="99" bgcolor="#ffffff" |   ! colspan="5" | Izslēgšanas spēles |- bgcolor="#e0e0e0" ! Sezona !! Klubs !! Līga !! {{Piezīme|Sp|Spēles}} !! {{Piezīme|V|Vārti}} !! {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} !! {{Piezīme|P-ti|Punkti}} !! {{Piezīme|SM|Soda minūtes}} !! {{Piezīme|Sp|Spēles}} !! {{Piezīme|V|Vārti}} !! {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} !! {{Piezīme|P-ti|Punkti}} !! {{Piezīme|SM|Soda minūtes}} |- | 2011.—12. | Toronto Marlboros Mn Mdgt AAA “A” | GTMMHL | 33 || 27 || 50 || 77 || 14 | — || — || — || — || — |- | 2011.—12. | Toronto Marlboros Mn Mdgt AAA “A” | Midget | 88 || 79 || 130 || 209 || — | — || — || — || — || — |- bgcolor="#f0f0f0" | 2012.—13. | [[Ēri "Otters"]] | [[Ontārio hokeja līga|OHL]] | 63 || 25 || 41 || 66 || 36 | — || — || — || — || — |- | 2013.—14. | Ēri "Otters" | OHL | 56 || 28 || 71 || 99 || 20 | 14 || 4 || 15 || 19 || 2 |- bgcolor="#f0f0f0" | 2014.—15. | Ēri "Otters" | OHL | 47 || 44 || 76 || 120 || 48 | 20 || 21 || 28 || 49 || 12 |- | 2015.—16. | [[Edmontonas "Oilers"]] | [[NHL]] | 45 || 16 || 32 || 48 || 18 | — || — || — || — || — |- bgcolor="#f0f0f0" | 2016.—17. | Edmontonas "Oilers" | NHL | 82 || 30 || 70 || 100 || 26 | 13 || 5 || 4 || 9 || 2 |- | 2017.—18. | Edmontonas "Oilers" | NHL | 82 || 41 || 67 || 108 || 26 | — || — || — || — || — |- bgcolor="#f0f0f0" | 2018.—19. | Edmontonas "Oilers" | NHL | 78 || 41 || 75 || 116 || 20 | — || — || — || — || — |- bgcolor="#e0e0e0" ! colspan="3" | Kopā NHL ! 287 !! 128 !! 244 !! 372 !! 90 ! 13 !! 5 !! 4 !! 9 !! 2 |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{kastes sākums}} {{s-tituli}} {{amatu secība|virsraksts=[[Nacionālā hokeja līga|NHL]] [[NHL drafts|drafta]] pirmais numurs |pirms={{flaga|Kanāda}} [[Ārons Ekblads]]|pēc={{flaga|ASV}} [[Ostons Metjūss]]|periods=[[2015. gada NHL drafts|2015]]}} {{kastes beigas}} {{Kanāda-aizmetnis}} {{hokejists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Makdeivids, Konors}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kanādas hokejisti]] [[Kategorija:Edmontonas "Oilers" spēlētāji]] [[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]] [[Kategorija:Ontārio dzimušie]] [[Kategorija:Kanādas sportisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Hokejisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Kanādas olimpiskie sudraba medaļnieki]] [[Kategorija:2026. gada ziemas olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki hokejā]] mfd8e7bf7zr1lkfojg4wam87am0bc86 4505886 4505885 2026-08-12T00:27:19Z ~2026-44214-69 148980 aaa 4505886 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste | vārds = Adrija Paula guļ | vārds_orig = ''Connor McDavid'' | attēls = Connor McDavid 2-FEB-2022.jpg | att_izm = | paraksts = Makdeivids 2022. gadā <!------ Personas dati ------>| pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1997|1|13}} | dz_viet = {{Vieta|Kanāda|Ņūmārketa}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = 185 [[centimetrs|cm]] | svars = 86 [[kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Centra uzbrucējs]] | tvēriens = Kreisais | kar_sāk = 2015 | kar_beig = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Kanāda}} [[Edmontonas "Oilers"]] | numurs = 97 | amats = [[Kapteinis (hokejs)|Kapteinis]] | līga = [[NHL]] <!------ Drafts ------>| drafts = 1., 1. kārtā | dr_gads = [[2015. gada NHL drafts|2015]] | dr_līga = NHL | dr_kom = [[Edmontonas "Oilers"]] <!------ Nacionālā izlase ------>| taut_sez 1 = {{ih|CAN}} | taut 1 = 2016—''pašlaik'' <!------ Papildinformācija ------>| balv = * [[Harta balva]] — 2017, 2021, 2023 * [[Arta Rosa balva]] — 2017, 2018, 2021, 2022<ref>{{Cite web|url=https://www.nhl.com/news/connor-mcdavid-wins-art-ross-trophy-333649756|title=McDavid repeats as Art Ross Trophy winner, NHL's leading scorer &#124; NHL.com|date=2022. gada 1. maijs|website=www.nhl.com}}</ref>, 2023, 2026<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/hokejs/nhl/17042026-nhl_statistika_makdeivids_iegust_arta_ros|title=NHL statistika: Makdeivids iegūst Ārta Rosa balvu un panāk Lemjē un Hovu|date=2026. gada 17. aprīlis|website=sportacentrs.com}}</ref> * [[Teda Lindsija balva]] — 2017, 2018, 2021, 2023<ref>{{Cite web|url=https://sportacentrs.com/hokejs/nhl/27062023-195_par_viens_pret_makdeivids_parliecinos|title=195 par, viens pret – Makdeivids pārliecinoši tiek atzīts par MVP|date=2023. gada 27. jūn.|website=Sportacentrs.com}}</ref> * [[Morisa Rišāra balva]] — 2023 * [[Kona Smita balva]] — 2024 * [[NHL Visu zvaigžņu spēle]] — 2017, 2018, 2019, 2020, 2022 * [[NHL simboliskā izlase]] — 2017, 2018, 2019, 2021 * [[Pasaules čempionāts hokejā junioriem|U-20 PČ]] simboliskā izlase — [[2015. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2015]] * [[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]] — 2025<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/kurs-gan-cits-meistars-makdeivids-papildlaika-atnes-uzvaru-kanadai-par-asv/|title=Kurš gan cits – Meistars Makdeivids papildlaikā atnes uzvaru Kanādai pār ASV|date=2025. gada 21. februāris|website=sportaziņas.com}}</ref> | slavz = | aģenti = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2026|4|17||bez}} <!------ Medaļas ------>| rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|Kanāda}}}} {{MedalCompetition|[[Ziemas olimpiskās spēles]]}} {{MedalSilver2|[[Hokejs 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs vīriešiem|Milāna-Kortīna 2026]]}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts]]}} {{MedalGold2|[[2016. gada Pasaules čempionāts hokejā|Krievija 2016]]}} }} '''Konors Makdeivids''' ({{val|en|Connor McDavid}}; dzimis {{dat|1997|1|13}}) ir kanādiešu [[hokejists]], [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]]. Pašlaik (2026) Makdeivids spēlē [[NHL|Nacionālās hokeja līgas]] klubā [[Edmontonas "Oilers"]], pilda tās [[kapteinis (hokejs)|kapteiņa]] funkcijas. == Spēlētāja karjera == [[2012]]. gadā Makdeivids kļuva par trešo spēlētāju pēc [[Džons Tavaress|Džona Tavaresa]] un [[Ārons Ekblads|Ārona Ekblada]], kuram [[Kanādas Hokeja federācija]] ļāva uzsākt spēlēt [[Ontārio hokeja līga|OHL]] jau 15 gadu vecumā. OHL vienībā [[Ēri "Otters"]] Makdeivids sāka spēlēt jau 2012.—13. gada sezonā. Būdams vien 16 gadus vecs, viņš sezonu noslēdza ar 69 punktiem 66 spēlēs un bija otrs rezultatīvākais komandas spēlētājs. Makdeivids ieguva līgas labākā debitanta balvu. [[2015. gada NHL drafts|2015. gada NHL draftā]] ar kopējo pirmo numuru Makdeividu izvēlējās [[Edmontonas "Oilers"]]. Nākamo sezonu viņš aizvadīja "Oilers", 45 spēlēs gūstot 48 rezultativitātes punktus. Lielu daļu savas debijas sezonas viņš izlaida traumas dēļ, taču, par spīti tam, bija trešais rezultatīvākais "Oilers" spēlētājs. Īsi pirms 2016.—17. gada sezonas sākuma Makdeivids kļuva par "Oilers" [[kapteinis (hokejs)|kapteini]]. Tādējādi viņš kļuva par visu laiku jaunāko kapteini NHL vēsturē. 2016.—17. un 2017.—18. gada sezonas noslēdza kā visas līgas rezultatīvākais spēlētājs. [[2017]]. gadā ieguva arī līgas vērtīgākā spēlētāja balvu. [[Kanādas hokeja izlase]]s rindās izcīnījis zelta medaļas [[2015. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2015]]. gada [[Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Pasaules U-20 čempionātā]], tika iekļauts arī turnīra simboliskajā izlasē. Zeltu Makdeivids izcīnījis arī [[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā jauniešiem|2013]]. gada [[Pasaules čempionāts hokejā jauniešiem|Pasaules U-18 čempionātā]]. Spēlējis arī [[2014. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem]]. == Karjeras statistika == {| border="0" cellpadding="3" cellspacing="0" style="text-align:center" |- bgcolor="#e0e0e0" ! colspan="3" bgcolor="#ffffff" |   ! rowspan="99" bgcolor="#ffffff" |   ! colspan="5" | Regulārā sezona ! rowspan="99" bgcolor="#ffffff" |   ! colspan="5" | Izslēgšanas spēles |- bgcolor="#e0e0e0" ! Sezona !! Klubs !! Līga !! {{Piezīme|Sp|Spēles}} !! {{Piezīme|V|Vārti}} !! {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} !! {{Piezīme|P-ti|Punkti}} !! {{Piezīme|SM|Soda minūtes}} !! {{Piezīme|Sp|Spēles}} !! {{Piezīme|V|Vārti}} !! {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} !! {{Piezīme|P-ti|Punkti}} !! {{Piezīme|SM|Soda minūtes}} |- | 2011.—12. | Toronto Marlboros Mn Mdgt AAA “A” | GTMMHL | 33 || 27 || 50 || 77 || 14 | — || — || — || — || — |- | 2011.—12. | Toronto Marlboros Mn Mdgt AAA “A” | Midget | 88 || 79 || 130 || 209 || — | — || — || — || — || — |- bgcolor="#f0f0f0" | 2012.—13. | [[Ēri "Otters"]] | [[Ontārio hokeja līga|OHL]] | 63 || 25 || 41 || 66 || 36 | — || — || — || — || — |- | 2013.—14. | Ēri "Otters" | OHL | 56 || 28 || 71 || 99 || 20 | 14 || 4 || 15 || 19 || 2 |- bgcolor="#f0f0f0" | 2014.—15. | Ēri "Otters" | OHL | 47 || 44 || 76 || 120 || 48 | 20 || 21 || 28 || 49 || 12 |- | 2015.—16. | [[Edmontonas "Oilers"]] | [[NHL]] | 45 || 16 || 32 || 48 || 18 | — || — || — || — || — |- bgcolor="#f0f0f0" | 2016.—17. | Edmontonas "Oilers" | NHL | 82 || 30 || 70 || 100 || 26 | 13 || 5 || 4 || 9 || 2 |- | 2017.—18. | Edmontonas "Oilers" | NHL | 82 || 41 || 67 || 108 || 26 | — || — || — || — || — |- bgcolor="#f0f0f0" | 2018.—19. | Edmontonas "Oilers" | NHL | 78 || 41 || 75 || 116 || 20 | — || — || — || — || — |- bgcolor="#e0e0e0" ! colspan="3" | Kopā NHL ! 287 !! 128 !! 244 !! 372 !! 90 ! 13 !! 5 !! 4 !! 9 !! 2 |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{kastes sākums}} {{s-tituli}} {{amatu secība|virsraksts=[[Nacionālā hokeja līga|NHL]] [[NHL drafts|drafta]] pirmais numurs |pirms={{flaga|Kanāda}} [[Ārons Ekblads]]|pēc={{flaga|ASV}} [[Ostons Metjūss]]|periods=[[2015. gada NHL drafts|2015]]}} {{kastes beigas}} {{Kanāda-aizmetnis}} {{hokejists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Makdeivids, Konors}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kanādas hokejisti]] [[Kategorija:Edmontonas "Oilers" spēlētāji]] [[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]] [[Kategorija:Ontārio dzimušie]] [[Kategorija:Kanādas sportisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Hokejisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Kanādas olimpiskie sudraba medaļnieki]] [[Kategorija:2026. gada ziemas olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki hokejā]] 029p1ywxuvr4q1id5ememvj1qgkuyu3 4505901 4505886 2026-08-12T01:52:59Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-44214-69|~2026-44214-69]], atjaunoju versiju, ko saglabāja ~2026-44340-52 4505884 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste | vārds = Daunis Deivids | vārds_orig = ''Connor McDavid'' | attēls = Connor McDavid 2-FEB-2022.jpg | att_izm = | paraksts = Makdeivids 2022. gadā <!------ Personas dati ------>| pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1997|1|13}} | dz_viet = {{Vieta|Kanāda|Ņūmārketa}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = 185 [[centimetrs|cm]] | svars = 86 [[kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Centra uzbrucējs]] | tvēriens = Kreisais | kar_sāk = 2015 | kar_beig = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Kanāda}} [[Edmontonas "Oilers"]] | numurs = 97 | amats = [[Kapteinis (hokejs)|Kapteinis]] | līga = [[NHL]] <!------ Drafts ------>| drafts = 1., 1. kārtā | dr_gads = [[2015. gada NHL drafts|2015]] | dr_līga = NHL | dr_kom = [[Edmontonas "Oilers"]] <!------ Nacionālā izlase ------>| taut_sez 1 = {{ih|CAN}} | taut 1 = 2016—''pašlaik'' <!------ Papildinformācija ------>| balv = * [[Harta balva]] — 2017, 2021, 2023 * [[Arta Rosa balva]] — 2017, 2018, 2021, 2022<ref>{{Cite web|url=https://www.nhl.com/news/connor-mcdavid-wins-art-ross-trophy-333649756|title=McDavid repeats as Art Ross Trophy winner, NHL's leading scorer &#124; NHL.com|date=2022. gada 1. maijs|website=www.nhl.com}}</ref>, 2023, 2026<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/hokejs/nhl/17042026-nhl_statistika_makdeivids_iegust_arta_ros|title=NHL statistika: Makdeivids iegūst Ārta Rosa balvu un panāk Lemjē un Hovu|date=2026. gada 17. aprīlis|website=sportacentrs.com}}</ref> * [[Teda Lindsija balva]] — 2017, 2018, 2021, 2023<ref>{{Cite web|url=https://sportacentrs.com/hokejs/nhl/27062023-195_par_viens_pret_makdeivids_parliecinos|title=195 par, viens pret – Makdeivids pārliecinoši tiek atzīts par MVP|date=2023. gada 27. jūn.|website=Sportacentrs.com}}</ref> * [[Morisa Rišāra balva]] — 2023 * [[Kona Smita balva]] — 2024 * [[NHL Visu zvaigžņu spēle]] — 2017, 2018, 2019, 2020, 2022 * [[NHL simboliskā izlase]] — 2017, 2018, 2019, 2021 * [[Pasaules čempionāts hokejā junioriem|U-20 PČ]] simboliskā izlase — [[2015. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2015]] * [[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]] — 2025<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/kurs-gan-cits-meistars-makdeivids-papildlaika-atnes-uzvaru-kanadai-par-asv/|title=Kurš gan cits – Meistars Makdeivids papildlaikā atnes uzvaru Kanādai pār ASV|date=2025. gada 21. februāris|website=sportaziņas.com}}</ref> | slavz = | aģenti = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2026|4|17||bez}} <!------ Medaļas ------>| rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|Kanāda}}}} {{MedalCompetition|[[Ziemas olimpiskās spēles]]}} {{MedalSilver2|[[Hokejs 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs vīriešiem|Milāna-Kortīna 2026]]}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts]]}} {{MedalGold2|[[2016. gada Pasaules čempionāts hokejā|Krievija 2016]]}} }} '''Konors Makdeivids''' ({{val|en|Connor McDavid}}; dzimis {{dat|1997|1|13}}) ir kanādiešu [[hokejists]], [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]]. Pašlaik (2026) Makdeivids spēlē [[NHL|Nacionālās hokeja līgas]] klubā [[Edmontonas "Oilers"]], pilda tās [[kapteinis (hokejs)|kapteiņa]] funkcijas. == Spēlētāja karjera == [[2012]]. gadā Makdeivids kļuva par trešo spēlētāju pēc [[Džons Tavaress|Džona Tavaresa]] un [[Ārons Ekblads|Ārona Ekblada]], kuram [[Kanādas Hokeja federācija]] ļāva uzsākt spēlēt [[Ontārio hokeja līga|OHL]] jau 15 gadu vecumā. OHL vienībā [[Ēri "Otters"]] Makdeivids sāka spēlēt jau 2012.—13. gada sezonā. Būdams vien 16 gadus vecs, viņš sezonu noslēdza ar 69 punktiem 66 spēlēs un bija otrs rezultatīvākais komandas spēlētājs. Makdeivids ieguva līgas labākā debitanta balvu. [[2015. gada NHL drafts|2015. gada NHL draftā]] ar kopējo pirmo numuru Makdeividu izvēlējās [[Edmontonas "Oilers"]]. Nākamo sezonu viņš aizvadīja "Oilers", 45 spēlēs gūstot 48 rezultativitātes punktus. Lielu daļu savas debijas sezonas viņš izlaida traumas dēļ, taču, par spīti tam, bija trešais rezultatīvākais "Oilers" spēlētājs. Īsi pirms 2016.—17. gada sezonas sākuma Makdeivids kļuva par "Oilers" [[kapteinis (hokejs)|kapteini]]. Tādējādi viņš kļuva par visu laiku jaunāko kapteini NHL vēsturē. 2016.—17. un 2017.—18. gada sezonas noslēdza kā visas līgas rezultatīvākais spēlētājs. [[2017]]. gadā ieguva arī līgas vērtīgākā spēlētāja balvu. [[Kanādas hokeja izlase]]s rindās izcīnījis zelta medaļas [[2015. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2015]]. gada [[Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Pasaules U-20 čempionātā]], tika iekļauts arī turnīra simboliskajā izlasē. Zeltu Makdeivids izcīnījis arī [[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā jauniešiem|2013]]. gada [[Pasaules čempionāts hokejā jauniešiem|Pasaules U-18 čempionātā]]. Spēlējis arī [[2014. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem]]. == Karjeras statistika == {| border="0" cellpadding="3" cellspacing="0" style="text-align:center" |- bgcolor="#e0e0e0" ! colspan="3" bgcolor="#ffffff" |   ! rowspan="99" bgcolor="#ffffff" |   ! colspan="5" | Regulārā sezona ! rowspan="99" bgcolor="#ffffff" |   ! colspan="5" | Izslēgšanas spēles |- bgcolor="#e0e0e0" ! Sezona !! Klubs !! Līga !! {{Piezīme|Sp|Spēles}} !! {{Piezīme|V|Vārti}} !! {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} !! {{Piezīme|P-ti|Punkti}} !! {{Piezīme|SM|Soda minūtes}} !! {{Piezīme|Sp|Spēles}} !! {{Piezīme|V|Vārti}} !! {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} !! {{Piezīme|P-ti|Punkti}} !! {{Piezīme|SM|Soda minūtes}} |- | 2011.—12. | Toronto Marlboros Mn Mdgt AAA “A” | GTMMHL | 33 || 27 || 50 || 77 || 14 | — || — || — || — || — |- | 2011.—12. | Toronto Marlboros Mn Mdgt AAA “A” | Midget | 88 || 79 || 130 || 209 || — | — || — || — || — || — |- bgcolor="#f0f0f0" | 2012.—13. | [[Ēri "Otters"]] | [[Ontārio hokeja līga|OHL]] | 63 || 25 || 41 || 66 || 36 | — || — || — || — || — |- | 2013.—14. | Ēri "Otters" | OHL | 56 || 28 || 71 || 99 || 20 | 14 || 4 || 15 || 19 || 2 |- bgcolor="#f0f0f0" | 2014.—15. | Ēri "Otters" | OHL | 47 || 44 || 76 || 120 || 48 | 20 || 21 || 28 || 49 || 12 |- | 2015.—16. | [[Edmontonas "Oilers"]] | [[NHL]] | 45 || 16 || 32 || 48 || 18 | — || — || — || — || — |- bgcolor="#f0f0f0" | 2016.—17. | Edmontonas "Oilers" | NHL | 82 || 30 || 70 || 100 || 26 | 13 || 5 || 4 || 9 || 2 |- | 2017.—18. | Edmontonas "Oilers" | NHL | 82 || 41 || 67 || 108 || 26 | — || — || — || — || — |- bgcolor="#f0f0f0" | 2018.—19. | Edmontonas "Oilers" | NHL | 78 || 41 || 75 || 116 || 20 | — || — || — || — || — |- bgcolor="#e0e0e0" ! colspan="3" | Kopā NHL ! 287 !! 128 !! 244 !! 372 !! 90 ! 13 !! 5 !! 4 !! 9 !! 2 |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{kastes sākums}} {{s-tituli}} {{amatu secība|virsraksts=[[Nacionālā hokeja līga|NHL]] [[NHL drafts|drafta]] pirmais numurs |pirms={{flaga|Kanāda}} [[Ārons Ekblads]]|pēc={{flaga|ASV}} [[Ostons Metjūss]]|periods=[[2015. gada NHL drafts|2015]]}} {{kastes beigas}} {{Kanāda-aizmetnis}} {{hokejists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Makdeivids, Konors}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kanādas hokejisti]] [[Kategorija:Edmontonas "Oilers" spēlētāji]] [[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]] [[Kategorija:Ontārio dzimušie]] [[Kategorija:Kanādas sportisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Hokejisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Kanādas olimpiskie sudraba medaļnieki]] [[Kategorija:2026. gada ziemas olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki hokejā]] e4vbcja1wvdruy4ro7n0zgoo28amp8z 4505902 4505901 2026-08-12T01:53:27Z Egilus 27634 Undid 4 revisions from [[Special:Diff/4505884|4505884]] until [[Special:Diff/4505901|4505901]] 4505902 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste | vārds = Konors Makdeivids | vārds_orig = ''Connor McDavid'' | attēls = Connor McDavid 2-FEB-2022.jpg | att_izm = | paraksts = Makdeivids 2022. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1997|1|13}} | dz_viet = {{Vieta|Kanāda|Ņūmārketa}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = 185 [[centimetrs|cm]] | svars = 86 [[kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Centra uzbrucējs]] | tvēriens = Kreisais | kar_sāk = 2015 | kar_beig = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Kanāda}} [[Edmontonas "Oilers"]] | numurs = 97 | amats = [[Kapteinis (hokejs)|Kapteinis]] | līga = [[NHL]] <!------ Drafts ------> | drafts = 1., 1. kārtā | dr_gads = [[2015. gada NHL drafts|2015]] | dr_līga = NHL | dr_kom = [[Edmontonas "Oilers"]] <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = {{ih|CAN}} | taut 1 = 2016—''pašlaik'' <!------ Papildinformācija ------> | balv = * [[Harta balva]] — 2017, 2021, 2023 * [[Arta Rosa balva]] — 2017, 2018, 2021, 2022<ref>{{Cite web|url=https://www.nhl.com/news/connor-mcdavid-wins-art-ross-trophy-333649756|title=McDavid repeats as Art Ross Trophy winner, NHL's leading scorer &#124; NHL.com|date=2022. gada 1. maijs|website=www.nhl.com}}</ref>, 2023, 2026<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/hokejs/nhl/17042026-nhl_statistika_makdeivids_iegust_arta_ros|title=NHL statistika: Makdeivids iegūst Ārta Rosa balvu un panāk Lemjē un Hovu|date=2026. gada 17. aprīlis|website=sportacentrs.com}}</ref> * [[Teda Lindsija balva]] — 2017, 2018, 2021, 2023<ref>{{Cite web|url=https://sportacentrs.com/hokejs/nhl/27062023-195_par_viens_pret_makdeivids_parliecinos|title=195 par, viens pret – Makdeivids pārliecinoši tiek atzīts par MVP|date=2023. gada 27. jūn.|website=Sportacentrs.com}}</ref> * [[Morisa Rišāra balva]] — 2023 * [[Kona Smita balva]] — 2024 * [[NHL Visu zvaigžņu spēle]] — 2017, 2018, 2019, 2020, 2022 * [[NHL simboliskā izlase]] — 2017, 2018, 2019, 2021 * [[Pasaules čempionāts hokejā junioriem|U-20 PČ]] simboliskā izlase — [[2015. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2015]] * [[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]] — 2025<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/kurs-gan-cits-meistars-makdeivids-papildlaika-atnes-uzvaru-kanadai-par-asv/|title=Kurš gan cits – Meistars Makdeivids papildlaikā atnes uzvaru Kanādai pār ASV|date=2025. gada 21. februāris|website=sportaziņas.com}}</ref> | slavz = | aģenti = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2026|4|17||bez}} <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|Kanāda}}}} {{MedalCompetition|[[Ziemas olimpiskās spēles]]}} {{MedalSilver2|[[Hokejs 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs vīriešiem|Milāna-Kortīna 2026]]}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts]]}} {{MedalGold2|[[2016. gada Pasaules čempionāts hokejā|Krievija 2016]]}} }} '''Konors Makdeivids''' ({{val|en|Connor McDavid}}; dzimis {{dat|1997|1|13}}) ir kanādiešu [[hokejists]], [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]]. Pašlaik (2026) Makdeivids spēlē [[NHL|Nacionālās hokeja līgas]] klubā [[Edmontonas "Oilers"]], pilda tās [[kapteinis (hokejs)|kapteiņa]] funkcijas. == Spēlētāja karjera == [[2012]]. gadā Makdeivids kļuva par trešo spēlētāju pēc [[Džons Tavaress|Džona Tavaresa]] un [[Ārons Ekblads|Ārona Ekblada]], kuram [[Kanādas Hokeja federācija]] ļāva uzsākt spēlēt [[Ontārio hokeja līga|OHL]] jau 15 gadu vecumā. OHL vienībā [[Ēri "Otters"]] Makdeivids sāka spēlēt jau 2012.—13. gada sezonā. Būdams vien 16 gadus vecs, viņš sezonu noslēdza ar 69 punktiem 66 spēlēs un bija otrs rezultatīvākais komandas spēlētājs. Makdeivids ieguva līgas labākā debitanta balvu. [[2015. gada NHL drafts|2015. gada NHL draftā]] ar kopējo pirmo numuru Makdeividu izvēlējās [[Edmontonas "Oilers"]]. Nākamo sezonu viņš aizvadīja "Oilers", 45 spēlēs gūstot 48 rezultativitātes punktus. Lielu daļu savas debijas sezonas viņš izlaida traumas dēļ, taču, par spīti tam, bija trešais rezultatīvākais "Oilers" spēlētājs. Īsi pirms 2016.—17. gada sezonas sākuma Makdeivids kļuva par "Oilers" [[kapteinis (hokejs)|kapteini]]. Tādējādi viņš kļuva par visu laiku jaunāko kapteini NHL vēsturē. 2016.—17. un 2017.—18. gada sezonas noslēdza kā visas līgas rezultatīvākais spēlētājs. [[2017]]. gadā ieguva arī līgas vērtīgākā spēlētāja balvu. [[Kanādas hokeja izlase]]s rindās izcīnījis zelta medaļas [[2015. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2015]]. gada [[Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Pasaules U-20 čempionātā]], tika iekļauts arī turnīra simboliskajā izlasē. Zeltu Makdeivids izcīnījis arī [[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā jauniešiem|2013]]. gada [[Pasaules čempionāts hokejā jauniešiem|Pasaules U-18 čempionātā]]. Spēlējis arī [[2014. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem]]. == Karjeras statistika == {| border="0" cellpadding="3" cellspacing="0" style="text-align:center" |- bgcolor="#e0e0e0" ! colspan="3" bgcolor="#ffffff" |   ! rowspan="99" bgcolor="#ffffff" |   ! colspan="5" | Regulārā sezona ! rowspan="99" bgcolor="#ffffff" |   ! colspan="5" | Izslēgšanas spēles |- bgcolor="#e0e0e0" ! Sezona !! Klubs !! Līga !! {{Piezīme|Sp|Spēles}} !! {{Piezīme|V|Vārti}} !! {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} !! {{Piezīme|P-ti|Punkti}} !! {{Piezīme|SM|Soda minūtes}} !! {{Piezīme|Sp|Spēles}} !! {{Piezīme|V|Vārti}} !! {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} !! {{Piezīme|P-ti|Punkti}} !! {{Piezīme|SM|Soda minūtes}} |- | 2011.—12. | Toronto Marlboros Mn Mdgt AAA “A” | GTMMHL | 33 || 27 || 50 || 77 || 14 | — || — || — || — || — |- | 2011.—12. | Toronto Marlboros Mn Mdgt AAA “A” | Midget | 88 || 79 || 130 || 209 || — | — || — || — || — || — |- bgcolor="#f0f0f0" | 2012.—13. | [[Ēri "Otters"]] | [[Ontārio hokeja līga|OHL]] | 63 || 25 || 41 || 66 || 36 | — || — || — || — || — |- | 2013.—14. | Ēri "Otters" | OHL | 56 || 28 || 71 || 99 || 20 | 14 || 4 || 15 || 19 || 2 |- bgcolor="#f0f0f0" | 2014.—15. | Ēri "Otters" | OHL | 47 || 44 || 76 || 120 || 48 | 20 || 21 || 28 || 49 || 12 |- | 2015.—16. | [[Edmontonas "Oilers"]] | [[NHL]] | 45 || 16 || 32 || 48 || 18 | — || — || — || — || — |- bgcolor="#f0f0f0" | 2016.—17. | Edmontonas "Oilers" | NHL | 82 || 30 || 70 || 100 || 26 | 13 || 5 || 4 || 9 || 2 |- | 2017.—18. | Edmontonas "Oilers" | NHL | 82 || 41 || 67 || 108 || 26 | — || — || — || — || — |- bgcolor="#f0f0f0" | 2018.—19. | Edmontonas "Oilers" | NHL | 78 || 41 || 75 || 116 || 20 | — || — || — || — || — |- bgcolor="#e0e0e0" ! colspan="3" | Kopā NHL ! 287 !! 128 !! 244 !! 372 !! 90 ! 13 !! 5 !! 4 !! 9 !! 2 |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{kastes sākums}} {{s-tituli}} {{amatu secība|virsraksts=[[Nacionālā hokeja līga|NHL]] [[NHL drafts|drafta]] pirmais numurs |pirms={{flaga|Kanāda}} [[Ārons Ekblads]]|pēc={{flaga|ASV}} [[Ostons Metjūss]]|periods=[[2015. gada NHL drafts|2015]]}} {{kastes beigas}} {{Kanāda-aizmetnis}} {{hokejists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Makdeivids, Konors}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kanādas hokejisti]] [[Kategorija:Edmontonas "Oilers" spēlētāji]] [[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]] [[Kategorija:Ontārio dzimušie]] [[Kategorija:Kanādas sportisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Hokejisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Kanādas olimpiskie sudraba medaļnieki]] [[Kategorija:2026. gada ziemas olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki hokejā]] guc7unbtf5w7xpepm7fgk5lxlsbkxqt 0 269461 4505747 4129713 2026-08-11T14:39:30Z Bendžamins 76862 4505747 wikitext text/x-wiki {{līdzīgs|Drošsirde}} {{Filmas infokaste | nosaukums = "Drošsirdis" | oriģinālnos = ''Braveheart'' | attēls = Braveheart imp.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = | režisors = [[Mels Gibsons]] | producents = | scenārijs = | aktieri = * [[Mels Gibsons]] * [[Sofija Marso]] * [[Patriks Makgūens]] * [[Ketrīna Makormaka]] | mūzika = [[Džeimss Horners]] | operators = | montāža = | studija = * ''[[Icon Productions]]'' * ''[[The Ladd Company]]'' | izplatītājs = * ''[[Paramount Pictures]]'' * {{small| (ASV, Kanāda)}} * ''[[20th Century Studios|20th Century Fox]]'' * {{small| (starptautiski)}} | izdošana = {{filmas datums|1995|5|24}} | ilgums = 177&nbsp;minūtes | valsts = {{USA}} | valoda = Angļu | budžets = {{ASV dolārs|72 miljoni}}<ref name="boxofficemojo">{{tīmekļa atsauce | url=http://www.boxofficemojo.com/movies/?id=braveheart.htm | title=Braveheart (1995) | publisher=Box Office Mojo. [[Amazon|Amazon.com]] | accessdate=2013-02-07 | archiveurl=https://web.archive.org/web/20140502215801/http://boxofficemojo.com/movies/?id=braveheart.htm | archivedate=2014-05-02 }}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|210 409 945}}<ref name="boxofficemojo" /> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Drošsirdis"''' ({{val|en|Braveheart}}) ir 1995. gada amerikāņu episka vēsturiskā viduslaiku kara drāma, kuras režisors ir [[Mels Gibsons]], kas ir arī galvenās lomas attēlotājs. Filmas sižets veidots pēc [[Aklais Harijs|Aklā Harija]] (''Blind Harry'') episkās poēmas ''The Actes and Deidis of the Illustre and Vallyeant Campioun Schir William Wallace''. Filma ir par [[Viljams Volless|Viljamu Vollesu]], kas vadīja [[skoti|skotu]] pretošanos [[angļi|angļu]] varai Pirmā [[Skotijas neatkarības kari|Skotijas neatkarības kara]] laikā. Tajā galvenās lomas attēlo Gibsons, [[Sofija Marso]], [[Patriks Makgūens]], [[Ketrīna Makormaka]]. Šī tiek ierindota starp vēsturiski neprecīzākajām mūsdienu filmām.<ref name="histinac">{{ziņu atsauce | last=White | first=Caroline | title=The 10 most historically inaccurate movies | publisher=The Times | url=http://entertainment.timesonline.co.uk/tol/arts_and_entertainment/film/article6738785.ece | date=4 August 2009 | accessdate=2009-08-05 | location=London | archiveurl=https://web.archive.org/web/20110615070116/http://entertainment.timesonline.co.uk/tol/arts_and_entertainment/film/article6738785.ece | archivedate=2011-06-15 }}</ref> "Drošsirdis" tika nominēts [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit nominācijās. Balva tika iegūta labākās filmas, labākā grima, labākā operatora darba, labākās skaņas montāžas un labākā režisora kategorijā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{filma-aizmetnis}} {{Mels Gibsons}} {{Labākā filma (Oskars)}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1995. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvējas filmas]] [[Kategorija:Paramount Pictures filmas]] [[Kategorija:20th Century Fox filmas]] [[Kategorija:Vēsturiskas filmas]] [[Kategorija:Episkās filmas]] [[Kategorija:Mela Gibsona filmas]] coxsg0ubjtl4c7zrgqot13oyr3llt4b 0 275762 4505969 4337984 2026-08-12T10:03:29Z ~2026-44368-23 148997 4505969 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Mihaels fon der Borhs | vārds_orig = ''Michael Johann von der Borch'' | attēls = Ludwig Guttenbrunn 01.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = Mihaels Borhs Itālijā | dz_gads = 1753 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 20 | dz_vieta = [[Varakļāni]], [[Inflantijas vaivadija]] (tagad {{LAT}}) | m_gads = 1810 | m_mēnesis = 12 | m_diena = 28 | m_vieta = [[Varakļāni]] | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[Vācbaltieši|vācbaltietis]] | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = [[rakstnieks]] | rakstīšanas valoda = [[franču valoda|franču]] | periods = | žanri = | temati = | lit virzieni = | slavenākie darbi = | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Mihaels fon der Borhs''', pilnā vārdā grāfs '''Mihaels Johans fon der Borhs-Lubešics un Borhofs''' ({{val|de|Michael Johann von der Borch-Lubeschütz und Borchhoff}}, {{val|pl|Michał Jan Borch}}; 1753—1810) bija no [[Borhi|Borhu dzimtas]] cēlies [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] izcelsmes [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] diplomāts, [[Ludzas trakts|Ludzas trakta]] stārasts (1772), ģenerālleitnants (1786). Publicējis vairākus apcerējumus par [[Sicīlija]]s mineraloģiju un poēmas. [[Maltas ordenis|Maltas ordeņa]] Polijas-Lietuvas atzara dibinātājs. == Dzīvesgājums == [[Attēls:Michael von der Borch-Lubeschütz.jpg|thumb|left|150px|Piemiņas medaļa.]] Dzimis 1753. gada 20. jūnijā [[Varakļānu muiža|Varakļānu muižā]] [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] valstsvīra grāfa [[Johans fon der Borhs|Johana fon der Borha]] (1713—1780) un viņa sievas Ludvikas Annas, dzimušas fon Zībergas (1725—1788), ģimenē.<ref>Ieraksts [[Varakļānu Marijas baznīca|Varakļānu katoļu baznīcas]] metrikā vēsta, ka ''Daugavpils jezuītu biedrības rezidences superiors tēvs Kazimirs Šels 1753. gada 1. jūlijā privātās kristībās kristīja 30. jūnijā dzimušo Mihaelu Joannu Aloīzu Antonu, augsti godājamā Joanna Borha kunga un Ludovikas no Zībergiem dēlu''. Citēts no Taimiņa, Aija. "Borchiana versus Siciliana: Grāfa Borha Sicīlijas ceļojums un tā reminiscences literatūrā un mākslā". LMA Mākslas vēstures institūts, 2013/16</ref> Izglītību guvis pie franču mājskolotāja, vēlāk ''Collegium Pium'' [[Varšava|Varšavā]] (1759—1767). Iestājās Polijas-Lietuvas karadienestā un gatavojās diplomāta karjerai. 1771. gada novembrī kā Inflantijas gvardes kapteinis guva ievainojumu aizsargājot karali [[Staņislavs Poņatovskis|Staņislavu Poņatovski]] viņa nolaupīšanas mēģinājumā. Iecelts par [[Ludzas stārasti|Ludzas stārastu]] (1772). [[Polijas dalīšanas]] laikā no 1774. līdz 1778. gadam viņš tēva uzdevumā devās diplomātiskās misijās uz Vīni, Romu un Neapoli. 1774. gada 30. jūnija vēstulē Borhs ziņoja tēvam, ka viņš Vīnē ticies ar [[Romas pāvests|Romas pāvesta]] legātu marķīzu Viskonti. 1776. gadā Romā cenās izgādāt mūža pensiju Polijas karalim Staņislavam II Augustam, paaugstināts huzāru pulkveža pakāpē. 1776. gadā M. Borhs no Neapoles devās ceļojumā uz [[Sicīlija|Sicīliju]] un [[Malta|Maltu]], kur iestājās [[Neatkarīgais Maltas Bruņinieku ordenis|Maltas ordenī]] un kļuva par tā baljī ({{val|fr|bailli}} no {{val|la|baiulus}}). Ceļojuma iespaidā publicēja septiņus apcerējumus par Sicīlijas un Maltas mineraloģiju, tās dabu, senatnes pieminekļiem un cilvēkiem. 1777. gadā viņš tikās ar Sicīlijas karali Neapolē, lai izkārtotu karalim Neapoles pilnvarotā ministra amatu. 1779. gadā Vīnē tikās ar Svētās Romas impērijas ķeizaru [[Jozefs II Hābsburgs|Jozefu II]] un pārrunāja Polijas lietas. 1781. gadā kļuva par [[Lietuvas dižkunigaitija]]s ģenerālkvartīrmeistaru (''oboźny litewski''), 1783. gadā viņu iecēla par [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] grāfu. Tajā pašā gadā viņš Rīgā salaulājās ar gubernatora [[Džordžs Brauns|Džordža Brauna]] meitu Eleonoru Kristīnu un pēc arhitekta Vinčenco Macotti projekta sāka celt Varakļānu muižas pili, ko pabeidza 1789. gadā. 1786. gadā viņš bija kara departamenta loceklis un ģenerālleitnants.<ref>Christian Friedrich Jacobi: ''Europäisches genealogisches Handbuch'', Leipzig 1800, [http://books.google.de/books?id=q5pAAAAAcAAJ&pg=PA220&lpg=PA220&dq=Michael+Johann+Graf+von+der+Borch&source=bl&ots=kk_oDrxmYZ&sig=Ra8BSixyWZKj-UQ23gVJzi4dqCY&hl=de&sa=X&ei=ULE4VIy1GILQygOXu4LgCA&ved=0CCoQ6AEwAjgK#v=onepage&q=Michael%20Borch&f=false S. 115 u. 220]</ref> No 1787. gada Beļcas vaivads, 1790. gadā Polijas karaļa diplomātiskā uzdevumā devās uz Holandi un Angliju. Bija Polijas karalistes un Lietuvas dižkunigaitijas [[brīvmūrniecība|brīvmūrnieku]] lielložas ''Grand Orient de Royaume de Pologne et du Grand Duché de Lithuanie'' loceklis.<ref>Ludwik Hass. Sekta farmazonii warszawskiej. Warszawa: 1980, s. 190. {{poliski}}</ref> Neilgi pirms Polijas dalīšanas M. Borhs 1791. gadā atstāja valsts dienestu un devās uz savu muižu Varakļānos, kur rūpējās par savām minerālu kolekciju un grāmatām, kopa "sentimentālo dārzu" jeb parku un augļu dārzu, kurā auga pat aprikozes un arbūzi. Viņam piederēja arī [[Marinzejas muiža]] (Atašienes muiža) un Galēnu muiža. Miris 1810. gada 28. decembrī Varakļānu muižas pilī. Viņa brālis [[Jozefs Heinrihs fon der Borhs]] (1751—1835) bija [[Preiļu muiža]]s īpašnieks un Maltas ordeņa komandors. == Testaments == M. fon der Borha testaments paredzēja, ka nedalītām jāpaliek naturāliju kolekcijām un bibliotēkai: “Viss mans kustamais īpašums, kas nepieder pie saimniecības lietām, — ekipāžas, zirglietas, dārglietas, proti: ordeņi, gredzeni, tabakdozes, zelts, sudrabs, porcelāns, kristāls, galdauti un salvetes, apģērbi jeb garderobe, dažādas mēbeles var tikt sadalītas starp maniem dēliem un meitām. No šīs dalīšanas tiek izslēgta mana bibliotēka, dabaszinātņu un fizikas kabineti, kā arī dārglietas bez ietvara [t. i., dārgakmeņu kolekcija], ierīces, kas pieder pie dabas retumu kabineta; jo bibliotēka un minētie dabaszinātņu kabineti pēc papildu rīkojuma nododami fideikomisijā un piederēs visi kopā maniem vīriešu kārtas mantiniekiem.”<ref>M.J.Borha testaments. Sastādīts 1809. gada 26. decembrī Varakļānu pilī, apstiprināts Rēzeknē 1811. gada 4. janvārī. Poļu val. Ģerboņpapīrs, cauršūts, ar M.J.Borha zīmogu sarkanā lakā un triju liecinieku apstiprinājumiem. 10 lpp. LU AB Rokrakstu un reto grāmatu nodaļa, Ms. 1157, Nr. 2.</ref> Tomēr 1870. gadā bibliotēka tika sadalīta starp pēctečiem, Borhu arhīvu pēc viņu zemes īpašumus nacionalizācijas 1919. gadā aizveda uz [[Ļviva|Ļvivu]] tālaika Polijā. == Ģimene == 1783. gadā Mihaels fon der Borhs apprecējās ar Rīgas ģenerālgubernatora [[Džordžs Brauns|Džordža Brauna]] meitu Eleonoru Kristīni (1766–1844), Varakļānu muižā viņiem piedzima septiņi bērni: * Eleonora Sofija Vilhelmīne, precējusies Kellere (1795–1880), * Luīze Izabella Viktorīna, precējusies Lambsdorfa (1796–1870), * Kārlis Georgs Johans Jozefs (1798–1861), * Izabella Amālija Marianna Ģertrūde, precējusies Grote (1799–1862), * Annette Klāra Jūlija Natālija, precējusies Grote (1801–1869), * [[Aleksandrs fon der Borhs|Aleksandrs Antons Stanislavs Bernhards]] (1804–1867), * Jozefs Kazimirs Pēteris Mihaels (1807–1881). == Darbi == [[Attēls:Lythologie Sicilienne le Comte de Borch 1777.jpg|thumb|270px|Sicīlijas litoloģijas izdevums (Neapole, 1777).]] * ''Ode... pour la séance publique du premier d'Avril de la conversation galante de Monsieur le prince di Campofranco...'', Palermo 1777 * ''Lettres sur la Sicile et sur l'île de Malthe... écrites en 1777. Pour servir de supplément au voyage en Sicile et à Malthe de Monsieur Brydonne'', Bern 1785 * ''Lythologie sicilienne ou Catalogue raisonné de toutes les pierres de la Sicile propres à embellir le cabinet d'un amateur'', Neapel 1777 * ''Lythologie sicilienne, en connaissance de la nature des pierres de la Sicile, suivie d'un discours sur la Catcara de Palerme'', Rom 1778 * ''Minéralogie sicilienne docimastique et métallurgique ou Connaissance de tous les minéraux que produit l'île de Sicile, avec les détails des mines et des carrières et l'histoire des travaux anciens et actuels de ce pays. Suivie de la minér-hydrologie sicilienne, ou la description de toutes les eaux minérales de la Sicile'', Turin 1780 * ''Lettres sur les truffes du Piémont, écrites en 1780'', Mailand 1780 * ''Victor Amédée. Tragédie en 5 actes et en vers, par l'auteur de la Minéralogie sicilienne'', Warschau 1789 * ''La Stanislaĭde ou l'Heureuse délivrance de Stanislas II roi de Pologne. Poème'', Warschau 1791 * ''Histoire de la vie de George de Browne, comte de Saint-Empire, gouverneur général de Livonie et d'Esthonie'', Riga 1794 (= L. Schubert: ''Leben des Reichsgrafen Georg v. Browne, General-Gouverneur von Liefland und Esthland. Aus dem Französischen, mit einer Vorrede'', Riga 1795, [http://books.google.de/books?id=jeo5AAAAcAAJ Digitalisat]) * ''Jardin sentimental du château de Warkland dans le Comté de Borch en Russie Blanche'', Warschau 1795 == Literatūra == * Koestlin C. H. Lettres sur l’histoire naturelle de l’isle d’Elbe, ecrites à son excellence monsieur le Comte de Borch. Vienne: Chez Jean Paul Kraus, 1780. - 132 p. * Gawel A. "Memorial Michala Borcha z roku 1780 jako pierwsza w Polscé próba geobiochemicznych poszukiwan kruszcowych", Prace Muzeum Ziemi, no. 8 (1966), 31-48. * Maslankiewicz K. "Michal Jan Borch (1751-1810) and his activity in mineralogy and geochemistry", in: Aces du XIe Congès International d'Histoire des Sciences, 4, Wroclaw 1968, 284-86 * Stradiņš J. Par grāfu Mihelu Borhu — Eiropas mēroga zinātnieku — tepat Latvijā. Latvijas Zinātņu akadēmijas un Varakļānu pilsētas domes zinātniskā izbraukuma konference 2003. gada 16.—17. maijā. Rēzekne: Latgales kultūras centra izdevniecība, 2005. — 10. lpp. == Ārējās saites == * [http://www.utlib.ee/ekollekt/eeva/index.php/index.php?lang=de&do=tekst&tid=3822 ''Michael Johann von der Borch''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141022220716/http://www.utlib.ee/ekollekt/eeva/index.php/index.php?lang=de&do=tekst&tid=3822 |date={{dat|2014|10|22||bez}} }} == Atsauces == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Borhs, Mihaels fon der}} [[Kategorija:Latvijas zinātnieki]] [[Kategorija:Latvijas rakstnieki]] [[Kategorija:18. gadsimta rakstnieki]] [[Kategorija:Franču valodā rakstošie]] [[Kategorija:Varakļānos dzimušie]] j0lhwhl22bqwvfz6jtcl2v2vw8j0j21 0 277738 4505937 3331059 2026-08-12T06:39:14Z ~2026-44303-39 148986 /* Kartes */ changed the usually used map scales to most accurate 4505937 wikitext text/x-wiki {{Sporta infokaste | nosaukums = Veloorientēšanās | attēls = Mountain bike orienteer 1 - Meehan Range.jpg | att_izm = 300px | paraksts = Veloorientierists ar aprīkotu velosipēdu | piktogramma = | pikt_izm = | pikt_par = | savienība = [[IOF]] - Starptautiskā orientēšanās federācija | citi_nos = | pirmais = | reģistrētie = | klubi = | kontakts = Bezkontakta | komanda = Individuāls | ilgums = | jdzimums = Atsevišķas kategorijas | kategorijas =Sports, Orientēšanās, Riteņbraukšana | ekipējums =MTB velosipēds, Kartes turētājs | vieta = | olimpisks = nē | novecojis = }} '''Veloorientēšanās''' ('''MTB-O''' vai '''MTBO''') ir [[orientēšanās]] [[izturības sporta veidi|izturības]] [[riteņbraukšanas sports|sacensību]] sporta veids. Tajā tiek izmantoti [[kalnu velosipēds|kalnu velosipēdi]] un [[navigācija]] notiek pa takām un stigām. Atšķirībā no ierastajām orientēšanās disciplīnām, dalībniekiem parasti nav atļauts nobraukt no ceļiem un takām, tomēr to nosaka organizējošās valsts orientēšanās federācija. Navigācijas taktika ir līdzīga [[Orientēšanās ar slēpēm|ziemas orientēšanās ar slēpēm]], kur galvenais uzsvars ir uz maršruta izvēli. Lielākā atšķirība no slēpju orientēšanās ir tāda, ka navigācija notiek lielākā ātrumā, jo ar velosipēdu var sasniegt lielāku ātrumu. Braucējam sasniedzot lielāku ātrumu, kartes lasīšana kļūst izaicinošāka. == Ekipējums == Biežāk izmantotais velosipēdu veids ir [[kalnu velosipēds]], kas paredzēts krosa (XC) disciplīnai, taču drīkst izmantot jebkura veida velosipēdus. Atkarībā no apvidus var tikt izvēlēts velosipēdi ar un bez amortizācijas. Daļa sportistu izmanto arī kontaktpedāļus ar speciāliem [[riteņbraukšanas apavi]]em, kas uzlabo efektivitāti un velosipēda kontroli. Sacensībās parasti obligāta ir [[veloķivere|aizsargķiveres]] lietošana. === Speciālais ekipējums === Veloorientēšanās tiek izmantots kartes turētājs, kas tiek stiprināts pie velosipēda stūres, vairums no to modeļiem ļauj rotēt karti. Šādus turētājus ražo uzņēmumi ''Mapdec'', ''Miry'', ''Devotech'', ''Nordenmark'', ''Autopilot'', ''Windchill'' un citi. Daļa sportistu izmanto arī trosi ar ievilkšanas mehānismu, pie kā tiek stiprinātas elektroniskās kontrolpunktu atzīmēšanās iekārtas. [[kompass|Kompasu]] izmantošana ir atļauta, bet elektroniskās navigācijas iekārtas (piemēram, GPS sporta pulksteņi) ir aizliegtas. Dalībnieki sacensību distancē var ņemt līdzi remonta instrumentus un rezerves daļas. == Kartes == [[File:Wilimy.jpg|thumb|upright|Veloorientēšanās]] [[Ģeogrāfiskā karte|Kartes]] parasti izmanto mazāku mērogu (1:5 000 – 1:15 000) un detalizāciju kā ierastās [[orientēšanās karte]]s. Ceļi un takas kartēs tiek atzīmēti pēc to izbraukšanas sarežģītības ar četrām kategorijām: viegla, lēna, sarežģīta un neiespējama. Kartē tiek atzīmēti arī šķēršļi, kas prasa nokāpšanu no velosipēda.<ref>{{cite web |url=http://wa.orienteering.asn.au/home/|title= Welcome to Orienteering!|accessdate=2008-05-26 |publisher= Orienteering Association of Western Australia }}</ref><ref>{{cite web |url=http://www.orienteering.org/i3/index.php?/iof2006/content/download/1394/6548/file/International%20Specification%20for%20MTB%20Orienteering%20Maps%202007.pdf |title=International Specification for MTB Orienteering Maps 2007 |accessdate=2009-06-16 |publisher=[[International Orienteering Federation]] |year=2007 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090206163158/http://www.orienteering.org/i3/index.php?%2Fiof2006%2Fcontent%2Fdownload%2F1394%2F6548%2Ffile%2FInternational%20Specification%20for%20MTB%20Orienteering%20Maps%202007.pdf |archivedate=2009-02-06 }}</ref> == Organizēšana un sacensības == MTB-O ir viens no četriem orientēšanās veidiem, ko pārvalda [[IOF|Starptautiskā orientēšanās federācija]]. Pirmais [[Pasaules čempionāts veloorientēšanās sportā|Pasaules čempionāts]] notika 2002. gadā [[Fontenblo]], Francijā. Kopš 2004. gada tas notiek katru gadu. Eiropas čempionāti tiek rīkoti kopš 2006. gada katru gadu. Šis sporta veids vispopulārākais ir Eiropas valstīs un Austrālijā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{commons category-inline|Orienteering on mountain bike|Veloorientēšanās}} * [http://www.orienteering.org Starptautiskā orientēšanās federācija] {{Riteņbraukšanas sports}} [[Kategorija:Orientēšanās sports]] [[Kategorija:Riteņbraukšana]] ecvsebivyvc63jclsigyine2jgwd4rt 0 280132 4505845 4505593 2026-08-11T20:10:30Z Teatrālis 82063 /* A */ 4505845 wikitext text/x-wiki Šajā sarakstā norādītas ievērojamas personas, kuras ir apbedītas [[Rīgas Meža kapi|Rīgas Meža kapos]]. == A == {{div col|2}} * [[Jurijs Abizovs]] (1921—2006) — rakstnieks, tulkotājs, literatūrzinātnieks, Baltijas krievu kultūras vēstures speciālists; * [[Mārtiņš Abuls]] (1885—1930) — tiesnesis, žurnālists, sabiedrisks darbinieks; * [[Marija Adamova-Kalniņa]] (1924—2012) — aktrise; * [[Imants Adermanis]] (1930—1996) — aktieris, režisors, pedagogs; * [[Konstantīns Aizpurs]] (1919—2003) — dzejnieks, atdzejotājs, dramaturgs; * [[Marta Aizupiete]] (1892—1975) — bioloģe; * [[Dace Akmentiņa]] (1858—1936) — aktrise; * [[Roberts Akmentiņš (mācītājs)|Roberts Akmentiņš]] (1910—1994) — teologs, profesors; * [[Laima Akuratere]] (1910—1969) — dzejniece, tulkotāja; * [[Jānis Akuraters]] (1876—1937) — dzejnieks, rakstnieks, politiķis; * [[Valdis Albergs]] (1922—1984) — tēlnieks; * [[Rūdolfs Alders]] (1907—1987) — tēlnieks; * [[Pauls Aldiņš]] (1971—2020) — ārsts infektologs, hepatologs, pasniedzējs; * [[Nikolajs Aleksejevs]] (1911—1962) — politiķis, rūpnīcas "[[VEF]]" direktors no 1958. līdz 1962. gadam; * [[Alita Alkne]] (1904—1994) — aktrise; * [[Jānis Alksnis]] (1869—1939) — arhitekts; * [[Jēkabs Alksnis (ārsts)|Jēkabs Alksnis]] (1870—1957) — medicīnas profesors; * [[Ojārs Ambainis]] (1926—1995) — folklorists, pētnieks; * [[Valdemārs Ambainis]] (1889—1946) — literāts, žurnālists; * [[Lilija Amerika]] (1903—1980) — aktrise; * [[Dagnija Amtmane|Dagnija Amtmane-Valdmane]] (1912—1985) — aktrise; * [[Valija Amtmane]] (1904—1996) — aktrise; * [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]] (1885—1966) — aktieris, režisors, pedagogs; * [[Krišjānis Ancītis]] (1911—1963) — valodnieks, literatūrzinātnieks; * [[Maigurs Andermanis]] (1922—2011) — operdziedātājs; * [[Emma Andersone]] (1900—1992) — literatūrvēsturniece, pedagoģe; * [[Alfrēds Andersons]] (1879—1937) — Rīgas pilsētas galva, būvinženieris, literāts, pedagogs, sabiedrisks darbinieks; * [[Eduards Andersons (sportists)|Eduards Andersons]] (1914—1985) — basketbolists; * [[Andris Andreiko]] (1942—1976) — dambretists; * [[Ingrīda Andriņa]] (1944—2015) — aktrise; * [[Jānis Andrups]] (1914—1994) — literatūras vēsturnieks, kritiķis; * [[Olga Andžāne-Zvirgzdiņa]] (1913—1994) — dramaturģe, advokāte, pedagoģe; * [[Jānis Anmanis]] (1943—2025) — gleznotājs, mākslinieks; * [[Augusts Annuss]] (1893—1984) — gleznotājs; * [[Jānis Annuss (gleznotājs)|Jānis Annuss]] (1935—2013) — gleznotājs, fotogrāfs; * [[Indriķis Ansabergs]] (1886—1971) — pedagogs, [[Tautas padome|Tautas padomes]] loceklis; * [[Jānis Ansons]] (1888—1935) — mākslinieks; * [[Antonio (Antons Markūns)]] (1915—1977) — klauns; * [[Kārlis Anušēvics]] (1930—2013) — aktieris; * [[Jānis Apelis]] (1942—2014) — policijas darbinieks; * [[Arturs Apinis]] (1904—1975) — grafiķis; * [[Apsīšu Jēkabs]] (1858—1929) — rakstnieks; * [[Pāvels Armands]] (1902—1964) — kinorežisors, scenārists; * [[Bruno Artmanis]] (1915—2007) — mēbeļu arhitekts, dizaineris, mākslinieks; * [[Gunārs Astra]] (1931—1988) — latviešu brīvības cīnītājs, cilvēktiesību aizstāvis, disidents; * [[Maija Augstkalna]] (1932—2007) — teātra un kino kritiķe; * [[Alvils Augstkalns]] (1907—1940) — valodnieks, bibliogrāfs; * [[Olga Auguste]] (1896—1973) — padomju politiskā darbiniece; * [[Augusts Auns]] (1887—1967) — riteņbraucējs; * [[Alfrēds Austriņš]] (1893—1963) — teātra darbinieks; * [[Antons Austriņš]] (1884—1934) — rakstnieks; * [[Marga Austruma]] (1930—2017) — leļļu māksliniece un skulptore; * [[Vilis Austrums]] (1911—1960) — bibliogrāfs, literatūras vēsturnieks; * [[Kārlis Auškāps]] (1947—2017) — režisors, aktieris; * [[Raimonds Auškāps]] (1952—2024) — tulkotājs, dramaturgs; * [[Lidija Auza]] (1914—1989) — gleznotāja; * [[Imants Auziņš]] (1937—2013) — dzejnieks, literatūrkritiķis; * [[Harijs Avens]] (1910—1976) — aktieris; * [[Aina Avotiņa]] (1918—1980) — aktrise; * [[Jānis Avotiņš]] (1896—1965) — virsnieks, pulkvedis-leitnants; {{div col end}} == Ā == {{div col|2}} * [[Alma Ābele]] (1907—1984) — aktrise; * [[Eduards Ābelskalns]] (1914—1982) — mūziķis; * [[Nikolajs Ābeltiņš]] (1897—1966) — pulkvežleitnants; * [[Aleksandrs Āboliņš]] (1893—1978) — teātra un kino darbinieks; * [[Jānis Āboliņš]] (1906—1990) — zinātnieks, profesors; * [[Tālivaldis Āboliņš]] (1932—1991) — aktieris; * [[Ojārs Ābols]] (1922—1983) — gleznotājs, mākslas teorētiķis; * [[Ojārs Āboltiņš]] (1936—2023) — ģeologs, ģeogrāfs, pedagogs; * [[Voldemārs Ābrams]] (1890—1956) — aktieris; * [[Māris Ārgalis]] (1954—2008) — mākslinieks; {{div col end}} == B == {{div col|2}} * [[Kristaps Bahmanis]] (1867—1942) — jurists, publicists, politiķis; * [[Juris Baklāns]] (1948—1989) — gleznotājs; * [[Kristīne Bakmane]] (1897—1925) — uzņēmēja; * [[Juris Baldunčiks]] (1950—2022) — valodnieks, terminologs, pedagogs, tulkotājs; * [[Mārīte Balode]] (1952—2018) — televīzijas režisore, kultūras žurnāliste; * [[Eduards Balodis]] (1880—1951) — pedagogs, tautsaimnieks, politiķis; * [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Jānis Balodis]] (1881—1965) — virspavēlnieks, ģenerālis, politiķis; * [[Kārlis Balodis (medicīnas profesors)|Kārlis Balodis]] (1889—1964) — medicīnas profesors; * [[Paula Baltābola]] (1891—1978) — aktrise; * [[Sarmīte Baltkāje]] (1933—2017) — ārste onkoloģe, ķirurģe; * [[Jānis Baltkājs]] (1935—2023) — farmakologs, zinātnieks; * [[Jānis Baltvilks]] (1944—2003) — dzejnieks, ornitologs; * [[Kārlis Bambergs]] (1894—1981) — inženieris ķīmiķis, agroķīmiķis; * [[Jūlija Banga]] (1877—1954) — aktrise; * [[Bangaitis]] (1874—1925) — dzejnieks; * [[Georgs Barkāns]] (1925—2010) — mākslinieks, arhitekts; * [[Boriss Barnets]] (1902—1965) — krievu kinorežisors, aktieris, scenārists; * [[Kārlis Barons (ārsts)|Kārlis Barons]] (1865—1944) — medicīnas profesors; * [[Mendelis Bašs]] (1919—2012) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Biruta Baumane]] (1922—2017) — gleznotāja; * [[Lūcija Baumane]] (1905—1988) — aktrise, režisore, pedagoģe; * [[Aldis Baums]] (1932—2019) — datorzinātnieks; * [[Indulis Bākulis]] (1922—1976) — ķirurgs, profesors; * [[Ludvigs Bārs]] (1911—1973) — aktieris; * [[Jūlijs Bebrišs]] (1931—1993) — aktieris, režisors; * [[Aleksandra Beļcova]] (1892—1981) — gleznotāja, grafiķe; * [[Antons Benjamiņš]] (1860—1939) — uzņēmējs, žurnālists; * [[Juris Georgs Benjamiņš]] (1918—1993) — fotogrāfs; * [[Vilis Bergmanis]] (1892—1979) — aktieris, teātra darbinieks; * [[Alfreds Bergs]] (1890—1942) — militārs darbinieks, Latvijas armijas ārsts, pulkvedis, leitnants; * [[Jānis Bergsons]] (1881—1960) — uzņēmējs, politiķis; * [[Ernests Bertovskis]] (1924—1996) — čellists, pedagogs; * [[Ēvalds Berzinskis]] (1891—1968) — čellists; * [[Egons Beseris]] (1932—1984) — aktieris; * [[Romis Bēms]] (1927—1993) — gleznotājs, mākslas zinātnieks; * [[Artūrs Bērnieks]] (1886—1964) — koktēlnieks, lietišķās mākslas meistars, pedagogs; * [[Reinis Bērtulis]] (1937—1994) — valodnieks; * [[Lilita Bērziņa]] (1903—1983) — aktrise; * [[Lūcija Beatrise Bērziņa]] (1907—1999) — rakstniece, pedagoģe; * [[Alfons Bērziņš]] (1916—1987) — ātrslidotājs; * [[Artūrs Bērziņš (ķirurgs)|Artūrs Bērziņš]] (1918—1963) — ķirurgs; * [[Boriss Bērziņš]] (1930—2002) — gleznotājs, grafiķis, pedagogs; * [[Juris Bērziņš (horeogrāfs)|Juris Bērziņš]] (1941—1995) — horeogrāfs, deju skolotājs; * [[Kārlis Bērziņš (grāmatu tirgotājs)|Kārlis Bērziņš]] (1865—1934) — grāmatu tirgotājs, izdevējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Kārlis Bērziņš]] (1898—1980) — tautsaimnieks, pedagogs, sabiedrisks darbinieks; * [[Maigonis Bērziņš]] (1902—1933) — mākslinieks; * [[Roberts Bērziņš (literāts)|Roberts Bērziņš]] (1868—1935) — literāts, folklorists, pedagogs; * [[Anna Bērzkalne]] (1891—1956) — folkloriste, pedagoģe; * [[Zigmunds Bielis]] (1954—2025) — tēlnieks; * [[Jānis Biezais (vēsturnieks)|Jānis Biezais]] (1896—1975) — padomju vēsturnieks, pedagogs; * [[Aleksandrs Bieziņš]] (1897—1975) — bērnu ķirurgs, medicīnas profesors; * [[Kārlis Bimbers]] (1952—2026) — mūziķis, Latvijas Radio kora dziedātājs; * [[Ruta Birgere]] (1924—2019) — aktrise; * [[Jēkabs Birgers]] (1877—1966) — rakstnieks; * [[Jānis Staņislavs Birnbaums]] (1863—1944) — gleznotājs; * [[Aleksandrs Birzenieks]] (1893—1980) — arhitekts; * [[Jānis Bisenieks]] (1864—1923) — agronoms, uzņēmējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Ija Bite-Krauliņa]] (1938—2007) — baleta kritiķe, zinātniece, televīzijas režisore; * [[Indriķis Blankenburgs]] (1887—1944) — arhitekts; * [[Pēteris Blaus]] (1900—1971) — žurnālists, politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Fricis Blumbahs]] (1864—1949) — astronoms, pedagogs; * [[Rita Blumberga]] (1925—2008) — tekstilmāksliniece; * [[Zaiga Blumberga-Vasariņa]] (1924—1999) — arheoloģe; * [[Laimonis Blumbergs]] (1919—2014) — tēlnieks; * [[Harijs Blunavs]] (1924—2006) — akvarelists; * [[Dāvis Blūmentāls]] (1871—1937) — farmaceits, pulkvedis; * [[Ģirts Bļodnieks]] (1922—1987) — tulkotājs, pedagogs; * [[Artūrs Bobkovics]] (1885—1959) — diriģents; * [[Džems Bodnieks]] (1910—1987) — metālmākslinieks; * [[Aleksandrs Bojarskis]] (1938—1980) — aktieris; * [[Olga Bormane]] (1893—1968) — režisore, aktrise, skatuves mākslas pedagoģe; * [[Gastons Brahmanis]] (1925—1955) — vijolnieks; * [[Haralds Brando]] (1929—2012) — mūziķis; * [[Alfrēds Brašmanis]] (1904—1983) — sportists; * [[Hermanis Brauns]] (1918—1979) — pianists, pedagogs; * [[Alise Brehmane]] (1886—1981) — aktrise; * [[Milda Brehmane-Štengele]] (1893—1981) — operdziedātāja; * [[Nikolajs Breikšs]] (1911—1972) — gleznotājs; * [[Kārlis Brencēns]] (1879—1951) — gleznotājs, grafiķis, vitrāžists; * [[Juris Brencis]] (1930—2012) — aktieris; * [[Boļeslavs Brežgo]] (1887—1957) — vēsturnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Arvīds Brēdermanis]] (1900—1970) — diplomāts; * [[Aleksandra Briede]] (1901—1992) — tēlniece; * [[Ērika Briede]] (1916—2006) — dramaturģe; * [[Augusts Briedis]] (1877—1937) — žurnālists, politiķis; * [[Jānis Briedis (tēlnieks)|Jānis Briedis]] (1902—1953) — tēlnieks; * [[Jānis Briedis (kinooperators)|Jānis Briedis]] (1930—2008) — kinooperators; * [[Kārlis Briedis]] (1896—1950) — ārsts, ginekologs, pedagogs; * [[Anna Brigadere]] (1861—1933) — rakstniece, dramaturģe, dzejniece; * [[Maija Brigadere]] (1857—1940) — aktrise, dziedātāja; * [[Jānis Brigaders]] (1856—1936) — aktieris, izdevējs; * [[Inta Brikše]] (1956—2014) — pedagoģe, žurnāliste, profesore; * [[Ēriks Brītiņš]] (1923—2010) — aktieris; * [[Kārlis Brīvnieks]] (1854—1934) — aktieris, režisors, dramaturgs, tulkotājs; * [[Aivars Brīze]] (1961—2013) — mūziķis; * [[Alfejs Bromults]] (1913—1991) — gleznotājs; * [[Mārtiņš Bruņenieks]] (1866—1950) — pedagogs, filologs, mitologs; * [[Rasma Bruzīte]] (1919—2001) — tēlniece; * [[Ženija Brūgāne]] (1903—1985) — arfiste, pedagoģe; * [[Eda Dite Brūvere]] (1946—2018) — gleznotāja; * [[Jānis Buivids]] (1864—1937) — ģenerālis; * [[Ļevs Bukovskis]] (1910—1984) — tēlnieks; * [[Vladimirs Bukovskis (1867—1937)|Vladimirs Bukovskis]] (1867—1937) — jurists; * [[Irma Bune]] (1911—1995) — aktrise; * [[Vilhelms Burkēvics]] (1894—1967) — inženieris; * [[Arnolds Burovs]] (1915—2006) — animācijas filmu režisors; * [[Ojārs Bušs]] (1944—2017) — valodnieks; * [[Pauls Butkēvičs]] (1940—2026) — aktieris; * [[Aleksandrs Būmanis]] (1881—1937) — jurists, profesors, žurnālists, tulkotājs, komponists; * [[Kārlis Būmeisters (politiķis)|Kārlis Būmeisters]] (1888—1967) — politiķis; {{div col end}} == C == {{div col|2}} * [[Ēriks Caune]] (1924—2004) — gleznotājs; * [[Ieva Celmiņa]] (1902—1991) — valodniece, tulkotāja; * [[Margrieta Celmiņa]] (1897—1983) — gleznotāja; * [[Marika Celmiņa]] (1879—1969) — aktrise; * [[Marta Celmiņa]] (1880—1937) — Latvijas Žēlsirdīgo māsu kustības dibinātāja; * [[Imants Cepītis]] (1935—1993) — kordiriģents; * [[Roberts Ceplītis]] (1931—2013) — aktieris; * [[Pēteris Cepurnieks]] (1905—1974) — aktieris; * [[Zelma Cēsniece-Freidenfelde]] (1892—1929) — ārste, politiķe; * [[Gunārs Cilinskis]] (1931—1992) — aktieris, režisors; * [[Helēna Cinka-Berzinska]] (1892—1956) — operdziedātāja; * [[Oļģerts Cintiņš]] (1935—1992) — ērģelnieks, pianists, diriģents, pedagogs; * [[Gunārs Cīlītis]] (1927—2007) — gleznotājs, grafiķis; * [[Ilze Cīrule]] (1964—2018) — ierēdne; * [[Vera Cīrule]] (1905—1981) — aktrise, režisore, dziedātāja; * [[Ansis Cīrulis]] (1883—1942) — grafiķis, gleznotājs, lietišķās mākslas meistars; {{div col end}} == Č == {{div col|2}} * [[Kārlis Eduards Čablis]] (1891—1976) — pulkvedis; * [[Aleksandrs Čavarts]] (1929—1992) — grafiķis; * [[Māris Čaklais]] (1940—2003) — dzejnieks, publicists; * [[Jānis Čakste]] (1859—1927) — pirmais Latvijas Valsts prezidents; * [[Mintauts Čakste]] (1893—1962) — jurists, sabiedriskais darbinieks; * [[Ringolds Čakste]] (1898—1967) — mediķis, virsnieks; * [[Viktors Čestnovs]] (1953—2003) — aktieris; * [[Anastasija Čikste-Rūtenfelde]] (1879—1962) — publiciste, tulkotāja, ārste; * [[Arnolds Čuibe]] (1881—1941) — Latvijas skolu departamenta vicedirektors; * [[Arnolds Nikolajs Čuibe]] (1911—1941) — arhitekts; {{div col end}} == D == {{div col|2}} * [[Vallija Dambe]] (1912—1995) — valodniece; * [[Uno Daņiļevskis]] (1945—2007) — gleznotājs; * [[Aleksandrs Daškovs]] (1914—2004) — operdziedātājs; * [[Imants Daudišs]] (1945—2002) — diplomāts, politiķis; * [[Arvīds Daugulis]] (1879—1955) — pianists, pedagogs; * [[Austra Dāle]] (1892—1972) — dzejniece, pedagoģe; * [[Pauls Dāle]] (1889—1968) — filozofs, profesors; * [[Indulis Dālmanis]] (1922—1983) — vijolnieks, pedagogs, komponists; * [[Augusts Deglavs]] (1862—1922) — rakstnieks; * [[Biruta Delle]] (1944—2025) — gleznotāja; * [[Jāzeps Delvers]] (1910—1984) — grafiķis; * [[Aleksandrs Demčenko]] (1954—2020) — kino režisors, operators; * [[Ausma Derkēvica]] (1929—2011) — kordiriģente; * [[Lolita Detlava]] (1947—2022) — pianiste, pedagoģe; * [[Eduards Detlavs]] (1919—1992) — keramiķis; * [[Arnolds Dimiņš]] (1911—1965) — grafiķis; * [[Pēteris Dindonis]] (1877—1967) — selekcionārs; * [[Aleksandrs Dinsbergs]] (1897—1943) — Brīvības cīņu dalībnieks, leitnants, sabiedriskais darbinieks; * [[Ella Dagmāra Dišlere]] (1923—2011) — gleznotāja; * [[Valdis Dišlers]] (1922—2011) — gleznotājs, pedagogs, profesors; * [[Jēkabs Dravnieks]] (1858—1927) — enciklopēdists, izdevējs; * [[Jānis Dreibergs]] (1854—1932) — pedagogs, latviešu atmodas darbinieks; * [[Valda Dreimane]] (1932—1994) — dzejniece, literatūrzinātniece; * [[Jānis Dreslers]] (1895—1971) — karikatūrists, literāts; * [[Jānis Ducens]] (1888—1925) — politiķis, prokurors; * [[Aleksandrs Dulbe]] (1880—1931) — jurists, žurnālists, rakstnieks; * [[Eleonora Dūda]] (1927—2007) — aktrise; * [[Nikolajs Dūze]] (1891—1951) — virsnieks, ģenerālis; * [[Līze Dzeguze]] (1908—1992) — tēlniece; * [[Ģirts Dzenītis]] (1934—1987) — žurnālists; * [[Pauls Dzērve]] (1918—1961) — ekonomists; {{div col end}} == E == {{div col|2}} * [[Reinis Ebelis]] (1859—1928) — tautskolotājs, rakstnieks; * [[Gedimins Ebels]] (1895—1967) — ārsts, pediatrs, pedagogs; * [[Arkādijs Eglītis]] (1898—1932) — politiķis; * [[Vilnis Eglītis]] (1938—2005) — gleznotājs; * [[Rita Einberga]] (1921—1979) — keramiķe; * [[Jānis Eisāns]] (1929—2009) — baptistu mācītājs; * [[Haralds Eldgasts]] (1882—1926) — rakstnieks; * [[Josifs Elgurts]] (1924—2007) — grafiķis; * [[Marta Eliase]] (1911—1958) — gleznotāja; * [[Ansis Epners]] (1937—2003) — kinorežisors; * [[Emma Ezeriņa]] (1898—1967) — aktrise; * [[Jānis Ezeriņš (rakstnieks)|Jānis Ezeriņš]] (1891—1924) — rakstnieks; * [[Kārlis Ezeriņš]] (1868—1934) — ģenerālis; {{div col end}} == Ē == {{div col|2}} * [[Artūrs Ēķis]] (1933—2011) — baletdejotājs, aktieris; * [[Jānis Ērenpreiss]] (1929—1996) — onkologs, citologs, pētnieks; * [[Lilija Ērika]] (1890—1981) — aktrise; {{div col end}} == F == {{div col|2}} * [[Pēteris Feders]] (1868—1936) — arhitekts; * [[Nikolajs Fedorovskis]] (1927—2016) — pianists, pedagogs; * [[Maruta Feldmane]] (1949—2004) — aktrise; * [[Ernests Felsbergs]] (1866—1928) — mākslas vēsturnieks, profesors; * [[Ērika Ferda]] (1914—1997) — aktrise, pedagoģe; * [[Harijs Fišers]] (1918—1989) — tēlnieks; * [[Nikolajs Fogelmanis]] (1885—1941) — virsnieks, pulkvežleitnants; * [[Ellija Forsele-Rozentāle]] (1871—1943) — dziedātāja; * [[Jānis Francis]] (1877—1956) — ģenerālis; * [[Andris Freibergs]] (1938—2022) — scenogrāfs, pedagogs; * [[Imants Freibergs]] (1934—2026) — datorzinātnieks; * [[Kārlis Freibergs]] (1971—2000) — scenogrāfs; * [[Ilmārs Freidenfelds]] (1929—2008) — valodnieks; * [[Alberts Freijs]] (1903—1968) — teologs, mācītājs, profesors; * [[Lidija Freimane]] (1920—1992) — aktrise; * [[Valentīna Freimane]] (1922—2018) — teātra un kino zinātniece; * [[Kārlis Freimanis (mākslinieks)|Kārlis Freimanis]] (1909—1987) — gleznotājs, grafiķis; * [[Gunārs Freimanis]] (1927—1993) — dzejnieks, publicists, nacionālās pretošanās kustības dalībnieks; * [[Valda Freimūte]] (1938—1973) — aktrise; * [[Kārlis Freinbergs]] (1884—1967) — literatūrkritiķis, tulkotājs, teātru un muzeju darbinieks; * [[Edmunds Freivalds]] (1891—1922) — žurnālists, publicists; * [[Kurts Fridrihsons]] (1911—1991) — gleznotājs, scenogrāfs; * [[Artūrs Frinbergs]] (1916—1984) — operdziedātājs; * [[Jānis Frīde]] (1906—1987) — žurnālists, literatūrzinātnieks, šahists; {{div col end}} == G == {{div col|2}} * [[Daumants Gailis]] (1927—1991) — kordiriģents, profesors; * [[Kārlis Gailis (būvinženieris)|Kārlis Gailis]] (1901—1994) — būvinženieris un būvinženierijas akadēmiķis; * [[Mārtiņš Gailis]] ([[Ludvigs Šanteklērs]]) (1889—1941) — aktieris; * [[Agris Gailītis]] (1935—2024) — fiziķis; * [[Kārlis Gailītis]] (1936—1992) — garīdznieks, arhibīskaps; * [[Toms Gailītis]] (1912—1938) — lidotājs, aizsargs; * [[Ivars Galenieks]] (1952—2024) — mūziķis; * [[Pauls Galenieks]] (1891—1962) — botāniķis; * [[Arvīds Galeviuss]] (1920—1982) — mākslinieks; * [[Anita Garanča]] (1949—2015) — dziedātāja, mūzikas pedagoģe; * [[Lūcija Garūta]] (1902—1977) — komponiste, pianiste; * [[Astrīda Gaujēna]] (1934—2026) — bērnu ārste, neonatoloģiskās izglītības pamatlicēja Latvijā; * [[Jānis Gaujēns]] (1932—2024) — bērnu ķirurgs, profesors; * [[Tālivaldis Gaumigs]] (1930—2016) — mākslinieks, profesors; * [[Ārijs Geikins]] (1936—2008) — dramaturgs, rakstnieks, režisors, aktieris; * [[Romualds Getautis]] (1956—1990) — tēlnieks; * [[Jānis Gilis]] (1943—2000) — futbola treneris; * [[Ināra Gintere]] (1934—2025) — baletdejotāja, pedagoģe; * [[Edgars Girgensons]] (1943—1977) — aktieris; * [[Pāvils Glaudāns]] (1915—1968) — gleznotājs; * [[Rihards Glāzups]] (1920—1993) — diriģents; * [[Edmunds Goldšteins]] (1927—2008) — komponists, pianists, pedagogs; * [[Leonīds Grabovskis]] (1949—2011) — aktieris, dzejnieks; * [[Romāns Grabovskis]] (1945—2017) — aktieris, režisors; * [[Ādolfs Grasis]] (1905—1976) — basketbolists, treneris, pedagogs; * [[Laimdonis Grasmanis]] (1916—1970) — gleznotājs, scenogrāfs; * [[Ilze Graubiņa]] (1941—2001) — pianiste; * [[Jēkabs Graubiņš]] (1886—1961) — komponists; * [[Jānis Graudonis]] (1913—2005) — vēsturnieks, arheologs; * [[Pēteris Grāvelis]] (1919—1995) — operdziedātājs; * [[Vilma Greble]] (1906—1991) — folkloriste; * [[Anna Grēviņa]] (1892—1979) — tulkotāja, dziedātāja, teātra kritiķe; * [[Māris Grēviņš]] (1930—1994) — literatūras un teātra kritiķis, teātra zinātnieks; * [[Valdis Grēviņš]] (1895—1968) — dzejnieks, tulkotājs; * [[Valts Grēviņš]] (1921—1961) — rakstnieks, teātra vēsturnieks, kritiķis; * [[Alfonss Griģeļonis]] (1920—1982) — žurnālists, pedagogs; * [[Jānis Griģeļonis]] (1948—2002) — jurists, docents; * [[Emīlija Griķīte]] (1873—1959) — aktrise; * [[Maiga Grīnberga]] (1924—2018) — aktrise; * [[Mērija Grīnberga]] (1909—1975) — arhivāre, muzejniece; * [[Emanuels Grinbergs]] (1911—1982) — matemātiķis; * [[Jānis Grīnbergs (mācītājs)|Jānis Grīnbergs]] (1869—1923) — bīskaps; * [[Milda Grīnfelde]] (1909—2000) — rakstniece, tulkotāja; * [[Artūrs Grīnups]] (1931—1989) — komponists, kontrabasists; * [[Kurts Aleksandrs Grīnups]] (1919—2009) — nacionālās pretošanās kustības partizāns; * [[Sigrida Grīsle]] (1911—1975) — aktrise; * [[Ieva Grotuse]] (1924—2011) — baletdejotāja; * [[Ludvigs Grudulis]] (1921—2001) — pedagogs; * [[Mihails Gruzdovs]] (1953—2023) — režisors, pedagogs; * [[Edvards Grūbe]] (1935—2022) — gleznotājs, pedagogs; * [[Andris Grūtups]] (1949—2014) — jurists, advokāts, rakstnieks; * [[Jānis Gudriķis]] (1923—1983) — aktieris; * [[Emīlija Gudriniece]] (1920—2004) — ķīmiķe; * [[Ērika Gulbe]] (1916—2003) — gleznotāja; * [[Alberts Gulbis]] (1892—1983) — rakstnieks; * [[Ansis Gulbis]] (1873—1936) — grāmatizdevējs, rakstnieks; * [[Gunārs Gulbis]] (1931—1986) — zinātnieks, pedagogs, docents; * [[Jānis Gulbis]] (1895—1983) — operdziedātājs; {{div col end}} == Ģ == {{div col|2}} * [[Alfrēds Ģīmis]] (1872—1933) — luterāņu mācītājs, politiķis; {{div col end}} == H == {{div col|2}} * [[Taira Haļāpina]] (1922—2012) — gleznotāja, dzejniece; * [[Kārlis Hamsters]] (1892—1923) — aktieris; * [[Rūdolfs Heimrāts]] (1926—1992) — tekstilmākslinieks, keramiķis; * [[Žermēna Heine-Vāgnere]] (1923—2017) — operdziedātāja; * [[Eiženija Heniša]] (1922—1984) — grafiķe, ilustratore; * [[Ādolfs Hermanis]] (1891—1922) — aktieris; * [[Klāra Hibšmane]] (1878—1946) — ārste, sabiedriskā darbiniece; * [[Andrejs Holcmanis]] (1920—2009) — arhitekts; * [[Fricis Hūns]] (1884—1971) — bīskaps; {{div col end}} == I == {{div col|2}} * [[Lizete Iesmiņa-Mihelsone]] (1872—1934) — aktrise, dziedātāja; * [[Alfrēds Ieviņš]] (1897—1975) — ķīmiķis, profesors; * [[Elga Īgenberga|Elga Igenberga]] (1921—2003) — komponiste, pianiste, pedagoģe; * [[Edgars Iltners]] (1925—1983) — gleznotājs, pedagogs; * [[Baiba Indriksone]] (1932—2024) — aktrise; * [[Valerians Indulēns]] (1915—1943) — šahists; * [[Kārlis Irbe (bīskaps)|Kārlis Irbe]] (1861—1934) — bīskaps; * [[Ādolfs Irbīte]] (1910—1983) — dizainers, konstruktors; * [[Jānis Ivanovs]] (1906—1983) — komponists; * [[Roberts Ivanovs]] (1883—1954) — politiķis; {{div col end}} == J == {{div col|2}} * [[Vaironis Jakāns]] (1927—2008) — aktieris; * [[Jānis Jankovskis]] (1876—1925) — ķirurgs, profesors; * Arnolds Jansons (1912—1991) — dzejnieks, žurnālists; * [[Jēkabs Janševskis]] (1865—1931) — rakstnieks; * [[Irma Jaunarāja]] (1907—1972) — gleznotāja; * [[Alfrēds Jaunušans]] (1919—2008) — aktieris, režisors; * [[Zenta Jaunzeme]] (1927—1988) — rakstniece, žurnāliste; * [[Bruno Jaunzems]] (1899—1956) — gleznotājs; * [[Valentīns Jākobsons]] (1922—2005) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Jānis Jēgermanis]] (1895—1968) — ķirurgs; * [[Alfons Jēgers]] (1919—1998) — futbolists, hokejists, treneris; * [[Ella Jēkabsone]] (1885—1958) — aktrise; * [[Rūdolfs Jirgens]] (1869—1944) — psihologs, profesors; * [[Dora Jirgensone]] (1866—1940) — uzņēmēja, tirgotāja; * [[Kristiāns Jirgensons]] (1862—1928) — uzņēmējs, tirgotājs; * [[Pēteris Pauls Jozuus]] (1873—1937) — ērģelnieks, diriģents, pedagogs; * [[Aleksandrs Junkers]] (1899—1976) — grafiķis; * [[Aleksandrs Junkers (juniors)]] (1943—1998) — grafiķis; * [[Andrejs Jurjāns]] (1856—1922) — komponists, folklorists; * [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] (1861—1940) — mežradznieks, komponists, pedagogs; * [[Pāvuls Jurjāns]] (1866—1948) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Olga Jurkovska]] (1901—1959) — juriste, sabiedriskā darbiniece, pedagoģe, publiciste; * [[Eduards Jurķelis]] (1910—1978) — gleznotājs; * [[Jānis Jurovs]] (1929—1980) — aktieris; {{div col end}} == K == {{div col|2}} * [[Ivande Kaija]] (1876—1942) — rakstniece; * [[Lūcija Kaiva]] (1916—1985) — šahiste; * [[Artūrs Kalējs]] (1907—1999) — aktieris; * [[Oto Kalējs]] (1920—1977) — tēlnieks; * [[Edvīns Kalnenieks]] (1939—2024) — gleznotājs, profesors; * [[Lilija Kalniņa-Ozoliņa]] (1903—1934) — pianiste; * [[Alfrēds Kalniņš (vieglatlēts)|Alfreds Kalniņš]] (1894—1960) — vieglatlēts; * [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]] (1879—1951) — komponists, diriģents, ērģelnieks; * [[Arvīds Kalniņš (ķīmiķis)|Arvīds Kalniņš]] (1894—1981) — ķīmiķis; * [[Indulis Kalniņš]] (1918—1986) — komponists; * [[Jānis Kalniņš (komponists)|Jānis Kalniņš]] (1904—2000) — komponists; * [[Jānis Kalniņš (rakstnieks)|Jānis Kalniņš]] (1922—2000) — rakstnieks, literatūrzinātnieks; * [[Rodrigo Kalniņš]] (1883—1940) — aktieris; * [[Rolands Kalniņš]] (1922—2022) — kinorežisors; * [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]] (1890—1962) — diriģents; * [[Valdis Kalnroze]] (1894—1993) — gleznotājs; * [[Vitālijs Kalvāns]] (1909—1965) — gleznotājs; * [[Aivars Kalve]] (1937—1994) — rakstnieks, publicists, mākslas kritiķis; * [[Dominiks Kalvelis]] (1900—1988) — zobārsts, profesors; * [[Inga Kambala]] (1938—1992) — lietišķā grafiķe, plakātiste; * [[Artūrs Kaminskis]] (1914—2003) — teologs; * [[Juris Kaminskis]] (1943—1997) — aktieris; * [[Gunārs Kamradziuss]] (1923—1989) — gleznotājs, plakātists; * [[Nikolajs Karagodins]] (1922—2015) — gleznotājs; * [[Eduards Karitons]] (1898—1985) — tēlnieks; * [[Alīse Karlsone]] (1898—1959) — filoloģe, sabiedriskā darbiniece; * [[Tenu Karma]] (1924—2014) — valodnieks, tulkotājs; * [[Raimonds Karnītis]] (1929—1999) — basketbolists, treneris; * [[Ādolfs Karnups]] (1904—1973) — etnogrāfs, arheologs, medicīnas vēsturnieks; * [[Konstantīns Karulis]] (1915—1997) — valodnieks, kultūrvēsturnieks, žurnālists; * [[Krišjānis Katlaps]] (1892—1964) — ķirurgs, ārsts; * [[Nora Katlape]] (1898—1986) — režisore; * [[Žanis Katlaps]] (1907—1968) — aktieris, režisors; * [[Mārtiņš Kauliņš]] (1864—1928) — baletdejotājs, horeogrāfs, pedagogs; * [[Hermanis Kaupiņš]] (1891—1971) — žurnālists, teātra darbinieks, politiķis; * [[Otīlija Kaža]] (1891—1958) — lietišķās mākslas meistare; * [[Māra Kažociņa]] (1936—1992) — gleznotāja; * [[Eduards Kažociņš]] (1892—1965) — diriģents; * [[Teodors Kāleps]] (1866—1913) — izgudrotājs, pētnieks; * [[Austra Kārkliņa]] (1895—1986) — literāte, pedagoģe; * [[Ernests Kārkliņš|Ernests Kārkliņš (Zeltmatis)]] (1868—1961) — režisors, skatuves mākslas pedagogs, rakstnieks; * [[Jānis Kārkliņš (tautsaimnieks)|Jānis Kārkliņš]] (1877—1955) — tautsaimnieks, profesors; * [[Jānis Kārkliņš (operdziedātājs)|Jānis Kārkliņš]] (1889—1963) — operdziedātājs; * [[Jānis Kārkliņš (mūziķis)|Jānis Kārkliņš]] (1907—1960) — mūziķis; * [[Jēkabs Kārkliņš]] (1867—1960) — dziedātājs, pedagogs, profesors; * [[Ramons Kepe]] (1932—2013) — dziedātājs, aktieris; * [[Hēra Kīne]] (1911—1973) — aktrise; * [[Jānis Kīns]] (1909—1969) — grafiķis, grāmatu ilustrators; * [[Gustavs Klaustiņš]] (1880—1937) — inženieris, politiķis; * [[Mārtiņš Kleins]] (1938—2014) — kinooperators; * [[Jānis Voldemārs Kleperis]] (1893—1935) — pulkvedis; * [[Nikolajs Klēģeris]] (1902—1983) — pedagogs, pasniedzējs, zinātnieks; * [[Elija Kliene]] (1895—1978) — tulkotāja; * [[Anta Klints]] (1893—1970) — aktrise; * [[Jānis Klovāns]] (1935—2010) — šahists; * [[Dace Kļava]] (1965—2020) — pianiste, pedagoģe; * [[Jānis Kļava]] (1892—1971) — aktieris, režisors; * [[Paulīne Kļaviņa]] (1918—2001) — lībiešu kultūras darbiniece, dzejniece, tulkotāja; * [[Pēteris Kļaviņš]] (1892—1979) — keramiķis, gleznotājs; * [[Ingvilda Knāviņa]] (1960—2022) — tekstilmāksliniece, gleznotāja; * [[Jevgenija Knāviņa]] (1928—2018) — tekstilmāksliniece; * [[Egons Knops]] (1876—1933) — advokāts, politiķis; * [[Edīte Kokare]] (1933—2007) — mūzikas pedagoģe, kordiriģente; * [[Elza Kokare]] (1920—2003) — folkloriste; * [[Gido Kokars]] (1921—2017) — diriģents; * [[Imants Kokars]] (1921—2011) — diriģents; * [[Juris Kokars]] (1958—1990) — diriģents; * [[Leo Kokle]] (1924—1964) — gleznotājs; * [[Ralfs Kolītis]] (1962—2016) — ķirurgs, profesors; * [[Ilze Konstante]] (1940—2026) — mākslas zinātniece; * [[Igors Korti]] (1922—1986) — gleznotājs, akvarelists; * [[Igors Koškins]] (1926—1977) — baletdejotājs; * [[Kristaps Koškins]] (1875—1931) — aktieris, režisors, tulkotājs; * [[Uldis Koškins]] (1914—1988) — aktieris; * [[Aleksejs Kotļarovs]] (1918—2006) — gleznotājs; * [[Uldis Knass-Koškins]] (1816—1988) — aktieris, režisors; * [[Andrejs Krastiņš]] (1951—2008) — politiķis, jurists; * [[Andrejs Krastkalns]] (1868—1939) — politiķis, advokāts; * [[Alfrēds Krauklis]] (1911—1991) — basketbolists, treneris; * [[Nikolajs Krauklis]] (1900—1945) — aktieris, režisors; * [[Elza Krauliņa]] (1920—2002) — zinātniece, fiziķe, pedagoģe; * [[Armands Krauliņš]] (1939—2022) — basketbola treneris; * [[Māra Krauze]] (1945—1984) — aktrise; * [[Kārlis Rūdolfs Kreicbergs]] (1921—2014) — diriģents; * [[Rūdolfs Kreicums]] (1900—1971) — aktieris; * [[Imants Krenbergs]] (1930—2005) — kinorežisors, scenārists; * [[Roberts Krimbergs]] (1874—1941) — fiziologs, bioķīmiķis, profesors; * [[Leons Krivāns]] (1938—2020) — aktieris; * [[Zelma Krodere]] (1897—1981) — tulkotāja; * [[Roberts Kroders]] (1892—1956) — teātra kritiķis, tulkotājs; * [[Jānis Krodznieks]] (1851—1924) — vēsturnieks, jaunlatvietis; * [[Valdis Kroģis]] (1934—1994) — dokumentālā kino operators; * [[Alberts Kronenbergs]] (1887—1958) — grafiķis, dzejnieks; * [[Alfreds Krūklis]] (1921—2003) — dzejnieks; * [[Olga Krūmiņa]] (1909—1992) — aktrise; * [[Artūrs Krūmiņš]] (1879—1969) — arhitekts; * [[Jānis Krūmiņš (basketbolists)|Jānis Krūmiņš]] (1930—1994) — basketbolists; * [[Kārlis Krūmiņš (zinātnieks)|Kārlis Krūmiņš]] (1890—1966) — zinātnieks, agroķīmiķis; * [[Pauls Krūmiņš]] (1892—1965) — vijolnieks, diriģents, pedagogs; * [[Vilis Krūmiņš]] (1919—2000) — politiķis, Atmodas kustības dalībnieks; * [[Aleksandrs Kublinskis]] (1936—2018) — komponists; * [[Mihails Kublinskis]] (1939—2020) — režisors; * [[Jēkabs Kukainis]] (1858—1935) — sabiedriskais darbinieks, politiķis; * [[Pāvils Kuncendorfs]] (1909—1960) — grafiķis; * [[Krišjānis Kundziņš]] (1905—1993) — cīkstonis, treneris; * [[Kārlis Pēteris Kundziņš]] (1902—1992) — teātra un literatūras zinātnieks; * [[Pēteris Kundziņš]] (1886—1958) — gleznotājs; * [[Juris Kunnoss]] (1948—1999) — dzejnieks; * [[Dina Kuple]] (1930—2010) — aktrise; * [[Kārlis Kurle-Kurlis]] (1888—1928) — gleznotājs; * [[Gunārs Kušķis]] (1929—1967) — džeza mūziķis; * [[Nikolajs Kūlainis]] (1901—1975) — gleznotājs; * [[Pauls Kvelde]] (1927—2017) — diriģents; * [[Konrāds Kvēps]] (1891—1961) — aktieris; * [[Alberts Kviesis]] (1881—1944) — politiķis, trešais Latvijas Valsts prezidents; {{div col end}} == Ķ == {{div col|2}} * [[Gustavs Ķempelis]] (1874—1940) — jurists, sabiedriskais darbinieks; * [[Atis Ķeniņš]] (1874—1961) — advokāts, pedagogs, dzejnieks, politiķis; * [[Augusts Ķešāns]] (1881—1954) — ķīmiķis, profesors; * [[Ivars Jānis Ķezbers]] (1944—1997) — vēsturnieks, politiķis; * [[Evija Ķirse]] (1974—2003) — alpīniste, uzņēmēja; * [[Teodors Ķirsis]] (1942—2003) — alpīnists, uzņēmējs, sabiedriskais darbinieks; * [[Ints Ķuzis]] (1962—2022) — Valsts policijas priekšnieks, policijas ģenerālis, jurists, politiķis; * [[Valdis Ķuzis]] (1945—2026) — kamaniņu sportists, izgatavotājs, tiesnesis; {{div col end}} == L == {{div col|2}} * [[Irma Laiva]] (1909—2003) — aktrise; * [[Teodors Lakšēvics]] (1911—1989) — gleznotājs; * [[Pēteris Laķis]] (1952—2003) — filozofs, sociologs, mākslas zinātnieks, politiķis; * [[Marta Lange]] (1903—1985) — tēlniece; * [[Roberts Lapainis]] (1913—1947) — hokeja vārtsargs; * [[Jānis Lapiņš]] (1885—1941) — publicists, rakstnieks, pedagogs; * [[Mārtiņš Lapiņš]] (1873—1954) — fotogrāfs, operators; * [[Ieva Lase]] (1916—2002) — tulkotāja; * [[Milda Lasmane]] (1890—1976) — horeogrāfe, latviešu deju autore; * [[Vilma Lasmane]] (1917—1991) — aktrise; * [[Imants Lasmanis]] (1937—1977) — dzejnieks; * [[Ingrīda Latimira]] (1958—2024) — ekonomiste, politiķe; * [[Jānis Laukroze]] (1932—2001) — tiesnesis, jurists; * [[Ernests Laumanis]] (1908—1968) — armijas virsnieks; * [[Jēkabs Lautenbahs]] (1847—1928) — dzejnieks, filologs; * [[Jānis Laže]] (1886—1969) — inženieris tehnologs, Latvijas cukurfabriku celtniecības organizators; * [[Nadežda Laže]] (1895—1973) — gleznotāja; * [[Dzintars Lācis]] (1940—1992) — riteņbraucējs; * [[Vilis Lācis]] (1904—1966) — rakstnieks, politiķis; * [[Visvaldis Lāms]] (1923—1992) — rakstnieks; * [[Aleksandrs Leimanis]] (1913—1990) — režisors; * [[Leonīds Leimanis]] (1910—1974) — aktieris, kinorežisors; * [[Olga Lejaskalne]] (1904—1980) — aktrise; * [[Juris Lejaskalns]] (1935—2006) — aktieris; * [[Teodors Lejas-Krūmiņš]] (1871—1947) — režisors, aktieris, teātra teorētiķis, rakstnieks, tulkotājs; * [[Kārlis Morics Lejiņš]] (1858—1920) — ārsts, politiķis; * [[Paulis Lejiņš]] (1883—1959) — agronoms, politiķis, profesors; * [[Jānis Lejnieks]] (1951—2026) — arhitekts, pētnieks; * [[Natālija Leontjeva]] (1910—1984) — baletdejotāja, pedagoģe; * [[Jānis Lerhs]] (1904—1967) — fotogrāfs; * [[Kārlis Lešinskis]] (1914—1938) — lidotājs; * [[Antra Liedskalniņa]] (1930—2000) — aktrise; * [[Uldis Lieldidžs]] (1933—2019) — aktieris; * [[Elmārs Liepa]] (1927—1974) — valodnieks; * [[Austra Liepiņa]] (1913—1998) — žurnāliste, skolotāja, sabiedriska darbiniece; * [[Lidija Liepiņa]] (1891—1985) — fizikālķīmiķe; * [[Jānis Liepiņš (gleznotājs)|Jānis Liepiņš]] (1894—1964) — gleznotājs; * [[Pēteris Liepiņš]] (1943—2022) — aktieris; * [[Aleksandrs Liepukalns]] (1892—1966) — ķirurgs, profesors; * [[Kārlis Likums]] (1892—1986) — inženieris, augstskolu pasniedzējs; * [[Ance Lindberga]] (1878—1946) — dziedātāja, aktrise; * [[Jāzeps Lindbergs]] (1922—1994) — diriģents; * [[Nikolajs Linde]] (1904—1980) — gleznotājs; * [[Gvido Linga]] (1969—2020) — mūziķis, radio un televīzijas raidījumu vadītājs; * [[Arnolds Liniņš]] (1930—1998) — aktieris, režisors; * [[Žanis Lipke]] (1900—1987) — ebreju glābējs Otrā pasaules kara laikā; * [[Fricis Līcis]] (1891—1953) — aktieris; * [[Helga Līcīte]] (1919—1983) — aktrise; * [[Arnis Līcītis]] (1946—2022) — aktieris; * [[Arnis Līcītis (baletdejotājs)|Arnis Līcītis]] (1967—2021) — baletdejotājs; * [[Herberts Līkums]] (1902—1980) — mākslinieks; * [[Velta Līne]] (1923—2012) — aktrise; * [[Egons Līvs]] (1924—1989) — rakstnieks, kinoscenārists; * [[Klāvs Lorencs]] (1885—1975) — politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Viktors Lorencs]] (1927—1992) — kinoscenārists, aktieris; * [[Ieva Loze]] (1938—2026) — baletdejotāja, horeogrāfe, pedagoģe; * [[Anna Ludiņa]] (1906—1998) — operdziedātāja; * [[Leons Lukšo]] (1930—1984) — keramiķis; * [[Pēteris Lūcis]] (1907—1991) — aktieris, režisors, pedagogs; * [[Fēlikss Lūkins]] (1875—1934) — ārsts, sabiedriskais darbinieks; * [[Haralds Lūkins]] (1906—1991) — ārsts, politiķis; * [[Miervaldis Lūkins]] (1894—1941) — virsnieks, pulkvedis, politiķis; * [[Jānis Lūsis (zoologs)|Jānis Lūsis]] (1897—1979) — zoologs, ģenētiķis; {{div col end}} == M == {{div col|2}} * [[Arčils Mačabeli]] (1905—1960) — ķirurgs, profesors; * [[Jūlijs Madernieks]] (1870—1955) — mākslinieks, pedagogs, mākslas kritiķis; * [[Imants Magone]] (1936—2008) — horeogrāfs, pedagogs; * [[Maiga Mainiece]] (1925—2001) — aktrise; * [[Egons Maisaks]] (1948—1994) — aktieris; * [[Jānis Maizīte]] (1883—1950) — farmaceits, profesors; * [[Vija Maldupe]] (1947—1996) — gleznotāja; * [[Marija Maldutis]] (1889—1926) — operdziedātāja; * [[Roberts Malvess]] (1905—1982) — vēsturnieks; * [[Margita Mantiņa]] (1944—2020) — teātra vēsturniece; * [[Kirils Martinsons]] (1889—1977) — aktieris; * [[Irina Mass]] (1917—1991) — režisore, operatore; * [[Vadims Mass]] (1919—1986) — režisors, operators; * [[Hermanis Matisons]] (1894—1932) — šahists; * [[Jānis Matulis (teologs)|Jānis Matulis]] (1911—1985) — teologs, arhibīskaps; * [[Niks Matvejevs]] (1958—2014) — mūziķis; * [[Juris Mauriņš]] (1928—1993) — tēlnieks; * [[Leonīds Mauriņš]] (1943—2012) — gleznotājs; * [[Ivars Mazurs]] (1929—2010) — džeza mūziķis, pianists, aranžētājs; * [[Mirdza Mālkalne]] (1926—1990) — aktrise; * [[Aleksandrs Mālmeisters]] (1911—1996) — inženieris, politiķis, akadēmiķis; * [[Jānis Mārsietis]] (1889—1962) — aktieris; * [[Jānis Medenis]] (1903—1961) — dzejnieks, tulkotājs; * [[Jēkabs Mediņš]] (1885—1971) — komponists; * [[Ksenija Medne]] (1919—2001) — zinātniece; * [[Haralds Mednis]] (1906—2000) — diriģents; * [[Oto Mednis]] (1925—1976) — grafiķis; * [[Irēna Megne]] (1921—2006) — keramiķe; * [[Antons Megnis]] (1907—1982) — gleznotājs; * [[Gunārs Meierovics]] (1920—2007) — politiķis; * [[Zigfrīds Anna Meierovics]] (1887—1925) — politiķis; * [[Andris Mekšs]] (1941—2018) — aktieris; * [[Vilma Melbārde]] (1920—1987) — aktrise; * [[Kārlis Melbārzdis]] (1902—1970) — gleznotājs; * [[Emīls Melderis]] (1889—1979) — tēlnieks; * [[Pauls Melducis|Paulis Melducis]] (1905—1970) — aktieris, teātra darbinieks; * [[Imants Melgailis]] (1923—2018) — mākslinieks, grafiķis, karikatūrists; * [[Austra Melnāre]] (1916—1995) — gleznotāja, kostīmu māksliniece; * [[Ādolfs Melnārs]] (1908—1963) — gleznotājs; * [[Emilis Melngailis]] (1874—1954) — komponists, folklorists, diriģents; * [[Fricis Menders]] (1885—1971) — sabiedrisks darbinieks, politiķis, disidents; * [[Natālija Mentele]] (1924—1987) — keramiķe; * [[Kārlis Meņģelis]] (1867—1931) — ārsts, sabiedrisks darbinieks; * [[Andris Merkmanis]] (1943—2006) — gleznotājs, scenogrāfs; * [[Leonīds Merkmanis]] (1915—1983) — scenogrāfs, arhitekts; * [[Andris Mertens]] (1939—1996) — ārsts fiziologs, profesors; * [[Uģis Mežavilks]] (1929—1998) — gleznotājs; * [[Fricis Mierkalns]] (1873—1955) — rakstnieks, tulkotājs, žurnālists; * [[Aleksis Mierlauks]] (1866—1943) — aktieris, režisors; * [[Ernests Miezis]] (1884—1945) — politiķis; * [[Aleksandrs Mihelsons]] (1875—1917) — aktieris; * [[Arveds Mihelsons]] (1886—1961) — aktieris, rakstnieks; * [[Eduards Miķelsons]] (1896—1969) — operdziedātājs; * [[Jānis Milbrets]] (1944—2021) — kinooperators; * [[Mārtiņš Milbrets]] (1965—2019) — mākslinieks, scenogrāfs; * [[Visvaris Millers]] (1927—1992) — jurists, pedagogs; * [[Harijs Misiņš]] (1917—1984) — aktieris, režisors, dziedātājs; * [[Jānis Misiņš]] (1862—1945) — bibliofils, bibliogrāfs; * [[Irmgarde Mitrēvice]] (1909—1994) — aktrise, režisore; * [[Aleksandrs Mitulis]] (1893—1985) — prāvests, pētnieks; * [[Vladimirs Molčanovs]] (1890—1968) — mācītājs, teologs; * [[Artūrs Motmillers]] (1900—1980) — vieglatlēts, garo distanču skrējējs; * [[Zenta Muceniece]] (1924—2012) — gleznotāja; * [[Arturs Mucenieks]] (1912—1984) — mākslinieks; * [[Jānis Muhks]] (1921—2004) — uzņēmējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Māra Muižniece]] (1950—2006) — keramiķe; * [[Oskars Muižnieks (mākslinieks)|Oskars Muižnieks]] (1922—1984) — mākslinieks, scenogrāfs; * [[Malda Muižule]] (1937—2022) — grafiķe, gleznotāja, grāmatu ilustratore; * [[Augusts Muižulis]] (1893—1941) — virsnieks, pulkvežleitnants; * [[Ivars Muižulis]] (1935—2023) — gleznotājs, grafiķis; * [[Vilhelms Munters]] (1898—1967) — diplomāts, politiķis; * [[Imants Murovskis]] (1925—2001) — tēlnieks; * [[Kārlis Muške]] (1921—1981) — hokejists, latviešu nacionālo partizānu kustības dalībnieks; * [[Vija Muške]] (1927—1988) — muzikoloģe, publiciste, kritiķe; * [[Jānis Mūrnieks]] (1947—1984) — kinooperators; * [[Nikolajs Mūrnieks]] (1904—1977) — režisors, aktieris; {{div col end}} == N == {{div col|2}} * [[Normunds Naumanis]] (1962—2014) — teātra un kino kritiķis, teātra zinātnieks, žurnālists; * [[Aleksandrs Neibergs]] (1883—1962) — ķirurgs, sabiedrisks darbinieks; * [[Kristaps Neilands]] (1899—1960) — inženieris metalurgs, profesors; * [[Kārlis Neilis]] (1906—1991) — gleznotājs; * [[Ada Neretniece]] (1924—2008) — kinorežisore; * [[Andrievs Niedra]] (1871—1942) — rakstnieks, politiķis; * [[Anna Nollendorfa]] (1920—1999) — tēlniece, leļļu skulptore; * [[Magnuss Nomals]] (1911—1945) — arhitekts; * [[Pēteris Nomals]] (1876—1949) — inženieris tehnologs; * [[Arvīds Norītis]] (1902—1981) — vijolnieks, pedagogs, diriģents; * [[Oskars Norītis]] (1909—1942) — gleznotājs, grafiķis, scenogrāfs; {{div col end}} == Ņ == * [[Ināra Ņefedova]] (1930—2022) — mākslas zinātniece; == O == {{div col|2}} * [[Vitāls Oga]] (1929—1984) — dzejnieks, tulkotājs; * [[Vilis Olavs]] (1867—1917) — sabiedrisks darbinieks, publicists; * [[Uldis Opits]] (1932—2020) — hokeja vārtsargs, treneris; * [[Gunārs Ordelovskis]] (1927—1990) — diriģents, komponists, trombonists, pedagogs; * [[Ringolds Ore]] (1931—1968) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Milda Orleāna-Zariņa]] (1907—1982) — aktrise; * [[Jānis Osis]] (1895—1973) — aktieris; * [[Jāzeps Osmanis]] (1932—2014) — dzejnieks, tulkotājs; * [[Oļģerts Ostenbergs]] (1925—2012) — arhitekts, pedagogs; * [[Ēriks Ošs]] (1927—2025) — karikatūrists, mākslinieks; * [[Benita Ozoliņa]] (1903—1984) — aktrise; * [[Dzidra Ozoliņa]] (1922—2014) — arhitekte; * [[Arvīds Ozoliņš (baletdejotājs)|Arvīds Ozoliņš]] (1908—1996) — baletdejotājs, pedagogs; * [[Edgars Ozoliņš (grafiķis)|Edgars Ozoliņš]] (1930—1987) — grafiķis; * [[Kārlis Ozoliņš (pedagogs)|Kārlis Ozoliņš]] (1882—1960) — pedagogs, izglītības darbinieks; * [[Pēteris Ozoliņš (režisors)|Pēteris Ozoliņš]] (1864—1938) — aktieris, režisors; * [[Valdemārs Ozoliņš]] (1896—1973) — komponists, diriģents; * [[Herberts Ozolītis]] (1902—1987) — operdziedātājs, pedagogs; * [[Haralds Ozolnieks]] (1918—1987) — solists, vokālais pedagogs; * [[Alfrēds Ozols]] (1898—1971) — biologs, bioloģijas zinātņu doktors; * [[Arturs Ozols (valodnieks)|Arturs Ozols]] (1912—1964) — letonists, folklorists, pedagogs; * [[Harijs Ozols]] (1963—2015) — aktieris, dziedātājs; * [[Jānis R. Ozols]] (1911—1985) — bibliogrāfs, literatūras vēsturnieks; * [[Vilis Ozols (gleznotājs)|Vilis Ozols]] (1929—2014) — gleznotājs; {{div col end}} == P == {{div col|2}} * [[Adrians Pabians]] (1908—1993) — mākslinieks; * [[Kārlis Pabriks]] (1898—1977) — aktieris; * [[Kārlis Padegs]] (1911—1940) — grafiķis, gleznotājs; * [[Leons Paegle]] (1890—1926) — rakstnieks; * [[Spricis Paegle]] (1876—1962) — uzņēmējs, politiķis, sabiedriskais darbinieks; * [[Elfrīda Pakule]] (1912—1991) — operdziedātāja; * [[Milda Palēviča]] (1889—1972) — filozofe, pedagoģe; * [[Indriķis Palēvičs]] (1862—1940) — skolotājs, mūziķis; * [[Kārlis Pamše]] (1917—2015) — aktieris, režisors, rakstnieks; * [[Arnolds Pankoks]] (1914—2008) — gleznotājs; * [[Kārlis Papulis]] (1904—1983) — grafiķis; * [[Jāzeps Pasternaks]] (1919—1975) — sabiedrisks darbinieks; * [[Dionīsijs Pauģis]] (1905—1985) — koktēlnieks; * [[Felicita Pauļuka]] (1925—2014) — māksliniece; * [[Jānis Pauļuks (politiķis)|Jānis Pauļuks]] (1865—1937) — politiķis; * [[Jānis Pauļuks (mākslinieks)|Jānis Pauļuks]] (1906—1984) — gleznotājs; * [[Ērika Pauzere]] (1927—2009) — modes māksliniece; * [[Uldis Pauzers]] (1933—1982) — filmu mākslinieks, scenogrāfs; * [[Jānis Pārstrauts]] (1851—1929) — publicists, mācītājs, valodnieks; * [[Marianna Peilāne]] (1915—1996) — gleznotāja; * [[Olga Penerdži]] (1895—1982) — tēlniece; * [[Mārtiņš Peniķis]] (1874—1964) — virsnieks, ģenerālis; * [[Nikolajs Petraškevičs]] (1909—1976) — gleznotājs; * [[Konstantīns Pēkšēns]] (1859—1928) — arhitekts; * [[Lilija Pētersone]] (1923—1998) — peldētāja, trenere; * [[Kārlis Pētersons (cirka mākslinieks)|Kārlis Pētersons]] (1889—1967) — cirka mākslinieks; * [[Pēteris Pētersons (literāts, gleznotājs)|Pēteris Pētersons]] (1881—1937) — literāts, gleznotājs, pedagogs, radiobalss; * [[Pēteris Pētersons]] (1923—1998) — dramaturgs, režisors, teorētiķis, tulkotājs; * [[Valentīns Pikulis]] (1928—1990) — rakstnieks; * [[Elvīra Pinnis]] (1907—1984) — tēlniece; * [[Rūdolfs Pinnis]] (1902—1992) — gleznotājs; * [[Ērmanis Pīpiņš-Vizulis]] (1873—1927) — pedagogs, literatūrkritiķis, žurnālists; * [[Gunārs Placēns]] (1927—2024) — aktieris; * [[Otto Pladers]] (1897—1970) — gleznotājs; * [[Jānis Plase]] (1892—1929) — gleznotājs; * [[Jānis Plēpis]] (1909—1947) — grafiķis; * [[Edgars Plūksna]] (1908—1994) — operdziedātājs; * [[Kārlis Plūksne]] (1906—1973) — arhitekts; * [[Jēkabs Plūme]] (1855—1931) — ģenerālis; * [[Juris Podnieks]] (1950—1992) — kinooperators, režisors; * [[Teodors Podnieks]] (1879—1936) — aktieris, režisors; * [[Jānis Poruks]] (1871—1911) — rakstnieks; * [[Lilita Postaža]] (1941—2011) — gleznotāja, tekstilmāksliniece; * [[Rasma Prande]] (1926—1998) — kino grima māksliniece; * [[Kārlis Prauls]] (1895—1941) — ģenerālis; * [[Imants Prēdelis]] (1950—2018) — fotogrāfs; * [[Anna Priede]] (1920—2007) — baletdejotāja; * [[Dāvids Priedenbergs]] (1892—1965) — aktieris; * [[Anna Priedīte]] (1874—1941) — publiciste; * [[Rūdolfs Princis]] (1908—1977) — inženieris, pedagogs; * [[Jānis Prombergs]] (1927—1993) — ārsts, medicīnas darbinieks; * [[Jānis Pujāts (mākslas zinātnieks)|Jānis Pujāts]] (1925—1988) — mākslas zinātnieks; * [[Ādolfs Puķe]] (1920—2010) — dziedātājs; * [[Zina Pupšto]] (1915—1998) — aktrise, operetes soliste; * [[Jānis Purgalis]] (1869—1934) — notārs, politiķis; * [[Frīdrihs Puriņš]] (1893—1941) — latviešu strēlnieks, robežsargs; * [[Puriņu Klāvs]] (1858—1935) — rakstnieks; * [[Vilis Purmalis]] (1927—1989) — ķirurgs; * [[Vilhelms Purvītis]] (1872—1945) — gleznotājs, profesors; * [[Baiba Puzinas]] (1944—1999) — kostīmu māksliniece; * [[Uldis Pūcītis]] (1937—2000) — aktieris; {{div col end}} == R == {{div col|2}} * [[Elza Radziņa]] (1917—2005) — aktrise; * [[Lija Rage]] (1948—2025) — tekstilmāksliniece, teātra kostīmu māksliniece; * [[Augusts Raņķis (grāmatizdevējs)|Augusts Raņķis]] (1875—1937) — grāmatizdevējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Elfrīda Rapa]] (1901—1966) — literāte, grāmatniece; * [[Jānis Rapa (1885—1941)|Jānis Rapa]] (1885—1941) — grāmatizdevējs; * [[Zigrīda Džoana Rapa]] (1936—2024) — tēlniece; * [[Regīna Razuma]] (1951—2023) — aktrise; * [[Jānis Reinholds (rakstnieks)|Jānis Reinholds]] (1896—1933) — satīriķis, humorists, feļetonists; * [[Leons Reiters]] (1926—1976) — diriģents; * [[Teodors Reiters]] (1884—1956) — diriģents; * [[Eduards Reiziņš]] (1890—1970) — biologs, zoologs, pedagogs; * [[Linards Reiziņš]] (1924—1991) — matemātiķis, pedagogs; * [[Rūdolfs Reiziņš]] (1921—1984) — ķīmiķis; * [[Līvija Rezevska]] (1926—2004) — tēlniece; * [[Jānis Rezevskis]] (1872—1941) — teologs, profesors; * [[Milda Riekstiņa]] (1891—1976) — aktrise; * [[Alfrēds Riekstiņš (politiķis)|Alfrēds Riekstiņš]] (1876—1937) — politiķis; * [[Jānis Rieksts]] (1881—1970) — fotogrāfs; * [[Riemelis]] (Jānis Tomiņš) (1856—1924) — dzejnieks, tulkotājs, žurnālists; * [[Jānis Rikmanis]] (1901—1968) — gleznotājs; * [[Dzidra Ritenberga]] (1928—2003) — aktrise, režisore; * [[Pēteris Rizga]] (1883—1955) — biškopis, sabiedriskais darbinieks, profesors; * [[Vilis Rīdzenieks]] (1884—1962) — fotogrāfs; * [[Juris Rītiņš]] (1952—2010) — politiķis; * [[Artūrs Rocēns]] (1907—1988) — ķirurgs; * [[Kārlis Rocēns]] (1939—2017) — inženierijas zinātnieks, profesors, akadēmiķis; * [[Fricis Rode]] (1887—1967) — režisors, aktieris; * [[Olga Rode]] (1890—1939) — ārste, ķirurģe; * [[Rasma Roga]] (1925—2012) — aktrise; * [[Ērika Romane]] (1920—2002) — gleznotāja; * [[Helēna Romanova]] (1928—1987) — aktrise; * [[Georgs Romulis]] (1928—2015) — dzintara mākslinieks; * [[Ieva Roze]] (1971—1991) — dzejniece; * [[Bertrams Rozenbergs]] (1904—1960) — ķirurgs; * [[Eduards Rozenštrauhs]] (1918—1992) — mūziķis; * [[Ernests Rozentāls]] (1888—1953) — aktieris; * [[Janis Rozentāls]] (1866—1917) — gleznotājs; * [[Miķelis Rozentāls (gleznotājs)|Miķelis Rozentāls]] (1907—1952) — gleznotājs; * [[Jānis Rozītis]] (1913—1942) — futbolists, hokejists; * [[Pāvils Rozītis]] (1889—1937) — rakstnieks, žurnālists, tulkotājs; * [[Biruta Ilga Rubess]] (1931—2002) — māksliniece; * [[Bruno Rubess]] (1926—2009) — uzņēmējs, mecenāts; * [[Ella Rudzīte]] (1900—1993) — aktrise; * [[Marta Rudzīte]] (1924—1996) — valodniece, pedagoģe; * [[Dāvids Rudzītis]] (1881—1939) — politiķis; * [[Kristaps Rudzītis]] (1899—1978) — ārsts, profesors; * [[Māris Rudzītis]] (1932—1973) — kinooperators, režisors; * [[Pēteris Rudzītis]] (1879—1931) — aktieris; * [[Rihards Rudzītis]] (1898—1960) — rakstnieks, filozofs; * [[Jūlijs Ruments]] (1900—1943) — farmaceits, ķīmiķis, profesors; * [[Rudīte Ruško]] (1966—2018) — operdziedātāja; * [[Vilhelms Ruško]] (1922—1993) — dziedātājs, aktieris; * [[Valdis Rūja]] (1928—2020) — dzejnieks; * [[Velta Rūķe-Draviņa]] (1917—2003) — valodniece, folkloriste; * [[Berta Rūmniece]] (1865—1953) — aktrise; * [[Ansis Rūtentāls]] (1949—2000) — kustību mākslinieks, režisors, pedagogs; {{div col end}} == S == {{div col|2}} * [[Jurijs Safronovs]] (1947—2015) — aktieris; * [[Anna Sakse]] (1905—1981) — rakstniece; * [[Irma Sakss]] (1905—1993) — dziedātāja; * [[Kārlis Sakss]] (1897—1987) — mežkopis, profesors; * [[Pauls Sakss]] (1878—1966) — operdziedātājs, vokālais pedagogs; * [[Eduards Salenieks]] (1900—1977) — rakstnieks, žurnālists; * [[Juris Salmanis]] (1943—2025) — mākslinieks; * [[Alma Saltupe]] (1894—1967) — dzejniece; * [[Zinaīda Sama]] (1914—1989) — horeogrāfe, pedagoģe; * [[Askolds Saulītis]] (1966—2021) — kino režisors, scenārists; * [[Alfrēds Sausne]] (1900—1994) — aktieris, rakstnieks; * [[Mihails Savisko]] (1936—2024) — kinokritiķis, scenārists; * [[Kārlis Sebris]] (1914—2009) — aktieris; * [[Vilis Segliņš]] (1882—1961) — režisors, aktieris; * [[Andris Seleckis]] (1947—2016) — operators; * [[Vera Selga]] (1918—1996) — aktrise; * [[Uļjana Semjonova]] (1952—2026) — basketboliste; * [[Valērijs Sevastjanovs]] (1948—2010) — baletdejotājs; * [[Ludvigs Sēja]] (1885—1962) — diplomāts, politiķis; * [[Milda Sēnīte]] (1896—1971) — aktrise; * [[Eduards Sidrabs]] (1898—1963) — tēlnieks; * [[Pēteris Siecenieks]] (1865—1930) — politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Jēkabs Silarājs]] (1898—1941) — Latvijas Kriminālpolicijas priekšnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Juris Silarājs]] (1917—2007) — basketbolists, basketbola treneris; * [[Jānis Silazars]] (1912—1975) — dzejnieks; * [[Gundega Sileniece]] (1928—2013) — literatūrzinātniece; * [[Visvaldis Silenieks]] (1898—1960) — aktieris; * [[Elza Siliņa]] (1895—1988) — dejas vēsturniece, baleta kritiķe; * [[Aivars Siliņš]] (1947—2016) — aktieris; * [[Matīss Siliņš]] (1861—1942) — kartogrāfs, vēsturnieks, etnogrāfs, literāts; * [[Maija Silmale]] (1924—1973) — rakstniece, tulkotāja; * [[Minna Tusnelda Simsone]] (1877—1932) — aktrise; * [[Jānis Simsons]] (1887—1939) — aktieris; * [[Vera Singajevska]] (1923—2014) — aktrise; * [[Juris Sinka]] (1927—2001) — politiķis; * [[Bruno Sipāns]] (1913—1973) — gleznotājs; * [[Andrejs Sīmanis]] (1865—1926) — jurists, politiķis; * [[Daina Skadmane]] (1990—2013) — māksliniece; * [[Pēteris Skrapce]] (1884—1960) — virsnieks, ģenerālis; * [[Guntis Skrastiņš]] (1954—2021) — aktieris; * [[Imants Skrastiņš]] (1941—2019) — aktieris, režisors; * [[Kārlis Skrastiņš]] (1974—2011) — hokejists; * [[Jānis Skredelis]] (1939—2019) — futbola treneris; * [[Ārijs Skride]] (1906—1987) — gleznotājs; * [[Rihards Skrubis]] (1928—1995) — grafiķis; * [[Emīls Skubiķis]] (1875—1943) — inženieris, politiķis; * [[Viļums Skubiņš]] (1876—1951) — agronoms, sabiedrisks darbinieks; * [[Jānis Skučs]] (1908—1998) — gleznotājs; * [[Harijs Skuja]] (1927—1984) — dzejnieks; * [[Biruta Skujeniece]] (1888—1931) — aktrise, režisore, dzejniece; * [[Ausma Skujiņa]] (1931—2015) — arhitekte; * [[Austra Skujiņa]] (1909—1932) — dzejniece; * [[Rūta Skujiņa]] (1907—1964) — dzejniece, prozaiķe; * [[Džemma Skulme]] (1925—2019) — gleznotāja, politiķe; * [[Jurģis Skulme]] (1928—2015) — mākslinieks, mākslas zinātnieks; * [[Ksenija Skulme]] (1893—1967) — ārste, medicīnas zinātņu doktore; * [[Marta Skulme]] (1890—1962) — tēlniece; * [[Oto Skulme]] (1889—1967) — mākslinieks; * [[Uga Skulme]] (1895—1963) — mākslinieks; * [[Ādolfs Skulte]] (1909—2000) — komponists, pedagogs; * [[Gvido Skulte]] (1939—2013) — kinooperators; * [[Gina Slapiņa]] (1950—2013) — gleznotāja; * [[Andris Slapiņš]] (1949—1991) — kinooperators, režisors; * [[Georgs Smelters]] (1942—2014) — mākslinieks; * [[Pēteris Sniķeris]] (1875—1944) — ārsts, ģenerālis, profesors; * [[Viktors Somovičs]] (-1941) — padomju represiju upuris; * [[Maija Sosāre]] (1926—2008) — valodniece; * [[Burhards Sosārs]] (1890—1953) — komponists, diriģents; * [[Vestards Sosārs]] (1929—2000) — ārsts, teorētiķis; * [[Voldemārs Spalviņš]] (1901—1978) — militārs darbinieks, Latvijas armijas pulkvedis leitnants; * [[Teodors Spāde]] (1891—1970) — kara flotes virsnieks, komandieris, admirālis; * [[Andrejs Spekke]] (1915—1984) — tulkotājs; * [[Marga Spertāle]] (1901—1986) — māksliniece; * [[Arvīds Spertāls]] (1897—1961) — scenogrāfs, gleznotājs; * [[Jēkabs Spriņģis]] (1907—2004) — gleznotājs; * [[Alfrēds Spura]] (1928—2001) — baletdejotājs, horeogrāfs, pedagogs; * [[Inese Spura]] (1924—2013) — žurnāliste; * [[Uldis Stabulnieks]] (1945—2012) — komponists, pianists, dziedātājs; * [[Helmī Stalte]] (1949—2023) — folkloriste, politiķe; * [[Dainis Stalts]] (1939—2014) — folklorists, politiķis; * [[Oskars Stalts]] (1904—1992) — kapteinis, līvu kultūras kopējs; * [[Marta Staņa]] (1913—1972) — arhitekte, dizainere; * [[Olita Starka-Stendere]] (1906—1953) — aktrise; * [[Margarita Stāraste]] (1914—2014) — ilustratore, rakstniece; * [[Edvīns Stepermanis]] (1905—1982) — mākslinieks; * [[Stepermaņu Krustiņš]] (1860—1941) — izdevējs, rakstnieks; * [[Elza Stērste]] (1885—1976) — dzejniece; * [[Laimonis Stīpnieks]] (1936—2023) — fotogrāfs; * [[Irēna Stradiņa]] (1925—1972) — māksliniece; * [[Jānis Stradiņš]] (1933—2019) — fizikālķīmiķis, zinātņu vēsturnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Pauls Stradiņš]] (1896—1958) — ķirurgs, profesors; * [[Embriks Strands]] (1876—1947) — entomologs, profesors; * [[Jānis Straubergs]] (1886—1952) — matemātikas skolotājs, kultūrvēsturnieks; * [[Jānis Straume (komponists)|Jānis Straume]] (1861—1929) — komponists, rakstnieks, kritiķis; * [[Jūlijs Straume]] (1874—1970) — mākslinieks, pedagogs, etnogrāfs; * [[Alfrēds Strausmanis]] (1877—1935) — advokāts, sabiedrisks darbinieks; * [[Valija Strautmane-Krauze]] (1924—2005) — gleznotāja; * [[Tālivaldis Strautmanis]] (1922—1995) — gleznotājs; * [[Jēkabs Strazdiņš]] (1905—1958) — gleznotājs, pedagogs, kritiķis; * [[Kārlis Strāders]] (1915—1978) — aktieris; * [[Kristaps Streičs]] (1970—2010) — režisors, mākslinieks; * [[Ēvalds Strods]] (1933—1998) — rakstnieks, publicists; * [[Heinrihs Strods]] (1925—2012) — vēsturnieks; * [[Irma Stubava|Irma Irīna Stubava]] (1908—1999) — aktrise; * [[Arnolds Stubavs]] (1910—1958) — aktieris; * [[Voldemārs Stūresteps]] (1909—1985) — vijolnieks, profesors; * [[Tatjana Suta]] (1923—2004) — baletdejotāja, mākslas zinātniece; * [[Kārlis Sūniņš]] (1907—1979) — gleznotājs; * [[Vitolds Svirskis]] (1919—1991) — gleznotājs, grafiķis; {{div col end}} == Š == {{div col|2}} * [[Georgijs Šelkovojs]] (1926—2005) — gleznotājs, grafiķis; * [[Pāvils Šenhofs]] (1924—2011) — mākslinieks; * [[Kārlis Šepko]] (1891—1952) — pulkvedis; * [[Kārlis Šics]] (1904—1981) — politiķis; * [[Genādijs Šitiks]] (1958—2009) — futbolists; * [[Rūdolfs Šīrants]] (1910—1985) — vēsturnieks; * [[Gustavs Šķilters]] (1874—1954) — tēlnieks, grafiķis; * [[Voldemārs Šmidbergs]] (1893—1975) — svarcēlājs, cīkstonis, tiesnesis, fotogrāfs, sporta kolekcionārs; * [[Silvija Šmidkena]] (1935—2024) — keramiķe, publiciste; * [[Mirdza Šmithene]] (1887—1978) — aktrise; * [[Jānis Šmits]] (1880—1969) — aktieris; * [[Luijs Šmits]] (1907—1985) — aktieris; * [[Pēteris Šmits]] (1869—1938) — valodnieks, etnogrāfs, profesors; * [[Mihails (Moisejs) Šneiderovs]] (1915—1985) — kinooperators, režisors; * [[Elvīra Šnore]] (1905—1996) — arheoloģe, profesore; * [[Pēteris Šnore]] (1860—1928) — kapteinis; * [[Rauls Šnore]] (1901—1962) — arheologs, numismāts; * [[Ludmila Špīlberga]] (1886—1947) — aktrise; * [[Mirjama Štāle]] (1897—1988) — aktrise; * [[Austra Šteinberga]] (1910—1998) — aktrise; * [[Renāte Šteinberga]] (1937—2018) — aktrise, operetes soliste; * [[Kārlis Šteinbergs]] (1906—1983) — aktieris, operetes solists; * [[Rūta Šteinerte]] (1942—2003) — gleznotāja; * [[Jānis Šteins]] (1882—1968) — virsnieks, pulkvedis-leitnants; * [[Kārlis Štelmachers]] (1911—1990) — gleznotājs; * [[Pauls Šterns]] (1901—1979) — grafiķis; * [[Roberts Šterns]] (1884—1943) — mākslinieks; * [[Kārlis Štrauhs]] (1890—1944) — literāts; * [[Arnolds Šturms]] (1912—1999) — komponists, mūziķis; * [[Jānis Šusters]] (1927—1988) — farmaceits, profesors; * [[Voldemārs Šūlmanis]] (1921—1975) — hokeja uzbrucējs; * [[Aleksandrs Šūmahers]] (1901—1970) — kinooperators; * [[Elza Švalbe-Matvejeva]] (1903—2004) — tēlniece; * [[Voldemārs Švarcs]] (1884—1957) — aktieris; * [[Vladislavs Šveide]] (1915—1984) — mākslinieks; {{div col end}} == T == {{div col|2}} * [[Helēna Tangijeva-Birzniece]] (1907—1965) — baletdejotāja, baletmeistare; * [[Kārlis Teihmanis]] (1927—1991) — aktieris; * [[Augusts Tentelis]] (1876—1942) — vēsturnieks, pedagogs; * [[Alberts Terpilovskis]] (1922—2002) — tēlnieks; * [[Jānis Roberts Tillbergs]] (1880—1972) — mākslinieks, pedagogs; * [[Osvalds Tīlmanis]] (1900—1980) — arhitekts; * [[Jānis Tīss]] (1921—1980) — čellists; * [[Felicita Tomsone]] (1901—1969) — komponiste, pedagoģe; * [[Edgars Tons]] (1917—1967) — diriģents; * [[Gustavs Turss]] (1890—1973) — arhibīskaps; {{div col end}} == U == {{div col|2}} * [[Konrāds Ubāns]] (1893—1981) — mākslinieks; * [[Rolands Upatnieks]] (1932—1994) — kamaniņu braucējs; * [[Andrejs Upīts]] (1877—1970) — rakstnieks, kritiķis, literatūrzinātnieks; * [[Jānis Upītis]] (1911—1983) — literatūras vēsturnieks; * [[Pēteris Upītis (grafiķis)|Pēteris Upītis]] (1899—1989) — grafiķis; * [[Aivars Urbāns]] (1955—2009) — mākslinieks; * [[Vladislavs Urtāns]] (1921—1989) — vēsturnieks, arheologs; * [[Vladimirs Utkins]] (1932—1994) — ķirurgs pulmonologs; {{div col end}} == Ū == {{div col|2}} * [[Otto Ūdentiņš]] (1892—1988) — ģenerālis; * [[Anna Ūdre]] (1896—1981) — ķirurģe; * [[Vija Ūdre]] (1941—1987) — vitrāžas māksliniece; {{div col end}} == V == {{div col|2}} * [[Jānis Vagners]] (1869—1955) — jurists, politiķis; * [[Irma Vainovska]] (1895—1958) — teātra darbiniece; * [[Jānis Vainovskis]] (1887—1969) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Jānis Vaišļa]] (1969—2016) — producents, ceļotājs; * [[Aleksandrs Vaivars]] (1915—1997) — radiožurnālists; * [[Roberts Valdmanis]] (1874—1932) — diplomāts, vēstnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Voldemārs Valdmanis]] (1905—1966) — grafiķis, scenogrāfs; * [[Teodors Valdšmits]] (1868—1934) — aktieris; * [[Vitolds Valeinis]] (1922—2001) — literatūrzinātnieks, kritiķis; * [[Miķelis Valters]] (1874—1968) — politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Gustavs Vanags]] (1891—1965) — ķīmiķis; * [[Jevgeņijs Vanags]] (1922—1987) — rakstnieks, žurnālists, kultūras darbinieks; * [[Rūdolfs Vanags]] (1892—1977) — diriģents; * [[Vilhelms Benjamins Vanags]] (1912—1985) — ārsts, rentgenologs; * [[Lūcija Vankina]] (1908—1989) — arheoloģe, pētniece; * [[Pēteris Vasaraudzis]] (1908—1988) — aktieris; * [[Frīdrihs Vasarietis]] (1881—1972) — uzņēmējs, virsnieks, pulkvežleitnants, politiķis; * [[Pēteris Vasariņš]] (1924—1996) — politiķis; * [[Bruno Vasiļevskis]] (1939—1990) — gleznotājs; * [[Gundega Vaska]] (1917—2006) — grafiķe; * [[Hermanis Vazdiks]] (1906—1994) — aktieris; * [[Edgars Vārdaunis]] (1910—1999) — scenogrāfs, gleznotājs; * [[Vilma Vārna]] (1917—1978) — aktrise; * [[Venta Vecumniece]] (1927—2017) — aktrise, režisore; * [[Astrīda Vecvagare]] (1941—2013) — aktrise; * [[Haralds Arvīds Vecvagars]] (1910—1966) — literāts, žurnālists; * [[Reinholds Veics]] (1882—1920) — aktieris, režisors; * [[Zelma Veics]] (1882—1943) — aktrise; * [[Rihards Veide (dziedātājs)|Rihards Veide]] (1896—1964) — dziedātājs, pedagogs; * [[Juris Veitners]] (1943—1995) — dzejnieks; * [[Kārlis Veitners]] (1907—1994) — gleznotājs, pedagogs; * [[Jēkabs Velme]] (1855—1928) — valodnieks, pedagogs; * [[Helmārs Velze]] (1909—1971) — aktieris; * [[Žanis Ventaskrasts]] (1906—1978) — lietišķās mākslas meistars; * [[Andris Vējāns]] (1927—2005) — rakstnieks, zinātnieks, kritiķis; * [[Mārtiņš Vērdiņš (seniors)|Mārtiņš Vērdiņš]] (1898—1979) — aktieris; * [[Irma Vēsmiņa]] (1888—1962) — aktrise; * [[Nora Vētra-Muižniece]] (1919—2005) — aktrise, režisore; * [[Vija Vētra]] (1923—2026) — dejotāja, horeogrāfe; * [[Alfrēds Videnieks]] (1908—2002) — aktieris; * [[Emīlija Viesture]] (1891—1947) — aktrise, režisore; * [[Velta Vilciņa]] (1928—1995) — baletdejotāja; * [[Tālivaldis Vilciņš]] (1922—1997) — vēsturnieks, sociologs, profesors; * [[Jānis Vilde]] (1900—1971) — neirologs, antropologs, profesors; * [[Arnolds Vilkins]] (1904—1979) — mākslinieks; * [[Ēvalds Vilks]] (1923—1976) — rakstnieks; * [[Māris Villerušs]] (1936—2014) — čellists; * [[Jūlijs Viļumainis]] (1909—1981) — gleznotājs; * [[Aleksandrs Viļumanis (dziedātājs)|Aleksandrs Viļumanis]] (1910—1980) — operdziedātājs; * [[Voldemārs Vimba]] (1904—1985) — gleznotājs; * [[Edgars Vinters]] (1919—2014) — gleznotājs; * [[Vitolds Virsnis]] (1881—1934) — ģeogrāfs, profesors, rakstnieks; * [[Edvarts Virza]] (1883—1940) — rakstnieks, publicists; * [[Biruta Vizicka-Žarova]] (1929—1998) — aktrise, televīzijas režisore; * [[Marta Vīgante]] (1900—1966) — ārste, sabiedriska darbiniece; * [[Malvīne Vīgnere-Grīnberga]] (1871—1949) — operdziedātāja, pedagoģe; * [[Ernests Vīgners]] (1850—1933) — diriģents, komponists, folklorists; * [[Ivars Vīgners]] (1940—2007) — komponists, pianists; * [[Leonīds Vīgners]] (1906—2001) — diriģents, komponists, pedagogs; * [[Hilda Vīka]] (1897—1963) — māksliniece, rakstniece; * [[Rūdolfs Vīksna]] (1876—1959) — pedagogs, žurnālists, literāts; * [[Jānis Vītiņš (mežkopis)|Jānis Vītiņš]] (1885—1951) — mežkopis, zinātnieks, pedagogs; * [[Jānis Vītoliņš (komponists)|Jānis Vītoliņš]] (1886—1955) — komponists, fagotists; * [[Jēkabs Vītoliņš]] (1898—1977) — mūzikas zinātnieks, kritiķis, folklorists, pedagogs; * [[Alfrēds Vītols (ārsts)|Alfrēds Jānis Vītols]] (1889—1970) — ārsts, sabiedrisks darbinieks; * [[Eduards Vītols]] (1877—1954) — mākslinieks; * [[Jāzeps Vītols]] (1863—1948) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Līvija Volkova]] (1931—2025) — literatūrzinātniece, vēsturniece; * [[Edvards Vulfs]] (1886—1919) — rakstnieks; * [[Mavriks Vulfsons]] (1918—2004) — žurnālists, profesors, politiķis; {{div col end}} == Z == {{div col|2}} * [[Mirdza Zaice]] (1912—1998) — aktrise, teātra darbiniece; * [[Fricis Zandbergs]] (1910—1972) — gleznotājs; * [[Pārsla Zaļkalne]] (1927—1993) — tēlniece; * [[Lūcija Zamaiča]] (1893—1965) — rakstniece, dzejniece; * [[Rihards Zandersons]] (1910—1981) — aktieris; * [[Aija Zariņa]] (1954—2025) — gleznotāja; * [[Indulis Zariņš]] (1929—1997) — gleznotājs, pedagogs; * [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]] (1893—1979) — režisors, aktieris; * [[Kārlis Zariņš (dziedātājs)|Kārlis Zariņš]] (1930—2015) — operdziedātājs, profesors; * [[Rihards Zariņš]] (1869—1939) — grafiķis, pedagogs; * [[Jānis Zarumba]] (1907—1976) — sportists; * [[Augusts Zauers]] (1888—1981) — mākslinieks, pedagogs; * [[Jānis Zābers]] (1935—1973) — operdziedātājs; * [[Vilnis Zābers]] (1963—1994) — mākslinieks; * [[Jānis Zālītis (komponists)|Jānis Zālītis]] (1884—1943) — komponists, kritiķis; * [[Voldemārs Zālītis|Voldemārs Zālītis (Valdis)]] (1865—1934) — rakstnieks; * [[Ādolfs Zārdiņš]] (1890—1967) — mākslinieks; * [[Indriķis Zeberiņš]] (1882—1969) — gleznotājs, grafiķis; * [[Modris Zeberiņš]] (1923—1994) — rakstnieks; * [[Teodors Zeiferts]] (1865—1929) — pedagogs, dzejnieks, kritiķis, literatūrvēsturnieks; * [[Valentīna Zeile]] (1937—2018) — ekonomiste, politiķe; * [[Zinaīda Zeltmate]] (1920—1991) — baletdejotāja, pedagoģe, horeogrāfe; * [[Gunārs Zemgals]] (1934—2018) — scenogrāfs, mākslinieks; * [[Gustavs Zemgals]] (1871—1939) — otrais Latvijas Valsts prezidents, politiķis; * [[Daina Zemzare]] (1911—1971) — valodniece; * [[Aurēlijs Zēbergs]] (1879—1940) — jurists, sabiedriskais darbinieks; * [[Jānis Zēbergs]] (1871—1927) — rēderis, politiķis, sabiedriskais darbinieks; * [[Juris Ziemelis]] (1941—1988) — latviešu nacionālās pretošanās kustības dalībnieks; * [[Jānis Ziemeļnieks]] (1897—1930) — dzejnieks, žurnālists; * [[Maksims Ziks]] (1904—1986) — ārsts, ķirurgs; * [[Mārtiņš Zilberts]] (1977—2024) — pianists, pedagogs; * [[Marianna Zirdziņa]] (1912—1990) — aktrise, dziedātāja; * [[Vsevolods Zirdziņš]] (1913—1991) — aktieris, dziedātājs; * [[Arvīds Zirnis (sporta darbinieks)|Arvīds Zirnis]] (1897—1982) — sporta darbinieks; * [[Andris Zirnītis]] (1954—2022) — grafiķis, grafiskais dizainers; * [[Tamāra Zitcere]] (1947—2014) — zinātniece, ģenētiķe, pedagoģe; * [[Edgars Zīle]] (1908—1986) — aktieris; * [[Mārtiņš Zīverts]] (1903—1990) — dramaturgs; * [[Valērijs Zosts]] (1901—1960) — pianists, profesors; * [[Alīda Zvagule]] (1922—2015) — operetes soliste; * [[Inese Zvagule]] (1945—2004) — pianiste; * [[Arvīds Zvagulis]] (1920—2016) — vijolnieks, diriģents; * [[Gvido Zvaigzne]] (1958—1991) — kinooperators; * [[Velta Zvaigzne]] (1890—1920) — aktrise; * [[Alberts Zvejnieks]] (1902—1987) — cīkstonis, treneris; * [[Aleksandrs Zviedris]] (1905—1993) — gleznotājs; * [[Alise Zvirbule]] (1906—1996) — gleznotāja; * [[Egons Zvirbulis]] (1907—1986) — tēlnieks; * [[Valdis Zvirbulis]] (1936—1985) — dambretists, treneris, sporta žurnālists; {{div col end}} == Ž == {{div col|2}} * [[Gustavs Žibalts]] (1873—1938) — aktieris; * [[Arvīds Žilinskis]] (1905—1993) — komponists, pianists, profesors; * [[Jānis Žīds]] (1892—1959) — pulkvedis {{div col end}} [[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]] [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi]] otjr9u0h97abifoe6vkc9ms8ivx7fg3 4505848 4505845 2026-08-11T20:13:46Z Teatrālis 82063 /* B */ 4505848 wikitext text/x-wiki Šajā sarakstā norādītas ievērojamas personas, kuras ir apbedītas [[Rīgas Meža kapi|Rīgas Meža kapos]]. == A == {{div col|2}} * [[Jurijs Abizovs]] (1921—2006) — rakstnieks, tulkotājs, literatūrzinātnieks, Baltijas krievu kultūras vēstures speciālists; * [[Mārtiņš Abuls]] (1885—1930) — tiesnesis, žurnālists, sabiedrisks darbinieks; * [[Marija Adamova-Kalniņa]] (1924—2012) — aktrise; * [[Imants Adermanis]] (1930—1996) — aktieris, režisors, pedagogs; * [[Konstantīns Aizpurs]] (1919—2003) — dzejnieks, atdzejotājs, dramaturgs; * [[Marta Aizupiete]] (1892—1975) — bioloģe; * [[Dace Akmentiņa]] (1858—1936) — aktrise; * [[Roberts Akmentiņš (mācītājs)|Roberts Akmentiņš]] (1910—1994) — teologs, profesors; * [[Laima Akuratere]] (1910—1969) — dzejniece, tulkotāja; * [[Jānis Akuraters]] (1876—1937) — dzejnieks, rakstnieks, politiķis; * [[Valdis Albergs]] (1922—1984) — tēlnieks; * [[Rūdolfs Alders]] (1907—1987) — tēlnieks; * [[Pauls Aldiņš]] (1971—2020) — ārsts infektologs, hepatologs, pasniedzējs; * [[Nikolajs Aleksejevs]] (1911—1962) — politiķis, rūpnīcas "[[VEF]]" direktors no 1958. līdz 1962. gadam; * [[Alita Alkne]] (1904—1994) — aktrise; * [[Jānis Alksnis]] (1869—1939) — arhitekts; * [[Jēkabs Alksnis (ārsts)|Jēkabs Alksnis]] (1870—1957) — medicīnas profesors; * [[Ojārs Ambainis]] (1926—1995) — folklorists, pētnieks; * [[Valdemārs Ambainis]] (1889—1946) — literāts, žurnālists; * [[Lilija Amerika]] (1903—1980) — aktrise; * [[Dagnija Amtmane|Dagnija Amtmane-Valdmane]] (1912—1985) — aktrise; * [[Valija Amtmane]] (1904—1996) — aktrise; * [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]] (1885—1966) — aktieris, režisors, pedagogs; * [[Krišjānis Ancītis]] (1911—1963) — valodnieks, literatūrzinātnieks; * [[Maigurs Andermanis]] (1922—2011) — operdziedātājs; * [[Emma Andersone]] (1900—1992) — literatūrvēsturniece, pedagoģe; * [[Alfrēds Andersons]] (1879—1937) — Rīgas pilsētas galva, būvinženieris, literāts, pedagogs, sabiedrisks darbinieks; * [[Eduards Andersons (sportists)|Eduards Andersons]] (1914—1985) — basketbolists; * [[Andris Andreiko]] (1942—1976) — dambretists; * [[Ingrīda Andriņa]] (1944—2015) — aktrise; * [[Jānis Andrups]] (1914—1994) — literatūras vēsturnieks, kritiķis; * [[Olga Andžāne-Zvirgzdiņa]] (1913—1994) — dramaturģe, advokāte, pedagoģe; * [[Jānis Anmanis]] (1943—2025) — gleznotājs, mākslinieks; * [[Augusts Annuss]] (1893—1984) — gleznotājs; * [[Jānis Annuss (gleznotājs)|Jānis Annuss]] (1935—2013) — gleznotājs, fotogrāfs; * [[Indriķis Ansabergs]] (1886—1971) — pedagogs, [[Tautas padome|Tautas padomes]] loceklis; * [[Jānis Ansons]] (1888—1935) — mākslinieks; * [[Antonio (Antons Markūns)]] (1915—1977) — klauns; * [[Kārlis Anušēvics]] (1930—2013) — aktieris; * [[Jānis Apelis]] (1942—2014) — policijas darbinieks; * [[Arturs Apinis]] (1904—1975) — grafiķis; * [[Apsīšu Jēkabs]] (1858—1929) — rakstnieks; * [[Pāvels Armands]] (1902—1964) — kinorežisors, scenārists; * [[Bruno Artmanis]] (1915—2007) — mēbeļu arhitekts, dizaineris, mākslinieks; * [[Gunārs Astra]] (1931—1988) — latviešu brīvības cīnītājs, cilvēktiesību aizstāvis, disidents; * [[Maija Augstkalna]] (1932—2007) — teātra un kino kritiķe; * [[Alvils Augstkalns]] (1907—1940) — valodnieks, bibliogrāfs; * [[Olga Auguste]] (1896—1973) — padomju politiskā darbiniece; * [[Augusts Auns]] (1887—1967) — riteņbraucējs; * [[Alfrēds Austriņš]] (1893—1963) — teātra darbinieks; * [[Antons Austriņš]] (1884—1934) — rakstnieks; * [[Marga Austruma]] (1930—2017) — leļļu māksliniece un skulptore; * [[Vilis Austrums]] (1911—1960) — bibliogrāfs, literatūras vēsturnieks; * [[Kārlis Auškāps]] (1947—2017) — režisors, aktieris; * [[Raimonds Auškāps]] (1952—2024) — tulkotājs, dramaturgs; * [[Lidija Auza]] (1914—1989) — gleznotāja; * [[Imants Auziņš]] (1937—2013) — dzejnieks, literatūrkritiķis; * [[Harijs Avens]] (1910—1976) — aktieris; * [[Aina Avotiņa]] (1918—1980) — aktrise; * [[Jānis Avotiņš]] (1896—1965) — virsnieks, pulkvedis-leitnants; {{div col end}} == Ā == {{div col|2}} * [[Alma Ābele]] (1907—1984) — aktrise; * [[Eduards Ābelskalns]] (1914—1982) — mūziķis; * [[Nikolajs Ābeltiņš]] (1897—1966) — pulkvežleitnants; * [[Aleksandrs Āboliņš]] (1893—1978) — teātra un kino darbinieks; * [[Jānis Āboliņš]] (1906—1990) — zinātnieks, profesors; * [[Tālivaldis Āboliņš]] (1932—1991) — aktieris; * [[Ojārs Ābols]] (1922—1983) — gleznotājs, mākslas teorētiķis; * [[Ojārs Āboltiņš]] (1936—2023) — ģeologs, ģeogrāfs, pedagogs; * [[Voldemārs Ābrams]] (1890—1956) — aktieris; * [[Māris Ārgalis]] (1954—2008) — mākslinieks; {{div col end}} == B == {{div col|2}} * [[Kristaps Bahmanis]] (1867—1942) — jurists, publicists, politiķis; * [[Juris Baklāns]] (1948—1989) — gleznotājs; * [[Kristīne Bakmane]] (1897—1925) — uzņēmēja; * [[Juris Baldunčiks]] (1950—2022) — valodnieks, terminologs, pedagogs, tulkotājs; * [[Mārīte Balode]] (1952—2018) — televīzijas režisore, kultūras žurnāliste; * [[Eduards Balodis]] (1880—1951) — pedagogs, tautsaimnieks, politiķis; * [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Jānis Balodis]] (1881—1965) — virspavēlnieks, ģenerālis, politiķis; * [[Kārlis Balodis (medicīnas profesors)|Kārlis Balodis]] (1889—1964) — medicīnas profesors; * [[Paula Baltābola]] (1891—1978) — aktrise; * [[Sarmīte Baltkāje]] (1933—2017) — ārste onkoloģe, ķirurģe; * [[Jānis Baltkājs]] (1935—2023) — farmakologs, zinātnieks; * [[Jānis Baltvilks]] (1944—2003) — dzejnieks, ornitologs; * [[Kārlis Bambergs]] (1894—1981) — inženieris ķīmiķis, agroķīmiķis; * [[Jūlija Banga]] (1877—1954) — aktrise; * [[Bangaitis]] (1874—1925) — dzejnieks; * [[Georgs Barkāns]] (1925—2010) — mākslinieks, arhitekts; * [[Boriss Barnets]] (1902—1965) — krievu kinorežisors, aktieris, scenārists; * [[Kārlis Barons (ārsts)|Kārlis Barons]] (1865—1944) — medicīnas profesors; * [[Mendelis Bašs]] (1919—2012) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Biruta Baumane]] (1922—2017) — gleznotāja; * [[Lūcija Baumane]] (1905—1988) — aktrise, režisore, pedagoģe; * [[Aldis Baums]] (1932—2019) — datorzinātnieks; * [[Indulis Bākulis]] (1922—1976) — ķirurgs, profesors; * [[Ludvigs Bārs]] (1911—1973) — aktieris; * [[Jūlijs Bebrišs]] (1931—1993) — aktieris, režisors; * [[Aleksandra Beļcova]] (1892—1981) — gleznotāja, grafiķe; * [[Antons Benjamiņš]] (1860—1939) — uzņēmējs, žurnālists; * [[Juris Georgs Benjamiņš]] (1918—1993) — fotogrāfs; * [[Vilis Bergmanis]] (1892—1979) — aktieris, teātra darbinieks; * [[Alfreds Bergs]] (1890—1942) — militārs darbinieks, Latvijas armijas ārsts, pulkvedis, leitnants; * [[Jānis Bergsons]] (1881—1960) — uzņēmējs, politiķis; * [[Ernests Bertovskis]] (1924—1996) — čellists, pedagogs; * [[Ēvalds Berzinskis]] (1891—1968) — čellists; * [[Egons Beseris]] (1932—1984) — aktieris; * [[Romis Bēms]] (1927—1993) — gleznotājs, mākslas zinātnieks; * [[Artūrs Bērnieks]] (1886—1964) — koktēlnieks, lietišķās mākslas meistars, pedagogs; * [[Reinis Bērtulis]] (1937—1994) — valodnieks; * [[Lilita Bērziņa]] (1903—1983) — aktrise; * [[Lūcija Beatrise Bērziņa]] (1907—1999) — rakstniece, pedagoģe; * [[Alfons Bērziņš]] (1916—1987) — ātrslidotājs; * [[Arturs Bērziņš (aktieris)|Arturs Bērziņš]] (1932—2011) — aktieris; * [[Artūrs Bērziņš (ķirurgs)|Artūrs Bērziņš]] (1918—1963) — ķirurgs; * [[Boriss Bērziņš]] (1930—2002) — gleznotājs, grafiķis, pedagogs; * [[Juris Bērziņš (horeogrāfs)|Juris Bērziņš]] (1941—1995) — horeogrāfs, deju skolotājs; * [[Kārlis Bērziņš (grāmatu tirgotājs)|Kārlis Bērziņš]] (1865—1934) — grāmatu tirgotājs, izdevējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Kārlis Bērziņš]] (1898—1980) — tautsaimnieks, pedagogs, sabiedrisks darbinieks; * [[Maigonis Bērziņš]] (1902—1933) — mākslinieks; * [[Roberts Bērziņš (literāts)|Roberts Bērziņš]] (1868—1935) — literāts, folklorists, pedagogs; * [[Anna Bērzkalne]] (1891—1956) — folkloriste, pedagoģe; * [[Zigmunds Bielis]] (1954—2025) — tēlnieks; * [[Jānis Biezais (vēsturnieks)|Jānis Biezais]] (1896—1975) — padomju vēsturnieks, pedagogs; * [[Aleksandrs Bieziņš]] (1897—1975) — bērnu ķirurgs, medicīnas profesors; * [[Kārlis Bimbers]] (1952—2026) — mūziķis, Latvijas Radio kora dziedātājs; * [[Ruta Birgere]] (1924—2019) — aktrise; * [[Jēkabs Birgers]] (1877—1966) — rakstnieks; * [[Jānis Staņislavs Birnbaums]] (1863—1944) — gleznotājs; * [[Aleksandrs Birzenieks]] (1893—1980) — arhitekts; * [[Jānis Bisenieks]] (1864—1923) — agronoms, uzņēmējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Ija Bite-Krauliņa]] (1938—2007) — baleta kritiķe, zinātniece, televīzijas režisore; * [[Indriķis Blankenburgs]] (1887—1944) — arhitekts; * [[Pēteris Blaus]] (1900—1971) — žurnālists, politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Fricis Blumbahs]] (1864—1949) — astronoms, pedagogs; * [[Rita Blumberga]] (1925—2008) — tekstilmāksliniece; * [[Zaiga Blumberga-Vasariņa]] (1924—1999) — arheoloģe; * [[Laimonis Blumbergs]] (1919—2014) — tēlnieks; * [[Harijs Blunavs]] (1924—2006) — akvarelists; * [[Dāvis Blūmentāls]] (1871—1937) — farmaceits, pulkvedis; * [[Ģirts Bļodnieks]] (1922—1987) — tulkotājs, pedagogs; * [[Artūrs Bobkovics]] (1885—1959) — diriģents; * [[Džems Bodnieks]] (1910—1987) — metālmākslinieks; * [[Aleksandrs Bojarskis]] (1938—1980) — aktieris; * [[Olga Bormane]] (1893—1968) — režisore, aktrise, skatuves mākslas pedagoģe; * [[Gastons Brahmanis]] (1925—1955) — vijolnieks; * [[Haralds Brando]] (1929—2012) — mūziķis; * [[Alfrēds Brašmanis]] (1904—1983) — sportists; * [[Hermanis Brauns]] (1918—1979) — pianists, pedagogs; * [[Alise Brehmane]] (1886—1981) — aktrise; * [[Milda Brehmane-Štengele]] (1893—1981) — operdziedātāja; * [[Nikolajs Breikšs]] (1911—1972) — gleznotājs; * [[Kārlis Brencēns]] (1879—1951) — gleznotājs, grafiķis, vitrāžists; * [[Juris Brencis]] (1930—2012) — aktieris; * [[Boļeslavs Brežgo]] (1887—1957) — vēsturnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Arvīds Brēdermanis]] (1900—1970) — diplomāts; * [[Aleksandra Briede]] (1901—1992) — tēlniece; * [[Ērika Briede]] (1916—2006) — dramaturģe; * [[Augusts Briedis]] (1877—1937) — žurnālists, politiķis; * [[Jānis Briedis (tēlnieks)|Jānis Briedis]] (1902—1953) — tēlnieks; * [[Jānis Briedis (kinooperators)|Jānis Briedis]] (1930—2008) — kinooperators; * [[Kārlis Briedis]] (1896—1950) — ārsts, ginekologs, pedagogs; * [[Anna Brigadere]] (1861—1933) — rakstniece, dramaturģe, dzejniece; * [[Maija Brigadere]] (1857—1940) — aktrise, dziedātāja; * [[Jānis Brigaders]] (1856—1936) — aktieris, izdevējs; * [[Inta Brikše]] (1956—2014) — pedagoģe, žurnāliste, profesore; * [[Ēriks Brītiņš]] (1923—2010) — aktieris; * [[Kārlis Brīvnieks]] (1854—1934) — aktieris, režisors, dramaturgs, tulkotājs; * [[Aivars Brīze]] (1961—2013) — mūziķis; * [[Alfejs Bromults]] (1913—1991) — gleznotājs; * [[Mārtiņš Bruņenieks]] (1866—1950) — pedagogs, filologs, mitologs; * [[Rasma Bruzīte]] (1919—2001) — tēlniece; * [[Ženija Brūgāne]] (1903—1985) — arfiste, pedagoģe; * [[Eda Dite Brūvere]] (1946—2018) — gleznotāja; * [[Jānis Buivids]] (1864—1937) — ģenerālis; * [[Ļevs Bukovskis]] (1910—1984) — tēlnieks; * [[Vladimirs Bukovskis (1867—1937)|Vladimirs Bukovskis]] (1867—1937) — jurists; * [[Irma Bune]] (1911—1995) — aktrise; * [[Vilhelms Burkēvics]] (1894—1967) — inženieris; * [[Arnolds Burovs]] (1915—2006) — animācijas filmu režisors; * [[Ojārs Bušs]] (1944—2017) — valodnieks; * [[Pauls Butkēvičs]] (1940—2026) — aktieris; * [[Aleksandrs Būmanis]] (1881—1937) — jurists, profesors, žurnālists, tulkotājs, komponists; * [[Kārlis Būmeisters (politiķis)|Kārlis Būmeisters]] (1888—1967) — politiķis; {{div col end}} == C == {{div col|2}} * [[Ēriks Caune]] (1924—2004) — gleznotājs; * [[Ieva Celmiņa]] (1902—1991) — valodniece, tulkotāja; * [[Margrieta Celmiņa]] (1897—1983) — gleznotāja; * [[Marika Celmiņa]] (1879—1969) — aktrise; * [[Marta Celmiņa]] (1880—1937) — Latvijas Žēlsirdīgo māsu kustības dibinātāja; * [[Imants Cepītis]] (1935—1993) — kordiriģents; * [[Roberts Ceplītis]] (1931—2013) — aktieris; * [[Pēteris Cepurnieks]] (1905—1974) — aktieris; * [[Zelma Cēsniece-Freidenfelde]] (1892—1929) — ārste, politiķe; * [[Gunārs Cilinskis]] (1931—1992) — aktieris, režisors; * [[Helēna Cinka-Berzinska]] (1892—1956) — operdziedātāja; * [[Oļģerts Cintiņš]] (1935—1992) — ērģelnieks, pianists, diriģents, pedagogs; * [[Gunārs Cīlītis]] (1927—2007) — gleznotājs, grafiķis; * [[Ilze Cīrule]] (1964—2018) — ierēdne; * [[Vera Cīrule]] (1905—1981) — aktrise, režisore, dziedātāja; * [[Ansis Cīrulis]] (1883—1942) — grafiķis, gleznotājs, lietišķās mākslas meistars; {{div col end}} == Č == {{div col|2}} * [[Kārlis Eduards Čablis]] (1891—1976) — pulkvedis; * [[Aleksandrs Čavarts]] (1929—1992) — grafiķis; * [[Māris Čaklais]] (1940—2003) — dzejnieks, publicists; * [[Jānis Čakste]] (1859—1927) — pirmais Latvijas Valsts prezidents; * [[Mintauts Čakste]] (1893—1962) — jurists, sabiedriskais darbinieks; * [[Ringolds Čakste]] (1898—1967) — mediķis, virsnieks; * [[Viktors Čestnovs]] (1953—2003) — aktieris; * [[Anastasija Čikste-Rūtenfelde]] (1879—1962) — publiciste, tulkotāja, ārste; * [[Arnolds Čuibe]] (1881—1941) — Latvijas skolu departamenta vicedirektors; * [[Arnolds Nikolajs Čuibe]] (1911—1941) — arhitekts; {{div col end}} == D == {{div col|2}} * [[Vallija Dambe]] (1912—1995) — valodniece; * [[Uno Daņiļevskis]] (1945—2007) — gleznotājs; * [[Aleksandrs Daškovs]] (1914—2004) — operdziedātājs; * [[Imants Daudišs]] (1945—2002) — diplomāts, politiķis; * [[Arvīds Daugulis]] (1879—1955) — pianists, pedagogs; * [[Austra Dāle]] (1892—1972) — dzejniece, pedagoģe; * [[Pauls Dāle]] (1889—1968) — filozofs, profesors; * [[Indulis Dālmanis]] (1922—1983) — vijolnieks, pedagogs, komponists; * [[Augusts Deglavs]] (1862—1922) — rakstnieks; * [[Biruta Delle]] (1944—2025) — gleznotāja; * [[Jāzeps Delvers]] (1910—1984) — grafiķis; * [[Aleksandrs Demčenko]] (1954—2020) — kino režisors, operators; * [[Ausma Derkēvica]] (1929—2011) — kordiriģente; * [[Lolita Detlava]] (1947—2022) — pianiste, pedagoģe; * [[Eduards Detlavs]] (1919—1992) — keramiķis; * [[Arnolds Dimiņš]] (1911—1965) — grafiķis; * [[Pēteris Dindonis]] (1877—1967) — selekcionārs; * [[Aleksandrs Dinsbergs]] (1897—1943) — Brīvības cīņu dalībnieks, leitnants, sabiedriskais darbinieks; * [[Ella Dagmāra Dišlere]] (1923—2011) — gleznotāja; * [[Valdis Dišlers]] (1922—2011) — gleznotājs, pedagogs, profesors; * [[Jēkabs Dravnieks]] (1858—1927) — enciklopēdists, izdevējs; * [[Jānis Dreibergs]] (1854—1932) — pedagogs, latviešu atmodas darbinieks; * [[Valda Dreimane]] (1932—1994) — dzejniece, literatūrzinātniece; * [[Jānis Dreslers]] (1895—1971) — karikatūrists, literāts; * [[Jānis Ducens]] (1888—1925) — politiķis, prokurors; * [[Aleksandrs Dulbe]] (1880—1931) — jurists, žurnālists, rakstnieks; * [[Eleonora Dūda]] (1927—2007) — aktrise; * [[Nikolajs Dūze]] (1891—1951) — virsnieks, ģenerālis; * [[Līze Dzeguze]] (1908—1992) — tēlniece; * [[Ģirts Dzenītis]] (1934—1987) — žurnālists; * [[Pauls Dzērve]] (1918—1961) — ekonomists; {{div col end}} == E == {{div col|2}} * [[Reinis Ebelis]] (1859—1928) — tautskolotājs, rakstnieks; * [[Gedimins Ebels]] (1895—1967) — ārsts, pediatrs, pedagogs; * [[Arkādijs Eglītis]] (1898—1932) — politiķis; * [[Vilnis Eglītis]] (1938—2005) — gleznotājs; * [[Rita Einberga]] (1921—1979) — keramiķe; * [[Jānis Eisāns]] (1929—2009) — baptistu mācītājs; * [[Haralds Eldgasts]] (1882—1926) — rakstnieks; * [[Josifs Elgurts]] (1924—2007) — grafiķis; * [[Marta Eliase]] (1911—1958) — gleznotāja; * [[Ansis Epners]] (1937—2003) — kinorežisors; * [[Emma Ezeriņa]] (1898—1967) — aktrise; * [[Jānis Ezeriņš (rakstnieks)|Jānis Ezeriņš]] (1891—1924) — rakstnieks; * [[Kārlis Ezeriņš]] (1868—1934) — ģenerālis; {{div col end}} == Ē == {{div col|2}} * [[Artūrs Ēķis]] (1933—2011) — baletdejotājs, aktieris; * [[Jānis Ērenpreiss]] (1929—1996) — onkologs, citologs, pētnieks; * [[Lilija Ērika]] (1890—1981) — aktrise; {{div col end}} == F == {{div col|2}} * [[Pēteris Feders]] (1868—1936) — arhitekts; * [[Nikolajs Fedorovskis]] (1927—2016) — pianists, pedagogs; * [[Maruta Feldmane]] (1949—2004) — aktrise; * [[Ernests Felsbergs]] (1866—1928) — mākslas vēsturnieks, profesors; * [[Ērika Ferda]] (1914—1997) — aktrise, pedagoģe; * [[Harijs Fišers]] (1918—1989) — tēlnieks; * [[Nikolajs Fogelmanis]] (1885—1941) — virsnieks, pulkvežleitnants; * [[Ellija Forsele-Rozentāle]] (1871—1943) — dziedātāja; * [[Jānis Francis]] (1877—1956) — ģenerālis; * [[Andris Freibergs]] (1938—2022) — scenogrāfs, pedagogs; * [[Imants Freibergs]] (1934—2026) — datorzinātnieks; * [[Kārlis Freibergs]] (1971—2000) — scenogrāfs; * [[Ilmārs Freidenfelds]] (1929—2008) — valodnieks; * [[Alberts Freijs]] (1903—1968) — teologs, mācītājs, profesors; * [[Lidija Freimane]] (1920—1992) — aktrise; * [[Valentīna Freimane]] (1922—2018) — teātra un kino zinātniece; * [[Kārlis Freimanis (mākslinieks)|Kārlis Freimanis]] (1909—1987) — gleznotājs, grafiķis; * [[Gunārs Freimanis]] (1927—1993) — dzejnieks, publicists, nacionālās pretošanās kustības dalībnieks; * [[Valda Freimūte]] (1938—1973) — aktrise; * [[Kārlis Freinbergs]] (1884—1967) — literatūrkritiķis, tulkotājs, teātru un muzeju darbinieks; * [[Edmunds Freivalds]] (1891—1922) — žurnālists, publicists; * [[Kurts Fridrihsons]] (1911—1991) — gleznotājs, scenogrāfs; * [[Artūrs Frinbergs]] (1916—1984) — operdziedātājs; * [[Jānis Frīde]] (1906—1987) — žurnālists, literatūrzinātnieks, šahists; {{div col end}} == G == {{div col|2}} * [[Daumants Gailis]] (1927—1991) — kordiriģents, profesors; * [[Kārlis Gailis (būvinženieris)|Kārlis Gailis]] (1901—1994) — būvinženieris un būvinženierijas akadēmiķis; * [[Mārtiņš Gailis]] ([[Ludvigs Šanteklērs]]) (1889—1941) — aktieris; * [[Agris Gailītis]] (1935—2024) — fiziķis; * [[Kārlis Gailītis]] (1936—1992) — garīdznieks, arhibīskaps; * [[Toms Gailītis]] (1912—1938) — lidotājs, aizsargs; * [[Ivars Galenieks]] (1952—2024) — mūziķis; * [[Pauls Galenieks]] (1891—1962) — botāniķis; * [[Arvīds Galeviuss]] (1920—1982) — mākslinieks; * [[Anita Garanča]] (1949—2015) — dziedātāja, mūzikas pedagoģe; * [[Lūcija Garūta]] (1902—1977) — komponiste, pianiste; * [[Astrīda Gaujēna]] (1934—2026) — bērnu ārste, neonatoloģiskās izglītības pamatlicēja Latvijā; * [[Jānis Gaujēns]] (1932—2024) — bērnu ķirurgs, profesors; * [[Tālivaldis Gaumigs]] (1930—2016) — mākslinieks, profesors; * [[Ārijs Geikins]] (1936—2008) — dramaturgs, rakstnieks, režisors, aktieris; * [[Romualds Getautis]] (1956—1990) — tēlnieks; * [[Jānis Gilis]] (1943—2000) — futbola treneris; * [[Ināra Gintere]] (1934—2025) — baletdejotāja, pedagoģe; * [[Edgars Girgensons]] (1943—1977) — aktieris; * [[Pāvils Glaudāns]] (1915—1968) — gleznotājs; * [[Rihards Glāzups]] (1920—1993) — diriģents; * [[Edmunds Goldšteins]] (1927—2008) — komponists, pianists, pedagogs; * [[Leonīds Grabovskis]] (1949—2011) — aktieris, dzejnieks; * [[Romāns Grabovskis]] (1945—2017) — aktieris, režisors; * [[Ādolfs Grasis]] (1905—1976) — basketbolists, treneris, pedagogs; * [[Laimdonis Grasmanis]] (1916—1970) — gleznotājs, scenogrāfs; * [[Ilze Graubiņa]] (1941—2001) — pianiste; * [[Jēkabs Graubiņš]] (1886—1961) — komponists; * [[Jānis Graudonis]] (1913—2005) — vēsturnieks, arheologs; * [[Pēteris Grāvelis]] (1919—1995) — operdziedātājs; * [[Vilma Greble]] (1906—1991) — folkloriste; * [[Anna Grēviņa]] (1892—1979) — tulkotāja, dziedātāja, teātra kritiķe; * [[Māris Grēviņš]] (1930—1994) — literatūras un teātra kritiķis, teātra zinātnieks; * [[Valdis Grēviņš]] (1895—1968) — dzejnieks, tulkotājs; * [[Valts Grēviņš]] (1921—1961) — rakstnieks, teātra vēsturnieks, kritiķis; * [[Alfonss Griģeļonis]] (1920—1982) — žurnālists, pedagogs; * [[Jānis Griģeļonis]] (1948—2002) — jurists, docents; * [[Emīlija Griķīte]] (1873—1959) — aktrise; * [[Maiga Grīnberga]] (1924—2018) — aktrise; * [[Mērija Grīnberga]] (1909—1975) — arhivāre, muzejniece; * [[Emanuels Grinbergs]] (1911—1982) — matemātiķis; * [[Jānis Grīnbergs (mācītājs)|Jānis Grīnbergs]] (1869—1923) — bīskaps; * [[Milda Grīnfelde]] (1909—2000) — rakstniece, tulkotāja; * [[Artūrs Grīnups]] (1931—1989) — komponists, kontrabasists; * [[Kurts Aleksandrs Grīnups]] (1919—2009) — nacionālās pretošanās kustības partizāns; * [[Sigrida Grīsle]] (1911—1975) — aktrise; * [[Ieva Grotuse]] (1924—2011) — baletdejotāja; * [[Ludvigs Grudulis]] (1921—2001) — pedagogs; * [[Mihails Gruzdovs]] (1953—2023) — režisors, pedagogs; * [[Edvards Grūbe]] (1935—2022) — gleznotājs, pedagogs; * [[Andris Grūtups]] (1949—2014) — jurists, advokāts, rakstnieks; * [[Jānis Gudriķis]] (1923—1983) — aktieris; * [[Emīlija Gudriniece]] (1920—2004) — ķīmiķe; * [[Ērika Gulbe]] (1916—2003) — gleznotāja; * [[Alberts Gulbis]] (1892—1983) — rakstnieks; * [[Ansis Gulbis]] (1873—1936) — grāmatizdevējs, rakstnieks; * [[Gunārs Gulbis]] (1931—1986) — zinātnieks, pedagogs, docents; * [[Jānis Gulbis]] (1895—1983) — operdziedātājs; {{div col end}} == Ģ == {{div col|2}} * [[Alfrēds Ģīmis]] (1872—1933) — luterāņu mācītājs, politiķis; {{div col end}} == H == {{div col|2}} * [[Taira Haļāpina]] (1922—2012) — gleznotāja, dzejniece; * [[Kārlis Hamsters]] (1892—1923) — aktieris; * [[Rūdolfs Heimrāts]] (1926—1992) — tekstilmākslinieks, keramiķis; * [[Žermēna Heine-Vāgnere]] (1923—2017) — operdziedātāja; * [[Eiženija Heniša]] (1922—1984) — grafiķe, ilustratore; * [[Ādolfs Hermanis]] (1891—1922) — aktieris; * [[Klāra Hibšmane]] (1878—1946) — ārste, sabiedriskā darbiniece; * [[Andrejs Holcmanis]] (1920—2009) — arhitekts; * [[Fricis Hūns]] (1884—1971) — bīskaps; {{div col end}} == I == {{div col|2}} * [[Lizete Iesmiņa-Mihelsone]] (1872—1934) — aktrise, dziedātāja; * [[Alfrēds Ieviņš]] (1897—1975) — ķīmiķis, profesors; * [[Elga Īgenberga|Elga Igenberga]] (1921—2003) — komponiste, pianiste, pedagoģe; * [[Edgars Iltners]] (1925—1983) — gleznotājs, pedagogs; * [[Baiba Indriksone]] (1932—2024) — aktrise; * [[Valerians Indulēns]] (1915—1943) — šahists; * [[Kārlis Irbe (bīskaps)|Kārlis Irbe]] (1861—1934) — bīskaps; * [[Ādolfs Irbīte]] (1910—1983) — dizainers, konstruktors; * [[Jānis Ivanovs]] (1906—1983) — komponists; * [[Roberts Ivanovs]] (1883—1954) — politiķis; {{div col end}} == J == {{div col|2}} * [[Vaironis Jakāns]] (1927—2008) — aktieris; * [[Jānis Jankovskis]] (1876—1925) — ķirurgs, profesors; * Arnolds Jansons (1912—1991) — dzejnieks, žurnālists; * [[Jēkabs Janševskis]] (1865—1931) — rakstnieks; * [[Irma Jaunarāja]] (1907—1972) — gleznotāja; * [[Alfrēds Jaunušans]] (1919—2008) — aktieris, režisors; * [[Zenta Jaunzeme]] (1927—1988) — rakstniece, žurnāliste; * [[Bruno Jaunzems]] (1899—1956) — gleznotājs; * [[Valentīns Jākobsons]] (1922—2005) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Jānis Jēgermanis]] (1895—1968) — ķirurgs; * [[Alfons Jēgers]] (1919—1998) — futbolists, hokejists, treneris; * [[Ella Jēkabsone]] (1885—1958) — aktrise; * [[Rūdolfs Jirgens]] (1869—1944) — psihologs, profesors; * [[Dora Jirgensone]] (1866—1940) — uzņēmēja, tirgotāja; * [[Kristiāns Jirgensons]] (1862—1928) — uzņēmējs, tirgotājs; * [[Pēteris Pauls Jozuus]] (1873—1937) — ērģelnieks, diriģents, pedagogs; * [[Aleksandrs Junkers]] (1899—1976) — grafiķis; * [[Aleksandrs Junkers (juniors)]] (1943—1998) — grafiķis; * [[Andrejs Jurjāns]] (1856—1922) — komponists, folklorists; * [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] (1861—1940) — mežradznieks, komponists, pedagogs; * [[Pāvuls Jurjāns]] (1866—1948) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Olga Jurkovska]] (1901—1959) — juriste, sabiedriskā darbiniece, pedagoģe, publiciste; * [[Eduards Jurķelis]] (1910—1978) — gleznotājs; * [[Jānis Jurovs]] (1929—1980) — aktieris; {{div col end}} == K == {{div col|2}} * [[Ivande Kaija]] (1876—1942) — rakstniece; * [[Lūcija Kaiva]] (1916—1985) — šahiste; * [[Artūrs Kalējs]] (1907—1999) — aktieris; * [[Oto Kalējs]] (1920—1977) — tēlnieks; * [[Edvīns Kalnenieks]] (1939—2024) — gleznotājs, profesors; * [[Lilija Kalniņa-Ozoliņa]] (1903—1934) — pianiste; * [[Alfrēds Kalniņš (vieglatlēts)|Alfreds Kalniņš]] (1894—1960) — vieglatlēts; * [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]] (1879—1951) — komponists, diriģents, ērģelnieks; * [[Arvīds Kalniņš (ķīmiķis)|Arvīds Kalniņš]] (1894—1981) — ķīmiķis; * [[Indulis Kalniņš]] (1918—1986) — komponists; * [[Jānis Kalniņš (komponists)|Jānis Kalniņš]] (1904—2000) — komponists; * [[Jānis Kalniņš (rakstnieks)|Jānis Kalniņš]] (1922—2000) — rakstnieks, literatūrzinātnieks; * [[Rodrigo Kalniņš]] (1883—1940) — aktieris; * [[Rolands Kalniņš]] (1922—2022) — kinorežisors; * [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]] (1890—1962) — diriģents; * [[Valdis Kalnroze]] (1894—1993) — gleznotājs; * [[Vitālijs Kalvāns]] (1909—1965) — gleznotājs; * [[Aivars Kalve]] (1937—1994) — rakstnieks, publicists, mākslas kritiķis; * [[Dominiks Kalvelis]] (1900—1988) — zobārsts, profesors; * [[Inga Kambala]] (1938—1992) — lietišķā grafiķe, plakātiste; * [[Artūrs Kaminskis]] (1914—2003) — teologs; * [[Juris Kaminskis]] (1943—1997) — aktieris; * [[Gunārs Kamradziuss]] (1923—1989) — gleznotājs, plakātists; * [[Nikolajs Karagodins]] (1922—2015) — gleznotājs; * [[Eduards Karitons]] (1898—1985) — tēlnieks; * [[Alīse Karlsone]] (1898—1959) — filoloģe, sabiedriskā darbiniece; * [[Tenu Karma]] (1924—2014) — valodnieks, tulkotājs; * [[Raimonds Karnītis]] (1929—1999) — basketbolists, treneris; * [[Ādolfs Karnups]] (1904—1973) — etnogrāfs, arheologs, medicīnas vēsturnieks; * [[Konstantīns Karulis]] (1915—1997) — valodnieks, kultūrvēsturnieks, žurnālists; * [[Krišjānis Katlaps]] (1892—1964) — ķirurgs, ārsts; * [[Nora Katlape]] (1898—1986) — režisore; * [[Žanis Katlaps]] (1907—1968) — aktieris, režisors; * [[Mārtiņš Kauliņš]] (1864—1928) — baletdejotājs, horeogrāfs, pedagogs; * [[Hermanis Kaupiņš]] (1891—1971) — žurnālists, teātra darbinieks, politiķis; * [[Otīlija Kaža]] (1891—1958) — lietišķās mākslas meistare; * [[Māra Kažociņa]] (1936—1992) — gleznotāja; * [[Eduards Kažociņš]] (1892—1965) — diriģents; * [[Teodors Kāleps]] (1866—1913) — izgudrotājs, pētnieks; * [[Austra Kārkliņa]] (1895—1986) — literāte, pedagoģe; * [[Ernests Kārkliņš|Ernests Kārkliņš (Zeltmatis)]] (1868—1961) — režisors, skatuves mākslas pedagogs, rakstnieks; * [[Jānis Kārkliņš (tautsaimnieks)|Jānis Kārkliņš]] (1877—1955) — tautsaimnieks, profesors; * [[Jānis Kārkliņš (operdziedātājs)|Jānis Kārkliņš]] (1889—1963) — operdziedātājs; * [[Jānis Kārkliņš (mūziķis)|Jānis Kārkliņš]] (1907—1960) — mūziķis; * [[Jēkabs Kārkliņš]] (1867—1960) — dziedātājs, pedagogs, profesors; * [[Ramons Kepe]] (1932—2013) — dziedātājs, aktieris; * [[Hēra Kīne]] (1911—1973) — aktrise; * [[Jānis Kīns]] (1909—1969) — grafiķis, grāmatu ilustrators; * [[Gustavs Klaustiņš]] (1880—1937) — inženieris, politiķis; * [[Mārtiņš Kleins]] (1938—2014) — kinooperators; * [[Jānis Voldemārs Kleperis]] (1893—1935) — pulkvedis; * [[Nikolajs Klēģeris]] (1902—1983) — pedagogs, pasniedzējs, zinātnieks; * [[Elija Kliene]] (1895—1978) — tulkotāja; * [[Anta Klints]] (1893—1970) — aktrise; * [[Jānis Klovāns]] (1935—2010) — šahists; * [[Dace Kļava]] (1965—2020) — pianiste, pedagoģe; * [[Jānis Kļava]] (1892—1971) — aktieris, režisors; * [[Paulīne Kļaviņa]] (1918—2001) — lībiešu kultūras darbiniece, dzejniece, tulkotāja; * [[Pēteris Kļaviņš]] (1892—1979) — keramiķis, gleznotājs; * [[Ingvilda Knāviņa]] (1960—2022) — tekstilmāksliniece, gleznotāja; * [[Jevgenija Knāviņa]] (1928—2018) — tekstilmāksliniece; * [[Egons Knops]] (1876—1933) — advokāts, politiķis; * [[Edīte Kokare]] (1933—2007) — mūzikas pedagoģe, kordiriģente; * [[Elza Kokare]] (1920—2003) — folkloriste; * [[Gido Kokars]] (1921—2017) — diriģents; * [[Imants Kokars]] (1921—2011) — diriģents; * [[Juris Kokars]] (1958—1990) — diriģents; * [[Leo Kokle]] (1924—1964) — gleznotājs; * [[Ralfs Kolītis]] (1962—2016) — ķirurgs, profesors; * [[Ilze Konstante]] (1940—2026) — mākslas zinātniece; * [[Igors Korti]] (1922—1986) — gleznotājs, akvarelists; * [[Igors Koškins]] (1926—1977) — baletdejotājs; * [[Kristaps Koškins]] (1875—1931) — aktieris, režisors, tulkotājs; * [[Uldis Koškins]] (1914—1988) — aktieris; * [[Aleksejs Kotļarovs]] (1918—2006) — gleznotājs; * [[Uldis Knass-Koškins]] (1816—1988) — aktieris, režisors; * [[Andrejs Krastiņš]] (1951—2008) — politiķis, jurists; * [[Andrejs Krastkalns]] (1868—1939) — politiķis, advokāts; * [[Alfrēds Krauklis]] (1911—1991) — basketbolists, treneris; * [[Nikolajs Krauklis]] (1900—1945) — aktieris, režisors; * [[Elza Krauliņa]] (1920—2002) — zinātniece, fiziķe, pedagoģe; * [[Armands Krauliņš]] (1939—2022) — basketbola treneris; * [[Māra Krauze]] (1945—1984) — aktrise; * [[Kārlis Rūdolfs Kreicbergs]] (1921—2014) — diriģents; * [[Rūdolfs Kreicums]] (1900—1971) — aktieris; * [[Imants Krenbergs]] (1930—2005) — kinorežisors, scenārists; * [[Roberts Krimbergs]] (1874—1941) — fiziologs, bioķīmiķis, profesors; * [[Leons Krivāns]] (1938—2020) — aktieris; * [[Zelma Krodere]] (1897—1981) — tulkotāja; * [[Roberts Kroders]] (1892—1956) — teātra kritiķis, tulkotājs; * [[Jānis Krodznieks]] (1851—1924) — vēsturnieks, jaunlatvietis; * [[Valdis Kroģis]] (1934—1994) — dokumentālā kino operators; * [[Alberts Kronenbergs]] (1887—1958) — grafiķis, dzejnieks; * [[Alfreds Krūklis]] (1921—2003) — dzejnieks; * [[Olga Krūmiņa]] (1909—1992) — aktrise; * [[Artūrs Krūmiņš]] (1879—1969) — arhitekts; * [[Jānis Krūmiņš (basketbolists)|Jānis Krūmiņš]] (1930—1994) — basketbolists; * [[Kārlis Krūmiņš (zinātnieks)|Kārlis Krūmiņš]] (1890—1966) — zinātnieks, agroķīmiķis; * [[Pauls Krūmiņš]] (1892—1965) — vijolnieks, diriģents, pedagogs; * [[Vilis Krūmiņš]] (1919—2000) — politiķis, Atmodas kustības dalībnieks; * [[Aleksandrs Kublinskis]] (1936—2018) — komponists; * [[Mihails Kublinskis]] (1939—2020) — režisors; * [[Jēkabs Kukainis]] (1858—1935) — sabiedriskais darbinieks, politiķis; * [[Pāvils Kuncendorfs]] (1909—1960) — grafiķis; * [[Krišjānis Kundziņš]] (1905—1993) — cīkstonis, treneris; * [[Kārlis Pēteris Kundziņš]] (1902—1992) — teātra un literatūras zinātnieks; * [[Pēteris Kundziņš]] (1886—1958) — gleznotājs; * [[Juris Kunnoss]] (1948—1999) — dzejnieks; * [[Dina Kuple]] (1930—2010) — aktrise; * [[Kārlis Kurle-Kurlis]] (1888—1928) — gleznotājs; * [[Gunārs Kušķis]] (1929—1967) — džeza mūziķis; * [[Nikolajs Kūlainis]] (1901—1975) — gleznotājs; * [[Pauls Kvelde]] (1927—2017) — diriģents; * [[Konrāds Kvēps]] (1891—1961) — aktieris; * [[Alberts Kviesis]] (1881—1944) — politiķis, trešais Latvijas Valsts prezidents; {{div col end}} == Ķ == {{div col|2}} * [[Gustavs Ķempelis]] (1874—1940) — jurists, sabiedriskais darbinieks; * [[Atis Ķeniņš]] (1874—1961) — advokāts, pedagogs, dzejnieks, politiķis; * [[Augusts Ķešāns]] (1881—1954) — ķīmiķis, profesors; * [[Ivars Jānis Ķezbers]] (1944—1997) — vēsturnieks, politiķis; * [[Evija Ķirse]] (1974—2003) — alpīniste, uzņēmēja; * [[Teodors Ķirsis]] (1942—2003) — alpīnists, uzņēmējs, sabiedriskais darbinieks; * [[Ints Ķuzis]] (1962—2022) — Valsts policijas priekšnieks, policijas ģenerālis, jurists, politiķis; * [[Valdis Ķuzis]] (1945—2026) — kamaniņu sportists, izgatavotājs, tiesnesis; {{div col end}} == L == {{div col|2}} * [[Irma Laiva]] (1909—2003) — aktrise; * [[Teodors Lakšēvics]] (1911—1989) — gleznotājs; * [[Pēteris Laķis]] (1952—2003) — filozofs, sociologs, mākslas zinātnieks, politiķis; * [[Marta Lange]] (1903—1985) — tēlniece; * [[Roberts Lapainis]] (1913—1947) — hokeja vārtsargs; * [[Jānis Lapiņš]] (1885—1941) — publicists, rakstnieks, pedagogs; * [[Mārtiņš Lapiņš]] (1873—1954) — fotogrāfs, operators; * [[Ieva Lase]] (1916—2002) — tulkotāja; * [[Milda Lasmane]] (1890—1976) — horeogrāfe, latviešu deju autore; * [[Vilma Lasmane]] (1917—1991) — aktrise; * [[Imants Lasmanis]] (1937—1977) — dzejnieks; * [[Ingrīda Latimira]] (1958—2024) — ekonomiste, politiķe; * [[Jānis Laukroze]] (1932—2001) — tiesnesis, jurists; * [[Ernests Laumanis]] (1908—1968) — armijas virsnieks; * [[Jēkabs Lautenbahs]] (1847—1928) — dzejnieks, filologs; * [[Jānis Laže]] (1886—1969) — inženieris tehnologs, Latvijas cukurfabriku celtniecības organizators; * [[Nadežda Laže]] (1895—1973) — gleznotāja; * [[Dzintars Lācis]] (1940—1992) — riteņbraucējs; * [[Vilis Lācis]] (1904—1966) — rakstnieks, politiķis; * [[Visvaldis Lāms]] (1923—1992) — rakstnieks; * [[Aleksandrs Leimanis]] (1913—1990) — režisors; * [[Leonīds Leimanis]] (1910—1974) — aktieris, kinorežisors; * [[Olga Lejaskalne]] (1904—1980) — aktrise; * [[Juris Lejaskalns]] (1935—2006) — aktieris; * [[Teodors Lejas-Krūmiņš]] (1871—1947) — režisors, aktieris, teātra teorētiķis, rakstnieks, tulkotājs; * [[Kārlis Morics Lejiņš]] (1858—1920) — ārsts, politiķis; * [[Paulis Lejiņš]] (1883—1959) — agronoms, politiķis, profesors; * [[Jānis Lejnieks]] (1951—2026) — arhitekts, pētnieks; * [[Natālija Leontjeva]] (1910—1984) — baletdejotāja, pedagoģe; * [[Jānis Lerhs]] (1904—1967) — fotogrāfs; * [[Kārlis Lešinskis]] (1914—1938) — lidotājs; * [[Antra Liedskalniņa]] (1930—2000) — aktrise; * [[Uldis Lieldidžs]] (1933—2019) — aktieris; * [[Elmārs Liepa]] (1927—1974) — valodnieks; * [[Austra Liepiņa]] (1913—1998) — žurnāliste, skolotāja, sabiedriska darbiniece; * [[Lidija Liepiņa]] (1891—1985) — fizikālķīmiķe; * [[Jānis Liepiņš (gleznotājs)|Jānis Liepiņš]] (1894—1964) — gleznotājs; * [[Pēteris Liepiņš]] (1943—2022) — aktieris; * [[Aleksandrs Liepukalns]] (1892—1966) — ķirurgs, profesors; * [[Kārlis Likums]] (1892—1986) — inženieris, augstskolu pasniedzējs; * [[Ance Lindberga]] (1878—1946) — dziedātāja, aktrise; * [[Jāzeps Lindbergs]] (1922—1994) — diriģents; * [[Nikolajs Linde]] (1904—1980) — gleznotājs; * [[Gvido Linga]] (1969—2020) — mūziķis, radio un televīzijas raidījumu vadītājs; * [[Arnolds Liniņš]] (1930—1998) — aktieris, režisors; * [[Žanis Lipke]] (1900—1987) — ebreju glābējs Otrā pasaules kara laikā; * [[Fricis Līcis]] (1891—1953) — aktieris; * [[Helga Līcīte]] (1919—1983) — aktrise; * [[Arnis Līcītis]] (1946—2022) — aktieris; * [[Arnis Līcītis (baletdejotājs)|Arnis Līcītis]] (1967—2021) — baletdejotājs; * [[Herberts Līkums]] (1902—1980) — mākslinieks; * [[Velta Līne]] (1923—2012) — aktrise; * [[Egons Līvs]] (1924—1989) — rakstnieks, kinoscenārists; * [[Klāvs Lorencs]] (1885—1975) — politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Viktors Lorencs]] (1927—1992) — kinoscenārists, aktieris; * [[Ieva Loze]] (1938—2026) — baletdejotāja, horeogrāfe, pedagoģe; * [[Anna Ludiņa]] (1906—1998) — operdziedātāja; * [[Leons Lukšo]] (1930—1984) — keramiķis; * [[Pēteris Lūcis]] (1907—1991) — aktieris, režisors, pedagogs; * [[Fēlikss Lūkins]] (1875—1934) — ārsts, sabiedriskais darbinieks; * [[Haralds Lūkins]] (1906—1991) — ārsts, politiķis; * [[Miervaldis Lūkins]] (1894—1941) — virsnieks, pulkvedis, politiķis; * [[Jānis Lūsis (zoologs)|Jānis Lūsis]] (1897—1979) — zoologs, ģenētiķis; {{div col end}} == M == {{div col|2}} * [[Arčils Mačabeli]] (1905—1960) — ķirurgs, profesors; * [[Jūlijs Madernieks]] (1870—1955) — mākslinieks, pedagogs, mākslas kritiķis; * [[Imants Magone]] (1936—2008) — horeogrāfs, pedagogs; * [[Maiga Mainiece]] (1925—2001) — aktrise; * [[Egons Maisaks]] (1948—1994) — aktieris; * [[Jānis Maizīte]] (1883—1950) — farmaceits, profesors; * [[Vija Maldupe]] (1947—1996) — gleznotāja; * [[Marija Maldutis]] (1889—1926) — operdziedātāja; * [[Roberts Malvess]] (1905—1982) — vēsturnieks; * [[Margita Mantiņa]] (1944—2020) — teātra vēsturniece; * [[Kirils Martinsons]] (1889—1977) — aktieris; * [[Irina Mass]] (1917—1991) — režisore, operatore; * [[Vadims Mass]] (1919—1986) — režisors, operators; * [[Hermanis Matisons]] (1894—1932) — šahists; * [[Jānis Matulis (teologs)|Jānis Matulis]] (1911—1985) — teologs, arhibīskaps; * [[Niks Matvejevs]] (1958—2014) — mūziķis; * [[Juris Mauriņš]] (1928—1993) — tēlnieks; * [[Leonīds Mauriņš]] (1943—2012) — gleznotājs; * [[Ivars Mazurs]] (1929—2010) — džeza mūziķis, pianists, aranžētājs; * [[Mirdza Mālkalne]] (1926—1990) — aktrise; * [[Aleksandrs Mālmeisters]] (1911—1996) — inženieris, politiķis, akadēmiķis; * [[Jānis Mārsietis]] (1889—1962) — aktieris; * [[Jānis Medenis]] (1903—1961) — dzejnieks, tulkotājs; * [[Jēkabs Mediņš]] (1885—1971) — komponists; * [[Ksenija Medne]] (1919—2001) — zinātniece; * [[Haralds Mednis]] (1906—2000) — diriģents; * [[Oto Mednis]] (1925—1976) — grafiķis; * [[Irēna Megne]] (1921—2006) — keramiķe; * [[Antons Megnis]] (1907—1982) — gleznotājs; * [[Gunārs Meierovics]] (1920—2007) — politiķis; * [[Zigfrīds Anna Meierovics]] (1887—1925) — politiķis; * [[Andris Mekšs]] (1941—2018) — aktieris; * [[Vilma Melbārde]] (1920—1987) — aktrise; * [[Kārlis Melbārzdis]] (1902—1970) — gleznotājs; * [[Emīls Melderis]] (1889—1979) — tēlnieks; * [[Pauls Melducis|Paulis Melducis]] (1905—1970) — aktieris, teātra darbinieks; * [[Imants Melgailis]] (1923—2018) — mākslinieks, grafiķis, karikatūrists; * [[Austra Melnāre]] (1916—1995) — gleznotāja, kostīmu māksliniece; * [[Ādolfs Melnārs]] (1908—1963) — gleznotājs; * [[Emilis Melngailis]] (1874—1954) — komponists, folklorists, diriģents; * [[Fricis Menders]] (1885—1971) — sabiedrisks darbinieks, politiķis, disidents; * [[Natālija Mentele]] (1924—1987) — keramiķe; * [[Kārlis Meņģelis]] (1867—1931) — ārsts, sabiedrisks darbinieks; * [[Andris Merkmanis]] (1943—2006) — gleznotājs, scenogrāfs; * [[Leonīds Merkmanis]] (1915—1983) — scenogrāfs, arhitekts; * [[Andris Mertens]] (1939—1996) — ārsts fiziologs, profesors; * [[Uģis Mežavilks]] (1929—1998) — gleznotājs; * [[Fricis Mierkalns]] (1873—1955) — rakstnieks, tulkotājs, žurnālists; * [[Aleksis Mierlauks]] (1866—1943) — aktieris, režisors; * [[Ernests Miezis]] (1884—1945) — politiķis; * [[Aleksandrs Mihelsons]] (1875—1917) — aktieris; * [[Arveds Mihelsons]] (1886—1961) — aktieris, rakstnieks; * [[Eduards Miķelsons]] (1896—1969) — operdziedātājs; * [[Jānis Milbrets]] (1944—2021) — kinooperators; * [[Mārtiņš Milbrets]] (1965—2019) — mākslinieks, scenogrāfs; * [[Visvaris Millers]] (1927—1992) — jurists, pedagogs; * [[Harijs Misiņš]] (1917—1984) — aktieris, režisors, dziedātājs; * [[Jānis Misiņš]] (1862—1945) — bibliofils, bibliogrāfs; * [[Irmgarde Mitrēvice]] (1909—1994) — aktrise, režisore; * [[Aleksandrs Mitulis]] (1893—1985) — prāvests, pētnieks; * [[Vladimirs Molčanovs]] (1890—1968) — mācītājs, teologs; * [[Artūrs Motmillers]] (1900—1980) — vieglatlēts, garo distanču skrējējs; * [[Zenta Muceniece]] (1924—2012) — gleznotāja; * [[Arturs Mucenieks]] (1912—1984) — mākslinieks; * [[Jānis Muhks]] (1921—2004) — uzņēmējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Māra Muižniece]] (1950—2006) — keramiķe; * [[Oskars Muižnieks (mākslinieks)|Oskars Muižnieks]] (1922—1984) — mākslinieks, scenogrāfs; * [[Malda Muižule]] (1937—2022) — grafiķe, gleznotāja, grāmatu ilustratore; * [[Augusts Muižulis]] (1893—1941) — virsnieks, pulkvežleitnants; * [[Ivars Muižulis]] (1935—2023) — gleznotājs, grafiķis; * [[Vilhelms Munters]] (1898—1967) — diplomāts, politiķis; * [[Imants Murovskis]] (1925—2001) — tēlnieks; * [[Kārlis Muške]] (1921—1981) — hokejists, latviešu nacionālo partizānu kustības dalībnieks; * [[Vija Muške]] (1927—1988) — muzikoloģe, publiciste, kritiķe; * [[Jānis Mūrnieks]] (1947—1984) — kinooperators; * [[Nikolajs Mūrnieks]] (1904—1977) — režisors, aktieris; {{div col end}} == N == {{div col|2}} * [[Normunds Naumanis]] (1962—2014) — teātra un kino kritiķis, teātra zinātnieks, žurnālists; * [[Aleksandrs Neibergs]] (1883—1962) — ķirurgs, sabiedrisks darbinieks; * [[Kristaps Neilands]] (1899—1960) — inženieris metalurgs, profesors; * [[Kārlis Neilis]] (1906—1991) — gleznotājs; * [[Ada Neretniece]] (1924—2008) — kinorežisore; * [[Andrievs Niedra]] (1871—1942) — rakstnieks, politiķis; * [[Anna Nollendorfa]] (1920—1999) — tēlniece, leļļu skulptore; * [[Magnuss Nomals]] (1911—1945) — arhitekts; * [[Pēteris Nomals]] (1876—1949) — inženieris tehnologs; * [[Arvīds Norītis]] (1902—1981) — vijolnieks, pedagogs, diriģents; * [[Oskars Norītis]] (1909—1942) — gleznotājs, grafiķis, scenogrāfs; {{div col end}} == Ņ == * [[Ināra Ņefedova]] (1930—2022) — mākslas zinātniece; == O == {{div col|2}} * [[Vitāls Oga]] (1929—1984) — dzejnieks, tulkotājs; * [[Vilis Olavs]] (1867—1917) — sabiedrisks darbinieks, publicists; * [[Uldis Opits]] (1932—2020) — hokeja vārtsargs, treneris; * [[Gunārs Ordelovskis]] (1927—1990) — diriģents, komponists, trombonists, pedagogs; * [[Ringolds Ore]] (1931—1968) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Milda Orleāna-Zariņa]] (1907—1982) — aktrise; * [[Jānis Osis]] (1895—1973) — aktieris; * [[Jāzeps Osmanis]] (1932—2014) — dzejnieks, tulkotājs; * [[Oļģerts Ostenbergs]] (1925—2012) — arhitekts, pedagogs; * [[Ēriks Ošs]] (1927—2025) — karikatūrists, mākslinieks; * [[Benita Ozoliņa]] (1903—1984) — aktrise; * [[Dzidra Ozoliņa]] (1922—2014) — arhitekte; * [[Arvīds Ozoliņš (baletdejotājs)|Arvīds Ozoliņš]] (1908—1996) — baletdejotājs, pedagogs; * [[Edgars Ozoliņš (grafiķis)|Edgars Ozoliņš]] (1930—1987) — grafiķis; * [[Kārlis Ozoliņš (pedagogs)|Kārlis Ozoliņš]] (1882—1960) — pedagogs, izglītības darbinieks; * [[Pēteris Ozoliņš (režisors)|Pēteris Ozoliņš]] (1864—1938) — aktieris, režisors; * [[Valdemārs Ozoliņš]] (1896—1973) — komponists, diriģents; * [[Herberts Ozolītis]] (1902—1987) — operdziedātājs, pedagogs; * [[Haralds Ozolnieks]] (1918—1987) — solists, vokālais pedagogs; * [[Alfrēds Ozols]] (1898—1971) — biologs, bioloģijas zinātņu doktors; * [[Arturs Ozols (valodnieks)|Arturs Ozols]] (1912—1964) — letonists, folklorists, pedagogs; * [[Harijs Ozols]] (1963—2015) — aktieris, dziedātājs; * [[Jānis R. Ozols]] (1911—1985) — bibliogrāfs, literatūras vēsturnieks; * [[Vilis Ozols (gleznotājs)|Vilis Ozols]] (1929—2014) — gleznotājs; {{div col end}} == P == {{div col|2}} * [[Adrians Pabians]] (1908—1993) — mākslinieks; * [[Kārlis Pabriks]] (1898—1977) — aktieris; * [[Kārlis Padegs]] (1911—1940) — grafiķis, gleznotājs; * [[Leons Paegle]] (1890—1926) — rakstnieks; * [[Spricis Paegle]] (1876—1962) — uzņēmējs, politiķis, sabiedriskais darbinieks; * [[Elfrīda Pakule]] (1912—1991) — operdziedātāja; * [[Milda Palēviča]] (1889—1972) — filozofe, pedagoģe; * [[Indriķis Palēvičs]] (1862—1940) — skolotājs, mūziķis; * [[Kārlis Pamše]] (1917—2015) — aktieris, režisors, rakstnieks; * [[Arnolds Pankoks]] (1914—2008) — gleznotājs; * [[Kārlis Papulis]] (1904—1983) — grafiķis; * [[Jāzeps Pasternaks]] (1919—1975) — sabiedrisks darbinieks; * [[Dionīsijs Pauģis]] (1905—1985) — koktēlnieks; * [[Felicita Pauļuka]] (1925—2014) — māksliniece; * [[Jānis Pauļuks (politiķis)|Jānis Pauļuks]] (1865—1937) — politiķis; * [[Jānis Pauļuks (mākslinieks)|Jānis Pauļuks]] (1906—1984) — gleznotājs; * [[Ērika Pauzere]] (1927—2009) — modes māksliniece; * [[Uldis Pauzers]] (1933—1982) — filmu mākslinieks, scenogrāfs; * [[Jānis Pārstrauts]] (1851—1929) — publicists, mācītājs, valodnieks; * [[Marianna Peilāne]] (1915—1996) — gleznotāja; * [[Olga Penerdži]] (1895—1982) — tēlniece; * [[Mārtiņš Peniķis]] (1874—1964) — virsnieks, ģenerālis; * [[Nikolajs Petraškevičs]] (1909—1976) — gleznotājs; * [[Konstantīns Pēkšēns]] (1859—1928) — arhitekts; * [[Lilija Pētersone]] (1923—1998) — peldētāja, trenere; * [[Kārlis Pētersons (cirka mākslinieks)|Kārlis Pētersons]] (1889—1967) — cirka mākslinieks; * [[Pēteris Pētersons (literāts, gleznotājs)|Pēteris Pētersons]] (1881—1937) — literāts, gleznotājs, pedagogs, radiobalss; * [[Pēteris Pētersons]] (1923—1998) — dramaturgs, režisors, teorētiķis, tulkotājs; * [[Valentīns Pikulis]] (1928—1990) — rakstnieks; * [[Elvīra Pinnis]] (1907—1984) — tēlniece; * [[Rūdolfs Pinnis]] (1902—1992) — gleznotājs; * [[Ērmanis Pīpiņš-Vizulis]] (1873—1927) — pedagogs, literatūrkritiķis, žurnālists; * [[Gunārs Placēns]] (1927—2024) — aktieris; * [[Otto Pladers]] (1897—1970) — gleznotājs; * [[Jānis Plase]] (1892—1929) — gleznotājs; * [[Jānis Plēpis]] (1909—1947) — grafiķis; * [[Edgars Plūksna]] (1908—1994) — operdziedātājs; * [[Kārlis Plūksne]] (1906—1973) — arhitekts; * [[Jēkabs Plūme]] (1855—1931) — ģenerālis; * [[Juris Podnieks]] (1950—1992) — kinooperators, režisors; * [[Teodors Podnieks]] (1879—1936) — aktieris, režisors; * [[Jānis Poruks]] (1871—1911) — rakstnieks; * [[Lilita Postaža]] (1941—2011) — gleznotāja, tekstilmāksliniece; * [[Rasma Prande]] (1926—1998) — kino grima māksliniece; * [[Kārlis Prauls]] (1895—1941) — ģenerālis; * [[Imants Prēdelis]] (1950—2018) — fotogrāfs; * [[Anna Priede]] (1920—2007) — baletdejotāja; * [[Dāvids Priedenbergs]] (1892—1965) — aktieris; * [[Anna Priedīte]] (1874—1941) — publiciste; * [[Rūdolfs Princis]] (1908—1977) — inženieris, pedagogs; * [[Jānis Prombergs]] (1927—1993) — ārsts, medicīnas darbinieks; * [[Jānis Pujāts (mākslas zinātnieks)|Jānis Pujāts]] (1925—1988) — mākslas zinātnieks; * [[Ādolfs Puķe]] (1920—2010) — dziedātājs; * [[Zina Pupšto]] (1915—1998) — aktrise, operetes soliste; * [[Jānis Purgalis]] (1869—1934) — notārs, politiķis; * [[Frīdrihs Puriņš]] (1893—1941) — latviešu strēlnieks, robežsargs; * [[Puriņu Klāvs]] (1858—1935) — rakstnieks; * [[Vilis Purmalis]] (1927—1989) — ķirurgs; * [[Vilhelms Purvītis]] (1872—1945) — gleznotājs, profesors; * [[Baiba Puzinas]] (1944—1999) — kostīmu māksliniece; * [[Uldis Pūcītis]] (1937—2000) — aktieris; {{div col end}} == R == {{div col|2}} * [[Elza Radziņa]] (1917—2005) — aktrise; * [[Lija Rage]] (1948—2025) — tekstilmāksliniece, teātra kostīmu māksliniece; * [[Augusts Raņķis (grāmatizdevējs)|Augusts Raņķis]] (1875—1937) — grāmatizdevējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Elfrīda Rapa]] (1901—1966) — literāte, grāmatniece; * [[Jānis Rapa (1885—1941)|Jānis Rapa]] (1885—1941) — grāmatizdevējs; * [[Zigrīda Džoana Rapa]] (1936—2024) — tēlniece; * [[Regīna Razuma]] (1951—2023) — aktrise; * [[Jānis Reinholds (rakstnieks)|Jānis Reinholds]] (1896—1933) — satīriķis, humorists, feļetonists; * [[Leons Reiters]] (1926—1976) — diriģents; * [[Teodors Reiters]] (1884—1956) — diriģents; * [[Eduards Reiziņš]] (1890—1970) — biologs, zoologs, pedagogs; * [[Linards Reiziņš]] (1924—1991) — matemātiķis, pedagogs; * [[Rūdolfs Reiziņš]] (1921—1984) — ķīmiķis; * [[Līvija Rezevska]] (1926—2004) — tēlniece; * [[Jānis Rezevskis]] (1872—1941) — teologs, profesors; * [[Milda Riekstiņa]] (1891—1976) — aktrise; * [[Alfrēds Riekstiņš (politiķis)|Alfrēds Riekstiņš]] (1876—1937) — politiķis; * [[Jānis Rieksts]] (1881—1970) — fotogrāfs; * [[Riemelis]] (Jānis Tomiņš) (1856—1924) — dzejnieks, tulkotājs, žurnālists; * [[Jānis Rikmanis]] (1901—1968) — gleznotājs; * [[Dzidra Ritenberga]] (1928—2003) — aktrise, režisore; * [[Pēteris Rizga]] (1883—1955) — biškopis, sabiedriskais darbinieks, profesors; * [[Vilis Rīdzenieks]] (1884—1962) — fotogrāfs; * [[Juris Rītiņš]] (1952—2010) — politiķis; * [[Artūrs Rocēns]] (1907—1988) — ķirurgs; * [[Kārlis Rocēns]] (1939—2017) — inženierijas zinātnieks, profesors, akadēmiķis; * [[Fricis Rode]] (1887—1967) — režisors, aktieris; * [[Olga Rode]] (1890—1939) — ārste, ķirurģe; * [[Rasma Roga]] (1925—2012) — aktrise; * [[Ērika Romane]] (1920—2002) — gleznotāja; * [[Helēna Romanova]] (1928—1987) — aktrise; * [[Georgs Romulis]] (1928—2015) — dzintara mākslinieks; * [[Ieva Roze]] (1971—1991) — dzejniece; * [[Bertrams Rozenbergs]] (1904—1960) — ķirurgs; * [[Eduards Rozenštrauhs]] (1918—1992) — mūziķis; * [[Ernests Rozentāls]] (1888—1953) — aktieris; * [[Janis Rozentāls]] (1866—1917) — gleznotājs; * [[Miķelis Rozentāls (gleznotājs)|Miķelis Rozentāls]] (1907—1952) — gleznotājs; * [[Jānis Rozītis]] (1913—1942) — futbolists, hokejists; * [[Pāvils Rozītis]] (1889—1937) — rakstnieks, žurnālists, tulkotājs; * [[Biruta Ilga Rubess]] (1931—2002) — māksliniece; * [[Bruno Rubess]] (1926—2009) — uzņēmējs, mecenāts; * [[Ella Rudzīte]] (1900—1993) — aktrise; * [[Marta Rudzīte]] (1924—1996) — valodniece, pedagoģe; * [[Dāvids Rudzītis]] (1881—1939) — politiķis; * [[Kristaps Rudzītis]] (1899—1978) — ārsts, profesors; * [[Māris Rudzītis]] (1932—1973) — kinooperators, režisors; * [[Pēteris Rudzītis]] (1879—1931) — aktieris; * [[Rihards Rudzītis]] (1898—1960) — rakstnieks, filozofs; * [[Jūlijs Ruments]] (1900—1943) — farmaceits, ķīmiķis, profesors; * [[Rudīte Ruško]] (1966—2018) — operdziedātāja; * [[Vilhelms Ruško]] (1922—1993) — dziedātājs, aktieris; * [[Valdis Rūja]] (1928—2020) — dzejnieks; * [[Velta Rūķe-Draviņa]] (1917—2003) — valodniece, folkloriste; * [[Berta Rūmniece]] (1865—1953) — aktrise; * [[Ansis Rūtentāls]] (1949—2000) — kustību mākslinieks, režisors, pedagogs; {{div col end}} == S == {{div col|2}} * [[Jurijs Safronovs]] (1947—2015) — aktieris; * [[Anna Sakse]] (1905—1981) — rakstniece; * [[Irma Sakss]] (1905—1993) — dziedātāja; * [[Kārlis Sakss]] (1897—1987) — mežkopis, profesors; * [[Pauls Sakss]] (1878—1966) — operdziedātājs, vokālais pedagogs; * [[Eduards Salenieks]] (1900—1977) — rakstnieks, žurnālists; * [[Juris Salmanis]] (1943—2025) — mākslinieks; * [[Alma Saltupe]] (1894—1967) — dzejniece; * [[Zinaīda Sama]] (1914—1989) — horeogrāfe, pedagoģe; * [[Askolds Saulītis]] (1966—2021) — kino režisors, scenārists; * [[Alfrēds Sausne]] (1900—1994) — aktieris, rakstnieks; * [[Mihails Savisko]] (1936—2024) — kinokritiķis, scenārists; * [[Kārlis Sebris]] (1914—2009) — aktieris; * [[Vilis Segliņš]] (1882—1961) — režisors, aktieris; * [[Andris Seleckis]] (1947—2016) — operators; * [[Vera Selga]] (1918—1996) — aktrise; * [[Uļjana Semjonova]] (1952—2026) — basketboliste; * [[Valērijs Sevastjanovs]] (1948—2010) — baletdejotājs; * [[Ludvigs Sēja]] (1885—1962) — diplomāts, politiķis; * [[Milda Sēnīte]] (1896—1971) — aktrise; * [[Eduards Sidrabs]] (1898—1963) — tēlnieks; * [[Pēteris Siecenieks]] (1865—1930) — politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Jēkabs Silarājs]] (1898—1941) — Latvijas Kriminālpolicijas priekšnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Juris Silarājs]] (1917—2007) — basketbolists, basketbola treneris; * [[Jānis Silazars]] (1912—1975) — dzejnieks; * [[Gundega Sileniece]] (1928—2013) — literatūrzinātniece; * [[Visvaldis Silenieks]] (1898—1960) — aktieris; * [[Elza Siliņa]] (1895—1988) — dejas vēsturniece, baleta kritiķe; * [[Aivars Siliņš]] (1947—2016) — aktieris; * [[Matīss Siliņš]] (1861—1942) — kartogrāfs, vēsturnieks, etnogrāfs, literāts; * [[Maija Silmale]] (1924—1973) — rakstniece, tulkotāja; * [[Minna Tusnelda Simsone]] (1877—1932) — aktrise; * [[Jānis Simsons]] (1887—1939) — aktieris; * [[Vera Singajevska]] (1923—2014) — aktrise; * [[Juris Sinka]] (1927—2001) — politiķis; * [[Bruno Sipāns]] (1913—1973) — gleznotājs; * [[Andrejs Sīmanis]] (1865—1926) — jurists, politiķis; * [[Daina Skadmane]] (1990—2013) — māksliniece; * [[Pēteris Skrapce]] (1884—1960) — virsnieks, ģenerālis; * [[Guntis Skrastiņš]] (1954—2021) — aktieris; * [[Imants Skrastiņš]] (1941—2019) — aktieris, režisors; * [[Kārlis Skrastiņš]] (1974—2011) — hokejists; * [[Jānis Skredelis]] (1939—2019) — futbola treneris; * [[Ārijs Skride]] (1906—1987) — gleznotājs; * [[Rihards Skrubis]] (1928—1995) — grafiķis; * [[Emīls Skubiķis]] (1875—1943) — inženieris, politiķis; * [[Viļums Skubiņš]] (1876—1951) — agronoms, sabiedrisks darbinieks; * [[Jānis Skučs]] (1908—1998) — gleznotājs; * [[Harijs Skuja]] (1927—1984) — dzejnieks; * [[Biruta Skujeniece]] (1888—1931) — aktrise, režisore, dzejniece; * [[Ausma Skujiņa]] (1931—2015) — arhitekte; * [[Austra Skujiņa]] (1909—1932) — dzejniece; * [[Rūta Skujiņa]] (1907—1964) — dzejniece, prozaiķe; * [[Džemma Skulme]] (1925—2019) — gleznotāja, politiķe; * [[Jurģis Skulme]] (1928—2015) — mākslinieks, mākslas zinātnieks; * [[Ksenija Skulme]] (1893—1967) — ārste, medicīnas zinātņu doktore; * [[Marta Skulme]] (1890—1962) — tēlniece; * [[Oto Skulme]] (1889—1967) — mākslinieks; * [[Uga Skulme]] (1895—1963) — mākslinieks; * [[Ādolfs Skulte]] (1909—2000) — komponists, pedagogs; * [[Gvido Skulte]] (1939—2013) — kinooperators; * [[Gina Slapiņa]] (1950—2013) — gleznotāja; * [[Andris Slapiņš]] (1949—1991) — kinooperators, režisors; * [[Georgs Smelters]] (1942—2014) — mākslinieks; * [[Pēteris Sniķeris]] (1875—1944) — ārsts, ģenerālis, profesors; * [[Viktors Somovičs]] (-1941) — padomju represiju upuris; * [[Maija Sosāre]] (1926—2008) — valodniece; * [[Burhards Sosārs]] (1890—1953) — komponists, diriģents; * [[Vestards Sosārs]] (1929—2000) — ārsts, teorētiķis; * [[Voldemārs Spalviņš]] (1901—1978) — militārs darbinieks, Latvijas armijas pulkvedis leitnants; * [[Teodors Spāde]] (1891—1970) — kara flotes virsnieks, komandieris, admirālis; * [[Andrejs Spekke]] (1915—1984) — tulkotājs; * [[Marga Spertāle]] (1901—1986) — māksliniece; * [[Arvīds Spertāls]] (1897—1961) — scenogrāfs, gleznotājs; * [[Jēkabs Spriņģis]] (1907—2004) — gleznotājs; * [[Alfrēds Spura]] (1928—2001) — baletdejotājs, horeogrāfs, pedagogs; * [[Inese Spura]] (1924—2013) — žurnāliste; * [[Uldis Stabulnieks]] (1945—2012) — komponists, pianists, dziedātājs; * [[Helmī Stalte]] (1949—2023) — folkloriste, politiķe; * [[Dainis Stalts]] (1939—2014) — folklorists, politiķis; * [[Oskars Stalts]] (1904—1992) — kapteinis, līvu kultūras kopējs; * [[Marta Staņa]] (1913—1972) — arhitekte, dizainere; * [[Olita Starka-Stendere]] (1906—1953) — aktrise; * [[Margarita Stāraste]] (1914—2014) — ilustratore, rakstniece; * [[Edvīns Stepermanis]] (1905—1982) — mākslinieks; * [[Stepermaņu Krustiņš]] (1860—1941) — izdevējs, rakstnieks; * [[Elza Stērste]] (1885—1976) — dzejniece; * [[Laimonis Stīpnieks]] (1936—2023) — fotogrāfs; * [[Irēna Stradiņa]] (1925—1972) — māksliniece; * [[Jānis Stradiņš]] (1933—2019) — fizikālķīmiķis, zinātņu vēsturnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Pauls Stradiņš]] (1896—1958) — ķirurgs, profesors; * [[Embriks Strands]] (1876—1947) — entomologs, profesors; * [[Jānis Straubergs]] (1886—1952) — matemātikas skolotājs, kultūrvēsturnieks; * [[Jānis Straume (komponists)|Jānis Straume]] (1861—1929) — komponists, rakstnieks, kritiķis; * [[Jūlijs Straume]] (1874—1970) — mākslinieks, pedagogs, etnogrāfs; * [[Alfrēds Strausmanis]] (1877—1935) — advokāts, sabiedrisks darbinieks; * [[Valija Strautmane-Krauze]] (1924—2005) — gleznotāja; * [[Tālivaldis Strautmanis]] (1922—1995) — gleznotājs; * [[Jēkabs Strazdiņš]] (1905—1958) — gleznotājs, pedagogs, kritiķis; * [[Kārlis Strāders]] (1915—1978) — aktieris; * [[Kristaps Streičs]] (1970—2010) — režisors, mākslinieks; * [[Ēvalds Strods]] (1933—1998) — rakstnieks, publicists; * [[Heinrihs Strods]] (1925—2012) — vēsturnieks; * [[Irma Stubava|Irma Irīna Stubava]] (1908—1999) — aktrise; * [[Arnolds Stubavs]] (1910—1958) — aktieris; * [[Voldemārs Stūresteps]] (1909—1985) — vijolnieks, profesors; * [[Tatjana Suta]] (1923—2004) — baletdejotāja, mākslas zinātniece; * [[Kārlis Sūniņš]] (1907—1979) — gleznotājs; * [[Vitolds Svirskis]] (1919—1991) — gleznotājs, grafiķis; {{div col end}} == Š == {{div col|2}} * [[Georgijs Šelkovojs]] (1926—2005) — gleznotājs, grafiķis; * [[Pāvils Šenhofs]] (1924—2011) — mākslinieks; * [[Kārlis Šepko]] (1891—1952) — pulkvedis; * [[Kārlis Šics]] (1904—1981) — politiķis; * [[Genādijs Šitiks]] (1958—2009) — futbolists; * [[Rūdolfs Šīrants]] (1910—1985) — vēsturnieks; * [[Gustavs Šķilters]] (1874—1954) — tēlnieks, grafiķis; * [[Voldemārs Šmidbergs]] (1893—1975) — svarcēlājs, cīkstonis, tiesnesis, fotogrāfs, sporta kolekcionārs; * [[Silvija Šmidkena]] (1935—2024) — keramiķe, publiciste; * [[Mirdza Šmithene]] (1887—1978) — aktrise; * [[Jānis Šmits]] (1880—1969) — aktieris; * [[Luijs Šmits]] (1907—1985) — aktieris; * [[Pēteris Šmits]] (1869—1938) — valodnieks, etnogrāfs, profesors; * [[Mihails (Moisejs) Šneiderovs]] (1915—1985) — kinooperators, režisors; * [[Elvīra Šnore]] (1905—1996) — arheoloģe, profesore; * [[Pēteris Šnore]] (1860—1928) — kapteinis; * [[Rauls Šnore]] (1901—1962) — arheologs, numismāts; * [[Ludmila Špīlberga]] (1886—1947) — aktrise; * [[Mirjama Štāle]] (1897—1988) — aktrise; * [[Austra Šteinberga]] (1910—1998) — aktrise; * [[Renāte Šteinberga]] (1937—2018) — aktrise, operetes soliste; * [[Kārlis Šteinbergs]] (1906—1983) — aktieris, operetes solists; * [[Rūta Šteinerte]] (1942—2003) — gleznotāja; * [[Jānis Šteins]] (1882—1968) — virsnieks, pulkvedis-leitnants; * [[Kārlis Štelmachers]] (1911—1990) — gleznotājs; * [[Pauls Šterns]] (1901—1979) — grafiķis; * [[Roberts Šterns]] (1884—1943) — mākslinieks; * [[Kārlis Štrauhs]] (1890—1944) — literāts; * [[Arnolds Šturms]] (1912—1999) — komponists, mūziķis; * [[Jānis Šusters]] (1927—1988) — farmaceits, profesors; * [[Voldemārs Šūlmanis]] (1921—1975) — hokeja uzbrucējs; * [[Aleksandrs Šūmahers]] (1901—1970) — kinooperators; * [[Elza Švalbe-Matvejeva]] (1903—2004) — tēlniece; * [[Voldemārs Švarcs]] (1884—1957) — aktieris; * [[Vladislavs Šveide]] (1915—1984) — mākslinieks; {{div col end}} == T == {{div col|2}} * [[Helēna Tangijeva-Birzniece]] (1907—1965) — baletdejotāja, baletmeistare; * [[Kārlis Teihmanis]] (1927—1991) — aktieris; * [[Augusts Tentelis]] (1876—1942) — vēsturnieks, pedagogs; * [[Alberts Terpilovskis]] (1922—2002) — tēlnieks; * [[Jānis Roberts Tillbergs]] (1880—1972) — mākslinieks, pedagogs; * [[Osvalds Tīlmanis]] (1900—1980) — arhitekts; * [[Jānis Tīss]] (1921—1980) — čellists; * [[Felicita Tomsone]] (1901—1969) — komponiste, pedagoģe; * [[Edgars Tons]] (1917—1967) — diriģents; * [[Gustavs Turss]] (1890—1973) — arhibīskaps; {{div col end}} == U == {{div col|2}} * [[Konrāds Ubāns]] (1893—1981) — mākslinieks; * [[Rolands Upatnieks]] (1932—1994) — kamaniņu braucējs; * [[Andrejs Upīts]] (1877—1970) — rakstnieks, kritiķis, literatūrzinātnieks; * [[Jānis Upītis]] (1911—1983) — literatūras vēsturnieks; * [[Pēteris Upītis (grafiķis)|Pēteris Upītis]] (1899—1989) — grafiķis; * [[Aivars Urbāns]] (1955—2009) — mākslinieks; * [[Vladislavs Urtāns]] (1921—1989) — vēsturnieks, arheologs; * [[Vladimirs Utkins]] (1932—1994) — ķirurgs pulmonologs; {{div col end}} == Ū == {{div col|2}} * [[Otto Ūdentiņš]] (1892—1988) — ģenerālis; * [[Anna Ūdre]] (1896—1981) — ķirurģe; * [[Vija Ūdre]] (1941—1987) — vitrāžas māksliniece; {{div col end}} == V == {{div col|2}} * [[Jānis Vagners]] (1869—1955) — jurists, politiķis; * [[Irma Vainovska]] (1895—1958) — teātra darbiniece; * [[Jānis Vainovskis]] (1887—1969) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Jānis Vaišļa]] (1969—2016) — producents, ceļotājs; * [[Aleksandrs Vaivars]] (1915—1997) — radiožurnālists; * [[Roberts Valdmanis]] (1874—1932) — diplomāts, vēstnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Voldemārs Valdmanis]] (1905—1966) — grafiķis, scenogrāfs; * [[Teodors Valdšmits]] (1868—1934) — aktieris; * [[Vitolds Valeinis]] (1922—2001) — literatūrzinātnieks, kritiķis; * [[Miķelis Valters]] (1874—1968) — politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Gustavs Vanags]] (1891—1965) — ķīmiķis; * [[Jevgeņijs Vanags]] (1922—1987) — rakstnieks, žurnālists, kultūras darbinieks; * [[Rūdolfs Vanags]] (1892—1977) — diriģents; * [[Vilhelms Benjamins Vanags]] (1912—1985) — ārsts, rentgenologs; * [[Lūcija Vankina]] (1908—1989) — arheoloģe, pētniece; * [[Pēteris Vasaraudzis]] (1908—1988) — aktieris; * [[Frīdrihs Vasarietis]] (1881—1972) — uzņēmējs, virsnieks, pulkvežleitnants, politiķis; * [[Pēteris Vasariņš]] (1924—1996) — politiķis; * [[Bruno Vasiļevskis]] (1939—1990) — gleznotājs; * [[Gundega Vaska]] (1917—2006) — grafiķe; * [[Hermanis Vazdiks]] (1906—1994) — aktieris; * [[Edgars Vārdaunis]] (1910—1999) — scenogrāfs, gleznotājs; * [[Vilma Vārna]] (1917—1978) — aktrise; * [[Venta Vecumniece]] (1927—2017) — aktrise, režisore; * [[Astrīda Vecvagare]] (1941—2013) — aktrise; * [[Haralds Arvīds Vecvagars]] (1910—1966) — literāts, žurnālists; * [[Reinholds Veics]] (1882—1920) — aktieris, režisors; * [[Zelma Veics]] (1882—1943) — aktrise; * [[Rihards Veide (dziedātājs)|Rihards Veide]] (1896—1964) — dziedātājs, pedagogs; * [[Juris Veitners]] (1943—1995) — dzejnieks; * [[Kārlis Veitners]] (1907—1994) — gleznotājs, pedagogs; * [[Jēkabs Velme]] (1855—1928) — valodnieks, pedagogs; * [[Helmārs Velze]] (1909—1971) — aktieris; * [[Žanis Ventaskrasts]] (1906—1978) — lietišķās mākslas meistars; * [[Andris Vējāns]] (1927—2005) — rakstnieks, zinātnieks, kritiķis; * [[Mārtiņš Vērdiņš (seniors)|Mārtiņš Vērdiņš]] (1898—1979) — aktieris; * [[Irma Vēsmiņa]] (1888—1962) — aktrise; * [[Nora Vētra-Muižniece]] (1919—2005) — aktrise, režisore; * [[Vija Vētra]] (1923—2026) — dejotāja, horeogrāfe; * [[Alfrēds Videnieks]] (1908—2002) — aktieris; * [[Emīlija Viesture]] (1891—1947) — aktrise, režisore; * [[Velta Vilciņa]] (1928—1995) — baletdejotāja; * [[Tālivaldis Vilciņš]] (1922—1997) — vēsturnieks, sociologs, profesors; * [[Jānis Vilde]] (1900—1971) — neirologs, antropologs, profesors; * [[Arnolds Vilkins]] (1904—1979) — mākslinieks; * [[Ēvalds Vilks]] (1923—1976) — rakstnieks; * [[Māris Villerušs]] (1936—2014) — čellists; * [[Jūlijs Viļumainis]] (1909—1981) — gleznotājs; * [[Aleksandrs Viļumanis (dziedātājs)|Aleksandrs Viļumanis]] (1910—1980) — operdziedātājs; * [[Voldemārs Vimba]] (1904—1985) — gleznotājs; * [[Edgars Vinters]] (1919—2014) — gleznotājs; * [[Vitolds Virsnis]] (1881—1934) — ģeogrāfs, profesors, rakstnieks; * [[Edvarts Virza]] (1883—1940) — rakstnieks, publicists; * [[Biruta Vizicka-Žarova]] (1929—1998) — aktrise, televīzijas režisore; * [[Marta Vīgante]] (1900—1966) — ārste, sabiedriska darbiniece; * [[Malvīne Vīgnere-Grīnberga]] (1871—1949) — operdziedātāja, pedagoģe; * [[Ernests Vīgners]] (1850—1933) — diriģents, komponists, folklorists; * [[Ivars Vīgners]] (1940—2007) — komponists, pianists; * [[Leonīds Vīgners]] (1906—2001) — diriģents, komponists, pedagogs; * [[Hilda Vīka]] (1897—1963) — māksliniece, rakstniece; * [[Rūdolfs Vīksna]] (1876—1959) — pedagogs, žurnālists, literāts; * [[Jānis Vītiņš (mežkopis)|Jānis Vītiņš]] (1885—1951) — mežkopis, zinātnieks, pedagogs; * [[Jānis Vītoliņš (komponists)|Jānis Vītoliņš]] (1886—1955) — komponists, fagotists; * [[Jēkabs Vītoliņš]] (1898—1977) — mūzikas zinātnieks, kritiķis, folklorists, pedagogs; * [[Alfrēds Vītols (ārsts)|Alfrēds Jānis Vītols]] (1889—1970) — ārsts, sabiedrisks darbinieks; * [[Eduards Vītols]] (1877—1954) — mākslinieks; * [[Jāzeps Vītols]] (1863—1948) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Līvija Volkova]] (1931—2025) — literatūrzinātniece, vēsturniece; * [[Edvards Vulfs]] (1886—1919) — rakstnieks; * [[Mavriks Vulfsons]] (1918—2004) — žurnālists, profesors, politiķis; {{div col end}} == Z == {{div col|2}} * [[Mirdza Zaice]] (1912—1998) — aktrise, teātra darbiniece; * [[Fricis Zandbergs]] (1910—1972) — gleznotājs; * [[Pārsla Zaļkalne]] (1927—1993) — tēlniece; * [[Lūcija Zamaiča]] (1893—1965) — rakstniece, dzejniece; * [[Rihards Zandersons]] (1910—1981) — aktieris; * [[Aija Zariņa]] (1954—2025) — gleznotāja; * [[Indulis Zariņš]] (1929—1997) — gleznotājs, pedagogs; * [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]] (1893—1979) — režisors, aktieris; * [[Kārlis Zariņš (dziedātājs)|Kārlis Zariņš]] (1930—2015) — operdziedātājs, profesors; * [[Rihards Zariņš]] (1869—1939) — grafiķis, pedagogs; * [[Jānis Zarumba]] (1907—1976) — sportists; * [[Augusts Zauers]] (1888—1981) — mākslinieks, pedagogs; * [[Jānis Zābers]] (1935—1973) — operdziedātājs; * [[Vilnis Zābers]] (1963—1994) — mākslinieks; * [[Jānis Zālītis (komponists)|Jānis Zālītis]] (1884—1943) — komponists, kritiķis; * [[Voldemārs Zālītis|Voldemārs Zālītis (Valdis)]] (1865—1934) — rakstnieks; * [[Ādolfs Zārdiņš]] (1890—1967) — mākslinieks; * [[Indriķis Zeberiņš]] (1882—1969) — gleznotājs, grafiķis; * [[Modris Zeberiņš]] (1923—1994) — rakstnieks; * [[Teodors Zeiferts]] (1865—1929) — pedagogs, dzejnieks, kritiķis, literatūrvēsturnieks; * [[Valentīna Zeile]] (1937—2018) — ekonomiste, politiķe; * [[Zinaīda Zeltmate]] (1920—1991) — baletdejotāja, pedagoģe, horeogrāfe; * [[Gunārs Zemgals]] (1934—2018) — scenogrāfs, mākslinieks; * [[Gustavs Zemgals]] (1871—1939) — otrais Latvijas Valsts prezidents, politiķis; * [[Daina Zemzare]] (1911—1971) — valodniece; * [[Aurēlijs Zēbergs]] (1879—1940) — jurists, sabiedriskais darbinieks; * [[Jānis Zēbergs]] (1871—1927) — rēderis, politiķis, sabiedriskais darbinieks; * [[Juris Ziemelis]] (1941—1988) — latviešu nacionālās pretošanās kustības dalībnieks; * [[Jānis Ziemeļnieks]] (1897—1930) — dzejnieks, žurnālists; * [[Maksims Ziks]] (1904—1986) — ārsts, ķirurgs; * [[Mārtiņš Zilberts]] (1977—2024) — pianists, pedagogs; * [[Marianna Zirdziņa]] (1912—1990) — aktrise, dziedātāja; * [[Vsevolods Zirdziņš]] (1913—1991) — aktieris, dziedātājs; * [[Arvīds Zirnis (sporta darbinieks)|Arvīds Zirnis]] (1897—1982) — sporta darbinieks; * [[Andris Zirnītis]] (1954—2022) — grafiķis, grafiskais dizainers; * [[Tamāra Zitcere]] (1947—2014) — zinātniece, ģenētiķe, pedagoģe; * [[Edgars Zīle]] (1908—1986) — aktieris; * [[Mārtiņš Zīverts]] (1903—1990) — dramaturgs; * [[Valērijs Zosts]] (1901—1960) — pianists, profesors; * [[Alīda Zvagule]] (1922—2015) — operetes soliste; * [[Inese Zvagule]] (1945—2004) — pianiste; * [[Arvīds Zvagulis]] (1920—2016) — vijolnieks, diriģents; * [[Gvido Zvaigzne]] (1958—1991) — kinooperators; * [[Velta Zvaigzne]] (1890—1920) — aktrise; * [[Alberts Zvejnieks]] (1902—1987) — cīkstonis, treneris; * [[Aleksandrs Zviedris]] (1905—1993) — gleznotājs; * [[Alise Zvirbule]] (1906—1996) — gleznotāja; * [[Egons Zvirbulis]] (1907—1986) — tēlnieks; * [[Valdis Zvirbulis]] (1936—1985) — dambretists, treneris, sporta žurnālists; {{div col end}} == Ž == {{div col|2}} * [[Gustavs Žibalts]] (1873—1938) — aktieris; * [[Arvīds Žilinskis]] (1905—1993) — komponists, pianists, profesors; * [[Jānis Žīds]] (1892—1959) — pulkvedis {{div col end}} [[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]] [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi]] j4354w9s42kfd9ypf9p9726nho52f2v 4505849 4505848 2026-08-11T20:23:40Z Teatrālis 82063 /* B */ 4505849 wikitext text/x-wiki Šajā sarakstā norādītas ievērojamas personas, kuras ir apbedītas [[Rīgas Meža kapi|Rīgas Meža kapos]]. == A == {{div col|2}} * [[Jurijs Abizovs]] (1921—2006) — rakstnieks, tulkotājs, literatūrzinātnieks, Baltijas krievu kultūras vēstures speciālists; * [[Mārtiņš Abuls]] (1885—1930) — tiesnesis, žurnālists, sabiedrisks darbinieks; * [[Marija Adamova-Kalniņa]] (1924—2012) — aktrise; * [[Imants Adermanis]] (1930—1996) — aktieris, režisors, pedagogs; * [[Konstantīns Aizpurs]] (1919—2003) — dzejnieks, atdzejotājs, dramaturgs; * [[Marta Aizupiete]] (1892—1975) — bioloģe; * [[Dace Akmentiņa]] (1858—1936) — aktrise; * [[Roberts Akmentiņš (mācītājs)|Roberts Akmentiņš]] (1910—1994) — teologs, profesors; * [[Laima Akuratere]] (1910—1969) — dzejniece, tulkotāja; * [[Jānis Akuraters]] (1876—1937) — dzejnieks, rakstnieks, politiķis; * [[Valdis Albergs]] (1922—1984) — tēlnieks; * [[Rūdolfs Alders]] (1907—1987) — tēlnieks; * [[Pauls Aldiņš]] (1971—2020) — ārsts infektologs, hepatologs, pasniedzējs; * [[Nikolajs Aleksejevs]] (1911—1962) — politiķis, rūpnīcas "[[VEF]]" direktors no 1958. līdz 1962. gadam; * [[Alita Alkne]] (1904—1994) — aktrise; * [[Jānis Alksnis]] (1869—1939) — arhitekts; * [[Jēkabs Alksnis (ārsts)|Jēkabs Alksnis]] (1870—1957) — medicīnas profesors; * [[Ojārs Ambainis]] (1926—1995) — folklorists, pētnieks; * [[Valdemārs Ambainis]] (1889—1946) — literāts, žurnālists; * [[Lilija Amerika]] (1903—1980) — aktrise; * [[Dagnija Amtmane|Dagnija Amtmane-Valdmane]] (1912—1985) — aktrise; * [[Valija Amtmane]] (1904—1996) — aktrise; * [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]] (1885—1966) — aktieris, režisors, pedagogs; * [[Krišjānis Ancītis]] (1911—1963) — valodnieks, literatūrzinātnieks; * [[Maigurs Andermanis]] (1922—2011) — operdziedātājs; * [[Emma Andersone]] (1900—1992) — literatūrvēsturniece, pedagoģe; * [[Alfrēds Andersons]] (1879—1937) — Rīgas pilsētas galva, būvinženieris, literāts, pedagogs, sabiedrisks darbinieks; * [[Eduards Andersons (sportists)|Eduards Andersons]] (1914—1985) — basketbolists; * [[Andris Andreiko]] (1942—1976) — dambretists; * [[Ingrīda Andriņa]] (1944—2015) — aktrise; * [[Jānis Andrups]] (1914—1994) — literatūras vēsturnieks, kritiķis; * [[Olga Andžāne-Zvirgzdiņa]] (1913—1994) — dramaturģe, advokāte, pedagoģe; * [[Jānis Anmanis]] (1943—2025) — gleznotājs, mākslinieks; * [[Augusts Annuss]] (1893—1984) — gleznotājs; * [[Jānis Annuss (gleznotājs)|Jānis Annuss]] (1935—2013) — gleznotājs, fotogrāfs; * [[Indriķis Ansabergs]] (1886—1971) — pedagogs, [[Tautas padome|Tautas padomes]] loceklis; * [[Jānis Ansons]] (1888—1935) — mākslinieks; * [[Antonio (Antons Markūns)]] (1915—1977) — klauns; * [[Kārlis Anušēvics]] (1930—2013) — aktieris; * [[Jānis Apelis]] (1942—2014) — policijas darbinieks; * [[Arturs Apinis]] (1904—1975) — grafiķis; * [[Apsīšu Jēkabs]] (1858—1929) — rakstnieks; * [[Pāvels Armands]] (1902—1964) — kinorežisors, scenārists; * [[Bruno Artmanis]] (1915—2007) — mēbeļu arhitekts, dizaineris, mākslinieks; * [[Gunārs Astra]] (1931—1988) — latviešu brīvības cīnītājs, cilvēktiesību aizstāvis, disidents; * [[Maija Augstkalna]] (1932—2007) — teātra un kino kritiķe; * [[Alvils Augstkalns]] (1907—1940) — valodnieks, bibliogrāfs; * [[Olga Auguste]] (1896—1973) — padomju politiskā darbiniece; * [[Augusts Auns]] (1887—1967) — riteņbraucējs; * [[Alfrēds Austriņš]] (1893—1963) — teātra darbinieks; * [[Antons Austriņš]] (1884—1934) — rakstnieks; * [[Marga Austruma]] (1930—2017) — leļļu māksliniece un skulptore; * [[Vilis Austrums]] (1911—1960) — bibliogrāfs, literatūras vēsturnieks; * [[Kārlis Auškāps]] (1947—2017) — režisors, aktieris; * [[Raimonds Auškāps]] (1952—2024) — tulkotājs, dramaturgs; * [[Lidija Auza]] (1914—1989) — gleznotāja; * [[Imants Auziņš]] (1937—2013) — dzejnieks, literatūrkritiķis; * [[Harijs Avens]] (1910—1976) — aktieris; * [[Aina Avotiņa]] (1918—1980) — aktrise; * [[Jānis Avotiņš]] (1896—1965) — virsnieks, pulkvedis-leitnants; {{div col end}} == Ā == {{div col|2}} * [[Alma Ābele]] (1907—1984) — aktrise; * [[Eduards Ābelskalns]] (1914—1982) — mūziķis; * [[Nikolajs Ābeltiņš]] (1897—1966) — pulkvežleitnants; * [[Aleksandrs Āboliņš]] (1893—1978) — teātra un kino darbinieks; * [[Jānis Āboliņš]] (1906—1990) — zinātnieks, profesors; * [[Tālivaldis Āboliņš]] (1932—1991) — aktieris; * [[Ojārs Ābols]] (1922—1983) — gleznotājs, mākslas teorētiķis; * [[Ojārs Āboltiņš]] (1936—2023) — ģeologs, ģeogrāfs, pedagogs; * [[Voldemārs Ābrams]] (1890—1956) — aktieris; * [[Māris Ārgalis]] (1954—2008) — mākslinieks; {{div col end}} == B == {{div col|2}} * [[Kristaps Bahmanis]] (1867—1942) — jurists, publicists, politiķis; * [[Juris Baklāns]] (1948—1989) — gleznotājs; * [[Kristīne Bakmane]] (1897—1925) — uzņēmēja; * [[Juris Baldunčiks]] (1950—2022) — valodnieks, terminologs, pedagogs, tulkotājs; * [[Mārīte Balode]] (1952—2018) — televīzijas režisore, kultūras žurnāliste; * [[Eduards Balodis]] (1880—1951) — pedagogs, tautsaimnieks, politiķis; * [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Jānis Balodis]] (1881—1965) — virspavēlnieks, ģenerālis, politiķis; * [[Kārlis Balodis (medicīnas profesors)|Kārlis Balodis]] (1889—1964) — medicīnas profesors; * [[Paula Baltābola]] (1891—1978) — aktrise; * [[Sarmīte Baltkāje]] (1933—2017) — ārste onkoloģe, ķirurģe; * [[Jānis Baltkājs]] (1935—2023) — farmakologs, zinātnieks; * [[Jānis Baltvilks]] (1944—2003) — dzejnieks, ornitologs; * [[Kārlis Bambergs]] (1894—1981) — inženieris ķīmiķis, agroķīmiķis; * [[Jūlija Banga]] (1877—1954) — aktrise; * [[Bangaitis]] (1874—1925) — dzejnieks; * [[Georgs Barkāns]] (1925—2010) — mākslinieks, arhitekts; * [[Boriss Barnets]] (1902—1965) — krievu kinorežisors, aktieris, scenārists; * [[Kārlis Barons (ārsts)|Kārlis Barons]] (1865—1944) — medicīnas profesors; * [[Mendelis Bašs]] (1919—2012) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Biruta Baumane]] (1922—2017) — gleznotāja; * [[Lūcija Baumane]] (1905—1988) — aktrise, režisore, pedagoģe; * [[Aldis Baums]] (1932—2019) — datorzinātnieks; * [[Indulis Bākulis]] (1922—1976) — ķirurgs, profesors; * [[Ludvigs Bārs]] (1911—1973) — aktieris; * [[Jūlijs Bebrišs]] (1931—1993) — aktieris, režisors; * [[Aleksandra Beļcova]] (1892—1981) — gleznotāja, grafiķe; * [[Antons Benjamiņš]] (1860—1939) — uzņēmējs, žurnālists; * [[Juris Georgs Benjamiņš]] (1918—1993) — fotogrāfs; * [[Vilis Bergmanis]] (1892—1979) — aktieris, teātra darbinieks; * [[Alfreds Bergs]] (1890—1942) — militārs darbinieks, Latvijas armijas ārsts, pulkvedis, leitnants; * [[Jānis Bergsons]] (1881—1960) — uzņēmējs, politiķis; * [[Ernests Bertovskis]] (1924—1996) — čellists, pedagogs; * [[Ēvalds Berzinskis]] (1891—1968) — čellists; * [[Egons Beseris]] (1932—1984) — aktieris; * [[Romis Bēms]] (1927—1993) — gleznotājs, mākslas zinātnieks; * [[Artūrs Bērnieks]] (1886—1964) — koktēlnieks, lietišķās mākslas meistars, pedagogs; * [[Reinis Bērtulis]] (1937—1994) — valodnieks; * [[Lilita Bērziņa]] (1903—1983) — aktrise; * [[Lūcija Beatrise Bērziņa]] (1907—1999) — rakstniece, pedagoģe; * [[Alfons Bērziņš]] (1916—1987) — ātrslidotājs; * [[Arturs Bērziņš (aktieris)|Arturs Bērziņš]] (1932—2011) — aktieris; * [[Artūrs Bērziņš (ķirurgs)|Artūrs Bērziņš]] (1918—1963) — ķirurgs; * [[Boriss Bērziņš]] (1930—2002) — gleznotājs, grafiķis, pedagogs; * [[Juris Bērziņš (horeogrāfs)|Juris Bērziņš]] (1941—1995) — horeogrāfs, deju skolotājs; * [[Kārlis Bērziņš (grāmatu tirgotājs)|Kārlis Bērziņš]] (1865—1934) — grāmatu tirgotājs, izdevējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Kārlis Bērziņš]] (1898—1980) — tautsaimnieks, pedagogs, sabiedrisks darbinieks; * [[Maigonis Bērziņš]] (1902—1933) — mākslinieks; * [[Roberts Bērziņš (literāts)|Roberts Bērziņš]] (1868—1935) — literāts, folklorists, pedagogs; * [[Anna Bērzkalne]] (1891—1956) — folkloriste, pedagoģe; * [[Zigmunds Bielis]] (1954—2025) — tēlnieks; * [[Jānis Biezais (vēsturnieks)|Jānis Biezais]] (1896—1975) — padomju vēsturnieks, pedagogs; * [[Aleksandrs Bieziņš]] (1897—1975) — bērnu ķirurgs, medicīnas profesors; * [[Kārlis Bimbers]] (1952—2026) — mūziķis, Latvijas Radio kora dziedātājs; * [[Ruta Birgere]] (1924—2019) — aktrise; * [[Jēkabs Birgers]] (1877—1966) — rakstnieks; * [[Jānis Staņislavs Birnbaums]] (1863—1944) — gleznotājs; * [[Aleksandrs Birzenieks]] (1893—1980) — arhitekts; * [[Jānis Bisenieks]] (1864—1923) — agronoms, uzņēmējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Ija Bite-Krauliņa]] (1938—2007) — baleta kritiķe, zinātniece, televīzijas režisore; * [[Indriķis Blankenburgs]] (1887—1944) — arhitekts; * [[Pēteris Blaus]] (1900—1971) — žurnālists, politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Fricis Blumbahs]] (1864—1949) — astronoms, pedagogs; * [[Rita Blumberga]] (1925—2008) — tekstilmāksliniece; * [[Zaiga Blumberga-Vasariņa]] (1924—1999) — arheoloģe; * [[Laimonis Blumbergs]] (1919—2014) — tēlnieks; * [[Harijs Blunavs]] (1924—2006) — akvarelists; * [[Dāvis Blūmentāls]] (1871—1937) — farmaceits, pulkvedis; * [[Valdis Blūms]] (1936—2019) — teātru direktors, darbinieks; * [[Ģirts Bļodnieks]] (1922—1987) — tulkotājs, pedagogs; * [[Artūrs Bobkovics]] (1885—1959) — diriģents; * [[Džems Bodnieks]] (1910—1987) — metālmākslinieks; * [[Aleksandrs Bojarskis]] (1938—1980) — aktieris; * [[Olga Bormane]] (1893—1968) — režisore, aktrise, skatuves mākslas pedagoģe; * [[Gastons Brahmanis]] (1925—1955) — vijolnieks; * [[Haralds Brando]] (1929—2012) — mūziķis; * [[Alfrēds Brašmanis]] (1904—1983) — sportists; * [[Hermanis Brauns]] (1918—1979) — pianists, pedagogs; * [[Alise Brehmane]] (1886—1981) — aktrise; * [[Milda Brehmane-Štengele]] (1893—1981) — operdziedātāja; * [[Nikolajs Breikšs]] (1911—1972) — gleznotājs; * [[Kārlis Brencēns]] (1879—1951) — gleznotājs, grafiķis, vitrāžists; * [[Juris Brencis]] (1930—2012) — aktieris; * [[Boļeslavs Brežgo]] (1887—1957) — vēsturnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Arvīds Brēdermanis]] (1900—1970) — diplomāts; * [[Aleksandra Briede]] (1901—1992) — tēlniece; * [[Ērika Briede]] (1916—2006) — dramaturģe; * [[Augusts Briedis]] (1877—1937) — žurnālists, politiķis; * [[Jānis Briedis (tēlnieks)|Jānis Briedis]] (1902—1953) — tēlnieks; * [[Jānis Briedis (kinooperators)|Jānis Briedis]] (1930—2008) — kinooperators; * [[Kārlis Briedis]] (1896—1950) — ārsts, ginekologs, pedagogs; * [[Anna Brigadere]] (1861—1933) — rakstniece, dramaturģe, dzejniece; * [[Maija Brigadere]] (1857—1940) — aktrise, dziedātāja; * [[Jānis Brigaders]] (1856—1936) — aktieris, izdevējs; * [[Inta Brikše]] (1956—2014) — pedagoģe, žurnāliste, profesore; * [[Ēriks Brītiņš]] (1923—2010) — aktieris; * [[Kārlis Brīvnieks]] (1854—1934) — aktieris, režisors, dramaturgs, tulkotājs; * [[Aivars Brīze]] (1961—2013) — mūziķis; * [[Alfejs Bromults]] (1913—1991) — gleznotājs; * [[Mārtiņš Bruņenieks]] (1866—1950) — pedagogs, filologs, mitologs; * [[Rasma Bruzīte]] (1919—2001) — tēlniece; * [[Ženija Brūgāne]] (1903—1985) — arfiste, pedagoģe; * [[Eda Dite Brūvere]] (1946—2018) — gleznotāja; * [[Jānis Buivids]] (1864—1937) — ģenerālis; * [[Ļevs Bukovskis]] (1910—1984) — tēlnieks; * [[Vladimirs Bukovskis (1867—1937)|Vladimirs Bukovskis]] (1867—1937) — jurists; * [[Irma Bune]] (1911—1995) — aktrise; * [[Vilhelms Burkēvics]] (1894—1967) — inženieris; * [[Arnolds Burovs]] (1915—2006) — animācijas filmu režisors; * [[Ojārs Bušs]] (1944—2017) — valodnieks; * [[Pauls Butkēvičs]] (1940—2026) — aktieris; * [[Aleksandrs Būmanis]] (1881—1937) — jurists, profesors, žurnālists, tulkotājs, komponists; * [[Kārlis Būmeisters (politiķis)|Kārlis Būmeisters]] (1888—1967) — politiķis; {{div col end}} == C == {{div col|2}} * [[Ēriks Caune]] (1924—2004) — gleznotājs; * [[Ieva Celmiņa]] (1902—1991) — valodniece, tulkotāja; * [[Margrieta Celmiņa]] (1897—1983) — gleznotāja; * [[Marika Celmiņa]] (1879—1969) — aktrise; * [[Marta Celmiņa]] (1880—1937) — Latvijas Žēlsirdīgo māsu kustības dibinātāja; * [[Imants Cepītis]] (1935—1993) — kordiriģents; * [[Roberts Ceplītis]] (1931—2013) — aktieris; * [[Pēteris Cepurnieks]] (1905—1974) — aktieris; * [[Zelma Cēsniece-Freidenfelde]] (1892—1929) — ārste, politiķe; * [[Gunārs Cilinskis]] (1931—1992) — aktieris, režisors; * [[Helēna Cinka-Berzinska]] (1892—1956) — operdziedātāja; * [[Oļģerts Cintiņš]] (1935—1992) — ērģelnieks, pianists, diriģents, pedagogs; * [[Gunārs Cīlītis]] (1927—2007) — gleznotājs, grafiķis; * [[Ilze Cīrule]] (1964—2018) — ierēdne; * [[Vera Cīrule]] (1905—1981) — aktrise, režisore, dziedātāja; * [[Ansis Cīrulis]] (1883—1942) — grafiķis, gleznotājs, lietišķās mākslas meistars; {{div col end}} == Č == {{div col|2}} * [[Kārlis Eduards Čablis]] (1891—1976) — pulkvedis; * [[Aleksandrs Čavarts]] (1929—1992) — grafiķis; * [[Māris Čaklais]] (1940—2003) — dzejnieks, publicists; * [[Jānis Čakste]] (1859—1927) — pirmais Latvijas Valsts prezidents; * [[Mintauts Čakste]] (1893—1962) — jurists, sabiedriskais darbinieks; * [[Ringolds Čakste]] (1898—1967) — mediķis, virsnieks; * [[Viktors Čestnovs]] (1953—2003) — aktieris; * [[Anastasija Čikste-Rūtenfelde]] (1879—1962) — publiciste, tulkotāja, ārste; * [[Arnolds Čuibe]] (1881—1941) — Latvijas skolu departamenta vicedirektors; * [[Arnolds Nikolajs Čuibe]] (1911—1941) — arhitekts; {{div col end}} == D == {{div col|2}} * [[Vallija Dambe]] (1912—1995) — valodniece; * [[Uno Daņiļevskis]] (1945—2007) — gleznotājs; * [[Aleksandrs Daškovs]] (1914—2004) — operdziedātājs; * [[Imants Daudišs]] (1945—2002) — diplomāts, politiķis; * [[Arvīds Daugulis]] (1879—1955) — pianists, pedagogs; * [[Austra Dāle]] (1892—1972) — dzejniece, pedagoģe; * [[Pauls Dāle]] (1889—1968) — filozofs, profesors; * [[Indulis Dālmanis]] (1922—1983) — vijolnieks, pedagogs, komponists; * [[Augusts Deglavs]] (1862—1922) — rakstnieks; * [[Biruta Delle]] (1944—2025) — gleznotāja; * [[Jāzeps Delvers]] (1910—1984) — grafiķis; * [[Aleksandrs Demčenko]] (1954—2020) — kino režisors, operators; * [[Ausma Derkēvica]] (1929—2011) — kordiriģente; * [[Lolita Detlava]] (1947—2022) — pianiste, pedagoģe; * [[Eduards Detlavs]] (1919—1992) — keramiķis; * [[Arnolds Dimiņš]] (1911—1965) — grafiķis; * [[Pēteris Dindonis]] (1877—1967) — selekcionārs; * [[Aleksandrs Dinsbergs]] (1897—1943) — Brīvības cīņu dalībnieks, leitnants, sabiedriskais darbinieks; * [[Ella Dagmāra Dišlere]] (1923—2011) — gleznotāja; * [[Valdis Dišlers]] (1922—2011) — gleznotājs, pedagogs, profesors; * [[Jēkabs Dravnieks]] (1858—1927) — enciklopēdists, izdevējs; * [[Jānis Dreibergs]] (1854—1932) — pedagogs, latviešu atmodas darbinieks; * [[Valda Dreimane]] (1932—1994) — dzejniece, literatūrzinātniece; * [[Jānis Dreslers]] (1895—1971) — karikatūrists, literāts; * [[Jānis Ducens]] (1888—1925) — politiķis, prokurors; * [[Aleksandrs Dulbe]] (1880—1931) — jurists, žurnālists, rakstnieks; * [[Eleonora Dūda]] (1927—2007) — aktrise; * [[Nikolajs Dūze]] (1891—1951) — virsnieks, ģenerālis; * [[Līze Dzeguze]] (1908—1992) — tēlniece; * [[Ģirts Dzenītis]] (1934—1987) — žurnālists; * [[Pauls Dzērve]] (1918—1961) — ekonomists; {{div col end}} == E == {{div col|2}} * [[Reinis Ebelis]] (1859—1928) — tautskolotājs, rakstnieks; * [[Gedimins Ebels]] (1895—1967) — ārsts, pediatrs, pedagogs; * [[Arkādijs Eglītis]] (1898—1932) — politiķis; * [[Vilnis Eglītis]] (1938—2005) — gleznotājs; * [[Rita Einberga]] (1921—1979) — keramiķe; * [[Jānis Eisāns]] (1929—2009) — baptistu mācītājs; * [[Haralds Eldgasts]] (1882—1926) — rakstnieks; * [[Josifs Elgurts]] (1924—2007) — grafiķis; * [[Marta Eliase]] (1911—1958) — gleznotāja; * [[Ansis Epners]] (1937—2003) — kinorežisors; * [[Emma Ezeriņa]] (1898—1967) — aktrise; * [[Jānis Ezeriņš (rakstnieks)|Jānis Ezeriņš]] (1891—1924) — rakstnieks; * [[Kārlis Ezeriņš]] (1868—1934) — ģenerālis; {{div col end}} == Ē == {{div col|2}} * [[Artūrs Ēķis]] (1933—2011) — baletdejotājs, aktieris; * [[Jānis Ērenpreiss]] (1929—1996) — onkologs, citologs, pētnieks; * [[Lilija Ērika]] (1890—1981) — aktrise; {{div col end}} == F == {{div col|2}} * [[Pēteris Feders]] (1868—1936) — arhitekts; * [[Nikolajs Fedorovskis]] (1927—2016) — pianists, pedagogs; * [[Maruta Feldmane]] (1949—2004) — aktrise; * [[Ernests Felsbergs]] (1866—1928) — mākslas vēsturnieks, profesors; * [[Ērika Ferda]] (1914—1997) — aktrise, pedagoģe; * [[Harijs Fišers]] (1918—1989) — tēlnieks; * [[Nikolajs Fogelmanis]] (1885—1941) — virsnieks, pulkvežleitnants; * [[Ellija Forsele-Rozentāle]] (1871—1943) — dziedātāja; * [[Jānis Francis]] (1877—1956) — ģenerālis; * [[Andris Freibergs]] (1938—2022) — scenogrāfs, pedagogs; * [[Imants Freibergs]] (1934—2026) — datorzinātnieks; * [[Kārlis Freibergs]] (1971—2000) — scenogrāfs; * [[Ilmārs Freidenfelds]] (1929—2008) — valodnieks; * [[Alberts Freijs]] (1903—1968) — teologs, mācītājs, profesors; * [[Lidija Freimane]] (1920—1992) — aktrise; * [[Valentīna Freimane]] (1922—2018) — teātra un kino zinātniece; * [[Kārlis Freimanis (mākslinieks)|Kārlis Freimanis]] (1909—1987) — gleznotājs, grafiķis; * [[Gunārs Freimanis]] (1927—1993) — dzejnieks, publicists, nacionālās pretošanās kustības dalībnieks; * [[Valda Freimūte]] (1938—1973) — aktrise; * [[Kārlis Freinbergs]] (1884—1967) — literatūrkritiķis, tulkotājs, teātru un muzeju darbinieks; * [[Edmunds Freivalds]] (1891—1922) — žurnālists, publicists; * [[Kurts Fridrihsons]] (1911—1991) — gleznotājs, scenogrāfs; * [[Artūrs Frinbergs]] (1916—1984) — operdziedātājs; * [[Jānis Frīde]] (1906—1987) — žurnālists, literatūrzinātnieks, šahists; {{div col end}} == G == {{div col|2}} * [[Daumants Gailis]] (1927—1991) — kordiriģents, profesors; * [[Kārlis Gailis (būvinženieris)|Kārlis Gailis]] (1901—1994) — būvinženieris un būvinženierijas akadēmiķis; * [[Mārtiņš Gailis]] ([[Ludvigs Šanteklērs]]) (1889—1941) — aktieris; * [[Agris Gailītis]] (1935—2024) — fiziķis; * [[Kārlis Gailītis]] (1936—1992) — garīdznieks, arhibīskaps; * [[Toms Gailītis]] (1912—1938) — lidotājs, aizsargs; * [[Ivars Galenieks]] (1952—2024) — mūziķis; * [[Pauls Galenieks]] (1891—1962) — botāniķis; * [[Arvīds Galeviuss]] (1920—1982) — mākslinieks; * [[Anita Garanča]] (1949—2015) — dziedātāja, mūzikas pedagoģe; * [[Lūcija Garūta]] (1902—1977) — komponiste, pianiste; * [[Astrīda Gaujēna]] (1934—2026) — bērnu ārste, neonatoloģiskās izglītības pamatlicēja Latvijā; * [[Jānis Gaujēns]] (1932—2024) — bērnu ķirurgs, profesors; * [[Tālivaldis Gaumigs]] (1930—2016) — mākslinieks, profesors; * [[Ārijs Geikins]] (1936—2008) — dramaturgs, rakstnieks, režisors, aktieris; * [[Romualds Getautis]] (1956—1990) — tēlnieks; * [[Jānis Gilis]] (1943—2000) — futbola treneris; * [[Ināra Gintere]] (1934—2025) — baletdejotāja, pedagoģe; * [[Edgars Girgensons]] (1943—1977) — aktieris; * [[Pāvils Glaudāns]] (1915—1968) — gleznotājs; * [[Rihards Glāzups]] (1920—1993) — diriģents; * [[Edmunds Goldšteins]] (1927—2008) — komponists, pianists, pedagogs; * [[Leonīds Grabovskis]] (1949—2011) — aktieris, dzejnieks; * [[Romāns Grabovskis]] (1945—2017) — aktieris, režisors; * [[Ādolfs Grasis]] (1905—1976) — basketbolists, treneris, pedagogs; * [[Laimdonis Grasmanis]] (1916—1970) — gleznotājs, scenogrāfs; * [[Ilze Graubiņa]] (1941—2001) — pianiste; * [[Jēkabs Graubiņš]] (1886—1961) — komponists; * [[Jānis Graudonis]] (1913—2005) — vēsturnieks, arheologs; * [[Pēteris Grāvelis]] (1919—1995) — operdziedātājs; * [[Vilma Greble]] (1906—1991) — folkloriste; * [[Anna Grēviņa]] (1892—1979) — tulkotāja, dziedātāja, teātra kritiķe; * [[Māris Grēviņš]] (1930—1994) — literatūras un teātra kritiķis, teātra zinātnieks; * [[Valdis Grēviņš]] (1895—1968) — dzejnieks, tulkotājs; * [[Valts Grēviņš]] (1921—1961) — rakstnieks, teātra vēsturnieks, kritiķis; * [[Alfonss Griģeļonis]] (1920—1982) — žurnālists, pedagogs; * [[Jānis Griģeļonis]] (1948—2002) — jurists, docents; * [[Emīlija Griķīte]] (1873—1959) — aktrise; * [[Maiga Grīnberga]] (1924—2018) — aktrise; * [[Mērija Grīnberga]] (1909—1975) — arhivāre, muzejniece; * [[Emanuels Grinbergs]] (1911—1982) — matemātiķis; * [[Jānis Grīnbergs (mācītājs)|Jānis Grīnbergs]] (1869—1923) — bīskaps; * [[Milda Grīnfelde]] (1909—2000) — rakstniece, tulkotāja; * [[Artūrs Grīnups]] (1931—1989) — komponists, kontrabasists; * [[Kurts Aleksandrs Grīnups]] (1919—2009) — nacionālās pretošanās kustības partizāns; * [[Sigrida Grīsle]] (1911—1975) — aktrise; * [[Ieva Grotuse]] (1924—2011) — baletdejotāja; * [[Ludvigs Grudulis]] (1921—2001) — pedagogs; * [[Mihails Gruzdovs]] (1953—2023) — režisors, pedagogs; * [[Edvards Grūbe]] (1935—2022) — gleznotājs, pedagogs; * [[Andris Grūtups]] (1949—2014) — jurists, advokāts, rakstnieks; * [[Jānis Gudriķis]] (1923—1983) — aktieris; * [[Emīlija Gudriniece]] (1920—2004) — ķīmiķe; * [[Ērika Gulbe]] (1916—2003) — gleznotāja; * [[Alberts Gulbis]] (1892—1983) — rakstnieks; * [[Ansis Gulbis]] (1873—1936) — grāmatizdevējs, rakstnieks; * [[Gunārs Gulbis]] (1931—1986) — zinātnieks, pedagogs, docents; * [[Jānis Gulbis]] (1895—1983) — operdziedātājs; {{div col end}} == Ģ == {{div col|2}} * [[Alfrēds Ģīmis]] (1872—1933) — luterāņu mācītājs, politiķis; {{div col end}} == H == {{div col|2}} * [[Taira Haļāpina]] (1922—2012) — gleznotāja, dzejniece; * [[Kārlis Hamsters]] (1892—1923) — aktieris; * [[Rūdolfs Heimrāts]] (1926—1992) — tekstilmākslinieks, keramiķis; * [[Žermēna Heine-Vāgnere]] (1923—2017) — operdziedātāja; * [[Eiženija Heniša]] (1922—1984) — grafiķe, ilustratore; * [[Ādolfs Hermanis]] (1891—1922) — aktieris; * [[Klāra Hibšmane]] (1878—1946) — ārste, sabiedriskā darbiniece; * [[Andrejs Holcmanis]] (1920—2009) — arhitekts; * [[Fricis Hūns]] (1884—1971) — bīskaps; {{div col end}} == I == {{div col|2}} * [[Lizete Iesmiņa-Mihelsone]] (1872—1934) — aktrise, dziedātāja; * [[Alfrēds Ieviņš]] (1897—1975) — ķīmiķis, profesors; * [[Elga Īgenberga|Elga Igenberga]] (1921—2003) — komponiste, pianiste, pedagoģe; * [[Edgars Iltners]] (1925—1983) — gleznotājs, pedagogs; * [[Baiba Indriksone]] (1932—2024) — aktrise; * [[Valerians Indulēns]] (1915—1943) — šahists; * [[Kārlis Irbe (bīskaps)|Kārlis Irbe]] (1861—1934) — bīskaps; * [[Ādolfs Irbīte]] (1910—1983) — dizainers, konstruktors; * [[Jānis Ivanovs]] (1906—1983) — komponists; * [[Roberts Ivanovs]] (1883—1954) — politiķis; {{div col end}} == J == {{div col|2}} * [[Vaironis Jakāns]] (1927—2008) — aktieris; * [[Jānis Jankovskis]] (1876—1925) — ķirurgs, profesors; * Arnolds Jansons (1912—1991) — dzejnieks, žurnālists; * [[Jēkabs Janševskis]] (1865—1931) — rakstnieks; * [[Irma Jaunarāja]] (1907—1972) — gleznotāja; * [[Alfrēds Jaunušans]] (1919—2008) — aktieris, režisors; * [[Zenta Jaunzeme]] (1927—1988) — rakstniece, žurnāliste; * [[Bruno Jaunzems]] (1899—1956) — gleznotājs; * [[Valentīns Jākobsons]] (1922—2005) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Jānis Jēgermanis]] (1895—1968) — ķirurgs; * [[Alfons Jēgers]] (1919—1998) — futbolists, hokejists, treneris; * [[Ella Jēkabsone]] (1885—1958) — aktrise; * [[Rūdolfs Jirgens]] (1869—1944) — psihologs, profesors; * [[Dora Jirgensone]] (1866—1940) — uzņēmēja, tirgotāja; * [[Kristiāns Jirgensons]] (1862—1928) — uzņēmējs, tirgotājs; * [[Pēteris Pauls Jozuus]] (1873—1937) — ērģelnieks, diriģents, pedagogs; * [[Aleksandrs Junkers]] (1899—1976) — grafiķis; * [[Aleksandrs Junkers (juniors)]] (1943—1998) — grafiķis; * [[Andrejs Jurjāns]] (1856—1922) — komponists, folklorists; * [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] (1861—1940) — mežradznieks, komponists, pedagogs; * [[Pāvuls Jurjāns]] (1866—1948) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Olga Jurkovska]] (1901—1959) — juriste, sabiedriskā darbiniece, pedagoģe, publiciste; * [[Eduards Jurķelis]] (1910—1978) — gleznotājs; * [[Jānis Jurovs]] (1929—1980) — aktieris; {{div col end}} == K == {{div col|2}} * [[Ivande Kaija]] (1876—1942) — rakstniece; * [[Lūcija Kaiva]] (1916—1985) — šahiste; * [[Artūrs Kalējs]] (1907—1999) — aktieris; * [[Oto Kalējs]] (1920—1977) — tēlnieks; * [[Edvīns Kalnenieks]] (1939—2024) — gleznotājs, profesors; * [[Lilija Kalniņa-Ozoliņa]] (1903—1934) — pianiste; * [[Alfrēds Kalniņš (vieglatlēts)|Alfreds Kalniņš]] (1894—1960) — vieglatlēts; * [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]] (1879—1951) — komponists, diriģents, ērģelnieks; * [[Arvīds Kalniņš (ķīmiķis)|Arvīds Kalniņš]] (1894—1981) — ķīmiķis; * [[Indulis Kalniņš]] (1918—1986) — komponists; * [[Jānis Kalniņš (komponists)|Jānis Kalniņš]] (1904—2000) — komponists; * [[Jānis Kalniņš (rakstnieks)|Jānis Kalniņš]] (1922—2000) — rakstnieks, literatūrzinātnieks; * [[Rodrigo Kalniņš]] (1883—1940) — aktieris; * [[Rolands Kalniņš]] (1922—2022) — kinorežisors; * [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]] (1890—1962) — diriģents; * [[Valdis Kalnroze]] (1894—1993) — gleznotājs; * [[Vitālijs Kalvāns]] (1909—1965) — gleznotājs; * [[Aivars Kalve]] (1937—1994) — rakstnieks, publicists, mākslas kritiķis; * [[Dominiks Kalvelis]] (1900—1988) — zobārsts, profesors; * [[Inga Kambala]] (1938—1992) — lietišķā grafiķe, plakātiste; * [[Artūrs Kaminskis]] (1914—2003) — teologs; * [[Juris Kaminskis]] (1943—1997) — aktieris; * [[Gunārs Kamradziuss]] (1923—1989) — gleznotājs, plakātists; * [[Nikolajs Karagodins]] (1922—2015) — gleznotājs; * [[Eduards Karitons]] (1898—1985) — tēlnieks; * [[Alīse Karlsone]] (1898—1959) — filoloģe, sabiedriskā darbiniece; * [[Tenu Karma]] (1924—2014) — valodnieks, tulkotājs; * [[Raimonds Karnītis]] (1929—1999) — basketbolists, treneris; * [[Ādolfs Karnups]] (1904—1973) — etnogrāfs, arheologs, medicīnas vēsturnieks; * [[Konstantīns Karulis]] (1915—1997) — valodnieks, kultūrvēsturnieks, žurnālists; * [[Krišjānis Katlaps]] (1892—1964) — ķirurgs, ārsts; * [[Nora Katlape]] (1898—1986) — režisore; * [[Žanis Katlaps]] (1907—1968) — aktieris, režisors; * [[Mārtiņš Kauliņš]] (1864—1928) — baletdejotājs, horeogrāfs, pedagogs; * [[Hermanis Kaupiņš]] (1891—1971) — žurnālists, teātra darbinieks, politiķis; * [[Otīlija Kaža]] (1891—1958) — lietišķās mākslas meistare; * [[Māra Kažociņa]] (1936—1992) — gleznotāja; * [[Eduards Kažociņš]] (1892—1965) — diriģents; * [[Teodors Kāleps]] (1866—1913) — izgudrotājs, pētnieks; * [[Austra Kārkliņa]] (1895—1986) — literāte, pedagoģe; * [[Ernests Kārkliņš|Ernests Kārkliņš (Zeltmatis)]] (1868—1961) — režisors, skatuves mākslas pedagogs, rakstnieks; * [[Jānis Kārkliņš (tautsaimnieks)|Jānis Kārkliņš]] (1877—1955) — tautsaimnieks, profesors; * [[Jānis Kārkliņš (operdziedātājs)|Jānis Kārkliņš]] (1889—1963) — operdziedātājs; * [[Jānis Kārkliņš (mūziķis)|Jānis Kārkliņš]] (1907—1960) — mūziķis; * [[Jēkabs Kārkliņš]] (1867—1960) — dziedātājs, pedagogs, profesors; * [[Ramons Kepe]] (1932—2013) — dziedātājs, aktieris; * [[Hēra Kīne]] (1911—1973) — aktrise; * [[Jānis Kīns]] (1909—1969) — grafiķis, grāmatu ilustrators; * [[Gustavs Klaustiņš]] (1880—1937) — inženieris, politiķis; * [[Mārtiņš Kleins]] (1938—2014) — kinooperators; * [[Jānis Voldemārs Kleperis]] (1893—1935) — pulkvedis; * [[Nikolajs Klēģeris]] (1902—1983) — pedagogs, pasniedzējs, zinātnieks; * [[Elija Kliene]] (1895—1978) — tulkotāja; * [[Anta Klints]] (1893—1970) — aktrise; * [[Jānis Klovāns]] (1935—2010) — šahists; * [[Dace Kļava]] (1965—2020) — pianiste, pedagoģe; * [[Jānis Kļava]] (1892—1971) — aktieris, režisors; * [[Paulīne Kļaviņa]] (1918—2001) — lībiešu kultūras darbiniece, dzejniece, tulkotāja; * [[Pēteris Kļaviņš]] (1892—1979) — keramiķis, gleznotājs; * [[Ingvilda Knāviņa]] (1960—2022) — tekstilmāksliniece, gleznotāja; * [[Jevgenija Knāviņa]] (1928—2018) — tekstilmāksliniece; * [[Egons Knops]] (1876—1933) — advokāts, politiķis; * [[Edīte Kokare]] (1933—2007) — mūzikas pedagoģe, kordiriģente; * [[Elza Kokare]] (1920—2003) — folkloriste; * [[Gido Kokars]] (1921—2017) — diriģents; * [[Imants Kokars]] (1921—2011) — diriģents; * [[Juris Kokars]] (1958—1990) — diriģents; * [[Leo Kokle]] (1924—1964) — gleznotājs; * [[Ralfs Kolītis]] (1962—2016) — ķirurgs, profesors; * [[Ilze Konstante]] (1940—2026) — mākslas zinātniece; * [[Igors Korti]] (1922—1986) — gleznotājs, akvarelists; * [[Igors Koškins]] (1926—1977) — baletdejotājs; * [[Kristaps Koškins]] (1875—1931) — aktieris, režisors, tulkotājs; * [[Uldis Koškins]] (1914—1988) — aktieris; * [[Aleksejs Kotļarovs]] (1918—2006) — gleznotājs; * [[Uldis Knass-Koškins]] (1816—1988) — aktieris, režisors; * [[Andrejs Krastiņš]] (1951—2008) — politiķis, jurists; * [[Andrejs Krastkalns]] (1868—1939) — politiķis, advokāts; * [[Alfrēds Krauklis]] (1911—1991) — basketbolists, treneris; * [[Nikolajs Krauklis]] (1900—1945) — aktieris, režisors; * [[Elza Krauliņa]] (1920—2002) — zinātniece, fiziķe, pedagoģe; * [[Armands Krauliņš]] (1939—2022) — basketbola treneris; * [[Māra Krauze]] (1945—1984) — aktrise; * [[Kārlis Rūdolfs Kreicbergs]] (1921—2014) — diriģents; * [[Rūdolfs Kreicums]] (1900—1971) — aktieris; * [[Imants Krenbergs]] (1930—2005) — kinorežisors, scenārists; * [[Roberts Krimbergs]] (1874—1941) — fiziologs, bioķīmiķis, profesors; * [[Leons Krivāns]] (1938—2020) — aktieris; * [[Zelma Krodere]] (1897—1981) — tulkotāja; * [[Roberts Kroders]] (1892—1956) — teātra kritiķis, tulkotājs; * [[Jānis Krodznieks]] (1851—1924) — vēsturnieks, jaunlatvietis; * [[Valdis Kroģis]] (1934—1994) — dokumentālā kino operators; * [[Alberts Kronenbergs]] (1887—1958) — grafiķis, dzejnieks; * [[Alfreds Krūklis]] (1921—2003) — dzejnieks; * [[Olga Krūmiņa]] (1909—1992) — aktrise; * [[Artūrs Krūmiņš]] (1879—1969) — arhitekts; * [[Jānis Krūmiņš (basketbolists)|Jānis Krūmiņš]] (1930—1994) — basketbolists; * [[Kārlis Krūmiņš (zinātnieks)|Kārlis Krūmiņš]] (1890—1966) — zinātnieks, agroķīmiķis; * [[Pauls Krūmiņš]] (1892—1965) — vijolnieks, diriģents, pedagogs; * [[Vilis Krūmiņš]] (1919—2000) — politiķis, Atmodas kustības dalībnieks; * [[Aleksandrs Kublinskis]] (1936—2018) — komponists; * [[Mihails Kublinskis]] (1939—2020) — režisors; * [[Jēkabs Kukainis]] (1858—1935) — sabiedriskais darbinieks, politiķis; * [[Pāvils Kuncendorfs]] (1909—1960) — grafiķis; * [[Krišjānis Kundziņš]] (1905—1993) — cīkstonis, treneris; * [[Kārlis Pēteris Kundziņš]] (1902—1992) — teātra un literatūras zinātnieks; * [[Pēteris Kundziņš]] (1886—1958) — gleznotājs; * [[Juris Kunnoss]] (1948—1999) — dzejnieks; * [[Dina Kuple]] (1930—2010) — aktrise; * [[Kārlis Kurle-Kurlis]] (1888—1928) — gleznotājs; * [[Gunārs Kušķis]] (1929—1967) — džeza mūziķis; * [[Nikolajs Kūlainis]] (1901—1975) — gleznotājs; * [[Pauls Kvelde]] (1927—2017) — diriģents; * [[Konrāds Kvēps]] (1891—1961) — aktieris; * [[Alberts Kviesis]] (1881—1944) — politiķis, trešais Latvijas Valsts prezidents; {{div col end}} == Ķ == {{div col|2}} * [[Gustavs Ķempelis]] (1874—1940) — jurists, sabiedriskais darbinieks; * [[Atis Ķeniņš]] (1874—1961) — advokāts, pedagogs, dzejnieks, politiķis; * [[Augusts Ķešāns]] (1881—1954) — ķīmiķis, profesors; * [[Ivars Jānis Ķezbers]] (1944—1997) — vēsturnieks, politiķis; * [[Evija Ķirse]] (1974—2003) — alpīniste, uzņēmēja; * [[Teodors Ķirsis]] (1942—2003) — alpīnists, uzņēmējs, sabiedriskais darbinieks; * [[Ints Ķuzis]] (1962—2022) — Valsts policijas priekšnieks, policijas ģenerālis, jurists, politiķis; * [[Valdis Ķuzis]] (1945—2026) — kamaniņu sportists, izgatavotājs, tiesnesis; {{div col end}} == L == {{div col|2}} * [[Irma Laiva]] (1909—2003) — aktrise; * [[Teodors Lakšēvics]] (1911—1989) — gleznotājs; * [[Pēteris Laķis]] (1952—2003) — filozofs, sociologs, mākslas zinātnieks, politiķis; * [[Marta Lange]] (1903—1985) — tēlniece; * [[Roberts Lapainis]] (1913—1947) — hokeja vārtsargs; * [[Jānis Lapiņš]] (1885—1941) — publicists, rakstnieks, pedagogs; * [[Mārtiņš Lapiņš]] (1873—1954) — fotogrāfs, operators; * [[Ieva Lase]] (1916—2002) — tulkotāja; * [[Milda Lasmane]] (1890—1976) — horeogrāfe, latviešu deju autore; * [[Vilma Lasmane]] (1917—1991) — aktrise; * [[Imants Lasmanis]] (1937—1977) — dzejnieks; * [[Ingrīda Latimira]] (1958—2024) — ekonomiste, politiķe; * [[Jānis Laukroze]] (1932—2001) — tiesnesis, jurists; * [[Ernests Laumanis]] (1908—1968) — armijas virsnieks; * [[Jēkabs Lautenbahs]] (1847—1928) — dzejnieks, filologs; * [[Jānis Laže]] (1886—1969) — inženieris tehnologs, Latvijas cukurfabriku celtniecības organizators; * [[Nadežda Laže]] (1895—1973) — gleznotāja; * [[Dzintars Lācis]] (1940—1992) — riteņbraucējs; * [[Vilis Lācis]] (1904—1966) — rakstnieks, politiķis; * [[Visvaldis Lāms]] (1923—1992) — rakstnieks; * [[Aleksandrs Leimanis]] (1913—1990) — režisors; * [[Leonīds Leimanis]] (1910—1974) — aktieris, kinorežisors; * [[Olga Lejaskalne]] (1904—1980) — aktrise; * [[Juris Lejaskalns]] (1935—2006) — aktieris; * [[Teodors Lejas-Krūmiņš]] (1871—1947) — režisors, aktieris, teātra teorētiķis, rakstnieks, tulkotājs; * [[Kārlis Morics Lejiņš]] (1858—1920) — ārsts, politiķis; * [[Paulis Lejiņš]] (1883—1959) — agronoms, politiķis, profesors; * [[Jānis Lejnieks]] (1951—2026) — arhitekts, pētnieks; * [[Natālija Leontjeva]] (1910—1984) — baletdejotāja, pedagoģe; * [[Jānis Lerhs]] (1904—1967) — fotogrāfs; * [[Kārlis Lešinskis]] (1914—1938) — lidotājs; * [[Antra Liedskalniņa]] (1930—2000) — aktrise; * [[Uldis Lieldidžs]] (1933—2019) — aktieris; * [[Elmārs Liepa]] (1927—1974) — valodnieks; * [[Austra Liepiņa]] (1913—1998) — žurnāliste, skolotāja, sabiedriska darbiniece; * [[Lidija Liepiņa]] (1891—1985) — fizikālķīmiķe; * [[Jānis Liepiņš (gleznotājs)|Jānis Liepiņš]] (1894—1964) — gleznotājs; * [[Pēteris Liepiņš]] (1943—2022) — aktieris; * [[Aleksandrs Liepukalns]] (1892—1966) — ķirurgs, profesors; * [[Kārlis Likums]] (1892—1986) — inženieris, augstskolu pasniedzējs; * [[Ance Lindberga]] (1878—1946) — dziedātāja, aktrise; * [[Jāzeps Lindbergs]] (1922—1994) — diriģents; * [[Nikolajs Linde]] (1904—1980) — gleznotājs; * [[Gvido Linga]] (1969—2020) — mūziķis, radio un televīzijas raidījumu vadītājs; * [[Arnolds Liniņš]] (1930—1998) — aktieris, režisors; * [[Žanis Lipke]] (1900—1987) — ebreju glābējs Otrā pasaules kara laikā; * [[Fricis Līcis]] (1891—1953) — aktieris; * [[Helga Līcīte]] (1919—1983) — aktrise; * [[Arnis Līcītis]] (1946—2022) — aktieris; * [[Arnis Līcītis (baletdejotājs)|Arnis Līcītis]] (1967—2021) — baletdejotājs; * [[Herberts Līkums]] (1902—1980) — mākslinieks; * [[Velta Līne]] (1923—2012) — aktrise; * [[Egons Līvs]] (1924—1989) — rakstnieks, kinoscenārists; * [[Klāvs Lorencs]] (1885—1975) — politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Viktors Lorencs]] (1927—1992) — kinoscenārists, aktieris; * [[Ieva Loze]] (1938—2026) — baletdejotāja, horeogrāfe, pedagoģe; * [[Anna Ludiņa]] (1906—1998) — operdziedātāja; * [[Leons Lukšo]] (1930—1984) — keramiķis; * [[Pēteris Lūcis]] (1907—1991) — aktieris, režisors, pedagogs; * [[Fēlikss Lūkins]] (1875—1934) — ārsts, sabiedriskais darbinieks; * [[Haralds Lūkins]] (1906—1991) — ārsts, politiķis; * [[Miervaldis Lūkins]] (1894—1941) — virsnieks, pulkvedis, politiķis; * [[Jānis Lūsis (zoologs)|Jānis Lūsis]] (1897—1979) — zoologs, ģenētiķis; {{div col end}} == M == {{div col|2}} * [[Arčils Mačabeli]] (1905—1960) — ķirurgs, profesors; * [[Jūlijs Madernieks]] (1870—1955) — mākslinieks, pedagogs, mākslas kritiķis; * [[Imants Magone]] (1936—2008) — horeogrāfs, pedagogs; * [[Maiga Mainiece]] (1925—2001) — aktrise; * [[Egons Maisaks]] (1948—1994) — aktieris; * [[Jānis Maizīte]] (1883—1950) — farmaceits, profesors; * [[Vija Maldupe]] (1947—1996) — gleznotāja; * [[Marija Maldutis]] (1889—1926) — operdziedātāja; * [[Roberts Malvess]] (1905—1982) — vēsturnieks; * [[Margita Mantiņa]] (1944—2020) — teātra vēsturniece; * [[Kirils Martinsons]] (1889—1977) — aktieris; * [[Irina Mass]] (1917—1991) — režisore, operatore; * [[Vadims Mass]] (1919—1986) — režisors, operators; * [[Hermanis Matisons]] (1894—1932) — šahists; * [[Jānis Matulis (teologs)|Jānis Matulis]] (1911—1985) — teologs, arhibīskaps; * [[Niks Matvejevs]] (1958—2014) — mūziķis; * [[Juris Mauriņš]] (1928—1993) — tēlnieks; * [[Leonīds Mauriņš]] (1943—2012) — gleznotājs; * [[Ivars Mazurs]] (1929—2010) — džeza mūziķis, pianists, aranžētājs; * [[Mirdza Mālkalne]] (1926—1990) — aktrise; * [[Aleksandrs Mālmeisters]] (1911—1996) — inženieris, politiķis, akadēmiķis; * [[Jānis Mārsietis]] (1889—1962) — aktieris; * [[Jānis Medenis]] (1903—1961) — dzejnieks, tulkotājs; * [[Jēkabs Mediņš]] (1885—1971) — komponists; * [[Ksenija Medne]] (1919—2001) — zinātniece; * [[Haralds Mednis]] (1906—2000) — diriģents; * [[Oto Mednis]] (1925—1976) — grafiķis; * [[Irēna Megne]] (1921—2006) — keramiķe; * [[Antons Megnis]] (1907—1982) — gleznotājs; * [[Gunārs Meierovics]] (1920—2007) — politiķis; * [[Zigfrīds Anna Meierovics]] (1887—1925) — politiķis; * [[Andris Mekšs]] (1941—2018) — aktieris; * [[Vilma Melbārde]] (1920—1987) — aktrise; * [[Kārlis Melbārzdis]] (1902—1970) — gleznotājs; * [[Emīls Melderis]] (1889—1979) — tēlnieks; * [[Pauls Melducis|Paulis Melducis]] (1905—1970) — aktieris, teātra darbinieks; * [[Imants Melgailis]] (1923—2018) — mākslinieks, grafiķis, karikatūrists; * [[Austra Melnāre]] (1916—1995) — gleznotāja, kostīmu māksliniece; * [[Ādolfs Melnārs]] (1908—1963) — gleznotājs; * [[Emilis Melngailis]] (1874—1954) — komponists, folklorists, diriģents; * [[Fricis Menders]] (1885—1971) — sabiedrisks darbinieks, politiķis, disidents; * [[Natālija Mentele]] (1924—1987) — keramiķe; * [[Kārlis Meņģelis]] (1867—1931) — ārsts, sabiedrisks darbinieks; * [[Andris Merkmanis]] (1943—2006) — gleznotājs, scenogrāfs; * [[Leonīds Merkmanis]] (1915—1983) — scenogrāfs, arhitekts; * [[Andris Mertens]] (1939—1996) — ārsts fiziologs, profesors; * [[Uģis Mežavilks]] (1929—1998) — gleznotājs; * [[Fricis Mierkalns]] (1873—1955) — rakstnieks, tulkotājs, žurnālists; * [[Aleksis Mierlauks]] (1866—1943) — aktieris, režisors; * [[Ernests Miezis]] (1884—1945) — politiķis; * [[Aleksandrs Mihelsons]] (1875—1917) — aktieris; * [[Arveds Mihelsons]] (1886—1961) — aktieris, rakstnieks; * [[Eduards Miķelsons]] (1896—1969) — operdziedātājs; * [[Jānis Milbrets]] (1944—2021) — kinooperators; * [[Mārtiņš Milbrets]] (1965—2019) — mākslinieks, scenogrāfs; * [[Visvaris Millers]] (1927—1992) — jurists, pedagogs; * [[Harijs Misiņš]] (1917—1984) — aktieris, režisors, dziedātājs; * [[Jānis Misiņš]] (1862—1945) — bibliofils, bibliogrāfs; * [[Irmgarde Mitrēvice]] (1909—1994) — aktrise, režisore; * [[Aleksandrs Mitulis]] (1893—1985) — prāvests, pētnieks; * [[Vladimirs Molčanovs]] (1890—1968) — mācītājs, teologs; * [[Artūrs Motmillers]] (1900—1980) — vieglatlēts, garo distanču skrējējs; * [[Zenta Muceniece]] (1924—2012) — gleznotāja; * [[Arturs Mucenieks]] (1912—1984) — mākslinieks; * [[Jānis Muhks]] (1921—2004) — uzņēmējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Māra Muižniece]] (1950—2006) — keramiķe; * [[Oskars Muižnieks (mākslinieks)|Oskars Muižnieks]] (1922—1984) — mākslinieks, scenogrāfs; * [[Malda Muižule]] (1937—2022) — grafiķe, gleznotāja, grāmatu ilustratore; * [[Augusts Muižulis]] (1893—1941) — virsnieks, pulkvežleitnants; * [[Ivars Muižulis]] (1935—2023) — gleznotājs, grafiķis; * [[Vilhelms Munters]] (1898—1967) — diplomāts, politiķis; * [[Imants Murovskis]] (1925—2001) — tēlnieks; * [[Kārlis Muške]] (1921—1981) — hokejists, latviešu nacionālo partizānu kustības dalībnieks; * [[Vija Muške]] (1927—1988) — muzikoloģe, publiciste, kritiķe; * [[Jānis Mūrnieks]] (1947—1984) — kinooperators; * [[Nikolajs Mūrnieks]] (1904—1977) — režisors, aktieris; {{div col end}} == N == {{div col|2}} * [[Normunds Naumanis]] (1962—2014) — teātra un kino kritiķis, teātra zinātnieks, žurnālists; * [[Aleksandrs Neibergs]] (1883—1962) — ķirurgs, sabiedrisks darbinieks; * [[Kristaps Neilands]] (1899—1960) — inženieris metalurgs, profesors; * [[Kārlis Neilis]] (1906—1991) — gleznotājs; * [[Ada Neretniece]] (1924—2008) — kinorežisore; * [[Andrievs Niedra]] (1871—1942) — rakstnieks, politiķis; * [[Anna Nollendorfa]] (1920—1999) — tēlniece, leļļu skulptore; * [[Magnuss Nomals]] (1911—1945) — arhitekts; * [[Pēteris Nomals]] (1876—1949) — inženieris tehnologs; * [[Arvīds Norītis]] (1902—1981) — vijolnieks, pedagogs, diriģents; * [[Oskars Norītis]] (1909—1942) — gleznotājs, grafiķis, scenogrāfs; {{div col end}} == Ņ == * [[Ināra Ņefedova]] (1930—2022) — mākslas zinātniece; == O == {{div col|2}} * [[Vitāls Oga]] (1929—1984) — dzejnieks, tulkotājs; * [[Vilis Olavs]] (1867—1917) — sabiedrisks darbinieks, publicists; * [[Uldis Opits]] (1932—2020) — hokeja vārtsargs, treneris; * [[Gunārs Ordelovskis]] (1927—1990) — diriģents, komponists, trombonists, pedagogs; * [[Ringolds Ore]] (1931—1968) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Milda Orleāna-Zariņa]] (1907—1982) — aktrise; * [[Jānis Osis]] (1895—1973) — aktieris; * [[Jāzeps Osmanis]] (1932—2014) — dzejnieks, tulkotājs; * [[Oļģerts Ostenbergs]] (1925—2012) — arhitekts, pedagogs; * [[Ēriks Ošs]] (1927—2025) — karikatūrists, mākslinieks; * [[Benita Ozoliņa]] (1903—1984) — aktrise; * [[Dzidra Ozoliņa]] (1922—2014) — arhitekte; * [[Arvīds Ozoliņš (baletdejotājs)|Arvīds Ozoliņš]] (1908—1996) — baletdejotājs, pedagogs; * [[Edgars Ozoliņš (grafiķis)|Edgars Ozoliņš]] (1930—1987) — grafiķis; * [[Kārlis Ozoliņš (pedagogs)|Kārlis Ozoliņš]] (1882—1960) — pedagogs, izglītības darbinieks; * [[Pēteris Ozoliņš (režisors)|Pēteris Ozoliņš]] (1864—1938) — aktieris, režisors; * [[Valdemārs Ozoliņš]] (1896—1973) — komponists, diriģents; * [[Herberts Ozolītis]] (1902—1987) — operdziedātājs, pedagogs; * [[Haralds Ozolnieks]] (1918—1987) — solists, vokālais pedagogs; * [[Alfrēds Ozols]] (1898—1971) — biologs, bioloģijas zinātņu doktors; * [[Arturs Ozols (valodnieks)|Arturs Ozols]] (1912—1964) — letonists, folklorists, pedagogs; * [[Harijs Ozols]] (1963—2015) — aktieris, dziedātājs; * [[Jānis R. Ozols]] (1911—1985) — bibliogrāfs, literatūras vēsturnieks; * [[Vilis Ozols (gleznotājs)|Vilis Ozols]] (1929—2014) — gleznotājs; {{div col end}} == P == {{div col|2}} * [[Adrians Pabians]] (1908—1993) — mākslinieks; * [[Kārlis Pabriks]] (1898—1977) — aktieris; * [[Kārlis Padegs]] (1911—1940) — grafiķis, gleznotājs; * [[Leons Paegle]] (1890—1926) — rakstnieks; * [[Spricis Paegle]] (1876—1962) — uzņēmējs, politiķis, sabiedriskais darbinieks; * [[Elfrīda Pakule]] (1912—1991) — operdziedātāja; * [[Milda Palēviča]] (1889—1972) — filozofe, pedagoģe; * [[Indriķis Palēvičs]] (1862—1940) — skolotājs, mūziķis; * [[Kārlis Pamše]] (1917—2015) — aktieris, režisors, rakstnieks; * [[Arnolds Pankoks]] (1914—2008) — gleznotājs; * [[Kārlis Papulis]] (1904—1983) — grafiķis; * [[Jāzeps Pasternaks]] (1919—1975) — sabiedrisks darbinieks; * [[Dionīsijs Pauģis]] (1905—1985) — koktēlnieks; * [[Felicita Pauļuka]] (1925—2014) — māksliniece; * [[Jānis Pauļuks (politiķis)|Jānis Pauļuks]] (1865—1937) — politiķis; * [[Jānis Pauļuks (mākslinieks)|Jānis Pauļuks]] (1906—1984) — gleznotājs; * [[Ērika Pauzere]] (1927—2009) — modes māksliniece; * [[Uldis Pauzers]] (1933—1982) — filmu mākslinieks, scenogrāfs; * [[Jānis Pārstrauts]] (1851—1929) — publicists, mācītājs, valodnieks; * [[Marianna Peilāne]] (1915—1996) — gleznotāja; * [[Olga Penerdži]] (1895—1982) — tēlniece; * [[Mārtiņš Peniķis]] (1874—1964) — virsnieks, ģenerālis; * [[Nikolajs Petraškevičs]] (1909—1976) — gleznotājs; * [[Konstantīns Pēkšēns]] (1859—1928) — arhitekts; * [[Lilija Pētersone]] (1923—1998) — peldētāja, trenere; * [[Kārlis Pētersons (cirka mākslinieks)|Kārlis Pētersons]] (1889—1967) — cirka mākslinieks; * [[Pēteris Pētersons (literāts, gleznotājs)|Pēteris Pētersons]] (1881—1937) — literāts, gleznotājs, pedagogs, radiobalss; * [[Pēteris Pētersons]] (1923—1998) — dramaturgs, režisors, teorētiķis, tulkotājs; * [[Valentīns Pikulis]] (1928—1990) — rakstnieks; * [[Elvīra Pinnis]] (1907—1984) — tēlniece; * [[Rūdolfs Pinnis]] (1902—1992) — gleznotājs; * [[Ērmanis Pīpiņš-Vizulis]] (1873—1927) — pedagogs, literatūrkritiķis, žurnālists; * [[Gunārs Placēns]] (1927—2024) — aktieris; * [[Otto Pladers]] (1897—1970) — gleznotājs; * [[Jānis Plase]] (1892—1929) — gleznotājs; * [[Jānis Plēpis]] (1909—1947) — grafiķis; * [[Edgars Plūksna]] (1908—1994) — operdziedātājs; * [[Kārlis Plūksne]] (1906—1973) — arhitekts; * [[Jēkabs Plūme]] (1855—1931) — ģenerālis; * [[Juris Podnieks]] (1950—1992) — kinooperators, režisors; * [[Teodors Podnieks]] (1879—1936) — aktieris, režisors; * [[Jānis Poruks]] (1871—1911) — rakstnieks; * [[Lilita Postaža]] (1941—2011) — gleznotāja, tekstilmāksliniece; * [[Rasma Prande]] (1926—1998) — kino grima māksliniece; * [[Kārlis Prauls]] (1895—1941) — ģenerālis; * [[Imants Prēdelis]] (1950—2018) — fotogrāfs; * [[Anna Priede]] (1920—2007) — baletdejotāja; * [[Dāvids Priedenbergs]] (1892—1965) — aktieris; * [[Anna Priedīte]] (1874—1941) — publiciste; * [[Rūdolfs Princis]] (1908—1977) — inženieris, pedagogs; * [[Jānis Prombergs]] (1927—1993) — ārsts, medicīnas darbinieks; * [[Jānis Pujāts (mākslas zinātnieks)|Jānis Pujāts]] (1925—1988) — mākslas zinātnieks; * [[Ādolfs Puķe]] (1920—2010) — dziedātājs; * [[Zina Pupšto]] (1915—1998) — aktrise, operetes soliste; * [[Jānis Purgalis]] (1869—1934) — notārs, politiķis; * [[Frīdrihs Puriņš]] (1893—1941) — latviešu strēlnieks, robežsargs; * [[Puriņu Klāvs]] (1858—1935) — rakstnieks; * [[Vilis Purmalis]] (1927—1989) — ķirurgs; * [[Vilhelms Purvītis]] (1872—1945) — gleznotājs, profesors; * [[Baiba Puzinas]] (1944—1999) — kostīmu māksliniece; * [[Uldis Pūcītis]] (1937—2000) — aktieris; {{div col end}} == R == {{div col|2}} * [[Elza Radziņa]] (1917—2005) — aktrise; * [[Lija Rage]] (1948—2025) — tekstilmāksliniece, teātra kostīmu māksliniece; * [[Augusts Raņķis (grāmatizdevējs)|Augusts Raņķis]] (1875—1937) — grāmatizdevējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Elfrīda Rapa]] (1901—1966) — literāte, grāmatniece; * [[Jānis Rapa (1885—1941)|Jānis Rapa]] (1885—1941) — grāmatizdevējs; * [[Zigrīda Džoana Rapa]] (1936—2024) — tēlniece; * [[Regīna Razuma]] (1951—2023) — aktrise; * [[Jānis Reinholds (rakstnieks)|Jānis Reinholds]] (1896—1933) — satīriķis, humorists, feļetonists; * [[Leons Reiters]] (1926—1976) — diriģents; * [[Teodors Reiters]] (1884—1956) — diriģents; * [[Eduards Reiziņš]] (1890—1970) — biologs, zoologs, pedagogs; * [[Linards Reiziņš]] (1924—1991) — matemātiķis, pedagogs; * [[Rūdolfs Reiziņš]] (1921—1984) — ķīmiķis; * [[Līvija Rezevska]] (1926—2004) — tēlniece; * [[Jānis Rezevskis]] (1872—1941) — teologs, profesors; * [[Milda Riekstiņa]] (1891—1976) — aktrise; * [[Alfrēds Riekstiņš (politiķis)|Alfrēds Riekstiņš]] (1876—1937) — politiķis; * [[Jānis Rieksts]] (1881—1970) — fotogrāfs; * [[Riemelis]] (Jānis Tomiņš) (1856—1924) — dzejnieks, tulkotājs, žurnālists; * [[Jānis Rikmanis]] (1901—1968) — gleznotājs; * [[Dzidra Ritenberga]] (1928—2003) — aktrise, režisore; * [[Pēteris Rizga]] (1883—1955) — biškopis, sabiedriskais darbinieks, profesors; * [[Vilis Rīdzenieks]] (1884—1962) — fotogrāfs; * [[Juris Rītiņš]] (1952—2010) — politiķis; * [[Artūrs Rocēns]] (1907—1988) — ķirurgs; * [[Kārlis Rocēns]] (1939—2017) — inženierijas zinātnieks, profesors, akadēmiķis; * [[Fricis Rode]] (1887—1967) — režisors, aktieris; * [[Olga Rode]] (1890—1939) — ārste, ķirurģe; * [[Rasma Roga]] (1925—2012) — aktrise; * [[Ērika Romane]] (1920—2002) — gleznotāja; * [[Helēna Romanova]] (1928—1987) — aktrise; * [[Georgs Romulis]] (1928—2015) — dzintara mākslinieks; * [[Ieva Roze]] (1971—1991) — dzejniece; * [[Bertrams Rozenbergs]] (1904—1960) — ķirurgs; * [[Eduards Rozenštrauhs]] (1918—1992) — mūziķis; * [[Ernests Rozentāls]] (1888—1953) — aktieris; * [[Janis Rozentāls]] (1866—1917) — gleznotājs; * [[Miķelis Rozentāls (gleznotājs)|Miķelis Rozentāls]] (1907—1952) — gleznotājs; * [[Jānis Rozītis]] (1913—1942) — futbolists, hokejists; * [[Pāvils Rozītis]] (1889—1937) — rakstnieks, žurnālists, tulkotājs; * [[Biruta Ilga Rubess]] (1931—2002) — māksliniece; * [[Bruno Rubess]] (1926—2009) — uzņēmējs, mecenāts; * [[Ella Rudzīte]] (1900—1993) — aktrise; * [[Marta Rudzīte]] (1924—1996) — valodniece, pedagoģe; * [[Dāvids Rudzītis]] (1881—1939) — politiķis; * [[Kristaps Rudzītis]] (1899—1978) — ārsts, profesors; * [[Māris Rudzītis]] (1932—1973) — kinooperators, režisors; * [[Pēteris Rudzītis]] (1879—1931) — aktieris; * [[Rihards Rudzītis]] (1898—1960) — rakstnieks, filozofs; * [[Jūlijs Ruments]] (1900—1943) — farmaceits, ķīmiķis, profesors; * [[Rudīte Ruško]] (1966—2018) — operdziedātāja; * [[Vilhelms Ruško]] (1922—1993) — dziedātājs, aktieris; * [[Valdis Rūja]] (1928—2020) — dzejnieks; * [[Velta Rūķe-Draviņa]] (1917—2003) — valodniece, folkloriste; * [[Berta Rūmniece]] (1865—1953) — aktrise; * [[Ansis Rūtentāls]] (1949—2000) — kustību mākslinieks, režisors, pedagogs; {{div col end}} == S == {{div col|2}} * [[Jurijs Safronovs]] (1947—2015) — aktieris; * [[Anna Sakse]] (1905—1981) — rakstniece; * [[Irma Sakss]] (1905—1993) — dziedātāja; * [[Kārlis Sakss]] (1897—1987) — mežkopis, profesors; * [[Pauls Sakss]] (1878—1966) — operdziedātājs, vokālais pedagogs; * [[Eduards Salenieks]] (1900—1977) — rakstnieks, žurnālists; * [[Juris Salmanis]] (1943—2025) — mākslinieks; * [[Alma Saltupe]] (1894—1967) — dzejniece; * [[Zinaīda Sama]] (1914—1989) — horeogrāfe, pedagoģe; * [[Askolds Saulītis]] (1966—2021) — kino režisors, scenārists; * [[Alfrēds Sausne]] (1900—1994) — aktieris, rakstnieks; * [[Mihails Savisko]] (1936—2024) — kinokritiķis, scenārists; * [[Kārlis Sebris]] (1914—2009) — aktieris; * [[Vilis Segliņš]] (1882—1961) — režisors, aktieris; * [[Andris Seleckis]] (1947—2016) — operators; * [[Vera Selga]] (1918—1996) — aktrise; * [[Uļjana Semjonova]] (1952—2026) — basketboliste; * [[Valērijs Sevastjanovs]] (1948—2010) — baletdejotājs; * [[Ludvigs Sēja]] (1885—1962) — diplomāts, politiķis; * [[Milda Sēnīte]] (1896—1971) — aktrise; * [[Eduards Sidrabs]] (1898—1963) — tēlnieks; * [[Pēteris Siecenieks]] (1865—1930) — politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Jēkabs Silarājs]] (1898—1941) — Latvijas Kriminālpolicijas priekšnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Juris Silarājs]] (1917—2007) — basketbolists, basketbola treneris; * [[Jānis Silazars]] (1912—1975) — dzejnieks; * [[Gundega Sileniece]] (1928—2013) — literatūrzinātniece; * [[Visvaldis Silenieks]] (1898—1960) — aktieris; * [[Elza Siliņa]] (1895—1988) — dejas vēsturniece, baleta kritiķe; * [[Aivars Siliņš]] (1947—2016) — aktieris; * [[Matīss Siliņš]] (1861—1942) — kartogrāfs, vēsturnieks, etnogrāfs, literāts; * [[Maija Silmale]] (1924—1973) — rakstniece, tulkotāja; * [[Minna Tusnelda Simsone]] (1877—1932) — aktrise; * [[Jānis Simsons]] (1887—1939) — aktieris; * [[Vera Singajevska]] (1923—2014) — aktrise; * [[Juris Sinka]] (1927—2001) — politiķis; * [[Bruno Sipāns]] (1913—1973) — gleznotājs; * [[Andrejs Sīmanis]] (1865—1926) — jurists, politiķis; * [[Daina Skadmane]] (1990—2013) — māksliniece; * [[Pēteris Skrapce]] (1884—1960) — virsnieks, ģenerālis; * [[Guntis Skrastiņš]] (1954—2021) — aktieris; * [[Imants Skrastiņš]] (1941—2019) — aktieris, režisors; * [[Kārlis Skrastiņš]] (1974—2011) — hokejists; * [[Jānis Skredelis]] (1939—2019) — futbola treneris; * [[Ārijs Skride]] (1906—1987) — gleznotājs; * [[Rihards Skrubis]] (1928—1995) — grafiķis; * [[Emīls Skubiķis]] (1875—1943) — inženieris, politiķis; * [[Viļums Skubiņš]] (1876—1951) — agronoms, sabiedrisks darbinieks; * [[Jānis Skučs]] (1908—1998) — gleznotājs; * [[Harijs Skuja]] (1927—1984) — dzejnieks; * [[Biruta Skujeniece]] (1888—1931) — aktrise, režisore, dzejniece; * [[Ausma Skujiņa]] (1931—2015) — arhitekte; * [[Austra Skujiņa]] (1909—1932) — dzejniece; * [[Rūta Skujiņa]] (1907—1964) — dzejniece, prozaiķe; * [[Džemma Skulme]] (1925—2019) — gleznotāja, politiķe; * [[Jurģis Skulme]] (1928—2015) — mākslinieks, mākslas zinātnieks; * [[Ksenija Skulme]] (1893—1967) — ārste, medicīnas zinātņu doktore; * [[Marta Skulme]] (1890—1962) — tēlniece; * [[Oto Skulme]] (1889—1967) — mākslinieks; * [[Uga Skulme]] (1895—1963) — mākslinieks; * [[Ādolfs Skulte]] (1909—2000) — komponists, pedagogs; * [[Gvido Skulte]] (1939—2013) — kinooperators; * [[Gina Slapiņa]] (1950—2013) — gleznotāja; * [[Andris Slapiņš]] (1949—1991) — kinooperators, režisors; * [[Georgs Smelters]] (1942—2014) — mākslinieks; * [[Pēteris Sniķeris]] (1875—1944) — ārsts, ģenerālis, profesors; * [[Viktors Somovičs]] (-1941) — padomju represiju upuris; * [[Maija Sosāre]] (1926—2008) — valodniece; * [[Burhards Sosārs]] (1890—1953) — komponists, diriģents; * [[Vestards Sosārs]] (1929—2000) — ārsts, teorētiķis; * [[Voldemārs Spalviņš]] (1901—1978) — militārs darbinieks, Latvijas armijas pulkvedis leitnants; * [[Teodors Spāde]] (1891—1970) — kara flotes virsnieks, komandieris, admirālis; * [[Andrejs Spekke]] (1915—1984) — tulkotājs; * [[Marga Spertāle]] (1901—1986) — māksliniece; * [[Arvīds Spertāls]] (1897—1961) — scenogrāfs, gleznotājs; * [[Jēkabs Spriņģis]] (1907—2004) — gleznotājs; * [[Alfrēds Spura]] (1928—2001) — baletdejotājs, horeogrāfs, pedagogs; * [[Inese Spura]] (1924—2013) — žurnāliste; * [[Uldis Stabulnieks]] (1945—2012) — komponists, pianists, dziedātājs; * [[Helmī Stalte]] (1949—2023) — folkloriste, politiķe; * [[Dainis Stalts]] (1939—2014) — folklorists, politiķis; * [[Oskars Stalts]] (1904—1992) — kapteinis, līvu kultūras kopējs; * [[Marta Staņa]] (1913—1972) — arhitekte, dizainere; * [[Olita Starka-Stendere]] (1906—1953) — aktrise; * [[Margarita Stāraste]] (1914—2014) — ilustratore, rakstniece; * [[Edvīns Stepermanis]] (1905—1982) — mākslinieks; * [[Stepermaņu Krustiņš]] (1860—1941) — izdevējs, rakstnieks; * [[Elza Stērste]] (1885—1976) — dzejniece; * [[Laimonis Stīpnieks]] (1936—2023) — fotogrāfs; * [[Irēna Stradiņa]] (1925—1972) — māksliniece; * [[Jānis Stradiņš]] (1933—2019) — fizikālķīmiķis, zinātņu vēsturnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Pauls Stradiņš]] (1896—1958) — ķirurgs, profesors; * [[Embriks Strands]] (1876—1947) — entomologs, profesors; * [[Jānis Straubergs]] (1886—1952) — matemātikas skolotājs, kultūrvēsturnieks; * [[Jānis Straume (komponists)|Jānis Straume]] (1861—1929) — komponists, rakstnieks, kritiķis; * [[Jūlijs Straume]] (1874—1970) — mākslinieks, pedagogs, etnogrāfs; * [[Alfrēds Strausmanis]] (1877—1935) — advokāts, sabiedrisks darbinieks; * [[Valija Strautmane-Krauze]] (1924—2005) — gleznotāja; * [[Tālivaldis Strautmanis]] (1922—1995) — gleznotājs; * [[Jēkabs Strazdiņš]] (1905—1958) — gleznotājs, pedagogs, kritiķis; * [[Kārlis Strāders]] (1915—1978) — aktieris; * [[Kristaps Streičs]] (1970—2010) — režisors, mākslinieks; * [[Ēvalds Strods]] (1933—1998) — rakstnieks, publicists; * [[Heinrihs Strods]] (1925—2012) — vēsturnieks; * [[Irma Stubava|Irma Irīna Stubava]] (1908—1999) — aktrise; * [[Arnolds Stubavs]] (1910—1958) — aktieris; * [[Voldemārs Stūresteps]] (1909—1985) — vijolnieks, profesors; * [[Tatjana Suta]] (1923—2004) — baletdejotāja, mākslas zinātniece; * [[Kārlis Sūniņš]] (1907—1979) — gleznotājs; * [[Vitolds Svirskis]] (1919—1991) — gleznotājs, grafiķis; {{div col end}} == Š == {{div col|2}} * [[Georgijs Šelkovojs]] (1926—2005) — gleznotājs, grafiķis; * [[Pāvils Šenhofs]] (1924—2011) — mākslinieks; * [[Kārlis Šepko]] (1891—1952) — pulkvedis; * [[Kārlis Šics]] (1904—1981) — politiķis; * [[Genādijs Šitiks]] (1958—2009) — futbolists; * [[Rūdolfs Šīrants]] (1910—1985) — vēsturnieks; * [[Gustavs Šķilters]] (1874—1954) — tēlnieks, grafiķis; * [[Voldemārs Šmidbergs]] (1893—1975) — svarcēlājs, cīkstonis, tiesnesis, fotogrāfs, sporta kolekcionārs; * [[Silvija Šmidkena]] (1935—2024) — keramiķe, publiciste; * [[Mirdza Šmithene]] (1887—1978) — aktrise; * [[Jānis Šmits]] (1880—1969) — aktieris; * [[Luijs Šmits]] (1907—1985) — aktieris; * [[Pēteris Šmits]] (1869—1938) — valodnieks, etnogrāfs, profesors; * [[Mihails (Moisejs) Šneiderovs]] (1915—1985) — kinooperators, režisors; * [[Elvīra Šnore]] (1905—1996) — arheoloģe, profesore; * [[Pēteris Šnore]] (1860—1928) — kapteinis; * [[Rauls Šnore]] (1901—1962) — arheologs, numismāts; * [[Ludmila Špīlberga]] (1886—1947) — aktrise; * [[Mirjama Štāle]] (1897—1988) — aktrise; * [[Austra Šteinberga]] (1910—1998) — aktrise; * [[Renāte Šteinberga]] (1937—2018) — aktrise, operetes soliste; * [[Kārlis Šteinbergs]] (1906—1983) — aktieris, operetes solists; * [[Rūta Šteinerte]] (1942—2003) — gleznotāja; * [[Jānis Šteins]] (1882—1968) — virsnieks, pulkvedis-leitnants; * [[Kārlis Štelmachers]] (1911—1990) — gleznotājs; * [[Pauls Šterns]] (1901—1979) — grafiķis; * [[Roberts Šterns]] (1884—1943) — mākslinieks; * [[Kārlis Štrauhs]] (1890—1944) — literāts; * [[Arnolds Šturms]] (1912—1999) — komponists, mūziķis; * [[Jānis Šusters]] (1927—1988) — farmaceits, profesors; * [[Voldemārs Šūlmanis]] (1921—1975) — hokeja uzbrucējs; * [[Aleksandrs Šūmahers]] (1901—1970) — kinooperators; * [[Elza Švalbe-Matvejeva]] (1903—2004) — tēlniece; * [[Voldemārs Švarcs]] (1884—1957) — aktieris; * [[Vladislavs Šveide]] (1915—1984) — mākslinieks; {{div col end}} == T == {{div col|2}} * [[Helēna Tangijeva-Birzniece]] (1907—1965) — baletdejotāja, baletmeistare; * [[Kārlis Teihmanis]] (1927—1991) — aktieris; * [[Augusts Tentelis]] (1876—1942) — vēsturnieks, pedagogs; * [[Alberts Terpilovskis]] (1922—2002) — tēlnieks; * [[Jānis Roberts Tillbergs]] (1880—1972) — mākslinieks, pedagogs; * [[Osvalds Tīlmanis]] (1900—1980) — arhitekts; * [[Jānis Tīss]] (1921—1980) — čellists; * [[Felicita Tomsone]] (1901—1969) — komponiste, pedagoģe; * [[Edgars Tons]] (1917—1967) — diriģents; * [[Gustavs Turss]] (1890—1973) — arhibīskaps; {{div col end}} == U == {{div col|2}} * [[Konrāds Ubāns]] (1893—1981) — mākslinieks; * [[Rolands Upatnieks]] (1932—1994) — kamaniņu braucējs; * [[Andrejs Upīts]] (1877—1970) — rakstnieks, kritiķis, literatūrzinātnieks; * [[Jānis Upītis]] (1911—1983) — literatūras vēsturnieks; * [[Pēteris Upītis (grafiķis)|Pēteris Upītis]] (1899—1989) — grafiķis; * [[Aivars Urbāns]] (1955—2009) — mākslinieks; * [[Vladislavs Urtāns]] (1921—1989) — vēsturnieks, arheologs; * [[Vladimirs Utkins]] (1932—1994) — ķirurgs pulmonologs; {{div col end}} == Ū == {{div col|2}} * [[Otto Ūdentiņš]] (1892—1988) — ģenerālis; * [[Anna Ūdre]] (1896—1981) — ķirurģe; * [[Vija Ūdre]] (1941—1987) — vitrāžas māksliniece; {{div col end}} == V == {{div col|2}} * [[Jānis Vagners]] (1869—1955) — jurists, politiķis; * [[Irma Vainovska]] (1895—1958) — teātra darbiniece; * [[Jānis Vainovskis]] (1887—1969) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Jānis Vaišļa]] (1969—2016) — producents, ceļotājs; * [[Aleksandrs Vaivars]] (1915—1997) — radiožurnālists; * [[Roberts Valdmanis]] (1874—1932) — diplomāts, vēstnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Voldemārs Valdmanis]] (1905—1966) — grafiķis, scenogrāfs; * [[Teodors Valdšmits]] (1868—1934) — aktieris; * [[Vitolds Valeinis]] (1922—2001) — literatūrzinātnieks, kritiķis; * [[Miķelis Valters]] (1874—1968) — politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Gustavs Vanags]] (1891—1965) — ķīmiķis; * [[Jevgeņijs Vanags]] (1922—1987) — rakstnieks, žurnālists, kultūras darbinieks; * [[Rūdolfs Vanags]] (1892—1977) — diriģents; * [[Vilhelms Benjamins Vanags]] (1912—1985) — ārsts, rentgenologs; * [[Lūcija Vankina]] (1908—1989) — arheoloģe, pētniece; * [[Pēteris Vasaraudzis]] (1908—1988) — aktieris; * [[Frīdrihs Vasarietis]] (1881—1972) — uzņēmējs, virsnieks, pulkvežleitnants, politiķis; * [[Pēteris Vasariņš]] (1924—1996) — politiķis; * [[Bruno Vasiļevskis]] (1939—1990) — gleznotājs; * [[Gundega Vaska]] (1917—2006) — grafiķe; * [[Hermanis Vazdiks]] (1906—1994) — aktieris; * [[Edgars Vārdaunis]] (1910—1999) — scenogrāfs, gleznotājs; * [[Vilma Vārna]] (1917—1978) — aktrise; * [[Venta Vecumniece]] (1927—2017) — aktrise, režisore; * [[Astrīda Vecvagare]] (1941—2013) — aktrise; * [[Haralds Arvīds Vecvagars]] (1910—1966) — literāts, žurnālists; * [[Reinholds Veics]] (1882—1920) — aktieris, režisors; * [[Zelma Veics]] (1882—1943) — aktrise; * [[Rihards Veide (dziedātājs)|Rihards Veide]] (1896—1964) — dziedātājs, pedagogs; * [[Juris Veitners]] (1943—1995) — dzejnieks; * [[Kārlis Veitners]] (1907—1994) — gleznotājs, pedagogs; * [[Jēkabs Velme]] (1855—1928) — valodnieks, pedagogs; * [[Helmārs Velze]] (1909—1971) — aktieris; * [[Žanis Ventaskrasts]] (1906—1978) — lietišķās mākslas meistars; * [[Andris Vējāns]] (1927—2005) — rakstnieks, zinātnieks, kritiķis; * [[Mārtiņš Vērdiņš (seniors)|Mārtiņš Vērdiņš]] (1898—1979) — aktieris; * [[Irma Vēsmiņa]] (1888—1962) — aktrise; * [[Nora Vētra-Muižniece]] (1919—2005) — aktrise, režisore; * [[Vija Vētra]] (1923—2026) — dejotāja, horeogrāfe; * [[Alfrēds Videnieks]] (1908—2002) — aktieris; * [[Emīlija Viesture]] (1891—1947) — aktrise, režisore; * [[Velta Vilciņa]] (1928—1995) — baletdejotāja; * [[Tālivaldis Vilciņš]] (1922—1997) — vēsturnieks, sociologs, profesors; * [[Jānis Vilde]] (1900—1971) — neirologs, antropologs, profesors; * [[Arnolds Vilkins]] (1904—1979) — mākslinieks; * [[Ēvalds Vilks]] (1923—1976) — rakstnieks; * [[Māris Villerušs]] (1936—2014) — čellists; * [[Jūlijs Viļumainis]] (1909—1981) — gleznotājs; * [[Aleksandrs Viļumanis (dziedātājs)|Aleksandrs Viļumanis]] (1910—1980) — operdziedātājs; * [[Voldemārs Vimba]] (1904—1985) — gleznotājs; * [[Edgars Vinters]] (1919—2014) — gleznotājs; * [[Vitolds Virsnis]] (1881—1934) — ģeogrāfs, profesors, rakstnieks; * [[Edvarts Virza]] (1883—1940) — rakstnieks, publicists; * [[Biruta Vizicka-Žarova]] (1929—1998) — aktrise, televīzijas režisore; * [[Marta Vīgante]] (1900—1966) — ārste, sabiedriska darbiniece; * [[Malvīne Vīgnere-Grīnberga]] (1871—1949) — operdziedātāja, pedagoģe; * [[Ernests Vīgners]] (1850—1933) — diriģents, komponists, folklorists; * [[Ivars Vīgners]] (1940—2007) — komponists, pianists; * [[Leonīds Vīgners]] (1906—2001) — diriģents, komponists, pedagogs; * [[Hilda Vīka]] (1897—1963) — māksliniece, rakstniece; * [[Rūdolfs Vīksna]] (1876—1959) — pedagogs, žurnālists, literāts; * [[Jānis Vītiņš (mežkopis)|Jānis Vītiņš]] (1885—1951) — mežkopis, zinātnieks, pedagogs; * [[Jānis Vītoliņš (komponists)|Jānis Vītoliņš]] (1886—1955) — komponists, fagotists; * [[Jēkabs Vītoliņš]] (1898—1977) — mūzikas zinātnieks, kritiķis, folklorists, pedagogs; * [[Alfrēds Vītols (ārsts)|Alfrēds Jānis Vītols]] (1889—1970) — ārsts, sabiedrisks darbinieks; * [[Eduards Vītols]] (1877—1954) — mākslinieks; * [[Jāzeps Vītols]] (1863—1948) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Līvija Volkova]] (1931—2025) — literatūrzinātniece, vēsturniece; * [[Edvards Vulfs]] (1886—1919) — rakstnieks; * [[Mavriks Vulfsons]] (1918—2004) — žurnālists, profesors, politiķis; {{div col end}} == Z == {{div col|2}} * [[Mirdza Zaice]] (1912—1998) — aktrise, teātra darbiniece; * [[Fricis Zandbergs]] (1910—1972) — gleznotājs; * [[Pārsla Zaļkalne]] (1927—1993) — tēlniece; * [[Lūcija Zamaiča]] (1893—1965) — rakstniece, dzejniece; * [[Rihards Zandersons]] (1910—1981) — aktieris; * [[Aija Zariņa]] (1954—2025) — gleznotāja; * [[Indulis Zariņš]] (1929—1997) — gleznotājs, pedagogs; * [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]] (1893—1979) — režisors, aktieris; * [[Kārlis Zariņš (dziedātājs)|Kārlis Zariņš]] (1930—2015) — operdziedātājs, profesors; * [[Rihards Zariņš]] (1869—1939) — grafiķis, pedagogs; * [[Jānis Zarumba]] (1907—1976) — sportists; * [[Augusts Zauers]] (1888—1981) — mākslinieks, pedagogs; * [[Jānis Zābers]] (1935—1973) — operdziedātājs; * [[Vilnis Zābers]] (1963—1994) — mākslinieks; * [[Jānis Zālītis (komponists)|Jānis Zālītis]] (1884—1943) — komponists, kritiķis; * [[Voldemārs Zālītis|Voldemārs Zālītis (Valdis)]] (1865—1934) — rakstnieks; * [[Ādolfs Zārdiņš]] (1890—1967) — mākslinieks; * [[Indriķis Zeberiņš]] (1882—1969) — gleznotājs, grafiķis; * [[Modris Zeberiņš]] (1923—1994) — rakstnieks; * [[Teodors Zeiferts]] (1865—1929) — pedagogs, dzejnieks, kritiķis, literatūrvēsturnieks; * [[Valentīna Zeile]] (1937—2018) — ekonomiste, politiķe; * [[Zinaīda Zeltmate]] (1920—1991) — baletdejotāja, pedagoģe, horeogrāfe; * [[Gunārs Zemgals]] (1934—2018) — scenogrāfs, mākslinieks; * [[Gustavs Zemgals]] (1871—1939) — otrais Latvijas Valsts prezidents, politiķis; * [[Daina Zemzare]] (1911—1971) — valodniece; * [[Aurēlijs Zēbergs]] (1879—1940) — jurists, sabiedriskais darbinieks; * [[Jānis Zēbergs]] (1871—1927) — rēderis, politiķis, sabiedriskais darbinieks; * [[Juris Ziemelis]] (1941—1988) — latviešu nacionālās pretošanās kustības dalībnieks; * [[Jānis Ziemeļnieks]] (1897—1930) — dzejnieks, žurnālists; * [[Maksims Ziks]] (1904—1986) — ārsts, ķirurgs; * [[Mārtiņš Zilberts]] (1977—2024) — pianists, pedagogs; * [[Marianna Zirdziņa]] (1912—1990) — aktrise, dziedātāja; * [[Vsevolods Zirdziņš]] (1913—1991) — aktieris, dziedātājs; * [[Arvīds Zirnis (sporta darbinieks)|Arvīds Zirnis]] (1897—1982) — sporta darbinieks; * [[Andris Zirnītis]] (1954—2022) — grafiķis, grafiskais dizainers; * [[Tamāra Zitcere]] (1947—2014) — zinātniece, ģenētiķe, pedagoģe; * [[Edgars Zīle]] (1908—1986) — aktieris; * [[Mārtiņš Zīverts]] (1903—1990) — dramaturgs; * [[Valērijs Zosts]] (1901—1960) — pianists, profesors; * [[Alīda Zvagule]] (1922—2015) — operetes soliste; * [[Inese Zvagule]] (1945—2004) — pianiste; * [[Arvīds Zvagulis]] (1920—2016) — vijolnieks, diriģents; * [[Gvido Zvaigzne]] (1958—1991) — kinooperators; * [[Velta Zvaigzne]] (1890—1920) — aktrise; * [[Alberts Zvejnieks]] (1902—1987) — cīkstonis, treneris; * [[Aleksandrs Zviedris]] (1905—1993) — gleznotājs; * [[Alise Zvirbule]] (1906—1996) — gleznotāja; * [[Egons Zvirbulis]] (1907—1986) — tēlnieks; * [[Valdis Zvirbulis]] (1936—1985) — dambretists, treneris, sporta žurnālists; {{div col end}} == Ž == {{div col|2}} * [[Gustavs Žibalts]] (1873—1938) — aktieris; * [[Arvīds Žilinskis]] (1905—1993) — komponists, pianists, profesors; * [[Jānis Žīds]] (1892—1959) — pulkvedis {{div col end}} [[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]] [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi]] pk9my8a273ply9jjz4z5wv7ondcpqec 4505851 4505849 2026-08-11T20:31:03Z Teatrālis 82063 /* Š */ 4505851 wikitext text/x-wiki Šajā sarakstā norādītas ievērojamas personas, kuras ir apbedītas [[Rīgas Meža kapi|Rīgas Meža kapos]]. == A == {{div col|2}} * [[Jurijs Abizovs]] (1921—2006) — rakstnieks, tulkotājs, literatūrzinātnieks, Baltijas krievu kultūras vēstures speciālists; * [[Mārtiņš Abuls]] (1885—1930) — tiesnesis, žurnālists, sabiedrisks darbinieks; * [[Marija Adamova-Kalniņa]] (1924—2012) — aktrise; * [[Imants Adermanis]] (1930—1996) — aktieris, režisors, pedagogs; * [[Konstantīns Aizpurs]] (1919—2003) — dzejnieks, atdzejotājs, dramaturgs; * [[Marta Aizupiete]] (1892—1975) — bioloģe; * [[Dace Akmentiņa]] (1858—1936) — aktrise; * [[Roberts Akmentiņš (mācītājs)|Roberts Akmentiņš]] (1910—1994) — teologs, profesors; * [[Laima Akuratere]] (1910—1969) — dzejniece, tulkotāja; * [[Jānis Akuraters]] (1876—1937) — dzejnieks, rakstnieks, politiķis; * [[Valdis Albergs]] (1922—1984) — tēlnieks; * [[Rūdolfs Alders]] (1907—1987) — tēlnieks; * [[Pauls Aldiņš]] (1971—2020) — ārsts infektologs, hepatologs, pasniedzējs; * [[Nikolajs Aleksejevs]] (1911—1962) — politiķis, rūpnīcas "[[VEF]]" direktors no 1958. līdz 1962. gadam; * [[Alita Alkne]] (1904—1994) — aktrise; * [[Jānis Alksnis]] (1869—1939) — arhitekts; * [[Jēkabs Alksnis (ārsts)|Jēkabs Alksnis]] (1870—1957) — medicīnas profesors; * [[Ojārs Ambainis]] (1926—1995) — folklorists, pētnieks; * [[Valdemārs Ambainis]] (1889—1946) — literāts, žurnālists; * [[Lilija Amerika]] (1903—1980) — aktrise; * [[Dagnija Amtmane|Dagnija Amtmane-Valdmane]] (1912—1985) — aktrise; * [[Valija Amtmane]] (1904—1996) — aktrise; * [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]] (1885—1966) — aktieris, režisors, pedagogs; * [[Krišjānis Ancītis]] (1911—1963) — valodnieks, literatūrzinātnieks; * [[Maigurs Andermanis]] (1922—2011) — operdziedātājs; * [[Emma Andersone]] (1900—1992) — literatūrvēsturniece, pedagoģe; * [[Alfrēds Andersons]] (1879—1937) — Rīgas pilsētas galva, būvinženieris, literāts, pedagogs, sabiedrisks darbinieks; * [[Eduards Andersons (sportists)|Eduards Andersons]] (1914—1985) — basketbolists; * [[Andris Andreiko]] (1942—1976) — dambretists; * [[Ingrīda Andriņa]] (1944—2015) — aktrise; * [[Jānis Andrups]] (1914—1994) — literatūras vēsturnieks, kritiķis; * [[Olga Andžāne-Zvirgzdiņa]] (1913—1994) — dramaturģe, advokāte, pedagoģe; * [[Jānis Anmanis]] (1943—2025) — gleznotājs, mākslinieks; * [[Augusts Annuss]] (1893—1984) — gleznotājs; * [[Jānis Annuss (gleznotājs)|Jānis Annuss]] (1935—2013) — gleznotājs, fotogrāfs; * [[Indriķis Ansabergs]] (1886—1971) — pedagogs, [[Tautas padome|Tautas padomes]] loceklis; * [[Jānis Ansons]] (1888—1935) — mākslinieks; * [[Antonio (Antons Markūns)]] (1915—1977) — klauns; * [[Kārlis Anušēvics]] (1930—2013) — aktieris; * [[Jānis Apelis]] (1942—2014) — policijas darbinieks; * [[Arturs Apinis]] (1904—1975) — grafiķis; * [[Apsīšu Jēkabs]] (1858—1929) — rakstnieks; * [[Pāvels Armands]] (1902—1964) — kinorežisors, scenārists; * [[Bruno Artmanis]] (1915—2007) — mēbeļu arhitekts, dizaineris, mākslinieks; * [[Gunārs Astra]] (1931—1988) — latviešu brīvības cīnītājs, cilvēktiesību aizstāvis, disidents; * [[Maija Augstkalna]] (1932—2007) — teātra un kino kritiķe; * [[Alvils Augstkalns]] (1907—1940) — valodnieks, bibliogrāfs; * [[Olga Auguste]] (1896—1973) — padomju politiskā darbiniece; * [[Augusts Auns]] (1887—1967) — riteņbraucējs; * [[Alfrēds Austriņš]] (1893—1963) — teātra darbinieks; * [[Antons Austriņš]] (1884—1934) — rakstnieks; * [[Marga Austruma]] (1930—2017) — leļļu māksliniece un skulptore; * [[Vilis Austrums]] (1911—1960) — bibliogrāfs, literatūras vēsturnieks; * [[Kārlis Auškāps]] (1947—2017) — režisors, aktieris; * [[Raimonds Auškāps]] (1952—2024) — tulkotājs, dramaturgs; * [[Lidija Auza]] (1914—1989) — gleznotāja; * [[Imants Auziņš]] (1937—2013) — dzejnieks, literatūrkritiķis; * [[Harijs Avens]] (1910—1976) — aktieris; * [[Aina Avotiņa]] (1918—1980) — aktrise; * [[Jānis Avotiņš]] (1896—1965) — virsnieks, pulkvedis-leitnants; {{div col end}} == Ā == {{div col|2}} * [[Alma Ābele]] (1907—1984) — aktrise; * [[Eduards Ābelskalns]] (1914—1982) — mūziķis; * [[Nikolajs Ābeltiņš]] (1897—1966) — pulkvežleitnants; * [[Aleksandrs Āboliņš]] (1893—1978) — teātra un kino darbinieks; * [[Jānis Āboliņš]] (1906—1990) — zinātnieks, profesors; * [[Tālivaldis Āboliņš]] (1932—1991) — aktieris; * [[Ojārs Ābols]] (1922—1983) — gleznotājs, mākslas teorētiķis; * [[Ojārs Āboltiņš]] (1936—2023) — ģeologs, ģeogrāfs, pedagogs; * [[Voldemārs Ābrams]] (1890—1956) — aktieris; * [[Māris Ārgalis]] (1954—2008) — mākslinieks; {{div col end}} == B == {{div col|2}} * [[Kristaps Bahmanis]] (1867—1942) — jurists, publicists, politiķis; * [[Juris Baklāns]] (1948—1989) — gleznotājs; * [[Kristīne Bakmane]] (1897—1925) — uzņēmēja; * [[Juris Baldunčiks]] (1950—2022) — valodnieks, terminologs, pedagogs, tulkotājs; * [[Mārīte Balode]] (1952—2018) — televīzijas režisore, kultūras žurnāliste; * [[Eduards Balodis]] (1880—1951) — pedagogs, tautsaimnieks, politiķis; * [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Jānis Balodis]] (1881—1965) — virspavēlnieks, ģenerālis, politiķis; * [[Kārlis Balodis (medicīnas profesors)|Kārlis Balodis]] (1889—1964) — medicīnas profesors; * [[Paula Baltābola]] (1891—1978) — aktrise; * [[Sarmīte Baltkāje]] (1933—2017) — ārste onkoloģe, ķirurģe; * [[Jānis Baltkājs]] (1935—2023) — farmakologs, zinātnieks; * [[Jānis Baltvilks]] (1944—2003) — dzejnieks, ornitologs; * [[Kārlis Bambergs]] (1894—1981) — inženieris ķīmiķis, agroķīmiķis; * [[Jūlija Banga]] (1877—1954) — aktrise; * [[Bangaitis]] (1874—1925) — dzejnieks; * [[Georgs Barkāns]] (1925—2010) — mākslinieks, arhitekts; * [[Boriss Barnets]] (1902—1965) — krievu kinorežisors, aktieris, scenārists; * [[Kārlis Barons (ārsts)|Kārlis Barons]] (1865—1944) — medicīnas profesors; * [[Mendelis Bašs]] (1919—2012) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Biruta Baumane]] (1922—2017) — gleznotāja; * [[Lūcija Baumane]] (1905—1988) — aktrise, režisore, pedagoģe; * [[Aldis Baums]] (1932—2019) — datorzinātnieks; * [[Indulis Bākulis]] (1922—1976) — ķirurgs, profesors; * [[Ludvigs Bārs]] (1911—1973) — aktieris; * [[Jūlijs Bebrišs]] (1931—1993) — aktieris, režisors; * [[Aleksandra Beļcova]] (1892—1981) — gleznotāja, grafiķe; * [[Antons Benjamiņš]] (1860—1939) — uzņēmējs, žurnālists; * [[Juris Georgs Benjamiņš]] (1918—1993) — fotogrāfs; * [[Vilis Bergmanis]] (1892—1979) — aktieris, teātra darbinieks; * [[Alfreds Bergs]] (1890—1942) — militārs darbinieks, Latvijas armijas ārsts, pulkvedis, leitnants; * [[Jānis Bergsons]] (1881—1960) — uzņēmējs, politiķis; * [[Ernests Bertovskis]] (1924—1996) — čellists, pedagogs; * [[Ēvalds Berzinskis]] (1891—1968) — čellists; * [[Egons Beseris]] (1932—1984) — aktieris; * [[Romis Bēms]] (1927—1993) — gleznotājs, mākslas zinātnieks; * [[Artūrs Bērnieks]] (1886—1964) — koktēlnieks, lietišķās mākslas meistars, pedagogs; * [[Reinis Bērtulis]] (1937—1994) — valodnieks; * [[Lilita Bērziņa]] (1903—1983) — aktrise; * [[Lūcija Beatrise Bērziņa]] (1907—1999) — rakstniece, pedagoģe; * [[Alfons Bērziņš]] (1916—1987) — ātrslidotājs; * [[Arturs Bērziņš (aktieris)|Arturs Bērziņš]] (1932—2011) — aktieris; * [[Artūrs Bērziņš (ķirurgs)|Artūrs Bērziņš]] (1918—1963) — ķirurgs; * [[Boriss Bērziņš]] (1930—2002) — gleznotājs, grafiķis, pedagogs; * [[Juris Bērziņš (horeogrāfs)|Juris Bērziņš]] (1941—1995) — horeogrāfs, deju skolotājs; * [[Kārlis Bērziņš (grāmatu tirgotājs)|Kārlis Bērziņš]] (1865—1934) — grāmatu tirgotājs, izdevējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Kārlis Bērziņš]] (1898—1980) — tautsaimnieks, pedagogs, sabiedrisks darbinieks; * [[Maigonis Bērziņš]] (1902—1933) — mākslinieks; * [[Roberts Bērziņš (literāts)|Roberts Bērziņš]] (1868—1935) — literāts, folklorists, pedagogs; * [[Anna Bērzkalne]] (1891—1956) — folkloriste, pedagoģe; * [[Zigmunds Bielis]] (1954—2025) — tēlnieks; * [[Jānis Biezais (vēsturnieks)|Jānis Biezais]] (1896—1975) — padomju vēsturnieks, pedagogs; * [[Aleksandrs Bieziņš]] (1897—1975) — bērnu ķirurgs, medicīnas profesors; * [[Kārlis Bimbers]] (1952—2026) — mūziķis, Latvijas Radio kora dziedātājs; * [[Ruta Birgere]] (1924—2019) — aktrise; * [[Jēkabs Birgers]] (1877—1966) — rakstnieks; * [[Jānis Staņislavs Birnbaums]] (1863—1944) — gleznotājs; * [[Aleksandrs Birzenieks]] (1893—1980) — arhitekts; * [[Jānis Bisenieks]] (1864—1923) — agronoms, uzņēmējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Ija Bite-Krauliņa]] (1938—2007) — baleta kritiķe, zinātniece, televīzijas režisore; * [[Indriķis Blankenburgs]] (1887—1944) — arhitekts; * [[Pēteris Blaus]] (1900—1971) — žurnālists, politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Fricis Blumbahs]] (1864—1949) — astronoms, pedagogs; * [[Rita Blumberga]] (1925—2008) — tekstilmāksliniece; * [[Zaiga Blumberga-Vasariņa]] (1924—1999) — arheoloģe; * [[Laimonis Blumbergs]] (1919—2014) — tēlnieks; * [[Harijs Blunavs]] (1924—2006) — akvarelists; * [[Dāvis Blūmentāls]] (1871—1937) — farmaceits, pulkvedis; * [[Valdis Blūms]] (1936—2019) — teātru direktors, darbinieks; * [[Ģirts Bļodnieks]] (1922—1987) — tulkotājs, pedagogs; * [[Artūrs Bobkovics]] (1885—1959) — diriģents; * [[Džems Bodnieks]] (1910—1987) — metālmākslinieks; * [[Aleksandrs Bojarskis]] (1938—1980) — aktieris; * [[Olga Bormane]] (1893—1968) — režisore, aktrise, skatuves mākslas pedagoģe; * [[Gastons Brahmanis]] (1925—1955) — vijolnieks; * [[Haralds Brando]] (1929—2012) — mūziķis; * [[Alfrēds Brašmanis]] (1904—1983) — sportists; * [[Hermanis Brauns]] (1918—1979) — pianists, pedagogs; * [[Alise Brehmane]] (1886—1981) — aktrise; * [[Milda Brehmane-Štengele]] (1893—1981) — operdziedātāja; * [[Nikolajs Breikšs]] (1911—1972) — gleznotājs; * [[Kārlis Brencēns]] (1879—1951) — gleznotājs, grafiķis, vitrāžists; * [[Juris Brencis]] (1930—2012) — aktieris; * [[Boļeslavs Brežgo]] (1887—1957) — vēsturnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Arvīds Brēdermanis]] (1900—1970) — diplomāts; * [[Aleksandra Briede]] (1901—1992) — tēlniece; * [[Ērika Briede]] (1916—2006) — dramaturģe; * [[Augusts Briedis]] (1877—1937) — žurnālists, politiķis; * [[Jānis Briedis (tēlnieks)|Jānis Briedis]] (1902—1953) — tēlnieks; * [[Jānis Briedis (kinooperators)|Jānis Briedis]] (1930—2008) — kinooperators; * [[Kārlis Briedis]] (1896—1950) — ārsts, ginekologs, pedagogs; * [[Anna Brigadere]] (1861—1933) — rakstniece, dramaturģe, dzejniece; * [[Maija Brigadere]] (1857—1940) — aktrise, dziedātāja; * [[Jānis Brigaders]] (1856—1936) — aktieris, izdevējs; * [[Inta Brikše]] (1956—2014) — pedagoģe, žurnāliste, profesore; * [[Ēriks Brītiņš]] (1923—2010) — aktieris; * [[Kārlis Brīvnieks]] (1854—1934) — aktieris, režisors, dramaturgs, tulkotājs; * [[Aivars Brīze]] (1961—2013) — mūziķis; * [[Alfejs Bromults]] (1913—1991) — gleznotājs; * [[Mārtiņš Bruņenieks]] (1866—1950) — pedagogs, filologs, mitologs; * [[Rasma Bruzīte]] (1919—2001) — tēlniece; * [[Ženija Brūgāne]] (1903—1985) — arfiste, pedagoģe; * [[Eda Dite Brūvere]] (1946—2018) — gleznotāja; * [[Jānis Buivids]] (1864—1937) — ģenerālis; * [[Ļevs Bukovskis]] (1910—1984) — tēlnieks; * [[Vladimirs Bukovskis (1867—1937)|Vladimirs Bukovskis]] (1867—1937) — jurists; * [[Irma Bune]] (1911—1995) — aktrise; * [[Vilhelms Burkēvics]] (1894—1967) — inženieris; * [[Arnolds Burovs]] (1915—2006) — animācijas filmu režisors; * [[Ojārs Bušs]] (1944—2017) — valodnieks; * [[Pauls Butkēvičs]] (1940—2026) — aktieris; * [[Aleksandrs Būmanis]] (1881—1937) — jurists, profesors, žurnālists, tulkotājs, komponists; * [[Kārlis Būmeisters (politiķis)|Kārlis Būmeisters]] (1888—1967) — politiķis; {{div col end}} == C == {{div col|2}} * [[Ēriks Caune]] (1924—2004) — gleznotājs; * [[Ieva Celmiņa]] (1902—1991) — valodniece, tulkotāja; * [[Margrieta Celmiņa]] (1897—1983) — gleznotāja; * [[Marika Celmiņa]] (1879—1969) — aktrise; * [[Marta Celmiņa]] (1880—1937) — Latvijas Žēlsirdīgo māsu kustības dibinātāja; * [[Imants Cepītis]] (1935—1993) — kordiriģents; * [[Roberts Ceplītis]] (1931—2013) — aktieris; * [[Pēteris Cepurnieks]] (1905—1974) — aktieris; * [[Zelma Cēsniece-Freidenfelde]] (1892—1929) — ārste, politiķe; * [[Gunārs Cilinskis]] (1931—1992) — aktieris, režisors; * [[Helēna Cinka-Berzinska]] (1892—1956) — operdziedātāja; * [[Oļģerts Cintiņš]] (1935—1992) — ērģelnieks, pianists, diriģents, pedagogs; * [[Gunārs Cīlītis]] (1927—2007) — gleznotājs, grafiķis; * [[Ilze Cīrule]] (1964—2018) — ierēdne; * [[Vera Cīrule]] (1905—1981) — aktrise, režisore, dziedātāja; * [[Ansis Cīrulis]] (1883—1942) — grafiķis, gleznotājs, lietišķās mākslas meistars; {{div col end}} == Č == {{div col|2}} * [[Kārlis Eduards Čablis]] (1891—1976) — pulkvedis; * [[Aleksandrs Čavarts]] (1929—1992) — grafiķis; * [[Māris Čaklais]] (1940—2003) — dzejnieks, publicists; * [[Jānis Čakste]] (1859—1927) — pirmais Latvijas Valsts prezidents; * [[Mintauts Čakste]] (1893—1962) — jurists, sabiedriskais darbinieks; * [[Ringolds Čakste]] (1898—1967) — mediķis, virsnieks; * [[Viktors Čestnovs]] (1953—2003) — aktieris; * [[Anastasija Čikste-Rūtenfelde]] (1879—1962) — publiciste, tulkotāja, ārste; * [[Arnolds Čuibe]] (1881—1941) — Latvijas skolu departamenta vicedirektors; * [[Arnolds Nikolajs Čuibe]] (1911—1941) — arhitekts; {{div col end}} == D == {{div col|2}} * [[Vallija Dambe]] (1912—1995) — valodniece; * [[Uno Daņiļevskis]] (1945—2007) — gleznotājs; * [[Aleksandrs Daškovs]] (1914—2004) — operdziedātājs; * [[Imants Daudišs]] (1945—2002) — diplomāts, politiķis; * [[Arvīds Daugulis]] (1879—1955) — pianists, pedagogs; * [[Austra Dāle]] (1892—1972) — dzejniece, pedagoģe; * [[Pauls Dāle]] (1889—1968) — filozofs, profesors; * [[Indulis Dālmanis]] (1922—1983) — vijolnieks, pedagogs, komponists; * [[Augusts Deglavs]] (1862—1922) — rakstnieks; * [[Biruta Delle]] (1944—2025) — gleznotāja; * [[Jāzeps Delvers]] (1910—1984) — grafiķis; * [[Aleksandrs Demčenko]] (1954—2020) — kino režisors, operators; * [[Ausma Derkēvica]] (1929—2011) — kordiriģente; * [[Lolita Detlava]] (1947—2022) — pianiste, pedagoģe; * [[Eduards Detlavs]] (1919—1992) — keramiķis; * [[Arnolds Dimiņš]] (1911—1965) — grafiķis; * [[Pēteris Dindonis]] (1877—1967) — selekcionārs; * [[Aleksandrs Dinsbergs]] (1897—1943) — Brīvības cīņu dalībnieks, leitnants, sabiedriskais darbinieks; * [[Ella Dagmāra Dišlere]] (1923—2011) — gleznotāja; * [[Valdis Dišlers]] (1922—2011) — gleznotājs, pedagogs, profesors; * [[Jēkabs Dravnieks]] (1858—1927) — enciklopēdists, izdevējs; * [[Jānis Dreibergs]] (1854—1932) — pedagogs, latviešu atmodas darbinieks; * [[Valda Dreimane]] (1932—1994) — dzejniece, literatūrzinātniece; * [[Jānis Dreslers]] (1895—1971) — karikatūrists, literāts; * [[Jānis Ducens]] (1888—1925) — politiķis, prokurors; * [[Aleksandrs Dulbe]] (1880—1931) — jurists, žurnālists, rakstnieks; * [[Eleonora Dūda]] (1927—2007) — aktrise; * [[Nikolajs Dūze]] (1891—1951) — virsnieks, ģenerālis; * [[Līze Dzeguze]] (1908—1992) — tēlniece; * [[Ģirts Dzenītis]] (1934—1987) — žurnālists; * [[Pauls Dzērve]] (1918—1961) — ekonomists; {{div col end}} == E == {{div col|2}} * [[Reinis Ebelis]] (1859—1928) — tautskolotājs, rakstnieks; * [[Gedimins Ebels]] (1895—1967) — ārsts, pediatrs, pedagogs; * [[Arkādijs Eglītis]] (1898—1932) — politiķis; * [[Vilnis Eglītis]] (1938—2005) — gleznotājs; * [[Rita Einberga]] (1921—1979) — keramiķe; * [[Jānis Eisāns]] (1929—2009) — baptistu mācītājs; * [[Haralds Eldgasts]] (1882—1926) — rakstnieks; * [[Josifs Elgurts]] (1924—2007) — grafiķis; * [[Marta Eliase]] (1911—1958) — gleznotāja; * [[Ansis Epners]] (1937—2003) — kinorežisors; * [[Emma Ezeriņa]] (1898—1967) — aktrise; * [[Jānis Ezeriņš (rakstnieks)|Jānis Ezeriņš]] (1891—1924) — rakstnieks; * [[Kārlis Ezeriņš]] (1868—1934) — ģenerālis; {{div col end}} == Ē == {{div col|2}} * [[Artūrs Ēķis]] (1933—2011) — baletdejotājs, aktieris; * [[Jānis Ērenpreiss]] (1929—1996) — onkologs, citologs, pētnieks; * [[Lilija Ērika]] (1890—1981) — aktrise; {{div col end}} == F == {{div col|2}} * [[Pēteris Feders]] (1868—1936) — arhitekts; * [[Nikolajs Fedorovskis]] (1927—2016) — pianists, pedagogs; * [[Maruta Feldmane]] (1949—2004) — aktrise; * [[Ernests Felsbergs]] (1866—1928) — mākslas vēsturnieks, profesors; * [[Ērika Ferda]] (1914—1997) — aktrise, pedagoģe; * [[Harijs Fišers]] (1918—1989) — tēlnieks; * [[Nikolajs Fogelmanis]] (1885—1941) — virsnieks, pulkvežleitnants; * [[Ellija Forsele-Rozentāle]] (1871—1943) — dziedātāja; * [[Jānis Francis]] (1877—1956) — ģenerālis; * [[Andris Freibergs]] (1938—2022) — scenogrāfs, pedagogs; * [[Imants Freibergs]] (1934—2026) — datorzinātnieks; * [[Kārlis Freibergs]] (1971—2000) — scenogrāfs; * [[Ilmārs Freidenfelds]] (1929—2008) — valodnieks; * [[Alberts Freijs]] (1903—1968) — teologs, mācītājs, profesors; * [[Lidija Freimane]] (1920—1992) — aktrise; * [[Valentīna Freimane]] (1922—2018) — teātra un kino zinātniece; * [[Kārlis Freimanis (mākslinieks)|Kārlis Freimanis]] (1909—1987) — gleznotājs, grafiķis; * [[Gunārs Freimanis]] (1927—1993) — dzejnieks, publicists, nacionālās pretošanās kustības dalībnieks; * [[Valda Freimūte]] (1938—1973) — aktrise; * [[Kārlis Freinbergs]] (1884—1967) — literatūrkritiķis, tulkotājs, teātru un muzeju darbinieks; * [[Edmunds Freivalds]] (1891—1922) — žurnālists, publicists; * [[Kurts Fridrihsons]] (1911—1991) — gleznotājs, scenogrāfs; * [[Artūrs Frinbergs]] (1916—1984) — operdziedātājs; * [[Jānis Frīde]] (1906—1987) — žurnālists, literatūrzinātnieks, šahists; {{div col end}} == G == {{div col|2}} * [[Daumants Gailis]] (1927—1991) — kordiriģents, profesors; * [[Kārlis Gailis (būvinženieris)|Kārlis Gailis]] (1901—1994) — būvinženieris un būvinženierijas akadēmiķis; * [[Mārtiņš Gailis]] ([[Ludvigs Šanteklērs]]) (1889—1941) — aktieris; * [[Agris Gailītis]] (1935—2024) — fiziķis; * [[Kārlis Gailītis]] (1936—1992) — garīdznieks, arhibīskaps; * [[Toms Gailītis]] (1912—1938) — lidotājs, aizsargs; * [[Ivars Galenieks]] (1952—2024) — mūziķis; * [[Pauls Galenieks]] (1891—1962) — botāniķis; * [[Arvīds Galeviuss]] (1920—1982) — mākslinieks; * [[Anita Garanča]] (1949—2015) — dziedātāja, mūzikas pedagoģe; * [[Lūcija Garūta]] (1902—1977) — komponiste, pianiste; * [[Astrīda Gaujēna]] (1934—2026) — bērnu ārste, neonatoloģiskās izglītības pamatlicēja Latvijā; * [[Jānis Gaujēns]] (1932—2024) — bērnu ķirurgs, profesors; * [[Tālivaldis Gaumigs]] (1930—2016) — mākslinieks, profesors; * [[Ārijs Geikins]] (1936—2008) — dramaturgs, rakstnieks, režisors, aktieris; * [[Romualds Getautis]] (1956—1990) — tēlnieks; * [[Jānis Gilis]] (1943—2000) — futbola treneris; * [[Ināra Gintere]] (1934—2025) — baletdejotāja, pedagoģe; * [[Edgars Girgensons]] (1943—1977) — aktieris; * [[Pāvils Glaudāns]] (1915—1968) — gleznotājs; * [[Rihards Glāzups]] (1920—1993) — diriģents; * [[Edmunds Goldšteins]] (1927—2008) — komponists, pianists, pedagogs; * [[Leonīds Grabovskis]] (1949—2011) — aktieris, dzejnieks; * [[Romāns Grabovskis]] (1945—2017) — aktieris, režisors; * [[Ādolfs Grasis]] (1905—1976) — basketbolists, treneris, pedagogs; * [[Laimdonis Grasmanis]] (1916—1970) — gleznotājs, scenogrāfs; * [[Ilze Graubiņa]] (1941—2001) — pianiste; * [[Jēkabs Graubiņš]] (1886—1961) — komponists; * [[Jānis Graudonis]] (1913—2005) — vēsturnieks, arheologs; * [[Pēteris Grāvelis]] (1919—1995) — operdziedātājs; * [[Vilma Greble]] (1906—1991) — folkloriste; * [[Anna Grēviņa]] (1892—1979) — tulkotāja, dziedātāja, teātra kritiķe; * [[Māris Grēviņš]] (1930—1994) — literatūras un teātra kritiķis, teātra zinātnieks; * [[Valdis Grēviņš]] (1895—1968) — dzejnieks, tulkotājs; * [[Valts Grēviņš]] (1921—1961) — rakstnieks, teātra vēsturnieks, kritiķis; * [[Alfonss Griģeļonis]] (1920—1982) — žurnālists, pedagogs; * [[Jānis Griģeļonis]] (1948—2002) — jurists, docents; * [[Emīlija Griķīte]] (1873—1959) — aktrise; * [[Maiga Grīnberga]] (1924—2018) — aktrise; * [[Mērija Grīnberga]] (1909—1975) — arhivāre, muzejniece; * [[Emanuels Grinbergs]] (1911—1982) — matemātiķis; * [[Jānis Grīnbergs (mācītājs)|Jānis Grīnbergs]] (1869—1923) — bīskaps; * [[Milda Grīnfelde]] (1909—2000) — rakstniece, tulkotāja; * [[Artūrs Grīnups]] (1931—1989) — komponists, kontrabasists; * [[Kurts Aleksandrs Grīnups]] (1919—2009) — nacionālās pretošanās kustības partizāns; * [[Sigrida Grīsle]] (1911—1975) — aktrise; * [[Ieva Grotuse]] (1924—2011) — baletdejotāja; * [[Ludvigs Grudulis]] (1921—2001) — pedagogs; * [[Mihails Gruzdovs]] (1953—2023) — režisors, pedagogs; * [[Edvards Grūbe]] (1935—2022) — gleznotājs, pedagogs; * [[Andris Grūtups]] (1949—2014) — jurists, advokāts, rakstnieks; * [[Jānis Gudriķis]] (1923—1983) — aktieris; * [[Emīlija Gudriniece]] (1920—2004) — ķīmiķe; * [[Ērika Gulbe]] (1916—2003) — gleznotāja; * [[Alberts Gulbis]] (1892—1983) — rakstnieks; * [[Ansis Gulbis]] (1873—1936) — grāmatizdevējs, rakstnieks; * [[Gunārs Gulbis]] (1931—1986) — zinātnieks, pedagogs, docents; * [[Jānis Gulbis]] (1895—1983) — operdziedātājs; {{div col end}} == Ģ == {{div col|2}} * [[Alfrēds Ģīmis]] (1872—1933) — luterāņu mācītājs, politiķis; {{div col end}} == H == {{div col|2}} * [[Taira Haļāpina]] (1922—2012) — gleznotāja, dzejniece; * [[Kārlis Hamsters]] (1892—1923) — aktieris; * [[Rūdolfs Heimrāts]] (1926—1992) — tekstilmākslinieks, keramiķis; * [[Žermēna Heine-Vāgnere]] (1923—2017) — operdziedātāja; * [[Eiženija Heniša]] (1922—1984) — grafiķe, ilustratore; * [[Ādolfs Hermanis]] (1891—1922) — aktieris; * [[Klāra Hibšmane]] (1878—1946) — ārste, sabiedriskā darbiniece; * [[Andrejs Holcmanis]] (1920—2009) — arhitekts; * [[Fricis Hūns]] (1884—1971) — bīskaps; {{div col end}} == I == {{div col|2}} * [[Lizete Iesmiņa-Mihelsone]] (1872—1934) — aktrise, dziedātāja; * [[Alfrēds Ieviņš]] (1897—1975) — ķīmiķis, profesors; * [[Elga Īgenberga|Elga Igenberga]] (1921—2003) — komponiste, pianiste, pedagoģe; * [[Edgars Iltners]] (1925—1983) — gleznotājs, pedagogs; * [[Baiba Indriksone]] (1932—2024) — aktrise; * [[Valerians Indulēns]] (1915—1943) — šahists; * [[Kārlis Irbe (bīskaps)|Kārlis Irbe]] (1861—1934) — bīskaps; * [[Ādolfs Irbīte]] (1910—1983) — dizainers, konstruktors; * [[Jānis Ivanovs]] (1906—1983) — komponists; * [[Roberts Ivanovs]] (1883—1954) — politiķis; {{div col end}} == J == {{div col|2}} * [[Vaironis Jakāns]] (1927—2008) — aktieris; * [[Jānis Jankovskis]] (1876—1925) — ķirurgs, profesors; * Arnolds Jansons (1912—1991) — dzejnieks, žurnālists; * [[Jēkabs Janševskis]] (1865—1931) — rakstnieks; * [[Irma Jaunarāja]] (1907—1972) — gleznotāja; * [[Alfrēds Jaunušans]] (1919—2008) — aktieris, režisors; * [[Zenta Jaunzeme]] (1927—1988) — rakstniece, žurnāliste; * [[Bruno Jaunzems]] (1899—1956) — gleznotājs; * [[Valentīns Jākobsons]] (1922—2005) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Jānis Jēgermanis]] (1895—1968) — ķirurgs; * [[Alfons Jēgers]] (1919—1998) — futbolists, hokejists, treneris; * [[Ella Jēkabsone]] (1885—1958) — aktrise; * [[Rūdolfs Jirgens]] (1869—1944) — psihologs, profesors; * [[Dora Jirgensone]] (1866—1940) — uzņēmēja, tirgotāja; * [[Kristiāns Jirgensons]] (1862—1928) — uzņēmējs, tirgotājs; * [[Pēteris Pauls Jozuus]] (1873—1937) — ērģelnieks, diriģents, pedagogs; * [[Aleksandrs Junkers]] (1899—1976) — grafiķis; * [[Aleksandrs Junkers (juniors)]] (1943—1998) — grafiķis; * [[Andrejs Jurjāns]] (1856—1922) — komponists, folklorists; * [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] (1861—1940) — mežradznieks, komponists, pedagogs; * [[Pāvuls Jurjāns]] (1866—1948) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Olga Jurkovska]] (1901—1959) — juriste, sabiedriskā darbiniece, pedagoģe, publiciste; * [[Eduards Jurķelis]] (1910—1978) — gleznotājs; * [[Jānis Jurovs]] (1929—1980) — aktieris; {{div col end}} == K == {{div col|2}} * [[Ivande Kaija]] (1876—1942) — rakstniece; * [[Lūcija Kaiva]] (1916—1985) — šahiste; * [[Artūrs Kalējs]] (1907—1999) — aktieris; * [[Oto Kalējs]] (1920—1977) — tēlnieks; * [[Edvīns Kalnenieks]] (1939—2024) — gleznotājs, profesors; * [[Lilija Kalniņa-Ozoliņa]] (1903—1934) — pianiste; * [[Alfrēds Kalniņš (vieglatlēts)|Alfreds Kalniņš]] (1894—1960) — vieglatlēts; * [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]] (1879—1951) — komponists, diriģents, ērģelnieks; * [[Arvīds Kalniņš (ķīmiķis)|Arvīds Kalniņš]] (1894—1981) — ķīmiķis; * [[Indulis Kalniņš]] (1918—1986) — komponists; * [[Jānis Kalniņš (komponists)|Jānis Kalniņš]] (1904—2000) — komponists; * [[Jānis Kalniņš (rakstnieks)|Jānis Kalniņš]] (1922—2000) — rakstnieks, literatūrzinātnieks; * [[Rodrigo Kalniņš]] (1883—1940) — aktieris; * [[Rolands Kalniņš]] (1922—2022) — kinorežisors; * [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]] (1890—1962) — diriģents; * [[Valdis Kalnroze]] (1894—1993) — gleznotājs; * [[Vitālijs Kalvāns]] (1909—1965) — gleznotājs; * [[Aivars Kalve]] (1937—1994) — rakstnieks, publicists, mākslas kritiķis; * [[Dominiks Kalvelis]] (1900—1988) — zobārsts, profesors; * [[Inga Kambala]] (1938—1992) — lietišķā grafiķe, plakātiste; * [[Artūrs Kaminskis]] (1914—2003) — teologs; * [[Juris Kaminskis]] (1943—1997) — aktieris; * [[Gunārs Kamradziuss]] (1923—1989) — gleznotājs, plakātists; * [[Nikolajs Karagodins]] (1922—2015) — gleznotājs; * [[Eduards Karitons]] (1898—1985) — tēlnieks; * [[Alīse Karlsone]] (1898—1959) — filoloģe, sabiedriskā darbiniece; * [[Tenu Karma]] (1924—2014) — valodnieks, tulkotājs; * [[Raimonds Karnītis]] (1929—1999) — basketbolists, treneris; * [[Ādolfs Karnups]] (1904—1973) — etnogrāfs, arheologs, medicīnas vēsturnieks; * [[Konstantīns Karulis]] (1915—1997) — valodnieks, kultūrvēsturnieks, žurnālists; * [[Krišjānis Katlaps]] (1892—1964) — ķirurgs, ārsts; * [[Nora Katlape]] (1898—1986) — režisore; * [[Žanis Katlaps]] (1907—1968) — aktieris, režisors; * [[Mārtiņš Kauliņš]] (1864—1928) — baletdejotājs, horeogrāfs, pedagogs; * [[Hermanis Kaupiņš]] (1891—1971) — žurnālists, teātra darbinieks, politiķis; * [[Otīlija Kaža]] (1891—1958) — lietišķās mākslas meistare; * [[Māra Kažociņa]] (1936—1992) — gleznotāja; * [[Eduards Kažociņš]] (1892—1965) — diriģents; * [[Teodors Kāleps]] (1866—1913) — izgudrotājs, pētnieks; * [[Austra Kārkliņa]] (1895—1986) — literāte, pedagoģe; * [[Ernests Kārkliņš|Ernests Kārkliņš (Zeltmatis)]] (1868—1961) — režisors, skatuves mākslas pedagogs, rakstnieks; * [[Jānis Kārkliņš (tautsaimnieks)|Jānis Kārkliņš]] (1877—1955) — tautsaimnieks, profesors; * [[Jānis Kārkliņš (operdziedātājs)|Jānis Kārkliņš]] (1889—1963) — operdziedātājs; * [[Jānis Kārkliņš (mūziķis)|Jānis Kārkliņš]] (1907—1960) — mūziķis; * [[Jēkabs Kārkliņš]] (1867—1960) — dziedātājs, pedagogs, profesors; * [[Ramons Kepe]] (1932—2013) — dziedātājs, aktieris; * [[Hēra Kīne]] (1911—1973) — aktrise; * [[Jānis Kīns]] (1909—1969) — grafiķis, grāmatu ilustrators; * [[Gustavs Klaustiņš]] (1880—1937) — inženieris, politiķis; * [[Mārtiņš Kleins]] (1938—2014) — kinooperators; * [[Jānis Voldemārs Kleperis]] (1893—1935) — pulkvedis; * [[Nikolajs Klēģeris]] (1902—1983) — pedagogs, pasniedzējs, zinātnieks; * [[Elija Kliene]] (1895—1978) — tulkotāja; * [[Anta Klints]] (1893—1970) — aktrise; * [[Jānis Klovāns]] (1935—2010) — šahists; * [[Dace Kļava]] (1965—2020) — pianiste, pedagoģe; * [[Jānis Kļava]] (1892—1971) — aktieris, režisors; * [[Paulīne Kļaviņa]] (1918—2001) — lībiešu kultūras darbiniece, dzejniece, tulkotāja; * [[Pēteris Kļaviņš]] (1892—1979) — keramiķis, gleznotājs; * [[Ingvilda Knāviņa]] (1960—2022) — tekstilmāksliniece, gleznotāja; * [[Jevgenija Knāviņa]] (1928—2018) — tekstilmāksliniece; * [[Egons Knops]] (1876—1933) — advokāts, politiķis; * [[Edīte Kokare]] (1933—2007) — mūzikas pedagoģe, kordiriģente; * [[Elza Kokare]] (1920—2003) — folkloriste; * [[Gido Kokars]] (1921—2017) — diriģents; * [[Imants Kokars]] (1921—2011) — diriģents; * [[Juris Kokars]] (1958—1990) — diriģents; * [[Leo Kokle]] (1924—1964) — gleznotājs; * [[Ralfs Kolītis]] (1962—2016) — ķirurgs, profesors; * [[Ilze Konstante]] (1940—2026) — mākslas zinātniece; * [[Igors Korti]] (1922—1986) — gleznotājs, akvarelists; * [[Igors Koškins]] (1926—1977) — baletdejotājs; * [[Kristaps Koškins]] (1875—1931) — aktieris, režisors, tulkotājs; * [[Uldis Koškins]] (1914—1988) — aktieris; * [[Aleksejs Kotļarovs]] (1918—2006) — gleznotājs; * [[Uldis Knass-Koškins]] (1816—1988) — aktieris, režisors; * [[Andrejs Krastiņš]] (1951—2008) — politiķis, jurists; * [[Andrejs Krastkalns]] (1868—1939) — politiķis, advokāts; * [[Alfrēds Krauklis]] (1911—1991) — basketbolists, treneris; * [[Nikolajs Krauklis]] (1900—1945) — aktieris, režisors; * [[Elza Krauliņa]] (1920—2002) — zinātniece, fiziķe, pedagoģe; * [[Armands Krauliņš]] (1939—2022) — basketbola treneris; * [[Māra Krauze]] (1945—1984) — aktrise; * [[Kārlis Rūdolfs Kreicbergs]] (1921—2014) — diriģents; * [[Rūdolfs Kreicums]] (1900—1971) — aktieris; * [[Imants Krenbergs]] (1930—2005) — kinorežisors, scenārists; * [[Roberts Krimbergs]] (1874—1941) — fiziologs, bioķīmiķis, profesors; * [[Leons Krivāns]] (1938—2020) — aktieris; * [[Zelma Krodere]] (1897—1981) — tulkotāja; * [[Roberts Kroders]] (1892—1956) — teātra kritiķis, tulkotājs; * [[Jānis Krodznieks]] (1851—1924) — vēsturnieks, jaunlatvietis; * [[Valdis Kroģis]] (1934—1994) — dokumentālā kino operators; * [[Alberts Kronenbergs]] (1887—1958) — grafiķis, dzejnieks; * [[Alfreds Krūklis]] (1921—2003) — dzejnieks; * [[Olga Krūmiņa]] (1909—1992) — aktrise; * [[Artūrs Krūmiņš]] (1879—1969) — arhitekts; * [[Jānis Krūmiņš (basketbolists)|Jānis Krūmiņš]] (1930—1994) — basketbolists; * [[Kārlis Krūmiņš (zinātnieks)|Kārlis Krūmiņš]] (1890—1966) — zinātnieks, agroķīmiķis; * [[Pauls Krūmiņš]] (1892—1965) — vijolnieks, diriģents, pedagogs; * [[Vilis Krūmiņš]] (1919—2000) — politiķis, Atmodas kustības dalībnieks; * [[Aleksandrs Kublinskis]] (1936—2018) — komponists; * [[Mihails Kublinskis]] (1939—2020) — režisors; * [[Jēkabs Kukainis]] (1858—1935) — sabiedriskais darbinieks, politiķis; * [[Pāvils Kuncendorfs]] (1909—1960) — grafiķis; * [[Krišjānis Kundziņš]] (1905—1993) — cīkstonis, treneris; * [[Kārlis Pēteris Kundziņš]] (1902—1992) — teātra un literatūras zinātnieks; * [[Pēteris Kundziņš]] (1886—1958) — gleznotājs; * [[Juris Kunnoss]] (1948—1999) — dzejnieks; * [[Dina Kuple]] (1930—2010) — aktrise; * [[Kārlis Kurle-Kurlis]] (1888—1928) — gleznotājs; * [[Gunārs Kušķis]] (1929—1967) — džeza mūziķis; * [[Nikolajs Kūlainis]] (1901—1975) — gleznotājs; * [[Pauls Kvelde]] (1927—2017) — diriģents; * [[Konrāds Kvēps]] (1891—1961) — aktieris; * [[Alberts Kviesis]] (1881—1944) — politiķis, trešais Latvijas Valsts prezidents; {{div col end}} == Ķ == {{div col|2}} * [[Gustavs Ķempelis]] (1874—1940) — jurists, sabiedriskais darbinieks; * [[Atis Ķeniņš]] (1874—1961) — advokāts, pedagogs, dzejnieks, politiķis; * [[Augusts Ķešāns]] (1881—1954) — ķīmiķis, profesors; * [[Ivars Jānis Ķezbers]] (1944—1997) — vēsturnieks, politiķis; * [[Evija Ķirse]] (1974—2003) — alpīniste, uzņēmēja; * [[Teodors Ķirsis]] (1942—2003) — alpīnists, uzņēmējs, sabiedriskais darbinieks; * [[Ints Ķuzis]] (1962—2022) — Valsts policijas priekšnieks, policijas ģenerālis, jurists, politiķis; * [[Valdis Ķuzis]] (1945—2026) — kamaniņu sportists, izgatavotājs, tiesnesis; {{div col end}} == L == {{div col|2}} * [[Irma Laiva]] (1909—2003) — aktrise; * [[Teodors Lakšēvics]] (1911—1989) — gleznotājs; * [[Pēteris Laķis]] (1952—2003) — filozofs, sociologs, mākslas zinātnieks, politiķis; * [[Marta Lange]] (1903—1985) — tēlniece; * [[Roberts Lapainis]] (1913—1947) — hokeja vārtsargs; * [[Jānis Lapiņš]] (1885—1941) — publicists, rakstnieks, pedagogs; * [[Mārtiņš Lapiņš]] (1873—1954) — fotogrāfs, operators; * [[Ieva Lase]] (1916—2002) — tulkotāja; * [[Milda Lasmane]] (1890—1976) — horeogrāfe, latviešu deju autore; * [[Vilma Lasmane]] (1917—1991) — aktrise; * [[Imants Lasmanis]] (1937—1977) — dzejnieks; * [[Ingrīda Latimira]] (1958—2024) — ekonomiste, politiķe; * [[Jānis Laukroze]] (1932—2001) — tiesnesis, jurists; * [[Ernests Laumanis]] (1908—1968) — armijas virsnieks; * [[Jēkabs Lautenbahs]] (1847—1928) — dzejnieks, filologs; * [[Jānis Laže]] (1886—1969) — inženieris tehnologs, Latvijas cukurfabriku celtniecības organizators; * [[Nadežda Laže]] (1895—1973) — gleznotāja; * [[Dzintars Lācis]] (1940—1992) — riteņbraucējs; * [[Vilis Lācis]] (1904—1966) — rakstnieks, politiķis; * [[Visvaldis Lāms]] (1923—1992) — rakstnieks; * [[Aleksandrs Leimanis]] (1913—1990) — režisors; * [[Leonīds Leimanis]] (1910—1974) — aktieris, kinorežisors; * [[Olga Lejaskalne]] (1904—1980) — aktrise; * [[Juris Lejaskalns]] (1935—2006) — aktieris; * [[Teodors Lejas-Krūmiņš]] (1871—1947) — režisors, aktieris, teātra teorētiķis, rakstnieks, tulkotājs; * [[Kārlis Morics Lejiņš]] (1858—1920) — ārsts, politiķis; * [[Paulis Lejiņš]] (1883—1959) — agronoms, politiķis, profesors; * [[Jānis Lejnieks]] (1951—2026) — arhitekts, pētnieks; * [[Natālija Leontjeva]] (1910—1984) — baletdejotāja, pedagoģe; * [[Jānis Lerhs]] (1904—1967) — fotogrāfs; * [[Kārlis Lešinskis]] (1914—1938) — lidotājs; * [[Antra Liedskalniņa]] (1930—2000) — aktrise; * [[Uldis Lieldidžs]] (1933—2019) — aktieris; * [[Elmārs Liepa]] (1927—1974) — valodnieks; * [[Austra Liepiņa]] (1913—1998) — žurnāliste, skolotāja, sabiedriska darbiniece; * [[Lidija Liepiņa]] (1891—1985) — fizikālķīmiķe; * [[Jānis Liepiņš (gleznotājs)|Jānis Liepiņš]] (1894—1964) — gleznotājs; * [[Pēteris Liepiņš]] (1943—2022) — aktieris; * [[Aleksandrs Liepukalns]] (1892—1966) — ķirurgs, profesors; * [[Kārlis Likums]] (1892—1986) — inženieris, augstskolu pasniedzējs; * [[Ance Lindberga]] (1878—1946) — dziedātāja, aktrise; * [[Jāzeps Lindbergs]] (1922—1994) — diriģents; * [[Nikolajs Linde]] (1904—1980) — gleznotājs; * [[Gvido Linga]] (1969—2020) — mūziķis, radio un televīzijas raidījumu vadītājs; * [[Arnolds Liniņš]] (1930—1998) — aktieris, režisors; * [[Žanis Lipke]] (1900—1987) — ebreju glābējs Otrā pasaules kara laikā; * [[Fricis Līcis]] (1891—1953) — aktieris; * [[Helga Līcīte]] (1919—1983) — aktrise; * [[Arnis Līcītis]] (1946—2022) — aktieris; * [[Arnis Līcītis (baletdejotājs)|Arnis Līcītis]] (1967—2021) — baletdejotājs; * [[Herberts Līkums]] (1902—1980) — mākslinieks; * [[Velta Līne]] (1923—2012) — aktrise; * [[Egons Līvs]] (1924—1989) — rakstnieks, kinoscenārists; * [[Klāvs Lorencs]] (1885—1975) — politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Viktors Lorencs]] (1927—1992) — kinoscenārists, aktieris; * [[Ieva Loze]] (1938—2026) — baletdejotāja, horeogrāfe, pedagoģe; * [[Anna Ludiņa]] (1906—1998) — operdziedātāja; * [[Leons Lukšo]] (1930—1984) — keramiķis; * [[Pēteris Lūcis]] (1907—1991) — aktieris, režisors, pedagogs; * [[Fēlikss Lūkins]] (1875—1934) — ārsts, sabiedriskais darbinieks; * [[Haralds Lūkins]] (1906—1991) — ārsts, politiķis; * [[Miervaldis Lūkins]] (1894—1941) — virsnieks, pulkvedis, politiķis; * [[Jānis Lūsis (zoologs)|Jānis Lūsis]] (1897—1979) — zoologs, ģenētiķis; {{div col end}} == M == {{div col|2}} * [[Arčils Mačabeli]] (1905—1960) — ķirurgs, profesors; * [[Jūlijs Madernieks]] (1870—1955) — mākslinieks, pedagogs, mākslas kritiķis; * [[Imants Magone]] (1936—2008) — horeogrāfs, pedagogs; * [[Maiga Mainiece]] (1925—2001) — aktrise; * [[Egons Maisaks]] (1948—1994) — aktieris; * [[Jānis Maizīte]] (1883—1950) — farmaceits, profesors; * [[Vija Maldupe]] (1947—1996) — gleznotāja; * [[Marija Maldutis]] (1889—1926) — operdziedātāja; * [[Roberts Malvess]] (1905—1982) — vēsturnieks; * [[Margita Mantiņa]] (1944—2020) — teātra vēsturniece; * [[Kirils Martinsons]] (1889—1977) — aktieris; * [[Irina Mass]] (1917—1991) — režisore, operatore; * [[Vadims Mass]] (1919—1986) — režisors, operators; * [[Hermanis Matisons]] (1894—1932) — šahists; * [[Jānis Matulis (teologs)|Jānis Matulis]] (1911—1985) — teologs, arhibīskaps; * [[Niks Matvejevs]] (1958—2014) — mūziķis; * [[Juris Mauriņš]] (1928—1993) — tēlnieks; * [[Leonīds Mauriņš]] (1943—2012) — gleznotājs; * [[Ivars Mazurs]] (1929—2010) — džeza mūziķis, pianists, aranžētājs; * [[Mirdza Mālkalne]] (1926—1990) — aktrise; * [[Aleksandrs Mālmeisters]] (1911—1996) — inženieris, politiķis, akadēmiķis; * [[Jānis Mārsietis]] (1889—1962) — aktieris; * [[Jānis Medenis]] (1903—1961) — dzejnieks, tulkotājs; * [[Jēkabs Mediņš]] (1885—1971) — komponists; * [[Ksenija Medne]] (1919—2001) — zinātniece; * [[Haralds Mednis]] (1906—2000) — diriģents; * [[Oto Mednis]] (1925—1976) — grafiķis; * [[Irēna Megne]] (1921—2006) — keramiķe; * [[Antons Megnis]] (1907—1982) — gleznotājs; * [[Gunārs Meierovics]] (1920—2007) — politiķis; * [[Zigfrīds Anna Meierovics]] (1887—1925) — politiķis; * [[Andris Mekšs]] (1941—2018) — aktieris; * [[Vilma Melbārde]] (1920—1987) — aktrise; * [[Kārlis Melbārzdis]] (1902—1970) — gleznotājs; * [[Emīls Melderis]] (1889—1979) — tēlnieks; * [[Pauls Melducis|Paulis Melducis]] (1905—1970) — aktieris, teātra darbinieks; * [[Imants Melgailis]] (1923—2018) — mākslinieks, grafiķis, karikatūrists; * [[Austra Melnāre]] (1916—1995) — gleznotāja, kostīmu māksliniece; * [[Ādolfs Melnārs]] (1908—1963) — gleznotājs; * [[Emilis Melngailis]] (1874—1954) — komponists, folklorists, diriģents; * [[Fricis Menders]] (1885—1971) — sabiedrisks darbinieks, politiķis, disidents; * [[Natālija Mentele]] (1924—1987) — keramiķe; * [[Kārlis Meņģelis]] (1867—1931) — ārsts, sabiedrisks darbinieks; * [[Andris Merkmanis]] (1943—2006) — gleznotājs, scenogrāfs; * [[Leonīds Merkmanis]] (1915—1983) — scenogrāfs, arhitekts; * [[Andris Mertens]] (1939—1996) — ārsts fiziologs, profesors; * [[Uģis Mežavilks]] (1929—1998) — gleznotājs; * [[Fricis Mierkalns]] (1873—1955) — rakstnieks, tulkotājs, žurnālists; * [[Aleksis Mierlauks]] (1866—1943) — aktieris, režisors; * [[Ernests Miezis]] (1884—1945) — politiķis; * [[Aleksandrs Mihelsons]] (1875—1917) — aktieris; * [[Arveds Mihelsons]] (1886—1961) — aktieris, rakstnieks; * [[Eduards Miķelsons]] (1896—1969) — operdziedātājs; * [[Jānis Milbrets]] (1944—2021) — kinooperators; * [[Mārtiņš Milbrets]] (1965—2019) — mākslinieks, scenogrāfs; * [[Visvaris Millers]] (1927—1992) — jurists, pedagogs; * [[Harijs Misiņš]] (1917—1984) — aktieris, režisors, dziedātājs; * [[Jānis Misiņš]] (1862—1945) — bibliofils, bibliogrāfs; * [[Irmgarde Mitrēvice]] (1909—1994) — aktrise, režisore; * [[Aleksandrs Mitulis]] (1893—1985) — prāvests, pētnieks; * [[Vladimirs Molčanovs]] (1890—1968) — mācītājs, teologs; * [[Artūrs Motmillers]] (1900—1980) — vieglatlēts, garo distanču skrējējs; * [[Zenta Muceniece]] (1924—2012) — gleznotāja; * [[Arturs Mucenieks]] (1912—1984) — mākslinieks; * [[Jānis Muhks]] (1921—2004) — uzņēmējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Māra Muižniece]] (1950—2006) — keramiķe; * [[Oskars Muižnieks (mākslinieks)|Oskars Muižnieks]] (1922—1984) — mākslinieks, scenogrāfs; * [[Malda Muižule]] (1937—2022) — grafiķe, gleznotāja, grāmatu ilustratore; * [[Augusts Muižulis]] (1893—1941) — virsnieks, pulkvežleitnants; * [[Ivars Muižulis]] (1935—2023) — gleznotājs, grafiķis; * [[Vilhelms Munters]] (1898—1967) — diplomāts, politiķis; * [[Imants Murovskis]] (1925—2001) — tēlnieks; * [[Kārlis Muške]] (1921—1981) — hokejists, latviešu nacionālo partizānu kustības dalībnieks; * [[Vija Muške]] (1927—1988) — muzikoloģe, publiciste, kritiķe; * [[Jānis Mūrnieks]] (1947—1984) — kinooperators; * [[Nikolajs Mūrnieks]] (1904—1977) — režisors, aktieris; {{div col end}} == N == {{div col|2}} * [[Normunds Naumanis]] (1962—2014) — teātra un kino kritiķis, teātra zinātnieks, žurnālists; * [[Aleksandrs Neibergs]] (1883—1962) — ķirurgs, sabiedrisks darbinieks; * [[Kristaps Neilands]] (1899—1960) — inženieris metalurgs, profesors; * [[Kārlis Neilis]] (1906—1991) — gleznotājs; * [[Ada Neretniece]] (1924—2008) — kinorežisore; * [[Andrievs Niedra]] (1871—1942) — rakstnieks, politiķis; * [[Anna Nollendorfa]] (1920—1999) — tēlniece, leļļu skulptore; * [[Magnuss Nomals]] (1911—1945) — arhitekts; * [[Pēteris Nomals]] (1876—1949) — inženieris tehnologs; * [[Arvīds Norītis]] (1902—1981) — vijolnieks, pedagogs, diriģents; * [[Oskars Norītis]] (1909—1942) — gleznotājs, grafiķis, scenogrāfs; {{div col end}} == Ņ == * [[Ināra Ņefedova]] (1930—2022) — mākslas zinātniece; == O == {{div col|2}} * [[Vitāls Oga]] (1929—1984) — dzejnieks, tulkotājs; * [[Vilis Olavs]] (1867—1917) — sabiedrisks darbinieks, publicists; * [[Uldis Opits]] (1932—2020) — hokeja vārtsargs, treneris; * [[Gunārs Ordelovskis]] (1927—1990) — diriģents, komponists, trombonists, pedagogs; * [[Ringolds Ore]] (1931—1968) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Milda Orleāna-Zariņa]] (1907—1982) — aktrise; * [[Jānis Osis]] (1895—1973) — aktieris; * [[Jāzeps Osmanis]] (1932—2014) — dzejnieks, tulkotājs; * [[Oļģerts Ostenbergs]] (1925—2012) — arhitekts, pedagogs; * [[Ēriks Ošs]] (1927—2025) — karikatūrists, mākslinieks; * [[Benita Ozoliņa]] (1903—1984) — aktrise; * [[Dzidra Ozoliņa]] (1922—2014) — arhitekte; * [[Arvīds Ozoliņš (baletdejotājs)|Arvīds Ozoliņš]] (1908—1996) — baletdejotājs, pedagogs; * [[Edgars Ozoliņš (grafiķis)|Edgars Ozoliņš]] (1930—1987) — grafiķis; * [[Kārlis Ozoliņš (pedagogs)|Kārlis Ozoliņš]] (1882—1960) — pedagogs, izglītības darbinieks; * [[Pēteris Ozoliņš (režisors)|Pēteris Ozoliņš]] (1864—1938) — aktieris, režisors; * [[Valdemārs Ozoliņš]] (1896—1973) — komponists, diriģents; * [[Herberts Ozolītis]] (1902—1987) — operdziedātājs, pedagogs; * [[Haralds Ozolnieks]] (1918—1987) — solists, vokālais pedagogs; * [[Alfrēds Ozols]] (1898—1971) — biologs, bioloģijas zinātņu doktors; * [[Arturs Ozols (valodnieks)|Arturs Ozols]] (1912—1964) — letonists, folklorists, pedagogs; * [[Harijs Ozols]] (1963—2015) — aktieris, dziedātājs; * [[Jānis R. Ozols]] (1911—1985) — bibliogrāfs, literatūras vēsturnieks; * [[Vilis Ozols (gleznotājs)|Vilis Ozols]] (1929—2014) — gleznotājs; {{div col end}} == P == {{div col|2}} * [[Adrians Pabians]] (1908—1993) — mākslinieks; * [[Kārlis Pabriks]] (1898—1977) — aktieris; * [[Kārlis Padegs]] (1911—1940) — grafiķis, gleznotājs; * [[Leons Paegle]] (1890—1926) — rakstnieks; * [[Spricis Paegle]] (1876—1962) — uzņēmējs, politiķis, sabiedriskais darbinieks; * [[Elfrīda Pakule]] (1912—1991) — operdziedātāja; * [[Milda Palēviča]] (1889—1972) — filozofe, pedagoģe; * [[Indriķis Palēvičs]] (1862—1940) — skolotājs, mūziķis; * [[Kārlis Pamše]] (1917—2015) — aktieris, režisors, rakstnieks; * [[Arnolds Pankoks]] (1914—2008) — gleznotājs; * [[Kārlis Papulis]] (1904—1983) — grafiķis; * [[Jāzeps Pasternaks]] (1919—1975) — sabiedrisks darbinieks; * [[Dionīsijs Pauģis]] (1905—1985) — koktēlnieks; * [[Felicita Pauļuka]] (1925—2014) — māksliniece; * [[Jānis Pauļuks (politiķis)|Jānis Pauļuks]] (1865—1937) — politiķis; * [[Jānis Pauļuks (mākslinieks)|Jānis Pauļuks]] (1906—1984) — gleznotājs; * [[Ērika Pauzere]] (1927—2009) — modes māksliniece; * [[Uldis Pauzers]] (1933—1982) — filmu mākslinieks, scenogrāfs; * [[Jānis Pārstrauts]] (1851—1929) — publicists, mācītājs, valodnieks; * [[Marianna Peilāne]] (1915—1996) — gleznotāja; * [[Olga Penerdži]] (1895—1982) — tēlniece; * [[Mārtiņš Peniķis]] (1874—1964) — virsnieks, ģenerālis; * [[Nikolajs Petraškevičs]] (1909—1976) — gleznotājs; * [[Konstantīns Pēkšēns]] (1859—1928) — arhitekts; * [[Lilija Pētersone]] (1923—1998) — peldētāja, trenere; * [[Kārlis Pētersons (cirka mākslinieks)|Kārlis Pētersons]] (1889—1967) — cirka mākslinieks; * [[Pēteris Pētersons (literāts, gleznotājs)|Pēteris Pētersons]] (1881—1937) — literāts, gleznotājs, pedagogs, radiobalss; * [[Pēteris Pētersons]] (1923—1998) — dramaturgs, režisors, teorētiķis, tulkotājs; * [[Valentīns Pikulis]] (1928—1990) — rakstnieks; * [[Elvīra Pinnis]] (1907—1984) — tēlniece; * [[Rūdolfs Pinnis]] (1902—1992) — gleznotājs; * [[Ērmanis Pīpiņš-Vizulis]] (1873—1927) — pedagogs, literatūrkritiķis, žurnālists; * [[Gunārs Placēns]] (1927—2024) — aktieris; * [[Otto Pladers]] (1897—1970) — gleznotājs; * [[Jānis Plase]] (1892—1929) — gleznotājs; * [[Jānis Plēpis]] (1909—1947) — grafiķis; * [[Edgars Plūksna]] (1908—1994) — operdziedātājs; * [[Kārlis Plūksne]] (1906—1973) — arhitekts; * [[Jēkabs Plūme]] (1855—1931) — ģenerālis; * [[Juris Podnieks]] (1950—1992) — kinooperators, režisors; * [[Teodors Podnieks]] (1879—1936) — aktieris, režisors; * [[Jānis Poruks]] (1871—1911) — rakstnieks; * [[Lilita Postaža]] (1941—2011) — gleznotāja, tekstilmāksliniece; * [[Rasma Prande]] (1926—1998) — kino grima māksliniece; * [[Kārlis Prauls]] (1895—1941) — ģenerālis; * [[Imants Prēdelis]] (1950—2018) — fotogrāfs; * [[Anna Priede]] (1920—2007) — baletdejotāja; * [[Dāvids Priedenbergs]] (1892—1965) — aktieris; * [[Anna Priedīte]] (1874—1941) — publiciste; * [[Rūdolfs Princis]] (1908—1977) — inženieris, pedagogs; * [[Jānis Prombergs]] (1927—1993) — ārsts, medicīnas darbinieks; * [[Jānis Pujāts (mākslas zinātnieks)|Jānis Pujāts]] (1925—1988) — mākslas zinātnieks; * [[Ādolfs Puķe]] (1920—2010) — dziedātājs; * [[Zina Pupšto]] (1915—1998) — aktrise, operetes soliste; * [[Jānis Purgalis]] (1869—1934) — notārs, politiķis; * [[Frīdrihs Puriņš]] (1893—1941) — latviešu strēlnieks, robežsargs; * [[Puriņu Klāvs]] (1858—1935) — rakstnieks; * [[Vilis Purmalis]] (1927—1989) — ķirurgs; * [[Vilhelms Purvītis]] (1872—1945) — gleznotājs, profesors; * [[Baiba Puzinas]] (1944—1999) — kostīmu māksliniece; * [[Uldis Pūcītis]] (1937—2000) — aktieris; {{div col end}} == R == {{div col|2}} * [[Elza Radziņa]] (1917—2005) — aktrise; * [[Lija Rage]] (1948—2025) — tekstilmāksliniece, teātra kostīmu māksliniece; * [[Augusts Raņķis (grāmatizdevējs)|Augusts Raņķis]] (1875—1937) — grāmatizdevējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Elfrīda Rapa]] (1901—1966) — literāte, grāmatniece; * [[Jānis Rapa (1885—1941)|Jānis Rapa]] (1885—1941) — grāmatizdevējs; * [[Zigrīda Džoana Rapa]] (1936—2024) — tēlniece; * [[Regīna Razuma]] (1951—2023) — aktrise; * [[Jānis Reinholds (rakstnieks)|Jānis Reinholds]] (1896—1933) — satīriķis, humorists, feļetonists; * [[Leons Reiters]] (1926—1976) — diriģents; * [[Teodors Reiters]] (1884—1956) — diriģents; * [[Eduards Reiziņš]] (1890—1970) — biologs, zoologs, pedagogs; * [[Linards Reiziņš]] (1924—1991) — matemātiķis, pedagogs; * [[Rūdolfs Reiziņš]] (1921—1984) — ķīmiķis; * [[Līvija Rezevska]] (1926—2004) — tēlniece; * [[Jānis Rezevskis]] (1872—1941) — teologs, profesors; * [[Milda Riekstiņa]] (1891—1976) — aktrise; * [[Alfrēds Riekstiņš (politiķis)|Alfrēds Riekstiņš]] (1876—1937) — politiķis; * [[Jānis Rieksts]] (1881—1970) — fotogrāfs; * [[Riemelis]] (Jānis Tomiņš) (1856—1924) — dzejnieks, tulkotājs, žurnālists; * [[Jānis Rikmanis]] (1901—1968) — gleznotājs; * [[Dzidra Ritenberga]] (1928—2003) — aktrise, režisore; * [[Pēteris Rizga]] (1883—1955) — biškopis, sabiedriskais darbinieks, profesors; * [[Vilis Rīdzenieks]] (1884—1962) — fotogrāfs; * [[Juris Rītiņš]] (1952—2010) — politiķis; * [[Artūrs Rocēns]] (1907—1988) — ķirurgs; * [[Kārlis Rocēns]] (1939—2017) — inženierijas zinātnieks, profesors, akadēmiķis; * [[Fricis Rode]] (1887—1967) — režisors, aktieris; * [[Olga Rode]] (1890—1939) — ārste, ķirurģe; * [[Rasma Roga]] (1925—2012) — aktrise; * [[Ērika Romane]] (1920—2002) — gleznotāja; * [[Helēna Romanova]] (1928—1987) — aktrise; * [[Georgs Romulis]] (1928—2015) — dzintara mākslinieks; * [[Ieva Roze]] (1971—1991) — dzejniece; * [[Bertrams Rozenbergs]] (1904—1960) — ķirurgs; * [[Eduards Rozenštrauhs]] (1918—1992) — mūziķis; * [[Ernests Rozentāls]] (1888—1953) — aktieris; * [[Janis Rozentāls]] (1866—1917) — gleznotājs; * [[Miķelis Rozentāls (gleznotājs)|Miķelis Rozentāls]] (1907—1952) — gleznotājs; * [[Jānis Rozītis]] (1913—1942) — futbolists, hokejists; * [[Pāvils Rozītis]] (1889—1937) — rakstnieks, žurnālists, tulkotājs; * [[Biruta Ilga Rubess]] (1931—2002) — māksliniece; * [[Bruno Rubess]] (1926—2009) — uzņēmējs, mecenāts; * [[Ella Rudzīte]] (1900—1993) — aktrise; * [[Marta Rudzīte]] (1924—1996) — valodniece, pedagoģe; * [[Dāvids Rudzītis]] (1881—1939) — politiķis; * [[Kristaps Rudzītis]] (1899—1978) — ārsts, profesors; * [[Māris Rudzītis]] (1932—1973) — kinooperators, režisors; * [[Pēteris Rudzītis]] (1879—1931) — aktieris; * [[Rihards Rudzītis]] (1898—1960) — rakstnieks, filozofs; * [[Jūlijs Ruments]] (1900—1943) — farmaceits, ķīmiķis, profesors; * [[Rudīte Ruško]] (1966—2018) — operdziedātāja; * [[Vilhelms Ruško]] (1922—1993) — dziedātājs, aktieris; * [[Valdis Rūja]] (1928—2020) — dzejnieks; * [[Velta Rūķe-Draviņa]] (1917—2003) — valodniece, folkloriste; * [[Berta Rūmniece]] (1865—1953) — aktrise; * [[Ansis Rūtentāls]] (1949—2000) — kustību mākslinieks, režisors, pedagogs; {{div col end}} == S == {{div col|2}} * [[Jurijs Safronovs]] (1947—2015) — aktieris; * [[Anna Sakse]] (1905—1981) — rakstniece; * [[Irma Sakss]] (1905—1993) — dziedātāja; * [[Kārlis Sakss]] (1897—1987) — mežkopis, profesors; * [[Pauls Sakss]] (1878—1966) — operdziedātājs, vokālais pedagogs; * [[Eduards Salenieks]] (1900—1977) — rakstnieks, žurnālists; * [[Juris Salmanis]] (1943—2025) — mākslinieks; * [[Alma Saltupe]] (1894—1967) — dzejniece; * [[Zinaīda Sama]] (1914—1989) — horeogrāfe, pedagoģe; * [[Askolds Saulītis]] (1966—2021) — kino režisors, scenārists; * [[Alfrēds Sausne]] (1900—1994) — aktieris, rakstnieks; * [[Mihails Savisko]] (1936—2024) — kinokritiķis, scenārists; * [[Kārlis Sebris]] (1914—2009) — aktieris; * [[Vilis Segliņš]] (1882—1961) — režisors, aktieris; * [[Andris Seleckis]] (1947—2016) — operators; * [[Vera Selga]] (1918—1996) — aktrise; * [[Uļjana Semjonova]] (1952—2026) — basketboliste; * [[Valērijs Sevastjanovs]] (1948—2010) — baletdejotājs; * [[Ludvigs Sēja]] (1885—1962) — diplomāts, politiķis; * [[Milda Sēnīte]] (1896—1971) — aktrise; * [[Eduards Sidrabs]] (1898—1963) — tēlnieks; * [[Pēteris Siecenieks]] (1865—1930) — politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Jēkabs Silarājs]] (1898—1941) — Latvijas Kriminālpolicijas priekšnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Juris Silarājs]] (1917—2007) — basketbolists, basketbola treneris; * [[Jānis Silazars]] (1912—1975) — dzejnieks; * [[Gundega Sileniece]] (1928—2013) — literatūrzinātniece; * [[Visvaldis Silenieks]] (1898—1960) — aktieris; * [[Elza Siliņa]] (1895—1988) — dejas vēsturniece, baleta kritiķe; * [[Aivars Siliņš]] (1947—2016) — aktieris; * [[Matīss Siliņš]] (1861—1942) — kartogrāfs, vēsturnieks, etnogrāfs, literāts; * [[Maija Silmale]] (1924—1973) — rakstniece, tulkotāja; * [[Minna Tusnelda Simsone]] (1877—1932) — aktrise; * [[Jānis Simsons]] (1887—1939) — aktieris; * [[Vera Singajevska]] (1923—2014) — aktrise; * [[Juris Sinka]] (1927—2001) — politiķis; * [[Bruno Sipāns]] (1913—1973) — gleznotājs; * [[Andrejs Sīmanis]] (1865—1926) — jurists, politiķis; * [[Daina Skadmane]] (1990—2013) — māksliniece; * [[Pēteris Skrapce]] (1884—1960) — virsnieks, ģenerālis; * [[Guntis Skrastiņš]] (1954—2021) — aktieris; * [[Imants Skrastiņš]] (1941—2019) — aktieris, režisors; * [[Kārlis Skrastiņš]] (1974—2011) — hokejists; * [[Jānis Skredelis]] (1939—2019) — futbola treneris; * [[Ārijs Skride]] (1906—1987) — gleznotājs; * [[Rihards Skrubis]] (1928—1995) — grafiķis; * [[Emīls Skubiķis]] (1875—1943) — inženieris, politiķis; * [[Viļums Skubiņš]] (1876—1951) — agronoms, sabiedrisks darbinieks; * [[Jānis Skučs]] (1908—1998) — gleznotājs; * [[Harijs Skuja]] (1927—1984) — dzejnieks; * [[Biruta Skujeniece]] (1888—1931) — aktrise, režisore, dzejniece; * [[Ausma Skujiņa]] (1931—2015) — arhitekte; * [[Austra Skujiņa]] (1909—1932) — dzejniece; * [[Rūta Skujiņa]] (1907—1964) — dzejniece, prozaiķe; * [[Džemma Skulme]] (1925—2019) — gleznotāja, politiķe; * [[Jurģis Skulme]] (1928—2015) — mākslinieks, mākslas zinātnieks; * [[Ksenija Skulme]] (1893—1967) — ārste, medicīnas zinātņu doktore; * [[Marta Skulme]] (1890—1962) — tēlniece; * [[Oto Skulme]] (1889—1967) — mākslinieks; * [[Uga Skulme]] (1895—1963) — mākslinieks; * [[Ādolfs Skulte]] (1909—2000) — komponists, pedagogs; * [[Gvido Skulte]] (1939—2013) — kinooperators; * [[Gina Slapiņa]] (1950—2013) — gleznotāja; * [[Andris Slapiņš]] (1949—1991) — kinooperators, režisors; * [[Georgs Smelters]] (1942—2014) — mākslinieks; * [[Pēteris Sniķeris]] (1875—1944) — ārsts, ģenerālis, profesors; * [[Viktors Somovičs]] (-1941) — padomju represiju upuris; * [[Maija Sosāre]] (1926—2008) — valodniece; * [[Burhards Sosārs]] (1890—1953) — komponists, diriģents; * [[Vestards Sosārs]] (1929—2000) — ārsts, teorētiķis; * [[Voldemārs Spalviņš]] (1901—1978) — militārs darbinieks, Latvijas armijas pulkvedis leitnants; * [[Teodors Spāde]] (1891—1970) — kara flotes virsnieks, komandieris, admirālis; * [[Andrejs Spekke]] (1915—1984) — tulkotājs; * [[Marga Spertāle]] (1901—1986) — māksliniece; * [[Arvīds Spertāls]] (1897—1961) — scenogrāfs, gleznotājs; * [[Jēkabs Spriņģis]] (1907—2004) — gleznotājs; * [[Alfrēds Spura]] (1928—2001) — baletdejotājs, horeogrāfs, pedagogs; * [[Inese Spura]] (1924—2013) — žurnāliste; * [[Uldis Stabulnieks]] (1945—2012) — komponists, pianists, dziedātājs; * [[Helmī Stalte]] (1949—2023) — folkloriste, politiķe; * [[Dainis Stalts]] (1939—2014) — folklorists, politiķis; * [[Oskars Stalts]] (1904—1992) — kapteinis, līvu kultūras kopējs; * [[Marta Staņa]] (1913—1972) — arhitekte, dizainere; * [[Olita Starka-Stendere]] (1906—1953) — aktrise; * [[Margarita Stāraste]] (1914—2014) — ilustratore, rakstniece; * [[Edvīns Stepermanis]] (1905—1982) — mākslinieks; * [[Stepermaņu Krustiņš]] (1860—1941) — izdevējs, rakstnieks; * [[Elza Stērste]] (1885—1976) — dzejniece; * [[Laimonis Stīpnieks]] (1936—2023) — fotogrāfs; * [[Irēna Stradiņa]] (1925—1972) — māksliniece; * [[Jānis Stradiņš]] (1933—2019) — fizikālķīmiķis, zinātņu vēsturnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Pauls Stradiņš]] (1896—1958) — ķirurgs, profesors; * [[Embriks Strands]] (1876—1947) — entomologs, profesors; * [[Jānis Straubergs]] (1886—1952) — matemātikas skolotājs, kultūrvēsturnieks; * [[Jānis Straume (komponists)|Jānis Straume]] (1861—1929) — komponists, rakstnieks, kritiķis; * [[Jūlijs Straume]] (1874—1970) — mākslinieks, pedagogs, etnogrāfs; * [[Alfrēds Strausmanis]] (1877—1935) — advokāts, sabiedrisks darbinieks; * [[Valija Strautmane-Krauze]] (1924—2005) — gleznotāja; * [[Tālivaldis Strautmanis]] (1922—1995) — gleznotājs; * [[Jēkabs Strazdiņš]] (1905—1958) — gleznotājs, pedagogs, kritiķis; * [[Kārlis Strāders]] (1915—1978) — aktieris; * [[Kristaps Streičs]] (1970—2010) — režisors, mākslinieks; * [[Ēvalds Strods]] (1933—1998) — rakstnieks, publicists; * [[Heinrihs Strods]] (1925—2012) — vēsturnieks; * [[Irma Stubava|Irma Irīna Stubava]] (1908—1999) — aktrise; * [[Arnolds Stubavs]] (1910—1958) — aktieris; * [[Voldemārs Stūresteps]] (1909—1985) — vijolnieks, profesors; * [[Tatjana Suta]] (1923—2004) — baletdejotāja, mākslas zinātniece; * [[Kārlis Sūniņš]] (1907—1979) — gleznotājs; * [[Vitolds Svirskis]] (1919—1991) — gleznotājs, grafiķis; {{div col end}} == Š == {{div col|2}} * [[Georgijs Šelkovojs]] (1926—2005) — gleznotājs, grafiķis; * [[Pāvils Šenhofs]] (1924—2011) — mākslinieks; * [[Kārlis Šepko]] (1891—1952) — pulkvedis; * [[Kārlis Šics]] (1904—1981) — politiķis; * [[Genādijs Šitiks]] (1958—2009) — futbolists; * [[Rūdolfs Šīrants]] (1910—1985) — vēsturnieks; * [[Gustavs Šķilters]] (1874—1954) — tēlnieks, grafiķis; * [[Voldemārs Šmidbergs]] (1893—1975) — svarcēlājs, cīkstonis, tiesnesis, fotogrāfs, sporta kolekcionārs; * [[Silvija Šmidkena]] (1935—2024) — keramiķe, publiciste; * [[Mirdza Šmithene]] (1887—1978) — aktrise; * [[Jānis Šmits]] (1880—1969) — aktieris; * [[Luijs Šmits]] (1907—1985) — aktieris; * [[Pēteris Šmits]] (1869—1938) — valodnieks, etnogrāfs, profesors; * [[Mihails (Moisejs) Šneiderovs]] (1915—1985) — kinooperators, režisors; * [[Elvīra Šnore]] (1905—1996) — arheoloģe, profesore; * [[Pēteris Šnore]] (1860—1928) — kapteinis; * [[Rauls Šnore]] (1901—1962) — arheologs, numismāts; * [[Ludmila Špīlberga]] (1886—1947) — aktrise; * [[Arvīds Špons]] (1930—1994) — teātra direktors, darbinieks; * [[Mirjama Štāle]] (1897—1988) — aktrise; * [[Austra Šteinberga]] (1910—1998) — aktrise; * [[Renāte Šteinberga]] (1937—2018) — aktrise, operetes soliste; * [[Kārlis Šteinbergs]] (1906—1983) — aktieris, operetes solists; * [[Rūta Šteinerte]] (1942—2003) — gleznotāja; * [[Jānis Šteins]] (1882—1968) — virsnieks, pulkvedis-leitnants; * [[Kārlis Štelmachers]] (1911—1990) — gleznotājs; * [[Pauls Šterns]] (1901—1979) — grafiķis; * [[Roberts Šterns]] (1884—1943) — mākslinieks; * [[Kārlis Štrauhs]] (1890—1944) — literāts; * [[Arnolds Šturms]] (1912—1999) — komponists, mūziķis; * [[Jānis Šusters]] (1927—1988) — farmaceits, profesors; * [[Voldemārs Šūlmanis]] (1921—1975) — hokeja uzbrucējs; * [[Aleksandrs Šūmahers]] (1901—1970) — kinooperators; * [[Elza Švalbe-Matvejeva]] (1903—2004) — tēlniece; * [[Voldemārs Švarcs]] (1884—1957) — aktieris; * [[Vladislavs Šveide]] (1915—1984) — mākslinieks; {{div col end}} == T == {{div col|2}} * [[Helēna Tangijeva-Birzniece]] (1907—1965) — baletdejotāja, baletmeistare; * [[Kārlis Teihmanis]] (1927—1991) — aktieris; * [[Augusts Tentelis]] (1876—1942) — vēsturnieks, pedagogs; * [[Alberts Terpilovskis]] (1922—2002) — tēlnieks; * [[Jānis Roberts Tillbergs]] (1880—1972) — mākslinieks, pedagogs; * [[Osvalds Tīlmanis]] (1900—1980) — arhitekts; * [[Jānis Tīss]] (1921—1980) — čellists; * [[Felicita Tomsone]] (1901—1969) — komponiste, pedagoģe; * [[Edgars Tons]] (1917—1967) — diriģents; * [[Gustavs Turss]] (1890—1973) — arhibīskaps; {{div col end}} == U == {{div col|2}} * [[Konrāds Ubāns]] (1893—1981) — mākslinieks; * [[Rolands Upatnieks]] (1932—1994) — kamaniņu braucējs; * [[Andrejs Upīts]] (1877—1970) — rakstnieks, kritiķis, literatūrzinātnieks; * [[Jānis Upītis]] (1911—1983) — literatūras vēsturnieks; * [[Pēteris Upītis (grafiķis)|Pēteris Upītis]] (1899—1989) — grafiķis; * [[Aivars Urbāns]] (1955—2009) — mākslinieks; * [[Vladislavs Urtāns]] (1921—1989) — vēsturnieks, arheologs; * [[Vladimirs Utkins]] (1932—1994) — ķirurgs pulmonologs; {{div col end}} == Ū == {{div col|2}} * [[Otto Ūdentiņš]] (1892—1988) — ģenerālis; * [[Anna Ūdre]] (1896—1981) — ķirurģe; * [[Vija Ūdre]] (1941—1987) — vitrāžas māksliniece; {{div col end}} == V == {{div col|2}} * [[Jānis Vagners]] (1869—1955) — jurists, politiķis; * [[Irma Vainovska]] (1895—1958) — teātra darbiniece; * [[Jānis Vainovskis]] (1887—1969) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Jānis Vaišļa]] (1969—2016) — producents, ceļotājs; * [[Aleksandrs Vaivars]] (1915—1997) — radiožurnālists; * [[Roberts Valdmanis]] (1874—1932) — diplomāts, vēstnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Voldemārs Valdmanis]] (1905—1966) — grafiķis, scenogrāfs; * [[Teodors Valdšmits]] (1868—1934) — aktieris; * [[Vitolds Valeinis]] (1922—2001) — literatūrzinātnieks, kritiķis; * [[Miķelis Valters]] (1874—1968) — politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Gustavs Vanags]] (1891—1965) — ķīmiķis; * [[Jevgeņijs Vanags]] (1922—1987) — rakstnieks, žurnālists, kultūras darbinieks; * [[Rūdolfs Vanags]] (1892—1977) — diriģents; * [[Vilhelms Benjamins Vanags]] (1912—1985) — ārsts, rentgenologs; * [[Lūcija Vankina]] (1908—1989) — arheoloģe, pētniece; * [[Pēteris Vasaraudzis]] (1908—1988) — aktieris; * [[Frīdrihs Vasarietis]] (1881—1972) — uzņēmējs, virsnieks, pulkvežleitnants, politiķis; * [[Pēteris Vasariņš]] (1924—1996) — politiķis; * [[Bruno Vasiļevskis]] (1939—1990) — gleznotājs; * [[Gundega Vaska]] (1917—2006) — grafiķe; * [[Hermanis Vazdiks]] (1906—1994) — aktieris; * [[Edgars Vārdaunis]] (1910—1999) — scenogrāfs, gleznotājs; * [[Vilma Vārna]] (1917—1978) — aktrise; * [[Venta Vecumniece]] (1927—2017) — aktrise, režisore; * [[Astrīda Vecvagare]] (1941—2013) — aktrise; * [[Haralds Arvīds Vecvagars]] (1910—1966) — literāts, žurnālists; * [[Reinholds Veics]] (1882—1920) — aktieris, režisors; * [[Zelma Veics]] (1882—1943) — aktrise; * [[Rihards Veide (dziedātājs)|Rihards Veide]] (1896—1964) — dziedātājs, pedagogs; * [[Juris Veitners]] (1943—1995) — dzejnieks; * [[Kārlis Veitners]] (1907—1994) — gleznotājs, pedagogs; * [[Jēkabs Velme]] (1855—1928) — valodnieks, pedagogs; * [[Helmārs Velze]] (1909—1971) — aktieris; * [[Žanis Ventaskrasts]] (1906—1978) — lietišķās mākslas meistars; * [[Andris Vējāns]] (1927—2005) — rakstnieks, zinātnieks, kritiķis; * [[Mārtiņš Vērdiņš (seniors)|Mārtiņš Vērdiņš]] (1898—1979) — aktieris; * [[Irma Vēsmiņa]] (1888—1962) — aktrise; * [[Nora Vētra-Muižniece]] (1919—2005) — aktrise, režisore; * [[Vija Vētra]] (1923—2026) — dejotāja, horeogrāfe; * [[Alfrēds Videnieks]] (1908—2002) — aktieris; * [[Emīlija Viesture]] (1891—1947) — aktrise, režisore; * [[Velta Vilciņa]] (1928—1995) — baletdejotāja; * [[Tālivaldis Vilciņš]] (1922—1997) — vēsturnieks, sociologs, profesors; * [[Jānis Vilde]] (1900—1971) — neirologs, antropologs, profesors; * [[Arnolds Vilkins]] (1904—1979) — mākslinieks; * [[Ēvalds Vilks]] (1923—1976) — rakstnieks; * [[Māris Villerušs]] (1936—2014) — čellists; * [[Jūlijs Viļumainis]] (1909—1981) — gleznotājs; * [[Aleksandrs Viļumanis (dziedātājs)|Aleksandrs Viļumanis]] (1910—1980) — operdziedātājs; * [[Voldemārs Vimba]] (1904—1985) — gleznotājs; * [[Edgars Vinters]] (1919—2014) — gleznotājs; * [[Vitolds Virsnis]] (1881—1934) — ģeogrāfs, profesors, rakstnieks; * [[Edvarts Virza]] (1883—1940) — rakstnieks, publicists; * [[Biruta Vizicka-Žarova]] (1929—1998) — aktrise, televīzijas režisore; * [[Marta Vīgante]] (1900—1966) — ārste, sabiedriska darbiniece; * [[Malvīne Vīgnere-Grīnberga]] (1871—1949) — operdziedātāja, pedagoģe; * [[Ernests Vīgners]] (1850—1933) — diriģents, komponists, folklorists; * [[Ivars Vīgners]] (1940—2007) — komponists, pianists; * [[Leonīds Vīgners]] (1906—2001) — diriģents, komponists, pedagogs; * [[Hilda Vīka]] (1897—1963) — māksliniece, rakstniece; * [[Rūdolfs Vīksna]] (1876—1959) — pedagogs, žurnālists, literāts; * [[Jānis Vītiņš (mežkopis)|Jānis Vītiņš]] (1885—1951) — mežkopis, zinātnieks, pedagogs; * [[Jānis Vītoliņš (komponists)|Jānis Vītoliņš]] (1886—1955) — komponists, fagotists; * [[Jēkabs Vītoliņš]] (1898—1977) — mūzikas zinātnieks, kritiķis, folklorists, pedagogs; * [[Alfrēds Vītols (ārsts)|Alfrēds Jānis Vītols]] (1889—1970) — ārsts, sabiedrisks darbinieks; * [[Eduards Vītols]] (1877—1954) — mākslinieks; * [[Jāzeps Vītols]] (1863—1948) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Līvija Volkova]] (1931—2025) — literatūrzinātniece, vēsturniece; * [[Edvards Vulfs]] (1886—1919) — rakstnieks; * [[Mavriks Vulfsons]] (1918—2004) — žurnālists, profesors, politiķis; {{div col end}} == Z == {{div col|2}} * [[Mirdza Zaice]] (1912—1998) — aktrise, teātra darbiniece; * [[Fricis Zandbergs]] (1910—1972) — gleznotājs; * [[Pārsla Zaļkalne]] (1927—1993) — tēlniece; * [[Lūcija Zamaiča]] (1893—1965) — rakstniece, dzejniece; * [[Rihards Zandersons]] (1910—1981) — aktieris; * [[Aija Zariņa]] (1954—2025) — gleznotāja; * [[Indulis Zariņš]] (1929—1997) — gleznotājs, pedagogs; * [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]] (1893—1979) — režisors, aktieris; * [[Kārlis Zariņš (dziedātājs)|Kārlis Zariņš]] (1930—2015) — operdziedātājs, profesors; * [[Rihards Zariņš]] (1869—1939) — grafiķis, pedagogs; * [[Jānis Zarumba]] (1907—1976) — sportists; * [[Augusts Zauers]] (1888—1981) — mākslinieks, pedagogs; * [[Jānis Zābers]] (1935—1973) — operdziedātājs; * [[Vilnis Zābers]] (1963—1994) — mākslinieks; * [[Jānis Zālītis (komponists)|Jānis Zālītis]] (1884—1943) — komponists, kritiķis; * [[Voldemārs Zālītis|Voldemārs Zālītis (Valdis)]] (1865—1934) — rakstnieks; * [[Ādolfs Zārdiņš]] (1890—1967) — mākslinieks; * [[Indriķis Zeberiņš]] (1882—1969) — gleznotājs, grafiķis; * [[Modris Zeberiņš]] (1923—1994) — rakstnieks; * [[Teodors Zeiferts]] (1865—1929) — pedagogs, dzejnieks, kritiķis, literatūrvēsturnieks; * [[Valentīna Zeile]] (1937—2018) — ekonomiste, politiķe; * [[Zinaīda Zeltmate]] (1920—1991) — baletdejotāja, pedagoģe, horeogrāfe; * [[Gunārs Zemgals]] (1934—2018) — scenogrāfs, mākslinieks; * [[Gustavs Zemgals]] (1871—1939) — otrais Latvijas Valsts prezidents, politiķis; * [[Daina Zemzare]] (1911—1971) — valodniece; * [[Aurēlijs Zēbergs]] (1879—1940) — jurists, sabiedriskais darbinieks; * [[Jānis Zēbergs]] (1871—1927) — rēderis, politiķis, sabiedriskais darbinieks; * [[Juris Ziemelis]] (1941—1988) — latviešu nacionālās pretošanās kustības dalībnieks; * [[Jānis Ziemeļnieks]] (1897—1930) — dzejnieks, žurnālists; * [[Maksims Ziks]] (1904—1986) — ārsts, ķirurgs; * [[Mārtiņš Zilberts]] (1977—2024) — pianists, pedagogs; * [[Marianna Zirdziņa]] (1912—1990) — aktrise, dziedātāja; * [[Vsevolods Zirdziņš]] (1913—1991) — aktieris, dziedātājs; * [[Arvīds Zirnis (sporta darbinieks)|Arvīds Zirnis]] (1897—1982) — sporta darbinieks; * [[Andris Zirnītis]] (1954—2022) — grafiķis, grafiskais dizainers; * [[Tamāra Zitcere]] (1947—2014) — zinātniece, ģenētiķe, pedagoģe; * [[Edgars Zīle]] (1908—1986) — aktieris; * [[Mārtiņš Zīverts]] (1903—1990) — dramaturgs; * [[Valērijs Zosts]] (1901—1960) — pianists, profesors; * [[Alīda Zvagule]] (1922—2015) — operetes soliste; * [[Inese Zvagule]] (1945—2004) — pianiste; * [[Arvīds Zvagulis]] (1920—2016) — vijolnieks, diriģents; * [[Gvido Zvaigzne]] (1958—1991) — kinooperators; * [[Velta Zvaigzne]] (1890—1920) — aktrise; * [[Alberts Zvejnieks]] (1902—1987) — cīkstonis, treneris; * [[Aleksandrs Zviedris]] (1905—1993) — gleznotājs; * [[Alise Zvirbule]] (1906—1996) — gleznotāja; * [[Egons Zvirbulis]] (1907—1986) — tēlnieks; * [[Valdis Zvirbulis]] (1936—1985) — dambretists, treneris, sporta žurnālists; {{div col end}} == Ž == {{div col|2}} * [[Gustavs Žibalts]] (1873—1938) — aktieris; * [[Arvīds Žilinskis]] (1905—1993) — komponists, pianists, profesors; * [[Jānis Žīds]] (1892—1959) — pulkvedis {{div col end}} [[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]] [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi]] muaty4p20qoobclcx36kw7kcdty0y23 4505853 4505851 2026-08-11T20:41:22Z Teatrālis 82063 /* A */ 4505853 wikitext text/x-wiki Šajā sarakstā norādītas ievērojamas personas, kuras ir apbedītas [[Rīgas Meža kapi|Rīgas Meža kapos]]. == A == {{div col|2}} * [[Jurijs Abizovs]] (1921—2006) — rakstnieks, tulkotājs, literatūrzinātnieks, Baltijas krievu kultūras vēstures speciālists; * [[Mārtiņš Abuls]] (1885—1930) — tiesnesis, žurnālists, sabiedrisks darbinieks; * [[Marija Adamova-Kalniņa]] (1924—2012) — aktrise; * [[Imants Adermanis]] (1930—1996) — aktieris, režisors, pedagogs; * [[Konstantīns Aizpurs]] (1919—2003) — dzejnieks, atdzejotājs, dramaturgs; * [[Marta Aizupiete]] (1892—1975) — bioloģe; * [[Dace Akmentiņa]] (1858—1936) — aktrise; * [[Roberts Akmentiņš (mācītājs)|Roberts Akmentiņš]] (1910—1994) — teologs, profesors; * [[Laima Akuratere]] (1910—1969) — dzejniece, tulkotāja; * [[Jānis Akuraters]] (1876—1937) — dzejnieks, rakstnieks, politiķis; * [[Valdis Albergs]] (1922—1984) — tēlnieks; * [[Rūdolfs Alders]] (1907—1987) — tēlnieks; * [[Pauls Aldiņš]] (1971—2020) — ārsts infektologs, hepatologs, pasniedzējs; * [[Nikolajs Aleksejevs]] (1911—1962) — politiķis, rūpnīcas "[[VEF]]" direktors no 1958. līdz 1962. gadam; * [[Alita Alkne]] (1904—1994) — aktrise; * [[Jānis Alksnis]] (1869—1939) — arhitekts; * [[Jēkabs Alksnis (ārsts)|Jēkabs Alksnis]] (1870—1957) — medicīnas profesors; * [[Ojārs Ambainis]] (1926—1995) — folklorists, pētnieks; * [[Valdemārs Ambainis]] (1889—1946) — literāts, žurnālists; * [[Lilija Amerika]] (1903—1980) — aktrise; * [[Dagnija Amtmane|Dagnija Amtmane-Valdmane]] (1912—1985) — aktrise; * [[Valija Amtmane]] (1904—1996) — aktrise; * [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]] (1885—1966) — aktieris, režisors, pedagogs; * [[Krišjānis Ancītis]] (1911—1963) — valodnieks, literatūrzinātnieks; * [[Maigurs Andermanis]] (1922—2011) — operdziedātājs; * [[Emma Andersone]] (1900—1992) — literatūrvēsturniece, pedagoģe; * [[Alfrēds Andersons]] (1879—1937) — Rīgas pilsētas galva, būvinženieris, literāts, pedagogs, sabiedrisks darbinieks; * [[Eduards Andersons (sportists)|Eduards Andersons]] (1914—1985) — basketbolists; * [[Andris Andreiko]] (1942—1976) — dambretists; * [[Ingrīda Andriņa]] (1944—2015) — aktrise; * [[Jānis Andrups]] (1914—1994) — literatūras vēsturnieks, kritiķis; * [[Olga Andžāne-Zvirgzdiņa]] (1913—1994) — dramaturģe, advokāte, pedagoģe; * [[Jānis Anmanis]] (1943—2025) — gleznotājs, mākslinieks; * [[Augusts Annuss]] (1893—1984) — gleznotājs; * [[Jānis Annuss (gleznotājs)|Jānis Annuss]] (1935—2013) — gleznotājs, fotogrāfs; * [[Indriķis Ansabergs]] (1886—1971) — pedagogs, [[Tautas padome|Tautas padomes]] loceklis; * [[Jānis Ansons]] (1888—1935) — mākslinieks; * [[Antonio (Antons Markūns)]] (1915—1977) — klauns; * [[Kārlis Anušēvics]] (1930—2013) — aktieris; * [[Jānis Apelis]] (1942—2014) — policijas darbinieks; * [[Arturs Apinis]] (1904—1975) — grafiķis; * [[Apsīšu Jēkabs]] (1858—1929) — rakstnieks; * [[Pāvels Armands]] (1902—1964) — kinorežisors, scenārists; * [[Bruno Artmanis]] (1915—2007) — mēbeļu arhitekts, dizaineris, mākslinieks; * [[Gunārs Astra]] (1931—1988) — latviešu brīvības cīnītājs, cilvēktiesību aizstāvis, disidents; * [[Maija Augstkalna]] (1932—2007) — teātra un kino kritiķe; * [[Alvils Augstkalns]] (1907—1940) — valodnieks, bibliogrāfs; * [[Olga Auguste]] (1896—1973) — padomju politiskā darbiniece; * [[Augusts Auns]] (1887—1967) — riteņbraucējs; * [[Alfrēds Austriņš]] (1893—1963) — teātra darbinieks; * [[Antons Austriņš]] (1884—1934) — rakstnieks; * [[Marga Austruma]] (1930—2017) — leļļu māksliniece un skulptore; * [[Vilis Austrums]] (1911—1960) — bibliogrāfs, literatūras vēsturnieks; * [[Kārlis Auškāps]] (1947—2017) — režisors, aktieris; * [[Raimonds Auškāps]] (1952—2024) — tulkotājs, dramaturgs; * [[Lidija Auza]] (1914—1989) — gleznotāja; * [[Imants Auziņš]] (1937—2013) — dzejnieks, literatūrkritiķis; * [[Harijs Avens]] (1910—1976) — aktieris; * [[Aina Avotiņa]] (1918—1980) — aktrise; * [[Jānis Avotiņš]] (1896—1965) — virsnieks, pulkvedis-leitnants; * [[Enriko Avots]] (1952—2026) — aktieris; {{div col end}} == Ā == {{div col|2}} * [[Alma Ābele]] (1907—1984) — aktrise; * [[Eduards Ābelskalns]] (1914—1982) — mūziķis; * [[Nikolajs Ābeltiņš]] (1897—1966) — pulkvežleitnants; * [[Aleksandrs Āboliņš]] (1893—1978) — teātra un kino darbinieks; * [[Jānis Āboliņš]] (1906—1990) — zinātnieks, profesors; * [[Tālivaldis Āboliņš]] (1932—1991) — aktieris; * [[Ojārs Ābols]] (1922—1983) — gleznotājs, mākslas teorētiķis; * [[Ojārs Āboltiņš]] (1936—2023) — ģeologs, ģeogrāfs, pedagogs; * [[Voldemārs Ābrams]] (1890—1956) — aktieris; * [[Māris Ārgalis]] (1954—2008) — mākslinieks; {{div col end}} == B == {{div col|2}} * [[Kristaps Bahmanis]] (1867—1942) — jurists, publicists, politiķis; * [[Juris Baklāns]] (1948—1989) — gleznotājs; * [[Kristīne Bakmane]] (1897—1925) — uzņēmēja; * [[Juris Baldunčiks]] (1950—2022) — valodnieks, terminologs, pedagogs, tulkotājs; * [[Mārīte Balode]] (1952—2018) — televīzijas režisore, kultūras žurnāliste; * [[Eduards Balodis]] (1880—1951) — pedagogs, tautsaimnieks, politiķis; * [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Jānis Balodis]] (1881—1965) — virspavēlnieks, ģenerālis, politiķis; * [[Kārlis Balodis (medicīnas profesors)|Kārlis Balodis]] (1889—1964) — medicīnas profesors; * [[Paula Baltābola]] (1891—1978) — aktrise; * [[Sarmīte Baltkāje]] (1933—2017) — ārste onkoloģe, ķirurģe; * [[Jānis Baltkājs]] (1935—2023) — farmakologs, zinātnieks; * [[Jānis Baltvilks]] (1944—2003) — dzejnieks, ornitologs; * [[Kārlis Bambergs]] (1894—1981) — inženieris ķīmiķis, agroķīmiķis; * [[Jūlija Banga]] (1877—1954) — aktrise; * [[Bangaitis]] (1874—1925) — dzejnieks; * [[Georgs Barkāns]] (1925—2010) — mākslinieks, arhitekts; * [[Boriss Barnets]] (1902—1965) — krievu kinorežisors, aktieris, scenārists; * [[Kārlis Barons (ārsts)|Kārlis Barons]] (1865—1944) — medicīnas profesors; * [[Mendelis Bašs]] (1919—2012) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Biruta Baumane]] (1922—2017) — gleznotāja; * [[Lūcija Baumane]] (1905—1988) — aktrise, režisore, pedagoģe; * [[Aldis Baums]] (1932—2019) — datorzinātnieks; * [[Indulis Bākulis]] (1922—1976) — ķirurgs, profesors; * [[Ludvigs Bārs]] (1911—1973) — aktieris; * [[Jūlijs Bebrišs]] (1931—1993) — aktieris, režisors; * [[Aleksandra Beļcova]] (1892—1981) — gleznotāja, grafiķe; * [[Antons Benjamiņš]] (1860—1939) — uzņēmējs, žurnālists; * [[Juris Georgs Benjamiņš]] (1918—1993) — fotogrāfs; * [[Vilis Bergmanis]] (1892—1979) — aktieris, teātra darbinieks; * [[Alfreds Bergs]] (1890—1942) — militārs darbinieks, Latvijas armijas ārsts, pulkvedis, leitnants; * [[Jānis Bergsons]] (1881—1960) — uzņēmējs, politiķis; * [[Ernests Bertovskis]] (1924—1996) — čellists, pedagogs; * [[Ēvalds Berzinskis]] (1891—1968) — čellists; * [[Egons Beseris]] (1932—1984) — aktieris; * [[Romis Bēms]] (1927—1993) — gleznotājs, mākslas zinātnieks; * [[Artūrs Bērnieks]] (1886—1964) — koktēlnieks, lietišķās mākslas meistars, pedagogs; * [[Reinis Bērtulis]] (1937—1994) — valodnieks; * [[Lilita Bērziņa]] (1903—1983) — aktrise; * [[Lūcija Beatrise Bērziņa]] (1907—1999) — rakstniece, pedagoģe; * [[Alfons Bērziņš]] (1916—1987) — ātrslidotājs; * [[Arturs Bērziņš (aktieris)|Arturs Bērziņš]] (1932—2011) — aktieris; * [[Artūrs Bērziņš (ķirurgs)|Artūrs Bērziņš]] (1918—1963) — ķirurgs; * [[Boriss Bērziņš]] (1930—2002) — gleznotājs, grafiķis, pedagogs; * [[Juris Bērziņš (horeogrāfs)|Juris Bērziņš]] (1941—1995) — horeogrāfs, deju skolotājs; * [[Kārlis Bērziņš (grāmatu tirgotājs)|Kārlis Bērziņš]] (1865—1934) — grāmatu tirgotājs, izdevējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Kārlis Bērziņš]] (1898—1980) — tautsaimnieks, pedagogs, sabiedrisks darbinieks; * [[Maigonis Bērziņš]] (1902—1933) — mākslinieks; * [[Roberts Bērziņš (literāts)|Roberts Bērziņš]] (1868—1935) — literāts, folklorists, pedagogs; * [[Anna Bērzkalne]] (1891—1956) — folkloriste, pedagoģe; * [[Zigmunds Bielis]] (1954—2025) — tēlnieks; * [[Jānis Biezais (vēsturnieks)|Jānis Biezais]] (1896—1975) — padomju vēsturnieks, pedagogs; * [[Aleksandrs Bieziņš]] (1897—1975) — bērnu ķirurgs, medicīnas profesors; * [[Kārlis Bimbers]] (1952—2026) — mūziķis, Latvijas Radio kora dziedātājs; * [[Ruta Birgere]] (1924—2019) — aktrise; * [[Jēkabs Birgers]] (1877—1966) — rakstnieks; * [[Jānis Staņislavs Birnbaums]] (1863—1944) — gleznotājs; * [[Aleksandrs Birzenieks]] (1893—1980) — arhitekts; * [[Jānis Bisenieks]] (1864—1923) — agronoms, uzņēmējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Ija Bite-Krauliņa]] (1938—2007) — baleta kritiķe, zinātniece, televīzijas režisore; * [[Indriķis Blankenburgs]] (1887—1944) — arhitekts; * [[Pēteris Blaus]] (1900—1971) — žurnālists, politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Fricis Blumbahs]] (1864—1949) — astronoms, pedagogs; * [[Rita Blumberga]] (1925—2008) — tekstilmāksliniece; * [[Zaiga Blumberga-Vasariņa]] (1924—1999) — arheoloģe; * [[Laimonis Blumbergs]] (1919—2014) — tēlnieks; * [[Harijs Blunavs]] (1924—2006) — akvarelists; * [[Dāvis Blūmentāls]] (1871—1937) — farmaceits, pulkvedis; * [[Valdis Blūms]] (1936—2019) — teātru direktors, darbinieks; * [[Ģirts Bļodnieks]] (1922—1987) — tulkotājs, pedagogs; * [[Artūrs Bobkovics]] (1885—1959) — diriģents; * [[Džems Bodnieks]] (1910—1987) — metālmākslinieks; * [[Aleksandrs Bojarskis]] (1938—1980) — aktieris; * [[Olga Bormane]] (1893—1968) — režisore, aktrise, skatuves mākslas pedagoģe; * [[Gastons Brahmanis]] (1925—1955) — vijolnieks; * [[Haralds Brando]] (1929—2012) — mūziķis; * [[Alfrēds Brašmanis]] (1904—1983) — sportists; * [[Hermanis Brauns]] (1918—1979) — pianists, pedagogs; * [[Alise Brehmane]] (1886—1981) — aktrise; * [[Milda Brehmane-Štengele]] (1893—1981) — operdziedātāja; * [[Nikolajs Breikšs]] (1911—1972) — gleznotājs; * [[Kārlis Brencēns]] (1879—1951) — gleznotājs, grafiķis, vitrāžists; * [[Juris Brencis]] (1930—2012) — aktieris; * [[Boļeslavs Brežgo]] (1887—1957) — vēsturnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Arvīds Brēdermanis]] (1900—1970) — diplomāts; * [[Aleksandra Briede]] (1901—1992) — tēlniece; * [[Ērika Briede]] (1916—2006) — dramaturģe; * [[Augusts Briedis]] (1877—1937) — žurnālists, politiķis; * [[Jānis Briedis (tēlnieks)|Jānis Briedis]] (1902—1953) — tēlnieks; * [[Jānis Briedis (kinooperators)|Jānis Briedis]] (1930—2008) — kinooperators; * [[Kārlis Briedis]] (1896—1950) — ārsts, ginekologs, pedagogs; * [[Anna Brigadere]] (1861—1933) — rakstniece, dramaturģe, dzejniece; * [[Maija Brigadere]] (1857—1940) — aktrise, dziedātāja; * [[Jānis Brigaders]] (1856—1936) — aktieris, izdevējs; * [[Inta Brikše]] (1956—2014) — pedagoģe, žurnāliste, profesore; * [[Ēriks Brītiņš]] (1923—2010) — aktieris; * [[Kārlis Brīvnieks]] (1854—1934) — aktieris, režisors, dramaturgs, tulkotājs; * [[Aivars Brīze]] (1961—2013) — mūziķis; * [[Alfejs Bromults]] (1913—1991) — gleznotājs; * [[Mārtiņš Bruņenieks]] (1866—1950) — pedagogs, filologs, mitologs; * [[Rasma Bruzīte]] (1919—2001) — tēlniece; * [[Ženija Brūgāne]] (1903—1985) — arfiste, pedagoģe; * [[Eda Dite Brūvere]] (1946—2018) — gleznotāja; * [[Jānis Buivids]] (1864—1937) — ģenerālis; * [[Ļevs Bukovskis]] (1910—1984) — tēlnieks; * [[Vladimirs Bukovskis (1867—1937)|Vladimirs Bukovskis]] (1867—1937) — jurists; * [[Irma Bune]] (1911—1995) — aktrise; * [[Vilhelms Burkēvics]] (1894—1967) — inženieris; * [[Arnolds Burovs]] (1915—2006) — animācijas filmu režisors; * [[Ojārs Bušs]] (1944—2017) — valodnieks; * [[Pauls Butkēvičs]] (1940—2026) — aktieris; * [[Aleksandrs Būmanis]] (1881—1937) — jurists, profesors, žurnālists, tulkotājs, komponists; * [[Kārlis Būmeisters (politiķis)|Kārlis Būmeisters]] (1888—1967) — politiķis; {{div col end}} == C == {{div col|2}} * [[Ēriks Caune]] (1924—2004) — gleznotājs; * [[Ieva Celmiņa]] (1902—1991) — valodniece, tulkotāja; * [[Margrieta Celmiņa]] (1897—1983) — gleznotāja; * [[Marika Celmiņa]] (1879—1969) — aktrise; * [[Marta Celmiņa]] (1880—1937) — Latvijas Žēlsirdīgo māsu kustības dibinātāja; * [[Imants Cepītis]] (1935—1993) — kordiriģents; * [[Roberts Ceplītis]] (1931—2013) — aktieris; * [[Pēteris Cepurnieks]] (1905—1974) — aktieris; * [[Zelma Cēsniece-Freidenfelde]] (1892—1929) — ārste, politiķe; * [[Gunārs Cilinskis]] (1931—1992) — aktieris, režisors; * [[Helēna Cinka-Berzinska]] (1892—1956) — operdziedātāja; * [[Oļģerts Cintiņš]] (1935—1992) — ērģelnieks, pianists, diriģents, pedagogs; * [[Gunārs Cīlītis]] (1927—2007) — gleznotājs, grafiķis; * [[Ilze Cīrule]] (1964—2018) — ierēdne; * [[Vera Cīrule]] (1905—1981) — aktrise, režisore, dziedātāja; * [[Ansis Cīrulis]] (1883—1942) — grafiķis, gleznotājs, lietišķās mākslas meistars; {{div col end}} == Č == {{div col|2}} * [[Kārlis Eduards Čablis]] (1891—1976) — pulkvedis; * [[Aleksandrs Čavarts]] (1929—1992) — grafiķis; * [[Māris Čaklais]] (1940—2003) — dzejnieks, publicists; * [[Jānis Čakste]] (1859—1927) — pirmais Latvijas Valsts prezidents; * [[Mintauts Čakste]] (1893—1962) — jurists, sabiedriskais darbinieks; * [[Ringolds Čakste]] (1898—1967) — mediķis, virsnieks; * [[Viktors Čestnovs]] (1953—2003) — aktieris; * [[Anastasija Čikste-Rūtenfelde]] (1879—1962) — publiciste, tulkotāja, ārste; * [[Arnolds Čuibe]] (1881—1941) — Latvijas skolu departamenta vicedirektors; * [[Arnolds Nikolajs Čuibe]] (1911—1941) — arhitekts; {{div col end}} == D == {{div col|2}} * [[Vallija Dambe]] (1912—1995) — valodniece; * [[Uno Daņiļevskis]] (1945—2007) — gleznotājs; * [[Aleksandrs Daškovs]] (1914—2004) — operdziedātājs; * [[Imants Daudišs]] (1945—2002) — diplomāts, politiķis; * [[Arvīds Daugulis]] (1879—1955) — pianists, pedagogs; * [[Austra Dāle]] (1892—1972) — dzejniece, pedagoģe; * [[Pauls Dāle]] (1889—1968) — filozofs, profesors; * [[Indulis Dālmanis]] (1922—1983) — vijolnieks, pedagogs, komponists; * [[Augusts Deglavs]] (1862—1922) — rakstnieks; * [[Biruta Delle]] (1944—2025) — gleznotāja; * [[Jāzeps Delvers]] (1910—1984) — grafiķis; * [[Aleksandrs Demčenko]] (1954—2020) — kino režisors, operators; * [[Ausma Derkēvica]] (1929—2011) — kordiriģente; * [[Lolita Detlava]] (1947—2022) — pianiste, pedagoģe; * [[Eduards Detlavs]] (1919—1992) — keramiķis; * [[Arnolds Dimiņš]] (1911—1965) — grafiķis; * [[Pēteris Dindonis]] (1877—1967) — selekcionārs; * [[Aleksandrs Dinsbergs]] (1897—1943) — Brīvības cīņu dalībnieks, leitnants, sabiedriskais darbinieks; * [[Ella Dagmāra Dišlere]] (1923—2011) — gleznotāja; * [[Valdis Dišlers]] (1922—2011) — gleznotājs, pedagogs, profesors; * [[Jēkabs Dravnieks]] (1858—1927) — enciklopēdists, izdevējs; * [[Jānis Dreibergs]] (1854—1932) — pedagogs, latviešu atmodas darbinieks; * [[Valda Dreimane]] (1932—1994) — dzejniece, literatūrzinātniece; * [[Jānis Dreslers]] (1895—1971) — karikatūrists, literāts; * [[Jānis Ducens]] (1888—1925) — politiķis, prokurors; * [[Aleksandrs Dulbe]] (1880—1931) — jurists, žurnālists, rakstnieks; * [[Eleonora Dūda]] (1927—2007) — aktrise; * [[Nikolajs Dūze]] (1891—1951) — virsnieks, ģenerālis; * [[Līze Dzeguze]] (1908—1992) — tēlniece; * [[Ģirts Dzenītis]] (1934—1987) — žurnālists; * [[Pauls Dzērve]] (1918—1961) — ekonomists; {{div col end}} == E == {{div col|2}} * [[Reinis Ebelis]] (1859—1928) — tautskolotājs, rakstnieks; * [[Gedimins Ebels]] (1895—1967) — ārsts, pediatrs, pedagogs; * [[Arkādijs Eglītis]] (1898—1932) — politiķis; * [[Vilnis Eglītis]] (1938—2005) — gleznotājs; * [[Rita Einberga]] (1921—1979) — keramiķe; * [[Jānis Eisāns]] (1929—2009) — baptistu mācītājs; * [[Haralds Eldgasts]] (1882—1926) — rakstnieks; * [[Josifs Elgurts]] (1924—2007) — grafiķis; * [[Marta Eliase]] (1911—1958) — gleznotāja; * [[Ansis Epners]] (1937—2003) — kinorežisors; * [[Emma Ezeriņa]] (1898—1967) — aktrise; * [[Jānis Ezeriņš (rakstnieks)|Jānis Ezeriņš]] (1891—1924) — rakstnieks; * [[Kārlis Ezeriņš]] (1868—1934) — ģenerālis; {{div col end}} == Ē == {{div col|2}} * [[Artūrs Ēķis]] (1933—2011) — baletdejotājs, aktieris; * [[Jānis Ērenpreiss]] (1929—1996) — onkologs, citologs, pētnieks; * [[Lilija Ērika]] (1890—1981) — aktrise; {{div col end}} == F == {{div col|2}} * [[Pēteris Feders]] (1868—1936) — arhitekts; * [[Nikolajs Fedorovskis]] (1927—2016) — pianists, pedagogs; * [[Maruta Feldmane]] (1949—2004) — aktrise; * [[Ernests Felsbergs]] (1866—1928) — mākslas vēsturnieks, profesors; * [[Ērika Ferda]] (1914—1997) — aktrise, pedagoģe; * [[Harijs Fišers]] (1918—1989) — tēlnieks; * [[Nikolajs Fogelmanis]] (1885—1941) — virsnieks, pulkvežleitnants; * [[Ellija Forsele-Rozentāle]] (1871—1943) — dziedātāja; * [[Jānis Francis]] (1877—1956) — ģenerālis; * [[Andris Freibergs]] (1938—2022) — scenogrāfs, pedagogs; * [[Imants Freibergs]] (1934—2026) — datorzinātnieks; * [[Kārlis Freibergs]] (1971—2000) — scenogrāfs; * [[Ilmārs Freidenfelds]] (1929—2008) — valodnieks; * [[Alberts Freijs]] (1903—1968) — teologs, mācītājs, profesors; * [[Lidija Freimane]] (1920—1992) — aktrise; * [[Valentīna Freimane]] (1922—2018) — teātra un kino zinātniece; * [[Kārlis Freimanis (mākslinieks)|Kārlis Freimanis]] (1909—1987) — gleznotājs, grafiķis; * [[Gunārs Freimanis]] (1927—1993) — dzejnieks, publicists, nacionālās pretošanās kustības dalībnieks; * [[Valda Freimūte]] (1938—1973) — aktrise; * [[Kārlis Freinbergs]] (1884—1967) — literatūrkritiķis, tulkotājs, teātru un muzeju darbinieks; * [[Edmunds Freivalds]] (1891—1922) — žurnālists, publicists; * [[Kurts Fridrihsons]] (1911—1991) — gleznotājs, scenogrāfs; * [[Artūrs Frinbergs]] (1916—1984) — operdziedātājs; * [[Jānis Frīde]] (1906—1987) — žurnālists, literatūrzinātnieks, šahists; {{div col end}} == G == {{div col|2}} * [[Daumants Gailis]] (1927—1991) — kordiriģents, profesors; * [[Kārlis Gailis (būvinženieris)|Kārlis Gailis]] (1901—1994) — būvinženieris un būvinženierijas akadēmiķis; * [[Mārtiņš Gailis]] ([[Ludvigs Šanteklērs]]) (1889—1941) — aktieris; * [[Agris Gailītis]] (1935—2024) — fiziķis; * [[Kārlis Gailītis]] (1936—1992) — garīdznieks, arhibīskaps; * [[Toms Gailītis]] (1912—1938) — lidotājs, aizsargs; * [[Ivars Galenieks]] (1952—2024) — mūziķis; * [[Pauls Galenieks]] (1891—1962) — botāniķis; * [[Arvīds Galeviuss]] (1920—1982) — mākslinieks; * [[Anita Garanča]] (1949—2015) — dziedātāja, mūzikas pedagoģe; * [[Lūcija Garūta]] (1902—1977) — komponiste, pianiste; * [[Astrīda Gaujēna]] (1934—2026) — bērnu ārste, neonatoloģiskās izglītības pamatlicēja Latvijā; * [[Jānis Gaujēns]] (1932—2024) — bērnu ķirurgs, profesors; * [[Tālivaldis Gaumigs]] (1930—2016) — mākslinieks, profesors; * [[Ārijs Geikins]] (1936—2008) — dramaturgs, rakstnieks, režisors, aktieris; * [[Romualds Getautis]] (1956—1990) — tēlnieks; * [[Jānis Gilis]] (1943—2000) — futbola treneris; * [[Ināra Gintere]] (1934—2025) — baletdejotāja, pedagoģe; * [[Edgars Girgensons]] (1943—1977) — aktieris; * [[Pāvils Glaudāns]] (1915—1968) — gleznotājs; * [[Rihards Glāzups]] (1920—1993) — diriģents; * [[Edmunds Goldšteins]] (1927—2008) — komponists, pianists, pedagogs; * [[Leonīds Grabovskis]] (1949—2011) — aktieris, dzejnieks; * [[Romāns Grabovskis]] (1945—2017) — aktieris, režisors; * [[Ādolfs Grasis]] (1905—1976) — basketbolists, treneris, pedagogs; * [[Laimdonis Grasmanis]] (1916—1970) — gleznotājs, scenogrāfs; * [[Ilze Graubiņa]] (1941—2001) — pianiste; * [[Jēkabs Graubiņš]] (1886—1961) — komponists; * [[Jānis Graudonis]] (1913—2005) — vēsturnieks, arheologs; * [[Pēteris Grāvelis]] (1919—1995) — operdziedātājs; * [[Vilma Greble]] (1906—1991) — folkloriste; * [[Anna Grēviņa]] (1892—1979) — tulkotāja, dziedātāja, teātra kritiķe; * [[Māris Grēviņš]] (1930—1994) — literatūras un teātra kritiķis, teātra zinātnieks; * [[Valdis Grēviņš]] (1895—1968) — dzejnieks, tulkotājs; * [[Valts Grēviņš]] (1921—1961) — rakstnieks, teātra vēsturnieks, kritiķis; * [[Alfonss Griģeļonis]] (1920—1982) — žurnālists, pedagogs; * [[Jānis Griģeļonis]] (1948—2002) — jurists, docents; * [[Emīlija Griķīte]] (1873—1959) — aktrise; * [[Maiga Grīnberga]] (1924—2018) — aktrise; * [[Mērija Grīnberga]] (1909—1975) — arhivāre, muzejniece; * [[Emanuels Grinbergs]] (1911—1982) — matemātiķis; * [[Jānis Grīnbergs (mācītājs)|Jānis Grīnbergs]] (1869—1923) — bīskaps; * [[Milda Grīnfelde]] (1909—2000) — rakstniece, tulkotāja; * [[Artūrs Grīnups]] (1931—1989) — komponists, kontrabasists; * [[Kurts Aleksandrs Grīnups]] (1919—2009) — nacionālās pretošanās kustības partizāns; * [[Sigrida Grīsle]] (1911—1975) — aktrise; * [[Ieva Grotuse]] (1924—2011) — baletdejotāja; * [[Ludvigs Grudulis]] (1921—2001) — pedagogs; * [[Mihails Gruzdovs]] (1953—2023) — režisors, pedagogs; * [[Edvards Grūbe]] (1935—2022) — gleznotājs, pedagogs; * [[Andris Grūtups]] (1949—2014) — jurists, advokāts, rakstnieks; * [[Jānis Gudriķis]] (1923—1983) — aktieris; * [[Emīlija Gudriniece]] (1920—2004) — ķīmiķe; * [[Ērika Gulbe]] (1916—2003) — gleznotāja; * [[Alberts Gulbis]] (1892—1983) — rakstnieks; * [[Ansis Gulbis]] (1873—1936) — grāmatizdevējs, rakstnieks; * [[Gunārs Gulbis]] (1931—1986) — zinātnieks, pedagogs, docents; * [[Jānis Gulbis]] (1895—1983) — operdziedātājs; {{div col end}} == Ģ == {{div col|2}} * [[Alfrēds Ģīmis]] (1872—1933) — luterāņu mācītājs, politiķis; {{div col end}} == H == {{div col|2}} * [[Taira Haļāpina]] (1922—2012) — gleznotāja, dzejniece; * [[Kārlis Hamsters]] (1892—1923) — aktieris; * [[Rūdolfs Heimrāts]] (1926—1992) — tekstilmākslinieks, keramiķis; * [[Žermēna Heine-Vāgnere]] (1923—2017) — operdziedātāja; * [[Eiženija Heniša]] (1922—1984) — grafiķe, ilustratore; * [[Ādolfs Hermanis]] (1891—1922) — aktieris; * [[Klāra Hibšmane]] (1878—1946) — ārste, sabiedriskā darbiniece; * [[Andrejs Holcmanis]] (1920—2009) — arhitekts; * [[Fricis Hūns]] (1884—1971) — bīskaps; {{div col end}} == I == {{div col|2}} * [[Lizete Iesmiņa-Mihelsone]] (1872—1934) — aktrise, dziedātāja; * [[Alfrēds Ieviņš]] (1897—1975) — ķīmiķis, profesors; * [[Elga Īgenberga|Elga Igenberga]] (1921—2003) — komponiste, pianiste, pedagoģe; * [[Edgars Iltners]] (1925—1983) — gleznotājs, pedagogs; * [[Baiba Indriksone]] (1932—2024) — aktrise; * [[Valerians Indulēns]] (1915—1943) — šahists; * [[Kārlis Irbe (bīskaps)|Kārlis Irbe]] (1861—1934) — bīskaps; * [[Ādolfs Irbīte]] (1910—1983) — dizainers, konstruktors; * [[Jānis Ivanovs]] (1906—1983) — komponists; * [[Roberts Ivanovs]] (1883—1954) — politiķis; {{div col end}} == J == {{div col|2}} * [[Vaironis Jakāns]] (1927—2008) — aktieris; * [[Jānis Jankovskis]] (1876—1925) — ķirurgs, profesors; * Arnolds Jansons (1912—1991) — dzejnieks, žurnālists; * [[Jēkabs Janševskis]] (1865—1931) — rakstnieks; * [[Irma Jaunarāja]] (1907—1972) — gleznotāja; * [[Alfrēds Jaunušans]] (1919—2008) — aktieris, režisors; * [[Zenta Jaunzeme]] (1927—1988) — rakstniece, žurnāliste; * [[Bruno Jaunzems]] (1899—1956) — gleznotājs; * [[Valentīns Jākobsons]] (1922—2005) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Jānis Jēgermanis]] (1895—1968) — ķirurgs; * [[Alfons Jēgers]] (1919—1998) — futbolists, hokejists, treneris; * [[Ella Jēkabsone]] (1885—1958) — aktrise; * [[Rūdolfs Jirgens]] (1869—1944) — psihologs, profesors; * [[Dora Jirgensone]] (1866—1940) — uzņēmēja, tirgotāja; * [[Kristiāns Jirgensons]] (1862—1928) — uzņēmējs, tirgotājs; * [[Pēteris Pauls Jozuus]] (1873—1937) — ērģelnieks, diriģents, pedagogs; * [[Aleksandrs Junkers]] (1899—1976) — grafiķis; * [[Aleksandrs Junkers (juniors)]] (1943—1998) — grafiķis; * [[Andrejs Jurjāns]] (1856—1922) — komponists, folklorists; * [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] (1861—1940) — mežradznieks, komponists, pedagogs; * [[Pāvuls Jurjāns]] (1866—1948) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Olga Jurkovska]] (1901—1959) — juriste, sabiedriskā darbiniece, pedagoģe, publiciste; * [[Eduards Jurķelis]] (1910—1978) — gleznotājs; * [[Jānis Jurovs]] (1929—1980) — aktieris; {{div col end}} == K == {{div col|2}} * [[Ivande Kaija]] (1876—1942) — rakstniece; * [[Lūcija Kaiva]] (1916—1985) — šahiste; * [[Artūrs Kalējs]] (1907—1999) — aktieris; * [[Oto Kalējs]] (1920—1977) — tēlnieks; * [[Edvīns Kalnenieks]] (1939—2024) — gleznotājs, profesors; * [[Lilija Kalniņa-Ozoliņa]] (1903—1934) — pianiste; * [[Alfrēds Kalniņš (vieglatlēts)|Alfreds Kalniņš]] (1894—1960) — vieglatlēts; * [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]] (1879—1951) — komponists, diriģents, ērģelnieks; * [[Arvīds Kalniņš (ķīmiķis)|Arvīds Kalniņš]] (1894—1981) — ķīmiķis; * [[Indulis Kalniņš]] (1918—1986) — komponists; * [[Jānis Kalniņš (komponists)|Jānis Kalniņš]] (1904—2000) — komponists; * [[Jānis Kalniņš (rakstnieks)|Jānis Kalniņš]] (1922—2000) — rakstnieks, literatūrzinātnieks; * [[Rodrigo Kalniņš]] (1883—1940) — aktieris; * [[Rolands Kalniņš]] (1922—2022) — kinorežisors; * [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]] (1890—1962) — diriģents; * [[Valdis Kalnroze]] (1894—1993) — gleznotājs; * [[Vitālijs Kalvāns]] (1909—1965) — gleznotājs; * [[Aivars Kalve]] (1937—1994) — rakstnieks, publicists, mākslas kritiķis; * [[Dominiks Kalvelis]] (1900—1988) — zobārsts, profesors; * [[Inga Kambala]] (1938—1992) — lietišķā grafiķe, plakātiste; * [[Artūrs Kaminskis]] (1914—2003) — teologs; * [[Juris Kaminskis]] (1943—1997) — aktieris; * [[Gunārs Kamradziuss]] (1923—1989) — gleznotājs, plakātists; * [[Nikolajs Karagodins]] (1922—2015) — gleznotājs; * [[Eduards Karitons]] (1898—1985) — tēlnieks; * [[Alīse Karlsone]] (1898—1959) — filoloģe, sabiedriskā darbiniece; * [[Tenu Karma]] (1924—2014) — valodnieks, tulkotājs; * [[Raimonds Karnītis]] (1929—1999) — basketbolists, treneris; * [[Ādolfs Karnups]] (1904—1973) — etnogrāfs, arheologs, medicīnas vēsturnieks; * [[Konstantīns Karulis]] (1915—1997) — valodnieks, kultūrvēsturnieks, žurnālists; * [[Krišjānis Katlaps]] (1892—1964) — ķirurgs, ārsts; * [[Nora Katlape]] (1898—1986) — režisore; * [[Žanis Katlaps]] (1907—1968) — aktieris, režisors; * [[Mārtiņš Kauliņš]] (1864—1928) — baletdejotājs, horeogrāfs, pedagogs; * [[Hermanis Kaupiņš]] (1891—1971) — žurnālists, teātra darbinieks, politiķis; * [[Otīlija Kaža]] (1891—1958) — lietišķās mākslas meistare; * [[Māra Kažociņa]] (1936—1992) — gleznotāja; * [[Eduards Kažociņš]] (1892—1965) — diriģents; * [[Teodors Kāleps]] (1866—1913) — izgudrotājs, pētnieks; * [[Austra Kārkliņa]] (1895—1986) — literāte, pedagoģe; * [[Ernests Kārkliņš|Ernests Kārkliņš (Zeltmatis)]] (1868—1961) — režisors, skatuves mākslas pedagogs, rakstnieks; * [[Jānis Kārkliņš (tautsaimnieks)|Jānis Kārkliņš]] (1877—1955) — tautsaimnieks, profesors; * [[Jānis Kārkliņš (operdziedātājs)|Jānis Kārkliņš]] (1889—1963) — operdziedātājs; * [[Jānis Kārkliņš (mūziķis)|Jānis Kārkliņš]] (1907—1960) — mūziķis; * [[Jēkabs Kārkliņš]] (1867—1960) — dziedātājs, pedagogs, profesors; * [[Ramons Kepe]] (1932—2013) — dziedātājs, aktieris; * [[Hēra Kīne]] (1911—1973) — aktrise; * [[Jānis Kīns]] (1909—1969) — grafiķis, grāmatu ilustrators; * [[Gustavs Klaustiņš]] (1880—1937) — inženieris, politiķis; * [[Mārtiņš Kleins]] (1938—2014) — kinooperators; * [[Jānis Voldemārs Kleperis]] (1893—1935) — pulkvedis; * [[Nikolajs Klēģeris]] (1902—1983) — pedagogs, pasniedzējs, zinātnieks; * [[Elija Kliene]] (1895—1978) — tulkotāja; * [[Anta Klints]] (1893—1970) — aktrise; * [[Jānis Klovāns]] (1935—2010) — šahists; * [[Dace Kļava]] (1965—2020) — pianiste, pedagoģe; * [[Jānis Kļava]] (1892—1971) — aktieris, režisors; * [[Paulīne Kļaviņa]] (1918—2001) — lībiešu kultūras darbiniece, dzejniece, tulkotāja; * [[Pēteris Kļaviņš]] (1892—1979) — keramiķis, gleznotājs; * [[Ingvilda Knāviņa]] (1960—2022) — tekstilmāksliniece, gleznotāja; * [[Jevgenija Knāviņa]] (1928—2018) — tekstilmāksliniece; * [[Egons Knops]] (1876—1933) — advokāts, politiķis; * [[Edīte Kokare]] (1933—2007) — mūzikas pedagoģe, kordiriģente; * [[Elza Kokare]] (1920—2003) — folkloriste; * [[Gido Kokars]] (1921—2017) — diriģents; * [[Imants Kokars]] (1921—2011) — diriģents; * [[Juris Kokars]] (1958—1990) — diriģents; * [[Leo Kokle]] (1924—1964) — gleznotājs; * [[Ralfs Kolītis]] (1962—2016) — ķirurgs, profesors; * [[Ilze Konstante]] (1940—2026) — mākslas zinātniece; * [[Igors Korti]] (1922—1986) — gleznotājs, akvarelists; * [[Igors Koškins]] (1926—1977) — baletdejotājs; * [[Kristaps Koškins]] (1875—1931) — aktieris, režisors, tulkotājs; * [[Uldis Koškins]] (1914—1988) — aktieris; * [[Aleksejs Kotļarovs]] (1918—2006) — gleznotājs; * [[Uldis Knass-Koškins]] (1816—1988) — aktieris, režisors; * [[Andrejs Krastiņš]] (1951—2008) — politiķis, jurists; * [[Andrejs Krastkalns]] (1868—1939) — politiķis, advokāts; * [[Alfrēds Krauklis]] (1911—1991) — basketbolists, treneris; * [[Nikolajs Krauklis]] (1900—1945) — aktieris, režisors; * [[Elza Krauliņa]] (1920—2002) — zinātniece, fiziķe, pedagoģe; * [[Armands Krauliņš]] (1939—2022) — basketbola treneris; * [[Māra Krauze]] (1945—1984) — aktrise; * [[Kārlis Rūdolfs Kreicbergs]] (1921—2014) — diriģents; * [[Rūdolfs Kreicums]] (1900—1971) — aktieris; * [[Imants Krenbergs]] (1930—2005) — kinorežisors, scenārists; * [[Roberts Krimbergs]] (1874—1941) — fiziologs, bioķīmiķis, profesors; * [[Leons Krivāns]] (1938—2020) — aktieris; * [[Zelma Krodere]] (1897—1981) — tulkotāja; * [[Roberts Kroders]] (1892—1956) — teātra kritiķis, tulkotājs; * [[Jānis Krodznieks]] (1851—1924) — vēsturnieks, jaunlatvietis; * [[Valdis Kroģis]] (1934—1994) — dokumentālā kino operators; * [[Alberts Kronenbergs]] (1887—1958) — grafiķis, dzejnieks; * [[Alfreds Krūklis]] (1921—2003) — dzejnieks; * [[Olga Krūmiņa]] (1909—1992) — aktrise; * [[Artūrs Krūmiņš]] (1879—1969) — arhitekts; * [[Jānis Krūmiņš (basketbolists)|Jānis Krūmiņš]] (1930—1994) — basketbolists; * [[Kārlis Krūmiņš (zinātnieks)|Kārlis Krūmiņš]] (1890—1966) — zinātnieks, agroķīmiķis; * [[Pauls Krūmiņš]] (1892—1965) — vijolnieks, diriģents, pedagogs; * [[Vilis Krūmiņš]] (1919—2000) — politiķis, Atmodas kustības dalībnieks; * [[Aleksandrs Kublinskis]] (1936—2018) — komponists; * [[Mihails Kublinskis]] (1939—2020) — režisors; * [[Jēkabs Kukainis]] (1858—1935) — sabiedriskais darbinieks, politiķis; * [[Pāvils Kuncendorfs]] (1909—1960) — grafiķis; * [[Krišjānis Kundziņš]] (1905—1993) — cīkstonis, treneris; * [[Kārlis Pēteris Kundziņš]] (1902—1992) — teātra un literatūras zinātnieks; * [[Pēteris Kundziņš]] (1886—1958) — gleznotājs; * [[Juris Kunnoss]] (1948—1999) — dzejnieks; * [[Dina Kuple]] (1930—2010) — aktrise; * [[Kārlis Kurle-Kurlis]] (1888—1928) — gleznotājs; * [[Gunārs Kušķis]] (1929—1967) — džeza mūziķis; * [[Nikolajs Kūlainis]] (1901—1975) — gleznotājs; * [[Pauls Kvelde]] (1927—2017) — diriģents; * [[Konrāds Kvēps]] (1891—1961) — aktieris; * [[Alberts Kviesis]] (1881—1944) — politiķis, trešais Latvijas Valsts prezidents; {{div col end}} == Ķ == {{div col|2}} * [[Gustavs Ķempelis]] (1874—1940) — jurists, sabiedriskais darbinieks; * [[Atis Ķeniņš]] (1874—1961) — advokāts, pedagogs, dzejnieks, politiķis; * [[Augusts Ķešāns]] (1881—1954) — ķīmiķis, profesors; * [[Ivars Jānis Ķezbers]] (1944—1997) — vēsturnieks, politiķis; * [[Evija Ķirse]] (1974—2003) — alpīniste, uzņēmēja; * [[Teodors Ķirsis]] (1942—2003) — alpīnists, uzņēmējs, sabiedriskais darbinieks; * [[Ints Ķuzis]] (1962—2022) — Valsts policijas priekšnieks, policijas ģenerālis, jurists, politiķis; * [[Valdis Ķuzis]] (1945—2026) — kamaniņu sportists, izgatavotājs, tiesnesis; {{div col end}} == L == {{div col|2}} * [[Irma Laiva]] (1909—2003) — aktrise; * [[Teodors Lakšēvics]] (1911—1989) — gleznotājs; * [[Pēteris Laķis]] (1952—2003) — filozofs, sociologs, mākslas zinātnieks, politiķis; * [[Marta Lange]] (1903—1985) — tēlniece; * [[Roberts Lapainis]] (1913—1947) — hokeja vārtsargs; * [[Jānis Lapiņš]] (1885—1941) — publicists, rakstnieks, pedagogs; * [[Mārtiņš Lapiņš]] (1873—1954) — fotogrāfs, operators; * [[Ieva Lase]] (1916—2002) — tulkotāja; * [[Milda Lasmane]] (1890—1976) — horeogrāfe, latviešu deju autore; * [[Vilma Lasmane]] (1917—1991) — aktrise; * [[Imants Lasmanis]] (1937—1977) — dzejnieks; * [[Ingrīda Latimira]] (1958—2024) — ekonomiste, politiķe; * [[Jānis Laukroze]] (1932—2001) — tiesnesis, jurists; * [[Ernests Laumanis]] (1908—1968) — armijas virsnieks; * [[Jēkabs Lautenbahs]] (1847—1928) — dzejnieks, filologs; * [[Jānis Laže]] (1886—1969) — inženieris tehnologs, Latvijas cukurfabriku celtniecības organizators; * [[Nadežda Laže]] (1895—1973) — gleznotāja; * [[Dzintars Lācis]] (1940—1992) — riteņbraucējs; * [[Vilis Lācis]] (1904—1966) — rakstnieks, politiķis; * [[Visvaldis Lāms]] (1923—1992) — rakstnieks; * [[Aleksandrs Leimanis]] (1913—1990) — režisors; * [[Leonīds Leimanis]] (1910—1974) — aktieris, kinorežisors; * [[Olga Lejaskalne]] (1904—1980) — aktrise; * [[Juris Lejaskalns]] (1935—2006) — aktieris; * [[Teodors Lejas-Krūmiņš]] (1871—1947) — režisors, aktieris, teātra teorētiķis, rakstnieks, tulkotājs; * [[Kārlis Morics Lejiņš]] (1858—1920) — ārsts, politiķis; * [[Paulis Lejiņš]] (1883—1959) — agronoms, politiķis, profesors; * [[Jānis Lejnieks]] (1951—2026) — arhitekts, pētnieks; * [[Natālija Leontjeva]] (1910—1984) — baletdejotāja, pedagoģe; * [[Jānis Lerhs]] (1904—1967) — fotogrāfs; * [[Kārlis Lešinskis]] (1914—1938) — lidotājs; * [[Antra Liedskalniņa]] (1930—2000) — aktrise; * [[Uldis Lieldidžs]] (1933—2019) — aktieris; * [[Elmārs Liepa]] (1927—1974) — valodnieks; * [[Austra Liepiņa]] (1913—1998) — žurnāliste, skolotāja, sabiedriska darbiniece; * [[Lidija Liepiņa]] (1891—1985) — fizikālķīmiķe; * [[Jānis Liepiņš (gleznotājs)|Jānis Liepiņš]] (1894—1964) — gleznotājs; * [[Pēteris Liepiņš]] (1943—2022) — aktieris; * [[Aleksandrs Liepukalns]] (1892—1966) — ķirurgs, profesors; * [[Kārlis Likums]] (1892—1986) — inženieris, augstskolu pasniedzējs; * [[Ance Lindberga]] (1878—1946) — dziedātāja, aktrise; * [[Jāzeps Lindbergs]] (1922—1994) — diriģents; * [[Nikolajs Linde]] (1904—1980) — gleznotājs; * [[Gvido Linga]] (1969—2020) — mūziķis, radio un televīzijas raidījumu vadītājs; * [[Arnolds Liniņš]] (1930—1998) — aktieris, režisors; * [[Žanis Lipke]] (1900—1987) — ebreju glābējs Otrā pasaules kara laikā; * [[Fricis Līcis]] (1891—1953) — aktieris; * [[Helga Līcīte]] (1919—1983) — aktrise; * [[Arnis Līcītis]] (1946—2022) — aktieris; * [[Arnis Līcītis (baletdejotājs)|Arnis Līcītis]] (1967—2021) — baletdejotājs; * [[Herberts Līkums]] (1902—1980) — mākslinieks; * [[Velta Līne]] (1923—2012) — aktrise; * [[Egons Līvs]] (1924—1989) — rakstnieks, kinoscenārists; * [[Klāvs Lorencs]] (1885—1975) — politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Viktors Lorencs]] (1927—1992) — kinoscenārists, aktieris; * [[Ieva Loze]] (1938—2026) — baletdejotāja, horeogrāfe, pedagoģe; * [[Anna Ludiņa]] (1906—1998) — operdziedātāja; * [[Leons Lukšo]] (1930—1984) — keramiķis; * [[Pēteris Lūcis]] (1907—1991) — aktieris, režisors, pedagogs; * [[Fēlikss Lūkins]] (1875—1934) — ārsts, sabiedriskais darbinieks; * [[Haralds Lūkins]] (1906—1991) — ārsts, politiķis; * [[Miervaldis Lūkins]] (1894—1941) — virsnieks, pulkvedis, politiķis; * [[Jānis Lūsis (zoologs)|Jānis Lūsis]] (1897—1979) — zoologs, ģenētiķis; {{div col end}} == M == {{div col|2}} * [[Arčils Mačabeli]] (1905—1960) — ķirurgs, profesors; * [[Jūlijs Madernieks]] (1870—1955) — mākslinieks, pedagogs, mākslas kritiķis; * [[Imants Magone]] (1936—2008) — horeogrāfs, pedagogs; * [[Maiga Mainiece]] (1925—2001) — aktrise; * [[Egons Maisaks]] (1948—1994) — aktieris; * [[Jānis Maizīte]] (1883—1950) — farmaceits, profesors; * [[Vija Maldupe]] (1947—1996) — gleznotāja; * [[Marija Maldutis]] (1889—1926) — operdziedātāja; * [[Roberts Malvess]] (1905—1982) — vēsturnieks; * [[Margita Mantiņa]] (1944—2020) — teātra vēsturniece; * [[Kirils Martinsons]] (1889—1977) — aktieris; * [[Irina Mass]] (1917—1991) — režisore, operatore; * [[Vadims Mass]] (1919—1986) — režisors, operators; * [[Hermanis Matisons]] (1894—1932) — šahists; * [[Jānis Matulis (teologs)|Jānis Matulis]] (1911—1985) — teologs, arhibīskaps; * [[Niks Matvejevs]] (1958—2014) — mūziķis; * [[Juris Mauriņš]] (1928—1993) — tēlnieks; * [[Leonīds Mauriņš]] (1943—2012) — gleznotājs; * [[Ivars Mazurs]] (1929—2010) — džeza mūziķis, pianists, aranžētājs; * [[Mirdza Mālkalne]] (1926—1990) — aktrise; * [[Aleksandrs Mālmeisters]] (1911—1996) — inženieris, politiķis, akadēmiķis; * [[Jānis Mārsietis]] (1889—1962) — aktieris; * [[Jānis Medenis]] (1903—1961) — dzejnieks, tulkotājs; * [[Jēkabs Mediņš]] (1885—1971) — komponists; * [[Ksenija Medne]] (1919—2001) — zinātniece; * [[Haralds Mednis]] (1906—2000) — diriģents; * [[Oto Mednis]] (1925—1976) — grafiķis; * [[Irēna Megne]] (1921—2006) — keramiķe; * [[Antons Megnis]] (1907—1982) — gleznotājs; * [[Gunārs Meierovics]] (1920—2007) — politiķis; * [[Zigfrīds Anna Meierovics]] (1887—1925) — politiķis; * [[Andris Mekšs]] (1941—2018) — aktieris; * [[Vilma Melbārde]] (1920—1987) — aktrise; * [[Kārlis Melbārzdis]] (1902—1970) — gleznotājs; * [[Emīls Melderis]] (1889—1979) — tēlnieks; * [[Pauls Melducis|Paulis Melducis]] (1905—1970) — aktieris, teātra darbinieks; * [[Imants Melgailis]] (1923—2018) — mākslinieks, grafiķis, karikatūrists; * [[Austra Melnāre]] (1916—1995) — gleznotāja, kostīmu māksliniece; * [[Ādolfs Melnārs]] (1908—1963) — gleznotājs; * [[Emilis Melngailis]] (1874—1954) — komponists, folklorists, diriģents; * [[Fricis Menders]] (1885—1971) — sabiedrisks darbinieks, politiķis, disidents; * [[Natālija Mentele]] (1924—1987) — keramiķe; * [[Kārlis Meņģelis]] (1867—1931) — ārsts, sabiedrisks darbinieks; * [[Andris Merkmanis]] (1943—2006) — gleznotājs, scenogrāfs; * [[Leonīds Merkmanis]] (1915—1983) — scenogrāfs, arhitekts; * [[Andris Mertens]] (1939—1996) — ārsts fiziologs, profesors; * [[Uģis Mežavilks]] (1929—1998) — gleznotājs; * [[Fricis Mierkalns]] (1873—1955) — rakstnieks, tulkotājs, žurnālists; * [[Aleksis Mierlauks]] (1866—1943) — aktieris, režisors; * [[Ernests Miezis]] (1884—1945) — politiķis; * [[Aleksandrs Mihelsons]] (1875—1917) — aktieris; * [[Arveds Mihelsons]] (1886—1961) — aktieris, rakstnieks; * [[Eduards Miķelsons]] (1896—1969) — operdziedātājs; * [[Jānis Milbrets]] (1944—2021) — kinooperators; * [[Mārtiņš Milbrets]] (1965—2019) — mākslinieks, scenogrāfs; * [[Visvaris Millers]] (1927—1992) — jurists, pedagogs; * [[Harijs Misiņš]] (1917—1984) — aktieris, režisors, dziedātājs; * [[Jānis Misiņš]] (1862—1945) — bibliofils, bibliogrāfs; * [[Irmgarde Mitrēvice]] (1909—1994) — aktrise, režisore; * [[Aleksandrs Mitulis]] (1893—1985) — prāvests, pētnieks; * [[Vladimirs Molčanovs]] (1890—1968) — mācītājs, teologs; * [[Artūrs Motmillers]] (1900—1980) — vieglatlēts, garo distanču skrējējs; * [[Zenta Muceniece]] (1924—2012) — gleznotāja; * [[Arturs Mucenieks]] (1912—1984) — mākslinieks; * [[Jānis Muhks]] (1921—2004) — uzņēmējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Māra Muižniece]] (1950—2006) — keramiķe; * [[Oskars Muižnieks (mākslinieks)|Oskars Muižnieks]] (1922—1984) — mākslinieks, scenogrāfs; * [[Malda Muižule]] (1937—2022) — grafiķe, gleznotāja, grāmatu ilustratore; * [[Augusts Muižulis]] (1893—1941) — virsnieks, pulkvežleitnants; * [[Ivars Muižulis]] (1935—2023) — gleznotājs, grafiķis; * [[Vilhelms Munters]] (1898—1967) — diplomāts, politiķis; * [[Imants Murovskis]] (1925—2001) — tēlnieks; * [[Kārlis Muške]] (1921—1981) — hokejists, latviešu nacionālo partizānu kustības dalībnieks; * [[Vija Muške]] (1927—1988) — muzikoloģe, publiciste, kritiķe; * [[Jānis Mūrnieks]] (1947—1984) — kinooperators; * [[Nikolajs Mūrnieks]] (1904—1977) — režisors, aktieris; {{div col end}} == N == {{div col|2}} * [[Normunds Naumanis]] (1962—2014) — teātra un kino kritiķis, teātra zinātnieks, žurnālists; * [[Aleksandrs Neibergs]] (1883—1962) — ķirurgs, sabiedrisks darbinieks; * [[Kristaps Neilands]] (1899—1960) — inženieris metalurgs, profesors; * [[Kārlis Neilis]] (1906—1991) — gleznotājs; * [[Ada Neretniece]] (1924—2008) — kinorežisore; * [[Andrievs Niedra]] (1871—1942) — rakstnieks, politiķis; * [[Anna Nollendorfa]] (1920—1999) — tēlniece, leļļu skulptore; * [[Magnuss Nomals]] (1911—1945) — arhitekts; * [[Pēteris Nomals]] (1876—1949) — inženieris tehnologs; * [[Arvīds Norītis]] (1902—1981) — vijolnieks, pedagogs, diriģents; * [[Oskars Norītis]] (1909—1942) — gleznotājs, grafiķis, scenogrāfs; {{div col end}} == Ņ == * [[Ināra Ņefedova]] (1930—2022) — mākslas zinātniece; == O == {{div col|2}} * [[Vitāls Oga]] (1929—1984) — dzejnieks, tulkotājs; * [[Vilis Olavs]] (1867—1917) — sabiedrisks darbinieks, publicists; * [[Uldis Opits]] (1932—2020) — hokeja vārtsargs, treneris; * [[Gunārs Ordelovskis]] (1927—1990) — diriģents, komponists, trombonists, pedagogs; * [[Ringolds Ore]] (1931—1968) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Milda Orleāna-Zariņa]] (1907—1982) — aktrise; * [[Jānis Osis]] (1895—1973) — aktieris; * [[Jāzeps Osmanis]] (1932—2014) — dzejnieks, tulkotājs; * [[Oļģerts Ostenbergs]] (1925—2012) — arhitekts, pedagogs; * [[Ēriks Ošs]] (1927—2025) — karikatūrists, mākslinieks; * [[Benita Ozoliņa]] (1903—1984) — aktrise; * [[Dzidra Ozoliņa]] (1922—2014) — arhitekte; * [[Arvīds Ozoliņš (baletdejotājs)|Arvīds Ozoliņš]] (1908—1996) — baletdejotājs, pedagogs; * [[Edgars Ozoliņš (grafiķis)|Edgars Ozoliņš]] (1930—1987) — grafiķis; * [[Kārlis Ozoliņš (pedagogs)|Kārlis Ozoliņš]] (1882—1960) — pedagogs, izglītības darbinieks; * [[Pēteris Ozoliņš (režisors)|Pēteris Ozoliņš]] (1864—1938) — aktieris, režisors; * [[Valdemārs Ozoliņš]] (1896—1973) — komponists, diriģents; * [[Herberts Ozolītis]] (1902—1987) — operdziedātājs, pedagogs; * [[Haralds Ozolnieks]] (1918—1987) — solists, vokālais pedagogs; * [[Alfrēds Ozols]] (1898—1971) — biologs, bioloģijas zinātņu doktors; * [[Arturs Ozols (valodnieks)|Arturs Ozols]] (1912—1964) — letonists, folklorists, pedagogs; * [[Harijs Ozols]] (1963—2015) — aktieris, dziedātājs; * [[Jānis R. Ozols]] (1911—1985) — bibliogrāfs, literatūras vēsturnieks; * [[Vilis Ozols (gleznotājs)|Vilis Ozols]] (1929—2014) — gleznotājs; {{div col end}} == P == {{div col|2}} * [[Adrians Pabians]] (1908—1993) — mākslinieks; * [[Kārlis Pabriks]] (1898—1977) — aktieris; * [[Kārlis Padegs]] (1911—1940) — grafiķis, gleznotājs; * [[Leons Paegle]] (1890—1926) — rakstnieks; * [[Spricis Paegle]] (1876—1962) — uzņēmējs, politiķis, sabiedriskais darbinieks; * [[Elfrīda Pakule]] (1912—1991) — operdziedātāja; * [[Milda Palēviča]] (1889—1972) — filozofe, pedagoģe; * [[Indriķis Palēvičs]] (1862—1940) — skolotājs, mūziķis; * [[Kārlis Pamše]] (1917—2015) — aktieris, režisors, rakstnieks; * [[Arnolds Pankoks]] (1914—2008) — gleznotājs; * [[Kārlis Papulis]] (1904—1983) — grafiķis; * [[Jāzeps Pasternaks]] (1919—1975) — sabiedrisks darbinieks; * [[Dionīsijs Pauģis]] (1905—1985) — koktēlnieks; * [[Felicita Pauļuka]] (1925—2014) — māksliniece; * [[Jānis Pauļuks (politiķis)|Jānis Pauļuks]] (1865—1937) — politiķis; * [[Jānis Pauļuks (mākslinieks)|Jānis Pauļuks]] (1906—1984) — gleznotājs; * [[Ērika Pauzere]] (1927—2009) — modes māksliniece; * [[Uldis Pauzers]] (1933—1982) — filmu mākslinieks, scenogrāfs; * [[Jānis Pārstrauts]] (1851—1929) — publicists, mācītājs, valodnieks; * [[Marianna Peilāne]] (1915—1996) — gleznotāja; * [[Olga Penerdži]] (1895—1982) — tēlniece; * [[Mārtiņš Peniķis]] (1874—1964) — virsnieks, ģenerālis; * [[Nikolajs Petraškevičs]] (1909—1976) — gleznotājs; * [[Konstantīns Pēkšēns]] (1859—1928) — arhitekts; * [[Lilija Pētersone]] (1923—1998) — peldētāja, trenere; * [[Kārlis Pētersons (cirka mākslinieks)|Kārlis Pētersons]] (1889—1967) — cirka mākslinieks; * [[Pēteris Pētersons (literāts, gleznotājs)|Pēteris Pētersons]] (1881—1937) — literāts, gleznotājs, pedagogs, radiobalss; * [[Pēteris Pētersons]] (1923—1998) — dramaturgs, režisors, teorētiķis, tulkotājs; * [[Valentīns Pikulis]] (1928—1990) — rakstnieks; * [[Elvīra Pinnis]] (1907—1984) — tēlniece; * [[Rūdolfs Pinnis]] (1902—1992) — gleznotājs; * [[Ērmanis Pīpiņš-Vizulis]] (1873—1927) — pedagogs, literatūrkritiķis, žurnālists; * [[Gunārs Placēns]] (1927—2024) — aktieris; * [[Otto Pladers]] (1897—1970) — gleznotājs; * [[Jānis Plase]] (1892—1929) — gleznotājs; * [[Jānis Plēpis]] (1909—1947) — grafiķis; * [[Edgars Plūksna]] (1908—1994) — operdziedātājs; * [[Kārlis Plūksne]] (1906—1973) — arhitekts; * [[Jēkabs Plūme]] (1855—1931) — ģenerālis; * [[Juris Podnieks]] (1950—1992) — kinooperators, režisors; * [[Teodors Podnieks]] (1879—1936) — aktieris, režisors; * [[Jānis Poruks]] (1871—1911) — rakstnieks; * [[Lilita Postaža]] (1941—2011) — gleznotāja, tekstilmāksliniece; * [[Rasma Prande]] (1926—1998) — kino grima māksliniece; * [[Kārlis Prauls]] (1895—1941) — ģenerālis; * [[Imants Prēdelis]] (1950—2018) — fotogrāfs; * [[Anna Priede]] (1920—2007) — baletdejotāja; * [[Dāvids Priedenbergs]] (1892—1965) — aktieris; * [[Anna Priedīte]] (1874—1941) — publiciste; * [[Rūdolfs Princis]] (1908—1977) — inženieris, pedagogs; * [[Jānis Prombergs]] (1927—1993) — ārsts, medicīnas darbinieks; * [[Jānis Pujāts (mākslas zinātnieks)|Jānis Pujāts]] (1925—1988) — mākslas zinātnieks; * [[Ādolfs Puķe]] (1920—2010) — dziedātājs; * [[Zina Pupšto]] (1915—1998) — aktrise, operetes soliste; * [[Jānis Purgalis]] (1869—1934) — notārs, politiķis; * [[Frīdrihs Puriņš]] (1893—1941) — latviešu strēlnieks, robežsargs; * [[Puriņu Klāvs]] (1858—1935) — rakstnieks; * [[Vilis Purmalis]] (1927—1989) — ķirurgs; * [[Vilhelms Purvītis]] (1872—1945) — gleznotājs, profesors; * [[Baiba Puzinas]] (1944—1999) — kostīmu māksliniece; * [[Uldis Pūcītis]] (1937—2000) — aktieris; {{div col end}} == R == {{div col|2}} * [[Elza Radziņa]] (1917—2005) — aktrise; * [[Lija Rage]] (1948—2025) — tekstilmāksliniece, teātra kostīmu māksliniece; * [[Augusts Raņķis (grāmatizdevējs)|Augusts Raņķis]] (1875—1937) — grāmatizdevējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Elfrīda Rapa]] (1901—1966) — literāte, grāmatniece; * [[Jānis Rapa (1885—1941)|Jānis Rapa]] (1885—1941) — grāmatizdevējs; * [[Zigrīda Džoana Rapa]] (1936—2024) — tēlniece; * [[Regīna Razuma]] (1951—2023) — aktrise; * [[Jānis Reinholds (rakstnieks)|Jānis Reinholds]] (1896—1933) — satīriķis, humorists, feļetonists; * [[Leons Reiters]] (1926—1976) — diriģents; * [[Teodors Reiters]] (1884—1956) — diriģents; * [[Eduards Reiziņš]] (1890—1970) — biologs, zoologs, pedagogs; * [[Linards Reiziņš]] (1924—1991) — matemātiķis, pedagogs; * [[Rūdolfs Reiziņš]] (1921—1984) — ķīmiķis; * [[Līvija Rezevska]] (1926—2004) — tēlniece; * [[Jānis Rezevskis]] (1872—1941) — teologs, profesors; * [[Milda Riekstiņa]] (1891—1976) — aktrise; * [[Alfrēds Riekstiņš (politiķis)|Alfrēds Riekstiņš]] (1876—1937) — politiķis; * [[Jānis Rieksts]] (1881—1970) — fotogrāfs; * [[Riemelis]] (Jānis Tomiņš) (1856—1924) — dzejnieks, tulkotājs, žurnālists; * [[Jānis Rikmanis]] (1901—1968) — gleznotājs; * [[Dzidra Ritenberga]] (1928—2003) — aktrise, režisore; * [[Pēteris Rizga]] (1883—1955) — biškopis, sabiedriskais darbinieks, profesors; * [[Vilis Rīdzenieks]] (1884—1962) — fotogrāfs; * [[Juris Rītiņš]] (1952—2010) — politiķis; * [[Artūrs Rocēns]] (1907—1988) — ķirurgs; * [[Kārlis Rocēns]] (1939—2017) — inženierijas zinātnieks, profesors, akadēmiķis; * [[Fricis Rode]] (1887—1967) — režisors, aktieris; * [[Olga Rode]] (1890—1939) — ārste, ķirurģe; * [[Rasma Roga]] (1925—2012) — aktrise; * [[Ērika Romane]] (1920—2002) — gleznotāja; * [[Helēna Romanova]] (1928—1987) — aktrise; * [[Georgs Romulis]] (1928—2015) — dzintara mākslinieks; * [[Ieva Roze]] (1971—1991) — dzejniece; * [[Bertrams Rozenbergs]] (1904—1960) — ķirurgs; * [[Eduards Rozenštrauhs]] (1918—1992) — mūziķis; * [[Ernests Rozentāls]] (1888—1953) — aktieris; * [[Janis Rozentāls]] (1866—1917) — gleznotājs; * [[Miķelis Rozentāls (gleznotājs)|Miķelis Rozentāls]] (1907—1952) — gleznotājs; * [[Jānis Rozītis]] (1913—1942) — futbolists, hokejists; * [[Pāvils Rozītis]] (1889—1937) — rakstnieks, žurnālists, tulkotājs; * [[Biruta Ilga Rubess]] (1931—2002) — māksliniece; * [[Bruno Rubess]] (1926—2009) — uzņēmējs, mecenāts; * [[Ella Rudzīte]] (1900—1993) — aktrise; * [[Marta Rudzīte]] (1924—1996) — valodniece, pedagoģe; * [[Dāvids Rudzītis]] (1881—1939) — politiķis; * [[Kristaps Rudzītis]] (1899—1978) — ārsts, profesors; * [[Māris Rudzītis]] (1932—1973) — kinooperators, režisors; * [[Pēteris Rudzītis]] (1879—1931) — aktieris; * [[Rihards Rudzītis]] (1898—1960) — rakstnieks, filozofs; * [[Jūlijs Ruments]] (1900—1943) — farmaceits, ķīmiķis, profesors; * [[Rudīte Ruško]] (1966—2018) — operdziedātāja; * [[Vilhelms Ruško]] (1922—1993) — dziedātājs, aktieris; * [[Valdis Rūja]] (1928—2020) — dzejnieks; * [[Velta Rūķe-Draviņa]] (1917—2003) — valodniece, folkloriste; * [[Berta Rūmniece]] (1865—1953) — aktrise; * [[Ansis Rūtentāls]] (1949—2000) — kustību mākslinieks, režisors, pedagogs; {{div col end}} == S == {{div col|2}} * [[Jurijs Safronovs]] (1947—2015) — aktieris; * [[Anna Sakse]] (1905—1981) — rakstniece; * [[Irma Sakss]] (1905—1993) — dziedātāja; * [[Kārlis Sakss]] (1897—1987) — mežkopis, profesors; * [[Pauls Sakss]] (1878—1966) — operdziedātājs, vokālais pedagogs; * [[Eduards Salenieks]] (1900—1977) — rakstnieks, žurnālists; * [[Juris Salmanis]] (1943—2025) — mākslinieks; * [[Alma Saltupe]] (1894—1967) — dzejniece; * [[Zinaīda Sama]] (1914—1989) — horeogrāfe, pedagoģe; * [[Askolds Saulītis]] (1966—2021) — kino režisors, scenārists; * [[Alfrēds Sausne]] (1900—1994) — aktieris, rakstnieks; * [[Mihails Savisko]] (1936—2024) — kinokritiķis, scenārists; * [[Kārlis Sebris]] (1914—2009) — aktieris; * [[Vilis Segliņš]] (1882—1961) — režisors, aktieris; * [[Andris Seleckis]] (1947—2016) — operators; * [[Vera Selga]] (1918—1996) — aktrise; * [[Uļjana Semjonova]] (1952—2026) — basketboliste; * [[Valērijs Sevastjanovs]] (1948—2010) — baletdejotājs; * [[Ludvigs Sēja]] (1885—1962) — diplomāts, politiķis; * [[Milda Sēnīte]] (1896—1971) — aktrise; * [[Eduards Sidrabs]] (1898—1963) — tēlnieks; * [[Pēteris Siecenieks]] (1865—1930) — politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Jēkabs Silarājs]] (1898—1941) — Latvijas Kriminālpolicijas priekšnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Juris Silarājs]] (1917—2007) — basketbolists, basketbola treneris; * [[Jānis Silazars]] (1912—1975) — dzejnieks; * [[Gundega Sileniece]] (1928—2013) — literatūrzinātniece; * [[Visvaldis Silenieks]] (1898—1960) — aktieris; * [[Elza Siliņa]] (1895—1988) — dejas vēsturniece, baleta kritiķe; * [[Aivars Siliņš]] (1947—2016) — aktieris; * [[Matīss Siliņš]] (1861—1942) — kartogrāfs, vēsturnieks, etnogrāfs, literāts; * [[Maija Silmale]] (1924—1973) — rakstniece, tulkotāja; * [[Minna Tusnelda Simsone]] (1877—1932) — aktrise; * [[Jānis Simsons]] (1887—1939) — aktieris; * [[Vera Singajevska]] (1923—2014) — aktrise; * [[Juris Sinka]] (1927—2001) — politiķis; * [[Bruno Sipāns]] (1913—1973) — gleznotājs; * [[Andrejs Sīmanis]] (1865—1926) — jurists, politiķis; * [[Daina Skadmane]] (1990—2013) — māksliniece; * [[Pēteris Skrapce]] (1884—1960) — virsnieks, ģenerālis; * [[Guntis Skrastiņš]] (1954—2021) — aktieris; * [[Imants Skrastiņš]] (1941—2019) — aktieris, režisors; * [[Kārlis Skrastiņš]] (1974—2011) — hokejists; * [[Jānis Skredelis]] (1939—2019) — futbola treneris; * [[Ārijs Skride]] (1906—1987) — gleznotājs; * [[Rihards Skrubis]] (1928—1995) — grafiķis; * [[Emīls Skubiķis]] (1875—1943) — inženieris, politiķis; * [[Viļums Skubiņš]] (1876—1951) — agronoms, sabiedrisks darbinieks; * [[Jānis Skučs]] (1908—1998) — gleznotājs; * [[Harijs Skuja]] (1927—1984) — dzejnieks; * [[Biruta Skujeniece]] (1888—1931) — aktrise, režisore, dzejniece; * [[Ausma Skujiņa]] (1931—2015) — arhitekte; * [[Austra Skujiņa]] (1909—1932) — dzejniece; * [[Rūta Skujiņa]] (1907—1964) — dzejniece, prozaiķe; * [[Džemma Skulme]] (1925—2019) — gleznotāja, politiķe; * [[Jurģis Skulme]] (1928—2015) — mākslinieks, mākslas zinātnieks; * [[Ksenija Skulme]] (1893—1967) — ārste, medicīnas zinātņu doktore; * [[Marta Skulme]] (1890—1962) — tēlniece; * [[Oto Skulme]] (1889—1967) — mākslinieks; * [[Uga Skulme]] (1895—1963) — mākslinieks; * [[Ādolfs Skulte]] (1909—2000) — komponists, pedagogs; * [[Gvido Skulte]] (1939—2013) — kinooperators; * [[Gina Slapiņa]] (1950—2013) — gleznotāja; * [[Andris Slapiņš]] (1949—1991) — kinooperators, režisors; * [[Georgs Smelters]] (1942—2014) — mākslinieks; * [[Pēteris Sniķeris]] (1875—1944) — ārsts, ģenerālis, profesors; * [[Viktors Somovičs]] (-1941) — padomju represiju upuris; * [[Maija Sosāre]] (1926—2008) — valodniece; * [[Burhards Sosārs]] (1890—1953) — komponists, diriģents; * [[Vestards Sosārs]] (1929—2000) — ārsts, teorētiķis; * [[Voldemārs Spalviņš]] (1901—1978) — militārs darbinieks, Latvijas armijas pulkvedis leitnants; * [[Teodors Spāde]] (1891—1970) — kara flotes virsnieks, komandieris, admirālis; * [[Andrejs Spekke]] (1915—1984) — tulkotājs; * [[Marga Spertāle]] (1901—1986) — māksliniece; * [[Arvīds Spertāls]] (1897—1961) — scenogrāfs, gleznotājs; * [[Jēkabs Spriņģis]] (1907—2004) — gleznotājs; * [[Alfrēds Spura]] (1928—2001) — baletdejotājs, horeogrāfs, pedagogs; * [[Inese Spura]] (1924—2013) — žurnāliste; * [[Uldis Stabulnieks]] (1945—2012) — komponists, pianists, dziedātājs; * [[Helmī Stalte]] (1949—2023) — folkloriste, politiķe; * [[Dainis Stalts]] (1939—2014) — folklorists, politiķis; * [[Oskars Stalts]] (1904—1992) — kapteinis, līvu kultūras kopējs; * [[Marta Staņa]] (1913—1972) — arhitekte, dizainere; * [[Olita Starka-Stendere]] (1906—1953) — aktrise; * [[Margarita Stāraste]] (1914—2014) — ilustratore, rakstniece; * [[Edvīns Stepermanis]] (1905—1982) — mākslinieks; * [[Stepermaņu Krustiņš]] (1860—1941) — izdevējs, rakstnieks; * [[Elza Stērste]] (1885—1976) — dzejniece; * [[Laimonis Stīpnieks]] (1936—2023) — fotogrāfs; * [[Irēna Stradiņa]] (1925—1972) — māksliniece; * [[Jānis Stradiņš]] (1933—2019) — fizikālķīmiķis, zinātņu vēsturnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Pauls Stradiņš]] (1896—1958) — ķirurgs, profesors; * [[Embriks Strands]] (1876—1947) — entomologs, profesors; * [[Jānis Straubergs]] (1886—1952) — matemātikas skolotājs, kultūrvēsturnieks; * [[Jānis Straume (komponists)|Jānis Straume]] (1861—1929) — komponists, rakstnieks, kritiķis; * [[Jūlijs Straume]] (1874—1970) — mākslinieks, pedagogs, etnogrāfs; * [[Alfrēds Strausmanis]] (1877—1935) — advokāts, sabiedrisks darbinieks; * [[Valija Strautmane-Krauze]] (1924—2005) — gleznotāja; * [[Tālivaldis Strautmanis]] (1922—1995) — gleznotājs; * [[Jēkabs Strazdiņš]] (1905—1958) — gleznotājs, pedagogs, kritiķis; * [[Kārlis Strāders]] (1915—1978) — aktieris; * [[Kristaps Streičs]] (1970—2010) — režisors, mākslinieks; * [[Ēvalds Strods]] (1933—1998) — rakstnieks, publicists; * [[Heinrihs Strods]] (1925—2012) — vēsturnieks; * [[Irma Stubava|Irma Irīna Stubava]] (1908—1999) — aktrise; * [[Arnolds Stubavs]] (1910—1958) — aktieris; * [[Voldemārs Stūresteps]] (1909—1985) — vijolnieks, profesors; * [[Tatjana Suta]] (1923—2004) — baletdejotāja, mākslas zinātniece; * [[Kārlis Sūniņš]] (1907—1979) — gleznotājs; * [[Vitolds Svirskis]] (1919—1991) — gleznotājs, grafiķis; {{div col end}} == Š == {{div col|2}} * [[Georgijs Šelkovojs]] (1926—2005) — gleznotājs, grafiķis; * [[Pāvils Šenhofs]] (1924—2011) — mākslinieks; * [[Kārlis Šepko]] (1891—1952) — pulkvedis; * [[Kārlis Šics]] (1904—1981) — politiķis; * [[Genādijs Šitiks]] (1958—2009) — futbolists; * [[Rūdolfs Šīrants]] (1910—1985) — vēsturnieks; * [[Gustavs Šķilters]] (1874—1954) — tēlnieks, grafiķis; * [[Voldemārs Šmidbergs]] (1893—1975) — svarcēlājs, cīkstonis, tiesnesis, fotogrāfs, sporta kolekcionārs; * [[Silvija Šmidkena]] (1935—2024) — keramiķe, publiciste; * [[Mirdza Šmithene]] (1887—1978) — aktrise; * [[Jānis Šmits]] (1880—1969) — aktieris; * [[Luijs Šmits]] (1907—1985) — aktieris; * [[Pēteris Šmits]] (1869—1938) — valodnieks, etnogrāfs, profesors; * [[Mihails (Moisejs) Šneiderovs]] (1915—1985) — kinooperators, režisors; * [[Elvīra Šnore]] (1905—1996) — arheoloģe, profesore; * [[Pēteris Šnore]] (1860—1928) — kapteinis; * [[Rauls Šnore]] (1901—1962) — arheologs, numismāts; * [[Ludmila Špīlberga]] (1886—1947) — aktrise; * [[Arvīds Špons]] (1930—1994) — teātra direktors, darbinieks; * [[Mirjama Štāle]] (1897—1988) — aktrise; * [[Austra Šteinberga]] (1910—1998) — aktrise; * [[Renāte Šteinberga]] (1937—2018) — aktrise, operetes soliste; * [[Kārlis Šteinbergs]] (1906—1983) — aktieris, operetes solists; * [[Rūta Šteinerte]] (1942—2003) — gleznotāja; * [[Jānis Šteins]] (1882—1968) — virsnieks, pulkvedis-leitnants; * [[Kārlis Štelmachers]] (1911—1990) — gleznotājs; * [[Pauls Šterns]] (1901—1979) — grafiķis; * [[Roberts Šterns]] (1884—1943) — mākslinieks; * [[Kārlis Štrauhs]] (1890—1944) — literāts; * [[Arnolds Šturms]] (1912—1999) — komponists, mūziķis; * [[Jānis Šusters]] (1927—1988) — farmaceits, profesors; * [[Voldemārs Šūlmanis]] (1921—1975) — hokeja uzbrucējs; * [[Aleksandrs Šūmahers]] (1901—1970) — kinooperators; * [[Elza Švalbe-Matvejeva]] (1903—2004) — tēlniece; * [[Voldemārs Švarcs]] (1884—1957) — aktieris; * [[Vladislavs Šveide]] (1915—1984) — mākslinieks; {{div col end}} == T == {{div col|2}} * [[Helēna Tangijeva-Birzniece]] (1907—1965) — baletdejotāja, baletmeistare; * [[Kārlis Teihmanis]] (1927—1991) — aktieris; * [[Augusts Tentelis]] (1876—1942) — vēsturnieks, pedagogs; * [[Alberts Terpilovskis]] (1922—2002) — tēlnieks; * [[Jānis Roberts Tillbergs]] (1880—1972) — mākslinieks, pedagogs; * [[Osvalds Tīlmanis]] (1900—1980) — arhitekts; * [[Jānis Tīss]] (1921—1980) — čellists; * [[Felicita Tomsone]] (1901—1969) — komponiste, pedagoģe; * [[Edgars Tons]] (1917—1967) — diriģents; * [[Gustavs Turss]] (1890—1973) — arhibīskaps; {{div col end}} == U == {{div col|2}} * [[Konrāds Ubāns]] (1893—1981) — mākslinieks; * [[Rolands Upatnieks]] (1932—1994) — kamaniņu braucējs; * [[Andrejs Upīts]] (1877—1970) — rakstnieks, kritiķis, literatūrzinātnieks; * [[Jānis Upītis]] (1911—1983) — literatūras vēsturnieks; * [[Pēteris Upītis (grafiķis)|Pēteris Upītis]] (1899—1989) — grafiķis; * [[Aivars Urbāns]] (1955—2009) — mākslinieks; * [[Vladislavs Urtāns]] (1921—1989) — vēsturnieks, arheologs; * [[Vladimirs Utkins]] (1932—1994) — ķirurgs pulmonologs; {{div col end}} == Ū == {{div col|2}} * [[Otto Ūdentiņš]] (1892—1988) — ģenerālis; * [[Anna Ūdre]] (1896—1981) — ķirurģe; * [[Vija Ūdre]] (1941—1987) — vitrāžas māksliniece; {{div col end}} == V == {{div col|2}} * [[Jānis Vagners]] (1869—1955) — jurists, politiķis; * [[Irma Vainovska]] (1895—1958) — teātra darbiniece; * [[Jānis Vainovskis]] (1887—1969) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Jānis Vaišļa]] (1969—2016) — producents, ceļotājs; * [[Aleksandrs Vaivars]] (1915—1997) — radiožurnālists; * [[Roberts Valdmanis]] (1874—1932) — diplomāts, vēstnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Voldemārs Valdmanis]] (1905—1966) — grafiķis, scenogrāfs; * [[Teodors Valdšmits]] (1868—1934) — aktieris; * [[Vitolds Valeinis]] (1922—2001) — literatūrzinātnieks, kritiķis; * [[Miķelis Valters]] (1874—1968) — politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Gustavs Vanags]] (1891—1965) — ķīmiķis; * [[Jevgeņijs Vanags]] (1922—1987) — rakstnieks, žurnālists, kultūras darbinieks; * [[Rūdolfs Vanags]] (1892—1977) — diriģents; * [[Vilhelms Benjamins Vanags]] (1912—1985) — ārsts, rentgenologs; * [[Lūcija Vankina]] (1908—1989) — arheoloģe, pētniece; * [[Pēteris Vasaraudzis]] (1908—1988) — aktieris; * [[Frīdrihs Vasarietis]] (1881—1972) — uzņēmējs, virsnieks, pulkvežleitnants, politiķis; * [[Pēteris Vasariņš]] (1924—1996) — politiķis; * [[Bruno Vasiļevskis]] (1939—1990) — gleznotājs; * [[Gundega Vaska]] (1917—2006) — grafiķe; * [[Hermanis Vazdiks]] (1906—1994) — aktieris; * [[Edgars Vārdaunis]] (1910—1999) — scenogrāfs, gleznotājs; * [[Vilma Vārna]] (1917—1978) — aktrise; * [[Venta Vecumniece]] (1927—2017) — aktrise, režisore; * [[Astrīda Vecvagare]] (1941—2013) — aktrise; * [[Haralds Arvīds Vecvagars]] (1910—1966) — literāts, žurnālists; * [[Reinholds Veics]] (1882—1920) — aktieris, režisors; * [[Zelma Veics]] (1882—1943) — aktrise; * [[Rihards Veide (dziedātājs)|Rihards Veide]] (1896—1964) — dziedātājs, pedagogs; * [[Juris Veitners]] (1943—1995) — dzejnieks; * [[Kārlis Veitners]] (1907—1994) — gleznotājs, pedagogs; * [[Jēkabs Velme]] (1855—1928) — valodnieks, pedagogs; * [[Helmārs Velze]] (1909—1971) — aktieris; * [[Žanis Ventaskrasts]] (1906—1978) — lietišķās mākslas meistars; * [[Andris Vējāns]] (1927—2005) — rakstnieks, zinātnieks, kritiķis; * [[Mārtiņš Vērdiņš (seniors)|Mārtiņš Vērdiņš]] (1898—1979) — aktieris; * [[Irma Vēsmiņa]] (1888—1962) — aktrise; * [[Nora Vētra-Muižniece]] (1919—2005) — aktrise, režisore; * [[Vija Vētra]] (1923—2026) — dejotāja, horeogrāfe; * [[Alfrēds Videnieks]] (1908—2002) — aktieris; * [[Emīlija Viesture]] (1891—1947) — aktrise, režisore; * [[Velta Vilciņa]] (1928—1995) — baletdejotāja; * [[Tālivaldis Vilciņš]] (1922—1997) — vēsturnieks, sociologs, profesors; * [[Jānis Vilde]] (1900—1971) — neirologs, antropologs, profesors; * [[Arnolds Vilkins]] (1904—1979) — mākslinieks; * [[Ēvalds Vilks]] (1923—1976) — rakstnieks; * [[Māris Villerušs]] (1936—2014) — čellists; * [[Jūlijs Viļumainis]] (1909—1981) — gleznotājs; * [[Aleksandrs Viļumanis (dziedātājs)|Aleksandrs Viļumanis]] (1910—1980) — operdziedātājs; * [[Voldemārs Vimba]] (1904—1985) — gleznotājs; * [[Edgars Vinters]] (1919—2014) — gleznotājs; * [[Vitolds Virsnis]] (1881—1934) — ģeogrāfs, profesors, rakstnieks; * [[Edvarts Virza]] (1883—1940) — rakstnieks, publicists; * [[Biruta Vizicka-Žarova]] (1929—1998) — aktrise, televīzijas režisore; * [[Marta Vīgante]] (1900—1966) — ārste, sabiedriska darbiniece; * [[Malvīne Vīgnere-Grīnberga]] (1871—1949) — operdziedātāja, pedagoģe; * [[Ernests Vīgners]] (1850—1933) — diriģents, komponists, folklorists; * [[Ivars Vīgners]] (1940—2007) — komponists, pianists; * [[Leonīds Vīgners]] (1906—2001) — diriģents, komponists, pedagogs; * [[Hilda Vīka]] (1897—1963) — māksliniece, rakstniece; * [[Rūdolfs Vīksna]] (1876—1959) — pedagogs, žurnālists, literāts; * [[Jānis Vītiņš (mežkopis)|Jānis Vītiņš]] (1885—1951) — mežkopis, zinātnieks, pedagogs; * [[Jānis Vītoliņš (komponists)|Jānis Vītoliņš]] (1886—1955) — komponists, fagotists; * [[Jēkabs Vītoliņš]] (1898—1977) — mūzikas zinātnieks, kritiķis, folklorists, pedagogs; * [[Alfrēds Vītols (ārsts)|Alfrēds Jānis Vītols]] (1889—1970) — ārsts, sabiedrisks darbinieks; * [[Eduards Vītols]] (1877—1954) — mākslinieks; * [[Jāzeps Vītols]] (1863—1948) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Līvija Volkova]] (1931—2025) — literatūrzinātniece, vēsturniece; * [[Edvards Vulfs]] (1886—1919) — rakstnieks; * [[Mavriks Vulfsons]] (1918—2004) — žurnālists, profesors, politiķis; {{div col end}} == Z == {{div col|2}} * [[Mirdza Zaice]] (1912—1998) — aktrise, teātra darbiniece; * [[Fricis Zandbergs]] (1910—1972) — gleznotājs; * [[Pārsla Zaļkalne]] (1927—1993) — tēlniece; * [[Lūcija Zamaiča]] (1893—1965) — rakstniece, dzejniece; * [[Rihards Zandersons]] (1910—1981) — aktieris; * [[Aija Zariņa]] (1954—2025) — gleznotāja; * [[Indulis Zariņš]] (1929—1997) — gleznotājs, pedagogs; * [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]] (1893—1979) — režisors, aktieris; * [[Kārlis Zariņš (dziedātājs)|Kārlis Zariņš]] (1930—2015) — operdziedātājs, profesors; * [[Rihards Zariņš]] (1869—1939) — grafiķis, pedagogs; * [[Jānis Zarumba]] (1907—1976) — sportists; * [[Augusts Zauers]] (1888—1981) — mākslinieks, pedagogs; * [[Jānis Zābers]] (1935—1973) — operdziedātājs; * [[Vilnis Zābers]] (1963—1994) — mākslinieks; * [[Jānis Zālītis (komponists)|Jānis Zālītis]] (1884—1943) — komponists, kritiķis; * [[Voldemārs Zālītis|Voldemārs Zālītis (Valdis)]] (1865—1934) — rakstnieks; * [[Ādolfs Zārdiņš]] (1890—1967) — mākslinieks; * [[Indriķis Zeberiņš]] (1882—1969) — gleznotājs, grafiķis; * [[Modris Zeberiņš]] (1923—1994) — rakstnieks; * [[Teodors Zeiferts]] (1865—1929) — pedagogs, dzejnieks, kritiķis, literatūrvēsturnieks; * [[Valentīna Zeile]] (1937—2018) — ekonomiste, politiķe; * [[Zinaīda Zeltmate]] (1920—1991) — baletdejotāja, pedagoģe, horeogrāfe; * [[Gunārs Zemgals]] (1934—2018) — scenogrāfs, mākslinieks; * [[Gustavs Zemgals]] (1871—1939) — otrais Latvijas Valsts prezidents, politiķis; * [[Daina Zemzare]] (1911—1971) — valodniece; * [[Aurēlijs Zēbergs]] (1879—1940) — jurists, sabiedriskais darbinieks; * [[Jānis Zēbergs]] (1871—1927) — rēderis, politiķis, sabiedriskais darbinieks; * [[Juris Ziemelis]] (1941—1988) — latviešu nacionālās pretošanās kustības dalībnieks; * [[Jānis Ziemeļnieks]] (1897—1930) — dzejnieks, žurnālists; * [[Maksims Ziks]] (1904—1986) — ārsts, ķirurgs; * [[Mārtiņš Zilberts]] (1977—2024) — pianists, pedagogs; * [[Marianna Zirdziņa]] (1912—1990) — aktrise, dziedātāja; * [[Vsevolods Zirdziņš]] (1913—1991) — aktieris, dziedātājs; * [[Arvīds Zirnis (sporta darbinieks)|Arvīds Zirnis]] (1897—1982) — sporta darbinieks; * [[Andris Zirnītis]] (1954—2022) — grafiķis, grafiskais dizainers; * [[Tamāra Zitcere]] (1947—2014) — zinātniece, ģenētiķe, pedagoģe; * [[Edgars Zīle]] (1908—1986) — aktieris; * [[Mārtiņš Zīverts]] (1903—1990) — dramaturgs; * [[Valērijs Zosts]] (1901—1960) — pianists, profesors; * [[Alīda Zvagule]] (1922—2015) — operetes soliste; * [[Inese Zvagule]] (1945—2004) — pianiste; * [[Arvīds Zvagulis]] (1920—2016) — vijolnieks, diriģents; * [[Gvido Zvaigzne]] (1958—1991) — kinooperators; * [[Velta Zvaigzne]] (1890—1920) — aktrise; * [[Alberts Zvejnieks]] (1902—1987) — cīkstonis, treneris; * [[Aleksandrs Zviedris]] (1905—1993) — gleznotājs; * [[Alise Zvirbule]] (1906—1996) — gleznotāja; * [[Egons Zvirbulis]] (1907—1986) — tēlnieks; * [[Valdis Zvirbulis]] (1936—1985) — dambretists, treneris, sporta žurnālists; {{div col end}} == Ž == {{div col|2}} * [[Gustavs Žibalts]] (1873—1938) — aktieris; * [[Arvīds Žilinskis]] (1905—1993) — komponists, pianists, profesors; * [[Jānis Žīds]] (1892—1959) — pulkvedis {{div col end}} [[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]] [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi]] 1ugqfif1s6cre3z25rfa3wlwwv3oo52 4505854 4505853 2026-08-11T20:42:44Z Teatrālis 82063 /* K */ 4505854 wikitext text/x-wiki Šajā sarakstā norādītas ievērojamas personas, kuras ir apbedītas [[Rīgas Meža kapi|Rīgas Meža kapos]]. == A == {{div col|2}} * [[Jurijs Abizovs]] (1921—2006) — rakstnieks, tulkotājs, literatūrzinātnieks, Baltijas krievu kultūras vēstures speciālists; * [[Mārtiņš Abuls]] (1885—1930) — tiesnesis, žurnālists, sabiedrisks darbinieks; * [[Marija Adamova-Kalniņa]] (1924—2012) — aktrise; * [[Imants Adermanis]] (1930—1996) — aktieris, režisors, pedagogs; * [[Konstantīns Aizpurs]] (1919—2003) — dzejnieks, atdzejotājs, dramaturgs; * [[Marta Aizupiete]] (1892—1975) — bioloģe; * [[Dace Akmentiņa]] (1858—1936) — aktrise; * [[Roberts Akmentiņš (mācītājs)|Roberts Akmentiņš]] (1910—1994) — teologs, profesors; * [[Laima Akuratere]] (1910—1969) — dzejniece, tulkotāja; * [[Jānis Akuraters]] (1876—1937) — dzejnieks, rakstnieks, politiķis; * [[Valdis Albergs]] (1922—1984) — tēlnieks; * [[Rūdolfs Alders]] (1907—1987) — tēlnieks; * [[Pauls Aldiņš]] (1971—2020) — ārsts infektologs, hepatologs, pasniedzējs; * [[Nikolajs Aleksejevs]] (1911—1962) — politiķis, rūpnīcas "[[VEF]]" direktors no 1958. līdz 1962. gadam; * [[Alita Alkne]] (1904—1994) — aktrise; * [[Jānis Alksnis]] (1869—1939) — arhitekts; * [[Jēkabs Alksnis (ārsts)|Jēkabs Alksnis]] (1870—1957) — medicīnas profesors; * [[Ojārs Ambainis]] (1926—1995) — folklorists, pētnieks; * [[Valdemārs Ambainis]] (1889—1946) — literāts, žurnālists; * [[Lilija Amerika]] (1903—1980) — aktrise; * [[Dagnija Amtmane|Dagnija Amtmane-Valdmane]] (1912—1985) — aktrise; * [[Valija Amtmane]] (1904—1996) — aktrise; * [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]] (1885—1966) — aktieris, režisors, pedagogs; * [[Krišjānis Ancītis]] (1911—1963) — valodnieks, literatūrzinātnieks; * [[Maigurs Andermanis]] (1922—2011) — operdziedātājs; * [[Emma Andersone]] (1900—1992) — literatūrvēsturniece, pedagoģe; * [[Alfrēds Andersons]] (1879—1937) — Rīgas pilsētas galva, būvinženieris, literāts, pedagogs, sabiedrisks darbinieks; * [[Eduards Andersons (sportists)|Eduards Andersons]] (1914—1985) — basketbolists; * [[Andris Andreiko]] (1942—1976) — dambretists; * [[Ingrīda Andriņa]] (1944—2015) — aktrise; * [[Jānis Andrups]] (1914—1994) — literatūras vēsturnieks, kritiķis; * [[Olga Andžāne-Zvirgzdiņa]] (1913—1994) — dramaturģe, advokāte, pedagoģe; * [[Jānis Anmanis]] (1943—2025) — gleznotājs, mākslinieks; * [[Augusts Annuss]] (1893—1984) — gleznotājs; * [[Jānis Annuss (gleznotājs)|Jānis Annuss]] (1935—2013) — gleznotājs, fotogrāfs; * [[Indriķis Ansabergs]] (1886—1971) — pedagogs, [[Tautas padome|Tautas padomes]] loceklis; * [[Jānis Ansons]] (1888—1935) — mākslinieks; * [[Antonio (Antons Markūns)]] (1915—1977) — klauns; * [[Kārlis Anušēvics]] (1930—2013) — aktieris; * [[Jānis Apelis]] (1942—2014) — policijas darbinieks; * [[Arturs Apinis]] (1904—1975) — grafiķis; * [[Apsīšu Jēkabs]] (1858—1929) — rakstnieks; * [[Pāvels Armands]] (1902—1964) — kinorežisors, scenārists; * [[Bruno Artmanis]] (1915—2007) — mēbeļu arhitekts, dizaineris, mākslinieks; * [[Gunārs Astra]] (1931—1988) — latviešu brīvības cīnītājs, cilvēktiesību aizstāvis, disidents; * [[Maija Augstkalna]] (1932—2007) — teātra un kino kritiķe; * [[Alvils Augstkalns]] (1907—1940) — valodnieks, bibliogrāfs; * [[Olga Auguste]] (1896—1973) — padomju politiskā darbiniece; * [[Augusts Auns]] (1887—1967) — riteņbraucējs; * [[Alfrēds Austriņš]] (1893—1963) — teātra darbinieks; * [[Antons Austriņš]] (1884—1934) — rakstnieks; * [[Marga Austruma]] (1930—2017) — leļļu māksliniece un skulptore; * [[Vilis Austrums]] (1911—1960) — bibliogrāfs, literatūras vēsturnieks; * [[Kārlis Auškāps]] (1947—2017) — režisors, aktieris; * [[Raimonds Auškāps]] (1952—2024) — tulkotājs, dramaturgs; * [[Lidija Auza]] (1914—1989) — gleznotāja; * [[Imants Auziņš]] (1937—2013) — dzejnieks, literatūrkritiķis; * [[Harijs Avens]] (1910—1976) — aktieris; * [[Aina Avotiņa]] (1918—1980) — aktrise; * [[Jānis Avotiņš]] (1896—1965) — virsnieks, pulkvedis-leitnants; * [[Enriko Avots]] (1952—2026) — aktieris; {{div col end}} == Ā == {{div col|2}} * [[Alma Ābele]] (1907—1984) — aktrise; * [[Eduards Ābelskalns]] (1914—1982) — mūziķis; * [[Nikolajs Ābeltiņš]] (1897—1966) — pulkvežleitnants; * [[Aleksandrs Āboliņš]] (1893—1978) — teātra un kino darbinieks; * [[Jānis Āboliņš]] (1906—1990) — zinātnieks, profesors; * [[Tālivaldis Āboliņš]] (1932—1991) — aktieris; * [[Ojārs Ābols]] (1922—1983) — gleznotājs, mākslas teorētiķis; * [[Ojārs Āboltiņš]] (1936—2023) — ģeologs, ģeogrāfs, pedagogs; * [[Voldemārs Ābrams]] (1890—1956) — aktieris; * [[Māris Ārgalis]] (1954—2008) — mākslinieks; {{div col end}} == B == {{div col|2}} * [[Kristaps Bahmanis]] (1867—1942) — jurists, publicists, politiķis; * [[Juris Baklāns]] (1948—1989) — gleznotājs; * [[Kristīne Bakmane]] (1897—1925) — uzņēmēja; * [[Juris Baldunčiks]] (1950—2022) — valodnieks, terminologs, pedagogs, tulkotājs; * [[Mārīte Balode]] (1952—2018) — televīzijas režisore, kultūras žurnāliste; * [[Eduards Balodis]] (1880—1951) — pedagogs, tautsaimnieks, politiķis; * [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Jānis Balodis]] (1881—1965) — virspavēlnieks, ģenerālis, politiķis; * [[Kārlis Balodis (medicīnas profesors)|Kārlis Balodis]] (1889—1964) — medicīnas profesors; * [[Paula Baltābola]] (1891—1978) — aktrise; * [[Sarmīte Baltkāje]] (1933—2017) — ārste onkoloģe, ķirurģe; * [[Jānis Baltkājs]] (1935—2023) — farmakologs, zinātnieks; * [[Jānis Baltvilks]] (1944—2003) — dzejnieks, ornitologs; * [[Kārlis Bambergs]] (1894—1981) — inženieris ķīmiķis, agroķīmiķis; * [[Jūlija Banga]] (1877—1954) — aktrise; * [[Bangaitis]] (1874—1925) — dzejnieks; * [[Georgs Barkāns]] (1925—2010) — mākslinieks, arhitekts; * [[Boriss Barnets]] (1902—1965) — krievu kinorežisors, aktieris, scenārists; * [[Kārlis Barons (ārsts)|Kārlis Barons]] (1865—1944) — medicīnas profesors; * [[Mendelis Bašs]] (1919—2012) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Biruta Baumane]] (1922—2017) — gleznotāja; * [[Lūcija Baumane]] (1905—1988) — aktrise, režisore, pedagoģe; * [[Aldis Baums]] (1932—2019) — datorzinātnieks; * [[Indulis Bākulis]] (1922—1976) — ķirurgs, profesors; * [[Ludvigs Bārs]] (1911—1973) — aktieris; * [[Jūlijs Bebrišs]] (1931—1993) — aktieris, režisors; * [[Aleksandra Beļcova]] (1892—1981) — gleznotāja, grafiķe; * [[Antons Benjamiņš]] (1860—1939) — uzņēmējs, žurnālists; * [[Juris Georgs Benjamiņš]] (1918—1993) — fotogrāfs; * [[Vilis Bergmanis]] (1892—1979) — aktieris, teātra darbinieks; * [[Alfreds Bergs]] (1890—1942) — militārs darbinieks, Latvijas armijas ārsts, pulkvedis, leitnants; * [[Jānis Bergsons]] (1881—1960) — uzņēmējs, politiķis; * [[Ernests Bertovskis]] (1924—1996) — čellists, pedagogs; * [[Ēvalds Berzinskis]] (1891—1968) — čellists; * [[Egons Beseris]] (1932—1984) — aktieris; * [[Romis Bēms]] (1927—1993) — gleznotājs, mākslas zinātnieks; * [[Artūrs Bērnieks]] (1886—1964) — koktēlnieks, lietišķās mākslas meistars, pedagogs; * [[Reinis Bērtulis]] (1937—1994) — valodnieks; * [[Lilita Bērziņa]] (1903—1983) — aktrise; * [[Lūcija Beatrise Bērziņa]] (1907—1999) — rakstniece, pedagoģe; * [[Alfons Bērziņš]] (1916—1987) — ātrslidotājs; * [[Arturs Bērziņš (aktieris)|Arturs Bērziņš]] (1932—2011) — aktieris; * [[Artūrs Bērziņš (ķirurgs)|Artūrs Bērziņš]] (1918—1963) — ķirurgs; * [[Boriss Bērziņš]] (1930—2002) — gleznotājs, grafiķis, pedagogs; * [[Juris Bērziņš (horeogrāfs)|Juris Bērziņš]] (1941—1995) — horeogrāfs, deju skolotājs; * [[Kārlis Bērziņš (grāmatu tirgotājs)|Kārlis Bērziņš]] (1865—1934) — grāmatu tirgotājs, izdevējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Kārlis Bērziņš]] (1898—1980) — tautsaimnieks, pedagogs, sabiedrisks darbinieks; * [[Maigonis Bērziņš]] (1902—1933) — mākslinieks; * [[Roberts Bērziņš (literāts)|Roberts Bērziņš]] (1868—1935) — literāts, folklorists, pedagogs; * [[Anna Bērzkalne]] (1891—1956) — folkloriste, pedagoģe; * [[Zigmunds Bielis]] (1954—2025) — tēlnieks; * [[Jānis Biezais (vēsturnieks)|Jānis Biezais]] (1896—1975) — padomju vēsturnieks, pedagogs; * [[Aleksandrs Bieziņš]] (1897—1975) — bērnu ķirurgs, medicīnas profesors; * [[Kārlis Bimbers]] (1952—2026) — mūziķis, Latvijas Radio kora dziedātājs; * [[Ruta Birgere]] (1924—2019) — aktrise; * [[Jēkabs Birgers]] (1877—1966) — rakstnieks; * [[Jānis Staņislavs Birnbaums]] (1863—1944) — gleznotājs; * [[Aleksandrs Birzenieks]] (1893—1980) — arhitekts; * [[Jānis Bisenieks]] (1864—1923) — agronoms, uzņēmējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Ija Bite-Krauliņa]] (1938—2007) — baleta kritiķe, zinātniece, televīzijas režisore; * [[Indriķis Blankenburgs]] (1887—1944) — arhitekts; * [[Pēteris Blaus]] (1900—1971) — žurnālists, politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Fricis Blumbahs]] (1864—1949) — astronoms, pedagogs; * [[Rita Blumberga]] (1925—2008) — tekstilmāksliniece; * [[Zaiga Blumberga-Vasariņa]] (1924—1999) — arheoloģe; * [[Laimonis Blumbergs]] (1919—2014) — tēlnieks; * [[Harijs Blunavs]] (1924—2006) — akvarelists; * [[Dāvis Blūmentāls]] (1871—1937) — farmaceits, pulkvedis; * [[Valdis Blūms]] (1936—2019) — teātru direktors, darbinieks; * [[Ģirts Bļodnieks]] (1922—1987) — tulkotājs, pedagogs; * [[Artūrs Bobkovics]] (1885—1959) — diriģents; * [[Džems Bodnieks]] (1910—1987) — metālmākslinieks; * [[Aleksandrs Bojarskis]] (1938—1980) — aktieris; * [[Olga Bormane]] (1893—1968) — režisore, aktrise, skatuves mākslas pedagoģe; * [[Gastons Brahmanis]] (1925—1955) — vijolnieks; * [[Haralds Brando]] (1929—2012) — mūziķis; * [[Alfrēds Brašmanis]] (1904—1983) — sportists; * [[Hermanis Brauns]] (1918—1979) — pianists, pedagogs; * [[Alise Brehmane]] (1886—1981) — aktrise; * [[Milda Brehmane-Štengele]] (1893—1981) — operdziedātāja; * [[Nikolajs Breikšs]] (1911—1972) — gleznotājs; * [[Kārlis Brencēns]] (1879—1951) — gleznotājs, grafiķis, vitrāžists; * [[Juris Brencis]] (1930—2012) — aktieris; * [[Boļeslavs Brežgo]] (1887—1957) — vēsturnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Arvīds Brēdermanis]] (1900—1970) — diplomāts; * [[Aleksandra Briede]] (1901—1992) — tēlniece; * [[Ērika Briede]] (1916—2006) — dramaturģe; * [[Augusts Briedis]] (1877—1937) — žurnālists, politiķis; * [[Jānis Briedis (tēlnieks)|Jānis Briedis]] (1902—1953) — tēlnieks; * [[Jānis Briedis (kinooperators)|Jānis Briedis]] (1930—2008) — kinooperators; * [[Kārlis Briedis]] (1896—1950) — ārsts, ginekologs, pedagogs; * [[Anna Brigadere]] (1861—1933) — rakstniece, dramaturģe, dzejniece; * [[Maija Brigadere]] (1857—1940) — aktrise, dziedātāja; * [[Jānis Brigaders]] (1856—1936) — aktieris, izdevējs; * [[Inta Brikše]] (1956—2014) — pedagoģe, žurnāliste, profesore; * [[Ēriks Brītiņš]] (1923—2010) — aktieris; * [[Kārlis Brīvnieks]] (1854—1934) — aktieris, režisors, dramaturgs, tulkotājs; * [[Aivars Brīze]] (1961—2013) — mūziķis; * [[Alfejs Bromults]] (1913—1991) — gleznotājs; * [[Mārtiņš Bruņenieks]] (1866—1950) — pedagogs, filologs, mitologs; * [[Rasma Bruzīte]] (1919—2001) — tēlniece; * [[Ženija Brūgāne]] (1903—1985) — arfiste, pedagoģe; * [[Eda Dite Brūvere]] (1946—2018) — gleznotāja; * [[Jānis Buivids]] (1864—1937) — ģenerālis; * [[Ļevs Bukovskis]] (1910—1984) — tēlnieks; * [[Vladimirs Bukovskis (1867—1937)|Vladimirs Bukovskis]] (1867—1937) — jurists; * [[Irma Bune]] (1911—1995) — aktrise; * [[Vilhelms Burkēvics]] (1894—1967) — inženieris; * [[Arnolds Burovs]] (1915—2006) — animācijas filmu režisors; * [[Ojārs Bušs]] (1944—2017) — valodnieks; * [[Pauls Butkēvičs]] (1940—2026) — aktieris; * [[Aleksandrs Būmanis]] (1881—1937) — jurists, profesors, žurnālists, tulkotājs, komponists; * [[Kārlis Būmeisters (politiķis)|Kārlis Būmeisters]] (1888—1967) — politiķis; {{div col end}} == C == {{div col|2}} * [[Ēriks Caune]] (1924—2004) — gleznotājs; * [[Ieva Celmiņa]] (1902—1991) — valodniece, tulkotāja; * [[Margrieta Celmiņa]] (1897—1983) — gleznotāja; * [[Marika Celmiņa]] (1879—1969) — aktrise; * [[Marta Celmiņa]] (1880—1937) — Latvijas Žēlsirdīgo māsu kustības dibinātāja; * [[Imants Cepītis]] (1935—1993) — kordiriģents; * [[Roberts Ceplītis]] (1931—2013) — aktieris; * [[Pēteris Cepurnieks]] (1905—1974) — aktieris; * [[Zelma Cēsniece-Freidenfelde]] (1892—1929) — ārste, politiķe; * [[Gunārs Cilinskis]] (1931—1992) — aktieris, režisors; * [[Helēna Cinka-Berzinska]] (1892—1956) — operdziedātāja; * [[Oļģerts Cintiņš]] (1935—1992) — ērģelnieks, pianists, diriģents, pedagogs; * [[Gunārs Cīlītis]] (1927—2007) — gleznotājs, grafiķis; * [[Ilze Cīrule]] (1964—2018) — ierēdne; * [[Vera Cīrule]] (1905—1981) — aktrise, režisore, dziedātāja; * [[Ansis Cīrulis]] (1883—1942) — grafiķis, gleznotājs, lietišķās mākslas meistars; {{div col end}} == Č == {{div col|2}} * [[Kārlis Eduards Čablis]] (1891—1976) — pulkvedis; * [[Aleksandrs Čavarts]] (1929—1992) — grafiķis; * [[Māris Čaklais]] (1940—2003) — dzejnieks, publicists; * [[Jānis Čakste]] (1859—1927) — pirmais Latvijas Valsts prezidents; * [[Mintauts Čakste]] (1893—1962) — jurists, sabiedriskais darbinieks; * [[Ringolds Čakste]] (1898—1967) — mediķis, virsnieks; * [[Viktors Čestnovs]] (1953—2003) — aktieris; * [[Anastasija Čikste-Rūtenfelde]] (1879—1962) — publiciste, tulkotāja, ārste; * [[Arnolds Čuibe]] (1881—1941) — Latvijas skolu departamenta vicedirektors; * [[Arnolds Nikolajs Čuibe]] (1911—1941) — arhitekts; {{div col end}} == D == {{div col|2}} * [[Vallija Dambe]] (1912—1995) — valodniece; * [[Uno Daņiļevskis]] (1945—2007) — gleznotājs; * [[Aleksandrs Daškovs]] (1914—2004) — operdziedātājs; * [[Imants Daudišs]] (1945—2002) — diplomāts, politiķis; * [[Arvīds Daugulis]] (1879—1955) — pianists, pedagogs; * [[Austra Dāle]] (1892—1972) — dzejniece, pedagoģe; * [[Pauls Dāle]] (1889—1968) — filozofs, profesors; * [[Indulis Dālmanis]] (1922—1983) — vijolnieks, pedagogs, komponists; * [[Augusts Deglavs]] (1862—1922) — rakstnieks; * [[Biruta Delle]] (1944—2025) — gleznotāja; * [[Jāzeps Delvers]] (1910—1984) — grafiķis; * [[Aleksandrs Demčenko]] (1954—2020) — kino režisors, operators; * [[Ausma Derkēvica]] (1929—2011) — kordiriģente; * [[Lolita Detlava]] (1947—2022) — pianiste, pedagoģe; * [[Eduards Detlavs]] (1919—1992) — keramiķis; * [[Arnolds Dimiņš]] (1911—1965) — grafiķis; * [[Pēteris Dindonis]] (1877—1967) — selekcionārs; * [[Aleksandrs Dinsbergs]] (1897—1943) — Brīvības cīņu dalībnieks, leitnants, sabiedriskais darbinieks; * [[Ella Dagmāra Dišlere]] (1923—2011) — gleznotāja; * [[Valdis Dišlers]] (1922—2011) — gleznotājs, pedagogs, profesors; * [[Jēkabs Dravnieks]] (1858—1927) — enciklopēdists, izdevējs; * [[Jānis Dreibergs]] (1854—1932) — pedagogs, latviešu atmodas darbinieks; * [[Valda Dreimane]] (1932—1994) — dzejniece, literatūrzinātniece; * [[Jānis Dreslers]] (1895—1971) — karikatūrists, literāts; * [[Jānis Ducens]] (1888—1925) — politiķis, prokurors; * [[Aleksandrs Dulbe]] (1880—1931) — jurists, žurnālists, rakstnieks; * [[Eleonora Dūda]] (1927—2007) — aktrise; * [[Nikolajs Dūze]] (1891—1951) — virsnieks, ģenerālis; * [[Līze Dzeguze]] (1908—1992) — tēlniece; * [[Ģirts Dzenītis]] (1934—1987) — žurnālists; * [[Pauls Dzērve]] (1918—1961) — ekonomists; {{div col end}} == E == {{div col|2}} * [[Reinis Ebelis]] (1859—1928) — tautskolotājs, rakstnieks; * [[Gedimins Ebels]] (1895—1967) — ārsts, pediatrs, pedagogs; * [[Arkādijs Eglītis]] (1898—1932) — politiķis; * [[Vilnis Eglītis]] (1938—2005) — gleznotājs; * [[Rita Einberga]] (1921—1979) — keramiķe; * [[Jānis Eisāns]] (1929—2009) — baptistu mācītājs; * [[Haralds Eldgasts]] (1882—1926) — rakstnieks; * [[Josifs Elgurts]] (1924—2007) — grafiķis; * [[Marta Eliase]] (1911—1958) — gleznotāja; * [[Ansis Epners]] (1937—2003) — kinorežisors; * [[Emma Ezeriņa]] (1898—1967) — aktrise; * [[Jānis Ezeriņš (rakstnieks)|Jānis Ezeriņš]] (1891—1924) — rakstnieks; * [[Kārlis Ezeriņš]] (1868—1934) — ģenerālis; {{div col end}} == Ē == {{div col|2}} * [[Artūrs Ēķis]] (1933—2011) — baletdejotājs, aktieris; * [[Jānis Ērenpreiss]] (1929—1996) — onkologs, citologs, pētnieks; * [[Lilija Ērika]] (1890—1981) — aktrise; {{div col end}} == F == {{div col|2}} * [[Pēteris Feders]] (1868—1936) — arhitekts; * [[Nikolajs Fedorovskis]] (1927—2016) — pianists, pedagogs; * [[Maruta Feldmane]] (1949—2004) — aktrise; * [[Ernests Felsbergs]] (1866—1928) — mākslas vēsturnieks, profesors; * [[Ērika Ferda]] (1914—1997) — aktrise, pedagoģe; * [[Harijs Fišers]] (1918—1989) — tēlnieks; * [[Nikolajs Fogelmanis]] (1885—1941) — virsnieks, pulkvežleitnants; * [[Ellija Forsele-Rozentāle]] (1871—1943) — dziedātāja; * [[Jānis Francis]] (1877—1956) — ģenerālis; * [[Andris Freibergs]] (1938—2022) — scenogrāfs, pedagogs; * [[Imants Freibergs]] (1934—2026) — datorzinātnieks; * [[Kārlis Freibergs]] (1971—2000) — scenogrāfs; * [[Ilmārs Freidenfelds]] (1929—2008) — valodnieks; * [[Alberts Freijs]] (1903—1968) — teologs, mācītājs, profesors; * [[Lidija Freimane]] (1920—1992) — aktrise; * [[Valentīna Freimane]] (1922—2018) — teātra un kino zinātniece; * [[Kārlis Freimanis (mākslinieks)|Kārlis Freimanis]] (1909—1987) — gleznotājs, grafiķis; * [[Gunārs Freimanis]] (1927—1993) — dzejnieks, publicists, nacionālās pretošanās kustības dalībnieks; * [[Valda Freimūte]] (1938—1973) — aktrise; * [[Kārlis Freinbergs]] (1884—1967) — literatūrkritiķis, tulkotājs, teātru un muzeju darbinieks; * [[Edmunds Freivalds]] (1891—1922) — žurnālists, publicists; * [[Kurts Fridrihsons]] (1911—1991) — gleznotājs, scenogrāfs; * [[Artūrs Frinbergs]] (1916—1984) — operdziedātājs; * [[Jānis Frīde]] (1906—1987) — žurnālists, literatūrzinātnieks, šahists; {{div col end}} == G == {{div col|2}} * [[Daumants Gailis]] (1927—1991) — kordiriģents, profesors; * [[Kārlis Gailis (būvinženieris)|Kārlis Gailis]] (1901—1994) — būvinženieris un būvinženierijas akadēmiķis; * [[Mārtiņš Gailis]] ([[Ludvigs Šanteklērs]]) (1889—1941) — aktieris; * [[Agris Gailītis]] (1935—2024) — fiziķis; * [[Kārlis Gailītis]] (1936—1992) — garīdznieks, arhibīskaps; * [[Toms Gailītis]] (1912—1938) — lidotājs, aizsargs; * [[Ivars Galenieks]] (1952—2024) — mūziķis; * [[Pauls Galenieks]] (1891—1962) — botāniķis; * [[Arvīds Galeviuss]] (1920—1982) — mākslinieks; * [[Anita Garanča]] (1949—2015) — dziedātāja, mūzikas pedagoģe; * [[Lūcija Garūta]] (1902—1977) — komponiste, pianiste; * [[Astrīda Gaujēna]] (1934—2026) — bērnu ārste, neonatoloģiskās izglītības pamatlicēja Latvijā; * [[Jānis Gaujēns]] (1932—2024) — bērnu ķirurgs, profesors; * [[Tālivaldis Gaumigs]] (1930—2016) — mākslinieks, profesors; * [[Ārijs Geikins]] (1936—2008) — dramaturgs, rakstnieks, režisors, aktieris; * [[Romualds Getautis]] (1956—1990) — tēlnieks; * [[Jānis Gilis]] (1943—2000) — futbola treneris; * [[Ināra Gintere]] (1934—2025) — baletdejotāja, pedagoģe; * [[Edgars Girgensons]] (1943—1977) — aktieris; * [[Pāvils Glaudāns]] (1915—1968) — gleznotājs; * [[Rihards Glāzups]] (1920—1993) — diriģents; * [[Edmunds Goldšteins]] (1927—2008) — komponists, pianists, pedagogs; * [[Leonīds Grabovskis]] (1949—2011) — aktieris, dzejnieks; * [[Romāns Grabovskis]] (1945—2017) — aktieris, režisors; * [[Ādolfs Grasis]] (1905—1976) — basketbolists, treneris, pedagogs; * [[Laimdonis Grasmanis]] (1916—1970) — gleznotājs, scenogrāfs; * [[Ilze Graubiņa]] (1941—2001) — pianiste; * [[Jēkabs Graubiņš]] (1886—1961) — komponists; * [[Jānis Graudonis]] (1913—2005) — vēsturnieks, arheologs; * [[Pēteris Grāvelis]] (1919—1995) — operdziedātājs; * [[Vilma Greble]] (1906—1991) — folkloriste; * [[Anna Grēviņa]] (1892—1979) — tulkotāja, dziedātāja, teātra kritiķe; * [[Māris Grēviņš]] (1930—1994) — literatūras un teātra kritiķis, teātra zinātnieks; * [[Valdis Grēviņš]] (1895—1968) — dzejnieks, tulkotājs; * [[Valts Grēviņš]] (1921—1961) — rakstnieks, teātra vēsturnieks, kritiķis; * [[Alfonss Griģeļonis]] (1920—1982) — žurnālists, pedagogs; * [[Jānis Griģeļonis]] (1948—2002) — jurists, docents; * [[Emīlija Griķīte]] (1873—1959) — aktrise; * [[Maiga Grīnberga]] (1924—2018) — aktrise; * [[Mērija Grīnberga]] (1909—1975) — arhivāre, muzejniece; * [[Emanuels Grinbergs]] (1911—1982) — matemātiķis; * [[Jānis Grīnbergs (mācītājs)|Jānis Grīnbergs]] (1869—1923) — bīskaps; * [[Milda Grīnfelde]] (1909—2000) — rakstniece, tulkotāja; * [[Artūrs Grīnups]] (1931—1989) — komponists, kontrabasists; * [[Kurts Aleksandrs Grīnups]] (1919—2009) — nacionālās pretošanās kustības partizāns; * [[Sigrida Grīsle]] (1911—1975) — aktrise; * [[Ieva Grotuse]] (1924—2011) — baletdejotāja; * [[Ludvigs Grudulis]] (1921—2001) — pedagogs; * [[Mihails Gruzdovs]] (1953—2023) — režisors, pedagogs; * [[Edvards Grūbe]] (1935—2022) — gleznotājs, pedagogs; * [[Andris Grūtups]] (1949—2014) — jurists, advokāts, rakstnieks; * [[Jānis Gudriķis]] (1923—1983) — aktieris; * [[Emīlija Gudriniece]] (1920—2004) — ķīmiķe; * [[Ērika Gulbe]] (1916—2003) — gleznotāja; * [[Alberts Gulbis]] (1892—1983) — rakstnieks; * [[Ansis Gulbis]] (1873—1936) — grāmatizdevējs, rakstnieks; * [[Gunārs Gulbis]] (1931—1986) — zinātnieks, pedagogs, docents; * [[Jānis Gulbis]] (1895—1983) — operdziedātājs; {{div col end}} == Ģ == {{div col|2}} * [[Alfrēds Ģīmis]] (1872—1933) — luterāņu mācītājs, politiķis; {{div col end}} == H == {{div col|2}} * [[Taira Haļāpina]] (1922—2012) — gleznotāja, dzejniece; * [[Kārlis Hamsters]] (1892—1923) — aktieris; * [[Rūdolfs Heimrāts]] (1926—1992) — tekstilmākslinieks, keramiķis; * [[Žermēna Heine-Vāgnere]] (1923—2017) — operdziedātāja; * [[Eiženija Heniša]] (1922—1984) — grafiķe, ilustratore; * [[Ādolfs Hermanis]] (1891—1922) — aktieris; * [[Klāra Hibšmane]] (1878—1946) — ārste, sabiedriskā darbiniece; * [[Andrejs Holcmanis]] (1920—2009) — arhitekts; * [[Fricis Hūns]] (1884—1971) — bīskaps; {{div col end}} == I == {{div col|2}} * [[Lizete Iesmiņa-Mihelsone]] (1872—1934) — aktrise, dziedātāja; * [[Alfrēds Ieviņš]] (1897—1975) — ķīmiķis, profesors; * [[Elga Īgenberga|Elga Igenberga]] (1921—2003) — komponiste, pianiste, pedagoģe; * [[Edgars Iltners]] (1925—1983) — gleznotājs, pedagogs; * [[Baiba Indriksone]] (1932—2024) — aktrise; * [[Valerians Indulēns]] (1915—1943) — šahists; * [[Kārlis Irbe (bīskaps)|Kārlis Irbe]] (1861—1934) — bīskaps; * [[Ādolfs Irbīte]] (1910—1983) — dizainers, konstruktors; * [[Jānis Ivanovs]] (1906—1983) — komponists; * [[Roberts Ivanovs]] (1883—1954) — politiķis; {{div col end}} == J == {{div col|2}} * [[Vaironis Jakāns]] (1927—2008) — aktieris; * [[Jānis Jankovskis]] (1876—1925) — ķirurgs, profesors; * Arnolds Jansons (1912—1991) — dzejnieks, žurnālists; * [[Jēkabs Janševskis]] (1865—1931) — rakstnieks; * [[Irma Jaunarāja]] (1907—1972) — gleznotāja; * [[Alfrēds Jaunušans]] (1919—2008) — aktieris, režisors; * [[Zenta Jaunzeme]] (1927—1988) — rakstniece, žurnāliste; * [[Bruno Jaunzems]] (1899—1956) — gleznotājs; * [[Valentīns Jākobsons]] (1922—2005) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Jānis Jēgermanis]] (1895—1968) — ķirurgs; * [[Alfons Jēgers]] (1919—1998) — futbolists, hokejists, treneris; * [[Ella Jēkabsone]] (1885—1958) — aktrise; * [[Rūdolfs Jirgens]] (1869—1944) — psihologs, profesors; * [[Dora Jirgensone]] (1866—1940) — uzņēmēja, tirgotāja; * [[Kristiāns Jirgensons]] (1862—1928) — uzņēmējs, tirgotājs; * [[Pēteris Pauls Jozuus]] (1873—1937) — ērģelnieks, diriģents, pedagogs; * [[Aleksandrs Junkers]] (1899—1976) — grafiķis; * [[Aleksandrs Junkers (juniors)]] (1943—1998) — grafiķis; * [[Andrejs Jurjāns]] (1856—1922) — komponists, folklorists; * [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] (1861—1940) — mežradznieks, komponists, pedagogs; * [[Pāvuls Jurjāns]] (1866—1948) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Olga Jurkovska]] (1901—1959) — juriste, sabiedriskā darbiniece, pedagoģe, publiciste; * [[Eduards Jurķelis]] (1910—1978) — gleznotājs; * [[Jānis Jurovs]] (1929—1980) — aktieris; {{div col end}} == K == {{div col|2}} * [[Ivande Kaija]] (1876—1942) — rakstniece; * [[Lūcija Kaiva]] (1916—1985) — šahiste; * [[Artūrs Kalējs]] (1907—1999) — aktieris; * [[Oto Kalējs]] (1920—1977) — tēlnieks; * [[Edvīns Kalnenieks]] (1939—2024) — gleznotājs, profesors; * [[Lilija Kalniņa-Ozoliņa]] (1903—1934) — pianiste; * [[Alfrēds Kalniņš (vieglatlēts)|Alfreds Kalniņš]] (1894—1960) — vieglatlēts; * [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]] (1879—1951) — komponists, diriģents, ērģelnieks; * [[Arvīds Kalniņš (ķīmiķis)|Arvīds Kalniņš]] (1894—1981) — ķīmiķis; * [[Indulis Kalniņš]] (1918—1986) — komponists; * [[Jānis Kalniņš (komponists)|Jānis Kalniņš]] (1904—2000) — komponists; * [[Jānis Kalniņš (rakstnieks)|Jānis Kalniņš]] (1922—2000) — rakstnieks, literatūrzinātnieks; * [[Rodrigo Kalniņš]] (1883—1940) — aktieris; * [[Rolands Kalniņš]] (1922—2022) — kinorežisors; * [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]] (1890—1962) — diriģents; * [[Valdis Kalnroze]] (1894—1993) — gleznotājs; * [[Vitālijs Kalvāns]] (1909—1965) — gleznotājs; * [[Aivars Kalve]] (1937—1994) — rakstnieks, publicists, mākslas kritiķis; * [[Dominiks Kalvelis]] (1900—1988) — zobārsts, profesors; * [[Inga Kambala]] (1938—1992) — lietišķā grafiķe, plakātiste; * [[Artūrs Kaminskis]] (1914—2003) — teologs; * [[Juris Kaminskis]] (1943—1997) — aktieris; * [[Gunārs Kamradziuss]] (1923—1989) — gleznotājs, plakātists; * [[Nikolajs Karagodins]] (1922—2015) — gleznotājs; * [[Eduards Karitons]] (1898—1985) — tēlnieks; * [[Alīse Karlsone]] (1898—1959) — filoloģe, sabiedriskā darbiniece; * [[Tenu Karma]] (1924—2014) — valodnieks, tulkotājs; * [[Raimonds Karnītis]] (1929—1999) — basketbolists, treneris; * [[Ādolfs Karnups]] (1904—1973) — etnogrāfs, arheologs, medicīnas vēsturnieks; * [[Konstantīns Karulis]] (1915—1997) — valodnieks, kultūrvēsturnieks, žurnālists; * [[Krišjānis Katlaps]] (1892—1964) — ķirurgs, ārsts; * [[Nora Katlape]] (1898—1986) — režisore; * [[Žanis Katlaps]] (1907—1968) — aktieris, režisors; * [[Mārtiņš Kauliņš]] (1864—1928) — baletdejotājs, horeogrāfs, pedagogs; * [[Hermanis Kaupiņš]] (1891—1971) — žurnālists, teātra darbinieks, politiķis; * [[Otīlija Kaža]] (1891—1958) — lietišķās mākslas meistare; * [[Māra Kažociņa]] (1936—1992) — gleznotāja; * [[Eduards Kažociņš]] (1892—1965) — diriģents; * [[Teodors Kāleps]] (1866—1913) — izgudrotājs, pētnieks; * [[Austra Kārkliņa]] (1895—1986) — literāte, pedagoģe; * [[Ernests Kārkliņš|Ernests Kārkliņš (Zeltmatis)]] (1868—1961) — režisors, skatuves mākslas pedagogs, rakstnieks; * [[Jānis Kārkliņš (tautsaimnieks)|Jānis Kārkliņš]] (1877—1955) — tautsaimnieks, profesors; * [[Jānis Kārkliņš (operdziedātājs)|Jānis Kārkliņš]] (1889—1963) — operdziedātājs; * [[Jānis Kārkliņš (mūziķis)|Jānis Kārkliņš]] (1907—1960) — mūziķis; * [[Jēkabs Kārkliņš]] (1867—1960) — dziedātājs, pedagogs, profesors; * [[Ramons Kepe]] (1932—2013) — dziedātājs, aktieris; * [[Hēra Kīne]] (1911—1973) — aktrise; * [[Jānis Kīns]] (1909—1969) — grafiķis, grāmatu ilustrators; * [[Gustavs Klaustiņš]] (1880—1937) — inženieris, politiķis; * [[Mārtiņš Kleins]] (1938—2014) — kinooperators; * [[Jānis Voldemārs Kleperis]] (1893—1935) — pulkvedis; * [[Nikolajs Klēģeris]] (1902—1983) — pedagogs, pasniedzējs, zinātnieks; * [[Elija Kliene]] (1895—1978) — tulkotāja; * [[Anta Klints]] (1893—1970) — aktrise; * [[Jānis Klovāns]] (1935—2010) — šahists; * [[Dace Kļava]] (1965—2020) — pianiste, pedagoģe; * [[Jānis Kļava]] (1892—1971) — aktieris, režisors; * [[Paulīne Kļaviņa]] (1918—2001) — lībiešu kultūras darbiniece, dzejniece, tulkotāja; * [[Pēteris Kļaviņš]] (1892—1979) — keramiķis, gleznotājs; * [[Ingvilda Knāviņa]] (1960—2022) — tekstilmāksliniece, gleznotāja; * [[Jevgenija Knāviņa]] (1928—2018) — tekstilmāksliniece; * [[Egons Knops]] (1876—1933) — advokāts, politiķis; * [[Edīte Kokare]] (1933—2007) — mūzikas pedagoģe, kordiriģente; * [[Elza Kokare]] (1920—2003) — folkloriste; * [[Gido Kokars]] (1921—2017) — diriģents; * [[Imants Kokars]] (1921—2011) — diriģents; * [[Juris Kokars]] (1958—1990) — diriģents; * [[Leo Kokle]] (1924—1964) — gleznotājs; * [[Ralfs Kolītis]] (1962—2016) — ķirurgs, profesors; * [[Ilze Konstante]] (1940—2026) — mākslas zinātniece; * [[Romāns Korovins]] (1973—2026) — mākslinieks; * [[Igors Korti]] (1922—1986) — gleznotājs, akvarelists; * [[Igors Koškins]] (1926—1977) — baletdejotājs; * [[Kristaps Koškins]] (1875—1931) — aktieris, režisors, tulkotājs; * [[Uldis Koškins]] (1914—1988) — aktieris; * [[Aleksejs Kotļarovs]] (1918—2006) — gleznotājs; * [[Uldis Knass-Koškins]] (1816—1988) — aktieris, režisors; * [[Andrejs Krastiņš]] (1951—2008) — politiķis, jurists; * [[Andrejs Krastkalns]] (1868—1939) — politiķis, advokāts; * [[Alfrēds Krauklis]] (1911—1991) — basketbolists, treneris; * [[Nikolajs Krauklis]] (1900—1945) — aktieris, režisors; * [[Elza Krauliņa]] (1920—2002) — zinātniece, fiziķe, pedagoģe; * [[Armands Krauliņš]] (1939—2022) — basketbola treneris; * [[Māra Krauze]] (1945—1984) — aktrise; * [[Kārlis Rūdolfs Kreicbergs]] (1921—2014) — diriģents; * [[Rūdolfs Kreicums]] (1900—1971) — aktieris; * [[Imants Krenbergs]] (1930—2005) — kinorežisors, scenārists; * [[Roberts Krimbergs]] (1874—1941) — fiziologs, bioķīmiķis, profesors; * [[Leons Krivāns]] (1938—2020) — aktieris; * [[Zelma Krodere]] (1897—1981) — tulkotāja; * [[Roberts Kroders]] (1892—1956) — teātra kritiķis, tulkotājs; * [[Jānis Krodznieks]] (1851—1924) — vēsturnieks, jaunlatvietis; * [[Valdis Kroģis]] (1934—1994) — dokumentālā kino operators; * [[Alberts Kronenbergs]] (1887—1958) — grafiķis, dzejnieks; * [[Alfreds Krūklis]] (1921—2003) — dzejnieks; * [[Olga Krūmiņa]] (1909—1992) — aktrise; * [[Artūrs Krūmiņš]] (1879—1969) — arhitekts; * [[Jānis Krūmiņš (basketbolists)|Jānis Krūmiņš]] (1930—1994) — basketbolists; * [[Kārlis Krūmiņš (zinātnieks)|Kārlis Krūmiņš]] (1890—1966) — zinātnieks, agroķīmiķis; * [[Pauls Krūmiņš]] (1892—1965) — vijolnieks, diriģents, pedagogs; * [[Vilis Krūmiņš]] (1919—2000) — politiķis, Atmodas kustības dalībnieks; * [[Aleksandrs Kublinskis]] (1936—2018) — komponists; * [[Mihails Kublinskis]] (1939—2020) — režisors; * [[Jēkabs Kukainis]] (1858—1935) — sabiedriskais darbinieks, politiķis; * [[Pāvils Kuncendorfs]] (1909—1960) — grafiķis; * [[Krišjānis Kundziņš]] (1905—1993) — cīkstonis, treneris; * [[Kārlis Pēteris Kundziņš]] (1902—1992) — teātra un literatūras zinātnieks; * [[Pēteris Kundziņš]] (1886—1958) — gleznotājs; * [[Juris Kunnoss]] (1948—1999) — dzejnieks; * [[Dina Kuple]] (1930—2010) — aktrise; * [[Kārlis Kurle-Kurlis]] (1888—1928) — gleznotājs; * [[Gunārs Kušķis]] (1929—1967) — džeza mūziķis; * [[Nikolajs Kūlainis]] (1901—1975) — gleznotājs; * [[Pauls Kvelde]] (1927—2017) — diriģents; * [[Konrāds Kvēps]] (1891—1961) — aktieris; * [[Alberts Kviesis]] (1881—1944) — politiķis, trešais Latvijas Valsts prezidents; {{div col end}} == Ķ == {{div col|2}} * [[Gustavs Ķempelis]] (1874—1940) — jurists, sabiedriskais darbinieks; * [[Atis Ķeniņš]] (1874—1961) — advokāts, pedagogs, dzejnieks, politiķis; * [[Augusts Ķešāns]] (1881—1954) — ķīmiķis, profesors; * [[Ivars Jānis Ķezbers]] (1944—1997) — vēsturnieks, politiķis; * [[Evija Ķirse]] (1974—2003) — alpīniste, uzņēmēja; * [[Teodors Ķirsis]] (1942—2003) — alpīnists, uzņēmējs, sabiedriskais darbinieks; * [[Ints Ķuzis]] (1962—2022) — Valsts policijas priekšnieks, policijas ģenerālis, jurists, politiķis; * [[Valdis Ķuzis]] (1945—2026) — kamaniņu sportists, izgatavotājs, tiesnesis; {{div col end}} == L == {{div col|2}} * [[Irma Laiva]] (1909—2003) — aktrise; * [[Teodors Lakšēvics]] (1911—1989) — gleznotājs; * [[Pēteris Laķis]] (1952—2003) — filozofs, sociologs, mākslas zinātnieks, politiķis; * [[Marta Lange]] (1903—1985) — tēlniece; * [[Roberts Lapainis]] (1913—1947) — hokeja vārtsargs; * [[Jānis Lapiņš]] (1885—1941) — publicists, rakstnieks, pedagogs; * [[Mārtiņš Lapiņš]] (1873—1954) — fotogrāfs, operators; * [[Ieva Lase]] (1916—2002) — tulkotāja; * [[Milda Lasmane]] (1890—1976) — horeogrāfe, latviešu deju autore; * [[Vilma Lasmane]] (1917—1991) — aktrise; * [[Imants Lasmanis]] (1937—1977) — dzejnieks; * [[Ingrīda Latimira]] (1958—2024) — ekonomiste, politiķe; * [[Jānis Laukroze]] (1932—2001) — tiesnesis, jurists; * [[Ernests Laumanis]] (1908—1968) — armijas virsnieks; * [[Jēkabs Lautenbahs]] (1847—1928) — dzejnieks, filologs; * [[Jānis Laže]] (1886—1969) — inženieris tehnologs, Latvijas cukurfabriku celtniecības organizators; * [[Nadežda Laže]] (1895—1973) — gleznotāja; * [[Dzintars Lācis]] (1940—1992) — riteņbraucējs; * [[Vilis Lācis]] (1904—1966) — rakstnieks, politiķis; * [[Visvaldis Lāms]] (1923—1992) — rakstnieks; * [[Aleksandrs Leimanis]] (1913—1990) — režisors; * [[Leonīds Leimanis]] (1910—1974) — aktieris, kinorežisors; * [[Olga Lejaskalne]] (1904—1980) — aktrise; * [[Juris Lejaskalns]] (1935—2006) — aktieris; * [[Teodors Lejas-Krūmiņš]] (1871—1947) — režisors, aktieris, teātra teorētiķis, rakstnieks, tulkotājs; * [[Kārlis Morics Lejiņš]] (1858—1920) — ārsts, politiķis; * [[Paulis Lejiņš]] (1883—1959) — agronoms, politiķis, profesors; * [[Jānis Lejnieks]] (1951—2026) — arhitekts, pētnieks; * [[Natālija Leontjeva]] (1910—1984) — baletdejotāja, pedagoģe; * [[Jānis Lerhs]] (1904—1967) — fotogrāfs; * [[Kārlis Lešinskis]] (1914—1938) — lidotājs; * [[Antra Liedskalniņa]] (1930—2000) — aktrise; * [[Uldis Lieldidžs]] (1933—2019) — aktieris; * [[Elmārs Liepa]] (1927—1974) — valodnieks; * [[Austra Liepiņa]] (1913—1998) — žurnāliste, skolotāja, sabiedriska darbiniece; * [[Lidija Liepiņa]] (1891—1985) — fizikālķīmiķe; * [[Jānis Liepiņš (gleznotājs)|Jānis Liepiņš]] (1894—1964) — gleznotājs; * [[Pēteris Liepiņš]] (1943—2022) — aktieris; * [[Aleksandrs Liepukalns]] (1892—1966) — ķirurgs, profesors; * [[Kārlis Likums]] (1892—1986) — inženieris, augstskolu pasniedzējs; * [[Ance Lindberga]] (1878—1946) — dziedātāja, aktrise; * [[Jāzeps Lindbergs]] (1922—1994) — diriģents; * [[Nikolajs Linde]] (1904—1980) — gleznotājs; * [[Gvido Linga]] (1969—2020) — mūziķis, radio un televīzijas raidījumu vadītājs; * [[Arnolds Liniņš]] (1930—1998) — aktieris, režisors; * [[Žanis Lipke]] (1900—1987) — ebreju glābējs Otrā pasaules kara laikā; * [[Fricis Līcis]] (1891—1953) — aktieris; * [[Helga Līcīte]] (1919—1983) — aktrise; * [[Arnis Līcītis]] (1946—2022) — aktieris; * [[Arnis Līcītis (baletdejotājs)|Arnis Līcītis]] (1967—2021) — baletdejotājs; * [[Herberts Līkums]] (1902—1980) — mākslinieks; * [[Velta Līne]] (1923—2012) — aktrise; * [[Egons Līvs]] (1924—1989) — rakstnieks, kinoscenārists; * [[Klāvs Lorencs]] (1885—1975) — politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Viktors Lorencs]] (1927—1992) — kinoscenārists, aktieris; * [[Ieva Loze]] (1938—2026) — baletdejotāja, horeogrāfe, pedagoģe; * [[Anna Ludiņa]] (1906—1998) — operdziedātāja; * [[Leons Lukšo]] (1930—1984) — keramiķis; * [[Pēteris Lūcis]] (1907—1991) — aktieris, režisors, pedagogs; * [[Fēlikss Lūkins]] (1875—1934) — ārsts, sabiedriskais darbinieks; * [[Haralds Lūkins]] (1906—1991) — ārsts, politiķis; * [[Miervaldis Lūkins]] (1894—1941) — virsnieks, pulkvedis, politiķis; * [[Jānis Lūsis (zoologs)|Jānis Lūsis]] (1897—1979) — zoologs, ģenētiķis; {{div col end}} == M == {{div col|2}} * [[Arčils Mačabeli]] (1905—1960) — ķirurgs, profesors; * [[Jūlijs Madernieks]] (1870—1955) — mākslinieks, pedagogs, mākslas kritiķis; * [[Imants Magone]] (1936—2008) — horeogrāfs, pedagogs; * [[Maiga Mainiece]] (1925—2001) — aktrise; * [[Egons Maisaks]] (1948—1994) — aktieris; * [[Jānis Maizīte]] (1883—1950) — farmaceits, profesors; * [[Vija Maldupe]] (1947—1996) — gleznotāja; * [[Marija Maldutis]] (1889—1926) — operdziedātāja; * [[Roberts Malvess]] (1905—1982) — vēsturnieks; * [[Margita Mantiņa]] (1944—2020) — teātra vēsturniece; * [[Kirils Martinsons]] (1889—1977) — aktieris; * [[Irina Mass]] (1917—1991) — režisore, operatore; * [[Vadims Mass]] (1919—1986) — režisors, operators; * [[Hermanis Matisons]] (1894—1932) — šahists; * [[Jānis Matulis (teologs)|Jānis Matulis]] (1911—1985) — teologs, arhibīskaps; * [[Niks Matvejevs]] (1958—2014) — mūziķis; * [[Juris Mauriņš]] (1928—1993) — tēlnieks; * [[Leonīds Mauriņš]] (1943—2012) — gleznotājs; * [[Ivars Mazurs]] (1929—2010) — džeza mūziķis, pianists, aranžētājs; * [[Mirdza Mālkalne]] (1926—1990) — aktrise; * [[Aleksandrs Mālmeisters]] (1911—1996) — inženieris, politiķis, akadēmiķis; * [[Jānis Mārsietis]] (1889—1962) — aktieris; * [[Jānis Medenis]] (1903—1961) — dzejnieks, tulkotājs; * [[Jēkabs Mediņš]] (1885—1971) — komponists; * [[Ksenija Medne]] (1919—2001) — zinātniece; * [[Haralds Mednis]] (1906—2000) — diriģents; * [[Oto Mednis]] (1925—1976) — grafiķis; * [[Irēna Megne]] (1921—2006) — keramiķe; * [[Antons Megnis]] (1907—1982) — gleznotājs; * [[Gunārs Meierovics]] (1920—2007) — politiķis; * [[Zigfrīds Anna Meierovics]] (1887—1925) — politiķis; * [[Andris Mekšs]] (1941—2018) — aktieris; * [[Vilma Melbārde]] (1920—1987) — aktrise; * [[Kārlis Melbārzdis]] (1902—1970) — gleznotājs; * [[Emīls Melderis]] (1889—1979) — tēlnieks; * [[Pauls Melducis|Paulis Melducis]] (1905—1970) — aktieris, teātra darbinieks; * [[Imants Melgailis]] (1923—2018) — mākslinieks, grafiķis, karikatūrists; * [[Austra Melnāre]] (1916—1995) — gleznotāja, kostīmu māksliniece; * [[Ādolfs Melnārs]] (1908—1963) — gleznotājs; * [[Emilis Melngailis]] (1874—1954) — komponists, folklorists, diriģents; * [[Fricis Menders]] (1885—1971) — sabiedrisks darbinieks, politiķis, disidents; * [[Natālija Mentele]] (1924—1987) — keramiķe; * [[Kārlis Meņģelis]] (1867—1931) — ārsts, sabiedrisks darbinieks; * [[Andris Merkmanis]] (1943—2006) — gleznotājs, scenogrāfs; * [[Leonīds Merkmanis]] (1915—1983) — scenogrāfs, arhitekts; * [[Andris Mertens]] (1939—1996) — ārsts fiziologs, profesors; * [[Uģis Mežavilks]] (1929—1998) — gleznotājs; * [[Fricis Mierkalns]] (1873—1955) — rakstnieks, tulkotājs, žurnālists; * [[Aleksis Mierlauks]] (1866—1943) — aktieris, režisors; * [[Ernests Miezis]] (1884—1945) — politiķis; * [[Aleksandrs Mihelsons]] (1875—1917) — aktieris; * [[Arveds Mihelsons]] (1886—1961) — aktieris, rakstnieks; * [[Eduards Miķelsons]] (1896—1969) — operdziedātājs; * [[Jānis Milbrets]] (1944—2021) — kinooperators; * [[Mārtiņš Milbrets]] (1965—2019) — mākslinieks, scenogrāfs; * [[Visvaris Millers]] (1927—1992) — jurists, pedagogs; * [[Harijs Misiņš]] (1917—1984) — aktieris, režisors, dziedātājs; * [[Jānis Misiņš]] (1862—1945) — bibliofils, bibliogrāfs; * [[Irmgarde Mitrēvice]] (1909—1994) — aktrise, režisore; * [[Aleksandrs Mitulis]] (1893—1985) — prāvests, pētnieks; * [[Vladimirs Molčanovs]] (1890—1968) — mācītājs, teologs; * [[Artūrs Motmillers]] (1900—1980) — vieglatlēts, garo distanču skrējējs; * [[Zenta Muceniece]] (1924—2012) — gleznotāja; * [[Arturs Mucenieks]] (1912—1984) — mākslinieks; * [[Jānis Muhks]] (1921—2004) — uzņēmējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Māra Muižniece]] (1950—2006) — keramiķe; * [[Oskars Muižnieks (mākslinieks)|Oskars Muižnieks]] (1922—1984) — mākslinieks, scenogrāfs; * [[Malda Muižule]] (1937—2022) — grafiķe, gleznotāja, grāmatu ilustratore; * [[Augusts Muižulis]] (1893—1941) — virsnieks, pulkvežleitnants; * [[Ivars Muižulis]] (1935—2023) — gleznotājs, grafiķis; * [[Vilhelms Munters]] (1898—1967) — diplomāts, politiķis; * [[Imants Murovskis]] (1925—2001) — tēlnieks; * [[Kārlis Muške]] (1921—1981) — hokejists, latviešu nacionālo partizānu kustības dalībnieks; * [[Vija Muške]] (1927—1988) — muzikoloģe, publiciste, kritiķe; * [[Jānis Mūrnieks]] (1947—1984) — kinooperators; * [[Nikolajs Mūrnieks]] (1904—1977) — režisors, aktieris; {{div col end}} == N == {{div col|2}} * [[Normunds Naumanis]] (1962—2014) — teātra un kino kritiķis, teātra zinātnieks, žurnālists; * [[Aleksandrs Neibergs]] (1883—1962) — ķirurgs, sabiedrisks darbinieks; * [[Kristaps Neilands]] (1899—1960) — inženieris metalurgs, profesors; * [[Kārlis Neilis]] (1906—1991) — gleznotājs; * [[Ada Neretniece]] (1924—2008) — kinorežisore; * [[Andrievs Niedra]] (1871—1942) — rakstnieks, politiķis; * [[Anna Nollendorfa]] (1920—1999) — tēlniece, leļļu skulptore; * [[Magnuss Nomals]] (1911—1945) — arhitekts; * [[Pēteris Nomals]] (1876—1949) — inženieris tehnologs; * [[Arvīds Norītis]] (1902—1981) — vijolnieks, pedagogs, diriģents; * [[Oskars Norītis]] (1909—1942) — gleznotājs, grafiķis, scenogrāfs; {{div col end}} == Ņ == * [[Ināra Ņefedova]] (1930—2022) — mākslas zinātniece; == O == {{div col|2}} * [[Vitāls Oga]] (1929—1984) — dzejnieks, tulkotājs; * [[Vilis Olavs]] (1867—1917) — sabiedrisks darbinieks, publicists; * [[Uldis Opits]] (1932—2020) — hokeja vārtsargs, treneris; * [[Gunārs Ordelovskis]] (1927—1990) — diriģents, komponists, trombonists, pedagogs; * [[Ringolds Ore]] (1931—1968) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Milda Orleāna-Zariņa]] (1907—1982) — aktrise; * [[Jānis Osis]] (1895—1973) — aktieris; * [[Jāzeps Osmanis]] (1932—2014) — dzejnieks, tulkotājs; * [[Oļģerts Ostenbergs]] (1925—2012) — arhitekts, pedagogs; * [[Ēriks Ošs]] (1927—2025) — karikatūrists, mākslinieks; * [[Benita Ozoliņa]] (1903—1984) — aktrise; * [[Dzidra Ozoliņa]] (1922—2014) — arhitekte; * [[Arvīds Ozoliņš (baletdejotājs)|Arvīds Ozoliņš]] (1908—1996) — baletdejotājs, pedagogs; * [[Edgars Ozoliņš (grafiķis)|Edgars Ozoliņš]] (1930—1987) — grafiķis; * [[Kārlis Ozoliņš (pedagogs)|Kārlis Ozoliņš]] (1882—1960) — pedagogs, izglītības darbinieks; * [[Pēteris Ozoliņš (režisors)|Pēteris Ozoliņš]] (1864—1938) — aktieris, režisors; * [[Valdemārs Ozoliņš]] (1896—1973) — komponists, diriģents; * [[Herberts Ozolītis]] (1902—1987) — operdziedātājs, pedagogs; * [[Haralds Ozolnieks]] (1918—1987) — solists, vokālais pedagogs; * [[Alfrēds Ozols]] (1898—1971) — biologs, bioloģijas zinātņu doktors; * [[Arturs Ozols (valodnieks)|Arturs Ozols]] (1912—1964) — letonists, folklorists, pedagogs; * [[Harijs Ozols]] (1963—2015) — aktieris, dziedātājs; * [[Jānis R. Ozols]] (1911—1985) — bibliogrāfs, literatūras vēsturnieks; * [[Vilis Ozols (gleznotājs)|Vilis Ozols]] (1929—2014) — gleznotājs; {{div col end}} == P == {{div col|2}} * [[Adrians Pabians]] (1908—1993) — mākslinieks; * [[Kārlis Pabriks]] (1898—1977) — aktieris; * [[Kārlis Padegs]] (1911—1940) — grafiķis, gleznotājs; * [[Leons Paegle]] (1890—1926) — rakstnieks; * [[Spricis Paegle]] (1876—1962) — uzņēmējs, politiķis, sabiedriskais darbinieks; * [[Elfrīda Pakule]] (1912—1991) — operdziedātāja; * [[Milda Palēviča]] (1889—1972) — filozofe, pedagoģe; * [[Indriķis Palēvičs]] (1862—1940) — skolotājs, mūziķis; * [[Kārlis Pamše]] (1917—2015) — aktieris, režisors, rakstnieks; * [[Arnolds Pankoks]] (1914—2008) — gleznotājs; * [[Kārlis Papulis]] (1904—1983) — grafiķis; * [[Jāzeps Pasternaks]] (1919—1975) — sabiedrisks darbinieks; * [[Dionīsijs Pauģis]] (1905—1985) — koktēlnieks; * [[Felicita Pauļuka]] (1925—2014) — māksliniece; * [[Jānis Pauļuks (politiķis)|Jānis Pauļuks]] (1865—1937) — politiķis; * [[Jānis Pauļuks (mākslinieks)|Jānis Pauļuks]] (1906—1984) — gleznotājs; * [[Ērika Pauzere]] (1927—2009) — modes māksliniece; * [[Uldis Pauzers]] (1933—1982) — filmu mākslinieks, scenogrāfs; * [[Jānis Pārstrauts]] (1851—1929) — publicists, mācītājs, valodnieks; * [[Marianna Peilāne]] (1915—1996) — gleznotāja; * [[Olga Penerdži]] (1895—1982) — tēlniece; * [[Mārtiņš Peniķis]] (1874—1964) — virsnieks, ģenerālis; * [[Nikolajs Petraškevičs]] (1909—1976) — gleznotājs; * [[Konstantīns Pēkšēns]] (1859—1928) — arhitekts; * [[Lilija Pētersone]] (1923—1998) — peldētāja, trenere; * [[Kārlis Pētersons (cirka mākslinieks)|Kārlis Pētersons]] (1889—1967) — cirka mākslinieks; * [[Pēteris Pētersons (literāts, gleznotājs)|Pēteris Pētersons]] (1881—1937) — literāts, gleznotājs, pedagogs, radiobalss; * [[Pēteris Pētersons]] (1923—1998) — dramaturgs, režisors, teorētiķis, tulkotājs; * [[Valentīns Pikulis]] (1928—1990) — rakstnieks; * [[Elvīra Pinnis]] (1907—1984) — tēlniece; * [[Rūdolfs Pinnis]] (1902—1992) — gleznotājs; * [[Ērmanis Pīpiņš-Vizulis]] (1873—1927) — pedagogs, literatūrkritiķis, žurnālists; * [[Gunārs Placēns]] (1927—2024) — aktieris; * [[Otto Pladers]] (1897—1970) — gleznotājs; * [[Jānis Plase]] (1892—1929) — gleznotājs; * [[Jānis Plēpis]] (1909—1947) — grafiķis; * [[Edgars Plūksna]] (1908—1994) — operdziedātājs; * [[Kārlis Plūksne]] (1906—1973) — arhitekts; * [[Jēkabs Plūme]] (1855—1931) — ģenerālis; * [[Juris Podnieks]] (1950—1992) — kinooperators, režisors; * [[Teodors Podnieks]] (1879—1936) — aktieris, režisors; * [[Jānis Poruks]] (1871—1911) — rakstnieks; * [[Lilita Postaža]] (1941—2011) — gleznotāja, tekstilmāksliniece; * [[Rasma Prande]] (1926—1998) — kino grima māksliniece; * [[Kārlis Prauls]] (1895—1941) — ģenerālis; * [[Imants Prēdelis]] (1950—2018) — fotogrāfs; * [[Anna Priede]] (1920—2007) — baletdejotāja; * [[Dāvids Priedenbergs]] (1892—1965) — aktieris; * [[Anna Priedīte]] (1874—1941) — publiciste; * [[Rūdolfs Princis]] (1908—1977) — inženieris, pedagogs; * [[Jānis Prombergs]] (1927—1993) — ārsts, medicīnas darbinieks; * [[Jānis Pujāts (mākslas zinātnieks)|Jānis Pujāts]] (1925—1988) — mākslas zinātnieks; * [[Ādolfs Puķe]] (1920—2010) — dziedātājs; * [[Zina Pupšto]] (1915—1998) — aktrise, operetes soliste; * [[Jānis Purgalis]] (1869—1934) — notārs, politiķis; * [[Frīdrihs Puriņš]] (1893—1941) — latviešu strēlnieks, robežsargs; * [[Puriņu Klāvs]] (1858—1935) — rakstnieks; * [[Vilis Purmalis]] (1927—1989) — ķirurgs; * [[Vilhelms Purvītis]] (1872—1945) — gleznotājs, profesors; * [[Baiba Puzinas]] (1944—1999) — kostīmu māksliniece; * [[Uldis Pūcītis]] (1937—2000) — aktieris; {{div col end}} == R == {{div col|2}} * [[Elza Radziņa]] (1917—2005) — aktrise; * [[Lija Rage]] (1948—2025) — tekstilmāksliniece, teātra kostīmu māksliniece; * [[Augusts Raņķis (grāmatizdevējs)|Augusts Raņķis]] (1875—1937) — grāmatizdevējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Elfrīda Rapa]] (1901—1966) — literāte, grāmatniece; * [[Jānis Rapa (1885—1941)|Jānis Rapa]] (1885—1941) — grāmatizdevējs; * [[Zigrīda Džoana Rapa]] (1936—2024) — tēlniece; * [[Regīna Razuma]] (1951—2023) — aktrise; * [[Jānis Reinholds (rakstnieks)|Jānis Reinholds]] (1896—1933) — satīriķis, humorists, feļetonists; * [[Leons Reiters]] (1926—1976) — diriģents; * [[Teodors Reiters]] (1884—1956) — diriģents; * [[Eduards Reiziņš]] (1890—1970) — biologs, zoologs, pedagogs; * [[Linards Reiziņš]] (1924—1991) — matemātiķis, pedagogs; * [[Rūdolfs Reiziņš]] (1921—1984) — ķīmiķis; * [[Līvija Rezevska]] (1926—2004) — tēlniece; * [[Jānis Rezevskis]] (1872—1941) — teologs, profesors; * [[Milda Riekstiņa]] (1891—1976) — aktrise; * [[Alfrēds Riekstiņš (politiķis)|Alfrēds Riekstiņš]] (1876—1937) — politiķis; * [[Jānis Rieksts]] (1881—1970) — fotogrāfs; * [[Riemelis]] (Jānis Tomiņš) (1856—1924) — dzejnieks, tulkotājs, žurnālists; * [[Jānis Rikmanis]] (1901—1968) — gleznotājs; * [[Dzidra Ritenberga]] (1928—2003) — aktrise, režisore; * [[Pēteris Rizga]] (1883—1955) — biškopis, sabiedriskais darbinieks, profesors; * [[Vilis Rīdzenieks]] (1884—1962) — fotogrāfs; * [[Juris Rītiņš]] (1952—2010) — politiķis; * [[Artūrs Rocēns]] (1907—1988) — ķirurgs; * [[Kārlis Rocēns]] (1939—2017) — inženierijas zinātnieks, profesors, akadēmiķis; * [[Fricis Rode]] (1887—1967) — režisors, aktieris; * [[Olga Rode]] (1890—1939) — ārste, ķirurģe; * [[Rasma Roga]] (1925—2012) — aktrise; * [[Ērika Romane]] (1920—2002) — gleznotāja; * [[Helēna Romanova]] (1928—1987) — aktrise; * [[Georgs Romulis]] (1928—2015) — dzintara mākslinieks; * [[Ieva Roze]] (1971—1991) — dzejniece; * [[Bertrams Rozenbergs]] (1904—1960) — ķirurgs; * [[Eduards Rozenštrauhs]] (1918—1992) — mūziķis; * [[Ernests Rozentāls]] (1888—1953) — aktieris; * [[Janis Rozentāls]] (1866—1917) — gleznotājs; * [[Miķelis Rozentāls (gleznotājs)|Miķelis Rozentāls]] (1907—1952) — gleznotājs; * [[Jānis Rozītis]] (1913—1942) — futbolists, hokejists; * [[Pāvils Rozītis]] (1889—1937) — rakstnieks, žurnālists, tulkotājs; * [[Biruta Ilga Rubess]] (1931—2002) — māksliniece; * [[Bruno Rubess]] (1926—2009) — uzņēmējs, mecenāts; * [[Ella Rudzīte]] (1900—1993) — aktrise; * [[Marta Rudzīte]] (1924—1996) — valodniece, pedagoģe; * [[Dāvids Rudzītis]] (1881—1939) — politiķis; * [[Kristaps Rudzītis]] (1899—1978) — ārsts, profesors; * [[Māris Rudzītis]] (1932—1973) — kinooperators, režisors; * [[Pēteris Rudzītis]] (1879—1931) — aktieris; * [[Rihards Rudzītis]] (1898—1960) — rakstnieks, filozofs; * [[Jūlijs Ruments]] (1900—1943) — farmaceits, ķīmiķis, profesors; * [[Rudīte Ruško]] (1966—2018) — operdziedātāja; * [[Vilhelms Ruško]] (1922—1993) — dziedātājs, aktieris; * [[Valdis Rūja]] (1928—2020) — dzejnieks; * [[Velta Rūķe-Draviņa]] (1917—2003) — valodniece, folkloriste; * [[Berta Rūmniece]] (1865—1953) — aktrise; * [[Ansis Rūtentāls]] (1949—2000) — kustību mākslinieks, režisors, pedagogs; {{div col end}} == S == {{div col|2}} * [[Jurijs Safronovs]] (1947—2015) — aktieris; * [[Anna Sakse]] (1905—1981) — rakstniece; * [[Irma Sakss]] (1905—1993) — dziedātāja; * [[Kārlis Sakss]] (1897—1987) — mežkopis, profesors; * [[Pauls Sakss]] (1878—1966) — operdziedātājs, vokālais pedagogs; * [[Eduards Salenieks]] (1900—1977) — rakstnieks, žurnālists; * [[Juris Salmanis]] (1943—2025) — mākslinieks; * [[Alma Saltupe]] (1894—1967) — dzejniece; * [[Zinaīda Sama]] (1914—1989) — horeogrāfe, pedagoģe; * [[Askolds Saulītis]] (1966—2021) — kino režisors, scenārists; * [[Alfrēds Sausne]] (1900—1994) — aktieris, rakstnieks; * [[Mihails Savisko]] (1936—2024) — kinokritiķis, scenārists; * [[Kārlis Sebris]] (1914—2009) — aktieris; * [[Vilis Segliņš]] (1882—1961) — režisors, aktieris; * [[Andris Seleckis]] (1947—2016) — operators; * [[Vera Selga]] (1918—1996) — aktrise; * [[Uļjana Semjonova]] (1952—2026) — basketboliste; * [[Valērijs Sevastjanovs]] (1948—2010) — baletdejotājs; * [[Ludvigs Sēja]] (1885—1962) — diplomāts, politiķis; * [[Milda Sēnīte]] (1896—1971) — aktrise; * [[Eduards Sidrabs]] (1898—1963) — tēlnieks; * [[Pēteris Siecenieks]] (1865—1930) — politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Jēkabs Silarājs]] (1898—1941) — Latvijas Kriminālpolicijas priekšnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Juris Silarājs]] (1917—2007) — basketbolists, basketbola treneris; * [[Jānis Silazars]] (1912—1975) — dzejnieks; * [[Gundega Sileniece]] (1928—2013) — literatūrzinātniece; * [[Visvaldis Silenieks]] (1898—1960) — aktieris; * [[Elza Siliņa]] (1895—1988) — dejas vēsturniece, baleta kritiķe; * [[Aivars Siliņš]] (1947—2016) — aktieris; * [[Matīss Siliņš]] (1861—1942) — kartogrāfs, vēsturnieks, etnogrāfs, literāts; * [[Maija Silmale]] (1924—1973) — rakstniece, tulkotāja; * [[Minna Tusnelda Simsone]] (1877—1932) — aktrise; * [[Jānis Simsons]] (1887—1939) — aktieris; * [[Vera Singajevska]] (1923—2014) — aktrise; * [[Juris Sinka]] (1927—2001) — politiķis; * [[Bruno Sipāns]] (1913—1973) — gleznotājs; * [[Andrejs Sīmanis]] (1865—1926) — jurists, politiķis; * [[Daina Skadmane]] (1990—2013) — māksliniece; * [[Pēteris Skrapce]] (1884—1960) — virsnieks, ģenerālis; * [[Guntis Skrastiņš]] (1954—2021) — aktieris; * [[Imants Skrastiņš]] (1941—2019) — aktieris, režisors; * [[Kārlis Skrastiņš]] (1974—2011) — hokejists; * [[Jānis Skredelis]] (1939—2019) — futbola treneris; * [[Ārijs Skride]] (1906—1987) — gleznotājs; * [[Rihards Skrubis]] (1928—1995) — grafiķis; * [[Emīls Skubiķis]] (1875—1943) — inženieris, politiķis; * [[Viļums Skubiņš]] (1876—1951) — agronoms, sabiedrisks darbinieks; * [[Jānis Skučs]] (1908—1998) — gleznotājs; * [[Harijs Skuja]] (1927—1984) — dzejnieks; * [[Biruta Skujeniece]] (1888—1931) — aktrise, režisore, dzejniece; * [[Ausma Skujiņa]] (1931—2015) — arhitekte; * [[Austra Skujiņa]] (1909—1932) — dzejniece; * [[Rūta Skujiņa]] (1907—1964) — dzejniece, prozaiķe; * [[Džemma Skulme]] (1925—2019) — gleznotāja, politiķe; * [[Jurģis Skulme]] (1928—2015) — mākslinieks, mākslas zinātnieks; * [[Ksenija Skulme]] (1893—1967) — ārste, medicīnas zinātņu doktore; * [[Marta Skulme]] (1890—1962) — tēlniece; * [[Oto Skulme]] (1889—1967) — mākslinieks; * [[Uga Skulme]] (1895—1963) — mākslinieks; * [[Ādolfs Skulte]] (1909—2000) — komponists, pedagogs; * [[Gvido Skulte]] (1939—2013) — kinooperators; * [[Gina Slapiņa]] (1950—2013) — gleznotāja; * [[Andris Slapiņš]] (1949—1991) — kinooperators, režisors; * [[Georgs Smelters]] (1942—2014) — mākslinieks; * [[Pēteris Sniķeris]] (1875—1944) — ārsts, ģenerālis, profesors; * [[Viktors Somovičs]] (-1941) — padomju represiju upuris; * [[Maija Sosāre]] (1926—2008) — valodniece; * [[Burhards Sosārs]] (1890—1953) — komponists, diriģents; * [[Vestards Sosārs]] (1929—2000) — ārsts, teorētiķis; * [[Voldemārs Spalviņš]] (1901—1978) — militārs darbinieks, Latvijas armijas pulkvedis leitnants; * [[Teodors Spāde]] (1891—1970) — kara flotes virsnieks, komandieris, admirālis; * [[Andrejs Spekke]] (1915—1984) — tulkotājs; * [[Marga Spertāle]] (1901—1986) — māksliniece; * [[Arvīds Spertāls]] (1897—1961) — scenogrāfs, gleznotājs; * [[Jēkabs Spriņģis]] (1907—2004) — gleznotājs; * [[Alfrēds Spura]] (1928—2001) — baletdejotājs, horeogrāfs, pedagogs; * [[Inese Spura]] (1924—2013) — žurnāliste; * [[Uldis Stabulnieks]] (1945—2012) — komponists, pianists, dziedātājs; * [[Helmī Stalte]] (1949—2023) — folkloriste, politiķe; * [[Dainis Stalts]] (1939—2014) — folklorists, politiķis; * [[Oskars Stalts]] (1904—1992) — kapteinis, līvu kultūras kopējs; * [[Marta Staņa]] (1913—1972) — arhitekte, dizainere; * [[Olita Starka-Stendere]] (1906—1953) — aktrise; * [[Margarita Stāraste]] (1914—2014) — ilustratore, rakstniece; * [[Edvīns Stepermanis]] (1905—1982) — mākslinieks; * [[Stepermaņu Krustiņš]] (1860—1941) — izdevējs, rakstnieks; * [[Elza Stērste]] (1885—1976) — dzejniece; * [[Laimonis Stīpnieks]] (1936—2023) — fotogrāfs; * [[Irēna Stradiņa]] (1925—1972) — māksliniece; * [[Jānis Stradiņš]] (1933—2019) — fizikālķīmiķis, zinātņu vēsturnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Pauls Stradiņš]] (1896—1958) — ķirurgs, profesors; * [[Embriks Strands]] (1876—1947) — entomologs, profesors; * [[Jānis Straubergs]] (1886—1952) — matemātikas skolotājs, kultūrvēsturnieks; * [[Jānis Straume (komponists)|Jānis Straume]] (1861—1929) — komponists, rakstnieks, kritiķis; * [[Jūlijs Straume]] (1874—1970) — mākslinieks, pedagogs, etnogrāfs; * [[Alfrēds Strausmanis]] (1877—1935) — advokāts, sabiedrisks darbinieks; * [[Valija Strautmane-Krauze]] (1924—2005) — gleznotāja; * [[Tālivaldis Strautmanis]] (1922—1995) — gleznotājs; * [[Jēkabs Strazdiņš]] (1905—1958) — gleznotājs, pedagogs, kritiķis; * [[Kārlis Strāders]] (1915—1978) — aktieris; * [[Kristaps Streičs]] (1970—2010) — režisors, mākslinieks; * [[Ēvalds Strods]] (1933—1998) — rakstnieks, publicists; * [[Heinrihs Strods]] (1925—2012) — vēsturnieks; * [[Irma Stubava|Irma Irīna Stubava]] (1908—1999) — aktrise; * [[Arnolds Stubavs]] (1910—1958) — aktieris; * [[Voldemārs Stūresteps]] (1909—1985) — vijolnieks, profesors; * [[Tatjana Suta]] (1923—2004) — baletdejotāja, mākslas zinātniece; * [[Kārlis Sūniņš]] (1907—1979) — gleznotājs; * [[Vitolds Svirskis]] (1919—1991) — gleznotājs, grafiķis; {{div col end}} == Š == {{div col|2}} * [[Georgijs Šelkovojs]] (1926—2005) — gleznotājs, grafiķis; * [[Pāvils Šenhofs]] (1924—2011) — mākslinieks; * [[Kārlis Šepko]] (1891—1952) — pulkvedis; * [[Kārlis Šics]] (1904—1981) — politiķis; * [[Genādijs Šitiks]] (1958—2009) — futbolists; * [[Rūdolfs Šīrants]] (1910—1985) — vēsturnieks; * [[Gustavs Šķilters]] (1874—1954) — tēlnieks, grafiķis; * [[Voldemārs Šmidbergs]] (1893—1975) — svarcēlājs, cīkstonis, tiesnesis, fotogrāfs, sporta kolekcionārs; * [[Silvija Šmidkena]] (1935—2024) — keramiķe, publiciste; * [[Mirdza Šmithene]] (1887—1978) — aktrise; * [[Jānis Šmits]] (1880—1969) — aktieris; * [[Luijs Šmits]] (1907—1985) — aktieris; * [[Pēteris Šmits]] (1869—1938) — valodnieks, etnogrāfs, profesors; * [[Mihails (Moisejs) Šneiderovs]] (1915—1985) — kinooperators, režisors; * [[Elvīra Šnore]] (1905—1996) — arheoloģe, profesore; * [[Pēteris Šnore]] (1860—1928) — kapteinis; * [[Rauls Šnore]] (1901—1962) — arheologs, numismāts; * [[Ludmila Špīlberga]] (1886—1947) — aktrise; * [[Arvīds Špons]] (1930—1994) — teātra direktors, darbinieks; * [[Mirjama Štāle]] (1897—1988) — aktrise; * [[Austra Šteinberga]] (1910—1998) — aktrise; * [[Renāte Šteinberga]] (1937—2018) — aktrise, operetes soliste; * [[Kārlis Šteinbergs]] (1906—1983) — aktieris, operetes solists; * [[Rūta Šteinerte]] (1942—2003) — gleznotāja; * [[Jānis Šteins]] (1882—1968) — virsnieks, pulkvedis-leitnants; * [[Kārlis Štelmachers]] (1911—1990) — gleznotājs; * [[Pauls Šterns]] (1901—1979) — grafiķis; * [[Roberts Šterns]] (1884—1943) — mākslinieks; * [[Kārlis Štrauhs]] (1890—1944) — literāts; * [[Arnolds Šturms]] (1912—1999) — komponists, mūziķis; * [[Jānis Šusters]] (1927—1988) — farmaceits, profesors; * [[Voldemārs Šūlmanis]] (1921—1975) — hokeja uzbrucējs; * [[Aleksandrs Šūmahers]] (1901—1970) — kinooperators; * [[Elza Švalbe-Matvejeva]] (1903—2004) — tēlniece; * [[Voldemārs Švarcs]] (1884—1957) — aktieris; * [[Vladislavs Šveide]] (1915—1984) — mākslinieks; {{div col end}} == T == {{div col|2}} * [[Helēna Tangijeva-Birzniece]] (1907—1965) — baletdejotāja, baletmeistare; * [[Kārlis Teihmanis]] (1927—1991) — aktieris; * [[Augusts Tentelis]] (1876—1942) — vēsturnieks, pedagogs; * [[Alberts Terpilovskis]] (1922—2002) — tēlnieks; * [[Jānis Roberts Tillbergs]] (1880—1972) — mākslinieks, pedagogs; * [[Osvalds Tīlmanis]] (1900—1980) — arhitekts; * [[Jānis Tīss]] (1921—1980) — čellists; * [[Felicita Tomsone]] (1901—1969) — komponiste, pedagoģe; * [[Edgars Tons]] (1917—1967) — diriģents; * [[Gustavs Turss]] (1890—1973) — arhibīskaps; {{div col end}} == U == {{div col|2}} * [[Konrāds Ubāns]] (1893—1981) — mākslinieks; * [[Rolands Upatnieks]] (1932—1994) — kamaniņu braucējs; * [[Andrejs Upīts]] (1877—1970) — rakstnieks, kritiķis, literatūrzinātnieks; * [[Jānis Upītis]] (1911—1983) — literatūras vēsturnieks; * [[Pēteris Upītis (grafiķis)|Pēteris Upītis]] (1899—1989) — grafiķis; * [[Aivars Urbāns]] (1955—2009) — mākslinieks; * [[Vladislavs Urtāns]] (1921—1989) — vēsturnieks, arheologs; * [[Vladimirs Utkins]] (1932—1994) — ķirurgs pulmonologs; {{div col end}} == Ū == {{div col|2}} * [[Otto Ūdentiņš]] (1892—1988) — ģenerālis; * [[Anna Ūdre]] (1896—1981) — ķirurģe; * [[Vija Ūdre]] (1941—1987) — vitrāžas māksliniece; {{div col end}} == V == {{div col|2}} * [[Jānis Vagners]] (1869—1955) — jurists, politiķis; * [[Irma Vainovska]] (1895—1958) — teātra darbiniece; * [[Jānis Vainovskis]] (1887—1969) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Jānis Vaišļa]] (1969—2016) — producents, ceļotājs; * [[Aleksandrs Vaivars]] (1915—1997) — radiožurnālists; * [[Roberts Valdmanis]] (1874—1932) — diplomāts, vēstnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Voldemārs Valdmanis]] (1905—1966) — grafiķis, scenogrāfs; * [[Teodors Valdšmits]] (1868—1934) — aktieris; * [[Vitolds Valeinis]] (1922—2001) — literatūrzinātnieks, kritiķis; * [[Miķelis Valters]] (1874—1968) — politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Gustavs Vanags]] (1891—1965) — ķīmiķis; * [[Jevgeņijs Vanags]] (1922—1987) — rakstnieks, žurnālists, kultūras darbinieks; * [[Rūdolfs Vanags]] (1892—1977) — diriģents; * [[Vilhelms Benjamins Vanags]] (1912—1985) — ārsts, rentgenologs; * [[Lūcija Vankina]] (1908—1989) — arheoloģe, pētniece; * [[Pēteris Vasaraudzis]] (1908—1988) — aktieris; * [[Frīdrihs Vasarietis]] (1881—1972) — uzņēmējs, virsnieks, pulkvežleitnants, politiķis; * [[Pēteris Vasariņš]] (1924—1996) — politiķis; * [[Bruno Vasiļevskis]] (1939—1990) — gleznotājs; * [[Gundega Vaska]] (1917—2006) — grafiķe; * [[Hermanis Vazdiks]] (1906—1994) — aktieris; * [[Edgars Vārdaunis]] (1910—1999) — scenogrāfs, gleznotājs; * [[Vilma Vārna]] (1917—1978) — aktrise; * [[Venta Vecumniece]] (1927—2017) — aktrise, režisore; * [[Astrīda Vecvagare]] (1941—2013) — aktrise; * [[Haralds Arvīds Vecvagars]] (1910—1966) — literāts, žurnālists; * [[Reinholds Veics]] (1882—1920) — aktieris, režisors; * [[Zelma Veics]] (1882—1943) — aktrise; * [[Rihards Veide (dziedātājs)|Rihards Veide]] (1896—1964) — dziedātājs, pedagogs; * [[Juris Veitners]] (1943—1995) — dzejnieks; * [[Kārlis Veitners]] (1907—1994) — gleznotājs, pedagogs; * [[Jēkabs Velme]] (1855—1928) — valodnieks, pedagogs; * [[Helmārs Velze]] (1909—1971) — aktieris; * [[Žanis Ventaskrasts]] (1906—1978) — lietišķās mākslas meistars; * [[Andris Vējāns]] (1927—2005) — rakstnieks, zinātnieks, kritiķis; * [[Mārtiņš Vērdiņš (seniors)|Mārtiņš Vērdiņš]] (1898—1979) — aktieris; * [[Irma Vēsmiņa]] (1888—1962) — aktrise; * [[Nora Vētra-Muižniece]] (1919—2005) — aktrise, režisore; * [[Vija Vētra]] (1923—2026) — dejotāja, horeogrāfe; * [[Alfrēds Videnieks]] (1908—2002) — aktieris; * [[Emīlija Viesture]] (1891—1947) — aktrise, režisore; * [[Velta Vilciņa]] (1928—1995) — baletdejotāja; * [[Tālivaldis Vilciņš]] (1922—1997) — vēsturnieks, sociologs, profesors; * [[Jānis Vilde]] (1900—1971) — neirologs, antropologs, profesors; * [[Arnolds Vilkins]] (1904—1979) — mākslinieks; * [[Ēvalds Vilks]] (1923—1976) — rakstnieks; * [[Māris Villerušs]] (1936—2014) — čellists; * [[Jūlijs Viļumainis]] (1909—1981) — gleznotājs; * [[Aleksandrs Viļumanis (dziedātājs)|Aleksandrs Viļumanis]] (1910—1980) — operdziedātājs; * [[Voldemārs Vimba]] (1904—1985) — gleznotājs; * [[Edgars Vinters]] (1919—2014) — gleznotājs; * [[Vitolds Virsnis]] (1881—1934) — ģeogrāfs, profesors, rakstnieks; * [[Edvarts Virza]] (1883—1940) — rakstnieks, publicists; * [[Biruta Vizicka-Žarova]] (1929—1998) — aktrise, televīzijas režisore; * [[Marta Vīgante]] (1900—1966) — ārste, sabiedriska darbiniece; * [[Malvīne Vīgnere-Grīnberga]] (1871—1949) — operdziedātāja, pedagoģe; * [[Ernests Vīgners]] (1850—1933) — diriģents, komponists, folklorists; * [[Ivars Vīgners]] (1940—2007) — komponists, pianists; * [[Leonīds Vīgners]] (1906—2001) — diriģents, komponists, pedagogs; * [[Hilda Vīka]] (1897—1963) — māksliniece, rakstniece; * [[Rūdolfs Vīksna]] (1876—1959) — pedagogs, žurnālists, literāts; * [[Jānis Vītiņš (mežkopis)|Jānis Vītiņš]] (1885—1951) — mežkopis, zinātnieks, pedagogs; * [[Jānis Vītoliņš (komponists)|Jānis Vītoliņš]] (1886—1955) — komponists, fagotists; * [[Jēkabs Vītoliņš]] (1898—1977) — mūzikas zinātnieks, kritiķis, folklorists, pedagogs; * [[Alfrēds Vītols (ārsts)|Alfrēds Jānis Vītols]] (1889—1970) — ārsts, sabiedrisks darbinieks; * [[Eduards Vītols]] (1877—1954) — mākslinieks; * [[Jāzeps Vītols]] (1863—1948) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Līvija Volkova]] (1931—2025) — literatūrzinātniece, vēsturniece; * [[Edvards Vulfs]] (1886—1919) — rakstnieks; * [[Mavriks Vulfsons]] (1918—2004) — žurnālists, profesors, politiķis; {{div col end}} == Z == {{div col|2}} * [[Mirdza Zaice]] (1912—1998) — aktrise, teātra darbiniece; * [[Fricis Zandbergs]] (1910—1972) — gleznotājs; * [[Pārsla Zaļkalne]] (1927—1993) — tēlniece; * [[Lūcija Zamaiča]] (1893—1965) — rakstniece, dzejniece; * [[Rihards Zandersons]] (1910—1981) — aktieris; * [[Aija Zariņa]] (1954—2025) — gleznotāja; * [[Indulis Zariņš]] (1929—1997) — gleznotājs, pedagogs; * [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]] (1893—1979) — režisors, aktieris; * [[Kārlis Zariņš (dziedātājs)|Kārlis Zariņš]] (1930—2015) — operdziedātājs, profesors; * [[Rihards Zariņš]] (1869—1939) — grafiķis, pedagogs; * [[Jānis Zarumba]] (1907—1976) — sportists; * [[Augusts Zauers]] (1888—1981) — mākslinieks, pedagogs; * [[Jānis Zābers]] (1935—1973) — operdziedātājs; * [[Vilnis Zābers]] (1963—1994) — mākslinieks; * [[Jānis Zālītis (komponists)|Jānis Zālītis]] (1884—1943) — komponists, kritiķis; * [[Voldemārs Zālītis|Voldemārs Zālītis (Valdis)]] (1865—1934) — rakstnieks; * [[Ādolfs Zārdiņš]] (1890—1967) — mākslinieks; * [[Indriķis Zeberiņš]] (1882—1969) — gleznotājs, grafiķis; * [[Modris Zeberiņš]] (1923—1994) — rakstnieks; * [[Teodors Zeiferts]] (1865—1929) — pedagogs, dzejnieks, kritiķis, literatūrvēsturnieks; * [[Valentīna Zeile]] (1937—2018) — ekonomiste, politiķe; * [[Zinaīda Zeltmate]] (1920—1991) — baletdejotāja, pedagoģe, horeogrāfe; * [[Gunārs Zemgals]] (1934—2018) — scenogrāfs, mākslinieks; * [[Gustavs Zemgals]] (1871—1939) — otrais Latvijas Valsts prezidents, politiķis; * [[Daina Zemzare]] (1911—1971) — valodniece; * [[Aurēlijs Zēbergs]] (1879—1940) — jurists, sabiedriskais darbinieks; * [[Jānis Zēbergs]] (1871—1927) — rēderis, politiķis, sabiedriskais darbinieks; * [[Juris Ziemelis]] (1941—1988) — latviešu nacionālās pretošanās kustības dalībnieks; * [[Jānis Ziemeļnieks]] (1897—1930) — dzejnieks, žurnālists; * [[Maksims Ziks]] (1904—1986) — ārsts, ķirurgs; * [[Mārtiņš Zilberts]] (1977—2024) — pianists, pedagogs; * [[Marianna Zirdziņa]] (1912—1990) — aktrise, dziedātāja; * [[Vsevolods Zirdziņš]] (1913—1991) — aktieris, dziedātājs; * [[Arvīds Zirnis (sporta darbinieks)|Arvīds Zirnis]] (1897—1982) — sporta darbinieks; * [[Andris Zirnītis]] (1954—2022) — grafiķis, grafiskais dizainers; * [[Tamāra Zitcere]] (1947—2014) — zinātniece, ģenētiķe, pedagoģe; * [[Edgars Zīle]] (1908—1986) — aktieris; * [[Mārtiņš Zīverts]] (1903—1990) — dramaturgs; * [[Valērijs Zosts]] (1901—1960) — pianists, profesors; * [[Alīda Zvagule]] (1922—2015) — operetes soliste; * [[Inese Zvagule]] (1945—2004) — pianiste; * [[Arvīds Zvagulis]] (1920—2016) — vijolnieks, diriģents; * [[Gvido Zvaigzne]] (1958—1991) — kinooperators; * [[Velta Zvaigzne]] (1890—1920) — aktrise; * [[Alberts Zvejnieks]] (1902—1987) — cīkstonis, treneris; * [[Aleksandrs Zviedris]] (1905—1993) — gleznotājs; * [[Alise Zvirbule]] (1906—1996) — gleznotāja; * [[Egons Zvirbulis]] (1907—1986) — tēlnieks; * [[Valdis Zvirbulis]] (1936—1985) — dambretists, treneris, sporta žurnālists; {{div col end}} == Ž == {{div col|2}} * [[Gustavs Žibalts]] (1873—1938) — aktieris; * [[Arvīds Žilinskis]] (1905—1993) — komponists, pianists, profesors; * [[Jānis Žīds]] (1892—1959) — pulkvedis {{div col end}} [[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]] [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi]] jzrpevv6uy6afx3lch35ifyymc2jwem 4505855 4505854 2026-08-11T20:47:25Z Teatrālis 82063 /* I */ 4505855 wikitext text/x-wiki Šajā sarakstā norādītas ievērojamas personas, kuras ir apbedītas [[Rīgas Meža kapi|Rīgas Meža kapos]]. == A == {{div col|2}} * [[Jurijs Abizovs]] (1921—2006) — rakstnieks, tulkotājs, literatūrzinātnieks, Baltijas krievu kultūras vēstures speciālists; * [[Mārtiņš Abuls]] (1885—1930) — tiesnesis, žurnālists, sabiedrisks darbinieks; * [[Marija Adamova-Kalniņa]] (1924—2012) — aktrise; * [[Imants Adermanis]] (1930—1996) — aktieris, režisors, pedagogs; * [[Konstantīns Aizpurs]] (1919—2003) — dzejnieks, atdzejotājs, dramaturgs; * [[Marta Aizupiete]] (1892—1975) — bioloģe; * [[Dace Akmentiņa]] (1858—1936) — aktrise; * [[Roberts Akmentiņš (mācītājs)|Roberts Akmentiņš]] (1910—1994) — teologs, profesors; * [[Laima Akuratere]] (1910—1969) — dzejniece, tulkotāja; * [[Jānis Akuraters]] (1876—1937) — dzejnieks, rakstnieks, politiķis; * [[Valdis Albergs]] (1922—1984) — tēlnieks; * [[Rūdolfs Alders]] (1907—1987) — tēlnieks; * [[Pauls Aldiņš]] (1971—2020) — ārsts infektologs, hepatologs, pasniedzējs; * [[Nikolajs Aleksejevs]] (1911—1962) — politiķis, rūpnīcas "[[VEF]]" direktors no 1958. līdz 1962. gadam; * [[Alita Alkne]] (1904—1994) — aktrise; * [[Jānis Alksnis]] (1869—1939) — arhitekts; * [[Jēkabs Alksnis (ārsts)|Jēkabs Alksnis]] (1870—1957) — medicīnas profesors; * [[Ojārs Ambainis]] (1926—1995) — folklorists, pētnieks; * [[Valdemārs Ambainis]] (1889—1946) — literāts, žurnālists; * [[Lilija Amerika]] (1903—1980) — aktrise; * [[Dagnija Amtmane|Dagnija Amtmane-Valdmane]] (1912—1985) — aktrise; * [[Valija Amtmane]] (1904—1996) — aktrise; * [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]] (1885—1966) — aktieris, režisors, pedagogs; * [[Krišjānis Ancītis]] (1911—1963) — valodnieks, literatūrzinātnieks; * [[Maigurs Andermanis]] (1922—2011) — operdziedātājs; * [[Emma Andersone]] (1900—1992) — literatūrvēsturniece, pedagoģe; * [[Alfrēds Andersons]] (1879—1937) — Rīgas pilsētas galva, būvinženieris, literāts, pedagogs, sabiedrisks darbinieks; * [[Eduards Andersons (sportists)|Eduards Andersons]] (1914—1985) — basketbolists; * [[Andris Andreiko]] (1942—1976) — dambretists; * [[Ingrīda Andriņa]] (1944—2015) — aktrise; * [[Jānis Andrups]] (1914—1994) — literatūras vēsturnieks, kritiķis; * [[Olga Andžāne-Zvirgzdiņa]] (1913—1994) — dramaturģe, advokāte, pedagoģe; * [[Jānis Anmanis]] (1943—2025) — gleznotājs, mākslinieks; * [[Augusts Annuss]] (1893—1984) — gleznotājs; * [[Jānis Annuss (gleznotājs)|Jānis Annuss]] (1935—2013) — gleznotājs, fotogrāfs; * [[Indriķis Ansabergs]] (1886—1971) — pedagogs, [[Tautas padome|Tautas padomes]] loceklis; * [[Jānis Ansons]] (1888—1935) — mākslinieks; * [[Antonio (Antons Markūns)]] (1915—1977) — klauns; * [[Kārlis Anušēvics]] (1930—2013) — aktieris; * [[Jānis Apelis]] (1942—2014) — policijas darbinieks; * [[Arturs Apinis]] (1904—1975) — grafiķis; * [[Apsīšu Jēkabs]] (1858—1929) — rakstnieks; * [[Pāvels Armands]] (1902—1964) — kinorežisors, scenārists; * [[Bruno Artmanis]] (1915—2007) — mēbeļu arhitekts, dizaineris, mākslinieks; * [[Gunārs Astra]] (1931—1988) — latviešu brīvības cīnītājs, cilvēktiesību aizstāvis, disidents; * [[Maija Augstkalna]] (1932—2007) — teātra un kino kritiķe; * [[Alvils Augstkalns]] (1907—1940) — valodnieks, bibliogrāfs; * [[Olga Auguste]] (1896—1973) — padomju politiskā darbiniece; * [[Augusts Auns]] (1887—1967) — riteņbraucējs; * [[Alfrēds Austriņš]] (1893—1963) — teātra darbinieks; * [[Antons Austriņš]] (1884—1934) — rakstnieks; * [[Marga Austruma]] (1930—2017) — leļļu māksliniece un skulptore; * [[Vilis Austrums]] (1911—1960) — bibliogrāfs, literatūras vēsturnieks; * [[Kārlis Auškāps]] (1947—2017) — režisors, aktieris; * [[Raimonds Auškāps]] (1952—2024) — tulkotājs, dramaturgs; * [[Lidija Auza]] (1914—1989) — gleznotāja; * [[Imants Auziņš]] (1937—2013) — dzejnieks, literatūrkritiķis; * [[Harijs Avens]] (1910—1976) — aktieris; * [[Aina Avotiņa]] (1918—1980) — aktrise; * [[Jānis Avotiņš]] (1896—1965) — virsnieks, pulkvedis-leitnants; * [[Enriko Avots]] (1952—2026) — aktieris; {{div col end}} == Ā == {{div col|2}} * [[Alma Ābele]] (1907—1984) — aktrise; * [[Eduards Ābelskalns]] (1914—1982) — mūziķis; * [[Nikolajs Ābeltiņš]] (1897—1966) — pulkvežleitnants; * [[Aleksandrs Āboliņš]] (1893—1978) — teātra un kino darbinieks; * [[Jānis Āboliņš]] (1906—1990) — zinātnieks, profesors; * [[Tālivaldis Āboliņš]] (1932—1991) — aktieris; * [[Ojārs Ābols]] (1922—1983) — gleznotājs, mākslas teorētiķis; * [[Ojārs Āboltiņš]] (1936—2023) — ģeologs, ģeogrāfs, pedagogs; * [[Voldemārs Ābrams]] (1890—1956) — aktieris; * [[Māris Ārgalis]] (1954—2008) — mākslinieks; {{div col end}} == B == {{div col|2}} * [[Kristaps Bahmanis]] (1867—1942) — jurists, publicists, politiķis; * [[Juris Baklāns]] (1948—1989) — gleznotājs; * [[Kristīne Bakmane]] (1897—1925) — uzņēmēja; * [[Juris Baldunčiks]] (1950—2022) — valodnieks, terminologs, pedagogs, tulkotājs; * [[Mārīte Balode]] (1952—2018) — televīzijas režisore, kultūras žurnāliste; * [[Eduards Balodis]] (1880—1951) — pedagogs, tautsaimnieks, politiķis; * [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Jānis Balodis]] (1881—1965) — virspavēlnieks, ģenerālis, politiķis; * [[Kārlis Balodis (medicīnas profesors)|Kārlis Balodis]] (1889—1964) — medicīnas profesors; * [[Paula Baltābola]] (1891—1978) — aktrise; * [[Sarmīte Baltkāje]] (1933—2017) — ārste onkoloģe, ķirurģe; * [[Jānis Baltkājs]] (1935—2023) — farmakologs, zinātnieks; * [[Jānis Baltvilks]] (1944—2003) — dzejnieks, ornitologs; * [[Kārlis Bambergs]] (1894—1981) — inženieris ķīmiķis, agroķīmiķis; * [[Jūlija Banga]] (1877—1954) — aktrise; * [[Bangaitis]] (1874—1925) — dzejnieks; * [[Georgs Barkāns]] (1925—2010) — mākslinieks, arhitekts; * [[Boriss Barnets]] (1902—1965) — krievu kinorežisors, aktieris, scenārists; * [[Kārlis Barons (ārsts)|Kārlis Barons]] (1865—1944) — medicīnas profesors; * [[Mendelis Bašs]] (1919—2012) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Biruta Baumane]] (1922—2017) — gleznotāja; * [[Lūcija Baumane]] (1905—1988) — aktrise, režisore, pedagoģe; * [[Aldis Baums]] (1932—2019) — datorzinātnieks; * [[Indulis Bākulis]] (1922—1976) — ķirurgs, profesors; * [[Ludvigs Bārs]] (1911—1973) — aktieris; * [[Jūlijs Bebrišs]] (1931—1993) — aktieris, režisors; * [[Aleksandra Beļcova]] (1892—1981) — gleznotāja, grafiķe; * [[Antons Benjamiņš]] (1860—1939) — uzņēmējs, žurnālists; * [[Juris Georgs Benjamiņš]] (1918—1993) — fotogrāfs; * [[Vilis Bergmanis]] (1892—1979) — aktieris, teātra darbinieks; * [[Alfreds Bergs]] (1890—1942) — militārs darbinieks, Latvijas armijas ārsts, pulkvedis, leitnants; * [[Jānis Bergsons]] (1881—1960) — uzņēmējs, politiķis; * [[Ernests Bertovskis]] (1924—1996) — čellists, pedagogs; * [[Ēvalds Berzinskis]] (1891—1968) — čellists; * [[Egons Beseris]] (1932—1984) — aktieris; * [[Romis Bēms]] (1927—1993) — gleznotājs, mākslas zinātnieks; * [[Artūrs Bērnieks]] (1886—1964) — koktēlnieks, lietišķās mākslas meistars, pedagogs; * [[Reinis Bērtulis]] (1937—1994) — valodnieks; * [[Lilita Bērziņa]] (1903—1983) — aktrise; * [[Lūcija Beatrise Bērziņa]] (1907—1999) — rakstniece, pedagoģe; * [[Alfons Bērziņš]] (1916—1987) — ātrslidotājs; * [[Arturs Bērziņš (aktieris)|Arturs Bērziņš]] (1932—2011) — aktieris; * [[Artūrs Bērziņš (ķirurgs)|Artūrs Bērziņš]] (1918—1963) — ķirurgs; * [[Boriss Bērziņš]] (1930—2002) — gleznotājs, grafiķis, pedagogs; * [[Juris Bērziņš (horeogrāfs)|Juris Bērziņš]] (1941—1995) — horeogrāfs, deju skolotājs; * [[Kārlis Bērziņš (grāmatu tirgotājs)|Kārlis Bērziņš]] (1865—1934) — grāmatu tirgotājs, izdevējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Kārlis Bērziņš]] (1898—1980) — tautsaimnieks, pedagogs, sabiedrisks darbinieks; * [[Maigonis Bērziņš]] (1902—1933) — mākslinieks; * [[Roberts Bērziņš (literāts)|Roberts Bērziņš]] (1868—1935) — literāts, folklorists, pedagogs; * [[Anna Bērzkalne]] (1891—1956) — folkloriste, pedagoģe; * [[Zigmunds Bielis]] (1954—2025) — tēlnieks; * [[Jānis Biezais (vēsturnieks)|Jānis Biezais]] (1896—1975) — padomju vēsturnieks, pedagogs; * [[Aleksandrs Bieziņš]] (1897—1975) — bērnu ķirurgs, medicīnas profesors; * [[Kārlis Bimbers]] (1952—2026) — mūziķis, Latvijas Radio kora dziedātājs; * [[Ruta Birgere]] (1924—2019) — aktrise; * [[Jēkabs Birgers]] (1877—1966) — rakstnieks; * [[Jānis Staņislavs Birnbaums]] (1863—1944) — gleznotājs; * [[Aleksandrs Birzenieks]] (1893—1980) — arhitekts; * [[Jānis Bisenieks]] (1864—1923) — agronoms, uzņēmējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Ija Bite-Krauliņa]] (1938—2007) — baleta kritiķe, zinātniece, televīzijas režisore; * [[Indriķis Blankenburgs]] (1887—1944) — arhitekts; * [[Pēteris Blaus]] (1900—1971) — žurnālists, politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Fricis Blumbahs]] (1864—1949) — astronoms, pedagogs; * [[Rita Blumberga]] (1925—2008) — tekstilmāksliniece; * [[Zaiga Blumberga-Vasariņa]] (1924—1999) — arheoloģe; * [[Laimonis Blumbergs]] (1919—2014) — tēlnieks; * [[Harijs Blunavs]] (1924—2006) — akvarelists; * [[Dāvis Blūmentāls]] (1871—1937) — farmaceits, pulkvedis; * [[Valdis Blūms]] (1936—2019) — teātru direktors, darbinieks; * [[Ģirts Bļodnieks]] (1922—1987) — tulkotājs, pedagogs; * [[Artūrs Bobkovics]] (1885—1959) — diriģents; * [[Džems Bodnieks]] (1910—1987) — metālmākslinieks; * [[Aleksandrs Bojarskis]] (1938—1980) — aktieris; * [[Olga Bormane]] (1893—1968) — režisore, aktrise, skatuves mākslas pedagoģe; * [[Gastons Brahmanis]] (1925—1955) — vijolnieks; * [[Haralds Brando]] (1929—2012) — mūziķis; * [[Alfrēds Brašmanis]] (1904—1983) — sportists; * [[Hermanis Brauns]] (1918—1979) — pianists, pedagogs; * [[Alise Brehmane]] (1886—1981) — aktrise; * [[Milda Brehmane-Štengele]] (1893—1981) — operdziedātāja; * [[Nikolajs Breikšs]] (1911—1972) — gleznotājs; * [[Kārlis Brencēns]] (1879—1951) — gleznotājs, grafiķis, vitrāžists; * [[Juris Brencis]] (1930—2012) — aktieris; * [[Boļeslavs Brežgo]] (1887—1957) — vēsturnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Arvīds Brēdermanis]] (1900—1970) — diplomāts; * [[Aleksandra Briede]] (1901—1992) — tēlniece; * [[Ērika Briede]] (1916—2006) — dramaturģe; * [[Augusts Briedis]] (1877—1937) — žurnālists, politiķis; * [[Jānis Briedis (tēlnieks)|Jānis Briedis]] (1902—1953) — tēlnieks; * [[Jānis Briedis (kinooperators)|Jānis Briedis]] (1930—2008) — kinooperators; * [[Kārlis Briedis]] (1896—1950) — ārsts, ginekologs, pedagogs; * [[Anna Brigadere]] (1861—1933) — rakstniece, dramaturģe, dzejniece; * [[Maija Brigadere]] (1857—1940) — aktrise, dziedātāja; * [[Jānis Brigaders]] (1856—1936) — aktieris, izdevējs; * [[Inta Brikše]] (1956—2014) — pedagoģe, žurnāliste, profesore; * [[Ēriks Brītiņš]] (1923—2010) — aktieris; * [[Kārlis Brīvnieks]] (1854—1934) — aktieris, režisors, dramaturgs, tulkotājs; * [[Aivars Brīze]] (1961—2013) — mūziķis; * [[Alfejs Bromults]] (1913—1991) — gleznotājs; * [[Mārtiņš Bruņenieks]] (1866—1950) — pedagogs, filologs, mitologs; * [[Rasma Bruzīte]] (1919—2001) — tēlniece; * [[Ženija Brūgāne]] (1903—1985) — arfiste, pedagoģe; * [[Eda Dite Brūvere]] (1946—2018) — gleznotāja; * [[Jānis Buivids]] (1864—1937) — ģenerālis; * [[Ļevs Bukovskis]] (1910—1984) — tēlnieks; * [[Vladimirs Bukovskis (1867—1937)|Vladimirs Bukovskis]] (1867—1937) — jurists; * [[Irma Bune]] (1911—1995) — aktrise; * [[Vilhelms Burkēvics]] (1894—1967) — inženieris; * [[Arnolds Burovs]] (1915—2006) — animācijas filmu režisors; * [[Ojārs Bušs]] (1944—2017) — valodnieks; * [[Pauls Butkēvičs]] (1940—2026) — aktieris; * [[Aleksandrs Būmanis]] (1881—1937) — jurists, profesors, žurnālists, tulkotājs, komponists; * [[Kārlis Būmeisters (politiķis)|Kārlis Būmeisters]] (1888—1967) — politiķis; {{div col end}} == C == {{div col|2}} * [[Ēriks Caune]] (1924—2004) — gleznotājs; * [[Ieva Celmiņa]] (1902—1991) — valodniece, tulkotāja; * [[Margrieta Celmiņa]] (1897—1983) — gleznotāja; * [[Marika Celmiņa]] (1879—1969) — aktrise; * [[Marta Celmiņa]] (1880—1937) — Latvijas Žēlsirdīgo māsu kustības dibinātāja; * [[Imants Cepītis]] (1935—1993) — kordiriģents; * [[Roberts Ceplītis]] (1931—2013) — aktieris; * [[Pēteris Cepurnieks]] (1905—1974) — aktieris; * [[Zelma Cēsniece-Freidenfelde]] (1892—1929) — ārste, politiķe; * [[Gunārs Cilinskis]] (1931—1992) — aktieris, režisors; * [[Helēna Cinka-Berzinska]] (1892—1956) — operdziedātāja; * [[Oļģerts Cintiņš]] (1935—1992) — ērģelnieks, pianists, diriģents, pedagogs; * [[Gunārs Cīlītis]] (1927—2007) — gleznotājs, grafiķis; * [[Ilze Cīrule]] (1964—2018) — ierēdne; * [[Vera Cīrule]] (1905—1981) — aktrise, režisore, dziedātāja; * [[Ansis Cīrulis]] (1883—1942) — grafiķis, gleznotājs, lietišķās mākslas meistars; {{div col end}} == Č == {{div col|2}} * [[Kārlis Eduards Čablis]] (1891—1976) — pulkvedis; * [[Aleksandrs Čavarts]] (1929—1992) — grafiķis; * [[Māris Čaklais]] (1940—2003) — dzejnieks, publicists; * [[Jānis Čakste]] (1859—1927) — pirmais Latvijas Valsts prezidents; * [[Mintauts Čakste]] (1893—1962) — jurists, sabiedriskais darbinieks; * [[Ringolds Čakste]] (1898—1967) — mediķis, virsnieks; * [[Viktors Čestnovs]] (1953—2003) — aktieris; * [[Anastasija Čikste-Rūtenfelde]] (1879—1962) — publiciste, tulkotāja, ārste; * [[Arnolds Čuibe]] (1881—1941) — Latvijas skolu departamenta vicedirektors; * [[Arnolds Nikolajs Čuibe]] (1911—1941) — arhitekts; {{div col end}} == D == {{div col|2}} * [[Vallija Dambe]] (1912—1995) — valodniece; * [[Uno Daņiļevskis]] (1945—2007) — gleznotājs; * [[Aleksandrs Daškovs]] (1914—2004) — operdziedātājs; * [[Imants Daudišs]] (1945—2002) — diplomāts, politiķis; * [[Arvīds Daugulis]] (1879—1955) — pianists, pedagogs; * [[Austra Dāle]] (1892—1972) — dzejniece, pedagoģe; * [[Pauls Dāle]] (1889—1968) — filozofs, profesors; * [[Indulis Dālmanis]] (1922—1983) — vijolnieks, pedagogs, komponists; * [[Augusts Deglavs]] (1862—1922) — rakstnieks; * [[Biruta Delle]] (1944—2025) — gleznotāja; * [[Jāzeps Delvers]] (1910—1984) — grafiķis; * [[Aleksandrs Demčenko]] (1954—2020) — kino režisors, operators; * [[Ausma Derkēvica]] (1929—2011) — kordiriģente; * [[Lolita Detlava]] (1947—2022) — pianiste, pedagoģe; * [[Eduards Detlavs]] (1919—1992) — keramiķis; * [[Arnolds Dimiņš]] (1911—1965) — grafiķis; * [[Pēteris Dindonis]] (1877—1967) — selekcionārs; * [[Aleksandrs Dinsbergs]] (1897—1943) — Brīvības cīņu dalībnieks, leitnants, sabiedriskais darbinieks; * [[Ella Dagmāra Dišlere]] (1923—2011) — gleznotāja; * [[Valdis Dišlers]] (1922—2011) — gleznotājs, pedagogs, profesors; * [[Jēkabs Dravnieks]] (1858—1927) — enciklopēdists, izdevējs; * [[Jānis Dreibergs]] (1854—1932) — pedagogs, latviešu atmodas darbinieks; * [[Valda Dreimane]] (1932—1994) — dzejniece, literatūrzinātniece; * [[Jānis Dreslers]] (1895—1971) — karikatūrists, literāts; * [[Jānis Ducens]] (1888—1925) — politiķis, prokurors; * [[Aleksandrs Dulbe]] (1880—1931) — jurists, žurnālists, rakstnieks; * [[Eleonora Dūda]] (1927—2007) — aktrise; * [[Nikolajs Dūze]] (1891—1951) — virsnieks, ģenerālis; * [[Līze Dzeguze]] (1908—1992) — tēlniece; * [[Ģirts Dzenītis]] (1934—1987) — žurnālists; * [[Pauls Dzērve]] (1918—1961) — ekonomists; {{div col end}} == E == {{div col|2}} * [[Reinis Ebelis]] (1859—1928) — tautskolotājs, rakstnieks; * [[Gedimins Ebels]] (1895—1967) — ārsts, pediatrs, pedagogs; * [[Arkādijs Eglītis]] (1898—1932) — politiķis; * [[Vilnis Eglītis]] (1938—2005) — gleznotājs; * [[Rita Einberga]] (1921—1979) — keramiķe; * [[Jānis Eisāns]] (1929—2009) — baptistu mācītājs; * [[Haralds Eldgasts]] (1882—1926) — rakstnieks; * [[Josifs Elgurts]] (1924—2007) — grafiķis; * [[Marta Eliase]] (1911—1958) — gleznotāja; * [[Ansis Epners]] (1937—2003) — kinorežisors; * [[Emma Ezeriņa]] (1898—1967) — aktrise; * [[Jānis Ezeriņš (rakstnieks)|Jānis Ezeriņš]] (1891—1924) — rakstnieks; * [[Kārlis Ezeriņš]] (1868—1934) — ģenerālis; {{div col end}} == Ē == {{div col|2}} * [[Artūrs Ēķis]] (1933—2011) — baletdejotājs, aktieris; * [[Jānis Ērenpreiss]] (1929—1996) — onkologs, citologs, pētnieks; * [[Lilija Ērika]] (1890—1981) — aktrise; {{div col end}} == F == {{div col|2}} * [[Pēteris Feders]] (1868—1936) — arhitekts; * [[Nikolajs Fedorovskis]] (1927—2016) — pianists, pedagogs; * [[Maruta Feldmane]] (1949—2004) — aktrise; * [[Ernests Felsbergs]] (1866—1928) — mākslas vēsturnieks, profesors; * [[Ērika Ferda]] (1914—1997) — aktrise, pedagoģe; * [[Harijs Fišers]] (1918—1989) — tēlnieks; * [[Nikolajs Fogelmanis]] (1885—1941) — virsnieks, pulkvežleitnants; * [[Ellija Forsele-Rozentāle]] (1871—1943) — dziedātāja; * [[Jānis Francis]] (1877—1956) — ģenerālis; * [[Andris Freibergs]] (1938—2022) — scenogrāfs, pedagogs; * [[Imants Freibergs]] (1934—2026) — datorzinātnieks; * [[Kārlis Freibergs]] (1971—2000) — scenogrāfs; * [[Ilmārs Freidenfelds]] (1929—2008) — valodnieks; * [[Alberts Freijs]] (1903—1968) — teologs, mācītājs, profesors; * [[Lidija Freimane]] (1920—1992) — aktrise; * [[Valentīna Freimane]] (1922—2018) — teātra un kino zinātniece; * [[Kārlis Freimanis (mākslinieks)|Kārlis Freimanis]] (1909—1987) — gleznotājs, grafiķis; * [[Gunārs Freimanis]] (1927—1993) — dzejnieks, publicists, nacionālās pretošanās kustības dalībnieks; * [[Valda Freimūte]] (1938—1973) — aktrise; * [[Kārlis Freinbergs]] (1884—1967) — literatūrkritiķis, tulkotājs, teātru un muzeju darbinieks; * [[Edmunds Freivalds]] (1891—1922) — žurnālists, publicists; * [[Kurts Fridrihsons]] (1911—1991) — gleznotājs, scenogrāfs; * [[Artūrs Frinbergs]] (1916—1984) — operdziedātājs; * [[Jānis Frīde]] (1906—1987) — žurnālists, literatūrzinātnieks, šahists; {{div col end}} == G == {{div col|2}} * [[Daumants Gailis]] (1927—1991) — kordiriģents, profesors; * [[Kārlis Gailis (būvinženieris)|Kārlis Gailis]] (1901—1994) — būvinženieris un būvinženierijas akadēmiķis; * [[Mārtiņš Gailis]] ([[Ludvigs Šanteklērs]]) (1889—1941) — aktieris; * [[Agris Gailītis]] (1935—2024) — fiziķis; * [[Kārlis Gailītis]] (1936—1992) — garīdznieks, arhibīskaps; * [[Toms Gailītis]] (1912—1938) — lidotājs, aizsargs; * [[Ivars Galenieks]] (1952—2024) — mūziķis; * [[Pauls Galenieks]] (1891—1962) — botāniķis; * [[Arvīds Galeviuss]] (1920—1982) — mākslinieks; * [[Anita Garanča]] (1949—2015) — dziedātāja, mūzikas pedagoģe; * [[Lūcija Garūta]] (1902—1977) — komponiste, pianiste; * [[Astrīda Gaujēna]] (1934—2026) — bērnu ārste, neonatoloģiskās izglītības pamatlicēja Latvijā; * [[Jānis Gaujēns]] (1932—2024) — bērnu ķirurgs, profesors; * [[Tālivaldis Gaumigs]] (1930—2016) — mākslinieks, profesors; * [[Ārijs Geikins]] (1936—2008) — dramaturgs, rakstnieks, režisors, aktieris; * [[Romualds Getautis]] (1956—1990) — tēlnieks; * [[Jānis Gilis]] (1943—2000) — futbola treneris; * [[Ināra Gintere]] (1934—2025) — baletdejotāja, pedagoģe; * [[Edgars Girgensons]] (1943—1977) — aktieris; * [[Pāvils Glaudāns]] (1915—1968) — gleznotājs; * [[Rihards Glāzups]] (1920—1993) — diriģents; * [[Edmunds Goldšteins]] (1927—2008) — komponists, pianists, pedagogs; * [[Leonīds Grabovskis]] (1949—2011) — aktieris, dzejnieks; * [[Romāns Grabovskis]] (1945—2017) — aktieris, režisors; * [[Ādolfs Grasis]] (1905—1976) — basketbolists, treneris, pedagogs; * [[Laimdonis Grasmanis]] (1916—1970) — gleznotājs, scenogrāfs; * [[Ilze Graubiņa]] (1941—2001) — pianiste; * [[Jēkabs Graubiņš]] (1886—1961) — komponists; * [[Jānis Graudonis]] (1913—2005) — vēsturnieks, arheologs; * [[Pēteris Grāvelis]] (1919—1995) — operdziedātājs; * [[Vilma Greble]] (1906—1991) — folkloriste; * [[Anna Grēviņa]] (1892—1979) — tulkotāja, dziedātāja, teātra kritiķe; * [[Māris Grēviņš]] (1930—1994) — literatūras un teātra kritiķis, teātra zinātnieks; * [[Valdis Grēviņš]] (1895—1968) — dzejnieks, tulkotājs; * [[Valts Grēviņš]] (1921—1961) — rakstnieks, teātra vēsturnieks, kritiķis; * [[Alfonss Griģeļonis]] (1920—1982) — žurnālists, pedagogs; * [[Jānis Griģeļonis]] (1948—2002) — jurists, docents; * [[Emīlija Griķīte]] (1873—1959) — aktrise; * [[Maiga Grīnberga]] (1924—2018) — aktrise; * [[Mērija Grīnberga]] (1909—1975) — arhivāre, muzejniece; * [[Emanuels Grinbergs]] (1911—1982) — matemātiķis; * [[Jānis Grīnbergs (mācītājs)|Jānis Grīnbergs]] (1869—1923) — bīskaps; * [[Milda Grīnfelde]] (1909—2000) — rakstniece, tulkotāja; * [[Artūrs Grīnups]] (1931—1989) — komponists, kontrabasists; * [[Kurts Aleksandrs Grīnups]] (1919—2009) — nacionālās pretošanās kustības partizāns; * [[Sigrida Grīsle]] (1911—1975) — aktrise; * [[Ieva Grotuse]] (1924—2011) — baletdejotāja; * [[Ludvigs Grudulis]] (1921—2001) — pedagogs; * [[Mihails Gruzdovs]] (1953—2023) — režisors, pedagogs; * [[Edvards Grūbe]] (1935—2022) — gleznotājs, pedagogs; * [[Andris Grūtups]] (1949—2014) — jurists, advokāts, rakstnieks; * [[Jānis Gudriķis]] (1923—1983) — aktieris; * [[Emīlija Gudriniece]] (1920—2004) — ķīmiķe; * [[Ērika Gulbe]] (1916—2003) — gleznotāja; * [[Alberts Gulbis]] (1892—1983) — rakstnieks; * [[Ansis Gulbis]] (1873—1936) — grāmatizdevējs, rakstnieks; * [[Gunārs Gulbis]] (1931—1986) — zinātnieks, pedagogs, docents; * [[Jānis Gulbis]] (1895—1983) — operdziedātājs; {{div col end}} == Ģ == {{div col|2}} * [[Alfrēds Ģīmis]] (1872—1933) — luterāņu mācītājs, politiķis; {{div col end}} == H == {{div col|2}} * [[Taira Haļāpina]] (1922—2012) — gleznotāja, dzejniece; * [[Kārlis Hamsters]] (1892—1923) — aktieris; * [[Rūdolfs Heimrāts]] (1926—1992) — tekstilmākslinieks, keramiķis; * [[Žermēna Heine-Vāgnere]] (1923—2017) — operdziedātāja; * [[Eiženija Heniša]] (1922—1984) — grafiķe, ilustratore; * [[Ādolfs Hermanis]] (1891—1922) — aktieris; * [[Klāra Hibšmane]] (1878—1946) — ārste, sabiedriskā darbiniece; * [[Andrejs Holcmanis]] (1920—2009) — arhitekts; * [[Fricis Hūns]] (1884—1971) — bīskaps; {{div col end}} == I == {{div col|2}} * [[Lizete Iesmiņa-Mihelsone]] (1872—1934) — aktrise, dziedātāja; * [[Alfrēds Ieviņš]] (1897—1975) — ķīmiķis, profesors; * [[Elga Īgenberga|Elga Igenberga]] (1921—2003) — komponiste, pianiste, pedagoģe; * [[Edgars Iltners]] (1925—1983) — gleznotājs, pedagogs; * [[Baiba Indriksone]] (1932—2024) — aktrise; * [[Valerians Indulēns]] (1915—1943) — šahists; * [[Kārlis Irbe (bīskaps)|Kārlis Irbe]] (1861—1934) — bīskaps; * [[Ādolfs Irbīte]] (1910—1983) — dizainers, konstruktors; * [[Jānis Ivanovs]] (1906—1983) — komponists; * [[Roberts Ivanovs]] (1883—1954) — politiķis; * [[Māra Izvestnija]] (1944—2026) — bibliogrāfe; {{div col end}} == J == {{div col|2}} * [[Vaironis Jakāns]] (1927—2008) — aktieris; * [[Jānis Jankovskis]] (1876—1925) — ķirurgs, profesors; * Arnolds Jansons (1912—1991) — dzejnieks, žurnālists; * [[Jēkabs Janševskis]] (1865—1931) — rakstnieks; * [[Irma Jaunarāja]] (1907—1972) — gleznotāja; * [[Alfrēds Jaunušans]] (1919—2008) — aktieris, režisors; * [[Zenta Jaunzeme]] (1927—1988) — rakstniece, žurnāliste; * [[Bruno Jaunzems]] (1899—1956) — gleznotājs; * [[Valentīns Jākobsons]] (1922—2005) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Jānis Jēgermanis]] (1895—1968) — ķirurgs; * [[Alfons Jēgers]] (1919—1998) — futbolists, hokejists, treneris; * [[Ella Jēkabsone]] (1885—1958) — aktrise; * [[Rūdolfs Jirgens]] (1869—1944) — psihologs, profesors; * [[Dora Jirgensone]] (1866—1940) — uzņēmēja, tirgotāja; * [[Kristiāns Jirgensons]] (1862—1928) — uzņēmējs, tirgotājs; * [[Pēteris Pauls Jozuus]] (1873—1937) — ērģelnieks, diriģents, pedagogs; * [[Aleksandrs Junkers]] (1899—1976) — grafiķis; * [[Aleksandrs Junkers (juniors)]] (1943—1998) — grafiķis; * [[Andrejs Jurjāns]] (1856—1922) — komponists, folklorists; * [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] (1861—1940) — mežradznieks, komponists, pedagogs; * [[Pāvuls Jurjāns]] (1866—1948) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Olga Jurkovska]] (1901—1959) — juriste, sabiedriskā darbiniece, pedagoģe, publiciste; * [[Eduards Jurķelis]] (1910—1978) — gleznotājs; * [[Jānis Jurovs]] (1929—1980) — aktieris; {{div col end}} == K == {{div col|2}} * [[Ivande Kaija]] (1876—1942) — rakstniece; * [[Lūcija Kaiva]] (1916—1985) — šahiste; * [[Artūrs Kalējs]] (1907—1999) — aktieris; * [[Oto Kalējs]] (1920—1977) — tēlnieks; * [[Edvīns Kalnenieks]] (1939—2024) — gleznotājs, profesors; * [[Lilija Kalniņa-Ozoliņa]] (1903—1934) — pianiste; * [[Alfrēds Kalniņš (vieglatlēts)|Alfreds Kalniņš]] (1894—1960) — vieglatlēts; * [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]] (1879—1951) — komponists, diriģents, ērģelnieks; * [[Arvīds Kalniņš (ķīmiķis)|Arvīds Kalniņš]] (1894—1981) — ķīmiķis; * [[Indulis Kalniņš]] (1918—1986) — komponists; * [[Jānis Kalniņš (komponists)|Jānis Kalniņš]] (1904—2000) — komponists; * [[Jānis Kalniņš (rakstnieks)|Jānis Kalniņš]] (1922—2000) — rakstnieks, literatūrzinātnieks; * [[Rodrigo Kalniņš]] (1883—1940) — aktieris; * [[Rolands Kalniņš]] (1922—2022) — kinorežisors; * [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]] (1890—1962) — diriģents; * [[Valdis Kalnroze]] (1894—1993) — gleznotājs; * [[Vitālijs Kalvāns]] (1909—1965) — gleznotājs; * [[Aivars Kalve]] (1937—1994) — rakstnieks, publicists, mākslas kritiķis; * [[Dominiks Kalvelis]] (1900—1988) — zobārsts, profesors; * [[Inga Kambala]] (1938—1992) — lietišķā grafiķe, plakātiste; * [[Artūrs Kaminskis]] (1914—2003) — teologs; * [[Juris Kaminskis]] (1943—1997) — aktieris; * [[Gunārs Kamradziuss]] (1923—1989) — gleznotājs, plakātists; * [[Nikolajs Karagodins]] (1922—2015) — gleznotājs; * [[Eduards Karitons]] (1898—1985) — tēlnieks; * [[Alīse Karlsone]] (1898—1959) — filoloģe, sabiedriskā darbiniece; * [[Tenu Karma]] (1924—2014) — valodnieks, tulkotājs; * [[Raimonds Karnītis]] (1929—1999) — basketbolists, treneris; * [[Ādolfs Karnups]] (1904—1973) — etnogrāfs, arheologs, medicīnas vēsturnieks; * [[Konstantīns Karulis]] (1915—1997) — valodnieks, kultūrvēsturnieks, žurnālists; * [[Krišjānis Katlaps]] (1892—1964) — ķirurgs, ārsts; * [[Nora Katlape]] (1898—1986) — režisore; * [[Žanis Katlaps]] (1907—1968) — aktieris, režisors; * [[Mārtiņš Kauliņš]] (1864—1928) — baletdejotājs, horeogrāfs, pedagogs; * [[Hermanis Kaupiņš]] (1891—1971) — žurnālists, teātra darbinieks, politiķis; * [[Otīlija Kaža]] (1891—1958) — lietišķās mākslas meistare; * [[Māra Kažociņa]] (1936—1992) — gleznotāja; * [[Eduards Kažociņš]] (1892—1965) — diriģents; * [[Teodors Kāleps]] (1866—1913) — izgudrotājs, pētnieks; * [[Austra Kārkliņa]] (1895—1986) — literāte, pedagoģe; * [[Ernests Kārkliņš|Ernests Kārkliņš (Zeltmatis)]] (1868—1961) — režisors, skatuves mākslas pedagogs, rakstnieks; * [[Jānis Kārkliņš (tautsaimnieks)|Jānis Kārkliņš]] (1877—1955) — tautsaimnieks, profesors; * [[Jānis Kārkliņš (operdziedātājs)|Jānis Kārkliņš]] (1889—1963) — operdziedātājs; * [[Jānis Kārkliņš (mūziķis)|Jānis Kārkliņš]] (1907—1960) — mūziķis; * [[Jēkabs Kārkliņš]] (1867—1960) — dziedātājs, pedagogs, profesors; * [[Ramons Kepe]] (1932—2013) — dziedātājs, aktieris; * [[Hēra Kīne]] (1911—1973) — aktrise; * [[Jānis Kīns]] (1909—1969) — grafiķis, grāmatu ilustrators; * [[Gustavs Klaustiņš]] (1880—1937) — inženieris, politiķis; * [[Mārtiņš Kleins]] (1938—2014) — kinooperators; * [[Jānis Voldemārs Kleperis]] (1893—1935) — pulkvedis; * [[Nikolajs Klēģeris]] (1902—1983) — pedagogs, pasniedzējs, zinātnieks; * [[Elija Kliene]] (1895—1978) — tulkotāja; * [[Anta Klints]] (1893—1970) — aktrise; * [[Jānis Klovāns]] (1935—2010) — šahists; * [[Dace Kļava]] (1965—2020) — pianiste, pedagoģe; * [[Jānis Kļava]] (1892—1971) — aktieris, režisors; * [[Paulīne Kļaviņa]] (1918—2001) — lībiešu kultūras darbiniece, dzejniece, tulkotāja; * [[Pēteris Kļaviņš]] (1892—1979) — keramiķis, gleznotājs; * [[Ingvilda Knāviņa]] (1960—2022) — tekstilmāksliniece, gleznotāja; * [[Jevgenija Knāviņa]] (1928—2018) — tekstilmāksliniece; * [[Egons Knops]] (1876—1933) — advokāts, politiķis; * [[Edīte Kokare]] (1933—2007) — mūzikas pedagoģe, kordiriģente; * [[Elza Kokare]] (1920—2003) — folkloriste; * [[Gido Kokars]] (1921—2017) — diriģents; * [[Imants Kokars]] (1921—2011) — diriģents; * [[Juris Kokars]] (1958—1990) — diriģents; * [[Leo Kokle]] (1924—1964) — gleznotājs; * [[Ralfs Kolītis]] (1962—2016) — ķirurgs, profesors; * [[Ilze Konstante]] (1940—2026) — mākslas zinātniece; * [[Romāns Korovins]] (1973—2026) — mākslinieks; * [[Igors Korti]] (1922—1986) — gleznotājs, akvarelists; * [[Igors Koškins]] (1926—1977) — baletdejotājs; * [[Kristaps Koškins]] (1875—1931) — aktieris, režisors, tulkotājs; * [[Uldis Koškins]] (1914—1988) — aktieris; * [[Aleksejs Kotļarovs]] (1918—2006) — gleznotājs; * [[Uldis Knass-Koškins]] (1816—1988) — aktieris, režisors; * [[Andrejs Krastiņš]] (1951—2008) — politiķis, jurists; * [[Andrejs Krastkalns]] (1868—1939) — politiķis, advokāts; * [[Alfrēds Krauklis]] (1911—1991) — basketbolists, treneris; * [[Nikolajs Krauklis]] (1900—1945) — aktieris, režisors; * [[Elza Krauliņa]] (1920—2002) — zinātniece, fiziķe, pedagoģe; * [[Armands Krauliņš]] (1939—2022) — basketbola treneris; * [[Māra Krauze]] (1945—1984) — aktrise; * [[Kārlis Rūdolfs Kreicbergs]] (1921—2014) — diriģents; * [[Rūdolfs Kreicums]] (1900—1971) — aktieris; * [[Imants Krenbergs]] (1930—2005) — kinorežisors, scenārists; * [[Roberts Krimbergs]] (1874—1941) — fiziologs, bioķīmiķis, profesors; * [[Leons Krivāns]] (1938—2020) — aktieris; * [[Zelma Krodere]] (1897—1981) — tulkotāja; * [[Roberts Kroders]] (1892—1956) — teātra kritiķis, tulkotājs; * [[Jānis Krodznieks]] (1851—1924) — vēsturnieks, jaunlatvietis; * [[Valdis Kroģis]] (1934—1994) — dokumentālā kino operators; * [[Alberts Kronenbergs]] (1887—1958) — grafiķis, dzejnieks; * [[Alfreds Krūklis]] (1921—2003) — dzejnieks; * [[Olga Krūmiņa]] (1909—1992) — aktrise; * [[Artūrs Krūmiņš]] (1879—1969) — arhitekts; * [[Jānis Krūmiņš (basketbolists)|Jānis Krūmiņš]] (1930—1994) — basketbolists; * [[Kārlis Krūmiņš (zinātnieks)|Kārlis Krūmiņš]] (1890—1966) — zinātnieks, agroķīmiķis; * [[Pauls Krūmiņš]] (1892—1965) — vijolnieks, diriģents, pedagogs; * [[Vilis Krūmiņš]] (1919—2000) — politiķis, Atmodas kustības dalībnieks; * [[Aleksandrs Kublinskis]] (1936—2018) — komponists; * [[Mihails Kublinskis]] (1939—2020) — režisors; * [[Jēkabs Kukainis]] (1858—1935) — sabiedriskais darbinieks, politiķis; * [[Pāvils Kuncendorfs]] (1909—1960) — grafiķis; * [[Krišjānis Kundziņš]] (1905—1993) — cīkstonis, treneris; * [[Kārlis Pēteris Kundziņš]] (1902—1992) — teātra un literatūras zinātnieks; * [[Pēteris Kundziņš]] (1886—1958) — gleznotājs; * [[Juris Kunnoss]] (1948—1999) — dzejnieks; * [[Dina Kuple]] (1930—2010) — aktrise; * [[Kārlis Kurle-Kurlis]] (1888—1928) — gleznotājs; * [[Gunārs Kušķis]] (1929—1967) — džeza mūziķis; * [[Nikolajs Kūlainis]] (1901—1975) — gleznotājs; * [[Pauls Kvelde]] (1927—2017) — diriģents; * [[Konrāds Kvēps]] (1891—1961) — aktieris; * [[Alberts Kviesis]] (1881—1944) — politiķis, trešais Latvijas Valsts prezidents; {{div col end}} == Ķ == {{div col|2}} * [[Gustavs Ķempelis]] (1874—1940) — jurists, sabiedriskais darbinieks; * [[Atis Ķeniņš]] (1874—1961) — advokāts, pedagogs, dzejnieks, politiķis; * [[Augusts Ķešāns]] (1881—1954) — ķīmiķis, profesors; * [[Ivars Jānis Ķezbers]] (1944—1997) — vēsturnieks, politiķis; * [[Evija Ķirse]] (1974—2003) — alpīniste, uzņēmēja; * [[Teodors Ķirsis]] (1942—2003) — alpīnists, uzņēmējs, sabiedriskais darbinieks; * [[Ints Ķuzis]] (1962—2022) — Valsts policijas priekšnieks, policijas ģenerālis, jurists, politiķis; * [[Valdis Ķuzis]] (1945—2026) — kamaniņu sportists, izgatavotājs, tiesnesis; {{div col end}} == L == {{div col|2}} * [[Irma Laiva]] (1909—2003) — aktrise; * [[Teodors Lakšēvics]] (1911—1989) — gleznotājs; * [[Pēteris Laķis]] (1952—2003) — filozofs, sociologs, mākslas zinātnieks, politiķis; * [[Marta Lange]] (1903—1985) — tēlniece; * [[Roberts Lapainis]] (1913—1947) — hokeja vārtsargs; * [[Jānis Lapiņš]] (1885—1941) — publicists, rakstnieks, pedagogs; * [[Mārtiņš Lapiņš]] (1873—1954) — fotogrāfs, operators; * [[Ieva Lase]] (1916—2002) — tulkotāja; * [[Milda Lasmane]] (1890—1976) — horeogrāfe, latviešu deju autore; * [[Vilma Lasmane]] (1917—1991) — aktrise; * [[Imants Lasmanis]] (1937—1977) — dzejnieks; * [[Ingrīda Latimira]] (1958—2024) — ekonomiste, politiķe; * [[Jānis Laukroze]] (1932—2001) — tiesnesis, jurists; * [[Ernests Laumanis]] (1908—1968) — armijas virsnieks; * [[Jēkabs Lautenbahs]] (1847—1928) — dzejnieks, filologs; * [[Jānis Laže]] (1886—1969) — inženieris tehnologs, Latvijas cukurfabriku celtniecības organizators; * [[Nadežda Laže]] (1895—1973) — gleznotāja; * [[Dzintars Lācis]] (1940—1992) — riteņbraucējs; * [[Vilis Lācis]] (1904—1966) — rakstnieks, politiķis; * [[Visvaldis Lāms]] (1923—1992) — rakstnieks; * [[Aleksandrs Leimanis]] (1913—1990) — režisors; * [[Leonīds Leimanis]] (1910—1974) — aktieris, kinorežisors; * [[Olga Lejaskalne]] (1904—1980) — aktrise; * [[Juris Lejaskalns]] (1935—2006) — aktieris; * [[Teodors Lejas-Krūmiņš]] (1871—1947) — režisors, aktieris, teātra teorētiķis, rakstnieks, tulkotājs; * [[Kārlis Morics Lejiņš]] (1858—1920) — ārsts, politiķis; * [[Paulis Lejiņš]] (1883—1959) — agronoms, politiķis, profesors; * [[Jānis Lejnieks]] (1951—2026) — arhitekts, pētnieks; * [[Natālija Leontjeva]] (1910—1984) — baletdejotāja, pedagoģe; * [[Jānis Lerhs]] (1904—1967) — fotogrāfs; * [[Kārlis Lešinskis]] (1914—1938) — lidotājs; * [[Antra Liedskalniņa]] (1930—2000) — aktrise; * [[Uldis Lieldidžs]] (1933—2019) — aktieris; * [[Elmārs Liepa]] (1927—1974) — valodnieks; * [[Austra Liepiņa]] (1913—1998) — žurnāliste, skolotāja, sabiedriska darbiniece; * [[Lidija Liepiņa]] (1891—1985) — fizikālķīmiķe; * [[Jānis Liepiņš (gleznotājs)|Jānis Liepiņš]] (1894—1964) — gleznotājs; * [[Pēteris Liepiņš]] (1943—2022) — aktieris; * [[Aleksandrs Liepukalns]] (1892—1966) — ķirurgs, profesors; * [[Kārlis Likums]] (1892—1986) — inženieris, augstskolu pasniedzējs; * [[Ance Lindberga]] (1878—1946) — dziedātāja, aktrise; * [[Jāzeps Lindbergs]] (1922—1994) — diriģents; * [[Nikolajs Linde]] (1904—1980) — gleznotājs; * [[Gvido Linga]] (1969—2020) — mūziķis, radio un televīzijas raidījumu vadītājs; * [[Arnolds Liniņš]] (1930—1998) — aktieris, režisors; * [[Žanis Lipke]] (1900—1987) — ebreju glābējs Otrā pasaules kara laikā; * [[Fricis Līcis]] (1891—1953) — aktieris; * [[Helga Līcīte]] (1919—1983) — aktrise; * [[Arnis Līcītis]] (1946—2022) — aktieris; * [[Arnis Līcītis (baletdejotājs)|Arnis Līcītis]] (1967—2021) — baletdejotājs; * [[Herberts Līkums]] (1902—1980) — mākslinieks; * [[Velta Līne]] (1923—2012) — aktrise; * [[Egons Līvs]] (1924—1989) — rakstnieks, kinoscenārists; * [[Klāvs Lorencs]] (1885—1975) — politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Viktors Lorencs]] (1927—1992) — kinoscenārists, aktieris; * [[Ieva Loze]] (1938—2026) — baletdejotāja, horeogrāfe, pedagoģe; * [[Anna Ludiņa]] (1906—1998) — operdziedātāja; * [[Leons Lukšo]] (1930—1984) — keramiķis; * [[Pēteris Lūcis]] (1907—1991) — aktieris, režisors, pedagogs; * [[Fēlikss Lūkins]] (1875—1934) — ārsts, sabiedriskais darbinieks; * [[Haralds Lūkins]] (1906—1991) — ārsts, politiķis; * [[Miervaldis Lūkins]] (1894—1941) — virsnieks, pulkvedis, politiķis; * [[Jānis Lūsis (zoologs)|Jānis Lūsis]] (1897—1979) — zoologs, ģenētiķis; {{div col end}} == M == {{div col|2}} * [[Arčils Mačabeli]] (1905—1960) — ķirurgs, profesors; * [[Jūlijs Madernieks]] (1870—1955) — mākslinieks, pedagogs, mākslas kritiķis; * [[Imants Magone]] (1936—2008) — horeogrāfs, pedagogs; * [[Maiga Mainiece]] (1925—2001) — aktrise; * [[Egons Maisaks]] (1948—1994) — aktieris; * [[Jānis Maizīte]] (1883—1950) — farmaceits, profesors; * [[Vija Maldupe]] (1947—1996) — gleznotāja; * [[Marija Maldutis]] (1889—1926) — operdziedātāja; * [[Roberts Malvess]] (1905—1982) — vēsturnieks; * [[Margita Mantiņa]] (1944—2020) — teātra vēsturniece; * [[Kirils Martinsons]] (1889—1977) — aktieris; * [[Irina Mass]] (1917—1991) — režisore, operatore; * [[Vadims Mass]] (1919—1986) — režisors, operators; * [[Hermanis Matisons]] (1894—1932) — šahists; * [[Jānis Matulis (teologs)|Jānis Matulis]] (1911—1985) — teologs, arhibīskaps; * [[Niks Matvejevs]] (1958—2014) — mūziķis; * [[Juris Mauriņš]] (1928—1993) — tēlnieks; * [[Leonīds Mauriņš]] (1943—2012) — gleznotājs; * [[Ivars Mazurs]] (1929—2010) — džeza mūziķis, pianists, aranžētājs; * [[Mirdza Mālkalne]] (1926—1990) — aktrise; * [[Aleksandrs Mālmeisters]] (1911—1996) — inženieris, politiķis, akadēmiķis; * [[Jānis Mārsietis]] (1889—1962) — aktieris; * [[Jānis Medenis]] (1903—1961) — dzejnieks, tulkotājs; * [[Jēkabs Mediņš]] (1885—1971) — komponists; * [[Ksenija Medne]] (1919—2001) — zinātniece; * [[Haralds Mednis]] (1906—2000) — diriģents; * [[Oto Mednis]] (1925—1976) — grafiķis; * [[Irēna Megne]] (1921—2006) — keramiķe; * [[Antons Megnis]] (1907—1982) — gleznotājs; * [[Gunārs Meierovics]] (1920—2007) — politiķis; * [[Zigfrīds Anna Meierovics]] (1887—1925) — politiķis; * [[Andris Mekšs]] (1941—2018) — aktieris; * [[Vilma Melbārde]] (1920—1987) — aktrise; * [[Kārlis Melbārzdis]] (1902—1970) — gleznotājs; * [[Emīls Melderis]] (1889—1979) — tēlnieks; * [[Pauls Melducis|Paulis Melducis]] (1905—1970) — aktieris, teātra darbinieks; * [[Imants Melgailis]] (1923—2018) — mākslinieks, grafiķis, karikatūrists; * [[Austra Melnāre]] (1916—1995) — gleznotāja, kostīmu māksliniece; * [[Ādolfs Melnārs]] (1908—1963) — gleznotājs; * [[Emilis Melngailis]] (1874—1954) — komponists, folklorists, diriģents; * [[Fricis Menders]] (1885—1971) — sabiedrisks darbinieks, politiķis, disidents; * [[Natālija Mentele]] (1924—1987) — keramiķe; * [[Kārlis Meņģelis]] (1867—1931) — ārsts, sabiedrisks darbinieks; * [[Andris Merkmanis]] (1943—2006) — gleznotājs, scenogrāfs; * [[Leonīds Merkmanis]] (1915—1983) — scenogrāfs, arhitekts; * [[Andris Mertens]] (1939—1996) — ārsts fiziologs, profesors; * [[Uģis Mežavilks]] (1929—1998) — gleznotājs; * [[Fricis Mierkalns]] (1873—1955) — rakstnieks, tulkotājs, žurnālists; * [[Aleksis Mierlauks]] (1866—1943) — aktieris, režisors; * [[Ernests Miezis]] (1884—1945) — politiķis; * [[Aleksandrs Mihelsons]] (1875—1917) — aktieris; * [[Arveds Mihelsons]] (1886—1961) — aktieris, rakstnieks; * [[Eduards Miķelsons]] (1896—1969) — operdziedātājs; * [[Jānis Milbrets]] (1944—2021) — kinooperators; * [[Mārtiņš Milbrets]] (1965—2019) — mākslinieks, scenogrāfs; * [[Visvaris Millers]] (1927—1992) — jurists, pedagogs; * [[Harijs Misiņš]] (1917—1984) — aktieris, režisors, dziedātājs; * [[Jānis Misiņš]] (1862—1945) — bibliofils, bibliogrāfs; * [[Irmgarde Mitrēvice]] (1909—1994) — aktrise, režisore; * [[Aleksandrs Mitulis]] (1893—1985) — prāvests, pētnieks; * [[Vladimirs Molčanovs]] (1890—1968) — mācītājs, teologs; * [[Artūrs Motmillers]] (1900—1980) — vieglatlēts, garo distanču skrējējs; * [[Zenta Muceniece]] (1924—2012) — gleznotāja; * [[Arturs Mucenieks]] (1912—1984) — mākslinieks; * [[Jānis Muhks]] (1921—2004) — uzņēmējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Māra Muižniece]] (1950—2006) — keramiķe; * [[Oskars Muižnieks (mākslinieks)|Oskars Muižnieks]] (1922—1984) — mākslinieks, scenogrāfs; * [[Malda Muižule]] (1937—2022) — grafiķe, gleznotāja, grāmatu ilustratore; * [[Augusts Muižulis]] (1893—1941) — virsnieks, pulkvežleitnants; * [[Ivars Muižulis]] (1935—2023) — gleznotājs, grafiķis; * [[Vilhelms Munters]] (1898—1967) — diplomāts, politiķis; * [[Imants Murovskis]] (1925—2001) — tēlnieks; * [[Kārlis Muške]] (1921—1981) — hokejists, latviešu nacionālo partizānu kustības dalībnieks; * [[Vija Muške]] (1927—1988) — muzikoloģe, publiciste, kritiķe; * [[Jānis Mūrnieks]] (1947—1984) — kinooperators; * [[Nikolajs Mūrnieks]] (1904—1977) — režisors, aktieris; {{div col end}} == N == {{div col|2}} * [[Normunds Naumanis]] (1962—2014) — teātra un kino kritiķis, teātra zinātnieks, žurnālists; * [[Aleksandrs Neibergs]] (1883—1962) — ķirurgs, sabiedrisks darbinieks; * [[Kristaps Neilands]] (1899—1960) — inženieris metalurgs, profesors; * [[Kārlis Neilis]] (1906—1991) — gleznotājs; * [[Ada Neretniece]] (1924—2008) — kinorežisore; * [[Andrievs Niedra]] (1871—1942) — rakstnieks, politiķis; * [[Anna Nollendorfa]] (1920—1999) — tēlniece, leļļu skulptore; * [[Magnuss Nomals]] (1911—1945) — arhitekts; * [[Pēteris Nomals]] (1876—1949) — inženieris tehnologs; * [[Arvīds Norītis]] (1902—1981) — vijolnieks, pedagogs, diriģents; * [[Oskars Norītis]] (1909—1942) — gleznotājs, grafiķis, scenogrāfs; {{div col end}} == Ņ == * [[Ināra Ņefedova]] (1930—2022) — mākslas zinātniece; == O == {{div col|2}} * [[Vitāls Oga]] (1929—1984) — dzejnieks, tulkotājs; * [[Vilis Olavs]] (1867—1917) — sabiedrisks darbinieks, publicists; * [[Uldis Opits]] (1932—2020) — hokeja vārtsargs, treneris; * [[Gunārs Ordelovskis]] (1927—1990) — diriģents, komponists, trombonists, pedagogs; * [[Ringolds Ore]] (1931—1968) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Milda Orleāna-Zariņa]] (1907—1982) — aktrise; * [[Jānis Osis]] (1895—1973) — aktieris; * [[Jāzeps Osmanis]] (1932—2014) — dzejnieks, tulkotājs; * [[Oļģerts Ostenbergs]] (1925—2012) — arhitekts, pedagogs; * [[Ēriks Ošs]] (1927—2025) — karikatūrists, mākslinieks; * [[Benita Ozoliņa]] (1903—1984) — aktrise; * [[Dzidra Ozoliņa]] (1922—2014) — arhitekte; * [[Arvīds Ozoliņš (baletdejotājs)|Arvīds Ozoliņš]] (1908—1996) — baletdejotājs, pedagogs; * [[Edgars Ozoliņš (grafiķis)|Edgars Ozoliņš]] (1930—1987) — grafiķis; * [[Kārlis Ozoliņš (pedagogs)|Kārlis Ozoliņš]] (1882—1960) — pedagogs, izglītības darbinieks; * [[Pēteris Ozoliņš (režisors)|Pēteris Ozoliņš]] (1864—1938) — aktieris, režisors; * [[Valdemārs Ozoliņš]] (1896—1973) — komponists, diriģents; * [[Herberts Ozolītis]] (1902—1987) — operdziedātājs, pedagogs; * [[Haralds Ozolnieks]] (1918—1987) — solists, vokālais pedagogs; * [[Alfrēds Ozols]] (1898—1971) — biologs, bioloģijas zinātņu doktors; * [[Arturs Ozols (valodnieks)|Arturs Ozols]] (1912—1964) — letonists, folklorists, pedagogs; * [[Harijs Ozols]] (1963—2015) — aktieris, dziedātājs; * [[Jānis R. Ozols]] (1911—1985) — bibliogrāfs, literatūras vēsturnieks; * [[Vilis Ozols (gleznotājs)|Vilis Ozols]] (1929—2014) — gleznotājs; {{div col end}} == P == {{div col|2}} * [[Adrians Pabians]] (1908—1993) — mākslinieks; * [[Kārlis Pabriks]] (1898—1977) — aktieris; * [[Kārlis Padegs]] (1911—1940) — grafiķis, gleznotājs; * [[Leons Paegle]] (1890—1926) — rakstnieks; * [[Spricis Paegle]] (1876—1962) — uzņēmējs, politiķis, sabiedriskais darbinieks; * [[Elfrīda Pakule]] (1912—1991) — operdziedātāja; * [[Milda Palēviča]] (1889—1972) — filozofe, pedagoģe; * [[Indriķis Palēvičs]] (1862—1940) — skolotājs, mūziķis; * [[Kārlis Pamše]] (1917—2015) — aktieris, režisors, rakstnieks; * [[Arnolds Pankoks]] (1914—2008) — gleznotājs; * [[Kārlis Papulis]] (1904—1983) — grafiķis; * [[Jāzeps Pasternaks]] (1919—1975) — sabiedrisks darbinieks; * [[Dionīsijs Pauģis]] (1905—1985) — koktēlnieks; * [[Felicita Pauļuka]] (1925—2014) — māksliniece; * [[Jānis Pauļuks (politiķis)|Jānis Pauļuks]] (1865—1937) — politiķis; * [[Jānis Pauļuks (mākslinieks)|Jānis Pauļuks]] (1906—1984) — gleznotājs; * [[Ērika Pauzere]] (1927—2009) — modes māksliniece; * [[Uldis Pauzers]] (1933—1982) — filmu mākslinieks, scenogrāfs; * [[Jānis Pārstrauts]] (1851—1929) — publicists, mācītājs, valodnieks; * [[Marianna Peilāne]] (1915—1996) — gleznotāja; * [[Olga Penerdži]] (1895—1982) — tēlniece; * [[Mārtiņš Peniķis]] (1874—1964) — virsnieks, ģenerālis; * [[Nikolajs Petraškevičs]] (1909—1976) — gleznotājs; * [[Konstantīns Pēkšēns]] (1859—1928) — arhitekts; * [[Lilija Pētersone]] (1923—1998) — peldētāja, trenere; * [[Kārlis Pētersons (cirka mākslinieks)|Kārlis Pētersons]] (1889—1967) — cirka mākslinieks; * [[Pēteris Pētersons (literāts, gleznotājs)|Pēteris Pētersons]] (1881—1937) — literāts, gleznotājs, pedagogs, radiobalss; * [[Pēteris Pētersons]] (1923—1998) — dramaturgs, režisors, teorētiķis, tulkotājs; * [[Valentīns Pikulis]] (1928—1990) — rakstnieks; * [[Elvīra Pinnis]] (1907—1984) — tēlniece; * [[Rūdolfs Pinnis]] (1902—1992) — gleznotājs; * [[Ērmanis Pīpiņš-Vizulis]] (1873—1927) — pedagogs, literatūrkritiķis, žurnālists; * [[Gunārs Placēns]] (1927—2024) — aktieris; * [[Otto Pladers]] (1897—1970) — gleznotājs; * [[Jānis Plase]] (1892—1929) — gleznotājs; * [[Jānis Plēpis]] (1909—1947) — grafiķis; * [[Edgars Plūksna]] (1908—1994) — operdziedātājs; * [[Kārlis Plūksne]] (1906—1973) — arhitekts; * [[Jēkabs Plūme]] (1855—1931) — ģenerālis; * [[Juris Podnieks]] (1950—1992) — kinooperators, režisors; * [[Teodors Podnieks]] (1879—1936) — aktieris, režisors; * [[Jānis Poruks]] (1871—1911) — rakstnieks; * [[Lilita Postaža]] (1941—2011) — gleznotāja, tekstilmāksliniece; * [[Rasma Prande]] (1926—1998) — kino grima māksliniece; * [[Kārlis Prauls]] (1895—1941) — ģenerālis; * [[Imants Prēdelis]] (1950—2018) — fotogrāfs; * [[Anna Priede]] (1920—2007) — baletdejotāja; * [[Dāvids Priedenbergs]] (1892—1965) — aktieris; * [[Anna Priedīte]] (1874—1941) — publiciste; * [[Rūdolfs Princis]] (1908—1977) — inženieris, pedagogs; * [[Jānis Prombergs]] (1927—1993) — ārsts, medicīnas darbinieks; * [[Jānis Pujāts (mākslas zinātnieks)|Jānis Pujāts]] (1925—1988) — mākslas zinātnieks; * [[Ādolfs Puķe]] (1920—2010) — dziedātājs; * [[Zina Pupšto]] (1915—1998) — aktrise, operetes soliste; * [[Jānis Purgalis]] (1869—1934) — notārs, politiķis; * [[Frīdrihs Puriņš]] (1893—1941) — latviešu strēlnieks, robežsargs; * [[Puriņu Klāvs]] (1858—1935) — rakstnieks; * [[Vilis Purmalis]] (1927—1989) — ķirurgs; * [[Vilhelms Purvītis]] (1872—1945) — gleznotājs, profesors; * [[Baiba Puzinas]] (1944—1999) — kostīmu māksliniece; * [[Uldis Pūcītis]] (1937—2000) — aktieris; {{div col end}} == R == {{div col|2}} * [[Elza Radziņa]] (1917—2005) — aktrise; * [[Lija Rage]] (1948—2025) — tekstilmāksliniece, teātra kostīmu māksliniece; * [[Augusts Raņķis (grāmatizdevējs)|Augusts Raņķis]] (1875—1937) — grāmatizdevējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Elfrīda Rapa]] (1901—1966) — literāte, grāmatniece; * [[Jānis Rapa (1885—1941)|Jānis Rapa]] (1885—1941) — grāmatizdevējs; * [[Zigrīda Džoana Rapa]] (1936—2024) — tēlniece; * [[Regīna Razuma]] (1951—2023) — aktrise; * [[Jānis Reinholds (rakstnieks)|Jānis Reinholds]] (1896—1933) — satīriķis, humorists, feļetonists; * [[Leons Reiters]] (1926—1976) — diriģents; * [[Teodors Reiters]] (1884—1956) — diriģents; * [[Eduards Reiziņš]] (1890—1970) — biologs, zoologs, pedagogs; * [[Linards Reiziņš]] (1924—1991) — matemātiķis, pedagogs; * [[Rūdolfs Reiziņš]] (1921—1984) — ķīmiķis; * [[Līvija Rezevska]] (1926—2004) — tēlniece; * [[Jānis Rezevskis]] (1872—1941) — teologs, profesors; * [[Milda Riekstiņa]] (1891—1976) — aktrise; * [[Alfrēds Riekstiņš (politiķis)|Alfrēds Riekstiņš]] (1876—1937) — politiķis; * [[Jānis Rieksts]] (1881—1970) — fotogrāfs; * [[Riemelis]] (Jānis Tomiņš) (1856—1924) — dzejnieks, tulkotājs, žurnālists; * [[Jānis Rikmanis]] (1901—1968) — gleznotājs; * [[Dzidra Ritenberga]] (1928—2003) — aktrise, režisore; * [[Pēteris Rizga]] (1883—1955) — biškopis, sabiedriskais darbinieks, profesors; * [[Vilis Rīdzenieks]] (1884—1962) — fotogrāfs; * [[Juris Rītiņš]] (1952—2010) — politiķis; * [[Artūrs Rocēns]] (1907—1988) — ķirurgs; * [[Kārlis Rocēns]] (1939—2017) — inženierijas zinātnieks, profesors, akadēmiķis; * [[Fricis Rode]] (1887—1967) — režisors, aktieris; * [[Olga Rode]] (1890—1939) — ārste, ķirurģe; * [[Rasma Roga]] (1925—2012) — aktrise; * [[Ērika Romane]] (1920—2002) — gleznotāja; * [[Helēna Romanova]] (1928—1987) — aktrise; * [[Georgs Romulis]] (1928—2015) — dzintara mākslinieks; * [[Ieva Roze]] (1971—1991) — dzejniece; * [[Bertrams Rozenbergs]] (1904—1960) — ķirurgs; * [[Eduards Rozenštrauhs]] (1918—1992) — mūziķis; * [[Ernests Rozentāls]] (1888—1953) — aktieris; * [[Janis Rozentāls]] (1866—1917) — gleznotājs; * [[Miķelis Rozentāls (gleznotājs)|Miķelis Rozentāls]] (1907—1952) — gleznotājs; * [[Jānis Rozītis]] (1913—1942) — futbolists, hokejists; * [[Pāvils Rozītis]] (1889—1937) — rakstnieks, žurnālists, tulkotājs; * [[Biruta Ilga Rubess]] (1931—2002) — māksliniece; * [[Bruno Rubess]] (1926—2009) — uzņēmējs, mecenāts; * [[Ella Rudzīte]] (1900—1993) — aktrise; * [[Marta Rudzīte]] (1924—1996) — valodniece, pedagoģe; * [[Dāvids Rudzītis]] (1881—1939) — politiķis; * [[Kristaps Rudzītis]] (1899—1978) — ārsts, profesors; * [[Māris Rudzītis]] (1932—1973) — kinooperators, režisors; * [[Pēteris Rudzītis]] (1879—1931) — aktieris; * [[Rihards Rudzītis]] (1898—1960) — rakstnieks, filozofs; * [[Jūlijs Ruments]] (1900—1943) — farmaceits, ķīmiķis, profesors; * [[Rudīte Ruško]] (1966—2018) — operdziedātāja; * [[Vilhelms Ruško]] (1922—1993) — dziedātājs, aktieris; * [[Valdis Rūja]] (1928—2020) — dzejnieks; * [[Velta Rūķe-Draviņa]] (1917—2003) — valodniece, folkloriste; * [[Berta Rūmniece]] (1865—1953) — aktrise; * [[Ansis Rūtentāls]] (1949—2000) — kustību mākslinieks, režisors, pedagogs; {{div col end}} == S == {{div col|2}} * [[Jurijs Safronovs]] (1947—2015) — aktieris; * [[Anna Sakse]] (1905—1981) — rakstniece; * [[Irma Sakss]] (1905—1993) — dziedātāja; * [[Kārlis Sakss]] (1897—1987) — mežkopis, profesors; * [[Pauls Sakss]] (1878—1966) — operdziedātājs, vokālais pedagogs; * [[Eduards Salenieks]] (1900—1977) — rakstnieks, žurnālists; * [[Juris Salmanis]] (1943—2025) — mākslinieks; * [[Alma Saltupe]] (1894—1967) — dzejniece; * [[Zinaīda Sama]] (1914—1989) — horeogrāfe, pedagoģe; * [[Askolds Saulītis]] (1966—2021) — kino režisors, scenārists; * [[Alfrēds Sausne]] (1900—1994) — aktieris, rakstnieks; * [[Mihails Savisko]] (1936—2024) — kinokritiķis, scenārists; * [[Kārlis Sebris]] (1914—2009) — aktieris; * [[Vilis Segliņš]] (1882—1961) — režisors, aktieris; * [[Andris Seleckis]] (1947—2016) — operators; * [[Vera Selga]] (1918—1996) — aktrise; * [[Uļjana Semjonova]] (1952—2026) — basketboliste; * [[Valērijs Sevastjanovs]] (1948—2010) — baletdejotājs; * [[Ludvigs Sēja]] (1885—1962) — diplomāts, politiķis; * [[Milda Sēnīte]] (1896—1971) — aktrise; * [[Eduards Sidrabs]] (1898—1963) — tēlnieks; * [[Pēteris Siecenieks]] (1865—1930) — politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Jēkabs Silarājs]] (1898—1941) — Latvijas Kriminālpolicijas priekšnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Juris Silarājs]] (1917—2007) — basketbolists, basketbola treneris; * [[Jānis Silazars]] (1912—1975) — dzejnieks; * [[Gundega Sileniece]] (1928—2013) — literatūrzinātniece; * [[Visvaldis Silenieks]] (1898—1960) — aktieris; * [[Elza Siliņa]] (1895—1988) — dejas vēsturniece, baleta kritiķe; * [[Aivars Siliņš]] (1947—2016) — aktieris; * [[Matīss Siliņš]] (1861—1942) — kartogrāfs, vēsturnieks, etnogrāfs, literāts; * [[Maija Silmale]] (1924—1973) — rakstniece, tulkotāja; * [[Minna Tusnelda Simsone]] (1877—1932) — aktrise; * [[Jānis Simsons]] (1887—1939) — aktieris; * [[Vera Singajevska]] (1923—2014) — aktrise; * [[Juris Sinka]] (1927—2001) — politiķis; * [[Bruno Sipāns]] (1913—1973) — gleznotājs; * [[Andrejs Sīmanis]] (1865—1926) — jurists, politiķis; * [[Daina Skadmane]] (1990—2013) — māksliniece; * [[Pēteris Skrapce]] (1884—1960) — virsnieks, ģenerālis; * [[Guntis Skrastiņš]] (1954—2021) — aktieris; * [[Imants Skrastiņš]] (1941—2019) — aktieris, režisors; * [[Kārlis Skrastiņš]] (1974—2011) — hokejists; * [[Jānis Skredelis]] (1939—2019) — futbola treneris; * [[Ārijs Skride]] (1906—1987) — gleznotājs; * [[Rihards Skrubis]] (1928—1995) — grafiķis; * [[Emīls Skubiķis]] (1875—1943) — inženieris, politiķis; * [[Viļums Skubiņš]] (1876—1951) — agronoms, sabiedrisks darbinieks; * [[Jānis Skučs]] (1908—1998) — gleznotājs; * [[Harijs Skuja]] (1927—1984) — dzejnieks; * [[Biruta Skujeniece]] (1888—1931) — aktrise, režisore, dzejniece; * [[Ausma Skujiņa]] (1931—2015) — arhitekte; * [[Austra Skujiņa]] (1909—1932) — dzejniece; * [[Rūta Skujiņa]] (1907—1964) — dzejniece, prozaiķe; * [[Džemma Skulme]] (1925—2019) — gleznotāja, politiķe; * [[Jurģis Skulme]] (1928—2015) — mākslinieks, mākslas zinātnieks; * [[Ksenija Skulme]] (1893—1967) — ārste, medicīnas zinātņu doktore; * [[Marta Skulme]] (1890—1962) — tēlniece; * [[Oto Skulme]] (1889—1967) — mākslinieks; * [[Uga Skulme]] (1895—1963) — mākslinieks; * [[Ādolfs Skulte]] (1909—2000) — komponists, pedagogs; * [[Gvido Skulte]] (1939—2013) — kinooperators; * [[Gina Slapiņa]] (1950—2013) — gleznotāja; * [[Andris Slapiņš]] (1949—1991) — kinooperators, režisors; * [[Georgs Smelters]] (1942—2014) — mākslinieks; * [[Pēteris Sniķeris]] (1875—1944) — ārsts, ģenerālis, profesors; * [[Viktors Somovičs]] (-1941) — padomju represiju upuris; * [[Maija Sosāre]] (1926—2008) — valodniece; * [[Burhards Sosārs]] (1890—1953) — komponists, diriģents; * [[Vestards Sosārs]] (1929—2000) — ārsts, teorētiķis; * [[Voldemārs Spalviņš]] (1901—1978) — militārs darbinieks, Latvijas armijas pulkvedis leitnants; * [[Teodors Spāde]] (1891—1970) — kara flotes virsnieks, komandieris, admirālis; * [[Andrejs Spekke]] (1915—1984) — tulkotājs; * [[Marga Spertāle]] (1901—1986) — māksliniece; * [[Arvīds Spertāls]] (1897—1961) — scenogrāfs, gleznotājs; * [[Jēkabs Spriņģis]] (1907—2004) — gleznotājs; * [[Alfrēds Spura]] (1928—2001) — baletdejotājs, horeogrāfs, pedagogs; * [[Inese Spura]] (1924—2013) — žurnāliste; * [[Uldis Stabulnieks]] (1945—2012) — komponists, pianists, dziedātājs; * [[Helmī Stalte]] (1949—2023) — folkloriste, politiķe; * [[Dainis Stalts]] (1939—2014) — folklorists, politiķis; * [[Oskars Stalts]] (1904—1992) — kapteinis, līvu kultūras kopējs; * [[Marta Staņa]] (1913—1972) — arhitekte, dizainere; * [[Olita Starka-Stendere]] (1906—1953) — aktrise; * [[Margarita Stāraste]] (1914—2014) — ilustratore, rakstniece; * [[Edvīns Stepermanis]] (1905—1982) — mākslinieks; * [[Stepermaņu Krustiņš]] (1860—1941) — izdevējs, rakstnieks; * [[Elza Stērste]] (1885—1976) — dzejniece; * [[Laimonis Stīpnieks]] (1936—2023) — fotogrāfs; * [[Irēna Stradiņa]] (1925—1972) — māksliniece; * [[Jānis Stradiņš]] (1933—2019) — fizikālķīmiķis, zinātņu vēsturnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Pauls Stradiņš]] (1896—1958) — ķirurgs, profesors; * [[Embriks Strands]] (1876—1947) — entomologs, profesors; * [[Jānis Straubergs]] (1886—1952) — matemātikas skolotājs, kultūrvēsturnieks; * [[Jānis Straume (komponists)|Jānis Straume]] (1861—1929) — komponists, rakstnieks, kritiķis; * [[Jūlijs Straume]] (1874—1970) — mākslinieks, pedagogs, etnogrāfs; * [[Alfrēds Strausmanis]] (1877—1935) — advokāts, sabiedrisks darbinieks; * [[Valija Strautmane-Krauze]] (1924—2005) — gleznotāja; * [[Tālivaldis Strautmanis]] (1922—1995) — gleznotājs; * [[Jēkabs Strazdiņš]] (1905—1958) — gleznotājs, pedagogs, kritiķis; * [[Kārlis Strāders]] (1915—1978) — aktieris; * [[Kristaps Streičs]] (1970—2010) — režisors, mākslinieks; * [[Ēvalds Strods]] (1933—1998) — rakstnieks, publicists; * [[Heinrihs Strods]] (1925—2012) — vēsturnieks; * [[Irma Stubava|Irma Irīna Stubava]] (1908—1999) — aktrise; * [[Arnolds Stubavs]] (1910—1958) — aktieris; * [[Voldemārs Stūresteps]] (1909—1985) — vijolnieks, profesors; * [[Tatjana Suta]] (1923—2004) — baletdejotāja, mākslas zinātniece; * [[Kārlis Sūniņš]] (1907—1979) — gleznotājs; * [[Vitolds Svirskis]] (1919—1991) — gleznotājs, grafiķis; {{div col end}} == Š == {{div col|2}} * [[Georgijs Šelkovojs]] (1926—2005) — gleznotājs, grafiķis; * [[Pāvils Šenhofs]] (1924—2011) — mākslinieks; * [[Kārlis Šepko]] (1891—1952) — pulkvedis; * [[Kārlis Šics]] (1904—1981) — politiķis; * [[Genādijs Šitiks]] (1958—2009) — futbolists; * [[Rūdolfs Šīrants]] (1910—1985) — vēsturnieks; * [[Gustavs Šķilters]] (1874—1954) — tēlnieks, grafiķis; * [[Voldemārs Šmidbergs]] (1893—1975) — svarcēlājs, cīkstonis, tiesnesis, fotogrāfs, sporta kolekcionārs; * [[Silvija Šmidkena]] (1935—2024) — keramiķe, publiciste; * [[Mirdza Šmithene]] (1887—1978) — aktrise; * [[Jānis Šmits]] (1880—1969) — aktieris; * [[Luijs Šmits]] (1907—1985) — aktieris; * [[Pēteris Šmits]] (1869—1938) — valodnieks, etnogrāfs, profesors; * [[Mihails (Moisejs) Šneiderovs]] (1915—1985) — kinooperators, režisors; * [[Elvīra Šnore]] (1905—1996) — arheoloģe, profesore; * [[Pēteris Šnore]] (1860—1928) — kapteinis; * [[Rauls Šnore]] (1901—1962) — arheologs, numismāts; * [[Ludmila Špīlberga]] (1886—1947) — aktrise; * [[Arvīds Špons]] (1930—1994) — teātra direktors, darbinieks; * [[Mirjama Štāle]] (1897—1988) — aktrise; * [[Austra Šteinberga]] (1910—1998) — aktrise; * [[Renāte Šteinberga]] (1937—2018) — aktrise, operetes soliste; * [[Kārlis Šteinbergs]] (1906—1983) — aktieris, operetes solists; * [[Rūta Šteinerte]] (1942—2003) — gleznotāja; * [[Jānis Šteins]] (1882—1968) — virsnieks, pulkvedis-leitnants; * [[Kārlis Štelmachers]] (1911—1990) — gleznotājs; * [[Pauls Šterns]] (1901—1979) — grafiķis; * [[Roberts Šterns]] (1884—1943) — mākslinieks; * [[Kārlis Štrauhs]] (1890—1944) — literāts; * [[Arnolds Šturms]] (1912—1999) — komponists, mūziķis; * [[Jānis Šusters]] (1927—1988) — farmaceits, profesors; * [[Voldemārs Šūlmanis]] (1921—1975) — hokeja uzbrucējs; * [[Aleksandrs Šūmahers]] (1901—1970) — kinooperators; * [[Elza Švalbe-Matvejeva]] (1903—2004) — tēlniece; * [[Voldemārs Švarcs]] (1884—1957) — aktieris; * [[Vladislavs Šveide]] (1915—1984) — mākslinieks; {{div col end}} == T == {{div col|2}} * [[Helēna Tangijeva-Birzniece]] (1907—1965) — baletdejotāja, baletmeistare; * [[Kārlis Teihmanis]] (1927—1991) — aktieris; * [[Augusts Tentelis]] (1876—1942) — vēsturnieks, pedagogs; * [[Alberts Terpilovskis]] (1922—2002) — tēlnieks; * [[Jānis Roberts Tillbergs]] (1880—1972) — mākslinieks, pedagogs; * [[Osvalds Tīlmanis]] (1900—1980) — arhitekts; * [[Jānis Tīss]] (1921—1980) — čellists; * [[Felicita Tomsone]] (1901—1969) — komponiste, pedagoģe; * [[Edgars Tons]] (1917—1967) — diriģents; * [[Gustavs Turss]] (1890—1973) — arhibīskaps; {{div col end}} == U == {{div col|2}} * [[Konrāds Ubāns]] (1893—1981) — mākslinieks; * [[Rolands Upatnieks]] (1932—1994) — kamaniņu braucējs; * [[Andrejs Upīts]] (1877—1970) — rakstnieks, kritiķis, literatūrzinātnieks; * [[Jānis Upītis]] (1911—1983) — literatūras vēsturnieks; * [[Pēteris Upītis (grafiķis)|Pēteris Upītis]] (1899—1989) — grafiķis; * [[Aivars Urbāns]] (1955—2009) — mākslinieks; * [[Vladislavs Urtāns]] (1921—1989) — vēsturnieks, arheologs; * [[Vladimirs Utkins]] (1932—1994) — ķirurgs pulmonologs; {{div col end}} == Ū == {{div col|2}} * [[Otto Ūdentiņš]] (1892—1988) — ģenerālis; * [[Anna Ūdre]] (1896—1981) — ķirurģe; * [[Vija Ūdre]] (1941—1987) — vitrāžas māksliniece; {{div col end}} == V == {{div col|2}} * [[Jānis Vagners]] (1869—1955) — jurists, politiķis; * [[Irma Vainovska]] (1895—1958) — teātra darbiniece; * [[Jānis Vainovskis]] (1887—1969) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Jānis Vaišļa]] (1969—2016) — producents, ceļotājs; * [[Aleksandrs Vaivars]] (1915—1997) — radiožurnālists; * [[Roberts Valdmanis]] (1874—1932) — diplomāts, vēstnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Voldemārs Valdmanis]] (1905—1966) — grafiķis, scenogrāfs; * [[Teodors Valdšmits]] (1868—1934) — aktieris; * [[Vitolds Valeinis]] (1922—2001) — literatūrzinātnieks, kritiķis; * [[Miķelis Valters]] (1874—1968) — politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Gustavs Vanags]] (1891—1965) — ķīmiķis; * [[Jevgeņijs Vanags]] (1922—1987) — rakstnieks, žurnālists, kultūras darbinieks; * [[Rūdolfs Vanags]] (1892—1977) — diriģents; * [[Vilhelms Benjamins Vanags]] (1912—1985) — ārsts, rentgenologs; * [[Lūcija Vankina]] (1908—1989) — arheoloģe, pētniece; * [[Pēteris Vasaraudzis]] (1908—1988) — aktieris; * [[Frīdrihs Vasarietis]] (1881—1972) — uzņēmējs, virsnieks, pulkvežleitnants, politiķis; * [[Pēteris Vasariņš]] (1924—1996) — politiķis; * [[Bruno Vasiļevskis]] (1939—1990) — gleznotājs; * [[Gundega Vaska]] (1917—2006) — grafiķe; * [[Hermanis Vazdiks]] (1906—1994) — aktieris; * [[Edgars Vārdaunis]] (1910—1999) — scenogrāfs, gleznotājs; * [[Vilma Vārna]] (1917—1978) — aktrise; * [[Venta Vecumniece]] (1927—2017) — aktrise, režisore; * [[Astrīda Vecvagare]] (1941—2013) — aktrise; * [[Haralds Arvīds Vecvagars]] (1910—1966) — literāts, žurnālists; * [[Reinholds Veics]] (1882—1920) — aktieris, režisors; * [[Zelma Veics]] (1882—1943) — aktrise; * [[Rihards Veide (dziedātājs)|Rihards Veide]] (1896—1964) — dziedātājs, pedagogs; * [[Juris Veitners]] (1943—1995) — dzejnieks; * [[Kārlis Veitners]] (1907—1994) — gleznotājs, pedagogs; * [[Jēkabs Velme]] (1855—1928) — valodnieks, pedagogs; * [[Helmārs Velze]] (1909—1971) — aktieris; * [[Žanis Ventaskrasts]] (1906—1978) — lietišķās mākslas meistars; * [[Andris Vējāns]] (1927—2005) — rakstnieks, zinātnieks, kritiķis; * [[Mārtiņš Vērdiņš (seniors)|Mārtiņš Vērdiņš]] (1898—1979) — aktieris; * [[Irma Vēsmiņa]] (1888—1962) — aktrise; * [[Nora Vētra-Muižniece]] (1919—2005) — aktrise, režisore; * [[Vija Vētra]] (1923—2026) — dejotāja, horeogrāfe; * [[Alfrēds Videnieks]] (1908—2002) — aktieris; * [[Emīlija Viesture]] (1891—1947) — aktrise, režisore; * [[Velta Vilciņa]] (1928—1995) — baletdejotāja; * [[Tālivaldis Vilciņš]] (1922—1997) — vēsturnieks, sociologs, profesors; * [[Jānis Vilde]] (1900—1971) — neirologs, antropologs, profesors; * [[Arnolds Vilkins]] (1904—1979) — mākslinieks; * [[Ēvalds Vilks]] (1923—1976) — rakstnieks; * [[Māris Villerušs]] (1936—2014) — čellists; * [[Jūlijs Viļumainis]] (1909—1981) — gleznotājs; * [[Aleksandrs Viļumanis (dziedātājs)|Aleksandrs Viļumanis]] (1910—1980) — operdziedātājs; * [[Voldemārs Vimba]] (1904—1985) — gleznotājs; * [[Edgars Vinters]] (1919—2014) — gleznotājs; * [[Vitolds Virsnis]] (1881—1934) — ģeogrāfs, profesors, rakstnieks; * [[Edvarts Virza]] (1883—1940) — rakstnieks, publicists; * [[Biruta Vizicka-Žarova]] (1929—1998) — aktrise, televīzijas režisore; * [[Marta Vīgante]] (1900—1966) — ārste, sabiedriska darbiniece; * [[Malvīne Vīgnere-Grīnberga]] (1871—1949) — operdziedātāja, pedagoģe; * [[Ernests Vīgners]] (1850—1933) — diriģents, komponists, folklorists; * [[Ivars Vīgners]] (1940—2007) — komponists, pianists; * [[Leonīds Vīgners]] (1906—2001) — diriģents, komponists, pedagogs; * [[Hilda Vīka]] (1897—1963) — māksliniece, rakstniece; * [[Rūdolfs Vīksna]] (1876—1959) — pedagogs, žurnālists, literāts; * [[Jānis Vītiņš (mežkopis)|Jānis Vītiņš]] (1885—1951) — mežkopis, zinātnieks, pedagogs; * [[Jānis Vītoliņš (komponists)|Jānis Vītoliņš]] (1886—1955) — komponists, fagotists; * [[Jēkabs Vītoliņš]] (1898—1977) — mūzikas zinātnieks, kritiķis, folklorists, pedagogs; * [[Alfrēds Vītols (ārsts)|Alfrēds Jānis Vītols]] (1889—1970) — ārsts, sabiedrisks darbinieks; * [[Eduards Vītols]] (1877—1954) — mākslinieks; * [[Jāzeps Vītols]] (1863—1948) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Līvija Volkova]] (1931—2025) — literatūrzinātniece, vēsturniece; * [[Edvards Vulfs]] (1886—1919) — rakstnieks; * [[Mavriks Vulfsons]] (1918—2004) — žurnālists, profesors, politiķis; {{div col end}} == Z == {{div col|2}} * [[Mirdza Zaice]] (1912—1998) — aktrise, teātra darbiniece; * [[Fricis Zandbergs]] (1910—1972) — gleznotājs; * [[Pārsla Zaļkalne]] (1927—1993) — tēlniece; * [[Lūcija Zamaiča]] (1893—1965) — rakstniece, dzejniece; * [[Rihards Zandersons]] (1910—1981) — aktieris; * [[Aija Zariņa]] (1954—2025) — gleznotāja; * [[Indulis Zariņš]] (1929—1997) — gleznotājs, pedagogs; * [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]] (1893—1979) — režisors, aktieris; * [[Kārlis Zariņš (dziedātājs)|Kārlis Zariņš]] (1930—2015) — operdziedātājs, profesors; * [[Rihards Zariņš]] (1869—1939) — grafiķis, pedagogs; * [[Jānis Zarumba]] (1907—1976) — sportists; * [[Augusts Zauers]] (1888—1981) — mākslinieks, pedagogs; * [[Jānis Zābers]] (1935—1973) — operdziedātājs; * [[Vilnis Zābers]] (1963—1994) — mākslinieks; * [[Jānis Zālītis (komponists)|Jānis Zālītis]] (1884—1943) — komponists, kritiķis; * [[Voldemārs Zālītis|Voldemārs Zālītis (Valdis)]] (1865—1934) — rakstnieks; * [[Ādolfs Zārdiņš]] (1890—1967) — mākslinieks; * [[Indriķis Zeberiņš]] (1882—1969) — gleznotājs, grafiķis; * [[Modris Zeberiņš]] (1923—1994) — rakstnieks; * [[Teodors Zeiferts]] (1865—1929) — pedagogs, dzejnieks, kritiķis, literatūrvēsturnieks; * [[Valentīna Zeile]] (1937—2018) — ekonomiste, politiķe; * [[Zinaīda Zeltmate]] (1920—1991) — baletdejotāja, pedagoģe, horeogrāfe; * [[Gunārs Zemgals]] (1934—2018) — scenogrāfs, mākslinieks; * [[Gustavs Zemgals]] (1871—1939) — otrais Latvijas Valsts prezidents, politiķis; * [[Daina Zemzare]] (1911—1971) — valodniece; * [[Aurēlijs Zēbergs]] (1879—1940) — jurists, sabiedriskais darbinieks; * [[Jānis Zēbergs]] (1871—1927) — rēderis, politiķis, sabiedriskais darbinieks; * [[Juris Ziemelis]] (1941—1988) — latviešu nacionālās pretošanās kustības dalībnieks; * [[Jānis Ziemeļnieks]] (1897—1930) — dzejnieks, žurnālists; * [[Maksims Ziks]] (1904—1986) — ārsts, ķirurgs; * [[Mārtiņš Zilberts]] (1977—2024) — pianists, pedagogs; * [[Marianna Zirdziņa]] (1912—1990) — aktrise, dziedātāja; * [[Vsevolods Zirdziņš]] (1913—1991) — aktieris, dziedātājs; * [[Arvīds Zirnis (sporta darbinieks)|Arvīds Zirnis]] (1897—1982) — sporta darbinieks; * [[Andris Zirnītis]] (1954—2022) — grafiķis, grafiskais dizainers; * [[Tamāra Zitcere]] (1947—2014) — zinātniece, ģenētiķe, pedagoģe; * [[Edgars Zīle]] (1908—1986) — aktieris; * [[Mārtiņš Zīverts]] (1903—1990) — dramaturgs; * [[Valērijs Zosts]] (1901—1960) — pianists, profesors; * [[Alīda Zvagule]] (1922—2015) — operetes soliste; * [[Inese Zvagule]] (1945—2004) — pianiste; * [[Arvīds Zvagulis]] (1920—2016) — vijolnieks, diriģents; * [[Gvido Zvaigzne]] (1958—1991) — kinooperators; * [[Velta Zvaigzne]] (1890—1920) — aktrise; * [[Alberts Zvejnieks]] (1902—1987) — cīkstonis, treneris; * [[Aleksandrs Zviedris]] (1905—1993) — gleznotājs; * [[Alise Zvirbule]] (1906—1996) — gleznotāja; * [[Egons Zvirbulis]] (1907—1986) — tēlnieks; * [[Valdis Zvirbulis]] (1936—1985) — dambretists, treneris, sporta žurnālists; {{div col end}} == Ž == {{div col|2}} * [[Gustavs Žibalts]] (1873—1938) — aktieris; * [[Arvīds Žilinskis]] (1905—1993) — komponists, pianists, profesors; * [[Jānis Žīds]] (1892—1959) — pulkvedis {{div col end}} [[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]] [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi]] bpg30832eiei439icxbdezdqxq6cif5 4505858 4505855 2026-08-11T20:52:10Z Teatrālis 82063 /* Ģ */ 4505858 wikitext text/x-wiki Šajā sarakstā norādītas ievērojamas personas, kuras ir apbedītas [[Rīgas Meža kapi|Rīgas Meža kapos]]. == A == {{div col|2}} * [[Jurijs Abizovs]] (1921—2006) — rakstnieks, tulkotājs, literatūrzinātnieks, Baltijas krievu kultūras vēstures speciālists; * [[Mārtiņš Abuls]] (1885—1930) — tiesnesis, žurnālists, sabiedrisks darbinieks; * [[Marija Adamova-Kalniņa]] (1924—2012) — aktrise; * [[Imants Adermanis]] (1930—1996) — aktieris, režisors, pedagogs; * [[Konstantīns Aizpurs]] (1919—2003) — dzejnieks, atdzejotājs, dramaturgs; * [[Marta Aizupiete]] (1892—1975) — bioloģe; * [[Dace Akmentiņa]] (1858—1936) — aktrise; * [[Roberts Akmentiņš (mācītājs)|Roberts Akmentiņš]] (1910—1994) — teologs, profesors; * [[Laima Akuratere]] (1910—1969) — dzejniece, tulkotāja; * [[Jānis Akuraters]] (1876—1937) — dzejnieks, rakstnieks, politiķis; * [[Valdis Albergs]] (1922—1984) — tēlnieks; * [[Rūdolfs Alders]] (1907—1987) — tēlnieks; * [[Pauls Aldiņš]] (1971—2020) — ārsts infektologs, hepatologs, pasniedzējs; * [[Nikolajs Aleksejevs]] (1911—1962) — politiķis, rūpnīcas "[[VEF]]" direktors no 1958. līdz 1962. gadam; * [[Alita Alkne]] (1904—1994) — aktrise; * [[Jānis Alksnis]] (1869—1939) — arhitekts; * [[Jēkabs Alksnis (ārsts)|Jēkabs Alksnis]] (1870—1957) — medicīnas profesors; * [[Ojārs Ambainis]] (1926—1995) — folklorists, pētnieks; * [[Valdemārs Ambainis]] (1889—1946) — literāts, žurnālists; * [[Lilija Amerika]] (1903—1980) — aktrise; * [[Dagnija Amtmane|Dagnija Amtmane-Valdmane]] (1912—1985) — aktrise; * [[Valija Amtmane]] (1904—1996) — aktrise; * [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]] (1885—1966) — aktieris, režisors, pedagogs; * [[Krišjānis Ancītis]] (1911—1963) — valodnieks, literatūrzinātnieks; * [[Maigurs Andermanis]] (1922—2011) — operdziedātājs; * [[Emma Andersone]] (1900—1992) — literatūrvēsturniece, pedagoģe; * [[Alfrēds Andersons]] (1879—1937) — Rīgas pilsētas galva, būvinženieris, literāts, pedagogs, sabiedrisks darbinieks; * [[Eduards Andersons (sportists)|Eduards Andersons]] (1914—1985) — basketbolists; * [[Andris Andreiko]] (1942—1976) — dambretists; * [[Ingrīda Andriņa]] (1944—2015) — aktrise; * [[Jānis Andrups]] (1914—1994) — literatūras vēsturnieks, kritiķis; * [[Olga Andžāne-Zvirgzdiņa]] (1913—1994) — dramaturģe, advokāte, pedagoģe; * [[Jānis Anmanis]] (1943—2025) — gleznotājs, mākslinieks; * [[Augusts Annuss]] (1893—1984) — gleznotājs; * [[Jānis Annuss (gleznotājs)|Jānis Annuss]] (1935—2013) — gleznotājs, fotogrāfs; * [[Indriķis Ansabergs]] (1886—1971) — pedagogs, [[Tautas padome|Tautas padomes]] loceklis; * [[Jānis Ansons]] (1888—1935) — mākslinieks; * [[Antonio (Antons Markūns)]] (1915—1977) — klauns; * [[Kārlis Anušēvics]] (1930—2013) — aktieris; * [[Jānis Apelis]] (1942—2014) — policijas darbinieks; * [[Arturs Apinis]] (1904—1975) — grafiķis; * [[Apsīšu Jēkabs]] (1858—1929) — rakstnieks; * [[Pāvels Armands]] (1902—1964) — kinorežisors, scenārists; * [[Bruno Artmanis]] (1915—2007) — mēbeļu arhitekts, dizaineris, mākslinieks; * [[Gunārs Astra]] (1931—1988) — latviešu brīvības cīnītājs, cilvēktiesību aizstāvis, disidents; * [[Maija Augstkalna]] (1932—2007) — teātra un kino kritiķe; * [[Alvils Augstkalns]] (1907—1940) — valodnieks, bibliogrāfs; * [[Olga Auguste]] (1896—1973) — padomju politiskā darbiniece; * [[Augusts Auns]] (1887—1967) — riteņbraucējs; * [[Alfrēds Austriņš]] (1893—1963) — teātra darbinieks; * [[Antons Austriņš]] (1884—1934) — rakstnieks; * [[Marga Austruma]] (1930—2017) — leļļu māksliniece un skulptore; * [[Vilis Austrums]] (1911—1960) — bibliogrāfs, literatūras vēsturnieks; * [[Kārlis Auškāps]] (1947—2017) — režisors, aktieris; * [[Raimonds Auškāps]] (1952—2024) — tulkotājs, dramaturgs; * [[Lidija Auza]] (1914—1989) — gleznotāja; * [[Imants Auziņš]] (1937—2013) — dzejnieks, literatūrkritiķis; * [[Harijs Avens]] (1910—1976) — aktieris; * [[Aina Avotiņa]] (1918—1980) — aktrise; * [[Jānis Avotiņš]] (1896—1965) — virsnieks, pulkvedis-leitnants; * [[Enriko Avots]] (1952—2026) — aktieris; {{div col end}} == Ā == {{div col|2}} * [[Alma Ābele]] (1907—1984) — aktrise; * [[Eduards Ābelskalns]] (1914—1982) — mūziķis; * [[Nikolajs Ābeltiņš]] (1897—1966) — pulkvežleitnants; * [[Aleksandrs Āboliņš]] (1893—1978) — teātra un kino darbinieks; * [[Jānis Āboliņš]] (1906—1990) — zinātnieks, profesors; * [[Tālivaldis Āboliņš]] (1932—1991) — aktieris; * [[Ojārs Ābols]] (1922—1983) — gleznotājs, mākslas teorētiķis; * [[Ojārs Āboltiņš]] (1936—2023) — ģeologs, ģeogrāfs, pedagogs; * [[Voldemārs Ābrams]] (1890—1956) — aktieris; * [[Māris Ārgalis]] (1954—2008) — mākslinieks; {{div col end}} == B == {{div col|2}} * [[Kristaps Bahmanis]] (1867—1942) — jurists, publicists, politiķis; * [[Juris Baklāns]] (1948—1989) — gleznotājs; * [[Kristīne Bakmane]] (1897—1925) — uzņēmēja; * [[Juris Baldunčiks]] (1950—2022) — valodnieks, terminologs, pedagogs, tulkotājs; * [[Mārīte Balode]] (1952—2018) — televīzijas režisore, kultūras žurnāliste; * [[Eduards Balodis]] (1880—1951) — pedagogs, tautsaimnieks, politiķis; * [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Jānis Balodis]] (1881—1965) — virspavēlnieks, ģenerālis, politiķis; * [[Kārlis Balodis (medicīnas profesors)|Kārlis Balodis]] (1889—1964) — medicīnas profesors; * [[Paula Baltābola]] (1891—1978) — aktrise; * [[Sarmīte Baltkāje]] (1933—2017) — ārste onkoloģe, ķirurģe; * [[Jānis Baltkājs]] (1935—2023) — farmakologs, zinātnieks; * [[Jānis Baltvilks]] (1944—2003) — dzejnieks, ornitologs; * [[Kārlis Bambergs]] (1894—1981) — inženieris ķīmiķis, agroķīmiķis; * [[Jūlija Banga]] (1877—1954) — aktrise; * [[Bangaitis]] (1874—1925) — dzejnieks; * [[Georgs Barkāns]] (1925—2010) — mākslinieks, arhitekts; * [[Boriss Barnets]] (1902—1965) — krievu kinorežisors, aktieris, scenārists; * [[Kārlis Barons (ārsts)|Kārlis Barons]] (1865—1944) — medicīnas profesors; * [[Mendelis Bašs]] (1919—2012) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Biruta Baumane]] (1922—2017) — gleznotāja; * [[Lūcija Baumane]] (1905—1988) — aktrise, režisore, pedagoģe; * [[Aldis Baums]] (1932—2019) — datorzinātnieks; * [[Indulis Bākulis]] (1922—1976) — ķirurgs, profesors; * [[Ludvigs Bārs]] (1911—1973) — aktieris; * [[Jūlijs Bebrišs]] (1931—1993) — aktieris, režisors; * [[Aleksandra Beļcova]] (1892—1981) — gleznotāja, grafiķe; * [[Antons Benjamiņš]] (1860—1939) — uzņēmējs, žurnālists; * [[Juris Georgs Benjamiņš]] (1918—1993) — fotogrāfs; * [[Vilis Bergmanis]] (1892—1979) — aktieris, teātra darbinieks; * [[Alfreds Bergs]] (1890—1942) — militārs darbinieks, Latvijas armijas ārsts, pulkvedis, leitnants; * [[Jānis Bergsons]] (1881—1960) — uzņēmējs, politiķis; * [[Ernests Bertovskis]] (1924—1996) — čellists, pedagogs; * [[Ēvalds Berzinskis]] (1891—1968) — čellists; * [[Egons Beseris]] (1932—1984) — aktieris; * [[Romis Bēms]] (1927—1993) — gleznotājs, mākslas zinātnieks; * [[Artūrs Bērnieks]] (1886—1964) — koktēlnieks, lietišķās mākslas meistars, pedagogs; * [[Reinis Bērtulis]] (1937—1994) — valodnieks; * [[Lilita Bērziņa]] (1903—1983) — aktrise; * [[Lūcija Beatrise Bērziņa]] (1907—1999) — rakstniece, pedagoģe; * [[Alfons Bērziņš]] (1916—1987) — ātrslidotājs; * [[Arturs Bērziņš (aktieris)|Arturs Bērziņš]] (1932—2011) — aktieris; * [[Artūrs Bērziņš (ķirurgs)|Artūrs Bērziņš]] (1918—1963) — ķirurgs; * [[Boriss Bērziņš]] (1930—2002) — gleznotājs, grafiķis, pedagogs; * [[Juris Bērziņš (horeogrāfs)|Juris Bērziņš]] (1941—1995) — horeogrāfs, deju skolotājs; * [[Kārlis Bērziņš (grāmatu tirgotājs)|Kārlis Bērziņš]] (1865—1934) — grāmatu tirgotājs, izdevējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Kārlis Bērziņš]] (1898—1980) — tautsaimnieks, pedagogs, sabiedrisks darbinieks; * [[Maigonis Bērziņš]] (1902—1933) — mākslinieks; * [[Roberts Bērziņš (literāts)|Roberts Bērziņš]] (1868—1935) — literāts, folklorists, pedagogs; * [[Anna Bērzkalne]] (1891—1956) — folkloriste, pedagoģe; * [[Zigmunds Bielis]] (1954—2025) — tēlnieks; * [[Jānis Biezais (vēsturnieks)|Jānis Biezais]] (1896—1975) — padomju vēsturnieks, pedagogs; * [[Aleksandrs Bieziņš]] (1897—1975) — bērnu ķirurgs, medicīnas profesors; * [[Kārlis Bimbers]] (1952—2026) — mūziķis, Latvijas Radio kora dziedātājs; * [[Ruta Birgere]] (1924—2019) — aktrise; * [[Jēkabs Birgers]] (1877—1966) — rakstnieks; * [[Jānis Staņislavs Birnbaums]] (1863—1944) — gleznotājs; * [[Aleksandrs Birzenieks]] (1893—1980) — arhitekts; * [[Jānis Bisenieks]] (1864—1923) — agronoms, uzņēmējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Ija Bite-Krauliņa]] (1938—2007) — baleta kritiķe, zinātniece, televīzijas režisore; * [[Indriķis Blankenburgs]] (1887—1944) — arhitekts; * [[Pēteris Blaus]] (1900—1971) — žurnālists, politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Fricis Blumbahs]] (1864—1949) — astronoms, pedagogs; * [[Rita Blumberga]] (1925—2008) — tekstilmāksliniece; * [[Zaiga Blumberga-Vasariņa]] (1924—1999) — arheoloģe; * [[Laimonis Blumbergs]] (1919—2014) — tēlnieks; * [[Harijs Blunavs]] (1924—2006) — akvarelists; * [[Dāvis Blūmentāls]] (1871—1937) — farmaceits, pulkvedis; * [[Valdis Blūms]] (1936—2019) — teātru direktors, darbinieks; * [[Ģirts Bļodnieks]] (1922—1987) — tulkotājs, pedagogs; * [[Artūrs Bobkovics]] (1885—1959) — diriģents; * [[Džems Bodnieks]] (1910—1987) — metālmākslinieks; * [[Aleksandrs Bojarskis]] (1938—1980) — aktieris; * [[Olga Bormane]] (1893—1968) — režisore, aktrise, skatuves mākslas pedagoģe; * [[Gastons Brahmanis]] (1925—1955) — vijolnieks; * [[Haralds Brando]] (1929—2012) — mūziķis; * [[Alfrēds Brašmanis]] (1904—1983) — sportists; * [[Hermanis Brauns]] (1918—1979) — pianists, pedagogs; * [[Alise Brehmane]] (1886—1981) — aktrise; * [[Milda Brehmane-Štengele]] (1893—1981) — operdziedātāja; * [[Nikolajs Breikšs]] (1911—1972) — gleznotājs; * [[Kārlis Brencēns]] (1879—1951) — gleznotājs, grafiķis, vitrāžists; * [[Juris Brencis]] (1930—2012) — aktieris; * [[Boļeslavs Brežgo]] (1887—1957) — vēsturnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Arvīds Brēdermanis]] (1900—1970) — diplomāts; * [[Aleksandra Briede]] (1901—1992) — tēlniece; * [[Ērika Briede]] (1916—2006) — dramaturģe; * [[Augusts Briedis]] (1877—1937) — žurnālists, politiķis; * [[Jānis Briedis (tēlnieks)|Jānis Briedis]] (1902—1953) — tēlnieks; * [[Jānis Briedis (kinooperators)|Jānis Briedis]] (1930—2008) — kinooperators; * [[Kārlis Briedis]] (1896—1950) — ārsts, ginekologs, pedagogs; * [[Anna Brigadere]] (1861—1933) — rakstniece, dramaturģe, dzejniece; * [[Maija Brigadere]] (1857—1940) — aktrise, dziedātāja; * [[Jānis Brigaders]] (1856—1936) — aktieris, izdevējs; * [[Inta Brikše]] (1956—2014) — pedagoģe, žurnāliste, profesore; * [[Ēriks Brītiņš]] (1923—2010) — aktieris; * [[Kārlis Brīvnieks]] (1854—1934) — aktieris, režisors, dramaturgs, tulkotājs; * [[Aivars Brīze]] (1961—2013) — mūziķis; * [[Alfejs Bromults]] (1913—1991) — gleznotājs; * [[Mārtiņš Bruņenieks]] (1866—1950) — pedagogs, filologs, mitologs; * [[Rasma Bruzīte]] (1919—2001) — tēlniece; * [[Ženija Brūgāne]] (1903—1985) — arfiste, pedagoģe; * [[Eda Dite Brūvere]] (1946—2018) — gleznotāja; * [[Jānis Buivids]] (1864—1937) — ģenerālis; * [[Ļevs Bukovskis]] (1910—1984) — tēlnieks; * [[Vladimirs Bukovskis (1867—1937)|Vladimirs Bukovskis]] (1867—1937) — jurists; * [[Irma Bune]] (1911—1995) — aktrise; * [[Vilhelms Burkēvics]] (1894—1967) — inženieris; * [[Arnolds Burovs]] (1915—2006) — animācijas filmu režisors; * [[Ojārs Bušs]] (1944—2017) — valodnieks; * [[Pauls Butkēvičs]] (1940—2026) — aktieris; * [[Aleksandrs Būmanis]] (1881—1937) — jurists, profesors, žurnālists, tulkotājs, komponists; * [[Kārlis Būmeisters (politiķis)|Kārlis Būmeisters]] (1888—1967) — politiķis; {{div col end}} == C == {{div col|2}} * [[Ēriks Caune]] (1924—2004) — gleznotājs; * [[Ieva Celmiņa]] (1902—1991) — valodniece, tulkotāja; * [[Margrieta Celmiņa]] (1897—1983) — gleznotāja; * [[Marika Celmiņa]] (1879—1969) — aktrise; * [[Marta Celmiņa]] (1880—1937) — Latvijas Žēlsirdīgo māsu kustības dibinātāja; * [[Imants Cepītis]] (1935—1993) — kordiriģents; * [[Roberts Ceplītis]] (1931—2013) — aktieris; * [[Pēteris Cepurnieks]] (1905—1974) — aktieris; * [[Zelma Cēsniece-Freidenfelde]] (1892—1929) — ārste, politiķe; * [[Gunārs Cilinskis]] (1931—1992) — aktieris, režisors; * [[Helēna Cinka-Berzinska]] (1892—1956) — operdziedātāja; * [[Oļģerts Cintiņš]] (1935—1992) — ērģelnieks, pianists, diriģents, pedagogs; * [[Gunārs Cīlītis]] (1927—2007) — gleznotājs, grafiķis; * [[Ilze Cīrule]] (1964—2018) — ierēdne; * [[Vera Cīrule]] (1905—1981) — aktrise, režisore, dziedātāja; * [[Ansis Cīrulis]] (1883—1942) — grafiķis, gleznotājs, lietišķās mākslas meistars; {{div col end}} == Č == {{div col|2}} * [[Kārlis Eduards Čablis]] (1891—1976) — pulkvedis; * [[Aleksandrs Čavarts]] (1929—1992) — grafiķis; * [[Māris Čaklais]] (1940—2003) — dzejnieks, publicists; * [[Jānis Čakste]] (1859—1927) — pirmais Latvijas Valsts prezidents; * [[Mintauts Čakste]] (1893—1962) — jurists, sabiedriskais darbinieks; * [[Ringolds Čakste]] (1898—1967) — mediķis, virsnieks; * [[Viktors Čestnovs]] (1953—2003) — aktieris; * [[Anastasija Čikste-Rūtenfelde]] (1879—1962) — publiciste, tulkotāja, ārste; * [[Arnolds Čuibe]] (1881—1941) — Latvijas skolu departamenta vicedirektors; * [[Arnolds Nikolajs Čuibe]] (1911—1941) — arhitekts; {{div col end}} == D == {{div col|2}} * [[Vallija Dambe]] (1912—1995) — valodniece; * [[Uno Daņiļevskis]] (1945—2007) — gleznotājs; * [[Aleksandrs Daškovs]] (1914—2004) — operdziedātājs; * [[Imants Daudišs]] (1945—2002) — diplomāts, politiķis; * [[Arvīds Daugulis]] (1879—1955) — pianists, pedagogs; * [[Austra Dāle]] (1892—1972) — dzejniece, pedagoģe; * [[Pauls Dāle]] (1889—1968) — filozofs, profesors; * [[Indulis Dālmanis]] (1922—1983) — vijolnieks, pedagogs, komponists; * [[Augusts Deglavs]] (1862—1922) — rakstnieks; * [[Biruta Delle]] (1944—2025) — gleznotāja; * [[Jāzeps Delvers]] (1910—1984) — grafiķis; * [[Aleksandrs Demčenko]] (1954—2020) — kino režisors, operators; * [[Ausma Derkēvica]] (1929—2011) — kordiriģente; * [[Lolita Detlava]] (1947—2022) — pianiste, pedagoģe; * [[Eduards Detlavs]] (1919—1992) — keramiķis; * [[Arnolds Dimiņš]] (1911—1965) — grafiķis; * [[Pēteris Dindonis]] (1877—1967) — selekcionārs; * [[Aleksandrs Dinsbergs]] (1897—1943) — Brīvības cīņu dalībnieks, leitnants, sabiedriskais darbinieks; * [[Ella Dagmāra Dišlere]] (1923—2011) — gleznotāja; * [[Valdis Dišlers]] (1922—2011) — gleznotājs, pedagogs, profesors; * [[Jēkabs Dravnieks]] (1858—1927) — enciklopēdists, izdevējs; * [[Jānis Dreibergs]] (1854—1932) — pedagogs, latviešu atmodas darbinieks; * [[Valda Dreimane]] (1932—1994) — dzejniece, literatūrzinātniece; * [[Jānis Dreslers]] (1895—1971) — karikatūrists, literāts; * [[Jānis Ducens]] (1888—1925) — politiķis, prokurors; * [[Aleksandrs Dulbe]] (1880—1931) — jurists, žurnālists, rakstnieks; * [[Eleonora Dūda]] (1927—2007) — aktrise; * [[Nikolajs Dūze]] (1891—1951) — virsnieks, ģenerālis; * [[Līze Dzeguze]] (1908—1992) — tēlniece; * [[Ģirts Dzenītis]] (1934—1987) — žurnālists; * [[Pauls Dzērve]] (1918—1961) — ekonomists; {{div col end}} == E == {{div col|2}} * [[Reinis Ebelis]] (1859—1928) — tautskolotājs, rakstnieks; * [[Gedimins Ebels]] (1895—1967) — ārsts, pediatrs, pedagogs; * [[Arkādijs Eglītis]] (1898—1932) — politiķis; * [[Vilnis Eglītis]] (1938—2005) — gleznotājs; * [[Rita Einberga]] (1921—1979) — keramiķe; * [[Jānis Eisāns]] (1929—2009) — baptistu mācītājs; * [[Haralds Eldgasts]] (1882—1926) — rakstnieks; * [[Josifs Elgurts]] (1924—2007) — grafiķis; * [[Marta Eliase]] (1911—1958) — gleznotāja; * [[Ansis Epners]] (1937—2003) — kinorežisors; * [[Emma Ezeriņa]] (1898—1967) — aktrise; * [[Jānis Ezeriņš (rakstnieks)|Jānis Ezeriņš]] (1891—1924) — rakstnieks; * [[Kārlis Ezeriņš]] (1868—1934) — ģenerālis; {{div col end}} == Ē == {{div col|2}} * [[Artūrs Ēķis]] (1933—2011) — baletdejotājs, aktieris; * [[Jānis Ērenpreiss]] (1929—1996) — onkologs, citologs, pētnieks; * [[Lilija Ērika]] (1890—1981) — aktrise; {{div col end}} == F == {{div col|2}} * [[Pēteris Feders]] (1868—1936) — arhitekts; * [[Nikolajs Fedorovskis]] (1927—2016) — pianists, pedagogs; * [[Maruta Feldmane]] (1949—2004) — aktrise; * [[Ernests Felsbergs]] (1866—1928) — mākslas vēsturnieks, profesors; * [[Ērika Ferda]] (1914—1997) — aktrise, pedagoģe; * [[Harijs Fišers]] (1918—1989) — tēlnieks; * [[Nikolajs Fogelmanis]] (1885—1941) — virsnieks, pulkvežleitnants; * [[Ellija Forsele-Rozentāle]] (1871—1943) — dziedātāja; * [[Jānis Francis]] (1877—1956) — ģenerālis; * [[Andris Freibergs]] (1938—2022) — scenogrāfs, pedagogs; * [[Imants Freibergs]] (1934—2026) — datorzinātnieks; * [[Kārlis Freibergs]] (1971—2000) — scenogrāfs; * [[Ilmārs Freidenfelds]] (1929—2008) — valodnieks; * [[Alberts Freijs]] (1903—1968) — teologs, mācītājs, profesors; * [[Lidija Freimane]] (1920—1992) — aktrise; * [[Valentīna Freimane]] (1922—2018) — teātra un kino zinātniece; * [[Kārlis Freimanis (mākslinieks)|Kārlis Freimanis]] (1909—1987) — gleznotājs, grafiķis; * [[Gunārs Freimanis]] (1927—1993) — dzejnieks, publicists, nacionālās pretošanās kustības dalībnieks; * [[Valda Freimūte]] (1938—1973) — aktrise; * [[Kārlis Freinbergs]] (1884—1967) — literatūrkritiķis, tulkotājs, teātru un muzeju darbinieks; * [[Edmunds Freivalds]] (1891—1922) — žurnālists, publicists; * [[Kurts Fridrihsons]] (1911—1991) — gleznotājs, scenogrāfs; * [[Artūrs Frinbergs]] (1916—1984) — operdziedātājs; * [[Jānis Frīde]] (1906—1987) — žurnālists, literatūrzinātnieks, šahists; {{div col end}} == G == {{div col|2}} * [[Daumants Gailis]] (1927—1991) — kordiriģents, profesors; * [[Kārlis Gailis (būvinženieris)|Kārlis Gailis]] (1901—1994) — būvinženieris un būvinženierijas akadēmiķis; * [[Mārtiņš Gailis]] ([[Ludvigs Šanteklērs]]) (1889—1941) — aktieris; * [[Agris Gailītis]] (1935—2024) — fiziķis; * [[Kārlis Gailītis]] (1936—1992) — garīdznieks, arhibīskaps; * [[Toms Gailītis]] (1912—1938) — lidotājs, aizsargs; * [[Ivars Galenieks]] (1952—2024) — mūziķis; * [[Pauls Galenieks]] (1891—1962) — botāniķis; * [[Arvīds Galeviuss]] (1920—1982) — mākslinieks; * [[Anita Garanča]] (1949—2015) — dziedātāja, mūzikas pedagoģe; * [[Lūcija Garūta]] (1902—1977) — komponiste, pianiste; * [[Astrīda Gaujēna]] (1934—2026) — bērnu ārste, neonatoloģiskās izglītības pamatlicēja Latvijā; * [[Jānis Gaujēns]] (1932—2024) — bērnu ķirurgs, profesors; * [[Tālivaldis Gaumigs]] (1930—2016) — mākslinieks, profesors; * [[Ārijs Geikins]] (1936—2008) — dramaturgs, rakstnieks, režisors, aktieris; * [[Romualds Getautis]] (1956—1990) — tēlnieks; * [[Jānis Gilis]] (1943—2000) — futbola treneris; * [[Ināra Gintere]] (1934—2025) — baletdejotāja, pedagoģe; * [[Edgars Girgensons]] (1943—1977) — aktieris; * [[Pāvils Glaudāns]] (1915—1968) — gleznotājs; * [[Rihards Glāzups]] (1920—1993) — diriģents; * [[Edmunds Goldšteins]] (1927—2008) — komponists, pianists, pedagogs; * [[Leonīds Grabovskis]] (1949—2011) — aktieris, dzejnieks; * [[Romāns Grabovskis]] (1945—2017) — aktieris, režisors; * [[Ādolfs Grasis]] (1905—1976) — basketbolists, treneris, pedagogs; * [[Laimdonis Grasmanis]] (1916—1970) — gleznotājs, scenogrāfs; * [[Ilze Graubiņa]] (1941—2001) — pianiste; * [[Jēkabs Graubiņš]] (1886—1961) — komponists; * [[Jānis Graudonis]] (1913—2005) — vēsturnieks, arheologs; * [[Pēteris Grāvelis]] (1919—1995) — operdziedātājs; * [[Vilma Greble]] (1906—1991) — folkloriste; * [[Anna Grēviņa]] (1892—1979) — tulkotāja, dziedātāja, teātra kritiķe; * [[Māris Grēviņš]] (1930—1994) — literatūras un teātra kritiķis, teātra zinātnieks; * [[Valdis Grēviņš]] (1895—1968) — dzejnieks, tulkotājs; * [[Valts Grēviņš]] (1921—1961) — rakstnieks, teātra vēsturnieks, kritiķis; * [[Alfonss Griģeļonis]] (1920—1982) — žurnālists, pedagogs; * [[Jānis Griģeļonis]] (1948—2002) — jurists, docents; * [[Emīlija Griķīte]] (1873—1959) — aktrise; * [[Maiga Grīnberga]] (1924—2018) — aktrise; * [[Mērija Grīnberga]] (1909—1975) — arhivāre, muzejniece; * [[Emanuels Grinbergs]] (1911—1982) — matemātiķis; * [[Jānis Grīnbergs (mācītājs)|Jānis Grīnbergs]] (1869—1923) — bīskaps; * [[Milda Grīnfelde]] (1909—2000) — rakstniece, tulkotāja; * [[Artūrs Grīnups]] (1931—1989) — komponists, kontrabasists; * [[Kurts Aleksandrs Grīnups]] (1919—2009) — nacionālās pretošanās kustības partizāns; * [[Sigrida Grīsle]] (1911—1975) — aktrise; * [[Ieva Grotuse]] (1924—2011) — baletdejotāja; * [[Ludvigs Grudulis]] (1921—2001) — pedagogs; * [[Mihails Gruzdovs]] (1953—2023) — režisors, pedagogs; * [[Edvards Grūbe]] (1935—2022) — gleznotājs, pedagogs; * [[Andris Grūtups]] (1949—2014) — jurists, advokāts, rakstnieks; * [[Jānis Gudriķis]] (1923—1983) — aktieris; * [[Emīlija Gudriniece]] (1920—2004) — ķīmiķe; * [[Ērika Gulbe]] (1916—2003) — gleznotāja; * [[Alberts Gulbis]] (1892—1983) — rakstnieks; * [[Ansis Gulbis]] (1873—1936) — grāmatizdevējs, rakstnieks; * [[Gunārs Gulbis]] (1931—1986) — zinātnieks, pedagogs, docents; * [[Jānis Gulbis]] (1895—1983) — operdziedātājs; {{div col end}} == Ģ == {{div col|2}} * [[Auguste Ģērmane]] (1890—1976) — dziedātāja; * [[Alfrēds Ģīmis]] (1872—1933) — luterāņu mācītājs, politiķis; {{div col end}} == H == {{div col|2}} * [[Taira Haļāpina]] (1922—2012) — gleznotāja, dzejniece; * [[Kārlis Hamsters]] (1892—1923) — aktieris; * [[Rūdolfs Heimrāts]] (1926—1992) — tekstilmākslinieks, keramiķis; * [[Žermēna Heine-Vāgnere]] (1923—2017) — operdziedātāja; * [[Eiženija Heniša]] (1922—1984) — grafiķe, ilustratore; * [[Ādolfs Hermanis]] (1891—1922) — aktieris; * [[Klāra Hibšmane]] (1878—1946) — ārste, sabiedriskā darbiniece; * [[Andrejs Holcmanis]] (1920—2009) — arhitekts; * [[Fricis Hūns]] (1884—1971) — bīskaps; {{div col end}} == I == {{div col|2}} * [[Lizete Iesmiņa-Mihelsone]] (1872—1934) — aktrise, dziedātāja; * [[Alfrēds Ieviņš]] (1897—1975) — ķīmiķis, profesors; * [[Elga Īgenberga|Elga Igenberga]] (1921—2003) — komponiste, pianiste, pedagoģe; * [[Edgars Iltners]] (1925—1983) — gleznotājs, pedagogs; * [[Baiba Indriksone]] (1932—2024) — aktrise; * [[Valerians Indulēns]] (1915—1943) — šahists; * [[Kārlis Irbe (bīskaps)|Kārlis Irbe]] (1861—1934) — bīskaps; * [[Ādolfs Irbīte]] (1910—1983) — dizainers, konstruktors; * [[Jānis Ivanovs]] (1906—1983) — komponists; * [[Roberts Ivanovs]] (1883—1954) — politiķis; * [[Māra Izvestnija]] (1944—2026) — bibliogrāfe; {{div col end}} == J == {{div col|2}} * [[Vaironis Jakāns]] (1927—2008) — aktieris; * [[Jānis Jankovskis]] (1876—1925) — ķirurgs, profesors; * Arnolds Jansons (1912—1991) — dzejnieks, žurnālists; * [[Jēkabs Janševskis]] (1865—1931) — rakstnieks; * [[Irma Jaunarāja]] (1907—1972) — gleznotāja; * [[Alfrēds Jaunušans]] (1919—2008) — aktieris, režisors; * [[Zenta Jaunzeme]] (1927—1988) — rakstniece, žurnāliste; * [[Bruno Jaunzems]] (1899—1956) — gleznotājs; * [[Valentīns Jākobsons]] (1922—2005) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Jānis Jēgermanis]] (1895—1968) — ķirurgs; * [[Alfons Jēgers]] (1919—1998) — futbolists, hokejists, treneris; * [[Ella Jēkabsone]] (1885—1958) — aktrise; * [[Rūdolfs Jirgens]] (1869—1944) — psihologs, profesors; * [[Dora Jirgensone]] (1866—1940) — uzņēmēja, tirgotāja; * [[Kristiāns Jirgensons]] (1862—1928) — uzņēmējs, tirgotājs; * [[Pēteris Pauls Jozuus]] (1873—1937) — ērģelnieks, diriģents, pedagogs; * [[Aleksandrs Junkers]] (1899—1976) — grafiķis; * [[Aleksandrs Junkers (juniors)]] (1943—1998) — grafiķis; * [[Andrejs Jurjāns]] (1856—1922) — komponists, folklorists; * [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] (1861—1940) — mežradznieks, komponists, pedagogs; * [[Pāvuls Jurjāns]] (1866—1948) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Olga Jurkovska]] (1901—1959) — juriste, sabiedriskā darbiniece, pedagoģe, publiciste; * [[Eduards Jurķelis]] (1910—1978) — gleznotājs; * [[Jānis Jurovs]] (1929—1980) — aktieris; {{div col end}} == K == {{div col|2}} * [[Ivande Kaija]] (1876—1942) — rakstniece; * [[Lūcija Kaiva]] (1916—1985) — šahiste; * [[Artūrs Kalējs]] (1907—1999) — aktieris; * [[Oto Kalējs]] (1920—1977) — tēlnieks; * [[Edvīns Kalnenieks]] (1939—2024) — gleznotājs, profesors; * [[Lilija Kalniņa-Ozoliņa]] (1903—1934) — pianiste; * [[Alfrēds Kalniņš (vieglatlēts)|Alfreds Kalniņš]] (1894—1960) — vieglatlēts; * [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]] (1879—1951) — komponists, diriģents, ērģelnieks; * [[Arvīds Kalniņš (ķīmiķis)|Arvīds Kalniņš]] (1894—1981) — ķīmiķis; * [[Indulis Kalniņš]] (1918—1986) — komponists; * [[Jānis Kalniņš (komponists)|Jānis Kalniņš]] (1904—2000) — komponists; * [[Jānis Kalniņš (rakstnieks)|Jānis Kalniņš]] (1922—2000) — rakstnieks, literatūrzinātnieks; * [[Rodrigo Kalniņš]] (1883—1940) — aktieris; * [[Rolands Kalniņš]] (1922—2022) — kinorežisors; * [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]] (1890—1962) — diriģents; * [[Valdis Kalnroze]] (1894—1993) — gleznotājs; * [[Vitālijs Kalvāns]] (1909—1965) — gleznotājs; * [[Aivars Kalve]] (1937—1994) — rakstnieks, publicists, mākslas kritiķis; * [[Dominiks Kalvelis]] (1900—1988) — zobārsts, profesors; * [[Inga Kambala]] (1938—1992) — lietišķā grafiķe, plakātiste; * [[Artūrs Kaminskis]] (1914—2003) — teologs; * [[Juris Kaminskis]] (1943—1997) — aktieris; * [[Gunārs Kamradziuss]] (1923—1989) — gleznotājs, plakātists; * [[Nikolajs Karagodins]] (1922—2015) — gleznotājs; * [[Eduards Karitons]] (1898—1985) — tēlnieks; * [[Alīse Karlsone]] (1898—1959) — filoloģe, sabiedriskā darbiniece; * [[Tenu Karma]] (1924—2014) — valodnieks, tulkotājs; * [[Raimonds Karnītis]] (1929—1999) — basketbolists, treneris; * [[Ādolfs Karnups]] (1904—1973) — etnogrāfs, arheologs, medicīnas vēsturnieks; * [[Konstantīns Karulis]] (1915—1997) — valodnieks, kultūrvēsturnieks, žurnālists; * [[Krišjānis Katlaps]] (1892—1964) — ķirurgs, ārsts; * [[Nora Katlape]] (1898—1986) — režisore; * [[Žanis Katlaps]] (1907—1968) — aktieris, režisors; * [[Mārtiņš Kauliņš]] (1864—1928) — baletdejotājs, horeogrāfs, pedagogs; * [[Hermanis Kaupiņš]] (1891—1971) — žurnālists, teātra darbinieks, politiķis; * [[Otīlija Kaža]] (1891—1958) — lietišķās mākslas meistare; * [[Māra Kažociņa]] (1936—1992) — gleznotāja; * [[Eduards Kažociņš]] (1892—1965) — diriģents; * [[Teodors Kāleps]] (1866—1913) — izgudrotājs, pētnieks; * [[Austra Kārkliņa]] (1895—1986) — literāte, pedagoģe; * [[Ernests Kārkliņš|Ernests Kārkliņš (Zeltmatis)]] (1868—1961) — režisors, skatuves mākslas pedagogs, rakstnieks; * [[Jānis Kārkliņš (tautsaimnieks)|Jānis Kārkliņš]] (1877—1955) — tautsaimnieks, profesors; * [[Jānis Kārkliņš (operdziedātājs)|Jānis Kārkliņš]] (1889—1963) — operdziedātājs; * [[Jānis Kārkliņš (mūziķis)|Jānis Kārkliņš]] (1907—1960) — mūziķis; * [[Jēkabs Kārkliņš]] (1867—1960) — dziedātājs, pedagogs, profesors; * [[Ramons Kepe]] (1932—2013) — dziedātājs, aktieris; * [[Hēra Kīne]] (1911—1973) — aktrise; * [[Jānis Kīns]] (1909—1969) — grafiķis, grāmatu ilustrators; * [[Gustavs Klaustiņš]] (1880—1937) — inženieris, politiķis; * [[Mārtiņš Kleins]] (1938—2014) — kinooperators; * [[Jānis Voldemārs Kleperis]] (1893—1935) — pulkvedis; * [[Nikolajs Klēģeris]] (1902—1983) — pedagogs, pasniedzējs, zinātnieks; * [[Elija Kliene]] (1895—1978) — tulkotāja; * [[Anta Klints]] (1893—1970) — aktrise; * [[Jānis Klovāns]] (1935—2010) — šahists; * [[Dace Kļava]] (1965—2020) — pianiste, pedagoģe; * [[Jānis Kļava]] (1892—1971) — aktieris, režisors; * [[Paulīne Kļaviņa]] (1918—2001) — lībiešu kultūras darbiniece, dzejniece, tulkotāja; * [[Pēteris Kļaviņš]] (1892—1979) — keramiķis, gleznotājs; * [[Ingvilda Knāviņa]] (1960—2022) — tekstilmāksliniece, gleznotāja; * [[Jevgenija Knāviņa]] (1928—2018) — tekstilmāksliniece; * [[Egons Knops]] (1876—1933) — advokāts, politiķis; * [[Edīte Kokare]] (1933—2007) — mūzikas pedagoģe, kordiriģente; * [[Elza Kokare]] (1920—2003) — folkloriste; * [[Gido Kokars]] (1921—2017) — diriģents; * [[Imants Kokars]] (1921—2011) — diriģents; * [[Juris Kokars]] (1958—1990) — diriģents; * [[Leo Kokle]] (1924—1964) — gleznotājs; * [[Ralfs Kolītis]] (1962—2016) — ķirurgs, profesors; * [[Ilze Konstante]] (1940—2026) — mākslas zinātniece; * [[Romāns Korovins]] (1973—2026) — mākslinieks; * [[Igors Korti]] (1922—1986) — gleznotājs, akvarelists; * [[Igors Koškins]] (1926—1977) — baletdejotājs; * [[Kristaps Koškins]] (1875—1931) — aktieris, režisors, tulkotājs; * [[Uldis Koškins]] (1914—1988) — aktieris; * [[Aleksejs Kotļarovs]] (1918—2006) — gleznotājs; * [[Uldis Knass-Koškins]] (1816—1988) — aktieris, režisors; * [[Andrejs Krastiņš]] (1951—2008) — politiķis, jurists; * [[Andrejs Krastkalns]] (1868—1939) — politiķis, advokāts; * [[Alfrēds Krauklis]] (1911—1991) — basketbolists, treneris; * [[Nikolajs Krauklis]] (1900—1945) — aktieris, režisors; * [[Elza Krauliņa]] (1920—2002) — zinātniece, fiziķe, pedagoģe; * [[Armands Krauliņš]] (1939—2022) — basketbola treneris; * [[Māra Krauze]] (1945—1984) — aktrise; * [[Kārlis Rūdolfs Kreicbergs]] (1921—2014) — diriģents; * [[Rūdolfs Kreicums]] (1900—1971) — aktieris; * [[Imants Krenbergs]] (1930—2005) — kinorežisors, scenārists; * [[Roberts Krimbergs]] (1874—1941) — fiziologs, bioķīmiķis, profesors; * [[Leons Krivāns]] (1938—2020) — aktieris; * [[Zelma Krodere]] (1897—1981) — tulkotāja; * [[Roberts Kroders]] (1892—1956) — teātra kritiķis, tulkotājs; * [[Jānis Krodznieks]] (1851—1924) — vēsturnieks, jaunlatvietis; * [[Valdis Kroģis]] (1934—1994) — dokumentālā kino operators; * [[Alberts Kronenbergs]] (1887—1958) — grafiķis, dzejnieks; * [[Alfreds Krūklis]] (1921—2003) — dzejnieks; * [[Olga Krūmiņa]] (1909—1992) — aktrise; * [[Artūrs Krūmiņš]] (1879—1969) — arhitekts; * [[Jānis Krūmiņš (basketbolists)|Jānis Krūmiņš]] (1930—1994) — basketbolists; * [[Kārlis Krūmiņš (zinātnieks)|Kārlis Krūmiņš]] (1890—1966) — zinātnieks, agroķīmiķis; * [[Pauls Krūmiņš]] (1892—1965) — vijolnieks, diriģents, pedagogs; * [[Vilis Krūmiņš]] (1919—2000) — politiķis, Atmodas kustības dalībnieks; * [[Aleksandrs Kublinskis]] (1936—2018) — komponists; * [[Mihails Kublinskis]] (1939—2020) — režisors; * [[Jēkabs Kukainis]] (1858—1935) — sabiedriskais darbinieks, politiķis; * [[Pāvils Kuncendorfs]] (1909—1960) — grafiķis; * [[Krišjānis Kundziņš]] (1905—1993) — cīkstonis, treneris; * [[Kārlis Pēteris Kundziņš]] (1902—1992) — teātra un literatūras zinātnieks; * [[Pēteris Kundziņš]] (1886—1958) — gleznotājs; * [[Juris Kunnoss]] (1948—1999) — dzejnieks; * [[Dina Kuple]] (1930—2010) — aktrise; * [[Kārlis Kurle-Kurlis]] (1888—1928) — gleznotājs; * [[Gunārs Kušķis]] (1929—1967) — džeza mūziķis; * [[Nikolajs Kūlainis]] (1901—1975) — gleznotājs; * [[Pauls Kvelde]] (1927—2017) — diriģents; * [[Konrāds Kvēps]] (1891—1961) — aktieris; * [[Alberts Kviesis]] (1881—1944) — politiķis, trešais Latvijas Valsts prezidents; {{div col end}} == Ķ == {{div col|2}} * [[Gustavs Ķempelis]] (1874—1940) — jurists, sabiedriskais darbinieks; * [[Atis Ķeniņš]] (1874—1961) — advokāts, pedagogs, dzejnieks, politiķis; * [[Augusts Ķešāns]] (1881—1954) — ķīmiķis, profesors; * [[Ivars Jānis Ķezbers]] (1944—1997) — vēsturnieks, politiķis; * [[Evija Ķirse]] (1974—2003) — alpīniste, uzņēmēja; * [[Teodors Ķirsis]] (1942—2003) — alpīnists, uzņēmējs, sabiedriskais darbinieks; * [[Ints Ķuzis]] (1962—2022) — Valsts policijas priekšnieks, policijas ģenerālis, jurists, politiķis; * [[Valdis Ķuzis]] (1945—2026) — kamaniņu sportists, izgatavotājs, tiesnesis; {{div col end}} == L == {{div col|2}} * [[Irma Laiva]] (1909—2003) — aktrise; * [[Teodors Lakšēvics]] (1911—1989) — gleznotājs; * [[Pēteris Laķis]] (1952—2003) — filozofs, sociologs, mākslas zinātnieks, politiķis; * [[Marta Lange]] (1903—1985) — tēlniece; * [[Roberts Lapainis]] (1913—1947) — hokeja vārtsargs; * [[Jānis Lapiņš]] (1885—1941) — publicists, rakstnieks, pedagogs; * [[Mārtiņš Lapiņš]] (1873—1954) — fotogrāfs, operators; * [[Ieva Lase]] (1916—2002) — tulkotāja; * [[Milda Lasmane]] (1890—1976) — horeogrāfe, latviešu deju autore; * [[Vilma Lasmane]] (1917—1991) — aktrise; * [[Imants Lasmanis]] (1937—1977) — dzejnieks; * [[Ingrīda Latimira]] (1958—2024) — ekonomiste, politiķe; * [[Jānis Laukroze]] (1932—2001) — tiesnesis, jurists; * [[Ernests Laumanis]] (1908—1968) — armijas virsnieks; * [[Jēkabs Lautenbahs]] (1847—1928) — dzejnieks, filologs; * [[Jānis Laže]] (1886—1969) — inženieris tehnologs, Latvijas cukurfabriku celtniecības organizators; * [[Nadežda Laže]] (1895—1973) — gleznotāja; * [[Dzintars Lācis]] (1940—1992) — riteņbraucējs; * [[Vilis Lācis]] (1904—1966) — rakstnieks, politiķis; * [[Visvaldis Lāms]] (1923—1992) — rakstnieks; * [[Aleksandrs Leimanis]] (1913—1990) — režisors; * [[Leonīds Leimanis]] (1910—1974) — aktieris, kinorežisors; * [[Olga Lejaskalne]] (1904—1980) — aktrise; * [[Juris Lejaskalns]] (1935—2006) — aktieris; * [[Teodors Lejas-Krūmiņš]] (1871—1947) — režisors, aktieris, teātra teorētiķis, rakstnieks, tulkotājs; * [[Kārlis Morics Lejiņš]] (1858—1920) — ārsts, politiķis; * [[Paulis Lejiņš]] (1883—1959) — agronoms, politiķis, profesors; * [[Jānis Lejnieks]] (1951—2026) — arhitekts, pētnieks; * [[Natālija Leontjeva]] (1910—1984) — baletdejotāja, pedagoģe; * [[Jānis Lerhs]] (1904—1967) — fotogrāfs; * [[Kārlis Lešinskis]] (1914—1938) — lidotājs; * [[Antra Liedskalniņa]] (1930—2000) — aktrise; * [[Uldis Lieldidžs]] (1933—2019) — aktieris; * [[Elmārs Liepa]] (1927—1974) — valodnieks; * [[Austra Liepiņa]] (1913—1998) — žurnāliste, skolotāja, sabiedriska darbiniece; * [[Lidija Liepiņa]] (1891—1985) — fizikālķīmiķe; * [[Jānis Liepiņš (gleznotājs)|Jānis Liepiņš]] (1894—1964) — gleznotājs; * [[Pēteris Liepiņš]] (1943—2022) — aktieris; * [[Aleksandrs Liepukalns]] (1892—1966) — ķirurgs, profesors; * [[Kārlis Likums]] (1892—1986) — inženieris, augstskolu pasniedzējs; * [[Ance Lindberga]] (1878—1946) — dziedātāja, aktrise; * [[Jāzeps Lindbergs]] (1922—1994) — diriģents; * [[Nikolajs Linde]] (1904—1980) — gleznotājs; * [[Gvido Linga]] (1969—2020) — mūziķis, radio un televīzijas raidījumu vadītājs; * [[Arnolds Liniņš]] (1930—1998) — aktieris, režisors; * [[Žanis Lipke]] (1900—1987) — ebreju glābējs Otrā pasaules kara laikā; * [[Fricis Līcis]] (1891—1953) — aktieris; * [[Helga Līcīte]] (1919—1983) — aktrise; * [[Arnis Līcītis]] (1946—2022) — aktieris; * [[Arnis Līcītis (baletdejotājs)|Arnis Līcītis]] (1967—2021) — baletdejotājs; * [[Herberts Līkums]] (1902—1980) — mākslinieks; * [[Velta Līne]] (1923—2012) — aktrise; * [[Egons Līvs]] (1924—1989) — rakstnieks, kinoscenārists; * [[Klāvs Lorencs]] (1885—1975) — politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Viktors Lorencs]] (1927—1992) — kinoscenārists, aktieris; * [[Ieva Loze]] (1938—2026) — baletdejotāja, horeogrāfe, pedagoģe; * [[Anna Ludiņa]] (1906—1998) — operdziedātāja; * [[Leons Lukšo]] (1930—1984) — keramiķis; * [[Pēteris Lūcis]] (1907—1991) — aktieris, režisors, pedagogs; * [[Fēlikss Lūkins]] (1875—1934) — ārsts, sabiedriskais darbinieks; * [[Haralds Lūkins]] (1906—1991) — ārsts, politiķis; * [[Miervaldis Lūkins]] (1894—1941) — virsnieks, pulkvedis, politiķis; * [[Jānis Lūsis (zoologs)|Jānis Lūsis]] (1897—1979) — zoologs, ģenētiķis; {{div col end}} == M == {{div col|2}} * [[Arčils Mačabeli]] (1905—1960) — ķirurgs, profesors; * [[Jūlijs Madernieks]] (1870—1955) — mākslinieks, pedagogs, mākslas kritiķis; * [[Imants Magone]] (1936—2008) — horeogrāfs, pedagogs; * [[Maiga Mainiece]] (1925—2001) — aktrise; * [[Egons Maisaks]] (1948—1994) — aktieris; * [[Jānis Maizīte]] (1883—1950) — farmaceits, profesors; * [[Vija Maldupe]] (1947—1996) — gleznotāja; * [[Marija Maldutis]] (1889—1926) — operdziedātāja; * [[Roberts Malvess]] (1905—1982) — vēsturnieks; * [[Margita Mantiņa]] (1944—2020) — teātra vēsturniece; * [[Kirils Martinsons]] (1889—1977) — aktieris; * [[Irina Mass]] (1917—1991) — režisore, operatore; * [[Vadims Mass]] (1919—1986) — režisors, operators; * [[Hermanis Matisons]] (1894—1932) — šahists; * [[Jānis Matulis (teologs)|Jānis Matulis]] (1911—1985) — teologs, arhibīskaps; * [[Niks Matvejevs]] (1958—2014) — mūziķis; * [[Juris Mauriņš]] (1928—1993) — tēlnieks; * [[Leonīds Mauriņš]] (1943—2012) — gleznotājs; * [[Ivars Mazurs]] (1929—2010) — džeza mūziķis, pianists, aranžētājs; * [[Mirdza Mālkalne]] (1926—1990) — aktrise; * [[Aleksandrs Mālmeisters]] (1911—1996) — inženieris, politiķis, akadēmiķis; * [[Jānis Mārsietis]] (1889—1962) — aktieris; * [[Jānis Medenis]] (1903—1961) — dzejnieks, tulkotājs; * [[Jēkabs Mediņš]] (1885—1971) — komponists; * [[Ksenija Medne]] (1919—2001) — zinātniece; * [[Haralds Mednis]] (1906—2000) — diriģents; * [[Oto Mednis]] (1925—1976) — grafiķis; * [[Irēna Megne]] (1921—2006) — keramiķe; * [[Antons Megnis]] (1907—1982) — gleznotājs; * [[Gunārs Meierovics]] (1920—2007) — politiķis; * [[Zigfrīds Anna Meierovics]] (1887—1925) — politiķis; * [[Andris Mekšs]] (1941—2018) — aktieris; * [[Vilma Melbārde]] (1920—1987) — aktrise; * [[Kārlis Melbārzdis]] (1902—1970) — gleznotājs; * [[Emīls Melderis]] (1889—1979) — tēlnieks; * [[Pauls Melducis|Paulis Melducis]] (1905—1970) — aktieris, teātra darbinieks; * [[Imants Melgailis]] (1923—2018) — mākslinieks, grafiķis, karikatūrists; * [[Austra Melnāre]] (1916—1995) — gleznotāja, kostīmu māksliniece; * [[Ādolfs Melnārs]] (1908—1963) — gleznotājs; * [[Emilis Melngailis]] (1874—1954) — komponists, folklorists, diriģents; * [[Fricis Menders]] (1885—1971) — sabiedrisks darbinieks, politiķis, disidents; * [[Natālija Mentele]] (1924—1987) — keramiķe; * [[Kārlis Meņģelis]] (1867—1931) — ārsts, sabiedrisks darbinieks; * [[Andris Merkmanis]] (1943—2006) — gleznotājs, scenogrāfs; * [[Leonīds Merkmanis]] (1915—1983) — scenogrāfs, arhitekts; * [[Andris Mertens]] (1939—1996) — ārsts fiziologs, profesors; * [[Uģis Mežavilks]] (1929—1998) — gleznotājs; * [[Fricis Mierkalns]] (1873—1955) — rakstnieks, tulkotājs, žurnālists; * [[Aleksis Mierlauks]] (1866—1943) — aktieris, režisors; * [[Ernests Miezis]] (1884—1945) — politiķis; * [[Aleksandrs Mihelsons]] (1875—1917) — aktieris; * [[Arveds Mihelsons]] (1886—1961) — aktieris, rakstnieks; * [[Eduards Miķelsons]] (1896—1969) — operdziedātājs; * [[Jānis Milbrets]] (1944—2021) — kinooperators; * [[Mārtiņš Milbrets]] (1965—2019) — mākslinieks, scenogrāfs; * [[Visvaris Millers]] (1927—1992) — jurists, pedagogs; * [[Harijs Misiņš]] (1917—1984) — aktieris, režisors, dziedātājs; * [[Jānis Misiņš]] (1862—1945) — bibliofils, bibliogrāfs; * [[Irmgarde Mitrēvice]] (1909—1994) — aktrise, režisore; * [[Aleksandrs Mitulis]] (1893—1985) — prāvests, pētnieks; * [[Vladimirs Molčanovs]] (1890—1968) — mācītājs, teologs; * [[Artūrs Motmillers]] (1900—1980) — vieglatlēts, garo distanču skrējējs; * [[Zenta Muceniece]] (1924—2012) — gleznotāja; * [[Arturs Mucenieks]] (1912—1984) — mākslinieks; * [[Jānis Muhks]] (1921—2004) — uzņēmējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Māra Muižniece]] (1950—2006) — keramiķe; * [[Oskars Muižnieks (mākslinieks)|Oskars Muižnieks]] (1922—1984) — mākslinieks, scenogrāfs; * [[Malda Muižule]] (1937—2022) — grafiķe, gleznotāja, grāmatu ilustratore; * [[Augusts Muižulis]] (1893—1941) — virsnieks, pulkvežleitnants; * [[Ivars Muižulis]] (1935—2023) — gleznotājs, grafiķis; * [[Vilhelms Munters]] (1898—1967) — diplomāts, politiķis; * [[Imants Murovskis]] (1925—2001) — tēlnieks; * [[Kārlis Muške]] (1921—1981) — hokejists, latviešu nacionālo partizānu kustības dalībnieks; * [[Vija Muške]] (1927—1988) — muzikoloģe, publiciste, kritiķe; * [[Jānis Mūrnieks]] (1947—1984) — kinooperators; * [[Nikolajs Mūrnieks]] (1904—1977) — režisors, aktieris; {{div col end}} == N == {{div col|2}} * [[Normunds Naumanis]] (1962—2014) — teātra un kino kritiķis, teātra zinātnieks, žurnālists; * [[Aleksandrs Neibergs]] (1883—1962) — ķirurgs, sabiedrisks darbinieks; * [[Kristaps Neilands]] (1899—1960) — inženieris metalurgs, profesors; * [[Kārlis Neilis]] (1906—1991) — gleznotājs; * [[Ada Neretniece]] (1924—2008) — kinorežisore; * [[Andrievs Niedra]] (1871—1942) — rakstnieks, politiķis; * [[Anna Nollendorfa]] (1920—1999) — tēlniece, leļļu skulptore; * [[Magnuss Nomals]] (1911—1945) — arhitekts; * [[Pēteris Nomals]] (1876—1949) — inženieris tehnologs; * [[Arvīds Norītis]] (1902—1981) — vijolnieks, pedagogs, diriģents; * [[Oskars Norītis]] (1909—1942) — gleznotājs, grafiķis, scenogrāfs; {{div col end}} == Ņ == * [[Ināra Ņefedova]] (1930—2022) — mākslas zinātniece; == O == {{div col|2}} * [[Vitāls Oga]] (1929—1984) — dzejnieks, tulkotājs; * [[Vilis Olavs]] (1867—1917) — sabiedrisks darbinieks, publicists; * [[Uldis Opits]] (1932—2020) — hokeja vārtsargs, treneris; * [[Gunārs Ordelovskis]] (1927—1990) — diriģents, komponists, trombonists, pedagogs; * [[Ringolds Ore]] (1931—1968) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Milda Orleāna-Zariņa]] (1907—1982) — aktrise; * [[Jānis Osis]] (1895—1973) — aktieris; * [[Jāzeps Osmanis]] (1932—2014) — dzejnieks, tulkotājs; * [[Oļģerts Ostenbergs]] (1925—2012) — arhitekts, pedagogs; * [[Ēriks Ošs]] (1927—2025) — karikatūrists, mākslinieks; * [[Benita Ozoliņa]] (1903—1984) — aktrise; * [[Dzidra Ozoliņa]] (1922—2014) — arhitekte; * [[Arvīds Ozoliņš (baletdejotājs)|Arvīds Ozoliņš]] (1908—1996) — baletdejotājs, pedagogs; * [[Edgars Ozoliņš (grafiķis)|Edgars Ozoliņš]] (1930—1987) — grafiķis; * [[Kārlis Ozoliņš (pedagogs)|Kārlis Ozoliņš]] (1882—1960) — pedagogs, izglītības darbinieks; * [[Pēteris Ozoliņš (režisors)|Pēteris Ozoliņš]] (1864—1938) — aktieris, režisors; * [[Valdemārs Ozoliņš]] (1896—1973) — komponists, diriģents; * [[Herberts Ozolītis]] (1902—1987) — operdziedātājs, pedagogs; * [[Haralds Ozolnieks]] (1918—1987) — solists, vokālais pedagogs; * [[Alfrēds Ozols]] (1898—1971) — biologs, bioloģijas zinātņu doktors; * [[Arturs Ozols (valodnieks)|Arturs Ozols]] (1912—1964) — letonists, folklorists, pedagogs; * [[Harijs Ozols]] (1963—2015) — aktieris, dziedātājs; * [[Jānis R. Ozols]] (1911—1985) — bibliogrāfs, literatūras vēsturnieks; * [[Vilis Ozols (gleznotājs)|Vilis Ozols]] (1929—2014) — gleznotājs; {{div col end}} == P == {{div col|2}} * [[Adrians Pabians]] (1908—1993) — mākslinieks; * [[Kārlis Pabriks]] (1898—1977) — aktieris; * [[Kārlis Padegs]] (1911—1940) — grafiķis, gleznotājs; * [[Leons Paegle]] (1890—1926) — rakstnieks; * [[Spricis Paegle]] (1876—1962) — uzņēmējs, politiķis, sabiedriskais darbinieks; * [[Elfrīda Pakule]] (1912—1991) — operdziedātāja; * [[Milda Palēviča]] (1889—1972) — filozofe, pedagoģe; * [[Indriķis Palēvičs]] (1862—1940) — skolotājs, mūziķis; * [[Kārlis Pamše]] (1917—2015) — aktieris, režisors, rakstnieks; * [[Arnolds Pankoks]] (1914—2008) — gleznotājs; * [[Kārlis Papulis]] (1904—1983) — grafiķis; * [[Jāzeps Pasternaks]] (1919—1975) — sabiedrisks darbinieks; * [[Dionīsijs Pauģis]] (1905—1985) — koktēlnieks; * [[Felicita Pauļuka]] (1925—2014) — māksliniece; * [[Jānis Pauļuks (politiķis)|Jānis Pauļuks]] (1865—1937) — politiķis; * [[Jānis Pauļuks (mākslinieks)|Jānis Pauļuks]] (1906—1984) — gleznotājs; * [[Ērika Pauzere]] (1927—2009) — modes māksliniece; * [[Uldis Pauzers]] (1933—1982) — filmu mākslinieks, scenogrāfs; * [[Jānis Pārstrauts]] (1851—1929) — publicists, mācītājs, valodnieks; * [[Marianna Peilāne]] (1915—1996) — gleznotāja; * [[Olga Penerdži]] (1895—1982) — tēlniece; * [[Mārtiņš Peniķis]] (1874—1964) — virsnieks, ģenerālis; * [[Nikolajs Petraškevičs]] (1909—1976) — gleznotājs; * [[Konstantīns Pēkšēns]] (1859—1928) — arhitekts; * [[Lilija Pētersone]] (1923—1998) — peldētāja, trenere; * [[Kārlis Pētersons (cirka mākslinieks)|Kārlis Pētersons]] (1889—1967) — cirka mākslinieks; * [[Pēteris Pētersons (literāts, gleznotājs)|Pēteris Pētersons]] (1881—1937) — literāts, gleznotājs, pedagogs, radiobalss; * [[Pēteris Pētersons]] (1923—1998) — dramaturgs, režisors, teorētiķis, tulkotājs; * [[Valentīns Pikulis]] (1928—1990) — rakstnieks; * [[Elvīra Pinnis]] (1907—1984) — tēlniece; * [[Rūdolfs Pinnis]] (1902—1992) — gleznotājs; * [[Ērmanis Pīpiņš-Vizulis]] (1873—1927) — pedagogs, literatūrkritiķis, žurnālists; * [[Gunārs Placēns]] (1927—2024) — aktieris; * [[Otto Pladers]] (1897—1970) — gleznotājs; * [[Jānis Plase]] (1892—1929) — gleznotājs; * [[Jānis Plēpis]] (1909—1947) — grafiķis; * [[Edgars Plūksna]] (1908—1994) — operdziedātājs; * [[Kārlis Plūksne]] (1906—1973) — arhitekts; * [[Jēkabs Plūme]] (1855—1931) — ģenerālis; * [[Juris Podnieks]] (1950—1992) — kinooperators, režisors; * [[Teodors Podnieks]] (1879—1936) — aktieris, režisors; * [[Jānis Poruks]] (1871—1911) — rakstnieks; * [[Lilita Postaža]] (1941—2011) — gleznotāja, tekstilmāksliniece; * [[Rasma Prande]] (1926—1998) — kino grima māksliniece; * [[Kārlis Prauls]] (1895—1941) — ģenerālis; * [[Imants Prēdelis]] (1950—2018) — fotogrāfs; * [[Anna Priede]] (1920—2007) — baletdejotāja; * [[Dāvids Priedenbergs]] (1892—1965) — aktieris; * [[Anna Priedīte]] (1874—1941) — publiciste; * [[Rūdolfs Princis]] (1908—1977) — inženieris, pedagogs; * [[Jānis Prombergs]] (1927—1993) — ārsts, medicīnas darbinieks; * [[Jānis Pujāts (mākslas zinātnieks)|Jānis Pujāts]] (1925—1988) — mākslas zinātnieks; * [[Ādolfs Puķe]] (1920—2010) — dziedātājs; * [[Zina Pupšto]] (1915—1998) — aktrise, operetes soliste; * [[Jānis Purgalis]] (1869—1934) — notārs, politiķis; * [[Frīdrihs Puriņš]] (1893—1941) — latviešu strēlnieks, robežsargs; * [[Puriņu Klāvs]] (1858—1935) — rakstnieks; * [[Vilis Purmalis]] (1927—1989) — ķirurgs; * [[Vilhelms Purvītis]] (1872—1945) — gleznotājs, profesors; * [[Baiba Puzinas]] (1944—1999) — kostīmu māksliniece; * [[Uldis Pūcītis]] (1937—2000) — aktieris; {{div col end}} == R == {{div col|2}} * [[Elza Radziņa]] (1917—2005) — aktrise; * [[Lija Rage]] (1948—2025) — tekstilmāksliniece, teātra kostīmu māksliniece; * [[Augusts Raņķis (grāmatizdevējs)|Augusts Raņķis]] (1875—1937) — grāmatizdevējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Elfrīda Rapa]] (1901—1966) — literāte, grāmatniece; * [[Jānis Rapa (1885—1941)|Jānis Rapa]] (1885—1941) — grāmatizdevējs; * [[Zigrīda Džoana Rapa]] (1936—2024) — tēlniece; * [[Regīna Razuma]] (1951—2023) — aktrise; * [[Jānis Reinholds (rakstnieks)|Jānis Reinholds]] (1896—1933) — satīriķis, humorists, feļetonists; * [[Leons Reiters]] (1926—1976) — diriģents; * [[Teodors Reiters]] (1884—1956) — diriģents; * [[Eduards Reiziņš]] (1890—1970) — biologs, zoologs, pedagogs; * [[Linards Reiziņš]] (1924—1991) — matemātiķis, pedagogs; * [[Rūdolfs Reiziņš]] (1921—1984) — ķīmiķis; * [[Līvija Rezevska]] (1926—2004) — tēlniece; * [[Jānis Rezevskis]] (1872—1941) — teologs, profesors; * [[Milda Riekstiņa]] (1891—1976) — aktrise; * [[Alfrēds Riekstiņš (politiķis)|Alfrēds Riekstiņš]] (1876—1937) — politiķis; * [[Jānis Rieksts]] (1881—1970) — fotogrāfs; * [[Riemelis]] (Jānis Tomiņš) (1856—1924) — dzejnieks, tulkotājs, žurnālists; * [[Jānis Rikmanis]] (1901—1968) — gleznotājs; * [[Dzidra Ritenberga]] (1928—2003) — aktrise, režisore; * [[Pēteris Rizga]] (1883—1955) — biškopis, sabiedriskais darbinieks, profesors; * [[Vilis Rīdzenieks]] (1884—1962) — fotogrāfs; * [[Juris Rītiņš]] (1952—2010) — politiķis; * [[Artūrs Rocēns]] (1907—1988) — ķirurgs; * [[Kārlis Rocēns]] (1939—2017) — inženierijas zinātnieks, profesors, akadēmiķis; * [[Fricis Rode]] (1887—1967) — režisors, aktieris; * [[Olga Rode]] (1890—1939) — ārste, ķirurģe; * [[Rasma Roga]] (1925—2012) — aktrise; * [[Ērika Romane]] (1920—2002) — gleznotāja; * [[Helēna Romanova]] (1928—1987) — aktrise; * [[Georgs Romulis]] (1928—2015) — dzintara mākslinieks; * [[Ieva Roze]] (1971—1991) — dzejniece; * [[Bertrams Rozenbergs]] (1904—1960) — ķirurgs; * [[Eduards Rozenštrauhs]] (1918—1992) — mūziķis; * [[Ernests Rozentāls]] (1888—1953) — aktieris; * [[Janis Rozentāls]] (1866—1917) — gleznotājs; * [[Miķelis Rozentāls (gleznotājs)|Miķelis Rozentāls]] (1907—1952) — gleznotājs; * [[Jānis Rozītis]] (1913—1942) — futbolists, hokejists; * [[Pāvils Rozītis]] (1889—1937) — rakstnieks, žurnālists, tulkotājs; * [[Biruta Ilga Rubess]] (1931—2002) — māksliniece; * [[Bruno Rubess]] (1926—2009) — uzņēmējs, mecenāts; * [[Ella Rudzīte]] (1900—1993) — aktrise; * [[Marta Rudzīte]] (1924—1996) — valodniece, pedagoģe; * [[Dāvids Rudzītis]] (1881—1939) — politiķis; * [[Kristaps Rudzītis]] (1899—1978) — ārsts, profesors; * [[Māris Rudzītis]] (1932—1973) — kinooperators, režisors; * [[Pēteris Rudzītis]] (1879—1931) — aktieris; * [[Rihards Rudzītis]] (1898—1960) — rakstnieks, filozofs; * [[Jūlijs Ruments]] (1900—1943) — farmaceits, ķīmiķis, profesors; * [[Rudīte Ruško]] (1966—2018) — operdziedātāja; * [[Vilhelms Ruško]] (1922—1993) — dziedātājs, aktieris; * [[Valdis Rūja]] (1928—2020) — dzejnieks; * [[Velta Rūķe-Draviņa]] (1917—2003) — valodniece, folkloriste; * [[Berta Rūmniece]] (1865—1953) — aktrise; * [[Ansis Rūtentāls]] (1949—2000) — kustību mākslinieks, režisors, pedagogs; {{div col end}} == S == {{div col|2}} * [[Jurijs Safronovs]] (1947—2015) — aktieris; * [[Anna Sakse]] (1905—1981) — rakstniece; * [[Irma Sakss]] (1905—1993) — dziedātāja; * [[Kārlis Sakss]] (1897—1987) — mežkopis, profesors; * [[Pauls Sakss]] (1878—1966) — operdziedātājs, vokālais pedagogs; * [[Eduards Salenieks]] (1900—1977) — rakstnieks, žurnālists; * [[Juris Salmanis]] (1943—2025) — mākslinieks; * [[Alma Saltupe]] (1894—1967) — dzejniece; * [[Zinaīda Sama]] (1914—1989) — horeogrāfe, pedagoģe; * [[Askolds Saulītis]] (1966—2021) — kino režisors, scenārists; * [[Alfrēds Sausne]] (1900—1994) — aktieris, rakstnieks; * [[Mihails Savisko]] (1936—2024) — kinokritiķis, scenārists; * [[Kārlis Sebris]] (1914—2009) — aktieris; * [[Vilis Segliņš]] (1882—1961) — režisors, aktieris; * [[Andris Seleckis]] (1947—2016) — operators; * [[Vera Selga]] (1918—1996) — aktrise; * [[Uļjana Semjonova]] (1952—2026) — basketboliste; * [[Valērijs Sevastjanovs]] (1948—2010) — baletdejotājs; * [[Ludvigs Sēja]] (1885—1962) — diplomāts, politiķis; * [[Milda Sēnīte]] (1896—1971) — aktrise; * [[Eduards Sidrabs]] (1898—1963) — tēlnieks; * [[Pēteris Siecenieks]] (1865—1930) — politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Jēkabs Silarājs]] (1898—1941) — Latvijas Kriminālpolicijas priekšnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Juris Silarājs]] (1917—2007) — basketbolists, basketbola treneris; * [[Jānis Silazars]] (1912—1975) — dzejnieks; * [[Gundega Sileniece]] (1928—2013) — literatūrzinātniece; * [[Visvaldis Silenieks]] (1898—1960) — aktieris; * [[Elza Siliņa]] (1895—1988) — dejas vēsturniece, baleta kritiķe; * [[Aivars Siliņš]] (1947—2016) — aktieris; * [[Matīss Siliņš]] (1861—1942) — kartogrāfs, vēsturnieks, etnogrāfs, literāts; * [[Maija Silmale]] (1924—1973) — rakstniece, tulkotāja; * [[Minna Tusnelda Simsone]] (1877—1932) — aktrise; * [[Jānis Simsons]] (1887—1939) — aktieris; * [[Vera Singajevska]] (1923—2014) — aktrise; * [[Juris Sinka]] (1927—2001) — politiķis; * [[Bruno Sipāns]] (1913—1973) — gleznotājs; * [[Andrejs Sīmanis]] (1865—1926) — jurists, politiķis; * [[Daina Skadmane]] (1990—2013) — māksliniece; * [[Pēteris Skrapce]] (1884—1960) — virsnieks, ģenerālis; * [[Guntis Skrastiņš]] (1954—2021) — aktieris; * [[Imants Skrastiņš]] (1941—2019) — aktieris, režisors; * [[Kārlis Skrastiņš]] (1974—2011) — hokejists; * [[Jānis Skredelis]] (1939—2019) — futbola treneris; * [[Ārijs Skride]] (1906—1987) — gleznotājs; * [[Rihards Skrubis]] (1928—1995) — grafiķis; * [[Emīls Skubiķis]] (1875—1943) — inženieris, politiķis; * [[Viļums Skubiņš]] (1876—1951) — agronoms, sabiedrisks darbinieks; * [[Jānis Skučs]] (1908—1998) — gleznotājs; * [[Harijs Skuja]] (1927—1984) — dzejnieks; * [[Biruta Skujeniece]] (1888—1931) — aktrise, režisore, dzejniece; * [[Ausma Skujiņa]] (1931—2015) — arhitekte; * [[Austra Skujiņa]] (1909—1932) — dzejniece; * [[Rūta Skujiņa]] (1907—1964) — dzejniece, prozaiķe; * [[Džemma Skulme]] (1925—2019) — gleznotāja, politiķe; * [[Jurģis Skulme]] (1928—2015) — mākslinieks, mākslas zinātnieks; * [[Ksenija Skulme]] (1893—1967) — ārste, medicīnas zinātņu doktore; * [[Marta Skulme]] (1890—1962) — tēlniece; * [[Oto Skulme]] (1889—1967) — mākslinieks; * [[Uga Skulme]] (1895—1963) — mākslinieks; * [[Ādolfs Skulte]] (1909—2000) — komponists, pedagogs; * [[Gvido Skulte]] (1939—2013) — kinooperators; * [[Gina Slapiņa]] (1950—2013) — gleznotāja; * [[Andris Slapiņš]] (1949—1991) — kinooperators, režisors; * [[Georgs Smelters]] (1942—2014) — mākslinieks; * [[Pēteris Sniķeris]] (1875—1944) — ārsts, ģenerālis, profesors; * [[Viktors Somovičs]] (-1941) — padomju represiju upuris; * [[Maija Sosāre]] (1926—2008) — valodniece; * [[Burhards Sosārs]] (1890—1953) — komponists, diriģents; * [[Vestards Sosārs]] (1929—2000) — ārsts, teorētiķis; * [[Voldemārs Spalviņš]] (1901—1978) — militārs darbinieks, Latvijas armijas pulkvedis leitnants; * [[Teodors Spāde]] (1891—1970) — kara flotes virsnieks, komandieris, admirālis; * [[Andrejs Spekke]] (1915—1984) — tulkotājs; * [[Marga Spertāle]] (1901—1986) — māksliniece; * [[Arvīds Spertāls]] (1897—1961) — scenogrāfs, gleznotājs; * [[Jēkabs Spriņģis]] (1907—2004) — gleznotājs; * [[Alfrēds Spura]] (1928—2001) — baletdejotājs, horeogrāfs, pedagogs; * [[Inese Spura]] (1924—2013) — žurnāliste; * [[Uldis Stabulnieks]] (1945—2012) — komponists, pianists, dziedātājs; * [[Helmī Stalte]] (1949—2023) — folkloriste, politiķe; * [[Dainis Stalts]] (1939—2014) — folklorists, politiķis; * [[Oskars Stalts]] (1904—1992) — kapteinis, līvu kultūras kopējs; * [[Marta Staņa]] (1913—1972) — arhitekte, dizainere; * [[Olita Starka-Stendere]] (1906—1953) — aktrise; * [[Margarita Stāraste]] (1914—2014) — ilustratore, rakstniece; * [[Edvīns Stepermanis]] (1905—1982) — mākslinieks; * [[Stepermaņu Krustiņš]] (1860—1941) — izdevējs, rakstnieks; * [[Elza Stērste]] (1885—1976) — dzejniece; * [[Laimonis Stīpnieks]] (1936—2023) — fotogrāfs; * [[Irēna Stradiņa]] (1925—1972) — māksliniece; * [[Jānis Stradiņš]] (1933—2019) — fizikālķīmiķis, zinātņu vēsturnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Pauls Stradiņš]] (1896—1958) — ķirurgs, profesors; * [[Embriks Strands]] (1876—1947) — entomologs, profesors; * [[Jānis Straubergs]] (1886—1952) — matemātikas skolotājs, kultūrvēsturnieks; * [[Jānis Straume (komponists)|Jānis Straume]] (1861—1929) — komponists, rakstnieks, kritiķis; * [[Jūlijs Straume]] (1874—1970) — mākslinieks, pedagogs, etnogrāfs; * [[Alfrēds Strausmanis]] (1877—1935) — advokāts, sabiedrisks darbinieks; * [[Valija Strautmane-Krauze]] (1924—2005) — gleznotāja; * [[Tālivaldis Strautmanis]] (1922—1995) — gleznotājs; * [[Jēkabs Strazdiņš]] (1905—1958) — gleznotājs, pedagogs, kritiķis; * [[Kārlis Strāders]] (1915—1978) — aktieris; * [[Kristaps Streičs]] (1970—2010) — režisors, mākslinieks; * [[Ēvalds Strods]] (1933—1998) — rakstnieks, publicists; * [[Heinrihs Strods]] (1925—2012) — vēsturnieks; * [[Irma Stubava|Irma Irīna Stubava]] (1908—1999) — aktrise; * [[Arnolds Stubavs]] (1910—1958) — aktieris; * [[Voldemārs Stūresteps]] (1909—1985) — vijolnieks, profesors; * [[Tatjana Suta]] (1923—2004) — baletdejotāja, mākslas zinātniece; * [[Kārlis Sūniņš]] (1907—1979) — gleznotājs; * [[Vitolds Svirskis]] (1919—1991) — gleznotājs, grafiķis; {{div col end}} == Š == {{div col|2}} * [[Georgijs Šelkovojs]] (1926—2005) — gleznotājs, grafiķis; * [[Pāvils Šenhofs]] (1924—2011) — mākslinieks; * [[Kārlis Šepko]] (1891—1952) — pulkvedis; * [[Kārlis Šics]] (1904—1981) — politiķis; * [[Genādijs Šitiks]] (1958—2009) — futbolists; * [[Rūdolfs Šīrants]] (1910—1985) — vēsturnieks; * [[Gustavs Šķilters]] (1874—1954) — tēlnieks, grafiķis; * [[Voldemārs Šmidbergs]] (1893—1975) — svarcēlājs, cīkstonis, tiesnesis, fotogrāfs, sporta kolekcionārs; * [[Silvija Šmidkena]] (1935—2024) — keramiķe, publiciste; * [[Mirdza Šmithene]] (1887—1978) — aktrise; * [[Jānis Šmits]] (1880—1969) — aktieris; * [[Luijs Šmits]] (1907—1985) — aktieris; * [[Pēteris Šmits]] (1869—1938) — valodnieks, etnogrāfs, profesors; * [[Mihails (Moisejs) Šneiderovs]] (1915—1985) — kinooperators, režisors; * [[Elvīra Šnore]] (1905—1996) — arheoloģe, profesore; * [[Pēteris Šnore]] (1860—1928) — kapteinis; * [[Rauls Šnore]] (1901—1962) — arheologs, numismāts; * [[Ludmila Špīlberga]] (1886—1947) — aktrise; * [[Arvīds Špons]] (1930—1994) — teātra direktors, darbinieks; * [[Mirjama Štāle]] (1897—1988) — aktrise; * [[Austra Šteinberga]] (1910—1998) — aktrise; * [[Renāte Šteinberga]] (1937—2018) — aktrise, operetes soliste; * [[Kārlis Šteinbergs]] (1906—1983) — aktieris, operetes solists; * [[Rūta Šteinerte]] (1942—2003) — gleznotāja; * [[Jānis Šteins]] (1882—1968) — virsnieks, pulkvedis-leitnants; * [[Kārlis Štelmachers]] (1911—1990) — gleznotājs; * [[Pauls Šterns]] (1901—1979) — grafiķis; * [[Roberts Šterns]] (1884—1943) — mākslinieks; * [[Kārlis Štrauhs]] (1890—1944) — literāts; * [[Arnolds Šturms]] (1912—1999) — komponists, mūziķis; * [[Jānis Šusters]] (1927—1988) — farmaceits, profesors; * [[Voldemārs Šūlmanis]] (1921—1975) — hokeja uzbrucējs; * [[Aleksandrs Šūmahers]] (1901—1970) — kinooperators; * [[Elza Švalbe-Matvejeva]] (1903—2004) — tēlniece; * [[Voldemārs Švarcs]] (1884—1957) — aktieris; * [[Vladislavs Šveide]] (1915—1984) — mākslinieks; {{div col end}} == T == {{div col|2}} * [[Helēna Tangijeva-Birzniece]] (1907—1965) — baletdejotāja, baletmeistare; * [[Kārlis Teihmanis]] (1927—1991) — aktieris; * [[Augusts Tentelis]] (1876—1942) — vēsturnieks, pedagogs; * [[Alberts Terpilovskis]] (1922—2002) — tēlnieks; * [[Jānis Roberts Tillbergs]] (1880—1972) — mākslinieks, pedagogs; * [[Osvalds Tīlmanis]] (1900—1980) — arhitekts; * [[Jānis Tīss]] (1921—1980) — čellists; * [[Felicita Tomsone]] (1901—1969) — komponiste, pedagoģe; * [[Edgars Tons]] (1917—1967) — diriģents; * [[Gustavs Turss]] (1890—1973) — arhibīskaps; {{div col end}} == U == {{div col|2}} * [[Konrāds Ubāns]] (1893—1981) — mākslinieks; * [[Rolands Upatnieks]] (1932—1994) — kamaniņu braucējs; * [[Andrejs Upīts]] (1877—1970) — rakstnieks, kritiķis, literatūrzinātnieks; * [[Jānis Upītis]] (1911—1983) — literatūras vēsturnieks; * [[Pēteris Upītis (grafiķis)|Pēteris Upītis]] (1899—1989) — grafiķis; * [[Aivars Urbāns]] (1955—2009) — mākslinieks; * [[Vladislavs Urtāns]] (1921—1989) — vēsturnieks, arheologs; * [[Vladimirs Utkins]] (1932—1994) — ķirurgs pulmonologs; {{div col end}} == Ū == {{div col|2}} * [[Otto Ūdentiņš]] (1892—1988) — ģenerālis; * [[Anna Ūdre]] (1896—1981) — ķirurģe; * [[Vija Ūdre]] (1941—1987) — vitrāžas māksliniece; {{div col end}} == V == {{div col|2}} * [[Jānis Vagners]] (1869—1955) — jurists, politiķis; * [[Irma Vainovska]] (1895—1958) — teātra darbiniece; * [[Jānis Vainovskis]] (1887—1969) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Jānis Vaišļa]] (1969—2016) — producents, ceļotājs; * [[Aleksandrs Vaivars]] (1915—1997) — radiožurnālists; * [[Roberts Valdmanis]] (1874—1932) — diplomāts, vēstnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Voldemārs Valdmanis]] (1905—1966) — grafiķis, scenogrāfs; * [[Teodors Valdšmits]] (1868—1934) — aktieris; * [[Vitolds Valeinis]] (1922—2001) — literatūrzinātnieks, kritiķis; * [[Miķelis Valters]] (1874—1968) — politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Gustavs Vanags]] (1891—1965) — ķīmiķis; * [[Jevgeņijs Vanags]] (1922—1987) — rakstnieks, žurnālists, kultūras darbinieks; * [[Rūdolfs Vanags]] (1892—1977) — diriģents; * [[Vilhelms Benjamins Vanags]] (1912—1985) — ārsts, rentgenologs; * [[Lūcija Vankina]] (1908—1989) — arheoloģe, pētniece; * [[Pēteris Vasaraudzis]] (1908—1988) — aktieris; * [[Frīdrihs Vasarietis]] (1881—1972) — uzņēmējs, virsnieks, pulkvežleitnants, politiķis; * [[Pēteris Vasariņš]] (1924—1996) — politiķis; * [[Bruno Vasiļevskis]] (1939—1990) — gleznotājs; * [[Gundega Vaska]] (1917—2006) — grafiķe; * [[Hermanis Vazdiks]] (1906—1994) — aktieris; * [[Edgars Vārdaunis]] (1910—1999) — scenogrāfs, gleznotājs; * [[Vilma Vārna]] (1917—1978) — aktrise; * [[Venta Vecumniece]] (1927—2017) — aktrise, režisore; * [[Astrīda Vecvagare]] (1941—2013) — aktrise; * [[Haralds Arvīds Vecvagars]] (1910—1966) — literāts, žurnālists; * [[Reinholds Veics]] (1882—1920) — aktieris, režisors; * [[Zelma Veics]] (1882—1943) — aktrise; * [[Rihards Veide (dziedātājs)|Rihards Veide]] (1896—1964) — dziedātājs, pedagogs; * [[Juris Veitners]] (1943—1995) — dzejnieks; * [[Kārlis Veitners]] (1907—1994) — gleznotājs, pedagogs; * [[Jēkabs Velme]] (1855—1928) — valodnieks, pedagogs; * [[Helmārs Velze]] (1909—1971) — aktieris; * [[Žanis Ventaskrasts]] (1906—1978) — lietišķās mākslas meistars; * [[Andris Vējāns]] (1927—2005) — rakstnieks, zinātnieks, kritiķis; * [[Mārtiņš Vērdiņš (seniors)|Mārtiņš Vērdiņš]] (1898—1979) — aktieris; * [[Irma Vēsmiņa]] (1888—1962) — aktrise; * [[Nora Vētra-Muižniece]] (1919—2005) — aktrise, režisore; * [[Vija Vētra]] (1923—2026) — dejotāja, horeogrāfe; * [[Alfrēds Videnieks]] (1908—2002) — aktieris; * [[Emīlija Viesture]] (1891—1947) — aktrise, režisore; * [[Velta Vilciņa]] (1928—1995) — baletdejotāja; * [[Tālivaldis Vilciņš]] (1922—1997) — vēsturnieks, sociologs, profesors; * [[Jānis Vilde]] (1900—1971) — neirologs, antropologs, profesors; * [[Arnolds Vilkins]] (1904—1979) — mākslinieks; * [[Ēvalds Vilks]] (1923—1976) — rakstnieks; * [[Māris Villerušs]] (1936—2014) — čellists; * [[Jūlijs Viļumainis]] (1909—1981) — gleznotājs; * [[Aleksandrs Viļumanis (dziedātājs)|Aleksandrs Viļumanis]] (1910—1980) — operdziedātājs; * [[Voldemārs Vimba]] (1904—1985) — gleznotājs; * [[Edgars Vinters]] (1919—2014) — gleznotājs; * [[Vitolds Virsnis]] (1881—1934) — ģeogrāfs, profesors, rakstnieks; * [[Edvarts Virza]] (1883—1940) — rakstnieks, publicists; * [[Biruta Vizicka-Žarova]] (1929—1998) — aktrise, televīzijas režisore; * [[Marta Vīgante]] (1900—1966) — ārste, sabiedriska darbiniece; * [[Malvīne Vīgnere-Grīnberga]] (1871—1949) — operdziedātāja, pedagoģe; * [[Ernests Vīgners]] (1850—1933) — diriģents, komponists, folklorists; * [[Ivars Vīgners]] (1940—2007) — komponists, pianists; * [[Leonīds Vīgners]] (1906—2001) — diriģents, komponists, pedagogs; * [[Hilda Vīka]] (1897—1963) — māksliniece, rakstniece; * [[Rūdolfs Vīksna]] (1876—1959) — pedagogs, žurnālists, literāts; * [[Jānis Vītiņš (mežkopis)|Jānis Vītiņš]] (1885—1951) — mežkopis, zinātnieks, pedagogs; * [[Jānis Vītoliņš (komponists)|Jānis Vītoliņš]] (1886—1955) — komponists, fagotists; * [[Jēkabs Vītoliņš]] (1898—1977) — mūzikas zinātnieks, kritiķis, folklorists, pedagogs; * [[Alfrēds Vītols (ārsts)|Alfrēds Jānis Vītols]] (1889—1970) — ārsts, sabiedrisks darbinieks; * [[Eduards Vītols]] (1877—1954) — mākslinieks; * [[Jāzeps Vītols]] (1863—1948) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Līvija Volkova]] (1931—2025) — literatūrzinātniece, vēsturniece; * [[Edvards Vulfs]] (1886—1919) — rakstnieks; * [[Mavriks Vulfsons]] (1918—2004) — žurnālists, profesors, politiķis; {{div col end}} == Z == {{div col|2}} * [[Mirdza Zaice]] (1912—1998) — aktrise, teātra darbiniece; * [[Fricis Zandbergs]] (1910—1972) — gleznotājs; * [[Pārsla Zaļkalne]] (1927—1993) — tēlniece; * [[Lūcija Zamaiča]] (1893—1965) — rakstniece, dzejniece; * [[Rihards Zandersons]] (1910—1981) — aktieris; * [[Aija Zariņa]] (1954—2025) — gleznotāja; * [[Indulis Zariņš]] (1929—1997) — gleznotājs, pedagogs; * [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]] (1893—1979) — režisors, aktieris; * [[Kārlis Zariņš (dziedātājs)|Kārlis Zariņš]] (1930—2015) — operdziedātājs, profesors; * [[Rihards Zariņš]] (1869—1939) — grafiķis, pedagogs; * [[Jānis Zarumba]] (1907—1976) — sportists; * [[Augusts Zauers]] (1888—1981) — mākslinieks, pedagogs; * [[Jānis Zābers]] (1935—1973) — operdziedātājs; * [[Vilnis Zābers]] (1963—1994) — mākslinieks; * [[Jānis Zālītis (komponists)|Jānis Zālītis]] (1884—1943) — komponists, kritiķis; * [[Voldemārs Zālītis|Voldemārs Zālītis (Valdis)]] (1865—1934) — rakstnieks; * [[Ādolfs Zārdiņš]] (1890—1967) — mākslinieks; * [[Indriķis Zeberiņš]] (1882—1969) — gleznotājs, grafiķis; * [[Modris Zeberiņš]] (1923—1994) — rakstnieks; * [[Teodors Zeiferts]] (1865—1929) — pedagogs, dzejnieks, kritiķis, literatūrvēsturnieks; * [[Valentīna Zeile]] (1937—2018) — ekonomiste, politiķe; * [[Zinaīda Zeltmate]] (1920—1991) — baletdejotāja, pedagoģe, horeogrāfe; * [[Gunārs Zemgals]] (1934—2018) — scenogrāfs, mākslinieks; * [[Gustavs Zemgals]] (1871—1939) — otrais Latvijas Valsts prezidents, politiķis; * [[Daina Zemzare]] (1911—1971) — valodniece; * [[Aurēlijs Zēbergs]] (1879—1940) — jurists, sabiedriskais darbinieks; * [[Jānis Zēbergs]] (1871—1927) — rēderis, politiķis, sabiedriskais darbinieks; * [[Juris Ziemelis]] (1941—1988) — latviešu nacionālās pretošanās kustības dalībnieks; * [[Jānis Ziemeļnieks]] (1897—1930) — dzejnieks, žurnālists; * [[Maksims Ziks]] (1904—1986) — ārsts, ķirurgs; * [[Mārtiņš Zilberts]] (1977—2024) — pianists, pedagogs; * [[Marianna Zirdziņa]] (1912—1990) — aktrise, dziedātāja; * [[Vsevolods Zirdziņš]] (1913—1991) — aktieris, dziedātājs; * [[Arvīds Zirnis (sporta darbinieks)|Arvīds Zirnis]] (1897—1982) — sporta darbinieks; * [[Andris Zirnītis]] (1954—2022) — grafiķis, grafiskais dizainers; * [[Tamāra Zitcere]] (1947—2014) — zinātniece, ģenētiķe, pedagoģe; * [[Edgars Zīle]] (1908—1986) — aktieris; * [[Mārtiņš Zīverts]] (1903—1990) — dramaturgs; * [[Valērijs Zosts]] (1901—1960) — pianists, profesors; * [[Alīda Zvagule]] (1922—2015) — operetes soliste; * [[Inese Zvagule]] (1945—2004) — pianiste; * [[Arvīds Zvagulis]] (1920—2016) — vijolnieks, diriģents; * [[Gvido Zvaigzne]] (1958—1991) — kinooperators; * [[Velta Zvaigzne]] (1890—1920) — aktrise; * [[Alberts Zvejnieks]] (1902—1987) — cīkstonis, treneris; * [[Aleksandrs Zviedris]] (1905—1993) — gleznotājs; * [[Alise Zvirbule]] (1906—1996) — gleznotāja; * [[Egons Zvirbulis]] (1907—1986) — tēlnieks; * [[Valdis Zvirbulis]] (1936—1985) — dambretists, treneris, sporta žurnālists; {{div col end}} == Ž == {{div col|2}} * [[Gustavs Žibalts]] (1873—1938) — aktieris; * [[Arvīds Žilinskis]] (1905—1993) — komponists, pianists, profesors; * [[Jānis Žīds]] (1892—1959) — pulkvedis {{div col end}} [[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]] [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi]] 0vgpndv4ckkmk1j9f2uetcoty78azhr 4505872 4505858 2026-08-11T21:50:48Z Teatrālis 82063 /* P */ 4505872 wikitext text/x-wiki Šajā sarakstā norādītas ievērojamas personas, kuras ir apbedītas [[Rīgas Meža kapi|Rīgas Meža kapos]]. == A == {{div col|2}} * [[Jurijs Abizovs]] (1921—2006) — rakstnieks, tulkotājs, literatūrzinātnieks, Baltijas krievu kultūras vēstures speciālists; * [[Mārtiņš Abuls]] (1885—1930) — tiesnesis, žurnālists, sabiedrisks darbinieks; * [[Marija Adamova-Kalniņa]] (1924—2012) — aktrise; * [[Imants Adermanis]] (1930—1996) — aktieris, režisors, pedagogs; * [[Konstantīns Aizpurs]] (1919—2003) — dzejnieks, atdzejotājs, dramaturgs; * [[Marta Aizupiete]] (1892—1975) — bioloģe; * [[Dace Akmentiņa]] (1858—1936) — aktrise; * [[Roberts Akmentiņš (mācītājs)|Roberts Akmentiņš]] (1910—1994) — teologs, profesors; * [[Laima Akuratere]] (1910—1969) — dzejniece, tulkotāja; * [[Jānis Akuraters]] (1876—1937) — dzejnieks, rakstnieks, politiķis; * [[Valdis Albergs]] (1922—1984) — tēlnieks; * [[Rūdolfs Alders]] (1907—1987) — tēlnieks; * [[Pauls Aldiņš]] (1971—2020) — ārsts infektologs, hepatologs, pasniedzējs; * [[Nikolajs Aleksejevs]] (1911—1962) — politiķis, rūpnīcas "[[VEF]]" direktors no 1958. līdz 1962. gadam; * [[Alita Alkne]] (1904—1994) — aktrise; * [[Jānis Alksnis]] (1869—1939) — arhitekts; * [[Jēkabs Alksnis (ārsts)|Jēkabs Alksnis]] (1870—1957) — medicīnas profesors; * [[Ojārs Ambainis]] (1926—1995) — folklorists, pētnieks; * [[Valdemārs Ambainis]] (1889—1946) — literāts, žurnālists; * [[Lilija Amerika]] (1903—1980) — aktrise; * [[Dagnija Amtmane|Dagnija Amtmane-Valdmane]] (1912—1985) — aktrise; * [[Valija Amtmane]] (1904—1996) — aktrise; * [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]] (1885—1966) — aktieris, režisors, pedagogs; * [[Krišjānis Ancītis]] (1911—1963) — valodnieks, literatūrzinātnieks; * [[Maigurs Andermanis]] (1922—2011) — operdziedātājs; * [[Emma Andersone]] (1900—1992) — literatūrvēsturniece, pedagoģe; * [[Alfrēds Andersons]] (1879—1937) — Rīgas pilsētas galva, būvinženieris, literāts, pedagogs, sabiedrisks darbinieks; * [[Eduards Andersons (sportists)|Eduards Andersons]] (1914—1985) — basketbolists; * [[Andris Andreiko]] (1942—1976) — dambretists; * [[Ingrīda Andriņa]] (1944—2015) — aktrise; * [[Jānis Andrups]] (1914—1994) — literatūras vēsturnieks, kritiķis; * [[Olga Andžāne-Zvirgzdiņa]] (1913—1994) — dramaturģe, advokāte, pedagoģe; * [[Jānis Anmanis]] (1943—2025) — gleznotājs, mākslinieks; * [[Augusts Annuss]] (1893—1984) — gleznotājs; * [[Jānis Annuss (gleznotājs)|Jānis Annuss]] (1935—2013) — gleznotājs, fotogrāfs; * [[Indriķis Ansabergs]] (1886—1971) — pedagogs, [[Tautas padome|Tautas padomes]] loceklis; * [[Jānis Ansons]] (1888—1935) — mākslinieks; * [[Antonio (Antons Markūns)]] (1915—1977) — klauns; * [[Kārlis Anušēvics]] (1930—2013) — aktieris; * [[Jānis Apelis]] (1942—2014) — policijas darbinieks; * [[Arturs Apinis]] (1904—1975) — grafiķis; * [[Apsīšu Jēkabs]] (1858—1929) — rakstnieks; * [[Pāvels Armands]] (1902—1964) — kinorežisors, scenārists; * [[Bruno Artmanis]] (1915—2007) — mēbeļu arhitekts, dizaineris, mākslinieks; * [[Gunārs Astra]] (1931—1988) — latviešu brīvības cīnītājs, cilvēktiesību aizstāvis, disidents; * [[Maija Augstkalna]] (1932—2007) — teātra un kino kritiķe; * [[Alvils Augstkalns]] (1907—1940) — valodnieks, bibliogrāfs; * [[Olga Auguste]] (1896—1973) — padomju politiskā darbiniece; * [[Augusts Auns]] (1887—1967) — riteņbraucējs; * [[Alfrēds Austriņš]] (1893—1963) — teātra darbinieks; * [[Antons Austriņš]] (1884—1934) — rakstnieks; * [[Marga Austruma]] (1930—2017) — leļļu māksliniece un skulptore; * [[Vilis Austrums]] (1911—1960) — bibliogrāfs, literatūras vēsturnieks; * [[Kārlis Auškāps]] (1947—2017) — režisors, aktieris; * [[Raimonds Auškāps]] (1952—2024) — tulkotājs, dramaturgs; * [[Lidija Auza]] (1914—1989) — gleznotāja; * [[Imants Auziņš]] (1937—2013) — dzejnieks, literatūrkritiķis; * [[Harijs Avens]] (1910—1976) — aktieris; * [[Aina Avotiņa]] (1918—1980) — aktrise; * [[Jānis Avotiņš]] (1896—1965) — virsnieks, pulkvedis-leitnants; * [[Enriko Avots]] (1952—2026) — aktieris; {{div col end}} == Ā == {{div col|2}} * [[Alma Ābele]] (1907—1984) — aktrise; * [[Eduards Ābelskalns]] (1914—1982) — mūziķis; * [[Nikolajs Ābeltiņš]] (1897—1966) — pulkvežleitnants; * [[Aleksandrs Āboliņš]] (1893—1978) — teātra un kino darbinieks; * [[Jānis Āboliņš]] (1906—1990) — zinātnieks, profesors; * [[Tālivaldis Āboliņš]] (1932—1991) — aktieris; * [[Ojārs Ābols]] (1922—1983) — gleznotājs, mākslas teorētiķis; * [[Ojārs Āboltiņš]] (1936—2023) — ģeologs, ģeogrāfs, pedagogs; * [[Voldemārs Ābrams]] (1890—1956) — aktieris; * [[Māris Ārgalis]] (1954—2008) — mākslinieks; {{div col end}} == B == {{div col|2}} * [[Kristaps Bahmanis]] (1867—1942) — jurists, publicists, politiķis; * [[Juris Baklāns]] (1948—1989) — gleznotājs; * [[Kristīne Bakmane]] (1897—1925) — uzņēmēja; * [[Juris Baldunčiks]] (1950—2022) — valodnieks, terminologs, pedagogs, tulkotājs; * [[Mārīte Balode]] (1952—2018) — televīzijas režisore, kultūras žurnāliste; * [[Eduards Balodis]] (1880—1951) — pedagogs, tautsaimnieks, politiķis; * [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Jānis Balodis]] (1881—1965) — virspavēlnieks, ģenerālis, politiķis; * [[Kārlis Balodis (medicīnas profesors)|Kārlis Balodis]] (1889—1964) — medicīnas profesors; * [[Paula Baltābola]] (1891—1978) — aktrise; * [[Sarmīte Baltkāje]] (1933—2017) — ārste onkoloģe, ķirurģe; * [[Jānis Baltkājs]] (1935—2023) — farmakologs, zinātnieks; * [[Jānis Baltvilks]] (1944—2003) — dzejnieks, ornitologs; * [[Kārlis Bambergs]] (1894—1981) — inženieris ķīmiķis, agroķīmiķis; * [[Jūlija Banga]] (1877—1954) — aktrise; * [[Bangaitis]] (1874—1925) — dzejnieks; * [[Georgs Barkāns]] (1925—2010) — mākslinieks, arhitekts; * [[Boriss Barnets]] (1902—1965) — krievu kinorežisors, aktieris, scenārists; * [[Kārlis Barons (ārsts)|Kārlis Barons]] (1865—1944) — medicīnas profesors; * [[Mendelis Bašs]] (1919—2012) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Biruta Baumane]] (1922—2017) — gleznotāja; * [[Lūcija Baumane]] (1905—1988) — aktrise, režisore, pedagoģe; * [[Aldis Baums]] (1932—2019) — datorzinātnieks; * [[Indulis Bākulis]] (1922—1976) — ķirurgs, profesors; * [[Ludvigs Bārs]] (1911—1973) — aktieris; * [[Jūlijs Bebrišs]] (1931—1993) — aktieris, režisors; * [[Aleksandra Beļcova]] (1892—1981) — gleznotāja, grafiķe; * [[Antons Benjamiņš]] (1860—1939) — uzņēmējs, žurnālists; * [[Juris Georgs Benjamiņš]] (1918—1993) — fotogrāfs; * [[Vilis Bergmanis]] (1892—1979) — aktieris, teātra darbinieks; * [[Alfreds Bergs]] (1890—1942) — militārs darbinieks, Latvijas armijas ārsts, pulkvedis, leitnants; * [[Jānis Bergsons]] (1881—1960) — uzņēmējs, politiķis; * [[Ernests Bertovskis]] (1924—1996) — čellists, pedagogs; * [[Ēvalds Berzinskis]] (1891—1968) — čellists; * [[Egons Beseris]] (1932—1984) — aktieris; * [[Romis Bēms]] (1927—1993) — gleznotājs, mākslas zinātnieks; * [[Artūrs Bērnieks]] (1886—1964) — koktēlnieks, lietišķās mākslas meistars, pedagogs; * [[Reinis Bērtulis]] (1937—1994) — valodnieks; * [[Lilita Bērziņa]] (1903—1983) — aktrise; * [[Lūcija Beatrise Bērziņa]] (1907—1999) — rakstniece, pedagoģe; * [[Alfons Bērziņš]] (1916—1987) — ātrslidotājs; * [[Arturs Bērziņš (aktieris)|Arturs Bērziņš]] (1932—2011) — aktieris; * [[Artūrs Bērziņš (ķirurgs)|Artūrs Bērziņš]] (1918—1963) — ķirurgs; * [[Boriss Bērziņš]] (1930—2002) — gleznotājs, grafiķis, pedagogs; * [[Juris Bērziņš (horeogrāfs)|Juris Bērziņš]] (1941—1995) — horeogrāfs, deju skolotājs; * [[Kārlis Bērziņš (grāmatu tirgotājs)|Kārlis Bērziņš]] (1865—1934) — grāmatu tirgotājs, izdevējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Kārlis Bērziņš]] (1898—1980) — tautsaimnieks, pedagogs, sabiedrisks darbinieks; * [[Maigonis Bērziņš]] (1902—1933) — mākslinieks; * [[Roberts Bērziņš (literāts)|Roberts Bērziņš]] (1868—1935) — literāts, folklorists, pedagogs; * [[Anna Bērzkalne]] (1891—1956) — folkloriste, pedagoģe; * [[Zigmunds Bielis]] (1954—2025) — tēlnieks; * [[Jānis Biezais (vēsturnieks)|Jānis Biezais]] (1896—1975) — padomju vēsturnieks, pedagogs; * [[Aleksandrs Bieziņš]] (1897—1975) — bērnu ķirurgs, medicīnas profesors; * [[Kārlis Bimbers]] (1952—2026) — mūziķis, Latvijas Radio kora dziedātājs; * [[Ruta Birgere]] (1924—2019) — aktrise; * [[Jēkabs Birgers]] (1877—1966) — rakstnieks; * [[Jānis Staņislavs Birnbaums]] (1863—1944) — gleznotājs; * [[Aleksandrs Birzenieks]] (1893—1980) — arhitekts; * [[Jānis Bisenieks]] (1864—1923) — agronoms, uzņēmējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Ija Bite-Krauliņa]] (1938—2007) — baleta kritiķe, zinātniece, televīzijas režisore; * [[Indriķis Blankenburgs]] (1887—1944) — arhitekts; * [[Pēteris Blaus]] (1900—1971) — žurnālists, politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Fricis Blumbahs]] (1864—1949) — astronoms, pedagogs; * [[Rita Blumberga]] (1925—2008) — tekstilmāksliniece; * [[Zaiga Blumberga-Vasariņa]] (1924—1999) — arheoloģe; * [[Laimonis Blumbergs]] (1919—2014) — tēlnieks; * [[Harijs Blunavs]] (1924—2006) — akvarelists; * [[Dāvis Blūmentāls]] (1871—1937) — farmaceits, pulkvedis; * [[Valdis Blūms]] (1936—2019) — teātru direktors, darbinieks; * [[Ģirts Bļodnieks]] (1922—1987) — tulkotājs, pedagogs; * [[Artūrs Bobkovics]] (1885—1959) — diriģents; * [[Džems Bodnieks]] (1910—1987) — metālmākslinieks; * [[Aleksandrs Bojarskis]] (1938—1980) — aktieris; * [[Olga Bormane]] (1893—1968) — režisore, aktrise, skatuves mākslas pedagoģe; * [[Gastons Brahmanis]] (1925—1955) — vijolnieks; * [[Haralds Brando]] (1929—2012) — mūziķis; * [[Alfrēds Brašmanis]] (1904—1983) — sportists; * [[Hermanis Brauns]] (1918—1979) — pianists, pedagogs; * [[Alise Brehmane]] (1886—1981) — aktrise; * [[Milda Brehmane-Štengele]] (1893—1981) — operdziedātāja; * [[Nikolajs Breikšs]] (1911—1972) — gleznotājs; * [[Kārlis Brencēns]] (1879—1951) — gleznotājs, grafiķis, vitrāžists; * [[Juris Brencis]] (1930—2012) — aktieris; * [[Boļeslavs Brežgo]] (1887—1957) — vēsturnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Arvīds Brēdermanis]] (1900—1970) — diplomāts; * [[Aleksandra Briede]] (1901—1992) — tēlniece; * [[Ērika Briede]] (1916—2006) — dramaturģe; * [[Augusts Briedis]] (1877—1937) — žurnālists, politiķis; * [[Jānis Briedis (tēlnieks)|Jānis Briedis]] (1902—1953) — tēlnieks; * [[Jānis Briedis (kinooperators)|Jānis Briedis]] (1930—2008) — kinooperators; * [[Kārlis Briedis]] (1896—1950) — ārsts, ginekologs, pedagogs; * [[Anna Brigadere]] (1861—1933) — rakstniece, dramaturģe, dzejniece; * [[Maija Brigadere]] (1857—1940) — aktrise, dziedātāja; * [[Jānis Brigaders]] (1856—1936) — aktieris, izdevējs; * [[Inta Brikše]] (1956—2014) — pedagoģe, žurnāliste, profesore; * [[Ēriks Brītiņš]] (1923—2010) — aktieris; * [[Kārlis Brīvnieks]] (1854—1934) — aktieris, režisors, dramaturgs, tulkotājs; * [[Aivars Brīze]] (1961—2013) — mūziķis; * [[Alfejs Bromults]] (1913—1991) — gleznotājs; * [[Mārtiņš Bruņenieks]] (1866—1950) — pedagogs, filologs, mitologs; * [[Rasma Bruzīte]] (1919—2001) — tēlniece; * [[Ženija Brūgāne]] (1903—1985) — arfiste, pedagoģe; * [[Eda Dite Brūvere]] (1946—2018) — gleznotāja; * [[Jānis Buivids]] (1864—1937) — ģenerālis; * [[Ļevs Bukovskis]] (1910—1984) — tēlnieks; * [[Vladimirs Bukovskis (1867—1937)|Vladimirs Bukovskis]] (1867—1937) — jurists; * [[Irma Bune]] (1911—1995) — aktrise; * [[Vilhelms Burkēvics]] (1894—1967) — inženieris; * [[Arnolds Burovs]] (1915—2006) — animācijas filmu režisors; * [[Ojārs Bušs]] (1944—2017) — valodnieks; * [[Pauls Butkēvičs]] (1940—2026) — aktieris; * [[Aleksandrs Būmanis]] (1881—1937) — jurists, profesors, žurnālists, tulkotājs, komponists; * [[Kārlis Būmeisters (politiķis)|Kārlis Būmeisters]] (1888—1967) — politiķis; {{div col end}} == C == {{div col|2}} * [[Ēriks Caune]] (1924—2004) — gleznotājs; * [[Ieva Celmiņa]] (1902—1991) — valodniece, tulkotāja; * [[Margrieta Celmiņa]] (1897—1983) — gleznotāja; * [[Marika Celmiņa]] (1879—1969) — aktrise; * [[Marta Celmiņa]] (1880—1937) — Latvijas Žēlsirdīgo māsu kustības dibinātāja; * [[Imants Cepītis]] (1935—1993) — kordiriģents; * [[Roberts Ceplītis]] (1931—2013) — aktieris; * [[Pēteris Cepurnieks]] (1905—1974) — aktieris; * [[Zelma Cēsniece-Freidenfelde]] (1892—1929) — ārste, politiķe; * [[Gunārs Cilinskis]] (1931—1992) — aktieris, režisors; * [[Helēna Cinka-Berzinska]] (1892—1956) — operdziedātāja; * [[Oļģerts Cintiņš]] (1935—1992) — ērģelnieks, pianists, diriģents, pedagogs; * [[Gunārs Cīlītis]] (1927—2007) — gleznotājs, grafiķis; * [[Ilze Cīrule]] (1964—2018) — ierēdne; * [[Vera Cīrule]] (1905—1981) — aktrise, režisore, dziedātāja; * [[Ansis Cīrulis]] (1883—1942) — grafiķis, gleznotājs, lietišķās mākslas meistars; {{div col end}} == Č == {{div col|2}} * [[Kārlis Eduards Čablis]] (1891—1976) — pulkvedis; * [[Aleksandrs Čavarts]] (1929—1992) — grafiķis; * [[Māris Čaklais]] (1940—2003) — dzejnieks, publicists; * [[Jānis Čakste]] (1859—1927) — pirmais Latvijas Valsts prezidents; * [[Mintauts Čakste]] (1893—1962) — jurists, sabiedriskais darbinieks; * [[Ringolds Čakste]] (1898—1967) — mediķis, virsnieks; * [[Viktors Čestnovs]] (1953—2003) — aktieris; * [[Anastasija Čikste-Rūtenfelde]] (1879—1962) — publiciste, tulkotāja, ārste; * [[Arnolds Čuibe]] (1881—1941) — Latvijas skolu departamenta vicedirektors; * [[Arnolds Nikolajs Čuibe]] (1911—1941) — arhitekts; {{div col end}} == D == {{div col|2}} * [[Vallija Dambe]] (1912—1995) — valodniece; * [[Uno Daņiļevskis]] (1945—2007) — gleznotājs; * [[Aleksandrs Daškovs]] (1914—2004) — operdziedātājs; * [[Imants Daudišs]] (1945—2002) — diplomāts, politiķis; * [[Arvīds Daugulis]] (1879—1955) — pianists, pedagogs; * [[Austra Dāle]] (1892—1972) — dzejniece, pedagoģe; * [[Pauls Dāle]] (1889—1968) — filozofs, profesors; * [[Indulis Dālmanis]] (1922—1983) — vijolnieks, pedagogs, komponists; * [[Augusts Deglavs]] (1862—1922) — rakstnieks; * [[Biruta Delle]] (1944—2025) — gleznotāja; * [[Jāzeps Delvers]] (1910—1984) — grafiķis; * [[Aleksandrs Demčenko]] (1954—2020) — kino režisors, operators; * [[Ausma Derkēvica]] (1929—2011) — kordiriģente; * [[Lolita Detlava]] (1947—2022) — pianiste, pedagoģe; * [[Eduards Detlavs]] (1919—1992) — keramiķis; * [[Arnolds Dimiņš]] (1911—1965) — grafiķis; * [[Pēteris Dindonis]] (1877—1967) — selekcionārs; * [[Aleksandrs Dinsbergs]] (1897—1943) — Brīvības cīņu dalībnieks, leitnants, sabiedriskais darbinieks; * [[Ella Dagmāra Dišlere]] (1923—2011) — gleznotāja; * [[Valdis Dišlers]] (1922—2011) — gleznotājs, pedagogs, profesors; * [[Jēkabs Dravnieks]] (1858—1927) — enciklopēdists, izdevējs; * [[Jānis Dreibergs]] (1854—1932) — pedagogs, latviešu atmodas darbinieks; * [[Valda Dreimane]] (1932—1994) — dzejniece, literatūrzinātniece; * [[Jānis Dreslers]] (1895—1971) — karikatūrists, literāts; * [[Jānis Ducens]] (1888—1925) — politiķis, prokurors; * [[Aleksandrs Dulbe]] (1880—1931) — jurists, žurnālists, rakstnieks; * [[Eleonora Dūda]] (1927—2007) — aktrise; * [[Nikolajs Dūze]] (1891—1951) — virsnieks, ģenerālis; * [[Līze Dzeguze]] (1908—1992) — tēlniece; * [[Ģirts Dzenītis]] (1934—1987) — žurnālists; * [[Pauls Dzērve]] (1918—1961) — ekonomists; {{div col end}} == E == {{div col|2}} * [[Reinis Ebelis]] (1859—1928) — tautskolotājs, rakstnieks; * [[Gedimins Ebels]] (1895—1967) — ārsts, pediatrs, pedagogs; * [[Arkādijs Eglītis]] (1898—1932) — politiķis; * [[Vilnis Eglītis]] (1938—2005) — gleznotājs; * [[Rita Einberga]] (1921—1979) — keramiķe; * [[Jānis Eisāns]] (1929—2009) — baptistu mācītājs; * [[Haralds Eldgasts]] (1882—1926) — rakstnieks; * [[Josifs Elgurts]] (1924—2007) — grafiķis; * [[Marta Eliase]] (1911—1958) — gleznotāja; * [[Ansis Epners]] (1937—2003) — kinorežisors; * [[Emma Ezeriņa]] (1898—1967) — aktrise; * [[Jānis Ezeriņš (rakstnieks)|Jānis Ezeriņš]] (1891—1924) — rakstnieks; * [[Kārlis Ezeriņš]] (1868—1934) — ģenerālis; {{div col end}} == Ē == {{div col|2}} * [[Artūrs Ēķis]] (1933—2011) — baletdejotājs, aktieris; * [[Jānis Ērenpreiss]] (1929—1996) — onkologs, citologs, pētnieks; * [[Lilija Ērika]] (1890—1981) — aktrise; {{div col end}} == F == {{div col|2}} * [[Pēteris Feders]] (1868—1936) — arhitekts; * [[Nikolajs Fedorovskis]] (1927—2016) — pianists, pedagogs; * [[Maruta Feldmane]] (1949—2004) — aktrise; * [[Ernests Felsbergs]] (1866—1928) — mākslas vēsturnieks, profesors; * [[Ērika Ferda]] (1914—1997) — aktrise, pedagoģe; * [[Harijs Fišers]] (1918—1989) — tēlnieks; * [[Nikolajs Fogelmanis]] (1885—1941) — virsnieks, pulkvežleitnants; * [[Ellija Forsele-Rozentāle]] (1871—1943) — dziedātāja; * [[Jānis Francis]] (1877—1956) — ģenerālis; * [[Andris Freibergs]] (1938—2022) — scenogrāfs, pedagogs; * [[Imants Freibergs]] (1934—2026) — datorzinātnieks; * [[Kārlis Freibergs]] (1971—2000) — scenogrāfs; * [[Ilmārs Freidenfelds]] (1929—2008) — valodnieks; * [[Alberts Freijs]] (1903—1968) — teologs, mācītājs, profesors; * [[Lidija Freimane]] (1920—1992) — aktrise; * [[Valentīna Freimane]] (1922—2018) — teātra un kino zinātniece; * [[Kārlis Freimanis (mākslinieks)|Kārlis Freimanis]] (1909—1987) — gleznotājs, grafiķis; * [[Gunārs Freimanis]] (1927—1993) — dzejnieks, publicists, nacionālās pretošanās kustības dalībnieks; * [[Valda Freimūte]] (1938—1973) — aktrise; * [[Kārlis Freinbergs]] (1884—1967) — literatūrkritiķis, tulkotājs, teātru un muzeju darbinieks; * [[Edmunds Freivalds]] (1891—1922) — žurnālists, publicists; * [[Kurts Fridrihsons]] (1911—1991) — gleznotājs, scenogrāfs; * [[Artūrs Frinbergs]] (1916—1984) — operdziedātājs; * [[Jānis Frīde]] (1906—1987) — žurnālists, literatūrzinātnieks, šahists; {{div col end}} == G == {{div col|2}} * [[Daumants Gailis]] (1927—1991) — kordiriģents, profesors; * [[Kārlis Gailis (būvinženieris)|Kārlis Gailis]] (1901—1994) — būvinženieris un būvinženierijas akadēmiķis; * [[Mārtiņš Gailis]] ([[Ludvigs Šanteklērs]]) (1889—1941) — aktieris; * [[Agris Gailītis]] (1935—2024) — fiziķis; * [[Kārlis Gailītis]] (1936—1992) — garīdznieks, arhibīskaps; * [[Toms Gailītis]] (1912—1938) — lidotājs, aizsargs; * [[Ivars Galenieks]] (1952—2024) — mūziķis; * [[Pauls Galenieks]] (1891—1962) — botāniķis; * [[Arvīds Galeviuss]] (1920—1982) — mākslinieks; * [[Anita Garanča]] (1949—2015) — dziedātāja, mūzikas pedagoģe; * [[Lūcija Garūta]] (1902—1977) — komponiste, pianiste; * [[Astrīda Gaujēna]] (1934—2026) — bērnu ārste, neonatoloģiskās izglītības pamatlicēja Latvijā; * [[Jānis Gaujēns]] (1932—2024) — bērnu ķirurgs, profesors; * [[Tālivaldis Gaumigs]] (1930—2016) — mākslinieks, profesors; * [[Ārijs Geikins]] (1936—2008) — dramaturgs, rakstnieks, režisors, aktieris; * [[Romualds Getautis]] (1956—1990) — tēlnieks; * [[Jānis Gilis]] (1943—2000) — futbola treneris; * [[Ināra Gintere]] (1934—2025) — baletdejotāja, pedagoģe; * [[Edgars Girgensons]] (1943—1977) — aktieris; * [[Pāvils Glaudāns]] (1915—1968) — gleznotājs; * [[Rihards Glāzups]] (1920—1993) — diriģents; * [[Edmunds Goldšteins]] (1927—2008) — komponists, pianists, pedagogs; * [[Leonīds Grabovskis]] (1949—2011) — aktieris, dzejnieks; * [[Romāns Grabovskis]] (1945—2017) — aktieris, režisors; * [[Ādolfs Grasis]] (1905—1976) — basketbolists, treneris, pedagogs; * [[Laimdonis Grasmanis]] (1916—1970) — gleznotājs, scenogrāfs; * [[Ilze Graubiņa]] (1941—2001) — pianiste; * [[Jēkabs Graubiņš]] (1886—1961) — komponists; * [[Jānis Graudonis]] (1913—2005) — vēsturnieks, arheologs; * [[Pēteris Grāvelis]] (1919—1995) — operdziedātājs; * [[Vilma Greble]] (1906—1991) — folkloriste; * [[Anna Grēviņa]] (1892—1979) — tulkotāja, dziedātāja, teātra kritiķe; * [[Māris Grēviņš]] (1930—1994) — literatūras un teātra kritiķis, teātra zinātnieks; * [[Valdis Grēviņš]] (1895—1968) — dzejnieks, tulkotājs; * [[Valts Grēviņš]] (1921—1961) — rakstnieks, teātra vēsturnieks, kritiķis; * [[Alfonss Griģeļonis]] (1920—1982) — žurnālists, pedagogs; * [[Jānis Griģeļonis]] (1948—2002) — jurists, docents; * [[Emīlija Griķīte]] (1873—1959) — aktrise; * [[Maiga Grīnberga]] (1924—2018) — aktrise; * [[Mērija Grīnberga]] (1909—1975) — arhivāre, muzejniece; * [[Emanuels Grinbergs]] (1911—1982) — matemātiķis; * [[Jānis Grīnbergs (mācītājs)|Jānis Grīnbergs]] (1869—1923) — bīskaps; * [[Milda Grīnfelde]] (1909—2000) — rakstniece, tulkotāja; * [[Artūrs Grīnups]] (1931—1989) — komponists, kontrabasists; * [[Kurts Aleksandrs Grīnups]] (1919—2009) — nacionālās pretošanās kustības partizāns; * [[Sigrida Grīsle]] (1911—1975) — aktrise; * [[Ieva Grotuse]] (1924—2011) — baletdejotāja; * [[Ludvigs Grudulis]] (1921—2001) — pedagogs; * [[Mihails Gruzdovs]] (1953—2023) — režisors, pedagogs; * [[Edvards Grūbe]] (1935—2022) — gleznotājs, pedagogs; * [[Andris Grūtups]] (1949—2014) — jurists, advokāts, rakstnieks; * [[Jānis Gudriķis]] (1923—1983) — aktieris; * [[Emīlija Gudriniece]] (1920—2004) — ķīmiķe; * [[Ērika Gulbe]] (1916—2003) — gleznotāja; * [[Alberts Gulbis]] (1892—1983) — rakstnieks; * [[Ansis Gulbis]] (1873—1936) — grāmatizdevējs, rakstnieks; * [[Gunārs Gulbis]] (1931—1986) — zinātnieks, pedagogs, docents; * [[Jānis Gulbis]] (1895—1983) — operdziedātājs; {{div col end}} == Ģ == {{div col|2}} * [[Auguste Ģērmane]] (1890—1976) — dziedātāja; * [[Alfrēds Ģīmis]] (1872—1933) — luterāņu mācītājs, politiķis; {{div col end}} == H == {{div col|2}} * [[Taira Haļāpina]] (1922—2012) — gleznotāja, dzejniece; * [[Kārlis Hamsters]] (1892—1923) — aktieris; * [[Rūdolfs Heimrāts]] (1926—1992) — tekstilmākslinieks, keramiķis; * [[Žermēna Heine-Vāgnere]] (1923—2017) — operdziedātāja; * [[Eiženija Heniša]] (1922—1984) — grafiķe, ilustratore; * [[Ādolfs Hermanis]] (1891—1922) — aktieris; * [[Klāra Hibšmane]] (1878—1946) — ārste, sabiedriskā darbiniece; * [[Andrejs Holcmanis]] (1920—2009) — arhitekts; * [[Fricis Hūns]] (1884—1971) — bīskaps; {{div col end}} == I == {{div col|2}} * [[Lizete Iesmiņa-Mihelsone]] (1872—1934) — aktrise, dziedātāja; * [[Alfrēds Ieviņš]] (1897—1975) — ķīmiķis, profesors; * [[Elga Īgenberga|Elga Igenberga]] (1921—2003) — komponiste, pianiste, pedagoģe; * [[Edgars Iltners]] (1925—1983) — gleznotājs, pedagogs; * [[Baiba Indriksone]] (1932—2024) — aktrise; * [[Valerians Indulēns]] (1915—1943) — šahists; * [[Kārlis Irbe (bīskaps)|Kārlis Irbe]] (1861—1934) — bīskaps; * [[Ādolfs Irbīte]] (1910—1983) — dizainers, konstruktors; * [[Jānis Ivanovs]] (1906—1983) — komponists; * [[Roberts Ivanovs]] (1883—1954) — politiķis; * [[Māra Izvestnija]] (1944—2026) — bibliogrāfe; {{div col end}} == J == {{div col|2}} * [[Vaironis Jakāns]] (1927—2008) — aktieris; * [[Jānis Jankovskis]] (1876—1925) — ķirurgs, profesors; * Arnolds Jansons (1912—1991) — dzejnieks, žurnālists; * [[Jēkabs Janševskis]] (1865—1931) — rakstnieks; * [[Irma Jaunarāja]] (1907—1972) — gleznotāja; * [[Alfrēds Jaunušans]] (1919—2008) — aktieris, režisors; * [[Zenta Jaunzeme]] (1927—1988) — rakstniece, žurnāliste; * [[Bruno Jaunzems]] (1899—1956) — gleznotājs; * [[Valentīns Jākobsons]] (1922—2005) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Jānis Jēgermanis]] (1895—1968) — ķirurgs; * [[Alfons Jēgers]] (1919—1998) — futbolists, hokejists, treneris; * [[Ella Jēkabsone]] (1885—1958) — aktrise; * [[Rūdolfs Jirgens]] (1869—1944) — psihologs, profesors; * [[Dora Jirgensone]] (1866—1940) — uzņēmēja, tirgotāja; * [[Kristiāns Jirgensons]] (1862—1928) — uzņēmējs, tirgotājs; * [[Pēteris Pauls Jozuus]] (1873—1937) — ērģelnieks, diriģents, pedagogs; * [[Aleksandrs Junkers]] (1899—1976) — grafiķis; * [[Aleksandrs Junkers (juniors)]] (1943—1998) — grafiķis; * [[Andrejs Jurjāns]] (1856—1922) — komponists, folklorists; * [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] (1861—1940) — mežradznieks, komponists, pedagogs; * [[Pāvuls Jurjāns]] (1866—1948) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Olga Jurkovska]] (1901—1959) — juriste, sabiedriskā darbiniece, pedagoģe, publiciste; * [[Eduards Jurķelis]] (1910—1978) — gleznotājs; * [[Jānis Jurovs]] (1929—1980) — aktieris; {{div col end}} == K == {{div col|2}} * [[Ivande Kaija]] (1876—1942) — rakstniece; * [[Lūcija Kaiva]] (1916—1985) — šahiste; * [[Artūrs Kalējs]] (1907—1999) — aktieris; * [[Oto Kalējs]] (1920—1977) — tēlnieks; * [[Edvīns Kalnenieks]] (1939—2024) — gleznotājs, profesors; * [[Lilija Kalniņa-Ozoliņa]] (1903—1934) — pianiste; * [[Alfrēds Kalniņš (vieglatlēts)|Alfreds Kalniņš]] (1894—1960) — vieglatlēts; * [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]] (1879—1951) — komponists, diriģents, ērģelnieks; * [[Arvīds Kalniņš (ķīmiķis)|Arvīds Kalniņš]] (1894—1981) — ķīmiķis; * [[Indulis Kalniņš]] (1918—1986) — komponists; * [[Jānis Kalniņš (komponists)|Jānis Kalniņš]] (1904—2000) — komponists; * [[Jānis Kalniņš (rakstnieks)|Jānis Kalniņš]] (1922—2000) — rakstnieks, literatūrzinātnieks; * [[Rodrigo Kalniņš]] (1883—1940) — aktieris; * [[Rolands Kalniņš]] (1922—2022) — kinorežisors; * [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]] (1890—1962) — diriģents; * [[Valdis Kalnroze]] (1894—1993) — gleznotājs; * [[Vitālijs Kalvāns]] (1909—1965) — gleznotājs; * [[Aivars Kalve]] (1937—1994) — rakstnieks, publicists, mākslas kritiķis; * [[Dominiks Kalvelis]] (1900—1988) — zobārsts, profesors; * [[Inga Kambala]] (1938—1992) — lietišķā grafiķe, plakātiste; * [[Artūrs Kaminskis]] (1914—2003) — teologs; * [[Juris Kaminskis]] (1943—1997) — aktieris; * [[Gunārs Kamradziuss]] (1923—1989) — gleznotājs, plakātists; * [[Nikolajs Karagodins]] (1922—2015) — gleznotājs; * [[Eduards Karitons]] (1898—1985) — tēlnieks; * [[Alīse Karlsone]] (1898—1959) — filoloģe, sabiedriskā darbiniece; * [[Tenu Karma]] (1924—2014) — valodnieks, tulkotājs; * [[Raimonds Karnītis]] (1929—1999) — basketbolists, treneris; * [[Ādolfs Karnups]] (1904—1973) — etnogrāfs, arheologs, medicīnas vēsturnieks; * [[Konstantīns Karulis]] (1915—1997) — valodnieks, kultūrvēsturnieks, žurnālists; * [[Krišjānis Katlaps]] (1892—1964) — ķirurgs, ārsts; * [[Nora Katlape]] (1898—1986) — režisore; * [[Žanis Katlaps]] (1907—1968) — aktieris, režisors; * [[Mārtiņš Kauliņš]] (1864—1928) — baletdejotājs, horeogrāfs, pedagogs; * [[Hermanis Kaupiņš]] (1891—1971) — žurnālists, teātra darbinieks, politiķis; * [[Otīlija Kaža]] (1891—1958) — lietišķās mākslas meistare; * [[Māra Kažociņa]] (1936—1992) — gleznotāja; * [[Eduards Kažociņš]] (1892—1965) — diriģents; * [[Teodors Kāleps]] (1866—1913) — izgudrotājs, pētnieks; * [[Austra Kārkliņa]] (1895—1986) — literāte, pedagoģe; * [[Ernests Kārkliņš|Ernests Kārkliņš (Zeltmatis)]] (1868—1961) — režisors, skatuves mākslas pedagogs, rakstnieks; * [[Jānis Kārkliņš (tautsaimnieks)|Jānis Kārkliņš]] (1877—1955) — tautsaimnieks, profesors; * [[Jānis Kārkliņš (operdziedātājs)|Jānis Kārkliņš]] (1889—1963) — operdziedātājs; * [[Jānis Kārkliņš (mūziķis)|Jānis Kārkliņš]] (1907—1960) — mūziķis; * [[Jēkabs Kārkliņš]] (1867—1960) — dziedātājs, pedagogs, profesors; * [[Ramons Kepe]] (1932—2013) — dziedātājs, aktieris; * [[Hēra Kīne]] (1911—1973) — aktrise; * [[Jānis Kīns]] (1909—1969) — grafiķis, grāmatu ilustrators; * [[Gustavs Klaustiņš]] (1880—1937) — inženieris, politiķis; * [[Mārtiņš Kleins]] (1938—2014) — kinooperators; * [[Jānis Voldemārs Kleperis]] (1893—1935) — pulkvedis; * [[Nikolajs Klēģeris]] (1902—1983) — pedagogs, pasniedzējs, zinātnieks; * [[Elija Kliene]] (1895—1978) — tulkotāja; * [[Anta Klints]] (1893—1970) — aktrise; * [[Jānis Klovāns]] (1935—2010) — šahists; * [[Dace Kļava]] (1965—2020) — pianiste, pedagoģe; * [[Jānis Kļava]] (1892—1971) — aktieris, režisors; * [[Paulīne Kļaviņa]] (1918—2001) — lībiešu kultūras darbiniece, dzejniece, tulkotāja; * [[Pēteris Kļaviņš]] (1892—1979) — keramiķis, gleznotājs; * [[Ingvilda Knāviņa]] (1960—2022) — tekstilmāksliniece, gleznotāja; * [[Jevgenija Knāviņa]] (1928—2018) — tekstilmāksliniece; * [[Egons Knops]] (1876—1933) — advokāts, politiķis; * [[Edīte Kokare]] (1933—2007) — mūzikas pedagoģe, kordiriģente; * [[Elza Kokare]] (1920—2003) — folkloriste; * [[Gido Kokars]] (1921—2017) — diriģents; * [[Imants Kokars]] (1921—2011) — diriģents; * [[Juris Kokars]] (1958—1990) — diriģents; * [[Leo Kokle]] (1924—1964) — gleznotājs; * [[Ralfs Kolītis]] (1962—2016) — ķirurgs, profesors; * [[Ilze Konstante]] (1940—2026) — mākslas zinātniece; * [[Romāns Korovins]] (1973—2026) — mākslinieks; * [[Igors Korti]] (1922—1986) — gleznotājs, akvarelists; * [[Igors Koškins]] (1926—1977) — baletdejotājs; * [[Kristaps Koškins]] (1875—1931) — aktieris, režisors, tulkotājs; * [[Uldis Koškins]] (1914—1988) — aktieris; * [[Aleksejs Kotļarovs]] (1918—2006) — gleznotājs; * [[Uldis Knass-Koškins]] (1816—1988) — aktieris, režisors; * [[Andrejs Krastiņš]] (1951—2008) — politiķis, jurists; * [[Andrejs Krastkalns]] (1868—1939) — politiķis, advokāts; * [[Alfrēds Krauklis]] (1911—1991) — basketbolists, treneris; * [[Nikolajs Krauklis]] (1900—1945) — aktieris, režisors; * [[Elza Krauliņa]] (1920—2002) — zinātniece, fiziķe, pedagoģe; * [[Armands Krauliņš]] (1939—2022) — basketbola treneris; * [[Māra Krauze]] (1945—1984) — aktrise; * [[Kārlis Rūdolfs Kreicbergs]] (1921—2014) — diriģents; * [[Rūdolfs Kreicums]] (1900—1971) — aktieris; * [[Imants Krenbergs]] (1930—2005) — kinorežisors, scenārists; * [[Roberts Krimbergs]] (1874—1941) — fiziologs, bioķīmiķis, profesors; * [[Leons Krivāns]] (1938—2020) — aktieris; * [[Zelma Krodere]] (1897—1981) — tulkotāja; * [[Roberts Kroders]] (1892—1956) — teātra kritiķis, tulkotājs; * [[Jānis Krodznieks]] (1851—1924) — vēsturnieks, jaunlatvietis; * [[Valdis Kroģis]] (1934—1994) — dokumentālā kino operators; * [[Alberts Kronenbergs]] (1887—1958) — grafiķis, dzejnieks; * [[Alfreds Krūklis]] (1921—2003) — dzejnieks; * [[Olga Krūmiņa]] (1909—1992) — aktrise; * [[Artūrs Krūmiņš]] (1879—1969) — arhitekts; * [[Jānis Krūmiņš (basketbolists)|Jānis Krūmiņš]] (1930—1994) — basketbolists; * [[Kārlis Krūmiņš (zinātnieks)|Kārlis Krūmiņš]] (1890—1966) — zinātnieks, agroķīmiķis; * [[Pauls Krūmiņš]] (1892—1965) — vijolnieks, diriģents, pedagogs; * [[Vilis Krūmiņš]] (1919—2000) — politiķis, Atmodas kustības dalībnieks; * [[Aleksandrs Kublinskis]] (1936—2018) — komponists; * [[Mihails Kublinskis]] (1939—2020) — režisors; * [[Jēkabs Kukainis]] (1858—1935) — sabiedriskais darbinieks, politiķis; * [[Pāvils Kuncendorfs]] (1909—1960) — grafiķis; * [[Krišjānis Kundziņš]] (1905—1993) — cīkstonis, treneris; * [[Kārlis Pēteris Kundziņš]] (1902—1992) — teātra un literatūras zinātnieks; * [[Pēteris Kundziņš]] (1886—1958) — gleznotājs; * [[Juris Kunnoss]] (1948—1999) — dzejnieks; * [[Dina Kuple]] (1930—2010) — aktrise; * [[Kārlis Kurle-Kurlis]] (1888—1928) — gleznotājs; * [[Gunārs Kušķis]] (1929—1967) — džeza mūziķis; * [[Nikolajs Kūlainis]] (1901—1975) — gleznotājs; * [[Pauls Kvelde]] (1927—2017) — diriģents; * [[Konrāds Kvēps]] (1891—1961) — aktieris; * [[Alberts Kviesis]] (1881—1944) — politiķis, trešais Latvijas Valsts prezidents; {{div col end}} == Ķ == {{div col|2}} * [[Gustavs Ķempelis]] (1874—1940) — jurists, sabiedriskais darbinieks; * [[Atis Ķeniņš]] (1874—1961) — advokāts, pedagogs, dzejnieks, politiķis; * [[Augusts Ķešāns]] (1881—1954) — ķīmiķis, profesors; * [[Ivars Jānis Ķezbers]] (1944—1997) — vēsturnieks, politiķis; * [[Evija Ķirse]] (1974—2003) — alpīniste, uzņēmēja; * [[Teodors Ķirsis]] (1942—2003) — alpīnists, uzņēmējs, sabiedriskais darbinieks; * [[Ints Ķuzis]] (1962—2022) — Valsts policijas priekšnieks, policijas ģenerālis, jurists, politiķis; * [[Valdis Ķuzis]] (1945—2026) — kamaniņu sportists, izgatavotājs, tiesnesis; {{div col end}} == L == {{div col|2}} * [[Irma Laiva]] (1909—2003) — aktrise; * [[Teodors Lakšēvics]] (1911—1989) — gleznotājs; * [[Pēteris Laķis]] (1952—2003) — filozofs, sociologs, mākslas zinātnieks, politiķis; * [[Marta Lange]] (1903—1985) — tēlniece; * [[Roberts Lapainis]] (1913—1947) — hokeja vārtsargs; * [[Jānis Lapiņš]] (1885—1941) — publicists, rakstnieks, pedagogs; * [[Mārtiņš Lapiņš]] (1873—1954) — fotogrāfs, operators; * [[Ieva Lase]] (1916—2002) — tulkotāja; * [[Milda Lasmane]] (1890—1976) — horeogrāfe, latviešu deju autore; * [[Vilma Lasmane]] (1917—1991) — aktrise; * [[Imants Lasmanis]] (1937—1977) — dzejnieks; * [[Ingrīda Latimira]] (1958—2024) — ekonomiste, politiķe; * [[Jānis Laukroze]] (1932—2001) — tiesnesis, jurists; * [[Ernests Laumanis]] (1908—1968) — armijas virsnieks; * [[Jēkabs Lautenbahs]] (1847—1928) — dzejnieks, filologs; * [[Jānis Laže]] (1886—1969) — inženieris tehnologs, Latvijas cukurfabriku celtniecības organizators; * [[Nadežda Laže]] (1895—1973) — gleznotāja; * [[Dzintars Lācis]] (1940—1992) — riteņbraucējs; * [[Vilis Lācis]] (1904—1966) — rakstnieks, politiķis; * [[Visvaldis Lāms]] (1923—1992) — rakstnieks; * [[Aleksandrs Leimanis]] (1913—1990) — režisors; * [[Leonīds Leimanis]] (1910—1974) — aktieris, kinorežisors; * [[Olga Lejaskalne]] (1904—1980) — aktrise; * [[Juris Lejaskalns]] (1935—2006) — aktieris; * [[Teodors Lejas-Krūmiņš]] (1871—1947) — režisors, aktieris, teātra teorētiķis, rakstnieks, tulkotājs; * [[Kārlis Morics Lejiņš]] (1858—1920) — ārsts, politiķis; * [[Paulis Lejiņš]] (1883—1959) — agronoms, politiķis, profesors; * [[Jānis Lejnieks]] (1951—2026) — arhitekts, pētnieks; * [[Natālija Leontjeva]] (1910—1984) — baletdejotāja, pedagoģe; * [[Jānis Lerhs]] (1904—1967) — fotogrāfs; * [[Kārlis Lešinskis]] (1914—1938) — lidotājs; * [[Antra Liedskalniņa]] (1930—2000) — aktrise; * [[Uldis Lieldidžs]] (1933—2019) — aktieris; * [[Elmārs Liepa]] (1927—1974) — valodnieks; * [[Austra Liepiņa]] (1913—1998) — žurnāliste, skolotāja, sabiedriska darbiniece; * [[Lidija Liepiņa]] (1891—1985) — fizikālķīmiķe; * [[Jānis Liepiņš (gleznotājs)|Jānis Liepiņš]] (1894—1964) — gleznotājs; * [[Pēteris Liepiņš]] (1943—2022) — aktieris; * [[Aleksandrs Liepukalns]] (1892—1966) — ķirurgs, profesors; * [[Kārlis Likums]] (1892—1986) — inženieris, augstskolu pasniedzējs; * [[Ance Lindberga]] (1878—1946) — dziedātāja, aktrise; * [[Jāzeps Lindbergs]] (1922—1994) — diriģents; * [[Nikolajs Linde]] (1904—1980) — gleznotājs; * [[Gvido Linga]] (1969—2020) — mūziķis, radio un televīzijas raidījumu vadītājs; * [[Arnolds Liniņš]] (1930—1998) — aktieris, režisors; * [[Žanis Lipke]] (1900—1987) — ebreju glābējs Otrā pasaules kara laikā; * [[Fricis Līcis]] (1891—1953) — aktieris; * [[Helga Līcīte]] (1919—1983) — aktrise; * [[Arnis Līcītis]] (1946—2022) — aktieris; * [[Arnis Līcītis (baletdejotājs)|Arnis Līcītis]] (1967—2021) — baletdejotājs; * [[Herberts Līkums]] (1902—1980) — mākslinieks; * [[Velta Līne]] (1923—2012) — aktrise; * [[Egons Līvs]] (1924—1989) — rakstnieks, kinoscenārists; * [[Klāvs Lorencs]] (1885—1975) — politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Viktors Lorencs]] (1927—1992) — kinoscenārists, aktieris; * [[Ieva Loze]] (1938—2026) — baletdejotāja, horeogrāfe, pedagoģe; * [[Anna Ludiņa]] (1906—1998) — operdziedātāja; * [[Leons Lukšo]] (1930—1984) — keramiķis; * [[Pēteris Lūcis]] (1907—1991) — aktieris, režisors, pedagogs; * [[Fēlikss Lūkins]] (1875—1934) — ārsts, sabiedriskais darbinieks; * [[Haralds Lūkins]] (1906—1991) — ārsts, politiķis; * [[Miervaldis Lūkins]] (1894—1941) — virsnieks, pulkvedis, politiķis; * [[Jānis Lūsis (zoologs)|Jānis Lūsis]] (1897—1979) — zoologs, ģenētiķis; {{div col end}} == M == {{div col|2}} * [[Arčils Mačabeli]] (1905—1960) — ķirurgs, profesors; * [[Jūlijs Madernieks]] (1870—1955) — mākslinieks, pedagogs, mākslas kritiķis; * [[Imants Magone]] (1936—2008) — horeogrāfs, pedagogs; * [[Maiga Mainiece]] (1925—2001) — aktrise; * [[Egons Maisaks]] (1948—1994) — aktieris; * [[Jānis Maizīte]] (1883—1950) — farmaceits, profesors; * [[Vija Maldupe]] (1947—1996) — gleznotāja; * [[Marija Maldutis]] (1889—1926) — operdziedātāja; * [[Roberts Malvess]] (1905—1982) — vēsturnieks; * [[Margita Mantiņa]] (1944—2020) — teātra vēsturniece; * [[Kirils Martinsons]] (1889—1977) — aktieris; * [[Irina Mass]] (1917—1991) — režisore, operatore; * [[Vadims Mass]] (1919—1986) — režisors, operators; * [[Hermanis Matisons]] (1894—1932) — šahists; * [[Jānis Matulis (teologs)|Jānis Matulis]] (1911—1985) — teologs, arhibīskaps; * [[Niks Matvejevs]] (1958—2014) — mūziķis; * [[Juris Mauriņš]] (1928—1993) — tēlnieks; * [[Leonīds Mauriņš]] (1943—2012) — gleznotājs; * [[Ivars Mazurs]] (1929—2010) — džeza mūziķis, pianists, aranžētājs; * [[Mirdza Mālkalne]] (1926—1990) — aktrise; * [[Aleksandrs Mālmeisters]] (1911—1996) — inženieris, politiķis, akadēmiķis; * [[Jānis Mārsietis]] (1889—1962) — aktieris; * [[Jānis Medenis]] (1903—1961) — dzejnieks, tulkotājs; * [[Jēkabs Mediņš]] (1885—1971) — komponists; * [[Ksenija Medne]] (1919—2001) — zinātniece; * [[Haralds Mednis]] (1906—2000) — diriģents; * [[Oto Mednis]] (1925—1976) — grafiķis; * [[Irēna Megne]] (1921—2006) — keramiķe; * [[Antons Megnis]] (1907—1982) — gleznotājs; * [[Gunārs Meierovics]] (1920—2007) — politiķis; * [[Zigfrīds Anna Meierovics]] (1887—1925) — politiķis; * [[Andris Mekšs]] (1941—2018) — aktieris; * [[Vilma Melbārde]] (1920—1987) — aktrise; * [[Kārlis Melbārzdis]] (1902—1970) — gleznotājs; * [[Emīls Melderis]] (1889—1979) — tēlnieks; * [[Pauls Melducis|Paulis Melducis]] (1905—1970) — aktieris, teātra darbinieks; * [[Imants Melgailis]] (1923—2018) — mākslinieks, grafiķis, karikatūrists; * [[Austra Melnāre]] (1916—1995) — gleznotāja, kostīmu māksliniece; * [[Ādolfs Melnārs]] (1908—1963) — gleznotājs; * [[Emilis Melngailis]] (1874—1954) — komponists, folklorists, diriģents; * [[Fricis Menders]] (1885—1971) — sabiedrisks darbinieks, politiķis, disidents; * [[Natālija Mentele]] (1924—1987) — keramiķe; * [[Kārlis Meņģelis]] (1867—1931) — ārsts, sabiedrisks darbinieks; * [[Andris Merkmanis]] (1943—2006) — gleznotājs, scenogrāfs; * [[Leonīds Merkmanis]] (1915—1983) — scenogrāfs, arhitekts; * [[Andris Mertens]] (1939—1996) — ārsts fiziologs, profesors; * [[Uģis Mežavilks]] (1929—1998) — gleznotājs; * [[Fricis Mierkalns]] (1873—1955) — rakstnieks, tulkotājs, žurnālists; * [[Aleksis Mierlauks]] (1866—1943) — aktieris, režisors; * [[Ernests Miezis]] (1884—1945) — politiķis; * [[Aleksandrs Mihelsons]] (1875—1917) — aktieris; * [[Arveds Mihelsons]] (1886—1961) — aktieris, rakstnieks; * [[Eduards Miķelsons]] (1896—1969) — operdziedātājs; * [[Jānis Milbrets]] (1944—2021) — kinooperators; * [[Mārtiņš Milbrets]] (1965—2019) — mākslinieks, scenogrāfs; * [[Visvaris Millers]] (1927—1992) — jurists, pedagogs; * [[Harijs Misiņš]] (1917—1984) — aktieris, režisors, dziedātājs; * [[Jānis Misiņš]] (1862—1945) — bibliofils, bibliogrāfs; * [[Irmgarde Mitrēvice]] (1909—1994) — aktrise, režisore; * [[Aleksandrs Mitulis]] (1893—1985) — prāvests, pētnieks; * [[Vladimirs Molčanovs]] (1890—1968) — mācītājs, teologs; * [[Artūrs Motmillers]] (1900—1980) — vieglatlēts, garo distanču skrējējs; * [[Zenta Muceniece]] (1924—2012) — gleznotāja; * [[Arturs Mucenieks]] (1912—1984) — mākslinieks; * [[Jānis Muhks]] (1921—2004) — uzņēmējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Māra Muižniece]] (1950—2006) — keramiķe; * [[Oskars Muižnieks (mākslinieks)|Oskars Muižnieks]] (1922—1984) — mākslinieks, scenogrāfs; * [[Malda Muižule]] (1937—2022) — grafiķe, gleznotāja, grāmatu ilustratore; * [[Augusts Muižulis]] (1893—1941) — virsnieks, pulkvežleitnants; * [[Ivars Muižulis]] (1935—2023) — gleznotājs, grafiķis; * [[Vilhelms Munters]] (1898—1967) — diplomāts, politiķis; * [[Imants Murovskis]] (1925—2001) — tēlnieks; * [[Kārlis Muške]] (1921—1981) — hokejists, latviešu nacionālo partizānu kustības dalībnieks; * [[Vija Muške]] (1927—1988) — muzikoloģe, publiciste, kritiķe; * [[Jānis Mūrnieks]] (1947—1984) — kinooperators; * [[Nikolajs Mūrnieks]] (1904—1977) — režisors, aktieris; {{div col end}} == N == {{div col|2}} * [[Normunds Naumanis]] (1962—2014) — teātra un kino kritiķis, teātra zinātnieks, žurnālists; * [[Aleksandrs Neibergs]] (1883—1962) — ķirurgs, sabiedrisks darbinieks; * [[Kristaps Neilands]] (1899—1960) — inženieris metalurgs, profesors; * [[Kārlis Neilis]] (1906—1991) — gleznotājs; * [[Ada Neretniece]] (1924—2008) — kinorežisore; * [[Andrievs Niedra]] (1871—1942) — rakstnieks, politiķis; * [[Anna Nollendorfa]] (1920—1999) — tēlniece, leļļu skulptore; * [[Magnuss Nomals]] (1911—1945) — arhitekts; * [[Pēteris Nomals]] (1876—1949) — inženieris tehnologs; * [[Arvīds Norītis]] (1902—1981) — vijolnieks, pedagogs, diriģents; * [[Oskars Norītis]] (1909—1942) — gleznotājs, grafiķis, scenogrāfs; {{div col end}} == Ņ == * [[Ināra Ņefedova]] (1930—2022) — mākslas zinātniece; == O == {{div col|2}} * [[Vitāls Oga]] (1929—1984) — dzejnieks, tulkotājs; * [[Vilis Olavs]] (1867—1917) — sabiedrisks darbinieks, publicists; * [[Uldis Opits]] (1932—2020) — hokeja vārtsargs, treneris; * [[Gunārs Ordelovskis]] (1927—1990) — diriģents, komponists, trombonists, pedagogs; * [[Ringolds Ore]] (1931—1968) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Milda Orleāna-Zariņa]] (1907—1982) — aktrise; * [[Jānis Osis]] (1895—1973) — aktieris; * [[Jāzeps Osmanis]] (1932—2014) — dzejnieks, tulkotājs; * [[Oļģerts Ostenbergs]] (1925—2012) — arhitekts, pedagogs; * [[Ēriks Ošs]] (1927—2025) — karikatūrists, mākslinieks; * [[Benita Ozoliņa]] (1903—1984) — aktrise; * [[Dzidra Ozoliņa]] (1922—2014) — arhitekte; * [[Arvīds Ozoliņš (baletdejotājs)|Arvīds Ozoliņš]] (1908—1996) — baletdejotājs, pedagogs; * [[Edgars Ozoliņš (grafiķis)|Edgars Ozoliņš]] (1930—1987) — grafiķis; * [[Kārlis Ozoliņš (pedagogs)|Kārlis Ozoliņš]] (1882—1960) — pedagogs, izglītības darbinieks; * [[Pēteris Ozoliņš (režisors)|Pēteris Ozoliņš]] (1864—1938) — aktieris, režisors; * [[Valdemārs Ozoliņš]] (1896—1973) — komponists, diriģents; * [[Herberts Ozolītis]] (1902—1987) — operdziedātājs, pedagogs; * [[Haralds Ozolnieks]] (1918—1987) — solists, vokālais pedagogs; * [[Alfrēds Ozols]] (1898—1971) — biologs, bioloģijas zinātņu doktors; * [[Arturs Ozols (valodnieks)|Arturs Ozols]] (1912—1964) — letonists, folklorists, pedagogs; * [[Harijs Ozols]] (1963—2015) — aktieris, dziedātājs; * [[Jānis R. Ozols]] (1911—1985) — bibliogrāfs, literatūras vēsturnieks; * [[Vilis Ozols (gleznotājs)|Vilis Ozols]] (1929—2014) — gleznotājs; {{div col end}} == P == {{div col|2}} * [[Adrians Pabians]] (1908—1993) — mākslinieks; * [[Kārlis Pabriks]] (1898—1977) — aktieris; * [[Kārlis Padegs]] (1911—1940) — grafiķis, gleznotājs; * [[Leons Paegle]] (1890—1926) — rakstnieks; * [[Spricis Paegle]] (1876—1962) — uzņēmējs, politiķis, sabiedriskais darbinieks; * [[Elfrīda Pakule]] (1912—1991) — operdziedātāja; * [[Milda Palēviča]] (1889—1972) — filozofe, pedagoģe; * [[Indriķis Palēvičs]] (1862—1940) — skolotājs, mūziķis; * [[Kārlis Pamše]] (1917—2015) — aktieris, režisors, rakstnieks; * [[Arnolds Pankoks]] (1914—2008) — gleznotājs; * [[Kārlis Papulis]] (1904—1983) — grafiķis; * [[Jāzeps Pasternaks]] (1919—1975) — sabiedrisks darbinieks; * [[Dionīsijs Pauģis]] (1905—1985) — koktēlnieks; * [[Felicita Pauļuka]] (1925—2014) — māksliniece; * [[Jānis Pauļuks (politiķis)|Jānis Pauļuks]] (1865—1937) — politiķis; * [[Jānis Pauļuks (mākslinieks)|Jānis Pauļuks]] (1906—1984) — gleznotājs; * [[Ērika Pauzere]] (1927—2009) — modes māksliniece; * [[Uldis Pauzers]] (1933—1982) — filmu mākslinieks, scenogrāfs; * [[Jānis Pārstrauts]] (1851—1929) — publicists, mācītājs, valodnieks; * [[Marianna Peilāne]] (1915—1996) — gleznotāja; * [[Olga Penerdži]] (1895—1982) — tēlniece; * [[Mārtiņš Peniķis]] (1874—1964) — virsnieks, ģenerālis; * [[Nikolajs Petraškevičs]] (1909—1976) — gleznotājs; * [[Konstantīns Pēkšēns]] (1859—1928) — arhitekts; * [[Lilija Pētersone]] (1923—1998) — peldētāja, trenere; * [[Kārlis Pētersons (cirka mākslinieks)|Kārlis Pētersons]] (1889—1967) — cirka mākslinieks; * [[Pēteris Pētersons (literāts, gleznotājs)|Pēteris Pētersons]] (1881—1937) — literāts, gleznotājs, pedagogs, radiobalss; * [[Pēteris Pētersons]] (1923—1998) — dramaturgs, režisors, teorētiķis, tulkotājs; * [[Valentīns Pikulis]] (1928—1990) — rakstnieks; * [[Elvīra Pinnis]] (1907—1984) — tēlniece; * [[Rūdolfs Pinnis]] (1902—1992) — gleznotājs; * [[Ērmanis Pīpiņš-Vizulis]] (1873—1927) — pedagogs, literatūrkritiķis, žurnālists; * [[Gunārs Placēns]] (1927—2024) — aktieris; * [[Otto Pladers]] (1897—1970) — gleznotājs; * [[Jānis Plase]] (1892—1929) — gleznotājs; * [[Jānis Plēpis]] (1909—1947) — grafiķis; * [[Edgars Plūksna]] (1908—1994) — operdziedātājs; * [[Kārlis Plūksne]] (1906—1973) — arhitekts; * [[Jēkabs Plūme]] (1855—1931) — ģenerālis; * [[Juris Podnieks]] (1950—1992) — kinooperators, režisors; * [[Teodors Podnieks]] (1879—1936) — aktieris, režisors; * [[Jānis Porietis (ekonomists)|Jānis Porietis]] (1926—2005) — ekonomists, doktors, pedagogs; * [[Jānis Poruks]] (1871—1911) — rakstnieks; * [[Lilita Postaža]] (1941—2011) — gleznotāja, tekstilmāksliniece; * [[Rasma Prande]] (1926—1998) — kino grima māksliniece; * [[Kārlis Prauls]] (1895—1941) — ģenerālis; * [[Imants Prēdelis]] (1950—2018) — fotogrāfs; * [[Anna Priede]] (1920—2007) — baletdejotāja; * [[Dāvids Priedenbergs]] (1892—1965) — aktieris; * [[Anna Priedīte]] (1874—1941) — publiciste; * [[Rūdolfs Princis]] (1908—1977) — inženieris, pedagogs; * [[Jānis Prombergs]] (1927—1993) — ārsts, medicīnas darbinieks; * [[Jānis Pujāts (mākslas zinātnieks)|Jānis Pujāts]] (1925—1988) — mākslas zinātnieks; * [[Ādolfs Puķe]] (1920—2010) — dziedātājs; * [[Zina Pupšto]] (1915—1998) — aktrise, operetes soliste; * [[Jānis Purgalis]] (1869—1934) — notārs, politiķis; * [[Frīdrihs Puriņš]] (1893—1941) — latviešu strēlnieks, robežsargs; * [[Puriņu Klāvs]] (1858—1935) — rakstnieks; * [[Vilis Purmalis]] (1927—1989) — ķirurgs; * [[Vilhelms Purvītis]] (1872—1945) — gleznotājs, profesors; * [[Baiba Puzinas]] (1944—1999) — kostīmu māksliniece; * [[Uldis Pūcītis]] (1937—2000) — aktieris; {{div col end}} == R == {{div col|2}} * [[Elza Radziņa]] (1917—2005) — aktrise; * [[Lija Rage]] (1948—2025) — tekstilmāksliniece, teātra kostīmu māksliniece; * [[Augusts Raņķis (grāmatizdevējs)|Augusts Raņķis]] (1875—1937) — grāmatizdevējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Elfrīda Rapa]] (1901—1966) — literāte, grāmatniece; * [[Jānis Rapa (1885—1941)|Jānis Rapa]] (1885—1941) — grāmatizdevējs; * [[Zigrīda Džoana Rapa]] (1936—2024) — tēlniece; * [[Regīna Razuma]] (1951—2023) — aktrise; * [[Jānis Reinholds (rakstnieks)|Jānis Reinholds]] (1896—1933) — satīriķis, humorists, feļetonists; * [[Leons Reiters]] (1926—1976) — diriģents; * [[Teodors Reiters]] (1884—1956) — diriģents; * [[Eduards Reiziņš]] (1890—1970) — biologs, zoologs, pedagogs; * [[Linards Reiziņš]] (1924—1991) — matemātiķis, pedagogs; * [[Rūdolfs Reiziņš]] (1921—1984) — ķīmiķis; * [[Līvija Rezevska]] (1926—2004) — tēlniece; * [[Jānis Rezevskis]] (1872—1941) — teologs, profesors; * [[Milda Riekstiņa]] (1891—1976) — aktrise; * [[Alfrēds Riekstiņš (politiķis)|Alfrēds Riekstiņš]] (1876—1937) — politiķis; * [[Jānis Rieksts]] (1881—1970) — fotogrāfs; * [[Riemelis]] (Jānis Tomiņš) (1856—1924) — dzejnieks, tulkotājs, žurnālists; * [[Jānis Rikmanis]] (1901—1968) — gleznotājs; * [[Dzidra Ritenberga]] (1928—2003) — aktrise, režisore; * [[Pēteris Rizga]] (1883—1955) — biškopis, sabiedriskais darbinieks, profesors; * [[Vilis Rīdzenieks]] (1884—1962) — fotogrāfs; * [[Juris Rītiņš]] (1952—2010) — politiķis; * [[Artūrs Rocēns]] (1907—1988) — ķirurgs; * [[Kārlis Rocēns]] (1939—2017) — inženierijas zinātnieks, profesors, akadēmiķis; * [[Fricis Rode]] (1887—1967) — režisors, aktieris; * [[Olga Rode]] (1890—1939) — ārste, ķirurģe; * [[Rasma Roga]] (1925—2012) — aktrise; * [[Ērika Romane]] (1920—2002) — gleznotāja; * [[Helēna Romanova]] (1928—1987) — aktrise; * [[Georgs Romulis]] (1928—2015) — dzintara mākslinieks; * [[Ieva Roze]] (1971—1991) — dzejniece; * [[Bertrams Rozenbergs]] (1904—1960) — ķirurgs; * [[Eduards Rozenštrauhs]] (1918—1992) — mūziķis; * [[Ernests Rozentāls]] (1888—1953) — aktieris; * [[Janis Rozentāls]] (1866—1917) — gleznotājs; * [[Miķelis Rozentāls (gleznotājs)|Miķelis Rozentāls]] (1907—1952) — gleznotājs; * [[Jānis Rozītis]] (1913—1942) — futbolists, hokejists; * [[Pāvils Rozītis]] (1889—1937) — rakstnieks, žurnālists, tulkotājs; * [[Biruta Ilga Rubess]] (1931—2002) — māksliniece; * [[Bruno Rubess]] (1926—2009) — uzņēmējs, mecenāts; * [[Ella Rudzīte]] (1900—1993) — aktrise; * [[Marta Rudzīte]] (1924—1996) — valodniece, pedagoģe; * [[Dāvids Rudzītis]] (1881—1939) — politiķis; * [[Kristaps Rudzītis]] (1899—1978) — ārsts, profesors; * [[Māris Rudzītis]] (1932—1973) — kinooperators, režisors; * [[Pēteris Rudzītis]] (1879—1931) — aktieris; * [[Rihards Rudzītis]] (1898—1960) — rakstnieks, filozofs; * [[Jūlijs Ruments]] (1900—1943) — farmaceits, ķīmiķis, profesors; * [[Rudīte Ruško]] (1966—2018) — operdziedātāja; * [[Vilhelms Ruško]] (1922—1993) — dziedātājs, aktieris; * [[Valdis Rūja]] (1928—2020) — dzejnieks; * [[Velta Rūķe-Draviņa]] (1917—2003) — valodniece, folkloriste; * [[Berta Rūmniece]] (1865—1953) — aktrise; * [[Ansis Rūtentāls]] (1949—2000) — kustību mākslinieks, režisors, pedagogs; {{div col end}} == S == {{div col|2}} * [[Jurijs Safronovs]] (1947—2015) — aktieris; * [[Anna Sakse]] (1905—1981) — rakstniece; * [[Irma Sakss]] (1905—1993) — dziedātāja; * [[Kārlis Sakss]] (1897—1987) — mežkopis, profesors; * [[Pauls Sakss]] (1878—1966) — operdziedātājs, vokālais pedagogs; * [[Eduards Salenieks]] (1900—1977) — rakstnieks, žurnālists; * [[Juris Salmanis]] (1943—2025) — mākslinieks; * [[Alma Saltupe]] (1894—1967) — dzejniece; * [[Zinaīda Sama]] (1914—1989) — horeogrāfe, pedagoģe; * [[Askolds Saulītis]] (1966—2021) — kino režisors, scenārists; * [[Alfrēds Sausne]] (1900—1994) — aktieris, rakstnieks; * [[Mihails Savisko]] (1936—2024) — kinokritiķis, scenārists; * [[Kārlis Sebris]] (1914—2009) — aktieris; * [[Vilis Segliņš]] (1882—1961) — režisors, aktieris; * [[Andris Seleckis]] (1947—2016) — operators; * [[Vera Selga]] (1918—1996) — aktrise; * [[Uļjana Semjonova]] (1952—2026) — basketboliste; * [[Valērijs Sevastjanovs]] (1948—2010) — baletdejotājs; * [[Ludvigs Sēja]] (1885—1962) — diplomāts, politiķis; * [[Milda Sēnīte]] (1896—1971) — aktrise; * [[Eduards Sidrabs]] (1898—1963) — tēlnieks; * [[Pēteris Siecenieks]] (1865—1930) — politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Jēkabs Silarājs]] (1898—1941) — Latvijas Kriminālpolicijas priekšnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Juris Silarājs]] (1917—2007) — basketbolists, basketbola treneris; * [[Jānis Silazars]] (1912—1975) — dzejnieks; * [[Gundega Sileniece]] (1928—2013) — literatūrzinātniece; * [[Visvaldis Silenieks]] (1898—1960) — aktieris; * [[Elza Siliņa]] (1895—1988) — dejas vēsturniece, baleta kritiķe; * [[Aivars Siliņš]] (1947—2016) — aktieris; * [[Matīss Siliņš]] (1861—1942) — kartogrāfs, vēsturnieks, etnogrāfs, literāts; * [[Maija Silmale]] (1924—1973) — rakstniece, tulkotāja; * [[Minna Tusnelda Simsone]] (1877—1932) — aktrise; * [[Jānis Simsons]] (1887—1939) — aktieris; * [[Vera Singajevska]] (1923—2014) — aktrise; * [[Juris Sinka]] (1927—2001) — politiķis; * [[Bruno Sipāns]] (1913—1973) — gleznotājs; * [[Andrejs Sīmanis]] (1865—1926) — jurists, politiķis; * [[Daina Skadmane]] (1990—2013) — māksliniece; * [[Pēteris Skrapce]] (1884—1960) — virsnieks, ģenerālis; * [[Guntis Skrastiņš]] (1954—2021) — aktieris; * [[Imants Skrastiņš]] (1941—2019) — aktieris, režisors; * [[Kārlis Skrastiņš]] (1974—2011) — hokejists; * [[Jānis Skredelis]] (1939—2019) — futbola treneris; * [[Ārijs Skride]] (1906—1987) — gleznotājs; * [[Rihards Skrubis]] (1928—1995) — grafiķis; * [[Emīls Skubiķis]] (1875—1943) — inženieris, politiķis; * [[Viļums Skubiņš]] (1876—1951) — agronoms, sabiedrisks darbinieks; * [[Jānis Skučs]] (1908—1998) — gleznotājs; * [[Harijs Skuja]] (1927—1984) — dzejnieks; * [[Biruta Skujeniece]] (1888—1931) — aktrise, režisore, dzejniece; * [[Ausma Skujiņa]] (1931—2015) — arhitekte; * [[Austra Skujiņa]] (1909—1932) — dzejniece; * [[Rūta Skujiņa]] (1907—1964) — dzejniece, prozaiķe; * [[Džemma Skulme]] (1925—2019) — gleznotāja, politiķe; * [[Jurģis Skulme]] (1928—2015) — mākslinieks, mākslas zinātnieks; * [[Ksenija Skulme]] (1893—1967) — ārste, medicīnas zinātņu doktore; * [[Marta Skulme]] (1890—1962) — tēlniece; * [[Oto Skulme]] (1889—1967) — mākslinieks; * [[Uga Skulme]] (1895—1963) — mākslinieks; * [[Ādolfs Skulte]] (1909—2000) — komponists, pedagogs; * [[Gvido Skulte]] (1939—2013) — kinooperators; * [[Gina Slapiņa]] (1950—2013) — gleznotāja; * [[Andris Slapiņš]] (1949—1991) — kinooperators, režisors; * [[Georgs Smelters]] (1942—2014) — mākslinieks; * [[Pēteris Sniķeris]] (1875—1944) — ārsts, ģenerālis, profesors; * [[Viktors Somovičs]] (-1941) — padomju represiju upuris; * [[Maija Sosāre]] (1926—2008) — valodniece; * [[Burhards Sosārs]] (1890—1953) — komponists, diriģents; * [[Vestards Sosārs]] (1929—2000) — ārsts, teorētiķis; * [[Voldemārs Spalviņš]] (1901—1978) — militārs darbinieks, Latvijas armijas pulkvedis leitnants; * [[Teodors Spāde]] (1891—1970) — kara flotes virsnieks, komandieris, admirālis; * [[Andrejs Spekke]] (1915—1984) — tulkotājs; * [[Marga Spertāle]] (1901—1986) — māksliniece; * [[Arvīds Spertāls]] (1897—1961) — scenogrāfs, gleznotājs; * [[Jēkabs Spriņģis]] (1907—2004) — gleznotājs; * [[Alfrēds Spura]] (1928—2001) — baletdejotājs, horeogrāfs, pedagogs; * [[Inese Spura]] (1924—2013) — žurnāliste; * [[Uldis Stabulnieks]] (1945—2012) — komponists, pianists, dziedātājs; * [[Helmī Stalte]] (1949—2023) — folkloriste, politiķe; * [[Dainis Stalts]] (1939—2014) — folklorists, politiķis; * [[Oskars Stalts]] (1904—1992) — kapteinis, līvu kultūras kopējs; * [[Marta Staņa]] (1913—1972) — arhitekte, dizainere; * [[Olita Starka-Stendere]] (1906—1953) — aktrise; * [[Margarita Stāraste]] (1914—2014) — ilustratore, rakstniece; * [[Edvīns Stepermanis]] (1905—1982) — mākslinieks; * [[Stepermaņu Krustiņš]] (1860—1941) — izdevējs, rakstnieks; * [[Elza Stērste]] (1885—1976) — dzejniece; * [[Laimonis Stīpnieks]] (1936—2023) — fotogrāfs; * [[Irēna Stradiņa]] (1925—1972) — māksliniece; * [[Jānis Stradiņš]] (1933—2019) — fizikālķīmiķis, zinātņu vēsturnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Pauls Stradiņš]] (1896—1958) — ķirurgs, profesors; * [[Embriks Strands]] (1876—1947) — entomologs, profesors; * [[Jānis Straubergs]] (1886—1952) — matemātikas skolotājs, kultūrvēsturnieks; * [[Jānis Straume (komponists)|Jānis Straume]] (1861—1929) — komponists, rakstnieks, kritiķis; * [[Jūlijs Straume]] (1874—1970) — mākslinieks, pedagogs, etnogrāfs; * [[Alfrēds Strausmanis]] (1877—1935) — advokāts, sabiedrisks darbinieks; * [[Valija Strautmane-Krauze]] (1924—2005) — gleznotāja; * [[Tālivaldis Strautmanis]] (1922—1995) — gleznotājs; * [[Jēkabs Strazdiņš]] (1905—1958) — gleznotājs, pedagogs, kritiķis; * [[Kārlis Strāders]] (1915—1978) — aktieris; * [[Kristaps Streičs]] (1970—2010) — režisors, mākslinieks; * [[Ēvalds Strods]] (1933—1998) — rakstnieks, publicists; * [[Heinrihs Strods]] (1925—2012) — vēsturnieks; * [[Irma Stubava|Irma Irīna Stubava]] (1908—1999) — aktrise; * [[Arnolds Stubavs]] (1910—1958) — aktieris; * [[Voldemārs Stūresteps]] (1909—1985) — vijolnieks, profesors; * [[Tatjana Suta]] (1923—2004) — baletdejotāja, mākslas zinātniece; * [[Kārlis Sūniņš]] (1907—1979) — gleznotājs; * [[Vitolds Svirskis]] (1919—1991) — gleznotājs, grafiķis; {{div col end}} == Š == {{div col|2}} * [[Georgijs Šelkovojs]] (1926—2005) — gleznotājs, grafiķis; * [[Pāvils Šenhofs]] (1924—2011) — mākslinieks; * [[Kārlis Šepko]] (1891—1952) — pulkvedis; * [[Kārlis Šics]] (1904—1981) — politiķis; * [[Genādijs Šitiks]] (1958—2009) — futbolists; * [[Rūdolfs Šīrants]] (1910—1985) — vēsturnieks; * [[Gustavs Šķilters]] (1874—1954) — tēlnieks, grafiķis; * [[Voldemārs Šmidbergs]] (1893—1975) — svarcēlājs, cīkstonis, tiesnesis, fotogrāfs, sporta kolekcionārs; * [[Silvija Šmidkena]] (1935—2024) — keramiķe, publiciste; * [[Mirdza Šmithene]] (1887—1978) — aktrise; * [[Jānis Šmits]] (1880—1969) — aktieris; * [[Luijs Šmits]] (1907—1985) — aktieris; * [[Pēteris Šmits]] (1869—1938) — valodnieks, etnogrāfs, profesors; * [[Mihails (Moisejs) Šneiderovs]] (1915—1985) — kinooperators, režisors; * [[Elvīra Šnore]] (1905—1996) — arheoloģe, profesore; * [[Pēteris Šnore]] (1860—1928) — kapteinis; * [[Rauls Šnore]] (1901—1962) — arheologs, numismāts; * [[Ludmila Špīlberga]] (1886—1947) — aktrise; * [[Arvīds Špons]] (1930—1994) — teātra direktors, darbinieks; * [[Mirjama Štāle]] (1897—1988) — aktrise; * [[Austra Šteinberga]] (1910—1998) — aktrise; * [[Renāte Šteinberga]] (1937—2018) — aktrise, operetes soliste; * [[Kārlis Šteinbergs]] (1906—1983) — aktieris, operetes solists; * [[Rūta Šteinerte]] (1942—2003) — gleznotāja; * [[Jānis Šteins]] (1882—1968) — virsnieks, pulkvedis-leitnants; * [[Kārlis Štelmachers]] (1911—1990) — gleznotājs; * [[Pauls Šterns]] (1901—1979) — grafiķis; * [[Roberts Šterns]] (1884—1943) — mākslinieks; * [[Kārlis Štrauhs]] (1890—1944) — literāts; * [[Arnolds Šturms]] (1912—1999) — komponists, mūziķis; * [[Jānis Šusters]] (1927—1988) — farmaceits, profesors; * [[Voldemārs Šūlmanis]] (1921—1975) — hokeja uzbrucējs; * [[Aleksandrs Šūmahers]] (1901—1970) — kinooperators; * [[Elza Švalbe-Matvejeva]] (1903—2004) — tēlniece; * [[Voldemārs Švarcs]] (1884—1957) — aktieris; * [[Vladislavs Šveide]] (1915—1984) — mākslinieks; {{div col end}} == T == {{div col|2}} * [[Helēna Tangijeva-Birzniece]] (1907—1965) — baletdejotāja, baletmeistare; * [[Kārlis Teihmanis]] (1927—1991) — aktieris; * [[Augusts Tentelis]] (1876—1942) — vēsturnieks, pedagogs; * [[Alberts Terpilovskis]] (1922—2002) — tēlnieks; * [[Jānis Roberts Tillbergs]] (1880—1972) — mākslinieks, pedagogs; * [[Osvalds Tīlmanis]] (1900—1980) — arhitekts; * [[Jānis Tīss]] (1921—1980) — čellists; * [[Felicita Tomsone]] (1901—1969) — komponiste, pedagoģe; * [[Edgars Tons]] (1917—1967) — diriģents; * [[Gustavs Turss]] (1890—1973) — arhibīskaps; {{div col end}} == U == {{div col|2}} * [[Konrāds Ubāns]] (1893—1981) — mākslinieks; * [[Rolands Upatnieks]] (1932—1994) — kamaniņu braucējs; * [[Andrejs Upīts]] (1877—1970) — rakstnieks, kritiķis, literatūrzinātnieks; * [[Jānis Upītis]] (1911—1983) — literatūras vēsturnieks; * [[Pēteris Upītis (grafiķis)|Pēteris Upītis]] (1899—1989) — grafiķis; * [[Aivars Urbāns]] (1955—2009) — mākslinieks; * [[Vladislavs Urtāns]] (1921—1989) — vēsturnieks, arheologs; * [[Vladimirs Utkins]] (1932—1994) — ķirurgs pulmonologs; {{div col end}} == Ū == {{div col|2}} * [[Otto Ūdentiņš]] (1892—1988) — ģenerālis; * [[Anna Ūdre]] (1896—1981) — ķirurģe; * [[Vija Ūdre]] (1941—1987) — vitrāžas māksliniece; {{div col end}} == V == {{div col|2}} * [[Jānis Vagners]] (1869—1955) — jurists, politiķis; * [[Irma Vainovska]] (1895—1958) — teātra darbiniece; * [[Jānis Vainovskis]] (1887—1969) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Jānis Vaišļa]] (1969—2016) — producents, ceļotājs; * [[Aleksandrs Vaivars]] (1915—1997) — radiožurnālists; * [[Roberts Valdmanis]] (1874—1932) — diplomāts, vēstnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Voldemārs Valdmanis]] (1905—1966) — grafiķis, scenogrāfs; * [[Teodors Valdšmits]] (1868—1934) — aktieris; * [[Vitolds Valeinis]] (1922—2001) — literatūrzinātnieks, kritiķis; * [[Miķelis Valters]] (1874—1968) — politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Gustavs Vanags]] (1891—1965) — ķīmiķis; * [[Jevgeņijs Vanags]] (1922—1987) — rakstnieks, žurnālists, kultūras darbinieks; * [[Rūdolfs Vanags]] (1892—1977) — diriģents; * [[Vilhelms Benjamins Vanags]] (1912—1985) — ārsts, rentgenologs; * [[Lūcija Vankina]] (1908—1989) — arheoloģe, pētniece; * [[Pēteris Vasaraudzis]] (1908—1988) — aktieris; * [[Frīdrihs Vasarietis]] (1881—1972) — uzņēmējs, virsnieks, pulkvežleitnants, politiķis; * [[Pēteris Vasariņš]] (1924—1996) — politiķis; * [[Bruno Vasiļevskis]] (1939—1990) — gleznotājs; * [[Gundega Vaska]] (1917—2006) — grafiķe; * [[Hermanis Vazdiks]] (1906—1994) — aktieris; * [[Edgars Vārdaunis]] (1910—1999) — scenogrāfs, gleznotājs; * [[Vilma Vārna]] (1917—1978) — aktrise; * [[Venta Vecumniece]] (1927—2017) — aktrise, režisore; * [[Astrīda Vecvagare]] (1941—2013) — aktrise; * [[Haralds Arvīds Vecvagars]] (1910—1966) — literāts, žurnālists; * [[Reinholds Veics]] (1882—1920) — aktieris, režisors; * [[Zelma Veics]] (1882—1943) — aktrise; * [[Rihards Veide (dziedātājs)|Rihards Veide]] (1896—1964) — dziedātājs, pedagogs; * [[Juris Veitners]] (1943—1995) — dzejnieks; * [[Kārlis Veitners]] (1907—1994) — gleznotājs, pedagogs; * [[Jēkabs Velme]] (1855—1928) — valodnieks, pedagogs; * [[Helmārs Velze]] (1909—1971) — aktieris; * [[Žanis Ventaskrasts]] (1906—1978) — lietišķās mākslas meistars; * [[Andris Vējāns]] (1927—2005) — rakstnieks, zinātnieks, kritiķis; * [[Mārtiņš Vērdiņš (seniors)|Mārtiņš Vērdiņš]] (1898—1979) — aktieris; * [[Irma Vēsmiņa]] (1888—1962) — aktrise; * [[Nora Vētra-Muižniece]] (1919—2005) — aktrise, režisore; * [[Vija Vētra]] (1923—2026) — dejotāja, horeogrāfe; * [[Alfrēds Videnieks]] (1908—2002) — aktieris; * [[Emīlija Viesture]] (1891—1947) — aktrise, režisore; * [[Velta Vilciņa]] (1928—1995) — baletdejotāja; * [[Tālivaldis Vilciņš]] (1922—1997) — vēsturnieks, sociologs, profesors; * [[Jānis Vilde]] (1900—1971) — neirologs, antropologs, profesors; * [[Arnolds Vilkins]] (1904—1979) — mākslinieks; * [[Ēvalds Vilks]] (1923—1976) — rakstnieks; * [[Māris Villerušs]] (1936—2014) — čellists; * [[Jūlijs Viļumainis]] (1909—1981) — gleznotājs; * [[Aleksandrs Viļumanis (dziedātājs)|Aleksandrs Viļumanis]] (1910—1980) — operdziedātājs; * [[Voldemārs Vimba]] (1904—1985) — gleznotājs; * [[Edgars Vinters]] (1919—2014) — gleznotājs; * [[Vitolds Virsnis]] (1881—1934) — ģeogrāfs, profesors, rakstnieks; * [[Edvarts Virza]] (1883—1940) — rakstnieks, publicists; * [[Biruta Vizicka-Žarova]] (1929—1998) — aktrise, televīzijas režisore; * [[Marta Vīgante]] (1900—1966) — ārste, sabiedriska darbiniece; * [[Malvīne Vīgnere-Grīnberga]] (1871—1949) — operdziedātāja, pedagoģe; * [[Ernests Vīgners]] (1850—1933) — diriģents, komponists, folklorists; * [[Ivars Vīgners]] (1940—2007) — komponists, pianists; * [[Leonīds Vīgners]] (1906—2001) — diriģents, komponists, pedagogs; * [[Hilda Vīka]] (1897—1963) — māksliniece, rakstniece; * [[Rūdolfs Vīksna]] (1876—1959) — pedagogs, žurnālists, literāts; * [[Jānis Vītiņš (mežkopis)|Jānis Vītiņš]] (1885—1951) — mežkopis, zinātnieks, pedagogs; * [[Jānis Vītoliņš (komponists)|Jānis Vītoliņš]] (1886—1955) — komponists, fagotists; * [[Jēkabs Vītoliņš]] (1898—1977) — mūzikas zinātnieks, kritiķis, folklorists, pedagogs; * [[Alfrēds Vītols (ārsts)|Alfrēds Jānis Vītols]] (1889—1970) — ārsts, sabiedrisks darbinieks; * [[Eduards Vītols]] (1877—1954) — mākslinieks; * [[Jāzeps Vītols]] (1863—1948) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Līvija Volkova]] (1931—2025) — literatūrzinātniece, vēsturniece; * [[Edvards Vulfs]] (1886—1919) — rakstnieks; * [[Mavriks Vulfsons]] (1918—2004) — žurnālists, profesors, politiķis; {{div col end}} == Z == {{div col|2}} * [[Mirdza Zaice]] (1912—1998) — aktrise, teātra darbiniece; * [[Fricis Zandbergs]] (1910—1972) — gleznotājs; * [[Pārsla Zaļkalne]] (1927—1993) — tēlniece; * [[Lūcija Zamaiča]] (1893—1965) — rakstniece, dzejniece; * [[Rihards Zandersons]] (1910—1981) — aktieris; * [[Aija Zariņa]] (1954—2025) — gleznotāja; * [[Indulis Zariņš]] (1929—1997) — gleznotājs, pedagogs; * [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]] (1893—1979) — režisors, aktieris; * [[Kārlis Zariņš (dziedātājs)|Kārlis Zariņš]] (1930—2015) — operdziedātājs, profesors; * [[Rihards Zariņš]] (1869—1939) — grafiķis, pedagogs; * [[Jānis Zarumba]] (1907—1976) — sportists; * [[Augusts Zauers]] (1888—1981) — mākslinieks, pedagogs; * [[Jānis Zābers]] (1935—1973) — operdziedātājs; * [[Vilnis Zābers]] (1963—1994) — mākslinieks; * [[Jānis Zālītis (komponists)|Jānis Zālītis]] (1884—1943) — komponists, kritiķis; * [[Voldemārs Zālītis|Voldemārs Zālītis (Valdis)]] (1865—1934) — rakstnieks; * [[Ādolfs Zārdiņš]] (1890—1967) — mākslinieks; * [[Indriķis Zeberiņš]] (1882—1969) — gleznotājs, grafiķis; * [[Modris Zeberiņš]] (1923—1994) — rakstnieks; * [[Teodors Zeiferts]] (1865—1929) — pedagogs, dzejnieks, kritiķis, literatūrvēsturnieks; * [[Valentīna Zeile]] (1937—2018) — ekonomiste, politiķe; * [[Zinaīda Zeltmate]] (1920—1991) — baletdejotāja, pedagoģe, horeogrāfe; * [[Gunārs Zemgals]] (1934—2018) — scenogrāfs, mākslinieks; * [[Gustavs Zemgals]] (1871—1939) — otrais Latvijas Valsts prezidents, politiķis; * [[Daina Zemzare]] (1911—1971) — valodniece; * [[Aurēlijs Zēbergs]] (1879—1940) — jurists, sabiedriskais darbinieks; * [[Jānis Zēbergs]] (1871—1927) — rēderis, politiķis, sabiedriskais darbinieks; * [[Juris Ziemelis]] (1941—1988) — latviešu nacionālās pretošanās kustības dalībnieks; * [[Jānis Ziemeļnieks]] (1897—1930) — dzejnieks, žurnālists; * [[Maksims Ziks]] (1904—1986) — ārsts, ķirurgs; * [[Mārtiņš Zilberts]] (1977—2024) — pianists, pedagogs; * [[Marianna Zirdziņa]] (1912—1990) — aktrise, dziedātāja; * [[Vsevolods Zirdziņš]] (1913—1991) — aktieris, dziedātājs; * [[Arvīds Zirnis (sporta darbinieks)|Arvīds Zirnis]] (1897—1982) — sporta darbinieks; * [[Andris Zirnītis]] (1954—2022) — grafiķis, grafiskais dizainers; * [[Tamāra Zitcere]] (1947—2014) — zinātniece, ģenētiķe, pedagoģe; * [[Edgars Zīle]] (1908—1986) — aktieris; * [[Mārtiņš Zīverts]] (1903—1990) — dramaturgs; * [[Valērijs Zosts]] (1901—1960) — pianists, profesors; * [[Alīda Zvagule]] (1922—2015) — operetes soliste; * [[Inese Zvagule]] (1945—2004) — pianiste; * [[Arvīds Zvagulis]] (1920—2016) — vijolnieks, diriģents; * [[Gvido Zvaigzne]] (1958—1991) — kinooperators; * [[Velta Zvaigzne]] (1890—1920) — aktrise; * [[Alberts Zvejnieks]] (1902—1987) — cīkstonis, treneris; * [[Aleksandrs Zviedris]] (1905—1993) — gleznotājs; * [[Alise Zvirbule]] (1906—1996) — gleznotāja; * [[Egons Zvirbulis]] (1907—1986) — tēlnieks; * [[Valdis Zvirbulis]] (1936—1985) — dambretists, treneris, sporta žurnālists; {{div col end}} == Ž == {{div col|2}} * [[Gustavs Žibalts]] (1873—1938) — aktieris; * [[Arvīds Žilinskis]] (1905—1993) — komponists, pianists, profesors; * [[Jānis Žīds]] (1892—1959) — pulkvedis {{div col end}} [[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]] [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi]] mqoje7y5y2cjziozvj1kzjy6bc674no 4505873 4505872 2026-08-11T22:02:24Z Teatrālis 82063 /* P */ 4505873 wikitext text/x-wiki Šajā sarakstā norādītas ievērojamas personas, kuras ir apbedītas [[Rīgas Meža kapi|Rīgas Meža kapos]]. == A == {{div col|2}} * [[Jurijs Abizovs]] (1921—2006) — rakstnieks, tulkotājs, literatūrzinātnieks, Baltijas krievu kultūras vēstures speciālists; * [[Mārtiņš Abuls]] (1885—1930) — tiesnesis, žurnālists, sabiedrisks darbinieks; * [[Marija Adamova-Kalniņa]] (1924—2012) — aktrise; * [[Imants Adermanis]] (1930—1996) — aktieris, režisors, pedagogs; * [[Konstantīns Aizpurs]] (1919—2003) — dzejnieks, atdzejotājs, dramaturgs; * [[Marta Aizupiete]] (1892—1975) — bioloģe; * [[Dace Akmentiņa]] (1858—1936) — aktrise; * [[Roberts Akmentiņš (mācītājs)|Roberts Akmentiņš]] (1910—1994) — teologs, profesors; * [[Laima Akuratere]] (1910—1969) — dzejniece, tulkotāja; * [[Jānis Akuraters]] (1876—1937) — dzejnieks, rakstnieks, politiķis; * [[Valdis Albergs]] (1922—1984) — tēlnieks; * [[Rūdolfs Alders]] (1907—1987) — tēlnieks; * [[Pauls Aldiņš]] (1971—2020) — ārsts infektologs, hepatologs, pasniedzējs; * [[Nikolajs Aleksejevs]] (1911—1962) — politiķis, rūpnīcas "[[VEF]]" direktors no 1958. līdz 1962. gadam; * [[Alita Alkne]] (1904—1994) — aktrise; * [[Jānis Alksnis]] (1869—1939) — arhitekts; * [[Jēkabs Alksnis (ārsts)|Jēkabs Alksnis]] (1870—1957) — medicīnas profesors; * [[Ojārs Ambainis]] (1926—1995) — folklorists, pētnieks; * [[Valdemārs Ambainis]] (1889—1946) — literāts, žurnālists; * [[Lilija Amerika]] (1903—1980) — aktrise; * [[Dagnija Amtmane|Dagnija Amtmane-Valdmane]] (1912—1985) — aktrise; * [[Valija Amtmane]] (1904—1996) — aktrise; * [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]] (1885—1966) — aktieris, režisors, pedagogs; * [[Krišjānis Ancītis]] (1911—1963) — valodnieks, literatūrzinātnieks; * [[Maigurs Andermanis]] (1922—2011) — operdziedātājs; * [[Emma Andersone]] (1900—1992) — literatūrvēsturniece, pedagoģe; * [[Alfrēds Andersons]] (1879—1937) — Rīgas pilsētas galva, būvinženieris, literāts, pedagogs, sabiedrisks darbinieks; * [[Eduards Andersons (sportists)|Eduards Andersons]] (1914—1985) — basketbolists; * [[Andris Andreiko]] (1942—1976) — dambretists; * [[Ingrīda Andriņa]] (1944—2015) — aktrise; * [[Jānis Andrups]] (1914—1994) — literatūras vēsturnieks, kritiķis; * [[Olga Andžāne-Zvirgzdiņa]] (1913—1994) — dramaturģe, advokāte, pedagoģe; * [[Jānis Anmanis]] (1943—2025) — gleznotājs, mākslinieks; * [[Augusts Annuss]] (1893—1984) — gleznotājs; * [[Jānis Annuss (gleznotājs)|Jānis Annuss]] (1935—2013) — gleznotājs, fotogrāfs; * [[Indriķis Ansabergs]] (1886—1971) — pedagogs, [[Tautas padome|Tautas padomes]] loceklis; * [[Jānis Ansons]] (1888—1935) — mākslinieks; * [[Antonio (Antons Markūns)]] (1915—1977) — klauns; * [[Kārlis Anušēvics]] (1930—2013) — aktieris; * [[Jānis Apelis]] (1942—2014) — policijas darbinieks; * [[Arturs Apinis]] (1904—1975) — grafiķis; * [[Apsīšu Jēkabs]] (1858—1929) — rakstnieks; * [[Pāvels Armands]] (1902—1964) — kinorežisors, scenārists; * [[Bruno Artmanis]] (1915—2007) — mēbeļu arhitekts, dizaineris, mākslinieks; * [[Gunārs Astra]] (1931—1988) — latviešu brīvības cīnītājs, cilvēktiesību aizstāvis, disidents; * [[Maija Augstkalna]] (1932—2007) — teātra un kino kritiķe; * [[Alvils Augstkalns]] (1907—1940) — valodnieks, bibliogrāfs; * [[Olga Auguste]] (1896—1973) — padomju politiskā darbiniece; * [[Augusts Auns]] (1887—1967) — riteņbraucējs; * [[Alfrēds Austriņš]] (1893—1963) — teātra darbinieks; * [[Antons Austriņš]] (1884—1934) — rakstnieks; * [[Marga Austruma]] (1930—2017) — leļļu māksliniece un skulptore; * [[Vilis Austrums]] (1911—1960) — bibliogrāfs, literatūras vēsturnieks; * [[Kārlis Auškāps]] (1947—2017) — režisors, aktieris; * [[Raimonds Auškāps]] (1952—2024) — tulkotājs, dramaturgs; * [[Lidija Auza]] (1914—1989) — gleznotāja; * [[Imants Auziņš]] (1937—2013) — dzejnieks, literatūrkritiķis; * [[Harijs Avens]] (1910—1976) — aktieris; * [[Aina Avotiņa]] (1918—1980) — aktrise; * [[Jānis Avotiņš]] (1896—1965) — virsnieks, pulkvedis-leitnants; * [[Enriko Avots]] (1952—2026) — aktieris; {{div col end}} == Ā == {{div col|2}} * [[Alma Ābele]] (1907—1984) — aktrise; * [[Eduards Ābelskalns]] (1914—1982) — mūziķis; * [[Nikolajs Ābeltiņš]] (1897—1966) — pulkvežleitnants; * [[Aleksandrs Āboliņš]] (1893—1978) — teātra un kino darbinieks; * [[Jānis Āboliņš]] (1906—1990) — zinātnieks, profesors; * [[Tālivaldis Āboliņš]] (1932—1991) — aktieris; * [[Ojārs Ābols]] (1922—1983) — gleznotājs, mākslas teorētiķis; * [[Ojārs Āboltiņš]] (1936—2023) — ģeologs, ģeogrāfs, pedagogs; * [[Voldemārs Ābrams]] (1890—1956) — aktieris; * [[Māris Ārgalis]] (1954—2008) — mākslinieks; {{div col end}} == B == {{div col|2}} * [[Kristaps Bahmanis]] (1867—1942) — jurists, publicists, politiķis; * [[Juris Baklāns]] (1948—1989) — gleznotājs; * [[Kristīne Bakmane]] (1897—1925) — uzņēmēja; * [[Juris Baldunčiks]] (1950—2022) — valodnieks, terminologs, pedagogs, tulkotājs; * [[Mārīte Balode]] (1952—2018) — televīzijas režisore, kultūras žurnāliste; * [[Eduards Balodis]] (1880—1951) — pedagogs, tautsaimnieks, politiķis; * [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Jānis Balodis]] (1881—1965) — virspavēlnieks, ģenerālis, politiķis; * [[Kārlis Balodis (medicīnas profesors)|Kārlis Balodis]] (1889—1964) — medicīnas profesors; * [[Paula Baltābola]] (1891—1978) — aktrise; * [[Sarmīte Baltkāje]] (1933—2017) — ārste onkoloģe, ķirurģe; * [[Jānis Baltkājs]] (1935—2023) — farmakologs, zinātnieks; * [[Jānis Baltvilks]] (1944—2003) — dzejnieks, ornitologs; * [[Kārlis Bambergs]] (1894—1981) — inženieris ķīmiķis, agroķīmiķis; * [[Jūlija Banga]] (1877—1954) — aktrise; * [[Bangaitis]] (1874—1925) — dzejnieks; * [[Georgs Barkāns]] (1925—2010) — mākslinieks, arhitekts; * [[Boriss Barnets]] (1902—1965) — krievu kinorežisors, aktieris, scenārists; * [[Kārlis Barons (ārsts)|Kārlis Barons]] (1865—1944) — medicīnas profesors; * [[Mendelis Bašs]] (1919—2012) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Biruta Baumane]] (1922—2017) — gleznotāja; * [[Lūcija Baumane]] (1905—1988) — aktrise, režisore, pedagoģe; * [[Aldis Baums]] (1932—2019) — datorzinātnieks; * [[Indulis Bākulis]] (1922—1976) — ķirurgs, profesors; * [[Ludvigs Bārs]] (1911—1973) — aktieris; * [[Jūlijs Bebrišs]] (1931—1993) — aktieris, režisors; * [[Aleksandra Beļcova]] (1892—1981) — gleznotāja, grafiķe; * [[Antons Benjamiņš]] (1860—1939) — uzņēmējs, žurnālists; * [[Juris Georgs Benjamiņš]] (1918—1993) — fotogrāfs; * [[Vilis Bergmanis]] (1892—1979) — aktieris, teātra darbinieks; * [[Alfreds Bergs]] (1890—1942) — militārs darbinieks, Latvijas armijas ārsts, pulkvedis, leitnants; * [[Jānis Bergsons]] (1881—1960) — uzņēmējs, politiķis; * [[Ernests Bertovskis]] (1924—1996) — čellists, pedagogs; * [[Ēvalds Berzinskis]] (1891—1968) — čellists; * [[Egons Beseris]] (1932—1984) — aktieris; * [[Romis Bēms]] (1927—1993) — gleznotājs, mākslas zinātnieks; * [[Artūrs Bērnieks]] (1886—1964) — koktēlnieks, lietišķās mākslas meistars, pedagogs; * [[Reinis Bērtulis]] (1937—1994) — valodnieks; * [[Lilita Bērziņa]] (1903—1983) — aktrise; * [[Lūcija Beatrise Bērziņa]] (1907—1999) — rakstniece, pedagoģe; * [[Alfons Bērziņš]] (1916—1987) — ātrslidotājs; * [[Arturs Bērziņš (aktieris)|Arturs Bērziņš]] (1932—2011) — aktieris; * [[Artūrs Bērziņš (ķirurgs)|Artūrs Bērziņš]] (1918—1963) — ķirurgs; * [[Boriss Bērziņš]] (1930—2002) — gleznotājs, grafiķis, pedagogs; * [[Juris Bērziņš (horeogrāfs)|Juris Bērziņš]] (1941—1995) — horeogrāfs, deju skolotājs; * [[Kārlis Bērziņš (grāmatu tirgotājs)|Kārlis Bērziņš]] (1865—1934) — grāmatu tirgotājs, izdevējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Kārlis Bērziņš]] (1898—1980) — tautsaimnieks, pedagogs, sabiedrisks darbinieks; * [[Maigonis Bērziņš]] (1902—1933) — mākslinieks; * [[Roberts Bērziņš (literāts)|Roberts Bērziņš]] (1868—1935) — literāts, folklorists, pedagogs; * [[Anna Bērzkalne]] (1891—1956) — folkloriste, pedagoģe; * [[Zigmunds Bielis]] (1954—2025) — tēlnieks; * [[Jānis Biezais (vēsturnieks)|Jānis Biezais]] (1896—1975) — padomju vēsturnieks, pedagogs; * [[Aleksandrs Bieziņš]] (1897—1975) — bērnu ķirurgs, medicīnas profesors; * [[Kārlis Bimbers]] (1952—2026) — mūziķis, Latvijas Radio kora dziedātājs; * [[Ruta Birgere]] (1924—2019) — aktrise; * [[Jēkabs Birgers]] (1877—1966) — rakstnieks; * [[Jānis Staņislavs Birnbaums]] (1863—1944) — gleznotājs; * [[Aleksandrs Birzenieks]] (1893—1980) — arhitekts; * [[Jānis Bisenieks]] (1864—1923) — agronoms, uzņēmējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Ija Bite-Krauliņa]] (1938—2007) — baleta kritiķe, zinātniece, televīzijas režisore; * [[Indriķis Blankenburgs]] (1887—1944) — arhitekts; * [[Pēteris Blaus]] (1900—1971) — žurnālists, politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Fricis Blumbahs]] (1864—1949) — astronoms, pedagogs; * [[Rita Blumberga]] (1925—2008) — tekstilmāksliniece; * [[Zaiga Blumberga-Vasariņa]] (1924—1999) — arheoloģe; * [[Laimonis Blumbergs]] (1919—2014) — tēlnieks; * [[Harijs Blunavs]] (1924—2006) — akvarelists; * [[Dāvis Blūmentāls]] (1871—1937) — farmaceits, pulkvedis; * [[Valdis Blūms]] (1936—2019) — teātru direktors, darbinieks; * [[Ģirts Bļodnieks]] (1922—1987) — tulkotājs, pedagogs; * [[Artūrs Bobkovics]] (1885—1959) — diriģents; * [[Džems Bodnieks]] (1910—1987) — metālmākslinieks; * [[Aleksandrs Bojarskis]] (1938—1980) — aktieris; * [[Olga Bormane]] (1893—1968) — režisore, aktrise, skatuves mākslas pedagoģe; * [[Gastons Brahmanis]] (1925—1955) — vijolnieks; * [[Haralds Brando]] (1929—2012) — mūziķis; * [[Alfrēds Brašmanis]] (1904—1983) — sportists; * [[Hermanis Brauns]] (1918—1979) — pianists, pedagogs; * [[Alise Brehmane]] (1886—1981) — aktrise; * [[Milda Brehmane-Štengele]] (1893—1981) — operdziedātāja; * [[Nikolajs Breikšs]] (1911—1972) — gleznotājs; * [[Kārlis Brencēns]] (1879—1951) — gleznotājs, grafiķis, vitrāžists; * [[Juris Brencis]] (1930—2012) — aktieris; * [[Boļeslavs Brežgo]] (1887—1957) — vēsturnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Arvīds Brēdermanis]] (1900—1970) — diplomāts; * [[Aleksandra Briede]] (1901—1992) — tēlniece; * [[Ērika Briede]] (1916—2006) — dramaturģe; * [[Augusts Briedis]] (1877—1937) — žurnālists, politiķis; * [[Jānis Briedis (tēlnieks)|Jānis Briedis]] (1902—1953) — tēlnieks; * [[Jānis Briedis (kinooperators)|Jānis Briedis]] (1930—2008) — kinooperators; * [[Kārlis Briedis]] (1896—1950) — ārsts, ginekologs, pedagogs; * [[Anna Brigadere]] (1861—1933) — rakstniece, dramaturģe, dzejniece; * [[Maija Brigadere]] (1857—1940) — aktrise, dziedātāja; * [[Jānis Brigaders]] (1856—1936) — aktieris, izdevējs; * [[Inta Brikše]] (1956—2014) — pedagoģe, žurnāliste, profesore; * [[Ēriks Brītiņš]] (1923—2010) — aktieris; * [[Kārlis Brīvnieks]] (1854—1934) — aktieris, režisors, dramaturgs, tulkotājs; * [[Aivars Brīze]] (1961—2013) — mūziķis; * [[Alfejs Bromults]] (1913—1991) — gleznotājs; * [[Mārtiņš Bruņenieks]] (1866—1950) — pedagogs, filologs, mitologs; * [[Rasma Bruzīte]] (1919—2001) — tēlniece; * [[Ženija Brūgāne]] (1903—1985) — arfiste, pedagoģe; * [[Eda Dite Brūvere]] (1946—2018) — gleznotāja; * [[Jānis Buivids]] (1864—1937) — ģenerālis; * [[Ļevs Bukovskis]] (1910—1984) — tēlnieks; * [[Vladimirs Bukovskis (1867—1937)|Vladimirs Bukovskis]] (1867—1937) — jurists; * [[Irma Bune]] (1911—1995) — aktrise; * [[Vilhelms Burkēvics]] (1894—1967) — inženieris; * [[Arnolds Burovs]] (1915—2006) — animācijas filmu režisors; * [[Ojārs Bušs]] (1944—2017) — valodnieks; * [[Pauls Butkēvičs]] (1940—2026) — aktieris; * [[Aleksandrs Būmanis]] (1881—1937) — jurists, profesors, žurnālists, tulkotājs, komponists; * [[Kārlis Būmeisters (politiķis)|Kārlis Būmeisters]] (1888—1967) — politiķis; {{div col end}} == C == {{div col|2}} * [[Ēriks Caune]] (1924—2004) — gleznotājs; * [[Ieva Celmiņa]] (1902—1991) — valodniece, tulkotāja; * [[Margrieta Celmiņa]] (1897—1983) — gleznotāja; * [[Marika Celmiņa]] (1879—1969) — aktrise; * [[Marta Celmiņa]] (1880—1937) — Latvijas Žēlsirdīgo māsu kustības dibinātāja; * [[Imants Cepītis]] (1935—1993) — kordiriģents; * [[Roberts Ceplītis]] (1931—2013) — aktieris; * [[Pēteris Cepurnieks]] (1905—1974) — aktieris; * [[Zelma Cēsniece-Freidenfelde]] (1892—1929) — ārste, politiķe; * [[Gunārs Cilinskis]] (1931—1992) — aktieris, režisors; * [[Helēna Cinka-Berzinska]] (1892—1956) — operdziedātāja; * [[Oļģerts Cintiņš]] (1935—1992) — ērģelnieks, pianists, diriģents, pedagogs; * [[Gunārs Cīlītis]] (1927—2007) — gleznotājs, grafiķis; * [[Ilze Cīrule]] (1964—2018) — ierēdne; * [[Vera Cīrule]] (1905—1981) — aktrise, režisore, dziedātāja; * [[Ansis Cīrulis]] (1883—1942) — grafiķis, gleznotājs, lietišķās mākslas meistars; {{div col end}} == Č == {{div col|2}} * [[Kārlis Eduards Čablis]] (1891—1976) — pulkvedis; * [[Aleksandrs Čavarts]] (1929—1992) — grafiķis; * [[Māris Čaklais]] (1940—2003) — dzejnieks, publicists; * [[Jānis Čakste]] (1859—1927) — pirmais Latvijas Valsts prezidents; * [[Mintauts Čakste]] (1893—1962) — jurists, sabiedriskais darbinieks; * [[Ringolds Čakste]] (1898—1967) — mediķis, virsnieks; * [[Viktors Čestnovs]] (1953—2003) — aktieris; * [[Anastasija Čikste-Rūtenfelde]] (1879—1962) — publiciste, tulkotāja, ārste; * [[Arnolds Čuibe]] (1881—1941) — Latvijas skolu departamenta vicedirektors; * [[Arnolds Nikolajs Čuibe]] (1911—1941) — arhitekts; {{div col end}} == D == {{div col|2}} * [[Vallija Dambe]] (1912—1995) — valodniece; * [[Uno Daņiļevskis]] (1945—2007) — gleznotājs; * [[Aleksandrs Daškovs]] (1914—2004) — operdziedātājs; * [[Imants Daudišs]] (1945—2002) — diplomāts, politiķis; * [[Arvīds Daugulis]] (1879—1955) — pianists, pedagogs; * [[Austra Dāle]] (1892—1972) — dzejniece, pedagoģe; * [[Pauls Dāle]] (1889—1968) — filozofs, profesors; * [[Indulis Dālmanis]] (1922—1983) — vijolnieks, pedagogs, komponists; * [[Augusts Deglavs]] (1862—1922) — rakstnieks; * [[Biruta Delle]] (1944—2025) — gleznotāja; * [[Jāzeps Delvers]] (1910—1984) — grafiķis; * [[Aleksandrs Demčenko]] (1954—2020) — kino režisors, operators; * [[Ausma Derkēvica]] (1929—2011) — kordiriģente; * [[Lolita Detlava]] (1947—2022) — pianiste, pedagoģe; * [[Eduards Detlavs]] (1919—1992) — keramiķis; * [[Arnolds Dimiņš]] (1911—1965) — grafiķis; * [[Pēteris Dindonis]] (1877—1967) — selekcionārs; * [[Aleksandrs Dinsbergs]] (1897—1943) — Brīvības cīņu dalībnieks, leitnants, sabiedriskais darbinieks; * [[Ella Dagmāra Dišlere]] (1923—2011) — gleznotāja; * [[Valdis Dišlers]] (1922—2011) — gleznotājs, pedagogs, profesors; * [[Jēkabs Dravnieks]] (1858—1927) — enciklopēdists, izdevējs; * [[Jānis Dreibergs]] (1854—1932) — pedagogs, latviešu atmodas darbinieks; * [[Valda Dreimane]] (1932—1994) — dzejniece, literatūrzinātniece; * [[Jānis Dreslers]] (1895—1971) — karikatūrists, literāts; * [[Jānis Ducens]] (1888—1925) — politiķis, prokurors; * [[Aleksandrs Dulbe]] (1880—1931) — jurists, žurnālists, rakstnieks; * [[Eleonora Dūda]] (1927—2007) — aktrise; * [[Nikolajs Dūze]] (1891—1951) — virsnieks, ģenerālis; * [[Līze Dzeguze]] (1908—1992) — tēlniece; * [[Ģirts Dzenītis]] (1934—1987) — žurnālists; * [[Pauls Dzērve]] (1918—1961) — ekonomists; {{div col end}} == E == {{div col|2}} * [[Reinis Ebelis]] (1859—1928) — tautskolotājs, rakstnieks; * [[Gedimins Ebels]] (1895—1967) — ārsts, pediatrs, pedagogs; * [[Arkādijs Eglītis]] (1898—1932) — politiķis; * [[Vilnis Eglītis]] (1938—2005) — gleznotājs; * [[Rita Einberga]] (1921—1979) — keramiķe; * [[Jānis Eisāns]] (1929—2009) — baptistu mācītājs; * [[Haralds Eldgasts]] (1882—1926) — rakstnieks; * [[Josifs Elgurts]] (1924—2007) — grafiķis; * [[Marta Eliase]] (1911—1958) — gleznotāja; * [[Ansis Epners]] (1937—2003) — kinorežisors; * [[Emma Ezeriņa]] (1898—1967) — aktrise; * [[Jānis Ezeriņš (rakstnieks)|Jānis Ezeriņš]] (1891—1924) — rakstnieks; * [[Kārlis Ezeriņš]] (1868—1934) — ģenerālis; {{div col end}} == Ē == {{div col|2}} * [[Artūrs Ēķis]] (1933—2011) — baletdejotājs, aktieris; * [[Jānis Ērenpreiss]] (1929—1996) — onkologs, citologs, pētnieks; * [[Lilija Ērika]] (1890—1981) — aktrise; {{div col end}} == F == {{div col|2}} * [[Pēteris Feders]] (1868—1936) — arhitekts; * [[Nikolajs Fedorovskis]] (1927—2016) — pianists, pedagogs; * [[Maruta Feldmane]] (1949—2004) — aktrise; * [[Ernests Felsbergs]] (1866—1928) — mākslas vēsturnieks, profesors; * [[Ērika Ferda]] (1914—1997) — aktrise, pedagoģe; * [[Harijs Fišers]] (1918—1989) — tēlnieks; * [[Nikolajs Fogelmanis]] (1885—1941) — virsnieks, pulkvežleitnants; * [[Ellija Forsele-Rozentāle]] (1871—1943) — dziedātāja; * [[Jānis Francis]] (1877—1956) — ģenerālis; * [[Andris Freibergs]] (1938—2022) — scenogrāfs, pedagogs; * [[Imants Freibergs]] (1934—2026) — datorzinātnieks; * [[Kārlis Freibergs]] (1971—2000) — scenogrāfs; * [[Ilmārs Freidenfelds]] (1929—2008) — valodnieks; * [[Alberts Freijs]] (1903—1968) — teologs, mācītājs, profesors; * [[Lidija Freimane]] (1920—1992) — aktrise; * [[Valentīna Freimane]] (1922—2018) — teātra un kino zinātniece; * [[Kārlis Freimanis (mākslinieks)|Kārlis Freimanis]] (1909—1987) — gleznotājs, grafiķis; * [[Gunārs Freimanis]] (1927—1993) — dzejnieks, publicists, nacionālās pretošanās kustības dalībnieks; * [[Valda Freimūte]] (1938—1973) — aktrise; * [[Kārlis Freinbergs]] (1884—1967) — literatūrkritiķis, tulkotājs, teātru un muzeju darbinieks; * [[Edmunds Freivalds]] (1891—1922) — žurnālists, publicists; * [[Kurts Fridrihsons]] (1911—1991) — gleznotājs, scenogrāfs; * [[Artūrs Frinbergs]] (1916—1984) — operdziedātājs; * [[Jānis Frīde]] (1906—1987) — žurnālists, literatūrzinātnieks, šahists; {{div col end}} == G == {{div col|2}} * [[Daumants Gailis]] (1927—1991) — kordiriģents, profesors; * [[Kārlis Gailis (būvinženieris)|Kārlis Gailis]] (1901—1994) — būvinženieris un būvinženierijas akadēmiķis; * [[Mārtiņš Gailis]] ([[Ludvigs Šanteklērs]]) (1889—1941) — aktieris; * [[Agris Gailītis]] (1935—2024) — fiziķis; * [[Kārlis Gailītis]] (1936—1992) — garīdznieks, arhibīskaps; * [[Toms Gailītis]] (1912—1938) — lidotājs, aizsargs; * [[Ivars Galenieks]] (1952—2024) — mūziķis; * [[Pauls Galenieks]] (1891—1962) — botāniķis; * [[Arvīds Galeviuss]] (1920—1982) — mākslinieks; * [[Anita Garanča]] (1949—2015) — dziedātāja, mūzikas pedagoģe; * [[Lūcija Garūta]] (1902—1977) — komponiste, pianiste; * [[Astrīda Gaujēna]] (1934—2026) — bērnu ārste, neonatoloģiskās izglītības pamatlicēja Latvijā; * [[Jānis Gaujēns]] (1932—2024) — bērnu ķirurgs, profesors; * [[Tālivaldis Gaumigs]] (1930—2016) — mākslinieks, profesors; * [[Ārijs Geikins]] (1936—2008) — dramaturgs, rakstnieks, režisors, aktieris; * [[Romualds Getautis]] (1956—1990) — tēlnieks; * [[Jānis Gilis]] (1943—2000) — futbola treneris; * [[Ināra Gintere]] (1934—2025) — baletdejotāja, pedagoģe; * [[Edgars Girgensons]] (1943—1977) — aktieris; * [[Pāvils Glaudāns]] (1915—1968) — gleznotājs; * [[Rihards Glāzups]] (1920—1993) — diriģents; * [[Edmunds Goldšteins]] (1927—2008) — komponists, pianists, pedagogs; * [[Leonīds Grabovskis]] (1949—2011) — aktieris, dzejnieks; * [[Romāns Grabovskis]] (1945—2017) — aktieris, režisors; * [[Ādolfs Grasis]] (1905—1976) — basketbolists, treneris, pedagogs; * [[Laimdonis Grasmanis]] (1916—1970) — gleznotājs, scenogrāfs; * [[Ilze Graubiņa]] (1941—2001) — pianiste; * [[Jēkabs Graubiņš]] (1886—1961) — komponists; * [[Jānis Graudonis]] (1913—2005) — vēsturnieks, arheologs; * [[Pēteris Grāvelis]] (1919—1995) — operdziedātājs; * [[Vilma Greble]] (1906—1991) — folkloriste; * [[Anna Grēviņa]] (1892—1979) — tulkotāja, dziedātāja, teātra kritiķe; * [[Māris Grēviņš]] (1930—1994) — literatūras un teātra kritiķis, teātra zinātnieks; * [[Valdis Grēviņš]] (1895—1968) — dzejnieks, tulkotājs; * [[Valts Grēviņš]] (1921—1961) — rakstnieks, teātra vēsturnieks, kritiķis; * [[Alfonss Griģeļonis]] (1920—1982) — žurnālists, pedagogs; * [[Jānis Griģeļonis]] (1948—2002) — jurists, docents; * [[Emīlija Griķīte]] (1873—1959) — aktrise; * [[Maiga Grīnberga]] (1924—2018) — aktrise; * [[Mērija Grīnberga]] (1909—1975) — arhivāre, muzejniece; * [[Emanuels Grinbergs]] (1911—1982) — matemātiķis; * [[Jānis Grīnbergs (mācītājs)|Jānis Grīnbergs]] (1869—1923) — bīskaps; * [[Milda Grīnfelde]] (1909—2000) — rakstniece, tulkotāja; * [[Artūrs Grīnups]] (1931—1989) — komponists, kontrabasists; * [[Kurts Aleksandrs Grīnups]] (1919—2009) — nacionālās pretošanās kustības partizāns; * [[Sigrida Grīsle]] (1911—1975) — aktrise; * [[Ieva Grotuse]] (1924—2011) — baletdejotāja; * [[Ludvigs Grudulis]] (1921—2001) — pedagogs; * [[Mihails Gruzdovs]] (1953—2023) — režisors, pedagogs; * [[Edvards Grūbe]] (1935—2022) — gleznotājs, pedagogs; * [[Andris Grūtups]] (1949—2014) — jurists, advokāts, rakstnieks; * [[Jānis Gudriķis]] (1923—1983) — aktieris; * [[Emīlija Gudriniece]] (1920—2004) — ķīmiķe; * [[Ērika Gulbe]] (1916—2003) — gleznotāja; * [[Alberts Gulbis]] (1892—1983) — rakstnieks; * [[Ansis Gulbis]] (1873—1936) — grāmatizdevējs, rakstnieks; * [[Gunārs Gulbis]] (1931—1986) — zinātnieks, pedagogs, docents; * [[Jānis Gulbis]] (1895—1983) — operdziedātājs; {{div col end}} == Ģ == {{div col|2}} * [[Auguste Ģērmane]] (1890—1976) — dziedātāja; * [[Alfrēds Ģīmis]] (1872—1933) — luterāņu mācītājs, politiķis; {{div col end}} == H == {{div col|2}} * [[Taira Haļāpina]] (1922—2012) — gleznotāja, dzejniece; * [[Kārlis Hamsters]] (1892—1923) — aktieris; * [[Rūdolfs Heimrāts]] (1926—1992) — tekstilmākslinieks, keramiķis; * [[Žermēna Heine-Vāgnere]] (1923—2017) — operdziedātāja; * [[Eiženija Heniša]] (1922—1984) — grafiķe, ilustratore; * [[Ādolfs Hermanis]] (1891—1922) — aktieris; * [[Klāra Hibšmane]] (1878—1946) — ārste, sabiedriskā darbiniece; * [[Andrejs Holcmanis]] (1920—2009) — arhitekts; * [[Fricis Hūns]] (1884—1971) — bīskaps; {{div col end}} == I == {{div col|2}} * [[Lizete Iesmiņa-Mihelsone]] (1872—1934) — aktrise, dziedātāja; * [[Alfrēds Ieviņš]] (1897—1975) — ķīmiķis, profesors; * [[Elga Īgenberga|Elga Igenberga]] (1921—2003) — komponiste, pianiste, pedagoģe; * [[Edgars Iltners]] (1925—1983) — gleznotājs, pedagogs; * [[Baiba Indriksone]] (1932—2024) — aktrise; * [[Valerians Indulēns]] (1915—1943) — šahists; * [[Kārlis Irbe (bīskaps)|Kārlis Irbe]] (1861—1934) — bīskaps; * [[Ādolfs Irbīte]] (1910—1983) — dizainers, konstruktors; * [[Jānis Ivanovs]] (1906—1983) — komponists; * [[Roberts Ivanovs]] (1883—1954) — politiķis; * [[Māra Izvestnija]] (1944—2026) — bibliogrāfe; {{div col end}} == J == {{div col|2}} * [[Vaironis Jakāns]] (1927—2008) — aktieris; * [[Jānis Jankovskis]] (1876—1925) — ķirurgs, profesors; * Arnolds Jansons (1912—1991) — dzejnieks, žurnālists; * [[Jēkabs Janševskis]] (1865—1931) — rakstnieks; * [[Irma Jaunarāja]] (1907—1972) — gleznotāja; * [[Alfrēds Jaunušans]] (1919—2008) — aktieris, režisors; * [[Zenta Jaunzeme]] (1927—1988) — rakstniece, žurnāliste; * [[Bruno Jaunzems]] (1899—1956) — gleznotājs; * [[Valentīns Jākobsons]] (1922—2005) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Jānis Jēgermanis]] (1895—1968) — ķirurgs; * [[Alfons Jēgers]] (1919—1998) — futbolists, hokejists, treneris; * [[Ella Jēkabsone]] (1885—1958) — aktrise; * [[Rūdolfs Jirgens]] (1869—1944) — psihologs, profesors; * [[Dora Jirgensone]] (1866—1940) — uzņēmēja, tirgotāja; * [[Kristiāns Jirgensons]] (1862—1928) — uzņēmējs, tirgotājs; * [[Pēteris Pauls Jozuus]] (1873—1937) — ērģelnieks, diriģents, pedagogs; * [[Aleksandrs Junkers]] (1899—1976) — grafiķis; * [[Aleksandrs Junkers (juniors)]] (1943—1998) — grafiķis; * [[Andrejs Jurjāns]] (1856—1922) — komponists, folklorists; * [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] (1861—1940) — mežradznieks, komponists, pedagogs; * [[Pāvuls Jurjāns]] (1866—1948) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Olga Jurkovska]] (1901—1959) — juriste, sabiedriskā darbiniece, pedagoģe, publiciste; * [[Eduards Jurķelis]] (1910—1978) — gleznotājs; * [[Jānis Jurovs]] (1929—1980) — aktieris; {{div col end}} == K == {{div col|2}} * [[Ivande Kaija]] (1876—1942) — rakstniece; * [[Lūcija Kaiva]] (1916—1985) — šahiste; * [[Artūrs Kalējs]] (1907—1999) — aktieris; * [[Oto Kalējs]] (1920—1977) — tēlnieks; * [[Edvīns Kalnenieks]] (1939—2024) — gleznotājs, profesors; * [[Lilija Kalniņa-Ozoliņa]] (1903—1934) — pianiste; * [[Alfrēds Kalniņš (vieglatlēts)|Alfreds Kalniņš]] (1894—1960) — vieglatlēts; * [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]] (1879—1951) — komponists, diriģents, ērģelnieks; * [[Arvīds Kalniņš (ķīmiķis)|Arvīds Kalniņš]] (1894—1981) — ķīmiķis; * [[Indulis Kalniņš]] (1918—1986) — komponists; * [[Jānis Kalniņš (komponists)|Jānis Kalniņš]] (1904—2000) — komponists; * [[Jānis Kalniņš (rakstnieks)|Jānis Kalniņš]] (1922—2000) — rakstnieks, literatūrzinātnieks; * [[Rodrigo Kalniņš]] (1883—1940) — aktieris; * [[Rolands Kalniņš]] (1922—2022) — kinorežisors; * [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]] (1890—1962) — diriģents; * [[Valdis Kalnroze]] (1894—1993) — gleznotājs; * [[Vitālijs Kalvāns]] (1909—1965) — gleznotājs; * [[Aivars Kalve]] (1937—1994) — rakstnieks, publicists, mākslas kritiķis; * [[Dominiks Kalvelis]] (1900—1988) — zobārsts, profesors; * [[Inga Kambala]] (1938—1992) — lietišķā grafiķe, plakātiste; * [[Artūrs Kaminskis]] (1914—2003) — teologs; * [[Juris Kaminskis]] (1943—1997) — aktieris; * [[Gunārs Kamradziuss]] (1923—1989) — gleznotājs, plakātists; * [[Nikolajs Karagodins]] (1922—2015) — gleznotājs; * [[Eduards Karitons]] (1898—1985) — tēlnieks; * [[Alīse Karlsone]] (1898—1959) — filoloģe, sabiedriskā darbiniece; * [[Tenu Karma]] (1924—2014) — valodnieks, tulkotājs; * [[Raimonds Karnītis]] (1929—1999) — basketbolists, treneris; * [[Ādolfs Karnups]] (1904—1973) — etnogrāfs, arheologs, medicīnas vēsturnieks; * [[Konstantīns Karulis]] (1915—1997) — valodnieks, kultūrvēsturnieks, žurnālists; * [[Krišjānis Katlaps]] (1892—1964) — ķirurgs, ārsts; * [[Nora Katlape]] (1898—1986) — režisore; * [[Žanis Katlaps]] (1907—1968) — aktieris, režisors; * [[Mārtiņš Kauliņš]] (1864—1928) — baletdejotājs, horeogrāfs, pedagogs; * [[Hermanis Kaupiņš]] (1891—1971) — žurnālists, teātra darbinieks, politiķis; * [[Otīlija Kaža]] (1891—1958) — lietišķās mākslas meistare; * [[Māra Kažociņa]] (1936—1992) — gleznotāja; * [[Eduards Kažociņš]] (1892—1965) — diriģents; * [[Teodors Kāleps]] (1866—1913) — izgudrotājs, pētnieks; * [[Austra Kārkliņa]] (1895—1986) — literāte, pedagoģe; * [[Ernests Kārkliņš|Ernests Kārkliņš (Zeltmatis)]] (1868—1961) — režisors, skatuves mākslas pedagogs, rakstnieks; * [[Jānis Kārkliņš (tautsaimnieks)|Jānis Kārkliņš]] (1877—1955) — tautsaimnieks, profesors; * [[Jānis Kārkliņš (operdziedātājs)|Jānis Kārkliņš]] (1889—1963) — operdziedātājs; * [[Jānis Kārkliņš (mūziķis)|Jānis Kārkliņš]] (1907—1960) — mūziķis; * [[Jēkabs Kārkliņš]] (1867—1960) — dziedātājs, pedagogs, profesors; * [[Ramons Kepe]] (1932—2013) — dziedātājs, aktieris; * [[Hēra Kīne]] (1911—1973) — aktrise; * [[Jānis Kīns]] (1909—1969) — grafiķis, grāmatu ilustrators; * [[Gustavs Klaustiņš]] (1880—1937) — inženieris, politiķis; * [[Mārtiņš Kleins]] (1938—2014) — kinooperators; * [[Jānis Voldemārs Kleperis]] (1893—1935) — pulkvedis; * [[Nikolajs Klēģeris]] (1902—1983) — pedagogs, pasniedzējs, zinātnieks; * [[Elija Kliene]] (1895—1978) — tulkotāja; * [[Anta Klints]] (1893—1970) — aktrise; * [[Jānis Klovāns]] (1935—2010) — šahists; * [[Dace Kļava]] (1965—2020) — pianiste, pedagoģe; * [[Jānis Kļava]] (1892—1971) — aktieris, režisors; * [[Paulīne Kļaviņa]] (1918—2001) — lībiešu kultūras darbiniece, dzejniece, tulkotāja; * [[Pēteris Kļaviņš]] (1892—1979) — keramiķis, gleznotājs; * [[Ingvilda Knāviņa]] (1960—2022) — tekstilmāksliniece, gleznotāja; * [[Jevgenija Knāviņa]] (1928—2018) — tekstilmāksliniece; * [[Egons Knops]] (1876—1933) — advokāts, politiķis; * [[Edīte Kokare]] (1933—2007) — mūzikas pedagoģe, kordiriģente; * [[Elza Kokare]] (1920—2003) — folkloriste; * [[Gido Kokars]] (1921—2017) — diriģents; * [[Imants Kokars]] (1921—2011) — diriģents; * [[Juris Kokars]] (1958—1990) — diriģents; * [[Leo Kokle]] (1924—1964) — gleznotājs; * [[Ralfs Kolītis]] (1962—2016) — ķirurgs, profesors; * [[Ilze Konstante]] (1940—2026) — mākslas zinātniece; * [[Romāns Korovins]] (1973—2026) — mākslinieks; * [[Igors Korti]] (1922—1986) — gleznotājs, akvarelists; * [[Igors Koškins]] (1926—1977) — baletdejotājs; * [[Kristaps Koškins]] (1875—1931) — aktieris, režisors, tulkotājs; * [[Uldis Koškins]] (1914—1988) — aktieris; * [[Aleksejs Kotļarovs]] (1918—2006) — gleznotājs; * [[Uldis Knass-Koškins]] (1816—1988) — aktieris, režisors; * [[Andrejs Krastiņš]] (1951—2008) — politiķis, jurists; * [[Andrejs Krastkalns]] (1868—1939) — politiķis, advokāts; * [[Alfrēds Krauklis]] (1911—1991) — basketbolists, treneris; * [[Nikolajs Krauklis]] (1900—1945) — aktieris, režisors; * [[Elza Krauliņa]] (1920—2002) — zinātniece, fiziķe, pedagoģe; * [[Armands Krauliņš]] (1939—2022) — basketbola treneris; * [[Māra Krauze]] (1945—1984) — aktrise; * [[Kārlis Rūdolfs Kreicbergs]] (1921—2014) — diriģents; * [[Rūdolfs Kreicums]] (1900—1971) — aktieris; * [[Imants Krenbergs]] (1930—2005) — kinorežisors, scenārists; * [[Roberts Krimbergs]] (1874—1941) — fiziologs, bioķīmiķis, profesors; * [[Leons Krivāns]] (1938—2020) — aktieris; * [[Zelma Krodere]] (1897—1981) — tulkotāja; * [[Roberts Kroders]] (1892—1956) — teātra kritiķis, tulkotājs; * [[Jānis Krodznieks]] (1851—1924) — vēsturnieks, jaunlatvietis; * [[Valdis Kroģis]] (1934—1994) — dokumentālā kino operators; * [[Alberts Kronenbergs]] (1887—1958) — grafiķis, dzejnieks; * [[Alfreds Krūklis]] (1921—2003) — dzejnieks; * [[Olga Krūmiņa]] (1909—1992) — aktrise; * [[Artūrs Krūmiņš]] (1879—1969) — arhitekts; * [[Jānis Krūmiņš (basketbolists)|Jānis Krūmiņš]] (1930—1994) — basketbolists; * [[Kārlis Krūmiņš (zinātnieks)|Kārlis Krūmiņš]] (1890—1966) — zinātnieks, agroķīmiķis; * [[Pauls Krūmiņš]] (1892—1965) — vijolnieks, diriģents, pedagogs; * [[Vilis Krūmiņš]] (1919—2000) — politiķis, Atmodas kustības dalībnieks; * [[Aleksandrs Kublinskis]] (1936—2018) — komponists; * [[Mihails Kublinskis]] (1939—2020) — režisors; * [[Jēkabs Kukainis]] (1858—1935) — sabiedriskais darbinieks, politiķis; * [[Pāvils Kuncendorfs]] (1909—1960) — grafiķis; * [[Krišjānis Kundziņš]] (1905—1993) — cīkstonis, treneris; * [[Kārlis Pēteris Kundziņš]] (1902—1992) — teātra un literatūras zinātnieks; * [[Pēteris Kundziņš]] (1886—1958) — gleznotājs; * [[Juris Kunnoss]] (1948—1999) — dzejnieks; * [[Dina Kuple]] (1930—2010) — aktrise; * [[Kārlis Kurle-Kurlis]] (1888—1928) — gleznotājs; * [[Gunārs Kušķis]] (1929—1967) — džeza mūziķis; * [[Nikolajs Kūlainis]] (1901—1975) — gleznotājs; * [[Pauls Kvelde]] (1927—2017) — diriģents; * [[Konrāds Kvēps]] (1891—1961) — aktieris; * [[Alberts Kviesis]] (1881—1944) — politiķis, trešais Latvijas Valsts prezidents; {{div col end}} == Ķ == {{div col|2}} * [[Gustavs Ķempelis]] (1874—1940) — jurists, sabiedriskais darbinieks; * [[Atis Ķeniņš]] (1874—1961) — advokāts, pedagogs, dzejnieks, politiķis; * [[Augusts Ķešāns]] (1881—1954) — ķīmiķis, profesors; * [[Ivars Jānis Ķezbers]] (1944—1997) — vēsturnieks, politiķis; * [[Evija Ķirse]] (1974—2003) — alpīniste, uzņēmēja; * [[Teodors Ķirsis]] (1942—2003) — alpīnists, uzņēmējs, sabiedriskais darbinieks; * [[Ints Ķuzis]] (1962—2022) — Valsts policijas priekšnieks, policijas ģenerālis, jurists, politiķis; * [[Valdis Ķuzis]] (1945—2026) — kamaniņu sportists, izgatavotājs, tiesnesis; {{div col end}} == L == {{div col|2}} * [[Irma Laiva]] (1909—2003) — aktrise; * [[Teodors Lakšēvics]] (1911—1989) — gleznotājs; * [[Pēteris Laķis]] (1952—2003) — filozofs, sociologs, mākslas zinātnieks, politiķis; * [[Marta Lange]] (1903—1985) — tēlniece; * [[Roberts Lapainis]] (1913—1947) — hokeja vārtsargs; * [[Jānis Lapiņš]] (1885—1941) — publicists, rakstnieks, pedagogs; * [[Mārtiņš Lapiņš]] (1873—1954) — fotogrāfs, operators; * [[Ieva Lase]] (1916—2002) — tulkotāja; * [[Milda Lasmane]] (1890—1976) — horeogrāfe, latviešu deju autore; * [[Vilma Lasmane]] (1917—1991) — aktrise; * [[Imants Lasmanis]] (1937—1977) — dzejnieks; * [[Ingrīda Latimira]] (1958—2024) — ekonomiste, politiķe; * [[Jānis Laukroze]] (1932—2001) — tiesnesis, jurists; * [[Ernests Laumanis]] (1908—1968) — armijas virsnieks; * [[Jēkabs Lautenbahs]] (1847—1928) — dzejnieks, filologs; * [[Jānis Laže]] (1886—1969) — inženieris tehnologs, Latvijas cukurfabriku celtniecības organizators; * [[Nadežda Laže]] (1895—1973) — gleznotāja; * [[Dzintars Lācis]] (1940—1992) — riteņbraucējs; * [[Vilis Lācis]] (1904—1966) — rakstnieks, politiķis; * [[Visvaldis Lāms]] (1923—1992) — rakstnieks; * [[Aleksandrs Leimanis]] (1913—1990) — režisors; * [[Leonīds Leimanis]] (1910—1974) — aktieris, kinorežisors; * [[Olga Lejaskalne]] (1904—1980) — aktrise; * [[Juris Lejaskalns]] (1935—2006) — aktieris; * [[Teodors Lejas-Krūmiņš]] (1871—1947) — režisors, aktieris, teātra teorētiķis, rakstnieks, tulkotājs; * [[Kārlis Morics Lejiņš]] (1858—1920) — ārsts, politiķis; * [[Paulis Lejiņš]] (1883—1959) — agronoms, politiķis, profesors; * [[Jānis Lejnieks]] (1951—2026) — arhitekts, pētnieks; * [[Natālija Leontjeva]] (1910—1984) — baletdejotāja, pedagoģe; * [[Jānis Lerhs]] (1904—1967) — fotogrāfs; * [[Kārlis Lešinskis]] (1914—1938) — lidotājs; * [[Antra Liedskalniņa]] (1930—2000) — aktrise; * [[Uldis Lieldidžs]] (1933—2019) — aktieris; * [[Elmārs Liepa]] (1927—1974) — valodnieks; * [[Austra Liepiņa]] (1913—1998) — žurnāliste, skolotāja, sabiedriska darbiniece; * [[Lidija Liepiņa]] (1891—1985) — fizikālķīmiķe; * [[Jānis Liepiņš (gleznotājs)|Jānis Liepiņš]] (1894—1964) — gleznotājs; * [[Pēteris Liepiņš]] (1943—2022) — aktieris; * [[Aleksandrs Liepukalns]] (1892—1966) — ķirurgs, profesors; * [[Kārlis Likums]] (1892—1986) — inženieris, augstskolu pasniedzējs; * [[Ance Lindberga]] (1878—1946) — dziedātāja, aktrise; * [[Jāzeps Lindbergs]] (1922—1994) — diriģents; * [[Nikolajs Linde]] (1904—1980) — gleznotājs; * [[Gvido Linga]] (1969—2020) — mūziķis, radio un televīzijas raidījumu vadītājs; * [[Arnolds Liniņš]] (1930—1998) — aktieris, režisors; * [[Žanis Lipke]] (1900—1987) — ebreju glābējs Otrā pasaules kara laikā; * [[Fricis Līcis]] (1891—1953) — aktieris; * [[Helga Līcīte]] (1919—1983) — aktrise; * [[Arnis Līcītis]] (1946—2022) — aktieris; * [[Arnis Līcītis (baletdejotājs)|Arnis Līcītis]] (1967—2021) — baletdejotājs; * [[Herberts Līkums]] (1902—1980) — mākslinieks; * [[Velta Līne]] (1923—2012) — aktrise; * [[Egons Līvs]] (1924—1989) — rakstnieks, kinoscenārists; * [[Klāvs Lorencs]] (1885—1975) — politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Viktors Lorencs]] (1927—1992) — kinoscenārists, aktieris; * [[Ieva Loze]] (1938—2026) — baletdejotāja, horeogrāfe, pedagoģe; * [[Anna Ludiņa]] (1906—1998) — operdziedātāja; * [[Leons Lukšo]] (1930—1984) — keramiķis; * [[Pēteris Lūcis]] (1907—1991) — aktieris, režisors, pedagogs; * [[Fēlikss Lūkins]] (1875—1934) — ārsts, sabiedriskais darbinieks; * [[Haralds Lūkins]] (1906—1991) — ārsts, politiķis; * [[Miervaldis Lūkins]] (1894—1941) — virsnieks, pulkvedis, politiķis; * [[Jānis Lūsis (zoologs)|Jānis Lūsis]] (1897—1979) — zoologs, ģenētiķis; {{div col end}} == M == {{div col|2}} * [[Arčils Mačabeli]] (1905—1960) — ķirurgs, profesors; * [[Jūlijs Madernieks]] (1870—1955) — mākslinieks, pedagogs, mākslas kritiķis; * [[Imants Magone]] (1936—2008) — horeogrāfs, pedagogs; * [[Maiga Mainiece]] (1925—2001) — aktrise; * [[Egons Maisaks]] (1948—1994) — aktieris; * [[Jānis Maizīte]] (1883—1950) — farmaceits, profesors; * [[Vija Maldupe]] (1947—1996) — gleznotāja; * [[Marija Maldutis]] (1889—1926) — operdziedātāja; * [[Roberts Malvess]] (1905—1982) — vēsturnieks; * [[Margita Mantiņa]] (1944—2020) — teātra vēsturniece; * [[Kirils Martinsons]] (1889—1977) — aktieris; * [[Irina Mass]] (1917—1991) — režisore, operatore; * [[Vadims Mass]] (1919—1986) — režisors, operators; * [[Hermanis Matisons]] (1894—1932) — šahists; * [[Jānis Matulis (teologs)|Jānis Matulis]] (1911—1985) — teologs, arhibīskaps; * [[Niks Matvejevs]] (1958—2014) — mūziķis; * [[Juris Mauriņš]] (1928—1993) — tēlnieks; * [[Leonīds Mauriņš]] (1943—2012) — gleznotājs; * [[Ivars Mazurs]] (1929—2010) — džeza mūziķis, pianists, aranžētājs; * [[Mirdza Mālkalne]] (1926—1990) — aktrise; * [[Aleksandrs Mālmeisters]] (1911—1996) — inženieris, politiķis, akadēmiķis; * [[Jānis Mārsietis]] (1889—1962) — aktieris; * [[Jānis Medenis]] (1903—1961) — dzejnieks, tulkotājs; * [[Jēkabs Mediņš]] (1885—1971) — komponists; * [[Ksenija Medne]] (1919—2001) — zinātniece; * [[Haralds Mednis]] (1906—2000) — diriģents; * [[Oto Mednis]] (1925—1976) — grafiķis; * [[Irēna Megne]] (1921—2006) — keramiķe; * [[Antons Megnis]] (1907—1982) — gleznotājs; * [[Gunārs Meierovics]] (1920—2007) — politiķis; * [[Zigfrīds Anna Meierovics]] (1887—1925) — politiķis; * [[Andris Mekšs]] (1941—2018) — aktieris; * [[Vilma Melbārde]] (1920—1987) — aktrise; * [[Kārlis Melbārzdis]] (1902—1970) — gleznotājs; * [[Emīls Melderis]] (1889—1979) — tēlnieks; * [[Pauls Melducis|Paulis Melducis]] (1905—1970) — aktieris, teātra darbinieks; * [[Imants Melgailis]] (1923—2018) — mākslinieks, grafiķis, karikatūrists; * [[Austra Melnāre]] (1916—1995) — gleznotāja, kostīmu māksliniece; * [[Ādolfs Melnārs]] (1908—1963) — gleznotājs; * [[Emilis Melngailis]] (1874—1954) — komponists, folklorists, diriģents; * [[Fricis Menders]] (1885—1971) — sabiedrisks darbinieks, politiķis, disidents; * [[Natālija Mentele]] (1924—1987) — keramiķe; * [[Kārlis Meņģelis]] (1867—1931) — ārsts, sabiedrisks darbinieks; * [[Andris Merkmanis]] (1943—2006) — gleznotājs, scenogrāfs; * [[Leonīds Merkmanis]] (1915—1983) — scenogrāfs, arhitekts; * [[Andris Mertens]] (1939—1996) — ārsts fiziologs, profesors; * [[Uģis Mežavilks]] (1929—1998) — gleznotājs; * [[Fricis Mierkalns]] (1873—1955) — rakstnieks, tulkotājs, žurnālists; * [[Aleksis Mierlauks]] (1866—1943) — aktieris, režisors; * [[Ernests Miezis]] (1884—1945) — politiķis; * [[Aleksandrs Mihelsons]] (1875—1917) — aktieris; * [[Arveds Mihelsons]] (1886—1961) — aktieris, rakstnieks; * [[Eduards Miķelsons]] (1896—1969) — operdziedātājs; * [[Jānis Milbrets]] (1944—2021) — kinooperators; * [[Mārtiņš Milbrets]] (1965—2019) — mākslinieks, scenogrāfs; * [[Visvaris Millers]] (1927—1992) — jurists, pedagogs; * [[Harijs Misiņš]] (1917—1984) — aktieris, režisors, dziedātājs; * [[Jānis Misiņš]] (1862—1945) — bibliofils, bibliogrāfs; * [[Irmgarde Mitrēvice]] (1909—1994) — aktrise, režisore; * [[Aleksandrs Mitulis]] (1893—1985) — prāvests, pētnieks; * [[Vladimirs Molčanovs]] (1890—1968) — mācītājs, teologs; * [[Artūrs Motmillers]] (1900—1980) — vieglatlēts, garo distanču skrējējs; * [[Zenta Muceniece]] (1924—2012) — gleznotāja; * [[Arturs Mucenieks]] (1912—1984) — mākslinieks; * [[Jānis Muhks]] (1921—2004) — uzņēmējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Māra Muižniece]] (1950—2006) — keramiķe; * [[Oskars Muižnieks (mākslinieks)|Oskars Muižnieks]] (1922—1984) — mākslinieks, scenogrāfs; * [[Malda Muižule]] (1937—2022) — grafiķe, gleznotāja, grāmatu ilustratore; * [[Augusts Muižulis]] (1893—1941) — virsnieks, pulkvežleitnants; * [[Ivars Muižulis]] (1935—2023) — gleznotājs, grafiķis; * [[Vilhelms Munters]] (1898—1967) — diplomāts, politiķis; * [[Imants Murovskis]] (1925—2001) — tēlnieks; * [[Kārlis Muške]] (1921—1981) — hokejists, latviešu nacionālo partizānu kustības dalībnieks; * [[Vija Muške]] (1927—1988) — muzikoloģe, publiciste, kritiķe; * [[Jānis Mūrnieks]] (1947—1984) — kinooperators; * [[Nikolajs Mūrnieks]] (1904—1977) — režisors, aktieris; {{div col end}} == N == {{div col|2}} * [[Normunds Naumanis]] (1962—2014) — teātra un kino kritiķis, teātra zinātnieks, žurnālists; * [[Aleksandrs Neibergs]] (1883—1962) — ķirurgs, sabiedrisks darbinieks; * [[Kristaps Neilands]] (1899—1960) — inženieris metalurgs, profesors; * [[Kārlis Neilis]] (1906—1991) — gleznotājs; * [[Ada Neretniece]] (1924—2008) — kinorežisore; * [[Andrievs Niedra]] (1871—1942) — rakstnieks, politiķis; * [[Anna Nollendorfa]] (1920—1999) — tēlniece, leļļu skulptore; * [[Magnuss Nomals]] (1911—1945) — arhitekts; * [[Pēteris Nomals]] (1876—1949) — inženieris tehnologs; * [[Arvīds Norītis]] (1902—1981) — vijolnieks, pedagogs, diriģents; * [[Oskars Norītis]] (1909—1942) — gleznotājs, grafiķis, scenogrāfs; {{div col end}} == Ņ == * [[Ināra Ņefedova]] (1930—2022) — mākslas zinātniece; == O == {{div col|2}} * [[Vitāls Oga]] (1929—1984) — dzejnieks, tulkotājs; * [[Vilis Olavs]] (1867—1917) — sabiedrisks darbinieks, publicists; * [[Uldis Opits]] (1932—2020) — hokeja vārtsargs, treneris; * [[Gunārs Ordelovskis]] (1927—1990) — diriģents, komponists, trombonists, pedagogs; * [[Ringolds Ore]] (1931—1968) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Milda Orleāna-Zariņa]] (1907—1982) — aktrise; * [[Jānis Osis]] (1895—1973) — aktieris; * [[Jāzeps Osmanis]] (1932—2014) — dzejnieks, tulkotājs; * [[Oļģerts Ostenbergs]] (1925—2012) — arhitekts, pedagogs; * [[Ēriks Ošs]] (1927—2025) — karikatūrists, mākslinieks; * [[Benita Ozoliņa]] (1903—1984) — aktrise; * [[Dzidra Ozoliņa]] (1922—2014) — arhitekte; * [[Arvīds Ozoliņš (baletdejotājs)|Arvīds Ozoliņš]] (1908—1996) — baletdejotājs, pedagogs; * [[Edgars Ozoliņš (grafiķis)|Edgars Ozoliņš]] (1930—1987) — grafiķis; * [[Kārlis Ozoliņš (pedagogs)|Kārlis Ozoliņš]] (1882—1960) — pedagogs, izglītības darbinieks; * [[Pēteris Ozoliņš (režisors)|Pēteris Ozoliņš]] (1864—1938) — aktieris, režisors; * [[Valdemārs Ozoliņš]] (1896—1973) — komponists, diriģents; * [[Herberts Ozolītis]] (1902—1987) — operdziedātājs, pedagogs; * [[Haralds Ozolnieks]] (1918—1987) — solists, vokālais pedagogs; * [[Alfrēds Ozols]] (1898—1971) — biologs, bioloģijas zinātņu doktors; * [[Arturs Ozols (valodnieks)|Arturs Ozols]] (1912—1964) — letonists, folklorists, pedagogs; * [[Harijs Ozols]] (1963—2015) — aktieris, dziedātājs; * [[Jānis R. Ozols]] (1911—1985) — bibliogrāfs, literatūras vēsturnieks; * [[Vilis Ozols (gleznotājs)|Vilis Ozols]] (1929—2014) — gleznotājs; {{div col end}} == P == {{div col|2}} * [[Adrians Pabians]] (1908—1993) — mākslinieks; * [[Kārlis Pabriks]] (1898—1977) — aktieris; * [[Kārlis Padegs]] (1911—1940) — grafiķis, gleznotājs; * [[Leons Paegle]] (1890—1926) — rakstnieks; * [[Spricis Paegle]] (1876—1962) — uzņēmējs, politiķis, sabiedriskais darbinieks; * [[Elfrīda Pakule]] (1912—1991) — operdziedātāja; * [[Milda Palēviča]] (1889—1972) — filozofe, pedagoģe; * [[Indriķis Palēvičs]] (1862—1940) — skolotājs, mūziķis; * [[Kārlis Pamše]] (1917—2015) — aktieris, režisors, rakstnieks; * [[Arnolds Pankoks]] (1914—2008) — gleznotājs; * [[Kārlis Papulis]] (1904—1983) — grafiķis; * [[Jāzeps Pasternaks]] (1919—1975) — sabiedrisks darbinieks; * [[Dionīsijs Pauģis]] (1905—1985) — koktēlnieks; * [[Felicita Pauļuka]] (1925—2014) — māksliniece; * [[Jānis Pauļuks (politiķis)|Jānis Pauļuks]] (1865—1937) — politiķis; * [[Jānis Pauļuks (mākslinieks)|Jānis Pauļuks]] (1906—1984) — gleznotājs; * [[Ērika Pauzere]] (1927—2009) — modes māksliniece; * [[Uldis Pauzers]] (1933—1982) — filmu mākslinieks, scenogrāfs; * [[Jānis Pārstrauts]] (1851—1929) — publicists, mācītājs, valodnieks; * [[Marianna Peilāne]] (1915—1996) — gleznotāja; * [[Olga Penerdži]] (1895—1982) — tēlniece; * [[Mārtiņš Peniķis]] (1874—1964) — virsnieks, ģenerālis; * [[Nikolajs Petraškevičs]] (1909—1976) — gleznotājs; * [[Konstantīns Pēkšēns]] (1859—1928) — arhitekts; * [[Lilija Pētersone]] (1923—1998) — peldētāja, trenere; * [[Kārlis Pētersons (cirka mākslinieks)|Kārlis Pētersons]] (1889—1967) — cirka mākslinieks; * [[Pēteris Pētersons (literāts, gleznotājs)|Pēteris Pētersons]] (1881—1937) — literāts, gleznotājs, pedagogs, radiobalss; * [[Pēteris Pētersons]] (1923—1998) — dramaturgs, režisors, teorētiķis, tulkotājs; * [[Valentīns Pikulis]] (1928—1990) — rakstnieks; * [[Elvīra Pinnis]] (1907—1984) — tēlniece; * [[Rūdolfs Pinnis]] (1902—1992) — gleznotājs; * [[Rūdolfs Pīlādzis]] (1910—1969) — gleznotājs, scenogrāfs; * [[Ērmanis Pīpiņš-Vizulis]] (1873—1927) — pedagogs, literatūrkritiķis, žurnālists; * [[Gunārs Placēns]] (1927—2024) — aktieris; * [[Otto Pladers]] (1897—1970) — gleznotājs; * [[Jānis Plase]] (1892—1929) — gleznotājs; * [[Jānis Plēpis]] (1909—1947) — grafiķis; * [[Edgars Plūksna]] (1908—1994) — operdziedātājs; * [[Kārlis Plūksne]] (1906—1973) — arhitekts; * [[Jēkabs Plūme]] (1855—1931) — ģenerālis; * [[Juris Podnieks]] (1950—1992) — kinooperators, režisors; * [[Teodors Podnieks]] (1879—1936) — aktieris, režisors; * [[Jānis Porietis (ekonomists)|Jānis Porietis]] (1926—2005) — ekonomists, doktors, pedagogs; * [[Jānis Poruks]] (1871—1911) — rakstnieks; * [[Lilita Postaža]] (1941—2011) — gleznotāja, tekstilmāksliniece; * [[Rasma Prande]] (1926—1998) — kino grima māksliniece; * [[Kārlis Prauls]] (1895—1941) — ģenerālis; * [[Imants Prēdelis]] (1950—2018) — fotogrāfs; * [[Anna Priede]] (1920—2007) — baletdejotāja; * [[Dāvids Priedenbergs]] (1892—1965) — aktieris; * [[Anna Priedīte]] (1874—1941) — publiciste; * [[Rūdolfs Princis]] (1908—1977) — inženieris, pedagogs; * [[Jānis Prombergs]] (1927—1993) — ārsts, medicīnas darbinieks; * [[Jānis Pujāts (mākslas zinātnieks)|Jānis Pujāts]] (1925—1988) — mākslas zinātnieks; * [[Ādolfs Puķe]] (1920—2010) — dziedātājs; * [[Zina Pupšto]] (1915—1998) — aktrise, operetes soliste; * [[Jānis Purgalis]] (1869—1934) — notārs, politiķis; * [[Frīdrihs Puriņš]] (1893—1941) — latviešu strēlnieks, robežsargs; * [[Puriņu Klāvs]] (1858—1935) — rakstnieks; * [[Vilis Purmalis]] (1927—1989) — ķirurgs; * [[Vilhelms Purvītis]] (1872—1945) — gleznotājs, profesors; * [[Baiba Puzinas]] (1944—1999) — kostīmu māksliniece; * [[Uldis Pūcītis]] (1937—2000) — aktieris; {{div col end}} == R == {{div col|2}} * [[Elza Radziņa]] (1917—2005) — aktrise; * [[Lija Rage]] (1948—2025) — tekstilmāksliniece, teātra kostīmu māksliniece; * [[Augusts Raņķis (grāmatizdevējs)|Augusts Raņķis]] (1875—1937) — grāmatizdevējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Elfrīda Rapa]] (1901—1966) — literāte, grāmatniece; * [[Jānis Rapa (1885—1941)|Jānis Rapa]] (1885—1941) — grāmatizdevējs; * [[Zigrīda Džoana Rapa]] (1936—2024) — tēlniece; * [[Regīna Razuma]] (1951—2023) — aktrise; * [[Jānis Reinholds (rakstnieks)|Jānis Reinholds]] (1896—1933) — satīriķis, humorists, feļetonists; * [[Leons Reiters]] (1926—1976) — diriģents; * [[Teodors Reiters]] (1884—1956) — diriģents; * [[Eduards Reiziņš]] (1890—1970) — biologs, zoologs, pedagogs; * [[Linards Reiziņš]] (1924—1991) — matemātiķis, pedagogs; * [[Rūdolfs Reiziņš]] (1921—1984) — ķīmiķis; * [[Līvija Rezevska]] (1926—2004) — tēlniece; * [[Jānis Rezevskis]] (1872—1941) — teologs, profesors; * [[Milda Riekstiņa]] (1891—1976) — aktrise; * [[Alfrēds Riekstiņš (politiķis)|Alfrēds Riekstiņš]] (1876—1937) — politiķis; * [[Jānis Rieksts]] (1881—1970) — fotogrāfs; * [[Riemelis]] (Jānis Tomiņš) (1856—1924) — dzejnieks, tulkotājs, žurnālists; * [[Jānis Rikmanis]] (1901—1968) — gleznotājs; * [[Dzidra Ritenberga]] (1928—2003) — aktrise, režisore; * [[Pēteris Rizga]] (1883—1955) — biškopis, sabiedriskais darbinieks, profesors; * [[Vilis Rīdzenieks]] (1884—1962) — fotogrāfs; * [[Juris Rītiņš]] (1952—2010) — politiķis; * [[Artūrs Rocēns]] (1907—1988) — ķirurgs; * [[Kārlis Rocēns]] (1939—2017) — inženierijas zinātnieks, profesors, akadēmiķis; * [[Fricis Rode]] (1887—1967) — režisors, aktieris; * [[Olga Rode]] (1890—1939) — ārste, ķirurģe; * [[Rasma Roga]] (1925—2012) — aktrise; * [[Ērika Romane]] (1920—2002) — gleznotāja; * [[Helēna Romanova]] (1928—1987) — aktrise; * [[Georgs Romulis]] (1928—2015) — dzintara mākslinieks; * [[Ieva Roze]] (1971—1991) — dzejniece; * [[Bertrams Rozenbergs]] (1904—1960) — ķirurgs; * [[Eduards Rozenštrauhs]] (1918—1992) — mūziķis; * [[Ernests Rozentāls]] (1888—1953) — aktieris; * [[Janis Rozentāls]] (1866—1917) — gleznotājs; * [[Miķelis Rozentāls (gleznotājs)|Miķelis Rozentāls]] (1907—1952) — gleznotājs; * [[Jānis Rozītis]] (1913—1942) — futbolists, hokejists; * [[Pāvils Rozītis]] (1889—1937) — rakstnieks, žurnālists, tulkotājs; * [[Biruta Ilga Rubess]] (1931—2002) — māksliniece; * [[Bruno Rubess]] (1926—2009) — uzņēmējs, mecenāts; * [[Ella Rudzīte]] (1900—1993) — aktrise; * [[Marta Rudzīte]] (1924—1996) — valodniece, pedagoģe; * [[Dāvids Rudzītis]] (1881—1939) — politiķis; * [[Kristaps Rudzītis]] (1899—1978) — ārsts, profesors; * [[Māris Rudzītis]] (1932—1973) — kinooperators, režisors; * [[Pēteris Rudzītis]] (1879—1931) — aktieris; * [[Rihards Rudzītis]] (1898—1960) — rakstnieks, filozofs; * [[Jūlijs Ruments]] (1900—1943) — farmaceits, ķīmiķis, profesors; * [[Rudīte Ruško]] (1966—2018) — operdziedātāja; * [[Vilhelms Ruško]] (1922—1993) — dziedātājs, aktieris; * [[Valdis Rūja]] (1928—2020) — dzejnieks; * [[Velta Rūķe-Draviņa]] (1917—2003) — valodniece, folkloriste; * [[Berta Rūmniece]] (1865—1953) — aktrise; * [[Ansis Rūtentāls]] (1949—2000) — kustību mākslinieks, režisors, pedagogs; {{div col end}} == S == {{div col|2}} * [[Jurijs Safronovs]] (1947—2015) — aktieris; * [[Anna Sakse]] (1905—1981) — rakstniece; * [[Irma Sakss]] (1905—1993) — dziedātāja; * [[Kārlis Sakss]] (1897—1987) — mežkopis, profesors; * [[Pauls Sakss]] (1878—1966) — operdziedātājs, vokālais pedagogs; * [[Eduards Salenieks]] (1900—1977) — rakstnieks, žurnālists; * [[Juris Salmanis]] (1943—2025) — mākslinieks; * [[Alma Saltupe]] (1894—1967) — dzejniece; * [[Zinaīda Sama]] (1914—1989) — horeogrāfe, pedagoģe; * [[Askolds Saulītis]] (1966—2021) — kino režisors, scenārists; * [[Alfrēds Sausne]] (1900—1994) — aktieris, rakstnieks; * [[Mihails Savisko]] (1936—2024) — kinokritiķis, scenārists; * [[Kārlis Sebris]] (1914—2009) — aktieris; * [[Vilis Segliņš]] (1882—1961) — režisors, aktieris; * [[Andris Seleckis]] (1947—2016) — operators; * [[Vera Selga]] (1918—1996) — aktrise; * [[Uļjana Semjonova]] (1952—2026) — basketboliste; * [[Valērijs Sevastjanovs]] (1948—2010) — baletdejotājs; * [[Ludvigs Sēja]] (1885—1962) — diplomāts, politiķis; * [[Milda Sēnīte]] (1896—1971) — aktrise; * [[Eduards Sidrabs]] (1898—1963) — tēlnieks; * [[Pēteris Siecenieks]] (1865—1930) — politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Jēkabs Silarājs]] (1898—1941) — Latvijas Kriminālpolicijas priekšnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Juris Silarājs]] (1917—2007) — basketbolists, basketbola treneris; * [[Jānis Silazars]] (1912—1975) — dzejnieks; * [[Gundega Sileniece]] (1928—2013) — literatūrzinātniece; * [[Visvaldis Silenieks]] (1898—1960) — aktieris; * [[Elza Siliņa]] (1895—1988) — dejas vēsturniece, baleta kritiķe; * [[Aivars Siliņš]] (1947—2016) — aktieris; * [[Matīss Siliņš]] (1861—1942) — kartogrāfs, vēsturnieks, etnogrāfs, literāts; * [[Maija Silmale]] (1924—1973) — rakstniece, tulkotāja; * [[Minna Tusnelda Simsone]] (1877—1932) — aktrise; * [[Jānis Simsons]] (1887—1939) — aktieris; * [[Vera Singajevska]] (1923—2014) — aktrise; * [[Juris Sinka]] (1927—2001) — politiķis; * [[Bruno Sipāns]] (1913—1973) — gleznotājs; * [[Andrejs Sīmanis]] (1865—1926) — jurists, politiķis; * [[Daina Skadmane]] (1990—2013) — māksliniece; * [[Pēteris Skrapce]] (1884—1960) — virsnieks, ģenerālis; * [[Guntis Skrastiņš]] (1954—2021) — aktieris; * [[Imants Skrastiņš]] (1941—2019) — aktieris, režisors; * [[Kārlis Skrastiņš]] (1974—2011) — hokejists; * [[Jānis Skredelis]] (1939—2019) — futbola treneris; * [[Ārijs Skride]] (1906—1987) — gleznotājs; * [[Rihards Skrubis]] (1928—1995) — grafiķis; * [[Emīls Skubiķis]] (1875—1943) — inženieris, politiķis; * [[Viļums Skubiņš]] (1876—1951) — agronoms, sabiedrisks darbinieks; * [[Jānis Skučs]] (1908—1998) — gleznotājs; * [[Harijs Skuja]] (1927—1984) — dzejnieks; * [[Biruta Skujeniece]] (1888—1931) — aktrise, režisore, dzejniece; * [[Ausma Skujiņa]] (1931—2015) — arhitekte; * [[Austra Skujiņa]] (1909—1932) — dzejniece; * [[Rūta Skujiņa]] (1907—1964) — dzejniece, prozaiķe; * [[Džemma Skulme]] (1925—2019) — gleznotāja, politiķe; * [[Jurģis Skulme]] (1928—2015) — mākslinieks, mākslas zinātnieks; * [[Ksenija Skulme]] (1893—1967) — ārste, medicīnas zinātņu doktore; * [[Marta Skulme]] (1890—1962) — tēlniece; * [[Oto Skulme]] (1889—1967) — mākslinieks; * [[Uga Skulme]] (1895—1963) — mākslinieks; * [[Ādolfs Skulte]] (1909—2000) — komponists, pedagogs; * [[Gvido Skulte]] (1939—2013) — kinooperators; * [[Gina Slapiņa]] (1950—2013) — gleznotāja; * [[Andris Slapiņš]] (1949—1991) — kinooperators, režisors; * [[Georgs Smelters]] (1942—2014) — mākslinieks; * [[Pēteris Sniķeris]] (1875—1944) — ārsts, ģenerālis, profesors; * [[Viktors Somovičs]] (-1941) — padomju represiju upuris; * [[Maija Sosāre]] (1926—2008) — valodniece; * [[Burhards Sosārs]] (1890—1953) — komponists, diriģents; * [[Vestards Sosārs]] (1929—2000) — ārsts, teorētiķis; * [[Voldemārs Spalviņš]] (1901—1978) — militārs darbinieks, Latvijas armijas pulkvedis leitnants; * [[Teodors Spāde]] (1891—1970) — kara flotes virsnieks, komandieris, admirālis; * [[Andrejs Spekke]] (1915—1984) — tulkotājs; * [[Marga Spertāle]] (1901—1986) — māksliniece; * [[Arvīds Spertāls]] (1897—1961) — scenogrāfs, gleznotājs; * [[Jēkabs Spriņģis]] (1907—2004) — gleznotājs; * [[Alfrēds Spura]] (1928—2001) — baletdejotājs, horeogrāfs, pedagogs; * [[Inese Spura]] (1924—2013) — žurnāliste; * [[Uldis Stabulnieks]] (1945—2012) — komponists, pianists, dziedātājs; * [[Helmī Stalte]] (1949—2023) — folkloriste, politiķe; * [[Dainis Stalts]] (1939—2014) — folklorists, politiķis; * [[Oskars Stalts]] (1904—1992) — kapteinis, līvu kultūras kopējs; * [[Marta Staņa]] (1913—1972) — arhitekte, dizainere; * [[Olita Starka-Stendere]] (1906—1953) — aktrise; * [[Margarita Stāraste]] (1914—2014) — ilustratore, rakstniece; * [[Edvīns Stepermanis]] (1905—1982) — mākslinieks; * [[Stepermaņu Krustiņš]] (1860—1941) — izdevējs, rakstnieks; * [[Elza Stērste]] (1885—1976) — dzejniece; * [[Laimonis Stīpnieks]] (1936—2023) — fotogrāfs; * [[Irēna Stradiņa]] (1925—1972) — māksliniece; * [[Jānis Stradiņš]] (1933—2019) — fizikālķīmiķis, zinātņu vēsturnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Pauls Stradiņš]] (1896—1958) — ķirurgs, profesors; * [[Embriks Strands]] (1876—1947) — entomologs, profesors; * [[Jānis Straubergs]] (1886—1952) — matemātikas skolotājs, kultūrvēsturnieks; * [[Jānis Straume (komponists)|Jānis Straume]] (1861—1929) — komponists, rakstnieks, kritiķis; * [[Jūlijs Straume]] (1874—1970) — mākslinieks, pedagogs, etnogrāfs; * [[Alfrēds Strausmanis]] (1877—1935) — advokāts, sabiedrisks darbinieks; * [[Valija Strautmane-Krauze]] (1924—2005) — gleznotāja; * [[Tālivaldis Strautmanis]] (1922—1995) — gleznotājs; * [[Jēkabs Strazdiņš]] (1905—1958) — gleznotājs, pedagogs, kritiķis; * [[Kārlis Strāders]] (1915—1978) — aktieris; * [[Kristaps Streičs]] (1970—2010) — režisors, mākslinieks; * [[Ēvalds Strods]] (1933—1998) — rakstnieks, publicists; * [[Heinrihs Strods]] (1925—2012) — vēsturnieks; * [[Irma Stubava|Irma Irīna Stubava]] (1908—1999) — aktrise; * [[Arnolds Stubavs]] (1910—1958) — aktieris; * [[Voldemārs Stūresteps]] (1909—1985) — vijolnieks, profesors; * [[Tatjana Suta]] (1923—2004) — baletdejotāja, mākslas zinātniece; * [[Kārlis Sūniņš]] (1907—1979) — gleznotājs; * [[Vitolds Svirskis]] (1919—1991) — gleznotājs, grafiķis; {{div col end}} == Š == {{div col|2}} * [[Georgijs Šelkovojs]] (1926—2005) — gleznotājs, grafiķis; * [[Pāvils Šenhofs]] (1924—2011) — mākslinieks; * [[Kārlis Šepko]] (1891—1952) — pulkvedis; * [[Kārlis Šics]] (1904—1981) — politiķis; * [[Genādijs Šitiks]] (1958—2009) — futbolists; * [[Rūdolfs Šīrants]] (1910—1985) — vēsturnieks; * [[Gustavs Šķilters]] (1874—1954) — tēlnieks, grafiķis; * [[Voldemārs Šmidbergs]] (1893—1975) — svarcēlājs, cīkstonis, tiesnesis, fotogrāfs, sporta kolekcionārs; * [[Silvija Šmidkena]] (1935—2024) — keramiķe, publiciste; * [[Mirdza Šmithene]] (1887—1978) — aktrise; * [[Jānis Šmits]] (1880—1969) — aktieris; * [[Luijs Šmits]] (1907—1985) — aktieris; * [[Pēteris Šmits]] (1869—1938) — valodnieks, etnogrāfs, profesors; * [[Mihails (Moisejs) Šneiderovs]] (1915—1985) — kinooperators, režisors; * [[Elvīra Šnore]] (1905—1996) — arheoloģe, profesore; * [[Pēteris Šnore]] (1860—1928) — kapteinis; * [[Rauls Šnore]] (1901—1962) — arheologs, numismāts; * [[Ludmila Špīlberga]] (1886—1947) — aktrise; * [[Arvīds Špons]] (1930—1994) — teātra direktors, darbinieks; * [[Mirjama Štāle]] (1897—1988) — aktrise; * [[Austra Šteinberga]] (1910—1998) — aktrise; * [[Renāte Šteinberga]] (1937—2018) — aktrise, operetes soliste; * [[Kārlis Šteinbergs]] (1906—1983) — aktieris, operetes solists; * [[Rūta Šteinerte]] (1942—2003) — gleznotāja; * [[Jānis Šteins]] (1882—1968) — virsnieks, pulkvedis-leitnants; * [[Kārlis Štelmachers]] (1911—1990) — gleznotājs; * [[Pauls Šterns]] (1901—1979) — grafiķis; * [[Roberts Šterns]] (1884—1943) — mākslinieks; * [[Kārlis Štrauhs]] (1890—1944) — literāts; * [[Arnolds Šturms]] (1912—1999) — komponists, mūziķis; * [[Jānis Šusters]] (1927—1988) — farmaceits, profesors; * [[Voldemārs Šūlmanis]] (1921—1975) — hokeja uzbrucējs; * [[Aleksandrs Šūmahers]] (1901—1970) — kinooperators; * [[Elza Švalbe-Matvejeva]] (1903—2004) — tēlniece; * [[Voldemārs Švarcs]] (1884—1957) — aktieris; * [[Vladislavs Šveide]] (1915—1984) — mākslinieks; {{div col end}} == T == {{div col|2}} * [[Helēna Tangijeva-Birzniece]] (1907—1965) — baletdejotāja, baletmeistare; * [[Kārlis Teihmanis]] (1927—1991) — aktieris; * [[Augusts Tentelis]] (1876—1942) — vēsturnieks, pedagogs; * [[Alberts Terpilovskis]] (1922—2002) — tēlnieks; * [[Jānis Roberts Tillbergs]] (1880—1972) — mākslinieks, pedagogs; * [[Osvalds Tīlmanis]] (1900—1980) — arhitekts; * [[Jānis Tīss]] (1921—1980) — čellists; * [[Felicita Tomsone]] (1901—1969) — komponiste, pedagoģe; * [[Edgars Tons]] (1917—1967) — diriģents; * [[Gustavs Turss]] (1890—1973) — arhibīskaps; {{div col end}} == U == {{div col|2}} * [[Konrāds Ubāns]] (1893—1981) — mākslinieks; * [[Rolands Upatnieks]] (1932—1994) — kamaniņu braucējs; * [[Andrejs Upīts]] (1877—1970) — rakstnieks, kritiķis, literatūrzinātnieks; * [[Jānis Upītis]] (1911—1983) — literatūras vēsturnieks; * [[Pēteris Upītis (grafiķis)|Pēteris Upītis]] (1899—1989) — grafiķis; * [[Aivars Urbāns]] (1955—2009) — mākslinieks; * [[Vladislavs Urtāns]] (1921—1989) — vēsturnieks, arheologs; * [[Vladimirs Utkins]] (1932—1994) — ķirurgs pulmonologs; {{div col end}} == Ū == {{div col|2}} * [[Otto Ūdentiņš]] (1892—1988) — ģenerālis; * [[Anna Ūdre]] (1896—1981) — ķirurģe; * [[Vija Ūdre]] (1941—1987) — vitrāžas māksliniece; {{div col end}} == V == {{div col|2}} * [[Jānis Vagners]] (1869—1955) — jurists, politiķis; * [[Irma Vainovska]] (1895—1958) — teātra darbiniece; * [[Jānis Vainovskis]] (1887—1969) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Jānis Vaišļa]] (1969—2016) — producents, ceļotājs; * [[Aleksandrs Vaivars]] (1915—1997) — radiožurnālists; * [[Roberts Valdmanis]] (1874—1932) — diplomāts, vēstnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Voldemārs Valdmanis]] (1905—1966) — grafiķis, scenogrāfs; * [[Teodors Valdšmits]] (1868—1934) — aktieris; * [[Vitolds Valeinis]] (1922—2001) — literatūrzinātnieks, kritiķis; * [[Miķelis Valters]] (1874—1968) — politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Gustavs Vanags]] (1891—1965) — ķīmiķis; * [[Jevgeņijs Vanags]] (1922—1987) — rakstnieks, žurnālists, kultūras darbinieks; * [[Rūdolfs Vanags]] (1892—1977) — diriģents; * [[Vilhelms Benjamins Vanags]] (1912—1985) — ārsts, rentgenologs; * [[Lūcija Vankina]] (1908—1989) — arheoloģe, pētniece; * [[Pēteris Vasaraudzis]] (1908—1988) — aktieris; * [[Frīdrihs Vasarietis]] (1881—1972) — uzņēmējs, virsnieks, pulkvežleitnants, politiķis; * [[Pēteris Vasariņš]] (1924—1996) — politiķis; * [[Bruno Vasiļevskis]] (1939—1990) — gleznotājs; * [[Gundega Vaska]] (1917—2006) — grafiķe; * [[Hermanis Vazdiks]] (1906—1994) — aktieris; * [[Edgars Vārdaunis]] (1910—1999) — scenogrāfs, gleznotājs; * [[Vilma Vārna]] (1917—1978) — aktrise; * [[Venta Vecumniece]] (1927—2017) — aktrise, režisore; * [[Astrīda Vecvagare]] (1941—2013) — aktrise; * [[Haralds Arvīds Vecvagars]] (1910—1966) — literāts, žurnālists; * [[Reinholds Veics]] (1882—1920) — aktieris, režisors; * [[Zelma Veics]] (1882—1943) — aktrise; * [[Rihards Veide (dziedātājs)|Rihards Veide]] (1896—1964) — dziedātājs, pedagogs; * [[Juris Veitners]] (1943—1995) — dzejnieks; * [[Kārlis Veitners]] (1907—1994) — gleznotājs, pedagogs; * [[Jēkabs Velme]] (1855—1928) — valodnieks, pedagogs; * [[Helmārs Velze]] (1909—1971) — aktieris; * [[Žanis Ventaskrasts]] (1906—1978) — lietišķās mākslas meistars; * [[Andris Vējāns]] (1927—2005) — rakstnieks, zinātnieks, kritiķis; * [[Mārtiņš Vērdiņš (seniors)|Mārtiņš Vērdiņš]] (1898—1979) — aktieris; * [[Irma Vēsmiņa]] (1888—1962) — aktrise; * [[Nora Vētra-Muižniece]] (1919—2005) — aktrise, režisore; * [[Vija Vētra]] (1923—2026) — dejotāja, horeogrāfe; * [[Alfrēds Videnieks]] (1908—2002) — aktieris; * [[Emīlija Viesture]] (1891—1947) — aktrise, režisore; * [[Velta Vilciņa]] (1928—1995) — baletdejotāja; * [[Tālivaldis Vilciņš]] (1922—1997) — vēsturnieks, sociologs, profesors; * [[Jānis Vilde]] (1900—1971) — neirologs, antropologs, profesors; * [[Arnolds Vilkins]] (1904—1979) — mākslinieks; * [[Ēvalds Vilks]] (1923—1976) — rakstnieks; * [[Māris Villerušs]] (1936—2014) — čellists; * [[Jūlijs Viļumainis]] (1909—1981) — gleznotājs; * [[Aleksandrs Viļumanis (dziedātājs)|Aleksandrs Viļumanis]] (1910—1980) — operdziedātājs; * [[Voldemārs Vimba]] (1904—1985) — gleznotājs; * [[Edgars Vinters]] (1919—2014) — gleznotājs; * [[Vitolds Virsnis]] (1881—1934) — ģeogrāfs, profesors, rakstnieks; * [[Edvarts Virza]] (1883—1940) — rakstnieks, publicists; * [[Biruta Vizicka-Žarova]] (1929—1998) — aktrise, televīzijas režisore; * [[Marta Vīgante]] (1900—1966) — ārste, sabiedriska darbiniece; * [[Malvīne Vīgnere-Grīnberga]] (1871—1949) — operdziedātāja, pedagoģe; * [[Ernests Vīgners]] (1850—1933) — diriģents, komponists, folklorists; * [[Ivars Vīgners]] (1940—2007) — komponists, pianists; * [[Leonīds Vīgners]] (1906—2001) — diriģents, komponists, pedagogs; * [[Hilda Vīka]] (1897—1963) — māksliniece, rakstniece; * [[Rūdolfs Vīksna]] (1876—1959) — pedagogs, žurnālists, literāts; * [[Jānis Vītiņš (mežkopis)|Jānis Vītiņš]] (1885—1951) — mežkopis, zinātnieks, pedagogs; * [[Jānis Vītoliņš (komponists)|Jānis Vītoliņš]] (1886—1955) — komponists, fagotists; * [[Jēkabs Vītoliņš]] (1898—1977) — mūzikas zinātnieks, kritiķis, folklorists, pedagogs; * [[Alfrēds Vītols (ārsts)|Alfrēds Jānis Vītols]] (1889—1970) — ārsts, sabiedrisks darbinieks; * [[Eduards Vītols]] (1877—1954) — mākslinieks; * [[Jāzeps Vītols]] (1863—1948) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Līvija Volkova]] (1931—2025) — literatūrzinātniece, vēsturniece; * [[Edvards Vulfs]] (1886—1919) — rakstnieks; * [[Mavriks Vulfsons]] (1918—2004) — žurnālists, profesors, politiķis; {{div col end}} == Z == {{div col|2}} * [[Mirdza Zaice]] (1912—1998) — aktrise, teātra darbiniece; * [[Fricis Zandbergs]] (1910—1972) — gleznotājs; * [[Pārsla Zaļkalne]] (1927—1993) — tēlniece; * [[Lūcija Zamaiča]] (1893—1965) — rakstniece, dzejniece; * [[Rihards Zandersons]] (1910—1981) — aktieris; * [[Aija Zariņa]] (1954—2025) — gleznotāja; * [[Indulis Zariņš]] (1929—1997) — gleznotājs, pedagogs; * [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]] (1893—1979) — režisors, aktieris; * [[Kārlis Zariņš (dziedātājs)|Kārlis Zariņš]] (1930—2015) — operdziedātājs, profesors; * [[Rihards Zariņš]] (1869—1939) — grafiķis, pedagogs; * [[Jānis Zarumba]] (1907—1976) — sportists; * [[Augusts Zauers]] (1888—1981) — mākslinieks, pedagogs; * [[Jānis Zābers]] (1935—1973) — operdziedātājs; * [[Vilnis Zābers]] (1963—1994) — mākslinieks; * [[Jānis Zālītis (komponists)|Jānis Zālītis]] (1884—1943) — komponists, kritiķis; * [[Voldemārs Zālītis|Voldemārs Zālītis (Valdis)]] (1865—1934) — rakstnieks; * [[Ādolfs Zārdiņš]] (1890—1967) — mākslinieks; * [[Indriķis Zeberiņš]] (1882—1969) — gleznotājs, grafiķis; * [[Modris Zeberiņš]] (1923—1994) — rakstnieks; * [[Teodors Zeiferts]] (1865—1929) — pedagogs, dzejnieks, kritiķis, literatūrvēsturnieks; * [[Valentīna Zeile]] (1937—2018) — ekonomiste, politiķe; * [[Zinaīda Zeltmate]] (1920—1991) — baletdejotāja, pedagoģe, horeogrāfe; * [[Gunārs Zemgals]] (1934—2018) — scenogrāfs, mākslinieks; * [[Gustavs Zemgals]] (1871—1939) — otrais Latvijas Valsts prezidents, politiķis; * [[Daina Zemzare]] (1911—1971) — valodniece; * [[Aurēlijs Zēbergs]] (1879—1940) — jurists, sabiedriskais darbinieks; * [[Jānis Zēbergs]] (1871—1927) — rēderis, politiķis, sabiedriskais darbinieks; * [[Juris Ziemelis]] (1941—1988) — latviešu nacionālās pretošanās kustības dalībnieks; * [[Jānis Ziemeļnieks]] (1897—1930) — dzejnieks, žurnālists; * [[Maksims Ziks]] (1904—1986) — ārsts, ķirurgs; * [[Mārtiņš Zilberts]] (1977—2024) — pianists, pedagogs; * [[Marianna Zirdziņa]] (1912—1990) — aktrise, dziedātāja; * [[Vsevolods Zirdziņš]] (1913—1991) — aktieris, dziedātājs; * [[Arvīds Zirnis (sporta darbinieks)|Arvīds Zirnis]] (1897—1982) — sporta darbinieks; * [[Andris Zirnītis]] (1954—2022) — grafiķis, grafiskais dizainers; * [[Tamāra Zitcere]] (1947—2014) — zinātniece, ģenētiķe, pedagoģe; * [[Edgars Zīle]] (1908—1986) — aktieris; * [[Mārtiņš Zīverts]] (1903—1990) — dramaturgs; * [[Valērijs Zosts]] (1901—1960) — pianists, profesors; * [[Alīda Zvagule]] (1922—2015) — operetes soliste; * [[Inese Zvagule]] (1945—2004) — pianiste; * [[Arvīds Zvagulis]] (1920—2016) — vijolnieks, diriģents; * [[Gvido Zvaigzne]] (1958—1991) — kinooperators; * [[Velta Zvaigzne]] (1890—1920) — aktrise; * [[Alberts Zvejnieks]] (1902—1987) — cīkstonis, treneris; * [[Aleksandrs Zviedris]] (1905—1993) — gleznotājs; * [[Alise Zvirbule]] (1906—1996) — gleznotāja; * [[Egons Zvirbulis]] (1907—1986) — tēlnieks; * [[Valdis Zvirbulis]] (1936—1985) — dambretists, treneris, sporta žurnālists; {{div col end}} == Ž == {{div col|2}} * [[Gustavs Žibalts]] (1873—1938) — aktieris; * [[Arvīds Žilinskis]] (1905—1993) — komponists, pianists, profesors; * [[Jānis Žīds]] (1892—1959) — pulkvedis {{div col end}} [[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]] [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi]] ll5yf8s48fz4d1q2417o1pqdkbdas61 4505874 4505873 2026-08-11T22:08:01Z Teatrālis 82063 /* S */ 4505874 wikitext text/x-wiki Šajā sarakstā norādītas ievērojamas personas, kuras ir apbedītas [[Rīgas Meža kapi|Rīgas Meža kapos]]. == A == {{div col|2}} * [[Jurijs Abizovs]] (1921—2006) — rakstnieks, tulkotājs, literatūrzinātnieks, Baltijas krievu kultūras vēstures speciālists; * [[Mārtiņš Abuls]] (1885—1930) — tiesnesis, žurnālists, sabiedrisks darbinieks; * [[Marija Adamova-Kalniņa]] (1924—2012) — aktrise; * [[Imants Adermanis]] (1930—1996) — aktieris, režisors, pedagogs; * [[Konstantīns Aizpurs]] (1919—2003) — dzejnieks, atdzejotājs, dramaturgs; * [[Marta Aizupiete]] (1892—1975) — bioloģe; * [[Dace Akmentiņa]] (1858—1936) — aktrise; * [[Roberts Akmentiņš (mācītājs)|Roberts Akmentiņš]] (1910—1994) — teologs, profesors; * [[Laima Akuratere]] (1910—1969) — dzejniece, tulkotāja; * [[Jānis Akuraters]] (1876—1937) — dzejnieks, rakstnieks, politiķis; * [[Valdis Albergs]] (1922—1984) — tēlnieks; * [[Rūdolfs Alders]] (1907—1987) — tēlnieks; * [[Pauls Aldiņš]] (1971—2020) — ārsts infektologs, hepatologs, pasniedzējs; * [[Nikolajs Aleksejevs]] (1911—1962) — politiķis, rūpnīcas "[[VEF]]" direktors no 1958. līdz 1962. gadam; * [[Alita Alkne]] (1904—1994) — aktrise; * [[Jānis Alksnis]] (1869—1939) — arhitekts; * [[Jēkabs Alksnis (ārsts)|Jēkabs Alksnis]] (1870—1957) — medicīnas profesors; * [[Ojārs Ambainis]] (1926—1995) — folklorists, pētnieks; * [[Valdemārs Ambainis]] (1889—1946) — literāts, žurnālists; * [[Lilija Amerika]] (1903—1980) — aktrise; * [[Dagnija Amtmane|Dagnija Amtmane-Valdmane]] (1912—1985) — aktrise; * [[Valija Amtmane]] (1904—1996) — aktrise; * [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]] (1885—1966) — aktieris, režisors, pedagogs; * [[Krišjānis Ancītis]] (1911—1963) — valodnieks, literatūrzinātnieks; * [[Maigurs Andermanis]] (1922—2011) — operdziedātājs; * [[Emma Andersone]] (1900—1992) — literatūrvēsturniece, pedagoģe; * [[Alfrēds Andersons]] (1879—1937) — Rīgas pilsētas galva, būvinženieris, literāts, pedagogs, sabiedrisks darbinieks; * [[Eduards Andersons (sportists)|Eduards Andersons]] (1914—1985) — basketbolists; * [[Andris Andreiko]] (1942—1976) — dambretists; * [[Ingrīda Andriņa]] (1944—2015) — aktrise; * [[Jānis Andrups]] (1914—1994) — literatūras vēsturnieks, kritiķis; * [[Olga Andžāne-Zvirgzdiņa]] (1913—1994) — dramaturģe, advokāte, pedagoģe; * [[Jānis Anmanis]] (1943—2025) — gleznotājs, mākslinieks; * [[Augusts Annuss]] (1893—1984) — gleznotājs; * [[Jānis Annuss (gleznotājs)|Jānis Annuss]] (1935—2013) — gleznotājs, fotogrāfs; * [[Indriķis Ansabergs]] (1886—1971) — pedagogs, [[Tautas padome|Tautas padomes]] loceklis; * [[Jānis Ansons]] (1888—1935) — mākslinieks; * [[Antonio (Antons Markūns)]] (1915—1977) — klauns; * [[Kārlis Anušēvics]] (1930—2013) — aktieris; * [[Jānis Apelis]] (1942—2014) — policijas darbinieks; * [[Arturs Apinis]] (1904—1975) — grafiķis; * [[Apsīšu Jēkabs]] (1858—1929) — rakstnieks; * [[Pāvels Armands]] (1902—1964) — kinorežisors, scenārists; * [[Bruno Artmanis]] (1915—2007) — mēbeļu arhitekts, dizaineris, mākslinieks; * [[Gunārs Astra]] (1931—1988) — latviešu brīvības cīnītājs, cilvēktiesību aizstāvis, disidents; * [[Maija Augstkalna]] (1932—2007) — teātra un kino kritiķe; * [[Alvils Augstkalns]] (1907—1940) — valodnieks, bibliogrāfs; * [[Olga Auguste]] (1896—1973) — padomju politiskā darbiniece; * [[Augusts Auns]] (1887—1967) — riteņbraucējs; * [[Alfrēds Austriņš]] (1893—1963) — teātra darbinieks; * [[Antons Austriņš]] (1884—1934) — rakstnieks; * [[Marga Austruma]] (1930—2017) — leļļu māksliniece un skulptore; * [[Vilis Austrums]] (1911—1960) — bibliogrāfs, literatūras vēsturnieks; * [[Kārlis Auškāps]] (1947—2017) — režisors, aktieris; * [[Raimonds Auškāps]] (1952—2024) — tulkotājs, dramaturgs; * [[Lidija Auza]] (1914—1989) — gleznotāja; * [[Imants Auziņš]] (1937—2013) — dzejnieks, literatūrkritiķis; * [[Harijs Avens]] (1910—1976) — aktieris; * [[Aina Avotiņa]] (1918—1980) — aktrise; * [[Jānis Avotiņš]] (1896—1965) — virsnieks, pulkvedis-leitnants; * [[Enriko Avots]] (1952—2026) — aktieris; {{div col end}} == Ā == {{div col|2}} * [[Alma Ābele]] (1907—1984) — aktrise; * [[Eduards Ābelskalns]] (1914—1982) — mūziķis; * [[Nikolajs Ābeltiņš]] (1897—1966) — pulkvežleitnants; * [[Aleksandrs Āboliņš]] (1893—1978) — teātra un kino darbinieks; * [[Jānis Āboliņš]] (1906—1990) — zinātnieks, profesors; * [[Tālivaldis Āboliņš]] (1932—1991) — aktieris; * [[Ojārs Ābols]] (1922—1983) — gleznotājs, mākslas teorētiķis; * [[Ojārs Āboltiņš]] (1936—2023) — ģeologs, ģeogrāfs, pedagogs; * [[Voldemārs Ābrams]] (1890—1956) — aktieris; * [[Māris Ārgalis]] (1954—2008) — mākslinieks; {{div col end}} == B == {{div col|2}} * [[Kristaps Bahmanis]] (1867—1942) — jurists, publicists, politiķis; * [[Juris Baklāns]] (1948—1989) — gleznotājs; * [[Kristīne Bakmane]] (1897—1925) — uzņēmēja; * [[Juris Baldunčiks]] (1950—2022) — valodnieks, terminologs, pedagogs, tulkotājs; * [[Mārīte Balode]] (1952—2018) — televīzijas režisore, kultūras žurnāliste; * [[Eduards Balodis]] (1880—1951) — pedagogs, tautsaimnieks, politiķis; * [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Jānis Balodis]] (1881—1965) — virspavēlnieks, ģenerālis, politiķis; * [[Kārlis Balodis (medicīnas profesors)|Kārlis Balodis]] (1889—1964) — medicīnas profesors; * [[Paula Baltābola]] (1891—1978) — aktrise; * [[Sarmīte Baltkāje]] (1933—2017) — ārste onkoloģe, ķirurģe; * [[Jānis Baltkājs]] (1935—2023) — farmakologs, zinātnieks; * [[Jānis Baltvilks]] (1944—2003) — dzejnieks, ornitologs; * [[Kārlis Bambergs]] (1894—1981) — inženieris ķīmiķis, agroķīmiķis; * [[Jūlija Banga]] (1877—1954) — aktrise; * [[Bangaitis]] (1874—1925) — dzejnieks; * [[Georgs Barkāns]] (1925—2010) — mākslinieks, arhitekts; * [[Boriss Barnets]] (1902—1965) — krievu kinorežisors, aktieris, scenārists; * [[Kārlis Barons (ārsts)|Kārlis Barons]] (1865—1944) — medicīnas profesors; * [[Mendelis Bašs]] (1919—2012) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Biruta Baumane]] (1922—2017) — gleznotāja; * [[Lūcija Baumane]] (1905—1988) — aktrise, režisore, pedagoģe; * [[Aldis Baums]] (1932—2019) — datorzinātnieks; * [[Indulis Bākulis]] (1922—1976) — ķirurgs, profesors; * [[Ludvigs Bārs]] (1911—1973) — aktieris; * [[Jūlijs Bebrišs]] (1931—1993) — aktieris, režisors; * [[Aleksandra Beļcova]] (1892—1981) — gleznotāja, grafiķe; * [[Antons Benjamiņš]] (1860—1939) — uzņēmējs, žurnālists; * [[Juris Georgs Benjamiņš]] (1918—1993) — fotogrāfs; * [[Vilis Bergmanis]] (1892—1979) — aktieris, teātra darbinieks; * [[Alfreds Bergs]] (1890—1942) — militārs darbinieks, Latvijas armijas ārsts, pulkvedis, leitnants; * [[Jānis Bergsons]] (1881—1960) — uzņēmējs, politiķis; * [[Ernests Bertovskis]] (1924—1996) — čellists, pedagogs; * [[Ēvalds Berzinskis]] (1891—1968) — čellists; * [[Egons Beseris]] (1932—1984) — aktieris; * [[Romis Bēms]] (1927—1993) — gleznotājs, mākslas zinātnieks; * [[Artūrs Bērnieks]] (1886—1964) — koktēlnieks, lietišķās mākslas meistars, pedagogs; * [[Reinis Bērtulis]] (1937—1994) — valodnieks; * [[Lilita Bērziņa]] (1903—1983) — aktrise; * [[Lūcija Beatrise Bērziņa]] (1907—1999) — rakstniece, pedagoģe; * [[Alfons Bērziņš]] (1916—1987) — ātrslidotājs; * [[Arturs Bērziņš (aktieris)|Arturs Bērziņš]] (1932—2011) — aktieris; * [[Artūrs Bērziņš (ķirurgs)|Artūrs Bērziņš]] (1918—1963) — ķirurgs; * [[Boriss Bērziņš]] (1930—2002) — gleznotājs, grafiķis, pedagogs; * [[Juris Bērziņš (horeogrāfs)|Juris Bērziņš]] (1941—1995) — horeogrāfs, deju skolotājs; * [[Kārlis Bērziņš (grāmatu tirgotājs)|Kārlis Bērziņš]] (1865—1934) — grāmatu tirgotājs, izdevējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Kārlis Bērziņš]] (1898—1980) — tautsaimnieks, pedagogs, sabiedrisks darbinieks; * [[Maigonis Bērziņš]] (1902—1933) — mākslinieks; * [[Roberts Bērziņš (literāts)|Roberts Bērziņš]] (1868—1935) — literāts, folklorists, pedagogs; * [[Anna Bērzkalne]] (1891—1956) — folkloriste, pedagoģe; * [[Zigmunds Bielis]] (1954—2025) — tēlnieks; * [[Jānis Biezais (vēsturnieks)|Jānis Biezais]] (1896—1975) — padomju vēsturnieks, pedagogs; * [[Aleksandrs Bieziņš]] (1897—1975) — bērnu ķirurgs, medicīnas profesors; * [[Kārlis Bimbers]] (1952—2026) — mūziķis, Latvijas Radio kora dziedātājs; * [[Ruta Birgere]] (1924—2019) — aktrise; * [[Jēkabs Birgers]] (1877—1966) — rakstnieks; * [[Jānis Staņislavs Birnbaums]] (1863—1944) — gleznotājs; * [[Aleksandrs Birzenieks]] (1893—1980) — arhitekts; * [[Jānis Bisenieks]] (1864—1923) — agronoms, uzņēmējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Ija Bite-Krauliņa]] (1938—2007) — baleta kritiķe, zinātniece, televīzijas režisore; * [[Indriķis Blankenburgs]] (1887—1944) — arhitekts; * [[Pēteris Blaus]] (1900—1971) — žurnālists, politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Fricis Blumbahs]] (1864—1949) — astronoms, pedagogs; * [[Rita Blumberga]] (1925—2008) — tekstilmāksliniece; * [[Zaiga Blumberga-Vasariņa]] (1924—1999) — arheoloģe; * [[Laimonis Blumbergs]] (1919—2014) — tēlnieks; * [[Harijs Blunavs]] (1924—2006) — akvarelists; * [[Dāvis Blūmentāls]] (1871—1937) — farmaceits, pulkvedis; * [[Valdis Blūms]] (1936—2019) — teātru direktors, darbinieks; * [[Ģirts Bļodnieks]] (1922—1987) — tulkotājs, pedagogs; * [[Artūrs Bobkovics]] (1885—1959) — diriģents; * [[Džems Bodnieks]] (1910—1987) — metālmākslinieks; * [[Aleksandrs Bojarskis]] (1938—1980) — aktieris; * [[Olga Bormane]] (1893—1968) — režisore, aktrise, skatuves mākslas pedagoģe; * [[Gastons Brahmanis]] (1925—1955) — vijolnieks; * [[Haralds Brando]] (1929—2012) — mūziķis; * [[Alfrēds Brašmanis]] (1904—1983) — sportists; * [[Hermanis Brauns]] (1918—1979) — pianists, pedagogs; * [[Alise Brehmane]] (1886—1981) — aktrise; * [[Milda Brehmane-Štengele]] (1893—1981) — operdziedātāja; * [[Nikolajs Breikšs]] (1911—1972) — gleznotājs; * [[Kārlis Brencēns]] (1879—1951) — gleznotājs, grafiķis, vitrāžists; * [[Juris Brencis]] (1930—2012) — aktieris; * [[Boļeslavs Brežgo]] (1887—1957) — vēsturnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Arvīds Brēdermanis]] (1900—1970) — diplomāts; * [[Aleksandra Briede]] (1901—1992) — tēlniece; * [[Ērika Briede]] (1916—2006) — dramaturģe; * [[Augusts Briedis]] (1877—1937) — žurnālists, politiķis; * [[Jānis Briedis (tēlnieks)|Jānis Briedis]] (1902—1953) — tēlnieks; * [[Jānis Briedis (kinooperators)|Jānis Briedis]] (1930—2008) — kinooperators; * [[Kārlis Briedis]] (1896—1950) — ārsts, ginekologs, pedagogs; * [[Anna Brigadere]] (1861—1933) — rakstniece, dramaturģe, dzejniece; * [[Maija Brigadere]] (1857—1940) — aktrise, dziedātāja; * [[Jānis Brigaders]] (1856—1936) — aktieris, izdevējs; * [[Inta Brikše]] (1956—2014) — pedagoģe, žurnāliste, profesore; * [[Ēriks Brītiņš]] (1923—2010) — aktieris; * [[Kārlis Brīvnieks]] (1854—1934) — aktieris, režisors, dramaturgs, tulkotājs; * [[Aivars Brīze]] (1961—2013) — mūziķis; * [[Alfejs Bromults]] (1913—1991) — gleznotājs; * [[Mārtiņš Bruņenieks]] (1866—1950) — pedagogs, filologs, mitologs; * [[Rasma Bruzīte]] (1919—2001) — tēlniece; * [[Ženija Brūgāne]] (1903—1985) — arfiste, pedagoģe; * [[Eda Dite Brūvere]] (1946—2018) — gleznotāja; * [[Jānis Buivids]] (1864—1937) — ģenerālis; * [[Ļevs Bukovskis]] (1910—1984) — tēlnieks; * [[Vladimirs Bukovskis (1867—1937)|Vladimirs Bukovskis]] (1867—1937) — jurists; * [[Irma Bune]] (1911—1995) — aktrise; * [[Vilhelms Burkēvics]] (1894—1967) — inženieris; * [[Arnolds Burovs]] (1915—2006) — animācijas filmu režisors; * [[Ojārs Bušs]] (1944—2017) — valodnieks; * [[Pauls Butkēvičs]] (1940—2026) — aktieris; * [[Aleksandrs Būmanis]] (1881—1937) — jurists, profesors, žurnālists, tulkotājs, komponists; * [[Kārlis Būmeisters (politiķis)|Kārlis Būmeisters]] (1888—1967) — politiķis; {{div col end}} == C == {{div col|2}} * [[Ēriks Caune]] (1924—2004) — gleznotājs; * [[Ieva Celmiņa]] (1902—1991) — valodniece, tulkotāja; * [[Margrieta Celmiņa]] (1897—1983) — gleznotāja; * [[Marika Celmiņa]] (1879—1969) — aktrise; * [[Marta Celmiņa]] (1880—1937) — Latvijas Žēlsirdīgo māsu kustības dibinātāja; * [[Imants Cepītis]] (1935—1993) — kordiriģents; * [[Roberts Ceplītis]] (1931—2013) — aktieris; * [[Pēteris Cepurnieks]] (1905—1974) — aktieris; * [[Zelma Cēsniece-Freidenfelde]] (1892—1929) — ārste, politiķe; * [[Gunārs Cilinskis]] (1931—1992) — aktieris, režisors; * [[Helēna Cinka-Berzinska]] (1892—1956) — operdziedātāja; * [[Oļģerts Cintiņš]] (1935—1992) — ērģelnieks, pianists, diriģents, pedagogs; * [[Gunārs Cīlītis]] (1927—2007) — gleznotājs, grafiķis; * [[Ilze Cīrule]] (1964—2018) — ierēdne; * [[Vera Cīrule]] (1905—1981) — aktrise, režisore, dziedātāja; * [[Ansis Cīrulis]] (1883—1942) — grafiķis, gleznotājs, lietišķās mākslas meistars; {{div col end}} == Č == {{div col|2}} * [[Kārlis Eduards Čablis]] (1891—1976) — pulkvedis; * [[Aleksandrs Čavarts]] (1929—1992) — grafiķis; * [[Māris Čaklais]] (1940—2003) — dzejnieks, publicists; * [[Jānis Čakste]] (1859—1927) — pirmais Latvijas Valsts prezidents; * [[Mintauts Čakste]] (1893—1962) — jurists, sabiedriskais darbinieks; * [[Ringolds Čakste]] (1898—1967) — mediķis, virsnieks; * [[Viktors Čestnovs]] (1953—2003) — aktieris; * [[Anastasija Čikste-Rūtenfelde]] (1879—1962) — publiciste, tulkotāja, ārste; * [[Arnolds Čuibe]] (1881—1941) — Latvijas skolu departamenta vicedirektors; * [[Arnolds Nikolajs Čuibe]] (1911—1941) — arhitekts; {{div col end}} == D == {{div col|2}} * [[Vallija Dambe]] (1912—1995) — valodniece; * [[Uno Daņiļevskis]] (1945—2007) — gleznotājs; * [[Aleksandrs Daškovs]] (1914—2004) — operdziedātājs; * [[Imants Daudišs]] (1945—2002) — diplomāts, politiķis; * [[Arvīds Daugulis]] (1879—1955) — pianists, pedagogs; * [[Austra Dāle]] (1892—1972) — dzejniece, pedagoģe; * [[Pauls Dāle]] (1889—1968) — filozofs, profesors; * [[Indulis Dālmanis]] (1922—1983) — vijolnieks, pedagogs, komponists; * [[Augusts Deglavs]] (1862—1922) — rakstnieks; * [[Biruta Delle]] (1944—2025) — gleznotāja; * [[Jāzeps Delvers]] (1910—1984) — grafiķis; * [[Aleksandrs Demčenko]] (1954—2020) — kino režisors, operators; * [[Ausma Derkēvica]] (1929—2011) — kordiriģente; * [[Lolita Detlava]] (1947—2022) — pianiste, pedagoģe; * [[Eduards Detlavs]] (1919—1992) — keramiķis; * [[Arnolds Dimiņš]] (1911—1965) — grafiķis; * [[Pēteris Dindonis]] (1877—1967) — selekcionārs; * [[Aleksandrs Dinsbergs]] (1897—1943) — Brīvības cīņu dalībnieks, leitnants, sabiedriskais darbinieks; * [[Ella Dagmāra Dišlere]] (1923—2011) — gleznotāja; * [[Valdis Dišlers]] (1922—2011) — gleznotājs, pedagogs, profesors; * [[Jēkabs Dravnieks]] (1858—1927) — enciklopēdists, izdevējs; * [[Jānis Dreibergs]] (1854—1932) — pedagogs, latviešu atmodas darbinieks; * [[Valda Dreimane]] (1932—1994) — dzejniece, literatūrzinātniece; * [[Jānis Dreslers]] (1895—1971) — karikatūrists, literāts; * [[Jānis Ducens]] (1888—1925) — politiķis, prokurors; * [[Aleksandrs Dulbe]] (1880—1931) — jurists, žurnālists, rakstnieks; * [[Eleonora Dūda]] (1927—2007) — aktrise; * [[Nikolajs Dūze]] (1891—1951) — virsnieks, ģenerālis; * [[Līze Dzeguze]] (1908—1992) — tēlniece; * [[Ģirts Dzenītis]] (1934—1987) — žurnālists; * [[Pauls Dzērve]] (1918—1961) — ekonomists; {{div col end}} == E == {{div col|2}} * [[Reinis Ebelis]] (1859—1928) — tautskolotājs, rakstnieks; * [[Gedimins Ebels]] (1895—1967) — ārsts, pediatrs, pedagogs; * [[Arkādijs Eglītis]] (1898—1932) — politiķis; * [[Vilnis Eglītis]] (1938—2005) — gleznotājs; * [[Rita Einberga]] (1921—1979) — keramiķe; * [[Jānis Eisāns]] (1929—2009) — baptistu mācītājs; * [[Haralds Eldgasts]] (1882—1926) — rakstnieks; * [[Josifs Elgurts]] (1924—2007) — grafiķis; * [[Marta Eliase]] (1911—1958) — gleznotāja; * [[Ansis Epners]] (1937—2003) — kinorežisors; * [[Emma Ezeriņa]] (1898—1967) — aktrise; * [[Jānis Ezeriņš (rakstnieks)|Jānis Ezeriņš]] (1891—1924) — rakstnieks; * [[Kārlis Ezeriņš]] (1868—1934) — ģenerālis; {{div col end}} == Ē == {{div col|2}} * [[Artūrs Ēķis]] (1933—2011) — baletdejotājs, aktieris; * [[Jānis Ērenpreiss]] (1929—1996) — onkologs, citologs, pētnieks; * [[Lilija Ērika]] (1890—1981) — aktrise; {{div col end}} == F == {{div col|2}} * [[Pēteris Feders]] (1868—1936) — arhitekts; * [[Nikolajs Fedorovskis]] (1927—2016) — pianists, pedagogs; * [[Maruta Feldmane]] (1949—2004) — aktrise; * [[Ernests Felsbergs]] (1866—1928) — mākslas vēsturnieks, profesors; * [[Ērika Ferda]] (1914—1997) — aktrise, pedagoģe; * [[Harijs Fišers]] (1918—1989) — tēlnieks; * [[Nikolajs Fogelmanis]] (1885—1941) — virsnieks, pulkvežleitnants; * [[Ellija Forsele-Rozentāle]] (1871—1943) — dziedātāja; * [[Jānis Francis]] (1877—1956) — ģenerālis; * [[Andris Freibergs]] (1938—2022) — scenogrāfs, pedagogs; * [[Imants Freibergs]] (1934—2026) — datorzinātnieks; * [[Kārlis Freibergs]] (1971—2000) — scenogrāfs; * [[Ilmārs Freidenfelds]] (1929—2008) — valodnieks; * [[Alberts Freijs]] (1903—1968) — teologs, mācītājs, profesors; * [[Lidija Freimane]] (1920—1992) — aktrise; * [[Valentīna Freimane]] (1922—2018) — teātra un kino zinātniece; * [[Kārlis Freimanis (mākslinieks)|Kārlis Freimanis]] (1909—1987) — gleznotājs, grafiķis; * [[Gunārs Freimanis]] (1927—1993) — dzejnieks, publicists, nacionālās pretošanās kustības dalībnieks; * [[Valda Freimūte]] (1938—1973) — aktrise; * [[Kārlis Freinbergs]] (1884—1967) — literatūrkritiķis, tulkotājs, teātru un muzeju darbinieks; * [[Edmunds Freivalds]] (1891—1922) — žurnālists, publicists; * [[Kurts Fridrihsons]] (1911—1991) — gleznotājs, scenogrāfs; * [[Artūrs Frinbergs]] (1916—1984) — operdziedātājs; * [[Jānis Frīde]] (1906—1987) — žurnālists, literatūrzinātnieks, šahists; {{div col end}} == G == {{div col|2}} * [[Daumants Gailis]] (1927—1991) — kordiriģents, profesors; * [[Kārlis Gailis (būvinženieris)|Kārlis Gailis]] (1901—1994) — būvinženieris un būvinženierijas akadēmiķis; * [[Mārtiņš Gailis]] ([[Ludvigs Šanteklērs]]) (1889—1941) — aktieris; * [[Agris Gailītis]] (1935—2024) — fiziķis; * [[Kārlis Gailītis]] (1936—1992) — garīdznieks, arhibīskaps; * [[Toms Gailītis]] (1912—1938) — lidotājs, aizsargs; * [[Ivars Galenieks]] (1952—2024) — mūziķis; * [[Pauls Galenieks]] (1891—1962) — botāniķis; * [[Arvīds Galeviuss]] (1920—1982) — mākslinieks; * [[Anita Garanča]] (1949—2015) — dziedātāja, mūzikas pedagoģe; * [[Lūcija Garūta]] (1902—1977) — komponiste, pianiste; * [[Astrīda Gaujēna]] (1934—2026) — bērnu ārste, neonatoloģiskās izglītības pamatlicēja Latvijā; * [[Jānis Gaujēns]] (1932—2024) — bērnu ķirurgs, profesors; * [[Tālivaldis Gaumigs]] (1930—2016) — mākslinieks, profesors; * [[Ārijs Geikins]] (1936—2008) — dramaturgs, rakstnieks, režisors, aktieris; * [[Romualds Getautis]] (1956—1990) — tēlnieks; * [[Jānis Gilis]] (1943—2000) — futbola treneris; * [[Ināra Gintere]] (1934—2025) — baletdejotāja, pedagoģe; * [[Edgars Girgensons]] (1943—1977) — aktieris; * [[Pāvils Glaudāns]] (1915—1968) — gleznotājs; * [[Rihards Glāzups]] (1920—1993) — diriģents; * [[Edmunds Goldšteins]] (1927—2008) — komponists, pianists, pedagogs; * [[Leonīds Grabovskis]] (1949—2011) — aktieris, dzejnieks; * [[Romāns Grabovskis]] (1945—2017) — aktieris, režisors; * [[Ādolfs Grasis]] (1905—1976) — basketbolists, treneris, pedagogs; * [[Laimdonis Grasmanis]] (1916—1970) — gleznotājs, scenogrāfs; * [[Ilze Graubiņa]] (1941—2001) — pianiste; * [[Jēkabs Graubiņš]] (1886—1961) — komponists; * [[Jānis Graudonis]] (1913—2005) — vēsturnieks, arheologs; * [[Pēteris Grāvelis]] (1919—1995) — operdziedātājs; * [[Vilma Greble]] (1906—1991) — folkloriste; * [[Anna Grēviņa]] (1892—1979) — tulkotāja, dziedātāja, teātra kritiķe; * [[Māris Grēviņš]] (1930—1994) — literatūras un teātra kritiķis, teātra zinātnieks; * [[Valdis Grēviņš]] (1895—1968) — dzejnieks, tulkotājs; * [[Valts Grēviņš]] (1921—1961) — rakstnieks, teātra vēsturnieks, kritiķis; * [[Alfonss Griģeļonis]] (1920—1982) — žurnālists, pedagogs; * [[Jānis Griģeļonis]] (1948—2002) — jurists, docents; * [[Emīlija Griķīte]] (1873—1959) — aktrise; * [[Maiga Grīnberga]] (1924—2018) — aktrise; * [[Mērija Grīnberga]] (1909—1975) — arhivāre, muzejniece; * [[Emanuels Grinbergs]] (1911—1982) — matemātiķis; * [[Jānis Grīnbergs (mācītājs)|Jānis Grīnbergs]] (1869—1923) — bīskaps; * [[Milda Grīnfelde]] (1909—2000) — rakstniece, tulkotāja; * [[Artūrs Grīnups]] (1931—1989) — komponists, kontrabasists; * [[Kurts Aleksandrs Grīnups]] (1919—2009) — nacionālās pretošanās kustības partizāns; * [[Sigrida Grīsle]] (1911—1975) — aktrise; * [[Ieva Grotuse]] (1924—2011) — baletdejotāja; * [[Ludvigs Grudulis]] (1921—2001) — pedagogs; * [[Mihails Gruzdovs]] (1953—2023) — režisors, pedagogs; * [[Edvards Grūbe]] (1935—2022) — gleznotājs, pedagogs; * [[Andris Grūtups]] (1949—2014) — jurists, advokāts, rakstnieks; * [[Jānis Gudriķis]] (1923—1983) — aktieris; * [[Emīlija Gudriniece]] (1920—2004) — ķīmiķe; * [[Ērika Gulbe]] (1916—2003) — gleznotāja; * [[Alberts Gulbis]] (1892—1983) — rakstnieks; * [[Ansis Gulbis]] (1873—1936) — grāmatizdevējs, rakstnieks; * [[Gunārs Gulbis]] (1931—1986) — zinātnieks, pedagogs, docents; * [[Jānis Gulbis]] (1895—1983) — operdziedātājs; {{div col end}} == Ģ == {{div col|2}} * [[Auguste Ģērmane]] (1890—1976) — dziedātāja; * [[Alfrēds Ģīmis]] (1872—1933) — luterāņu mācītājs, politiķis; {{div col end}} == H == {{div col|2}} * [[Taira Haļāpina]] (1922—2012) — gleznotāja, dzejniece; * [[Kārlis Hamsters]] (1892—1923) — aktieris; * [[Rūdolfs Heimrāts]] (1926—1992) — tekstilmākslinieks, keramiķis; * [[Žermēna Heine-Vāgnere]] (1923—2017) — operdziedātāja; * [[Eiženija Heniša]] (1922—1984) — grafiķe, ilustratore; * [[Ādolfs Hermanis]] (1891—1922) — aktieris; * [[Klāra Hibšmane]] (1878—1946) — ārste, sabiedriskā darbiniece; * [[Andrejs Holcmanis]] (1920—2009) — arhitekts; * [[Fricis Hūns]] (1884—1971) — bīskaps; {{div col end}} == I == {{div col|2}} * [[Lizete Iesmiņa-Mihelsone]] (1872—1934) — aktrise, dziedātāja; * [[Alfrēds Ieviņš]] (1897—1975) — ķīmiķis, profesors; * [[Elga Īgenberga|Elga Igenberga]] (1921—2003) — komponiste, pianiste, pedagoģe; * [[Edgars Iltners]] (1925—1983) — gleznotājs, pedagogs; * [[Baiba Indriksone]] (1932—2024) — aktrise; * [[Valerians Indulēns]] (1915—1943) — šahists; * [[Kārlis Irbe (bīskaps)|Kārlis Irbe]] (1861—1934) — bīskaps; * [[Ādolfs Irbīte]] (1910—1983) — dizainers, konstruktors; * [[Jānis Ivanovs]] (1906—1983) — komponists; * [[Roberts Ivanovs]] (1883—1954) — politiķis; * [[Māra Izvestnija]] (1944—2026) — bibliogrāfe; {{div col end}} == J == {{div col|2}} * [[Vaironis Jakāns]] (1927—2008) — aktieris; * [[Jānis Jankovskis]] (1876—1925) — ķirurgs, profesors; * Arnolds Jansons (1912—1991) — dzejnieks, žurnālists; * [[Jēkabs Janševskis]] (1865—1931) — rakstnieks; * [[Irma Jaunarāja]] (1907—1972) — gleznotāja; * [[Alfrēds Jaunušans]] (1919—2008) — aktieris, režisors; * [[Zenta Jaunzeme]] (1927—1988) — rakstniece, žurnāliste; * [[Bruno Jaunzems]] (1899—1956) — gleznotājs; * [[Valentīns Jākobsons]] (1922—2005) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Jānis Jēgermanis]] (1895—1968) — ķirurgs; * [[Alfons Jēgers]] (1919—1998) — futbolists, hokejists, treneris; * [[Ella Jēkabsone]] (1885—1958) — aktrise; * [[Rūdolfs Jirgens]] (1869—1944) — psihologs, profesors; * [[Dora Jirgensone]] (1866—1940) — uzņēmēja, tirgotāja; * [[Kristiāns Jirgensons]] (1862—1928) — uzņēmējs, tirgotājs; * [[Pēteris Pauls Jozuus]] (1873—1937) — ērģelnieks, diriģents, pedagogs; * [[Aleksandrs Junkers]] (1899—1976) — grafiķis; * [[Aleksandrs Junkers (juniors)]] (1943—1998) — grafiķis; * [[Andrejs Jurjāns]] (1856—1922) — komponists, folklorists; * [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] (1861—1940) — mežradznieks, komponists, pedagogs; * [[Pāvuls Jurjāns]] (1866—1948) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Olga Jurkovska]] (1901—1959) — juriste, sabiedriskā darbiniece, pedagoģe, publiciste; * [[Eduards Jurķelis]] (1910—1978) — gleznotājs; * [[Jānis Jurovs]] (1929—1980) — aktieris; {{div col end}} == K == {{div col|2}} * [[Ivande Kaija]] (1876—1942) — rakstniece; * [[Lūcija Kaiva]] (1916—1985) — šahiste; * [[Artūrs Kalējs]] (1907—1999) — aktieris; * [[Oto Kalējs]] (1920—1977) — tēlnieks; * [[Edvīns Kalnenieks]] (1939—2024) — gleznotājs, profesors; * [[Lilija Kalniņa-Ozoliņa]] (1903—1934) — pianiste; * [[Alfrēds Kalniņš (vieglatlēts)|Alfreds Kalniņš]] (1894—1960) — vieglatlēts; * [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]] (1879—1951) — komponists, diriģents, ērģelnieks; * [[Arvīds Kalniņš (ķīmiķis)|Arvīds Kalniņš]] (1894—1981) — ķīmiķis; * [[Indulis Kalniņš]] (1918—1986) — komponists; * [[Jānis Kalniņš (komponists)|Jānis Kalniņš]] (1904—2000) — komponists; * [[Jānis Kalniņš (rakstnieks)|Jānis Kalniņš]] (1922—2000) — rakstnieks, literatūrzinātnieks; * [[Rodrigo Kalniņš]] (1883—1940) — aktieris; * [[Rolands Kalniņš]] (1922—2022) — kinorežisors; * [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]] (1890—1962) — diriģents; * [[Valdis Kalnroze]] (1894—1993) — gleznotājs; * [[Vitālijs Kalvāns]] (1909—1965) — gleznotājs; * [[Aivars Kalve]] (1937—1994) — rakstnieks, publicists, mākslas kritiķis; * [[Dominiks Kalvelis]] (1900—1988) — zobārsts, profesors; * [[Inga Kambala]] (1938—1992) — lietišķā grafiķe, plakātiste; * [[Artūrs Kaminskis]] (1914—2003) — teologs; * [[Juris Kaminskis]] (1943—1997) — aktieris; * [[Gunārs Kamradziuss]] (1923—1989) — gleznotājs, plakātists; * [[Nikolajs Karagodins]] (1922—2015) — gleznotājs; * [[Eduards Karitons]] (1898—1985) — tēlnieks; * [[Alīse Karlsone]] (1898—1959) — filoloģe, sabiedriskā darbiniece; * [[Tenu Karma]] (1924—2014) — valodnieks, tulkotājs; * [[Raimonds Karnītis]] (1929—1999) — basketbolists, treneris; * [[Ādolfs Karnups]] (1904—1973) — etnogrāfs, arheologs, medicīnas vēsturnieks; * [[Konstantīns Karulis]] (1915—1997) — valodnieks, kultūrvēsturnieks, žurnālists; * [[Krišjānis Katlaps]] (1892—1964) — ķirurgs, ārsts; * [[Nora Katlape]] (1898—1986) — režisore; * [[Žanis Katlaps]] (1907—1968) — aktieris, režisors; * [[Mārtiņš Kauliņš]] (1864—1928) — baletdejotājs, horeogrāfs, pedagogs; * [[Hermanis Kaupiņš]] (1891—1971) — žurnālists, teātra darbinieks, politiķis; * [[Otīlija Kaža]] (1891—1958) — lietišķās mākslas meistare; * [[Māra Kažociņa]] (1936—1992) — gleznotāja; * [[Eduards Kažociņš]] (1892—1965) — diriģents; * [[Teodors Kāleps]] (1866—1913) — izgudrotājs, pētnieks; * [[Austra Kārkliņa]] (1895—1986) — literāte, pedagoģe; * [[Ernests Kārkliņš|Ernests Kārkliņš (Zeltmatis)]] (1868—1961) — režisors, skatuves mākslas pedagogs, rakstnieks; * [[Jānis Kārkliņš (tautsaimnieks)|Jānis Kārkliņš]] (1877—1955) — tautsaimnieks, profesors; * [[Jānis Kārkliņš (operdziedātājs)|Jānis Kārkliņš]] (1889—1963) — operdziedātājs; * [[Jānis Kārkliņš (mūziķis)|Jānis Kārkliņš]] (1907—1960) — mūziķis; * [[Jēkabs Kārkliņš]] (1867—1960) — dziedātājs, pedagogs, profesors; * [[Ramons Kepe]] (1932—2013) — dziedātājs, aktieris; * [[Hēra Kīne]] (1911—1973) — aktrise; * [[Jānis Kīns]] (1909—1969) — grafiķis, grāmatu ilustrators; * [[Gustavs Klaustiņš]] (1880—1937) — inženieris, politiķis; * [[Mārtiņš Kleins]] (1938—2014) — kinooperators; * [[Jānis Voldemārs Kleperis]] (1893—1935) — pulkvedis; * [[Nikolajs Klēģeris]] (1902—1983) — pedagogs, pasniedzējs, zinātnieks; * [[Elija Kliene]] (1895—1978) — tulkotāja; * [[Anta Klints]] (1893—1970) — aktrise; * [[Jānis Klovāns]] (1935—2010) — šahists; * [[Dace Kļava]] (1965—2020) — pianiste, pedagoģe; * [[Jānis Kļava]] (1892—1971) — aktieris, režisors; * [[Paulīne Kļaviņa]] (1918—2001) — lībiešu kultūras darbiniece, dzejniece, tulkotāja; * [[Pēteris Kļaviņš]] (1892—1979) — keramiķis, gleznotājs; * [[Ingvilda Knāviņa]] (1960—2022) — tekstilmāksliniece, gleznotāja; * [[Jevgenija Knāviņa]] (1928—2018) — tekstilmāksliniece; * [[Egons Knops]] (1876—1933) — advokāts, politiķis; * [[Edīte Kokare]] (1933—2007) — mūzikas pedagoģe, kordiriģente; * [[Elza Kokare]] (1920—2003) — folkloriste; * [[Gido Kokars]] (1921—2017) — diriģents; * [[Imants Kokars]] (1921—2011) — diriģents; * [[Juris Kokars]] (1958—1990) — diriģents; * [[Leo Kokle]] (1924—1964) — gleznotājs; * [[Ralfs Kolītis]] (1962—2016) — ķirurgs, profesors; * [[Ilze Konstante]] (1940—2026) — mākslas zinātniece; * [[Romāns Korovins]] (1973—2026) — mākslinieks; * [[Igors Korti]] (1922—1986) — gleznotājs, akvarelists; * [[Igors Koškins]] (1926—1977) — baletdejotājs; * [[Kristaps Koškins]] (1875—1931) — aktieris, režisors, tulkotājs; * [[Uldis Koškins]] (1914—1988) — aktieris; * [[Aleksejs Kotļarovs]] (1918—2006) — gleznotājs; * [[Uldis Knass-Koškins]] (1816—1988) — aktieris, režisors; * [[Andrejs Krastiņš]] (1951—2008) — politiķis, jurists; * [[Andrejs Krastkalns]] (1868—1939) — politiķis, advokāts; * [[Alfrēds Krauklis]] (1911—1991) — basketbolists, treneris; * [[Nikolajs Krauklis]] (1900—1945) — aktieris, režisors; * [[Elza Krauliņa]] (1920—2002) — zinātniece, fiziķe, pedagoģe; * [[Armands Krauliņš]] (1939—2022) — basketbola treneris; * [[Māra Krauze]] (1945—1984) — aktrise; * [[Kārlis Rūdolfs Kreicbergs]] (1921—2014) — diriģents; * [[Rūdolfs Kreicums]] (1900—1971) — aktieris; * [[Imants Krenbergs]] (1930—2005) — kinorežisors, scenārists; * [[Roberts Krimbergs]] (1874—1941) — fiziologs, bioķīmiķis, profesors; * [[Leons Krivāns]] (1938—2020) — aktieris; * [[Zelma Krodere]] (1897—1981) — tulkotāja; * [[Roberts Kroders]] (1892—1956) — teātra kritiķis, tulkotājs; * [[Jānis Krodznieks]] (1851—1924) — vēsturnieks, jaunlatvietis; * [[Valdis Kroģis]] (1934—1994) — dokumentālā kino operators; * [[Alberts Kronenbergs]] (1887—1958) — grafiķis, dzejnieks; * [[Alfreds Krūklis]] (1921—2003) — dzejnieks; * [[Olga Krūmiņa]] (1909—1992) — aktrise; * [[Artūrs Krūmiņš]] (1879—1969) — arhitekts; * [[Jānis Krūmiņš (basketbolists)|Jānis Krūmiņš]] (1930—1994) — basketbolists; * [[Kārlis Krūmiņš (zinātnieks)|Kārlis Krūmiņš]] (1890—1966) — zinātnieks, agroķīmiķis; * [[Pauls Krūmiņš]] (1892—1965) — vijolnieks, diriģents, pedagogs; * [[Vilis Krūmiņš]] (1919—2000) — politiķis, Atmodas kustības dalībnieks; * [[Aleksandrs Kublinskis]] (1936—2018) — komponists; * [[Mihails Kublinskis]] (1939—2020) — režisors; * [[Jēkabs Kukainis]] (1858—1935) — sabiedriskais darbinieks, politiķis; * [[Pāvils Kuncendorfs]] (1909—1960) — grafiķis; * [[Krišjānis Kundziņš]] (1905—1993) — cīkstonis, treneris; * [[Kārlis Pēteris Kundziņš]] (1902—1992) — teātra un literatūras zinātnieks; * [[Pēteris Kundziņš]] (1886—1958) — gleznotājs; * [[Juris Kunnoss]] (1948—1999) — dzejnieks; * [[Dina Kuple]] (1930—2010) — aktrise; * [[Kārlis Kurle-Kurlis]] (1888—1928) — gleznotājs; * [[Gunārs Kušķis]] (1929—1967) — džeza mūziķis; * [[Nikolajs Kūlainis]] (1901—1975) — gleznotājs; * [[Pauls Kvelde]] (1927—2017) — diriģents; * [[Konrāds Kvēps]] (1891—1961) — aktieris; * [[Alberts Kviesis]] (1881—1944) — politiķis, trešais Latvijas Valsts prezidents; {{div col end}} == Ķ == {{div col|2}} * [[Gustavs Ķempelis]] (1874—1940) — jurists, sabiedriskais darbinieks; * [[Atis Ķeniņš]] (1874—1961) — advokāts, pedagogs, dzejnieks, politiķis; * [[Augusts Ķešāns]] (1881—1954) — ķīmiķis, profesors; * [[Ivars Jānis Ķezbers]] (1944—1997) — vēsturnieks, politiķis; * [[Evija Ķirse]] (1974—2003) — alpīniste, uzņēmēja; * [[Teodors Ķirsis]] (1942—2003) — alpīnists, uzņēmējs, sabiedriskais darbinieks; * [[Ints Ķuzis]] (1962—2022) — Valsts policijas priekšnieks, policijas ģenerālis, jurists, politiķis; * [[Valdis Ķuzis]] (1945—2026) — kamaniņu sportists, izgatavotājs, tiesnesis; {{div col end}} == L == {{div col|2}} * [[Irma Laiva]] (1909—2003) — aktrise; * [[Teodors Lakšēvics]] (1911—1989) — gleznotājs; * [[Pēteris Laķis]] (1952—2003) — filozofs, sociologs, mākslas zinātnieks, politiķis; * [[Marta Lange]] (1903—1985) — tēlniece; * [[Roberts Lapainis]] (1913—1947) — hokeja vārtsargs; * [[Jānis Lapiņš]] (1885—1941) — publicists, rakstnieks, pedagogs; * [[Mārtiņš Lapiņš]] (1873—1954) — fotogrāfs, operators; * [[Ieva Lase]] (1916—2002) — tulkotāja; * [[Milda Lasmane]] (1890—1976) — horeogrāfe, latviešu deju autore; * [[Vilma Lasmane]] (1917—1991) — aktrise; * [[Imants Lasmanis]] (1937—1977) — dzejnieks; * [[Ingrīda Latimira]] (1958—2024) — ekonomiste, politiķe; * [[Jānis Laukroze]] (1932—2001) — tiesnesis, jurists; * [[Ernests Laumanis]] (1908—1968) — armijas virsnieks; * [[Jēkabs Lautenbahs]] (1847—1928) — dzejnieks, filologs; * [[Jānis Laže]] (1886—1969) — inženieris tehnologs, Latvijas cukurfabriku celtniecības organizators; * [[Nadežda Laže]] (1895—1973) — gleznotāja; * [[Dzintars Lācis]] (1940—1992) — riteņbraucējs; * [[Vilis Lācis]] (1904—1966) — rakstnieks, politiķis; * [[Visvaldis Lāms]] (1923—1992) — rakstnieks; * [[Aleksandrs Leimanis]] (1913—1990) — režisors; * [[Leonīds Leimanis]] (1910—1974) — aktieris, kinorežisors; * [[Olga Lejaskalne]] (1904—1980) — aktrise; * [[Juris Lejaskalns]] (1935—2006) — aktieris; * [[Teodors Lejas-Krūmiņš]] (1871—1947) — režisors, aktieris, teātra teorētiķis, rakstnieks, tulkotājs; * [[Kārlis Morics Lejiņš]] (1858—1920) — ārsts, politiķis; * [[Paulis Lejiņš]] (1883—1959) — agronoms, politiķis, profesors; * [[Jānis Lejnieks]] (1951—2026) — arhitekts, pētnieks; * [[Natālija Leontjeva]] (1910—1984) — baletdejotāja, pedagoģe; * [[Jānis Lerhs]] (1904—1967) — fotogrāfs; * [[Kārlis Lešinskis]] (1914—1938) — lidotājs; * [[Antra Liedskalniņa]] (1930—2000) — aktrise; * [[Uldis Lieldidžs]] (1933—2019) — aktieris; * [[Elmārs Liepa]] (1927—1974) — valodnieks; * [[Austra Liepiņa]] (1913—1998) — žurnāliste, skolotāja, sabiedriska darbiniece; * [[Lidija Liepiņa]] (1891—1985) — fizikālķīmiķe; * [[Jānis Liepiņš (gleznotājs)|Jānis Liepiņš]] (1894—1964) — gleznotājs; * [[Pēteris Liepiņš]] (1943—2022) — aktieris; * [[Aleksandrs Liepukalns]] (1892—1966) — ķirurgs, profesors; * [[Kārlis Likums]] (1892—1986) — inženieris, augstskolu pasniedzējs; * [[Ance Lindberga]] (1878—1946) — dziedātāja, aktrise; * [[Jāzeps Lindbergs]] (1922—1994) — diriģents; * [[Nikolajs Linde]] (1904—1980) — gleznotājs; * [[Gvido Linga]] (1969—2020) — mūziķis, radio un televīzijas raidījumu vadītājs; * [[Arnolds Liniņš]] (1930—1998) — aktieris, režisors; * [[Žanis Lipke]] (1900—1987) — ebreju glābējs Otrā pasaules kara laikā; * [[Fricis Līcis]] (1891—1953) — aktieris; * [[Helga Līcīte]] (1919—1983) — aktrise; * [[Arnis Līcītis]] (1946—2022) — aktieris; * [[Arnis Līcītis (baletdejotājs)|Arnis Līcītis]] (1967—2021) — baletdejotājs; * [[Herberts Līkums]] (1902—1980) — mākslinieks; * [[Velta Līne]] (1923—2012) — aktrise; * [[Egons Līvs]] (1924—1989) — rakstnieks, kinoscenārists; * [[Klāvs Lorencs]] (1885—1975) — politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Viktors Lorencs]] (1927—1992) — kinoscenārists, aktieris; * [[Ieva Loze]] (1938—2026) — baletdejotāja, horeogrāfe, pedagoģe; * [[Anna Ludiņa]] (1906—1998) — operdziedātāja; * [[Leons Lukšo]] (1930—1984) — keramiķis; * [[Pēteris Lūcis]] (1907—1991) — aktieris, režisors, pedagogs; * [[Fēlikss Lūkins]] (1875—1934) — ārsts, sabiedriskais darbinieks; * [[Haralds Lūkins]] (1906—1991) — ārsts, politiķis; * [[Miervaldis Lūkins]] (1894—1941) — virsnieks, pulkvedis, politiķis; * [[Jānis Lūsis (zoologs)|Jānis Lūsis]] (1897—1979) — zoologs, ģenētiķis; {{div col end}} == M == {{div col|2}} * [[Arčils Mačabeli]] (1905—1960) — ķirurgs, profesors; * [[Jūlijs Madernieks]] (1870—1955) — mākslinieks, pedagogs, mākslas kritiķis; * [[Imants Magone]] (1936—2008) — horeogrāfs, pedagogs; * [[Maiga Mainiece]] (1925—2001) — aktrise; * [[Egons Maisaks]] (1948—1994) — aktieris; * [[Jānis Maizīte]] (1883—1950) — farmaceits, profesors; * [[Vija Maldupe]] (1947—1996) — gleznotāja; * [[Marija Maldutis]] (1889—1926) — operdziedātāja; * [[Roberts Malvess]] (1905—1982) — vēsturnieks; * [[Margita Mantiņa]] (1944—2020) — teātra vēsturniece; * [[Kirils Martinsons]] (1889—1977) — aktieris; * [[Irina Mass]] (1917—1991) — režisore, operatore; * [[Vadims Mass]] (1919—1986) — režisors, operators; * [[Hermanis Matisons]] (1894—1932) — šahists; * [[Jānis Matulis (teologs)|Jānis Matulis]] (1911—1985) — teologs, arhibīskaps; * [[Niks Matvejevs]] (1958—2014) — mūziķis; * [[Juris Mauriņš]] (1928—1993) — tēlnieks; * [[Leonīds Mauriņš]] (1943—2012) — gleznotājs; * [[Ivars Mazurs]] (1929—2010) — džeza mūziķis, pianists, aranžētājs; * [[Mirdza Mālkalne]] (1926—1990) — aktrise; * [[Aleksandrs Mālmeisters]] (1911—1996) — inženieris, politiķis, akadēmiķis; * [[Jānis Mārsietis]] (1889—1962) — aktieris; * [[Jānis Medenis]] (1903—1961) — dzejnieks, tulkotājs; * [[Jēkabs Mediņš]] (1885—1971) — komponists; * [[Ksenija Medne]] (1919—2001) — zinātniece; * [[Haralds Mednis]] (1906—2000) — diriģents; * [[Oto Mednis]] (1925—1976) — grafiķis; * [[Irēna Megne]] (1921—2006) — keramiķe; * [[Antons Megnis]] (1907—1982) — gleznotājs; * [[Gunārs Meierovics]] (1920—2007) — politiķis; * [[Zigfrīds Anna Meierovics]] (1887—1925) — politiķis; * [[Andris Mekšs]] (1941—2018) — aktieris; * [[Vilma Melbārde]] (1920—1987) — aktrise; * [[Kārlis Melbārzdis]] (1902—1970) — gleznotājs; * [[Emīls Melderis]] (1889—1979) — tēlnieks; * [[Pauls Melducis|Paulis Melducis]] (1905—1970) — aktieris, teātra darbinieks; * [[Imants Melgailis]] (1923—2018) — mākslinieks, grafiķis, karikatūrists; * [[Austra Melnāre]] (1916—1995) — gleznotāja, kostīmu māksliniece; * [[Ādolfs Melnārs]] (1908—1963) — gleznotājs; * [[Emilis Melngailis]] (1874—1954) — komponists, folklorists, diriģents; * [[Fricis Menders]] (1885—1971) — sabiedrisks darbinieks, politiķis, disidents; * [[Natālija Mentele]] (1924—1987) — keramiķe; * [[Kārlis Meņģelis]] (1867—1931) — ārsts, sabiedrisks darbinieks; * [[Andris Merkmanis]] (1943—2006) — gleznotājs, scenogrāfs; * [[Leonīds Merkmanis]] (1915—1983) — scenogrāfs, arhitekts; * [[Andris Mertens]] (1939—1996) — ārsts fiziologs, profesors; * [[Uģis Mežavilks]] (1929—1998) — gleznotājs; * [[Fricis Mierkalns]] (1873—1955) — rakstnieks, tulkotājs, žurnālists; * [[Aleksis Mierlauks]] (1866—1943) — aktieris, režisors; * [[Ernests Miezis]] (1884—1945) — politiķis; * [[Aleksandrs Mihelsons]] (1875—1917) — aktieris; * [[Arveds Mihelsons]] (1886—1961) — aktieris, rakstnieks; * [[Eduards Miķelsons]] (1896—1969) — operdziedātājs; * [[Jānis Milbrets]] (1944—2021) — kinooperators; * [[Mārtiņš Milbrets]] (1965—2019) — mākslinieks, scenogrāfs; * [[Visvaris Millers]] (1927—1992) — jurists, pedagogs; * [[Harijs Misiņš]] (1917—1984) — aktieris, režisors, dziedātājs; * [[Jānis Misiņš]] (1862—1945) — bibliofils, bibliogrāfs; * [[Irmgarde Mitrēvice]] (1909—1994) — aktrise, režisore; * [[Aleksandrs Mitulis]] (1893—1985) — prāvests, pētnieks; * [[Vladimirs Molčanovs]] (1890—1968) — mācītājs, teologs; * [[Artūrs Motmillers]] (1900—1980) — vieglatlēts, garo distanču skrējējs; * [[Zenta Muceniece]] (1924—2012) — gleznotāja; * [[Arturs Mucenieks]] (1912—1984) — mākslinieks; * [[Jānis Muhks]] (1921—2004) — uzņēmējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Māra Muižniece]] (1950—2006) — keramiķe; * [[Oskars Muižnieks (mākslinieks)|Oskars Muižnieks]] (1922—1984) — mākslinieks, scenogrāfs; * [[Malda Muižule]] (1937—2022) — grafiķe, gleznotāja, grāmatu ilustratore; * [[Augusts Muižulis]] (1893—1941) — virsnieks, pulkvežleitnants; * [[Ivars Muižulis]] (1935—2023) — gleznotājs, grafiķis; * [[Vilhelms Munters]] (1898—1967) — diplomāts, politiķis; * [[Imants Murovskis]] (1925—2001) — tēlnieks; * [[Kārlis Muške]] (1921—1981) — hokejists, latviešu nacionālo partizānu kustības dalībnieks; * [[Vija Muške]] (1927—1988) — muzikoloģe, publiciste, kritiķe; * [[Jānis Mūrnieks]] (1947—1984) — kinooperators; * [[Nikolajs Mūrnieks]] (1904—1977) — režisors, aktieris; {{div col end}} == N == {{div col|2}} * [[Normunds Naumanis]] (1962—2014) — teātra un kino kritiķis, teātra zinātnieks, žurnālists; * [[Aleksandrs Neibergs]] (1883—1962) — ķirurgs, sabiedrisks darbinieks; * [[Kristaps Neilands]] (1899—1960) — inženieris metalurgs, profesors; * [[Kārlis Neilis]] (1906—1991) — gleznotājs; * [[Ada Neretniece]] (1924—2008) — kinorežisore; * [[Andrievs Niedra]] (1871—1942) — rakstnieks, politiķis; * [[Anna Nollendorfa]] (1920—1999) — tēlniece, leļļu skulptore; * [[Magnuss Nomals]] (1911—1945) — arhitekts; * [[Pēteris Nomals]] (1876—1949) — inženieris tehnologs; * [[Arvīds Norītis]] (1902—1981) — vijolnieks, pedagogs, diriģents; * [[Oskars Norītis]] (1909—1942) — gleznotājs, grafiķis, scenogrāfs; {{div col end}} == Ņ == * [[Ināra Ņefedova]] (1930—2022) — mākslas zinātniece; == O == {{div col|2}} * [[Vitāls Oga]] (1929—1984) — dzejnieks, tulkotājs; * [[Vilis Olavs]] (1867—1917) — sabiedrisks darbinieks, publicists; * [[Uldis Opits]] (1932—2020) — hokeja vārtsargs, treneris; * [[Gunārs Ordelovskis]] (1927—1990) — diriģents, komponists, trombonists, pedagogs; * [[Ringolds Ore]] (1931—1968) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Milda Orleāna-Zariņa]] (1907—1982) — aktrise; * [[Jānis Osis]] (1895—1973) — aktieris; * [[Jāzeps Osmanis]] (1932—2014) — dzejnieks, tulkotājs; * [[Oļģerts Ostenbergs]] (1925—2012) — arhitekts, pedagogs; * [[Ēriks Ošs]] (1927—2025) — karikatūrists, mākslinieks; * [[Benita Ozoliņa]] (1903—1984) — aktrise; * [[Dzidra Ozoliņa]] (1922—2014) — arhitekte; * [[Arvīds Ozoliņš (baletdejotājs)|Arvīds Ozoliņš]] (1908—1996) — baletdejotājs, pedagogs; * [[Edgars Ozoliņš (grafiķis)|Edgars Ozoliņš]] (1930—1987) — grafiķis; * [[Kārlis Ozoliņš (pedagogs)|Kārlis Ozoliņš]] (1882—1960) — pedagogs, izglītības darbinieks; * [[Pēteris Ozoliņš (režisors)|Pēteris Ozoliņš]] (1864—1938) — aktieris, režisors; * [[Valdemārs Ozoliņš]] (1896—1973) — komponists, diriģents; * [[Herberts Ozolītis]] (1902—1987) — operdziedātājs, pedagogs; * [[Haralds Ozolnieks]] (1918—1987) — solists, vokālais pedagogs; * [[Alfrēds Ozols]] (1898—1971) — biologs, bioloģijas zinātņu doktors; * [[Arturs Ozols (valodnieks)|Arturs Ozols]] (1912—1964) — letonists, folklorists, pedagogs; * [[Harijs Ozols]] (1963—2015) — aktieris, dziedātājs; * [[Jānis R. Ozols]] (1911—1985) — bibliogrāfs, literatūras vēsturnieks; * [[Vilis Ozols (gleznotājs)|Vilis Ozols]] (1929—2014) — gleznotājs; {{div col end}} == P == {{div col|2}} * [[Adrians Pabians]] (1908—1993) — mākslinieks; * [[Kārlis Pabriks]] (1898—1977) — aktieris; * [[Kārlis Padegs]] (1911—1940) — grafiķis, gleznotājs; * [[Leons Paegle]] (1890—1926) — rakstnieks; * [[Spricis Paegle]] (1876—1962) — uzņēmējs, politiķis, sabiedriskais darbinieks; * [[Elfrīda Pakule]] (1912—1991) — operdziedātāja; * [[Milda Palēviča]] (1889—1972) — filozofe, pedagoģe; * [[Indriķis Palēvičs]] (1862—1940) — skolotājs, mūziķis; * [[Kārlis Pamše]] (1917—2015) — aktieris, režisors, rakstnieks; * [[Arnolds Pankoks]] (1914—2008) — gleznotājs; * [[Kārlis Papulis]] (1904—1983) — grafiķis; * [[Jāzeps Pasternaks]] (1919—1975) — sabiedrisks darbinieks; * [[Dionīsijs Pauģis]] (1905—1985) — koktēlnieks; * [[Felicita Pauļuka]] (1925—2014) — māksliniece; * [[Jānis Pauļuks (politiķis)|Jānis Pauļuks]] (1865—1937) — politiķis; * [[Jānis Pauļuks (mākslinieks)|Jānis Pauļuks]] (1906—1984) — gleznotājs; * [[Ērika Pauzere]] (1927—2009) — modes māksliniece; * [[Uldis Pauzers]] (1933—1982) — filmu mākslinieks, scenogrāfs; * [[Jānis Pārstrauts]] (1851—1929) — publicists, mācītājs, valodnieks; * [[Marianna Peilāne]] (1915—1996) — gleznotāja; * [[Olga Penerdži]] (1895—1982) — tēlniece; * [[Mārtiņš Peniķis]] (1874—1964) — virsnieks, ģenerālis; * [[Nikolajs Petraškevičs]] (1909—1976) — gleznotājs; * [[Konstantīns Pēkšēns]] (1859—1928) — arhitekts; * [[Lilija Pētersone]] (1923—1998) — peldētāja, trenere; * [[Kārlis Pētersons (cirka mākslinieks)|Kārlis Pētersons]] (1889—1967) — cirka mākslinieks; * [[Pēteris Pētersons (literāts, gleznotājs)|Pēteris Pētersons]] (1881—1937) — literāts, gleznotājs, pedagogs, radiobalss; * [[Pēteris Pētersons]] (1923—1998) — dramaturgs, režisors, teorētiķis, tulkotājs; * [[Valentīns Pikulis]] (1928—1990) — rakstnieks; * [[Elvīra Pinnis]] (1907—1984) — tēlniece; * [[Rūdolfs Pinnis]] (1902—1992) — gleznotājs; * [[Rūdolfs Pīlādzis]] (1910—1969) — gleznotājs, scenogrāfs; * [[Ērmanis Pīpiņš-Vizulis]] (1873—1927) — pedagogs, literatūrkritiķis, žurnālists; * [[Gunārs Placēns]] (1927—2024) — aktieris; * [[Otto Pladers]] (1897—1970) — gleznotājs; * [[Jānis Plase]] (1892—1929) — gleznotājs; * [[Jānis Plēpis]] (1909—1947) — grafiķis; * [[Edgars Plūksna]] (1908—1994) — operdziedātājs; * [[Kārlis Plūksne]] (1906—1973) — arhitekts; * [[Jēkabs Plūme]] (1855—1931) — ģenerālis; * [[Juris Podnieks]] (1950—1992) — kinooperators, režisors; * [[Teodors Podnieks]] (1879—1936) — aktieris, režisors; * [[Jānis Porietis (ekonomists)|Jānis Porietis]] (1926—2005) — ekonomists, doktors, pedagogs; * [[Jānis Poruks]] (1871—1911) — rakstnieks; * [[Lilita Postaža]] (1941—2011) — gleznotāja, tekstilmāksliniece; * [[Rasma Prande]] (1926—1998) — kino grima māksliniece; * [[Kārlis Prauls]] (1895—1941) — ģenerālis; * [[Imants Prēdelis]] (1950—2018) — fotogrāfs; * [[Anna Priede]] (1920—2007) — baletdejotāja; * [[Dāvids Priedenbergs]] (1892—1965) — aktieris; * [[Anna Priedīte]] (1874—1941) — publiciste; * [[Rūdolfs Princis]] (1908—1977) — inženieris, pedagogs; * [[Jānis Prombergs]] (1927—1993) — ārsts, medicīnas darbinieks; * [[Jānis Pujāts (mākslas zinātnieks)|Jānis Pujāts]] (1925—1988) — mākslas zinātnieks; * [[Ādolfs Puķe]] (1920—2010) — dziedātājs; * [[Zina Pupšto]] (1915—1998) — aktrise, operetes soliste; * [[Jānis Purgalis]] (1869—1934) — notārs, politiķis; * [[Frīdrihs Puriņš]] (1893—1941) — latviešu strēlnieks, robežsargs; * [[Puriņu Klāvs]] (1858—1935) — rakstnieks; * [[Vilis Purmalis]] (1927—1989) — ķirurgs; * [[Vilhelms Purvītis]] (1872—1945) — gleznotājs, profesors; * [[Baiba Puzinas]] (1944—1999) — kostīmu māksliniece; * [[Uldis Pūcītis]] (1937—2000) — aktieris; {{div col end}} == R == {{div col|2}} * [[Elza Radziņa]] (1917—2005) — aktrise; * [[Lija Rage]] (1948—2025) — tekstilmāksliniece, teātra kostīmu māksliniece; * [[Augusts Raņķis (grāmatizdevējs)|Augusts Raņķis]] (1875—1937) — grāmatizdevējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Elfrīda Rapa]] (1901—1966) — literāte, grāmatniece; * [[Jānis Rapa (1885—1941)|Jānis Rapa]] (1885—1941) — grāmatizdevējs; * [[Zigrīda Džoana Rapa]] (1936—2024) — tēlniece; * [[Regīna Razuma]] (1951—2023) — aktrise; * [[Jānis Reinholds (rakstnieks)|Jānis Reinholds]] (1896—1933) — satīriķis, humorists, feļetonists; * [[Leons Reiters]] (1926—1976) — diriģents; * [[Teodors Reiters]] (1884—1956) — diriģents; * [[Eduards Reiziņš]] (1890—1970) — biologs, zoologs, pedagogs; * [[Linards Reiziņš]] (1924—1991) — matemātiķis, pedagogs; * [[Rūdolfs Reiziņš]] (1921—1984) — ķīmiķis; * [[Līvija Rezevska]] (1926—2004) — tēlniece; * [[Jānis Rezevskis]] (1872—1941) — teologs, profesors; * [[Milda Riekstiņa]] (1891—1976) — aktrise; * [[Alfrēds Riekstiņš (politiķis)|Alfrēds Riekstiņš]] (1876—1937) — politiķis; * [[Jānis Rieksts]] (1881—1970) — fotogrāfs; * [[Riemelis]] (Jānis Tomiņš) (1856—1924) — dzejnieks, tulkotājs, žurnālists; * [[Jānis Rikmanis]] (1901—1968) — gleznotājs; * [[Dzidra Ritenberga]] (1928—2003) — aktrise, režisore; * [[Pēteris Rizga]] (1883—1955) — biškopis, sabiedriskais darbinieks, profesors; * [[Vilis Rīdzenieks]] (1884—1962) — fotogrāfs; * [[Juris Rītiņš]] (1952—2010) — politiķis; * [[Artūrs Rocēns]] (1907—1988) — ķirurgs; * [[Kārlis Rocēns]] (1939—2017) — inženierijas zinātnieks, profesors, akadēmiķis; * [[Fricis Rode]] (1887—1967) — režisors, aktieris; * [[Olga Rode]] (1890—1939) — ārste, ķirurģe; * [[Rasma Roga]] (1925—2012) — aktrise; * [[Ērika Romane]] (1920—2002) — gleznotāja; * [[Helēna Romanova]] (1928—1987) — aktrise; * [[Georgs Romulis]] (1928—2015) — dzintara mākslinieks; * [[Ieva Roze]] (1971—1991) — dzejniece; * [[Bertrams Rozenbergs]] (1904—1960) — ķirurgs; * [[Eduards Rozenštrauhs]] (1918—1992) — mūziķis; * [[Ernests Rozentāls]] (1888—1953) — aktieris; * [[Janis Rozentāls]] (1866—1917) — gleznotājs; * [[Miķelis Rozentāls (gleznotājs)|Miķelis Rozentāls]] (1907—1952) — gleznotājs; * [[Jānis Rozītis]] (1913—1942) — futbolists, hokejists; * [[Pāvils Rozītis]] (1889—1937) — rakstnieks, žurnālists, tulkotājs; * [[Biruta Ilga Rubess]] (1931—2002) — māksliniece; * [[Bruno Rubess]] (1926—2009) — uzņēmējs, mecenāts; * [[Ella Rudzīte]] (1900—1993) — aktrise; * [[Marta Rudzīte]] (1924—1996) — valodniece, pedagoģe; * [[Dāvids Rudzītis]] (1881—1939) — politiķis; * [[Kristaps Rudzītis]] (1899—1978) — ārsts, profesors; * [[Māris Rudzītis]] (1932—1973) — kinooperators, režisors; * [[Pēteris Rudzītis]] (1879—1931) — aktieris; * [[Rihards Rudzītis]] (1898—1960) — rakstnieks, filozofs; * [[Jūlijs Ruments]] (1900—1943) — farmaceits, ķīmiķis, profesors; * [[Rudīte Ruško]] (1966—2018) — operdziedātāja; * [[Vilhelms Ruško]] (1922—1993) — dziedātājs, aktieris; * [[Valdis Rūja]] (1928—2020) — dzejnieks; * [[Velta Rūķe-Draviņa]] (1917—2003) — valodniece, folkloriste; * [[Berta Rūmniece]] (1865—1953) — aktrise; * [[Ansis Rūtentāls]] (1949—2000) — kustību mākslinieks, režisors, pedagogs; {{div col end}} == S == {{div col|2}} * [[Jurijs Safronovs]] (1947—2015) — aktieris; * [[Anna Sakse]] (1905—1981) — rakstniece; * [[Irma Sakss]] (1905—1993) — dziedātāja; * [[Kārlis Sakss]] (1897—1987) — mežkopis, profesors; * [[Pauls Sakss]] (1878—1966) — operdziedātājs, vokālais pedagogs; * [[Eduards Salenieks]] (1900—1977) — rakstnieks, žurnālists; * [[Juris Salmanis]] (1943—2025) — mākslinieks; * [[Alma Saltupe]] (1894—1967) — dzejniece; * [[Zinaīda Sama]] (1914—1989) — horeogrāfe, pedagoģe; * [[Askolds Saulītis]] (1966—2021) — kino režisors, scenārists; * [[Alfrēds Sausne]] (1900—1994) — aktieris, rakstnieks; * [[Mihails Savisko]] (1936—2024) — kinokritiķis, scenārists; * [[Kārlis Sebris]] (1914—2009) — aktieris; * [[Vilis Segliņš]] (1882—1961) — režisors, aktieris; * [[Andris Seleckis]] (1947—2016) — operators; * [[Vera Selga]] (1918—1996) — aktrise; * [[Uļjana Semjonova]] (1952—2026) — basketboliste; * [[Valērijs Sevastjanovs]] (1948—2010) — baletdejotājs; * [[Ludvigs Sēja]] (1885—1962) — diplomāts, politiķis; * [[Milda Sēnīte]] (1896—1971) — aktrise; * [[Eduards Sidrabs]] (1898—1963) — tēlnieks; * [[Pēteris Siecenieks]] (1865—1930) — politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Jēkabs Silarājs]] (1898—1941) — Latvijas Kriminālpolicijas priekšnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Juris Silarājs]] (1917—2007) — basketbolists, basketbola treneris; * [[Jānis Silazars]] (1912—1975) — dzejnieks; * [[Gundega Sileniece]] (1928—2013) — literatūrzinātniece; * [[Visvaldis Silenieks]] (1898—1960) — aktieris; * [[Elza Siliņa]] (1895—1988) — dejas vēsturniece, baleta kritiķe; * [[Aivars Siliņš]] (1947—2016) — aktieris; * [[Matīss Siliņš]] (1861—1942) — kartogrāfs, vēsturnieks, etnogrāfs, literāts; * [[Maija Silmale]] (1924—1973) — rakstniece, tulkotāja; * [[Minna Tusnelda Simsone]] (1877—1932) — aktrise; * [[Jānis Simsons]] (1887—1939) — aktieris; * [[Vera Singajevska]] (1923—2014) — aktrise; * [[Juris Sinka]] (1927—2001) — politiķis; * [[Bruno Sipāns]] (1913—1973) — gleznotājs; * [[Andrejs Sīmanis]] (1865—1926) — jurists, politiķis; * [[Daina Skadmane]] (1990—2013) — māksliniece; * [[Pēteris Skrapce]] (1884—1960) — virsnieks, ģenerālis; * [[Guntis Skrastiņš]] (1954—2021) — aktieris; * [[Imants Skrastiņš]] (1941—2019) — aktieris, režisors; * [[Kārlis Skrastiņš]] (1974—2011) — hokejists; * [[Jānis Skredelis]] (1939—2019) — futbola treneris; * [[Ārijs Skride]] (1906—1987) — gleznotājs; * [[Rihards Skrubis]] (1928—1995) — grafiķis; * [[Emīls Skubiķis]] (1875—1943) — inženieris, politiķis; * [[Viļums Skubiņš]] (1876—1951) — agronoms, sabiedrisks darbinieks; * [[Jānis Skučs]] (1908—1998) — gleznotājs; * [[Harijs Skuja]] (1927—1984) — dzejnieks; * [[Biruta Skujeniece]] (1888—1931) — aktrise, režisore, dzejniece; * [[Ausma Skujiņa]] (1931—2015) — arhitekte; * [[Austra Skujiņa]] (1909—1932) — dzejniece; * [[Rūta Skujiņa]] (1907—1964) — dzejniece, prozaiķe; * [[Džemma Skulme]] (1925—2019) — gleznotāja, politiķe; * [[Jurģis Skulme]] (1928—2015) — mākslinieks, mākslas zinātnieks; * [[Ksenija Skulme]] (1893—1967) — ārste, medicīnas zinātņu doktore; * [[Marta Skulme]] (1890—1962) — tēlniece; * [[Oto Skulme]] (1889—1967) — mākslinieks; * [[Uga Skulme]] (1895—1963) — mākslinieks; * [[Ādolfs Skulte]] (1909—2000) — komponists, pedagogs; * [[Gvido Skulte]] (1939—2013) — kinooperators; * [[Gina Slapiņa]] (1950—2013) — gleznotāja; * [[Andris Slapiņš]] (1949—1991) — kinooperators, režisors; * [[Georgs Smelters]] (1942—2014) — mākslinieks; * [[Pēteris Sniķeris]] (1875—1944) — ārsts, ģenerālis, profesors; * [[Viktors Somovičs]] (-1941) — padomju represiju upuris; * [[Maija Sosāre]] (1926—2008) — valodniece; * [[Burhards Sosārs]] (1890—1953) — komponists, diriģents; * [[Vestards Sosārs]] (1929—2000) — ārsts, teorētiķis; * [[Voldemārs Spalviņš]] (1901—1978) — militārs darbinieks, Latvijas armijas pulkvedis leitnants; * [[Teodors Spāde]] (1891—1970) — kara flotes virsnieks, komandieris, admirālis; * [[Andrejs Spekke]] (1915—1984) — tulkotājs; * [[Marga Spertāle]] (1901—1986) — kostīmu māksliniece; * [[Arvīds Spertāls]] (1897—1961) — scenogrāfs, gleznotājs; * [[Jēkabs Spriņģis]] (1907—2004) — gleznotājs; * [[Alfrēds Spura]] (1928—2001) — baletdejotājs, horeogrāfs, pedagogs; * [[Inese Spura]] (1924—2013) — žurnāliste; * [[Uldis Stabulnieks]] (1945—2012) — komponists, pianists, dziedātājs; * [[Helmī Stalte]] (1949—2023) — folkloriste, politiķe; * [[Dainis Stalts]] (1939—2014) — folklorists, politiķis; * [[Oskars Stalts]] (1904—1992) — kapteinis, līvu kultūras kopējs; * [[Marta Staņa]] (1913—1972) — arhitekte, dizainere; * [[Olita Starka-Stendere]] (1906—1953) — aktrise; * [[Margarita Stāraste]] (1914—2014) — ilustratore, rakstniece; * [[Edvīns Stepermanis]] (1905—1982) — mākslinieks; * [[Stepermaņu Krustiņš]] (1860—1941) — izdevējs, rakstnieks; * [[Elza Stērste]] (1885—1976) — dzejniece; * [[Laimonis Stīpnieks]] (1936—2023) — fotogrāfs; * [[Irēna Stradiņa]] (1925—1972) — māksliniece; * [[Jānis Stradiņš]] (1933—2019) — fizikālķīmiķis, zinātņu vēsturnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Pauls Stradiņš]] (1896—1958) — ķirurgs, profesors; * [[Embriks Strands]] (1876—1947) — entomologs, profesors; * [[Jānis Straubergs]] (1886—1952) — matemātikas skolotājs, kultūrvēsturnieks; * [[Jānis Straume (komponists)|Jānis Straume]] (1861—1929) — komponists, rakstnieks, kritiķis; * [[Jūlijs Straume]] (1874—1970) — mākslinieks, pedagogs, etnogrāfs; * [[Alfrēds Strausmanis]] (1877—1935) — advokāts, sabiedrisks darbinieks; * [[Valija Strautmane-Krauze]] (1924—2005) — gleznotāja; * [[Tālivaldis Strautmanis]] (1922—1995) — gleznotājs; * [[Jēkabs Strazdiņš]] (1905—1958) — gleznotājs, pedagogs, kritiķis; * [[Kārlis Strāders]] (1915—1978) — aktieris; * [[Kristaps Streičs]] (1970—2010) — režisors, mākslinieks; * [[Ēvalds Strods]] (1933—1998) — rakstnieks, publicists; * [[Heinrihs Strods]] (1925—2012) — vēsturnieks; * [[Irma Stubava|Irma Irīna Stubava]] (1908—1999) — aktrise; * [[Arnolds Stubavs]] (1910—1958) — aktieris; * [[Voldemārs Stūresteps]] (1909—1985) — vijolnieks, profesors; * [[Tatjana Suta]] (1923—2004) — baletdejotāja, mākslas zinātniece; * [[Kārlis Sūniņš]] (1907—1979) — gleznotājs; * [[Vitolds Svirskis]] (1919—1991) — gleznotājs, grafiķis; {{div col end}} == Š == {{div col|2}} * [[Georgijs Šelkovojs]] (1926—2005) — gleznotājs, grafiķis; * [[Pāvils Šenhofs]] (1924—2011) — mākslinieks; * [[Kārlis Šepko]] (1891—1952) — pulkvedis; * [[Kārlis Šics]] (1904—1981) — politiķis; * [[Genādijs Šitiks]] (1958—2009) — futbolists; * [[Rūdolfs Šīrants]] (1910—1985) — vēsturnieks; * [[Gustavs Šķilters]] (1874—1954) — tēlnieks, grafiķis; * [[Voldemārs Šmidbergs]] (1893—1975) — svarcēlājs, cīkstonis, tiesnesis, fotogrāfs, sporta kolekcionārs; * [[Silvija Šmidkena]] (1935—2024) — keramiķe, publiciste; * [[Mirdza Šmithene]] (1887—1978) — aktrise; * [[Jānis Šmits]] (1880—1969) — aktieris; * [[Luijs Šmits]] (1907—1985) — aktieris; * [[Pēteris Šmits]] (1869—1938) — valodnieks, etnogrāfs, profesors; * [[Mihails (Moisejs) Šneiderovs]] (1915—1985) — kinooperators, režisors; * [[Elvīra Šnore]] (1905—1996) — arheoloģe, profesore; * [[Pēteris Šnore]] (1860—1928) — kapteinis; * [[Rauls Šnore]] (1901—1962) — arheologs, numismāts; * [[Ludmila Špīlberga]] (1886—1947) — aktrise; * [[Arvīds Špons]] (1930—1994) — teātra direktors, darbinieks; * [[Mirjama Štāle]] (1897—1988) — aktrise; * [[Austra Šteinberga]] (1910—1998) — aktrise; * [[Renāte Šteinberga]] (1937—2018) — aktrise, operetes soliste; * [[Kārlis Šteinbergs]] (1906—1983) — aktieris, operetes solists; * [[Rūta Šteinerte]] (1942—2003) — gleznotāja; * [[Jānis Šteins]] (1882—1968) — virsnieks, pulkvedis-leitnants; * [[Kārlis Štelmachers]] (1911—1990) — gleznotājs; * [[Pauls Šterns]] (1901—1979) — grafiķis; * [[Roberts Šterns]] (1884—1943) — mākslinieks; * [[Kārlis Štrauhs]] (1890—1944) — literāts; * [[Arnolds Šturms]] (1912—1999) — komponists, mūziķis; * [[Jānis Šusters]] (1927—1988) — farmaceits, profesors; * [[Voldemārs Šūlmanis]] (1921—1975) — hokeja uzbrucējs; * [[Aleksandrs Šūmahers]] (1901—1970) — kinooperators; * [[Elza Švalbe-Matvejeva]] (1903—2004) — tēlniece; * [[Voldemārs Švarcs]] (1884—1957) — aktieris; * [[Vladislavs Šveide]] (1915—1984) — mākslinieks; {{div col end}} == T == {{div col|2}} * [[Helēna Tangijeva-Birzniece]] (1907—1965) — baletdejotāja, baletmeistare; * [[Kārlis Teihmanis]] (1927—1991) — aktieris; * [[Augusts Tentelis]] (1876—1942) — vēsturnieks, pedagogs; * [[Alberts Terpilovskis]] (1922—2002) — tēlnieks; * [[Jānis Roberts Tillbergs]] (1880—1972) — mākslinieks, pedagogs; * [[Osvalds Tīlmanis]] (1900—1980) — arhitekts; * [[Jānis Tīss]] (1921—1980) — čellists; * [[Felicita Tomsone]] (1901—1969) — komponiste, pedagoģe; * [[Edgars Tons]] (1917—1967) — diriģents; * [[Gustavs Turss]] (1890—1973) — arhibīskaps; {{div col end}} == U == {{div col|2}} * [[Konrāds Ubāns]] (1893—1981) — mākslinieks; * [[Rolands Upatnieks]] (1932—1994) — kamaniņu braucējs; * [[Andrejs Upīts]] (1877—1970) — rakstnieks, kritiķis, literatūrzinātnieks; * [[Jānis Upītis]] (1911—1983) — literatūras vēsturnieks; * [[Pēteris Upītis (grafiķis)|Pēteris Upītis]] (1899—1989) — grafiķis; * [[Aivars Urbāns]] (1955—2009) — mākslinieks; * [[Vladislavs Urtāns]] (1921—1989) — vēsturnieks, arheologs; * [[Vladimirs Utkins]] (1932—1994) — ķirurgs pulmonologs; {{div col end}} == Ū == {{div col|2}} * [[Otto Ūdentiņš]] (1892—1988) — ģenerālis; * [[Anna Ūdre]] (1896—1981) — ķirurģe; * [[Vija Ūdre]] (1941—1987) — vitrāžas māksliniece; {{div col end}} == V == {{div col|2}} * [[Jānis Vagners]] (1869—1955) — jurists, politiķis; * [[Irma Vainovska]] (1895—1958) — teātra darbiniece; * [[Jānis Vainovskis]] (1887—1969) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Jānis Vaišļa]] (1969—2016) — producents, ceļotājs; * [[Aleksandrs Vaivars]] (1915—1997) — radiožurnālists; * [[Roberts Valdmanis]] (1874—1932) — diplomāts, vēstnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Voldemārs Valdmanis]] (1905—1966) — grafiķis, scenogrāfs; * [[Teodors Valdšmits]] (1868—1934) — aktieris; * [[Vitolds Valeinis]] (1922—2001) — literatūrzinātnieks, kritiķis; * [[Miķelis Valters]] (1874—1968) — politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Gustavs Vanags]] (1891—1965) — ķīmiķis; * [[Jevgeņijs Vanags]] (1922—1987) — rakstnieks, žurnālists, kultūras darbinieks; * [[Rūdolfs Vanags]] (1892—1977) — diriģents; * [[Vilhelms Benjamins Vanags]] (1912—1985) — ārsts, rentgenologs; * [[Lūcija Vankina]] (1908—1989) — arheoloģe, pētniece; * [[Pēteris Vasaraudzis]] (1908—1988) — aktieris; * [[Frīdrihs Vasarietis]] (1881—1972) — uzņēmējs, virsnieks, pulkvežleitnants, politiķis; * [[Pēteris Vasariņš]] (1924—1996) — politiķis; * [[Bruno Vasiļevskis]] (1939—1990) — gleznotājs; * [[Gundega Vaska]] (1917—2006) — grafiķe; * [[Hermanis Vazdiks]] (1906—1994) — aktieris; * [[Edgars Vārdaunis]] (1910—1999) — scenogrāfs, gleznotājs; * [[Vilma Vārna]] (1917—1978) — aktrise; * [[Venta Vecumniece]] (1927—2017) — aktrise, režisore; * [[Astrīda Vecvagare]] (1941—2013) — aktrise; * [[Haralds Arvīds Vecvagars]] (1910—1966) — literāts, žurnālists; * [[Reinholds Veics]] (1882—1920) — aktieris, režisors; * [[Zelma Veics]] (1882—1943) — aktrise; * [[Rihards Veide (dziedātājs)|Rihards Veide]] (1896—1964) — dziedātājs, pedagogs; * [[Juris Veitners]] (1943—1995) — dzejnieks; * [[Kārlis Veitners]] (1907—1994) — gleznotājs, pedagogs; * [[Jēkabs Velme]] (1855—1928) — valodnieks, pedagogs; * [[Helmārs Velze]] (1909—1971) — aktieris; * [[Žanis Ventaskrasts]] (1906—1978) — lietišķās mākslas meistars; * [[Andris Vējāns]] (1927—2005) — rakstnieks, zinātnieks, kritiķis; * [[Mārtiņš Vērdiņš (seniors)|Mārtiņš Vērdiņš]] (1898—1979) — aktieris; * [[Irma Vēsmiņa]] (1888—1962) — aktrise; * [[Nora Vētra-Muižniece]] (1919—2005) — aktrise, režisore; * [[Vija Vētra]] (1923—2026) — dejotāja, horeogrāfe; * [[Alfrēds Videnieks]] (1908—2002) — aktieris; * [[Emīlija Viesture]] (1891—1947) — aktrise, režisore; * [[Velta Vilciņa]] (1928—1995) — baletdejotāja; * [[Tālivaldis Vilciņš]] (1922—1997) — vēsturnieks, sociologs, profesors; * [[Jānis Vilde]] (1900—1971) — neirologs, antropologs, profesors; * [[Arnolds Vilkins]] (1904—1979) — mākslinieks; * [[Ēvalds Vilks]] (1923—1976) — rakstnieks; * [[Māris Villerušs]] (1936—2014) — čellists; * [[Jūlijs Viļumainis]] (1909—1981) — gleznotājs; * [[Aleksandrs Viļumanis (dziedātājs)|Aleksandrs Viļumanis]] (1910—1980) — operdziedātājs; * [[Voldemārs Vimba]] (1904—1985) — gleznotājs; * [[Edgars Vinters]] (1919—2014) — gleznotājs; * [[Vitolds Virsnis]] (1881—1934) — ģeogrāfs, profesors, rakstnieks; * [[Edvarts Virza]] (1883—1940) — rakstnieks, publicists; * [[Biruta Vizicka-Žarova]] (1929—1998) — aktrise, televīzijas režisore; * [[Marta Vīgante]] (1900—1966) — ārste, sabiedriska darbiniece; * [[Malvīne Vīgnere-Grīnberga]] (1871—1949) — operdziedātāja, pedagoģe; * [[Ernests Vīgners]] (1850—1933) — diriģents, komponists, folklorists; * [[Ivars Vīgners]] (1940—2007) — komponists, pianists; * [[Leonīds Vīgners]] (1906—2001) — diriģents, komponists, pedagogs; * [[Hilda Vīka]] (1897—1963) — māksliniece, rakstniece; * [[Rūdolfs Vīksna]] (1876—1959) — pedagogs, žurnālists, literāts; * [[Jānis Vītiņš (mežkopis)|Jānis Vītiņš]] (1885—1951) — mežkopis, zinātnieks, pedagogs; * [[Jānis Vītoliņš (komponists)|Jānis Vītoliņš]] (1886—1955) — komponists, fagotists; * [[Jēkabs Vītoliņš]] (1898—1977) — mūzikas zinātnieks, kritiķis, folklorists, pedagogs; * [[Alfrēds Vītols (ārsts)|Alfrēds Jānis Vītols]] (1889—1970) — ārsts, sabiedrisks darbinieks; * [[Eduards Vītols]] (1877—1954) — mākslinieks; * [[Jāzeps Vītols]] (1863—1948) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Līvija Volkova]] (1931—2025) — literatūrzinātniece, vēsturniece; * [[Edvards Vulfs]] (1886—1919) — rakstnieks; * [[Mavriks Vulfsons]] (1918—2004) — žurnālists, profesors, politiķis; {{div col end}} == Z == {{div col|2}} * [[Mirdza Zaice]] (1912—1998) — aktrise, teātra darbiniece; * [[Fricis Zandbergs]] (1910—1972) — gleznotājs; * [[Pārsla Zaļkalne]] (1927—1993) — tēlniece; * [[Lūcija Zamaiča]] (1893—1965) — rakstniece, dzejniece; * [[Rihards Zandersons]] (1910—1981) — aktieris; * [[Aija Zariņa]] (1954—2025) — gleznotāja; * [[Indulis Zariņš]] (1929—1997) — gleznotājs, pedagogs; * [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]] (1893—1979) — režisors, aktieris; * [[Kārlis Zariņš (dziedātājs)|Kārlis Zariņš]] (1930—2015) — operdziedātājs, profesors; * [[Rihards Zariņš]] (1869—1939) — grafiķis, pedagogs; * [[Jānis Zarumba]] (1907—1976) — sportists; * [[Augusts Zauers]] (1888—1981) — mākslinieks, pedagogs; * [[Jānis Zābers]] (1935—1973) — operdziedātājs; * [[Vilnis Zābers]] (1963—1994) — mākslinieks; * [[Jānis Zālītis (komponists)|Jānis Zālītis]] (1884—1943) — komponists, kritiķis; * [[Voldemārs Zālītis|Voldemārs Zālītis (Valdis)]] (1865—1934) — rakstnieks; * [[Ādolfs Zārdiņš]] (1890—1967) — mākslinieks; * [[Indriķis Zeberiņš]] (1882—1969) — gleznotājs, grafiķis; * [[Modris Zeberiņš]] (1923—1994) — rakstnieks; * [[Teodors Zeiferts]] (1865—1929) — pedagogs, dzejnieks, kritiķis, literatūrvēsturnieks; * [[Valentīna Zeile]] (1937—2018) — ekonomiste, politiķe; * [[Zinaīda Zeltmate]] (1920—1991) — baletdejotāja, pedagoģe, horeogrāfe; * [[Gunārs Zemgals]] (1934—2018) — scenogrāfs, mākslinieks; * [[Gustavs Zemgals]] (1871—1939) — otrais Latvijas Valsts prezidents, politiķis; * [[Daina Zemzare]] (1911—1971) — valodniece; * [[Aurēlijs Zēbergs]] (1879—1940) — jurists, sabiedriskais darbinieks; * [[Jānis Zēbergs]] (1871—1927) — rēderis, politiķis, sabiedriskais darbinieks; * [[Juris Ziemelis]] (1941—1988) — latviešu nacionālās pretošanās kustības dalībnieks; * [[Jānis Ziemeļnieks]] (1897—1930) — dzejnieks, žurnālists; * [[Maksims Ziks]] (1904—1986) — ārsts, ķirurgs; * [[Mārtiņš Zilberts]] (1977—2024) — pianists, pedagogs; * [[Marianna Zirdziņa]] (1912—1990) — aktrise, dziedātāja; * [[Vsevolods Zirdziņš]] (1913—1991) — aktieris, dziedātājs; * [[Arvīds Zirnis (sporta darbinieks)|Arvīds Zirnis]] (1897—1982) — sporta darbinieks; * [[Andris Zirnītis]] (1954—2022) — grafiķis, grafiskais dizainers; * [[Tamāra Zitcere]] (1947—2014) — zinātniece, ģenētiķe, pedagoģe; * [[Edgars Zīle]] (1908—1986) — aktieris; * [[Mārtiņš Zīverts]] (1903—1990) — dramaturgs; * [[Valērijs Zosts]] (1901—1960) — pianists, profesors; * [[Alīda Zvagule]] (1922—2015) — operetes soliste; * [[Inese Zvagule]] (1945—2004) — pianiste; * [[Arvīds Zvagulis]] (1920—2016) — vijolnieks, diriģents; * [[Gvido Zvaigzne]] (1958—1991) — kinooperators; * [[Velta Zvaigzne]] (1890—1920) — aktrise; * [[Alberts Zvejnieks]] (1902—1987) — cīkstonis, treneris; * [[Aleksandrs Zviedris]] (1905—1993) — gleznotājs; * [[Alise Zvirbule]] (1906—1996) — gleznotāja; * [[Egons Zvirbulis]] (1907—1986) — tēlnieks; * [[Valdis Zvirbulis]] (1936—1985) — dambretists, treneris, sporta žurnālists; {{div col end}} == Ž == {{div col|2}} * [[Gustavs Žibalts]] (1873—1938) — aktieris; * [[Arvīds Žilinskis]] (1905—1993) — komponists, pianists, profesors; * [[Jānis Žīds]] (1892—1959) — pulkvedis {{div col end}} [[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]] [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi]] mwoa8tbpuj3krlgc5b7as1p9cryc12w 4505875 4505874 2026-08-11T22:14:44Z Teatrālis 82063 /* E */ 4505875 wikitext text/x-wiki Šajā sarakstā norādītas ievērojamas personas, kuras ir apbedītas [[Rīgas Meža kapi|Rīgas Meža kapos]]. == A == {{div col|2}} * [[Jurijs Abizovs]] (1921—2006) — rakstnieks, tulkotājs, literatūrzinātnieks, Baltijas krievu kultūras vēstures speciālists; * [[Mārtiņš Abuls]] (1885—1930) — tiesnesis, žurnālists, sabiedrisks darbinieks; * [[Marija Adamova-Kalniņa]] (1924—2012) — aktrise; * [[Imants Adermanis]] (1930—1996) — aktieris, režisors, pedagogs; * [[Konstantīns Aizpurs]] (1919—2003) — dzejnieks, atdzejotājs, dramaturgs; * [[Marta Aizupiete]] (1892—1975) — bioloģe; * [[Dace Akmentiņa]] (1858—1936) — aktrise; * [[Roberts Akmentiņš (mācītājs)|Roberts Akmentiņš]] (1910—1994) — teologs, profesors; * [[Laima Akuratere]] (1910—1969) — dzejniece, tulkotāja; * [[Jānis Akuraters]] (1876—1937) — dzejnieks, rakstnieks, politiķis; * [[Valdis Albergs]] (1922—1984) — tēlnieks; * [[Rūdolfs Alders]] (1907—1987) — tēlnieks; * [[Pauls Aldiņš]] (1971—2020) — ārsts infektologs, hepatologs, pasniedzējs; * [[Nikolajs Aleksejevs]] (1911—1962) — politiķis, rūpnīcas "[[VEF]]" direktors no 1958. līdz 1962. gadam; * [[Alita Alkne]] (1904—1994) — aktrise; * [[Jānis Alksnis]] (1869—1939) — arhitekts; * [[Jēkabs Alksnis (ārsts)|Jēkabs Alksnis]] (1870—1957) — medicīnas profesors; * [[Ojārs Ambainis]] (1926—1995) — folklorists, pētnieks; * [[Valdemārs Ambainis]] (1889—1946) — literāts, žurnālists; * [[Lilija Amerika]] (1903—1980) — aktrise; * [[Dagnija Amtmane|Dagnija Amtmane-Valdmane]] (1912—1985) — aktrise; * [[Valija Amtmane]] (1904—1996) — aktrise; * [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]] (1885—1966) — aktieris, režisors, pedagogs; * [[Krišjānis Ancītis]] (1911—1963) — valodnieks, literatūrzinātnieks; * [[Maigurs Andermanis]] (1922—2011) — operdziedātājs; * [[Emma Andersone]] (1900—1992) — literatūrvēsturniece, pedagoģe; * [[Alfrēds Andersons]] (1879—1937) — Rīgas pilsētas galva, būvinženieris, literāts, pedagogs, sabiedrisks darbinieks; * [[Eduards Andersons (sportists)|Eduards Andersons]] (1914—1985) — basketbolists; * [[Andris Andreiko]] (1942—1976) — dambretists; * [[Ingrīda Andriņa]] (1944—2015) — aktrise; * [[Jānis Andrups]] (1914—1994) — literatūras vēsturnieks, kritiķis; * [[Olga Andžāne-Zvirgzdiņa]] (1913—1994) — dramaturģe, advokāte, pedagoģe; * [[Jānis Anmanis]] (1943—2025) — gleznotājs, mākslinieks; * [[Augusts Annuss]] (1893—1984) — gleznotājs; * [[Jānis Annuss (gleznotājs)|Jānis Annuss]] (1935—2013) — gleznotājs, fotogrāfs; * [[Indriķis Ansabergs]] (1886—1971) — pedagogs, [[Tautas padome|Tautas padomes]] loceklis; * [[Jānis Ansons]] (1888—1935) — mākslinieks; * [[Antonio (Antons Markūns)]] (1915—1977) — klauns; * [[Kārlis Anušēvics]] (1930—2013) — aktieris; * [[Jānis Apelis]] (1942—2014) — policijas darbinieks; * [[Arturs Apinis]] (1904—1975) — grafiķis; * [[Apsīšu Jēkabs]] (1858—1929) — rakstnieks; * [[Pāvels Armands]] (1902—1964) — kinorežisors, scenārists; * [[Bruno Artmanis]] (1915—2007) — mēbeļu arhitekts, dizaineris, mākslinieks; * [[Gunārs Astra]] (1931—1988) — latviešu brīvības cīnītājs, cilvēktiesību aizstāvis, disidents; * [[Maija Augstkalna]] (1932—2007) — teātra un kino kritiķe; * [[Alvils Augstkalns]] (1907—1940) — valodnieks, bibliogrāfs; * [[Olga Auguste]] (1896—1973) — padomju politiskā darbiniece; * [[Augusts Auns]] (1887—1967) — riteņbraucējs; * [[Alfrēds Austriņš]] (1893—1963) — teātra darbinieks; * [[Antons Austriņš]] (1884—1934) — rakstnieks; * [[Marga Austruma]] (1930—2017) — leļļu māksliniece un skulptore; * [[Vilis Austrums]] (1911—1960) — bibliogrāfs, literatūras vēsturnieks; * [[Kārlis Auškāps]] (1947—2017) — režisors, aktieris; * [[Raimonds Auškāps]] (1952—2024) — tulkotājs, dramaturgs; * [[Lidija Auza]] (1914—1989) — gleznotāja; * [[Imants Auziņš]] (1937—2013) — dzejnieks, literatūrkritiķis; * [[Harijs Avens]] (1910—1976) — aktieris; * [[Aina Avotiņa]] (1918—1980) — aktrise; * [[Jānis Avotiņš]] (1896—1965) — virsnieks, pulkvedis-leitnants; * [[Enriko Avots]] (1952—2026) — aktieris; {{div col end}} == Ā == {{div col|2}} * [[Alma Ābele]] (1907—1984) — aktrise; * [[Eduards Ābelskalns]] (1914—1982) — mūziķis; * [[Nikolajs Ābeltiņš]] (1897—1966) — pulkvežleitnants; * [[Aleksandrs Āboliņš]] (1893—1978) — teātra un kino darbinieks; * [[Jānis Āboliņš]] (1906—1990) — zinātnieks, profesors; * [[Tālivaldis Āboliņš]] (1932—1991) — aktieris; * [[Ojārs Ābols]] (1922—1983) — gleznotājs, mākslas teorētiķis; * [[Ojārs Āboltiņš]] (1936—2023) — ģeologs, ģeogrāfs, pedagogs; * [[Voldemārs Ābrams]] (1890—1956) — aktieris; * [[Māris Ārgalis]] (1954—2008) — mākslinieks; {{div col end}} == B == {{div col|2}} * [[Kristaps Bahmanis]] (1867—1942) — jurists, publicists, politiķis; * [[Juris Baklāns]] (1948—1989) — gleznotājs; * [[Kristīne Bakmane]] (1897—1925) — uzņēmēja; * [[Juris Baldunčiks]] (1950—2022) — valodnieks, terminologs, pedagogs, tulkotājs; * [[Mārīte Balode]] (1952—2018) — televīzijas režisore, kultūras žurnāliste; * [[Eduards Balodis]] (1880—1951) — pedagogs, tautsaimnieks, politiķis; * [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Jānis Balodis]] (1881—1965) — virspavēlnieks, ģenerālis, politiķis; * [[Kārlis Balodis (medicīnas profesors)|Kārlis Balodis]] (1889—1964) — medicīnas profesors; * [[Paula Baltābola]] (1891—1978) — aktrise; * [[Sarmīte Baltkāje]] (1933—2017) — ārste onkoloģe, ķirurģe; * [[Jānis Baltkājs]] (1935—2023) — farmakologs, zinātnieks; * [[Jānis Baltvilks]] (1944—2003) — dzejnieks, ornitologs; * [[Kārlis Bambergs]] (1894—1981) — inženieris ķīmiķis, agroķīmiķis; * [[Jūlija Banga]] (1877—1954) — aktrise; * [[Bangaitis]] (1874—1925) — dzejnieks; * [[Georgs Barkāns]] (1925—2010) — mākslinieks, arhitekts; * [[Boriss Barnets]] (1902—1965) — krievu kinorežisors, aktieris, scenārists; * [[Kārlis Barons (ārsts)|Kārlis Barons]] (1865—1944) — medicīnas profesors; * [[Mendelis Bašs]] (1919—2012) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Biruta Baumane]] (1922—2017) — gleznotāja; * [[Lūcija Baumane]] (1905—1988) — aktrise, režisore, pedagoģe; * [[Aldis Baums]] (1932—2019) — datorzinātnieks; * [[Indulis Bākulis]] (1922—1976) — ķirurgs, profesors; * [[Ludvigs Bārs]] (1911—1973) — aktieris; * [[Jūlijs Bebrišs]] (1931—1993) — aktieris, režisors; * [[Aleksandra Beļcova]] (1892—1981) — gleznotāja, grafiķe; * [[Antons Benjamiņš]] (1860—1939) — uzņēmējs, žurnālists; * [[Juris Georgs Benjamiņš]] (1918—1993) — fotogrāfs; * [[Vilis Bergmanis]] (1892—1979) — aktieris, teātra darbinieks; * [[Alfreds Bergs]] (1890—1942) — militārs darbinieks, Latvijas armijas ārsts, pulkvedis, leitnants; * [[Jānis Bergsons]] (1881—1960) — uzņēmējs, politiķis; * [[Ernests Bertovskis]] (1924—1996) — čellists, pedagogs; * [[Ēvalds Berzinskis]] (1891—1968) — čellists; * [[Egons Beseris]] (1932—1984) — aktieris; * [[Romis Bēms]] (1927—1993) — gleznotājs, mākslas zinātnieks; * [[Artūrs Bērnieks]] (1886—1964) — koktēlnieks, lietišķās mākslas meistars, pedagogs; * [[Reinis Bērtulis]] (1937—1994) — valodnieks; * [[Lilita Bērziņa]] (1903—1983) — aktrise; * [[Lūcija Beatrise Bērziņa]] (1907—1999) — rakstniece, pedagoģe; * [[Alfons Bērziņš]] (1916—1987) — ātrslidotājs; * [[Arturs Bērziņš (aktieris)|Arturs Bērziņš]] (1932—2011) — aktieris; * [[Artūrs Bērziņš (ķirurgs)|Artūrs Bērziņš]] (1918—1963) — ķirurgs; * [[Boriss Bērziņš]] (1930—2002) — gleznotājs, grafiķis, pedagogs; * [[Juris Bērziņš (horeogrāfs)|Juris Bērziņš]] (1941—1995) — horeogrāfs, deju skolotājs; * [[Kārlis Bērziņš (grāmatu tirgotājs)|Kārlis Bērziņš]] (1865—1934) — grāmatu tirgotājs, izdevējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Kārlis Bērziņš]] (1898—1980) — tautsaimnieks, pedagogs, sabiedrisks darbinieks; * [[Maigonis Bērziņš]] (1902—1933) — mākslinieks; * [[Roberts Bērziņš (literāts)|Roberts Bērziņš]] (1868—1935) — literāts, folklorists, pedagogs; * [[Anna Bērzkalne]] (1891—1956) — folkloriste, pedagoģe; * [[Zigmunds Bielis]] (1954—2025) — tēlnieks; * [[Jānis Biezais (vēsturnieks)|Jānis Biezais]] (1896—1975) — padomju vēsturnieks, pedagogs; * [[Aleksandrs Bieziņš]] (1897—1975) — bērnu ķirurgs, medicīnas profesors; * [[Kārlis Bimbers]] (1952—2026) — mūziķis, Latvijas Radio kora dziedātājs; * [[Ruta Birgere]] (1924—2019) — aktrise; * [[Jēkabs Birgers]] (1877—1966) — rakstnieks; * [[Jānis Staņislavs Birnbaums]] (1863—1944) — gleznotājs; * [[Aleksandrs Birzenieks]] (1893—1980) — arhitekts; * [[Jānis Bisenieks]] (1864—1923) — agronoms, uzņēmējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Ija Bite-Krauliņa]] (1938—2007) — baleta kritiķe, zinātniece, televīzijas režisore; * [[Indriķis Blankenburgs]] (1887—1944) — arhitekts; * [[Pēteris Blaus]] (1900—1971) — žurnālists, politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Fricis Blumbahs]] (1864—1949) — astronoms, pedagogs; * [[Rita Blumberga]] (1925—2008) — tekstilmāksliniece; * [[Zaiga Blumberga-Vasariņa]] (1924—1999) — arheoloģe; * [[Laimonis Blumbergs]] (1919—2014) — tēlnieks; * [[Harijs Blunavs]] (1924—2006) — akvarelists; * [[Dāvis Blūmentāls]] (1871—1937) — farmaceits, pulkvedis; * [[Valdis Blūms]] (1936—2019) — teātru direktors, darbinieks; * [[Ģirts Bļodnieks]] (1922—1987) — tulkotājs, pedagogs; * [[Artūrs Bobkovics]] (1885—1959) — diriģents; * [[Džems Bodnieks]] (1910—1987) — metālmākslinieks; * [[Aleksandrs Bojarskis]] (1938—1980) — aktieris; * [[Olga Bormane]] (1893—1968) — režisore, aktrise, skatuves mākslas pedagoģe; * [[Gastons Brahmanis]] (1925—1955) — vijolnieks; * [[Haralds Brando]] (1929—2012) — mūziķis; * [[Alfrēds Brašmanis]] (1904—1983) — sportists; * [[Hermanis Brauns]] (1918—1979) — pianists, pedagogs; * [[Alise Brehmane]] (1886—1981) — aktrise; * [[Milda Brehmane-Štengele]] (1893—1981) — operdziedātāja; * [[Nikolajs Breikšs]] (1911—1972) — gleznotājs; * [[Kārlis Brencēns]] (1879—1951) — gleznotājs, grafiķis, vitrāžists; * [[Juris Brencis]] (1930—2012) — aktieris; * [[Boļeslavs Brežgo]] (1887—1957) — vēsturnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Arvīds Brēdermanis]] (1900—1970) — diplomāts; * [[Aleksandra Briede]] (1901—1992) — tēlniece; * [[Ērika Briede]] (1916—2006) — dramaturģe; * [[Augusts Briedis]] (1877—1937) — žurnālists, politiķis; * [[Jānis Briedis (tēlnieks)|Jānis Briedis]] (1902—1953) — tēlnieks; * [[Jānis Briedis (kinooperators)|Jānis Briedis]] (1930—2008) — kinooperators; * [[Kārlis Briedis]] (1896—1950) — ārsts, ginekologs, pedagogs; * [[Anna Brigadere]] (1861—1933) — rakstniece, dramaturģe, dzejniece; * [[Maija Brigadere]] (1857—1940) — aktrise, dziedātāja; * [[Jānis Brigaders]] (1856—1936) — aktieris, izdevējs; * [[Inta Brikše]] (1956—2014) — pedagoģe, žurnāliste, profesore; * [[Ēriks Brītiņš]] (1923—2010) — aktieris; * [[Kārlis Brīvnieks]] (1854—1934) — aktieris, režisors, dramaturgs, tulkotājs; * [[Aivars Brīze]] (1961—2013) — mūziķis; * [[Alfejs Bromults]] (1913—1991) — gleznotājs; * [[Mārtiņš Bruņenieks]] (1866—1950) — pedagogs, filologs, mitologs; * [[Rasma Bruzīte]] (1919—2001) — tēlniece; * [[Ženija Brūgāne]] (1903—1985) — arfiste, pedagoģe; * [[Eda Dite Brūvere]] (1946—2018) — gleznotāja; * [[Jānis Buivids]] (1864—1937) — ģenerālis; * [[Ļevs Bukovskis]] (1910—1984) — tēlnieks; * [[Vladimirs Bukovskis (1867—1937)|Vladimirs Bukovskis]] (1867—1937) — jurists; * [[Irma Bune]] (1911—1995) — aktrise; * [[Vilhelms Burkēvics]] (1894—1967) — inženieris; * [[Arnolds Burovs]] (1915—2006) — animācijas filmu režisors; * [[Ojārs Bušs]] (1944—2017) — valodnieks; * [[Pauls Butkēvičs]] (1940—2026) — aktieris; * [[Aleksandrs Būmanis]] (1881—1937) — jurists, profesors, žurnālists, tulkotājs, komponists; * [[Kārlis Būmeisters (politiķis)|Kārlis Būmeisters]] (1888—1967) — politiķis; {{div col end}} == C == {{div col|2}} * [[Ēriks Caune]] (1924—2004) — gleznotājs; * [[Ieva Celmiņa]] (1902—1991) — valodniece, tulkotāja; * [[Margrieta Celmiņa]] (1897—1983) — gleznotāja; * [[Marika Celmiņa]] (1879—1969) — aktrise; * [[Marta Celmiņa]] (1880—1937) — Latvijas Žēlsirdīgo māsu kustības dibinātāja; * [[Imants Cepītis]] (1935—1993) — kordiriģents; * [[Roberts Ceplītis]] (1931—2013) — aktieris; * [[Pēteris Cepurnieks]] (1905—1974) — aktieris; * [[Zelma Cēsniece-Freidenfelde]] (1892—1929) — ārste, politiķe; * [[Gunārs Cilinskis]] (1931—1992) — aktieris, režisors; * [[Helēna Cinka-Berzinska]] (1892—1956) — operdziedātāja; * [[Oļģerts Cintiņš]] (1935—1992) — ērģelnieks, pianists, diriģents, pedagogs; * [[Gunārs Cīlītis]] (1927—2007) — gleznotājs, grafiķis; * [[Ilze Cīrule]] (1964—2018) — ierēdne; * [[Vera Cīrule]] (1905—1981) — aktrise, režisore, dziedātāja; * [[Ansis Cīrulis]] (1883—1942) — grafiķis, gleznotājs, lietišķās mākslas meistars; {{div col end}} == Č == {{div col|2}} * [[Kārlis Eduards Čablis]] (1891—1976) — pulkvedis; * [[Aleksandrs Čavarts]] (1929—1992) — grafiķis; * [[Māris Čaklais]] (1940—2003) — dzejnieks, publicists; * [[Jānis Čakste]] (1859—1927) — pirmais Latvijas Valsts prezidents; * [[Mintauts Čakste]] (1893—1962) — jurists, sabiedriskais darbinieks; * [[Ringolds Čakste]] (1898—1967) — mediķis, virsnieks; * [[Viktors Čestnovs]] (1953—2003) — aktieris; * [[Anastasija Čikste-Rūtenfelde]] (1879—1962) — publiciste, tulkotāja, ārste; * [[Arnolds Čuibe]] (1881—1941) — Latvijas skolu departamenta vicedirektors; * [[Arnolds Nikolajs Čuibe]] (1911—1941) — arhitekts; {{div col end}} == D == {{div col|2}} * [[Vallija Dambe]] (1912—1995) — valodniece; * [[Uno Daņiļevskis]] (1945—2007) — gleznotājs; * [[Aleksandrs Daškovs]] (1914—2004) — operdziedātājs; * [[Imants Daudišs]] (1945—2002) — diplomāts, politiķis; * [[Arvīds Daugulis]] (1879—1955) — pianists, pedagogs; * [[Austra Dāle]] (1892—1972) — dzejniece, pedagoģe; * [[Pauls Dāle]] (1889—1968) — filozofs, profesors; * [[Indulis Dālmanis]] (1922—1983) — vijolnieks, pedagogs, komponists; * [[Augusts Deglavs]] (1862—1922) — rakstnieks; * [[Biruta Delle]] (1944—2025) — gleznotāja; * [[Jāzeps Delvers]] (1910—1984) — grafiķis; * [[Aleksandrs Demčenko]] (1954—2020) — kino režisors, operators; * [[Ausma Derkēvica]] (1929—2011) — kordiriģente; * [[Lolita Detlava]] (1947—2022) — pianiste, pedagoģe; * [[Eduards Detlavs]] (1919—1992) — keramiķis; * [[Arnolds Dimiņš]] (1911—1965) — grafiķis; * [[Pēteris Dindonis]] (1877—1967) — selekcionārs; * [[Aleksandrs Dinsbergs]] (1897—1943) — Brīvības cīņu dalībnieks, leitnants, sabiedriskais darbinieks; * [[Ella Dagmāra Dišlere]] (1923—2011) — gleznotāja; * [[Valdis Dišlers]] (1922—2011) — gleznotājs, pedagogs, profesors; * [[Jēkabs Dravnieks]] (1858—1927) — enciklopēdists, izdevējs; * [[Jānis Dreibergs]] (1854—1932) — pedagogs, latviešu atmodas darbinieks; * [[Valda Dreimane]] (1932—1994) — dzejniece, literatūrzinātniece; * [[Jānis Dreslers]] (1895—1971) — karikatūrists, literāts; * [[Jānis Ducens]] (1888—1925) — politiķis, prokurors; * [[Aleksandrs Dulbe]] (1880—1931) — jurists, žurnālists, rakstnieks; * [[Eleonora Dūda]] (1927—2007) — aktrise; * [[Nikolajs Dūze]] (1891—1951) — virsnieks, ģenerālis; * [[Līze Dzeguze]] (1908—1992) — tēlniece; * [[Ģirts Dzenītis]] (1934—1987) — žurnālists; * [[Pauls Dzērve]] (1918—1961) — ekonomists; {{div col end}} == E == {{div col|2}} * [[Reinis Ebelis]] (1859—1928) — tautskolotājs, rakstnieks; * [[Gedimins Ebels]] (1895—1967) — ārsts, pediatrs, pedagogs; * [[Arkādijs Eglītis]] (1898—1932) — politiķis; * [[Artūrs Eglītis]] (1907—1996) — mākslinieks, scenogrāfs; * [[Vilnis Eglītis]] (1938—2005) — gleznotājs; * [[Rita Einberga]] (1921—1979) — keramiķe; * [[Jānis Eisāns]] (1929—2009) — baptistu mācītājs; * [[Haralds Eldgasts]] (1882—1926) — rakstnieks; * [[Josifs Elgurts]] (1924—2007) — grafiķis; * [[Marta Eliase]] (1911—1958) — gleznotāja; * [[Ansis Epners]] (1937—2003) — kinorežisors; * [[Emma Ezeriņa]] (1898—1967) — aktrise; * [[Jānis Ezeriņš (rakstnieks)|Jānis Ezeriņš]] (1891—1924) — rakstnieks; * [[Kārlis Ezeriņš]] (1868—1934) — ģenerālis; {{div col end}} == Ē == {{div col|2}} * [[Artūrs Ēķis]] (1933—2011) — baletdejotājs, aktieris; * [[Jānis Ērenpreiss]] (1929—1996) — onkologs, citologs, pētnieks; * [[Lilija Ērika]] (1890—1981) — aktrise; {{div col end}} == F == {{div col|2}} * [[Pēteris Feders]] (1868—1936) — arhitekts; * [[Nikolajs Fedorovskis]] (1927—2016) — pianists, pedagogs; * [[Maruta Feldmane]] (1949—2004) — aktrise; * [[Ernests Felsbergs]] (1866—1928) — mākslas vēsturnieks, profesors; * [[Ērika Ferda]] (1914—1997) — aktrise, pedagoģe; * [[Harijs Fišers]] (1918—1989) — tēlnieks; * [[Nikolajs Fogelmanis]] (1885—1941) — virsnieks, pulkvežleitnants; * [[Ellija Forsele-Rozentāle]] (1871—1943) — dziedātāja; * [[Jānis Francis]] (1877—1956) — ģenerālis; * [[Andris Freibergs]] (1938—2022) — scenogrāfs, pedagogs; * [[Imants Freibergs]] (1934—2026) — datorzinātnieks; * [[Kārlis Freibergs]] (1971—2000) — scenogrāfs; * [[Ilmārs Freidenfelds]] (1929—2008) — valodnieks; * [[Alberts Freijs]] (1903—1968) — teologs, mācītājs, profesors; * [[Lidija Freimane]] (1920—1992) — aktrise; * [[Valentīna Freimane]] (1922—2018) — teātra un kino zinātniece; * [[Kārlis Freimanis (mākslinieks)|Kārlis Freimanis]] (1909—1987) — gleznotājs, grafiķis; * [[Gunārs Freimanis]] (1927—1993) — dzejnieks, publicists, nacionālās pretošanās kustības dalībnieks; * [[Valda Freimūte]] (1938—1973) — aktrise; * [[Kārlis Freinbergs]] (1884—1967) — literatūrkritiķis, tulkotājs, teātru un muzeju darbinieks; * [[Edmunds Freivalds]] (1891—1922) — žurnālists, publicists; * [[Kurts Fridrihsons]] (1911—1991) — gleznotājs, scenogrāfs; * [[Artūrs Frinbergs]] (1916—1984) — operdziedātājs; * [[Jānis Frīde]] (1906—1987) — žurnālists, literatūrzinātnieks, šahists; {{div col end}} == G == {{div col|2}} * [[Daumants Gailis]] (1927—1991) — kordiriģents, profesors; * [[Kārlis Gailis (būvinženieris)|Kārlis Gailis]] (1901—1994) — būvinženieris un būvinženierijas akadēmiķis; * [[Mārtiņš Gailis]] ([[Ludvigs Šanteklērs]]) (1889—1941) — aktieris; * [[Agris Gailītis]] (1935—2024) — fiziķis; * [[Kārlis Gailītis]] (1936—1992) — garīdznieks, arhibīskaps; * [[Toms Gailītis]] (1912—1938) — lidotājs, aizsargs; * [[Ivars Galenieks]] (1952—2024) — mūziķis; * [[Pauls Galenieks]] (1891—1962) — botāniķis; * [[Arvīds Galeviuss]] (1920—1982) — mākslinieks; * [[Anita Garanča]] (1949—2015) — dziedātāja, mūzikas pedagoģe; * [[Lūcija Garūta]] (1902—1977) — komponiste, pianiste; * [[Astrīda Gaujēna]] (1934—2026) — bērnu ārste, neonatoloģiskās izglītības pamatlicēja Latvijā; * [[Jānis Gaujēns]] (1932—2024) — bērnu ķirurgs, profesors; * [[Tālivaldis Gaumigs]] (1930—2016) — mākslinieks, profesors; * [[Ārijs Geikins]] (1936—2008) — dramaturgs, rakstnieks, režisors, aktieris; * [[Romualds Getautis]] (1956—1990) — tēlnieks; * [[Jānis Gilis]] (1943—2000) — futbola treneris; * [[Ināra Gintere]] (1934—2025) — baletdejotāja, pedagoģe; * [[Edgars Girgensons]] (1943—1977) — aktieris; * [[Pāvils Glaudāns]] (1915—1968) — gleznotājs; * [[Rihards Glāzups]] (1920—1993) — diriģents; * [[Edmunds Goldšteins]] (1927—2008) — komponists, pianists, pedagogs; * [[Leonīds Grabovskis]] (1949—2011) — aktieris, dzejnieks; * [[Romāns Grabovskis]] (1945—2017) — aktieris, režisors; * [[Ādolfs Grasis]] (1905—1976) — basketbolists, treneris, pedagogs; * [[Laimdonis Grasmanis]] (1916—1970) — gleznotājs, scenogrāfs; * [[Ilze Graubiņa]] (1941—2001) — pianiste; * [[Jēkabs Graubiņš]] (1886—1961) — komponists; * [[Jānis Graudonis]] (1913—2005) — vēsturnieks, arheologs; * [[Pēteris Grāvelis]] (1919—1995) — operdziedātājs; * [[Vilma Greble]] (1906—1991) — folkloriste; * [[Anna Grēviņa]] (1892—1979) — tulkotāja, dziedātāja, teātra kritiķe; * [[Māris Grēviņš]] (1930—1994) — literatūras un teātra kritiķis, teātra zinātnieks; * [[Valdis Grēviņš]] (1895—1968) — dzejnieks, tulkotājs; * [[Valts Grēviņš]] (1921—1961) — rakstnieks, teātra vēsturnieks, kritiķis; * [[Alfonss Griģeļonis]] (1920—1982) — žurnālists, pedagogs; * [[Jānis Griģeļonis]] (1948—2002) — jurists, docents; * [[Emīlija Griķīte]] (1873—1959) — aktrise; * [[Maiga Grīnberga]] (1924—2018) — aktrise; * [[Mērija Grīnberga]] (1909—1975) — arhivāre, muzejniece; * [[Emanuels Grinbergs]] (1911—1982) — matemātiķis; * [[Jānis Grīnbergs (mācītājs)|Jānis Grīnbergs]] (1869—1923) — bīskaps; * [[Milda Grīnfelde]] (1909—2000) — rakstniece, tulkotāja; * [[Artūrs Grīnups]] (1931—1989) — komponists, kontrabasists; * [[Kurts Aleksandrs Grīnups]] (1919—2009) — nacionālās pretošanās kustības partizāns; * [[Sigrida Grīsle]] (1911—1975) — aktrise; * [[Ieva Grotuse]] (1924—2011) — baletdejotāja; * [[Ludvigs Grudulis]] (1921—2001) — pedagogs; * [[Mihails Gruzdovs]] (1953—2023) — režisors, pedagogs; * [[Edvards Grūbe]] (1935—2022) — gleznotājs, pedagogs; * [[Andris Grūtups]] (1949—2014) — jurists, advokāts, rakstnieks; * [[Jānis Gudriķis]] (1923—1983) — aktieris; * [[Emīlija Gudriniece]] (1920—2004) — ķīmiķe; * [[Ērika Gulbe]] (1916—2003) — gleznotāja; * [[Alberts Gulbis]] (1892—1983) — rakstnieks; * [[Ansis Gulbis]] (1873—1936) — grāmatizdevējs, rakstnieks; * [[Gunārs Gulbis]] (1931—1986) — zinātnieks, pedagogs, docents; * [[Jānis Gulbis]] (1895—1983) — operdziedātājs; {{div col end}} == Ģ == {{div col|2}} * [[Auguste Ģērmane]] (1890—1976) — dziedātāja; * [[Alfrēds Ģīmis]] (1872—1933) — luterāņu mācītājs, politiķis; {{div col end}} == H == {{div col|2}} * [[Taira Haļāpina]] (1922—2012) — gleznotāja, dzejniece; * [[Kārlis Hamsters]] (1892—1923) — aktieris; * [[Rūdolfs Heimrāts]] (1926—1992) — tekstilmākslinieks, keramiķis; * [[Žermēna Heine-Vāgnere]] (1923—2017) — operdziedātāja; * [[Eiženija Heniša]] (1922—1984) — grafiķe, ilustratore; * [[Ādolfs Hermanis]] (1891—1922) — aktieris; * [[Klāra Hibšmane]] (1878—1946) — ārste, sabiedriskā darbiniece; * [[Andrejs Holcmanis]] (1920—2009) — arhitekts; * [[Fricis Hūns]] (1884—1971) — bīskaps; {{div col end}} == I == {{div col|2}} * [[Lizete Iesmiņa-Mihelsone]] (1872—1934) — aktrise, dziedātāja; * [[Alfrēds Ieviņš]] (1897—1975) — ķīmiķis, profesors; * [[Elga Īgenberga|Elga Igenberga]] (1921—2003) — komponiste, pianiste, pedagoģe; * [[Edgars Iltners]] (1925—1983) — gleznotājs, pedagogs; * [[Baiba Indriksone]] (1932—2024) — aktrise; * [[Valerians Indulēns]] (1915—1943) — šahists; * [[Kārlis Irbe (bīskaps)|Kārlis Irbe]] (1861—1934) — bīskaps; * [[Ādolfs Irbīte]] (1910—1983) — dizainers, konstruktors; * [[Jānis Ivanovs]] (1906—1983) — komponists; * [[Roberts Ivanovs]] (1883—1954) — politiķis; * [[Māra Izvestnija]] (1944—2026) — bibliogrāfe; {{div col end}} == J == {{div col|2}} * [[Vaironis Jakāns]] (1927—2008) — aktieris; * [[Jānis Jankovskis]] (1876—1925) — ķirurgs, profesors; * Arnolds Jansons (1912—1991) — dzejnieks, žurnālists; * [[Jēkabs Janševskis]] (1865—1931) — rakstnieks; * [[Irma Jaunarāja]] (1907—1972) — gleznotāja; * [[Alfrēds Jaunušans]] (1919—2008) — aktieris, režisors; * [[Zenta Jaunzeme]] (1927—1988) — rakstniece, žurnāliste; * [[Bruno Jaunzems]] (1899—1956) — gleznotājs; * [[Valentīns Jākobsons]] (1922—2005) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Jānis Jēgermanis]] (1895—1968) — ķirurgs; * [[Alfons Jēgers]] (1919—1998) — futbolists, hokejists, treneris; * [[Ella Jēkabsone]] (1885—1958) — aktrise; * [[Rūdolfs Jirgens]] (1869—1944) — psihologs, profesors; * [[Dora Jirgensone]] (1866—1940) — uzņēmēja, tirgotāja; * [[Kristiāns Jirgensons]] (1862—1928) — uzņēmējs, tirgotājs; * [[Pēteris Pauls Jozuus]] (1873—1937) — ērģelnieks, diriģents, pedagogs; * [[Aleksandrs Junkers]] (1899—1976) — grafiķis; * [[Aleksandrs Junkers (juniors)]] (1943—1998) — grafiķis; * [[Andrejs Jurjāns]] (1856—1922) — komponists, folklorists; * [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] (1861—1940) — mežradznieks, komponists, pedagogs; * [[Pāvuls Jurjāns]] (1866—1948) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Olga Jurkovska]] (1901—1959) — juriste, sabiedriskā darbiniece, pedagoģe, publiciste; * [[Eduards Jurķelis]] (1910—1978) — gleznotājs; * [[Jānis Jurovs]] (1929—1980) — aktieris; {{div col end}} == K == {{div col|2}} * [[Ivande Kaija]] (1876—1942) — rakstniece; * [[Lūcija Kaiva]] (1916—1985) — šahiste; * [[Artūrs Kalējs]] (1907—1999) — aktieris; * [[Oto Kalējs]] (1920—1977) — tēlnieks; * [[Edvīns Kalnenieks]] (1939—2024) — gleznotājs, profesors; * [[Lilija Kalniņa-Ozoliņa]] (1903—1934) — pianiste; * [[Alfrēds Kalniņš (vieglatlēts)|Alfreds Kalniņš]] (1894—1960) — vieglatlēts; * [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]] (1879—1951) — komponists, diriģents, ērģelnieks; * [[Arvīds Kalniņš (ķīmiķis)|Arvīds Kalniņš]] (1894—1981) — ķīmiķis; * [[Indulis Kalniņš]] (1918—1986) — komponists; * [[Jānis Kalniņš (komponists)|Jānis Kalniņš]] (1904—2000) — komponists; * [[Jānis Kalniņš (rakstnieks)|Jānis Kalniņš]] (1922—2000) — rakstnieks, literatūrzinātnieks; * [[Rodrigo Kalniņš]] (1883—1940) — aktieris; * [[Rolands Kalniņš]] (1922—2022) — kinorežisors; * [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]] (1890—1962) — diriģents; * [[Valdis Kalnroze]] (1894—1993) — gleznotājs; * [[Vitālijs Kalvāns]] (1909—1965) — gleznotājs; * [[Aivars Kalve]] (1937—1994) — rakstnieks, publicists, mākslas kritiķis; * [[Dominiks Kalvelis]] (1900—1988) — zobārsts, profesors; * [[Inga Kambala]] (1938—1992) — lietišķā grafiķe, plakātiste; * [[Artūrs Kaminskis]] (1914—2003) — teologs; * [[Juris Kaminskis]] (1943—1997) — aktieris; * [[Gunārs Kamradziuss]] (1923—1989) — gleznotājs, plakātists; * [[Nikolajs Karagodins]] (1922—2015) — gleznotājs; * [[Eduards Karitons]] (1898—1985) — tēlnieks; * [[Alīse Karlsone]] (1898—1959) — filoloģe, sabiedriskā darbiniece; * [[Tenu Karma]] (1924—2014) — valodnieks, tulkotājs; * [[Raimonds Karnītis]] (1929—1999) — basketbolists, treneris; * [[Ādolfs Karnups]] (1904—1973) — etnogrāfs, arheologs, medicīnas vēsturnieks; * [[Konstantīns Karulis]] (1915—1997) — valodnieks, kultūrvēsturnieks, žurnālists; * [[Krišjānis Katlaps]] (1892—1964) — ķirurgs, ārsts; * [[Nora Katlape]] (1898—1986) — režisore; * [[Žanis Katlaps]] (1907—1968) — aktieris, režisors; * [[Mārtiņš Kauliņš]] (1864—1928) — baletdejotājs, horeogrāfs, pedagogs; * [[Hermanis Kaupiņš]] (1891—1971) — žurnālists, teātra darbinieks, politiķis; * [[Otīlija Kaža]] (1891—1958) — lietišķās mākslas meistare; * [[Māra Kažociņa]] (1936—1992) — gleznotāja; * [[Eduards Kažociņš]] (1892—1965) — diriģents; * [[Teodors Kāleps]] (1866—1913) — izgudrotājs, pētnieks; * [[Austra Kārkliņa]] (1895—1986) — literāte, pedagoģe; * [[Ernests Kārkliņš|Ernests Kārkliņš (Zeltmatis)]] (1868—1961) — režisors, skatuves mākslas pedagogs, rakstnieks; * [[Jānis Kārkliņš (tautsaimnieks)|Jānis Kārkliņš]] (1877—1955) — tautsaimnieks, profesors; * [[Jānis Kārkliņš (operdziedātājs)|Jānis Kārkliņš]] (1889—1963) — operdziedātājs; * [[Jānis Kārkliņš (mūziķis)|Jānis Kārkliņš]] (1907—1960) — mūziķis; * [[Jēkabs Kārkliņš]] (1867—1960) — dziedātājs, pedagogs, profesors; * [[Ramons Kepe]] (1932—2013) — dziedātājs, aktieris; * [[Hēra Kīne]] (1911—1973) — aktrise; * [[Jānis Kīns]] (1909—1969) — grafiķis, grāmatu ilustrators; * [[Gustavs Klaustiņš]] (1880—1937) — inženieris, politiķis; * [[Mārtiņš Kleins]] (1938—2014) — kinooperators; * [[Jānis Voldemārs Kleperis]] (1893—1935) — pulkvedis; * [[Nikolajs Klēģeris]] (1902—1983) — pedagogs, pasniedzējs, zinātnieks; * [[Elija Kliene]] (1895—1978) — tulkotāja; * [[Anta Klints]] (1893—1970) — aktrise; * [[Jānis Klovāns]] (1935—2010) — šahists; * [[Dace Kļava]] (1965—2020) — pianiste, pedagoģe; * [[Jānis Kļava]] (1892—1971) — aktieris, režisors; * [[Paulīne Kļaviņa]] (1918—2001) — lībiešu kultūras darbiniece, dzejniece, tulkotāja; * [[Pēteris Kļaviņš]] (1892—1979) — keramiķis, gleznotājs; * [[Ingvilda Knāviņa]] (1960—2022) — tekstilmāksliniece, gleznotāja; * [[Jevgenija Knāviņa]] (1928—2018) — tekstilmāksliniece; * [[Egons Knops]] (1876—1933) — advokāts, politiķis; * [[Edīte Kokare]] (1933—2007) — mūzikas pedagoģe, kordiriģente; * [[Elza Kokare]] (1920—2003) — folkloriste; * [[Gido Kokars]] (1921—2017) — diriģents; * [[Imants Kokars]] (1921—2011) — diriģents; * [[Juris Kokars]] (1958—1990) — diriģents; * [[Leo Kokle]] (1924—1964) — gleznotājs; * [[Ralfs Kolītis]] (1962—2016) — ķirurgs, profesors; * [[Ilze Konstante]] (1940—2026) — mākslas zinātniece; * [[Romāns Korovins]] (1973—2026) — mākslinieks; * [[Igors Korti]] (1922—1986) — gleznotājs, akvarelists; * [[Igors Koškins]] (1926—1977) — baletdejotājs; * [[Kristaps Koškins]] (1875—1931) — aktieris, režisors, tulkotājs; * [[Uldis Koškins]] (1914—1988) — aktieris; * [[Aleksejs Kotļarovs]] (1918—2006) — gleznotājs; * [[Uldis Knass-Koškins]] (1816—1988) — aktieris, režisors; * [[Andrejs Krastiņš]] (1951—2008) — politiķis, jurists; * [[Andrejs Krastkalns]] (1868—1939) — politiķis, advokāts; * [[Alfrēds Krauklis]] (1911—1991) — basketbolists, treneris; * [[Nikolajs Krauklis]] (1900—1945) — aktieris, režisors; * [[Elza Krauliņa]] (1920—2002) — zinātniece, fiziķe, pedagoģe; * [[Armands Krauliņš]] (1939—2022) — basketbola treneris; * [[Māra Krauze]] (1945—1984) — aktrise; * [[Kārlis Rūdolfs Kreicbergs]] (1921—2014) — diriģents; * [[Rūdolfs Kreicums]] (1900—1971) — aktieris; * [[Imants Krenbergs]] (1930—2005) — kinorežisors, scenārists; * [[Roberts Krimbergs]] (1874—1941) — fiziologs, bioķīmiķis, profesors; * [[Leons Krivāns]] (1938—2020) — aktieris; * [[Zelma Krodere]] (1897—1981) — tulkotāja; * [[Roberts Kroders]] (1892—1956) — teātra kritiķis, tulkotājs; * [[Jānis Krodznieks]] (1851—1924) — vēsturnieks, jaunlatvietis; * [[Valdis Kroģis]] (1934—1994) — dokumentālā kino operators; * [[Alberts Kronenbergs]] (1887—1958) — grafiķis, dzejnieks; * [[Alfreds Krūklis]] (1921—2003) — dzejnieks; * [[Olga Krūmiņa]] (1909—1992) — aktrise; * [[Artūrs Krūmiņš]] (1879—1969) — arhitekts; * [[Jānis Krūmiņš (basketbolists)|Jānis Krūmiņš]] (1930—1994) — basketbolists; * [[Kārlis Krūmiņš (zinātnieks)|Kārlis Krūmiņš]] (1890—1966) — zinātnieks, agroķīmiķis; * [[Pauls Krūmiņš]] (1892—1965) — vijolnieks, diriģents, pedagogs; * [[Vilis Krūmiņš]] (1919—2000) — politiķis, Atmodas kustības dalībnieks; * [[Aleksandrs Kublinskis]] (1936—2018) — komponists; * [[Mihails Kublinskis]] (1939—2020) — režisors; * [[Jēkabs Kukainis]] (1858—1935) — sabiedriskais darbinieks, politiķis; * [[Pāvils Kuncendorfs]] (1909—1960) — grafiķis; * [[Krišjānis Kundziņš]] (1905—1993) — cīkstonis, treneris; * [[Kārlis Pēteris Kundziņš]] (1902—1992) — teātra un literatūras zinātnieks; * [[Pēteris Kundziņš]] (1886—1958) — gleznotājs; * [[Juris Kunnoss]] (1948—1999) — dzejnieks; * [[Dina Kuple]] (1930—2010) — aktrise; * [[Kārlis Kurle-Kurlis]] (1888—1928) — gleznotājs; * [[Gunārs Kušķis]] (1929—1967) — džeza mūziķis; * [[Nikolajs Kūlainis]] (1901—1975) — gleznotājs; * [[Pauls Kvelde]] (1927—2017) — diriģents; * [[Konrāds Kvēps]] (1891—1961) — aktieris; * [[Alberts Kviesis]] (1881—1944) — politiķis, trešais Latvijas Valsts prezidents; {{div col end}} == Ķ == {{div col|2}} * [[Gustavs Ķempelis]] (1874—1940) — jurists, sabiedriskais darbinieks; * [[Atis Ķeniņš]] (1874—1961) — advokāts, pedagogs, dzejnieks, politiķis; * [[Augusts Ķešāns]] (1881—1954) — ķīmiķis, profesors; * [[Ivars Jānis Ķezbers]] (1944—1997) — vēsturnieks, politiķis; * [[Evija Ķirse]] (1974—2003) — alpīniste, uzņēmēja; * [[Teodors Ķirsis]] (1942—2003) — alpīnists, uzņēmējs, sabiedriskais darbinieks; * [[Ints Ķuzis]] (1962—2022) — Valsts policijas priekšnieks, policijas ģenerālis, jurists, politiķis; * [[Valdis Ķuzis]] (1945—2026) — kamaniņu sportists, izgatavotājs, tiesnesis; {{div col end}} == L == {{div col|2}} * [[Irma Laiva]] (1909—2003) — aktrise; * [[Teodors Lakšēvics]] (1911—1989) — gleznotājs; * [[Pēteris Laķis]] (1952—2003) — filozofs, sociologs, mākslas zinātnieks, politiķis; * [[Marta Lange]] (1903—1985) — tēlniece; * [[Roberts Lapainis]] (1913—1947) — hokeja vārtsargs; * [[Jānis Lapiņš]] (1885—1941) — publicists, rakstnieks, pedagogs; * [[Mārtiņš Lapiņš]] (1873—1954) — fotogrāfs, operators; * [[Ieva Lase]] (1916—2002) — tulkotāja; * [[Milda Lasmane]] (1890—1976) — horeogrāfe, latviešu deju autore; * [[Vilma Lasmane]] (1917—1991) — aktrise; * [[Imants Lasmanis]] (1937—1977) — dzejnieks; * [[Ingrīda Latimira]] (1958—2024) — ekonomiste, politiķe; * [[Jānis Laukroze]] (1932—2001) — tiesnesis, jurists; * [[Ernests Laumanis]] (1908—1968) — armijas virsnieks; * [[Jēkabs Lautenbahs]] (1847—1928) — dzejnieks, filologs; * [[Jānis Laže]] (1886—1969) — inženieris tehnologs, Latvijas cukurfabriku celtniecības organizators; * [[Nadežda Laže]] (1895—1973) — gleznotāja; * [[Dzintars Lācis]] (1940—1992) — riteņbraucējs; * [[Vilis Lācis]] (1904—1966) — rakstnieks, politiķis; * [[Visvaldis Lāms]] (1923—1992) — rakstnieks; * [[Aleksandrs Leimanis]] (1913—1990) — režisors; * [[Leonīds Leimanis]] (1910—1974) — aktieris, kinorežisors; * [[Olga Lejaskalne]] (1904—1980) — aktrise; * [[Juris Lejaskalns]] (1935—2006) — aktieris; * [[Teodors Lejas-Krūmiņš]] (1871—1947) — režisors, aktieris, teātra teorētiķis, rakstnieks, tulkotājs; * [[Kārlis Morics Lejiņš]] (1858—1920) — ārsts, politiķis; * [[Paulis Lejiņš]] (1883—1959) — agronoms, politiķis, profesors; * [[Jānis Lejnieks]] (1951—2026) — arhitekts, pētnieks; * [[Natālija Leontjeva]] (1910—1984) — baletdejotāja, pedagoģe; * [[Jānis Lerhs]] (1904—1967) — fotogrāfs; * [[Kārlis Lešinskis]] (1914—1938) — lidotājs; * [[Antra Liedskalniņa]] (1930—2000) — aktrise; * [[Uldis Lieldidžs]] (1933—2019) — aktieris; * [[Elmārs Liepa]] (1927—1974) — valodnieks; * [[Austra Liepiņa]] (1913—1998) — žurnāliste, skolotāja, sabiedriska darbiniece; * [[Lidija Liepiņa]] (1891—1985) — fizikālķīmiķe; * [[Jānis Liepiņš (gleznotājs)|Jānis Liepiņš]] (1894—1964) — gleznotājs; * [[Pēteris Liepiņš]] (1943—2022) — aktieris; * [[Aleksandrs Liepukalns]] (1892—1966) — ķirurgs, profesors; * [[Kārlis Likums]] (1892—1986) — inženieris, augstskolu pasniedzējs; * [[Ance Lindberga]] (1878—1946) — dziedātāja, aktrise; * [[Jāzeps Lindbergs]] (1922—1994) — diriģents; * [[Nikolajs Linde]] (1904—1980) — gleznotājs; * [[Gvido Linga]] (1969—2020) — mūziķis, radio un televīzijas raidījumu vadītājs; * [[Arnolds Liniņš]] (1930—1998) — aktieris, režisors; * [[Žanis Lipke]] (1900—1987) — ebreju glābējs Otrā pasaules kara laikā; * [[Fricis Līcis]] (1891—1953) — aktieris; * [[Helga Līcīte]] (1919—1983) — aktrise; * [[Arnis Līcītis]] (1946—2022) — aktieris; * [[Arnis Līcītis (baletdejotājs)|Arnis Līcītis]] (1967—2021) — baletdejotājs; * [[Herberts Līkums]] (1902—1980) — mākslinieks; * [[Velta Līne]] (1923—2012) — aktrise; * [[Egons Līvs]] (1924—1989) — rakstnieks, kinoscenārists; * [[Klāvs Lorencs]] (1885—1975) — politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Viktors Lorencs]] (1927—1992) — kinoscenārists, aktieris; * [[Ieva Loze]] (1938—2026) — baletdejotāja, horeogrāfe, pedagoģe; * [[Anna Ludiņa]] (1906—1998) — operdziedātāja; * [[Leons Lukšo]] (1930—1984) — keramiķis; * [[Pēteris Lūcis]] (1907—1991) — aktieris, režisors, pedagogs; * [[Fēlikss Lūkins]] (1875—1934) — ārsts, sabiedriskais darbinieks; * [[Haralds Lūkins]] (1906—1991) — ārsts, politiķis; * [[Miervaldis Lūkins]] (1894—1941) — virsnieks, pulkvedis, politiķis; * [[Jānis Lūsis (zoologs)|Jānis Lūsis]] (1897—1979) — zoologs, ģenētiķis; {{div col end}} == M == {{div col|2}} * [[Arčils Mačabeli]] (1905—1960) — ķirurgs, profesors; * [[Jūlijs Madernieks]] (1870—1955) — mākslinieks, pedagogs, mākslas kritiķis; * [[Imants Magone]] (1936—2008) — horeogrāfs, pedagogs; * [[Maiga Mainiece]] (1925—2001) — aktrise; * [[Egons Maisaks]] (1948—1994) — aktieris; * [[Jānis Maizīte]] (1883—1950) — farmaceits, profesors; * [[Vija Maldupe]] (1947—1996) — gleznotāja; * [[Marija Maldutis]] (1889—1926) — operdziedātāja; * [[Roberts Malvess]] (1905—1982) — vēsturnieks; * [[Margita Mantiņa]] (1944—2020) — teātra vēsturniece; * [[Kirils Martinsons]] (1889—1977) — aktieris; * [[Irina Mass]] (1917—1991) — režisore, operatore; * [[Vadims Mass]] (1919—1986) — režisors, operators; * [[Hermanis Matisons]] (1894—1932) — šahists; * [[Jānis Matulis (teologs)|Jānis Matulis]] (1911—1985) — teologs, arhibīskaps; * [[Niks Matvejevs]] (1958—2014) — mūziķis; * [[Juris Mauriņš]] (1928—1993) — tēlnieks; * [[Leonīds Mauriņš]] (1943—2012) — gleznotājs; * [[Ivars Mazurs]] (1929—2010) — džeza mūziķis, pianists, aranžētājs; * [[Mirdza Mālkalne]] (1926—1990) — aktrise; * [[Aleksandrs Mālmeisters]] (1911—1996) — inženieris, politiķis, akadēmiķis; * [[Jānis Mārsietis]] (1889—1962) — aktieris; * [[Jānis Medenis]] (1903—1961) — dzejnieks, tulkotājs; * [[Jēkabs Mediņš]] (1885—1971) — komponists; * [[Ksenija Medne]] (1919—2001) — zinātniece; * [[Haralds Mednis]] (1906—2000) — diriģents; * [[Oto Mednis]] (1925—1976) — grafiķis; * [[Irēna Megne]] (1921—2006) — keramiķe; * [[Antons Megnis]] (1907—1982) — gleznotājs; * [[Gunārs Meierovics]] (1920—2007) — politiķis; * [[Zigfrīds Anna Meierovics]] (1887—1925) — politiķis; * [[Andris Mekšs]] (1941—2018) — aktieris; * [[Vilma Melbārde]] (1920—1987) — aktrise; * [[Kārlis Melbārzdis]] (1902—1970) — gleznotājs; * [[Emīls Melderis]] (1889—1979) — tēlnieks; * [[Pauls Melducis|Paulis Melducis]] (1905—1970) — aktieris, teātra darbinieks; * [[Imants Melgailis]] (1923—2018) — mākslinieks, grafiķis, karikatūrists; * [[Austra Melnāre]] (1916—1995) — gleznotāja, kostīmu māksliniece; * [[Ādolfs Melnārs]] (1908—1963) — gleznotājs; * [[Emilis Melngailis]] (1874—1954) — komponists, folklorists, diriģents; * [[Fricis Menders]] (1885—1971) — sabiedrisks darbinieks, politiķis, disidents; * [[Natālija Mentele]] (1924—1987) — keramiķe; * [[Kārlis Meņģelis]] (1867—1931) — ārsts, sabiedrisks darbinieks; * [[Andris Merkmanis]] (1943—2006) — gleznotājs, scenogrāfs; * [[Leonīds Merkmanis]] (1915—1983) — scenogrāfs, arhitekts; * [[Andris Mertens]] (1939—1996) — ārsts fiziologs, profesors; * [[Uģis Mežavilks]] (1929—1998) — gleznotājs; * [[Fricis Mierkalns]] (1873—1955) — rakstnieks, tulkotājs, žurnālists; * [[Aleksis Mierlauks]] (1866—1943) — aktieris, režisors; * [[Ernests Miezis]] (1884—1945) — politiķis; * [[Aleksandrs Mihelsons]] (1875—1917) — aktieris; * [[Arveds Mihelsons]] (1886—1961) — aktieris, rakstnieks; * [[Eduards Miķelsons]] (1896—1969) — operdziedātājs; * [[Jānis Milbrets]] (1944—2021) — kinooperators; * [[Mārtiņš Milbrets]] (1965—2019) — mākslinieks, scenogrāfs; * [[Visvaris Millers]] (1927—1992) — jurists, pedagogs; * [[Harijs Misiņš]] (1917—1984) — aktieris, režisors, dziedātājs; * [[Jānis Misiņš]] (1862—1945) — bibliofils, bibliogrāfs; * [[Irmgarde Mitrēvice]] (1909—1994) — aktrise, režisore; * [[Aleksandrs Mitulis]] (1893—1985) — prāvests, pētnieks; * [[Vladimirs Molčanovs]] (1890—1968) — mācītājs, teologs; * [[Artūrs Motmillers]] (1900—1980) — vieglatlēts, garo distanču skrējējs; * [[Zenta Muceniece]] (1924—2012) — gleznotāja; * [[Arturs Mucenieks]] (1912—1984) — mākslinieks; * [[Jānis Muhks]] (1921—2004) — uzņēmējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Māra Muižniece]] (1950—2006) — keramiķe; * [[Oskars Muižnieks (mākslinieks)|Oskars Muižnieks]] (1922—1984) — mākslinieks, scenogrāfs; * [[Malda Muižule]] (1937—2022) — grafiķe, gleznotāja, grāmatu ilustratore; * [[Augusts Muižulis]] (1893—1941) — virsnieks, pulkvežleitnants; * [[Ivars Muižulis]] (1935—2023) — gleznotājs, grafiķis; * [[Vilhelms Munters]] (1898—1967) — diplomāts, politiķis; * [[Imants Murovskis]] (1925—2001) — tēlnieks; * [[Kārlis Muške]] (1921—1981) — hokejists, latviešu nacionālo partizānu kustības dalībnieks; * [[Vija Muške]] (1927—1988) — muzikoloģe, publiciste, kritiķe; * [[Jānis Mūrnieks]] (1947—1984) — kinooperators; * [[Nikolajs Mūrnieks]] (1904—1977) — režisors, aktieris; {{div col end}} == N == {{div col|2}} * [[Normunds Naumanis]] (1962—2014) — teātra un kino kritiķis, teātra zinātnieks, žurnālists; * [[Aleksandrs Neibergs]] (1883—1962) — ķirurgs, sabiedrisks darbinieks; * [[Kristaps Neilands]] (1899—1960) — inženieris metalurgs, profesors; * [[Kārlis Neilis]] (1906—1991) — gleznotājs; * [[Ada Neretniece]] (1924—2008) — kinorežisore; * [[Andrievs Niedra]] (1871—1942) — rakstnieks, politiķis; * [[Anna Nollendorfa]] (1920—1999) — tēlniece, leļļu skulptore; * [[Magnuss Nomals]] (1911—1945) — arhitekts; * [[Pēteris Nomals]] (1876—1949) — inženieris tehnologs; * [[Arvīds Norītis]] (1902—1981) — vijolnieks, pedagogs, diriģents; * [[Oskars Norītis]] (1909—1942) — gleznotājs, grafiķis, scenogrāfs; {{div col end}} == Ņ == * [[Ināra Ņefedova]] (1930—2022) — mākslas zinātniece; == O == {{div col|2}} * [[Vitāls Oga]] (1929—1984) — dzejnieks, tulkotājs; * [[Vilis Olavs]] (1867—1917) — sabiedrisks darbinieks, publicists; * [[Uldis Opits]] (1932—2020) — hokeja vārtsargs, treneris; * [[Gunārs Ordelovskis]] (1927—1990) — diriģents, komponists, trombonists, pedagogs; * [[Ringolds Ore]] (1931—1968) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Milda Orleāna-Zariņa]] (1907—1982) — aktrise; * [[Jānis Osis]] (1895—1973) — aktieris; * [[Jāzeps Osmanis]] (1932—2014) — dzejnieks, tulkotājs; * [[Oļģerts Ostenbergs]] (1925—2012) — arhitekts, pedagogs; * [[Ēriks Ošs]] (1927—2025) — karikatūrists, mākslinieks; * [[Benita Ozoliņa]] (1903—1984) — aktrise; * [[Dzidra Ozoliņa]] (1922—2014) — arhitekte; * [[Arvīds Ozoliņš (baletdejotājs)|Arvīds Ozoliņš]] (1908—1996) — baletdejotājs, pedagogs; * [[Edgars Ozoliņš (grafiķis)|Edgars Ozoliņš]] (1930—1987) — grafiķis; * [[Kārlis Ozoliņš (pedagogs)|Kārlis Ozoliņš]] (1882—1960) — pedagogs, izglītības darbinieks; * [[Pēteris Ozoliņš (režisors)|Pēteris Ozoliņš]] (1864—1938) — aktieris, režisors; * [[Valdemārs Ozoliņš]] (1896—1973) — komponists, diriģents; * [[Herberts Ozolītis]] (1902—1987) — operdziedātājs, pedagogs; * [[Haralds Ozolnieks]] (1918—1987) — solists, vokālais pedagogs; * [[Alfrēds Ozols]] (1898—1971) — biologs, bioloģijas zinātņu doktors; * [[Arturs Ozols (valodnieks)|Arturs Ozols]] (1912—1964) — letonists, folklorists, pedagogs; * [[Harijs Ozols]] (1963—2015) — aktieris, dziedātājs; * [[Jānis R. Ozols]] (1911—1985) — bibliogrāfs, literatūras vēsturnieks; * [[Vilis Ozols (gleznotājs)|Vilis Ozols]] (1929—2014) — gleznotājs; {{div col end}} == P == {{div col|2}} * [[Adrians Pabians]] (1908—1993) — mākslinieks; * [[Kārlis Pabriks]] (1898—1977) — aktieris; * [[Kārlis Padegs]] (1911—1940) — grafiķis, gleznotājs; * [[Leons Paegle]] (1890—1926) — rakstnieks; * [[Spricis Paegle]] (1876—1962) — uzņēmējs, politiķis, sabiedriskais darbinieks; * [[Elfrīda Pakule]] (1912—1991) — operdziedātāja; * [[Milda Palēviča]] (1889—1972) — filozofe, pedagoģe; * [[Indriķis Palēvičs]] (1862—1940) — skolotājs, mūziķis; * [[Kārlis Pamše]] (1917—2015) — aktieris, režisors, rakstnieks; * [[Arnolds Pankoks]] (1914—2008) — gleznotājs; * [[Kārlis Papulis]] (1904—1983) — grafiķis; * [[Jāzeps Pasternaks]] (1919—1975) — sabiedrisks darbinieks; * [[Dionīsijs Pauģis]] (1905—1985) — koktēlnieks; * [[Felicita Pauļuka]] (1925—2014) — māksliniece; * [[Jānis Pauļuks (politiķis)|Jānis Pauļuks]] (1865—1937) — politiķis; * [[Jānis Pauļuks (mākslinieks)|Jānis Pauļuks]] (1906—1984) — gleznotājs; * [[Ērika Pauzere]] (1927—2009) — modes māksliniece; * [[Uldis Pauzers]] (1933—1982) — filmu mākslinieks, scenogrāfs; * [[Jānis Pārstrauts]] (1851—1929) — publicists, mācītājs, valodnieks; * [[Marianna Peilāne]] (1915—1996) — gleznotāja; * [[Olga Penerdži]] (1895—1982) — tēlniece; * [[Mārtiņš Peniķis]] (1874—1964) — virsnieks, ģenerālis; * [[Nikolajs Petraškevičs]] (1909—1976) — gleznotājs; * [[Konstantīns Pēkšēns]] (1859—1928) — arhitekts; * [[Lilija Pētersone]] (1923—1998) — peldētāja, trenere; * [[Kārlis Pētersons (cirka mākslinieks)|Kārlis Pētersons]] (1889—1967) — cirka mākslinieks; * [[Pēteris Pētersons (literāts, gleznotājs)|Pēteris Pētersons]] (1881—1937) — literāts, gleznotājs, pedagogs, radiobalss; * [[Pēteris Pētersons]] (1923—1998) — dramaturgs, režisors, teorētiķis, tulkotājs; * [[Valentīns Pikulis]] (1928—1990) — rakstnieks; * [[Elvīra Pinnis]] (1907—1984) — tēlniece; * [[Rūdolfs Pinnis]] (1902—1992) — gleznotājs; * [[Rūdolfs Pīlādzis]] (1910—1969) — gleznotājs, scenogrāfs; * [[Ērmanis Pīpiņš-Vizulis]] (1873—1927) — pedagogs, literatūrkritiķis, žurnālists; * [[Gunārs Placēns]] (1927—2024) — aktieris; * [[Otto Pladers]] (1897—1970) — gleznotājs; * [[Jānis Plase]] (1892—1929) — gleznotājs; * [[Jānis Plēpis]] (1909—1947) — grafiķis; * [[Edgars Plūksna]] (1908—1994) — operdziedātājs; * [[Kārlis Plūksne]] (1906—1973) — arhitekts; * [[Jēkabs Plūme]] (1855—1931) — ģenerālis; * [[Juris Podnieks]] (1950—1992) — kinooperators, režisors; * [[Teodors Podnieks]] (1879—1936) — aktieris, režisors; * [[Jānis Porietis (ekonomists)|Jānis Porietis]] (1926—2005) — ekonomists, doktors, pedagogs; * [[Jānis Poruks]] (1871—1911) — rakstnieks; * [[Lilita Postaža]] (1941—2011) — gleznotāja, tekstilmāksliniece; * [[Rasma Prande]] (1926—1998) — kino grima māksliniece; * [[Kārlis Prauls]] (1895—1941) — ģenerālis; * [[Imants Prēdelis]] (1950—2018) — fotogrāfs; * [[Anna Priede]] (1920—2007) — baletdejotāja; * [[Dāvids Priedenbergs]] (1892—1965) — aktieris; * [[Anna Priedīte]] (1874—1941) — publiciste; * [[Rūdolfs Princis]] (1908—1977) — inženieris, pedagogs; * [[Jānis Prombergs]] (1927—1993) — ārsts, medicīnas darbinieks; * [[Jānis Pujāts (mākslas zinātnieks)|Jānis Pujāts]] (1925—1988) — mākslas zinātnieks; * [[Ādolfs Puķe]] (1920—2010) — dziedātājs; * [[Zina Pupšto]] (1915—1998) — aktrise, operetes soliste; * [[Jānis Purgalis]] (1869—1934) — notārs, politiķis; * [[Frīdrihs Puriņš]] (1893—1941) — latviešu strēlnieks, robežsargs; * [[Puriņu Klāvs]] (1858—1935) — rakstnieks; * [[Vilis Purmalis]] (1927—1989) — ķirurgs; * [[Vilhelms Purvītis]] (1872—1945) — gleznotājs, profesors; * [[Baiba Puzinas]] (1944—1999) — kostīmu māksliniece; * [[Uldis Pūcītis]] (1937—2000) — aktieris; {{div col end}} == R == {{div col|2}} * [[Elza Radziņa]] (1917—2005) — aktrise; * [[Lija Rage]] (1948—2025) — tekstilmāksliniece, teātra kostīmu māksliniece; * [[Augusts Raņķis (grāmatizdevējs)|Augusts Raņķis]] (1875—1937) — grāmatizdevējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Elfrīda Rapa]] (1901—1966) — literāte, grāmatniece; * [[Jānis Rapa (1885—1941)|Jānis Rapa]] (1885—1941) — grāmatizdevējs; * [[Zigrīda Džoana Rapa]] (1936—2024) — tēlniece; * [[Regīna Razuma]] (1951—2023) — aktrise; * [[Jānis Reinholds (rakstnieks)|Jānis Reinholds]] (1896—1933) — satīriķis, humorists, feļetonists; * [[Leons Reiters]] (1926—1976) — diriģents; * [[Teodors Reiters]] (1884—1956) — diriģents; * [[Eduards Reiziņš]] (1890—1970) — biologs, zoologs, pedagogs; * [[Linards Reiziņš]] (1924—1991) — matemātiķis, pedagogs; * [[Rūdolfs Reiziņš]] (1921—1984) — ķīmiķis; * [[Līvija Rezevska]] (1926—2004) — tēlniece; * [[Jānis Rezevskis]] (1872—1941) — teologs, profesors; * [[Milda Riekstiņa]] (1891—1976) — aktrise; * [[Alfrēds Riekstiņš (politiķis)|Alfrēds Riekstiņš]] (1876—1937) — politiķis; * [[Jānis Rieksts]] (1881—1970) — fotogrāfs; * [[Riemelis]] (Jānis Tomiņš) (1856—1924) — dzejnieks, tulkotājs, žurnālists; * [[Jānis Rikmanis]] (1901—1968) — gleznotājs; * [[Dzidra Ritenberga]] (1928—2003) — aktrise, režisore; * [[Pēteris Rizga]] (1883—1955) — biškopis, sabiedriskais darbinieks, profesors; * [[Vilis Rīdzenieks]] (1884—1962) — fotogrāfs; * [[Juris Rītiņš]] (1952—2010) — politiķis; * [[Artūrs Rocēns]] (1907—1988) — ķirurgs; * [[Kārlis Rocēns]] (1939—2017) — inženierijas zinātnieks, profesors, akadēmiķis; * [[Fricis Rode]] (1887—1967) — režisors, aktieris; * [[Olga Rode]] (1890—1939) — ārste, ķirurģe; * [[Rasma Roga]] (1925—2012) — aktrise; * [[Ērika Romane]] (1920—2002) — gleznotāja; * [[Helēna Romanova]] (1928—1987) — aktrise; * [[Georgs Romulis]] (1928—2015) — dzintara mākslinieks; * [[Ieva Roze]] (1971—1991) — dzejniece; * [[Bertrams Rozenbergs]] (1904—1960) — ķirurgs; * [[Eduards Rozenštrauhs]] (1918—1992) — mūziķis; * [[Ernests Rozentāls]] (1888—1953) — aktieris; * [[Janis Rozentāls]] (1866—1917) — gleznotājs; * [[Miķelis Rozentāls (gleznotājs)|Miķelis Rozentāls]] (1907—1952) — gleznotājs; * [[Jānis Rozītis]] (1913—1942) — futbolists, hokejists; * [[Pāvils Rozītis]] (1889—1937) — rakstnieks, žurnālists, tulkotājs; * [[Biruta Ilga Rubess]] (1931—2002) — māksliniece; * [[Bruno Rubess]] (1926—2009) — uzņēmējs, mecenāts; * [[Ella Rudzīte]] (1900—1993) — aktrise; * [[Marta Rudzīte]] (1924—1996) — valodniece, pedagoģe; * [[Dāvids Rudzītis]] (1881—1939) — politiķis; * [[Kristaps Rudzītis]] (1899—1978) — ārsts, profesors; * [[Māris Rudzītis]] (1932—1973) — kinooperators, režisors; * [[Pēteris Rudzītis]] (1879—1931) — aktieris; * [[Rihards Rudzītis]] (1898—1960) — rakstnieks, filozofs; * [[Jūlijs Ruments]] (1900—1943) — farmaceits, ķīmiķis, profesors; * [[Rudīte Ruško]] (1966—2018) — operdziedātāja; * [[Vilhelms Ruško]] (1922—1993) — dziedātājs, aktieris; * [[Valdis Rūja]] (1928—2020) — dzejnieks; * [[Velta Rūķe-Draviņa]] (1917—2003) — valodniece, folkloriste; * [[Berta Rūmniece]] (1865—1953) — aktrise; * [[Ansis Rūtentāls]] (1949—2000) — kustību mākslinieks, režisors, pedagogs; {{div col end}} == S == {{div col|2}} * [[Jurijs Safronovs]] (1947—2015) — aktieris; * [[Anna Sakse]] (1905—1981) — rakstniece; * [[Irma Sakss]] (1905—1993) — dziedātāja; * [[Kārlis Sakss]] (1897—1987) — mežkopis, profesors; * [[Pauls Sakss]] (1878—1966) — operdziedātājs, vokālais pedagogs; * [[Eduards Salenieks]] (1900—1977) — rakstnieks, žurnālists; * [[Juris Salmanis]] (1943—2025) — mākslinieks; * [[Alma Saltupe]] (1894—1967) — dzejniece; * [[Zinaīda Sama]] (1914—1989) — horeogrāfe, pedagoģe; * [[Askolds Saulītis]] (1966—2021) — kino režisors, scenārists; * [[Alfrēds Sausne]] (1900—1994) — aktieris, rakstnieks; * [[Mihails Savisko]] (1936—2024) — kinokritiķis, scenārists; * [[Kārlis Sebris]] (1914—2009) — aktieris; * [[Vilis Segliņš]] (1882—1961) — režisors, aktieris; * [[Andris Seleckis]] (1947—2016) — operators; * [[Vera Selga]] (1918—1996) — aktrise; * [[Uļjana Semjonova]] (1952—2026) — basketboliste; * [[Valērijs Sevastjanovs]] (1948—2010) — baletdejotājs; * [[Ludvigs Sēja]] (1885—1962) — diplomāts, politiķis; * [[Milda Sēnīte]] (1896—1971) — aktrise; * [[Eduards Sidrabs]] (1898—1963) — tēlnieks; * [[Pēteris Siecenieks]] (1865—1930) — politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Jēkabs Silarājs]] (1898—1941) — Latvijas Kriminālpolicijas priekšnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Juris Silarājs]] (1917—2007) — basketbolists, basketbola treneris; * [[Jānis Silazars]] (1912—1975) — dzejnieks; * [[Gundega Sileniece]] (1928—2013) — literatūrzinātniece; * [[Visvaldis Silenieks]] (1898—1960) — aktieris; * [[Elza Siliņa]] (1895—1988) — dejas vēsturniece, baleta kritiķe; * [[Aivars Siliņš]] (1947—2016) — aktieris; * [[Matīss Siliņš]] (1861—1942) — kartogrāfs, vēsturnieks, etnogrāfs, literāts; * [[Maija Silmale]] (1924—1973) — rakstniece, tulkotāja; * [[Minna Tusnelda Simsone]] (1877—1932) — aktrise; * [[Jānis Simsons]] (1887—1939) — aktieris; * [[Vera Singajevska]] (1923—2014) — aktrise; * [[Juris Sinka]] (1927—2001) — politiķis; * [[Bruno Sipāns]] (1913—1973) — gleznotājs; * [[Andrejs Sīmanis]] (1865—1926) — jurists, politiķis; * [[Daina Skadmane]] (1990—2013) — māksliniece; * [[Pēteris Skrapce]] (1884—1960) — virsnieks, ģenerālis; * [[Guntis Skrastiņš]] (1954—2021) — aktieris; * [[Imants Skrastiņš]] (1941—2019) — aktieris, režisors; * [[Kārlis Skrastiņš]] (1974—2011) — hokejists; * [[Jānis Skredelis]] (1939—2019) — futbola treneris; * [[Ārijs Skride]] (1906—1987) — gleznotājs; * [[Rihards Skrubis]] (1928—1995) — grafiķis; * [[Emīls Skubiķis]] (1875—1943) — inženieris, politiķis; * [[Viļums Skubiņš]] (1876—1951) — agronoms, sabiedrisks darbinieks; * [[Jānis Skučs]] (1908—1998) — gleznotājs; * [[Harijs Skuja]] (1927—1984) — dzejnieks; * [[Biruta Skujeniece]] (1888—1931) — aktrise, režisore, dzejniece; * [[Ausma Skujiņa]] (1931—2015) — arhitekte; * [[Austra Skujiņa]] (1909—1932) — dzejniece; * [[Rūta Skujiņa]] (1907—1964) — dzejniece, prozaiķe; * [[Džemma Skulme]] (1925—2019) — gleznotāja, politiķe; * [[Jurģis Skulme]] (1928—2015) — mākslinieks, mākslas zinātnieks; * [[Ksenija Skulme]] (1893—1967) — ārste, medicīnas zinātņu doktore; * [[Marta Skulme]] (1890—1962) — tēlniece; * [[Oto Skulme]] (1889—1967) — mākslinieks; * [[Uga Skulme]] (1895—1963) — mākslinieks; * [[Ādolfs Skulte]] (1909—2000) — komponists, pedagogs; * [[Gvido Skulte]] (1939—2013) — kinooperators; * [[Gina Slapiņa]] (1950—2013) — gleznotāja; * [[Andris Slapiņš]] (1949—1991) — kinooperators, režisors; * [[Georgs Smelters]] (1942—2014) — mākslinieks; * [[Pēteris Sniķeris]] (1875—1944) — ārsts, ģenerālis, profesors; * [[Viktors Somovičs]] (-1941) — padomju represiju upuris; * [[Maija Sosāre]] (1926—2008) — valodniece; * [[Burhards Sosārs]] (1890—1953) — komponists, diriģents; * [[Vestards Sosārs]] (1929—2000) — ārsts, teorētiķis; * [[Voldemārs Spalviņš]] (1901—1978) — militārs darbinieks, Latvijas armijas pulkvedis leitnants; * [[Teodors Spāde]] (1891—1970) — kara flotes virsnieks, komandieris, admirālis; * [[Andrejs Spekke]] (1915—1984) — tulkotājs; * [[Marga Spertāle]] (1901—1986) — kostīmu māksliniece; * [[Arvīds Spertāls]] (1897—1961) — scenogrāfs, gleznotājs; * [[Jēkabs Spriņģis]] (1907—2004) — gleznotājs; * [[Alfrēds Spura]] (1928—2001) — baletdejotājs, horeogrāfs, pedagogs; * [[Inese Spura]] (1924—2013) — žurnāliste; * [[Uldis Stabulnieks]] (1945—2012) — komponists, pianists, dziedātājs; * [[Helmī Stalte]] (1949—2023) — folkloriste, politiķe; * [[Dainis Stalts]] (1939—2014) — folklorists, politiķis; * [[Oskars Stalts]] (1904—1992) — kapteinis, līvu kultūras kopējs; * [[Marta Staņa]] (1913—1972) — arhitekte, dizainere; * [[Olita Starka-Stendere]] (1906—1953) — aktrise; * [[Margarita Stāraste]] (1914—2014) — ilustratore, rakstniece; * [[Edvīns Stepermanis]] (1905—1982) — mākslinieks; * [[Stepermaņu Krustiņš]] (1860—1941) — izdevējs, rakstnieks; * [[Elza Stērste]] (1885—1976) — dzejniece; * [[Laimonis Stīpnieks]] (1936—2023) — fotogrāfs; * [[Irēna Stradiņa]] (1925—1972) — māksliniece; * [[Jānis Stradiņš]] (1933—2019) — fizikālķīmiķis, zinātņu vēsturnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Pauls Stradiņš]] (1896—1958) — ķirurgs, profesors; * [[Embriks Strands]] (1876—1947) — entomologs, profesors; * [[Jānis Straubergs]] (1886—1952) — matemātikas skolotājs, kultūrvēsturnieks; * [[Jānis Straume (komponists)|Jānis Straume]] (1861—1929) — komponists, rakstnieks, kritiķis; * [[Jūlijs Straume]] (1874—1970) — mākslinieks, pedagogs, etnogrāfs; * [[Alfrēds Strausmanis]] (1877—1935) — advokāts, sabiedrisks darbinieks; * [[Valija Strautmane-Krauze]] (1924—2005) — gleznotāja; * [[Tālivaldis Strautmanis]] (1922—1995) — gleznotājs; * [[Jēkabs Strazdiņš]] (1905—1958) — gleznotājs, pedagogs, kritiķis; * [[Kārlis Strāders]] (1915—1978) — aktieris; * [[Kristaps Streičs]] (1970—2010) — režisors, mākslinieks; * [[Ēvalds Strods]] (1933—1998) — rakstnieks, publicists; * [[Heinrihs Strods]] (1925—2012) — vēsturnieks; * [[Irma Stubava|Irma Irīna Stubava]] (1908—1999) — aktrise; * [[Arnolds Stubavs]] (1910—1958) — aktieris; * [[Voldemārs Stūresteps]] (1909—1985) — vijolnieks, profesors; * [[Tatjana Suta]] (1923—2004) — baletdejotāja, mākslas zinātniece; * [[Kārlis Sūniņš]] (1907—1979) — gleznotājs; * [[Vitolds Svirskis]] (1919—1991) — gleznotājs, grafiķis; {{div col end}} == Š == {{div col|2}} * [[Georgijs Šelkovojs]] (1926—2005) — gleznotājs, grafiķis; * [[Pāvils Šenhofs]] (1924—2011) — mākslinieks; * [[Kārlis Šepko]] (1891—1952) — pulkvedis; * [[Kārlis Šics]] (1904—1981) — politiķis; * [[Genādijs Šitiks]] (1958—2009) — futbolists; * [[Rūdolfs Šīrants]] (1910—1985) — vēsturnieks; * [[Gustavs Šķilters]] (1874—1954) — tēlnieks, grafiķis; * [[Voldemārs Šmidbergs]] (1893—1975) — svarcēlājs, cīkstonis, tiesnesis, fotogrāfs, sporta kolekcionārs; * [[Silvija Šmidkena]] (1935—2024) — keramiķe, publiciste; * [[Mirdza Šmithene]] (1887—1978) — aktrise; * [[Jānis Šmits]] (1880—1969) — aktieris; * [[Luijs Šmits]] (1907—1985) — aktieris; * [[Pēteris Šmits]] (1869—1938) — valodnieks, etnogrāfs, profesors; * [[Mihails (Moisejs) Šneiderovs]] (1915—1985) — kinooperators, režisors; * [[Elvīra Šnore]] (1905—1996) — arheoloģe, profesore; * [[Pēteris Šnore]] (1860—1928) — kapteinis; * [[Rauls Šnore]] (1901—1962) — arheologs, numismāts; * [[Ludmila Špīlberga]] (1886—1947) — aktrise; * [[Arvīds Špons]] (1930—1994) — teātra direktors, darbinieks; * [[Mirjama Štāle]] (1897—1988) — aktrise; * [[Austra Šteinberga]] (1910—1998) — aktrise; * [[Renāte Šteinberga]] (1937—2018) — aktrise, operetes soliste; * [[Kārlis Šteinbergs]] (1906—1983) — aktieris, operetes solists; * [[Rūta Šteinerte]] (1942—2003) — gleznotāja; * [[Jānis Šteins]] (1882—1968) — virsnieks, pulkvedis-leitnants; * [[Kārlis Štelmachers]] (1911—1990) — gleznotājs; * [[Pauls Šterns]] (1901—1979) — grafiķis; * [[Roberts Šterns]] (1884—1943) — mākslinieks; * [[Kārlis Štrauhs]] (1890—1944) — literāts; * [[Arnolds Šturms]] (1912—1999) — komponists, mūziķis; * [[Jānis Šusters]] (1927—1988) — farmaceits, profesors; * [[Voldemārs Šūlmanis]] (1921—1975) — hokeja uzbrucējs; * [[Aleksandrs Šūmahers]] (1901—1970) — kinooperators; * [[Elza Švalbe-Matvejeva]] (1903—2004) — tēlniece; * [[Voldemārs Švarcs]] (1884—1957) — aktieris; * [[Vladislavs Šveide]] (1915—1984) — mākslinieks; {{div col end}} == T == {{div col|2}} * [[Helēna Tangijeva-Birzniece]] (1907—1965) — baletdejotāja, baletmeistare; * [[Kārlis Teihmanis]] (1927—1991) — aktieris; * [[Augusts Tentelis]] (1876—1942) — vēsturnieks, pedagogs; * [[Alberts Terpilovskis]] (1922—2002) — tēlnieks; * [[Jānis Roberts Tillbergs]] (1880—1972) — mākslinieks, pedagogs; * [[Osvalds Tīlmanis]] (1900—1980) — arhitekts; * [[Jānis Tīss]] (1921—1980) — čellists; * [[Felicita Tomsone]] (1901—1969) — komponiste, pedagoģe; * [[Edgars Tons]] (1917—1967) — diriģents; * [[Gustavs Turss]] (1890—1973) — arhibīskaps; {{div col end}} == U == {{div col|2}} * [[Konrāds Ubāns]] (1893—1981) — mākslinieks; * [[Rolands Upatnieks]] (1932—1994) — kamaniņu braucējs; * [[Andrejs Upīts]] (1877—1970) — rakstnieks, kritiķis, literatūrzinātnieks; * [[Jānis Upītis]] (1911—1983) — literatūras vēsturnieks; * [[Pēteris Upītis (grafiķis)|Pēteris Upītis]] (1899—1989) — grafiķis; * [[Aivars Urbāns]] (1955—2009) — mākslinieks; * [[Vladislavs Urtāns]] (1921—1989) — vēsturnieks, arheologs; * [[Vladimirs Utkins]] (1932—1994) — ķirurgs pulmonologs; {{div col end}} == Ū == {{div col|2}} * [[Otto Ūdentiņš]] (1892—1988) — ģenerālis; * [[Anna Ūdre]] (1896—1981) — ķirurģe; * [[Vija Ūdre]] (1941—1987) — vitrāžas māksliniece; {{div col end}} == V == {{div col|2}} * [[Jānis Vagners]] (1869—1955) — jurists, politiķis; * [[Irma Vainovska]] (1895—1958) — teātra darbiniece; * [[Jānis Vainovskis]] (1887—1969) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Jānis Vaišļa]] (1969—2016) — producents, ceļotājs; * [[Aleksandrs Vaivars]] (1915—1997) — radiožurnālists; * [[Roberts Valdmanis]] (1874—1932) — diplomāts, vēstnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Voldemārs Valdmanis]] (1905—1966) — grafiķis, scenogrāfs; * [[Teodors Valdšmits]] (1868—1934) — aktieris; * [[Vitolds Valeinis]] (1922—2001) — literatūrzinātnieks, kritiķis; * [[Miķelis Valters]] (1874—1968) — politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Gustavs Vanags]] (1891—1965) — ķīmiķis; * [[Jevgeņijs Vanags]] (1922—1987) — rakstnieks, žurnālists, kultūras darbinieks; * [[Rūdolfs Vanags]] (1892—1977) — diriģents; * [[Vilhelms Benjamins Vanags]] (1912—1985) — ārsts, rentgenologs; * [[Lūcija Vankina]] (1908—1989) — arheoloģe, pētniece; * [[Pēteris Vasaraudzis]] (1908—1988) — aktieris; * [[Frīdrihs Vasarietis]] (1881—1972) — uzņēmējs, virsnieks, pulkvežleitnants, politiķis; * [[Pēteris Vasariņš]] (1924—1996) — politiķis; * [[Bruno Vasiļevskis]] (1939—1990) — gleznotājs; * [[Gundega Vaska]] (1917—2006) — grafiķe; * [[Hermanis Vazdiks]] (1906—1994) — aktieris; * [[Edgars Vārdaunis]] (1910—1999) — scenogrāfs, gleznotājs; * [[Vilma Vārna]] (1917—1978) — aktrise; * [[Venta Vecumniece]] (1927—2017) — aktrise, režisore; * [[Astrīda Vecvagare]] (1941—2013) — aktrise; * [[Haralds Arvīds Vecvagars]] (1910—1966) — literāts, žurnālists; * [[Reinholds Veics]] (1882—1920) — aktieris, režisors; * [[Zelma Veics]] (1882—1943) — aktrise; * [[Rihards Veide (dziedātājs)|Rihards Veide]] (1896—1964) — dziedātājs, pedagogs; * [[Juris Veitners]] (1943—1995) — dzejnieks; * [[Kārlis Veitners]] (1907—1994) — gleznotājs, pedagogs; * [[Jēkabs Velme]] (1855—1928) — valodnieks, pedagogs; * [[Helmārs Velze]] (1909—1971) — aktieris; * [[Žanis Ventaskrasts]] (1906—1978) — lietišķās mākslas meistars; * [[Andris Vējāns]] (1927—2005) — rakstnieks, zinātnieks, kritiķis; * [[Mārtiņš Vērdiņš (seniors)|Mārtiņš Vērdiņš]] (1898—1979) — aktieris; * [[Irma Vēsmiņa]] (1888—1962) — aktrise; * [[Nora Vētra-Muižniece]] (1919—2005) — aktrise, režisore; * [[Vija Vētra]] (1923—2026) — dejotāja, horeogrāfe; * [[Alfrēds Videnieks]] (1908—2002) — aktieris; * [[Emīlija Viesture]] (1891—1947) — aktrise, režisore; * [[Velta Vilciņa]] (1928—1995) — baletdejotāja; * [[Tālivaldis Vilciņš]] (1922—1997) — vēsturnieks, sociologs, profesors; * [[Jānis Vilde]] (1900—1971) — neirologs, antropologs, profesors; * [[Arnolds Vilkins]] (1904—1979) — mākslinieks; * [[Ēvalds Vilks]] (1923—1976) — rakstnieks; * [[Māris Villerušs]] (1936—2014) — čellists; * [[Jūlijs Viļumainis]] (1909—1981) — gleznotājs; * [[Aleksandrs Viļumanis (dziedātājs)|Aleksandrs Viļumanis]] (1910—1980) — operdziedātājs; * [[Voldemārs Vimba]] (1904—1985) — gleznotājs; * [[Edgars Vinters]] (1919—2014) — gleznotājs; * [[Vitolds Virsnis]] (1881—1934) — ģeogrāfs, profesors, rakstnieks; * [[Edvarts Virza]] (1883—1940) — rakstnieks, publicists; * [[Biruta Vizicka-Žarova]] (1929—1998) — aktrise, televīzijas režisore; * [[Marta Vīgante]] (1900—1966) — ārste, sabiedriska darbiniece; * [[Malvīne Vīgnere-Grīnberga]] (1871—1949) — operdziedātāja, pedagoģe; * [[Ernests Vīgners]] (1850—1933) — diriģents, komponists, folklorists; * [[Ivars Vīgners]] (1940—2007) — komponists, pianists; * [[Leonīds Vīgners]] (1906—2001) — diriģents, komponists, pedagogs; * [[Hilda Vīka]] (1897—1963) — māksliniece, rakstniece; * [[Rūdolfs Vīksna]] (1876—1959) — pedagogs, žurnālists, literāts; * [[Jānis Vītiņš (mežkopis)|Jānis Vītiņš]] (1885—1951) — mežkopis, zinātnieks, pedagogs; * [[Jānis Vītoliņš (komponists)|Jānis Vītoliņš]] (1886—1955) — komponists, fagotists; * [[Jēkabs Vītoliņš]] (1898—1977) — mūzikas zinātnieks, kritiķis, folklorists, pedagogs; * [[Alfrēds Vītols (ārsts)|Alfrēds Jānis Vītols]] (1889—1970) — ārsts, sabiedrisks darbinieks; * [[Eduards Vītols]] (1877—1954) — mākslinieks; * [[Jāzeps Vītols]] (1863—1948) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Līvija Volkova]] (1931—2025) — literatūrzinātniece, vēsturniece; * [[Edvards Vulfs]] (1886—1919) — rakstnieks; * [[Mavriks Vulfsons]] (1918—2004) — žurnālists, profesors, politiķis; {{div col end}} == Z == {{div col|2}} * [[Mirdza Zaice]] (1912—1998) — aktrise, teātra darbiniece; * [[Fricis Zandbergs]] (1910—1972) — gleznotājs; * [[Pārsla Zaļkalne]] (1927—1993) — tēlniece; * [[Lūcija Zamaiča]] (1893—1965) — rakstniece, dzejniece; * [[Rihards Zandersons]] (1910—1981) — aktieris; * [[Aija Zariņa]] (1954—2025) — gleznotāja; * [[Indulis Zariņš]] (1929—1997) — gleznotājs, pedagogs; * [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]] (1893—1979) — režisors, aktieris; * [[Kārlis Zariņš (dziedātājs)|Kārlis Zariņš]] (1930—2015) — operdziedātājs, profesors; * [[Rihards Zariņš]] (1869—1939) — grafiķis, pedagogs; * [[Jānis Zarumba]] (1907—1976) — sportists; * [[Augusts Zauers]] (1888—1981) — mākslinieks, pedagogs; * [[Jānis Zābers]] (1935—1973) — operdziedātājs; * [[Vilnis Zābers]] (1963—1994) — mākslinieks; * [[Jānis Zālītis (komponists)|Jānis Zālītis]] (1884—1943) — komponists, kritiķis; * [[Voldemārs Zālītis|Voldemārs Zālītis (Valdis)]] (1865—1934) — rakstnieks; * [[Ādolfs Zārdiņš]] (1890—1967) — mākslinieks; * [[Indriķis Zeberiņš]] (1882—1969) — gleznotājs, grafiķis; * [[Modris Zeberiņš]] (1923—1994) — rakstnieks; * [[Teodors Zeiferts]] (1865—1929) — pedagogs, dzejnieks, kritiķis, literatūrvēsturnieks; * [[Valentīna Zeile]] (1937—2018) — ekonomiste, politiķe; * [[Zinaīda Zeltmate]] (1920—1991) — baletdejotāja, pedagoģe, horeogrāfe; * [[Gunārs Zemgals]] (1934—2018) — scenogrāfs, mākslinieks; * [[Gustavs Zemgals]] (1871—1939) — otrais Latvijas Valsts prezidents, politiķis; * [[Daina Zemzare]] (1911—1971) — valodniece; * [[Aurēlijs Zēbergs]] (1879—1940) — jurists, sabiedriskais darbinieks; * [[Jānis Zēbergs]] (1871—1927) — rēderis, politiķis, sabiedriskais darbinieks; * [[Juris Ziemelis]] (1941—1988) — latviešu nacionālās pretošanās kustības dalībnieks; * [[Jānis Ziemeļnieks]] (1897—1930) — dzejnieks, žurnālists; * [[Maksims Ziks]] (1904—1986) — ārsts, ķirurgs; * [[Mārtiņš Zilberts]] (1977—2024) — pianists, pedagogs; * [[Marianna Zirdziņa]] (1912—1990) — aktrise, dziedātāja; * [[Vsevolods Zirdziņš]] (1913—1991) — aktieris, dziedātājs; * [[Arvīds Zirnis (sporta darbinieks)|Arvīds Zirnis]] (1897—1982) — sporta darbinieks; * [[Andris Zirnītis]] (1954—2022) — grafiķis, grafiskais dizainers; * [[Tamāra Zitcere]] (1947—2014) — zinātniece, ģenētiķe, pedagoģe; * [[Edgars Zīle]] (1908—1986) — aktieris; * [[Mārtiņš Zīverts]] (1903—1990) — dramaturgs; * [[Valērijs Zosts]] (1901—1960) — pianists, profesors; * [[Alīda Zvagule]] (1922—2015) — operetes soliste; * [[Inese Zvagule]] (1945—2004) — pianiste; * [[Arvīds Zvagulis]] (1920—2016) — vijolnieks, diriģents; * [[Gvido Zvaigzne]] (1958—1991) — kinooperators; * [[Velta Zvaigzne]] (1890—1920) — aktrise; * [[Alberts Zvejnieks]] (1902—1987) — cīkstonis, treneris; * [[Aleksandrs Zviedris]] (1905—1993) — gleznotājs; * [[Alise Zvirbule]] (1906—1996) — gleznotāja; * [[Egons Zvirbulis]] (1907—1986) — tēlnieks; * [[Valdis Zvirbulis]] (1936—1985) — dambretists, treneris, sporta žurnālists; {{div col end}} == Ž == {{div col|2}} * [[Gustavs Žibalts]] (1873—1938) — aktieris; * [[Arvīds Žilinskis]] (1905—1993) — komponists, pianists, profesors; * [[Jānis Žīds]] (1892—1959) — pulkvedis {{div col end}} [[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]] [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi]] 603tymwmnsie1wbrkjnh4k2zj1zdwj0 0 281384 4505950 4502526 2026-08-12T07:12:54Z Kuutnieks 103360 4505950 wikitext text/x-wiki '''5. [[Baltijas Šaha savienība]]s kongress''' notika no [[1911]]. gada 9. [[22. aprīlis|(22.) aprīļa]] līdz 17. [[30. aprīlis|(30.) aprīlim]] [[Liepāja|Liepājā]].<ref>Salmiņš, Ģedimins, Liepājas šaha dzīves lappuses (1894-1944) / Ģedimins Salmiņš. Liepāja : LiePA, 2003., 29.-31. lpp., 247 lpp. : il. ; 21 cm. {{ISBN|9984754103}}.</ref> == Kongresa gaita == === Atklāšana === Kongresa atklāšana notika pulksten 11 no rīta [[Liepāja|Liepājā]] St. Pēterburgas viesnīcā. Uz atklāšanu pulcējās 20 turnīra dalībnieki, tiesneši, reģionālo organizāciju delegāti un viesi. Pēc apsveikuma uzrunas izlēma, ka galvenā turnīrā spēlēs 16 dalībnieki vienā riņķī, palielinot godalgu daudzumu līdz piecām, bet blakusturnīra 4 dalībnieki divos riņķos. Pēc tam darbu uzsāka kongresa delegātu pilnsapulce, uz kuru bija ieradušies pārstāvji no [[Rīga]]s, [[Liepāja]]s, [[Tartu|Jurjevas]] un [[Jelgava]]s šaha organizācijām. Par Baltijas Šaha savienības sekretāru uz turpmākiem diviem gadiem delegāti atkal ievēlēja E. Henni (Rīga), bet par nākamā 6. Baltijas Šaha savienības kongresa norises vietu apstiprināja Jelgavu.<ref>"Kleines Feuilleton" Beilage ."Rigaschen Zeitung" zur Nr.80 - 112. S vom 9. (22.) April 1911.</ref><ref>"Kleines Feuilleton" Beilage zur "Rigaschen Zeitung" Nr.91 - 127. S. vom 23. April (6. Mai) 1911.</ref> === Šaha turnīra norise === Jau pirmās dienas vakarā izspēlēja pirmo kārtu. Turnīra grafiks bija ļoti saspringts, lai izspēlētu nepieciešamās 15 kārtas katru dienu bija jāspēlē 8 - 9 stundas. === Turnīra rezultāti === ==== Galvenā turnīra rezultātu tabula ==== {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- !width=40|№!!width=180|Dalībnieks !!width=20|1 !!width=20|2 !!width=20|3 !!width=20|4 !!width=20|5 !!width=20|6 !!width=20|7 !!width=20|8 !!width=20|9 !!width=20|10 !!width=20|11 !!width=20|12 !!width=20|13 !!width=20|14 !!width=20|15 !!width=20|16 !!width=50|Punkti !!width=50|Vieta |- style="background:gold" | 1 ||style="text-align:left;"|'''[[Arvīds Kubbels|A. Kubbels]]''' Pēterburga ||style="background:black"| || ½ || ½ || 1 || 0 || ½ || 1 || 1 || 1 || 1 || 1 || 1 || 1 || ½ || 1 || 1 || 12 || I |-style="background:silver" | 2 ||style="text-align:left;"|'''K. Grīntāls''' Rīga || ½ ||style="background:black"| || 1 || 0 || ½ || 0 || ½ || 1 || 1 || ½ || 1 || 1 || 1 || 1 || 1 || 1 || 11 || II |- style="background:silver" | 3 ||style="text-align:left;"|'''H. Erns''' Jurjeva || ½ || 0 ||style="background:black"| || 1 || ½ || ½ || 1 || 1 || ½ || 1 || 1 || ½ || 1 || 1 || 1 || ½ || 11 || III |- style="background:silver" | 4 ||style="text-align:left;"|'''[[Rūdolfs Blūmenfelds|Dr. R. Blūmenfelds]]''' Jelgava || 0 || 1 || 0 ||style="background:black"| || 0 || ½ || ½ || 1 || 1 || 1 || 0 || 1 || ½ || 1 || 1 || 1 || 9,5 || IV - V |- style="background:silver" | 5 ||style="text-align:left;"|'''A. Vaits''' Rīga || 1 || ½ || ½ || 1 ||style="background:black"| || ½ || ½ || 0 || ½ || 1 || ½ || ½ || ½ || ½ || 1 || 1 || 9,5 || IV - V |- | 6 ||style="text-align:left;"|'''K. Ungerns-Šternbergs''' Verro || ½ || 1 || ½ || ½ || ½ ||style="background:black"| || 1 || 0 || ½ || 1 || 1 || ½ || ½ || ½ || 0 || ½ || 8,5 || 6. |- | 7 ||style="text-align:left;"|'''E. Fukners''' Novočerkaska || 0 || ½ || 0 || ½ || ½ || 0 ||style="background:black"| || ½ || ½ || 0 || 1 || 1 || ½ || 1 || 1 || 1 || 8 || 7. |- | 8 ||style="text-align:left;"|'''R. Brilovskis''' Liepāja || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 1 || ½ ||style="background:black"| || 0 || ½ || ½ || ½ || ½ || 1 || 1 || 1 || 7,5 || 8.- 9. |- | 9 ||style="text-align:left;"|'''E. Vilde''' Rīga || 0 || 0 || ½ || 0 || ½ || ½ || ½ || 1 ||style="background:black"| || 0 || 1 || 1 || ½ || 0 || 1 || 1 || 7,5 || 8.- 9. |- | 10 ||style="text-align:left;"|'''[[Vilhelms Vittekopfs|V. Vittekopfs]]''' Jelgava || 0 || ½ || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || ½ || 1 ||style="background:black"| || 1 || ½ || 1 || 0 || ½ || 1 || 7 || 10. |- | 11 ||style="text-align:left;"|'''[[Teodors Vankins|Dr. T. Vankins]]''' Liezere || 0 || 0 || 0 || 1 || ½ || 0 || 0 || ½ || 0 || 0 ||style="background:black"| || 1 || ½ || 1 || 1 || 1 || 6,5 || 11. |- | 12 ||style="text-align:left;"|'''[[Indriķis Strazdiņš|I. Strazdiņš]]''' Rīga || 0 || 0 || ½ || 0 || ½ || ½ || 0 || ½ || 0 || ½ || 0 ||style="background:black"| || 1 || ½ || 1 || 1 || 6 || 12.- 13. |- | 13 ||style="text-align:left;"|'''[[Augusts Līts|A. Līts]]''' Rīga || 0 || 0 || 0 || ½ || ½ || ½ || ½ || ½ || ½ || 0 || ½ || 0 ||style="background:black"| || 1 || ½ || 1 || 6 || 12.- 13. |- | 14 ||style="text-align:left;"|'''L. Ovens''' Jurjeva || ½ || 0 || 0 || 0 || ½ || ½ || 0 || 0 || 1 || 1 || 0 || ½ || 0 ||style="background:black"| || ½ || 1 || 5,5 || 14. |- | 15 ||style="text-align:left;"|'''A. Grīnlaubs''' Rīga || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || ½ || 0 || 0 || ½ || ½ ||style="background:black"| || 0 || 2,5 || 15. |- | 16 ||style="text-align:left;"|'''M. Feigensons''' Liepāja || 0 || 0 || ½ || 0 || 0 || ½ || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 ||style="background:black"| || 2 || 16. |} ==== Blakusturnīra rezultāti ==== 1. vieta - F. Korns 4 punkti,<br /> 2. vieta - A. Bots 3,5 punkti,<br /> 3. vieta - H. Alperovičs 2,5 punkti,<br /> 4. vieta - I. Tontegode 2 punkti. === Noslēgums === 17. aprīļa vakarā "apklusa ieroči" un turnīra dalībnieki pulcējās uz noslēguma mielastu. 1. godalgu (150 rbļ.) un Baltijas meistara titulu ieguva Arvīds Kubbels. 2. (100 rbļ.) un 3. (75 rbļ) godalgas savā starpā sadalīja K. Grīntāls un H. Erns, bet 4. (50 rbļ.) un 5. (25 rbļ) A. Vaits un Dr. R. Blūmenfelds. Sestās vietas ieguvējs barons Kurts fon Ungerns-Šternbergs ([[Veru|Verro]]) saņēma gandarījuma godalgu (10 rbļ.). Godalgas (35 un 25 rbļ.) saņēma arī blakusturnīra pirmo divu vietu ieguvēji. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Šaha turnīri]] [[Kategorija:Šahs Latvijā]] [[Kategorija:1911. gads Latvijā]] [[Kategorija:1911. gads sportā]] 6zv68rpme6efetg6bbax96memsina5k 4505954 4505950 2026-08-12T07:41:55Z Kuutnieks 103360 Vitekopfs ar vienu t 4505954 wikitext text/x-wiki '''5. [[Baltijas Šaha savienība]]s kongress''' notika no [[1911]]. gada 9. [[22. aprīlis|(22.) aprīļa]] līdz 17. [[30. aprīlis|(30.) aprīlim]] [[Liepāja|Liepājā]].<ref>Salmiņš, Ģedimins, Liepājas šaha dzīves lappuses (1894-1944) / Ģedimins Salmiņš. Liepāja : LiePA, 2003., 29.-31. lpp., 247 lpp. : il. ; 21 cm. {{ISBN|9984754103}}.</ref> == Kongresa gaita == === Atklāšana === Kongresa atklāšana notika pulksten 11 no rīta [[Liepāja|Liepājā]] St. Pēterburgas viesnīcā. Uz atklāšanu pulcējās 20 turnīra dalībnieki, tiesneši, reģionālo organizāciju delegāti un viesi. Pēc apsveikuma uzrunas izlēma, ka galvenā turnīrā spēlēs 16 dalībnieki vienā riņķī, palielinot godalgu daudzumu līdz piecām, bet blakusturnīra 4 dalībnieki divos riņķos. Pēc tam darbu uzsāka kongresa delegātu pilnsapulce, uz kuru bija ieradušies pārstāvji no [[Rīga]]s, [[Liepāja]]s, [[Tartu|Jurjevas]] un [[Jelgava]]s šaha organizācijām. Par Baltijas Šaha savienības sekretāru uz turpmākiem diviem gadiem delegāti atkal ievēlēja E. Henni (Rīga), bet par nākamā 6. Baltijas Šaha savienības kongresa norises vietu apstiprināja Jelgavu.<ref>"Kleines Feuilleton" Beilage ."Rigaschen Zeitung" zur Nr.80 - 112. S vom 9. (22.) April 1911.</ref><ref>"Kleines Feuilleton" Beilage zur "Rigaschen Zeitung" Nr.91 - 127. S. vom 23. April (6. Mai) 1911.</ref> === Šaha turnīra norise === Jau pirmās dienas vakarā izspēlēja pirmo kārtu. Turnīra grafiks bija ļoti saspringts, lai izspēlētu nepieciešamās 15 kārtas katru dienu bija jāspēlē 8 - 9 stundas. === Turnīra rezultāti === ==== Galvenā turnīra rezultātu tabula ==== {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- !width=40|№!!width=180|Dalībnieks !!width=20|1 !!width=20|2 !!width=20|3 !!width=20|4 !!width=20|5 !!width=20|6 !!width=20|7 !!width=20|8 !!width=20|9 !!width=20|10 !!width=20|11 !!width=20|12 !!width=20|13 !!width=20|14 !!width=20|15 !!width=20|16 !!width=50|Punkti !!width=50|Vieta |- style="background:gold" | 1 ||style="text-align:left;"|'''[[Arvīds Kubbels|A. Kubbels]]''' Pēterburga ||style="background:black"| || ½ || ½ || 1 || 0 || ½ || 1 || 1 || 1 || 1 || 1 || 1 || 1 || ½ || 1 || 1 || 12 || I |-style="background:silver" | 2 ||style="text-align:left;"|'''K. Grīntāls''' Rīga || ½ ||style="background:black"| || 1 || 0 || ½ || 0 || ½ || 1 || 1 || ½ || 1 || 1 || 1 || 1 || 1 || 1 || 11 || II |- style="background:silver" | 3 ||style="text-align:left;"|'''H. Erns''' Jurjeva || ½ || 0 ||style="background:black"| || 1 || ½ || ½ || 1 || 1 || ½ || 1 || 1 || ½ || 1 || 1 || 1 || ½ || 11 || III |- style="background:silver" | 4 ||style="text-align:left;"|'''[[Rūdolfs Blūmenfelds|Dr. R. Blūmenfelds]]''' Jelgava || 0 || 1 || 0 ||style="background:black"| || 0 || ½ || ½ || 1 || 1 || 1 || 0 || 1 || ½ || 1 || 1 || 1 || 9,5 || IV - V |- style="background:silver" | 5 ||style="text-align:left;"|'''A. Vaits''' Rīga || 1 || ½ || ½ || 1 ||style="background:black"| || ½ || ½ || 0 || ½ || 1 || ½ || ½ || ½ || ½ || 1 || 1 || 9,5 || IV - V |- | 6 ||style="text-align:left;"|'''K. Ungerns-Šternbergs''' Verro || ½ || 1 || ½ || ½ || ½ ||style="background:black"| || 1 || 0 || ½ || 1 || 1 || ½ || ½ || ½ || 0 || ½ || 8,5 || 6. |- | 7 ||style="text-align:left;"|'''E. Fukners''' Novočerkaska || 0 || ½ || 0 || ½ || ½ || 0 ||style="background:black"| || ½ || ½ || 0 || 1 || 1 || ½ || 1 || 1 || 1 || 8 || 7. |- | 8 ||style="text-align:left;"|'''R. Brilovskis''' Liepāja || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 1 || ½ ||style="background:black"| || 0 || ½ || ½ || ½ || ½ || 1 || 1 || 1 || 7,5 || 8.- 9. |- | 9 ||style="text-align:left;"|'''E. Vilde''' Rīga || 0 || 0 || ½ || 0 || ½ || ½ || ½ || 1 ||style="background:black"| || 0 || 1 || 1 || ½ || 0 || 1 || 1 || 7,5 || 8.- 9. |- | 10 ||style="text-align:left;"|'''[[Vilhelms Vitekopfs|V. Vitekopfs]]''' Jelgava || 0 || ½ || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || ½ || 1 ||style="background:black"| || 1 || ½ || 1 || 0 || ½ || 1 || 7 || 10. |- | 11 ||style="text-align:left;"|'''[[Teodors Vankins|Dr. T. Vankins]]''' Liezere || 0 || 0 || 0 || 1 || ½ || 0 || 0 || ½ || 0 || 0 ||style="background:black"| || 1 || ½ || 1 || 1 || 1 || 6,5 || 11. |- | 12 ||style="text-align:left;"|'''[[Indriķis Strazdiņš|I. Strazdiņš]]''' Rīga || 0 || 0 || ½ || 0 || ½ || ½ || 0 || ½ || 0 || ½ || 0 ||style="background:black"| || 1 || ½ || 1 || 1 || 6 || 12.- 13. |- | 13 ||style="text-align:left;"|'''[[Augusts Līts|A. Līts]]''' Rīga || 0 || 0 || 0 || ½ || ½ || ½ || ½ || ½ || ½ || 0 || ½ || 0 ||style="background:black"| || 1 || ½ || 1 || 6 || 12.- 13. |- | 14 ||style="text-align:left;"|'''L. Ovens''' Jurjeva || ½ || 0 || 0 || 0 || ½ || ½ || 0 || 0 || 1 || 1 || 0 || ½ || 0 ||style="background:black"| || ½ || 1 || 5,5 || 14. |- | 15 ||style="text-align:left;"|'''A. Grīnlaubs''' Rīga || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || ½ || 0 || 0 || ½ || ½ ||style="background:black"| || 0 || 2,5 || 15. |- | 16 ||style="text-align:left;"|'''M. Feigensons''' Liepāja || 0 || 0 || ½ || 0 || 0 || ½ || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 ||style="background:black"| || 2 || 16. |} ==== Blakusturnīra rezultāti ==== 1. vieta - F. Korns 4 punkti,<br /> 2. vieta - A. Bots 3,5 punkti,<br /> 3. vieta - H. Alperovičs 2,5 punkti,<br /> 4. vieta - I. Tontegode 2 punkti. === Noslēgums === 17. aprīļa vakarā "apklusa ieroči" un turnīra dalībnieki pulcējās uz noslēguma mielastu. 1. godalgu (150 rbļ.) un Baltijas meistara titulu ieguva Arvīds Kubbels. 2. (100 rbļ.) un 3. (75 rbļ) godalgas savā starpā sadalīja K. Grīntāls un H. Erns, bet 4. (50 rbļ.) un 5. (25 rbļ) A. Vaits un Dr. R. Blūmenfelds. Sestās vietas ieguvējs barons Kurts fon Ungerns-Šternbergs ([[Veru|Verro]]) saņēma gandarījuma godalgu (10 rbļ.). Godalgas (35 un 25 rbļ.) saņēma arī blakusturnīra pirmo divu vietu ieguvēji. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Šaha turnīri]] [[Kategorija:Šahs Latvijā]] [[Kategorija:1911. gads Latvijā]] [[Kategorija:1911. gads sportā]] mms0e2iaj1e2pf7v4p55zrkbwpiuf5j 4505972 4505954 2026-08-12T10:28:02Z Kuutnieks 103360 4505972 wikitext text/x-wiki '''5. [[Baltijas Šaha savienība]]s kongress''' notika no [[1911]]. gada 9. [[22. aprīlis|(22.) aprīļa]] līdz 17. [[30. aprīlis|(30.) aprīlim]] [[Liepāja|Liepājā]].<ref>Salmiņš, Ģedimins, Liepājas šaha dzīves lappuses (1894-1944) / Ģedimins Salmiņš. Liepāja : LiePA, 2003., 29.-31. lpp., 247 lpp. : il. ; 21 cm. {{ISBN|9984754103}}.</ref> == Kongresa gaita == === Atklāšana === Kongresa atklāšana notika pulksten 11 no rīta [[Liepāja|Liepājā]] St. Pēterburgas viesnīcā. Uz atklāšanu pulcējās 20 turnīra dalībnieki, tiesneši, reģionālo organizāciju delegāti un viesi. Pēc apsveikuma uzrunas izlēma, ka galvenā turnīrā spēlēs 16 dalībnieki vienā riņķī, palielinot godalgu daudzumu līdz piecām, bet blakusturnīra 4 dalībnieki divos riņķos. Pēc tam darbu uzsāka kongresa delegātu pilnsapulce, uz kuru bija ieradušies pārstāvji no [[Rīga]]s, [[Liepāja]]s, [[Tartu|Jurjevas]] un [[Jelgava]]s šaha organizācijām. Par Baltijas Šaha savienības sekretāru uz turpmākiem diviem gadiem delegāti atkal ievēlēja E. Henni (Rīga), bet par nākamā 6. Baltijas Šaha savienības kongresa norises vietu apstiprināja Jelgavu.<ref>"Kleines Feuilleton" Beilage ."Rigaschen Zeitung" zur Nr.80 - 112. S vom 9. (22.) April 1911.</ref><ref>"Kleines Feuilleton" Beilage zur "Rigaschen Zeitung" Nr.91 - 127. S. vom 23. April (6. Mai) 1911.</ref> === Šaha turnīra norise === Jau pirmās dienas vakarā izspēlēja pirmo kārtu. Turnīra grafiks bija ļoti saspringts, lai izspēlētu nepieciešamās 15 kārtas katru dienu bija jāspēlē 8 - 9 stundas. === Turnīra rezultāti === ==== Galvenā turnīra rezultātu tabula ==== {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- !width=40|№!!width=180|Dalībnieks !!width=20|1 !!width=20|2 !!width=20|3 !!width=20|4 !!width=20|5 !!width=20|6 !!width=20|7 !!width=20|8 !!width=20|9 !!width=20|10 !!width=20|11 !!width=20|12 !!width=20|13 !!width=20|14 !!width=20|15 !!width=20|16 !!width=50|Punkti !!width=50|Vieta |- style="background:gold" | 1 ||style="text-align:left;"|'''[[Arvīds Kubbels|A. Kubbels]]''' Pēterburga ||style="background:black"| || ½ || ½ || 1 || 0 || ½ || 1 || 1 || 1 || 1 || 1 || 1 || 1 || ½ || 1 || 1 || 12 || I |-style="background:silver" | 2 ||style="text-align:left;"|'''K. Grīntāls''' Rīga || ½ ||style="background:black"| || 1 || 0 || ½ || 0 || ½ || 1 || 1 || ½ || 1 || 1 || 1 || 1 || 1 || 1 || 11 || II |- style="background:silver" | 3 ||style="text-align:left;"|'''H. Erns''' Jurjeva || ½ || 0 ||style="background:black"| || 1 || ½ || ½ || 1 || 1 || ½ || 1 || 1 || ½ || 1 || 1 || 1 || ½ || 11 || III |- style="background:silver" | 4 ||style="text-align:left;"|'''[[Rūdolfs Blūmenfelds|Dr. R. Blūmenfelds]]''' Jelgava || 0 || 1 || 0 ||style="background:black"| || 0 || ½ || ½ || 1 || 1 || 1 || 0 || 1 || ½ || 1 || 1 || 1 || 9,5 || IV - V |- style="background:silver" | 5 ||style="text-align:left;"|'''A. Vaits''' Rīga || 1 || ½ || ½ || 1 ||style="background:black"| || ½ || ½ || 0 || ½ || 1 || ½ || ½ || ½ || ½ || 1 || 1 || 9,5 || IV - V |- | 6 ||style="text-align:left;"|'''K. Ungerns-Šternbergs''' Verro || ½ || 1 || ½ || ½ || ½ ||style="background:black"| || 1 || 0 || ½ || 1 || 1 || ½ || ½ || ½ || 0 || ½ || 8,5 || 6. |- | 7 ||style="text-align:left;"|'''E. Fukners''' Novočerkaska || 0 || ½ || 0 || ½ || ½ || 0 ||style="background:black"| || ½ || ½ || 0 || 1 || 1 || ½ || 1 || 1 || 1 || 8 || 7. |- | 8 ||style="text-align:left;"|'''R. Brilovskis''' Liepāja || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 1 || ½ ||style="background:black"| || 0 || ½ || ½ || ½ || ½ || 1 || 1 || 1 || 7,5 || 8.- 9. |- | 9 ||style="text-align:left;"|'''E. Vilde''' Rīga || 0 || 0 || ½ || 0 || ½ || ½ || ½ || 1 ||style="background:black"| || 0 || 1 || 1 || ½ || 0 || 1 || 1 || 7,5 || 8.- 9. |- | 10 ||style="text-align:left;"|'''[[Vilhelms Vitekopfs|V. Vitekopfs]]''' Jelgava || 0 || ½ || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || ½ || 1 ||style="background:black"| || 1 || ½ || 1 || 0 || ½ || 1 || 7 || 10. |- | 11 ||style="text-align:left;"|'''[[Teodors Vankins|Dr. T. Vankins]]''' Liezere || 0 || 0 || 0 || 1 || ½ || 0 || 0 || ½ || 0 || 0 ||style="background:black"| || 1 || ½ || 1 || 1 || 1 || 6,5 || 11. |- | 12 ||style="text-align:left;"|'''[[Indriķis Strazdiņš|I. Strazdiņš]]''' Rīga || 0 || 0 || ½ || 0 || ½ || ½ || 0 || ½ || 0 || ½ || 0 ||style="background:black"| || 1 || ½ || 1 || 1 || 6 || 12.- 13. |- | 13 ||style="text-align:left;"|'''[[Augusts Līts|A. Līts]]''' Rīga || 0 || 0 || 0 || ½ || ½ || ½ || ½ || ½ || ½ || 0 || ½ || 0 ||style="background:black"| || 1 || ½ || 1 || 6 || 12.- 13. |- | 14 ||style="text-align:left;"|'''L. Ovens''' Jurjeva || ½ || 0 || 0 || 0 || ½ || ½ || 0 || 0 || 1 || 1 || 0 || ½ || 0 ||style="background:black"| || ½ || 1 || 5,5 || 14. |- | 15 ||style="text-align:left;"|'''A. Grīnlaubs''' Rīga || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || ½ || 0 || 0 || ½ || ½ ||style="background:black"| || 0 || 2,5 || 15. |- | 16 ||style="text-align:left;"|'''M. Feigensons''' Liepāja || 0 || 0 || ½ || 0 || 0 || ½ || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 ||style="background:black"| || 2 || 16. |} ==== Blakusturnīra rezultāti ==== 1. vieta - F. Korns (Liepāja) 4 punkti,<br /> 2. vieta - A. Bots (Liepāja) 3,5 punkti,<br /> 3. vieta - H. Alperovičs (Liepāja) 2,5 punkti,<br /> 4. vieta - I. Tontegode (Kuldīga) 2 punkti. === Noslēgums === 17. aprīļa vakarā "apklusa ieroči" un turnīra dalībnieki pulcējās uz noslēguma mielastu. 1. godalgu (150 rbļ.) un Baltijas meistara titulu ieguva Arvīds Kubbels. 2. (100 rbļ.) un 3. (75 rbļ) godalgas savā starpā sadalīja K. Grīntāls un H. Erns, bet 4. (50 rbļ.) un 5. (25 rbļ) A. Vaits un Dr. R. Blūmenfelds. Sestās vietas ieguvējs barons Kurts fon Ungerns-Šternbergs ([[Veru|Verro]]) saņēma gandarījuma godalgu (10 rbļ.). Godalgas (35 un 25 rbļ.) saņēma arī blakusturnīra pirmo divu vietu ieguvēji. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Šaha turnīri]] [[Kategorija:Šahs Latvijā]] [[Kategorija:1911. gads Latvijā]] [[Kategorija:1911. gads sportā]] 7l4g6jdidmow495zf01tnm9hjbpju67 0 281743 4505955 3593783 2026-08-12T07:42:28Z Kuutnieks 103360 Vitekopfs 4505955 wikitext text/x-wiki '''4. [[Baltijas Šaha savienība]]s kongress''' notika no [[1907]]. gada 9. [[22. septembris|(22.) septembra]] līdz 19. [[2. oktobris|(2. oktobrim) septembrim]] [[Rīga|Rīgā]].<ref>"Das vierte baltische Schachturnier zu Riga" - "Baltische Schachblätter", Heft 11, Riga, 1908, 113.- 130. lpp.</ref> 1907. gadā turnīram bija jānotiek [[Liepāja|Liepājā]], bet tās šaha biedrības to sarīkot atteicās. Piedāvājumu noraidīja arī Jelgavas Šaha klubs un, lai glābtu situāciju, turnīru organizāciju uzņēmās [[Rīgas Šaha biedrība]].<ref>"Kleines Feuilleton" Beilage ."Rigaschen Zeitung" zur Nr.233 - 317.-318. S vom 6. (19.) Oktober 1907</ref> == Kongresa gaita == === Atklāšana === Kongresa atklāšana notika pulksten 10 no rīta pilsētas policijas telpās. Rīgas Šaha biedrības priekšsēdētājs [[Pauls Teodors Kerkoviuss|Pauls Kerkoviuss]] apsveica turnīra dalībniekus un pateicās par daudzskaitlīgo dalību, kā arī izteica cerību uz harmonisku un draudzīgu kongresa norisi. Turpinājumā notika turnīra dalībnieku apspriedē, kurā nolēma galveno turnīru izspēlēt divos posmos. Vispirms spēlētājus sadalīt divās pēc spēles stipruma apmēram vienādās apakšgrupās un no katras apakšgrupas finālā pielaist trīs uzvarētājus. Pēc tam darbu uzsāka kongresa delegātu pilnsapulce, uz kuru bija ieradušies pārstāvji no [[Rīga]]s, [[Tallina|Rēveles]], [[Tartu|Jurjevas]] un [[Jelgava]]s šaha organizācijām. Par Baltijas Šaha savienības sekretāru uz turpmākiem diviem gadiem delegāti atkal ievēlēja E. Henni (Rīga). === Galvenā turnīra rezultāti === ==== Finālturnīra rezultātu tabula ==== {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- !width=40|№!!width=180|Dalībnieks !!width=20|1 !!width=20|2 !!width=20|3 !!width=20|4 !!width=20|5 !!width=20|6 !!width=50|Punkti !!width=50|Vieta |- style="background:gold" | 1 ||style="text-align:left;"|'''[[Kārlis Rozenkrancs|K. Rozenkrancs]]''' Pēterburga ||style="background:black"| || 0 || 1 || 1 || 1 || 1 || 4 || I |-style="background:#ccffcc;" | 2 ||style="text-align:left;"|'''[[Zigismunds Lurjē|Z. Lurjē]]''' Jurjeva || 1 ||style="background:black"| || 1 || ½ || ½ || 1 || 4 || II |- style="background:#ccffcc;" | 3 ||style="text-align:left;"|'''J. Šocs''' Pērnava || 0 || 0 ||style="background:black"| || 1 || 1 || ½ || 2,5 || III |- style="background:#ccffcc;" | 4 ||style="text-align:left;"|'''A. Ots''' Jurjeva || 0 || ½ || 0 ||style="background:black"| || ½ || 1 || 2 || 4. - 5. |- style="background:#ccffcc;" | 5 ||style="text-align:left;"|'''E. Fukners''' Rīga || 0 || ½ || 0 || ½ ||style="background:black"| || 1 || 2 || 4. - 5. |- style="background:#ccffcc;" | 6 ||style="text-align:left;"|'''[[Vilhelms Zons|V. Zons]]''' Rēvele || 0 || 0 || ½ || 0 || 0 ||style="background:black"| || ½ || 6 |} ==== 1. apakšgrupas rezultātu tabula ==== {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- !width=40|№!!width=180|Dalībnieks !!width=20|1 !!width=20|2 !!width=20|3 !!width=20|4 !!width=20|5 !!width=20|6 !!width=20|7 !!width=20|8 !!width=50|Punkti !!width=50|Vieta |- style="background:#ccffcc;" | 1 ||style="text-align:left;"|'''J. Šocs''' Pērnava ||style="background:black"| || ½ || 1 || 1 || 1 || 1 || 1 || 1 || 6,5 || I |-style="background:#ccffcc;" | 2 ||style="text-align:left;"|'''[[Kārlis Rozenkrancs|K. Rozenkrancs]]''' Pēterburga|| ½ ||style="background:black"| || ½ || 1 || 1 || ½ || ½ || 1 || 5 || II - III |- style="background:#ccffcc;" | 3 ||style="text-align:left;"|'''E. Fukners''' Rīga || 0 || ½ ||style="background:black"| || 1 || ½ || 1 || 1 || 1 || 5 || II - III |- | 4 ||style="text-align:left;"|'''E. Volčenko''' Rēvele || 0 || 0 || 0 ||style="background:black"| || 1 || 1 || 1 || 1 || 4 || 4. |- | 5 ||style="text-align:left;"|'''[[Augusts Līts|A. Līts]]''' Rīga || 0 || 0 || ½ || 0 ||style="background:black"| || 1 || ½ || ½ || 2,5 || 5. - 6. |- | 6 ||style="text-align:left;"|'''M. Miļevskis''' Rīga || 0 || ½ || 0 || 0 || 0 ||style="background:black"| || 1 || 1 || 2,5 || 5. - 6. |- | 7 ||style="text-align:left;"|'''K. Ilters''' Viljande || 0 || ½ || 0 || 0 || ½ || 0 ||style="background:black"| || 1 || 2 || 7. |- | 8 ||style="text-align:left;"|'''H. Ēlerts''' Rīga || 0 || 0 || 0 || 0 || ½ || 0 || 0 ||style="background:black"| || 0,5 || 8. |} ==== 2. apakšgrupas rezultātu tabula ==== {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- !width=40|№!!width=180|Dalībnieks !!width=20|1 !!width=20|2 !!width=20|3 !!width=20|4 !!width=20|5 !!width=20|6 !!width=20|7 !!width=20|8 !!width=50|Punkti !!width=50|Vieta |- style="background:#ccffcc;" | 1 ||style="text-align:left;"|'''[[Zigismunds Lurjē|Z. Lurjē]]''' Jurjeva ||style="background:black"| || 1 || 1 || 1 || 1 || 1 || ½ || 1 || 6,5 || I |-style="background:#ccffcc;" | 2 ||style="text-align:left;"|'''[[Vilhelms Zons|V. Zons]]''' Rēvele || 0 ||style="background:black"| || ½ || 1 || 1 || 1 || 0 || 1 || 4,5 || II - III |- style="background:#ccffcc;" | 3 ||style="text-align:left;"|'''A. Ots''' Jurjeva || 0 || ½ ||style="background:black"| || 0 || 1 || 1 || 1 || 1 || 4,5 || II - III |- | 4 ||style="text-align:left;"|'''K. Grīntāls''' Rīga || 0 || 0 || 1 ||style="background:black"| || 0 || 1 || 1 || 1 || 4 || 4. |- | 5 ||style="text-align:left;"|'''[[Vilhelms Vitekopfs|V. Vitekopfs]]''' Jelgava || 0 || 0 || 0 || 1 ||style="background:black"| || ½ || 1 || 1 || 3,5 || 5. |- | 6 ||style="text-align:left;"|'''[[Teodors Germans|T. Germans]]''' Rīga || 0 || 0 || 0 || 0 || ½ ||style="background:black"| || 1 || 1 || 2,5 || 6.-7. |- | 7 ||style="text-align:left;"|'''[[Teodors Vankins|T. Vankins]]''' Liezere || ½ || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 ||style="background:black"| || 1 || 2,5 || 6.-7. |- | 8 ||style="text-align:left;"|'''A. Gīze''' Rīga || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 ||style="background:black"| || 0 || 8. |} === Blakusturnīra rezultāti === {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- !width=40|№!!width=180|Dalībnieks !!width=20|1 !!width=20|2 !!width=20|3 !!width=20|4 !!width=20|5 !!width=20|6 !!width=20|7 !!width=20|8 !!width=50|Punkti !!width=50|Vieta |- | 1 ||style="text-align:left;"|'''E. Vilde''' Rīga ||style="background:black"| || ½ || 1 || 1 || 1 || 1 || 1 || 1 || 6,5 || I |- | 2 ||style="text-align:left;"|'''L. Tatters''' Rīga || ½ ||style="background:black"| || 1 || 1 || 0 || 1 || 1 || 1 || 5,5 || II |- | 3 ||style="text-align:left;"|'''A. Villigerode''' Jurjeva || 0 || 0 ||style="background:black"| || ½ || 1 || 1 || 1 || 1 || 4,5 || III |- | 4 ||style="text-align:left;"|'''A. Vaits''' Rīga || 0 || 0 || ½ ||style="background:black"| || ½ || 1 || 1 || 1 || 4 || IV |- | 5 ||style="text-align:left;"|'''A. Grigors''' Rīga || 0 || 1 || 0 || ½ ||style="background:black"| || 0 || 1 || 1 || 3,5 || 5 |- | 6 ||style="text-align:left;"|'''G. Langevics''' Rīga || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 ||style="background:black"| || 1 || 1 || 3 || 6 |- | 7 ||style="text-align:left;"|'''A. Tīfs''' Rīga || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 ||style="background:black"| || 1 || 1 || 7 |- | 8 ||style="text-align:left;"|'''F. Švāns''' Rīga || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 ||style="background:black"| || 0 || 8 |} === Noslēgums === Finālturnīra finišu K. Rozenkrancs un Z. Lurjē sasniedza ar vienādu punktu summu. Uzvarētāja noskaidrošanai izspēlēja papildus partiju, kurā uzvarēja Kārlis Rozenkrancs un līdz ar kļuva par turnīra uzvarētāju. Viņš ieguva nosaukumu "Baltijas Šaha meistars", saņēma I godalgu (200 rbļ.) un zelta piemiņas žetonu. Otro godalgu (125 rbļ.) saņēma Z. Lurjē, trešo (75 rbļ.) - J. Šocs, ceturto (50 rbļ.) un piekto (35 rbļ.) savā starpā dalīja E. Fukners un A. Ots, bet sesto (25 rbļ.) ieguva - Dr. V. Zons. Godalgas saņēma arī četri blakusturnīra labākie spēlētāji: I godaldu (35 rbļ.) - E. Vilde, II godalgu (25 rbļ.) -L. Tatters, III godalgu (15 rbļ.) - A. Villigrode un ceturto (10 rbļ.) - A. Vaits. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Šaha turnīri]] [[Kategorija:Šahs Latvijā]] [[Kategorija:1907. gads Latvijā]] [[Kategorija:1907. gads sportā]] d927hok98i5qwt4gkzaqpvpqg9dcci4 0 284447 4505953 4403207 2026-08-12T07:41:22Z Kuutnieks 103360 Vitekopfs (ar vienu T), saite Vilhelmam 4505953 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Viesnīca Kurzeme Jelgavā pirms 1914.jpg|thumb|[[Kurzemes viesnīca]], kur norisinājās turnīrs]] '''6. [[Baltijas Šaha savienība]]s kongress''' notika no [[1913]]. gada 14. [[26. aprīlis|(26.) aprīļa]] līdz 22. [[4. maijs|(4. maijam)]] aprīlim [[Jelgava|Jelgavā]].<ref name=KF>"Kleines Feuilleton" Beilage zur "Rigasche Zeitung" Nr.95 — 135. S. vom 27. April (10. Mai) 1913.</ref> == Dalības nosacījumi un godalgas == Turnīra nolikums paredzēja, ka piedalīties turnīrā var jebkurš [[Baltija]]s šahists, ieskaitot tos, kas dzīvoja ārpus tās teritorijas. Dalībniekiem bija jāmaksā dalības nauda: reģionālo šaha organizāciju biedriem par dalību galvenajā turnīrā 5 rbļ, blakusturnīrā 3 rbļ., pārējiem galvenajā turnīrā 15 rbļ., blakusturnīrā 6 rbļ. Papildus bija jāiemaksā drošības nauda, kuru atmaksāja, turnīram beidzoties; galvenajā turnīrā 5 rbļ., blakusturnīrā 3 rbļ. Galvenajā turnīrā bija paredzētas 5 godalgas: I — 150 rbļ., II — 100 rbļ., III — 70 rbļ., IV — 50 rbļ. un V — 25 rbļ., bet blakusturnīrā 4 godalgas: I — 35 rbļ., II — 25 rbļ. III — 15 rbļ. un IV — 10 rbļ..<ref>"Dzimtenes Vēstneša" literārais pielikums. Nr. 28 (02.02.1913)</ref> Bez tam Rīgas 1. šaha biedrības priekšnieks [[Pauls Teodors Kerkoviuss|P. Kerkoviuss]] ziedoja 25 rbļ. balvai par skaistāko partiju galvenajā turnīrā un A. Līts divas balvas 15. rbļ. un 10 rbļ. tiem spēlētājiem, kas uzrādīs labāko rezultātu galvenajā un blakusturnīrā pret godalgoto vietu ieguvējiem.<ref name=KF /> == Kongresa gaita == === Atklāšana === Kongresu 14. aprīļa rītā Jelgavas Amatnieku biedrības telpās atklāja Jelgavas Šaha savienības priekšsēdētājs Barons fon der Ropps. Uz atklāšanu pulcējās turnīra dalībnieki, tiesneši, reģionālo organizāciju delegāti un viesi. Pēc apsveikuma uzrunas izlēma, ka galvenajā turnīrā spēlēs 15 dalībnieki vienā aplī, bet blakusturnīrā 12 dalībnieki. Pēc tam darbu uzsāka kongresa delegātu pilnsapulce, uz kuru bija ieradušies pārstāvji no [[Rīga]]s, [[Liepāja]]s, [[Tartu|Tērbatas]] un [[Jelgava]]s šaha organizācijām. Par Baltijas Šaha savienības sekretāru uz turpmākiem diviem gadiem delegāti ievēlēja [[Augusts Līts|Augustu Lītu]] (Rīga), bet par nākamā 7. Baltijas Šaha savienības kongresa norises vietu apstiprināja Tērbatu.<ref name=KF /><ref>"Dzimtenes Vēstneša" literārais pielikums. Nr. 95 (21.04.1913)</ref> === Turnīra norise === Šaha turnīra pirmā kārta sākās 14. aprīļa vakarā. Visas spēļu kārtas līdz pat turnīra noslēgumam risinājās [[Kurzemes viesnīca|Kurzemes viesnīcā]].<ref name=KF /> === Turnīra rezultāti === ==== Galvenā turnīra rezultātu tabula ==== {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- !width=40|№!!width=210|Dalībnieks !!width=20|1 !!width=20|2 !!width=20|3 !!width=20|4 !!width=20|5 !!width=20|6 !!width=20|7 !!width=20|8 !!width=20|9 !!width=20|10 !!width=20|11 !!width=20|12 !!width=20|13 !!width=20|14 !!width=20|15 !!width=50|Punkti !!width=50|Vieta |- style="background:gold" | 1 ||style="text-align:left;"|'''[[Alfrēds Hartmanis|A. Hartmanis]]''' Rīga ||style="background:black"| || ½ || 1 || 1 || 1 || 1 || 1 || ½ || 1 || 1 || ½ || 0 || 1 || 1 || 1 || 11,5 || I |-style="background:#ccffcc;" | 2 ||style="text-align:left;"|'''[[Zigismunds Lurjē|Z. Lurjē]]''' Rīga || ½ ||style="background:black"| || 1 || 0 || 1 || ½ || 1 || 0 || ½ || 1 || 1 || 1 || 1 || 1 || 1 || 10,5 || II |- style="background:#ccffcc;" | 3 ||style="text-align:left;"|'''A. Gīze''' Rīga || 0 || 0 ||style="background:black"| || 1 || 1 || 0 || 1 || ½ || 0 || 1 || 1 || 1 || 1 || 1 || ½ || 9 || III — V |- style="background:#ccffcc;" | 4 ||style="text-align:left;"|'''F. Mašarovs''' Rīga || 0 || 1 || 0 ||style="background:black"| || 0 || 1 || 1 || 0 || 1 || 1 || 1 || 0 || 1 || 1 || 1 || 9 || III — V |- style="background:#ccffcc;" | 5 ||style="text-align:left;"|'''[[Indriķis Strazdiņš|I. Strazdiņš]]''' Rīga || 0 || 0 || 0 || 1 ||style="background:black"| || 0 || 1 || ½ || ½ || 1 || 1 || 1 || 1 || 1 || 1 || 9 || III — V |- | 6 ||style="text-align:left;"|'''G. Volčenko''' Varšava || 0 || ½ || 1 || 0 || 1 ||style="background:black"| || 1 || 0 || 1 || 1 || 0 || 1 || ½ || 1 || ½ || 8,5 || 6. |- | 7 ||style="text-align:left;"|'''[[Vilhelms Vitekopfs|V. Vitekopfs]]''' Jelgava|| 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 ||style="background:black"| || 1 || 1 || 1 || 1 || 1 || 1 || 1 || 1 || 8 || 7. |- | 8 ||style="text-align:left;"|'''[[Teodors Vankins|Dr. T. Vankins]]''' Liezere || ½ || 1 || ½ || 1 || ½ || 1 || 0 ||style="background:black"| || ½ || 0 || ½ || 0 || 0 || 1 || 1 || 7,5 || 8 |- | 9 ||style="text-align:left;"|'''A. Vaits''' Rīga || 0 || ½ || 1 || 0 || ½ || 0 || 0 || ½ ||style="background:black"| || 0 || ½ || 1 || ½ || 1 || 1 || 6,5 || 9. |- | 10 ||style="text-align:left;"|'''K. Grīntāls''' Rīga || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 1 ||style="background:black"| || 1 || 1 || ½ || ½ || 1 || 6 || 10. |- | 11 ||style="text-align:left;"|'''A. Grīnlaubs''' Rīga || ½ || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || ½ || ½ || 0 ||style="background:black"| || 1 || ½ || ½ || 1 || 5,5 || 11. |- | 12 ||style="text-align:left;"|'''[[Rūdolfs Blūmenfelds|Dr. R. Blūmenfelds]]''' Jelgava|| 1 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 ||style="background:black"| || 1 || 0 || 1 ||5 || 12.- 13. |- | 13 ||style="text-align:left;"|'''L. Ovens''' Tērbata || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || ½ || 0 || 1 || ½ || ½ || ½ || 0 ||style="background:black"| || 1 || 1 || 5 || 12.- 13. |- | 14 ||style="text-align:left;"|'''J. Barons fon der Ropps''' Jelgava || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || ½ || ½ || 1 || 0 ||style="background:black"| || 0 || 2 || 14.- 15. |- | 15 ||style="text-align:left;"|'''E. Ullmans''' Jelgava || 0 || 0 || ½ || 0 || 0 || ½ || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 ||style="background:black"| || 2 || 14.- 15. |} ==== Blakusturnīra rezultātu tabula ==== {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- !width=40|№!!width=210|Dalībnieks !!width=20|1 !!width=20|2 !!width=20|3 !!width=20|4 !!width=20|5 !!width=20|6 !!width=20|7 !!width=20|8 !!width=20|9 !!width=20|10 !!width=20|11 !!width=20|12 !!width=50|Punkti !!width=50|Vieta |- style="background:#ccffcc;" | 1 ||style="text-align:left;"|'''G. Veikmanis''' Rīga ||style="background:black"| || ½ || 1 || ½ || ½ || 1 || 1 || 1 || 1 || 1 || 1 || 1 || 9,5 || I |- style="background:#ccffcc;" | 2 ||style="text-align:left;"|[[Fricis Apšenieks|'''F. Apšenieks''']] Rīga || ½ ||style="background:black"| || 0 || ½ || 1 || 1 || 1 || 1 || 0 || 1 || 1 || 1 || 8 || II — III |- style="background:#ccffcc;" | 3 ||style="text-align:left;"|'''H. Vitekopfs''' Jelgava || 0 || 1 ||style="background:black"| || 1 || ½ || 0 || 1 || 1 || ½ || 1 || 1 || 1 || 8 || II — III |- style="background:#ccffcc;" | 4 ||style="text-align:left;"|'''T. Lemba''' Rīga || ½ || ½ || 0 ||style="background:black"| || 1 || 1 || ½ || 0 || 1 || 1 || 1 || 1 || 7,5 || IV |- | 5 ||style="text-align:left;"|'''K. Ilters''' Jelgava || ½ || 0 || ½ || 0 ||style="background:black"| || 1 || 0 || 1 || 1 || 1 || 1 || 1 || 7 || 5. — 6. |- | 6 ||style="text-align:left;"|'''A. Vilperts''' Jelgava || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 ||style="background:black"| || 1 || 1 || 1 || 1 || 1 || 1 || 7 || 5. — 6. |- | 7 ||style="text-align:left;"|'''J. Tontegode''' Kuldīga || 0 || 0 || 0 || ½ || 1 || 0 ||style="background:black"| || 1 || 0 || 1 || 1 || 1 || 5,5 || 7. |- | 8 ||style="text-align:left;"|'''K. Vulfsius''' Tērbata || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 ||style="background:black"| || 1 || 1 || 1 || 1 || 5 || 8. |- | 9 ||style="text-align:left;"|'''J. Gailis''' Dubulti || 0 || 1 || ½ || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 ||style="background:black"| || 0 || ½ || 1 || 4 || 9. |- | 10||style="text-align:left;"|'''A. Grigors''' Rīga || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 ||style="background:black"| || 1 || 1 || 3 || 10 |- | 11||style="text-align:left;"|'''J. Rihters''' Kuldīga || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || ½ || 0 ||style="background:black"| || 1 || 1,5 || 11. |- | 12||style="text-align:left;"|'''A. Švarcs''' Jelgava || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 ||style="background:black"| || 0 || 12. |} === Noslēgums === 21. aprīlī tika pabeigtas pēdējās partijas un 22. aprīļa vakarā turnīra dalībnieki pulcējās uz noslēguma sarīkojumu. 1. godalgu un Baltijas meistara titulu ieguva galvenā turnīra uzvarētājs rīdzinieks Alfrēds Hartmanis. Arī pārējās galvenā turnīra godalgas ieguva rīdzinieki. Otro godalgu saņēma S. Lurjē, bet trešo, ceturto un piekto savā starpā sadalīja A. Gīze, F. Mašarovs un I. Strazdiņš. Balvu par skaistāko partiju saņēma L. Ovens par partiju pret E. Ullmanu. Balvu par labāko rezultātu pret godalgoto vietu ieguvējiem saņēma Dr. T. Vankins no Liezeres. A. Gīzes ziedoto gandarījuma balvu saņēma jelgavnieks Vilhelms Vitekopfs par labāko rezultātu negodalgoto dalībnieku savstarpējās cīņās. Blakusturnīrā uzvarēja un I godalgu ieguva G. Veikmanis, otro un trešo godalgu sadalīja F.Apšenieks un H. Vitekopfs, ceturto godalgu saņēma T.Lemba. Balvu par labāko rezultātu pret godalgotām vietām ieguva J. Gailis.<ref name=KF /> == Skatīt arī == * [[Kurzemes viesnīca]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Šaha turnīri]] [[Kategorija:Šahs Latvijā]] [[Kategorija:1913. gads Latvijā]] [[Kategorija:1913. gads sportā]] nhri2einlh6gy8fxrehf90n59fb715x 0 284798 4505860 3558032 2026-08-11T20:55:05Z Jaunais Strēlnieks 127483 Sīkumi 4505860 wikitext text/x-wiki {{Infokaste persona | vārds = Jānis Akers | attēls = Jānis Akers.PNG | att_izmērs = 175px | dz_gads = 1896 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 9 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Valkas apriņķis|Trikātas pagasts|td=Latvija}} | m_gads = 1916 | m_mēnesis = 11 | m_diena = 9 | m_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Ķekavas pagasts|td=Latvija}} | tautība = latvietis | dzimums = V | kategorijas = | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = apakšvirsnieks | dienesta_laiks = 1915 — 1916 | valsts = {{karogs|Krievijas Impērija}} | struktūra = [[sauszemes bruņotie spēki]] | vienība = [[latviešu strēlnieki]] | komandēja = | kaujas = [[Pirmais pasaules karš]] | apbalvojumi = [[Lāčplēša Kara ordenis]]<br />[[Svētā Jura krusts|Sv. Jura krusts]] (III un IV šķ.) | izglītība = | cits_darbs = }} }} '''Jānis Akers''' ({{dat|1896|9|9|N}} — {{dat|1916|11|9|N}}) bija latviešu karavīrs, viens no retajiem [[latviešu strēlnieki]]em, kas tika apbalvots ar [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeni]] pēc nāves. == Dzīvesgājums == Dzimis [[Trikātas pagasts|Trikātas pagastā]]. Izglītību ieguvis [[Valka]]s pilsētas skolā. Pēc nodarbošanās zemnieks.<ref name="lko">L.k.o.k. biogrāfija — [http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=23 Akers, Jānis]</ref> Sākoties latviešu strēlnieku vienību formēšanai, 1915. gada augustā brīvprātīgi pieteicies dienestam. Dienēja [[1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulks|1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulkā]], sasniedza apakšvirsnieka (seržanta) dienesta pakāpi. 1916. gada 8. martā kopā ar [[Poručiks|poručiku]] Andreju Krūmiņu<ref>[http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/g_001_0307069189|issueType:B Varoņu sejas (1930)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190902065147/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/g_001_0307069189{{!}}issueType:B |date={{dat|2019|09|02||bez}} }} (31. lpp.)</ref> kritis kaujā pie [[Plakanciems|Plakanu mājām]], Olaines Misas rajonā. Par kaujā izrādīto varonību 1922. gadā apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni.<ref name="lko" /> {{citāts|1916. gada 8. martā pie Ķekavas Akers, nokļuvis vāciešu ielenkumā un nevēlēdamies krist gūstā, lauzās cauri vāciešu rindām kopā ar savu virsnieku, praporščiku Krūmiņu, un krita šajā cīņā<ref name="lko" />}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Akers, Jānis}} [[Kategorija:Valmieras novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu strēlnieki]] [[Kategorija:Jura krusta saņēmēji]] [[Kategorija:Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri]] pgd91hg95reo4a93t29hk1vamrfu2f6 10 286204 4505904 4505598 2026-08-12T02:10:27Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai 4505904 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1|}}} |2026-04-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? |2026-04-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|200px]]}} * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? |2026-04-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|150px]]}} * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? |2026-04-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? |2026-04-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>}}, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? |2026-04-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? |2026-04-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>}}? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? |2026-04-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? |2026-04-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|200px]]}} * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? |2026-04-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? |2026-04-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? |2026-04-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? |2026-04-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>}}? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? |2026-04-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? |2026-04-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|200px]]}} * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? |2026-04-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|200px]]}} * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? |2026-04-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|150px]]}} * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? |2026-04-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|150px]]}} * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small>}} ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? |2026-04-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|150px]]}} * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? |2026-05-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? |2026-05-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? |2026-05-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|200px]]}} * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? |2026-05-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|200px]]}} * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? |2026-05-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? |2026-05-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|250px]]}} * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? |2026-05-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā pa kreisi)</small>}}, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? |2026-05-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|200px]]}} * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? |2026-05-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|150px]]}} * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? |2026-05-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? |2026-05-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? |2026-05-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|200px]]}} * ... no 19. gadsimta beigām [[Anglija]]s pilsētā '''[[Grimsbi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? |2026-05-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? |2026-05-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā ģerbonis)</small>}} pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? |2026-05-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? |2026-05-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|150px]]}} * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visa [[Zeme]]s [[ūdens]]? |2026-05-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]]}} * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? |2026-05-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Northemptona]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' bija [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? |2026-05-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small>}} kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? |2026-05-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? |2026-05-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]]}} * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? |2026-05-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' pirmo reizi rakstos minēta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[Tukums|Tukumā]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? |2026-05-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]]}} * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? |2026-05-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? |2026-05-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? |2026-05-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]]}} * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? |2026-05-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Naisīrs Brukss]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? |2026-05-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]]}} * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no [[atkritumu pārstrāde|otrreizējās pārstrādes]], kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? |2026-05-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]]}} * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? |2026-05-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā, ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? |2026-05-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? |2026-06-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? |2026-06-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? |2026-06-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small>}} bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? |2026-06-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 1903. gadā)</small>}} bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? |2026-06-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[stepes goba]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? |2026-06-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? |2026-06-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]]}} * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>}}? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? |2026-06-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]]}} * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? |2026-06-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā bijušais [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>}}? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā sala pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? |2026-06-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]]}} * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? |2026-06-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? |2026-06-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? |2026-06-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]]}} * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? |2026-06-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]]}} * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small>}} zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? |2026-06-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? |2026-06-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>}}? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? |2026-06-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]]}} * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? |2026-06-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? |2026-06-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? |2026-06-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]]}} * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small>}} nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? |2026-06-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? |2026-06-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]]}} * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? |2026-06-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? |2026-06-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? |2026-06-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>}}? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? |2026-06-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' notika laikā, kad domstarpības par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, un, lai gan [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu [[ASV prezidents|prezidentūru]], tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? |2026-06-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>}}? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu [[arābi|arābu]] [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? |2026-06-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]]}} * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]'''''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>}}, [[1620. gads|1620. gadā]] pārveda pirmos [[Puritāņi|puritāņus]] no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? |2026-06-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? |2026-06-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]]}} * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? |2026-07-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]]}} * ... '''[[krokainā roze]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? |2026-07-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? |2026-07-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]]}} * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? |2026-07-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[maijrozīte]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? |2026-07-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]]}} * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? |2026-07-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienvidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? |2026-07-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(satelītattēlā)</small>}} ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? |2026-07-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]]}} * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? |2026-07-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? |2026-07-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]]}} * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? |2026-07-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? |2026-07-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]]}} * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? |2026-07-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]]}} * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā karogs)</small>}}, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? |2026-07-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? |2026-07-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]]}} * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? |2026-07-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]]}} * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru, un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>}}? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? |2026-07-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}}, divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? |2026-07-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]]}} * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>}}? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? |2026-07-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]] ar to, ka sterilizācija pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], tostarp [[sporas]], savukārt dezinfekcija tikai samazina mikroorganismu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? |2026-07-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]]}} * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? |2026-07-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? |2026-07-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? |2026-07-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[epipremni]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small>}} ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? |2026-07-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene|Eislēbenē]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>}}? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? |2026-07-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]]}} * ... '''[[garšīgā monstera]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>}}, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? |2026-07-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]]}} * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? |2026-07-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? |2026-07-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]]}} * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small>}} reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? |2026-07-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[baltvīns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? |2026-07-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Svētais Matijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small>}} kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? |2026-07-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā zieds)</small>}} parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? |2026-08-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Djegogarsijas atols]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? |2026-08-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]]}} * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]] ar lielpilsētas statusu (ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]]), ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? |2026-08-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? |2026-08-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]]}} * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? |2026-08-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]]}} * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja starp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? |2026-08-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]]}} * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small>}} bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? |2026-08-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? |2026-08-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>}}? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? |2026-08-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]]}} * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>}}? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? |2026-08-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? |2026-08-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Dagdas ala]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? |2026-08-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? |2026-08-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]]}} * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? }}<noinclude> {{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}</noinclude> 6lr2hakzd1zd7e5ajz7cod1i2i979th 0 306125 4505721 4344221 2026-08-11T12:19:21Z Semigall 8687 /* Gada arheoloģiskais piemineklis */ 4505721 wikitext text/x-wiki {{vikisaites+}} {{Bezpeļņas organizācijas infokaste | Non-profit_name = Latvijas Arheologu biedrība | Non-profit_logo = | Non-profit_type = | founded_date = 1994 (atjaunota 2009. gadā) | location = [[Rīga]], [[Kalpaka bulvāris]] 4 - 121. | key_people = [[Mārcis Kalniņš]] | area_served = {{LAT}} | focus = [[arheoloģija]] | method = | revenue = | num_members = 60+ | homepage = {{URL|www.arheologubiedriba.lv}} }} '''Latvijas Arheologu biedrība''' ir sabiedriska organizācija, kas savās rindās apvieno vairāk kā 60 profesionālus arheologus, ar [[Arheoloģija|arheoloģiju]] saistītus speciālistus, studentus un šis nozares interesentus, pārstāvot visas institūcijas, kurās Latvijā strādā arheologi. Biedrība tika izveidota 1994. gada 21. janvārī. Toreiz tās pirmais priekšsēdētājs [[Jānis Graudonis]] atzīmēja, ka "''biedrībai draudzīgā saimē jāapvieno visi šie savdabīgo, ar tautas izdzīvošanu cieši saistītās zinātņu nozares interesenti, tie, kas ar lielu pašatdevi un milzīgu pacietību strādā latviešu tautas kultūras un tālās pagātnes likteņu izpētē. Visi — bez titulu, zinātnisko grādu, amatu un darba vietu izšķirības''." Viens no lielākajiem biedrības veikumiem 1990. gados bija 1996. gadā veiksmīgi organizētais otrais [[Eiropas Arheologu asociācija]]s (EAA) kongress [[Rīga|Rīgā]]. Biedrība pēc vairāku gadu darbības pārtraukuma tika atjaunota 2009. gada 10. maijā. Biedrības logo ir [[pūcessakta]] — viens no spilgtākajiem Latvijas arheoloģisko senlietu veidiem. Latvijas Arheologu biedrība organizē dažādas lekcijas un priekšlasījumus. Latvijas Arheologu biedrības paspārnē organizēti vairāki Latvijas arheoloģijai nozīmīgi projekti. Tajā skaitā biedrība organizē apkopojoša rakstu krājuma "[[Arheologu pētījumi Latvijā]]" izdošanu, turpinot kopš 1959. gada iedibināto tradīciju ik pa diviem gadiem publicēt referatīvu informāciju par notikušajiem arheoloģiskajiem lauka pētījumiem Latvijā. 2014. gadā ar biedrības atbalstu tika izdots jau trešais šāds rakstu krājums, bet 2016. gadā — ceturtais. Tās pirmais priekšsēdētājs kopš biedrības atjaunošanas bija dr. [[Juris Urtāns]], no 2015. līdz 2021. gadam — [[Jānis Asaris]]. Kopš 2021. gada biedrības valdes priekšsēdētājs ir arheologs [[Mārcis Kalniņš]]. == Gada arheoloģiskais piemineklis == {{Pamatraksts|Gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā}} Kopš 2014. gada biedrība izsludina gada arheoloģisko pieminekli: * 2014 — [[Veckuldīgas pilskalns]]; * 2015 — Riņņukalna apmetne; * 2016 — Grobiņas arheoloģisko senvietu komplekss; * 2017 — [[Mežotnes pilskalns]] ar senpilsētu. * 2018 — [[Tanīsa kalns|Raunas Tanīskalns]] — pilskalns * 2019 — [[Atašienes pilskalns]] * 2020 — [[Āraišu ezerpils]] * 2021 — [[Aizkraukles pilskalns]] * 2022 — [[Cēsis|Cēsu senpilsēta]] * 2023 — [[Lībiešu upuralas|Svētupes lībiešu upurala]] * 2024 — [[Aboras apmetne|Aboras I apmetne]] * 2025 — [[Lagzdīnes pilskalns]] * 2026 - [[Grebu pilskalns]] un [[Grebu Bļodas kalns]] == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne|www.arheologubiedriba.lv}} {{Latvija-aizmetnis}} [[Kategorija:Latvijas nevalstiskās organizācijas|A]] t1g4w42dqv6xgq4j8n12hax4garf2bl 0 312694 4505728 4500797 2026-08-11T13:03:25Z Vylks 50297 /* Dalība UEFA turnīros */ 4505728 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #1D2951 | nos = ''Riga FC'' | logo = [[Attēls:Riga FC logo.png|180px]] | pilns = ''Riga Football Club'' | iesauka = | pilsēta = {{Vieta|Latvija|Rīga}} | līga = [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]] | sez = [[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025.]] | poz = 1. vieta | dib = 2014 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = <!-- Komentārs pie ailes "Dibināts" --> | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = [[Skonto stadions]] | ietilp = 8 087 | krāsas = | īpašn = | prez = | tren = {{flaga|Slovākija}} [[Adriāns Guļa]] | kapteinis = | mediji = [https://twitter.com/clubriga/ Kluba "Twitter" konts] [http://www.rigafc.lv/ Kluba mājaslapa] [https://www.youtube.com/@rigafootballclub/ Kluba ''Youtube'' konts] [https://www.instagram.com/rigafc/ Kluba ''Instagram konts''] | sadarbojas = | pattern_la1 = _jakointer22sbw | pattern_b1 = _jakointer22sbw | pattern_ra1 = _jakointer22sbw | pattern_sh1 = _jako20w | pattern_so1 = | leftarm1 = 5BB8F8 | body1 = 5BB8F8 | rightarm1 = 5BB8F8 | shorts1 = FFFFFF | socks1 = FFFFFF | pattern_la2 = _jakocelticmelange22wsg | pattern_b2 = _jakocelticmelange22wsg | pattern_ra2 = _jakocelticmelange22wsg | pattern_sh2 = _jako20w | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | socks2 = FFFFFF | pattern_la3 = _jakopixel2324sg | pattern_b3 = _jakopixel2324sg | pattern_ra3 = _jakopixel2324sg | pattern_sh3 = _pafos2021a | leftarm3 = 404040 | body3 = 404040 | rightarm3 = 404040 | shorts3 = 28282D | socks3 = 484b4f }} '''''Riga FC''''' ir 2014. gadā dibināts [[Latvija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Rīga]]s, kas pašlaik spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgā]]. Četrkārtējs Latvijas čempions ([[2018. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2018]], [[2019. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2019]], [[2020. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2020]], [[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025]]), divkārtējs [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa]] ieguvējs (2018, 2023). Mājas spēles klubs aizvada [[Skonto stadions|Skonto stadionā]]. ''Riga FC'' ir [[Baltijas valstis|Baltijas]] bagātākais futbola klubs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/13032023-virsligas_1_karta_sniegs_jelgavas_jaunies|title=Virslīgas 1. kārta: sniegs, Jelgavas jaunieši un sezonas atskaites punkts|last=Suveizda|first=Agris|date={{dat|2023|3|13||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2024|7|8||bez}}}}</ref>; tāpat kopš hokeja [[Rīgas "Dinamo"]] darbības pārstrukturizācijas klubs kļuva par [[Latvija]]s sporta bagātāko klubu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/10032022-virsligas_grandu_apskats_sastavi_taktikas|title=Virslīgas grandu apskats: sastāvi, taktikas, ārzemju nometnes|last=Suveizda|first=Agris|date={{dat|2022|3|10||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2024|7|8||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://baltyckifutbol.pl/lv/virsliga-2023-ir-atkartojums-virsligai-2020/|title=Virslīga 2023 ir atkārtojums Virslīgai 2020?|last=Brutāns|first=Krists|date={{dat|2023|5|24||bez}}|publisher=Baltyckifutbol.pl|accessdate={{dat|2024|7|8||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/28062023-vef_ventspils_godu_ka_vieteja_sporta_liel|title=Viedoklis: VEF-Ventspils godu kā vietējā sporta lielākais duelis pārņem Riga-RFS? |last=Eliņš|first=Rolands|date={{dat|2023|6|28||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2024|7|8||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/11072023-eirokausi_klat_vai_grupu_turnirs_riga_bus|title=Eirokausi klāt: vai grupu turnīrs Rīgā būs arī šoruden? |last=Suveizda|first=Agris|date={{dat|2023|7|11||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2024|7|8||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/18032024-birka_par_arzemju_piedavajumu_izveli_star|title=Birka par ārzemju variantu, izvēli starp "Valmieru" un RFS un sezonas mērķiem|last=Suveizda|first=Agris|date={{dat|2024|3|18||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2024|7|8||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/06052024-traumas_del_jau_sen_butu_jabeidz_bet_futb|title=Trauma jau sen liek beigt, bet futbols vēl ir pārāk mīļš – "Grobiņas" dvēsele Knapšis|last=Suveizda|first=Agris|date={{dat|2024|5|7||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2024|7|8||bez}}}}</ref> == Kluba vēsture == Klubs oficiāli ir reģistrēts 2014. gada 30. aprīlī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/riga-football-club/40008223802|title=Riga Football Club, 40008223802 - par uzņēmumu|last=|website=Lursoft|access-date=2021-08-09|date=2021-08-09|language=lv|archive-date=2021-08-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20210809125900/https://company.lursoft.lv/riga-football-club/40008223802}}</ref> Pirms 2015. gada sezonas tika izveidota apvienotā komanda ''Caramba/Dinamo'', kas piedalījās [[Latvijas futbola 1. līga|Latvijas 1. līgas]] čempionātā, izmantojot 2014. gadā dibinātā kluba ''[[FC Caramba]]'' iegūto vietu pēc uzvaras [[Latvijas futbola 2. līga|2. līgā]] (abas komandas ir nesaistītas). Uzreiz debijas sezonā tika izcīnīta 1. vieta un iegūta ceļazīme uz Virslīgu.<ref>{{Ziņu atsauce|title=FC Caramba/Dinamo kļūst par komanda.lv Pirmās līgas čempioniem|url=http://lff.lv/lv/turniri/viriesu-turniri/komanda-lv-pirma-liga/jaunumi/fc-caramba-dinamo-klust-par-komanda-lv-pirmas-ligas-cempioniem|work=lff.lv|date=24 October 2015|accessdate={{dat|2016|4|12||bez}}|archive-date={{dat|2018|11|07||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20181107054346/https://lff.lv/lv/turniri/viriesu-turniri/komanda-lv-pirma-liga/jaunumi/fc-caramba-dinamo-klust-par-komanda-lv-pirmas-ligas-cempioniem/}}</ref> Pēc iekļūšanas Virslīgā klubs nomainīja nosaukumu uz ''Riga FC''.<ref>{{Ziņu atsauce|title="Caramba/Dinamo" pārmaiņas: jauns treneris, cits nosaukums un stadions|url=http://sportacentrs.com/futbols/virsliga/22122015-caramba_dinamo_lielas_parmainas_jauns_tre|work=sportacentrs.com|date=22 December 2015|accessdate={{dat|2016|4|12||bez}}}}</ref> No 2023. gadā mājas spēles tiek aizvadītas [[Skonto stadions|Skonto stadionā]], bet kluba rezerves laukums ir ''Mežaparks Sports Village''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tvnet.lv/7214545/foto-mezaparka-noslegusies-riga-fc-stadiona-buvnieciba|title=Foto &#10217; Mežaparkā noslēgusies "Riga" FC stadiona būvniecība|website=Futbola Virslīga|access-date=2023-04-07|date=2021-03-31|language=lv}}</ref> == Iegūtie tituli == * '''[[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]''' ** Čempioni (4): [[2018. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2018]], [[2019. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2019]], [[2020. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2020]], [[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025]] ** Vicečempioni (3): [[2022. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2022]], [[2023. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2023]], [[2024. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2024]] * '''[[Latvijas futbola 1. līga|Latvijas 1. līga]]''' ** Čempioni (1): [[2015. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2015]] * '''[[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (2): [[2018. gada Latvijas kauss futbolā|2018]], [[2023. gada Latvijas kauss futbolā|2023]] *[[Latvijas Superkauss futbolā|'''Latvijas Superkauss''']] ** Kausa ieguvēji (2): 2024, 2026<ref>[https://lff.lv/zinas/18797/asa-cina-superkausu-iegust-riga-fc/ Asā cīņā Superkausu iegūst "Riga FC"]</ref><ref>[https://lff.lv/speles/riga-fc-fk-auda-23314875/ Latvijas Superkauss 2026]</ref> == Iegūtās vietas Latvijas čempionātā == <timeline> ImageSize = width:600 height:60 PlotArea = left:10 right:10 bottom:30 top:10 TimeAxis = orientation:horizontal format:yyyy DateFormat = dd/mm/yyyy Period = from:01/07/2014 till:01/07/2025 ScaleMajor = unit:year increment:1 start:2015 Colors = id:bl1 value:rgb(0.5,0.8,0.5) id:bl2 value:rgb(0.9,0.9,0.3) id:rs value:rgb(0.8,0.6,0.6) id:rn value:rgb(0.9,0.1,0.1) PlotData= bar:Position width:15 color:white align:center from:01/07/2014 till:01/07/2015 shift:(0,-4) text:[[2015. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|1]] from:01/07/2015 till:01/07/2016 shift:(0,-4) text:[[2016. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|5]] from:01/07/2016 till:01/07/2017 shift:(0,-4) text:[[2017. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|3]] from:01/07/2017 till:01/07/2018 shift:(0,-4) text:[[2018. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1]] from:01/07/2018 till:01/07/2019 shift:(0,-4) text:[[2019. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1]] from:01/07/2019 till:01/07/2020 shift:(0,-4) text:[[2020. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1]] from:01/07/2020 till:01/07/2021 shift:(0,-4) text:[[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|4]] from:01/07/2021 till:01/07/2022 shift:(0,-4) text:[[2022. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2]] from:01/07/2022 till:01/07/2023 shift:(0,-4) text:[[2023. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2]] from:01/07/2023 till:01/07/2024 shift:(0,-4) text:[[2024. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2]] from:01/07/2024 till:01/07/2025 shift:(0,-4) text:[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1]] from:01/07/2014 till:01/07/2015 color:bl2 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola 1. līga|1. līga]]" from:01/07/2015 till:01/07/2025 color:bl1 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]" </timeline> == Sasniegumi Latvijas kausa izcīņā == * [[2015.—2016. gada Latvijas kauss futbolā|2015/16]] — Astotdaļfināls * [[2016.—2017. gada Latvijas kauss futbolā|2016/17]] — Finālisti * [[2017. gada Latvijas kauss futbolā|2017]] — Finālisti * [[2018. gada Latvijas kauss futbolā|2018]] — '''Latvijas kausa ieguvēji''' * [[2019. gada Latvijas kauss futbolā|2019]] — Pusfināls * [[2020. gada Latvijas kauss futbolā|2020]] — Ceturtdaļfināls * [[2021. gada Latvijas kauss futbolā|2021]] — Pusfināls * [[2022. gada Latvijas kauss futbolā|2022]] — Astotdaļfināls * [[2023. gada Latvijas kauss futbolā|2023]] — '''Latvijas kausa ieguvēji'''<ref>https://sportacentrs.com/futbols/citi_latvijas_turniri/25102023-riga_sasit_visas_i_pendeles_i_pecspeles_s</ref> * [[2024. gada Latvijas kauss futbolā|2024]] — Pusfināls * [[2025. gada Latvijas kauss futbolā|2025]] — Finālisti == Dalība UEFA turnīros == {| class="wikitable" style="text-align:center" !Sezona !Sacensības !Kārta !Valsts !Klubs !Mājās !Viesos !Kopā |- |2018—19 |align="left"|[[2018.—2019. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līga]] | 1QR |{{Flaga|BUL}} |align="left"|[[Sofijas CSKA]] |1:0 |0:1 |style=background:#fdd|'''1:1''' <small>(11 m: 3:5)</small> |- |rowspan="4"|2019—20 |align="left"|[[2019.—2020. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UEFA Čempionu līga]] |1QR |{{Flaga|Īrija}} |align="left"|[[Dundalk F.C.]] |0:0 |0:0 |style=background:#fdd|'''0:0''' <small>(11 m: 4:5)</small> |- |rowspan="3" align="left"|[[2019.—2020. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līga]] |2QR |{{Flaga|Polija}} |align="left"|[[Glivices "Piast"]] |2:1 |2:3 |style=background:#dfd|'''4:4''' |- |3QR |{{Flaga|Finland}} |align="left"|[[Helsingin Jalkapalloklubi|HJK]] |1:1 |2:2 |style=background:#dfd|'''3:3''' |- |PO |{{Flaga|Dānija}} |align="left"|[[FC København]] |1:0 |1:3 |style=background:#fdd|'''2:3''' |- | rowspan="3" |2020—21 |align="left"|[[2020.—2021. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UEFA Čempionu līga]] | 1QR |{{Flaga|ISR}} |align="left"|[[Telavivas "Maccabi" (futbols)|Telavivas "Maccabi"]] |{{n/a}} |style=background:#fdd|'''0:2''' |{{n/a}} |- | rowspan="2" align="left" |[[2020.—2021. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līga]] |2QR |{{flaga|SMR}} |align="left"|[[Tre Fiori FC|Tre Fiori]] |style=background:#dfd|'''1:0''' |{{n/a}} |{{n/a}} |- |3QR |{{flaga|SCO}} |align="left"|[[Glāzgovas "Celtic"]] |style=background:#fdd|'''0:1''' |{{n/a}} |{{n/a}} |- | rowspan="4" |2021—22 |align="left"|[[2021.—2022. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UEFA Čempionu līga]] | 1QR |{{Flaga|SWE}} |align="left"|[[Malmö FF]] |1:1 |0:1 |style=background:#fdd|'''1:2''' |- | rowspan="3" align="left" |[[2021.—2022. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]] |2QR |{{flaga|MKD}} |align="left"|[[KF Shkëndija]] |2:0 |1:0 |style=background:#dfd|'''3:0''' |- |3QR |{{flaga|MLT}} |align="left"|[[Hibernians F.C.|Hibernians]] |0:1 |4:1 ({{piezīme|pap.|papildlaikā}}) |style=background:#dfd|'''4:2''' |- |PO |{{flaga|GIB}} |align="left"|[[Lincoln Red Imps FC|Lincoln Red Imps]] |1:1 |1:3 ({{piezīme|pap.|papildlaikā}}) |style=background:#fdd|'''2:4''' |- |rowspan="3"|2022—23 |align="left" rowspan="3"|[[2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]] |1QR |{{flaga|IRL}} |align="left"|[[Derry City FC|Derry City]] |2:0 |2:0 |style=background:#dfd|'''4:0''' |- |2QR |{{flaga|SVK}} |align="left"|[[MFK Ružomberok]] |2:1 |3:0 |style=background:#dfd|'''5:1''' |- |3QR |{{flaga|Portugāle}} |align="left"|[[Gil Vicente FC|Gil Vicente]] |1:1 |0:4 |style=background:#fdd|'''1:5''' |- |rowspan=3|2023—24 |rowspan=3|[[2023.—2024. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]] |1QR |{{flaga|ISL}} |align="left"|[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur]] |2:0 |0:1 |style=background:#dfd|'''2:1''' |- |2QR |{{flaga|HUN}} |align="left"|[[Kecskeméti TE|Kecskeméti]] |3:1 ({{piezīme|pap.|papildlaikā}}) |1:2 |style=background:#dfd|'''4:3''' |- |3QR |{{flaga|NED}} |align="left"|[[FC Twente|Twente]] |0:3 |0:2 |style=background:#fdd|'''0:5''' |- |2024—25 |align="left"|[[2024.—2025. gada UEFA Konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]] |2QR |{{flaga|Polija}} |align="left"|[[Vroclavas "Śląsk"]] |1:0 |1:3 |style=background:#fdd|'''2:3''' |- |rowspan="3"|2025—26 |rowspan="3" align="left"|[[2025.—2026. gada UEFA Konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]] |2QR |{{flaga|Gruzija}} |align="left"|[[FC Dila Gori|Dila Gori]] |2:1 |3:3 |style=background:#dfd|'''5:4''' |- |3QR |{{flaga|Izraēla}} |align="left"|[[Jeruzalemes "Beitar"]] |3:0 |1:3 |style=background:#dfd|'''4:3''' |- |PO |{{flaga|Čehija}} |align="left"|[[Prāgas "Sparta" (futbols)|Prāgas "Sparta"]] |1:0 |0:2 |style=background:#fdd|'''1:2''' |- | rowspan="3" |2026—27 |align="left"|[[2026.—2027. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UEFA Čempionu līga]] | 1QR |{{Flaga|ARM}} |align="left"|[[FC Ararat-Armenia|Ararat-Armenia]] |3:2 |0:2 |style=background:#fdd|'''3:4''' |- | rowspan="2" align="left" |[[2026.—2027. gada UEFA Konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]] |2QR |{{flaga|MKD}} |align="left"|[[FK Vardar]] |5:2 ({{piezīme|pap.|papildlaikā}}) |3:2 |style=background:#dfd|'''8:4''' |- |3QR |{{flaga|HUN}} |align="left"|[[Győri ETO FC|Ģēras ETO]] |1:0 | | |} == Komandas sastāvs == ''Atjaunots'' ''{{dat|2026|3|2||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tonybetvirsliga.lv/team/riga-fc/#players|title=Riga FC|website=tonybetvirsliga.lv|access-date=2025-03-04}}</ref>'' {{Fs start}} {{Fs player | no= 1 | nat=LAT | pos=GK | name= [[Krišjānis Zviedris]]}} {{Fs player | no= 2 | nat=BRA | pos=DF | name= [[Paulu Eduardu]]}} {{Fs player | no= 4 | nat=CRI | pos=MF | name= [[Orlando Galo]]}} {{Fs player | no= 5 | nat=CMR | pos=MF | name= [[Karls Gameni Vasoms]]|other=īrē no [[FK Auda]]}} {{Fs player | no= 8 | nat=BRA | pos=MF | name= [[Jagu Sikeira]]}} {{Fs player | no= 9 | nat=CRI | pos=FW | name= [[Antoni Kontrerass]]}} {{Fs player | no= 10 | nat=BRA | pos=FW | name= [[Režinaldu Ramiriss]]}} {{Fs player | no= 11 | nat=ESP | pos=MF | name= [[Braians Penja]]}} {{Fs player | no= 12 | nat=LAT | pos=GK | name= [[Kristaps Zommers]]}} {{Fs player | no= 13 | nat=LAT | pos=DF | name= [[Raivis Andris Jurkovskis]]}} {{Fs player | no= 14 | nat=LAT | pos=MF | name= [[Renārs Varslavāns]]}} {{Fs player | no= 21 | nat=GHA | pos=DF | name= [[Baba Musā]]}} {{Fs mid}} {{Fs player | no= 22 | nat=SEN | pos=MF | name= [[Meisa Diops]]}} {{Fs player | no= 23 | nat=LAT | pos=MF | name= [[Maksims Toņiševs]]}} {{Fs player | no= 27 | nat=LAT | pos=DF | name= [[Emīls Birka]]}} {{Fs player | no= 28 | nat=NED | pos=MF | name= [[Salāhs Ulads]]}} {{Fs player | no= 34 | nat=LAT | pos=DF | name= [[Antonijs Černomordijs]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Fs player | no= 36 | nat=COL | pos=DF | name= [[Andress Salasars]]}} {{Fs player | no= 37 | nat=TUN | pos=FW | name= [[Rakī Avanī]]}} {{Fs player | no= 40 | nat=GHA | pos=MF | name= [[Ahmeds Ankrā]]}} {{Fs player | no= 77 | nat=GAM | pos=FW | name= [[Muhameds Badamosi]]}} {{Fs player | no= 91 | nat=LAT | pos=GK | name= [[Frenks Orols]]}} {{Fs player | no= | nat=BRA | pos=FW | name= [[Kaju (futbolists)|Kaju]]}} {{Fs player | no= | nat=BFA | pos=FW | name= [[Usmans Kamara]]}} {{Fs end}} == Izīrētie spēlētāji == {{Fs start}} {{Fs player | no= 2 | nat=LAT | pos=DF | name= [[Maksims Semeško]] (Uz FK Metta {{flaga|Latvija}})}} {{Fs player | no= 16 | nat=LAT | pos=GK | name= [[Nils Toms Puriņš]] (Uz FK Super Nova {{flaga|Latvija}})}} {{Fs player | no= 21 | nat=UKR | pos=MF | name= [[Jevgens Stadņiks]] (Uz FK Metta {{flaga|Latvija}})}} {{Fs player | no= 27 | nat=UKR | pos=MF | name= [[Maksims Parhomenko]] (Uz FK Tukums 2000 {{flaga|Latvija}})}} {{Fs player | no= 39 | nat=BFA | pos=MF | name= [[Usmans Kamarā]] (Uz FK Auda {{flaga|Latvija}})}} {{Fs end}} == Komandas personāls == {| class="wikitable" ! Amats ! Vārds, uzvārds<ref name="sastavs">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/klubi/riga-fc-11950/?cid=5535771|title=Riga FC|website=lff.lv|accessdate={{dat|2020|9|20||bez}}}}</ref> |- | Galvenais treneris | {{flaga|Slovākija}} [[Adriāns Guļa]] |- | Treneris | {{flaga|Latvija}} [[Kristaps Blanks]] |- | Treneris | {{flaga|Latvija}} [[Mareks Zuntners]] |- | Vārtsargu treneris | {{flaga|Ukraina}} Oleksandrs Nogins |- | Dublieru komandas treneris | {{flaga|Latvija}} Mihails Koņevs |- | Ģenerāldirektors | {{flaga|Latvija}} Aleksandrs Proņins |- | Izpilddirektors | {{flaga|Latvija}} Romāns Lajuks |- | Sporta direktors | {{flaga|Latvija}} Aleksandrs Romašins |- | TMS menedžeris | {{flaga|Latvija}} Mārcis Savinovs |- | Administrators | {{flaga|Latvija}} Deniss Čerņikovs |- | Preses sekretārs | {{flaga|Latvija}} Krišs Upenieks |- | Ārsts | {{flaga|Latvija}} Rolands Brencāns |- | Fizioterapeits | {{flaga|Ukraina}} Volodimirs Vlasenko |- | Fizioterapeits | {{flaga|Horvātija}} Bojans Radanovičs |} == Komandas galvenie treneri == * {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2015) * {{flaga|Krievija}} [[Kirils Kurbatovs]] (2016) * {{flaga|Turkmenistāna}}/{{flaga|Krievija}} [[Dmitrijs Homuha]] (2016) * {{flaga|Krievija}} [[Vladimirs Volčeks]] (2016—2017) * {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2017) (pienākumu izpildītājs) * {{flaga|Krievija}} [[Jevgeņijs Perevertailo]] (2017) * {{flaga|Slovēnija}} [[Slaviša Stojanovičs]] (2017) * {{flaga|Maķedonija}} [[Goce Sedloskis]] (2018) * {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2018) (pienākumu izpildītājs) * {{flaga|Ukraina}} [[Viktors Skripņiks]] (2018) * {{flaga|Portugāle}} [[Luišs Pimenta]] (2019) * {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2019) (pienākumu izpildītājs) * {{flaga|Baltkrievija}} [[Oļegs Kubarevs]] (2019) * {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2019) * {{flaga|Krievija}} [[Oļegs Kononovs]] (2020) * {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2020) * {{flaga|Krievija}} [[Deniss Laktionovs]] (2021) * {{flaga|Latvija}} [[Andris Riherts]] (2021) * {{flaga|Vācija}} [[Torstens Finks]] (2022) * {{flaga|Horvātija}} [[Sandro Perkovičs]] (2022) * {{flaga|Horvātija}} [[Tomislavs Stipičs]] (2023) * {{flaga|Somija}} [[Simo Valakari]] (2024) * {{flaga|Latvija}} [[Mareks Zuntners]] (2024) (pienākumu izpildītājs) * {{flaga|Slovākija}} [[Adriāns Guļa]] (2025—''pašlaik'') == Atsauces == {{atsauces|http://www.rigafc.lv/galvena-komanda/=}} == Ārējās saites == * [https://rigafc.lv Kluba oficiālā vietne] * [https://www.facebook.com/rigafootballclub/ Kluba oficiālais profils vietnē "Facebook"] * [https://twitter.com/RigaFC_Official/ Kluba oficiālais konts vietnē "Twitter"] * [https://www.youtube.com/@rigafootballclub/ Kluba''Youtube'' kanāls] * [http://www.lff.lv/ Latvijas Futbola federācija] {{Futbols-aizmetnis}} {{Latvijas futbola Virslīga}} {{Latvijas čempioni futbolā}} [[Kategorija:Latvijas futbola klubi]] [[Kategorija:Sports Rīgā]] [[Kategorija:Riga FC]] 3vtmzsb1tvchhwgqwxv5mp8qkez8suu 0 334858 4505989 4345409 2026-08-12T11:04:45Z Ivario 51458 4505989 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Rigasche Stadtblätter.jpg|thumb|[[Grindelis|Grindeļa]] rediģēto ''Rigaische Stadtblätter'' 1819. gada izdevums.]] [[Attēls:Rīgas Literāri praktiskās biedrības vēsture 1852.jpg|thumb|Rīgas Literāri praktiskās biedrības vēsture (1852)]] '''Rīgas literāri praktiskā pilsoņu savienība''' ('''RLPPS''', {{val-de|Literärisch-Praktische Bürgerverbindung}}) bija sabiedriska organizācija [[Apgaismības laikmets|Apgaismības laikmeta]] ideju izplatīšanai [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]], ko 1802. gadā dibināja [[Sv. Pētera baznīca|Rīgas Sv. Pētera draudzes]] virsmācītājs [[Liborijs fon Bergmanis]], [[Rīgas Domskola]]s rektors [[Johans Augusts Albanuss]] un iepriekšējais Rīgas Domskolas rektors, vēlākais [[Vidzemes luteriskās baznīcas ģenerālsuperintendents]] [[Kārlis Gotlobs Zontāgs]]. Organizāciju slēdza 1939. gada novembrī pēc [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|vācbaltiešu izceļošanas]], likvidācijas process turpinājies līdz 1940./1941. gadam.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=51915304&isArticle=true&query=biedr%C4%ABba%2042%20Literariski%20praktisk%C4%81%20pilso%C5%86u%20|title=PAZIŅOJUMS - 42. „Literariski-praktiskā pilsoņu biedrība" (Literarisch-praktische Burgerverbindung)|work=[[Valdības Vēstnesis]]|access-date=2026-08-12|date=1939-11-07|archive-date=|archive-url=|page=8|issue=253}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.archivesportaleurope.net/ead-display/-/ead/pl/aicode/LV-LNA/type/fa/id/LV-LNA-VA-F2557|title=Literāri praktiskā pilsoņu apvienība (Rīga) (LV-LNA - LV-LNA-VA-F2557) - Archives Portal Europe|website=www.archivesportaleurope.net|access-date=2021-04-01}}</ref> == Vēsture == Baidoties no [[Franču revolūcija]]s ideju izplatīšanās, 1794. gadā [[Krievijas Impērija]]s ķeizariene [[Katrīna II]] lika apturēt [[brīvmūrniecība|brīvmūrnieku ložu]] darbību. Pēc atkārtotiem Krievijas varas iestāžu aizrādījumiem par brīvmūrnieku ložas nevēlamību Rīgas ložas ''[[Zur kleinen Welt]]'' brāļi [[1797]]. gada 2. jūlijā izveidoja [[Biedrība "Eifonija"|Rīgas literāru dziedāšanas biedrību "Eifonija"]] (''Euphonie''). Ķeizara Aleksandra I laikā brīvmūrniecību pēc 1801. gada atkal atļāva, tomēr [[Napoleona kari|Napoleona karu]] dēļ pierobežas [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]] ložas darbību neatsāka. Ņemot par paraugu līdzīgu Hamburgas un Lībekas biedrību pieredzi, 1802. gadā [[Rīgas loža "Apollo"|Rīgas ložas „Apollo”]] brālis [[Kārlis Gotlobs Zontāgs]] vairāki citi Rīgas pilsoņi nolēma dibināt „Rīgas literāri praktisko pilsoņu savienību“, tajā uzņemti [[Dāvids Hieronīms Grindelis]], [[Oto fon Hūns]], [[Kristofs Hāberlands]], [[Johans Hermanis Cigra]], [[Kārlis Vilperts]] un citi. 1810. gadā pēc K. G. Zontāga ierosmes savienība sāka izdot laikrakstu ''[[Rigaische Stadtblätter]]''. 1810. gadā notika pirmā biedrības atklātā sēde ar daudziem referātiem, tajā par savienības goda biedru ievēlēja [[Johans Kristofs Broce|Johanu Kristofu Broci]]. 1821. gadā Rīgas literāri praktiskā pilsoņu savienība atpirka J. K. Broces attēlu un aprakstu krājumu un nodeva Rīgas pilsētas bibliotēkai. 1836. gadā savienība sāka uzturēt Bāreņu skolu (''Waisen-Schule der literärisch-praktischen Bürger-Verbindung'').<ref>[https://dom.lndb.lv/data/obj/file/13637452.pdf Rigaische Stadtblaetter Nr. 42] (1839)</ref> 1872. gada rudenī Literāri-praktiskā pilsoņu apvienība [[Ozolaine (Rīga)|Ozolainē]] bijušās Duntes muižas ēkās iekārtoja Eihenheima patversmi ar skolu un internātu, kurā strādāja latviešu skolotājs un botāniķis [[Jānis Ilsters]]. == RLPPS goda biedri == * [[Johans Kristofs Broce]] (1810), * [[Dāvids Hieronīms Grindelis]] (1812), * [[Oto fon Hūns]] (1812), * [[Georgs Frīdrihs Parrots]] (1812), * [[Liborijs fon Bergmanis]] (1817), * [[Georgs Frīdrihs fon Felkerzāms]] (1818), * [[Kārlis Frīdrihs Vatsons]] (1822), * [[Kārlis Oto fon Tranzē]] (1825) * [[Johans Augusts Albanuss]] (1837), * [[Johans Hermanis Cigra]] (1844), * [[Frīdrihs Beize]] (1852), * [[Bernhards Frīdrihs Bērenss]] (1852), * [[Kārlis Kristiāns Ulmanis]] (1856), * [[Augusts Vilhelms Būhholcs]] (1870), * [[Eduards fon Holanders]] (1890), * [[Georgs Armitsteds]] (1902), * [[Ludvigs Vilhelms Kerkoviuss]] (1902).<ref>[[Jānis Stradiņš]]. Zinātnes un augstskolu sākotne Latvijā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2012. - 393 lpp.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Sabiedriskās kustības un organizācijas Latvijas teritorijā]] 0n3pbruqr575ma2ateebsgptw6pwk89 0 340124 4505809 4286614 2026-08-11T17:29:57Z ZANDMANIS 91184 4505809 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Teodors Heiss | vārds_orģ = ''Theodor Heuss'' | attēls = Gronchi Heuss 1957 (3x4 cropped).jpg | att_izm = | apraksts = Teodors Heiss 1957. gadā <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Vācijas prezidents]] | term_sākums = {{dat|1949|9|13|N}} | term_beigas = {{dat|1959|9|12|N}} | priekštecis = - | pēctecis = [[Heinrihs Libke]] <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dat|1884|1|31}} | dzim_vieta = [[Brakenheima]], [[Virtembergas Karaliste]], [[Vācijas Impērija]]<br>([[Bādene-Virtemberga]], {{DEU}}) | dzīves_vieta = | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1963|12|12|1884|1|31}} | mir_vieta = [[Štutgarte]], [[Bādene-Virtemberga]], {{DEU}} | apglabāts = | tautība = | partija = *[[Progresīvā Tautas partija (Vācija)|Progresīvā Tautas partija]] (1910–1918) *[[Vācu Demokrātiskā partija]] (1918–1933) *[[Vācijas Demokrātiskā partija]] (1947–1948) *[[Brīvā Demokrātiskā partija]] (1948–1963) | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = politiķis | alma_mater = | reliģija = [[luterisms]] | paraksts = Theodor Heuss Signature.svg | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Teodors Heiss''' ({{val|de|Theodor Heuss}}; dzimis {{dat|1884|1|31}}, miris {{dat|1963|12|12}}) bija liberāls Vācijas politiķis, žurnālists un politologs. Pirmais pēckara [[Vācijas prezidents]] no 1949. līdz 1959. gadam, [[Vācijas kanclers|Vācijas kanclera]] [[Konrāds Adenauers|Konrāda Adenauera]] laikā. Darbodamies politikā vēl Vācijas Impērijas laikā, pēc Otrā pasaules kara Heisa bija viens no liberālās [[Brīvā Demokrātiskā partija|Brīvās Demokrātiskās partijas]] pamatlicējiem. Piedalījās Vācijas valsts konstitūcijas izstrādē. Kļūdams par Vācijas prezidentu, ievēroja politisku neitralitāti, stabilizējot jauno Vācijas demokrātiju. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | virsraksts = [[Vācijas prezidents]] | periods = 1949–1959 | pirms = amats izveidots | pēc = [[Heinrihs Libke]] }} {{kastes beigas}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Heiss, Teodors}} [[Kategorija:1884. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1963. gadā mirušie]] [[Kategorija:Vācijas prezidenti]] [[Kategorija:Bādenē-Virtembergā dzimušie]] iojwr5vywgppdozn5qsybsk4jh3sroq 0 344444 4505714 3855587 2026-08-11T12:04:07Z Semigall 8687 4505714 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|Latvijas arheoloģi|Loze|Loze|uzvārds}} {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Ilze Loze | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_gads = 1936 | dz_mēnesis = 3 | dz_diena = 3 | dz_vieta = [[Rīga]], {{LAT}} | m_dat_alt = | m_gads = 2026 | m_mēnesis = 8 | m_diena = 10 | m_vieta = {{LAT}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latviete]] | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | darba_vietas = | alma_mater = [[Ļeņingradas Valsts universitāte]] | zinātne = [[Arheoloģija]] | pasniedzēji = | studenti = | sasniegumi = | apbalvojumi = Latvijas Zinātņu akadēmijas medaļa <br> [[Triju Zvaigžņu ordenis]] | piezīmes = | kategorijas = }} '''Ilze Biruta Loze''' (1936-2026<ref>https://www.facebook.com/latvijasvesturesinstituts/posts/pfbid02j25LVU4zzDT79kBQzKAGfz4zvoAn16JngYoAFuiwGFJQRBNz2k57PkXjK9TxdyJHl</ref>) ir latviešu [[Arheoloģija|arheoloģe]], vēstures zinātņu doktore (1972). Latvijas Vēstures institūta darbiniece, [[akmens laikmets|Akmens laikmeta]] pētniece. [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s korespondētājlocekle (1997). Atklājusi 31 akmens laikmeta apmetni, no tām [[Lubāns|Lubāna ezera]] apkārtnē vairāk nekā 20 akmens un agrā bronzas laikmeta dzīvesvietas. Pateicoties viņai, Lubānas ezera apkārtnes arheoloģiskais komplekss ierindots Eiropas nozīmīgāko akmens laikmeta apdzīvotības centru vidū. Vēlāk veica pētījumus arī [[neolīts|neolīta]] apmetnēs [[Ziemeļkurzeme]]s kāpās Pūrciemā un Ģipkā (2006). == Dzīvesgājums == Dzimusi 1936. gada 3. martā Rīgā Aleksandra Lozes ģimenē. Studēja arheoloģiju Ļeņingradas Valsts universitātes Vēstures fakultātē. 1959. gadā viņa tika pieņemta darbā [[Latvijas PSR Zinātņu akadēmija]]s Vēstures institūta Arheoloģijas sektorā par jaunāko zinātnisko līdzstrādnieci. 1962. gadā viņa uzsāka pētījumus [[Lubāns|Lubāna]] ieplakā. 1972. gadā Ļeņingradā aizstāvēja vēstures zinātņu kandidātes, bet 1995. gadā Rīgā habilitētās vēstures doktores disertāciju. Kopš 1994. gada viņa ir Latvijas vēstures institūta vadošā pētniece. Starptautiskās aizvēstures un senākās vēstures zinātņu asociācijas Dzintara komisijas locekle. 2001. gadā viņa vadīja IV starptautiskās dzintara konferences organizēšanu Talsos. Vadīja nodarbības arheoloģijas studentiem [[Latvijas Universitāte]]s Vēstures un filozofijas fakultātē un [[Rēzeknes augstskola]]s Humanitārajā fakultātē. == Darbi == Ilze Loze ir vairāk nekā 400 zinātnisku un zinātniski populāru rakstu, 14 grāmatu un brošūru autore. Ar referātiem par Latvijas akmens laikmeta jautājumiem viņa uzstājusies arī Polijā, Vācijā, Itālijā, Serbijā, Maltā, Dienvidāfrikā, Meksikā u.c. valstīs.<ref>[http://www.lvi.lv/lv/LVIZ_2011_files/1numurs/A_Vasks_I_Lozei_75_LVIZ_2011_1.pdf Andrejs Vasks. ARHEOLOĢEI ILZEI BIRUTAI LOZEI — 75]{{Novecojusi saite}} lvi.lv</ref> * Akmens laikmets Lubāna klānos. Rīga: Zinātne, 1979. - 85 lappuses * ''Поздний неолит и ранняя бронза Лубанской равнины''. Rīga: Zinātne, 1979. - 203 lpp. (krieviski) * Akmens laikmeta māksla Austrumbaltijā, Rīga: Zinātne, 1983. - 134 lappuses * ''Поселения каменного века Лубанской низины. Мезолит, ранний и средний неолит.'' Rīga: Zinātne, 1988. (krieviski) * Lubāna klāni aicina. Latgales Kultūras centra izdevniecība, 1994. - 170 lpp. * [[Jānis Graudonis]], [[Ilga Zagorska]], Ilze Loze, [[Andrejs Vasks]]. Latvijas senākā vēsture 9. g.t. pr. Kr.- 1200. g. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2001. - 463 lpp. * ''Stone Age settlements in the Lake Lubans wetland in Latvia, and subsistence strategies of the population''. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis, A daļa. 2000, 54(3/4): 109 - 122 lpp. (angliski) * ''Amber in archaeology: proceedings of the Fourth International Conference on Amber in Archaeology. [[Talsi]], 2001. Edited by Curt W. Beck, Ilze B. Loze, Joan M. Todd''. Latvijas vēstures institūta apgāds, 2003. - 259 lpp. * Senais dzintars Austrumbaltijā. Latgales Kultūras centra izdevniecība, 2004. - 136 lpp. * Neolīta apmetnes Ziemel̦kurzemes kāpās. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2006. - 223 lappuses * Lubāna mitrāja neolīta dzintars un tā apstrādes darbnīcas. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2008. * Vēlā neolīta Aboras I apmetnes apdzīvotība. Jauni radioaktīvā oglekļa datējumi Lubāna mitrajā. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis, A daļa. 2012. 66(5/6): 26 - 38 lpp. == Apvalvojumi un pagodinājumi == * SIA “Lattelekom” un Latvijas izglītības fonda medaļa, diploms un stipendijs (2004) * [[Latvijas Republikas Ministru kabineta balva]] par mūža ieguldījumu Latvijas arheoloģijā (2007) == Atsauces == {{Atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Loze, Ilze}} [[Kategorija:Latviešu vēsturnieki]] [[Kategorija:Latviešu arheologi]] [[Kategorija:Latvijas zinātnieces]] [[Kategorija:1936. gadā dzimušie]] n3ytso7dyoqs427afncw8aevuj6o7hr 0 348210 4505717 3524183 2026-08-11T12:06:32Z Ernests Spīčs 56188 Precizētas ziņas par Korāta un Krauksta sadarbību, ievietots Korāta kapa pieminekļa attēls. 4505717 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Pēteris Korāts | vārds_orig = | attēls = Pēteris Korāts izmēģina jauno instrumentu.png | att_izmērs = | att_nosaukums = Pēteirs Korāts 1957. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1871 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 20 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Kurzemes guberņa|Alšvanga|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = 1957 | m_mēnesis = 09 | m_diena = 15 | m_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | nodarbošanās = [[tautas mūzika|tautas muzikants]] ([[kokles|koklētājs]], [[dūdas|dūdinieks]], [[taure]]s un [[āžrags|āžraga]] pūtējs), kokļu meistars | darbības_gadi = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Marija Korāte<ref name="Kuldīgas muzejs"/> | bērni = Anna Dambe<ref name="Burgmeistere"/>, [[Matīss Korāts]] un Gunārs Korāts (audžudēls)<ref name="Kuldīgas muzejs"/> | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = }} '''Pēteris Korāts''' (dzimis 1871. gada 20. decembrī, [[Alšvanga|Alšvangā]], [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]], miris 1957. gada 15. septembrī [[Durbe|Durbē]], [[Latvijas PSR]]) bija [[suiti|suitu]] [[tautas mūzika|tautas muzikants]] (koklētājs, dūdinieks, [[taure]]s un [[āžrags|āžraga]] pūtējs), [[kokles|kokļu]] meistars, kā arī tautas [[paražas|paražu]] un [[tautasdziesmas|tautasdziesmu]] teicējs.<ref name="Birzniece">{{Tīmekļa atsauce |title= Ar Aizputi un novadu saistītie. Biogrāfiskā vārdnīca |author=Mirdza Birzniece |publisher= [[Aizputes novada pašvaldība]] |url= http://vardnica.aizpute.lv/22-personas-k/383-korats-peteris |accessdate= 2017. gada 6. aprīlī}}</ref> Kokļu gatavošanā daudz eksperimentēja. Tradicionālo piecstīgu un septiņstīgu kokļu vietā gatavoja kokles ar 12—24 stīgām, vienlaikus kopumā saglabājot to tradicionālo formu. Gatavoja arī citus mūzikas instrumentus — [[vijole]]s, [[dūdas]], taures, āžragus, ko arī mācēja spēlēt.<ref name="Kuldīgas muzejs"/><ref name="Birzniece"/><ref name="Burgmeistere">{{Laikraksta atsauce |date=1981. gada 10. decembris |title=Pēterim Korātam 110. Kokļu gadsimtu stīgas |author=M. Burgmeistere |journal=„[[Dzimtenes balss]]” |issue=Nr. 50 |page=3. lpp |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_dzbl1981n50%7carticle:DIVL66%7cissueType:P |access-date=2017. gada 6. Aprīlis |archive-date=2016. gada 5. Marts |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305141223/https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_dzbl1981n50%7carticle:DIVL66%7cissueType:P }}</ref> Savas dzīves laikā izgatavojis simtiem kokļu.<ref name="Eiduss">{{Laikraksta atsauce |date=1957. gada 25. janvāris |title=Pētera Korata kokles |author=Z. Eiduss |journal=„[[Cīņa (laikraksts)|Cīņa]]” |issue=Nr. 21 |page=4. lpp |url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?#panel:pa%7cissue:/p_001_cina1957n021%7carticle:DIVL311%7cissueType:P |access-date=2018. gada 26. Septembris |archive-date=2020. gada 28. Aprīlis |archive-url=https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pa%7cissue:/p_001_cina1957n021%7carticle:DIVL311%7cissueType:P }}</ref> Mūsdienās daudzas no tām glabājas [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā]], [[Liepājas vēstures un mākslas muzejs|Liepājas vēstures un mākslas muzejā]] un citur.<ref name="Kuldīgas muzejs"/><ref name="Burgmeistere"/> == Dzīvesgājums == Pēteris Korāts piedzima 1871. gada 20. decembrī [[Alšvanga|Alšvangā]], [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]], [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] kalpu Andreja un Edas Korātu ģimenē, kas vēlāk tur nopirkuši zemesgabalu. Zeme bija pārāk neauglīga, lai visai ģimenei varētu nodrošināt iztiku, tāpēc jau jaunībā strādāja dažādus darbus.<ref name="Kuldīgas muzejs">{{Tīmekļa atsauce |title= Kokļu meistars Pēteris Korāts |author= Jolanta Mediņa |publisher= [[Kuldīgas muzejs]] |url= http://www.kuldigasmuzejs.lv/id643/koklu-meistars-peteris-korats |accessdate= 2017. gada 6. aprīlī }}{{Novecojusi saite}}</ref><ref name="Burgmeistere"/> Par piedalīšanos [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijā]] vairākkārt ieslodzīts un tiesāts karatiesā [[Jelgava|Jelgavā]].<ref name="Kuldīgas muzejs"/> No 1912. līdz 1934. gadam dzīvoja [[Vecpils pagastā]]<ref name="Birzniece"/>, kur [[Vecpils muiža|Vecpils muižā]] strādāja par kalpu. Tur no [[Jānis Poriķis|Jāņa Poriķa]] tēva saņēma savu pirmo kokli, no kura iemācījās arī koklēt un izgatavot kokles.<ref name="Eiduss"/> Pēc citām ziņām Korāts koklēšanu un kokļu izgatavošanu iemācījies bērnībā no sava tēva.<ref name="Kuldīgas muzejs"/> Šajā laikā Pēteris Korāts apguva arī ratniecību un [[galdniecība|galdniecību]]. 1924. gadā Alšvangas Ozolmuižā pie Pētera Korāta viesojās [[Emilis Melngailis]], kam viņš dziedāja un koklēja. Ar Melngaili sadraudzējās un turpmāk bieži vien viens otru apciemoja. Daudzas melodijas Pēteris Korāts sacerēja pats. Gan viens, gan ar bērniem un sievu bieži muzicēja tautas mūzikas koncertos laukos, Rīgā<ref name="Burgmeistere"/> un Liepājā.<ref name="Kuldīgas muzejs"/><ref name="Eiduss"/> 1925. gada beigās Pēteris Korāts kļuva par pirmo koklētāju-solistu, kas uzstājies [[Latvijas radiofons|Latvijas radiofonā]]. Viņa koklēšana ieskaņota vairākās [[skaņuplate|skaņuplatēs]].<ref name="Kuldīgas muzejs"/><ref name="Burgmeistere"/> 1945. – 1947. gadā ar koklētāju Eduardu Kraukstu (mākslinieka pseidonīms Jānis) Aizputē izveidoja Alsungas kāzu uzvedumu, ar kuru uzstājās Kurzemē, 1946. un 1947. gadā izbraukāja visu Latviju, meklēdams pēdējos zināmos kokļu meistarus, 1948. gada vasarā pie viņa viesojās komponists [[Sergejs Krasnopjorovs]], kurš Pētera Korāta kokles atzina par visskanīgākajām un izvēlējās tās par paraugu modernizēšanai.<ref name="Kuldīgas muzejs"/><ref name="Burgmeistere"/> [[Attēls:P. Korāta kapa piemineklis Durbes kapos.jpg|right|220x220px]] Pēc tam ar ģimeni pārcēlās uz Aizputi, kur līdz 1948. gada sākumam dzīvoja Katoļu ielā 3.<ref>{{Grāmatas atsauce |title=Aizpute |author=Mirdza Birzniece |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/g_001_0307026074%7carticle:DIVL2636%7cissueType:B |year=2004 |publisher=[[AGB]] |location=Rīga |ISBN=9984-663-60-4 |page=163 |accessdate={{dat|2017|04|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190902065147/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/g_001_0307026074%7carticle:DIVL2636%7cissueType:B |archivedate={{dat|2019|09|02||bez}} }}</ref> Pēdējos 10 dzīves gadus pavadīja [[Durbe]]s kopsaimniecības Puķukalnos, kur dzīvoja kopā ar dēla ģimeni. Līdz pat sirmam vecumam turpināja kokļu gatavošanu un uzstāšanos.<ref name="Burgmeistere" /> Miris 1957. gadā Durbē. Apglabāts Durbes kapos.<ref name="Birzniece" /> Viņa kokļu gatavošanas tradīcijas turpināja dēls [[Matīss Korāts]], kurš kļuva par profesionālu mūzikas instrumentu meistaru un izgatavoja vairākus jaunus kokļu modeļus, turpinot tēva iesākto kokļu modernizēšanu.<ref name="Kuldīgas muzejs" /><ref name="Burgmeistere" /> Savukārt Eduards Krauksts turpināja eksperimentēt gan gatavojot jaunus tautas mūzikas instrumentus (bāgu, timbu, švīku u.c.), gan izveidojot savas ģimenes koklētāju ansambli, kur pats spēlēja dižo kokli jeb bāgu. == Piemiņa == 1982. gada 30. janvārī par godu viņa 110. dzimšanas dienai [[Liepājas vēstures un mākslas muzejs|Liepājas vēstures un mākslas muzejā]] notika Pētera Korāta atceres pēcpusdiena, kurā tika izrādīta viņam veltīta izstāde un mākslinieka [[Jānis Strupulis|Jāņa Strupuļa]] Pēterim Korātam veltīta medaļa, kā arī notika koncerts, kurā dažādi mūziķi izpildīja galvenokārt Pētera Korāta skaņdarbus.<ref>{{Laikraksta atsauce |date=1982. gada 4. februāris |title=Pētera Korāta atcere |journal=„[[Dzimtenes balss]]” |issue=Nr. 6 |page=8. lpp |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_dzbl1982n06%7carticle:DIVL309%7cissueType:P |access-date=2017. gada 6. Aprīlis |archive-date=2016. gada 5. Marts |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305141223/https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_dzbl1982n06%7carticle:DIVL309%7cissueType:P }}</ref><ref name="Birzniece"/> 2021. gada 20. decembrī Brīvdabas muzeja Usmas baznīcā notika P. Korāta (150) un E.Krauksta (125) piemiņas brīdis. == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Korāts, Pēteris}} [[Kategorija:1871. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu koklētāji]] [[Kategorija:Latviešu amatnieki]] [[Kategorija:1957. gadā mirušie]] [[Kategorija:Suiti]] rubb1q2dwyqdrcjj8rqygl3i26ypb2m 0 360336 4505871 4499667 2026-08-11T21:42:33Z RobertVikman 125137 /* 15. Saeimas vēlēšanas */ 4505871 wikitext text/x-wiki {{Politiskās partijas infokaste | logo = Kustība Par! Logo.svg | name = Kustība Par! | ideology = *[[Liberālisms]] *[[Centrisms]] | colours = dzeltena, melna | Country = Latvia | footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju saraksts|Partijas Latvijā]]}} | foundation = {{dat|2017|8|26}} | headquarters = {{vieta|Latvija|Rīga}} | leader = [[Linda Curika]] | website = {{URL|http://kustibapar.lv/}} | european = [[Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienība]] (ALDE) | colorcode = #Fff200 | seats1_title = [[14. Saeima]] | seats1 = {{Infobox political party/seats|0|100|hex=#Fff200}} | seats2_title = [[Eiropas Parlaments|Eiroparlaments]] | seats2 = {{Infobox political party/seats|0|9|hex=#Fff200}} | seats3_title = [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Valdība]] | seats3 = {{Infobox political party/seats|0|15|hex=#Fff200}} | seats4_title = [[Rīgas dome]]<ref>2 no 9 saraksta "[[Jaunā Vienotība]]" vietām.</ref> | seats4 = {{Infobox political party/seats|2|60|hex=#Fff200}} | seats5_title = [[Latvijas pašvaldību vadītāji|Vadītās pašvaldības]] | seats5 = {{Infobox political party/seats|2|42|hex=#Fff200}} | membership_year = 2026 | membership = 500{{decrease}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/|title=Informācija par politisko partiju biedru skaitu|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2025-03-20|language=lv|archive-date=2023-03-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20230331002210/https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/}}</ref> | affiliation1 = [[Attīstībai/Par!]] | affiliation1_title = Daļa no }} '''Kustība "Par!"''' ir {{dat|2017|8|26}} dibināta proeiropeiska [[Liberālisms|liberāli]] [[Centrisms|centriska]] [[Politiskā partija|politiskā]] partija Latvijā. Partijas vadītāja ir [[Linda Curika]]. Partijas moto ir: <nowiki>''</nowiki>Mēs esam par Latviju, kura ir iespēja visiem, nepieder dažiem un sastāv no daudziem.<nowiki>''</nowiki> Partija ir iesaistījusies apvienībā "[[Attīstībai/Par!]]" (vēlāk PLI) kopā ar partijām "[[Latvijas attīstībai]]" un "[[Izaugsme (partija)|Izaugsme]]", bet kopš 2022. gada apvienības partijas darbojas atsevišķi. Pēc iekļūšanas [[13. Saeima|13. Saeimā]] un darbošanās [[Krišjāņa Kariņa valdība|Krišjāņa Kariņa valdībā]] [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] sekoja neveiksme un apvienība Saeimā neiekļuva. == Vadība == Sākotnēji partijas valdes priekšsēdētājs bija kādreizējais veselības ministrs [[Daniels Pavļuts]]. Valdē bija 11 locekļi: D. Pavļuts, iekšlietu ministre un politikas analītiķe [[Marija Golubeva]], [[13. Saeima]]s deputāte, "Attīstībai/Par!" Saeimas frakcijas vadītāja vietniece, Eiropas lietu komisijas vadītāja un labas pārvaldes speciāliste [[Vita Anda Tērauda]], Vides aizsardzības un reģionālās ministrijas parlamentārā sekretāre, Liepājas domes deputāte [[Dace Bluķe]], Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs, [[13. Saeima]]s deputāts, jaunatnes lietu eksperts [[Mārtiņš Šteins]], uzņēmējs [[Normunds Mihailovs]], Jelgavas domes deputāts [[Uldis Dūmiņš]], Rīgas domes deputāte [[Laima Geikina]], 13. Saeimas deputāte, Saeimas sekretāra biedre [[Inese Voika]], Globālās sociālo pārmaiņu ekosistēmas “Make Room” Eiropas pārstāvniecības direktors [[Miks Celmiņš]] un [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāta [[Ivars Ijabs|Ivara Ijaba]] padomnieks [[Pēteris Viņķelis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kustibapar.lv/2021/07/04/kustiba-par-kongresa-ievel-jaunu-valdi-priekssedetaja-amata-parvel-danielu-pavlutu/|title=Kustība “Par!” kongresā ievēl jaunu valdi, priekšsēdētāja amatā pārvēl Danielu Pavļutu|website=Kustība Par!|access-date=2021-07-08|date=2021-07-04}}</ref> Pārskata padomes locekļi ir cilvēktiesību eksperte Liesma Ose, interjera dizainere Barbara Freiberga, Saeimas sekretāra biedres biroja vadītāja Ieva Feldmane, vēsturnieks, teologs, politikas procesu vērotājs Rinalds Gulbis, filozofs, LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Ģirts Jankovskis. Kopš 2021. gada marta partijas izpilddirektors bija Mārtiņš Šteins,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kustibapar.lv/2021/03/23/kustibas-par-izpilddirektors-martins-steins/|title=Par Kustības “Par!” izpilddirektoru kļūst Mārtiņš Šteins|website=Kustība Par!|access-date=2021-07-08|date=2021-03-23}}</ref> bet kopš 2021. gada 1. decembra partijas izpilddirektors ir Miks Celmiņš.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/kustibas-par-izpilddirektors-bus-miks-celmins.a429392/|title=Kustības «Par!» izpilddirektors būs Miks Celmiņš|website=www.lsm.lv|access-date=2023-10-22|language=lv}}</ref> 2022. gada 4. oktobrī pēc [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanām]] partijas valde paziņoja par atkāpšanos. Tika paziņots, ka partijas valdes locekļi turpinās pildīt savus pienākumus līdz ārkārtas kongresam, ko sasauks 3. decembrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/atkapjas-partijas-kustiba-par-valde.a476613/|title=Atkāpjas partijas «Kustība «Par!»» valde|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-08|language=lv}}</ref> 2022. gada 3. decembrī ārkārtas kongresā par līdzpriekšsēdētājām tika ievēlētas [[Laima Geikina]], [[Vladislava Marāne]] un [[Inese Voika]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/kustibas-par-vadibu-uztic-voikai-geikinai-un-maranei.d?id=55003040|title='Kustības Par' vadību uztic Voikai, Geikinai un Marānei|website=www.delfi.lv|access-date=2022-12-03|language=lv}}</ref> 2024. gada 14. septembrī par partijas valdes priekšsēdētāju ievēlēja [[Linda Curika|Lindu Curiku]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120042535/par-kustibas-par-valdes-priekssedetaju-ievele-curiku|title=Par "Kustības Par" valdes priekšsēdētāju ievēlē Curiku|website=www.delfi.lv|access-date=2024-09-14|language=lv}}</ref> == Vēsture == === Politiskās partijas "Kustība ''Par!''" manifests === Mēnesi pirms politiskās partijas Kustība ''Par!'' dibināšanas jaunuzņēmumu koprades telpā ''The Mill Riga'' tika paziņots par jaunas politiskās kustības izveidi. Tāpat pasākuma laikā tika publiskots kustības vērtību manifests, kuru jau tolaik bija parakstījuši vairāki desmiti Latvijas pilsoņu,<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://drive.google.com/file/d/0B0a_kUfnPtSPUGNOSXZJWDVHUkU/view|title=MES ESAM PAR 21AUG.pdf|work=Google Docs|access-date=2018-06-12}}</ref> un kas kļuva par pamatu jaunas politiskas organizācijas programmai. Kustības manifestā uzsvērta nepieciešamība pēc sabiedrības saliedētības, iestāšanās par visiem pieejamu sabiedrisko veselības aprūpi, kā arī tiesisku republiku, kurā likums stāv pāri varai un taisnīga tiesa — pāri korumpētai ietekmei. Tāpat kustības manifestā īpaša uzmanība pievērsta publiskajai pārvaldei — lielākiem novadiem un spēcīgiem attīstības centriem, valsts mērķtiecīgam atbalstam izcilai un globāli ilgtspējīgai uzņēmējdarbībai, kā arī līdzpilsoņiem nepilsoņu vietā. Attiecībā uz Latvijas drošību un ārpolitiku, kustības manifestā pausta nostāja, ka partija redz Latviju aizvien ciešākā Eiropas valstu apvienībā, kā arī pauž atbalstu [[NATO]] sabiedrotajiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mespar.lv/|title=Kustība "Par!": Par Latviju, kura ir iespēja visiem!|last=|first=|website=Kustība "Par!"|access-date=2018-06-12|date=|language=lv|archive-date=2017-10-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20171025070041/http://www.mespar.lv/}}</ref><blockquote>"''Mēs esam par stiprām ģimenēm, daudziem bērniem un ģimeņu līdztiesību. Par globāliem latviešiem, viņu atgriešanos modernā Latvijā, inteliģentu imigrāciju un dziļu integrāciju. Par pilsonisku patriotismu, vienotu nāciju un vēstures izlīgumu. Mēs esam par līdzpilsoņiem nepilsoņu vietā. Par valsti, kas pastāv vienā valodā, un cilvēkiem, kuri spēj sarunāties daudzās.''"</blockquote>2020. gada oktobrī manifestu parakstījuši vairāk nekā 800 cilvēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://drive.google.com/file/d/0B0a_kUfnPtSPUzdaNGxWUFNPSTA/view?usp=drive_open&usp=embed_facebook|title=MES_ESAM_PAR_07.09.pdf|website=Google Docs|access-date=2019-10-23}}</ref> === Partijas dibināšana === Partijas Kustība ''Par!'' nodibināšanai kultūras centrā "Rītausma" 2017. gada 26. augustā bija reģistrējušies 298 biedri, no kuriem par dibināšanu nobalsoja 274. Neviens no tiem nebalsoja "pret" vai "atturas".<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/674676-registrejoties_teju_300_biedriem_nodibina_partiju_kustiba_par|title=Reģistrējoties teju 300 biedriem, nodibina partiju «Kustība Par!» {{!}} TVNET|publisher=|work=TVNET|access-date=2018-06-12|date=|last=|first=|language=lv|archive-date=2018-06-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20180614123509/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/674676-registrejoties_teju_300_biedriem_nodibina_partiju_kustiba_par}}</ref> Partija Kustība ''Par!'' par savu mērķi pasludinājusi: "...veidot modernu [[Latvija|Latviju]], kura ir iespēja visiem, nepieder dažiem un sastāv no daudziem, savukārt tās pamatvērtības ir brīvs cilvēks, saliedēta sabiedrība, tiesiskums un [[Eiropas Savienība|Eiropas]] vienotība." Par partijas pirmās valdes priekšsēdētāju kļuva [[Daniels Pavļuts]], savukārt valdē ievēlēta politiķe [[Ilze Viņķele]], Saeimas deputāts [[Ints Dālderis]], politikas analītiķe [[Marija Golubeva]], biznesa tiesību juriste [[Evita Goša]], ekonomikas maģistrs [[Kaspars Briškens]], [[Ventspils Valsts 1. ģimnāzija]]s direktora vietnieks [[Oskars Kaulēns]], kā arī uzņēmējs [[Mārtiņš Staķis]] un ekonomikas maģistrs [[Andulis Židkovs]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-kustiba-par-vadis-pavluts-valde-ievele-ari-vinkeli-un-dalderi.a247997/|title=Partiju «Kustība Par!» vadīs Pavļuts; valdē ievēlē arī Viņķeli un Dālderi|access-date=2018-06-12|language=lv}}</ref> Savukārt partijas Pārskata padomē, kas saskaņā ar statūtiem<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://drive.google.com/file/d/0B0a_kUfnPtSPMXkyUHBNbk5LWGs/view|title=Statuti_PAR.pdf|work=Google Docs|access-date=2018-06-12}}</ref> apvieno revīzijas komisijas un ētikas komisijas funkcijas, tika ievēlēta kvalitātes vadības speciāliste [[Ilze Kurme]], grāmatvedības speciālists [[Māris Puriņš]], reklāmas speciālists Pēteris Pūrītis un [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātes [[Sandra Kalniete|Sandras Kalnietes]] padomnieks [[Pēteris Viņķelis]]. === Pārstāvniecība 12. Saeimā === Kustības ''Par!'' vadītājs [[Daniels Pavļuts]] 2017. gada 7. septembrī pēc tikšanās ar jauno partijas "[[Vienotība]]" vadītāju [[Arvils Ašeradens|Arvilu Ašeradenu]] paziņoja, ka kustības ''Par!'' biedri [[Saeima|Saeimā]] izveidos patstāvīgu deputātu grupu, kas balsos saskaņā ar ''Par!'' programmu un lēmumiem, kā arī virzīs tiem atbilstošus likumprojektus.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/kustiba-par-saeima-veidos-savu-deputatu-grupu.d?id=49220185|title='Kustība Par!' Saeimā veidos savu deputātu grupu|work=DELFI|access-date=2018-06-12|date=2017-09-07|last=DELFI|language=lv}}</ref> Kustības ''Par!'' deputātu grupā darbojās [[Andrejs Judins]], [[Lolita Čigāne]], [[Aleksejs Loskutovs]] un [[Ints Dālderis]]. Saskaņā ar [[Saeimas Kārtības rullis|Saeimas Kārtības rulli]] deputāti turpināja būt "Vienotības" frakcijas locekļi, taču tie nepiedalījās lēmumu pieņemšanā par "Vienotības" iekšējām lietām un neiesaistījās amatu pārdalē valdošajā koalīcijā. 2018. gada sākumā divi no deputātiem (A. Judins un A. Loskutovs) tomēr izlēma izstāties no Kustības ''Par!'', turpinot darboties "Vienotībā", un arī pārējie organizācijas pārstāvji Saeimā atteicās atstāt partijas "Vienotība" Saeimas frakciju. === Apvienības veidošana === 2018. gada 24. martā norisinājās partijas kongress, kurā tika pieņemts lēmums par apvienības veidošanu ar partijām "[[Latvijas attīstībai]]" un "[[Izaugsme (partija)|Izaugsme]]" kopīgam startam [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/pariesi-nolemj-veidot-apvienibu-ar-partiju-latvijas-attistibai.d?id=49874127|title='Parieši' nolemj veidot apvienību ar partiju 'Latvijas attīstībai'|publisher=delfi.lv}}</ref> Pēc kongresa par savu izstāšanos no partijas paziņoja Ints Dālderis un vēlāk arī Lolita Čigāne, atsaucoties uz to, ka apvienība netika veidota ar partiju "Vienotība".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.la.lv/dalderis-izstajas-no-par-cigane-vel-doma/|title=Dālderis izstājas no “Par”, Čigāne vēl domā|publisher=la.lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/ari-cigane-atstaj-pariesus.d?id=49899475|title=Arī Čigāne atstāj 'pariešus'|publisher=delfi.lv}}</ref> === 13. Saeimas vēlēšanas === Kustība "Par!" [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] piedalījās apvienībā "[[Attīstībai/Par!]]" kopā ar partijām "[[Latvijas attīstībai]]" un "[[Izaugsme (partija)|Izaugsme]]". Deputātu kandidātu sarakstu [[Centrālā vēlēšanu komisija|Centrālajā vēlēšanu komisijā]] apvienība iesniedza 2018. gada 1. augustā, tostarp arī 4000 zīmju programmu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://attistibaipar.lv/storage/app/media/uploaded-files/4000-zimes-attistibai-par.pdf|title="Attīstībai / Par!" 4000 zīmju priekšvēlēšanu programma|publisher=attistibaipar.lv|access-date={{dat|2018|08|03||bez}}|archive-date={{dat|2018|10|09||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20181009052715/https://attistibaipar.lv/storage/app/media/uploaded-files/4000-zimes-attistibai-par.pdf}}</ref> Programmā apvienība norādījusi, ka tā plāno īstenot vairākas ieceres, tostarp ievērojami samazināt pacientu līdzmaksājumus un atcelt veselības aprūpes ierobežošanas likumu; palielināt minimālo algu un neapliekamo minimumu līdz 500 eiro mēnesī, kā arī kāpināt nodokļu ieņēmumus līdz 35% no [[IKP]], ievērojami samazinot ēnu ekonomiku, paplašinot nodokļu bāzi, atceļot izņēmumus un padarot nodokļu sistēmu progresīvāku un caurspīdīgāku. No apvienības "[[Attīstībai/Par!]]" [[13. Saeima|13. Saeimā]] tika ievēlēti 13 deputāti — [[Mārtiņš Bondars]], [[Ilmārs Dūrītis]], [[Marija Golubeva]], [[Inese Ikstena]], [[Artis Pabriks]], [[Daniels Pavļuts]], [[Artūrs Toms Plešs]], [[Juris Pūce]], [[Dace Rukšāne-Ščipčinska]], [[Andris Skride]], [[Mārtiņš Staķis]], [[Vita Anda Tērauda]], [[Inese Voika]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2018.cvk.lv/pub/ElectionResults/CandidateList?id=9%2BPedSGAgMQ3KDAMHFJsOQ%3D%3D&locationId=cWhUANL58dDrG1BuYgatEA%3D%3D|title=CVK – 13. Saeimas vēlēšanu rezultāti|website=sv2018.cvk.lv|access-date=2020-10-12}}</ref> Darbam valdībā apvienība izvirzīja [[Ilze Viņķele|Ilzi Viņķeli]] kā Veselības ministri, [[Juris Pūce|Juri Pūci]] kā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru un [[Artis Pabriks|Arti Pabriku]] kā Aizsardzības ministru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/koalicijas-partijas-parakstijusas-toposas-karina-valdibas-deklaraciju/|title=Koalīcijas partijas parakstījušas topošās Kariņa valdības deklarāciju|website=LA.LV|access-date=2020-11-25|language=lv}}</ref> Tā rezultātā Saeimā uz laiku ienāca [[Mārtiņš Šteins]] un [[Dace Bluķe]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/darbu-saeima-sak-deputati-ar-mikstajiem-mandatiem.a307907/|title=Darbu Saeimā sāk deputāti ar «mīkstajiem mandātiem»|website=www.lsm.lv|access-date=2020-11-25|language=lv}}</ref> 2020. gada jūnijā pirms [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām]] apvienības "[[Attīstībai/Par!]]" un [[Progresīvie (partija)|partijas "Progresīvie"]] kopīgā saraksta līderis [[Mārtiņš Staķis]] paziņoja, ka nolicis Saeimas deputāta mandātu, lai pievērstos Rīgas domes vēlēšanām un ievēlēšanas gadījumā — darbam domē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/rigas-mera-amata-kandidats-stakis-nolicis-saeimas-deputata-mandatu.a362729/|website=lsm.lv|title=Rīgas mēra amata kandidāts Staķis nolicis Saeimas deputāta mandātu|access-date=2020-10-12}}</ref> Viņa vietā par Saeimas deputāti 2020. gada 11. jūnijā parlaments apstiprināja [[Krista Baumane|Kristu Baumani]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/personal/deputati/saeima13_depweb_public.nsf/0/F3DA88336EAA1198C22583320029E482?OpenDocument&lang=LV|website=saeima.lv|title=Krista Baumane – Latvijas Republikas 13. Saeimas deputāte|access-date=2020-10-12}}</ref> 2021. gada 5. janvārī Ministru prezidents [[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]] pieprasīja veselības ministres [[Ilze Viņķele|Ilzes Viņķeles]] demisiju. Tajā pašā dienā I. Viņķele pieņēma demisijas pieprasījumu, kā rezultātā 7. janvārī viņa zaudēja veselības ministres amatu. Partiju apvienība "[[Attīstībai/Par!]]", kuru veido arī "Kustība Par!", uzklausīja un pieņēma zināšanai Ministru prezidenta K. Kariņa lēmumu un 48 stundu laikā uzsāka jauna veselības ministra meklējumus. "Kustība Par!" 6. janvārī izvirzīja veselības ministra amatam 13. Saeimas deputātu un "Kustības Par!" valdes priekšsēdētāju [[Daniels Pavļuts|Danielu Pavļutu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-veselibas-ministra-amata-apstiprina-danielu-pavlutu.a388078/|title=Saeima veselības ministra amatā apstiprina Danielu Pavļutu|website=www.lsm.lv|access-date=2021-01-19|language=lv}}</ref> Tajā pašā dienā D. Pavļuts ziņoja, ka noliks Saeimas deputāta mandātu. Viņa vietā Saeimā ienāca [[Gatis Zamurs]] ("[[Latvijas attīstībai]]"),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/29453-saeima-apstiprina-deputata-pilnvaras-uz-laiku-gatim-zamuram|title=Saeima apstiprina deputāta pilnvaras uz laiku Gatim Zamuram|website=saeima.lv|access-date=2021-01-19|language=lv}}</ref> bet par partiju apvienības "[[Attīstībai/Par!]]" Saeimas frakcijas vadītāju kļuva [[Marija Golubeva]]. === 14. Saeimas vēlēšanas === 2022. gadā notikušajās [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] apvienība "Attīstībai/Par!" (veidoja partijas Kustība "Par!", "[[Latvijas Attīstībai]]" un "[[Izaugsme (partija)|Izaugsme]]") nepārvarēja [[5% barjera|5% barjeru]], paliekot vien 0,03% zem tās, un neiekļuva Saeimā. === 15. Saeimas vēlēšanas === 2025. gada jūnijā tika paziņots, ka Kustība "Par!" [[15. Saeimas vēlēšanas|15. Saeimas vēlēšanās]] piedalīsies "[[Progresīvie|Progresīvo]]" saraksta ietvaros līdzās partijām "[[Mēs – Talsiem un novadam]]" un biedrību "Kopā Liepājai".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/715931-progresivie-pazinojusi-ar-kuriem-politiskajiem-spekiem-sadarbosies-gaidamajas-saeimas-velesanas|title=“Progresīvie” paziņojuši, ar kuriem politiskajiem spēkiem sadarbosies gaidāmajās Saeimas vēlēšanās|access-date=2026-07-27|date=2026-06-26|website=[[Jauns.lv]]}}</ref> == Vēlēšanas == === Saeimas vēlēšanas === {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti ! Piezīmes |- | 2018. | [[13. Saeimas vēlēšanas]] | 12,04 | {{Infobox political party/seats|13|100|hex=#Fff200}} | Kā apvienība [[Attīstībai/Par!]] |- | 2022. | [[14. Saeimas vēlēšanas]] | 4,97 | {{Infobox political party/seats|0|100|hex=#Fff200}} | Kā apvienība [[Attīstībai/Par!]] |} === Eiroparlamenta vēlēšanas === {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti ! Piezīmes |- | 2019. | [[9. Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|9. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]] | 12,42 | {{Infobox political party/seats|1|8|hex=#Fff200}} | Kā apvienība [[Attīstībai/Par!]] |- | 2024. | [[10. Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|10. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]] | 0,32 | {{Infobox political party/seats|0|9|hex=#Fff200}} | |} === Pašvaldību vēlēšanas === ==== 2020. gada Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas ==== Pēc tam, kad 2019. gada nogalē [[Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]] [[Juris Pūce]] ("Attīstībai/Par") atlaida [[Rīgas dome|Rīgas domi]], [[Centrālā vēlēšanu komisija]] izsludināja [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51880271|title=Saeima nolemj atlaist Rīgas domi; jaunu varētu vēlēt aprīlī|last=Upleja|first=Sanita|website=delfi.lv|access-date=2020-10-12|date=2020-02-13}}</ref> CVK noteiktais vēlēšanu datums tika vairākkārt pārcelts saistībā ar [[Covid-19 pandēmija|Covid-19 pandēmiju]]. Apvienība "Attīstībai/Par" un partija "[[Progresīvie (partija)|Progresīvie]]" startēja ar kopīgu sarakstu un 29. augustā noritējušajās vēlēšanās guva pārliecinošu uzvaru, saņemot 26,14% vēlētāju balsu un iegūstot 18 no 60 deputātu vietām domē,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rd2020.cvk.lv/pub/velesanu-rezultati|title=CVK – 2020. gada 29. augusta Rīgas domes vēlēšanas|website=cvk.lv|access-date=2020-10-12}}</ref> tostarp pārliecinošu vēlētāju atbalstu saņēma "Kustība Par!" valdes loceklis [[Mārtiņš Staķis]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kustibapar.lv/2020/09/attistibai-par-progresivie-rigas-domes-velesanas/|title=“Attīstībai/Par!” un “Progresīvie” uzvar Rīgas domes vēlēšanās|website=kustibapar.lv|access-date=2020-10-12}}</ref> kurš mēnesi vēlāk, 2. oktobrī tika ievēlēts par [[Rīgas domes priekšsēdētājs|Rīgas domes priekšsēdētāju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riga.lv/lv/jaunums/par-rigas-domes-priekssedetaju-ievelets-martins-stakis|title=Par Rīgas domes priekšsēdētāju ievēlēts Mārtiņš Staķis|website=riga.lv|access-date=2020-10-12}}</ref> No "Kustība Par!" biedriem domē vēl tika ievēlēta profesore [[Laima Geikina]] un mākslinieks [[Ivars Drulle]]. 2022. gada 24. martā, protestējot pret [[Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs|Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra]] [[Artūrs Toms Plešs|Artūra Toma Pleša]] apturēto Rīgas teritorijas plānojumu, Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis no apvienības "[[Attīstībai/Par!]]" un partijas "Kustība Par!" izstājās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/stakis-pazino-par-izstasanos-no-apvienibas-attistibaipar.d?id=54181248|title=Staķis paziņo par izstāšanos no apvienības 'Attīstībai/Par!'|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-03-24|date=2022-03-24|language=lv}}</ref> ==== 2021. gada pašvaldību vēlēšanas ==== {{skatīt arī|2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas}} 2020. gada 24. novembrī "Kustība Par!" paziņoja, ka [[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2021. gada pašvaldību vēlēšanās]] pamatā startēs ar saviem sarakstiem, savu identitāti un programmu un, iespējams, dažās no pašvaldībām startēs kopīgā sarakstā ar partijām "[[Latvijas attīstībai]]" un "[[Izaugsme (partija)|Izaugsme]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/52693143|title=Sašūpojusies 'Kustības Par' un 'Latvijas attīstībai' kopdzīve – pašvaldību vēlēšanās startēs atsevišķi|last=Arājs|first=Kārlis|website=delfi.lv|access-date=2020-11-25|date=2020-11-24|language=lv}}</ref> Tobrīd partijai bija 11 teritoriālās nodaļas, no kurām Ādaži, Cēsis, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Mārupe, Ogre, Valmiera, Ropaži bija pašvaldības, kurās "Kustība Par!" plānoja piedalīties 2021. gada pašvaldību vēlēšanās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kustibapar.lv/2019/10/nodalas/|title=Nodaļas|website=Kustība Par!|access-date=2020-11-25|date=2019-10-22}}</ref> Partija pašvaldību vēlēšanās piedalījās [[Rēzeknes novads|Rēzeknes]], [[Ropažu novads|Ropažu]], [[Ogres novads|Ogres]], [[Ādažu novads|Ādažu]], [[Cēsu novads|Cēsu]], [[Mārupes novads|Mārupes]], [[Tukuma novads|Tukuma]], [[Valmieras novads|Valmieras]] un [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes]] novadā, kā arī [[Jelgava|Jelgavā]], [[Liepāja|Liepājā]] un [[Jūrmala|Jūrmalā]]. {| class="wikitable sortable" ! rowspan="2" |Novads/Pilsēta ! colspan="2" |Vēlēšanu rezultāts ! rowspan="2" |Deputātu vietas ! rowspan="2" |Piezīmes |- !Balsis !Procenti |- |{{flagicon image|Coat of Arms of Rēzeknes novads.svg}} [[Rēzeknes novads]] |1869 |28,92% |{{center|{{Infobox political party/seats|6|19|hex=#Fff200}}}} |Kopā ar [[Jaunā Vienotība|Jauno Vienotību]] un [[Latgales partija|Latgales partiju]] |- |{{flagicon image|Jelgava COA great.svg}} [[Jelgava]] |1205 |10,37% |{{center|{{Infobox political party/seats|2|15|hex=#Fff200}}}} | |- |{{flagicon image|Ropažu novada ģerbonis.svg}} [[Ropažu novads]] |535 |7,08% |{{center|{{Infobox political party/seats|1|19|hex=#Fff200}}}} | |- |{{flagicon image|Ogres novads COA.png}} [[Ogres novads]] |1143 |6,62% |{{center|{{Infobox political party/seats|2|23|hex=#Fff200}}}} | |- |{{flagicon image|Ādažu novads COA 2022.svg}} [[Ādažu novads]] |402 |6,60% |{{center|{{Infobox political party/seats|1|15|hex=#Fff200}}}} |Kopā ar [[Jaunā Vienotība|Jauno Vienotību]] |- |{{flagicon image|Coat of Arms of Liepāja.svg}} [[Liepāja]] |806 |6,01% |{{center|{{Infobox political party/seats|1|15|hex=#Fff200}}}} |Kopā ar [[Jaunā Vienotība|Jauno Vienotību]] un [[Progresīvie|Progresīvajiem]] |- |{{flagicon image|Coat of Arms of Jūrmala.svg}} [[Jūrmala]] |755 |5,21% |{{center|{{Infobox political party/seats|1|15|hex=#Fff200}}}} |Kopā ar [[Jaunā Vienotība|Jauno Vienotību]] |- |{{flagicon image|Cēsu novada ģerbonis.svg}} [[Cēsu novads]] |661 |5,21% |{{center|{{Infobox political party/seats|1|19|hex=#Fff200}}}} |Kopā ar [[Progresīvie|Progresīvajiem]] |- |{{flagicon image|Mārupes novada ģerbonis.svg}} [[Mārupes novads]] |354 |4,42% |{{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#Fff200}}}} | |- |{{flagicon image|LVA Tukuma novads COA.png}} [[Tukuma novads]] |283 |2,37% |{{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#Fff200}}}} |Kopā ar [[Jaunā konservatīvā partija|Jauno konservatīvo partiju]] |- |{{flagicon image|Valmieras novada ģerbonis.svg}} [[Valmieras novads]] |331 |2,11% |{{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#Fff200}}}} | |- |{{flagicon image|Dienvidkurzemes novada ģerbonis.svg}} [[Dienvidkurzemes novads]] |204 |2,11% |{{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#Fff200}}}} | |} ==== 2025. gada pašvaldību vēlēšanas ==== {{Skatīt arī|2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas}} Partija pašvaldību vēlēšanās piedalījās [[Cēsu novads|Cēsu]], Ogres un Rēzeknes novadā, kā arī Rīgā, Jelgavā, Liepājā un Ventspilī. Visās šajās pašvaldībās, izņemot Liepāju, partijas kandidāti iekļuva domēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kustibapar.lv/2025/06/08/kustibas-par-deputatu-kandidati-ieveleti-teju-visas-pasvaldibas-kuras-partija-starteja/|title=Kustības “Par!” deputātu kandidāti ievēlēti teju visās pašvaldībās, kurās partija startēja|last=miks|website=Kustība "Par!"|access-date=2025-11-23|date=2025-06-08}}</ref> Jelgavā partija ar [[Mārtiņš Daģis (1988)|Mārtiņu Daģi]] priekšgalā izveidoja koalīciju, kas Daģi ievēlēja par domes priekšsēdētāju, nomainot kopš 2001. gada nemainīgi amatā esošo [[Andris Rāviņš|Andri Rāviņu]] no [[Latvijas Zemnieku savienība|Latvijas Zemnieku savienības]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/01.07.2025-jelgava-pec-24-gadu-ilgas-ravina-eras-par-meru-klust-martins-dagis.a605114/|title=Jelgavā pēc 24 gadu ilgās «Rāviņa ēras» par mēru kļūst Mārtiņš Daģis|website=www.lsm.lv|access-date=2025-11-23|date=2025-07-01|language=lv}}</ref> {| class="wikitable sortable" ! rowspan="2" |Novads/Pilsēta ! colspan="2" |Vēlēšanu rezultāts ! rowspan="2" |Deputātu vietas ! rowspan="2" |Piezīmes |- !Balsis !Procenti |- |{{flagicon image|Coat of Arms of Rēzeknes novads.svg}} [[Rēzeknes novads]] |1412 |17,32% |{{center|{{Infobox political party/seats|3|15|hex=#Fff200}}}} |Kopā ar [[Jaunā Vienotība|Jauno Vienotību]], [[Latgales partija|Latgales partiju]] un [[Jaunā konservatīvā partija|Jauno konservatīvo partiju]]; ievēlēta [[Inta Brence]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kustibapar.lv/cilveki/|title=Cilvēki|website=Kustība "Par!"|access-date=2026-05-14}}</ref> |- |{{flagicon image|Greater Coat of Arms of Riga - for display.svg}} '''[[Rīga]]''' |27 548 |12,90% |{{center|{{Infobox political party/seats|9|60|hex=#Fff200}}}} |[[Jaunā Vienotība|Jaunās Vienotības]] sarakstā, kopā ar "[[Kods Rīgai]]"; ievēlētas [[Laima Geikina]] un [[Inese Voika]] |- |{{flagicon image|Ogres novads COA.png}} [[Ogres novads]] |2438 |10,72% |{{center|{{Infobox political party/seats|3|23|hex=#Fff200}}}} |Kopā ar [[Jaunā konservatīvā partija|Jauno konservatīvo partiju]]; ievēlēta [[Santa Ločmele]] |- |{{flagicon image|Jelgava COA great.svg}} [[Jelgava]] |1805 |10,37% |{{center|{{Infobox political party/seats|2|15|hex=#Fff200}}}} |Ievēlēti [[Mārtiņš Daģis (1988)|Mārtiņš Daģis]], [[Uldis Dūmiņš]] |- |{{flagicon image|LVA Ventspils COA.svg}} [[Ventspils]] |717 |7,71% |{{center|{{Infobox political party/seats|1|13|hex=#Fff200}}}} |Kopā ar [[Jaunā Vienotība|Jauno Vienotību]]; ievēlēts [[Bruno Jurševics]] |- |{{flagicon image|Cēsu novada ģerbonis.svg}} [[Cēsu novads]] |845 |5,35% |{{center|{{Infobox political party/seats|1|19|hex=#Fff200}}}} |Ievēlēts [[Mārtiņš Šteins]] |- |{{flagicon image|Coat of Arms of Liepāja.svg}} [[Liepāja]] |563 |2,81% |{{center|{{Infobox political party/seats|0|15|hex=#Fff200}}}} | |} == Atsauces == {{atsauces|2}} {{Latvijas politiskās partijas}} [[Kategorija:Latvijas liberālās partijas]] [[Kategorija:Latvijas centriskās partijas]] 9zwyhcupqix3aipl16wph9u8gppo704 0 362726 4505817 4464472 2026-08-11T18:26:59Z Biafra 13794 pap. 4505817 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Zane Daudziņa | vārds_orig = | attēls = | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = Zane Goba | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1967|11|6}} | dz. vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = Zane Goba | nodarbošanās = [[aktieris|aktrise]], runas pedagoģe, rakstniece, lektore | darbības gadi = | dzīvesbiedrs = [[Vilis Daudziņš]] | mājaslapa = | paraksts = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Zane Daudziņa''' (dzimusi '''Zane Goba''' {{dat|1967|11|6}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] teātra un kino [[aktieris|aktrise]], rakstniece,<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.literatura.lv/personas/zane-daudzina|title=Zane Daudziņa|last=Literatūra|website=Literatūra|access-date=2025-03-06|language=lv-LV}}</ref> runas pedagoģe, televīzijas raidījumu vadītāja, kā arī lektore. Z. Daudziņa ir dzimusi Rīgā, bet bērnībā daudz laika pavadījusi pie vecmāmiņas [[Skrīveri|Skrīveros]]. 1990. gadu sākumā strādājusi par korektori izdevniecībā "Sprīdītis".<ref name=":0" /> [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] ieguvusi augstāko izglītību latviešu valodas un literatūras specialitātē. [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmijā]] ieguvusi maģistra grādu skatuves runas pedagoģijas specialitātē. 2017. gadā beigusi mākslas doktorantūras studijas. Šobrīd strādā arī par runas konsultanti un docenti Latvijas Kultūras akadēmijā. Runas apmācībās darbojas ar cilvēka psihofiziku, ķermeņa ietekmi uz balsi un otrādi, pievēršot uzmanību tam, kā psiholoģiskie un fiziskie procesi ietekmē pārliecību publiskās runas laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.runasskola.lv/pages/zane-daudzina-bio|title=Zane Daudziņa {{!}} biogrāfija|website=Runas Skola|access-date=2020-03-11|language=en}}{{Novecojusi saite}}</ref> Runas skolā vada praktisko kursu "Balss, dikcija, rezonatori".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.runasskola.lv/collections/zanes-daudzinas-darbnica-balss-dikcija-rezonatori/products/zane-daudzina |title="Balss, dikcija, rezonatori" |access-date={{dat|2020|03|14||bez}} |archive-date={{dat|2020|09|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200924122022/https://www.runasskola.lv/collections/zanes-daudzinas-darbnica-balss-dikcija-rezonatori/products/zane-daudzina }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.runasskola.lv/products/zane-daudzina|title=ZANE DAUDZIŅA {{!}} online kurss|website=Runas Skola|access-date=2020-03-14|language=en|archive-date=2020-08-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20200814141451/https://www.runasskola.lv/products/zane-daudzina}}</ref> Ir zināma ar savām lomām seriālos "[[Neprāta cena]]" un "[[UgunsGrēks]]", kā arī filmās "[[Pērku jūsu vīru!]]" un "[[Augstuma robeža]]". Kopš 2017. gada vadīja [[LTV1]] šovu "[[Kurš ir kurš?]]". 2020. gados pievērsusies literatūrai. 2024. gadā par grāmatu "Bērnudienas komunālijā" saņēmusi [[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]] gada balvu "Kilograms kultūras" kategorijā "Literatūra".<ref name=":0" /> Grāmata izdota vairāk nekā 25 000 eksemplāru tirāžā. 2026. gadā saņēmusi 4. šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju zvaigžņu ordeni]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/par-triju-zvaigznu-ordena-virsnieci-iecelta-aktrise-runas-pedagoge-un-gramatu-autore-zane-daudzina|title=Par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieci iecelta aktrise, runas pedagoģe un grāmatu autore Zane Daudziņa|website=LA.LV|access-date=2026-05-06|language=lv}}</ref> Precējusies ar aktieri [[Vilis Daudziņš|Vili Daudziņu]], ģimenē ir 2 dēli.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.imdb.com/name/nm2126883/bio|title=Zane Daudziņa|publisher=IMDb.com}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.triviums.lv/treneri/zane-daudzina|title=Zane Daudziņa|publisher=Triviums|access-date={{dat|2017|10|15||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171129051415/http://www.triviums.lv/treneri/zane-daudzina|archivedate={{dat|2017|11|29||bez}}}}</ref> Dzīvo Rīgā un [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Valles pagasts|Valles pagastā]]. == Lomas seriālos un filmās == * "[[Nemīlētie]]" (2020/2021) — Valērija Makarova * "[[Ēnu spēles]]<nowiki>''</nowiki> (2017) — Arta mamma (Viena epizode) * "[[UgunsGrēks]]/[[Neprāta cena]]" (2006—2017) — [[Helēna Jagudina|Helēna Felzenbahere/Jagudina]] * "[[Sieva uz pilnu slodzi]]" (2006) — Anita * "[[Likteņa līdumnieki]]" (2005/2008) — Alda * "[[Pērku jūsu vīru!]]" (2003) — Oksana == Grāmatas == * 2021: "Dienasgrāmata" (Zvaigzne ABC) * 2022: "Aktiera runa 21. gadsimta latviešu teātrī" (Zvaigzne ABC) * 2023: "Mans kara gads" (Zvaigzne ABC) * 2024: "Bērnudienas komunālijā" (Zvaigzne ABC) == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://izrades.lv/persona/zane-daudzina-8897 Zane Daudziņa] izrades.lv {{aktieru ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Daudziņa, Zane}} [[Kategorija:1967. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]] g7hux13wywd6ezy9ribz8aqlp7x9nbg 4505818 4505817 2026-08-11T18:27:47Z Biafra 13794 +atsauce 4505818 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Zane Daudziņa | vārds_orig = | attēls = | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = Zane Goba | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1967|11|6}} | dz. vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = Zane Goba | nodarbošanās = [[aktieris|aktrise]], runas pedagoģe, rakstniece, lektore | darbības gadi = | dzīvesbiedrs = [[Vilis Daudziņš]] | mājaslapa = | paraksts = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Zane Daudziņa''' (dzimusi '''Zane Goba''' {{dat|1967|11|6}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] teātra un kino [[aktieris|aktrise]], rakstniece,<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.literatura.lv/personas/zane-daudzina|title=Zane Daudziņa|last=Literatūra|website=Literatūra|access-date=2025-03-06|language=lv-LV}}</ref> runas pedagoģe, televīzijas raidījumu vadītāja, kā arī lektore. Z. Daudziņa ir dzimusi Rīgā, bet bērnībā daudz laika pavadījusi pie vecmāmiņas [[Skrīveri|Skrīveros]]. 1990. gadu sākumā strādājusi par korektori izdevniecībā "Sprīdītis".<ref name=":0" /> [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] ieguvusi augstāko izglītību latviešu valodas un literatūras specialitātē. [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmijā]] ieguvusi maģistra grādu skatuves runas pedagoģijas specialitātē. 2017. gadā beigusi mākslas doktorantūras studijas. Šobrīd strādā arī par runas konsultanti un docenti Latvijas Kultūras akadēmijā. Runas apmācībās darbojas ar cilvēka psihofiziku, ķermeņa ietekmi uz balsi un otrādi, pievēršot uzmanību tam, kā psiholoģiskie un fiziskie procesi ietekmē pārliecību publiskās runas laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.runasskola.lv/pages/zane-daudzina-bio|title=Zane Daudziņa {{!}} biogrāfija|website=Runas Skola|access-date=2020-03-11|language=en}}{{Novecojusi saite}}</ref> Runas skolā vada praktisko kursu "Balss, dikcija, rezonatori".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.runasskola.lv/collections/zanes-daudzinas-darbnica-balss-dikcija-rezonatori/products/zane-daudzina |title="Balss, dikcija, rezonatori" |access-date={{dat|2020|03|14||bez}} |archive-date={{dat|2020|09|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200924122022/https://www.runasskola.lv/collections/zanes-daudzinas-darbnica-balss-dikcija-rezonatori/products/zane-daudzina }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.runasskola.lv/products/zane-daudzina|title=ZANE DAUDZIŅA {{!}} online kurss|website=Runas Skola|access-date=2020-03-14|language=en|archive-date=2020-08-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20200814141451/https://www.runasskola.lv/products/zane-daudzina}}</ref> Ir zināma ar savām lomām seriālos "[[Neprāta cena]]" un "[[UgunsGrēks]]", kā arī filmās "[[Pērku jūsu vīru!]]" un "[[Augstuma robeža]]". Kopš 2017. gada vadīja [[LTV1]] šovu "[[Kurš ir kurš?]]". 2020. gados pievērsusies literatūrai. 2024. gadā par grāmatu "Bērnudienas komunālijā" saņēmusi [[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]] gada balvu "Kilograms kultūras" kategorijā "Literatūra".<ref name=":0" /> Grāmata izdota vairāk nekā 25 000 eksemplāru tirāžā. 2026. gadā saņēmusi 4. šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju zvaigžņu ordeni]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/par-triju-zvaigznu-ordena-virsnieci-iecelta-aktrise-runas-pedagoge-un-gramatu-autore-zane-daudzina|title=Par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieci iecelta aktrise, runas pedagoģe un grāmatu autore Zane Daudziņa|website=LA.LV|access-date=2026-05-06|language=lv}}</ref> Precējusies ar aktieri [[Vilis Daudziņš|Vili Daudziņu]], ģimenē ir 2 dēli.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.imdb.com/name/nm2126883/bio|title=Zane Daudziņa|publisher=IMDb.com}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.triviums.lv/treneri/zane-daudzina|title=Zane Daudziņa|publisher=Triviums|access-date={{dat|2017|10|15||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171129051415/http://www.triviums.lv/treneri/zane-daudzina|archivedate={{dat|2017|11|29||bez}}}}</ref> Dzīvo Rīgā un [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Valles pagasts|Valles pagastā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bauskasdzive.lv/bauskas-dzive-plus/daudzkart-esmu-jutusies-tik-laimiga-ka-uz-paradizes-slieksna/|title=«Daudzkārt esmu jutusies tik laimīga kā uz paradīzes sliekšņa»|website=BauskasDzive.lv|access-date=2026-08-11|date=2022-04-05|language=lv}}</ref> == Lomas seriālos un filmās == * "[[Nemīlētie]]" (2020/2021) — Valērija Makarova * "[[Ēnu spēles]]<nowiki>''</nowiki> (2017) — Arta mamma (Viena epizode) * "[[UgunsGrēks]]/[[Neprāta cena]]" (2006—2017) — [[Helēna Jagudina|Helēna Felzenbahere/Jagudina]] * "[[Sieva uz pilnu slodzi]]" (2006) — Anita * "[[Likteņa līdumnieki]]" (2005/2008) — Alda * "[[Pērku jūsu vīru!]]" (2003) — Oksana == Grāmatas == * 2021: "Dienasgrāmata" (Zvaigzne ABC) * 2022: "Aktiera runa 21. gadsimta latviešu teātrī" (Zvaigzne ABC) * 2023: "Mans kara gads" (Zvaigzne ABC) * 2024: "Bērnudienas komunālijā" (Zvaigzne ABC) == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://izrades.lv/persona/zane-daudzina-8897 Zane Daudziņa] izrades.lv {{aktieru ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Daudziņa, Zane}} [[Kategorija:1967. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]] 49gi0uru26msqvzfs5wckv70luc8jsy 4505819 4505818 2026-08-11T18:29:53Z Biafra 13794 4505819 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Zane Daudziņa | vārds_orig = | attēls = | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = Zane Goba | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1967|11|6}} | dz. vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = Zane Goba | nodarbošanās = [[aktieris|aktrise]], runas pedagoģe, rakstniece, lektore | darbības gadi = | dzīvesbiedrs = [[Vilis Daudziņš]] | mājaslapa = | paraksts = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Zane Daudziņa''' (dzimusi '''Zane Goba''' {{dat|1967|11|6}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] teātra un kino [[aktieris|aktrise]], rakstniece,<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.literatura.lv/personas/zane-daudzina|title=Zane Daudziņa|last=Literatūra|website=Literatūra|access-date=2025-03-06|language=lv-LV}}</ref> runas pedagoģe, televīzijas raidījumu vadītāja, kā arī lektore. == Dzīvesgājums == Z. Daudziņa ir dzimusi Rīgā, bet bērnībā daudz laika pavadījusi pie vecmāmiņas [[Skrīveri|Skrīveros]]. 1990. gadu sākumā strādājusi par korektori izdevniecībā "Sprīdītis".<ref name=":0" /> [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] ieguvusi augstāko izglītību latviešu valodas un literatūras specialitātē. [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmijā]] ieguvusi maģistra grādu skatuves runas pedagoģijas specialitātē. 2017. gadā beigusi mākslas doktorantūras studijas. Šobrīd strādā arī par runas konsultanti un docenti Latvijas Kultūras akadēmijā. Runas apmācībās darbojas ar cilvēka psihofiziku, ķermeņa ietekmi uz balsi un otrādi, pievēršot uzmanību tam, kā psiholoģiskie un fiziskie procesi ietekmē pārliecību publiskās runas laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.runasskola.lv/pages/zane-daudzina-bio|title=Zane Daudziņa {{!}} biogrāfija|website=Runas Skola|access-date=2020-03-11|language=en}}{{Novecojusi saite}}</ref> Runas skolā vada praktisko kursu "Balss, dikcija, rezonatori".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.runasskola.lv/collections/zanes-daudzinas-darbnica-balss-dikcija-rezonatori/products/zane-daudzina |title="Balss, dikcija, rezonatori" |access-date={{dat|2020|03|14||bez}} |archive-date={{dat|2020|09|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200924122022/https://www.runasskola.lv/collections/zanes-daudzinas-darbnica-balss-dikcija-rezonatori/products/zane-daudzina }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.runasskola.lv/products/zane-daudzina|title=ZANE DAUDZIŅA {{!}} online kurss|website=Runas Skola|access-date=2020-03-14|language=en|archive-date=2020-08-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20200814141451/https://www.runasskola.lv/products/zane-daudzina}}</ref> Ir zināma ar savām lomām seriālos "[[Neprāta cena]]" un "[[UgunsGrēks]]", kā arī filmās "[[Pērku jūsu vīru!]]" un "[[Augstuma robeža]]". Kopš 2017. gada vadīja [[LTV1]] šovu "[[Kurš ir kurš?]]". 2020. gados pievērsusies literatūrai. 2024. gadā par grāmatu "Bērnudienas komunālijā" saņēmusi [[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]] gada balvu "Kilograms kultūras" kategorijā "Literatūra".<ref name=":0" /> Grāmata izdota vairāk nekā 25 000 eksemplāru tirāžā. 2026. gadā saņēmusi 4. šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju zvaigžņu ordeni]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/par-triju-zvaigznu-ordena-virsnieci-iecelta-aktrise-runas-pedagoge-un-gramatu-autore-zane-daudzina|title=Par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieci iecelta aktrise, runas pedagoģe un grāmatu autore Zane Daudziņa|website=LA.LV|access-date=2026-05-06|language=lv}}</ref> Precējusies ar aktieri [[Vilis Daudziņš|Vili Daudziņu]], ģimenē ir 2 dēli.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.imdb.com/name/nm2126883/bio|title=Zane Daudziņa|publisher=IMDb.com}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.triviums.lv/treneri/zane-daudzina|title=Zane Daudziņa|publisher=Triviums|access-date={{dat|2017|10|15||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171129051415/http://www.triviums.lv/treneri/zane-daudzina|archivedate={{dat|2017|11|29||bez}}}}</ref> Dzīvo Rīgā un [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Valles pagasts|Valles pagastā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bauskasdzive.lv/bauskas-dzive-plus/daudzkart-esmu-jutusies-tik-laimiga-ka-uz-paradizes-slieksna/|title=«Daudzkārt esmu jutusies tik laimīga kā uz paradīzes sliekšņa»|website=BauskasDzive.lv|access-date=2026-08-11|date=2022-04-05|language=lv}}</ref> == Lomas seriālos un filmās == * "[[Nemīlētie]]" (2020/2021) — Valērija Makarova * "[[Ēnu spēles]]<nowiki>''</nowiki> (2017) — Arta mamma (Viena epizode) * "[[UgunsGrēks]]/[[Neprāta cena]]" (2006—2017) — [[Helēna Jagudina|Helēna Felzenbahere/Jagudina]] * "[[Sieva uz pilnu slodzi]]" (2006) — Anita * "[[Likteņa līdumnieki]]" (2005/2008) — Alda * "[[Pērku jūsu vīru!]]" (2003) — Oksana == Grāmatas == * 2021: "Dienasgrāmata" (Zvaigzne ABC) * 2022: "Aktiera runa 21. gadsimta latviešu teātrī" (Zvaigzne ABC) * 2023: "Mans kara gads" (Zvaigzne ABC) * 2024: "Bērnudienas komunālijā" (Zvaigzne ABC) == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://izrades.lv/persona/zane-daudzina-8897 Zane Daudziņa] izrades.lv {{aktieru ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Daudziņa, Zane}} [[Kategorija:1967. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]] b79khnx2jl89leplgychypi70skff01 4505880 4505819 2026-08-11T23:44:50Z Biafra 13794 4505880 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Zane Daudziņa | vārds_orig = | attēls = | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = Zane Goba | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1967|11|6}} | dz. vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = Zane Goba | nodarbošanās = [[aktieris|aktrise]], runas pedagoģe, rakstniece, lektore | darbības gadi = | dzīvesbiedrs = [[Vilis Daudziņš]] | mājaslapa = | paraksts = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Zane Daudziņa''' (dzimusi '''Zane Goba''' {{dat|1967|11|6}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] teātra un kino [[aktieris|aktrise]], rakstniece,<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.literatura.lv/personas/zane-daudzina|title=Zane Daudziņa|last=Literatūra|website=Literatūra|access-date=2025-03-06|language=lv-LV}}</ref> runas pedagoģe, televīzijas raidījumu vadītāja, kā arī lektore. == Dzīvesgājums == Z. Daudziņa ir dzimusi Rīgā, bet bērnībā daudz laika pavadījusi pie vecmāmiņas [[Skrīveri|Skrīveros]]. 1990. gadu sākumā strādājusi par korektori izdevniecībā "Sprīdītis".<ref name=":0" /> [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] ieguvusi augstāko izglītību latviešu valodas un literatūras specialitātē. [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmijā]] ieguvusi maģistra grādu skatuves runas pedagoģijas specialitātē. 2017. gadā beigusi mākslas doktorantūras studijas. Šobrīd strādā arī par runas konsultanti un docenti Latvijas Kultūras akadēmijā. Runas apmācībās darbojas ar cilvēka psihofiziku, ķermeņa ietekmi uz balsi un otrādi, pievēršot uzmanību tam, kā psiholoģiskie un fiziskie procesi ietekmē pārliecību publiskās runas laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.runasskola.lv/pages/zane-daudzina-bio|title=Zane Daudziņa {{!}} biogrāfija|website=Runas Skola|access-date=2020-03-11|language=en}}{{Novecojusi saite}}</ref> Runas skolā vada praktisko kursu "Balss, dikcija, rezonatori".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.runasskola.lv/collections/zanes-daudzinas-darbnica-balss-dikcija-rezonatori/products/zane-daudzina |title="Balss, dikcija, rezonatori" |access-date={{dat|2020|03|14||bez}} |archive-date={{dat|2020|09|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200924122022/https://www.runasskola.lv/collections/zanes-daudzinas-darbnica-balss-dikcija-rezonatori/products/zane-daudzina }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.runasskola.lv/products/zane-daudzina|title=ZANE DAUDZIŅA {{!}} online kurss|website=Runas Skola|access-date=2020-03-14|language=en|archive-date=2020-08-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20200814141451/https://www.runasskola.lv/products/zane-daudzina}}</ref> Ir zināma ar savām lomām seriālos "[[Neprāta cena]]" un "[[UgunsGrēks]]", kā arī filmās "[[Pērku jūsu vīru!]]" un "[[Augstuma robeža]]". Kopš 2017. gada vadīja [[LTV1]] šovu "[[Kurš ir kurš?]]". 2020. gados pievērsusies literatūrai. 2024. gadā par grāmatu "Bērnudienas komunālijā" saņēmusi [[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]] gada balvu "Kilograms kultūras" kategorijā "Literatūra".<ref name=":0" /> Grāmata izdota vairāk nekā 25 000 eksemplāru tirāžā. 2026. gadā saņēmusi 4. šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju zvaigžņu ordeni]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/par-triju-zvaigznu-ordena-virsnieci-iecelta-aktrise-runas-pedagoge-un-gramatu-autore-zane-daudzina|title=Par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieci iecelta aktrise, runas pedagoģe un grāmatu autore Zane Daudziņa|website=LA.LV|access-date=2026-05-06|language=lv}}</ref> Precējusies ar aktieri [[Vilis Daudziņš|Vili Daudziņu]], ģimenē ir divi dēli.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.imdb.com/name/nm2126883/bio|title=Zane Daudziņa|publisher=IMDb.com}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.triviums.lv/treneri/zane-daudzina|title=Zane Daudziņa|publisher=Triviums|access-date={{dat|2017|10|15||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171129051415/http://www.triviums.lv/treneri/zane-daudzina|archivedate={{dat|2017|11|29||bez}}}}</ref> Dzīvo Rīgā un [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Valles pagasts|Valles pagastā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bauskasdzive.lv/bauskas-dzive-plus/daudzkart-esmu-jutusies-tik-laimiga-ka-uz-paradizes-slieksna/|title=«Daudzkārt esmu jutusies tik laimīga kā uz paradīzes sliekšņa»|website=BauskasDzive.lv|access-date=2026-08-11|date=2022-04-05|language=lv}}</ref> == Lomas seriālos un filmās == * "[[Nemīlētie]]" (2020/2021) — Valērija Makarova * "[[Ēnu spēles]]<nowiki>''</nowiki> (2017) — Arta mamma (Viena epizode) * "[[UgunsGrēks]]/[[Neprāta cena]]" (2006—2017) — [[Helēna Jagudina|Helēna Felzenbahere/Jagudina]] * "[[Sieva uz pilnu slodzi]]" (2006) — Anita * "[[Likteņa līdumnieki]]" (2005/2008) — Alda * "[[Pērku jūsu vīru!]]" (2003) — Oksana == Grāmatas == * 2021: "Dienasgrāmata" (Zvaigzne ABC) * 2022: "Aktiera runa 21. gadsimta latviešu teātrī" (Zvaigzne ABC) * 2023: "Mans kara gads" (Zvaigzne ABC) * 2024: "Bērnudienas komunālijā" (Zvaigzne ABC) == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://izrades.lv/persona/zane-daudzina-8897 Zane Daudziņa] izrades.lv {{aktieru ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Daudziņa, Zane}} [[Kategorija:1967. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]] 9j3jw2cbfffutn96iycminamb3wl9t3 0 364056 4505800 4291756 2026-08-11T16:36:46Z Vylks 50297 4505800 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #000000 | nos = Saloniku PAOK | logo = | pilns = ''Πανθεσσαλονίκειος Αθλητικός Όμιλος Κωνσταντινουπολιτών<br />Panthessaloníkios Athlitikós Ómilos Konstantinoupolitón'' | iesauka = Divgalvainie ziemeļu ērgļi<br />(''Dikéfalos Aetós tou Vorá'') | pilsēta = {{Vieta|Grieķija|Saloniki}} | dib = 1926 | dib_mēn = 4 | dib_dat = 20 | stad = ''Toumba'' stadions | ietilp = 28 703 | prez = {{flaga|Grieķija}} Ivans Savidis | tren = {{flaga|Itālija}} Alesio Liši | līga = [[Grieķijas futbola Superlīga|Grieķijas Superlīga]] | sez = 2025.—2026. | poz = 3. vieta | mediji = {{URL|http://www.paokfc.gr/}} | pattern_la1 = _black_stripes_thin1_border | pattern_b1 = _paokfc1718h | pattern_ra1 = _black_stripes_thin1_border | pattern_sh1 = _sides_on_white | pattern_so1 = _blacktop | leftarm1 = FFFFFF | body1 = FFFFFF | rightarm1 = FFFFFF | shorts1 = 000000 | socks1 = FFFFFF | pattern_la2 = _borderonblack | pattern_b2 = _collaronblack | pattern_ra2 = _borderonblack | pattern_sh2 = _black_thinstripe_color | pattern_so2 = _top_on_black | leftarm2 = 515460 | body2 = 515460 | rightarm2 = 515460 | shorts2 = 515460 | socks2 = 515460 | pattern_la3 = _whiteborder | pattern_b3 = _paokfc1718t | pattern_ra3 = _whiteborder | pattern_sh3 = _whitebottom2 | pattern_so3 = _whitetop | leftarm3 = 26BCD7 | body3 = 26BCD7 | rightarm3 = 26BCD7 | shorts3 = 26BCD7 | socks3 = 26BCD7 }} '''Saloniku PAOK''' ir [[Grieķija]]s [[futbola klubs]] no [[Saloniki]]em, kas spēlē [[Grieķijas futbola Superlīga|Grieķijas Superlīgā]]. == Sasniegumi == * '''[[Grieķijas futbola Superlīga|Grieķijas Superlīga]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesg/grkchamp.html |title=Greece - List of Champions |accessdate={{dat|2025|1|18||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Čempioni (4): 1975–76, 1984–85, 2018–19, 2023–24 ** Vicečempioni (11): 1936–37, 1939–40, 1972–73, 1977–78, 2009–10, 2012–13, 2015–16, 2017–18, 2019–20, 2020–21, 2021–22 * '''Grieķijas kauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesg/grkcuphist.html |title=Greece - List of Cup Winners |accessdate={{dat|2025|1|18||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvēji (8): 1971–72, 1973–74, 2000–01, 2002–03, 2016–17, 2017–18, 2018–19, 2020–21 ** Finālisti (16): 1938–39, 1950–51, 1954–55, 1969–70, 1970–71, 1972–73, 1976–77, 1977–78, 1980–81, 1982–83, 1984–85, 1991–92, 2013–14, 2021–22, 2022–23, 2025–26 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.paokfc.gr/ Oficiālā kluba vietne] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200924211614/http://www.paokfc.gr/ |date={{dat|2020|09|24||bez}} }} {{el ikona}} * [https://int.soccerway.com/teams/greece/paok-fc/1041/ Kluba profils ''soccerway.com''] {{en ikona}} * [https://www.transfermarkt.com/paok-thessaloniki/startseite/verein/1091/ Kluba profils ''transfermarkt.com''] {{en ikona}} {{futbols-aizmetnis}} {{grieķija-aizmetnis}} {{īss-aizmetnis}} [[Kategorija:Grieķijas futbola klubi]] [[Kategorija:Saloniku PAOK]] p3pvqdpq68he5390r2d6o581hi98c3g 0 364527 4505789 4002723 2026-08-11T16:21:22Z Vylks 50297 4505789 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFCC33 | bg_color = #000000 | nos = Atēnu AEK | logo = AEK Athens FC logo.svg | pilns = ''Athlitikί Énosis Konstantinoupόleos'' | iesauka = ''Dikéfalos Aetós'' (divgalvainie ērgļi)<br />''Kitrinómavri'' (dzeltenmelnie) | pilsēta = {{Vieta|Grieķija|Atēnas}} | dib = 1924 | dib_mēn = 4 | dib_dat = 13 | stad = ''Agia Sophia'' stadions | ietilp = 32 500 | prez = {{flaga|Grieķija}} Evangels Aslanidis | tren = {{flaga|Serbija}} [[Marko Nikoličs]] | līga = [[Grieķijas futbola Superlīga|Grieķijas Superlīga]] | sez = 2025.—2026. | poz = 1. vieta | mediji = {{URL|https://www.aekfc.gr/}} | pattern_la1 = | pattern_b1 = _aekfc1718h | pattern_ra1 = | pattern_sh1 = | pattern_so1 = | leftarm1 = 000000 | body1 = 000000 | rightarm1 = 000000 | shorts1 = 000000 | socks1 = 000000 | pattern_la2 = | pattern_b2 = _aekfc1718a | pattern_ra2 = | pattern_sh2 = | pattern_so2 = | leftarm2 = 81818F | body2 = B5B5BB | rightarm2 = 81818F | shorts2 = FFDE00 | socks2 = FFDE00 | pattern_la3 = | pattern_b3 = | pattern_ra3 = | pattern_sh3 = | pattern_so3 = | leftarm3 = 000000 | body3 = 000000 | rightarm3 = 000000 | shorts3 = FFDE00 | socks3 = 000000 }} '''Atēnu AEK''' ir [[Grieķija]]s [[futbola klubs]], kas spēlē [[Grieķijas futbola Superlīga|Grieķijas Superlīgā]]. == Sasniegumi == * '''[[Grieķijas futbola Superlīga|Grieķijas Superlīga]]''' ** Čempioni (14): 1938–39, 1939–40, 1962–63, 1967–68, 1970–71, 1977–78, 1978–79, 1988–89, 1991–92, 1992–93, 1993–94, 2017–18, 2022–23, 2025–26 * '''Grieķijas futbola 2. līmenis''' ** Uzvarētāji (1): 2014–15 * '''[[Grieķijas kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesg/grkcuphist.html |title=Greece - List of Cup Winners |language=en |accessdate={{dat|2020|7|31||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvēji (16): 1931–32, 1938–39, 1948–49, 1949–50, 1955–56, 1963–64, 1965–66, 1977–78, 1982–83, 1995–96, 1996–97, 1999–2000, 2001–02, 2010–11, 2015–16, 2022–23 ** Finālisti (11): 1947–48, 1952–53, 1978–79, 1993–94, 1994–95, 2005–06, 2008–09, 2016–17, 2017–18, 2018–19, 2019–20 * '''Grieķijas superkauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesg/grksupcuphist.html |title=Greece - List of Super Cup and League Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|7|31||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvēji (2): 1989, 1996 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.aekfc.gr/ Oficiālā kluba vietne] {{el ikona}} {{en ikona}} * [https://int.soccerway.com/teams/greece/aek-athens-fc/1042/ Kluba profils ''soccerway.com''] {{en ikona}} * [https://www.transfermarkt.com/aek-athen/startseite/verein/2441/ Kluba profils ''transfermarkt.com''] {{en ikona}} {{īss-aizmetnis}} {{futbols-aizmetnis}} {{grieķija-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:AEK, Atēnas}} [[Kategorija:Grieķijas futbola klubi]] [[Kategorija:Atēnu AEK]] 9q5koalh6zetee2nanzzm3x4nmgpyel 0 366107 4505791 4025006 2026-08-11T16:25:30Z Vylks 50297 4505791 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #004B8F | nos = ''Atromitos'' | logo = Atromitos logo.png | pilns = Π.Α.Ε. Α.Π.Σ. Ατρόμητος Αθηνών | iesauka = ''Atromitos'' (Bezbailīgie) | pilsēta = {{Vieta|Grieķija|Atēnas}} | dib = 1923 | dib_mēn = 4 | dib_dat = 30 | stad = [[Peristeri stadions]] | ietilp = 8969 | prez = {{flaga|Grieķija}} Vasilis Betsis | tren = {{flaga|BIH}} Dušans Kerkezs | līga = [[Grieķijas futbola Superlīga|Grieķijas Superlīga]] | sez = 2025.—2026. | poz = 9. vieta | mediji = {{URL|http://www.atromitosfc.gr/}} | pattern_la1 = | pattern_b1 = _norrby17home | pattern_ra1 = | pattern_sh1 = | pattern_so1 = | leftarm1 = 00207B | body1 = 0041EF | rightarm1 = 00207B | shorts1 = 00187B | socks1 = 0041EF | pattern_la2 = | pattern_b2 = _ftc1617 | pattern_ra2 = | pattern_sh2 = | pattern_so2 = | leftarm2 = DCDCDC | body2 = DCDCDC | rightarm2 = DCDCDC | shorts2 = FFFFFF | socks2 = FFFFFF | pattern_la3 = _mancity1617t | pattern_b3 = _mancity1617t | pattern_ra3 = _mancity1617t | pattern_sh3 = | pattern_so3 = | leftarm3 = FF6500 | body3 = FF6500 | rightarm3 = FF6500 | shorts3 = FF6500 | socks3 = FF6500 }} '''''Atromitos F.C.''''' ir [[Grieķija]]s [[futbola klubs]], kas spēlē [[Grieķijas futbola Superlīga|Grieķijas superlīgā]]. == Sasniegumi == * '''[[Grieķijas kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesg/grkcuphist.html |title=Greece - List of Cup Winners |language=en |accessdate={{dat|2020|7|31||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Finālisti (2): 2010–11, 2011–12 * '''Grieķijas futbola 2. līmenis'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesg/grk2champ.html |title=Greece - List of Second Division Champions |language=en |accessdate={{dat|2020|7|31||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Uzvarētāji (3): 1971–72, 1979–80, 2008–09 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.atromitosfc.gr/el/ Oficiālā kluba vietne] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200806135245/https://atromitosfc.gr/el/ |date={{dat|2020|08|06||bez}} }} {{el ikona}} * [https://int.soccerway.com/teams/greece/pae-aps-atromitos-athens/1067/ Kluba profils ''soccerway.com''] {{en ikona}} * [https://www.transfermarkt.com/atromitos-athen/spielplan/verein/3060/ Kluba profils ''transfermarkt.com''] {{en ikona}} {{īss-aizmetnis}} {{futbols-aizmetnis}} {{grieķija-aizmetnis}} [[Kategorija:Grieķijas futbola klubi]] [[Kategorija:Atromitos F.C.]] i4ii0egq4g66x86rg5m8bp20syk1hyx 0 366126 4505796 4003452 2026-08-11T16:31:33Z Vylks 50297 4505796 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #f7e92a | bg_color = #2681c2 | nos = ''Panetolikos FC'' | logo = Panetolikos new emblem.png | pilns = ΠΑΕ Παναιτωλικός Γυμναστικός Φιλεκπαιδευτικός Σύλλογος | iesauka = ''Kanarinia'' | pilsēta = {{Vieta|Grieķija|Agrinja}} | dib = 1926 | dib_mēn = 3 | dib_dat = 9 | stad = ''Panetolikos'' stadions | ietilp = 7 000 | prez = {{flaga|Grieķija}} Gerasims Belevonis | tren = {{flaga|Grieķija}} Janis Anastasiu | līga = [[Grieķijas futbola Superlīga|Grieķijas Superlīga]] | sez = 2025.—2026. | poz = 12. vieta | mediji = {{URL|http://www.panetolikos.gr/}} | pattern_la1 = | pattern_b1 = | pattern_ra1 = | pattern_sh1 = | pattern_so1 = | leftarm1 = FFEF00 | body1 = FFEF00 | rightarm1 = FFEF00 | shorts1 = FFEF00 | socks1 = FFEF00 | pattern_la2 = | pattern_b2 = | pattern_ra2 = | pattern_sh2 = | pattern_so2 = | leftarm2 = 2447D5 | body2 = 2447D5 | rightarm2 = 2447D5 | shorts2 = 2447D5 | socks2 = 2447D5 | pattern_la3 = | pattern_b3 = | pattern_ra3 = | pattern_sh3 = | pattern_so3 = | leftarm3 = BBC0C1 | body3 = BBC0C1 | rightarm3 = BBC0C1 | shorts3 = BBC0C1 | socks3 = BBC0C1 }} '''''Panetolikos FC''''' ir [[Grieķija]]as [[futbola klubs]], kas spēlē [[Grieķijas futbola Superlīga|Grieķijas Superlīgā]]. == Sasniegumi == * '''Grieķijas futbola 2. līmenis'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesg/grk2champ.html |title=Greece - List of Second Division Champions |language=en |accessdate={{dat|2020|7|31||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Uzvarētāji (3): 1974–75, 2010–11 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.panetolikos.gr/ Oficiālā kluba vietne] {{el ikona}} * [https://int.soccerway.com/teams/greece/panaitolikos-agrinio/2939/ Kluba profils ''soccerway.com''] {{en ikona}} * [https://www.transfermarkt.com/panetolikos-agrinio/spielplan/verein/6418/ Kluba profils ''transfermarkt.com''] {{en ikona}} {{īss-aizmetnis}} {{futbols-aizmetnis}} {{grieķija-aizmetnis}} [[Kategorija:Grieķijas futbola klubi]] [[Kategorija:Panetolikos FC]] 2wblnif4shg8k5rfm8mvt14amkz9wv7 0 366128 4505790 4003344 2026-08-11T16:23:35Z Vylks 50297 4505790 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #00008B | bg_color = #FCCD00 | nos = ''AGS Astéras Trípolīs'' | logo = Asteras Tripolis FC logo.svg | pilns = ''Αθλητικός Γυμναστικός Σύλλογος Αστέρας Τρίπολης'' | iesauka = | pilsēta = {{Vieta|Grieķija|Tripole}} | dib = 1931 | dib_mēn = 3 | dib_dat = 26 | stad = Teodora Kolokotrona stadions | ietilp = 7 616 | prez = {{flaga|Grieķija}} Georgijs Borovils | tren = {{flaga|Grieķija}} Georgijs Antonopouls | līga = [[Grieķijas futbola Superlīga|Grieķijas Superlīga]] | sez = 2025.—2026. | poz = 11. vieta | mediji = {{URL|http://www.asterastripolis.gr/}} | pattern_la1 = _asteras1718h | pattern_b1 = _asteras1718h | pattern_ra1 = _asteras1718h | pattern_sh1 = _asteras1718h | pattern_so1 = _asteras1718h | leftarm1 = | body1 = | rightarm1 = | shorts1 = | socks1 = | pattern_la2 = _asteras1718a | pattern_b2 = _asteras1718a | pattern_ra2 = _asteras1718a | pattern_sh2 = | pattern_so2 = | leftarm2 = | body2 = 000000 | rightarm2 = | shorts2 = 000000 | socks2 = 000000 }} '''''AGS Astéras Trípolīs''''' ir [[Grieķija]]s [[futbola klubs]] no [[Tripole (Grieķija)|Tripoles]], kas spēlē [[Grieķijas futbola Superlīga|Grieķijas Superlīgā]]. == Sasniegumi == * '''[[Grieķijas kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesg/grkcuphist.html |title=Greece - List of Cup Winners |language=en |accessdate={{dat|2020|7|31||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Finālisti (1): 2012–13 * '''Grieķijas futbola 2. līmenis'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesg/grk2champ.html |title=Greece - List of Second Division Champions |language=en |accessdate={{dat|2020|7|31||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Uzvarētāji (1): 2006–07 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.asterastripolis.gr/ Oficiālā kluba vietne] {{el ikona}} * [https://int.soccerway.com/teams/greece/asteras-tripolis/5693/ Kluba profils ''soccerway.com''] {{en ikona}} * [https://www.transfermarkt.com/asteras-tripolis/spielplan/verein/6676/ Kluba profils ''transfermarkt.com''] {{en ikona}} {{futbols-aizmetnis}} {{grieķija-aizmetnis}} {{īss-aizmetnis}} [[Kategorija:Grieķijas futbola klubi]] [[Kategorija:AGS Astéras Trípolīs]] lpuqm1h0j2e8s832ph0odnlh0xjqw5x 10 413574 4505812 4505383 2026-08-11T18:01:15Z EdgarsBot 50781 upd 4505812 wikitext text/x-wiki <div style="float:right;">{{Tnavbar|Dzēšanai izvirzītās lapas|mini=1}}</div> Atjaunināts: 2026-08-11 18:01:15{{clear}} {| class="sortable wikitable" |- ! Lapa || Izvirzīšanas datums || Dienu skaits || Izvirzītājs || Kopsavilkuma komentārs || Pamatojums veidnē || Termiņš |- | {{page-multi|page=Rīgas Doma kora skolas Mūziklu nodaļa|t|h|d}} || 2026-07-07 19:15:51 || 34 || {{U|DJ EV}} || <nowiki>ļoti apšaubu, ka skolas vidējās izglītības programma atbilst nozīmības kritērījiem, bet uzreiz nedzēšu, varbūt kāds var pārliecināt par pretējo (kaut kādi avoti jau ir...)</nowiki> || Maznozīmīgs temats || 15 (22.07.2026) |- | {{page-multi|page=Silvio Berardi|t|h|d}} || 2026-07-27 20:56:13 || 14 || {{U|DJ EV}} || <nowiki>Izvirzu uz dzēšanu - it kā kaut kāda nozīmība ir, bet pat itāļiem par viņu raksta nav (un spama daudzuma dēļ ir aizsargājuši). Nedzēšu uzreiz, jo varbūt kādam ir argumenti, lai atstātu</nowiki> || Mašīntulkojums, iespējams cross-wiki spams, nav raksta itāļu vikipēdijā || 15 (11.08.2026) |- | {{page-multi|page=Roberts (Rūpe) Juntula|t|h|d}} || 2026-08-02 20:22:13 || 8 || {{U|Egilus}} || <nowiki>{{Dzēst|Var jau būt, ka viņam ir kāda nozīmība, bet no teksta tas galīgi neizriet|due=15|due_date=17.08.2026}}</nowiki> || Var jau būt, ka viņam ir kāda nozīmība, bet no teksta tas galīgi neizriet || 15 (17.08.2026) |- |}<noinclude> [[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]</noinclude> l9gaznayk0knlltrrp6hhv21b2z7br7 0 413764 4505749 4505710 2026-08-11T14:52:48Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-43939-51|~2026-43939-51]], atjaunoju versiju, ko saglabāja InternetArchiveBot 4393391 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Tirdzniecības ķēdes infokaste | nosaukums = ''Fix Price'' | logo = | sauklis =Visam zema cena! | tirdzniecības veids = [[mazumtirdzniecība]] | valsts = {{flag|Krievija}} | darbojas = * {{flag|Latvija}} * {{flag|Gruzija}} * {{flag|Baltkrievija}} * {{flag|Kazahstāna}} * {{flag|Krievija}} * {{flag|Kirgizstāna}} * {{flag|Mongolija}} | īpašnieks = ''Limited liability Company "Best Price"'' | vadība = | darbinieku skaits = | darbību uzsāka = 2007. gada decembrī<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://fix-price.ru/about/|title=Компания|publisher=fix-price.ru|accessdate={{dat|2018|11|27||bez}}|archive-date={{dat|2018|12|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20181206001826/https://fix-price.ru/about/}}</ref> | veikalu formāti = | apgrozījums = | mājas_lapa = {{url|https://fix-price.ru/}} }} '''''Fix Price''''' ir [[Krievija]]s [[mazumtirdzniecība]]s veikalu tīkls, kas dibināts 2007. gadā. To dibināja [[uzņēmējs|uzņēmēji]] [[Sergejs Lomakins]] un [[Artjoms Hačatrjans]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://vc.ru/trade/34955-kommersant-set-magazinov-fix-price-planiruet-provesti-ipo-v-2019-godu/|title=«Коммерсантъ»: сеть магазинов Fix Price планирует провести IPO в 2019 году|publisher=vc.ru|accessdate={{dat|2018|11|27||bez}}}}</ref> 2016. gadā uzņēmums izgāja starptautiskajā tirgū. Šobrīd ir atvērti vairāk nekā 7520 veikali [[Krievija|Krievijā]], [[Kazahstāna|Kazahstānā]], [[Gruzija|Gruzijā]], [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], [[Latvija|Latvijā]], [[Kirgizstāna|Kirgizstānā]] un [[Mongolija|Mongolijā]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://lv.fix-price.com/about|title=Par mums|publisher=fix-price.lv|accessdate={{dat|2018|11|27||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20181207210218/http://fix-price.lv/about/|archivedate={{dat|2018|12|07||bez}}}}</ref> ''Fix Price'' Latvijā ir Latvijas uzņēmums SIA FP LV, kas izmanto preču zīmi FIX PRICE saskaņā ar licenci, kas iegūta ar franšīzes līgumu. Pašlaik (2025) Latvijā ir 43 ''Fix Price'' veikali, tie atrodas Rīgā, Ādažos, Aizkrauklē, Balvos, Daugavpilī, Dobelē, Jēkabpilī, Jelgavā, Jūrmalā, Krāslavā, Liepājā, Ludzā, Madonā, Ogrē, Olainē, Rēzeknē, Salaspilī, Saldū, Siguldā, Valkā, Ventspilī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lv.fix-price.com/stores|title=Fix Price|website=Fix Price|access-date=2025-09-12|language=en}} </ref> [[Attēls:Svētes iela 9 (Jelgava).jpg|thumb|''Fix Price'' Jelgavā]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://lv.fix-price.com Oficiālā mājaslapa Latvijā] [[Kategorija:Krievijas uzņēmumi]] q2sojwj9pgy9k9jf5x6qoz3wwisfmx5 0 414205 4505994 3754618 2026-08-12T11:18:03Z Uldis s 26307 /* FIDE prezidents */ 4505994 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Arkādijs Dvorkovičs | vārds_orģ = ''Аркадий Владимирович Дворкович'' | attēls = Arkady Dvorkovich (2015-09-30).jpg | mazs_att = | apraksts = Arkādijs Dvorkovičs 2010. gadā <!------ Pirmais amats ------> | amats = Krievijas Federācijas valdības priekšsēdētāja vietnieks | term_sākums = {{dat|2008|5|13|N}} | term_beigas = {{dat|2012|5|18|N}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = [[Vladimirs Putins]] | premjers = [[Dmitrijs Medvedevs]] | priekštecis = Igors Sečins | pēctecis = Aleksejs Gordejevs <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1972|3|26}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Maskava|td=Krievija}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = [[Vienotā Krievija]] | apvienība = | dinastija = | tēvs = Vladimirs Dvorkovičs | māte = Gaļina Dvorkoviča | dzīvesb = Zumruda Rustamova | bērni = | profesija = [[politiķis]], [[šahs|šahists]] | alma_mater = [[Maskavas Valsts universitāte]], [[Djūka Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Arkādijs Dvorkovičs''' ({{val-ru|Аркадий Владимирович Дворкович}}; dzimis {{dat|1972|3|26}} [[Maskava|Maskavā]]) ir [[Krievija]]s [[politiķis]]. Krievijas Federācijas valdības priekšsēdētāja vietnieks (2008—2012). Krievijas Federācijas prezidenta palīgs (2008—2012). Starptautiskās šaha federācijas ([[FIDE]]) prezidents (no 2018. gada 3. oktobra).<ref>[http://www.fide.com/fide/fide-world-chess-federation/fide-presidents.html FIDE Presidents]</ref> == Biogrāfija == Piedzimis šaha meistara un FIDE starptautiskā arbitra Vladimira Dvorkoviča ({{val-ru|Владимир Яковлевич Дворкович}}) (1937—2005) ģimenē. 1994. gadā beidzis [[Maskavas Valsts universitāte]]s ekonomikas fakultāti, bet 1997. gadā beidzis [[Djūka Universitāte|Djūka Universitāti]] ar ekonomikas maģistra diplomu.<ref>[http://ecsocman.hse.ru/text/16142328/ Дворкович, Аркадий Владимирович :: Федеральный образовательный портал - ЭКОНОМИКА, СОЦИОЛОГИЯ, МЕНЕДЖМЕНТ]</ref> No 1994. līdz 2000. gadam strādājis Krievijas Finanšu ministrijā, kurā bijis Ekonomikas ekspertu grupas zinātniskais vadītājs, konsultants, vecākais eksperts un izpilddirektors. 2000. gadā bijis eksperts Krievijas Stratēģisko pētījumu centrā. No 2000. gada augusta līdz 2001. gadam bijis Krievijas Federācijas ekonomiskās attīstības ministra Germana Grefa padomnieks. No 2001. līdz 2004. gadam bijis Krievijas Federācijas ekonomiskās attīstības ministra vietnieks. No 2004. gada aprīļa līdz 2008. gada maijam bijis Krievijas Federācijas prezidenta ekspertu grupas vadītājs. No 2008. līdz 2012. gadam bijis Krievijas premjerministra vietnieks un Krievijas Federācijas prezidenta palīgs. == FIDE prezidents == No 2007. līdz 2009. gadam bijis Krievijas šaha federācijas viceprezidents, atbildējis par bērnu un jaunatnes šaha attīstību. No 2010. līdz 2014. gadam bijis Krievijas šaha federācijas uzraudzības padomes priekšsēdētājs.<ref>[http://www.ruchess.ru/news/all/andrei_filatov_izbran_prezidentom_rshf/ Андрей Филатов избран Президентом РШФ]</ref> 2018. gada 3 oktobrī Dvorkovičs ievēlēts par Starptautiskās šaha federācijas (FIDE) prezidentu.<ref>[https://chess24.com/en/read/news/arkady-dvorkovich-is-the-new-fide-president Arkady Dvorkovich is the new FIDE President | chess24.com]</ref> 2022. gada augustā viņš tika atkārtoti ievēlēts uz otro termiņu FIDE prezidenta amatā, saņemot 157 balsis pret 16 balsīm, kuras atbalstīja viņa konkurentu Andreju Barišpoļecu.<ref>[https://www.reuters.com/lifestyle/sports/chess-russian-former-deputy-pm-dvorkovich-re-elected-fide-president-2022-08-07/ Russian former deputy PM Dvorkovich re-elected chess federation president]</ref> 2026. gada jūnijā viņš atkal izvirzīja savu kandidatūru FIDE prezidenta vēlēšanām, kas bija paredzētas septembrī.<ref>[https://www.forbes.ru/sport/563952-dvorkovic-i-turlov-vydvinuli-svoi-kandidatury-na-vyborah-rukovodstva-fide Дворкович и Турлов выдвинули свои кандидатуры на выборах руководства]</ref> 2026. gada jūlijā Dvorkovičs tika iekļauts [[Eiropas Savienība]]s [[Ekonomiskās sankcijas|sankciju sarakstā]]. Tā rezultātā viņš "nolēma brīvprātīgi apturēt savu pilnvaru un pienākumu izpildi kā FIDE prezidents", un viņa funkcijas uz laiku pārņēma viņa vietnieks [[Višvanatans Anands]].<ref>[https://www.fide.com/statement-by-the-fide-president/ Statement by FIDE President Arkady Dvorkovich]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| fide = 34404449 }} {{kastes sākums}} {{s-sports}} {{Amatu secība | pirms = [[Kirsans Iļumžinovs]] | virsraksts = [[FIDE#FIDE_prezidenti|FIDE prezidents]]| periods = [[2018]] — pašreiz| pēc = }} {{kastes beigas}} {{DEFAULTSORT:Dvorkovičs, Arkādijs}} [[Kategorija:1972. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Maskavā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas šahisti]] [[Kategorija:Krievijas politiķi]] [[Kategorija:Ar Goda ordeni apbalvotie]] 3skq128yunzoqntgvhk0qzbo2c229m7 4 415707 4505811 4505381 2026-08-11T18:01:00Z EdgarsBot 50781 Bots: atjaunināta tabula 4505811 wikitext text/x-wiki Šajā sarakstā iekļauti dalībnieki, kas [[Vikipēdija latviešu valodā|Vikipēdijā latviešu valodā]] veikuši vairāk nekā 5000 labojumus ([[Vikipēdija:Boti|boti]] nav iekļauti). Papildu norādīti arī katra dalībnieka pēdējo 365 dienu laikā veikto labojumu skaits, izveidoto rakstu skaits, kā arī pirmā un pēdējā labojuma datums. Jāņem vērā, ka labojumu skaits nav pilnībā objektīva dalībnieku devuma mēraukla, jo netiek ierēķināts labojumu izmērs un citi rādītāji. == Statistika == <!-- TABLE_START --> Saraksts pēdējo reizi atjaunināts {{dat|2026|08|11||bez}}. {| class='wikitable sortable' ! Nr. ! Dalībnieks ! Labojumu skaits ! Labojumi pēdējās<br />365 dienās ! Rakstu skaits ! Pirmais labojums ! Pēdējais labojums |- | 1. | {{u|Edgars2007}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edgars2007 {{formatnum:200141}}] | {{formatnum:1833}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edgars2007 {{formatnum:13723}}] | 2009-02-13 | 2026-08-11 |- | 2. | {{u|Pirags}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Pirags {{formatnum:174591}}] | {{formatnum:10897}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Pirags {{formatnum:8054}}] | 2007-12-03 | 2026-08-11 |- | 3. | {{u|Feens}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Feens {{formatnum:122917}}] | {{formatnum:899}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Feens {{formatnum:14817}}] | 2004-11-07 | 2026-05-02 |- | 4. | {{u|Kikos}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kikos {{formatnum:114874}}] | {{formatnum:8932}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kikos {{formatnum:9899}}] | 2007-11-24 | 2026-07-31 |- | 5. | {{u|Biafra}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Biafra {{formatnum:114378}}] | {{formatnum:10001}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Biafra {{formatnum:1919}}] | 2009-10-02 | 2026-08-11 |- | 6. | {{u|Treisijs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Treisijs {{formatnum:88279}}] | {{formatnum:7170}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Treisijs {{formatnum:6713}}] | 2005-10-30 | 2026-08-11 |- | 7. | {{u|Baisulis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Baisulis {{formatnum:72069}}] | {{formatnum:9848}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Baisulis {{formatnum:2171}}] | 2009-05-24 | 2026-08-10 |- | 8. | {{u|Papuass}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Papuass {{formatnum:68887}}] | {{formatnum:1812}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Papuass {{formatnum:3273}}] | 2005-07-26 | 2026-08-10 |- | 9. | {{u|ScAvenger}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ScAvenger {{formatnum:58826}}] | {{formatnum:748}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ScAvenger {{formatnum:814}}] | 2006-11-23 | 2026-07-02 |- | 10. | {{u|Bendžamins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Bendžamins {{formatnum:52449}}] | {{formatnum:6842}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Bendžamins {{formatnum:6556}}] | 2018-06-22 | 2026-08-11 |- | 11. | {{u|Meistars Joda}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Meistars_Joda {{formatnum:49354}}] | {{formatnum:5180}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Meistars_Joda {{formatnum:390}}] | 2007-01-07 | 2026-08-11 |- | 12. | {{u|Dainis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dainis {{formatnum:49209}}] | {{formatnum:1478}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dainis {{formatnum:3541}}] | 2006-05-03 | 2026-08-11 |- | 13. | {{u|Kleivas}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kleivas {{formatnum:47827}}] | {{formatnum:3612}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kleivas {{formatnum:2999}}] | 2007-04-26 | 2026-08-11 |- style="background-color: #EEEEEE" | 14. | {{u|Ingii}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingii {{formatnum:44891}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingii {{formatnum:1780}}] | 2008-11-29 | 2024-03-22 |- | 15. | {{u|Vylks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Vylks {{formatnum:44800}}] | {{formatnum:6141}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Vylks {{formatnum:1611}}] | 2015-03-11 | 2026-08-11 |- | 16. | {{u|Turaids}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Turaids {{formatnum:42304}}] | {{formatnum:1695}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Turaids {{formatnum:580}}] | 2009-01-14 | 2026-08-07 |- | 17. | {{u|Lasks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lasks {{formatnum:39012}}] | {{formatnum:4555}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lasks {{formatnum:785}}] | 2013-03-30 | 2026-08-06 |- | 18. | {{u|Ludis21345}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ludis21345 {{formatnum:33151}}] | {{formatnum:2}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ludis21345 {{formatnum:1513}}] | 2015-03-03 | 2025-08-23 |- | 19. | {{u|ZANDMANIS}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ZANDMANIS {{formatnum:32230}}] | {{formatnum:3979}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ZANDMANIS {{formatnum:655}}] | 2020-05-10 | 2026-08-11 |- | 20. | {{u|Votre Provocateur}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Votre_Provocateur {{formatnum:29993}}] | {{formatnum:7727}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Votre_Provocateur {{formatnum:4571}}] | 2023-01-18 | 2026-08-09 |- | 21. | {{u|GreenZeb}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/GreenZeb {{formatnum:29756}}] | {{formatnum:11}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/GreenZeb {{formatnum:1260}}] | 2006-12-21 | 2026-03-26 |- | 22. | {{u|SpeedKing}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/SpeedKing {{formatnum:28837}}] | {{formatnum:5}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/SpeedKing {{formatnum:1208}}] | 2005-11-25 | 2026-01-10 |- | 23. | {{u|Laurijs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Laurijs {{formatnum:26840}}] | {{formatnum:31}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Laurijs {{formatnum:596}}] | 2006-02-02 | 2026-06-29 |- | 24. | {{u|Egilus}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Egilus {{formatnum:26793}}] | {{formatnum:4597}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Egilus {{formatnum:923}}] | 2015-08-30 | 2026-08-11 |- | 25. | {{u|Dark Eagle}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dark_Eagle {{formatnum:23793}}] | {{formatnum:16}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dark_Eagle {{formatnum:881}}] | 2007-11-05 | 2026-07-25 |- | 26. | {{u|Gragox}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gragox {{formatnum:23731}}] | {{formatnum:39}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gragox {{formatnum:1938}}] | 2006-07-03 | 2026-08-10 |- | 27. | {{u|Spnq}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Spnq {{formatnum:19354}}] | {{formatnum:1602}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Spnq {{formatnum:1361}}] | 2022-01-17 | 2026-08-02 |- | 28. | {{u|Xil}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Xil {{formatnum:18702}}] | {{formatnum:1}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Xil {{formatnum:312}}] | 2005-09-19 | 2026-05-01 |- style="background-color: #EEEEEE" | 29. | {{u|Prieditis2012}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Prieditis2012 {{formatnum:16717}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Prieditis2012 {{formatnum:1}}] | 2013-07-26 | 2025-01-11 |- | 30. | {{u|Makenzis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Makenzis {{formatnum:15930}}] | {{formatnum:1331}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Makenzis {{formatnum:240}}] | 2016-04-12 | 2026-08-11 |- | 31. | {{u|Olgerts V}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Olgerts_V {{formatnum:15268}}] | {{formatnum:3333}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Olgerts_V {{formatnum:1386}}] | 2014-07-27 | 2026-08-11 |- | 32. | {{u|Jānis U.}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Jānis_U. {{formatnum:15179}}] | {{formatnum:2418}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Jānis_U. {{formatnum:2000}}] | 2005-07-30 | 2026-07-31 |- | 33. | {{u|Uldis s}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Uldis_s {{formatnum:14479}}] | {{formatnum:513}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Uldis_s {{formatnum:2340}}] | 2011-08-03 | 2026-08-05 |- | 34. | {{u|MC2013}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/MC2013 {{formatnum:14227}}] | {{formatnum:649}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/MC2013 {{formatnum:233}}] | 2013-06-21 | 2026-08-04 |- style="background-color: #EEEEEE" | 35. | {{u|Zemgalietis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Zemgalietis {{formatnum:13585}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Zemgalietis {{formatnum:800}}] | 2007-07-05 | 2024-10-06 |- | 36. | {{u|CommonsDelinker}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/CommonsDelinker {{formatnum:13394}}] | {{formatnum:926}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/CommonsDelinker {{formatnum:0}}] | 2006-09-25 | 2026-08-11 |- style="background-color: #EEEEEE" | 37. | {{u|Varg~lvwiki}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Varg~lvwiki {{formatnum:11167}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Varg~lvwiki {{formatnum:4}}] | 2009-04-10 | 2010-06-02 |- | 38. | {{u|Gaujmalnieks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gaujmalnieks {{formatnum:11088}}] | {{formatnum:34}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gaujmalnieks {{formatnum:248}}] | 2008-10-28 | 2025-12-29 |- | 39. | {{u|Tankists}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tankists {{formatnum:10921}}] | {{formatnum:1753}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tankists {{formatnum:418}}] | 2021-07-27 | 2026-08-10 |- | 40. | {{u|Edis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edis {{formatnum:10623}}] | {{formatnum:286}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edis {{formatnum:669}}] | 2011-10-13 | 2026-08-06 |- style="background-color: #EEEEEE" | 41. | {{u|Montenois}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Montenois {{formatnum:10382}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Montenois {{formatnum:0}}] | 2022-01-26 | 2025-01-07 |- | 42. | {{u|DJ EV}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/DJ_EV {{formatnum:10157}}] | {{formatnum:306}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/DJ_EV {{formatnum:380}}] | 2012-05-17 | 2026-08-10 |- | 43. | {{u|OskarsC}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/OskarsC {{formatnum:9583}}] | {{formatnum:219}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/OskarsC {{formatnum:180}}] | 2013-03-14 | 2026-08-05 |- style="background-color: #EEEEEE" | 44. | {{u|Romanskolduns}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Romanskolduns {{formatnum:8982}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Romanskolduns {{formatnum:1122}}] | 2008-05-28 | 2022-03-15 |- style="background-color: #EEEEEE" | 45. | {{u|Daarznieks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Daarznieks {{formatnum:8576}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Daarznieks {{formatnum:909}}] | 2006-08-22 | 2018-08-24 |- style="background-color: #EEEEEE" | 46. | {{u|Lidingo11}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lidingo11 {{formatnum:8471}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lidingo11 {{formatnum:704}}] | 2010-05-22 | 2017-04-22 |- | 47. | {{u|Yyy}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Yyy {{formatnum:8407}}] | {{formatnum:1}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Yyy {{formatnum:503}}] | 2005-05-12 | 2026-02-11 |- | 48. | {{u|Juzeris}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juzeris {{formatnum:8366}}] | {{formatnum:21}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juzeris {{formatnum:196}}] | 2004-09-16 | 2026-08-11 |- style="background-color: #EEEEEE" | 49. | {{u|Lieeeneee}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lieeeneee {{formatnum:7880}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lieeeneee {{formatnum:2993}}] | 2017-10-06 | 2020-10-22 |- style="background-color: #EEEEEE" | 50. | {{u|IndulisMX}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/IndulisMX {{formatnum:7649}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/IndulisMX {{formatnum:74}}] | 2012-03-07 | 2023-08-13 |- | 51. | {{u|Maranello Prime}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Maranello_Prime {{formatnum:7309}}] | {{formatnum:66}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Maranello_Prime {{formatnum:84}}] | 2015-01-30 | 2026-03-19 |- style="background-color: #EEEEEE" | 52. | {{u|Mrom}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Mrom {{formatnum:7139}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Mrom {{formatnum:840}}] | 2006-01-14 | 2011-10-25 |- | 53. | {{u|Silraks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Silraks {{formatnum:6740}}] | {{formatnum:209}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Silraks {{formatnum:134}}] | 2013-01-07 | 2026-08-07 |- | 54. | {{u|Algonkins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Algonkins {{formatnum:6635}}] | {{formatnum:44}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Algonkins {{formatnum:284}}] | 2012-04-01 | 2026-02-22 |- | 55. | {{u|Tttoooxxx}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tttoooxxx {{formatnum:6524}}] | {{formatnum:630}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tttoooxxx {{formatnum:119}}] | 2017-05-11 | 2026-06-29 |- style="background-color: #EEEEEE" | 56. | {{u|Anonīms}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Anonīms {{formatnum:6422}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Anonīms {{formatnum:450}}] | 2007-12-18 | 2023-07-20 |- style="background-color: #EEEEEE" | 57. | {{u|Driver24}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Driver24 {{formatnum:6229}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Driver24 {{formatnum:261}}] | 2010-02-01 | 2025-06-29 |- | 58. | {{u|Ingarix}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingarix {{formatnum:6207}}] | {{formatnum:34}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingarix {{formatnum:579}}] | 2006-05-12 | 2026-08-03 |- style="background-color: #EEEEEE" | 59. | {{u|Krishjaanis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Krishjaanis {{formatnum:5947}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Krishjaanis {{formatnum:399}}] | 2006-02-13 | 2014-09-15 |- | 60. | {{u|Kaamis007}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kaamis007 {{formatnum:5607}}] | {{formatnum:100}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kaamis007 {{formatnum:123}}] | 2017-08-15 | 2026-08-10 |- | 61. | {{u|Kasp2008}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kasp2008 {{formatnum:5497}}] | {{formatnum:11}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kasp2008 {{formatnum:247}}] | 2010-04-25 | 2026-02-20 |- style="background-color: #EEEEEE" | 62. | {{u|Voll}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Voll {{formatnum:5302}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Voll {{formatnum:359}}] | 2013-03-17 | 2020-11-30 |- | 63. | {{u|Otovi}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Otovi {{formatnum:5249}}] | {{formatnum:147}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Otovi {{formatnum:391}}] | 2020-12-20 | 2026-07-25 |- style="background-color: #EEEEEE" | 64. | {{u|Juristiltins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juristiltins {{formatnum:5248}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juristiltins {{formatnum:325}}] | 2006-12-07 | 2010-01-08 |- style="background-color: #EEEEEE" | 65. | {{u|Standfest}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Standfest {{formatnum:5030}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Standfest {{formatnum:288}}] | 2008-05-21 | 2017-02-01 |- | 66. | {{u|Dukts}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dukts {{formatnum:5005}}] | {{formatnum:158}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dukts {{formatnum:285}}] | 2013-04-16 | 2026-08-05 |} <!-- TABLE_END --> {{legend|#EEEEEE|Neaktīvs dalībnieks}} == Ārējās saites == *[https://xtools.wmflabs.org/ec/?uselang=lv Statistika par veiktajiem labojumiem] *[https://xtools.wmflabs.org/pages/?uselang=lv Statistika par izveidotajiem rakstiem] *[http://stats.wikimedia.org/EN/TablesWikipediaLV.htm Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā līdz 2019. gadam] *[http://lv.wikiscan.org/users Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā] [[Kategorija:Vikipēdijas statistika]] rqgye34qsiwcqy3tyort73if6n5rar1 0 425043 4505748 4322017 2026-08-11T14:40:01Z Bendžamins 76862 4505748 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Laiks nogalināt | attēls = Time to kill poster.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''A Time to Kill'' | žanrs = kriminālfilma, drāma | režisors = [[Džoels Šūmahers]] | producents = * [[Arnons Milčans]] * [[Džons Grishems]] * [[Maikls Neitensons]] * [[Hants Lourijs]] | scenārija autors = [[Akiva Goldsmens]] | galvenajās lomās = * [[Sandra Buloka]] * [[Semjuels Džeksons]] * [[Metjū Makonahijs]] * [[Kevins Speisijs]] * [[Brenda Frikere]] * [[Olivers Plats]] * [[Čārlzs S. Datons]] * [[Patriks Makgūens]] | mūzika = [[Eliots Goldentāls]] | operators = | montāža = | studija = ''[[Regency Enterprises]]'' | izplatītājs = ''[[Warner Bros. Pictures]]'' | izdošanas laiks = {{filmas datums|1996|7|24}} | ilgums = 143 minūtes<ref name="BBFC">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.bbfc.co.uk/releases/time-kill-1996|title=A Time to Kill|publisher=[[Britu filmu klasifikācijas padome]]|accessdate=April 2, 2019|archive-date={{dat|2019|04|02||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190402165047/http://www.bbfc.co.uk/releases/time-kill-1996}}</ref> | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|40 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|152,3 miljoni}}<ref name="BOM">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/movies/?id=timetokill.htm|title=A Time to Kill (1996) |publisher=[[Box Office Mojo]] ([[Amazon|Amazon.com]]) |accessdate= April 2, 2019}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Laiks nogalināt"''' ({{val|en|A Time to Kill}}) ir 1996. gada ASV [[krimināldrāmas filma]], kas balstīta uz [[Džons Grišams|Džona Grišama]] tāda paša nosaukuma romānu. Filmas režisors ir [[Džoels Šūmahers]]. Galvenās lomas atveido [[Sandra Buloka]], [[Semjuels Džeksons]], [[Metjū Makonahijs]], [[Kevins Speisijs]], [[Brenda Frikere]], [[Olivers Plats]], [[Čārlzs S. Datons]] un [[Patriks Makgūens]]. Filmas pirmizrāde notika {{dat|1996|7|24||bez}}. Kantonā, Misisipi štatā bezbailīgs jauns advokāts Džeiks Bridžens un viņa palīdze aizstāv Karlu Lī Heiliju, kuru apsūdz par divu vīriešu nogalināšanu; šie vīrieši pirms tam izvaroja un mēģināja nogalināt Karla 10 gadus veco meitu. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}}{{Džoels Šūmahers}} [[Kategorija:1996. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Drāmas]] [[Kategorija:Warner Bros. filmas]] [[Kategorija:Džoela Šūmahera filmas]] [[Kategorija:Tiesu filmas]] jypzidnap4xsdu1px4o48l47rlerzns 0 428656 4505829 4495965 2026-08-11T19:15:21Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4505829 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Alekss Stivriņš | vārds_orig = ''Alex Stivrins'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1962|11|29}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Nebraska|Linkolna|3s=Linkolna (ASV)}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | garums = 203 cm | svars = 100 kg | poz = [[vieglais uzbrucējs]] | kar_sāk = 1985 | kar_beig = 1997 | alga = | iesauka = ''Spider'' <!------ Izglītība ------> | vidusskola = ''Lincoln East'' | koledža = | augstskola = Kreitona Universitāte<br />Kolorado Universitāte | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = | numurs = 42, 11, 25, 43 | amats = | līga = <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = 75., ceturtajā kārtā | dr_gads = [[1985. gada NBA drafts|1985]] | dr_līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] | dr_kom = [[Sietlas "SuperSonics"]] <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = {{nbay|1985|start}} | klubs 1 = {{flaga|ASV}} [[Sietlas "SuperSonics"]] | kl_sez 2 = 1985–1986 | klubs 2 = {{flaga|ASV}} ''[[Wyoming Wildcatters]]'' | kl_sez 3 = 1986–1987 | klubs 3 = {{flaga|Francija}} ''Avignon'' | kl_sez 4 = 1987 | klubs 4 = {{flaga|Spānija}} ''[[Tenerife AB|Tenerife]]'' | kl_sez 5 = 1989–1990 | klubs 5 = {{flaga|Spānija}} ''[[CB 1939 Canarias|Canarias]]'' | kl_sez 6 = 1990 | klubs 6 = {{flaga|Itālija}} ''Aurora Desio'' | kl_sez 7 = 1990–1991 | klubs 7 = {{flaga|ASV}} ''Omaha Racers'' | kl_sez 8 = 1991 | klubs 8 = {{flaga|Itālija}} ''Aurora Desio'' | kl_sez 9 = 1991–1992 | klubs 9 = {{flaga|Itālija}} ''[[Basket Club Ferrara|Cercom Ferrara]]'' | kl_sez 10 = {{nbay|1992|start}} | klubs 10 = {{flaga|ASV}} [[Fīniksas "Suns"]] | kl_sez 12 = {{nbay|1992|end}} | klubs 12 = {{flaga|ASV}} [[Losandželosas "Clippers"]] | kl_sez 13 = {{nbay|1992|end}} | klubs 13 = {{flaga|ASV}} [[Milvoki "Bucks"]] | kl_sez 14 = {{nbay|1992|end}} | klubs 14 = {{flaga|ASV}} [[Atlantas "Hawks"]] | kl_sez 15 = 1993 | klubs 15 = {{flaga|ASV}} ''Omaha Racers'' | kl_sez 16 = 1993–1994 | klubs 16 = {{flaga|Spānija}} ''[[CB Breogán|Breogán]]'' | kl_sez 17 = 1996–1997 | klubs 17 = {{flaga|Japāna}} ''[[Japan Energy Griffins]]'' <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Alekss Frenks Stivriņš''' ({{val|en|Alex Frank Stivrins}}; dzimis {{dat|1962|11|29||bez}} [[Linkolna (ASV)|Linkolnā]], [[Nebraska|Nebraskas štatā]]) ir bijušais [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[basketbolists]], spēlēja [[vieglais uzbrucējs|vieglā uzbrucēja]] pozīcijā. Viņš bija pirmais latviešu izcelsmes [[Basketbols|basketbolists]], kas spēlējis [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] (NBA).<ref>[https://www.facebook.com/SportaAvize/posts/2534049686613251 Sporta Avīze] Facebook</ref> == Dzīvesgājums == Viņa tēvs Kazimirs Stivriņš (1921—2008) dzimis [[Latgale|Latgalē]], [[Izvaltas pagasts|Izvaltas pagastā]], bēgļu gaitās pametis Latviju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigās. Pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s tēvs un dēls Stivriņi ir viesojušies [[Latvija|Latvijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/LamarMatic/status/1730522899411251246|title=https://twitter.com/LamarMatic/status/1730522899411251246|website=X (formerly Twitter)|access-date=2023-12-03|language=en}}</ref> A. Stivriņa meita Lorēna Stivriņa (''Lauren Stivrins'') ir [[Volejboliste|voljeboliste]], pēc [[NCAA]] karjeras spēlē profesionāli [[Itālija|Itālijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://women.volleybox.net/lauren-stivrins-p17880/clubs|title=Lauren Stivrins {{!}} Volleybox|access-date={{dat|2023|12|03||bez}}|archive-date={{dat|2023|12|03||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20231203184053/https://women.volleybox.net/lauren-stivrins-p17880/clubs}}</ref> Augstskolu basketbolā pārstāvēja [[Kreitona Universitāte]]s un [[Kolorado Universitāte]]s komandas. [[1985. gada NBA drafts|1985. gada NBA draftā]] viņu [[Sietlas "SuperSonics"]] izraudzījās ar kopējo 75. numuru ceturtajā kārtā. [[Sietla]]s komandā piedalījās tikai trīs oficiālās spēlēs, taču pēc vairākiem gadiem atgriezās NBA, aizvadot 19 spēles 4 dažādās komandās.<ref>[https://www.basketball-reference.com/players/s/stivral01.html Alex Stivrins] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190505183735/https://www.basketball-reference.com/players/s/stivral01.html |date={{dat|2019|05|05||bez}} }} Basketball Reference</ref> Profesionālā līmenī spēlējis arī vairākās citās valstīs, tostarp [[Spānija]]s un [[Itālija]]s vadošajās profesionālajās līgās, spēlējis arī [[CBA]]. A. Stivriņš tiek uzskatīts par pirmo latviešu basketbolistu NBA. Pirmais [[Latvija|Latvijā]] dzimušais NBA spēlētājs [[Gundars Vētra]] 1992. gadā piedalījās vienā spēlē ar A. Stivriņu, taču abi tobrīd, neapzinoties brīža vēsturisko nozīmīgumu, netikās un sarunu neuzsāka. === Privātā dzīve === 2026. gada pavasarī A. Stivriņš un viņa meitas ieguva [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]. Basketbolista meitas Lorēna un Embera Stivriņas ir [[pludmales volejboliste]]s un plāno pārstāvēt Latviju, cerot kvalificēties [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada olimpiskajām spēlēm]] [[Losandželosa|Losandželosā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://diena.lv/raksts/sports/volejbols/jauns-papildinajums-pludmale|title=Jauns papildinājums pludmalē|website=Diena|access-date=2026-07-19|date=2026-07-07|language=lv|archive-date=2026-07-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20260719224234/https://diena.lv/raksts/sports/volejbols/jauns-papildinajums-pludmale}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Basketbola profili | oficmlapa = | nba = | wnba = | basket.lv = | br = players/s/stivral01.html | sr = | espn = | fiba = | fibae = | eirol = | hooph = | fibasl = }} {{DEFAULTSORT:Stivriņš, Alekss}} [[Kategorija:1962. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Nebraskā dzimušie]] [[Kategorija:ASV basketbolisti]] [[Kategorija:ASV latvieši]] [[Kategorija:Sietlas "SuperSonics" spēlētāji]] gd9883mdgg035g555dki49rahtwru6b 0 435615 4505990 4309011 2026-08-12T11:05:26Z Jommy3210 146930 /* Eiropas čempionāts */ 4505990 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Itālija | Badge = FIGC Logo 2017 (no stars).svg | Nickname = ''Le Azzurre'' | Association = [[Itālijas Futbola federācija]] | Confederation = [[UEFA]] ([[Eiropa]]) | FIFA Trigramme = ITA | Coach = {{flaga|Itālija}} Andrea Sončins | Captain = [[Kristiana Džirelli]] | Most caps = Patrīcija Paniko (204) | Top scorer = Patrīcija Paniko (110) | pattern_la1 = _italia18H | pattern_b1 = _italia18H | pattern_ra1 = _italia18H | pattern_sh1 = _italia18H | pattern_so1 = _italia18H | leftarm1 = 103CD6 | body1 = 103CD6 | rightarm1 = 103CD6 | shorts1 = FFFFFF | socks1 = 103CD6 | pattern_la2 = _ita18a | pattern_b2 = _ita18A | pattern_ra2 = _ita18a | pattern_sh2 = _ita18A | pattern_so2 = _ita18A | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = 103CD6 | socks2 = FFFFFF | First game = {{fbw|ITA}} 2:1 {{fbw-rt|TCH}} <br /> ([[Viaredžo]], [[Itālija]]; {{dat|1968|2|23|N|bez}}) | Largest win = {{fbw|ITA}} 15:0 {{fbw-rt|Maķedonija}} <br /> ([[Verčelli]], [[Itālija]]; {{dat|2014|9|17|N|bez}}) | Largest loss = {{fbw|DEN}} 6:0 {{fbw-rt|ITA}} <br /> ([[Ringsteda]], [[Dānija]]; {{dat|1982|5|16|N|bez}})<br />{{fbw|ITA}} 0:6 {{fbw-rt|SUI}} <br /> ([[Larnaka]], [[Kipra]]; {{dat|2017|3|6|N|bez}}) | World cup apps = 4 | World cup first = 1991 | World cup best = Ceturtdaļfināls: [[1991. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|1991]], [[2019. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2019]] | Regional name = [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionāts]] | Regional cup apps = 12 | Regional cup first = [[1984. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|1984]] | Regional cup best = 2. vieta: [[1993. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|1993]], [[1997. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|1997]] |type=women }} '''Itālijas sieviešu futbola izlase''' ({{val|it|Nazionale di calcio femminile dell'Italia}}) ir nacionālā sieviešu [[futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Itālija|Itāliju]] starptautiskās futbola sacensībās. Izlasi pārvalda [[Itālijas Futbola federācija]] (''FIGC''). [[FIFA Pasaules kauss sievietēm|FIFA Pasaules kausa sievietēm]] finālturnīrā izlase ir spēlējusi četras reizes, divas reizes iekļuvusi ceturtdaļfinālā: debijas reizē [[1991. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|1991. gadā]] un [[2019. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2019. gada Pasaules kausā]]. [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionāta]] finālturnīros izlase ir piedalījusies 12 reizes, divas reizes izcīnījusi 2. vietu ([[1993. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|1993]], [[1997. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|1997]]). 2023. gada jūnijā [[FIFA Pasaules rangs sievietēm|FIFA Pasaules rangā sievietēm]] izlase bija 16. vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fifa.com/fifa-world-ranking/women?dateId=ranking_20230609 |title=Women's Ranking |language=en |accessdate={{dat|2023|7|26||bez}} |website=FIFA.com}}</ref> == Rezultāti nozīmīgākajos turnīros == === Pasaules kauss === {| class="wikitable" style="text-align: center;" |- !Gads !Vieta !{{Piezīme|SP|Spēles}} !{{Piezīme|U|Uzvaras}} !{{Piezīme|N|Neizšķirti}} !{{Piezīme|Z|Zaudējumi}} !{{Piezīme|GV|Gūti vārti}} !{{Piezīme|ZV|Zaudēti vārti}} |- |{{flaga|CHN}} [[1991. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|1991]]||Ceturtdaļfināls||4||2||0||2||8||5 |- |{{flaga|SWE}} [[1995. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|1995]]||colspan=7|''Nekvalificējās'' |- |{{flaga|USA}} [[1999. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|1999]]||Grupu turnīrs||3||1||1||1||3||3 |- |{{flaga|USA}} [[2003. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2003]]||rowspan=4 colspan=7|''Nekvalificējās'' |- |{{flaga|CHN}} [[2007. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2007]] |- |{{flaga|GER}} [[2011. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2011]] |- |{{flaga|CAN}} [[2015. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2015]] |- |{{flaga|FRA}} [[2019. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2019]]||Ceturtdaļfināls||5||3||0||2||9||4 |- |{{flaga|AUS}}{{flaga|NZL}} [[2023. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2023]]||Grupu turnīrs||3||1||0||2||3||8 |- |'''Kopā'''||4/9||15||7||1||7||23||20 |} === Eiropas čempionāts === {| class="wikitable" style="text-align: center" |- !Gads !Rezultāts |- style="background:#cc9966;" || [[1984. gada Eiropas sacensības sieviešu izlasēm|1984]]||Pusfināls |- style="background:#cc9966;" ||{{flaga|Norvēģija}} [[1987. gada Eiropas sacensības sieviešu izlasēm|1987]]||3. vieta |- style="background:#9acdff;" ||{{flaga|Rietumvācija}} [[1989. gada Eiropas sacensības sieviešu izlasēm|1989]]||4. vieta |- style="background:#9acdff;" ||{{flaga|Dānija}} [[1991. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|1991]]||4. vieta |- style="background:silver;" ||{{flaga|Itālija}} [[1993. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|1993]]||2. vieta |- ||{{flaga|Vācija}} [[1995. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|1995]]||''Nekvalificējās'' |- style="background:silver;" ||{{flaga|Norvēģija}} {{flaga|Zviedrija}} [[1997. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|1997]]||2. vieta |- ||{{flaga|Vācija}} [[2001. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2001]]||Grupu turnīrs |- ||{{flaga|Anglija}} [[2005. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2005]]||Grupu turnīrs |- ||{{flaga|Somija}} [[2009. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2009]]||Ceturtdaļfināls |- ||{{flaga|Zviedrija}} [[2013. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2013]]||Ceturtdaļfināls |- ||{{flaga|Nīderlande}} [[2017. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2017]]||Grupu turnīrs |- ||{{flaga|Anglija}} [[2022. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2022]]||Grupu turnīrs |- ||{{flaga|Šveice}} [[2025. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2025]]|| |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.figc.it/it/nazionali/azzurre/le-azzurre/ Sieviešu izlase Itālijas Futbola federācijas vietnē] {{it ikona}} * [https://www.fifa.com/associations/association/ita/ Itālijas profils FIFA vietnē] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190410095031/https://www.fifa.com/associations/association/ita/ |date={{dat|2019|04|10||bez}} }} {{en ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} {{Itālija-aizmetnis}} [[Kategorija:Sieviešu futbola izlases]] [[Kategorija:Futbols Itālijā|Sieviešu izlase]] ounla5yjj8yre1yos5df3znjgbgua8a 4505991 4505990 2026-08-12T11:06:13Z Jommy3210 146930 /* Eiropas čempionāts */ 4505991 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Itālija | Badge = FIGC Logo 2017 (no stars).svg | Nickname = ''Le Azzurre'' | Association = [[Itālijas Futbola federācija]] | Confederation = [[UEFA]] ([[Eiropa]]) | FIFA Trigramme = ITA | Coach = {{flaga|Itālija}} Andrea Sončins | Captain = [[Kristiana Džirelli]] | Most caps = Patrīcija Paniko (204) | Top scorer = Patrīcija Paniko (110) | pattern_la1 = _italia18H | pattern_b1 = _italia18H | pattern_ra1 = _italia18H | pattern_sh1 = _italia18H | pattern_so1 = _italia18H | leftarm1 = 103CD6 | body1 = 103CD6 | rightarm1 = 103CD6 | shorts1 = FFFFFF | socks1 = 103CD6 | pattern_la2 = _ita18a | pattern_b2 = _ita18A | pattern_ra2 = _ita18a | pattern_sh2 = _ita18A | pattern_so2 = _ita18A | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = 103CD6 | socks2 = FFFFFF | First game = {{fbw|ITA}} 2:1 {{fbw-rt|TCH}} <br /> ([[Viaredžo]], [[Itālija]]; {{dat|1968|2|23|N|bez}}) | Largest win = {{fbw|ITA}} 15:0 {{fbw-rt|Maķedonija}} <br /> ([[Verčelli]], [[Itālija]]; {{dat|2014|9|17|N|bez}}) | Largest loss = {{fbw|DEN}} 6:0 {{fbw-rt|ITA}} <br /> ([[Ringsteda]], [[Dānija]]; {{dat|1982|5|16|N|bez}})<br />{{fbw|ITA}} 0:6 {{fbw-rt|SUI}} <br /> ([[Larnaka]], [[Kipra]]; {{dat|2017|3|6|N|bez}}) | World cup apps = 4 | World cup first = 1991 | World cup best = Ceturtdaļfināls: [[1991. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|1991]], [[2019. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2019]] | Regional name = [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionāts]] | Regional cup apps = 12 | Regional cup first = [[1984. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|1984]] | Regional cup best = 2. vieta: [[1993. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|1993]], [[1997. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|1997]] |type=women }} '''Itālijas sieviešu futbola izlase''' ({{val|it|Nazionale di calcio femminile dell'Italia}}) ir nacionālā sieviešu [[futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Itālija|Itāliju]] starptautiskās futbola sacensībās. Izlasi pārvalda [[Itālijas Futbola federācija]] (''FIGC''). [[FIFA Pasaules kauss sievietēm|FIFA Pasaules kausa sievietēm]] finālturnīrā izlase ir spēlējusi četras reizes, divas reizes iekļuvusi ceturtdaļfinālā: debijas reizē [[1991. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|1991. gadā]] un [[2019. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2019. gada Pasaules kausā]]. [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionāta]] finālturnīros izlase ir piedalījusies 12 reizes, divas reizes izcīnījusi 2. vietu ([[1993. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|1993]], [[1997. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|1997]]). 2023. gada jūnijā [[FIFA Pasaules rangs sievietēm|FIFA Pasaules rangā sievietēm]] izlase bija 16. vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fifa.com/fifa-world-ranking/women?dateId=ranking_20230609 |title=Women's Ranking |language=en |accessdate={{dat|2023|7|26||bez}} |website=FIFA.com}}</ref> == Rezultāti nozīmīgākajos turnīros == === Pasaules kauss === {| class="wikitable" style="text-align: center;" |- !Gads !Vieta !{{Piezīme|SP|Spēles}} !{{Piezīme|U|Uzvaras}} !{{Piezīme|N|Neizšķirti}} !{{Piezīme|Z|Zaudējumi}} !{{Piezīme|GV|Gūti vārti}} !{{Piezīme|ZV|Zaudēti vārti}} |- |{{flaga|CHN}} [[1991. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|1991]]||Ceturtdaļfināls||4||2||0||2||8||5 |- |{{flaga|SWE}} [[1995. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|1995]]||colspan=7|''Nekvalificējās'' |- |{{flaga|USA}} [[1999. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|1999]]||Grupu turnīrs||3||1||1||1||3||3 |- |{{flaga|USA}} [[2003. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2003]]||rowspan=4 colspan=7|''Nekvalificējās'' |- |{{flaga|CHN}} [[2007. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2007]] |- |{{flaga|GER}} [[2011. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2011]] |- |{{flaga|CAN}} [[2015. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2015]] |- |{{flaga|FRA}} [[2019. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2019]]||Ceturtdaļfināls||5||3||0||2||9||4 |- |{{flaga|AUS}}{{flaga|NZL}} [[2023. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2023]]||Grupu turnīrs||3||1||0||2||3||8 |- |'''Kopā'''||4/9||15||7||1||7||23||20 |} === Eiropas čempionāts === {| class="wikitable" style="text-align: center" |- !Gads !Rezultāts |- style="background:#cc9966;" || [[1984. gada Eiropas sacensības sieviešu izlasēm|1984]]||Pusfināls |- style="background:#cc9966;" ||{{flaga|Norvēģija}} [[1987. gada Eiropas sacensības sieviešu izlasēm|1987]]||3. vieta |- style="background:#9acdff;" ||{{flaga|Rietumvācija}} [[1989. gada Eiropas sacensības sieviešu izlasēm|1989]]||4. vieta |- style="background:#9acdff;" ||{{flaga|Dānija}} [[1991. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|1991]]||4. vieta |- style="background:silver;" ||{{flaga|Itālija}} [[1993. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|1993]]||2. vieta |- ||{{flaga|Vācija}} [[1995. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|1995]]||''Nekvalificējās'' |- style="background:silver;" ||{{flaga|Norvēģija}} {{flaga|Zviedrija}} [[1997. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|1997]]||2. vieta |- ||{{flaga|Vācija}} [[2001. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2001]]||Grupu turnīrs |- ||{{flaga|Anglija}} [[2005. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2005]]||Grupu turnīrs |- ||{{flaga|Somija}} [[2009. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2009]]||Ceturtdaļfināls |- ||{{flaga|Zviedrija}} [[2013. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2013]]||Ceturtdaļfināls |- ||{{flaga|Nīderlande}} [[2017. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2017]]||Grupu turnīrs |- ||{{flaga|Anglija}} [[2022. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2022]]||Grupu turnīrs |- ||{{flaga|Šveice}} [[2025. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2025]]||Pusfināls |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.figc.it/it/nazionali/azzurre/le-azzurre/ Sieviešu izlase Itālijas Futbola federācijas vietnē] {{it ikona}} * [https://www.fifa.com/associations/association/ita/ Itālijas profils FIFA vietnē] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190410095031/https://www.fifa.com/associations/association/ita/ |date={{dat|2019|04|10||bez}} }} {{en ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} {{Itālija-aizmetnis}} [[Kategorija:Sieviešu futbola izlases]] [[Kategorija:Futbols Itālijā|Sieviešu izlase]] 1afrtv45gj9vduat5b39cieg9ba6pjt 4505992 4505991 2026-08-12T11:06:33Z Jommy3210 146930 /* Eiropas čempionāts */ 4505992 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Itālija | Badge = FIGC Logo 2017 (no stars).svg | Nickname = ''Le Azzurre'' | Association = [[Itālijas Futbola federācija]] | Confederation = [[UEFA]] ([[Eiropa]]) | FIFA Trigramme = ITA | Coach = {{flaga|Itālija}} Andrea Sončins | Captain = [[Kristiana Džirelli]] | Most caps = Patrīcija Paniko (204) | Top scorer = Patrīcija Paniko (110) | pattern_la1 = _italia18H | pattern_b1 = _italia18H | pattern_ra1 = _italia18H | pattern_sh1 = _italia18H | pattern_so1 = _italia18H | leftarm1 = 103CD6 | body1 = 103CD6 | rightarm1 = 103CD6 | shorts1 = FFFFFF | socks1 = 103CD6 | pattern_la2 = _ita18a | pattern_b2 = _ita18A | pattern_ra2 = _ita18a | pattern_sh2 = _ita18A | pattern_so2 = _ita18A | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = 103CD6 | socks2 = FFFFFF | First game = {{fbw|ITA}} 2:1 {{fbw-rt|TCH}} <br /> ([[Viaredžo]], [[Itālija]]; {{dat|1968|2|23|N|bez}}) | Largest win = {{fbw|ITA}} 15:0 {{fbw-rt|Maķedonija}} <br /> ([[Verčelli]], [[Itālija]]; {{dat|2014|9|17|N|bez}}) | Largest loss = {{fbw|DEN}} 6:0 {{fbw-rt|ITA}} <br /> ([[Ringsteda]], [[Dānija]]; {{dat|1982|5|16|N|bez}})<br />{{fbw|ITA}} 0:6 {{fbw-rt|SUI}} <br /> ([[Larnaka]], [[Kipra]]; {{dat|2017|3|6|N|bez}}) | World cup apps = 4 | World cup first = 1991 | World cup best = Ceturtdaļfināls: [[1991. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|1991]], [[2019. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2019]] | Regional name = [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionāts]] | Regional cup apps = 12 | Regional cup first = [[1984. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|1984]] | Regional cup best = 2. vieta: [[1993. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|1993]], [[1997. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|1997]] |type=women }} '''Itālijas sieviešu futbola izlase''' ({{val|it|Nazionale di calcio femminile dell'Italia}}) ir nacionālā sieviešu [[futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Itālija|Itāliju]] starptautiskās futbola sacensībās. Izlasi pārvalda [[Itālijas Futbola federācija]] (''FIGC''). [[FIFA Pasaules kauss sievietēm|FIFA Pasaules kausa sievietēm]] finālturnīrā izlase ir spēlējusi četras reizes, divas reizes iekļuvusi ceturtdaļfinālā: debijas reizē [[1991. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|1991. gadā]] un [[2019. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2019. gada Pasaules kausā]]. [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionāta]] finālturnīros izlase ir piedalījusies 12 reizes, divas reizes izcīnījusi 2. vietu ([[1993. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|1993]], [[1997. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|1997]]). 2023. gada jūnijā [[FIFA Pasaules rangs sievietēm|FIFA Pasaules rangā sievietēm]] izlase bija 16. vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fifa.com/fifa-world-ranking/women?dateId=ranking_20230609 |title=Women's Ranking |language=en |accessdate={{dat|2023|7|26||bez}} |website=FIFA.com}}</ref> == Rezultāti nozīmīgākajos turnīros == === Pasaules kauss === {| class="wikitable" style="text-align: center;" |- !Gads !Vieta !{{Piezīme|SP|Spēles}} !{{Piezīme|U|Uzvaras}} !{{Piezīme|N|Neizšķirti}} !{{Piezīme|Z|Zaudējumi}} !{{Piezīme|GV|Gūti vārti}} !{{Piezīme|ZV|Zaudēti vārti}} |- |{{flaga|CHN}} [[1991. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|1991]]||Ceturtdaļfināls||4||2||0||2||8||5 |- |{{flaga|SWE}} [[1995. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|1995]]||colspan=7|''Nekvalificējās'' |- |{{flaga|USA}} [[1999. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|1999]]||Grupu turnīrs||3||1||1||1||3||3 |- |{{flaga|USA}} [[2003. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2003]]||rowspan=4 colspan=7|''Nekvalificējās'' |- |{{flaga|CHN}} [[2007. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2007]] |- |{{flaga|GER}} [[2011. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2011]] |- |{{flaga|CAN}} [[2015. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2015]] |- |{{flaga|FRA}} [[2019. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2019]]||Ceturtdaļfināls||5||3||0||2||9||4 |- |{{flaga|AUS}}{{flaga|NZL}} [[2023. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2023]]||Grupu turnīrs||3||1||0||2||3||8 |- |'''Kopā'''||4/9||15||7||1||7||23||20 |} === Eiropas čempionāts === {| class="wikitable" style="text-align: center" |- !Gads !Rezultāts |- style="background:#cc9966;" || [[1984. gada Eiropas sacensības sieviešu izlasēm|1984]]||Pusfināls |- style="background:#cc9966;" ||{{flaga|Norvēģija}} [[1987. gada Eiropas sacensības sieviešu izlasēm|1987]]||3. vieta |- style="background:#9acdff;" ||{{flaga|Rietumvācija}} [[1989. gada Eiropas sacensības sieviešu izlasēm|1989]]||4. vieta |- style="background:#9acdff;" ||{{flaga|Dānija}} [[1991. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|1991]]||4. vieta |- style="background:silver;" ||{{flaga|Itālija}} [[1993. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|1993]]||2. vieta |- ||{{flaga|Vācija}} [[1995. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|1995]]||''Nekvalificējās'' |- style="background:silver;" ||{{flaga|Norvēģija}} {{flaga|Zviedrija}} [[1997. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|1997]]||2. vieta |- ||{{flaga|Vācija}} [[2001. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2001]]||Grupu turnīrs |- ||{{flaga|Anglija}} [[2005. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2005]]||Grupu turnīrs |- ||{{flaga|Somija}} [[2009. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2009]]||Ceturtdaļfināls |- ||{{flaga|Zviedrija}} [[2013. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2013]]||Ceturtdaļfināls |- ||{{flaga|Nīderlande}} [[2017. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2017]]||Grupu turnīrs |- ||{{flaga|Anglija}} [[2022. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2022]]||Grupu turnīrs |-style="background:#cc9966;" ||{{flaga|Šveice}} [[2025. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2025]]||Pusfināls |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.figc.it/it/nazionali/azzurre/le-azzurre/ Sieviešu izlase Itālijas Futbola federācijas vietnē] {{it ikona}} * [https://www.fifa.com/associations/association/ita/ Itālijas profils FIFA vietnē] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190410095031/https://www.fifa.com/associations/association/ita/ |date={{dat|2019|04|10||bez}} }} {{en ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} {{Itālija-aizmetnis}} [[Kategorija:Sieviešu futbola izlases]] [[Kategorija:Futbols Itālijā|Sieviešu izlase]] my657uyt0cx9bvczmrtkvvjctlyzjvu 0 435684 4505970 3893752 2026-08-12T10:23:29Z Jommy3210 146930 /* Pasaules kauss */ 4505970 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Ķīna | Badge = | Nickname = Tērauda rozes | Association = Ķīnas Futbola asociācija | Confederation = [[Āzijas Futbola konfederācija|AFC]] ([[Āzija]]) | FIFA Trigramme = CHN | Coach = {{flaga|Ķīna}} Šui Cjinsja | Captain = | Most caps = Pu Vei (219) | Top scorer = Suņa Veņa (106) |pattern_la1=_chn18h|pattern_b1=_chn18h|pattern_ra1=_chn18h|pattern_sh1=_eng18a2 |pattern_so1=_chn18H |leftarm1=FF0000|body1=FF0000|rightarm1=FF0000|shorts1=FF0000|socks1=FF0000 |pattern_la2 = _china19aw |pattern_b2 = _china19aw |pattern_ra2 = _china19aw |pattern_sh2 = _china19aw |pattern_so2 = _china19aw |leftarm2 = FFFF00 |body2 = FFFF00 |rightarm2 = FFFF00 |shorts2 = FF6F04 |socks2 = FF6F04 | First game = {{fbw|USA}} 2:1 {{fbw-rt|CHN}}<br>([[Jezolo]], [[Itālija]]; {{dat|1986|7|20|N|bez}}) | Largest win = {{fbw|CHN}} 21:0 {{fbw-rt|PHI|1986}}<br>([[Kota Kinabalu]], [[Malaizija]]; {{dat|1995|9|24|N|bez}}) | Largest loss = {{fbw|GER}} 8:0 {{fbw-rt|CHN}}<br>([[Patra]], [[Grieķija]]; {{dat|2004|8|11|N|bez}}) | World cup apps = 8 | World cup first = 1991 | World cup best = 2. vieta: [[1999. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|1999]] | Regional name = [[Āzijas kauss futbolā sievietēm|Āzijas kauss]] | Regional cup apps = 15 | Regional cup first = 1986 | Regional cup best = '''Čempiones''':<br/>1986, 1989, 1991, 1993,<br/>1995, 1997, 1999, 2006, 2022 | type=women }} '''Ķīnas sieviešu futbola izlase''' ir nacionālā sieviešu [[futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Ķīna|Ķīnu]] starptautiskās futbola sacensībās. Izlasi pārvalda Ķīnas Futbola asociācija. [[FIFA Pasaules kauss sievietēm|FIFA Pasaules kausā sievietēm]] piedalījusies astoņas reizes. Līdz šim labāko rezultātu sasniedza [[1999. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|1999. gadā]], kad ieguva 2. vietu, finālā zaudējot [[ASV sieviešu futbola izlase|ASV izlasei]] pēcspēles [[11 metru soda sitiens|11 metru sitienu]] sērijā. [[Vasaras olimpiskās spēles|Vasaras olimpiskajās spēlēs]] izlase ir spēlējusi sešas reizes. [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996. gadā]] tika izcīnīta 2. vieta. Komanda ir deviņas reizes uzvarējusi [[Āzijas kauss futbolā sievietēm|Āzijas kausa]] izcīņā. 2023. gada jūnijā [[FIFA Pasaules rangs sievietēm|FIFA Pasaules rangā sievietēm]] izlase bija 14. vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fifa.com/fifa-world-ranking/women?dateId=ranking_20230609 |title=Women's Ranking |language=en |accessdate={{dat|2023|7|26||bez}} |website=FIFA.com}}</ref> == Rezultāti nozīmīgākajos turnīros == === Pasaules kauss === {| class="wikitable" style="text-align: center;" |- !Gads !Vieta !{{Piezīme|SP|Spēles}} !{{Piezīme|U|Uzvaras}} !{{Piezīme|N|Neizšķirti}} !{{Piezīme|Z|Zaudējumi}} !{{Piezīme|GV|Gūti vārti}} !{{Piezīme|ZV|Zaudēti vārti}} |- |{{flaga|CHN}} [[1991. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|1991]]||Ceturtdaļfināls||4||2||1||1||10||4 |- style="background:#9acdff;" |{{flaga|SWE}} [[1995. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|1995]]||4. vieta||6||2||2||2||11||10 |- style="background:silver;" |{{flaga|USA}} [[1999. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|1999]]||2. vieta||6||5||1||0||19||2 |- |{{flaga|USA}} [[2003. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2003]]||rowspan=2 |Ceturtdaļfināls||4||2||1||1||3||2 |- |{{flaga|CHN}} [[2007. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2007]]||4||2||0||2||5||7 |- |{{flaga|GER}} [[2011. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2011]]||colspan=7|''Nekvalificējās'' |- |{{flaga|CAN}} [[2015. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2015]]||Ceturtdaļfināls||5||2||1||2||4||4 |- |{{flaga|FRA}} [[2019. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2019]]||Astotdaļfināls||4||1||1||2||1||3 |- |{{flaga|AUS}}{{flaga|NZL}} [[2023. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2023]]||Grupu turnīrs||3||1||0||2||2||7 |- |{{flaga|BRA}} [[2027. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2027]]|| |- |'''Kopā'''||8/9||36||17||7||12||55||39 |} === Olimpiskās spēles === {| class="wikitable" style="text-align: center" |- !Gads !Rezultāts |- style="background:silver;" ||{{flaga|USA}} [[Futbols 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1996]]||2. vieta |- ||{{flaga|AUS}} [[Futbols 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2000]]||Grupu turnīrs |- ||{{flaga|GRE}} [[Futbols 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2004]]||Grupu turnīrs |- ||{{flaga|CHN}} [[Futbols 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Sieviešu turnīrs|2008]]||Ceturtdaļfināls |- ||{{flaga|GBR}} [[Futbols 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Sievietes|2012]]||''Nekvalificējās'' |- ||{{flaga|BRA}} [[Futbols 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2016]]||Ceturtdaļfināls |- ||{{flaga|JPN}} [[Futbols 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2020]]||Grupu turnīrs |} === Āzijas kauss === {| class="wikitable" style="text-align: center" |- !Gads !Rezultāts |- | {{flaga|HKG|1959}} 1975||rowspan=5|''Nepiedalījās'' |- | {{flaga|ROC}} 1977 |- | {{flaga|IND}} 1979 |- | {{flaga|HKG|1959}} 1981 |- | {{flaga|THA}} 1983 |- style="background:gold;" | {{flaga|HKG|1959}} 1986||'''Čempiones''' |- style="background:gold;" | {{flaga|HKG|1959}} 1989||'''Čempiones''' |- style="background:gold;" | {{flaga|JPN}} 1991||'''Čempiones''' |- style="background:gold;" | {{flaga|MAS}} 1993||'''Čempiones''' |- style="background:gold;" | {{flaga|MAS}} 1995||'''Čempiones''' |- style="background:gold;" | {{flaga|CHN}} 1997||'''Čempiones''' |- style="background:gold;" | {{flaga|PHI}} 1999||'''Čempiones''' |- style="background:#cc9966;" | {{flaga|TPE}} 2001||3. vieta |- style="background:silver;" | {{flaga|THA}} 2003||2. vieta |- style="background:gold;" ||{{flaga|AUS}} 2006||'''Čempiones''' |- style="background:silver;" | {{flaga|VIE}} 2008||2. vieta |- style="background:#9acdff;" | {{flaga|CHN}} 2010||4. vieta |- style="background:#cc9966;" | {{flaga|VIE}} 2014||3. vieta |- style="background:#cc9966;" | {{flaga|JOR}} 2018||3. vieta |- style="background:gold;" ||{{flaga|IND}} 2022||'''Čempiones''' |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://web.archive.org/web/20190610031253/http://www.thecfa.cn/ Ķīnas Futbola asociācijas mājaslapa] {{zh ikona}} {{en ikona}} * [https://www.fifa.com/associations/association/chn/ Ķīnas profils FIFA vietnē] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190505180744/https://www.fifa.com/associations/association/chn/ |date={{dat|2019|05|05||bez}} }} {{en ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} {{Ķīna-aizmetnis}} [[Kategorija:Sieviešu futbola izlases]] [[Kategorija:Futbols Ķīnā|Sieviešu izlase]] d8egyejbuyd6ftyo6kzdmk5s51lymcm 4505980 4505970 2026-08-12T10:40:36Z Jommy3210 146930 /* Olimpiskās spēles */ 4505980 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Ķīna | Badge = | Nickname = Tērauda rozes | Association = Ķīnas Futbola asociācija | Confederation = [[Āzijas Futbola konfederācija|AFC]] ([[Āzija]]) | FIFA Trigramme = CHN | Coach = {{flaga|Ķīna}} Šui Cjinsja | Captain = | Most caps = Pu Vei (219) | Top scorer = Suņa Veņa (106) |pattern_la1=_chn18h|pattern_b1=_chn18h|pattern_ra1=_chn18h|pattern_sh1=_eng18a2 |pattern_so1=_chn18H |leftarm1=FF0000|body1=FF0000|rightarm1=FF0000|shorts1=FF0000|socks1=FF0000 |pattern_la2 = _china19aw |pattern_b2 = _china19aw |pattern_ra2 = _china19aw |pattern_sh2 = _china19aw |pattern_so2 = _china19aw |leftarm2 = FFFF00 |body2 = FFFF00 |rightarm2 = FFFF00 |shorts2 = FF6F04 |socks2 = FF6F04 | First game = {{fbw|USA}} 2:1 {{fbw-rt|CHN}}<br>([[Jezolo]], [[Itālija]]; {{dat|1986|7|20|N|bez}}) | Largest win = {{fbw|CHN}} 21:0 {{fbw-rt|PHI|1986}}<br>([[Kota Kinabalu]], [[Malaizija]]; {{dat|1995|9|24|N|bez}}) | Largest loss = {{fbw|GER}} 8:0 {{fbw-rt|CHN}}<br>([[Patra]], [[Grieķija]]; {{dat|2004|8|11|N|bez}}) | World cup apps = 8 | World cup first = 1991 | World cup best = 2. vieta: [[1999. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|1999]] | Regional name = [[Āzijas kauss futbolā sievietēm|Āzijas kauss]] | Regional cup apps = 15 | Regional cup first = 1986 | Regional cup best = '''Čempiones''':<br/>1986, 1989, 1991, 1993,<br/>1995, 1997, 1999, 2006, 2022 | type=women }} '''Ķīnas sieviešu futbola izlase''' ir nacionālā sieviešu [[futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Ķīna|Ķīnu]] starptautiskās futbola sacensībās. Izlasi pārvalda Ķīnas Futbola asociācija. [[FIFA Pasaules kauss sievietēm|FIFA Pasaules kausā sievietēm]] piedalījusies astoņas reizes. Līdz šim labāko rezultātu sasniedza [[1999. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|1999. gadā]], kad ieguva 2. vietu, finālā zaudējot [[ASV sieviešu futbola izlase|ASV izlasei]] pēcspēles [[11 metru soda sitiens|11 metru sitienu]] sērijā. [[Vasaras olimpiskās spēles|Vasaras olimpiskajās spēlēs]] izlase ir spēlējusi sešas reizes. [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996. gadā]] tika izcīnīta 2. vieta. Komanda ir deviņas reizes uzvarējusi [[Āzijas kauss futbolā sievietēm|Āzijas kausa]] izcīņā. 2023. gada jūnijā [[FIFA Pasaules rangs sievietēm|FIFA Pasaules rangā sievietēm]] izlase bija 14. vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fifa.com/fifa-world-ranking/women?dateId=ranking_20230609 |title=Women's Ranking |language=en |accessdate={{dat|2023|7|26||bez}} |website=FIFA.com}}</ref> == Rezultāti nozīmīgākajos turnīros == === Pasaules kauss === {| class="wikitable" style="text-align: center;" |- !Gads !Vieta !{{Piezīme|SP|Spēles}} !{{Piezīme|U|Uzvaras}} !{{Piezīme|N|Neizšķirti}} !{{Piezīme|Z|Zaudējumi}} !{{Piezīme|GV|Gūti vārti}} !{{Piezīme|ZV|Zaudēti vārti}} |- |{{flaga|CHN}} [[1991. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|1991]]||Ceturtdaļfināls||4||2||1||1||10||4 |- style="background:#9acdff;" |{{flaga|SWE}} [[1995. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|1995]]||4. vieta||6||2||2||2||11||10 |- style="background:silver;" |{{flaga|USA}} [[1999. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|1999]]||2. vieta||6||5||1||0||19||2 |- |{{flaga|USA}} [[2003. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2003]]||rowspan=2 |Ceturtdaļfināls||4||2||1||1||3||2 |- |{{flaga|CHN}} [[2007. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2007]]||4||2||0||2||5||7 |- |{{flaga|GER}} [[2011. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2011]]||colspan=7|''Nekvalificējās'' |- |{{flaga|CAN}} [[2015. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2015]]||Ceturtdaļfināls||5||2||1||2||4||4 |- |{{flaga|FRA}} [[2019. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2019]]||Astotdaļfināls||4||1||1||2||1||3 |- |{{flaga|AUS}}{{flaga|NZL}} [[2023. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2023]]||Grupu turnīrs||3||1||0||2||2||7 |- |{{flaga|BRA}} [[2027. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2027]]|| |- |'''Kopā'''||8/9||36||17||7||12||55||39 |} === Olimpiskās spēles === {| class="wikitable" style="text-align: center" |- !Gads !Rezultāts |- style="background:silver;" ||{{flaga|USA}} [[Futbols 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1996]]||2. vieta |- ||{{flaga|AUS}} [[Futbols 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2000]]||Grupu turnīrs |- ||{{flaga|GRE}} [[Futbols 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2004]]||Grupu turnīrs |- ||{{flaga|CHN}} [[Futbols 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Sieviešu turnīrs|2008]]||Ceturtdaļfināls |- ||{{flaga|GBR}} [[Futbols 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Sievietes|2012]]||''Nekvalificējās'' |- ||{{flaga|BRA}} [[Futbols 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2016]]||Ceturtdaļfināls |- ||{{flaga|JPN}} [[Futbols 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2020]]||Grupu turnīrs |- ||{{flaga|FRA}} [[Futbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024]]|| |} === Āzijas kauss === {| class="wikitable" style="text-align: center" |- !Gads !Rezultāts |- | {{flaga|HKG|1959}} 1975||rowspan=5|''Nepiedalījās'' |- | {{flaga|ROC}} 1977 |- | {{flaga|IND}} 1979 |- | {{flaga|HKG|1959}} 1981 |- | {{flaga|THA}} 1983 |- style="background:gold;" | {{flaga|HKG|1959}} 1986||'''Čempiones''' |- style="background:gold;" | {{flaga|HKG|1959}} 1989||'''Čempiones''' |- style="background:gold;" | {{flaga|JPN}} 1991||'''Čempiones''' |- style="background:gold;" | {{flaga|MAS}} 1993||'''Čempiones''' |- style="background:gold;" | {{flaga|MAS}} 1995||'''Čempiones''' |- style="background:gold;" | {{flaga|CHN}} 1997||'''Čempiones''' |- style="background:gold;" | {{flaga|PHI}} 1999||'''Čempiones''' |- style="background:#cc9966;" | {{flaga|TPE}} 2001||3. vieta |- style="background:silver;" | {{flaga|THA}} 2003||2. vieta |- style="background:gold;" ||{{flaga|AUS}} 2006||'''Čempiones''' |- style="background:silver;" | {{flaga|VIE}} 2008||2. vieta |- style="background:#9acdff;" | {{flaga|CHN}} 2010||4. vieta |- style="background:#cc9966;" | {{flaga|VIE}} 2014||3. vieta |- style="background:#cc9966;" | {{flaga|JOR}} 2018||3. vieta |- style="background:gold;" ||{{flaga|IND}} 2022||'''Čempiones''' |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://web.archive.org/web/20190610031253/http://www.thecfa.cn/ Ķīnas Futbola asociācijas mājaslapa] {{zh ikona}} {{en ikona}} * [https://www.fifa.com/associations/association/chn/ Ķīnas profils FIFA vietnē] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190505180744/https://www.fifa.com/associations/association/chn/ |date={{dat|2019|05|05||bez}} }} {{en ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} {{Ķīna-aizmetnis}} [[Kategorija:Sieviešu futbola izlases]] [[Kategorija:Futbols Ķīnā|Sieviešu izlase]] 081yymcyi4sqnkkw5wvd9bx7aqlbct1 4505981 4505980 2026-08-12T10:41:34Z Jommy3210 146930 /* Āzijas kauss */ 4505981 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Ķīna | Badge = | Nickname = Tērauda rozes | Association = Ķīnas Futbola asociācija | Confederation = [[Āzijas Futbola konfederācija|AFC]] ([[Āzija]]) | FIFA Trigramme = CHN | Coach = {{flaga|Ķīna}} Šui Cjinsja | Captain = | Most caps = Pu Vei (219) | Top scorer = Suņa Veņa (106) |pattern_la1=_chn18h|pattern_b1=_chn18h|pattern_ra1=_chn18h|pattern_sh1=_eng18a2 |pattern_so1=_chn18H |leftarm1=FF0000|body1=FF0000|rightarm1=FF0000|shorts1=FF0000|socks1=FF0000 |pattern_la2 = _china19aw |pattern_b2 = _china19aw |pattern_ra2 = _china19aw |pattern_sh2 = _china19aw |pattern_so2 = _china19aw |leftarm2 = FFFF00 |body2 = FFFF00 |rightarm2 = FFFF00 |shorts2 = FF6F04 |socks2 = FF6F04 | First game = {{fbw|USA}} 2:1 {{fbw-rt|CHN}}<br>([[Jezolo]], [[Itālija]]; {{dat|1986|7|20|N|bez}}) | Largest win = {{fbw|CHN}} 21:0 {{fbw-rt|PHI|1986}}<br>([[Kota Kinabalu]], [[Malaizija]]; {{dat|1995|9|24|N|bez}}) | Largest loss = {{fbw|GER}} 8:0 {{fbw-rt|CHN}}<br>([[Patra]], [[Grieķija]]; {{dat|2004|8|11|N|bez}}) | World cup apps = 8 | World cup first = 1991 | World cup best = 2. vieta: [[1999. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|1999]] | Regional name = [[Āzijas kauss futbolā sievietēm|Āzijas kauss]] | Regional cup apps = 15 | Regional cup first = 1986 | Regional cup best = '''Čempiones''':<br/>1986, 1989, 1991, 1993,<br/>1995, 1997, 1999, 2006, 2022 | type=women }} '''Ķīnas sieviešu futbola izlase''' ir nacionālā sieviešu [[futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Ķīna|Ķīnu]] starptautiskās futbola sacensībās. Izlasi pārvalda Ķīnas Futbola asociācija. [[FIFA Pasaules kauss sievietēm|FIFA Pasaules kausā sievietēm]] piedalījusies astoņas reizes. Līdz šim labāko rezultātu sasniedza [[1999. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|1999. gadā]], kad ieguva 2. vietu, finālā zaudējot [[ASV sieviešu futbola izlase|ASV izlasei]] pēcspēles [[11 metru soda sitiens|11 metru sitienu]] sērijā. [[Vasaras olimpiskās spēles|Vasaras olimpiskajās spēlēs]] izlase ir spēlējusi sešas reizes. [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996. gadā]] tika izcīnīta 2. vieta. Komanda ir deviņas reizes uzvarējusi [[Āzijas kauss futbolā sievietēm|Āzijas kausa]] izcīņā. 2023. gada jūnijā [[FIFA Pasaules rangs sievietēm|FIFA Pasaules rangā sievietēm]] izlase bija 14. vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fifa.com/fifa-world-ranking/women?dateId=ranking_20230609 |title=Women's Ranking |language=en |accessdate={{dat|2023|7|26||bez}} |website=FIFA.com}}</ref> == Rezultāti nozīmīgākajos turnīros == === Pasaules kauss === {| class="wikitable" style="text-align: center;" |- !Gads !Vieta !{{Piezīme|SP|Spēles}} !{{Piezīme|U|Uzvaras}} !{{Piezīme|N|Neizšķirti}} !{{Piezīme|Z|Zaudējumi}} !{{Piezīme|GV|Gūti vārti}} !{{Piezīme|ZV|Zaudēti vārti}} |- |{{flaga|CHN}} [[1991. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|1991]]||Ceturtdaļfināls||4||2||1||1||10||4 |- style="background:#9acdff;" |{{flaga|SWE}} [[1995. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|1995]]||4. vieta||6||2||2||2||11||10 |- style="background:silver;" |{{flaga|USA}} [[1999. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|1999]]||2. vieta||6||5||1||0||19||2 |- |{{flaga|USA}} [[2003. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2003]]||rowspan=2 |Ceturtdaļfināls||4||2||1||1||3||2 |- |{{flaga|CHN}} [[2007. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2007]]||4||2||0||2||5||7 |- |{{flaga|GER}} [[2011. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2011]]||colspan=7|''Nekvalificējās'' |- |{{flaga|CAN}} [[2015. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2015]]||Ceturtdaļfināls||5||2||1||2||4||4 |- |{{flaga|FRA}} [[2019. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2019]]||Astotdaļfināls||4||1||1||2||1||3 |- |{{flaga|AUS}}{{flaga|NZL}} [[2023. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2023]]||Grupu turnīrs||3||1||0||2||2||7 |- |{{flaga|BRA}} [[2027. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2027]]|| |- |'''Kopā'''||8/9||36||17||7||12||55||39 |} === Olimpiskās spēles === {| class="wikitable" style="text-align: center" |- !Gads !Rezultāts |- style="background:silver;" ||{{flaga|USA}} [[Futbols 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1996]]||2. vieta |- ||{{flaga|AUS}} [[Futbols 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2000]]||Grupu turnīrs |- ||{{flaga|GRE}} [[Futbols 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2004]]||Grupu turnīrs |- ||{{flaga|CHN}} [[Futbols 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Sieviešu turnīrs|2008]]||Ceturtdaļfināls |- ||{{flaga|GBR}} [[Futbols 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Sievietes|2012]]||''Nekvalificējās'' |- ||{{flaga|BRA}} [[Futbols 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2016]]||Ceturtdaļfināls |- ||{{flaga|JPN}} [[Futbols 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2020]]||Grupu turnīrs |- ||{{flaga|FRA}} [[Futbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024]]|| |} === Āzijas kauss === {| class="wikitable" style="text-align: center" |- !Gads !Rezultāts |- | {{flaga|HKG|1959}} 1975||rowspan=5|''Nepiedalījās'' |- | {{flaga|ROC}} 1977 |- | {{flaga|IND}} 1979 |- | {{flaga|HKG|1959}} 1981 |- | {{flaga|THA}} 1983 |- style="background:gold;" | {{flaga|HKG|1959}} 1986||'''Čempiones''' |- style="background:gold;" | {{flaga|HKG|1959}} 1989||'''Čempiones''' |- style="background:gold;" | {{flaga|JPN}} 1991||'''Čempiones''' |- style="background:gold;" | {{flaga|MAS}} 1993||'''Čempiones''' |- style="background:gold;" | {{flaga|MAS}} 1995||'''Čempiones''' |- style="background:gold;" | {{flaga|CHN}} 1997||'''Čempiones''' |- style="background:gold;" | {{flaga|PHI}} 1999||'''Čempiones''' |- style="background:#cc9966;" | {{flaga|TPE}} 2001||3. vieta |- style="background:silver;" | {{flaga|THA}} 2003||2. vieta |- style="background:gold;" ||{{flaga|AUS}} 2006||'''Čempiones''' |- style="background:silver;" | {{flaga|VIE}} 2008||2. vieta |- style="background:#9acdff;" | {{flaga|CHN}} 2010||4. vieta |- style="background:#cc9966;" | {{flaga|VIE}} 2014||3. vieta |- style="background:#cc9966;" | {{flaga|JOR}} 2018||3. vieta |- style="background:gold;" ||{{flaga|IND}} 2022||'''Čempiones''' |- ||{{flaga|AUS}} 2026|| |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://web.archive.org/web/20190610031253/http://www.thecfa.cn/ Ķīnas Futbola asociācijas mājaslapa] {{zh ikona}} {{en ikona}} * [https://www.fifa.com/associations/association/chn/ Ķīnas profils FIFA vietnē] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190505180744/https://www.fifa.com/associations/association/chn/ |date={{dat|2019|05|05||bez}} }} {{en ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} {{Ķīna-aizmetnis}} [[Kategorija:Sieviešu futbola izlases]] [[Kategorija:Futbols Ķīnā|Sieviešu izlase]] 2ij1u6n3wdtpy5w8df3kl5ldxuya1n6 0 435952 4505993 4257463 2026-08-12T11:10:13Z Jommy3210 146930 /* Pasaules kauss */ 4505993 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Taizeme | Badge = | Nickname = | Association = Taizemes Futbola asociācija | Confederation = [[Āzijas Futbola konfederācija|AFC]] ([[Āzija]]) | FIFA Trigramme = THA | Coach = {{flaga|Taizeme}} Nuengrutajs Sratongvians (pagaidu) | Captain = Kandžanaporna Sankona | Most caps = Varaporna Bonsina (142) | Top scorer = Pitsamaja Sorsaja (75) | pattern_la1 = _Thaihome24 | pattern_b1 = _Thaihome24 | pattern_ra1 = _Thaihome24 | pattern_sh1 = _Thaihome24 | pattern_so1 = _Thaihome24 | leftarm1 = 1e488d | body1 = 34548a | rightarm1 = 1e488d | shorts1 = 34548a | socks1 = 34548a | pattern_la2 = _Thaiaway24 | pattern_b2 = _Thaiaway24 | pattern_ra2 = _Thaiaway24 | pattern_sh2 = _Thaiaway24 | pattern_so2 = _Thaiaway24 | leftarm2 = d20c0c | body2 = d20c0c | rightarm2 = d20c0c | shorts2 = d20c0c | socks2 = d20c0c | pattern_la3 = _Thai3rd24update | pattern_b3 = _Thai3rd24update | pattern_ra3 = _Thai3rd24update | pattern_sh3 = _Thai3rd24update | pattern_so3 = _Tha3rd24update | leftarm3 = d20c0c | body3 = d20c0c | rightarm3 = d20c0c | shorts3 = d20c0c | socks3 = d20c0c | First game = {{fbw|THA}} 3:2 {{fbw-rt|AUS}}<br>([[Honkonga]]; {{dat|1975|8|25|N|bez}}) | Largest win = {{fbw|THA}} 14:1 {{fbw-rt|LAO}}<br>([[Hošimina]], [[Vjetnama]]; {{dat|2012|9|22|N|bez}}) | Largest loss = {{fbw|PRK}} 15:0 {{fbw-rt|THA}} <br>([[Bangkoka]], [[Taizeme]]; {{dat|1998|12|12|N|bez}}) | World cup apps = 2 | World cup first = 2015 | World cup best = Grupu turnīrs: [[2015. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2015]], [[2019. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2019]] | Regional name = [[Āzijas kauss futbolā sievietēm|Āzijas kauss]] | Regional cup apps = 17 | Regional cup first = 1975 | Regional cup best = '''Čempiones''': 1983 |type=women }} '''Taizemes sieviešu futbola izlase''' ir nacionālā sieviešu [[futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Taizeme|Taizemi]] starptautiskās futbola sacensībās. Izlasi pārvalda Taizemes Futbola asociācija. [[FIFA Pasaules kauss sievietēm|FIFA Pasaules kausa sievietēm]] finālturnīrā debitēja [[2015. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2015. gadā]], izcīnīja vienu uzvaru pret [[Kotdivuāras sieviešu futbola izlase|Kotdivuāru]], taču izslēgšanas spēlēs neiekļuva. Taizeme spēlēja arī [[2019. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2019. gada FIFA Pasaules kausā]], zaudējot visās trīs grupu turnīra spēlēs, tai skaitā 0:13 pret [[ASV sieviešu futbola izlase|ASV]], kas bija zaudējums ar lielāko vārtu starpību finālturnīru vēsturē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2019/jun/11/usa-thailand-uswnt-womens-world-cup-soccer-match-report |title=Ruthless USA break World Cup record as they hit 13 past hapless Thailand |language=en |accessdate={{dat|2019|6|21||bez}} |website=theguardian.com}}</ref> 1983. gadā Taizemes futbolistes kļuva par [[Āzijas kauss futbolā sievietēm|Āzijas čempionēm]]. Trīs reizes izlase ir izcīnījusi otro vietu Āzijas kausā un vienu reizi trešo vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesa/aswomen.html |title=Asian Women's Championship |language=en |accessdate={{dat|2019|6|21||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> 2024. gada 13. decembrī [[FIFA Pasaules rangs sievietēm|FIFA Pasaules rangā sievietēm]] izlase bija 45. vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fifa.com/fifa-world-ranking/ranking-table/women/rank/ranking_20190329/ |title=Women's Ranking |language=en |accessdate={{dat|2019|6|21||bez}} |website=FIFA.com |archive-date={{dat|2019|07|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190707080319/https://www.fifa.com/fifa-world-ranking/ranking-table/women/rank/ranking_20190329/ }}</ref> == Rezultāti nozīmīgākajos turnīros == === Pasaules kauss === {| class="wikitable" style="text-align: center;" |- !Gads !Vieta !{{Piezīme|SP|Spēles}} !{{Piezīme|U|Uzvaras}} !{{Piezīme|N|Neizšķirti}} !{{Piezīme|Z|Zaudējumi}} !{{Piezīme|GV|Gūti vārti}} !{{Piezīme|ZV|Zaudēti vārti}} |- |{{flaga|CHN}} [[1991. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|1991]]||colspan=7|''Nekvalificējās'' |- |{{flaga|SWE}} [[1995. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|1995]]||rowspan=2 colspan=7|''Nepiedalījās'' |- |{{flaga|USA}} [[1999. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|1999]] |- |{{flaga|USA}} [[2003. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2003]]||rowspan=3 colspan=7|''Nekvalificējās'' |- |{{flaga|CHN}} [[2007. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2007]] |- |{{flaga|GER}} [[2011. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2011]] |- |{{flaga|CAN}} [[2015. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2015]]||rowspan=2 |Grupu turnīrs||3||1||0||2||3||10 |- |{{flaga|FRA}} [[2019. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2019]]||3||0||0||3||1||20 |- |{{flaga|AUS}}/{{flaga|NZL}} [[2023. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2023]]||colspan=7|''Nekvalificējās'' |- |{{flaga|BRA}} [[2027. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2027]]||colspan=7| |- |'''Kopā'''||2/9||6||1||0||5||4||30 |} === Āzijas kauss === {| class="wikitable" style="text-align: center" |- !Gads !Rezultāts |- bgcolor=silver | {{flaga|HKG|1959}} 1975||2. vieta |- bgcolor=silver | {{flaga|ROC}} 1977||2. vieta |- | {{flaga|IND}} 1979||''Nepiedalījās'' |- bgcolor=silver | {{flaga|HKG|1959}} 1981||2. vieta |- bgcolor=gold | {{flaga|THA}} 1983||'''Čempiones''' |- bgcolor="#cc9966" | {{flaga|HKG|1959}} 1986||3. vieta |- | {{flaga|HKG|1959}} 1989||Grupu turnīrs |- | {{flaga|JPN}} 1991||Grupu turnīrs |- | {{flaga|MAS}} 1993||''Nepiedalījās'' |- | {{flaga|MAS}} 1995||Grupu turnīrs |- | {{flaga|CHN}} 1997||''Nepiedalījās'' |- | {{flaga|PHI}} 1999||Grupu turnīrs |- | {{flaga|TPE}} 2001||Grupu turnīrs |- | {{flaga|THA}} 2003||Grupu turnīrs |- ||{{flaga|AUS}} 2006||Grupu turnīrs |- | {{flaga|VIE}} 2008||Grupu turnīrs |- | {{flaga|CHN}} 2010||Grupu turnīrs |- | {{flaga|VIE}} 2014||5. vieta |- bgcolor=#9acdff | {{flaga|JOR}} 2018||4. vieta |- |{{flaga|IND}} 2022||Ceturtdaļfināls |- |{{flaga|AUS}} 2026|| |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://web.archive.org/web/20190622202908/http://www.fathailand.org/ Taizemes Futbola asociācijas oficiālā mājaslapa] {{th ikona}} {{en ikona}} * [https://www.fifa.com/associations/association/tha/ Taizemes profils FIFA vietnē] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190323173302/https://www.fifa.com/associations/association/tha/ |date={{dat|2019|03|23||bez}} }} {{en ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} [[Kategorija:Sieviešu futbola izlases]] [[Kategorija:Futbols Taizemē]] koyo4h4v16wgy6m358uv8apn9kxny1u 0 439966 4505743 4422840 2026-08-11T14:32:01Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4505743 wikitext text/x-wiki {{Kinoakadēmijas balvas infokaste | nosaukums = 92. Kinoakadēmijas balva | attēls = 92nd Academy Awards.png | attēla izmērs = | paraksts = | datums = {{dat|2020|2|9|N}} | vieta = {{vieta|ASV|Losandželosa|Holivuda|''Dolby'' teātris|3s=Holivuda (Losandželosa)|4s=Dolby teātris}} | vadītājs = | režisors = [[Glens Veiss]] | producents = * Linete Houela Teilore * [[Stefānija Elaina]] | labākā filma = "[[Parazīts (filma)|Parazīts]]" | visvairāk balvas = "Parazīts" (4) | visvairāk nominācijas = "[[Džokers (2019. gada filma)|Džokers]]" (11) | garums = 3 stundas 35 minūtes | tv = [[American Broadcasting Company|ABC]] | tv lv = | auditorija = 23,6 miljoni<ref>{{ziņu atsauce|last=Thorne|first=Will|title=Oscars Viewership Sinks to New Low With 23.6 Million|url=https://variety.com/2020/tv/news/oscars-ratings-2020-1203499199/|magazine=[[Variety]]|date=February 10, 2020|accessdate=February 10, 2020}}</ref> | iepriekšējā = 91. | nākamā = 93. }} '''92. [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s ceremonija''' norisinājās {{dat|2020|2|9||bez}} [[Dolby teātris|''Dolby'' teātrī]], [[Losandželosa|Losandželosā]].<ref name="announcement">{{tīmekļa atsauce |title=Key Dates for the 92nd Oscars Announced |url=https://www.oscars.org/news/academy-determines-new-oscars-category-merits-further-study |publisher=[[Kino mākslas un zinātnes akadēmija]] |accessdate=March 2, 2019 |language=en |date=September 5, 2018}}</ref> Pēc vairāk kā desmit gadiem, kad ceremonija norisinājās februāra beigās, 92. Kinoakadēmijas balvas pasniegšanas ceremonija norisinājās februāra sākumā.<ref name="announcement" /><ref name="Vox">{{ziņu atsauce|url=https://www.vox.com/culture/2018/8/8/17664416/oscar-changes-popular-film-telecast-runtime|title=The Oscars are adding a category for "popular films"|first=Alissa|last=Wilkinson|publisher=Vox|date=August 8, 2018|accessdate=June 9, 2019|quote=Beginning in 2020, the Oscars will be held about two weeks earlier than usual. The 2019 ceremony is still scheduled for February 24; the 2020 ceremony will be held on February 9|archive-url=https://web.archive.org/web/20190716064823/https://www.vox.com/culture/2018/8/8/17664416/oscar-changes-popular-film-telecast-runtime|archive-date=July 16, 2019}}</ref> Balvas pasniedza [[Kino mākslas un zinātnes akadēmija]] labākajām [[2019. gads kino|2019. gada filmām]] divdesmit četrās kategorijās. [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ceremoniju pārraidīja [[American Broadcasting Company|ABC]] kanāls. Ceremonijas producentes ir Linete Houela Teilore un [[Stefānija Elaina]],<ref name="producers">{{tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2019/11/oscar-producers-lynette-howell-taylor-stephanie-allain-2020-academy-awards-1202787661/|title=Oscars: Lynette Howell-Taylor & Stephanie Allain To Produce 92nd Academy Awards|first=Erik|last=Pedersen|publisher=[[Deadline Hollywood]]|date=November 15, 2019|accessdate=November 15, 2019}}</ref> bet režisors [[Glens Veiss]]. Ņemot vērā [[91. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonijas pozitīvās atsauksmes, šī gada ceremonijai arī nebija vadītājs.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2020/01/the-oscar-telecast-2020-no-ho-abcst-second-straight-year-tca-1202824503/|title=The Oscar Telecast Won’t Have Traditional Host For Second Straight Year – TCA|last=Andreeva|first=Nellie|last2=|first2=|date=2020-01-08|website=Deadline|language=en|archive-url=|archive-date=|access-date=2020-01-13}}</ref> {{dat|2019|10|27||bez}}, [[Holivudas un Hailendas centrs|Holivudas un Hailendas centra]] galvenajā deju zālē norisinājās ikgadējā 11. ''[[Governors Awards]]'' balvu pasniegšanas ceremonija.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.oscars.org/news/academy-honor-geena-davis-david-lynch-wes-studi-and-lina-wertmuller-2019-governors-awards|title=THE ACADEMY TO HONOR GEENA DAVIS, DAVID LYNCH, WES STUDI AND LINA WERTMÜLLER AT 2019 GOVERNORS AWARDS|date=2019-06-03|website=Oscars.org {{!}} Academy of Motion Picture Arts and Sciences|language=en|access-date=2020-01-13}}</ref> Dienvidkorejas filma "[[Parazīts (filma)|Parazīts]]" ieguva visvairāk Kinoakadēmijas balvas (četras), tostarp kategorijā [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākā filma"]], tādējādi kļūstot par pirmo filmu, kas nav angļu valodā, un ir saņēmusi šo balvu.<ref>{{ziņu atsauce|title=South Korea's 'Parasite' beats Hollywood greats to make Oscar history |url=https://www.reuters.com/article/us-awards-oscars/south-koreas-parasite-beats-hollywood-greats-to-make-oscar-history-idUSKBN2030TC |accessdate=10 February 2020 |agency=Reuters |date=10 February 2020 |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce | url=https://www.hollywoodreporter.com/news/oscars-bong-joon-hos-parasite-wins-south-koreas-first-oscar-1277161 | title=Oscars: Bong Joon Ho's 'Parasite' Makes History Winning South Korea's First Oscars | first=Patrick | last=Brzeski | date=February 9, 2020 | accessdate=February 9, 2020 | work=[[The Hollywood Reporter]] }}</ref> Britu kara filma "[[1917 (filma)|1917]]" ieguva trīs balvas, kamēr "[[Lemāna-'66: Lielais izaicinājums]]", "[[Džokers (2019. gada filma)|Džokers]]" un "[[Reiz Holivudā]]" katra ieguva divas Kinoakadēmijas balvas.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/film/live/2020/feb/09/oscars-2020-live-latest-red-carpet-ceremony-winners-aftermath|title=Oscars 2020: Bong Joon-ho wins multiple awards for Parasite – as it happened|date=10 February 2020|work=Guardian|accessdate=11 February 2020}}</ref> Filmas ''[[American Factory]]'', "[[Skandāls (filma)|Skandāls]]", ''[[Hair Love]]'', "[[Trusis Džodžo]]", "[[Džūdija]]" (''Judy''), ''[[Learning to Skateboard in a Warzone (If You're a Girl)]]'', "[[Mazās sievietes (2019. gada filma)|Mazās sievietes]]", "[[Laulības stāsts]]" (''Marriage Story''), ''[[The Neighbors' Window]]'', ''[[Rocketman]]'' un "[[Rotaļlietu stāsts 4]]" katra ieguva pa vienai Kinoakadēmijas balvai. Ar 23,6 miljonu skatītāju auditoriju šī ir vismazāk skatītākā Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonija kopš 1974. gada, kad tika uzsākti šie skatītāju mērījumi. == Saraksts == {| class="wikitable" |- ! Datums<ref name="announcement"/> ! Notikums |- |{{dat|2019|10|27||bez}} | ''[[Governors Awards]]'' |- | {{dat|2020|1|2||bez}} | Nominantu aptaujas sākums |- | {{dat|2020|1|7||bez}} | Nominantu aptaujas beigas |- | {{dat|2020|1|13||bez}} | Nominantu paziņošana |- | {{dat|2020|1|27||bez}} | Nominantu brokastis |- | {{dat|2020|1|30||bez}} | Galvenās balsošanas sākums |- | {{dat|2020|2|4||bez}} | Galvenās balsošanas beigas |- | {{dat|2020|2|9||bez}} | 92. Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonija |} == Uzvarētāji un nominanti == [[Attēls:Bong Joon-ho 2017.jpg|thumb|right|150px|Labākais režisors — [[Pons Čunho]]]] [[Attēls:Joaquin Phoenix in 2018.jpg|thumb|right|150px|Labākais aktieris galvenajā lomā — [[Vakīns Fīnikss]]]] [[Attēls:Renée Zellweger Berlinale 2010 (cropped).jpg|thumb|right|150px|Labākā aktrise — [[Renē Zelvēgere]]]] [[Attēls:Brad Pitt 2019 by Glenn Francis.jpg|thumb|right|150px|Labākais aktieris otrā plāna lomā — [[Breds Pits]]]] [[Attēls:Laura Dern Deauville 2017.jpg|thumb|right|150px|Labākā aktrise otrā plāna lomā — [[Lora Derna]]]] [[Attēls:Taika Waititi by Gage Skidmore 2.jpg|thumb|right|150px|Labākais adaptētais scenārijs — [[Taika Vaititi]]]] [[Attēls:Hildur Guðnadóttir (cropped).jpg|thumb|right|150px|Labākā oriģinālmūzika — [[Hildura Gudnadoutira]]]] [[Attēls:Elton John 2011 Shankbone 2 (cropped).JPG|thumb|right|150px|Labākā dziesma — [[Eltons Džons]]]] [[Attēls:Roger Deakins Feb-2011 02 (cropped).jpg|right|thumb|150px|Labākais operators — [[Rodžers Dīkinss]]]] 92. Kinoakadēmijas balvas nominantus<ref>[https://www.vanityfair.com/hollywood/2020/01/oscar-nominations-2020-list Oscar Nominations 2020-Vanity Fair]</ref> {{dat|2020|1|13||bez}} [[Semjuela Goldvina teātris|Semjuela Goldvina teātrī]], Beverlihilsā paziņoja [[Džons Čo]] un [[Isa Reja]].<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Oscar Nominations 2020 Announcement Date & Time |url=https://oscar.go.com/news/nominations/when-are-oscar-nominations-2020-announced |publisher=Oscars |accessdate=13 January 2020}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url= https://www.theguardian.com/film/2020/jan/13/oscar-nominations-full-list-for-2020|title =The full list of 2020 Oscar nominations|date=14 January 2020|work=Guardian|accessdate=14 January 2020}}</ref> === Balvu ieguvēji === Uzvarētāji atrodas saraksta augšgalā un ir izcelti '''treknrakstā'''. {| class=wikitable |- ! style="background:#EEDD82; width:50%" | [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]] ! style="background:#EEDD82; width:50%" | [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]] |- | valign="top" | * '''"[[Parazīts (filma)|Parazīts]]"''' ** "[[Lemāna-'66: Lielais izaicinājums]]" ** "[[Īrs (filma)|Īrs]]" ** "[[Trusis Džodžo]]" ** "[[Džokers (2019. gada filma)|Džokers]]" ** "[[Mazās sievietes (2019. gada filma)|Mazās sievietes]]" ** ''[[Marriage Story]]'' ** "[[1917 (filma)|1917]]" ** "[[Reiz Holivudā]]" | valign="top" width="50%"| * '''[[Pons Čunho]]''' '''– "[[Parazīts (filma)|Parazīts]]"''' ** [[Mārtins Skorsēze]] – "[[Īrs (filma)|Īrs]]" ** [[Tods Filipss]] – "[[Džokers (2019. gada filma)|Džokers]]" ** [[Sems Mendess]] – "[[1917 (filma)|1917]]" ** [[Kventins Tarantīno]] – "[[Reiz Holivudā]]" |- ! style="background:#EEDD82" | [[Labākais aktieris galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais aktieris galvenajā lomā]] ! style="background:#EEDD82" | [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]] |- | valign="top" | * '''[[Vakīns Fīnikss]] par [[Džokers (tēls)|Artūra Fleka / Džokera]] lomu filmā "[[Džokers (2019. gada filma)|Džokers]]"''' ** [[Antonio Banderass]] par Salvadora Mallo lomu filmā "[[Sāpes un slava]]" ** [[Leonardo Di Kaprio]] par Rika Daltona lomu filmā "[[Reiz Holivudā]]" ** [[Ādams Draivers]] par Čārlija Bārbera lomu filmā ''[[Marriage Story]]'' ** [[Džonatans Praiss]] par [[Francisks|kardināla Horhe Mario Bergoljo]] lomu filmā ''[[The Two Popes]]'' | valign="top" width="50%"| * '''[[Renē Zelvēgere]] par [[Džūdija Gārlenda|Džūdijas Gārlendas]] lomu filmā ''[[Judy]]''''' ** [[Sintija Erīvo]] par [[Harrieta Tabmena|Harrietas Tabmenas]] lomu filmā ''[[Harriet]]'' ** [[Skārleta Džohansone]] par Nikolas Bārberes lomu filmā ''[[Marriage Story]]'' ** [[Sīrša Ronana]] par Žozefīnas Martas lomu filmā "[[Mazās sievietes (2019. gada filma)|Mazās sievietes]]" ** [[Šarlīze Terona]] par [[Megina Kellija|Meginas Kellijas]] lomu filmā "[[Skandāls (filma)|Skandāls]]" |- ! style="background:#EEDD82" | [[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais aktieris otrā plāna lomā]] ! style="background:#EEDD82" | [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]] |- | valign="top" | * '''[[Breds Pits]] par Klifa Būta lomu filmā "[[Reiz Holivudā]]"''' ** [[Toms Henkss]] par [[Freds Rodžerss|Freda Rodžersa]] lomu filmā "[[Brīnišķīga diena kaimiņos]]" ** [[Entonijs Hopkinss]] par [[Benedikts XVI|Benedikta XVI]] lomu filmā ''[[The Two Popes]]'' ** [[Als Pačīno]] par [[Džimijs Hofa|Džimija Hofas]] lomu filmā "[[Īrs (filma)|Īrs]]" ** [[Džo Peši]] par [[Rasels Bafalino|Rasela Bafalino]] lomu filmā "Īrs" | valign="top" width="50%"| * '''[[Lora Derna]] par Noras Fanšovas lomu filmā ''[[Marriage Story]]''''' ** [[Ketija Beitsa]] par Barbaras "Bobijas" Džuelas lomu filmā "[[Ričards Džūels]]" ** [[Skārleta Džohansone]] par Rozijas Betcleres lomu filmā "[[Trusis Džodžo]]" ** [[Florense Pjū]] par Eimijas Martas lomu filmā "[[Mazās sievietes (2019. gada filma)|Mazās sievietes]]" ** [[Margo Robija]] par Kailas Pospisilas lomu filmā "[[Skandāls (filma)|Skandāls]]" |- ! style="background:#EEDD82" | [[Labākais oriģinālscenārijs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais oriģinālscenārijs]] ! style="background:#EEDD82" | [[Labākais adaptētais scenārijs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais adaptētais scenārijs]] |- | valign="top" | * '''Hans Džins Vons un [[Pons Čunho]] – "[[Parazīts (filma)|Parazīts]]"''' ** [[Raians Džonsons]] – "[[Uz nažiem]]" ** [[Noa Baumbaks]] – ''[[Marriage Story]]'' ** [[Sems Mendess]] un [[Kristija Vilsone Kērnsa]] – "[[1917 (filma)|1917]]" ** [[Kventins Tarantīno]] – "[[Reiz Holivudā]]" | valign="top" width="50%"| * '''[[Taika Vaititi]] – "[[Trusis Džodžo]]" pēc [[Kristīne Loinensa|Kristīnes Loinensas]] romāna ''Caging Skies'' motīviem''' ** [[Stīvens Zailans]] – "[[Īrs (filma)|Īrs]]" pēc [[Čārlzs Brants|Čārlza Branta]] grāmatas ''[[I Heard You Paint Houses]]'' motīviem ** [[Tods Filipss]] un [[Skots Silvers]] – "[[Džokers (2019. gada filma)|Džokers]]" pēc [[Bills Fingers|Billa Fingera]], [[Bobs Keins|Boba Keina]] un [[Džerijs Robinsons|Džerija Robinsona]] veidotajiem tēlu motīviem ** [[Greta Gērviga]] – "[[Mazās sievietes (2019. gada filma)|Mazās sievietes]]" pēc [[Luīza Meja Olkota|Luīzas Mejas Olkotas]] [[Mazās sievietes (romāns)|tāda paša nosaukuma darba]] motīviem ** [[Entonijs Makārtens]] – ''[[The Two Popes]]'' pēc paša lugas ''The Pope'' motīviem |- ! style="background:#EEDD82" | [[Labākā animācijas filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā animācijas filma]] ! style="background:#EEDD82" | [[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]] |- | valign="top" | * '''"[[Rotaļlietu stāsts 4]]"''' ** "[[Kā pieradināt pūķi 3]]" ** ''[[I Lost My Body]]'' ** "[[Klauss (filma)|Klauss]]" ** ''[[Missing Link]]'' | valign="top" width="50%"| * * '''"[[Parazīts (filma)|Parazīts]]" ([[Dienvidkoreja]])''' ** ''[[Corpus Christi (filma)|Corpus Christi]]'' ([[Polija]]) ** ''[[Honeyland]]'' ([[Ziemeļmaķedonija]]) ** "[[Nožēlojamie (2019. gada filma)|Nožēlojamie]]" ([[Francija]]) ** "[[Sāpes un slava]]" ([[Spānija]]) |- ! style="background:#EEDD82" | [[Labākā dokumentālā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā dokumentālā filma]] ! style="background:#EEDD82" | [[Labākā dokumentālā īsfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā dokumentālā īsfilma]] |- | valign="top" | * '''''[[American Factory]]''''' ** ''[[The Cave]]'' ** ''[[The Edge of Democracy]]'' ** ''[[For Sama]]'' ** ''[[Honeyland]]'' | valign="top" width="50%"| * '''''Learning to Skateboard in a Warzone (If You're a Girl)''''' ** ''In the Absence'' ** ''[[Life Overtakes Me]]'' ** ''St. Louis Superman'' ** ''Walk Run Cha-Cha'' |- ! style="background:#EEDD82" | [[Labākā īsfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā īsfilma]] ! style="background:#EEDD82" | [[Labākā animācijas īsfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā animācijas īsfilma]] |- | valign="top" | * '''''[[The Neighbors' Window]]''''' ** ''[[Brotherhood]]'' ** ''[[Nefta Football Club]]'' ** ''Saria'' ** ''[[A Sister]]'' | valign="top" width="50%"| * '''''[[Hair Love]]''''' ** ''Dcera (Daughter)'' ** ''[[Kitbull]]'' ** ''Memorable'' ** ''[[Sister]]'' |- ! style="background:#EEDD82" | [[Labākā oriģinālmūzika (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā oriģinālmūzika]] ! style="background:#EEDD82" | [[Labākā dziesma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā dziesma]] |- | valign="top" | * '''[[Hildura Gudnadoutira]] – "[[Džokers (2019. gada filma)|Džokers]]"''' ** [[Aleksandrs Desplā]] – "[[Mazās sievietes (2019. gada filma)|Mazās sievietes]]" ** [[Rendijs Ņūmens]] – ''[[Marriage Story]]'' ** [[Tomass Ņūmens]] – "[[1917 (filma)|1917]]" ** [[Džons Viljamss]] – "[[Zvaigžņu kari: Skaivokera atdzimšana]]" | valign="top" width="50%"| * '''''[[(I'm Gonna) Love Me Again]]'' no filmas ''[[Rocketman]]''''' ** ''I Can't Let You Throw Yourself Away'' no filmas "[[Rotaļlietu stāsts 4]]" ** ''I'm Standing with You'' no filmas ''[[Breakthrough]]'' ** ''Into the Unknown'' no filmas "[[Ledus sirds 2]]" ** ''Stand Up'' no filmas ''[[Harriet]]'' |- ! style="background:#EEDD82" | [[Labākā skaņas montāža (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā skaņas montāža]] ! style="background:#EEDD82" | [[Labākā skaņa (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā skaņa]] |- | valign="top" | * '''"[[Lemāna-'66: Lielais izaicinājums]]"''' ** "[[Džokers (2019. gada filma)|Džokers]]" ** "[[1917 (filma)|1917]]" ** "[[Reiz Holivudā]]" ** "[[Zvaigžņu kari: Skaivokera atdzimšana]]" | valign="top" width="50%"| * '''"[[1917 (filma)|1917]]"''' ** "[[Uz zvaigznēm]]" ** "[[Lemāna-'66: Lielais izaicinājums]]" ** "[[Džokers (2019. gada filma)|Džokers]]" ** "[[Reiz Holivudā]]" |- ! style="background:#EEDD82" | [[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]] ! style="background:#EEDD82" | [[Labākais operatora darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais operatora darbs]] |- | valign="top" | * '''"[[Reiz Holivudā]]"''' ** "[[Īrs (filma)|Īrs]]" ** "[[Trusis Džodžo]]" ** "[[1917 (filma)|1917]]" ** "[[Parazīts (filma)|Parazīts]]" | valign="top" width="50%"| * '''[[Rodžers Dīkinss]] – "[[1917 (filma)|1917]]"''' ** [[Rodrigo Prieto]] – "[[Īrs (filma)|Īrs]]" ** [[Lourenss Šers]] – "[[Džokers (2019. gada filma)|Džokers]]" ** [[Džarins Blaške]] – "[[Bāka (2019. gada filma)|Bāka]]" ** [[Roberts Ričardsons]] – "[[Reiz Holivudā]]" |- ! style="background:#EEDD82" | [[Labākais grims un matu sakārtojums (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais grims un matu sakārtojums]] ! style="background:#EEDD82" | [[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]] |- | valign="top" | * '''"[[Skandāls (filma)|Skandāls]]"''' ** "[[Džokers (2019. gada filma)|Džokers]]" ** ''[[Judy]]'' ** "[[Melnā feja Malefisenta: Tumsas valdniece]]" ** "[[1917 (filma)|1917]]" | valign="top" width="50%"| * '''"[[Mazās sievietes (2019. gada filma)|Mazās sievietes]]"''' ** "[[Īrs (filma)|Īrs]]" ** "[[Trusis Džodžo]]" ** "[[Džokers (2019. gada filma)|Džokers]]" ** "[[Reiz Holivudā]]" |- ! style="background:#EEDD82" | [[Labākā montāža (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā montāža]] ! style="background:#EEDD82" | [[Labākie vizuālie efekti (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie vizuālie efekti]] |- | valign="top" | * '''"[[Lemāna-'66: Lielais izaicinājums]]"''' ** "[[Īrs (filma)|Īrs]]" ** "[[Trusis Džodžo]]" ** "[[Džokers (2019. gada filma)|Džokers]]" ** "[[Parazīts (filma)|Parazīts]]" | valign="top" width="50%"| * '''"[[1917 (filma)|1917]]"''' ** "[[Atriebēji: Noslēgums]]" ** "[[Īrs (filma)|Īrs]]" ** "[[Karalis Lauva (2019. gada filma)|Karalis Lauva]]" ** "[[Zvaigžņu kari: Skaivokera atdzimšana]]" |} === Filmas ar vairākām nominācijām un balvām === 92. Kinoakadēmijas balvai izvirzītas 53 filmas 124 nominācijās. No tām 16 filmas saņēma balvas 24 kategorijās. {{Col-begin|width=75%}} {{Col-2}} {| class="wikitable plainrowheaders" rowspan=2 style="text-align: center;" border="2" cellpadding="4" background: #f6e39c; |+ Filmas ar vairākām nominācijām |- ! scope="col" style="width:55px;" |Nominācijas ! scope="col" style="text-align:center;" |Filma |- | scope=row style="text-align:center" | 11 | "[[Džokers (2019. gada filma)|Džokers]]" |- | rowspan="3" scope="row" style="text-align:center" | 10 | "[[Īrs (filma)|Īrs]]" |- | "[[1917 (filma)|1917]]" |- | "[[Reiz Holivudā]]" |- | scope=row rowspan=4 style="text-align:center;" | 6 | "[[Trusis Džodžo]]" |- | "[[Mazās sievietes (2019. gada filma)|Mazās sievietes]]" |- | ''[[Marriage Story]]'' |- | "[[Parazīts (filma)|Parazīts]]" |- | scope=row style="text-align:center;" | 4 | "[[Lemāna-'66: Lielais izaicinājums]]" |- | scope=row rowspan=3 style="text-align:center;" | 3 | "[[Skandāls (filma)|Skandāls]]" |- | "[[Zvaigžņu kari: Skaivokera atdzimšana]]" |- | ''[[The Two Popes]]'' |- | scope=row rowspan=5 style="text-align:center;" |2 | ''[[Harriet]]'' |- | ''[[Honeyland]]'' |- | ''[[Judy]]'' |- | "[[Sāpes un slava]]" |- | "[[Rotaļlietu stāsts 4]]" |- |} {{col-2}} {| class="wikitable plainrowheaders" rowspan=2 style="text-align: center;" border="2" cellpadding="4" background: #f6e39c; |+ Filmas ar vairākām Kinoakadēmijas balvām |- ! scope="col" style="width:55px;" |Balvas ! scope="col" style="text-align:center;" |Filma |- | scope=row style="text-align:center"|4 | "[[Parazīts (filma)|Parazīts]]" |- | scope=row style="text-align:center"|3 | "[[1917 (filma)|1917]]" |- | scope=row style="text-align:center" rowspan=3|2 | "[[Lemāna-'66: Lielais izaicinājums]]" |- | "[[Džokers (2019. gada filma)|Džokers]]" |- | "[[Reiz Holivudā]]" |} {{Col-end}} === ''Governors Awards'' === {{pamatraksts|Governors Awards}} Amerikas Kinoakadēmija {{dat|2019|10|27||bez}} organizēja ikgadējo [[Governors Awards|11. ''Governors Awards'']] balvu pasniegšanas ceremoniju, kurā pasniedza šādas balvas: ==== Kinoakadēmijas goda balvas ==== {{pamatraksts|Kinoakadēmijas goda balva}} * [[Deivids Linčs]] — amerikāņu režisors un scenārists<ref name=gov>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.oscars.org/news/academy-honor-geena-davis-david-lynch-wes-studi-and-lina-wertmuller-2019-governors-awards |title=The Academy to Honor Geena Davis, David Lynch, Wes Studi and Lina Wertmüller at 2019 Governors Awards |accessdate=June 3, 2019 |publisher=Academy of Motion Picture Arts and Sciences}}</ref> * [[Vess Studi]] — čeroki-amerikāņu aktieris<ref name=gov /> * [[Līna Vertmillere]] — itāļu režisore un scenāriste<ref name=gov /> ==== Džīna Heršolta humanitārā balva ==== {{pamatraksts|Džīna Heršolta humanitārā balva}} * [[Džīna Deivisa]] — amerikāņu aktrise<ref name=gov /> == Ceremonijas dalībnieki un mūziķi == === Ceremonijas dalībnieki === 92. Kinoakadēmijas balvas ceremonijā piedalījās:<ref>{{publikācijas atsauce|url=https://www.etonline.com/oscars-2020-heres-everyone-whos-presenting-139956|title=Oscars 2020: Here's Everyone Who's Presenting|first=Jackie|last=Willis|magazine=[[Entertainment Tonight]]|publisher=[[CBS Interactive]]|location=United States|date=February 9, 2020|accessdate=February 10, 2020|archiveurl=https://web.archive.org/web/20200213071635/https://www.etonline.com/oscars-2020-heres-everyone-whos-presenting-139956|archivedate=February 13, 2020}}</ref> {| class="wikitable sortable" |- ! Vārds, uzvārds!! Darbība |- | {{sortname|Melisa|Disneja}} || 92. Kinoakadēmijas ceremonijas atklājēja |- | {{sortname|Stīvs|Mārtins}}<br />{{sortname|Kriss|Roks}} || Komiskā ceremonijas ievada dialoga izpildītāji,<br />Pieteica [[Redžīna Kinga|Redžīnu Kingu]] |- | {{sortname|Redžīna|Kinga}} || Pasniedza balvu kategorijā "[[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais aktieris otrā plāna lomā]]" |- | {{sortname|Bīnija|Feldšteina}} || Pieteica [[Mindija Kalinga|Mindiju Kalingu]] |- | {{sortname|Mindija|Kalinga}} || Pasniedza balvu kategorijās "[[Labākā animācijas filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā animācijas filma]]" un "[[Labākā animācijas īsfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā animācijas īsfilma]]" |- | {{sortname|Džošs|Geds}} || Pieteica kategorijas "Labākā dziesma" nominantu ''Into the Unknown'' |- | {{sortname|Kellija Mērija|Trena}} || Pieteica [[Daiena Kītone|Daienu Kītoni]] un [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsu]] |- | {{sortname|Daiena|Kītone}}<br />{{sortname|Kiānu|Rīvss}} || Pasniedza balvu kategorijā "[[Labākais oriģinālscenārijs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais oriģinālscenārijs]]" |- | {{sortname|Timotejs|Šalamē}}<br />{{sortname|Natālija|Portmane}} || Pasniedza balvu kategorijā "[[Labākais adaptētais scenārijs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais adaptētais scenārijs]]" |- | {{sortname|Šia|Lebafs}}<br />{{sortname|Zeks|Gotsagens|nolink=1}} || Pasniedza balvu kategorijā "[[Labākā īsfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā īsfilma]]" |- | {{sortname|Maija|Rūdolfa}}<br />{{sortname|Kristena|Viga}} || Pasniedza balvu kategorijās "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]" un "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" |- | {{sortname|Marks|Rafalo}} || Pasniedza balvu kategorijās "[[Labākā dokumentālā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā dokumentālā filma]]" un "[[Labākā dokumentālā īsfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā dokumentālā īsfilma]]" |- | {{sortname|Maheršala|Ali}} || Pasniedza balvu kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" |- | {{sortname|Entonijs|Remoss}} || Pieteica [[Lins Manuels Miranda|Linu Manuelu Mirandu]] |- | {{sortname|Lins Manuels|Miranda}} || Iepazīstināja ar kino mūzikas prezentāciju |- | {{sortname|Salma|Hajeka}}<br />{{sortname|Oskars|Aizeks}} || Pasniedza balvu kategorijā "[[Labākā skaņas montāža (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā skaņas montāža]]" un "[[Labākā skaņa (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā skaņa]]" |- | {{sortname|Utkāršs|Ambudkārs}} || Pieteica [[Vills Ferels|Villu Ferelu]] un [[Džūlija Luisa-Dreifusa|Džūliju Luisu-Dreifusu]] |- | {{sortname|Vills|Ferels}}<br />{{sortname|Džūlija|Luisa-Dreifusa}} || Pasniedza balvu kategorijā "[[Labākais operatora darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais operatora darbs]]" un "[[Labākā montāža (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā montāža]]" |- | {{sortname|Deivids|Rubins|nolink=1}}<br />(Kinoakadēmijas prezidents) || Pieteica [[Toms Henkss|Tomu Henksu]] |- | {{sortname|Toms|Henkss}} || Vadīja speciālo [[Akadēmijas mākslas filmu muzejs|Akadēmijas mākslas filmu muzeja]] prezentāciju |- | {{sortname|Zazī|Bētsa}} || Pieteica kategorijas "Labākā dziesma" nominantu ''Stand Up'' |- | {{sortname|Džeimss|Kordens}}<br />{{sortname|Rebela|Vilsone}} || Pasniedza balvu kategorijā "[[Labākie vizuālie efekti (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie vizuālie efekti]]" |- | {{sortname|Sandra|O}}<br />{{sortname|Rejs|Romāno}} || Pasniedza balvu kategorijā "[[Labākais grims un matu sakārtojums (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais grims un matu sakārtojums]]" |- | {{sortname|Penelope|Krusa}} || Pasniedza balvu kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" |- | {{sortname|Taika|Vaititi}} || Pieteica [[Gala Gadota|Galu Gadotu]], [[Sigurnija Vīvere|Sigurniju Vīveri]] un [[Bri Lārsone|Bri Lārsoni]] |- | {{sortname|Gala|Gadota}}<br />{{sortname|Bri|Lārsone}}<br />{{sortname|Sigurnija|Vīvere}} || Pasniedza balvu kategorijās "[[Labākā oriģinālmūzika (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā oriģinālmūzika]]" un "[[Labākā dziesma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā dziesma]]" |- | {{sortname|Spaiks|Lī}} || Pasniedza balvu kategorijā "[[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]" |- | {{sortname|Stīvens|Spīlbergs}} || Pieteica ''In Memoriam'' prezentāciju |- | {{sortname|Džordžs|Makajs}} || Pieteica [[Olīvija Kolmane|Olīviju Kolmani]] |- | {{sortname|Olīvija|Kolmane}} ||Pasniedza balvu kategorijā "[[Labākais aktieris galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" |- | {{sortname|Rāmī|Māleks}} || Pasniedza balvu kategorijā "[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]" |- | {{sortname|Džeina|Fonda}} || Pasniedza balvu kategorijā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]" |} === Mūziķi === Muzikālajos priekšnesumos ceremonijā piedalījās:<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2020/02/oscars-live-blog-2020-1202855078/|title=Deadline’s Oscars Live Blog| first1=Mike|last1=Fleming|first2=Joe|last2=Utichi|work=[[Deadline Hollywood]]|publisher=[[Penske Media Corporation]]|location= United States|date=February 9, 2020|accessdate=February 9, 2020|archiveurl=https://web.archive.org/web/20200213071631/https://deadline.com/2020/02/oscars-live-blog-2020-1202855078/|archivedate=February 13, 2020}}</ref> {| class="wikitable sortable" |- ! Vārds, uzvārds !! Priekšnesums |- | {{sortname|Žanella|Monē}}<br />[[Billijs Porters]]|| ''Won't You Be My Neighbor?''<br />''Come Alive (The War of the Roses)''<br />''I'm Still Standing'' |- | {{sortname|Idina|Menzele}}<br />{{sortname|Aurora||Aurora (dziedātāja)}}<br />[[Marija Lūcija Rozenberga|Marija Lūcija Heiberga Rozenberga]]<br />[[Villemina Verkaika]]<br />[[Takako Matsu]]<br />Karmena Garsija Saensa<br />[[Līza Stoke]]<br />[[Katažina Laska|Kaša Laska]]<br />[[Anna Buturļina]]<br />[[Džizela]]<br />[[Vičajanī Pērklina|Gema Vičajanī]]|| ''Into the Unknown'' no filmas "[[Ledus sirds 2]]" |- | {{sortname|Krisija|Metsa}} || ''I'm Standing with You'' no filmas ''[[Breakthrough]]'' |- | [[Eminem]] || ''Lose Yourself'' {{small|("kino mūzikas" prezentācijas laikā)}} |- | {{sortname|Rendijs|Ņumens}} || ''I Can't Let You Throw Yourself Away'' no filmas "[[Rotaļlietu stāsts 4]]" |- | {{sortname|Utkāršs|Ambudkārs}} || ''Oscars Recap Rap'' (nepieteikts) |- | {{sortname|Sintija|Erīvo}} || ''Stand Up'' no filmas ''[[Harriet]]'' |- | {{sortname|Eltons|Džons}} ||''(I'm Gonna) Love Me Again'' no filmas ''[[Rocketman]]'' |- | {{sortname|Eimers|Nūns}} (diriģents) || Muzikālais pavadījums kategorijas [[Labākā oriģinālmūzika (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākā oriģinālmūzika]]" apbalvošanas laikā |- | {{sortname|Billija|Ailiša}}<br />{{sortname|Fineass|O'Konels}} || ''[[Yesterday]]'' {{small|(''In Memoriam'' prezentācijas laikā)}} |} == Informācija par ceremoniju == Režisoru sanāksmes laikā. 2019. gada aprīlī, Kinoakadēmija nobalsoja par kategorijas "Labākā filma svešvalodā" pārsaukšanu par "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]". Animācijas un dokumentālās filmas arī varēs pretendēt uz šo pārsaukto kategoriju, bet nominantiem joprojām lielākai daļai dialogu ir jābūt valodā, kas nav [[angļu valoda|angļu]].<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.screendaily.com/news/academy-leaves-netflix-eligibility-rule-intact-changes-name-of-foreign-language-category/5138723.article|title=Academy leaves Netflix eligibility rule intact, changes name of foreign language category|last=Kay|first=Jeremy|website=Screen|language=en|access-date=2019-04-24}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2019/film/news/netflix-can-chill-academy-rules-no-change-in-streaming-oscar-eligibility-1203196351/|title=Netflix Can Chill: Academy Rules No Change in Streaming Oscar Eligibility|last=Donnelly|first=Matt|date=2019-04-24|website=Variety|language=en|access-date=2019-04-24}}</ref> Kategorijā "[[Labākais grims un matu sakārtojums (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais grims un matu sakārtojums]]" septiņu finālistu un trīs nominatu vietā turpmāk būs desmit finālisti un pieci balvas nominanti.<ref name=92nd>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.oscars.org/news/academy-announces-rules-92nd-oscars |title=Foreign Language Film Award Renamed 'International Feature Film Award' |author= |date=April 23, 2019 |website= |publisher=[[Kino mākslas un zinātnes akadēmija]] |access-date=May 25, 2019 |quote=}}</ref> {{dat|2020|1|9||bez}}, ''ABC Entertainment'' prezidents Kerijs Bērks paziņoja, ka ceremonijai atkal nebūs vadītājs, balstoties uz [[91. Kinoakadēmijas balva|iepriekšējās ceremonijas]] panākumiem. Bērks apsolīja, ka ceremonijās būs daudz izklaidējoša, muzikāla un komiska satura.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2020/01/the-oscar-telecast-2020-no-ho-abcst-second-straight-year-tca-1202824503/|title=The Oscar Telecast Won’t Have Traditional Host For Second Straight Year – TCA|last=Andreeva|first=Nellie|date=2020-01-08|website=Deadline|language=en|access-date=2020-01-11}}</ref><ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2020/01/09/movies/oscars-no-host.html|title=Who’s Hosting the Oscars in 2020? No One|last=Taylor|first=Derrick Bryson|date=2020-01-09|work=The New York Times|access-date=2020-01-11|language=en|issn=0362-4331}}</ref> === Ceremonijas spilgtākie brīži === Ceremonija sākās ar komēdijas skeču [[Stīvs Mārtins|Stīva Mārtina]] un [[Kriss Roks|Krisa Roka]] izpildījumā, un visu turpmāko ceremonijas laiku tai nebija viens konkrēts vadītājs, gluži tāpat kā tas bija arī iepriekšējā gadā. Kanāla ABC speciālo programmu viceprezidents Robs Milss izteicās, ka ir tradicionāli uzsākt ceremoniju ar nelielu humora devu.<ref name="variety bts"/> Filmas "[[Ledus sirds 2]]" dziesmu ''Into the Unknown'' izpildīja [[Idina Mensela]] un [[Aurora (dziedātāja)|Aurora]] kopā ar deviņām citu valodu Elzas balss ieskaņotājām.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.playbill.com/article/watch-idina-menzel-and-9-fellow-elsas-sing-frozen-2s-into-the-unknown-at-the-oscars|title=Watch Idina Menzel and 9 Fellow Elsas Sing Frozen 2's 'Into the Unknown' at the Oscars|last=McPhee|first=Ryan|date=2020-02-10|website=Playbill|language=en|accessdate=2020-02-10}}</ref> Tādi jaunie aktieri kā [[Bīnija Feldšteina]], [[Kellija Mērija Trena]], [[Entonijs Remoss]], [[Utkāršs Ambudkārs]] un [[Džordžs Makajs]] pieteica dažus no pieredzējušiem aktieriem, kuri pasniedza balvas dažādās kategorijās. Šī ir producentu Linetes Houelas Teilores un Stefānijas Elainas ideja, lai uzsvērtu iekļaušanu Holivudas sabiedrībā.<ref name="variety bts"/> [[Džeimss Kordens]] un [[Rebela Vilsone]] pasniedza balvu labāko vizuālo efektu kategorijā ģērbušies kaķu kostīmos, jokojot par savām lomām filmā ''[[Cats (2019. gada filma)|Cats]]'' — filma tika kritizēta par sliktajiem vizuālajiem efektiem.<ref name="variety bts"/> Nākamajā dienā [[Vizuālo efektu speciālistu biedrība]] asi kritizēja Vilsoni un Kordenu par viņu priekšnesumu.<ref>{{ziņu atsauce |last1=Donnelly |first1=Matt |title=VFX Society Slams Oscar Jokes About 'Cats,' Says CGI 'Will Not Compensate for a Story Told Badly' |url=https://variety.com/2020/film/news/cats-vfx-society-slams-oscars-1203500029/ |accessdate=21 February 2020 |work=[[Variety]] |date=10 February 2020 |language=en}}</ref><ref>{{publikācijas atsauce |title=Visual Effects Society Releases Statement About 2020 Oscars |url=https://www.visualeffectssociety.com/press-releases/releases-statement-about-2020-oscars/ |accessdate=21 February 2020 |publisher=[[Visual Effects Society]] |date=February 10, 2020 |archive-date={{dat|2020|02|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200222102017/https://www.visualeffectssociety.com/press-releases/releases-statement-about-2020-oscars/ }}</ref> Viens no spilgtākajiem ceremonijas priekšnesumiem bija ''Eminem'' uzstāšanās ar dziesmu ''Lose Yourself''. Dziesma bija nominēta kā labākā dziesma [[75. Kinoakadēmijas balva]]i un to arī ieguva, tomēr ''Eminem'' neieradās uz ceremoniju, jo neuzskatīja, ka dziesma iegūs balvu.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.thewrap.com/heres-why-eminem-no-showed-the-2002-oscars-when-he-won-for-lose-yourself/|title=Here's Why Eminem No-Showed the 2003 Oscars When He Won for 'Lose Yourself'|date=2020-02-10|website=TheWrap|language=en|accessdate=2020-02-10}}</ref> Ideja par ''Eminem'' uzaicināšanu uz ceremoniju pieder Milsam un Kinoakadēmijai, jo ceremonijā bija nepieciešams enerģisks muzikālais priekšnesums, piemēram kā [[Džastins Timberleiks|Džastina Timberleika]] vai grupas ''[[Queen]]'' un [[Ādams Lamberts|Ādama Lamberta]] ceremonijas atklāšanas priekšnesumi [[89. Kinoakadēmijas balva|89.]] un [[91. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonijās, papildu tam šis arī būtu labs veids, kā sniegt iespēju mūziķim izpildīt viņa godalgoto dziesmu ceremonijas laikā. Turklāt arī mūziķim bija pieejams brīvais laiks, jo viņš tikko bija izlaidis savu kārtējo studijas albumu ''[[Music to Be Murdered By]]''. Šo muzikālo priekšnesumu producentes glabāja lielā noslēpumā un ''Eminem'' bija iespēja atteikties no šova, ja būtu noplūdusi kaut mazākā informācija. Tādēļ muzikālais priekšnesums bija ieplānots ceremonijas vidū, nevis kā atklāšanas šovs, lai tā atcelšanas gadījumā neciestu pārējā ceremonijas programma.<ref name="variety bts">{{tīmekļa atsauce | url=https://variety.com/2020/tv/news/oscars-eminem-janelle-monae-cats-1203499988/ | title=Oscars Telecast Secrets: Eminem Contingency Plan, Janelle Monae Opener, and That ‘Cats’ Gag | first=Michael | last=Schneider | date=February 10, 2020 | accessdate=February 10, 2020 | work=[[Variety]] }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce| url=https://variety.com/2020/music/news/eminem-oscars-academy-awards-surprise-lose-yourself-8-mile-1203497645/ |title=Eminem Makes Surprise Appearance at Oscars, Finally Gets to Perform ‘Lose Yourself’ | first=Jem | last=Aswad | date=February 9, 2020 | accessdate=February 9, 2020 | work =[[Variety]]}}</ref> Skatītāji balsī lūdza atjaunot skatuves apgaismojumu, lai ļautu filmas "[[Parazīts (filma)|Parazīts]]" izpildproducentei Maikijai Lī pabeigt savu runu saņemot balvu kategorijā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labāka filma]]".<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.kare11.com/article/entertainment/events/oscars/parasite-made-history-then-the-oscars-tried-to-cut-their-speech-off/507-7976f674-ccd3-4074-a491-974f21588d40|title='Parasite' made history. Then the Oscars tried to cut their speech off.|website=kare11.com|language=en|accessdate=2020-02-11}}</ref> Parasti balvu saņemšanas runas saīsina, lai iekļautos raidlaikā. === Auditorija === Aptuveni 23,6 miljoni skatītāju noskatījušies ceremonijas tiešraidi, kas nozīmē 20% kritumu par 6 miljoniem skatītāju no iepriekšējās apbalvošanas ceremonijas; ceremonija saņēma 5,3 reitinga balles no pieaugušajiem vecumā no 18 līdz 49 gadiem. Ceremonija palika augstākais skatītākais televīzijas sezonas balvu pasniegšanas raidījums, jo skatītāju skaita samazināšanās ir parādība, kas novērojama visos balvu pasniegšanas raidījumos pēdējo gadu laikā.<ref>{{tīmekļa atsauce | url=https://variety.com/2020/tv/news/oscars-ratings-2020-1203499199/ | title=Oscars Viewership Sinks to New Low With 23.6 Million | first=Will | last=Thorne | date=February 10, 2020 | accessdate=February 10, 2020 | work=[[Variety]] }}</ref> 92. Kinoakadēmijas balvas pasniegšanas ceremoniju vēroja mazākā auditorija tā demonstrācijas vēsturē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.aol.com/article/entertainment/2020/02/10/oscars-viewership-hits-new-low-with-236-million-viewers/23923047/ |title=Oscars viewership hits new low with 23.6 million viewers |access-date={{dat|2020|02|15||bez}} |archive-date={{dat|2020|02|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200212123923/https://www.aol.com/article/entertainment/2020/02/10/oscars-viewership-hits-new-low-with-236-million-viewers/23923047/ }}</ref> === Reakcija === Kinokritiķi īpaši slavēja filmas "Parazīts" uzvaru kategorijā "Labākā filma" un norādīja to kā lielu soli uz priekšu atzīstot šajā kategorijā starptautisku filmu, kas atjauno uzticamību Kinoakadēmijai. Savukārt ASV prezidents [[Donalds Tramps]] pirmsvēlēšanu kampaņas laikā, {{dat|2020|2|20||bez}}, kritizēja filmai piešķirto balvu.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://variety.com/2020/film/news/trump-parasite-oscars-best-picture-south-korea-1203509938/ |title=Trump Mocks 'Parasite' Best Picture Win: 'What the Hell Was That All About?' |last=Stedman |first=Alex |date=February 21, 2020 |work=[[Variety]] |accessdate=February 21, 2020 |language=en}}</ref> == ''In Memoriam'' == ''In Memoriam'' prezentāciju pieteica [[Stīvens Spīlbergs]], ar [[Billija Ailiša|Billijas Ailišas]] izpildīto dziesmu ''[[Yesterday]]'' [[Fineass O'Konels|Fineasa O'Konela]] pavadījumā.<ref>{{tīmekļa atsauce | url=https://variety.com/2020/film/news/billie-eilish-oscars-academy-awards-beatles-yesterday-1203497650/ | title=Watch Billie Eilish Perform the Beatles’ ‘Yesterday’ at the Oscars | first =Jem | last=Aswad | date=February 9, 2020 | accessdate=February 9, 2020 | work=[[Variety]] }}</ref> {{div col|colwidth=30em}} * [[Kobe Braiants]] – sportists, producents * [[Rips Torns]] – aktieris * [[Barbara Hamere]] – filmu veidotāja * Patrīcija Blau – vizuālie efekti * Bērnijs Polaks – kostīmu mākslinieks * [[Stīvs Golins]] – producents, administrācijas darbinieks * [[Pols Leblāns]] – frizieris * [[Džons Brailijs]] – scenārists * [[Daiena Kerola]] – aktrise, dziedātāja * [[Terijs Džonss]] – scenārists, režisors, aktieris * [[Ketrīna Bērnsa]] – aktrise * [[Anjēze Varda]] – režisore, scenāriste * [[Veins Fitcdžeralds]] – titru mākslinieks * [[Deivids Fosters]] – producents * [[Denijs Aiello]] – aktieris * [[Baks Henrijs]] – scenārists, aktieris, režisors * [[Stenlijs Donens]] – režisors, horeogrāfs * [[Deivids V. Pikers]] – producents, administrācijas darbinieks * [[Barijs Malkins]] – montāžas režisors * [[Roberts Forsters]] – aktieris * [[Roberts Evanss]] – producents, administrācijas darbinieks, aktieris * [[Ričards Villjamss]] – animators * [[Mačiko Kjo]] – aktrise * [[Džeimss R. Aleksandrs]] – skaņu montāža * [[Anna Karina]] – aktrise * [[D. A. Penībeikers]] – dokumentālists * [[Leonards Goldbergs]] – producents, administrācijas darbinieks * [[Fernando Luhans]] – aktieris * [[Andra Previns]] – komponists, diriģents * [[Pīters Meihjū]] – aktieris * [[Silvija Mailsa]] – aktrise * [[Villjams Krēbers]] – filmu mākslinieks * [[Godfrijs Gao]] – aktieris * [[Bibi Andersone]] – aktrise * [[Maikls Lins]] – administrācijas darbinieks, producents * Džīns Vorens jaunākais – specefekti, vizuālie efekti * [[Alvins Sardžents]] – scenārists * [[Dorisa Deja]] – aktrise * [[Anna Udvardi]] – producente * [[Sids Ramins]] – komponists, aranžētājs * Mišela Giša – aktieru atlases režisore * [[Sidnija Šeinberga]] – producente, administrācijas darbiniece * [[Bens Barenholtcs]] – izplatītājs, administrācijas darbinieks, producents * [[Džoss Villjamss]] – specefekti * [[Pjēro Tosi]] – kostīmu mākslinieks * Kenets Volkers – frizieris * [[Ritgers Hauers]] – aktieris * [[Sids Mids]] – mākslinieks, dizaineris * [[Heriete Frenka jaunakā]] – scenāriste * [[Franko Dzefirelli]] – režisors * [[Džons Viterspūns]] – aktieris * Bernards Čevrijs – producents * [[Sīmors Kasels]] – aktieris * [[Pīters Fonda]] – aktieris, režisors, scenārists * [[Branko Lustigs]] – producents * Gerijs Smits – pārdošanas daļas administrācijas darbinieks * [[Džons Singltons]] – režisors, scenārists, producents * [[Kērks Daglass]] – aktieris, producents {{div col end}} Prezentācijā netika pieminēti vairāki kino industrijā zināmi un nozīmīgi darbinieki, kas miruši 2019. gadā, piemēram [[Lūks Perijs]], [[Valentīna Kortēze]], [[Tims Konvejs]], [[Maikls Pollards]], [[Jans Maikls Vinsents]], [[Sids Heigs]], [[Kerola Čeninga]], [[Renē Oberžonuā]], [[Kerols Spinnijs]] un [[Kemerons Boiss]], tomēr Kinoakadēmijas tīmekļa vietnē ir pieejams plašāks ceremonijas laikā nepieminēto personu saraksts.<ref>{{tīmekļa atsauce| url=https://www.hollywoodreporter.com/news/oscars-luke-perry-sid-haig-omitted-memoriam-segment-1278273 | title=Oscars: Luke Perry, Sid Haig Omitted From In Memoriam Segment | first=Abid | last=Rahman | date =February 9, 2020 | accessdate =February 9, 2020 | work=[[The Hollywood Reporter]] }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce| url=https://deadline.com/2020/02/oscars-in-memoriam-snubs-1202855383/ | title=Oscars In Memoriam Snubs Luke Perry, Jan-Michael Vincent, Michael J. Pollard, More | first=Dade | last=Hayes | date=February 9, 2020 | accessdate=February 9, 2020 | work=[[Deadline Hollywood]] }}</ref> == Skatīt arī == * [[77. Zelta globusa balva]] * [[26. Ekrāna aktieru ģildes balva]] * [[73. BAFTA kino balva]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{Oficiālā tīmekļa vietne}} * [http://www.oscars.org/ Kino mākslas un zinātnes akadēmijas oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} * [https://www.youtube.com/user/Oscars Ceremonijas organizatoru] ''[[YouTube]]'' kanāls '''Ziņu atsauces''' * [https://www.bbc.com/news/topics/ceq40e9pmywt/the-oscars ''Oscars 2020''] vietnē ''[[BBC News]]'' * [https://www.theguardian.com/film/oscars-2020 ''Oscars 2020''] vietnē ''[[The Guardian]]'' {{Oskara balva}} [[Kategorija:Amerikas Kinoakadēmijas balva]] [[Kategorija:2019. gads kino]] dvtacqhyssjiqcpihsscn3eectzs8pk 0 460728 4505792 4498587 2026-08-11T16:26:47Z Vylks 50297 4505792 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #000000 | nos = OFI | logo_links = OFI Crete FC logo.svg | logo_izm = 150px | pilns = ''Όμιλος Φιλάθλων Ηρακλείου<br />Ómilos Filáthlon Heraklíou'' | iesauka = ''O Ómilos'' (klubs) | pilsēta = {{Vieta|Grieķija|Iraklija}} | līga = [[Grieķijas futbola Superlīga|Grieķijas Superlīga]] | sez = 2025.—2026. | poz = 7. vieta | dib = 1925 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = Pankritio Stadions | ietilp = 26 240 | krāsas = | īpašn = | prez = Mihails Busis | tren = {{flaga|GRE}} [[Hrists Kontis]] | kapteinis = | mediji = {{URL|https://www.ofifc.com/}} | pattern_la1 = _oficrete2526h | leftarm1 = ffffff | pattern_b1 = _oficrete2526h | body1 = 000000 | pattern_ra1 = _oficrete2526h | rightarm1 = ffffff | pattern_sh1 = _pumaliga2122b | shorts1 = 000000 | pattern_so1 = | socks1 = 000000 | pattern_la2 = _pumaclassic25w | pattern_b2 = _pumaclassic25w | pattern_ra2 = _pumaclassic25w | pattern_sh2 = | pattern_so2 = | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | socks2 = FFFFFF | pattern_la3 = _pumagoal23o | leftarm3 = | pattern_b3 = _pumagoal24o | body3 = | pattern_ra3 = _pumagoal23o | rightarm3 = | pattern_sh3 = _pumaliga2122b | shorts3 = 000000 | pattern_so3 = | socks3 = 000000 }} '''Krētas OFI''' ir profesionāls [[Grieķija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Iraklija]]s [[Krēta]]s salā. Klubs ir dibināts 1925. gadā, pašlaik spēlē [[Grieķijas futbola Superlīga|Grieķijas Superlīgā]]. 1987. gadā kļuva par [[Grieķijas kauss|Grieķijas kausa]] ieguvējiem. Augstākais sasniegums Grieķijas Superlīgā ir 2. vieta 1985.—1986. gada sezonā. Mājas spēles aizvada Pankritio stadionā, kura ietilpība ir 26 240 vietas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://stadia.gr/ofi/ofi.html |title=OFI Stadium "Theodore Vardinoyannis" |language=en |accessdate={{dat|2020|5|26||bez}} |website=stadia.gr}}</ref> == Sasniegumi == * '''[[Grieķijas futbola Superlīga|Grieķijas Superlīga]]''' ** Vicečempioni (1): 1985–86 * '''Grieķijas futbola 2. līmenis'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesg/grk2champ.html |title=Greece - List of Second Division Champions |language=en |accessdate={{dat|2020|5|26||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.footballleaguenews.gr/statistics/pages-4/contacts.html |title=Football League 2017–18 |accessdate={{dat|2020|5|26||bez}} |website=footballleaguenews.gr |archive-date={{dat|2020|09|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200919215044/https://www.footballleaguenews.gr/statistics/pages-4/contacts.html }}</ref> ** Uzvarētāji (3): 1965–66, 1975–76, 2017–18 * '''[[Grieķijas kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesg/grkcuphist.html |title=Greece - List of Cup Winners |language=en |accessdate={{dat|2020|5|26||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvēji (1): 1986–87 ** Finālisti (1): 1989–90 * '''Grieķijas superkauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesg/grksupcuphist.html |title=Greece - List of Super Cup and League Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|26||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Finālisti (1): 1987 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.ofifc.com/ Oficiālā kluba vietne] {{el ikona}} * [https://int.soccerway.com/teams/greece/ofi-heraklion-fc/1048/ Kluba profils ''soccerway.com''] {{en ikona}} * [https://www.transfermarkt.com/ofi-kreta/startseite/verein/653/ Kluba profils ''transfermarkt.com''] {{en ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} {{Grieķija-aizmetnis}} [[Kategorija:Grieķijas futbola klubi]] [[Kategorija:Krētas OFI]] ksmijwnkztmpejhddw10o3uqf7shkev 0 462960 4505966 4316526 2026-08-12T09:22:58Z ~2026-44263-59 148994 Up-date 4505966 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Jānis Lapsa | attēls = JānisLapsa.jpg | att_izmērs = 220px | att_nosaukums = Jānis Lapsa <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Latvijas gaisa satiksme]] drošības dienesta darbinieks | term_sākums = 1996. gada jūlijs | term_beigas = 1997. gada maijs <!------ Otrais amats ------> | amats2 = [[Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas Tiesu izpildītāju kantoris|Tiesu izpildītāju kantora]] vadītājs | term_sākums2 = 1997. gada maijs | term_beigas2 = 1998. gada jūlijs <!------ Trešais amats ------>| amats3 = [[namu pārvalde Jugla konsultants|namu pārvaldes Jugla]] jurists- konsultants | term_sākums3 = 1998. gada jūlijs | term_beigas3 = 2000. gada februāris <!------ Ceturtais amats ------> | amats4 = [[SIA Rīgas Centrālais termināls (Rīgas Brīvosta)|Rīgas brīvosta]] juridiskās nodaļas vadītājs | term_sākums4 = {{dat|2008|6|6|N}} | term_beigas4 = 2013. gada septembris <!------ Piektais amats ------> | amats5 = [[Latvijas zvērinātu advokātu kolēģija]] zvērināta advokāta Maijas Kalniņas palīgs | term_sākums5 = 2003. gada februāris | term_beigas5 = 2006. gada maijs <!------ Sestais amats ------> | amats6 = [[Latvijas zvērinātu advokātu kolēģija]] zvērināts advokāts | term_sākums6 = 2006. gada maijs | term_beigas6 = ''pašlaik'' <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1975|10|28}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | tautība = [[latvietis]] | profesija = [[jurists]] | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | piezīmes = }} '''Jānis Lapsa''', dzimis 1975. gada 28. oktobrī [[Rīga|Rīgā]]) ir [[Latvieši|latviešu]] [[jurists]], zvērināts [[advokāts]], tiesību zinātnieks un sabiedriskais darbinieks. Šobrīd darbojas kā individuāli praktizējošs advokāts, iepriekš - partneris zvērinātu advokātu birojā “Kalniņa, Lapsa un partneri”, ir [[Latvijas Universitāte]]s [[Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte|Juridiskās fakultātes]] Civiltiesisko zinātņu katedras lektors, likumprojektu darba grupu dalībnieks un šķīrējtiesnesis.<ref>{{Cite web|url=http://www.rsst.lv/en/arbitrators|title=Rīgas starptautiskā šķīrējtiesa|website=www.rsst.lv|access-date={{dat|2020|06|29||bez}}|archive-date={{dat|2020|06|29||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200629131850/http://www.rsst.lv/en/arbitrators}}</ref><ref>{{Cite web|url=http://arbitration.lv/?object_id=7&PHPSESSID=29ca45dec4566502eb18cdf69224daad|title="Baltijas Starptautiskā Šķīrējtiesa"|website=arbitration.lv}}</ref> Jānis Lapsa ir “Dzīvojamo telpu īres likuma” un “Šķīrējtiesu likuma” līdzautors. == Biogrāfija == Dzimis Rīgā. 1982. gadā uzsācis skolas gaitas [[Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskola|Natālijas Draudziņas ģimnāzijā]], bet vidusskolu absolvējis Rīgas 8. vakara (maiņu) vidusskolā 1993. gadā. No 1996. līdz 2002. gadam studējis Latvijas Universitātes<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lu.lv/par/kontaktinformacija/meklesana/persona/3347efd591f95b516252b9a131a088ab/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2020|06|29||bez}} |archive-date={{dat|2015|11|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20151130121739/http://www.lu.lv/par/kontaktinformacija/meklesana/persona/3347efd591f95b516252b9a131a088ab/ }}</ref> Juridiskajā fakultātē, tiesību zinātnes specialitātē, ieguvis diplomēta jurista kvalifikāciju. Studijas turpinājis Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes maģistra studiju programmā “Tiesību zinātne”, kuru absolvējis 2005. gadā, iegūstot maģistra grādu tiesību zinātnēs. Paralēli tiesību zinātņu studijām 1996. gadā sācis strādāt par v/u “Latvijas Gaisa Satiksme” drošības dienesta darbinieku (līdz 1997. gadam). Bet jau 1997. gada strādājis par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas Tiesu izpildītāju kantora tiesu izpildītāju (līdz 1998. gadam). No 1998. gada strādājis namu pārvaldē “Jugla” kā jurists- konsultants (līdz 2000. gadam). Savukārt no 2000. gada strādājis SIA “Rīgas Centrālais Termināls” par juridiskās nodaļas vadītāju (līdz 2003. gadam). 2002. gadā sācis lasīt Dzīvokļu tiesību un Saistību tiesību lekcijas Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē. Papildus ir lasījis un lasa lekcijas Tieslietu akadēmijā, mācību centrā “Funditus”, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomē, Latvijas zvērinātu advokātu kolēģijā, Valsts policijā, biedrības “Latvijas Sertificēto maksātnespējas administratoru asociācija” Apmācības centrā, Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē. 2003.gadā uzsāka zvērināta advokāta palīga darbību, patrons zvērināta advokāte Maija Kalniņa. Kopš 2006.gada darbojas kā zvērināts advokāts, partneris birojā “Kalniņa, Lapsa un partneri”, bet kopš 2022.gada praktizē individuāli. Darbojies kā Latvijas zvērinātu advokātu kolēģijas<ref>{{Cite web|url=https://advokatura.lv/lv/zverinati-advokati/pec-tiesu-darbibas-teritorijas|title=Zvērināti advokāti - Advokatura.lv|website=advokatura.lv|access-date={{dat|2021|05|15||bez}}|archive-date={{dat|2021|05|10||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210510064437/https://advokatura.lv/lv/zverinati-advokati/pec-tiesu-darbibas-teritorijas}}</ref> Revīzijas komisijas loceklis un Revīzijas komisijas priekšsēdētāja vietnieks (no 2008.- 2014.gadam), no 2014.gada ir Latvijas zvērinātu advokātu kolēģijas Disciplinārlietu komisijas loceklis un no 2017.gada līdz 2022.gadam Latvijas zvērinātu advokātu kolēģijas Disciplinārlietu komisijas priekšsēdētāja vietnieks<ref>{{Cite web|url=https://www.advokatura.lv/lv/komisijas/disciplinarlietu-komisija/|title=Disciplinārlietu komisija - Advokatura.lv|website=www.advokatura.lv|access-date={{dat|2020|06|29||bez}}|archive-date={{dat|2020|06|30||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200630160705/https://www.advokatura.lv/lv/komisijas/disciplinarlietu-komisija/}}</ref>. No 2022. gada līdz 2026.gadam bijis Latvijas zvērinātu advokātu padomes loceklis. 2014.gadā kā Satversmes tiesas pieaicinātā persona sniedzis viedokli lietā Nr.2013-17-01 „Par likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 8.panta pirmā teikuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105.pantam” un lietā Nr.2014-09-01 „Par Civilprocesa likuma 495.panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92.panta pirmajam teikumam”. Savukārt 2020.gadā kā Satversmes tiesas pieaicinātā persona sniedzis viedokli lietā Nr. 2019-23-01 “Par Civilprocesa likuma 464.panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92.panta pirmajam teikumam”. No 2010.gada aktīvi darbojas dažādās ministriju rīkotās darba grupās. No 2010.gada līdz 2015.gadam bijis Tieslietu ministrijas rīkoto darba grupu šķīrējtiesu institūta pilnveidošanai dalībnieks, Šķīrējtiesu likuma un to grozījumu līdzautors. Kopš 2013.gada pastāvīgi darbojas Ekonomijas ministrijas rīkotajās darba grupās, kur piedalījies Dzīvojamo telpu īres likuma izstrādē, savukārt no 2014.gada ir Tieslietu ministrijas rīkotās Pastāvīgās darba grupas grozījumu izstrādei Civilprocesa likumā dalībnieks. Bet no 2020.gada darbojas Ekspertu darba grupā par kopīpašuma dalīšanu. Kā referents un dalībnieks piedalās arī dažādās Tieslietu ministrijas, Tiesu administrācijas,<ref>https://www.ta.gov.lv/LV/aktualitates_17/informacija_54/konference_tiesnesiem_efektiva_un_etiska_tiesas_sedes_vadisana.html_C1853{{Novecojusi saite}}</ref> Latvijas Universitātes un citu institūciju rīkotajās konferencēs. 2008.gadā sastādījis Augstākās tiesas tiesu prakses apkopojumu „Tiesu prakse lietās par izpildu rakstu izsniegšanu šķīrējtiesas nolēmuma piespiedu izpildei”. J. Lapsa ir vairāk nekā 20 zinātnisko publikāciju, kas galvenokārt veltītas saistību tiesībām, dzīvokļu tiesībām un civilprocesam, autors. Regulāri sniedz skaidrojumus un konsultācijas par dažādiem civiltiesību jautājumiem interneta portālam “Latvijas Vēstneša portāls” un izdevumam "Jurista Vārds"<ref>{{Cite web|url=https://juristavards.lv/autori/1383-janis-lapsa/|title=JURISTA VĀRDA autors: Jānis Lapsa|website=JURISTAVARDS.LV}}</ref>. Uzstājies televīzijā un radio, sniedzot eksperta viedokli par dažādiem juridiskajiem jautājumiem, tostarp televīzijas kanālā LTV, TV3, TV5, Rīga TV24 un citos kanālos. == Bibliogrāfija == {{div col|2}} * Lapsa J. Nekustamā īpašuma atbrīvošanas regulējuma problemātika un pilnveide, “Jurista vārds”, 26.07.2022 * Lapsa J. Dzīvojamās telpas īres līgums: subjekti, priekšmets, termiņš, forma, īres maksa un saistītie maksājumi, “Jurista vārds”, 26.10.2021. * Lapsa J. V.Sinaiska pārdomu nozīme mūsdienu Dzīvojamo telpu īres likuma kontekstā, “Jurista vārds”, 26.10.2021. * Lapsa J. Dzīvojamās telpas īres līguma subjekti, “Jurista vārds”, 13.10.2020. * Lapsa J. Kopīpašuma izbeigšanas regulējuma pilnveides nepieciešamība, „Jurista vārds”, 29.01.2020. * Lapsa J. Likumprojekta „Dzīvojamo telpu īres likums” svarīgākie aspekti, „Jurista vārds”, 05.06.2018. * Lapsa J. Nekustamā īpašuma atbrīvošanas civilprocesuālais regulējums, „Jurista vārds”, 23.01.2018. * Lapsa J. Par atzīmju [ne]dzēšanu, izsoles aktu apstiprinot, „Jurista vārds”, 16.01.2018. * Lapsa J. Dzīvokļu īpašnieku kopība civilprocesā, „Jurista vārds”, 31.01.2017. * Lapsa J. Ievešana nekustamā īpašuma valdījumā, „Jurista vārds”, 24.03.2015. * Lapsa J. Latvijas advokatūra 2014. gadā: atbildīga un mācīties griboša, „Jurista Vārds”, 23.12.2014. * Lapsa J. Dzīvojamo telpu īres līguma saistošais spēks, „Jurista vārds”, 05.08.2014. * Lapsa J. Šķīrējtiesu regulējuma novitātes, „Jurista Vārds”, 03.06.2014. * Lapsa J. Dzīvojamo telpu īres tiesiskās attiecības noteikti gaida pārmaiņas, „Jurista vārds”, 18.02.2014. * Lapsa J. Līgumsoda institūta pašreizējais regulējums un piemērošana, „Jurista vārds”, 29.01.2013. * Lapsa J. Dzīvojamās telpas īres līguma subjekti, LU Akadēmiskais apgāds, 2012, „Inovāciju juridiskais nodrošinājums, 181.-187.lpp. * Lapsa J. Šķīrējtiesas process: aktualitātes un nepieciešamās izmaiņas, „Jurista vārds”, 13.07.2010. * Lapsa J. Šķīrējtiesu darbību pārmaiņas gaidot, „Jurista vārds”, 18.12.2007. * Lapsa J. Dzīvojamās telpas īres līguma attiecības īpašnieka maiņas gadījumā, „Jurista vārds”, 02.01.2007. * Lapsa J. Dzīvokļa īpašnieka rokasgrāmata, Rīga: Mājokļu aģentūra, 2003. * Lapsa J. Privatizētas mājas īpašnieka — apsaimniekotāja rokasgrāmata, Rīga: CDzMPK, 2002. * Lapsa J. Būt dzīvokļa īpašniekam. Vai tas ir izdevīgi?, „Latvijas Vēstnesis”, 26.05.2000. * Lapsa J. Kad saņemam pamatotus un kad — nepamatotus rēķinus, „Latvijas Vēstnesis”, 01.10.1999. * Lapsa J. Kad vari zaudēt jumtu virs galvas, „Latvijas Vēstnesis”, 03.09.1999. * Lapsa J. Kad zaudē tiesības uz dzīvojamo telpu, „Latvijas Vēstnesis” — 19.03.1999. * Lapsa J. Par īrestiesu iespējamiem sarežģījumiem pilsētās, „Latvijas Vēstnesis”, 24.12.1998. {{div col end}} == Ārējās saites == * [https://lvportals.lv/skaidrojumi/293031-kopipasums-un-ta-zemudens-akmeni-ii-2018 Kopīpašums un tā zemūdens akmeņi (II), Latvijas Vēstneša portāls,01.02.2018.] * [https://lvportals.lv/skaidrojumi/292957-kopipasums-un-ta-zemudens-akmeni-i-2018 Kopīpašums un tā zemūdens akmeņi (I), Latvijas Vēstneša portāls,30.01.2018.] * [http://www.lvportals.lv/visi/skaidrojumi/284324-jaunumi-dzivoklu-ipasnieku-tiesibas-un-pienakumos-ii/ Jaunumi dzīvokļu īpašnieku tiesībās un pienākumos (II), Latvijas Vēstneša portāls,04.01.2017.] * [http://www.lvportals.lv/visi/skaidrojumi/284286-jaunumi-dzivoklu-ipasnieku-tiesibas-un-pienakumos-i/ Jaunumi dzīvokļu īpašnieku tiesībās un pienākumos (I), Latvijas Vēstneša portāls,02.01.2017.] * [http://www.lvportals.lv/visi/skaidrojumi/280912-par-ires-maksas-paaugstinasanu-irnieka-un-iziretaja-attiecibam/ Par īres maksas paaugstināšanu, īrnieka un izīrētāja attiecībām, Latvijas Vēstneša portāls,04.08,.2016.] * [http://www.lvportals.lv/visi/skaidrojumi/272019-cela-servituts-mana-zeme-cita-labumam/ Ceļa servitūts — mana zeme cita labumam, Latvijas Vēstneša portāls,15.06.2015.] * [http://www.lvportals.lv/visi/likumi-prakse/267743-denacionalizeto-namu-irnieku-problemas-un-tiesiskais-regulejums-ii/ Denacionalizēto namu īrnieku problēmas un tiesiskais regulējums (II), Latvijas Vēstneša portāls,08.01.2015.] * [http://www.lvportals.lv/visi/likumi-prakse/265344-izsolu-reiderisms-ka-ar-to-tikt-gala/ Izsoļu reiderisms: kā ar to tikt galā?, Latvijas Vēstneša portāls,15.09.2014.] * [http://www.lvportals.lv/visi/likumi-prakse/252542-mediacija-civilprocesa-turpmak-ari-ar-tiesas-ieteikumu/ Mediācija civilprocesā: turpmāk arī ar tiesas ieteikumu, Latvijas Vēstneša portāls, 03.12.2012.] * [http://www.lvportals.lv/visi/skaidrojumi/203936-ja-telpu-nomas-ligumu-sledz-pelnas-gusanai-jeb-auglu-ievaksanai/ Ja telpu nomas līgumu slēdz peļņas gūšanai jeb "augļu ievākšanai", Latvijas Vēstneša portāls, 21.01.2010.] == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Lapsa, Jānis}} [[Kategorija:1975. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas tiesību zinātnieki]] [[Kategorija:Latvijas advokāti]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes darbinieki]] 278gc1rfqvz5juy3ibn0f32xy464hsi 0 464637 4505815 4355140 2026-08-11T18:17:25Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4505815 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Aleksandrs Eizaks | vārds_orģ = | attēls = | att_izm = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Tautas Saeima]]s deputāts | term_sākums = | term_beigas = | vietnieks = | priekštecis = | pēctecis = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dat|1915}} | dzim_vieta = {{vieta|Krievijas impērija|Vitebskas guberņa|Dagdas pagasts|td=Latvija}} | dzīves_vieta = | mir_dati = {{mdv2|1941|12|27|1915|||}} | mir_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Maskavas apgabals|td=Krievija}} | apglabāts = | tautība = | partija = | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Aleksandrs Eizaks''' (1915—1941) bija kareivis un [[Tautas Saeima]]s deputāts. == Dzīvesgājums == Dzimis 1915. gadā Dagdas pagastā Aleksandra un Annas Eisaku piecu bērnu ģimenē. Tēvs — Dagdas pagasta revolucionārās komitejas priekšsēdētājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/zako1968n151{{!}}article:DIVL93{{!}}query:Aleksandru%20Eisaku%20Aleksandru%20Eisaku{{!}}issueType:P |title=Zarja Komuņizma. — 1968.g. 21.decembris |access-date={{dat|2020|08|04||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/zako1968n151{{!}}article:DIVL93{{!}}query:Aleksandru%20Eisaku%20Aleksandru%20Eisaku{{!}}issueType:P }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/zako1968n151{{!}}article:DIVL93{{!}}query:Aleksandru%20Eisaku%20Aleksandru%20Eisaku{{!}}issueType:P |date={{dat|2019|05|15||bez}} }}</ref> Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] ievēlēts par [[Tautas Saeima]]s deputātu no [[Latgale]]s vēlēšanu apgabala (1940).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/p_001_dazm1940n01{{!}}article:DIVL122{{!}}query:Aleksandrs%20Aleksandrs%20Eizaks{{!}}issueType:P |title=Darba Zemnieks. — 1940. — Nr.1 |access-date={{dat|2020|08|04||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/p_001_dazm1940n01{{!}}article:DIVL122{{!}}query:Aleksandrs%20Aleksandrs%20Eizaks{{!}}issueType:P }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/p_001_dazm1940n01{{!}}article:DIVL122{{!}}query:Aleksandrs%20Aleksandrs%20Eizaks{{!}}issueType:P |date={{dat|2019|05|15||bez}} }}</ref> Kritis pirmajās kaujās pie [[Narofominska]]s 1941. gada 27. decembrī.<ref>[https://pamyat-naroda.ru/heroes/memorial-chelovek_donesenie1936460/?backurl=%2Fheroes%2F%3Fadv_search%3Dy%26last_name%3D%D0%AD%D0%B8%D1%81%D0%B0%D0%BA%20%26first_name%3D%26middle_name%3D%26date_birth_from%3D%26static_hash%3D6f32f2b414a2eae0e25d796a1bf2ad63%26group%3Dall%26types%3Dpamyat_commander%3Anagrady_nagrad_doc%3Anagrady_uchet_kartoteka%3Anagrady_ubilein_kartoteka%3Apamyat_voenkomat%3Apotery_vpp%3Apamyat_zsp_parts%3Akld_polit%3Akld_upk%3Akld_vmf%3Apotery_doneseniya_o_poteryah%3Apotery_gospitali%3Apotery_utochenie_poter%3Apotery_spiski_zahoroneniy%3Apotery_voennoplen%3Apotery_iskluchenie_iz_spiskov%3Apotery_kartoteki%3Asame_doroga%26page%3D1 Память народа]{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/p_001_cina1967n169{{!}}article:DIVL331{{!}}query:Aleksandrs%20Eisaks{{!}}issueType:P |title=Cīņa. — 1967.g. 21.jūlijs |access-date={{dat|2020|08|04||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/p_001_cina1967n169{{!}}article:DIVL331{{!}}query:Aleksandrs%20Eisaks{{!}}issueType:P }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/p_001_cina1967n169{{!}}article:DIVL331{{!}}query:Aleksandrs%20Eisaks{{!}}issueType:P |date={{dat|2019|05|15||bez}} }}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{Tautas Saeima}} {{DEFAULTSORT:Eizaks, Aleksandrs}} [[Kategorija:1915. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krāslavas novadā dzimušie]] [[Kategorija:Tautas Saeimas deputāti]] [[Kategorija:1941. gadā mirušie]] d9pbizf08tgji77dxj08f0qmrm2a47f 0 466398 4505963 3896167 2026-08-12T08:24:53Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4505963 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Kosmiskā aparāta infokaste | Nosaukums = ''Batsú-CS1'' | Nosaukums_orig = | Attēls = | Attēla_izmērs = | Att_virsraksts = | Programma = | KA_veids = | Bāzes platforma = ''[[CubeSat]]'' 1U | KA sērijas Nr = | Īpašnieks = | Operators = [[Kostarikas Tehnoloģiju institūts]], {{CRI}} | Lielākie_izgatavotāji = Kostarikas Tehnoloģiju institūts | Starta_gads = 2018 | Starts = {{dat|2018|4|2|SK}} 20:30 UTC | Nesējs = ''[[Falcon 9 Full Thrust]]'', {{USA}} | Starta_vieta = [[Kanaveralas zemesraga Gaisa spēku stacija|Kanaverala]] | Starta_laukums = ''SLC-40'' | Starta_valsts = {{USA}} | Palaists_kopā_ar = ''[[SpaceX CRS-14]]'', ''[[RemoveDEBRIS]]'' (''[[DebriSat 1]]'', ''[[DebriSat 2]]''), ''[[Overview 1]]'', ''[[UBAKUSAT]]'', ''[[1KUNS-PF]]'' | Darbības_beigu_gads = | Darbības_beigu_datums = | Darbības_ilgums = | Beigu_gads = 2020 | Beigu_datums = {{dat|2020|3|4|SK}} | Nolaišanās = | Nolaišanās vieta = | Lidojuma_ilgums = 2 gadi | NSSDC_ID = | Tīmekļa_vietne = | Masa = 1 kg | Enerģija = | Pārlidojums = | Pārlidojuma_datums = | Orbītas_elementi = nē | Centr_ķermenis = Zeme | Centr_ķermenis_parādīt = [[Zeme]] | Orbītas_piezīmes = | Orbītas_veids = LEO | Lielā_pusass = | Ekscentricitāte = | Inklinācija = | Periods = | Apoapsīda = | Periapsīda = | Apriņķojumi = | Orbītā_ieiešanas_dat = | KA_iepr = | KA_nāk = }} '''''Batsú-CS1''''' ('''''Proyecto Irazú''''') ir [[Kostarika]]s pirmais [[Zemes mākslīgais pavadonis]]. [[Kosmiskais aparāts]] orbītā tika palaists 2018. gada aprīlī ar [[kravas kosmosa kuģis|kravas kuģi]] ''[[Dragon (kosmosa kuģis)|Dragon]]'' lidojumā ''[[SpaceX CRS-14]]'' uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]] (SKS). 2018. gada maijā to no stacijas palaida brīvā lidojumā. ''Irazú'' projektu īstenoja Centrālamerikas Aeronautikas un kosmosa asociācija (''ACAE'') un Kostarikas Tehnoloģiju institūts (''TEC''). Sadarbību sniedza Japānas Kjusju tehnoloģiju institūts. Pavadonis veidots ''[[CubeSat]]'' 1U standartā ar izmēriem 10 * 10 * 10 cm un masu aptuveni 1 kg. == Lidojuma gaita == ''Batsú-CS1'' tika palaists {{dat|2018|4|2||bez}} 20:30 UTC ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Full Thrust]]'' no [[Kanaveralas zemesraga Gaisa spēku stacija]]s starta laukuma ''SLC-40''. Tas atradās kravas kuģa ''[[Dragon (kosmosa kuģis)|Dragon]]'' ''[[SpaceX CRS-14]]'' hermētiskajā kravas telpā. Kravas kuģis Starptautisko kosmosa staciju sasniedza 4. aprīlī. 11. maijā ''Batsú-CS1'' tika palaists brīvā lidojumā no ''[[Kibo (SKS)|Kibo]]'' moduļa; operāciju veica Japānas kosmonauts [[Norišige Kanai]].<ref name="japantimes 2018/05/12" /> 2020. gada 4. martā ''Batsú-CS1'' nogāja no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.<ref name="in-the-sky.org" /> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="japantimes 2018/05/12">{{Ziņu atsauce|url=https://www.japantimes.co.jp/news/2018/05/12/national/science-health/kenyas-first-satellite-released-japans-kibo-module-iss/|title=Kenya’s first satellite released from Japan’s Kibo module at ISS|date=2018-05-12|work=The Japan Times Online|access-date=2018-05-17|language=en-US|issn=0447-5763|archive-date=2018-05-17|archive-url=https://web.archive.org/web/20180517223823/https://www.japantimes.co.jp/news/2018/05/12/national/science-health/kenyas-first-satellite-released-japans-kibo-module-iss/}}</ref> <ref name="in-the-sky.org">[https://in-the-sky.org/spacecraft.php?id=43468 BATSU-CS1] in-the-sky.org</ref> }} == Ārējās saites == * [http://irazu.acae-ca.org/ Proyecto Irazú] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200217234001/http://irazu.acae-ca.org/ |date={{dat|2020|02|17||bez}} }} Academia Centroamericana de Aeronáutica y del Espacio * [https://www.tec.ac.cr/proyectos/proyecto-irazu Proyecto Irazú] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20201126034559/https://www.tec.ac.cr/proyectos/proyecto-irazu |date={{dat|2020|11|26||bez}} }} Tecnológico de Costa Rica, Costa Rica * [https://space.skyrocket.de/doc_sdat/irazu.htm Irazú (Batsú-CS 1)] Gunter Dirk Krebs * [https://www.n2yo.com/satellite/?s=43468 IRAZU] Orbītas parametri, n2yo.com {{2018. gada orbitālie starti}} [[Kategorija:Kostarikas kosmiskie aparāti]] [[Kategorija:CubeSat pavadoņi]] [[Kategorija:Valstu pirmie Zemes mākslīgie pavadoņi]] o45pdtwdr6hnsuvuges3g3ufb6ydw7t 0 468117 4505978 4474851 2026-08-12T10:33:01Z Ivario 51458 /* Dzīvesgājums */ 4505978 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Viesturs Kleinbergs | attēls = Progresivie Viesturs Kleinbergs Rigas Dome.png | att_izm = | apraksts = Viesturs Kleinbergs 2025. gadā | amats = [[Rīgas domes priekšsēdētājs]] | term_sākums = {{dat|2025|06|27|N}} | term_beigas = | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks =[[Vilnis Ķirsis]]<br />[[Edvards Ratnieks]]<br />[[Māris Sprindžuks]] | prezidents = [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = * [[Evika Siliņa]] * [[Andris Kulbergs]] | priekštecis = [[Vilnis Ķirsis]] | pēctecis = | amats2 = [[Rīgas dome]]s deputāts | term_sākums2 = {{dat|2020|10|2|N}} | term_beigas2 = | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = | premjers2 = | priekštecis2 = | amats3 = | term_sākums3 = | term_beigas3 = | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | vietnieks3 = | prezidents3 = | premjers3 = | priekštecis3 = | pēctecis3 = <!------ Ceturtais amats ------> | amats4 = | term_sākums4 = | term_beigas4 = | viceprezidents4 = | vicepremjers4 = | vietnieks4 = | prezidents4 = | premjers4 = | priekštecis4 = | pēctecis4 = <!--- ja ir vairāk amatu, var pievienot līdz pat 20, nomainot numerāciju (amats5, amats6, prezidents5, prezidents6 utt.)---> <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1978|3|14}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = * [[Gods kalpot Rīgai!]] <small>(2012—2014)</small> * [[Progresīvie]] <small>(2017—pašlaik)</small> | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = Gunita Kleinberga | bērni = trīs | profesija = sociālais darbinieks | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = | vārds_orģ = }} '''Viesturs Kleinbergs''' (dzimis {{dat|1978|3|14}}) ir [[Latvija]]s politiķis un sociālās jomas eksperts, pašreizējais [[Rīgas domes priekšsēdētājs]]. V. Kleinbergs ir partijas [[Progresīvie (partija)|"Progresīvie"]] valdes loceklis. == Dzīvesgājums == 2003. gadā [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] ieguvis sociālo zinātņu bakalaura grādu politikas zinātnē. Studējis Latvijas Universitātes sociālo zinātņu fakultātē komunikācijas zinātni, bet 2016. gadā absolvējis LU profesionālā maģistra programmu sociālajā darbā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riga.lv/lv/darbinieks/viesturs-kleinbergs|title=Viesturs Kleinbergs {{!}} Rīgas valstspilsētas pašvaldība|website=www.riga.lv|access-date=2023-02-05|language=lv}}</ref> Kopš 2006. gada darbojas sociālajā sfērā — ir strādājis jomā gan valsts pārvaldē, gan pašvaldībā un nevalstiskajās organizācijās, veidojot sociālos pakalpojumus reģionos.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/velesanas2018/partiju-saraksts/progresivie/13/viesturs-kleinbergs/559|title=Viesturs Kleinbergs / "PROGRESĪVIE"|website=www.lsm.lv|access-date=2023-02-05|language=lv}}</ref> 2013. gadā izveidojis un vadījis biedrības [[Latvijas Samariešu apvienība]]s dienestu "Samariešu atbalsts mājās".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/velesanas2020/partiju-saraksts/atistibai-par-progresivie/301-viesturs-kleinbergs|title=Viesturs Kleinbergs|work=''[[Lsm.lv]]''|access-date=2020-10-05}}</ref> V. Kleinbergs ir [[Akadēmiskā vienība "Austrums"|akadēmiskās vienības "Austrums"]] vecbiedrs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/avAustrums/posts/ar-patiesu-prieku-sveicam-m%C5%ABsu-vien%C4%ABbas-vecbiedru-kleinbergs-viesturs-st%C4%81joties-/1149840433848823/|title=🥳Ar patiesu prieku sveicam mūsu vienības vecbiedru Kleinbergs Viesturs stājoties Rīgas domes priekšsēdētāja amatā!|website=Akadēmiskā vienība "Austrums" - Facebook|access-date=2026-08-12|date=2025-06-25}}</ref> Kopā ar dzīvesbiedri, bērnu psihoterapeiti Gunitu Rīgā audzina trīs bērnus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riga.lv/lv/darbinieks/viesturs-kleinbergs|title=Viesturs Kleinbergs {{!}} Rīgas valstspilsētas pašvaldība|website=www.riga.lv|access-date=2025-04-03|language=lv}}</ref> == Politiskā darbība == 2006.<ref>[https://www.apollo.lv/4936605/riga-atklaj-jaunus-bernu-rotalu-laukumus Rīgā atklāj jaunus bērnu rotaļu laukumus, 2006. gada 22. jūlijs]</ref> un 2007. gadā V. Kleinbergs vadīja [[Latvijas Pirmā partija|Latvijas Pirmās partijas]] [[Latvijas Republikas Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrs|Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministra]] [[Ainars Baštiks|Ainara Baštika]] biroju.<ref>[https://www.apollo.lv/5051529/veiks-petijumu-par-ielu-berniem-latvija Veiks pētījumu par ielu bērniem Latvijā, 2007. gada 10. jūnijs, LETA]</ref> 2010. gadā viņš bija Saeimas deputātes no politiskās apvienības "[[Par labu Latviju!]]" [[Rita Strode|Ritas Strodes]] palīgs.<ref>[https://m.pietiek.com/raksti/oranzie_savejo_algosanai_izmanto_institutu_ar_neskaidram_finansem_ Oranžie savējo algošanai izmanto institūtu ar neskaidrām finansēm, 2010.]</ref> 2012. gadā V. Kleinbergs bija biedrs partijā "[[Gods kalpot Rīgai!]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://info.knab.gov.lv/lv/db/ziedojumi/?party_id-hidden=&party_id=&type_id=&donator=Viesturs+Kleinbergs&date_from=&date_to=&amount_from=&amount_to=&search=Mekl%C4%93t&order=&dir=|title=«Gods kalpot Rīgai!», Viesturs Kleinbergs, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja partiju finanšu datu bāze|access-date=2025-05-16|language=lv|archive-date=2025-05-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20250520103434/https://info.knab.gov.lv/lv/db/ziedojumi/?party_id-hidden=&party_id=&type_id=&donator=Viesturs+Kleinbergs&date_from=&date_to=&amount_from=&amount_to=&search=Mekl%C4%93t&order=&dir=}}</ref>. [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|2020. gadā Rīgas domes vēlēšanās]] V. Kleinbergs tika ievēlēts pašvaldībā jau no "[[Attīstībai/Par!]]" un "Progresīvo" kopīgā saraksta. Iepriekš no "Progresīvie" saraksta kandidējis arī [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] 2018. gadā un [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]], taču "Progresīvie" tajās nepārvarēja [[5% barjera|5% barjeru]]. Rīgas domē strādājis pie sociālās nozares prioritizēšanas, t.sk. palielinot atalgojumu sociālajiem darbiniekiem un jomā strādājošajiem, kā arī nodrošinot būtisku atbalstu ģimenēm, kurās aug bērni ar kustību traucējumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.progresivie.lv/viesturs-kleinbergs-merktiecigam-investicijam-socialaja-joma-jabut-nepartrauktam/|title=Viesturs Kleinbergs: Mērķtiecīgām investīcijām sociālajā jomā jābūt nepārtrauktām|last=Caballero.lv|website=PROGRESĪVIE|access-date=2023-02-05|date=2022-09-28|language=lv|archive-date=2023-02-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20230205135542/https://www.progresivie.lv/viesturs-kleinbergs-merktiecigam-investicijam-socialaja-joma-jabut-nepartrauktam/}}</ref> 2024. gada oktobrī tika paziņots, ka Viesturs Kleinbergs būs partijas "Progresīvie" saraksta Rīgas domes priekšsēdētāja kandidāts [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.10.2024-progresivo-saraksta-lideris-nakamajas-rigas-domes-velesanas-bus-kleinbergs.a572437/|title=«Progresīvo» saraksta līderis nākamajās Rīgas domes vēlēšanās būs Kleinbergs|website=www.lsm.lv|access-date=2025-04-03|language=lv}}</ref> 2025. gada Rīgas domes vēlēšanās "Progresīvie" ieguva 16,62% balsu un 11 mandātus Rīgas domē, kur ievēlēja arī V. Kleinbergu. 2025. gada 27. jūnijā viņš tika ievēlēts par [[Rīgas domes priekšsēdētājs|Rīgas domes priekšsēdētāju]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.06.2025-par-rigas-meru-ievelets-viesturs-kleinbergs-no-progresivajiem.a604705/|title=Par Rīgas mēru ievēlēts Viesturs Kleinbergs no «Progresīvajiem»|publisher=lsm.lv|work=LSM}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Vilnis Ķirsis]] | virsraksts = [[Rīgas pašvaldības vadītāji|Rīgas domes priekšsēdētājs]] | periods = {{dat|2025|06|27|N}} — ''pašlaik'' | pēc = ''amatā'' }} {{kastes beigas}} {{Rīgas dome 2025}} {{Rīgas pašvaldības vadītāji}} {{Latvijas pašvaldību vadītāji}} {{Latvijas Republikas nozīmes pilsētu mēri}} {{Rīgas dome 2020}} {{DEFAULTSORT:Kleinbergs, Viesturs}} [[Kategorija:1978. gadā dzimušie]] [[Kategorija:"Progresīvie" politiķi]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2020—2025)]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Rīgas pašvaldības vadītāji]] kbgudp6l2r4rtn9jr3hv46px0w544nv 0 504235 4505971 4377630 2026-08-12T10:27:33Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4505971 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Kosmiskā aparāta infokaste | Nosaukums = ''Bishop Airlock'' | Nosaukums_orig = | Attēls = Bishop Airlock Module (cropped).jpg | Attēla_izmērs = 280px | Att_virsraksts = ''Bishop'' pirmsstarta sagatavošanas telpā | Programma = | KA_veids = orbitālās stacijas modulis | Bāzes platforma = | KA sērijas Nr = | Īpašnieks = | Operators = ''[[Nanoracks]]'', {{USA}} | Lielākie_izgatavotāji = ''Nanoracks'', ''[[Thales Alenia Space]]'', ''[[Boeing]]'' | Starta_gads = 2020 | Starts = {{dat|2020|12|6|SK}} 16:17:08 ''UTC'' | Nesējs = ''[[Falcon 9 Block 5]]'' | Starta_vieta = [[Kanaveralas zemesraga Gaisa spēku stacija|Kanaverala]] | Starta_laukums = ''SLC-39A'' | Starta_valsts = {{USA}} | Palaists_kopā_ar = ''[[SpaceX CRS-21]]'' | Darbības_beigu_gads = | Darbības_beigu_datums = | Darbības_ilgums | Beigu_gads = | Beigu_datums = | Lidojuma_ilgums = | NSSDC_ID = | Tīmekļa_vietne = | Masa = 1059 kg | Enerģija = | Pārlidojums = | Pārlidojuma_datums = | Orbītas_elementi = nē | Centr_ķermenis = Zeme | Centr_ķermenis_parādīt = [[Zeme]] | Orbītas_piezīmes = | Orbītas_veids = LEO | Lielā_pusass = | Ekscentricitāte = | Inklinācija = | Periods = | Apoapsīda = | Periapsīda = | Apriņķojumi = | Orbītā_ieiešanas_dat = | KA_iepr = | KA_nāk = }} [[Attēls:SpaceX CRS-21 Nanoracks Bishop Airlock (KSC-20201019-PH-SPX01 0001).jpg|thumb|240px| ''Bishop'' kravas kuģa nehermētiskajā nodalījumā]] [[Attēls:Bishop Airlock and BEAM on ISS (ISS065-E-004417).jpg|thumb|240px| ''Bishop'' pievienots pie ''[[Tranquility (SKS)|Tranquility]]'' moduļa]] [[Attēls:Expedition 64 - Status with the new NanoRacks Bishop airlock.png|thumb|240px| ''Bishop'' izvietojums stacijā]] '''''Nanoracks Bishop Airlock''''' jeb '''''Bishop''''' ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[Nanoracks]]'' [[slūžu kamera]]s modulis. Tas [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautiskajā kosmosa stacijā]] (SKS) tika nogādāts 2020. gada decembrī ar karavas kuģi ''[[SpaceX CRS-21]]''. Moduli izgatavoja ''Nanoracks'', ''[[Thales Alenia Space]]'', ''[[Boeing]]''. To izmanto, lai brīvā lidojumā palaistu ''[[CubeSats]]'' veida nanopavadoņus, mazos pavadoņus un citas kravas ''[[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]]'' un citiem komerciāliem un valdības klientiem. ''NASA'' plāno izmantot slūžu kameru kā jaunu veidu, lai atbrīvotos no lieliem atkritumu gabaliem. Moduļa nosaukums aizgūts no šaha figūras [[laidnis|laidņa]] ({{val|en|bishop}}, tiešā tulkojumā "bīskaps"). == Vēsture == ''Nanoracks'' bija noslēdzis līgumu ar ''NASA'', lai nosūtītu akadēmisku un privātu klientu kravas uzstādīšanai uz SKS eksperimentu statīvos vai izmešanai no slūžu kameras Japānas ''[[Kibo (SKS)|Kibō]]'' modulī. ''NASA'' ierobežojumi izmantot ''[[JAXA]]'' iekārtu radīja vājo vietu, mudinot ''Nanoracks'' izstrādāt savu slūžu kameru, lai palielinātu pavadoņu izvēršanas iespējas. ''NASA'' plānoja arī izmantot ''Bishop'', lai atbrīvotos no atkritumiem. Kosmonauti vienkārši ievietotu savus atkritumus slūžu kamerā, un atkritumi tiktu izmesti ārā un sadegtu Zemes atmosfērā. Tas palīdzētu risināt hronisko problēmu, proti, turēt atkritumus visos moduļos mēnešiem ilgi, gaidot, kad kravas kosmosa kuģis aizvedīs atkritumus. 2016. gada maijā tika parakstīts Kosmosa līgums starp ''NASA'' un ''Nanoracks'', lai izstrādātu privātu slūžu kameru. 2017. gada februārī tika apstiprināts ''Nanoracks'' un ''Boeing'' plāns izgatavot un palaist moduli līdz 2019. gadam. Sākotnēji bija plānots ''Bishop'' palaist ''[[SpaceX CRS-19]]'' lidojumā 2019. gada beigās, vēlāk moduli pārcēla uz ''SpaceX CRS-21''. Slūžu kameras primārais ražotājs bija ''Nanoracks''. Titāna un alumīnija hermētisko korpusou izgatavoja uzņēmums ''Thales Alenia Space'' rūpnīcā Turīnā, Itālijā. ''Boeing'' ražoja nerūsošā tērauda ārējos paneļus un saslēgšanās mehānismu ''Common Berthing Mechanism'' (''CBM''). Daļēji izgatavotās daļas tika nosūtītas uz Kenedija Kosmosa stacijas apstrādes ēku, lai moduli pabeigtu, montētu un testētu. == Lidojuma gaita == ''Bishop'' orbītā tika palaists {{dat|2020|12|6||bez}} 16:17:08 ''UTC''. Tas atradās kravas kuģa ''[[SpaceX CRS-21]]'' ''Cargo Dragon'' nehermētiskā kravas sekcijā.<ref name="spaceflightnow 2020-12-06" /> ''Dragon'' SKS sasniedza 7. decembrī. 19. decembrī 23:44 ''UTC'' ar manipulatoru ''Canadarm-2'' no ''Dragon'' nehermētiskās kravas sekcijas tika izņemts ''Bishop Airlock'', un 20. decembrī 03:30 ''UTC'' tas tika pievienots ''[[Tranquility (SKS)|Tranquility]]'' moduļa kreisās puses pieslēgvietai. 2022. gada 2. jūlijā pirmo reizi tika izmantota ''Nanoracks Airlock Trash Deployer'' sistēma, ko stacijā nogādāja ''[[NG-17|Cygnus NG-17]]''. Ap 22:30 ''UTC'' manipulators ''Canadarm-2'' no SKS atvienoja ''Bishop Airlock'' un pacēla to pretēji stacijas ātruma vektoram. Pēc tam 3. jūlijā 0005 ''UTC'' ''Bishop'' izgrūda lielu atkritumu maisu. Ap 0130 ''UTC'' ''Bishop'' tika atkārtoti pievienots ''Tranquility'' modulim. Atkritumu maisa masa varēja būt aptuveni 250 kg, izmērs aptuveni 1,5 m diametrā. == Uzbūve == Slūžu kamera ir zvana veida cilindrs, kas piestiprināts ''Tranquility'' modulim. Tā izmēri ir 1,80 m × 2,014 m ar 3,99 kubikmetru tilpumu. Modulim nav ārējas lūkas, tā vietā ''Canadarm2'' pievienojas pie kādas no abām satvērēja vietām, lai noņemtu vai pievienotu stacijas pieslēgvietai. Kamēr ''Bishop'' ir pievienots stacijai, tas ir hermētiskai noslēgts un ļauj kosmonautiem iekšā ievietot kravu. Pēc tam lūku aizver, iesūc gaisu un ar manipulatoru kosmosa stacijas ārpusē veic moduļa satveršanu un atvienošanu no pieslēgvietas. Pēc kravas izmešanas vai zinātnisko eksperimentu pabeigšanas vakuumā slūžu kameru novieto atpakaļ iepriekšējā vietā. Modulim ir arī otra satvērēja vieta, kas ļauj to pievienot pie mobilās transportsistēmas ''Mobile Base System'' un pārvietot pa stacijas galveno kopni. == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="spaceflightnow 2020-12-06">[https://spaceflightnow.com/2020/12/06/spacex-launches-first-in-new-line-of-upgraded-space-station-cargo-ships/ SpaceX launches first in new line of upgraded space station cargo ships] spaceflightnow, Stephen Clark, 2020-12-06</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://nanoracks.com/bishop-airlock/ BISHOP AIRLOCK] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220218202906/https://nanoracks.com/bishop-airlock/ |date={{dat|2022|02|18||bez}} }} Nanoracks * [https://www.nasa.gov/directorates/spacetech/spinoff/New_Doorway_to_Space A New Doorway to Space] NASA * [https://space.skyrocket.de/doc_sdat/bishop.htm Bishop] Gunter Dirk Krebs {{SKS komponenti}} {{SKS konfigurācija}} {{2020. gada orbitālie starti}} [[Kategorija:Starptautiskā kosmosa stacija]] 5nuq6p6l8dro0a1bpgrdazqyqyf5gez 0 507699 4505965 3849341 2026-08-12T08:53:24Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4505965 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Singla infokaste | Nosaukums = Bayraktar | Attēls = | Attēla_izmērs = 230px | Border = | Caption = | Izpildītājs = | Albums = | No albuma = | Izdots = 2022. gada 1. martā | Formāts = Singls | Ierakstīts = 2022. gada februārī | Žanrs = | Garums = *{{duration|m=2|s=20}} (Youtube) | Izdevējs = | Autors = Tarass Borovoks | Komponists = Tarass Borovoks | Vardi = | Producents = }} "'''''Bayraktar'''''" ir [[Patriotisms|patriotiska]] ukraiņu dziesma, kas kļuva populāra pēc iznākšanas 2022. gada 1. martā [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] laikā. Dziesma ir veltīta kaujas dronam [[Baykar Bayraktar TB2|''Bayraktar TB2'']], pateicoties tā veiksmīgai pielietošanai pret [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas karaspēku]]. Tās autors ir ukrainis [[Tarass Borovoks]], dziesma vēršas pret [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas armiju]] par tās iebrukumu. Borovoks saņēma [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] lūgumu uzrakstīt dziesmu dienā, kad sākās iebrukums. == Fons == [[Attēls:Bayraktar_TB2_of_UAF,_2020,_09_(cropped).jpg|thumb|230x230px| Ukrainas gaisa spēku bezpilota kaujas lidaparāts ''[[Bayraktar TB2]]'']] Dziesma ir veltīta turku kaujas [[Baykar Bayraktar TB2|dronam ''Bayraktar TB2'']].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.yenisafak.com/video-galeri/dunya/ukrayna-ordusundan-bayraktar-tb2ye-ozel-sarki-bizde-donanimlari-yok-eden-bayraktar-var-2231708|title=Ukrayna ordusundan Bayraktar TB2'ye özel şarkı: Bizde donanımları yok eden Bayraktar var|website=Yeni Şafak|access-date=2022-03-06|language=tr}}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://english.alaraby.co.uk/news/bayraktar-ukraine-army-shares-song-hailing-turkish-drone|title='Bayraktar!': Ukrainian army shares song celebrating Turkish-made drone fighting back at Russian invasion|website=The New Arab|access-date=2022-03-06|archive-date=2022-03-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20220303195835/https://english.alaraby.co.uk/news/bayraktar-ukraine-army-shares-song-hailing-turkish-drone}}</ref> Bezpilota lidaparātu ''TB2'' Ukrainas bruņotie spēki sekmīgi izmantoja [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] 2022. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.businessinsider.com/ukraine-hypes-bayraktar-drone-as-videos-show-destroyed-russia-tanks-2022-2|title=Ukraine credits Turkish drones with eviscerating Russian tanks and armor in their first use in a major conflict|website=Business Insider|access-date=11 March 2022|date=28 February 2022}}</ref> Drona izmantošana tiek uzskatīta par būtisku faktoru Krievijas uzbrukuma palēnināšanai Ukrainā. Dziesmu sarakstījis un komponējis ukraiņu karavīrs Tarass Borovoks.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ad.nl/buitenland/bayraktar-bayraktar-hoe-een-turk-de-tweede-grootste-held-van-oekraine-is-geworden~a59ba12a/|title=‘Bayraktar! Bayraktar!’ Hoe een Turk de tweede grootste held van Oekraïne is geworden|last=Guy Van Vlierden|website=Algemeen Dagblad|access-date=2022-03-06|language=nl}}</ref> Dziesmas autors mūziku mācījies četrus gadus mūzikas skolas trompetes klasē. Viņa pārējā izglītība ir militāra. Borovoks 2022. gada 24. februārī, dienā, kad sākās Krievijas iebrukums, saņēma [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] lūgumu uzrakstīt dziesmu, kas varētu kļūt par tautas hītu, kas palīdz militārpersonām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tsn.ua/ato/hit-pro-bayraktak-napisav-kadroviy-viyskoviy-i-vin-vzhe-gotuye-nastupnu-prem-yeru-2003212.html|title=Хіт про "Байрактар" написав кадровий військовий, і він вже готує наступну прем'єру|website=Television Service of News|access-date=14 March 2022|date=8 March 2022}}</ref> == Dziesma == “''Bayraktar''” tika augšupielādēts [[YouTube|pakalpojumā ''YouTube'']] 2022. gada 1. martā.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://theaviationgeekclub.com/the-bayraktar-tb2-drone-is-so-effective-against-russian-vehicles-that-the-ukrainians-made-a-pop-song-about-it-and-the-official-video-has-already-reached-nearly-200k-views-on-youtube/|title=The Bayraktar TB2 Drone is so effective against Russian vehicles that the Ukrainians made a pop song about it|last=William Cobb|website=The Aviation Geek Club|access-date=2022-03-12}}</ref> Dziesmas vārdi ir par to, kā droni kalpo kā sods iebrūkošajai Krievijas armijai<ref name=":1" /> un izsmej armijas izmantoto aprīkojumu, viņu iebrukumu Ukrainā.<ref name="The Atlantic">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theatlantic.com/culture/archive/2022/03/ukraine-war-music-history/627024/|title=The Military Weapon That Has Become a Musical Touchstone in Ukraine|last=Spencer Kornhaber|website=The Atlantic|access-date=2022-03-11}}</ref> Daudzos mūzikas videoklipos dziesmu pavada "''Bayraktar''" triecieni Krievijas tehnikas kolonnām Ukrainas teritorijā.<ref name=":0" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rollingstone.it/politica/ascolta-bayraktar-la-canzone-che-lesercito-ucraino-ha-dedicato-ai-droni-da-guerra/621145/|title=Ascolta ‘Bayraktar’, la canzone che l’esercito ucraino ha dedicato ai droni da guerra|website=[[Rolling Stone]]|access-date=2022-03-06|language=it}}</ref> Dziesma ir tulkota [[Angļu valoda|angļu]] un [[Arābu valoda|arābu]] valodā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://showbiz.fakty.ua/397579-bajraktar-v-ukraine-poyavilsya-novyj-voennyj-hit|title=«Байрактар»: в Україні з&#39;явився новий військовий хіт|website=showbiz.fakty.ua|access-date=2022-03-02|language=uk}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/odessa.ltd/videos/643030570338442/|title=Odessa.Ltd - Гарна українська пісня...|website=odessa.ltd (via Facebook)|access-date=2022-03-03|language=uk}}</ref> un ir kopīgota [[Ukrainas Sauszemes spēki|Ukrainas Sauszemes spēku]] oficiālajā ''[[Facebook]]'' lapā.<ref name=":1" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.yenicaggazetesi.com.tr/neler-soylediler-neler-ukrayna-silahli-kuvvetleri-bayraktarin-sihalarina-sarki-besteledi-515789h.htm|title=Ukrayna Silahlı Kuvvetleri Bayraktar'ın SİHA'larına şarkı besteledi! Neler söylediler neler|website=Yeniçağ|access-date=2022-03-06|language=tr}}</ref> "''Bayraktar''" varētu būt viena no pirmajām dziesmām par kaujas dronu.<ref name=":3" /> == Uztvere un mantojums == Spensers Kornhabers no ''[[The Atlantic]]'' dziesmu nosauca par "ļoti lipīgu" un teica, ka tai ir "vienkāršs ritms".<ref name="The Atlantic" /> Saskaņā ar ''Algemeen Dagblad'' teikto, dziesma parāda, ka [[Selčuks Bairaktars]], Baykar galvenais tehnoloģiju vadītājs, ir Ukrainas "otrs lielākais varonis" pēc Ukrainas prezidenta [[Volodimirs Zelenskis|Volodimira Zelenska]].<ref name=":2" /> "Bayraktar" vairākkārt tiek atskaņots Ukrainas radiostacijās,<ref name="The Atlantic" /> un to dzied ukraiņi protestu laikā pret iebrukumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nytimes.com/2022/03/11/us/politics/ukraine-military-drones-russia.html|title=Over Ukraine, Lumbering Turkish-Made Drones Are an Ominous Sign for Russia|last=Dave Philipps and Eric Schmitt|website=[[The New York Times]]|access-date=2022-03-13}}</ref> Pēc Gabriela Gevina no ''The Spectator'' teiktā, dziesmai ''YouTube'' bija vairāk nekā miljons skatījumu, pirms tā tika noņemta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.spectator.co.uk/article/could-turkey-rejoin-the-west-|title=Could Turkey rejoin the West?|last=Gabriel Gavin|website=The Spectator|access-date=2022-03-13}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Krievijas—Ukrainas karš]] [[Kategorija:Dziesmas ukraiņu valodā]] 31qxnwvnispl8s25t73omarvb81d39g 0 508798 4505731 4505709 2026-08-11T13:11:10Z Ugfans 99101 4505731 wikitext text/x-wiki {{Televīzijas seriāla infokaste | bgcolour = #8CC6FC | show_name = UgunsGrēks. Atgriešanās. | color text = | image = Atgriešanās logo.png | caption = Seriāla titulraksts | show_name_2 = | genre = [[Ziepju opera]] | format = | creator = | developer = | writer = [[Inta Gorodecka]], [[Aiva Birbele]] | director = Inta Gorodecka | creative_director = | presenter = | starring = * [[Ilze Vazdika]] * [[Regīna Devīte]] * [[Uldis Dumpis]] * [[Ģirts Ķesteris]] * [[Zane Daudziņa]] * [[Egils Melbārdis]] * [[Ilze Pukinska]] * [[Jakovs Rafaļsons]] * [[Anete Berķe]] * [[Everita Pjata-Gertnere]] * [[Oskars Vīksne]] * [[Rihards Zeļezņevs]] * [[Kārlis Tols]] * [[Anna Klēvere]] * [[Rūta Holendere]] | judges = | voices = | narrated = | theme_music_composer = | opentheme = | endtheme = | composer = | country = {{LAT}} | language = [[latviešu valoda|latviešu]] | num_seasons = 1 | num_episodes = 51 | list_episodes = | producer = [[Uldis Cipsts]] | executive_producer = Guna Stahovska | location = [[Bīriņi]], [[Saulkrasti]] | camera = Vairākas kameras (multi-camera) | runtime = 24-28 minūtes | editor = | cinematography = | company = | distributor = Go3 | channel = | picture_format = '''16:9''' | audio_format = | first_run = | first_aired = {{dat|2022|10|10|N|bez}} | last_aired = {{dat|2023|1|2|N|bez}} | status = | channel_LV = [[TV3 Latvija|TV3]] | preceded_by = "[[UgunsGrēks]]" | followed_by = | related = {{plainlist| * "[[Neprāta cena]]" * "[[Neprāta spogulī]]" * "[[Zentas brīvdienas]]" }} | website = | production_website = }} '''"UgunsGrēks. Atgriešanās."''' ir latviešu [[televīzija]]s seriāls, kas iznāca [[Go3]] platformā 2022. gada 10. oktobrī. Pēc piecu gadu pārtraukuma, 2022. gada 11. aprīlī paziņoja, ka [[UgunsGrēks|seriāls "UgunsGrēks"]] atgriežas ar "Atgriešanās" sezonu - "UgunsGrēks. Atgriešanās". Seriāla notikumi filmēti arī [[Bīriņu muiža|Bīriņu pils]] viesnīcā, kas arī realitātē darbojas kā viesnīca. Vienlaikus ar sezonas atklāšanu, iznāca aizkulišu seriāls "[[UgunsGrēks. Aizkadri]]". == Sezonas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" ! style="padding: 0px 8px; width:70px;" rowspan="2" rowspan="2" | Sezona ! style="padding: 0px 8px; width:70px;" rowspan="2" | Sērijas ! style="padding: 0px 90px; width:0px;" colspan="2" | Oriģinālā pārraide ! style="padding: 0px 90px; width:0px;" colspan="3" | Televīzijas pārraide |- ! Sezonas sākuma pārraide Go3 ! Sezonas beigas pārraide Go3 ! Sezonas sākuma pārraide TV3 ! Sezonas beigas pārraide TV3 ! skatītāji (vidēji) |- | '''1''' | 51 | {{dat|2022|10|10|N|bez}} | {{dat|2023|1|2|N|bez}} | {{dat|2023|2|13|N|bez}} | {{dat|2023|5|11|N|bez}} | 76 500 <ref>https://www.kantar.lv/konsolidetas-tv-skatitakais-kanals-aprili-tv3-6/</ref> |} == Galvenie tēli== {{pamatraksts|"Neprāta cena" un "Ugunsgrēks" galveno varoņu saraksts|l1="Neprāta cena" un "Ugunsgrēks" galveno varoņu saraksts}} {| class="wikitable" |- | colspan="4" align=center| '''Key''' |- | style="background: #dfd"| galvenie varoņi || style="background: #fdd" | sērijas viesis || style="background: #ececec" | neparādās |} {| class="wikitable" style="text-align:center; font-size:100%; line-height:15px;" |- ! style="background:#000;" colspan="3"| |- ! style="width:30%;"| Aktieris ! style="width:30%;"| Tēli ! style="width:30%;"|1 |- | [[Ģirts Ķesteris]] | [[Leons Timmermanis]] | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Zane Daudziņa]] | [[Helēna Jagudina|Helēna Felzenbahere]] | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Jakovs Rafaļsons]] | [[Vadims Felzenbahers]] | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Ilze Pukinska]] | [[Silvija Felzenbahere]] | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Uldis Dumpis]] | Aivars Pētersons | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Egils Melbārdis]] | Gunārs Liepiņš | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Ilze Vazdika]] | [[Milda Upīte]] | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Regīna Devīte]] | [[Zenta Upīte]] | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Kārlis Tols]] | Augusts Andersons | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Everita Pjata-Gertnere]] | Lola | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Rihards Zelezņevs]] | Ralfs | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Anete Berķe]] | Sofija | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Rūta Holendere]] | Kristiana | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Oskars Florencs-Vīksne]] | Emīls | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- |} {{enciklopēdisks stils+}} * '''Aivars Pētersons''' ([[Uldis Dumpis]]) - viesnīcas īpašnieks. Jutās nodots un aizslēdza viesnīcu, pēc tam, kad kāds nodeva presei informāciju par Aivara konfidenciālo biznesa saietu. Uzrīkojis spēli bijušajiem darbiniekiem, kuras balvā ir pils. * '''[[Cēzars Andersons]]''' ([[Normunds Bērzs]]) - Augusta bioloģiskais tēvs. Slims ar mēnesserdzību. * '''[[Milda Upīte]]''' ([[Ilze Vazdika]]) - Leona krustmāte, Zentas nelaiķa vīra māte. Dzīvo kopā ar Zentu. Pētersonu viesnīcas bijusī kafejnīcas šefpavāre, kura ieradusies viesnīcā pēc Aivara lūguma. * '''[[Leons Timmermanis]]''' ([[Ģirts Ķesteris]]) - ārsts, Elizabetes vīrs un Augusta patēvs. Pēc Aivara ielūguma ieradās viesnīcā. * '''[[Zenta Upīte]]''' ([[Regīna Devīte]]) - Mildas nelaiķa dēla sieva. Bieži vien ir bezkaunīga, patīk baumot, melot un kādreiz ar to arī nopelnīt. Piemīt vēlme piesavināties kaut ko svešu un noklausīties citu sarunas. Aizdedzināja Silvijas gleznu. Mēģināja savaldzināt Ivaru. * '''[[Silvija Felzenbahere]]''' ([[Ilze Pukinska]]) - Vadima sieva. Laulībā ar Vadimu ir dzimuši dvīņi. * '''[[Vadims Felzenbahers]]''' ([[Jakovs Rafalsons]]) - Helēnas tēvs, Silvijas vīrs, ir dvīņi no sievas Silvijas. * '''[[Helēna Jagudina|Helēna Felzenbahere]]''' ([[Zane Daudziņa]]) - Vadima meita, ir meita Anna. Ir sava tēva mīlule. Helēnu izsvītroja no pils iegūšanas spēles, jo viņa nejauši žurnālistus aizveda līdz Aivara slepenajam biznesa saietam. * '''[[Gunārs Liepiņš]]''' ([[Egils Melbārdis]]) - Pētersona viesnīcas bijušais kafejnīcas īpašnieks, pirms tam bārmenis. Meloja, ka pieder bārs. Strādāja kopā ar Sofiju bārā. * '''Emīls''' ([[Oskars Florencs-Vīksne]]) - Helēnas fotogrāfs. Patika Kristiāna, bet viņa viņu atraidīja un palika draugi. Pašlaik atrodas cietumā par Augusta slepkavības mēģinājumu. * '''Augusts Andersons''' ([[Kārlis Tols]]) - Elizabetes un Cēzara dēls, ieradies viesnīcā kopā ar Leonu - savu patēvu. * '''Ivars''' ([[Jurģis Spulenieks]]) - privātdetektīvs. Bargs pret Sofiju un Kristiānu. Strādā Aivara labā. * '''Lola''' ('''Anna Jagudina''') ([[Everita Pjata-Gertnere]]) - Helēnas meita. Ralfa sekretāre. Nogrūda Augustu no pils balkona. Centās noslīcināt Ralfu, kad abi avarēja ar rolleri. * '''Ralfs Raivo''' ([[Rihards Zelezņevs]]) - Sofijas brālis. Notrieca Emīla opi ar mašīnu, kur blakus atradās Sofija. Panāca, ka Kristiānas pirkstu nospiedumi ir uz mašīnas, ar kuru pats notrieca Emīla opi, lai viņu apcietinātu. * '''Juris''' "'''Jurčiks'''" '''Upītis''' ([[Pauls Iklāvs]]) - Zentas dēls. Mildas mazdēls. * '''Zuzanna''' ([[Anna Klēvere]]) - Strādā policijā. Romāns ar Leonu. * '''Kristiāna''' † ([[Rūta Dišlere]]) - Sofijas pusmāsa, Ralfa bijusī draudzene, Augusta bijusī draudzene, Uzzinājusi patiesību no Augusta, salaba ar Ralfu. Mirusi. * '''Sofija''' ([[Anete Berķe]]) - Kristiānas pusmāsa. Ralfa māsa. Meloja Kristiānai un izlikās, ka nezina, kurš notrieca Emīla opi, lai gan tie bija viņa un Ralfs. == Skatīt arī == * "[[Neprāta cena]]" * "[[UgunsGrēks]]" == Atsauces == {{Atsauces}} {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/izklaide/kino-televizija/televizija/ugunsgreka-piecgade-fakti-kuriozi-un-varonu-likstas.d?id=44299995|title='UgunsGrēka' piecgade: Fakti, kuriozi un varoņu likstas|last=Švāne|first=Līga|date={{dat|2014|3|15||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2014|3|15||bez}}}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20160215093630/http://tvplay.skaties.lv/parraides/ugunsgreks TVplay profils] {{lv ikona}} * {{oficiālā tīmekļa vietne|https://izklaide.tv3.lv/seriali/ugunsgreks/}} {{lv ikona}} {{Filmu ārējās saites}} {{UgunsGrēks}} {{Latviešu seriāli}} [[Kategorija:"UgunsGrēks" un "Neprāta cena"| ]] [[Kategorija:Go3 oriģinālsaturs]] sdqzhjrsr8dblpwzyx4aaoe6dawvklm 4505754 4505731 2026-08-11T15:09:59Z Ugfans 99101 4505754 wikitext text/x-wiki {{Televīzijas seriāla infokaste | bgcolour = #8CC6FC | show_name = UgunsGrēks. Atgriešanās. | color text = | image = Atgriešanās logo.png | caption = Seriāla titulraksts | show_name_2 = | genre = [[Ziepju opera]] | format = | creator = | developer = | writer = [[Inta Gorodecka]], [[Aiva Birbele]] | director = Inta Gorodecka | creative_director = | presenter = | starring = * [[Ilze Vazdika]] * [[Regīna Devīte]] * [[Uldis Dumpis]] * [[Ģirts Ķesteris]] * [[Zane Daudziņa]] * [[Egils Melbārdis]] * [[Ilze Pukinska]] * [[Jakovs Rafaļsons]] * [[Anete Berķe]] * [[Everita Pjata-Gertnere]] * [[Oskars Vīksne]] * [[Rihards Zeļezņevs]] * [[Kārlis Tols]] * [[Anna Klēvere]] * [[Rūta Holendere]] | judges = | voices = | narrated = | theme_music_composer = | opentheme = | endtheme = | composer = | country = {{LAT}} | language = [[latviešu valoda|latviešu]] | num_seasons = 1 | num_episodes = 51 | list_episodes = | producer = [[Uldis Cipsts]] | executive_producer = Guna Stahovska | location = [[Bīriņi]], [[Saulkrasti]] | camera = Vairākas kameras (multi-camera) | runtime = 24-28 minūtes | editor = | cinematography = | company = | distributor = Go3 | channel = | picture_format = '''16:9''' | audio_format = | first_run = | first_aired = {{dat|2022|10|10|N|bez}} | last_aired = {{dat|2023|1|2|N|bez}} | status = | channel_LV = [[TV3 Latvija|TV3]] | preceded_by = "[[UgunsGrēks]]" | followed_by = | related = {{plainlist| * "[[Neprāta cena]]" * "[[Neprāta spogulī]]" * "[[Zentas brīvdienas]]" }} | website = | production_website = }} '''"UgunsGrēks. Atgriešanās."''' ir latviešu [[televīzija]]s seriāls, kas iznāca [[Go3]] platformā 2022. gada 10. oktobrī. Pēc piecu gadu pārtraukuma, 2022. gada 11. aprīlī paziņoja, ka [[UgunsGrēks|seriāls "UgunsGrēks"]] atgriežas ar "Atgriešanās" sezonu - "UgunsGrēks. Atgriešanās". Seriāla notikumi filmēti arī [[Bīriņu muiža|Bīriņu pils]] viesnīcā, kas arī realitātē darbojas kā viesnīca. Vienlaikus ar sezonas atklāšanu, iznāca aizkulišu seriāls "[[UgunsGrēks. Aizkadri]]". == Sezonas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" ! style="padding: 0px 8px; width:70px;" rowspan="2" rowspan="2" | Sezona ! style="padding: 0px 8px; width:70px;" rowspan="2" | Sērijas ! style="padding: 0px 90px; width:0px;" colspan="2" | Oriģinālā pārraide ! style="padding: 0px 90px; width:0px;" colspan="3" | Televīzijas pārraide |- ! Sezonas sākuma pārraide Go3 ! Sezonas beigas pārraide Go3 ! Sezonas sākuma pārraide TV3 ! Sezonas beigas pārraide TV3 ! skatītāji (vidēji) |- | '''1''' | 51 | {{dat|2022|10|10|N|bez}} | {{dat|2023|1|2|N|bez}} | {{dat|2023|2|13|N|bez}} | {{dat|2023|5|11|N|bez}} | 76 500 <ref>https://www.kantar.lv/konsolidetas-tv-skatitakais-kanals-aprili-tv3-6/</ref> |} == Galvenie tēli== {{pamatraksts|"Neprāta cena" un "Ugunsgrēks" galveno varoņu saraksts|l1="Neprāta cena" un "Ugunsgrēks" galveno varoņu saraksts}} {| class="wikitable" |- : <small>{{Color box|#deffde|border=darkgray}} = galvenais varonis</small> : <small>{{Color box|#ffe3e4|border=darkgray}} = otrā plāna loma</small> |} {| class="wikitable" style="text-align:center; font-size:100%; line-height:15px;" |- ! style="background:#000;" colspan="3"| |- ! style="width:30%;"| Aktieris ! style="width:30%;"| Tēli ! style="width:30%;"|1 |- | [[Ģirts Ķesteris]] | [[Leons Timmermanis]] | colspan="1" style="background: #dfd; color:greek;"| |- | [[Zane Daudziņa]] | [[Helēna Jagudina|Helēna Felzenbahere]] | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Jakovs Rafaļsons]] | [[Vadims Felzenbahers]] | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Ilze Pukinska]] | [[Silvija Felzenbahere]] | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Uldis Dumpis]] | Aivars Pētersons | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Egils Melbārdis]] | Gunārs Liepiņš | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Ilze Vazdika]] | [[Milda Upīte]] | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Regīna Devīte]] | [[Zenta Upīte]] | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Kārlis Tols]] | Augusts Andersons | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Everita Pjata-Gertnere]] | Lola | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Rihards Zelezņevs]] | Ralfs | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Anete Berķe]] | Sofija | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Rūta Holendere]] | Kristiana | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Oskars Florencs-Vīksne]] | Emīls | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Jurģis Spulenieks]] | Ivars | colspan="1" style="background: #dfd; color:#ffe3e4;"| |} {{enciklopēdisks stils+}} * '''Aivars Pētersons''' ([[Uldis Dumpis]]) - viesnīcas īpašnieks. Jutās nodots un aizslēdza viesnīcu, pēc tam, kad kāds nodeva presei informāciju par Aivara konfidenciālo biznesa saietu. Uzrīkojis spēli bijušajiem darbiniekiem, kuras balvā ir pils. * '''[[Cēzars Andersons]]''' ([[Normunds Bērzs]]) - Augusta bioloģiskais tēvs. Slims ar mēnesserdzību. * '''[[Milda Upīte]]''' ([[Ilze Vazdika]]) - Leona krustmāte, Zentas nelaiķa vīra māte. Dzīvo kopā ar Zentu. Pētersonu viesnīcas bijusī kafejnīcas šefpavāre, kura ieradusies viesnīcā pēc Aivara lūguma. * '''[[Leons Timmermanis]]''' ([[Ģirts Ķesteris]]) - ārsts, Elizabetes vīrs un Augusta patēvs. Pēc Aivara ielūguma ieradās viesnīcā. * '''[[Zenta Upīte]]''' ([[Regīna Devīte]]) - Mildas nelaiķa dēla sieva. Bieži vien ir bezkaunīga, patīk baumot, melot un kādreiz ar to arī nopelnīt. Piemīt vēlme piesavināties kaut ko svešu un noklausīties citu sarunas. Aizdedzināja Silvijas gleznu. Mēģināja savaldzināt Ivaru. * '''[[Silvija Felzenbahere]]''' ([[Ilze Pukinska]]) - Vadima sieva. Laulībā ar Vadimu ir dzimuši dvīņi. * '''[[Vadims Felzenbahers]]''' ([[Jakovs Rafalsons]]) - Helēnas tēvs, Silvijas vīrs, ir dvīņi no sievas Silvijas. * '''[[Helēna Jagudina|Helēna Felzenbahere]]''' ([[Zane Daudziņa]]) - Vadima meita, ir meita Anna. Ir sava tēva mīlule. Helēnu izsvītroja no pils iegūšanas spēles, jo viņa nejauši žurnālistus aizveda līdz Aivara slepenajam biznesa saietam. * '''[[Gunārs Liepiņš]]''' ([[Egils Melbārdis]]) - Pētersona viesnīcas bijušais kafejnīcas īpašnieks, pirms tam bārmenis. Meloja, ka pieder bārs. Strādāja kopā ar Sofiju bārā. * '''Emīls''' ([[Oskars Florencs-Vīksne]]) - Helēnas fotogrāfs. Patika Kristiāna, bet viņa viņu atraidīja un palika draugi. Pašlaik atrodas cietumā par Augusta slepkavības mēģinājumu. * '''Augusts Andersons''' ([[Kārlis Tols]]) - Elizabetes un Cēzara dēls, ieradies viesnīcā kopā ar Leonu - savu patēvu. * '''Ivars''' ([[Jurģis Spulenieks]]) - privātdetektīvs. Bargs pret Sofiju un Kristiānu. Strādā Aivara labā. * '''Lola''' ('''Anna Jagudina''') ([[Everita Pjata-Gertnere]]) - Helēnas meita. Ralfa sekretāre. Nogrūda Augustu no pils balkona. Centās noslīcināt Ralfu, kad abi avarēja ar rolleri. * '''Ralfs Raivo''' ([[Rihards Zelezņevs]]) - Sofijas brālis. Notrieca Emīla opi ar mašīnu, kur blakus atradās Sofija. Panāca, ka Kristiānas pirkstu nospiedumi ir uz mašīnas, ar kuru pats notrieca Emīla opi, lai viņu apcietinātu. * '''Juris''' "'''Jurčiks'''" '''Upītis''' ([[Pauls Iklāvs]]) - Zentas dēls. Mildas mazdēls. * '''Zuzanna''' ([[Anna Klēvere]]) - Strādā policijā. Romāns ar Leonu. * '''Kristiāna''' † ([[Rūta Dišlere]]) - Sofijas pusmāsa, Ralfa bijusī draudzene, Augusta bijusī draudzene, Uzzinājusi patiesību no Augusta, salaba ar Ralfu. Mirusi. * '''Sofija''' ([[Anete Berķe]]) - Kristiānas pusmāsa. Ralfa māsa. Meloja Kristiānai un izlikās, ka nezina, kurš notrieca Emīla opi, lai gan tie bija viņa un Ralfs. == Skatīt arī == * "[[Neprāta cena]]" * "[[UgunsGrēks]]" == Atsauces == {{Atsauces}} {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/izklaide/kino-televizija/televizija/ugunsgreka-piecgade-fakti-kuriozi-un-varonu-likstas.d?id=44299995|title='UgunsGrēka' piecgade: Fakti, kuriozi un varoņu likstas|last=Švāne|first=Līga|date={{dat|2014|3|15||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2014|3|15||bez}}}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20160215093630/http://tvplay.skaties.lv/parraides/ugunsgreks TVplay profils] {{lv ikona}} * {{oficiālā tīmekļa vietne|https://izklaide.tv3.lv/seriali/ugunsgreks/}} {{lv ikona}} {{Filmu ārējās saites}} {{UgunsGrēks}} {{Latviešu seriāli}} [[Kategorija:"UgunsGrēks" un "Neprāta cena"| ]] [[Kategorija:Go3 oriģinālsaturs]] qxldqvmdva3gyu1jv2me90vzdjmivdw 4505975 4505754 2026-08-12T10:29:04Z Ugfans 99101 4505975 wikitext text/x-wiki {{Televīzijas seriāla infokaste | bgcolour = #8CC6FC | show_name = UgunsGrēks. Atgriešanās. | color text = | image = Atgriešanās logo.png | caption = Seriāla titulraksts | show_name_2 = | genre = [[Ziepju opera]] | format = | creator = | developer = | writer = [[Inta Gorodecka]], [[Aiva Birbele]] | director = Inta Gorodecka | creative_director = | presenter = | starring = * [[Ilze Vazdika]] * [[Regīna Devīte]] * [[Uldis Dumpis]] * [[Ģirts Ķesteris]] * [[Zane Daudziņa]] * [[Egils Melbārdis]] * [[Ilze Pukinska]] * [[Jakovs Rafaļsons]] * [[Anete Berķe]] * [[Everita Pjata-Gertnere]] * [[Oskars Vīksne]] * [[Rihards Zeļezņevs]] * [[Kārlis Tols]] * [[Anna Klēvere]] * [[Rūta Holendere]] | judges = | voices = | narrated = | theme_music_composer = | opentheme = | endtheme = | composer = | country = {{LAT}} | language = [[latviešu valoda|latviešu]] | num_seasons = 1 | num_episodes = 51 | list_episodes = | producer = [[Uldis Cipsts]] | executive_producer = Guna Stahovska | location = [[Bīriņi]], [[Saulkrasti]] | camera = Vairākas kameras (multi-camera) | runtime = 24-28 minūtes | editor = | cinematography = | company = | distributor = Go3 | channel = | picture_format = '''16:9''' | audio_format = | first_run = | first_aired = {{dat|2022|10|10|N|bez}} | last_aired = {{dat|2023|1|2|N|bez}} | status = | channel_LV = [[TV3 Latvija|TV3]] | preceded_by = "[[UgunsGrēks]]" | followed_by = | related = {{plainlist| * "[[Neprāta cena]]" * "[[Neprāta spogulī]]" * "[[Zentas brīvdienas]]" }} | website = | production_website = }} '''"UgunsGrēks. Atgriešanās."''' ir latviešu [[televīzija]]s seriāls, kas iznāca [[Go3]] platformā 2022. gada 10. oktobrī. Pēc piecu gadu pārtraukuma, 2022. gada 11. aprīlī paziņoja, ka [[UgunsGrēks|seriāls "UgunsGrēks"]] atgriežas ar "Atgriešanās" sezonu - "UgunsGrēks. Atgriešanās". Seriāla notikumi filmēti arī [[Bīriņu muiža|Bīriņu pils]] viesnīcā, kas arī realitātē darbojas kā viesnīca. Vienlaikus ar sezonas atklāšanu, iznāca aizkulišu seriāls "[[UgunsGrēks. Aizkadri]]". == Sezonas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" ! style="padding: 0px 8px; width:70px;" rowspan="2" rowspan="2" | Sezona ! style="padding: 0px 8px; width:70px;" rowspan="2" | Sērijas ! style="padding: 0px 90px; width:0px;" colspan="2" | Oriģinālā pārraide ! style="padding: 0px 90px; width:0px;" colspan="3" | Televīzijas pārraide |- ! Sezonas sākuma pārraide Go3 ! Sezonas beigas pārraide Go3 ! Sezonas sākuma pārraide TV3 ! Sezonas beigas pārraide TV3 ! skatītāji (vidēji) |- | '''1''' | 51 | {{dat|2022|10|10|N|bez}} | {{dat|2023|1|2|N|bez}} | {{dat|2023|2|13|N|bez}} | {{dat|2023|5|11|N|bez}} | 76 500 <ref>https://www.kantar.lv/konsolidetas-tv-skatitakais-kanals-aprili-tv3-6/</ref> |} == Galvenie tēli== {{pamatraksts|"Neprāta cena" un "Ugunsgrēks" galveno varoņu saraksts|l1="Neprāta cena" un "Ugunsgrēks" galveno varoņu saraksts}} {| class="wikitable" |- : <small>{{Color box|#deffde|border=darkgray}} = galvenais varonis</small> : <small>{{Color box|#ffe3e4|border=darkgray}} = otrā plāna loma</small> |} {| class="wikitable" style="text-align:center; font-size:100%; line-height:15px;" |- ! style="background:#000;" colspan="3"| |- ! style="width:30%;"| Aktieris ! style="width:30%;"| Tēli ! style="width:30%;"|1 |- | [[Ģirts Ķesteris]] | [[Leons Timmermanis]] | colspan="1" style="background: #dfd; color:greek;"| |- | [[Zane Daudziņa]] | [[Helēna Jagudina|Helēna Felzenbahere]] | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Jakovs Rafaļsons]] | [[Vadims Felzenbahers]] | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Ilze Pukinska]] | [[Silvija Felzenbahere]] | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Uldis Dumpis]] | Aivars Pētersons | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Egils Melbārdis]] | Gunārs Liepiņš | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Ilze Vazdika]] | [[Milda Upīte]] | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Regīna Devīte]] | [[Zenta Upīte]] | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Kārlis Tols]] | Augusts Andersons | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Everita Pjata-Gertnere]] | Lola | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Rihards Zelezņevs]] | Ralfs | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Anete Berķe]] | Sofija | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Rūta Holendere]] | Kristiana | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Oskars Florencs-Vīksne]] | Emīls | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Jurģis Spulenieks]] | Ivars | colspan="1" style="background: #dfd; color:#ffe3e4;"| |} {{enciklopēdisks stils+}} * '''Aivars Pētersons''' ([[Uldis Dumpis]]) - viesnīcas īpašnieks. Jutās nodots un aizslēdza viesnīcu, pēc tam, kad kāds nodeva presei informāciju par Aivara konfidenciālo biznesa saietu. Uzrīkojis spēli bijušajiem darbiniekiem, kuras balvā ir pils. * '''[[Cēzars Andersons]]''' ([[Normunds Bērzs]]) - Augusta bioloģiskais tēvs. Slims ar mēnesserdzību. * '''[[Milda Upīte]]''' ([[Ilze Vazdika]]) - Leona krustmāte, Zentas nelaiķa vīra māte. Dzīvo kopā ar Zentu. Pētersonu viesnīcas bijusī kafejnīcas šefpavāre, kura ieradusies viesnīcā pēc Aivara lūguma. * '''[[Leons Timmermanis]]''' ([[Ģirts Ķesteris]]) - ārsts, Elizabetes vīrs un Augusta patēvs. Pēc Aivara ielūguma ieradās viesnīcā. * '''[[Zenta Upīte]]''' ([[Regīna Devīte]]) - Mildas nelaiķa dēla sieva. Bieži vien ir bezkaunīga, patīk baumot, melot un kādreiz ar to arī nopelnīt. Piemīt vēlme piesavināties kaut ko svešu un noklausīties citu sarunas. Aizdedzināja Silvijas gleznu. Mēģināja savaldzināt Ivaru. * '''[[Silvija Felzenbahere]]''' ([[Ilze Pukinska]]) - Vadima sieva. Laulībā ar Vadimu ir dzimuši dvīņi. * '''[[Vadims Felzenbahers]]''' ([[Jakovs Rafalsons]]) - Helēnas tēvs, Silvijas vīrs, ir dvīņi no sievas Silvijas. * '''[[Helēna Jagudina|Helēna Felzenbahere]]''' ([[Zane Daudziņa]]) - Vadima meita, ir meita Anna. Ir sava tēva mīlule. Helēnu izsvītroja no pils iegūšanas spēles, jo viņa nejauši žurnālistus aizveda līdz Aivara slepenajam biznesa saietam. * '''[[Gunārs Liepiņš]]''' ([[Egils Melbārdis]]) - Pētersona viesnīcas bijušais kafejnīcas īpašnieks, pirms tam bārmenis. Meloja, ka pieder bārs. Strādāja kopā ar Sofiju bārā. * '''Emīls''' ([[Oskars Florencs-Vīksne]]) - Helēnas fotogrāfs. Patika Kristiāna, bet viņa viņu atraidīja un palika draugi. Mēģināja nošaut Augustu, jo bija greizsirdīgs par viņa attiecībām ar Kristiānu. Mēģinot nošaut Augustu, sašāva cirka mākslinieku. Pašlaik atrodas cietumā par Augusta slepkavības mēģinājumu. * '''Augusts Andersons''' ([[Kārlis Tols]]) - Elizabetes un Cēzara dēls, ieradies viesnīcā kopā ar Leonu - savu patēvu. * '''Ivars''' ([[Jurģis Spulenieks]]) - privātdetektīvs. Bargs pret Sofiju un Kristiānu. Strādā Aivara labā. * '''Lola''' ('''Anna Jagudina''') ([[Everita Pjata-Gertnere]]) - Helēnas meita. Ralfa sekretāre. Nogrūda Augustu no pils balkona. Centās noslīcināt Ralfu, kad abi avarēja ar rolleri. * '''Ralfs Raivo''' ([[Rihards Zelezņevs]]) - Sofijas brālis. Notrieca Emīla opi ar mašīnu, kur blakus atradās Sofija. Panāca, ka Kristiānas pirkstu nospiedumi ir uz mašīnas, ar kuru pats notrieca Emīla opi, lai viņu apcietinātu. * '''Juris''' "'''Jurčiks'''" '''Upītis''' ([[Pauls Iklāvs]]) - Zentas dēls. Mildas mazdēls. * '''Zuzanna''' ([[Anna Klēvere]]) - Strādā policijā. Romāns ar Leonu. * '''Kristiāna''' † ([[Rūta Dišlere]]) - Sofijas pusmāsa, Ralfa bijusī draudzene, Augusta bijusī draudzene, Uzzinājusi patiesību no Augusta, salaba ar Ralfu. Mirusi. * '''Sofija''' ([[Anete Berķe]]) - Kristiānas pusmāsa. Ralfa māsa. Meloja Kristiānai un izlikās, ka nezina, kurš notrieca Emīla opi, lai gan tie bija viņa un Ralfs. == Skatīt arī == * "[[Neprāta cena]]" * "[[UgunsGrēks]]" == Atsauces == {{Atsauces}} {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/izklaide/kino-televizija/televizija/ugunsgreka-piecgade-fakti-kuriozi-un-varonu-likstas.d?id=44299995|title='UgunsGrēka' piecgade: Fakti, kuriozi un varoņu likstas|last=Švāne|first=Līga|date={{dat|2014|3|15||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2014|3|15||bez}}}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20160215093630/http://tvplay.skaties.lv/parraides/ugunsgreks TVplay profils] {{lv ikona}} * {{oficiālā tīmekļa vietne|https://izklaide.tv3.lv/seriali/ugunsgreks/}} {{lv ikona}} {{Filmu ārējās saites}} {{UgunsGrēks}} {{Latviešu seriāli}} [[Kategorija:"UgunsGrēks" un "Neprāta cena"| ]] [[Kategorija:Go3 oriģinālsaturs]] f7j729vc7nkuxkj9z7493osanjrsnq9 0 518113 4505903 4505606 2026-08-12T02:08:04Z Biafra 13794 pap. 4505903 wikitext text/x-wiki {{Vieglatlēta infokaste | vārds = Jākobs Ingebrigtsens | vārds_orig = ''Jakob Ingebrigtsen'' | attēls = 2018 European Athletics Championships Day 5 (30) (cropped).jpg | att_izm = | paraksts = Jākobs Ingebrigtsens 2018. gadā <!------ Personas dati ------>| dzimtais_vārds = | pilns_vārds = Jakob Asserson Ingebrigtsen | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2000|9|19}} | dz_viet = {{vieta|Norvēģija|Sannnēse}} | mir_dat = | mir_viet = | taut = {{NOR}} | tautība = | dzīvesvieta = | garums = {{mērvienība|cm=186}} | svars = | iesauka = | izglītība = <!------ Profesionālā informācija ------> | disc = vidējās un garās distances | kar_sāk = | kar_beig = | klubs = | treneris = | trenē = <!------ Dalība sacensībās ------> | olimp = 2 ({{oss|V=2020}}, {{oss|V=2024}}) | pc-a = | pc-t = | rc-a = | rc-t = | reg1 = | reg2 = <!------ Personiskie rekordi ------> | PR1 = 3:26,73 (2024, {{piezīme|ER|Eiropas rekords}}) | PR1_d = 1500 m | PR2 = 3:43,73 (2023 {{piezīme|ER|Eiropas rekords}}) | PR2_d = Jūdzes skrējiens | PR3 = 4:43,13 (2023, {{piezīme|WR|pasaules rekords}}) | PR3_d = 2000 m | PR4 = 7:17,55 (2024 {{piezīme|WR|pasaules rekords}}) | PR4_d = 3000 m | PR5 = 12:48,45 (2021, {{piezīme|NR|Nacionālais rekords}}) | PR5_d = 5000 m | PR6 = 8:26,81 (2017, {{piezīme|EJR|Eiropas junioru rekords}}) | PR6_d = 3000 m/šķ <!------ Apbalvojumi u.c. ------>| balv = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2024|8|13||bez}} | slavz = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalCountry|{{NOR}}}} {{MedalCompetition|VOS}} {{MedalGold|{{oss|V=2020|teksts=Tokija 2020}}|[[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1500 m]]}} {{MedalGold|{{oss|V=2024|teksts=Parīze 2024}}|[[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|5000 m]]}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]}} {{MedalGold|[[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Oregona 2022]]|5000 m}} {{MedalGold|[[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Budapešta 2023]]|5000 m}} {{MedalSilver|[[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Oregona 2022]]|1500 m}} {{MedalSilver|[[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Budapešta 2023]]|1500 m}} {{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]]}} {{MedalGold|[[2018. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Berlīne 2018]]|1500 m}} {{MedalGold|[[2018. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Berlīne 2018]]|5000 m}} {{MedalGold|[[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Minhene 2022]]|5000 m}} {{MedalGold|[[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Minhene 2022]]|1500 m}} {{MedalGold|[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Roma 2024]]|5000 m}} {{MedalGold|[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Roma 2024]]|1500 m}} {{MedalGold|[[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Birmingema 2026]]|5000 m}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionāts telpās]]}} {{MedalGold|[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Naņdzjina 2025]]|3000 m}} {{MedalGold|[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Naņdzjina 2025]]|1500 m}} {{MedalSilver|Belgrada 2022|1500 m}} {{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|Eiropas čempionāts telpās]]}} {{MedalGold|Glāzgova 2019|3000 m}} {{MedalGold|Toruņa 2021|1500 m}} {{MedalGold|Toruņa 2021|3000 m}} {{MedalGold|Stambula 2023|1500 m}} {{MedalGold|Stambula 2023|3000 m}} {{MedalGold|[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|Apeldorna 2025]]|1500 m}} {{MedalGold|[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|Apeldorna 2025]]|3000 m}} {{MedalSilver|Glāzgova 2019|1500 m}} }} '''Jākobs Ingebrigtsens''' ({{val|no|Jakob Asserson Ingebrigtsen}}; dzimis {{dat|2000|9|19}}) ir [[Norvēģija]]s [[vieglatlēts]], startē vidējo un garo distanču skriešanas sacensībās. Viņš ir {{oss|V=2020|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru]] distancē un {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[5000 metri|5000 metru]] distancē, divkārtējs pasaules čempions [[5000 metri|5000 metru]] distancē un septiņkārtējs Eiropas čempions, kā arī daudzkārtējs Eiropas čempions [[Kross (vieglatlētika)|krosā]]. Eiropas rekordists visās distancēs no 1500 m līdz 5000 m, [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] 2000 m un 3000 m distancēs. Viņa vecākie brāļi [[Henriks Ingebrigtsens|Henriks]] un [[Filips Ingebrigtsens|Filips]] arī ir vidējo distanču skrējēji, un līdz 2022. gadam brāļu treneris bija tēvs Gjerts Ingebrigtsens. Vēlāk tēvs apsūdzēts un tiesāts par vardarbību pret saviem bērniem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/03.12.2024-olimpiska-cempiona-ingebrigcena-tevs-atkartoti-stasies-tiesas-prieksa-par-vardarbibu-pret-saviem-berniem.a578689/|title=Olimpiskā čempiona Ingebrigcena tēvs atkārtoti stāsies tiesas priekšā par vardarbību pret saviem bērniem|website=www.lsm.lv|access-date=2024-12-05|language=lv}}</ref> == Karjera == 2016. gadā 16 gadu vecumā J. Ingebrigtsens uzvarēja Eiropas čempionātā junioriem krosā, 6 km noskrienot 17 minūtēs un 6 sekundēs. 2017. gada 27. maijā ''Prefontaine Classic'' sacensībās ASV pilsētā [[Jūdžīna|Jūdžīnā]], kas bija arī [[Dimanta līga]]s posms, viņš kļuva par jaunāko sportistu, kurš vienu jūdzi veicis ātrāk par 4 minūtēm (3:58,07).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.european-athletics.com/news/ingebrigtsen-makes-history-with-sub-four-minute-mile-eugene |title=Ingebrigtsen makes history with a sub-four minute mile in Eugene |date={{dat|2017|5|28||bez}} |language=en |website=european-athletics.com |access-date={{dat|2022|7|29||bez}}}}</ref> Tā paša gada jūlijā viņš piedalījās Eiropas junioru čempionātā [[Groseto]], izcīnot divas zelta medaļas (5000 metros un 3000 metru šķēršļu skrējienā), bet 1500 metros piedzīvoja kritienu un finišēja 8. vietā. [[2017. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2017. gadā]] [[Londona|Londonā]] pirmo reizi piedalījās arī [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionātā]] pieaugušajiem, startējot 3000 metru šķēršļu skrējienā, bet neiekļuva finālā. 2018. gadā Pasaules U-20 čempionātā [[Tampere|Tamperē]] ieguva sudrabu 1500 m un bronzu 5000 m. [[2018. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2018. gada Eiropas čempionātā]] [[Berlīne|Berlīnē]] izcīnīja divas zelta medaļas, uzvarot gan 1500, gan 5000 metru distancē. 2019. gada [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|Eiropas čempionātā telpās]] [[Glāzgova|Glāzgovā]] uzvarēja 3000 m distancē un bija otrais 1500 metros. [[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2019. gada Pasaules čempionātā]] [[Doha|Dohā]] ieņēma 4. vietu 1500 metros un 5. vietu 5000 metru distancē. 2021. gada Eiropas čempionātā telpās [[Toruņa|Toruņā]] uzvarēja gan 1500 m, gan 3000 metros. {{dat|2021|6|10||bez}} Dimanta līgas sacensībās [[Florence|Florencē]] laboja Eiropas rekordu 5000 metros, distanci veicot 12 minūtēs un 48,45 sekundēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.european-athletics.com/news/european-5000m-record-of-12-48-45-for-ingebrigtsen-in-florence |title=European 5000m record of 12:48.45 for Ingebrigtsen in Florence |date={{dat|2021|6|10||bez}} |language=en |website=european-athletics.com |access-date={{dat|2022|7|29||bez}}}}</ref> {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]] izcīnīja zelta medaļu 1500 metru distancē ar rezultātu 3 minūtes un 28,32 sekundes, uzstādot jaunu [[Olimpiskie rekordi vieglatlētikā|olimpisko]] un Eiropas rekordu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.european-athletics.com/news/ingebrigtsen-shatters-olympic-record-for-1500m-triumph-hassan-captures-second-olympic-title-in-tokyo |title=Ingebrigtsen shatters Olympic record for 1500m triumph; Hassan captures second Olympic title in Tokyo |date={{dat|2021|8|7||bez}} |language=en |website=european-athletics.com |access-date={{dat|2022|7|29||bez}}}}</ref> {{dat|2022|2|17||bez}} Ljevēnā, Francijā, laboja pasaules rekordu telpās 1500 metru distancē, sasniedzot rezultātu 3 minūtes un 30,60 sekundes.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://worldathletics.org/competitions/world-athletics-indoor-tour/news/hauts-france-lievin-ingebrigtsen-world-indoor-1500m-record |title=Ingebrigtsen breaks world indoor 1500m record in Lievin |date={{dat|2022|2|17||bez}} |language=en |website=worldathletics.org |access-date={{dat|2022|7|29||bez}}}}</ref> Tā paša gada martā viņš izcīnīja sudraba medaļu [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionātā telpās]] [[Belgrada|Belgradā]]. [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Pasaules čempionātā]] Jūdžīnā ieguva sudrabu 1500 metru distancē, piekāpjoties britu skrējējam [[Džeiks Vaitmens|Džeikam Vaitmenam]], bet 5000 metru distancē kļuva par pasaules čempionu. [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] ieguva divas zelta medaļas — gan 5000, gan 1500 metros. [[2023. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2023. gada Eiropas čempionātā]] telpās [[Stambula|Stambulā]] izcīnīja zelta medaļas gan 1500 m, gan 3000 m distancē. {{dat|2023|6|9||bez}} Dimanta līgas posmā [[Parīze|Parīzē]] uzlaboja pasaules labāko sasniegumu divu jūdžu skrējienā, uzrādot laiku 7 minūtes un 54,10 sekundes.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://olympics.com/en/news/jakob-ingebrigtsen-breaks-26-year-old-world-best-performance-over-two-miles |title=Jakob Ingebrigtsen breaks 26-year-old world best performance over two miles |date={{dat|2023|6|9||bez}} |language=en |website=olympics.com |access-date={{dat|2023|6|10||bez}}}}</ref> Pēc sešām dienām Dimanta līgas posmā Oslo laboja Eiropas rekordu 1500 metros, distanci veicot 3 minūtēs un 27,95 sekundēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.european-athletics.com/news/european-1500m-record-3-27-95-for-jakob-ingebrigtsen-in-oslo |title=European 1500m record! 3:27.95 for Jakob Ingebrigtsen in Oslo |date={{dat|2023|6|15||bez}} |language=en |website=european-athletics.com |access-date={{dat|2023|6|18||bez}}}}</ref> {{dat|2023|7|16||bez}} Dimanta līgas posmā [[Hožova|Hožovā]] vēlreiz laboja Eiropas rekordu 1500 m distancē, uzrādot rezultātu 3 minūtes un 27,14 sekundes.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://worldathletics.org/competitions/diamond-league/news/silesia-skolimowska-memorial-2023-ingebrigtsen-rojas-barshim |title=Ingebrigtsen, Rojas and Barshim break meeting records in Silesia |date={{dat|2023|7|16||bez}} |language=en |website=worldathletics.org |access-date={{dat|2023|7|16||bez}}}}</ref> [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā]] [[Budapešta|Budapeštā]] 1500 metru distancē otro gadu pēc kārtas ieguva sudrabu, šoreiz finišā piekāpjoties citam britu skrējējam [[Džošs Kers|Džošam Keram]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://worldathletics.org/competitions/world-athletics-championships/budapest23/news/report/wch-budapest-23-report-men-1500m |title=Kerr follows the Wightman blueprint to seize the day and the world 1500m crown |date={{dat|2023|8|23||bez}} |language=en |website=worldathletics.org |access-date={{dat|2023|8|24||bez}}}}</ref> 5000 metru skrējienā izcīnīja savu otro pasaules čempiona titulu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://olympics.com/en/news/world-athletics-championships-2023-jakob-ingebrigtsen-retains-mens-5000m-title |title=World Athletics Championships 2023: Jakob Ingebrigtsen retains men's 5000m title in thrilling finish |date={{dat|2023|8|27||bez}} |language=en |website=olympics.com |access-date={{dat|2023|8|27||bez}}}}</ref> {{dat|2023|9|8||bez}} Dimanta līgas posmā [[Brisele|Briselē]] laboja pasaules rekordu 2000 metru distancē, kas piederēja [[Hišāms el Gerūdžs|Hišāmam el Gerūdžam]] un bija noturējies 24 gadus. Ingebrigtsens distanci veica 4 minūtēs un 43,13 sekundēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/vieglatletika/08092023-ingebrigtsens_dimanta_liga_labo_pasaules_ |title=Ingebrigtsens Dimanta līgā labo pasaules rekordu nestandarta distancē |date={{dat|2023|9|8||bez}} |website=sportacentrs.com |access-date={{dat|2023|9|9||bez}}}}</ref> 16. septembrī Dimanta līgas finālposmā Jūdžīnā uzvarēja jūdzes skrējienā ar jaunu Eiropas rekordu (3:43,73), no pasaules rekorda atpaliekot 0,6 sekundes.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://worldathletics.org/competitions/diamond-league/news/diamond-league-final-eugene-2023-day-one-ingebrigtsen-yavi-kipyegon-benjamin-rojas |title=Ingebrigtsen and Yavi shine as records fall on day one of Diamond League Final |date={{dat|2023|9|17||bez}} |website=worldathletics.org |language=en |access-date={{dat|2023|9|17||bez}}}}</ref> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] [[Romā]] J. Ingebrigtsens uzvarēja 1500 m un 5000 m distancēs.2024. gada 12. jūlijā sacensībās [[Monako]] viņš atkal uzlaboja savu Eiropas rekordu, veicot distanci 3 minūtes un 26,73 sekundēs. Tādējādi viņš kļuva par tikai ceturto skrējēju vēsturē, kas veikuši 1500 m distanci ātrāk par 3 minūtēm un 27 sekundēm. {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] 1500 metru distancē palika ceturtajā vietā, bet 5000 metros kļuva par olimpisko čempionu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://worldathletics.org/competitions/olympic-games/paris24/news/article/paris-2024-olympics-report-men-5000m# |title=Ingebrigtsen turns 1500m disappointment into 5000m gold at Paris Olympics |date={{dat|2024|8|10||bez}} |website=worldathletics.org |language=en |access-date={{dat|2024|8|16||bez}}}}</ref> {{dat|2024|8|25||bez}} Dimanta līgas posmā [[Silēzijas stadions|Silēzijas stadionā]] [[Hožova|Hožovā]] laboja pasaules rekordu 3000 m skrējienā (7:17,55). Iepriekšējais rekords kopš 1996. gada piederēja Kenijas skrējējam [[Daniels Komens|Danielam Komenam]], un Ingebrigtsens to laboja vairāk kā par 3 sekundēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://worldathletics.org/competitions/diamond-league/news/silesia-diamond-league-ingebrigtsen-world-3000m-record |title=FLASH: Ingebrigtsen smashes longstanding world 3000m record in Silesia |website=worldathletics.org |language=en |date={{dat|2024|8|25||bez}}|access-date={{dat|2024|8|25||bez}}}}</ref> 2025. gada pirmajās sacensībās viņš laboja pasaules rekordu jūdzes skrējienā telpās, 13. februārī [[Francija|Francijas]] pilsētā [[Ljevēna|Ljevēnā]] noskrienot šo distanci 3:45,14, vienlaikus pārspējot arī rekordu 1500 m distancē (3:29,63).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.runnersworld.com/news/a63787662/jakob-ingebrigtsen-indoor-mile-record/|title=Jakob Ingebrigtsen Breaks Yared Nuguse’s Indoor Mile World Record—5 Days After It Was Set|website=Runner's World|access-date=2025-03-08|date=2025-02-13|language=en-US}}</ref> [[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā telpās]] J. Ingebrigtsens uzvarēja gan 1500 m, gan 3000 m distancē. Abās šajās distancēs izcīnīja zelta medaļas arī [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionātā telpās]] [[Naņdzjina|Naņdzjinā]]. [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gada Eiropas čempionātā]] [[Birmingema|Birmingemā]] viņš atkal uzvarēja 5000 m distancē, kļūstot par pirmo četrkārtējo Eiropas čempionu šajā disciplīnā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{kastes sākums}} {{s-ach|rec}} {{succession box|before={{flagicon|GBR}} [[Mo Farahs]]|title=[[Eiropas rekordists 1500 m vīriešiem]]|years=2020. gada 14. augusts –|after=''Pašreizējais''}} {{succession box|before={{flagicon|BEL}} [[Mohameds Murhits]]|title=[[Eiropas rekordists 5000 m vīriešiem]]|years=2021. gada 10. jūnijs –|after=''Pašreizējais''}} {{succession box|before={{flagicon|ETH}} [[Samuēls Tefera]]|title=[[Pasaules rekordists 1500 m telpās vīriešiem]]|years=2022. gada 17. februāris –|after=''Pašreizējais''}} {{s-ach|aw}} {{succession box | title=[[Norvēģijas gada sportists]] | before=[[Karstens Varholms]]| after=[[Karstens Varholms]]|years=2018}} {{kastes beigas}} {{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — 1500 metri vīriešiem}} {{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — 5000 metri vīriešiem}} {{DEFAULTSORT:Ingebrigtsens, Jākobs}} [[Kategorija:2000. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rūgalannē dzimušie]] [[Kategorija:Norvēģijas vieglatlēti]] [[Kategorija:Vidējo distanču skrējēji]] [[Kategorija:Garo distanču skrējēji]] [[Kategorija:Šķēršļu skrējēji]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Norvēģijas olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki vieglatlētikā]] [[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] ejz0uhs54pbn5s9k1zgc1zdnz63279o 0 519667 4505929 4413775 2026-08-12T06:29:42Z Vylks 50297 Vylks pārvietoja lapu [[Femke Bola]] uz [[Femke Brūdersa-Bola]]: uzvārda maiņa 4413775 wikitext text/x-wiki {{Vieglatlēta infokaste | vārds = Femke Bola | vārds_orig = ''Femke Bol'' | attēls = Femke Bol 240823 Budapest 2023.jpg | att_izm = 275px | paraksts = Femke Bola 2023. gadā <!------ Personas dati ------> | dzimtais_vārds = | pilns_vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2000|2|23}} | dz_viet = {{vieta|Nīderlande|Amersforta}} | mir_dat = | mir_viet = | taut = {{NED}} | dzīvesvieta = | garums = {{mērvienība|cm=184}} | svars = {{mērvienība|kg=65}} | iesauka = | izglītība = <!------ Profesionālā informācija ------> | disc = [[400 m barjerskrējiens]]<br />[[400 metri|400 m]] | kar_sāk = | kar_beig = | klubs = | treneris = | trenē = <!------ Dalība sacensībās ------> | olimp = 2 ({{oss|V=2020}}, {{oss|V=2024}}) | pc-a = | pc-t = | rc-a = | rc-t = | reg1 = | reg2 = <!------ Personiskie rekordi ------> | PR1 = 50,95 (2024, {{piezīme|ER|Eiropas rekords}}) | PR1_d = 400 m/b | PR2 = 22,80 (2024) | PR2_d = 200 m | PR3 = 49,44 (2022, {{piezīme|NR|nacionālais rekords}}) | PR3_d = 400 m | PR4 = 49,17 (2024, {{piezīme|WR|Pasaules rekords}}) | PR4_d = 400 m telpās | PR5 = 1:59,07 (2026, {{piezīme|NR|nacionālais rekords}}) | PR5_d = 800 m telpās <!------ Apbalvojumi u.c. ------> | balv = | dzimums = S | atjaunots = | slavz = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalSport|[[Attēls:Athletics pictogram.svg|20px]] [[Vieglatlētika]]}} {{Medal|Country|{{NED}}}} {{MedalCompetition|VOS}} {{MedalGold|{{oss|V=2024|teksts=Parīze 2024}}|{{osv|Vieglatlētika|2024|Vasaras|title=4×400 m jauktā stafete}}}} {{MedalSilver|{{oss|V=2024|teksts=Parīze 2024}}|{{osv|Vieglatlētika|2024|Vasaras|title=4×400 m stafete}}}} {{MedalBronze|{{oss|V=2020|teksts=Tokija 2020}}|{{osv|Vieglatlētika|2020|Vasaras|title=400 m/b}}}} {{MedalBronze|{{oss|V=2024|teksts=Parīze 2024}}|{{osv|Vieglatlētika|2024|Vasaras|title=400 m/b}}}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]}} {{MedalGold|[[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Budapešta 2023]]|400 m/b}} {{MedalGold|[[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Budapešta 2023]]|4×400 m stafete}} {{MedalGold|[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Tokija 2025]]|400 m/b}} {{MedalSilver|[[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Oregona 2022]]|400 m/b}} {{MedalSilver|[[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Oregona 2022]]|4×400 m jauktā stafete}} {{MedalSilver|[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Tokija 2025]]|4×400 m jauktā stafete}} {{MedalBronze|[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Tokija 2025]]|4×400 m stafete}} {{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]]}} {{MedalGold|[[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Minhene 2022]]|400 m}} {{MedalGold|[[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Minhene 2022]]|400 m/b}} {{MedalGold|[[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Minhene 2022]]|4×400 m stafete}} {{MedalGold|[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Roma 2024]]|400 m/b}} {{MedalGold|[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Roma 2024]]|4×400 m stafete}} {{MedalBronze|[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Roma 2024]]|4×400 m jauktā stafete}} {{Medal|Competition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionāts telpās]]}} {{MedalGold|[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Glāzgova 2024]]|400 m}} {{MedalGold|[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Glāzgova 2024]]|4×400 m stafete}} {{MedalSilver|Belgrada 2022|400 m}} {{MedalSilver|Belgrada 2022|4×400 m stafete}} {{Medal|Competition|[[Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|Eiropas čempionāts telpās]]}} {{MedalGold|Toruņa 2021|400 m}} {{MedalGold|Toruņa 2021|4×400 m stafete}} {{MedalGold|Stambula 2023|400 m}} {{MedalGold|Stambula 2023|4×400 m stafete}} {{MedalGold|[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|Apeldorna 2025]]|4×400 m jauktā stafete}} {{MedalGold|[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|Apeldorna 2025]]|4×400 m stafete}} }} '''Femke Bola''' ({{val|nl|Femke Bol}}; dzimusi {{dat|2000|2|23}} [[Amersforta|Amersfortā]]) ir nīderlandiešu [[vieglatlēte]], startē [[400 metru barjerskrējiens|400 metru barjerskrējienā]], [[400 metri|400 metru distancē]], kā arī stafetēs. Viņa ir divu olimpisko bronzas medaļas ieguvēja 400 m barjerskrējienā un {{oss|V=2024|L=G}} čempione 4x400 m jauktajā stafetē, kā arī [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023.]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempione]], kā arī pieckārtēja [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempione]]. [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|Pasaules rekordiste]] 400 m skrējienā telpās un Eiropas rekordiste 400 m barjerskrējienā. == Karjera == 2019. gada Eiropas U-20 čempionātā [[Burosa|Burosā]] uzvarēja 400 metru barjerskrējienā. Tajā pašā gadā piedalījās arī [[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionātā]] pieaugušajiem [[Doha|Dohā]]. 400 m/b iekļuva pusfinālā, kopvērtējumā ieņemot 22. vietu. Piedalījās arī 4x400 metru stafetē, kur Nīderlandes komanda ieguva 7. vietu. 2021. gada [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|Eiropas čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] izcīnīja divas zelta medaļas: 400 metros un 4x400 metru stafetē. {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas risinājās 2021. gada augustā, F. Bola izcīnīja bronzas medaļu 400 metru barjerskrējienā, uzstādot jaunu Eiropas rekordu (52,03).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.european-athletics.com/news/bol-shatters-european-record-to-win-400m-hurdles-bronze |title=Bol shatters European record to win 400m hurdles bronze |date={{dat|2021|8|4|N|bez}} |website=european-athletics.com |language=en |access-date={{dat|2022|8|21||bez}}}}</ref> Olimpiskajās spēlēs startēja arī abās 4x400 metru stafetēs — gan sieviešu, gan jauktajām komandām. Tā paša gada septembrī uzvarēja [[Dimanta līga]]s finālsacensībās [[Cīrihe|Cīrihē]]. 2021. gadā Eiropas vieglatlētikas asociācija atzina Bolu par gada uzlecošo zvaigzni sievietēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.european-athletics.com/news/hassan-and-warholm-crowned-2021-european-athletes-of-the-year |title=Hassan and Warholm crowned 2021 European Athletes of the Year |date={{dat|2021|10|16|N|bez}} |website=european-athletics.com |language=en |access-date={{dat|2022|8|21||bez}}}}</ref> 2022. gada [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionātā telpās]] [[Belgrada|Belgradā]] ieguva divas sudraba medaļas: 400 metros un stafetē. [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Pasaules čempionātā]] ASV pilsētā [[Jūdžīna|Jūdžīnā]] izcīnīja sudrabu 400 m/b, piekāpjoties tikai [[Sidnija Maklaflina-Levrona|Sidnijai Maklaflinai]], kas uzstādīja jaunu pasaules rekordu. Bola ieguva sudraba medaļu arī 4x400 metru jauktajā stafetē, bet 4x400 metru sieviešu stafetes komanda ar Bolu sastāvā priekšskrējienā tika diskvalificēta. [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] izcīnīja trīs zelta medaļas: 400 metros, 400 m/b un 4x400 metru stafetē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/vieglatletika/20082022-femke_bola_nokarto_zelta_hat_trick_duplan |title=Femke Bola nokārto zelta "hat-trick", Duplantiss pārspēj savu EČ rekordu |date={{dat|2022|8|20|N|bez}} |website=sportacentrs.com |access-date={{dat|2022|8|21||bez}}}}</ref> 400 metru distanci veica 49,44 sekundēs, labojot Nīderlandes rekordu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.european-athletics.com/news/multi-talented-bol-storms-to-european-400m-title-in-49-44 |title=Multi-talented Bol storms to European 400m title in 49.44 |date={{dat|2022|8|17|N|bez}} |website=european-athletics.com |language=en |access-date={{dat|2022|8|21||bez}}}}</ref> 2023. gada 19. februārī sacensībās [[Apeldorna|Apeldornā]] F. Bola uzstādīja jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|Pasaules rekordu]] telpās 400 m skrējienā 49,26 sekundes, labojot visilgāk pastāvošo mūsdienu vieglatlētikas rekordu, kas kopš 1982. gada piederēja čehu skrējējai [[Jarmila Kratohvīlova|Jarmilai Kratohvīlovai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://olympics.nbcsports.com/2023/02/19/femke-bol-world-record-400-meters-indoors/|title=Femke Bol breaks oldest world record in track - Track and Field|website=OlympicTalk {{!}} NBC Sports|access-date=2023-02-21|date=2023-02-19|language=en-US|archive-date=2023-02-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20230219175903/https://olympics.nbcsports.com/2023/02/19/femke-bol-world-record-400-meters-indoors/}}</ref> 2023. gada Eiropas čempionātā telpās ieguva divas zelta medaļas (400 m un 4x400 m stafetē). {{dat|2023|7|23||bez}} Dimanta līgas posmā [[Londona|Londonā]] uzlaboja sev piederošo Eiropas rekordu 400 m barjerskrējienā, uzrādot rezultātu 51,45 sekundes.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.reuters.com/sports/athletics/bol-goes-sub-52-fire-budapest-warning-2023-07-23/ |title=Ta Lou, Lyles and Bol shine in London |date={{dat|2023|7|23|N|bez}} |website=reuters.com |language=en |access-date={{dat|2023|7|23||bez}}}}</ref> [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā]] [[Budapešta|Budapeštā]] 4×400 metru jauktajā stafetē, cīnoties par pirmo vietu, krita dažus metrus pirms finiša līnijas un pazaudēja stafetes kociņu. 400 m barjerskrējienā izcīnīja savu pirmo zelta medaļu pasaules čempionātos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/vieglatletika/24082023-femkei_bolai_zelts_un_karjeras_otrais_atr |title=Femkei Bolai zelts un karjeras otrais ātrākais skrējiens barjerotajā aplī |date={{dat|2023|8|24|N|bez}} |website=sportacentrs.com |access-date={{dat|2023|8|24||bez}}}}</ref> Čempionāta pēdējā dienā piedalījās arī 4×400 m stafetē un veica pēdējo posmu, finiša taisnē apsteidza Lielbritānijas un Jamaikas komadas, nodrošinot komandai zeltu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.reuters.com/sports/athletics/amazing-bol-finish-takes-dutch-4x400m-gold-2023-08-27/ |title=Amazing Bol finish takes Dutch to 4x400m gold |date={{dat|2023|8|27|N|bez}} |website=reuters.com |access-date={{dat|2023|8|27||bez}}}}</ref> {{Dat|2024|2|18||bez}} Apeldornā Nīderlandes čempionātā vieglatlētikā telpās laboja sev piedrošo pasaules rekordu 400 m telpās, distanci veicot 49,24 sekundēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/sports/595190-niderlandes-skrejeja-bola-uzstada-jaunu-rekordu-400-metru-sprinta |title=Nīderlandes skrējēja Bola uzstāda jaunu rekordu 400 metru sprintā |date={{dat|2024|2|18||bez}} |website=jauns.lv |accessdate={{dat|2024|3|6||bez}}}}</ref> [[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Glāzgova|Glāzgovā]] izcīnīja divas zelta medaļas. Viņa uzvarēja 400 metru distancē, vēlreiz labojot pasaules rekordu telpās (49,17 s).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/vieglatletika/02032024-bola_velreiz_uzlabo_savu_pasaules_rekordu |title=Bola vēlreiz uzlabo savu pasaules rekordu 400 metru sprintā telpās |date={{dat|2024|3|2||bez}} |website=sportacentrs.com |accessdate={{dat|2024|3|6||bez}}}}</ref> Vēlāk palīdzēja uzvarēt Nīderlandes komandai 4×400 metru stafetē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://worldathletics.org/competitions/world-athletics-indoor-championships/glasgow24/news/report/glasgow-24-women-4x400m-report |title=Bol anchors Netherlands to 4x400m glory in Glasgow |date={{dat|2024|3|4||bez}} |website=worldathletics.org |language=en |accessdate={{dat|2024|3|6||bez}}}}</ref> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] Romā F. Bola uzvarēja 400 m barjerskrējienā un 4×400 metru stafetē. 2024. gada 14. jūlijā sacensībās Šveicē viņa 400 m barjerskrējienu veica 50,95 sekundēs, labojot savu Eiropas rekordu un kļūstot par otro vieglatlēti aiz Pasaules rekordistes [[Sidnija Maklaflina-Levrona|Sidnijas Maklaflinas]], kas šajā distancē spējusi izskriet no 51 sekundes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nos.nl/artikel/2528836-bol-geeft-kort-voor-spelen-visitekaartje-af-met-toptijd-50-95-ook-record-visser|title=Bol geeft kort voor Spelen visitekaartje af met toptijd (50,95), ook record Visser|website=nos.nl|access-date=2024-07-15|date=2024-07-14|language=nl}}</ref> {{oss|V=2024|L=L}} Parīzē ieguva pilnu medaļu komplektu. Vispirms viņa kļuva par čempioni 4x400 m jauktajā stafetē, pēdējā etapā izraujot uzvaru Nīderlandes izlasei. Savā pamatdisciplīnā 400 metru barjerskrējienā otrajās olimpiskajās spēlēs pēc kārtas ieguva bronzu, bet 4x400 metru sieviešu stafetē nodrošināja sudraba godalgu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.european-athletics.com/news/bol-brings-the-netherlands-home-for-4x400m-silver|title=Bol brings the Netherlands home for 4x400m silver|website=european-athletics.com|access-date={{dat|2024|8|14||bez}}|date={{dat|2024|8|10||bez}}|language=en}}</ref> [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] Tokijā uzvarēja 400 metru barjerskrējienā ar sezonas labāko rezultātu pasaulē (51,54), 4×400 m jauktajā stafetē izcīnīja sudraba medaļu, bet 4×400 m sieviešu stafetē ieguva bronzu. 2026. gada ziemas sezonu F. Bola uzsāka ar debiju [[800 m]] distancē, uzreiz gūstot uzvaru sacensībās [[Meca|Mecā]] un uzstādot jaunu Nīderlandes rekordu telpās (1:59.07).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nos.nl/artikel/2601486-bol-wint-bij-debuut-op-800-meter-direct-in-nederlands-indoorrecord|title=Bol wint bij debuut op 800 meter direct in Nederlands indoorrecord|website=nos.nl|access-date=2026-02-14|date=2026-02-08|language=nl}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Bola, Femke}} [[Kategorija:2000. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Utrehtas provincē dzimušie]] [[Kategorija:Nīderlandes vieglatlētes]] [[Kategorija:Barjerskrējēji]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki vieglatlētikā]] [[Kategorija:Nīderlandes olimpiskie bronzas medaļnieki]] [[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki vieglatlētikā]] [[Kategorija:Nīderlandes olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:Nīderlandes olimpiskie sudraba medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki vieglatlētikā]] qhwcahnkxlvw0g3ndcxrv3xvzict73z 4505931 4505929 2026-08-12T06:31:29Z Vylks 50297 4505931 wikitext text/x-wiki {{Vieglatlēta infokaste | vārds = Femke Brūdersa-Bola | vārds_orig = ''Femke Broeders-Bol'' | attēls = Femke Bol 240823 Budapest 2023.jpg | att_izm = 275px | paraksts = Femke Bola 2023. gadā <!------ Personas dati ------> | dzimtais_vārds = | pilns_vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2000|2|23}} | dz_viet = {{vieta|Nīderlande|Amersforta}} | mir_dat = | mir_viet = | taut = {{NED}} | dzīvesvieta = | garums = {{mērvienība|cm=184}} | svars = {{mērvienība|kg=65}} | iesauka = | izglītība = <!------ Profesionālā informācija ------> | disc = [[400 m barjerskrējiens]]<br />[[400 metri|400 m]] | kar_sāk = | kar_beig = | klubs = | treneris = | trenē = <!------ Dalība sacensībās ------> | olimp = 2 ({{oss|V=2020}}, {{oss|V=2024}}) | pc-a = | pc-t = | rc-a = | rc-t = | reg1 = | reg2 = <!------ Personiskie rekordi ------> | PR1 = 50,95 (2024, {{piezīme|ER|Eiropas rekords}}) | PR1_d = 400 m/b | PR2 = 22,80 (2024) | PR2_d = 200 m | PR3 = 49,44 (2022, {{piezīme|NR|nacionālais rekords}}) | PR3_d = 400 m | PR4 = 49,17 (2024, {{piezīme|WR|Pasaules rekords}}) | PR4_d = 400 m telpās | PR5 = 1:59,07 (2026, {{piezīme|NR|nacionālais rekords}}) | PR5_d = 800 m telpās <!------ Apbalvojumi u.c. ------> | balv = | dzimums = S | atjaunots = | slavz = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalSport|[[Attēls:Athletics pictogram.svg|20px]] [[Vieglatlētika]]}} {{Medal|Country|{{NED}}}} {{MedalCompetition|VOS}} {{MedalGold|{{oss|V=2024|teksts=Parīze 2024}}|{{osv|Vieglatlētika|2024|Vasaras|title=4×400 m jauktā stafete}}}} {{MedalSilver|{{oss|V=2024|teksts=Parīze 2024}}|{{osv|Vieglatlētika|2024|Vasaras|title=4×400 m stafete}}}} {{MedalBronze|{{oss|V=2020|teksts=Tokija 2020}}|{{osv|Vieglatlētika|2020|Vasaras|title=400 m/b}}}} {{MedalBronze|{{oss|V=2024|teksts=Parīze 2024}}|{{osv|Vieglatlētika|2024|Vasaras|title=400 m/b}}}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]}} {{MedalGold|[[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Budapešta 2023]]|400 m/b}} {{MedalGold|[[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Budapešta 2023]]|4×400 m stafete}} {{MedalGold|[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Tokija 2025]]|400 m/b}} {{MedalSilver|[[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Oregona 2022]]|400 m/b}} {{MedalSilver|[[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Oregona 2022]]|4×400 m jauktā stafete}} {{MedalSilver|[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Tokija 2025]]|4×400 m jauktā stafete}} {{MedalBronze|[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Tokija 2025]]|4×400 m stafete}} {{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]]}} {{MedalGold|[[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Minhene 2022]]|400 m}} {{MedalGold|[[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Minhene 2022]]|400 m/b}} {{MedalGold|[[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Minhene 2022]]|4×400 m stafete}} {{MedalGold|[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Roma 2024]]|400 m/b}} {{MedalGold|[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Roma 2024]]|4×400 m stafete}} {{MedalBronze|[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Roma 2024]]|4×400 m jauktā stafete}} {{Medal|Competition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionāts telpās]]}} {{MedalGold|[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Glāzgova 2024]]|400 m}} {{MedalGold|[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Glāzgova 2024]]|4×400 m stafete}} {{MedalSilver|Belgrada 2022|400 m}} {{MedalSilver|Belgrada 2022|4×400 m stafete}} {{Medal|Competition|[[Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|Eiropas čempionāts telpās]]}} {{MedalGold|Toruņa 2021|400 m}} {{MedalGold|Toruņa 2021|4×400 m stafete}} {{MedalGold|Stambula 2023|400 m}} {{MedalGold|Stambula 2023|4×400 m stafete}} {{MedalGold|[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|Apeldorna 2025]]|4×400 m jauktā stafete}} {{MedalGold|[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|Apeldorna 2025]]|4×400 m stafete}} }} '''Femke Brūdersa-Bola''' ({{val|nl|Femke Broeders-Bol}}; dzimusi '''Bola''' (''Bol'') {{dat|2000|2|23}} [[Amersforta|Amersfortā]]) ir nīderlandiešu [[vieglatlēte]], startē [[400 metru barjerskrējiens|400 metru barjerskrējienā]], [[400 metri|400 metru distancē]], kā arī stafetēs. Viņa ir divu olimpisko bronzas medaļas ieguvēja 400 m barjerskrējienā un {{oss|V=2024|L=G}} čempione 4x400 m jauktajā stafetē, kā arī [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023.]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempione]], kā arī pieckārtēja [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempione]]. [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|Pasaules rekordiste]] 400 m skrējienā telpās un Eiropas rekordiste 400 m barjerskrējienā. == Karjera == 2019. gada Eiropas U-20 čempionātā [[Burosa|Burosā]] uzvarēja 400 metru barjerskrējienā. Tajā pašā gadā piedalījās arī [[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionātā]] pieaugušajiem [[Doha|Dohā]]. 400 m/b iekļuva pusfinālā, kopvērtējumā ieņemot 22. vietu. Piedalījās arī 4x400 metru stafetē, kur Nīderlandes komanda ieguva 7. vietu. 2021. gada [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|Eiropas čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] izcīnīja divas zelta medaļas: 400 metros un 4x400 metru stafetē. {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas risinājās 2021. gada augustā, F. Bola izcīnīja bronzas medaļu 400 metru barjerskrējienā, uzstādot jaunu Eiropas rekordu (52,03).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.european-athletics.com/news/bol-shatters-european-record-to-win-400m-hurdles-bronze |title=Bol shatters European record to win 400m hurdles bronze |date={{dat|2021|8|4|N|bez}} |website=european-athletics.com |language=en |access-date={{dat|2022|8|21||bez}}}}</ref> Olimpiskajās spēlēs startēja arī abās 4x400 metru stafetēs — gan sieviešu, gan jauktajām komandām. Tā paša gada septembrī uzvarēja [[Dimanta līga]]s finālsacensībās [[Cīrihe|Cīrihē]]. 2021. gadā Eiropas vieglatlētikas asociācija atzina Bolu par gada uzlecošo zvaigzni sievietēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.european-athletics.com/news/hassan-and-warholm-crowned-2021-european-athletes-of-the-year |title=Hassan and Warholm crowned 2021 European Athletes of the Year |date={{dat|2021|10|16|N|bez}} |website=european-athletics.com |language=en |access-date={{dat|2022|8|21||bez}}}}</ref> 2022. gada [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionātā telpās]] [[Belgrada|Belgradā]] ieguva divas sudraba medaļas: 400 metros un stafetē. [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Pasaules čempionātā]] ASV pilsētā [[Jūdžīna|Jūdžīnā]] izcīnīja sudrabu 400 m/b, piekāpjoties tikai [[Sidnija Maklaflina-Levrona|Sidnijai Maklaflinai]], kas uzstādīja jaunu pasaules rekordu. Bola ieguva sudraba medaļu arī 4x400 metru jauktajā stafetē, bet 4x400 metru sieviešu stafetes komanda ar Bolu sastāvā priekšskrējienā tika diskvalificēta. [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] izcīnīja trīs zelta medaļas: 400 metros, 400 m/b un 4x400 metru stafetē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/vieglatletika/20082022-femke_bola_nokarto_zelta_hat_trick_duplan |title=Femke Bola nokārto zelta "hat-trick", Duplantiss pārspēj savu EČ rekordu |date={{dat|2022|8|20|N|bez}} |website=sportacentrs.com |access-date={{dat|2022|8|21||bez}}}}</ref> 400 metru distanci veica 49,44 sekundēs, labojot Nīderlandes rekordu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.european-athletics.com/news/multi-talented-bol-storms-to-european-400m-title-in-49-44 |title=Multi-talented Bol storms to European 400m title in 49.44 |date={{dat|2022|8|17|N|bez}} |website=european-athletics.com |language=en |access-date={{dat|2022|8|21||bez}}}}</ref> 2023. gada 19. februārī sacensībās [[Apeldorna|Apeldornā]] F. Bola uzstādīja jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|Pasaules rekordu]] telpās 400 m skrējienā 49,26 sekundes, labojot visilgāk pastāvošo mūsdienu vieglatlētikas rekordu, kas kopš 1982. gada piederēja čehu skrējējai [[Jarmila Kratohvīlova|Jarmilai Kratohvīlovai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://olympics.nbcsports.com/2023/02/19/femke-bol-world-record-400-meters-indoors/|title=Femke Bol breaks oldest world record in track - Track and Field|website=OlympicTalk {{!}} NBC Sports|access-date=2023-02-21|date=2023-02-19|language=en-US|archive-date=2023-02-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20230219175903/https://olympics.nbcsports.com/2023/02/19/femke-bol-world-record-400-meters-indoors/}}</ref> 2023. gada Eiropas čempionātā telpās ieguva divas zelta medaļas (400 m un 4x400 m stafetē). {{dat|2023|7|23||bez}} Dimanta līgas posmā [[Londona|Londonā]] uzlaboja sev piederošo Eiropas rekordu 400 m barjerskrējienā, uzrādot rezultātu 51,45 sekundes.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.reuters.com/sports/athletics/bol-goes-sub-52-fire-budapest-warning-2023-07-23/ |title=Ta Lou, Lyles and Bol shine in London |date={{dat|2023|7|23|N|bez}} |website=reuters.com |language=en |access-date={{dat|2023|7|23||bez}}}}</ref> [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā]] [[Budapešta|Budapeštā]] 4×400 metru jauktajā stafetē, cīnoties par pirmo vietu, krita dažus metrus pirms finiša līnijas un pazaudēja stafetes kociņu. 400 m barjerskrējienā izcīnīja savu pirmo zelta medaļu pasaules čempionātos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/vieglatletika/24082023-femkei_bolai_zelts_un_karjeras_otrais_atr |title=Femkei Bolai zelts un karjeras otrais ātrākais skrējiens barjerotajā aplī |date={{dat|2023|8|24|N|bez}} |website=sportacentrs.com |access-date={{dat|2023|8|24||bez}}}}</ref> Čempionāta pēdējā dienā piedalījās arī 4×400 m stafetē un veica pēdējo posmu, finiša taisnē apsteidza Lielbritānijas un Jamaikas komadas, nodrošinot komandai zeltu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.reuters.com/sports/athletics/amazing-bol-finish-takes-dutch-4x400m-gold-2023-08-27/ |title=Amazing Bol finish takes Dutch to 4x400m gold |date={{dat|2023|8|27|N|bez}} |website=reuters.com |access-date={{dat|2023|8|27||bez}}}}</ref> {{Dat|2024|2|18||bez}} Apeldornā Nīderlandes čempionātā vieglatlētikā telpās laboja sev piedrošo pasaules rekordu 400 m telpās, distanci veicot 49,24 sekundēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/sports/595190-niderlandes-skrejeja-bola-uzstada-jaunu-rekordu-400-metru-sprinta |title=Nīderlandes skrējēja Bola uzstāda jaunu rekordu 400 metru sprintā |date={{dat|2024|2|18||bez}} |website=jauns.lv |accessdate={{dat|2024|3|6||bez}}}}</ref> [[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Glāzgova|Glāzgovā]] izcīnīja divas zelta medaļas. Viņa uzvarēja 400 metru distancē, vēlreiz labojot pasaules rekordu telpās (49,17 s).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/vieglatletika/02032024-bola_velreiz_uzlabo_savu_pasaules_rekordu |title=Bola vēlreiz uzlabo savu pasaules rekordu 400 metru sprintā telpās |date={{dat|2024|3|2||bez}} |website=sportacentrs.com |accessdate={{dat|2024|3|6||bez}}}}</ref> Vēlāk palīdzēja uzvarēt Nīderlandes komandai 4×400 metru stafetē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://worldathletics.org/competitions/world-athletics-indoor-championships/glasgow24/news/report/glasgow-24-women-4x400m-report |title=Bol anchors Netherlands to 4x400m glory in Glasgow |date={{dat|2024|3|4||bez}} |website=worldathletics.org |language=en |accessdate={{dat|2024|3|6||bez}}}}</ref> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] Romā F. Bola uzvarēja 400 m barjerskrējienā un 4×400 metru stafetē. 2024. gada 14. jūlijā sacensībās Šveicē viņa 400 m barjerskrējienu veica 50,95 sekundēs, labojot savu Eiropas rekordu un kļūstot par otro vieglatlēti aiz Pasaules rekordistes [[Sidnija Maklaflina-Levrona|Sidnijas Maklaflinas]], kas šajā distancē spējusi izskriet no 51 sekundes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nos.nl/artikel/2528836-bol-geeft-kort-voor-spelen-visitekaartje-af-met-toptijd-50-95-ook-record-visser|title=Bol geeft kort voor Spelen visitekaartje af met toptijd (50,95), ook record Visser|website=nos.nl|access-date=2024-07-15|date=2024-07-14|language=nl}}</ref> {{oss|V=2024|L=L}} Parīzē ieguva pilnu medaļu komplektu. Vispirms viņa kļuva par čempioni 4x400 m jauktajā stafetē, pēdējā etapā izraujot uzvaru Nīderlandes izlasei. Savā pamatdisciplīnā 400 metru barjerskrējienā otrajās olimpiskajās spēlēs pēc kārtas ieguva bronzu, bet 4x400 metru sieviešu stafetē nodrošināja sudraba godalgu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.european-athletics.com/news/bol-brings-the-netherlands-home-for-4x400m-silver|title=Bol brings the Netherlands home for 4x400m silver|website=european-athletics.com|access-date={{dat|2024|8|14||bez}}|date={{dat|2024|8|10||bez}}|language=en}}</ref> [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] Tokijā uzvarēja 400 metru barjerskrējienā ar sezonas labāko rezultātu pasaulē (51,54), 4×400 m jauktajā stafetē izcīnīja sudraba medaļu, bet 4×400 m sieviešu stafetē ieguva bronzu. 2026. gada ziemas sezonu F. Bola uzsāka ar debiju [[800 m]] distancē, uzreiz gūstot uzvaru sacensībās [[Meca|Mecā]] un uzstādot jaunu Nīderlandes rekordu telpās (1:59.07).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nos.nl/artikel/2601486-bol-wint-bij-debuut-op-800-meter-direct-in-nederlands-indoorrecord|title=Bol wint bij debuut op 800 meter direct in Nederlands indoorrecord|website=nos.nl|access-date=2026-02-14|date=2026-02-08|language=nl}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Brūdersa-Bola, Femke}} [[Kategorija:2000. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Utrehtas provincē dzimušie]] [[Kategorija:Nīderlandes vieglatlētes]] [[Kategorija:Barjerskrējēji]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki vieglatlētikā]] [[Kategorija:Nīderlandes olimpiskie bronzas medaļnieki]] [[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki vieglatlētikā]] [[Kategorija:Nīderlandes olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:Nīderlandes olimpiskie sudraba medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki vieglatlētikā]] 22nct92oabhm1fc6jo62b1vy79oi63e 4505933 4505931 2026-08-12T06:36:23Z Vylks 50297 4505933 wikitext text/x-wiki {{Vieglatlēta infokaste | vārds = Femke Brūdersa-Bola | vārds_orig = ''Femke Broeders-Bol'' | attēls = Femke Bol 240823 Budapest 2023.jpg | att_izm = 275px | paraksts = Femke Bola 2023. gadā <!------ Personas dati ------> | dzimtais_vārds = | pilns_vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2000|2|23}} | dz_viet = {{vieta|Nīderlande|Amersforta}} | mir_dat = | mir_viet = | taut = {{NED}} | dzīvesvieta = | garums = {{mērvienība|cm=184}} | svars = {{mērvienība|kg=65}} | iesauka = | izglītība = <!------ Profesionālā informācija ------> | disc = [[400 m barjerskrējiens]]<br />[[400 metri|400 m]] | kar_sāk = | kar_beig = | klubs = | treneris = | trenē = <!------ Dalība sacensībās ------> | olimp = 2 ({{oss|V=2020}}, {{oss|V=2024}}) | pc-a = | pc-t = | rc-a = | rc-t = | reg1 = | reg2 = <!------ Personiskie rekordi ------> | PR1 = 50,95 (2024, {{piezīme|ER|Eiropas rekords}}) | PR1_d = 400 m/b | PR2 = 22,80 (2024) | PR2_d = 200 m | PR3 = 49,44 (2022, {{piezīme|NR|nacionālais rekords}}) | PR3_d = 400 m | PR4 = 49,17 (2024, {{piezīme|WR|Pasaules rekords}}) | PR4_d = 400 m telpās | PR5 = 1:59,07 (2026, {{piezīme|NR|nacionālais rekords}}) | PR5_d = 800 m telpās <!------ Apbalvojumi u.c. ------> | balv = | dzimums = S | atjaunots = | slavz = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalSport|[[Attēls:Athletics pictogram.svg|20px]] [[Vieglatlētika]]}} {{Medal|Country|{{NED}}}} {{MedalCompetition|VOS}} {{MedalGold|{{oss|V=2024|teksts=Parīze 2024}}|{{osv|Vieglatlētika|2024|Vasaras|title=4×400 m jauktā stafete}}}} {{MedalSilver|{{oss|V=2024|teksts=Parīze 2024}}|{{osv|Vieglatlētika|2024|Vasaras|title=4×400 m stafete}}}} {{MedalBronze|{{oss|V=2020|teksts=Tokija 2020}}|{{osv|Vieglatlētika|2020|Vasaras|title=400 m/b}}}} {{MedalBronze|{{oss|V=2024|teksts=Parīze 2024}}|{{osv|Vieglatlētika|2024|Vasaras|title=400 m/b}}}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]}} {{MedalGold|[[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Budapešta 2023]]|400 m/b}} {{MedalGold|[[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Budapešta 2023]]|4×400 m stafete}} {{MedalGold|[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Tokija 2025]]|400 m/b}} {{MedalSilver|[[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Oregona 2022]]|400 m/b}} {{MedalSilver|[[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Oregona 2022]]|4×400 m jauktā stafete}} {{MedalSilver|[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Tokija 2025]]|4×400 m jauktā stafete}} {{MedalBronze|[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Tokija 2025]]|4×400 m stafete}} {{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]]}} {{MedalGold|[[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Minhene 2022]]|400 m}} {{MedalGold|[[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Minhene 2022]]|400 m/b}} {{MedalGold|[[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Minhene 2022]]|4×400 m stafete}} {{MedalGold|[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Roma 2024]]|400 m/b}} {{MedalGold|[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Roma 2024]]|4×400 m stafete}} {{MedalBronze|[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Roma 2024]]|4×400 m jauktā stafete}} {{Medal|Competition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionāts telpās]]}} {{MedalGold|[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Glāzgova 2024]]|400 m}} {{MedalGold|[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Glāzgova 2024]]|4×400 m stafete}} {{MedalSilver|Belgrada 2022|400 m}} {{MedalSilver|Belgrada 2022|4×400 m stafete}} {{Medal|Competition|[[Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|Eiropas čempionāts telpās]]}} {{MedalGold|Toruņa 2021|400 m}} {{MedalGold|Toruņa 2021|4×400 m stafete}} {{MedalGold|Stambula 2023|400 m}} {{MedalGold|Stambula 2023|4×400 m stafete}} {{MedalGold|[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|Apeldorna 2025]]|4×400 m jauktā stafete}} {{MedalGold|[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|Apeldorna 2025]]|4×400 m stafete}} }} '''Femke Brūdersa-Bola''' ({{val|nl|Femke Broeders-Bol}}; dzimusi '''Bola''' (''Bol'') {{dat|2000|2|23}} [[Amersforta|Amersfortā]]) ir nīderlandiešu [[vieglatlēte]], startē [[400 metru barjerskrējiens|400 metru barjerskrējienā]], [[400 metri|400 metru distancē]], kā arī stafetēs. Viņa ir divu olimpisko bronzas medaļas ieguvēja 400 m barjerskrējienā un {{oss|V=2024|L=G}} čempione 4x400 m jauktajā stafetē, kā arī [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023.]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempione]], kā arī pieckārtēja [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempione]]. [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|Pasaules rekordiste]] 400 m skrējienā telpās un Eiropas rekordiste 400 m barjerskrējienā. == Karjera == 2019. gada Eiropas U-20 čempionātā [[Burosa|Burosā]] uzvarēja 400 metru barjerskrējienā. Tajā pašā gadā piedalījās arī [[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionātā]] pieaugušajiem [[Doha|Dohā]]. 400 m/b iekļuva pusfinālā, kopvērtējumā ieņemot 22. vietu. Piedalījās arī 4x400 metru stafetē, kur Nīderlandes komanda ieguva 7. vietu. 2021. gada [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|Eiropas čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] izcīnīja divas zelta medaļas: 400 metros un 4x400 metru stafetē. {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas risinājās 2021. gada augustā, F. Bola izcīnīja bronzas medaļu 400 metru barjerskrējienā, uzstādot jaunu Eiropas rekordu (52,03).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.european-athletics.com/news/bol-shatters-european-record-to-win-400m-hurdles-bronze |title=Bol shatters European record to win 400m hurdles bronze |date={{dat|2021|8|4|N|bez}} |website=european-athletics.com |language=en |access-date={{dat|2022|8|21||bez}}}}</ref> Olimpiskajās spēlēs startēja arī abās 4x400 metru stafetēs — gan sieviešu, gan jauktajām komandām. Tā paša gada septembrī uzvarēja [[Dimanta līga]]s finālsacensībās [[Cīrihe|Cīrihē]]. 2021. gadā Eiropas vieglatlētikas asociācija atzina Bolu par gada uzlecošo zvaigzni sievietēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.european-athletics.com/news/hassan-and-warholm-crowned-2021-european-athletes-of-the-year |title=Hassan and Warholm crowned 2021 European Athletes of the Year |date={{dat|2021|10|16|N|bez}} |website=european-athletics.com |language=en |access-date={{dat|2022|8|21||bez}}}}</ref> 2022. gada [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionātā telpās]] [[Belgrada|Belgradā]] ieguva divas sudraba medaļas: 400 metros un stafetē. [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Pasaules čempionātā]] ASV pilsētā [[Jūdžīna|Jūdžīnā]] izcīnīja sudrabu 400 m/b, piekāpjoties tikai [[Sidnija Maklaflina-Levrona|Sidnijai Maklaflinai]], kas uzstādīja jaunu pasaules rekordu. Bola ieguva sudraba medaļu arī 4x400 metru jauktajā stafetē, bet 4x400 metru sieviešu stafetes komanda ar Bolu sastāvā priekšskrējienā tika diskvalificēta. [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] izcīnīja trīs zelta medaļas: 400 metros, 400 m/b un 4x400 metru stafetē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/vieglatletika/20082022-femke_bola_nokarto_zelta_hat_trick_duplan |title=Femke Bola nokārto zelta "hat-trick", Duplantiss pārspēj savu EČ rekordu |date={{dat|2022|8|20|N|bez}} |website=sportacentrs.com |access-date={{dat|2022|8|21||bez}}}}</ref> 400 metru distanci veica 49,44 sekundēs, labojot Nīderlandes rekordu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.european-athletics.com/news/multi-talented-bol-storms-to-european-400m-title-in-49-44 |title=Multi-talented Bol storms to European 400m title in 49.44 |date={{dat|2022|8|17|N|bez}} |website=european-athletics.com |language=en |access-date={{dat|2022|8|21||bez}}}}</ref> 2023. gada 19. februārī sacensībās [[Apeldorna|Apeldornā]] F. Bola uzstādīja jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|Pasaules rekordu]] telpās 400 m skrējienā 49,26 sekundes, labojot visilgāk pastāvošo mūsdienu vieglatlētikas rekordu, kas kopš 1982. gada piederēja čehu skrējējai [[Jarmila Kratohvīlova|Jarmilai Kratohvīlovai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://olympics.nbcsports.com/2023/02/19/femke-bol-world-record-400-meters-indoors/|title=Femke Bol breaks oldest world record in track - Track and Field|website=OlympicTalk {{!}} NBC Sports|access-date=2023-02-21|date=2023-02-19|language=en-US|archive-date=2023-02-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20230219175903/https://olympics.nbcsports.com/2023/02/19/femke-bol-world-record-400-meters-indoors/}}</ref> 2023. gada Eiropas čempionātā telpās ieguva divas zelta medaļas (400 m un 4x400 m stafetē). {{dat|2023|7|23||bez}} Dimanta līgas posmā [[Londona|Londonā]] uzlaboja sev piederošo Eiropas rekordu 400 m barjerskrējienā, uzrādot rezultātu 51,45 sekundes.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.reuters.com/sports/athletics/bol-goes-sub-52-fire-budapest-warning-2023-07-23/ |title=Ta Lou, Lyles and Bol shine in London |date={{dat|2023|7|23|N|bez}} |website=reuters.com |language=en |access-date={{dat|2023|7|23||bez}}}}</ref> [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā]] [[Budapešta|Budapeštā]] 4×400 metru jauktajā stafetē, cīnoties par pirmo vietu, krita dažus metrus pirms finiša līnijas un pazaudēja stafetes kociņu. 400 m barjerskrējienā izcīnīja savu pirmo zelta medaļu pasaules čempionātos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/vieglatletika/24082023-femkei_bolai_zelts_un_karjeras_otrais_atr |title=Femkei Bolai zelts un karjeras otrais ātrākais skrējiens barjerotajā aplī |date={{dat|2023|8|24|N|bez}} |website=sportacentrs.com |access-date={{dat|2023|8|24||bez}}}}</ref> Čempionāta pēdējā dienā piedalījās arī 4×400 m stafetē un veica pēdējo posmu, finiša taisnē apsteidza Lielbritānijas un Jamaikas komadas, nodrošinot komandai zeltu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.reuters.com/sports/athletics/amazing-bol-finish-takes-dutch-4x400m-gold-2023-08-27/ |title=Amazing Bol finish takes Dutch to 4x400m gold |date={{dat|2023|8|27|N|bez}} |website=reuters.com |access-date={{dat|2023|8|27||bez}}}}</ref> {{Dat|2024|2|18||bez}} Apeldornā Nīderlandes čempionātā vieglatlētikā telpās laboja sev piedrošo pasaules rekordu 400 m telpās, distanci veicot 49,24 sekundēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/sports/595190-niderlandes-skrejeja-bola-uzstada-jaunu-rekordu-400-metru-sprinta |title=Nīderlandes skrējēja Bola uzstāda jaunu rekordu 400 metru sprintā |date={{dat|2024|2|18||bez}} |website=jauns.lv |accessdate={{dat|2024|3|6||bez}}}}</ref> [[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Glāzgova|Glāzgovā]] izcīnīja divas zelta medaļas. Viņa uzvarēja 400 metru distancē, vēlreiz labojot pasaules rekordu telpās (49,17 s).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/vieglatletika/02032024-bola_velreiz_uzlabo_savu_pasaules_rekordu |title=Bola vēlreiz uzlabo savu pasaules rekordu 400 metru sprintā telpās |date={{dat|2024|3|2||bez}} |website=sportacentrs.com |accessdate={{dat|2024|3|6||bez}}}}</ref> Vēlāk palīdzēja uzvarēt Nīderlandes komandai 4×400 metru stafetē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://worldathletics.org/competitions/world-athletics-indoor-championships/glasgow24/news/report/glasgow-24-women-4x400m-report |title=Bol anchors Netherlands to 4x400m glory in Glasgow |date={{dat|2024|3|4||bez}} |website=worldathletics.org |language=en |accessdate={{dat|2024|3|6||bez}}}}</ref> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] Romā F. Bola uzvarēja 400 m barjerskrējienā un 4×400 metru stafetē. 2024. gada 14. jūlijā sacensībās Šveicē viņa 400 m barjerskrējienu veica 50,95 sekundēs, labojot savu Eiropas rekordu un kļūstot par otro vieglatlēti aiz Pasaules rekordistes [[Sidnija Maklaflina-Levrona|Sidnijas Maklaflinas]], kas šajā distancē spējusi izskriet no 51 sekundes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nos.nl/artikel/2528836-bol-geeft-kort-voor-spelen-visitekaartje-af-met-toptijd-50-95-ook-record-visser|title=Bol geeft kort voor Spelen visitekaartje af met toptijd (50,95), ook record Visser|website=nos.nl|access-date=2024-07-15|date=2024-07-14|language=nl}}</ref> {{oss|V=2024|L=L}} Parīzē ieguva pilnu medaļu komplektu. Vispirms viņa kļuva par čempioni 4x400 m jauktajā stafetē, pēdējā etapā izraujot uzvaru Nīderlandes izlasei. Savā pamatdisciplīnā 400 metru barjerskrējienā otrajās olimpiskajās spēlēs pēc kārtas ieguva bronzu, bet 4x400 metru sieviešu stafetē nodrošināja sudraba godalgu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.european-athletics.com/news/bol-brings-the-netherlands-home-for-4x400m-silver|title=Bol brings the Netherlands home for 4x400m silver|website=european-athletics.com|access-date={{dat|2024|8|14||bez}}|date={{dat|2024|8|10||bez}}|language=en}}</ref> [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] Tokijā uzvarēja 400 metru barjerskrējienā ar sezonas labāko rezultātu pasaulē (51,54), 4×400 m jauktajā stafetē izcīnīja sudraba medaļu, bet 4×400 m sieviešu stafetē ieguva bronzu. 2026. gada ziemas sezonu F. Bola uzsāka ar debiju [[800 m]] distancē, uzreiz gūstot uzvaru sacensībās [[Meca|Mecā]] un uzstādot jaunu Nīderlandes rekordu telpās (1:59.07).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nos.nl/artikel/2601486-bol-wint-bij-debuut-op-800-meter-direct-in-nederlands-indoorrecord|title=Bol wint bij debuut op 800 meter direct in Nederlands indoorrecord|website=nos.nl|access-date=2026-02-14|date=2026-02-08|language=nl}}</ref> == Privātā dzīve == 2026. gada februārī apprecējās ar kārtslēcēju [[Bens Brūderss|Benu Brūdersu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ad.nl/andere-sporten/femke-bol-in-amersfoort-getrouwd-met-belgische-atleet-ben-broeders~a439f30c/?referrer=https%3A%2F%2Fen.wikipedia.org%2F|title=Femke Bol in Amersfoort getrouwd met Belgische atleet Ben Broeders|website=ad.nl|access-date={{dat|2026|3|6||bez}}|date={{dat|2026|8|12||bez}}|language=nl}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Brūdersa-Bola, Femke}} [[Kategorija:2000. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Utrehtas provincē dzimušie]] [[Kategorija:Nīderlandes vieglatlētes]] [[Kategorija:Barjerskrējēji]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki vieglatlētikā]] [[Kategorija:Nīderlandes olimpiskie bronzas medaļnieki]] [[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki vieglatlētikā]] [[Kategorija:Nīderlandes olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:Nīderlandes olimpiskie sudraba medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki vieglatlētikā]] c98hnzwwhch9v1861zscv3komngifsv 4505934 4505933 2026-08-12T06:37:07Z Vylks 50297 4505934 wikitext text/x-wiki {{Vieglatlēta infokaste | vārds = Femke Brūdersa-Bola | vārds_orig = ''Femke Broeders-Bol'' | attēls = Femke Bol 240823 Budapest 2023.jpg | att_izm = 275px | paraksts = Femke Bola 2023. gadā <!------ Personas dati ------> | dzimtais_vārds = | pilns_vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2000|2|23}} | dz_viet = {{vieta|Nīderlande|Amersforta}} | mir_dat = | mir_viet = | taut = {{NED}} | dzīvesvieta = | garums = {{mērvienība|cm=184}} | svars = {{mērvienība|kg=65}} | iesauka = | izglītība = <!------ Profesionālā informācija ------> | disc = [[400 m barjerskrējiens]]<br />[[400 metri|400 m]] | kar_sāk = | kar_beig = | klubs = | treneris = | trenē = <!------ Dalība sacensībās ------> | olimp = 2 ({{oss|V=2020}}, {{oss|V=2024}}) | pc-a = | pc-t = | rc-a = | rc-t = | reg1 = | reg2 = <!------ Personiskie rekordi ------> | PR1 = 50,95 (2024, {{piezīme|ER|Eiropas rekords}}) | PR1_d = 400 m/b | PR2 = 22,80 (2024) | PR2_d = 200 m | PR3 = 49,44 (2022, {{piezīme|NR|nacionālais rekords}}) | PR3_d = 400 m | PR4 = 49,17 (2024, {{piezīme|WR|Pasaules rekords}}) | PR4_d = 400 m telpās | PR5 = 1:59,07 (2026, {{piezīme|NR|nacionālais rekords}}) | PR5_d = 800 m telpās <!------ Apbalvojumi u.c. ------> | balv = | dzimums = S | atjaunots = | slavz = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalSport|[[Attēls:Athletics pictogram.svg|20px]] [[Vieglatlētika]]}} {{Medal|Country|{{NED}}}} {{MedalCompetition|VOS}} {{MedalGold|{{oss|V=2024|teksts=Parīze 2024}}|{{osv|Vieglatlētika|2024|Vasaras|title=4×400 m jauktā stafete}}}} {{MedalSilver|{{oss|V=2024|teksts=Parīze 2024}}|{{osv|Vieglatlētika|2024|Vasaras|title=4×400 m stafete}}}} {{MedalBronze|{{oss|V=2020|teksts=Tokija 2020}}|{{osv|Vieglatlētika|2020|Vasaras|title=400 m/b}}}} {{MedalBronze|{{oss|V=2024|teksts=Parīze 2024}}|{{osv|Vieglatlētika|2024|Vasaras|title=400 m/b}}}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]}} {{MedalGold|[[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Budapešta 2023]]|400 m/b}} {{MedalGold|[[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Budapešta 2023]]|4×400 m stafete}} {{MedalGold|[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Tokija 2025]]|400 m/b}} {{MedalSilver|[[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Oregona 2022]]|400 m/b}} {{MedalSilver|[[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Oregona 2022]]|4×400 m jauktā stafete}} {{MedalSilver|[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Tokija 2025]]|4×400 m jauktā stafete}} {{MedalBronze|[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Tokija 2025]]|4×400 m stafete}} {{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]]}} {{MedalGold|[[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Minhene 2022]]|400 m}} {{MedalGold|[[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Minhene 2022]]|400 m/b}} {{MedalGold|[[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Minhene 2022]]|4×400 m stafete}} {{MedalGold|[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Roma 2024]]|400 m/b}} {{MedalGold|[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Roma 2024]]|4×400 m stafete}} {{MedalBronze|[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Roma 2024]]|4×400 m jauktā stafete}} {{Medal|Competition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionāts telpās]]}} {{MedalGold|[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Glāzgova 2024]]|400 m}} {{MedalGold|[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Glāzgova 2024]]|4×400 m stafete}} {{MedalSilver|Belgrada 2022|400 m}} {{MedalSilver|Belgrada 2022|4×400 m stafete}} {{Medal|Competition|[[Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|Eiropas čempionāts telpās]]}} {{MedalGold|Toruņa 2021|400 m}} {{MedalGold|Toruņa 2021|4×400 m stafete}} {{MedalGold|Stambula 2023|400 m}} {{MedalGold|Stambula 2023|4×400 m stafete}} {{MedalGold|[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|Apeldorna 2025]]|4×400 m jauktā stafete}} {{MedalGold|[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|Apeldorna 2025]]|4×400 m stafete}} }} '''Femke Brūdersa-Bola''' ({{val|nl|Femke Broeders-Bol}}; dzimusi '''Bola''' (''Bol'') {{dat|2000|2|23}} [[Amersforta|Amersfortā]]) ir nīderlandiešu [[vieglatlēte]], startē [[400 metru barjerskrējiens|400 metru barjerskrējienā]], [[400 metri|400 metru distancē]], kā arī stafetēs. Viņa ir divu olimpisko bronzas medaļas ieguvēja 400 m barjerskrējienā un {{oss|V=2024|L=G}} čempione 4x400 m jauktajā stafetē, kā arī [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023.]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempione]], kā arī pieckārtēja [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempione]]. [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|Pasaules rekordiste]] 400 m skrējienā telpās un Eiropas rekordiste 400 m barjerskrējienā. == Karjera == 2019. gada Eiropas U-20 čempionātā [[Burosa|Burosā]] uzvarēja 400 metru barjerskrējienā. Tajā pašā gadā piedalījās arī [[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionātā]] pieaugušajiem [[Doha|Dohā]]. 400 m/b iekļuva pusfinālā, kopvērtējumā ieņemot 22. vietu. Piedalījās arī 4x400 metru stafetē, kur Nīderlandes komanda ieguva 7. vietu. 2021. gada [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|Eiropas čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] izcīnīja divas zelta medaļas: 400 metros un 4x400 metru stafetē. {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas risinājās 2021. gada augustā, F. Bola izcīnīja bronzas medaļu 400 metru barjerskrējienā, uzstādot jaunu Eiropas rekordu (52,03).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.european-athletics.com/news/bol-shatters-european-record-to-win-400m-hurdles-bronze |title=Bol shatters European record to win 400m hurdles bronze |date={{dat|2021|8|4|N|bez}} |website=european-athletics.com |language=en |access-date={{dat|2022|8|21||bez}}}}</ref> Olimpiskajās spēlēs startēja arī abās 4x400 metru stafetēs — gan sieviešu, gan jauktajām komandām. Tā paša gada septembrī uzvarēja [[Dimanta līga]]s finālsacensībās [[Cīrihe|Cīrihē]]. 2021. gadā Eiropas vieglatlētikas asociācija atzina Bolu par gada uzlecošo zvaigzni sievietēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.european-athletics.com/news/hassan-and-warholm-crowned-2021-european-athletes-of-the-year |title=Hassan and Warholm crowned 2021 European Athletes of the Year |date={{dat|2021|10|16|N|bez}} |website=european-athletics.com |language=en |access-date={{dat|2022|8|21||bez}}}}</ref> 2022. gada [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionātā telpās]] [[Belgrada|Belgradā]] ieguva divas sudraba medaļas: 400 metros un stafetē. [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Pasaules čempionātā]] ASV pilsētā [[Jūdžīna|Jūdžīnā]] izcīnīja sudrabu 400 m/b, piekāpjoties tikai [[Sidnija Maklaflina-Levrona|Sidnijai Maklaflinai]], kas uzstādīja jaunu pasaules rekordu. Bola ieguva sudraba medaļu arī 4x400 metru jauktajā stafetē, bet 4x400 metru sieviešu stafetes komanda ar Bolu sastāvā priekšskrējienā tika diskvalificēta. [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] izcīnīja trīs zelta medaļas: 400 metros, 400 m/b un 4x400 metru stafetē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/vieglatletika/20082022-femke_bola_nokarto_zelta_hat_trick_duplan |title=Femke Bola nokārto zelta "hat-trick", Duplantiss pārspēj savu EČ rekordu |date={{dat|2022|8|20|N|bez}} |website=sportacentrs.com |access-date={{dat|2022|8|21||bez}}}}</ref> 400 metru distanci veica 49,44 sekundēs, labojot Nīderlandes rekordu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.european-athletics.com/news/multi-talented-bol-storms-to-european-400m-title-in-49-44 |title=Multi-talented Bol storms to European 400m title in 49.44 |date={{dat|2022|8|17|N|bez}} |website=european-athletics.com |language=en |access-date={{dat|2022|8|21||bez}}}}</ref> 2023. gada 19. februārī sacensībās [[Apeldorna|Apeldornā]] F. Bola uzstādīja jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|Pasaules rekordu]] telpās 400 m skrējienā 49,26 sekundes, labojot visilgāk pastāvošo mūsdienu vieglatlētikas rekordu, kas kopš 1982. gada piederēja čehu skrējējai [[Jarmila Kratohvīlova|Jarmilai Kratohvīlovai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://olympics.nbcsports.com/2023/02/19/femke-bol-world-record-400-meters-indoors/|title=Femke Bol breaks oldest world record in track - Track and Field|website=OlympicTalk {{!}} NBC Sports|access-date=2023-02-21|date=2023-02-19|language=en-US|archive-date=2023-02-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20230219175903/https://olympics.nbcsports.com/2023/02/19/femke-bol-world-record-400-meters-indoors/}}</ref> 2023. gada Eiropas čempionātā telpās ieguva divas zelta medaļas (400 m un 4x400 m stafetē). {{dat|2023|7|23||bez}} Dimanta līgas posmā [[Londona|Londonā]] uzlaboja sev piederošo Eiropas rekordu 400 m barjerskrējienā, uzrādot rezultātu 51,45 sekundes.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.reuters.com/sports/athletics/bol-goes-sub-52-fire-budapest-warning-2023-07-23/ |title=Ta Lou, Lyles and Bol shine in London |date={{dat|2023|7|23|N|bez}} |website=reuters.com |language=en |access-date={{dat|2023|7|23||bez}}}}</ref> [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā]] [[Budapešta|Budapeštā]] 4×400 metru jauktajā stafetē, cīnoties par pirmo vietu, krita dažus metrus pirms finiša līnijas un pazaudēja stafetes kociņu. 400 m barjerskrējienā izcīnīja savu pirmo zelta medaļu pasaules čempionātos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/vieglatletika/24082023-femkei_bolai_zelts_un_karjeras_otrais_atr |title=Femkei Bolai zelts un karjeras otrais ātrākais skrējiens barjerotajā aplī |date={{dat|2023|8|24|N|bez}} |website=sportacentrs.com |access-date={{dat|2023|8|24||bez}}}}</ref> Čempionāta pēdējā dienā piedalījās arī 4×400 m stafetē un veica pēdējo posmu, finiša taisnē apsteidza Lielbritānijas un Jamaikas komadas, nodrošinot komandai zeltu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.reuters.com/sports/athletics/amazing-bol-finish-takes-dutch-4x400m-gold-2023-08-27/ |title=Amazing Bol finish takes Dutch to 4x400m gold |date={{dat|2023|8|27|N|bez}} |website=reuters.com |access-date={{dat|2023|8|27||bez}}}}</ref> {{Dat|2024|2|18||bez}} Apeldornā Nīderlandes čempionātā vieglatlētikā telpās laboja sev piedrošo pasaules rekordu 400 m telpās, distanci veicot 49,24 sekundēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/sports/595190-niderlandes-skrejeja-bola-uzstada-jaunu-rekordu-400-metru-sprinta |title=Nīderlandes skrējēja Bola uzstāda jaunu rekordu 400 metru sprintā |date={{dat|2024|2|18||bez}} |website=jauns.lv |accessdate={{dat|2024|3|6||bez}}}}</ref> [[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Glāzgova|Glāzgovā]] izcīnīja divas zelta medaļas. Viņa uzvarēja 400 metru distancē, vēlreiz labojot pasaules rekordu telpās (49,17 s).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/vieglatletika/02032024-bola_velreiz_uzlabo_savu_pasaules_rekordu |title=Bola vēlreiz uzlabo savu pasaules rekordu 400 metru sprintā telpās |date={{dat|2024|3|2||bez}} |website=sportacentrs.com |accessdate={{dat|2024|3|6||bez}}}}</ref> Vēlāk palīdzēja uzvarēt Nīderlandes komandai 4×400 metru stafetē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://worldathletics.org/competitions/world-athletics-indoor-championships/glasgow24/news/report/glasgow-24-women-4x400m-report |title=Bol anchors Netherlands to 4x400m glory in Glasgow |date={{dat|2024|3|4||bez}} |website=worldathletics.org |language=en |accessdate={{dat|2024|3|6||bez}}}}</ref> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] Romā F. Bola uzvarēja 400 m barjerskrējienā un 4×400 metru stafetē. 2024. gada 14. jūlijā sacensībās Šveicē viņa 400 m barjerskrējienu veica 50,95 sekundēs, labojot savu Eiropas rekordu un kļūstot par otro vieglatlēti aiz Pasaules rekordistes [[Sidnija Maklaflina-Levrona|Sidnijas Maklaflinas]], kas šajā distancē spējusi izskriet no 51 sekundes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nos.nl/artikel/2528836-bol-geeft-kort-voor-spelen-visitekaartje-af-met-toptijd-50-95-ook-record-visser|title=Bol geeft kort voor Spelen visitekaartje af met toptijd (50,95), ook record Visser|website=nos.nl|access-date=2024-07-15|date=2024-07-14|language=nl}}</ref> {{oss|V=2024|L=L}} Parīzē ieguva pilnu medaļu komplektu. Vispirms viņa kļuva par čempioni 4x400 m jauktajā stafetē, pēdējā etapā izraujot uzvaru Nīderlandes izlasei. Savā pamatdisciplīnā 400 metru barjerskrējienā otrajās olimpiskajās spēlēs pēc kārtas ieguva bronzu, bet 4x400 metru sieviešu stafetē nodrošināja sudraba godalgu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.european-athletics.com/news/bol-brings-the-netherlands-home-for-4x400m-silver|title=Bol brings the Netherlands home for 4x400m silver|website=european-athletics.com|access-date={{dat|2024|8|14||bez}}|date={{dat|2024|8|10||bez}}|language=en}}</ref> [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] Tokijā uzvarēja 400 metru barjerskrējienā ar sezonas labāko rezultātu pasaulē (51,54), 4×400 m jauktajā stafetē izcīnīja sudraba medaļu, bet 4×400 m sieviešu stafetē ieguva bronzu. 2026. gada ziemas sezonu F. Bola uzsāka ar debiju [[800 m]] distancē, uzreiz gūstot uzvaru sacensībās [[Meca|Mecā]] un uzstādot jaunu Nīderlandes rekordu telpās (1:59.07).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nos.nl/artikel/2601486-bol-wint-bij-debuut-op-800-meter-direct-in-nederlands-indoorrecord|title=Bol wint bij debuut op 800 meter direct in Nederlands indoorrecord|website=nos.nl|access-date=2026-02-14|date=2026-02-08|language=nl}}</ref> == Privātā dzīve == 2026. gada februārī apprecējās ar kārtslēcēju [[Bens Brūderss|Benu Brūdersu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ad.nl/andere-sporten/femke-bol-in-amersfoort-getrouwd-met-belgische-atleet-ben-broeders~a439f30c/?referrer=https%3A%2F%2Fen.wikipedia.org%2F|title=Femke Bol in Amersfoort getrouwd met Belgische atleet Ben Broeders|website=ad.nl|access-date={{dat|2026|8|12||bez}}|date={{dat|2026|3|6||bez}}|language=nl}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Brūdersa-Bola, Femke}} [[Kategorija:2000. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Utrehtas provincē dzimušie]] [[Kategorija:Nīderlandes vieglatlētes]] [[Kategorija:Barjerskrējēji]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki vieglatlētikā]] [[Kategorija:Nīderlandes olimpiskie bronzas medaļnieki]] [[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki vieglatlētikā]] [[Kategorija:Nīderlandes olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:Nīderlandes olimpiskie sudraba medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki vieglatlētikā]] cb26au54a3fv4uy0tyaqp3wpv4304d9 4505938 4505934 2026-08-12T06:41:24Z Vylks 50297 4505938 wikitext text/x-wiki {{Vieglatlēta infokaste | vārds = Femke Brūdersa-Bola | vārds_orig = ''Femke Broeders-Bol'' | attēls = Femke Bol 240823 Budapest 2023.jpg | att_izm = 275px | paraksts = Femke Bola 2023. gadā <!------ Personas dati ------> | dzimtais_vārds = | pilns_vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2000|2|23}} | dz_viet = {{vieta|Nīderlande|Amersforta}} | mir_dat = | mir_viet = | taut = {{NED}} | dzīvesvieta = | garums = {{mērvienība|cm=184}} | svars = {{mērvienība|kg=65}} | iesauka = | izglītība = <!------ Profesionālā informācija ------> | disc = [[400 m barjerskrējiens]]<br />[[400 metri|400 m]]<br />[[800 metri|800 m]] | kar_sāk = | kar_beig = | klubs = | treneris = | trenē = <!------ Dalība sacensībās ------> | olimp = 2 ({{oss|V=2020}}, {{oss|V=2024}}) | pc-a = | pc-t = | rc-a = | rc-t = | reg1 = | reg2 = <!------ Personiskie rekordi ------> | PR1 = 50,95 (2024, {{piezīme|ER|Eiropas rekords}}) | PR1_d = 400 m/b | PR2 = 22,80 (2024) | PR2_d = 200 m | PR3 = 49,44 (2022, {{piezīme|NR|nacionālais rekords}}) | PR3_d = 400 m | PR4 = 49,17 (2024, {{piezīme|WR|Pasaules rekords}}) | PR4_d = 400 m telpās | PR5 = 1:59,07 (2026, {{piezīme|NR|nacionālais rekords}}) | PR5_d = 800 m telpās <!------ Apbalvojumi u.c. ------> | balv = | dzimums = S | atjaunots = | slavz = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalSport|[[Attēls:Athletics pictogram.svg|20px]] [[Vieglatlētika]]}} {{Medal|Country|{{NED}}}} {{MedalCompetition|VOS}} {{MedalGold|{{oss|V=2024|teksts=Parīze 2024}}|{{osv|Vieglatlētika|2024|Vasaras|title=4×400 m jauktā stafete}}}} {{MedalSilver|{{oss|V=2024|teksts=Parīze 2024}}|{{osv|Vieglatlētika|2024|Vasaras|title=4×400 m stafete}}}} {{MedalBronze|{{oss|V=2020|teksts=Tokija 2020}}|{{osv|Vieglatlētika|2020|Vasaras|title=400 m/b}}}} {{MedalBronze|{{oss|V=2024|teksts=Parīze 2024}}|{{osv|Vieglatlētika|2024|Vasaras|title=400 m/b}}}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]}} {{MedalGold|[[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Budapešta 2023]]|400 m/b}} {{MedalGold|[[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Budapešta 2023]]|4×400 m stafete}} {{MedalGold|[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Tokija 2025]]|400 m/b}} {{MedalSilver|[[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Oregona 2022]]|400 m/b}} {{MedalSilver|[[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Oregona 2022]]|4×400 m jauktā stafete}} {{MedalSilver|[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Tokija 2025]]|4×400 m jauktā stafete}} {{MedalBronze|[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Tokija 2025]]|4×400 m stafete}} {{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]]}} {{MedalGold|[[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Minhene 2022]]|400 m}} {{MedalGold|[[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Minhene 2022]]|400 m/b}} {{MedalGold|[[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Minhene 2022]]|4×400 m stafete}} {{MedalGold|[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Roma 2024]]|400 m/b}} {{MedalGold|[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Roma 2024]]|4×400 m stafete}} {{MedalBronze|[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Roma 2024]]|4×400 m jauktā stafete}} {{Medal|Competition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionāts telpās]]}} {{MedalGold|[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Glāzgova 2024]]|400 m}} {{MedalGold|[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Glāzgova 2024]]|4×400 m stafete}} {{MedalSilver|Belgrada 2022|400 m}} {{MedalSilver|Belgrada 2022|4×400 m stafete}} {{Medal|Competition|[[Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|Eiropas čempionāts telpās]]}} {{MedalGold|Toruņa 2021|400 m}} {{MedalGold|Toruņa 2021|4×400 m stafete}} {{MedalGold|Stambula 2023|400 m}} {{MedalGold|Stambula 2023|4×400 m stafete}} {{MedalGold|[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|Apeldorna 2025]]|4×400 m jauktā stafete}} {{MedalGold|[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|Apeldorna 2025]]|4×400 m stafete}} }} '''Femke Brūdersa-Bola''' ({{val|nl|Femke Broeders-Bol}}; dzimusi '''Bola''' (''Bol'') {{dat|2000|2|23}} [[Amersforta|Amersfortā]]) ir nīderlandiešu [[vieglatlēte]], startē [[400 metru barjerskrējiens|400 metru barjerskrējienā]], [[400 metri|400 metru distancē]], kā arī stafetēs. 2026. gadā pievērsusies [[800 metri|800 metru]] distancei. Viņa ir divu olimpisko bronzas medaļas ieguvēja 400 m barjerskrējienā un {{oss|V=2024|L=G}} čempione 4x400 m jauktajā stafetē, kā arī [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023.]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempione]], kā arī pieckārtēja [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempione]]. [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|Pasaules rekordiste]] 400 m skrējienā telpās un Eiropas rekordiste 400 m barjerskrējienā. == Karjera == 2019. gada Eiropas U-20 čempionātā [[Burosa|Burosā]] uzvarēja 400 metru barjerskrējienā. Tajā pašā gadā piedalījās arī [[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionātā]] pieaugušajiem [[Doha|Dohā]]. 400 m/b iekļuva pusfinālā, kopvērtējumā ieņemot 22. vietu. Piedalījās arī 4x400 metru stafetē, kur Nīderlandes komanda ieguva 7. vietu. 2021. gada [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|Eiropas čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] izcīnīja divas zelta medaļas: 400 metros un 4x400 metru stafetē. {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas risinājās 2021. gada augustā, F. Bola izcīnīja bronzas medaļu 400 metru barjerskrējienā, uzstādot jaunu Eiropas rekordu (52,03).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.european-athletics.com/news/bol-shatters-european-record-to-win-400m-hurdles-bronze |title=Bol shatters European record to win 400m hurdles bronze |date={{dat|2021|8|4|N|bez}} |website=european-athletics.com |language=en |access-date={{dat|2022|8|21||bez}}}}</ref> Olimpiskajās spēlēs startēja arī abās 4x400 metru stafetēs — gan sieviešu, gan jauktajām komandām. Tā paša gada septembrī uzvarēja [[Dimanta līga]]s finālsacensībās [[Cīrihe|Cīrihē]]. 2021. gadā Eiropas vieglatlētikas asociācija atzina Bolu par gada uzlecošo zvaigzni sievietēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.european-athletics.com/news/hassan-and-warholm-crowned-2021-european-athletes-of-the-year |title=Hassan and Warholm crowned 2021 European Athletes of the Year |date={{dat|2021|10|16|N|bez}} |website=european-athletics.com |language=en |access-date={{dat|2022|8|21||bez}}}}</ref> 2022. gada [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionātā telpās]] [[Belgrada|Belgradā]] ieguva divas sudraba medaļas: 400 metros un stafetē. [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Pasaules čempionātā]] ASV pilsētā [[Jūdžīna|Jūdžīnā]] izcīnīja sudrabu 400 m/b, piekāpjoties tikai [[Sidnija Maklaflina-Levrona|Sidnijai Maklaflinai]], kas uzstādīja jaunu pasaules rekordu. Bola ieguva sudraba medaļu arī 4x400 metru jauktajā stafetē, bet 4x400 metru sieviešu stafetes komanda ar Bolu sastāvā priekšskrējienā tika diskvalificēta. [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] izcīnīja trīs zelta medaļas: 400 metros, 400 m/b un 4x400 metru stafetē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/vieglatletika/20082022-femke_bola_nokarto_zelta_hat_trick_duplan |title=Femke Bola nokārto zelta "hat-trick", Duplantiss pārspēj savu EČ rekordu |date={{dat|2022|8|20|N|bez}} |website=sportacentrs.com |access-date={{dat|2022|8|21||bez}}}}</ref> 400 metru distanci veica 49,44 sekundēs, labojot Nīderlandes rekordu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.european-athletics.com/news/multi-talented-bol-storms-to-european-400m-title-in-49-44 |title=Multi-talented Bol storms to European 400m title in 49.44 |date={{dat|2022|8|17|N|bez}} |website=european-athletics.com |language=en |access-date={{dat|2022|8|21||bez}}}}</ref> 2023. gada 19. februārī sacensībās [[Apeldorna|Apeldornā]] F. Bola uzstādīja jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|Pasaules rekordu]] telpās 400 m skrējienā 49,26 sekundes, labojot visilgāk pastāvošo mūsdienu vieglatlētikas rekordu, kas kopš 1982. gada piederēja čehu skrējējai [[Jarmila Kratohvīlova|Jarmilai Kratohvīlovai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://olympics.nbcsports.com/2023/02/19/femke-bol-world-record-400-meters-indoors/|title=Femke Bol breaks oldest world record in track - Track and Field|website=OlympicTalk {{!}} NBC Sports|access-date=2023-02-21|date=2023-02-19|language=en-US|archive-date=2023-02-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20230219175903/https://olympics.nbcsports.com/2023/02/19/femke-bol-world-record-400-meters-indoors/}}</ref> 2023. gada Eiropas čempionātā telpās ieguva divas zelta medaļas (400 m un 4x400 m stafetē). {{dat|2023|7|23||bez}} Dimanta līgas posmā [[Londona|Londonā]] uzlaboja sev piederošo Eiropas rekordu 400 m barjerskrējienā, uzrādot rezultātu 51,45 sekundes.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.reuters.com/sports/athletics/bol-goes-sub-52-fire-budapest-warning-2023-07-23/ |title=Ta Lou, Lyles and Bol shine in London |date={{dat|2023|7|23|N|bez}} |website=reuters.com |language=en |access-date={{dat|2023|7|23||bez}}}}</ref> [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā]] [[Budapešta|Budapeštā]] 4×400 metru jauktajā stafetē, cīnoties par pirmo vietu, krita dažus metrus pirms finiša līnijas un pazaudēja stafetes kociņu. 400 m barjerskrējienā izcīnīja savu pirmo zelta medaļu pasaules čempionātos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/vieglatletika/24082023-femkei_bolai_zelts_un_karjeras_otrais_atr |title=Femkei Bolai zelts un karjeras otrais ātrākais skrējiens barjerotajā aplī |date={{dat|2023|8|24|N|bez}} |website=sportacentrs.com |access-date={{dat|2023|8|24||bez}}}}</ref> Čempionāta pēdējā dienā piedalījās arī 4×400 m stafetē un veica pēdējo posmu, finiša taisnē apsteidza Lielbritānijas un Jamaikas komadas, nodrošinot komandai zeltu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.reuters.com/sports/athletics/amazing-bol-finish-takes-dutch-4x400m-gold-2023-08-27/ |title=Amazing Bol finish takes Dutch to 4x400m gold |date={{dat|2023|8|27|N|bez}} |website=reuters.com |access-date={{dat|2023|8|27||bez}}}}</ref> {{Dat|2024|2|18||bez}} Apeldornā Nīderlandes čempionātā vieglatlētikā telpās laboja sev piedrošo pasaules rekordu 400 m telpās, distanci veicot 49,24 sekundēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/sports/595190-niderlandes-skrejeja-bola-uzstada-jaunu-rekordu-400-metru-sprinta |title=Nīderlandes skrējēja Bola uzstāda jaunu rekordu 400 metru sprintā |date={{dat|2024|2|18||bez}} |website=jauns.lv |accessdate={{dat|2024|3|6||bez}}}}</ref> [[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Glāzgova|Glāzgovā]] izcīnīja divas zelta medaļas. Viņa uzvarēja 400 metru distancē, vēlreiz labojot pasaules rekordu telpās (49,17 s).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/vieglatletika/02032024-bola_velreiz_uzlabo_savu_pasaules_rekordu |title=Bola vēlreiz uzlabo savu pasaules rekordu 400 metru sprintā telpās |date={{dat|2024|3|2||bez}} |website=sportacentrs.com |accessdate={{dat|2024|3|6||bez}}}}</ref> Vēlāk palīdzēja uzvarēt Nīderlandes komandai 4×400 metru stafetē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://worldathletics.org/competitions/world-athletics-indoor-championships/glasgow24/news/report/glasgow-24-women-4x400m-report |title=Bol anchors Netherlands to 4x400m glory in Glasgow |date={{dat|2024|3|4||bez}} |website=worldathletics.org |language=en |accessdate={{dat|2024|3|6||bez}}}}</ref> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] Romā F. Bola uzvarēja 400 m barjerskrējienā un 4×400 metru stafetē. 2024. gada 14. jūlijā sacensībās Šveicē viņa 400 m barjerskrējienu veica 50,95 sekundēs, labojot savu Eiropas rekordu un kļūstot par otro vieglatlēti aiz Pasaules rekordistes [[Sidnija Maklaflina-Levrona|Sidnijas Maklaflinas]], kas šajā distancē spējusi izskriet no 51 sekundes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nos.nl/artikel/2528836-bol-geeft-kort-voor-spelen-visitekaartje-af-met-toptijd-50-95-ook-record-visser|title=Bol geeft kort voor Spelen visitekaartje af met toptijd (50,95), ook record Visser|website=nos.nl|access-date=2024-07-15|date=2024-07-14|language=nl}}</ref> {{oss|V=2024|L=L}} Parīzē ieguva pilnu medaļu komplektu. Vispirms viņa kļuva par čempioni 4x400 m jauktajā stafetē, pēdējā etapā izraujot uzvaru Nīderlandes izlasei. Savā pamatdisciplīnā 400 metru barjerskrējienā otrajās olimpiskajās spēlēs pēc kārtas ieguva bronzu, bet 4x400 metru sieviešu stafetē nodrošināja sudraba godalgu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.european-athletics.com/news/bol-brings-the-netherlands-home-for-4x400m-silver|title=Bol brings the Netherlands home for 4x400m silver|website=european-athletics.com|access-date={{dat|2024|8|14||bez}}|date={{dat|2024|8|10||bez}}|language=en}}</ref> [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] Tokijā uzvarēja 400 metru barjerskrējienā ar sezonas labāko rezultātu pasaulē (51,54), 4×400 m jauktajā stafetē izcīnīja sudraba medaļu, bet 4×400 m sieviešu stafetē ieguva bronzu. 2026. gada ziemas sezonu F. Bola uzsāka ar debiju [[800 m]] distancē, uzreiz gūstot uzvaru sacensībās [[Meca|Mecā]] un uzstādot jaunu Nīderlandes rekordu telpās (1:59.07).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nos.nl/artikel/2601486-bol-wint-bij-debuut-op-800-meter-direct-in-nederlands-indoorrecord|title=Bol wint bij debuut op 800 meter direct in Nederlands indoorrecord|website=nos.nl|access-date=2026-02-14|date=2026-02-08|language=nl}}</ref> == Privātā dzīve == 2026. gada februārī apprecējās ar kārtslēcēju [[Bens Brūderss|Benu Brūdersu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ad.nl/andere-sporten/femke-bol-in-amersfoort-getrouwd-met-belgische-atleet-ben-broeders~a439f30c/?referrer=https%3A%2F%2Fen.wikipedia.org%2F|title=Femke Bol in Amersfoort getrouwd met Belgische atleet Ben Broeders|website=ad.nl|access-date={{dat|2026|8|12||bez}}|date={{dat|2026|3|6||bez}}|language=nl}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Brūdersa-Bola, Femke}} [[Kategorija:2000. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Utrehtas provincē dzimušie]] [[Kategorija:Nīderlandes vieglatlētes]] [[Kategorija:Barjerskrējēji]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki vieglatlētikā]] [[Kategorija:Nīderlandes olimpiskie bronzas medaļnieki]] [[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki vieglatlētikā]] [[Kategorija:Nīderlandes olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:Nīderlandes olimpiskie sudraba medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki vieglatlētikā]] i9zz1nsmz0xmjyraetlr774rfary2ow 0 519701 4505922 4131206 2026-08-12T06:14:41Z Vylks 50297 Vylks pārvietoja lapu [[Vilma Murto]] uz [[Vilma Heltele]]: uzvārda maiņa 4131206 wikitext text/x-wiki {{Vieglatlēta infokaste | vārds = Vilma Murto | vārds_orig = ''Wilma Murto'' | attēls = Wilma Murto - Kalevan Kisat 2022 - 01.jpg | att_izm = | paraksts = Vilma Murto 2022. gadā <!------ Personas dati ------> | dzimtais_vārds = | pilns_vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1998|6|11}} | dz_viet = {{vieta|Somija|Kūsjoki}} | mir_dat = | mir_viet = | taut = {{FIN}} | tautība = | dzīvesvieta = | garums = {{mērvienība|cm=182}} | svars = | iesauka = | izglītība = <!------ Profesionālā informācija ------> | disc = [[kārtslēkšana]] | kar_sāk = | kar_beig = | klubs = | treneris = | trenē = <!------ Dalība sacensībās ------> | olimp = 3 ({{oss|V=2016}}, {{oss|V=2020}}, {{oss|V=2024}}) | pc-a = | pc-t = | rc-a = | rc-t = | reg1 = | reg2 = <!------ Personiskie rekordi ------> | PR1 = 4,85 m (2022) | PR1_d = Kārtslēkšana | PR2 = 4,80 m (2023) | PR2_d = Kārtslēkšana (telpās) | PR3 = | PR3_d = <!------ Apbalvojumi u.c. ------> | balv = | dzimums = S | atjaunots = | slavz = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = {{MedalSport|[[File:Athletics pictogram.svg|20px]] [[Vieglatlētika]]}} {{Medal|Country|{{FIN}}}} {{Medal|Competition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]}} {{Medal|Bronze|[[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Budapešta 2023]]|Kārtslēkšana}} {{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]]}} {{Medal|Gold|[[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Minhene 2022]]|Kārtslēkšana}} {{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|Eiropas čempionāts telpās]]}} {{Medal|Gold|Stambula 2023|Kārtslēkšana}} }} '''Vilma Anna Helena Murto''' ({{val|fi|Wilma Anna Helena Murto}}; dzimusi {{dat|1998|6|11}}) ir somu [[vieglatlēte]], kas startē [[kārtslēkšana]]s sacensībās, [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempione]] un [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionāta]] bronzas medaļas ieguvēja. == Karjera == Starptautiskās sacensībās debitēja 2014. gadā, piedaloties Pasaules čempionātā junioriem [[Jūdžīna|Jūdžīnā]] un ieņemot 25. vietu. {{dat|2016|1|31||bez}} sacensībās telpās Cveibrikenē viņa laboja pasaules junioru rekordu, sasniedzot 4,71 m, kas bija arī jauns Somijas rekords.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.worldathletics.org/news/report/murto-pole-vault-world-junior-indoor-record |title=Murto clears world U20 pole vault record of 4.71m in Zweibrucken |language=en |website=worldathletics.org |date={{dat|2016|1|31|N|bez}} |accessdate={{dat|2022|8|21||bez}}}}</ref> [[2016. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2016. gadā]] debitēja [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātā]] pieaugušajiem, kas notika [[Amsterdama|Amsterdamā]], un ar rezultātu 4,45 metri ieņēma 7. vietu. Tajā pašā gadā Pasaules U-20 čempionātā [[Bidgošča|Bidgoščā]] izcīnīja bronzas medaļu. 2016. gadā debitēja arī [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kvalifikācijā ieņemot 24. vietu. 2017. gada Eiropas U-20 čempionātā ar pieticīgu rezultātu 4,15 metru augstumā ieguva bronzas godalgu. [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionātā]] debitēja 2019. gadā [[Doha|Dohā]], kvalifikācijā pārvarēja 4,35 metru augstumu un finālsacensībām nekvalificējās. {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]] iekļuva finālā un ar rezultātu 4,50 metri ieņēma dalītu 5. vietu. [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Pasaules čempionātā]] Jūdžīnā finālā pārvarēja latiņu 4,60 metru augstumā un ierindojās 6. vietā. [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] atkārtoja [[Katerina Stefanidi|Katerinas Stefanidi]] 2018. gadā uzstādīto Eiropas čempionātu rekordu (4,85 m) un izcīnīja zelta medaļu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.european-athletics.com/news/former-u20-standouts-ghelber-and-murto-graduate-to-senior-honours-in-munich |title=Former U20 standouts Ghelber and Murto graduate to senior honours in Munich |language=en |website=worldathletics.org |date={{dat|2022|8|17|N|bez}} |accessdate={{dat|2022|8|21||bez}}}}</ref> 2023. gada martā uzvarēja [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|Eiropas čempionātā telpās]] ar rezultātu 4,80 m. [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā]] [[Budapešta|Budapeštā]], pārvarot 4,80 metrus, izcīnīja bronzas medaļu. {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ieņēma sesto vietu. == Sasniegumi == {| {{Sasniegumu tabula|Results=yes}} |- |2014 |Pasaules čempionāts junioriem |{{vieta|ASV|Jūdžīna}} |25. |3,75 m |- |rowspan=2|2015 |[[Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|Eiropas čempionāts telpās]] |{{vieta|Čehija|Prāga}} |— |{{DNS}} |- |Eiropas čempionāts junioriem |{{vieta|Zviedrija|Eskilstūna}} |– |{{piezīme|NH|bez rezultāta}} |- |rowspan=3|2016 |[[2016. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]] |{{vieta|Nīderlande|Amsterdama}} |7. |4,45 m |- |Pasaules U-20 čempionāts |{{vieta|Polija|Bidgošča}} |bgcolor=cc9966|3. |4,40 m |- |[[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]] |{{vieta|Brazīlija|Riodežaneiro}} |24. |4,30 m |- |rowspan=2|2017 |Eiropas čempionāts telpās |{{vieta|Serbija|Belgrada}} |8. |4,40 m |- |Eiropas U-20 čempionāts |{{vieta|Itālija|Groseto}} |bgcolor=cc9966|3. |4,15 m |- |2018 |[[2018. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]] |{{vieta|Vācija|Berlīne}} |17. |4,35 m |- |rowspan=3|2019 |Eiropas čempionāts telpās |{{vieta|Apvienotā Karaliste|Glāzgova}} |18. |4,10 m |- |Eiropas U-23 čempionāts |{{vieta|Zviedrija|Jēvle}} |5. |4.20 m |- |[[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|Katara|Doha}} |22. |4,35 m |- |rowspan=2|2021 |Eiropas čempionāts telpās |{{vieta|Polija|Toruņa}} |6. |4,55 m |- |[[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]] |{{vieta|Japāna|Tokija}} |5. |4,50 m |- |rowspan=2|2022 |[[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|ASV|Jūdžīna}} |6. |4,60 m |- |[[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]] |{{vieta|Vācija|Minhene}} |bgcolor=gold|1. |4,85 m ='''{{piezīme|ČR|čempionāta rekords}}''' |- |rowspan=2|2023 |Eiropas čempionāts telpās |{{vieta|Turcija|Stambula}} |bgcolor=gold|1. |4,80 m |- |[[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|Ungārija|Budapešta}} |bgcolor=cc9966|3. |4,80 m |- |rowspan=3|2024 |[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionāts telpās]] |{{vieta|Apvienotā Karaliste|Glāzgova}} |8. |4,55 m |- |[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]] |{{vieta|Itālija|Roma}} |8. |4,43 m |- |[[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]] |{{vieta|Francija|Parīze}} |6. |4,70 m |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Murto, Vilma}} [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Dienvidrietumsomijā dzimušie]] [[Kategorija:Somijas vieglatlētes]] [[Kategorija:Kārtslēcēji]] [[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] 189bd6xfgooot17zni801jgditc20cp 4505924 4505922 2026-08-12T06:17:37Z Vylks 50297 4505924 wikitext text/x-wiki {{Vieglatlēta infokaste | vārds = Vilma Heltele | vārds_orig = ''Wilma Heltelä'' | attēls = Wilma Murto - Kalevan Kisat 2022 - 01.jpg | att_izm = | paraksts = Vilma Murto 2022. gadā <!------ Personas dati ------> | dzimtais_vārds = | pilns_vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1998|6|11}} | dz_viet = {{vieta|Somija|Kūsjoki}} | mir_dat = | mir_viet = | taut = {{FIN}} | tautība = | dzīvesvieta = | garums = {{mērvienība|cm=182}} | svars = | iesauka = | izglītība = <!------ Profesionālā informācija ------> | disc = [[kārtslēkšana]] | kar_sāk = | kar_beig = | klubs = | treneris = | trenē = <!------ Dalība sacensībās ------> | olimp = 3 ({{oss|V=2016}}, {{oss|V=2020}}, {{oss|V=2024}}) | pc-a = | pc-t = | rc-a = | rc-t = | reg1 = | reg2 = <!------ Personiskie rekordi ------> | PR1 = 4,85 m (2022) | PR1_d = Kārtslēkšana | PR2 = 4,80 m (2023) | PR2_d = Kārtslēkšana (telpās) | PR3 = | PR3_d = <!------ Apbalvojumi u.c. ------> | balv = | dzimums = S | atjaunots = | slavz = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = {{MedalSport|[[File:Athletics pictogram.svg|20px]] [[Vieglatlētika]]}} {{Medal|Country|{{FIN}}}} {{Medal|Competition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]}} {{Medal|Bronze|[[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Budapešta 2023]]|Kārtslēkšana}} {{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]]}} {{Medal|Gold|[[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Minhene 2022]]|Kārtslēkšana}} {{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|Eiropas čempionāts telpās]]}} {{Medal|Gold|Stambula 2023|Kārtslēkšana}} }} '''Vilma Anna Helena Heltele''' ({{val|fi|Wilma Anna Helena Heltelä}}; dzimusi '''Murto''' {{dat|1998|6|11}}) ir somu [[vieglatlēte]], kas startē [[kārtslēkšana]]s sacensībās, [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempione]] un [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionāta]] bronzas medaļas ieguvēja. == Karjera == Starptautiskās sacensībās debitēja 2014. gadā, piedaloties Pasaules čempionātā junioriem [[Jūdžīna|Jūdžīnā]] un ieņemot 25. vietu. {{dat|2016|1|31||bez}} sacensībās telpās Cveibrikenē viņa laboja pasaules junioru rekordu, sasniedzot 4,71 m, kas bija arī jauns Somijas rekords.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.worldathletics.org/news/report/murto-pole-vault-world-junior-indoor-record |title=Murto clears world U20 pole vault record of 4.71m in Zweibrucken |language=en |website=worldathletics.org |date={{dat|2016|1|31|N|bez}} |accessdate={{dat|2022|8|21||bez}}}}</ref> [[2016. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2016. gadā]] debitēja [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātā]] pieaugušajiem, kas notika [[Amsterdama|Amsterdamā]], un ar rezultātu 4,45 metri ieņēma 7. vietu. Tajā pašā gadā Pasaules U-20 čempionātā [[Bidgošča|Bidgoščā]] izcīnīja bronzas medaļu. 2016. gadā debitēja arī [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kvalifikācijā ieņemot 24. vietu. 2017. gada Eiropas U-20 čempionātā ar pieticīgu rezultātu 4,15 metru augstumā ieguva bronzas godalgu. [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionātā]] debitēja 2019. gadā [[Doha|Dohā]], kvalifikācijā pārvarēja 4,35 metru augstumu un finālsacensībām nekvalificējās. {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]] iekļuva finālā un ar rezultātu 4,50 metri ieņēma dalītu 5. vietu. [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Pasaules čempionātā]] Jūdžīnā finālā pārvarēja latiņu 4,60 metru augstumā un ierindojās 6. vietā. [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] atkārtoja [[Katerina Stefanidi|Katerinas Stefanidi]] 2018. gadā uzstādīto Eiropas čempionātu rekordu (4,85 m) un izcīnīja zelta medaļu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.european-athletics.com/news/former-u20-standouts-ghelber-and-murto-graduate-to-senior-honours-in-munich |title=Former U20 standouts Ghelber and Murto graduate to senior honours in Munich |language=en |website=worldathletics.org |date={{dat|2022|8|17|N|bez}} |accessdate={{dat|2022|8|21||bez}}}}</ref> 2023. gada martā uzvarēja [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|Eiropas čempionātā telpās]] ar rezultātu 4,80 m. [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā]] [[Budapešta|Budapeštā]], pārvarot 4,80 metrus, izcīnīja bronzas medaļu. {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ieņēma sesto vietu. == Sasniegumi == {| {{Sasniegumu tabula|Results=yes}} |- |2014 |Pasaules čempionāts junioriem |{{vieta|ASV|Jūdžīna}} |25. |3,75 m |- |rowspan=2|2015 |[[Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|Eiropas čempionāts telpās]] |{{vieta|Čehija|Prāga}} |— |{{DNS}} |- |Eiropas čempionāts junioriem |{{vieta|Zviedrija|Eskilstūna}} |– |{{piezīme|NH|bez rezultāta}} |- |rowspan=3|2016 |[[2016. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]] |{{vieta|Nīderlande|Amsterdama}} |7. |4,45 m |- |Pasaules U-20 čempionāts |{{vieta|Polija|Bidgošča}} |bgcolor=cc9966|3. |4,40 m |- |[[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]] |{{vieta|Brazīlija|Riodežaneiro}} |24. |4,30 m |- |rowspan=2|2017 |Eiropas čempionāts telpās |{{vieta|Serbija|Belgrada}} |8. |4,40 m |- |Eiropas U-20 čempionāts |{{vieta|Itālija|Groseto}} |bgcolor=cc9966|3. |4,15 m |- |2018 |[[2018. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]] |{{vieta|Vācija|Berlīne}} |17. |4,35 m |- |rowspan=3|2019 |Eiropas čempionāts telpās |{{vieta|Apvienotā Karaliste|Glāzgova}} |18. |4,10 m |- |Eiropas U-23 čempionāts |{{vieta|Zviedrija|Jēvle}} |5. |4.20 m |- |[[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|Katara|Doha}} |22. |4,35 m |- |rowspan=2|2021 |Eiropas čempionāts telpās |{{vieta|Polija|Toruņa}} |6. |4,55 m |- |[[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]] |{{vieta|Japāna|Tokija}} |5. |4,50 m |- |rowspan=2|2022 |[[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|ASV|Jūdžīna}} |6. |4,60 m |- |[[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]] |{{vieta|Vācija|Minhene}} |bgcolor=gold|1. |4,85 m ='''{{piezīme|ČR|čempionāta rekords}}''' |- |rowspan=2|2023 |Eiropas čempionāts telpās |{{vieta|Turcija|Stambula}} |bgcolor=gold|1. |4,80 m |- |[[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|Ungārija|Budapešta}} |bgcolor=cc9966|3. |4,80 m |- |rowspan=3|2024 |[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionāts telpās]] |{{vieta|Apvienotā Karaliste|Glāzgova}} |8. |4,55 m |- |[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]] |{{vieta|Itālija|Roma}} |8. |4,43 m |- |[[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]] |{{vieta|Francija|Parīze}} |6. |4,70 m |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Murto, Vilma}} [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Dienvidrietumsomijā dzimušie]] [[Kategorija:Somijas vieglatlētes]] [[Kategorija:Kārtslēcēji]] [[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] eg64fot8sa7imbx8ni6q52fveig93nx 4505926 4505924 2026-08-12T06:22:23Z Vylks 50297 /* Sasniegumi */ 4505926 wikitext text/x-wiki {{Vieglatlēta infokaste | vārds = Vilma Heltele | vārds_orig = ''Wilma Heltelä'' | attēls = Wilma Murto - Kalevan Kisat 2022 - 01.jpg | att_izm = | paraksts = Vilma Murto 2022. gadā <!------ Personas dati ------> | dzimtais_vārds = | pilns_vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1998|6|11}} | dz_viet = {{vieta|Somija|Kūsjoki}} | mir_dat = | mir_viet = | taut = {{FIN}} | tautība = | dzīvesvieta = | garums = {{mērvienība|cm=182}} | svars = | iesauka = | izglītība = <!------ Profesionālā informācija ------> | disc = [[kārtslēkšana]] | kar_sāk = | kar_beig = | klubs = | treneris = | trenē = <!------ Dalība sacensībās ------> | olimp = 3 ({{oss|V=2016}}, {{oss|V=2020}}, {{oss|V=2024}}) | pc-a = | pc-t = | rc-a = | rc-t = | reg1 = | reg2 = <!------ Personiskie rekordi ------> | PR1 = 4,85 m (2022) | PR1_d = Kārtslēkšana | PR2 = 4,80 m (2023) | PR2_d = Kārtslēkšana (telpās) | PR3 = | PR3_d = <!------ Apbalvojumi u.c. ------> | balv = | dzimums = S | atjaunots = | slavz = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = {{MedalSport|[[File:Athletics pictogram.svg|20px]] [[Vieglatlētika]]}} {{Medal|Country|{{FIN}}}} {{Medal|Competition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]}} {{Medal|Bronze|[[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Budapešta 2023]]|Kārtslēkšana}} {{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]]}} {{Medal|Gold|[[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Minhene 2022]]|Kārtslēkšana}} {{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|Eiropas čempionāts telpās]]}} {{Medal|Gold|Stambula 2023|Kārtslēkšana}} }} '''Vilma Anna Helena Heltele''' ({{val|fi|Wilma Anna Helena Heltelä}}; dzimusi '''Murto''' {{dat|1998|6|11}}) ir somu [[vieglatlēte]], kas startē [[kārtslēkšana]]s sacensībās, [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempione]] un [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionāta]] bronzas medaļas ieguvēja. == Karjera == Starptautiskās sacensībās debitēja 2014. gadā, piedaloties Pasaules čempionātā junioriem [[Jūdžīna|Jūdžīnā]] un ieņemot 25. vietu. {{dat|2016|1|31||bez}} sacensībās telpās Cveibrikenē viņa laboja pasaules junioru rekordu, sasniedzot 4,71 m, kas bija arī jauns Somijas rekords.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.worldathletics.org/news/report/murto-pole-vault-world-junior-indoor-record |title=Murto clears world U20 pole vault record of 4.71m in Zweibrucken |language=en |website=worldathletics.org |date={{dat|2016|1|31|N|bez}} |accessdate={{dat|2022|8|21||bez}}}}</ref> [[2016. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2016. gadā]] debitēja [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātā]] pieaugušajiem, kas notika [[Amsterdama|Amsterdamā]], un ar rezultātu 4,45 metri ieņēma 7. vietu. Tajā pašā gadā Pasaules U-20 čempionātā [[Bidgošča|Bidgoščā]] izcīnīja bronzas medaļu. 2016. gadā debitēja arī [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kvalifikācijā ieņemot 24. vietu. 2017. gada Eiropas U-20 čempionātā ar pieticīgu rezultātu 4,15 metru augstumā ieguva bronzas godalgu. [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionātā]] debitēja 2019. gadā [[Doha|Dohā]], kvalifikācijā pārvarēja 4,35 metru augstumu un finālsacensībām nekvalificējās. {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]] iekļuva finālā un ar rezultātu 4,50 metri ieņēma dalītu 5. vietu. [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Pasaules čempionātā]] Jūdžīnā finālā pārvarēja latiņu 4,60 metru augstumā un ierindojās 6. vietā. [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] atkārtoja [[Katerina Stefanidi|Katerinas Stefanidi]] 2018. gadā uzstādīto Eiropas čempionātu rekordu (4,85 m) un izcīnīja zelta medaļu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.european-athletics.com/news/former-u20-standouts-ghelber-and-murto-graduate-to-senior-honours-in-munich |title=Former U20 standouts Ghelber and Murto graduate to senior honours in Munich |language=en |website=worldathletics.org |date={{dat|2022|8|17|N|bez}} |accessdate={{dat|2022|8|21||bez}}}}</ref> 2023. gada martā uzvarēja [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|Eiropas čempionātā telpās]] ar rezultātu 4,80 m. [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā]] [[Budapešta|Budapeštā]], pārvarot 4,80 metrus, izcīnīja bronzas medaļu. {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ieņēma sesto vietu. == Sasniegumi == {| {{Sasniegumu tabula|Results=yes}} |- |2014 |Pasaules čempionāts junioriem |{{vieta|ASV|Jūdžīna}} |25. |3,75 m |- |rowspan=2|2015 |[[Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|Eiropas čempionāts telpās]] |{{vieta|Čehija|Prāga}} |— |{{DNS}} |- |Eiropas čempionāts junioriem |{{vieta|Zviedrija|Eskilstūna}} |– |{{piezīme|NM|bez rezultāta}} |- |rowspan=3|2016 |[[2016. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]] |{{vieta|Nīderlande|Amsterdama}} |7. |4,45 m |- |Pasaules U-20 čempionāts |{{vieta|Polija|Bidgošča}} |bgcolor=cc9966|3. |4,40 m |- |[[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]] |{{vieta|Brazīlija|Riodežaneiro}} |24. |4,30 m |- |rowspan=2|2017 |Eiropas čempionāts telpās |{{vieta|Serbija|Belgrada}} |8. |4,40 m |- |Eiropas U-20 čempionāts |{{vieta|Itālija|Groseto}} |bgcolor=cc9966|3. |4,15 m |- |2018 |[[2018. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]] |{{vieta|Vācija|Berlīne}} |17. |4,35 m |- |rowspan=3|2019 |Eiropas čempionāts telpās |{{vieta|Apvienotā Karaliste|Glāzgova}} |18. |4,10 m |- |Eiropas U-23 čempionāts |{{vieta|Zviedrija|Jēvle}} |5. |4.20 m |- |[[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|Katara|Doha}} |22. |4,35 m |- |rowspan=2|2021 |Eiropas čempionāts telpās |{{vieta|Polija|Toruņa}} |6. |4,55 m |- |[[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]] |{{vieta|Japāna|Tokija}} |5. |4,50 m |- |rowspan=2|2022 |[[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|ASV|Jūdžīna}} |6. |4,60 m |- |[[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]] |{{vieta|Vācija|Minhene}} |bgcolor=gold|1. |4,85 m ='''{{piezīme|ČR|čempionāta rekords}}''' |- |rowspan=2|2023 |Eiropas čempionāts telpās |{{vieta|Turcija|Stambula}} |bgcolor=gold|1. |4,80 m |- |[[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|Ungārija|Budapešta}} |bgcolor=cc9966|3. |4,80 m |- |rowspan=3|2024 |[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionāts telpās]] |{{vieta|Apvienotā Karaliste|Glāzgova}} |8. |4,55 m |- |[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]] |{{vieta|Itālija|Roma}} |8. |4,43 m |- |[[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]] |{{vieta|Francija|Parīze}} |6. |4,70 m |- |2025 |[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|Japāna|Tokija}} |— |{{piezīme|NM|bez rezultāta}} |- |2026 |[[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionāts telpās]] |{{vieta|Polija|Toruņa}} |11. |4,55 m |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Murto, Vilma}} [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Dienvidrietumsomijā dzimušie]] [[Kategorija:Somijas vieglatlētes]] [[Kategorija:Kārtslēcēji]] [[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] gvhylz6w5f9xs6zyx0zfidnfl42s48d 4505949 4505926 2026-08-12T06:59:48Z Vylks 50297 4505949 wikitext text/x-wiki {{Vieglatlēta infokaste | vārds = Vilma Heltele | vārds_orig = ''Wilma Heltelä'' | attēls = Wilma Murto - Kalevan Kisat 2022 - 01.jpg | att_izm = | paraksts = Vilma Murto 2022. gadā <!------ Personas dati ------> | dzimtais_vārds = | pilns_vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1998|6|11}} | dz_viet = {{vieta|Somija|Kūsjoki}} | mir_dat = | mir_viet = | taut = {{FIN}} | tautība = | dzīvesvieta = | garums = {{mērvienība|cm=182}} | svars = | iesauka = | izglītība = <!------ Profesionālā informācija ------> | disc = [[kārtslēkšana]] | kar_sāk = | kar_beig = | klubs = | treneris = | trenē = <!------ Dalība sacensībās ------> | olimp = 3 ({{oss|V=2016}}, {{oss|V=2020}}, {{oss|V=2024}}) | pc-a = | pc-t = | rc-a = | rc-t = | reg1 = | reg2 = <!------ Personiskie rekordi ------> | PR1 = 4,85 m (2022) | PR1_d = Kārtslēkšana | PR2 = 4,80 m (2023) | PR2_d = Kārtslēkšana (telpās) | PR3 = | PR3_d = <!------ Apbalvojumi u.c. ------> | balv = | dzimums = S | atjaunots = | slavz = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = {{MedalSport|[[File:Athletics pictogram.svg|20px]] [[Vieglatlētika]]}} {{Medal|Country|{{FIN}}}} {{Medal|Competition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]}} {{Medal|Bronze|[[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Budapešta 2023]]|Kārtslēkšana}} {{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]]}} {{Medal|Gold|[[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Minhene 2022]]|Kārtslēkšana}} {{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|Eiropas čempionāts telpās]]}} {{Medal|Gold|Stambula 2023|Kārtslēkšana}} }} '''Vilma Anna Helena Heltele''' ({{val|fi|Wilma Anna Helena Heltelä}}; dzimusi '''Murto''' {{dat|1998|6|11}}) ir somu [[vieglatlēte]], kas startē [[kārtslēkšana]]s sacensībās, [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempione]] un [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionāta]] bronzas medaļas ieguvēja. == Karjera == Starptautiskās sacensībās debitēja 2014. gadā, piedaloties Pasaules čempionātā junioriem [[Jūdžīna|Jūdžīnā]] un ieņemot 25. vietu. {{dat|2016|1|31||bez}} sacensībās telpās Cveibrikenē viņa laboja pasaules junioru rekordu, sasniedzot 4,71 m, kas bija arī jauns Somijas rekords.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.worldathletics.org/news/report/murto-pole-vault-world-junior-indoor-record |title=Murto clears world U20 pole vault record of 4.71m in Zweibrucken |language=en |website=worldathletics.org |date={{dat|2016|1|31|N|bez}} |accessdate={{dat|2022|8|21||bez}}}}</ref> [[2016. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2016. gadā]] debitēja [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātā]] pieaugušajiem, kas notika [[Amsterdama|Amsterdamā]], un ar rezultātu 4,45 metri ieņēma 7. vietu. Tajā pašā gadā Pasaules U-20 čempionātā [[Bidgošča|Bidgoščā]] izcīnīja bronzas medaļu. 2016. gadā debitēja arī [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kvalifikācijā ieņemot 24. vietu. 2017. gada Eiropas U-20 čempionātā ar pieticīgu rezultātu 4,15 metru augstumā ieguva bronzas godalgu. [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionātā]] debitēja 2019. gadā [[Doha|Dohā]], kvalifikācijā pārvarēja 4,35 metru augstumu un finālsacensībām nekvalificējās. {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]] iekļuva finālā un ar rezultātu 4,50 metri ieņēma dalītu 5. vietu. [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Pasaules čempionātā]] Jūdžīnā finālā pārvarēja latiņu 4,60 metru augstumā un ierindojās 6. vietā. [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] atkārtoja [[Katerina Stefanidi|Katerinas Stefanidi]] 2018. gadā uzstādīto Eiropas čempionātu rekordu (4,85 m) un izcīnīja zelta medaļu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.european-athletics.com/news/former-u20-standouts-ghelber-and-murto-graduate-to-senior-honours-in-munich |title=Former U20 standouts Ghelber and Murto graduate to senior honours in Munich |language=en |website=worldathletics.org |date={{dat|2022|8|17|N|bez}} |accessdate={{dat|2022|8|21||bez}}}}</ref> 2023. gada martā uzvarēja [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|Eiropas čempionātā telpās]] ar rezultātu 4,80 m. [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā]] [[Budapešta|Budapeštā]], pārvarot 4,80 metrus, izcīnīja bronzas medaļu. {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ieņēma sesto vietu. == Sasniegumi == {| {{Sasniegumu tabula|Results=yes}} |- |2014 |Pasaules čempionāts junioriem |{{vieta|ASV|Jūdžīna}} |25. |3,75 m |- |rowspan=2|2015 |[[Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|Eiropas čempionāts telpās]] |{{vieta|Čehija|Prāga}} |— |{{DNS}} |- |Eiropas čempionāts junioriem |{{vieta|Zviedrija|Eskilstūna}} |– |{{piezīme|NM|bez rezultāta}} |- |rowspan=3|2016 |[[2016. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]] |{{vieta|Nīderlande|Amsterdama}} |7. |4,45 m |- |Pasaules U-20 čempionāts |{{vieta|Polija|Bidgošča}} |bgcolor=cc9966|3. |4,40 m |- |[[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]] |{{vieta|Brazīlija|Riodežaneiro}} |24. |4,30 m |- |rowspan=2|2017 |Eiropas čempionāts telpās |{{vieta|Serbija|Belgrada}} |8. |4,40 m |- |Eiropas U-20 čempionāts |{{vieta|Itālija|Groseto}} |bgcolor=cc9966|3. |4,15 m |- |2018 |[[2018. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]] |{{vieta|Vācija|Berlīne}} |17. |4,35 m |- |rowspan=3|2019 |Eiropas čempionāts telpās |{{vieta|Apvienotā Karaliste|Glāzgova}} |18. |4,10 m |- |Eiropas U-23 čempionāts |{{vieta|Zviedrija|Jēvle}} |5. |4.20 m |- |[[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|Katara|Doha}} |22. |4,35 m |- |rowspan=2|2021 |Eiropas čempionāts telpās |{{vieta|Polija|Toruņa}} |6. |4,55 m |- |[[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]] |{{vieta|Japāna|Tokija}} |5. |4,50 m |- |rowspan=2|2022 |[[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|ASV|Jūdžīna}} |6. |4,60 m |- |[[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]] |{{vieta|Vācija|Minhene}} |bgcolor=gold|1. |4,85 m ='''{{piezīme|ČR|čempionāta rekords}}''' |- |rowspan=2|2023 |Eiropas čempionāts telpās |{{vieta|Turcija|Stambula}} |bgcolor=gold|1. |4,80 m |- |[[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|Ungārija|Budapešta}} |bgcolor=cc9966|3. |4,80 m |- |rowspan=3|2024 |[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionāts telpās]] |{{vieta|Apvienotā Karaliste|Glāzgova}} |8. |4,55 m |- |[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]] |{{vieta|Itālija|Roma}} |8. |4,43 m |- |[[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]] |{{vieta|Francija|Parīze}} |6. |4,70 m |- |2025 |[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|Japāna|Tokija}} |— |{{piezīme|NM|bez rezultāta}} |- |2026 |[[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionāts telpās]] |{{vieta|Polija|Toruņa}} |11. |4,55 m |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Heltele, Vilma}} [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Dienvidrietumsomijā dzimušie]] [[Kategorija:Somijas vieglatlētes]] [[Kategorija:Kārtslēcēji]] [[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] 45qyzjf9j167ixsbu531w1rkafbfq9q 0 522310 4505752 4259565 2026-08-11T15:08:31Z Bendžamins 76862 4505752 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Katalina Novāka | vārds_orģ = ''Novák Katalin'' | attēls = Katalin Novák, 2023 (cropped).jpg | mazs_att = | apraksts = Katalina Novāka 2023. gadā <!------ Pirmais amats ------>| amats = [[Ungārijas valsts vadītāju uzskaitījums|Ungārijas prezidente]] | term_sākums = {{dat|2022|5|10|N|bez}} | term_beigas = {{dat|2024|2|10|N|bez}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = [[Viktors Orbāns]] | priekštecis = [[Jānošs Āders]] | pēctecis = [[Tamāšs Šujoks]] <!------ Otrais amats ------>| amats2 = Ģimenes lietu ministre | term_sākums2 = {{dat|2020|10|1|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2021|12|31|N|bez}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = | premjers2 = [[Viktors Orbāns]] | priekštecis2 = | pēctecis2 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1977|9|6}} | dzim_vieta = {{vieta|Ungārija|Segeda}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = ''[[Fidesz]]'' | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = Ištvāns Atila Verešs | bērni = 3 | profesija = | alma_mater = [[Budapeštas Korvina universitāte]]<br />[[Segedas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Katalina Ēva Novāka''' ({{val|hu|Novák Katalin Éva}}; dzimusi {{dat|1977|9|6}} [[Segeda|Segedā]]) ir ungāru [[politiķe]]. No 2022. gada maija līdz 2024. gada februārim bija Ungārijas prezidente. Novāka ir pirmā sieviete Ungārijas prezidenta amatā, kā arī jaunākā prezidente Ungārijas vēsturē, ievēlēta 44 gadu vecumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.france24.com/en/live-news/20220310-parliament-elects-hungary-s-first-ever-woman-president |title=Parliament elects Hungary's first ever woman president |date={{dat|2022|3|10||bez}}|website=france24.com |language=en |accessdate={{dat|2022|9|27||bez}}}}</ref> Pārstāv partiju ''[[Fidesz]]''. No 2018. līdz 2022. gadam ir bijusi [[Nacionālā asambleja (Ungārija)|Nacionālās asamblejas]] (Ungārijas parlamenta) deputāte, kā arī ģimenes lietu ministre [[Viktors Orbāns|Viktora Orbāna]] ceturtajā valdībā (2020—2021). Studējusi ekonomiku [[Budapeštas Korvina universitāte|Budapeštas Korvina universitātē]] un tiesību zinātni [[Segedas Universitāte|Segedas Universitātē]]. Papildus studēja arī ārzemēs Parīzes Nanteres universitātē. No 2017. līdz 2021. gadam bija partijas ''Fidesz'' vicepriekšsēdētāja. 2024. gada 10. februārī paziņoja par atkāpšanos no prezidenta amata, pēc tam, kad apžēloja bijušo valsts bērnu nama direktora vietnieku, kuram 2018. gadā piesprieda vairāk nekā trīs gadu cietumsodu par [[Pedofilija|pedofilijas]] epizodēm, ko bija veicis bērnu nama direktors.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.02.2024-ungarijas-prezidente-pazino-par-atkapsanos-no-amata.a542452/|title=Ungārijas prezidente paziņo par atkāpšanos no amata|website=www.lsm.lv|access-date=2024-02-13|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība| virsraksts = [[Ungārijas valsts vadītāju uzskaitījums|Ungārijas prezidente]]| periods = {{dat|2022|05|10|N}} — {{dat|2024|02|10|N}}| pirms = [[Jānošs Āders]]| pēc = [[Tomašs Šujoks]]}} {{kastes beigas}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Novāka, Katalina}} [[Kategorija:1977. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Čongrādas meģē dzimušie]] [[Kategorija:Ungārijas politiķi]] [[Kategorija:Ungārijas prezidenti]] jub3kt9qga6927bemifvdxloym4nmtn 0 529341 4505859 3748261 2026-08-11T20:54:04Z Taketa 8195 ([[c:GR|GR]]) [[c:COM:FR|File renamed]]: [[File:Tom Scott avatar by Matt Gray (cropped).jpg]] → [[File:Tom Scott avatar by Natalie Gray (cropped).jpg]] [[c:COM:FR#FR3|Criterion 3]] (obvious error) · author now goes by the name Natalie Gray 4505859 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Toms Skots | vārds_orig = ''Tom Scott'' | attēls = Tom Scott avatar by Natalie Gray (cropped).jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Toms Skots 2016. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = [[Apvienotā Karaliste]] | tautība = | nodarbošanās = ''YouTube'' | ienākumi = | darbības_gadi = 2006—pašlaik | dzimums = V | vecāki = | māsas = | dzīvesbiedrs = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | kategorijas = nē | citas daļas = | piezīmes = }} '''Tomass "Toms" Skots''' ({{val|en|Tom Scott}}) ir [[briti|britu]] ''[[YouTube]]'' personība un [[tīmekļa izstrādātājs]].<ref name="britishyoutuber">{{ziņu atsauce|last1=Seager|first1=Susan|title=Op-Ed: The Hollywood sign is a public treasure, and no one should have to pay to use its image|url=https://www.latimes.com/opinion/story/2020-04-26/hollywood-sign-trademark-creative-use-license|access-date=18 May 2020|work=[[Los Angeles Times]]|date=26 April 2020|quote="British YouTuber Tom Scott mocked the chamber's trademark..."|archive-date=2 February 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210202174124/https://www.latimes.com/opinion/story/2020-04-26/hollywood-sign-trademark-creative-use-license|dead-url=no}}</ref> Vislabāk pazīstams ar dažādas tematikas (tai skaitā par vēsturi, ģeogrāfiju, zinātni, tehnoloģijām, valodniecību)<ref name="irish">{{ziņu atsauce|title=Here's why you can't see what the world's 'pinkest pink' looks like on-screen|url=https://www.irishnews.com/magazine/science/2017/07/19/news/here-s-why-you-can-t-see-what-the-world-s-pinkest-pink-looks-like-on-screen-1088524/|access-date=18 May 2020|work=The Irish News|date=19 July 2017|archive-date=13 December 2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20171213161651/http://www.irishnews.com/magazine/science/2017/07/19/news/here-s-why-you-can-t-see-what-the-world-s-pinkest-pink-looks-like-on-screen-1088524/|dead-url=no}}</ref> izglītojošajiem video ''YouTube'' kanālā, kura sekotāju skaits 2022. gada decembrī sasniedza 5,6 miljonus un kopumā video skatīti 1,4 miljardu reižu.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Tom Scott - YouTube |url=https://www.youtube.com/@TomScottGo/about |website=www.youtube.com |accessdate={{dat|2022|12|20||bez}}}}</ref> Uztur arī vairākus citus kanālus, tāpat bijis viesis vairākos kanālos, tai skaitā ''Computerphile'' skaidrojis dažādus [[IT]] pamatjēdzienus. Zaudējis derībās, Skots kandidēja 2010. gada Lielbritānijas parlamenta vēlēšanās, kur ieguva kopumā 84 balsis.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/1/shared/election2010/results/constituency/b11.stm|title=Election Results 2010: Cities of London and Westminster|work=BBC News|access-date=16 January 2012|dead-url=no|archive-url=https://web.archive.org/web/20170823081938/http://news.bbc.co.uk/1/shared/election2010/results/constituency/b11.stm|archive-date=23 August 2017}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=ZrjYc87dQZM&t=284|title=Noel Gallagher – Newsnight 2011.10.11|publisher=Newsnight BBC2|via=YouTube|date=11 October 2011|access-date=17 November 2018|archive-date=10 August 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200810220045/https://www.youtube.com/watch?v=ZrjYc87dQZM&t=284|dead-url=no}}</ref> 2014. gadā kopā ar savu draugu Metu Greju (piedalās dažādos Toma Skota ''YouTube'' kanālos) izveidoja ''Emojili'' sociālo tīklu, kurā vienīgais saziņas veids bija ar [[emodži]] palīdzību; projekts tika izbeigts 2015. gadā tā darbības izmaksu dēļ.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://uk.businessinsider.com/emojli-emoji-only-social-network-shuts-down-2015-6|title=Investors tried to throw cash at this startup that was actually just a joke|access-date=29 August 2016|dead-url=no|archive-url=https://web.archive.org/web/20120502231606/http://www.forbes.com/sites/anthonykosner/2012/04/30/hate-klout-tom-scott-mixes-meaningless-metrics-with-feminine-hygiene-in-response/|archive-date=2 May 2012}}</ref> Ir ''Parliament WikiEdits'' ''[[Twitter]]'' konta autors (bots, kas tvīto par katru Vikipēdijas labojumu, kas izdarīts no Lielbritānijas parlamenta IP adresēm). == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{YouTube|u=TomScottGo|YouTube kanāls}} {{aktieru ārējās saites}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1980. gados dzimušie]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes cilvēki]] [[Kategorija:YouTube]] 1xxtgb7gnqo4033g2mo2efl1gdscwsp 0 542385 4505890 4356627 2026-08-12T00:34:58Z Biafra 13794 4505890 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Džovanni Belconi | vārds_orig = ''Giovanni Belzoni'' | attēls = G. Belzoni Esq.r (BM 1860,1013.3).jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1778 | dz_mēnesis = 11 | dz_diena = 5 | dz_vieta = [[Paduja]], [[Venēcijas Republika]] (tagad {{ITA}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1823 | m_mēnesis = 12 | m_diena = 3 | m_vieta = Gvato, [[Beninas Karaliste]] (tagad {{NGR}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[itālis]] | nodarbošanās = ceļotājs, [[eģiptologs]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = [[Sāra Belconi]] | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Džovanni Batista Belconi''' ({{val|it|Giovanni Battista Belzoni}}, saukts arī '''Lielais Belconi''' ({{val|en|Great Belzoni}}, {{val|it|Grande Belzoni}}); dzimis {{dat|1778|11|5}} [[Paduja|Padujā]], miris {{dat|1823|12|3}} [[Beninas Karaliste|Beninas Karalistē]], mūsdienu [[Nigērija|Nigērijā]]) bija [[itāļi|itāļu]] ceļotājs un piedzīvojumu meklētājs, viens no [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] [[arheoloģija|arheoloģiskās]] izpētes pionieriem, pirmajiem [[eģiptologi]]em. Īpaši pazīstams ar [[Ramzess II|Ramzesa II]] statujas nogādāšanu no [[Ēģipte]]s uz [[Londona|Londonu]], [[Abū Simbelas tempļi|Abū Simbelas tempļu]] ieejas atrakšanu no smiltīm, [[Seti I]] kapeņu atklāšanu, kā arī kā pirmais eiropietis, kas iegājis [[Hefrena piramīda|Hefrena piramīdā]]. Lai gan Dž. Belconi nebija zinātnieks, viņa vārds tiek minēts starp nozīmīgākajiem Senās Ēģiptes kultūras atklājējiem. == Dzīvesgājums == Dzimis Padujā friziera ģimenē. 1803. gadā Dž. Belconi pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]], kur darbojās kā spēkavīrs [[cirks|cirka]] trupā. Lielā auguma un spēka dēļ iesaukts par Lielo Belconi. Viņa sieva [[Sāra Belconi]] bija [[angliete]] — ceļotāja un [[rakstniece]], piedalījusies Belconi ekspedīcijās. [[Napoleona kari|Napoleona karu]] laikā viņš kopā ar cirku ceļoja pa [[Dienvideiropa|Dienvideiropu]]. Pēc tam Belconi mēģināja veidot karjeru austrumos, un 1816. gadā britu konsuls Ēģiptē un viens no Senās Ēģiptes izpētes pionieriem [[Henrijs Solts]] viņu nolīga, lai viņš pārvestu no [[Luksora]]s septiņas tonnas smago [[Ramzess II|Ramzesa II]] statuju. Dodoties ceļā pa [[Nīla|Nīlu]] 1817. gadā, Belconi vispirms atraka [[Abū Simbelas tempļi|Abū Simbelas tempļus]] no smiltīm. Viņam arī izdevās nopirkt no kapeņu aplaupītājiem vairākus desmitus statuju, trauku, [[papiruss|papirusu]] un [[mūmija|mūmiju]]. [[Karaļu ieleja|Karaļu ielejā]] Belconi atklāja [[Seti I]] kapenes. 1818. gadā viņš pirmo reizi kopš viduslaikiem apmeklēja [[Hefrena piramīda]]s apbedījumu kameru. 1819. gadā Belconi apmeklēja [[Sarkanā jūra|Sarkanās jūras]] piekrasti un [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] oāzes. Pēc konflikta ar [[Bernardino Droveti]], citu Ēģiptes vēstures vērtību meklētāju, Belconi bija spiests pamest Ēģipti. No savāktajiem priekšmetiem viņš 1821. gada maijā Londonā sarīkoja lielu Senās Ēiptes mākslas izstādi. 1822. gadā Dž. Belconi apmeklēja arī [[Krievija|Krieviju]] un [[Dānija|Dāniju]], bet [[Francija|Francijā]] sadarbojās ar vēlāk pazīstamo [[eģiptologs|eģiptologu]] [[Žans Fransuā Šampolions|Žanu Fransuā Šampolionu]]. 1823. gadā Dž. Belconi devās ceļojumā dziļāk [[Āfrika|Āfrikā]] uz [[Tombuktu]] un tālāk uz dienvidiem, meklējot [[Nigēras upe]]s izteku. Nesasniedzot mērķi viņš nomira no [[dizentērija]]s netālu no [[Gvinejas līcis|Gvinejas līča]] piekrastes [[Beninas Karaliste|Beninas Karalistē]], mūsdienu [[Nigērija|Nigērijā]]. Mūsdienu [[historiogrāfija|historiogrāfijā]] pret Dž. Belconi darbību ir divējāda attieksme. No vienas puses, tieši viņš bija viens no ievērojamākajiem eiropiešiem, kuri nolaupīja un izveda Ēģiptes vēstures un mākslas pieminekļus uz Eiropu, veidojot to kolekcijas. Tomēr tieši Belconi arī bija pirmais, kurš sāka sistemātiski aprakstīt un zīmēt Ēģiptes mākslas darbus. Viņa atradumi veidoja [[Britu muzejs|Britu muzeja]], [[Turīnas muzejs|Turīnas muzeja]], [[Luvra]]s, [[Dorseta]]s un [[Paduja]]s muzeju Senās Ēģiptes kolekciju pamatu. Viņš bija arī pirmais cilvēks, kurš sistemātiski veica izrakumus [[Gīza|Gīzā]], [[Karnaka|Karnakā]] un [[Abū Simbela|Abū Simbelā]], darot to ar savam laikam atzīstamu zinātnisko līmeni. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Belconi, Džovanni}} [[Kategorija:1778. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Padujā dzimušie]] [[Kategorija:1823. gadā mirušie]] [[Kategorija:Nigērijā mirušie]] [[Kategorija:Itālijas cilvēki]] [[Kategorija:Ceļotāji]] [[Kategorija:Eģiptologi]] 9dsc4wno36v8h0c0gz5i83bkzcjytht 0 549167 4505912 4494512 2026-08-12T04:44:09Z ZANDMANIS 91184 4505912 wikitext text/x-wiki {{Vieglatlēta infokaste | vārds = Miltiadis Tentoglu | vārds_orig = ''Μιλτιάδης Τεντόγλου'' | attēls = 2022-08-15 European Championships 2022 – Men's Long Jump by Sandro Halank–012.jpg | att_izm = | paraksts = Miltiadis Tentoglu 2022. gadā <!------ Personas dati ------> | dzimtais_vārds = | pilns_vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1998|3|18}} | dz_viet = {{vieta|Grieķija|Saloniki}} | mir_dat = | mir_viet = | taut = {{GRE}} | tautība = | dzīvesvieta = | garums = {{mērvienība|cm=185}} | svars = {{mērvienība|kg=75}} | iesauka = | izglītība = <!------ Profesionālā informācija ------> | disc = [[tāllēkšana]] | kar_sāk = | kar_beig = | klubs = ''G.S. Kifissias'' | treneris = Georgis Pomaški (2017–)<br>Evangelos Papanikoss (–2017) | trenē = <!------ Dalība sacensībās ------> | olimp = 3 ({{oss|V=2016}}, {{oss|V=2020}}, {{oss|V=2024}}) | pc-a = | pc-t = | rc-a = | rc-t = | reg1 = | reg2 = <!------ Personiskie rekordi ------> | PR1 = 8,65 m (2024) | PR1_d = Tāllēkšana | PR2 = 8,55 m (2022) {{piezīme|NR|nacionālais rekords}} | PR2_d = Tāllēkšana telpās | PR3 = | PR3_d = <!------ Apbalvojumi u.c. ------> | balv = | dzimums = V | atjaunots = {{dat|2026|8|12||bez}} | slavz = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalSport|[[Attēls:Athletics pictogram.svg|20px]] [[Vieglatlētika]]}} {{Medal|Country|{{GRE}}}} {{MedalCompetition|VOS}} {{MedalGold|{{oss|V=2020|teksts=Tokija 2020}}|[[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|tāllēkšana]]}} {{MedalGold|{{oss|V=2024|teksts=Parīze 2024}}|[[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|tāllēkšana]]}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]}} {{MedalGold|[[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Budapešta 2023]]|tāllēkšana}} {{MedalSilver|[[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Oregona 2022]]|tāllēkšana}} {{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]]}} {{MedalGold|[[2018. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Berlīne 2018]]|tāllēkšana}} {{MedalGold|[[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Minhene 2022]]|tāllēkšana}} {{MedalGold|[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Roma 2024]]|tāllēkšana}} {{MedalGold|[[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Birmingema 2026]]|tāllēkšana}} {{Medal|Competition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionāts telpās]]}} {{MedalGold|Belgrada 2022|tāllēkšana}} {{MedalGold|[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Glāzgova 2024]]|tāllēkšana}} {{Medal|Competition|[[Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|Eiropas čempionāts telpās]]}} {{MedalGold|Glāzgova 2019|tāllēkšana}} {{MedalGold|Toruņa 2021|tāllēkšana}} {{MedalGold|Stambula 2023|tāllēkšana}} }} '''Miltiadis Tentoglu''' ({{val|el|Μιλτιάδης Τεντόγλου}}; dzimis {{dat|1998|3|18}} [[Saloniki|Salonikos]]) ir grieķu [[vieglatlēts]], startē [[tāllēkšana]]s sacensībās. Viņš ir {{oss|V=2020}}. un {{oss|V=2024|L=G}} čempions, [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada pasaules čempions]] un četrkārtējs Eiropas čempions tāllēkšanā, ieguvis zelta godalgas arī pasaules un Eiropas čempionātos telpās. == Karjera == 2016. gada Pasaules U-20 čempionātā [[Bidgošča|Bidgoščā]], Polijā, izcīnīja sudraba medaļu. 2016. gadā pirmo reizi piedalījās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]]. Kvalifikācijā aizlēca 7,64 m tālu un ieņēma 27. vietu, neiekļūstot finālsacensībās. 2017. gada Eiropas U-20 čempionātā [[Groseto]] izcīnīja zelta medaļu. Tajā pašā gadā pirmo reizi piedalījās [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionātā]], bet kvalifikācijā palika 19. vietā. [[2018. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2018. gada Eiropas čempionātā]] [[Berlīne|Berlīnē]] izcīnija pirmo nozīmīgāko titulu pieaugušo konkurencē, aizlecot 8,25 metrus un kļūstot par Eiropas čempionu. 2019. gadā izcīnīja zelta medaļas [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|Eiropas čempionātā telpās]] un Eiropas U-23 čempionātā. [[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionātā]] [[Doha|Dohā]] ieņēma 10. vietu. {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]] ieguva zelta medaļu. Savā labākajā mēģinājumā aizlēca tikpat tālu kā kubiešu tāllēcējs [[Huans Migels Ečevarrija]] (8,41 m), bet pārspēja konkurentu pēc otrā labākā rezultāta.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://worldathletics.org/competitions/olympic-games/news/tokyo-olympic-games-men-long-jump-report |title=Tentoglou grabs long jump gold with last-round leap |language=en |date={{dat|2021|8|2|N|bez}} |website=worldathletics.org |accessdate={{dat|2023|8|26||bez}} |archive-date={{dat|2023|08|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230826082651/https://worldathletics.org/competitions/olympic-games/news/tokyo-olympic-games-men-long-jump-report }}</ref> Uzvarēja 2022. gada Pasaules čempionātā telpās [[Belgrada|Belgradā]] ar 8,55 metrus tālu lēcienu, uzstādot Grieķijas rekordu telpās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.european-athletics.com/news/tentoglou-bounds-out-to-8-55m-to-seal-world-indoor-long-jump-title |title=Tentoglou bounds out to 8.55m to seal world indoor long jump title |language=en |date={{dat|2022|3|19|N|bez}}|website=european-athletics.com |accessdate={{dat|2023|8|26||bez}}}}</ref> [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Pasaules čempionātā]] [[Jūdžīna|Jūdžīnā]] izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties [[Ķīna]]s tāllēcējam [[Vans Dzjaņaņs|Vanam Dzjaņaņam]]. Tajā pašā gadā [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ieguva savu otro Eiropas čempiona titulu stadionā. 2023. gadā [[Stambula|Stambulā]] Tentoglu trešo reizi pēc kārtas uzvarēja Eiropas čempionātā telpās, kļūstot par pirmo vieglatlētu, kurš to paveicis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.european-athletics.com/news/historic-hat-trick-of-long-jump-titles-for-tentoglou-in-istanbul-2023 |title=Historic hat-trick of long jump titles for Tentoglou in Istanbul 2023 |language=en |date={{dat|2023|3|5|N|bez}}|website=european-athletics.com |accessdate={{dat|2023|8|26||bez}}}}</ref> [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā]] [[Budapešta|Budapeštā]] viņš izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu stadionā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://worldathletics.org/competitions/world-athletics-championships/budapest23/news/report/wch-budapest-23-report-men-long-jump |title=Tentoglou completes golden collection of long jump titles in Budapest |language=en |date={{dat|2023|8|25|N|bez}}|website=worldathletics.org/ |accessdate={{dat|2023|8|26||bez}}}}</ref> Zelta godalgu ieguva arī [[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionāts telpās]] [[Glāzgova|Glāzgovā]]. [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] [[Roma|Romā]] trešo reizi kļuva par Eiropas čempionu, ar rezultātu 8,65 m labojot gan savu personisko rekordu, gan Eiropas čempionāta rekordu. {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] izcīnīja savu otro olimpisko zelta medaļu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sports.tv3.lv/parize-2024/griekijas-vieglatlets-tentoglu-olimpiskajas-speles-parize-izcina-zelta-medalu-talleksana/ |title=Grieķijas vieglatlēts Tentoglu olimpiskajās spēlēs Parīzē izcīna zelta medaļu tāllēkšanā |language=lv |date= |website=sports.tv3.lv |accessdate={{dat|2024|8|6||bez}} |archive-date={{dat|2024|08|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20240807013243/https://sports.tv3.lv/parize-2024/griekijas-vieglatlets-tentoglu-olimpiskajas-speles-parize-izcina-zelta-medalu-talleksana/ }}</ref> == Sasniegumi == {| {{Sasniegumu tabula|Results=yes}} |- |2015 |Pasaules čempionāts jauniešiem |{{vieta|Kolumbija|Kali|2s=Kali (pilsēta)}} |5. |7,66 m |- |rowspan=2|2016 |Pasaules U-20 čempionāts |{{vieta|Polija|Bidgošča}} |bgcolor=silver|2. |7,91 m |- |[[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]] |{{vieta|Brazīlija|Riodežaneiro}} |27. |7,64 m |- |rowspan=2|2017 |Eiropas U-20 čempionāts |{{vieta|Itālija|Groseto}} |bgcolor=gold |1. |8,07 m |- |[[2017. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|Apvienotā Karaliste|Londona}} |19. |7,79 m |- |rowspan=2|2018 |Pasaules čempionāts telpās |{{vieta|Apvienotā Karaliste|Birmingema}} |9. |7,82 m |- |[[2018. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]] |{{vieta|Vācija|Berlīne}} |bgcolor=gold|1. |8,25 m |- |rowspan=3|2019 |Eiropas čempionāts telpās |{{vieta|Apvienotā Karaliste|Glāzgova}} |bgcolor=gold|1. |8,38 m '''NR''' |- |Eiropas U-23 čempionāts |{{vieta|Zviedrija|Jēvle}} |bgcolor=gold|1. |8,32 m |- |[[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|Katara|Doha}} |10. |7,79 m |- |rowspan=2|2021 |Eiropas čempionāts telpās |{{vieta|Polija|Toruņa}} |bgcolor=gold|1. |8,35 m |- |[[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]] |{{vieta|Japāna|Tokija}} |bgcolor=gold|1. |8,41 m |- |rowspan=3|2022 |Pasaules čempionāts telpās |{{vieta|Serbija|Belgrada}} |bgcolor=gold|1. |8,55 m '''NR''' |- |[[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|ASV|Jūdžīna}} |bgcolor=silver|2. |8,32 m |- |[[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]] |{{vieta|Vācija|Minhene}} |bgcolor=gold|1. |8,52 m '''ČR''' |- |rowspan=2|2023 |Eiropas čempionāts telpās |{{vieta|Turcija|Stambula}} |bgcolor=gold|1. |8,30 m |- |[[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|Ungārija|Budapešta}} |bgcolor=gold|1. |8,52 m |- |rowspan=3|2024 |[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionāts telpās]] |{{vieta|Apvienotā Karaliste|Glāzgova}} |bgcolor=gold|1. |8,22 m |- |[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]] |{{vieta|Itālija|Roma}} |bgcolor=gold|1. |8,65 m '''ČR''' |- |[[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]] |{{vieta|Francija|Parīze}} |bgcolor=gold|1. |8,48 m |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — tāllēkšana vīriešiem}} {{DEFAULTSORT:Tentoglu, Miltiadis}} [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Centrālās Maķedonijas perifērijā dzimušie]] [[Kategorija:Grieķijas vieglatlēti]] [[Kategorija:Tāllēcēji]] [[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki vieglatlētikā]] [[Kategorija:Grieķijas olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] o8pqybvp36v6rg3l986k8kos2nb45gq 0 550652 4505984 4505608 2026-08-12T10:45:47Z Vylks 50297 /* Sasniegumi */ 4505984 wikitext text/x-wiki {{Vieglatlēta infokaste | vārds = Leonardo Fabri | vārds_orig = ''Leonardo Fabbri'' | attēls = Fabbri Leonardo.jpg | att_izm = | paraksts = Leonardo Fabri 2024. gadā <!------ Personas dati ------> | dzimtais_vārds = | pilns_vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1997|4|15}} | dz_viet = {{vieta|Itālija|Banjo a Ripoli}} | mir_dat = | mir_viet = | taut = {{ITA}} | tautība = | dzīvesvieta = | garums = {{mērvienība|cm=198}} | svars = {{mērvienība|kg=110}} | iesauka = | izglītība = <!------ Profesionālā informācija ------> | disc = [[lodes grūšana]] | kar_sāk = | kar_beig = | klubs = | treneris = | trenē = <!------ Dalība sacensībās ------> | olimp = 2 ({{oss|V=2020}}, {{oss|V=2024}}) | pc-a = | pc-t = | rc-a = | rc-t = | reg1 = | reg2 = <!------ Personiskie rekordi ------> | PR1 = 22,98 m (2024) | PR1_d = Lodes grūšana | PR2 = 21,60 m (2023) | PR2_d = Lodes grūšana telpās | PR3 = | PR3_d = <!------ Apbalvojumi u.c. ------> | balv = | dzimums = V | atjaunots = {{dat|2026|8|11}} | slavz = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalSport|[[Attēls:Athletics pictogram.svg|20px]] [[Vieglatlētika]]}} {{Medal|Country|{{ITA}}}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]}} {{MedalSilver|[[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Budapešta 2023]]|Lodes grūšana}} {{MedalBronze|[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Tokija 2025]]|Lodes grūšana}} {{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]]}} {{MedalGold|[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Roma 2024]]|Lodes grūšana}} {{MedalGold|[[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Birmingema 2026]]|Lodes grūšana}} {{Medal|Competition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionāts telpās]]}} {{MedalBronze|[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Glāzgova 2024]]|Lodes grūšana}} }} '''Leonardo Fabri''' ({{val|it|Leonardo Fabbri}}; dzimis {{dat|1997|4|15}}) ir itāļu [[vieglatlēts]], startē [[lodes grūšana]]s sacensībās, [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionāta]] sudraba medaļas ieguvējs, [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempions]] un [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gada Eiropas čempions]]. == Karjera == Pirmo starptautisko pieredzi guva 2013. gada Pasaules čempionātā jauniešiem [[Donecka|Doneckā]], kvalifikācijā ieņemot 15. vietu. 2013. gada Eiropas Jaunatnes olimpiskajā festivālā [[Utrehta|Utrehtā]] izcīnīja bronzas medaļu. Piedalījās [[2014. gada vasaras jaunatnes olimpiskās spēles|2014. gada vasaras jaunatnes olimpiskajās spēlēs]] [[Naņdzjina|Naņdzjinā]], kur ieņēma 7. vietu. 2015. gada Eiropas junioru čempionātā [[Eskilstūna|Eskilstūnā]] startēja [[diska mešana|diska mešanā]], iekļuva finālsacensībās un ieņēma 11. vietu. 2016. gada Pasaules U-20 čempionātā [[Bidgošča|Bidgošcā]] piedalījās gan lodes grūšanā, gan diska mešanā, taču nevienā no disciplīnām nespēja iekļūt finālā. 2017. gada Eiropas U-23 čempionātā, kas arī notika Bidgošcā, lodes grūšanā ieņēma 7. vietu. 2018. gada jūnijā uzvarēja Vidusjūras valstu U-23 čempionātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fidal.it/risultati/2018/COD6630/Gara031.htm |title= 3rd U23 Mediterranean Athletics Championships - Results |language=en |website=fidal.it |accessdate={{dat|2023|9|17||bez}}}}</ref> 2019. gada Eiropas U-23 čempionātā [[Jēvle|Jēvlē]] izcīnīja sudraba medaļu, aizgrūžot lodi 20,50 metrus. [[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2019. gadā]] debitēja Pasaules čempionātā [[Doha|Dohā]]. Kvalifikācijā ieņēma 13. vietu un palika pirmais aiz strīpas, neiekļūstot finālā. Piedalījās {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]] un ar rezultātu 20,80 m ieņēma 14. vietu. [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Pasaules čempionātā]] [[Jūdžīna|Jūdžīnā]] kvalifikācijā ieņēma 22. vietu. [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Tā paša gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] iekļuva finālā un ar rezultātu 20,72 m ieņēma 7. vietu. 2023. gada [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|Eiropas čempionātā telpās]] [[Stambula|Stambulā]] iekļuva finālsacensībās, bet tajās palika bez rezultāta. [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā]] [[Budapešta|Budapeštā]], uzstādot personisko rekordu (22,34 m) izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai amerikānim [[Raiens Krauzers|Raienam Krauzeram]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.european-athletics.com/news/italys-fabbri-takes-surprise-shot-silver-at-world-championships |title=Italy's Fabbri takes surprise shot silver at World Championships |language=en |date={{dat|2023|8|19|N|bez}}|website=european-athletics.com |accessdate={{dat|2023|9|17||bez}}}}</ref> [[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Glāzgova|Glāzgovā]] ar rezultātu 21,96 m izcīnīja bronzas medaļu. [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] [[Roma|Romā]] izcīnīja zeltu, labojot čempionātu rekordu ar rezultātu 22,45 m. [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|Olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ieņēma piekto vietu. {{dat|2024|9|14||bez}} uzvarēja [[Dimanta līga]]s finālposmā [[Brisele|Briselē]], sasniedzot jaunu personisko rekordu — 22,98 m.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.eurosport.it/atletica/diamond-league-finali-di-bruxelles-leonardo-fabbri-pazzesco-record-italiano-con-22.98-e-diamante-vinto_sto20037189/story.shtml |title=Diamond League, Finali di Bruxelles: Leonardo Fabbri pazzesco! Record italiano con 22.98 e diamante vinto |language=it |date={{dat|2024|9|14|N|bez}}|website=eurosport.it |accessdate={{dat|2024|9|14||bez}}}}</ref> [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]] izcīnīja bronzas medaļu ar rezultātu 21,94 m. == Sasniegumi == {| {{Sasniegumu tabula|Results=yes}} |- | 2017 | Eiropas U-23 čempionāts | {{vieta|Polija|Bidgošča}} | 7. |19,12 m |- | 2018 |[[2018. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]] |{{vieta|Vācija|Berlīne}} | 29. | 18,04 m |- | rowspan=3|2019 |Eiropas čempionāts telpās |{{vieta|Apvienotā Karaliste|Glāzgova}} |14. |19,71 m |- | Eiropas U-23 čempionāts | {{vieta|Zviedrija|Jēvle}} | bgcolor=silver|2. | 20,50 m |- |[[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|Katara|Doha}} |13. |20,75 m |- | rowspan=2|2021 |Eiropas čempionāts telpās |{{vieta|Polija|Toruņa}} |11. |19,96 m |- |[[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]] |{{vieta|Japāna|Tokija}} |14. | 20,28 m |- | rowspan=2|2022 |[[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|ASV|Jūdžīna}} |22. |19,73 m |- |[[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]] |{{vieta|Vācija|Minhene}} |7. |20,72 m |- | rowspan="2" | 2023 |Eiropas čempionāts telpās |{{vieta|Turcija|Stambula}} |— | {{piezīme|NM|bez rezultāta}} (finālā) |- |[[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|Ungārija|Budapešta}} |bgcolor=silver|2. |22,34 m |- |rowspan=3|2024 |[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionāts telpās]] |{{vieta|Apvienotā Karaliste|Glāzgova}} |bgcolor=cc9966|3. |21,96 m |- |[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]] |{{vieta|Itālija|Roma}} |bgcolor=gold|1. |22,45 m |- |[[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]] |{{vieta|Francija|Parīze}} |5. |21,70 m |- |rowspan=3|2025 |[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|Eiropas čempionāts telpās]] |{{vieta|Nīderlande|Apeldorna}} |12. |19,72 m |- |[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionāts telpās]] |{{vieta|Ķīna|Naņdzjina}} |6. |20,87 m |- |[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|Japāna|Tokija}} |bgcolor=cc9966|3. |21,94 m |- |rowspan=2|2026 |[[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionāts telpās]] |{{vieta|Polija|Toruņa}} |7. |20,92 m |- |[[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]] |{{vieta|Apvienotā Karaliste|Birmingema}} |bgcolor=gold|1. |22,31 m |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Fabri, Leonardo}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Toskānā dzimušie]] [[Kategorija:Itālijas vieglatlēti]] [[Kategorija:Lodes grūdēji]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] 11rz9btc78i927w6bw3gx71p0ckvgz0 0 554848 4505716 4378332 2026-08-11T12:05:45Z Olgerts V 41522 + 2 ielas 4505716 wikitext text/x-wiki '''Salaspils pilsētas ielu uzskaitījumā''' iekļautas 169 [[iela]]s [[Salaspils|Salaspilī]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.kadastrs.lv/varis/100003575?type=city#|title=Valsts adrešu reģistra dati: Salaspils, Salaspils nov.|website=kadastrs.lv|accessdate={{dat|2026|8|11||bez}}}}</ref> == Ielu uzskaitījums == {{div col|3}} * [[Akāciju iela (Salaspils)|Akāciju iela]] * [[Alejas iela (Salaspils)|Alejas iela]] * [[Alūksnes iela (Salaspils)|Alūksnes iela]] * [[Amālijas iela (Salaspils)|Amālijas iela]] * [[Apiņu iela (Salaspils)|Apiņu iela]] * [[Apodziņu iela]] * [[Apogu iela (Salaspils)|Apogu iela]] * [[Augšrūķu iela]] * [[Aveņu iela (Salaspils)|Aveņu iela]] * [[Ābeļu iela (Salaspils)|Ābeļu iela]] * [[Baznīcas iela (Salaspils)|Baznīcas iela]] * [[Beikas iela]] * [[Bērzciema iela]] * [[Bērzu iela (Salaspils)|Bērzu iela]] * [[Biologu iela (Salaspils)|Biologu iela]] * [[Birzes iela (Salaspils)|Birzes iela]] * [[Botāniķu iela]] * [[Briežu iela (Salaspils)|Briežu iela]] * [[Brīvlauku iela]] * [[Brūkleņu iela (Salaspils)|Brūkleņu iela]] * [[Buču iela]] * [[Budeskalnu iela]] * [[Caunu iela (Salaspils)|Caunu iela]] * [[Celtnieku iela (Salaspils)|Celtnieku iela]] * [[Ceru iela (Salaspils)|Ceru iela]] * [[Cīruļu iela (Salaspils)|Cīruļu iela]] * [[Čiekuru iela (Salaspils)|Čiekuru iela]] * [[Daugavas iela (Salaspils)|Daugavas iela]] * [[Dārza iela (Salaspils)|Dārza iela]] * [[Dienvidu iela (Salaspils)|Dienvidu iela]] * [[Dīķu iela (Salaspils)|Dīķu iela]] * [[Doles iela (Salaspils)|Doles iela]] * [[Dunduru iela (Salaspils)|Dunduru iela]] * [[Dzeņu iela (Salaspils)|Dzeņu iela]] * [[Dzērveņu iela (Salaspils)|Dzērveņu iela]] * [[Dzērvju iela (Salaspils)|Dzērvju iela]] * [[Dzilnu iela (Salaspils)|Dzilnu iela]] * [[Egļu iela (Salaspils)|Egļu iela]] * [[Enerģētiķu iela (Salaspils)|Enerģētiķu iela]] * [[Fiziķu iela]] * [[Gaismas iela (Salaspils)|Gaismas iela]] * [[Gaujas iela (Salaspils)|Gaujas iela]] * [[Grants iela (Salaspils)|Grants iela]] * [[Griezes iela (Salaspils)|Griezes iela]] * [[Ievu iela (Salaspils)|Ievu iela]] * [[Imanta Ieviņa iela]] * [[Institūta iela (Salaspils)|Institūta iela]] * [[Inženieru iela (Salaspils)|Inženieru iela]] * [[Irbes iela (Salaspils)|Irbes iela]] * [[Jasmīnu iela (Salaspils)|Jasmīnu iela]] * [[Jaunbriežu iela]] * [[Jaunkrastu iela (Salaspils)|Jaunkrastu iela]] * [[Jaunzemju iela (Salaspils)|Jaunzemju iela]] * [[Jūlija Mazzālīša iela]] * [[Kalmju iela (Salaspils)|Kalmju iela]] * [[Kalnrozes iela]] * [[Kalnu iela (Salaspils)|Kalnu iela]] * [[Kastaņu iela (Salaspils)|Kastaņu iela]] * [[Kluba iela (Salaspils)|Kluba iela]] * [[Klusā iela (Salaspils)|Klusā iela]] * [[Kļavu iela (Salaspils)|Kļavu iela]] * [[Krasta iela (Salaspils)|Krasta iela]] * [[Kuršu iela (Salaspils)|Kuršu iela]] * [[Kviešu iela (Salaspils)|Kviešu iela]] * [[Ķesterciema iela]] * [[Ķiršu iela (Salaspils)|Ķiršu iela]] * [[Ķīmiķu iela]] * [[Lakstīgalu iela (Salaspils)|Lakstīgalu iela]] * [[Lapu iela (Salaspils)|Lapu iela]] * [[Lauku iela (Salaspils)|Lauku iela]] * [[Lazdu iela (Salaspils)|Lazdu iela]] * [[Lejasrūķu iela]] * [[Lielā Lazdu iela]] * [[Liepu iela (Salaspils)|Liepu iela]] * [[Līvzemes iela]] * [[Loka iela (Salaspils)|Loka iela]] * [[Malienas iela (Salaspils)|Malienas iela]] * [[Margrietiņu iela (Salaspils)|Margrietiņu iela]] * [[Mazā Cīruļu iela (Salaspils)|Mazā Cīruļu iela]] * [[Mazā Doles iela]] * [[Mazā Gaismas iela (Salaspils)|Mazā Gaismas iela]] * [[Mazā iela (Salaspils)|Mazā iela]] * [[Mazā Lauku iela (Salaspils)|Mazā Lauku iela]] * [[Mazā Līvzemes iela]] * [[Mazā Meldru iela]] * [[Mazā Meža iela (Salaspils)|Mazā Meža iela]] * [[Mazā Rožu iela (Salaspils)|Mazā Rožu iela]] * [[Mazā Saulrietu iela]] * [[Mazā Tilderu iela]] * [[Mazā Zvanu iela]] * [[Mazā Zviedru iela]] * [[Māras iela (Salaspils)|Māras iela]] * [[Mārsilu iela (Salaspils)|Mārsilu iela]] * [[Mednieku iela (Salaspils)|Mednieku iela]] * [[Medņu iela (Salaspils)|Medņu iela]] * [[Meiju iela (Salaspils)|Meiju iela]] * [[Meldru iela (Salaspils)|Meldru iela]] * [[Melleņu iela (Salaspils)|Melleņu iela]] * [[Meža iela (Salaspils)|Meža iela]] * [[Mežmalas iela (Salaspils)|Mežmalas iela]] * [[Mēness iela (Salaspils)|Mēness iela]] * [[Mētru iela (Salaspils)|Mētru iela]] * [[Miera iela (Salaspils)|Miera iela]] * [[Migļu iela]] * [[Nometņu iela (Salaspils)|Nometņu iela]] * [[Ozolu iela (Salaspils)|Ozolu iela]] * [[Paegļu iela (Salaspils)|Paegļu iela]] * [[Paipalu iela (Salaspils)|Paipalu iela]] * [[Parka iela (Salaspils)|Parka iela]] * [[Pētera iela (Salaspils)|Pētera iela]] * [[Pieneņu iela (Salaspils)|Pieneņu iela]] * [[Pionieru iela (Salaspils)|Pionieru iela]] * [[Pīlādžu iela (Salaspils)|Pīlādžu iela]] * [[Planderu iela]] * [[Pļavu iela (Salaspils)|Pļavu iela]] * [[Priežu iela (Salaspils)|Priežu iela]] * [[Puķu iela (Salaspils)|Puķu iela]] * [[Pumpuru iela (Salaspils)|Pumpuru iela]] * [[Pupuķu iela (Salaspils)|Pupuķu iela]] * [[Pureņu iela (Salaspils)|Pureņu iela]] * [[Purva iela (Salaspils)|Purva iela]] * [[Pūču iela (Salaspils)|Pūču iela]] * [[Raiņa iela (Salaspils)|Raiņa iela]] * [[Rietumu iela (Salaspils)|Rietumu iela]] * [[Rīgas iela (Salaspils)|Rīgas iela]] * [[Rožu iela (Salaspils)|Rožu iela]] * [[Rubeņu iela (Salaspils)|Rubeņu iela]] * [[Rudens iela (Salaspils)|Rudens iela]] * [[Rudzu iela (Salaspils)|Rudzu iela]] * [[Rūķu iela (Salaspils)|Rūķu iela]] * [[Saules iela (Salaspils)|Saules iela]] * [[Saulkalnes iela (Salaspils)|Saulkalnes iela]] * [[Saulrietu iela (Salaspils)|Saulrietu iela]] * [[Sesku iela (Salaspils)|Sesku iela]] * [[Sila iela (Salaspils)|Sila iela]] * [[Silmaļu iela (Salaspils)|Silmaļu iela]] * [[Skolas iela (Salaspils)|Skolas iela]] * [[Smilgu iela (Salaspils)|Smilgu iela]] * [[Smilšu iela (Salaspils)|Smilšu iela]] * [[Spāru iela (Salaspils)|Spāru iela]] * [[Stacijas iela (Salaspils)|Stacijas iela]] * [[Starķu iela]]<!-- gan Stārķu, gan Starķu --> * [[Stārķu iela (Salaspils)|Stārķu iela]] * [[Stiebru iela (Salaspils)|Stiebru iela]] * [[Stirnu iela (Salaspils)|Stirnu iela]] * [[Strauta iela (Salaspils)|Strauta iela]] * [[Strazdiņu iela (Salaspils)|Strazdiņu iela]] * [[Šķērsiela (Salaspils)|Šķērsiela]] * [[Tilderu iela]] * [[Urgas iela (Salaspils)|Urgas iela]] * [[Vaivariņu iela (Salaspils)|Vaivariņu iela]] * [[Vanagu iela (Salaspils)|Vanagu iela]] * [[Vālodzes iela (Salaspils)|Vālodzes iela]] * [[Vārnu iela (Salaspils)|Vārnu iela]] * [[Vecmigļu iela]] * [[Viršu iela (Salaspils)|Viršu iela]] * [[Vīksnu iela (Salaspils)|Vīksnu iela]] * [[Vītolu iela (Salaspils)|Vītolu iela]] * [[Zemeņu iela (Salaspils)|Zemeņu iela]] * [[Zemes iela (Salaspils)|Zemes iela]] * [[Ziedu iela (Salaspils)|Ziedu iela]] * [[Ziemeļu iela (Salaspils)|Ziemeļu iela]] * [[Zinību iela (Salaspils)|Zinību iela]] * [[Zīlīšu iela (Salaspils)|Zīlīšu iela]] * [[Zīļu iela (Salaspils)|Zīļu iela]] * [[Zvaigžņu iela (Salaspils)|Zvaigžņu iela]] * [[Zvanu iela (Salaspils)|Zvanu iela]] * [[Zviedru iela (Salaspils)|Zviedru iela]] * [[Zvirbuļu iela (Salaspils)|Zvirbuļu iela]] {{div col end}} == Skatīt arī == * [[Salaspils]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Salaspils novada ielas}} {{Latvijas pilsētu ielu uzskaitījumi}} [[Kategorija:Ielas Salaspilī|*]] 4b5nmkrije5ezwi86ijiv9arowwx3xk 0 566462 4505878 4445812 2026-08-11T23:41:37Z Biafra 13794 atj. 4505878 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Merts Rosentāls | vārds_orig = ''Märt Rosenthal'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{Dzimšanas datums un vecums|1999|3|15}} | dz_viet = {{vieta|Igaunija|Tartu}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[igauņi|igaunis]] | garums = 193 [[centimetrs|cm]] | svars = 95 [[kilograms|kg]] | poz = [[uzbrūkošais aizsargs]] | kar_sāk = 2015 | kar_beig = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Igaunija}} ''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]'' | numurs = | amats = | līga = [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līga]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 2015—2019 | klubs 1 = {{flaga|Igaunija}} ''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]'' | kl_sez 2 = 2019—2021 | klubs 2 = {{flaga|Igaunija}} [[Pērnavas "Sadam"]] | kl_sez 3 = 2021—2024 | klubs 3 = {{flaga|Igaunija}} ''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]'' | kl_sez 4 = 2024—2025 | klubs 4 = {{flaga|Polija}} [[Ostrovas Velkopolskas "Stal"]] | kl_sez 5 = 2025—pašlaik | klubs 5 = {{flaga|Igaunija}} [[Tallinas "Kalev/Cramo"]] | kl_sez 6 = 2026—pašlaik | klubs 6 = {{flaga|Igaunija}} ''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]'' <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2021–pašlaik | taut 1 = {{Bk|EST}} <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * Igaunijas kausa ieguvējs <small>(2021)</small> * Igaunijas kausa MVP <small>(2021)</small> | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Merts Rosentāls''' ({{val|et|Märt Rosenthal}}; dzimis {{dat|1999|3|15}} [[Tartu]]) ir [[igauņi|igauņu]] [[basketbolists]], spēlē [[uzbrūkošais aizsargs|uzbrūkošā aizsarga]] pozīcijā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.basket.ee/et/mangijate-otsing?pid=15281|title=Mängijad|last=Korvpalliliit|first=Eesti|website=www.basket.ee|access-date=2024-03-15}}</ref> [[Igaunijas basketbola izlase]]s dalībnieks. 2026. gadā pārstāv [[Igaunija]]s klubu ''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]'', kas spēlē [[Igaunijas Basketbola līga|Igaunijas Basketbola līgā]] un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgā]]. M. Rosentāls ir Tartu jaunatnes basketbola sistēmas audzēknis. Karjeru pieaugušo basketbolā sācis dzimtajā Tartu, bet divas sezonas pārstāvējis arī [[Pērnavas "Sadam"]]. 2024. gada vasarā pārcēlās uz [[Polija]]s klubu [[Ostrovas Velkopolskas "Stal"]], taču sezonu ietekmēja trauma, kas ļāva aizvadīt vien 5 spēles Polijas līgā. Pēc neveiksmīgas sezonas Polijā 2025. gada vasarā M. Rosentāls pievienojās vadošajam Igaunijas klubam [[Tallinas "Kalev/Cramo"]]. Pēc vienas sezonas Tallinā viņš atgriezās ''Tartu Ülikool Maks & Moorits'' sastāvā. Pārstāvējis visu vecumu Igaunijas jaunatnes izlases.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.proballers.com/basketball/player/68332/mart-rosenthal|title=Mart Rosenthal, Basketball Player|last=Proballers|website=Proballers|access-date=2024-03-15|language=en}}</ref> 2021. gadā debitējis [[Igaunijas basketbola izlase|Igaunijas basketbola izlasē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://korvpall24.ee/100-tais-mart-rosenthal-viis-eesti-korvpalli-ilusa-tahiseni/|title=100 täis! Märt Rosenthal viis Eesti korvpalli ilusa tähiseni|website=Korvpall24.ee|access-date=2024-03-15|date=2021-02-22|language=et}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Rosentāls, Merts}} [[Kategorija:1999. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Tartu dzimušie]] [[Kategorija:Igaunijas basketbolisti]] [[Kategorija:Uzbrūkošie aizsargi]] iwx9l4gfg09f048f38bmsztmjaa7ik0 0 568764 4505879 4468368 2026-08-11T23:43:13Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 2 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4505879 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Anna Dauge-Šķēris | vārds_orig = | attēls = ADauge Priedaine 20Apr2024.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1906 | dz_mēnesis = 04 | dz_diena = 19 | dz_vieta = {{vieta|Latvija|Skaistkalne}} | m_dat_alt = | m_gads = 1986 | m_mēnesis = 06 | m_diena = 30 | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latviete]] | dzimums = S | vecāki = | brālis = Valdemārs Šķēris | māsas = | dzīvesbiedrs = Kārlis Dauge | paraksts = | pseidonīms = Marija Bērziņa (1906-1908) | nodarbošanās = rakstniece, tulkotāja, advokāte | rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda|latviešu]] | periods = | žanri = proza | temati = | lit virzieni = | slavenākie darbi = | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Anna Dauge-Šķēris''' (dzimusi {{dat|1906|4|19}} [[Skaistkalne|Skaistkalnē]], mirusi {{dat|1986|6|30}}) bija [[Latvieši|latviešu]] [[rakstnieks|rakstniece]] un [[Advokāts|advokāte]].<ref>{{Cite web|url=https://www.literatura.lv/personas/marija-berzina/|title=Marija Bērziņa|website=Literatūra}}</ref> Dzimusi [[Skaistkalne|Skaistkalnē]], Šķēru mājās, tēvs Miķelis, māte Marija (dz. Krastiņa). == Biogrāfija == 1916. gadā, [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, frontei tuvojoties, viņas vecāki bēga uz [[Krievija|Krieviju]] un nokļuva [[Solņečnogorska|Solņečnogorskā]], Maskavas rajonā. No 1917. līdz 1918. gadam viņa mācījās Solņečnogorskas augstākajā tautskolā. 1918. gada rudenī atgriezās Latvijā. No 1922. līdz 1927. gadam mācījās jaundibinātajā [[Rīgas Skolotāju institūts|Rīgas Skolotāju institūtā]]. 1927. gadā iestājās [[Latvijas Universitāte]]s Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē. 1933. gadā absolvēja universitāti, iegūstot [[Tiesību zinātne|tiesību zinātņu]] [[Maģistrs (grāds)|maģistres]] grādu. 1932. gadā saslima ar [[Tuberkuloze|tuberkulozi]] un pusotru gadu pavadīja Biķernieku slimnīcā. Pēc studijām strādāja zvērinātu advokātu birojos. No 1940. gada - zvērināta advokāte. 1937. gadā apprecējās ar [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas armijas]] pulkvedi-leitnantu Kārli Daugi (1896–1976). No 1935. gada līdz 1940. gadam bija [[Latvijas Kredītbanka]]s tieslietu daļas vadītāja. 1944. gadā, pēc [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] ienākšanas Latvijā, devās ar ģimeni [[Bēgļi|bēgļu]] gaitās, kuras beidzās [[Polija|Polijā]]. Neskatoties uz jaunās varas nelabvēlīgo nostāju, turpināja literāro darbību. Tulkoja no [[vācu valoda]]s (Kolbenheyer, E.G. 1934. ''Die Begegnung auf dem Riesengebirge''), un no [[poļu valoda]]s (Kornel Makuszyński. 1937. ''Szatan z siódmej klasy''. ''Zēns ko vērts''). Strādāja par [[krievu valoda]]s skolotāju, gūstot atzinību par pedagoģiskiem rakstiem un jaunu mācību metožu ieviešanu. Palīdzēja savai vīramāsai [[Lūcija Šķēris|Lūcijai Šķēris]], LU lauksaimniecības fakultātes absolventei, iedarbināt atstāto vācu [[Vīna darītava|vīna darītavu]] (''Schliemann Weinerei)'' studējot vācu grāmatas par vīna ražošanu. Lipkas vīna darītavā (''Lipka Krajeńska''), kuru L. Šķēris vadīja līdz aiziešanai pensijā 1975. gadā, darbu atrada ap 30 vietējo iedzīvotāju. == Nozīmīgākie darbi == Atmiņu krājums "Mūsu Dzīve" ir dokuments par Latvijas sarežģīto vēsturi pēdējā gadu simtā.<ref>{{Cite web|url=https://garamantas.lv/lv/collection/1633500?slug=Marijas-Berzinas-atminas/|title=Marijas Bērziņas atmiņas|website=garamantas.lv|access-date={{dat|2024|04|19||bez}}|archive-date={{dat|2024|04|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20240419224606/https://garamantas.lv/lv/collection/1633500?slug=Marijas-Berzinas-atminas/}}</ref> Tur atrodamas atmiņas par Pirmā pasaules kara bēgļu laikiem Krievijā (ieskaitot [[1917. gada Krievijas revolūcija|revolūcijas]] bada gadus), neatkarīgās Latvijas valsts attīstību līdz Otrajam pasaules karam un latviešu bēgļu gaitām Polijā, par ko saglabājies maz liecību. Tur arī atrodams ''Pulkveža ceļš uz Sibīriju'', kur Kārlis Dauge, viens no retajiem latviešu virsniekiem, kas izdzīvoja [[Gulags|Noriļskas Gulagā]], liecina par turienes apstākļiem. Pulkvedis-leitnants Kauke-Dauge (1896-1976) bija Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu dalībnieks.<ref>{{Cite web|url=https://kazhe.lv/futbols/personas/karlis-kauke-dauge/|title=Kārlis Kauke-Dauge &#124; Futbols Latvijā 1907-1940|website=kazhe.lv}}</ref> Anna Dauge bija aculieciniece latviešu virsnieku deportācijai 1941. gada 14. jūnijā.<ref>{{Cite web|url=https://www.latvianmemoirs.com/|title=Home|website=Latvianmemoirs}}{{Novecojusi saite}}</ref> Zinātniski literārais pētījums "Kristus māte" (1991) atspoguļo Annas Dauges daudzpusīgās intereses [[Teoloģija|teoloģijā]] (ieskaitot [[Talmūds|Talmūda]] un [[Korāns|Korāna]] rakstus), [[Senie romieši|seno romiešu]] vēsturē un [[Arheoloģija|arheoloģijā]]. Tur arī viņa izceļ sieviešu lomu pirmkristiešu dzīvē. Annas Dauges darbi tika publicēti Latvijā (līdz 1940. gadam, tad pēc 1990. gada), [[Austrālija|Austrālijā]] un [[Beļģija|Beļģijā]] (''Kristus Māte''). Tie ir pieejami [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālajā bibliotēkā]]. == Bibliogrāfija == * Bērziņa, Māre. 1938. Ģirts Tekumeklētājs: stāsts. * Šķēris, Anna. 1933. Divpalātu sistēma unitārā valstī: diplomdarbs, stud. iur. disertācijas autors. * Dauge, Anna. 1939. Nepilngadīgo tiesāšanas problēmas. Tieslietu Ministrijas Vēstnesis : Tieslietu ministrijas izdevums Nr.2 (1939), 481-510. lpp. * Dauge, Anna. 1940. Vai Latvijā ievedamas atsevišķas jaunatnes tiesas. Otrais Latvijas kriminaltiesību kongress, Rīgā, 1940. g. 28.IV-30.IV. Latvijas krimināltiesību biedrība. [Rīga : b.i.], 123.-132. lpp. * Bērziņa, Māre. 1940. Ar buŗām uz ziemeļiem: ceļotāja piezīmes; ar S.R. Milta ilustrācijām; vāku zīmējis K. Krauze. * Bērziņa, Marija. [ap 1948]. Auseklīša ābecīte: [rokraksta grāmata] / [teksta, vāka un ilustrāciju autore]. * Kolbenheijers, E. G. 1954. Sastapšanās Milzkalnē. No vācu valodas tulkojusi M. Bērziņa. * Bērziņa, Marija. [1974]. Pulkveža ceļš uz Sibīriju: [par pulkvežleitnanta Kārļa Dauges biogrāfiju, deportāciju un dzīvi izsūtījumā]. * Bērziņa, Marija. 1985. Mazā dzīvība: pastāstiņi. * Bērziņa, Marija. 1986. Mūsu dzīve: vienas dzimtas kronika. Otrs, paplašināts izdevums: 2024. gada 4. oktobris. buki.lv. * Bērziņa, Marija. 1987. Zelta caune: romāns. Park Orchards, Australia: J.A. Janson’s Memorial Fund. * Plaudis, Arturs. 1987. Marija Bērziņa. Pēc vēstulēm portretu skicējis Arturs Plaudis. Park Orchards, Australia: J.A. Janson’s Memorial Fund. * Bērziņa, Marija. 1988. Baltās mājas noveles. Park Orchards, Australia: J. A. J. Memorial Fund in Australia. * Plaudis, Arturs. 1988. Melns uz balta. Juristu ieskati. Vēstuļu izlasi rediģējis un komentējis Arturs Plaudis. Park Orchards, Australia: J. A. J. Memorial Fund in Australia. Anna Dauge 190 – 240 lpp. Digitālā versija.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#issue:698273 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2024|04|20||bez}} |archive-date={{dat|2025|03|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250315141225/https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#issue:698273 }}</ref> * Bērziņa, Marija. 1989. Mūslaiku leģendas / Marija Bērziņa ; vākam izmantots M.K. Čurlioņa zīmējums. Park Orchards, Australia : J.A. Janson’s Memorial Fund. * Bērziņa, Marija. 1991. Kristus māte. Gaisma. Luvenā. * Makušinskis, Kornelijs. 1998. Zēns ko vērts! No poļu val. tulk. Anna Dauge. Ievanda. Rīgā. Atkārtots izdevums. * Rokrakstu personālfonds. Marija Bērziņa 1906-1986, autors, mākslinieks, atbildīgais par izdevumu, tulkotājs, ilustrators. [1948]-[2022]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.latvianmemoirs.com/ Mūsu dzīve: vienas dzimtas kronika]{{Novecojusi saite}} * [https://garamantas.lv/lv/collection/1633500?slug=Marijas-Berzinas-atminas/ ''Mūsu Dzīves'' apraksts LU ''Garamantās''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20240419224606/https://garamantas.lv/lv/collection/1633500?slug=Marijas-Berzinas-atminas/ |date={{dat|2024|04|19||bez}} }} * [https://www.literatura.lv/personas/marija-berzina/ Marija Bērziņa 1906-1986.] * [https://kazhe.lv/futbols/personas/karlis-kauke-dauge/ Plkv. Kārlis Kauke-Dauge 1896-1976.] * [https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#issue:698273 Plaudis, Arturs. 1988. Melns uz balta. Juristu ieskati. Anna Dauge 190 – 240 lpp. Digitālā versija.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20250315141225/https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#issue:698273 |date={{dat|2025|03|15||bez}} }} [[Kategorija:Latviešu rakstnieki]] sdowy9823vsg5xdlbrdwpi7v24wteqi 0 572594 4505713 4483601 2026-08-11T12:03:27Z Olgerts V 41522 + Salaspils 4505713 wikitext text/x-wiki '''Spāru iela''' var būt: * [[Spāru iela (Jelgava)|Spāru iela]] — iela [[Jelgava|Jelgavā]]; * [[Spāru iela (Jūrmala)|Spāru iela]] — iela Jūrmalā; * [[Spāru iela (Salaspils)|Spāru iela]] — iela [[Salaspils|Salaspilī]]; * [[Spāru iela (Tukums)|Spāru iela]] — iela [[Tukums|Tukumā]]; * [[Spāru iela (Bukulti)|Spāru iela]] — iela Garkalnes pagasta [[Bukulti (Garkalnes pagasts)|Bukultos]]; * [[Spāru iela (Ķesterciems)|Spāru iela]] — iela Engures pagasta [[Ķesterciems|Ķesterciemā]]; * [[Spāru iela (Odukalns)|Spāru iela]] — iela Ķekavas pagasta [[Odukalns|Odukalnā]]; * [[Spāru iela (Piņķi)|Spāru iela]] — iela Babītes pagasta [[Piņķi|Piņķos]]; * [[Spāru iela (Upesciems)|Spāru iela]] — iela Garkalnes pagasta [[Upesciems (Garkalnes pagasts)|Upesciemā]]. == Skatīt arī == * [[Spāres iela]] * [[Spāre]] {{Ielu nosaukums}} q0pkzrk0fii8smv193flzpffmtbwqe9 0 577773 4505850 4505378 2026-08-11T20:26:09Z Teatrālis 82063 /* Augusts */ 4505850 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gadukaste-citi|2026|Latvijā|Latvija}} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads|2026. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''. == Valsts amatpersonas == [[Attēls:Saeimas 29.janvāra sēde.jpg|thumb|250px|[[Latvijas Republikas ārlietu ministru uzskaitījums|Ārlietu minstre]] [[Baiba Braže]], [[Daiga Mieriņa]], [[Edgars Rinkevičs]], [[Evika Siliņa]] un Saeimas ārlietu komisijas priekšsēdētāja [[Ināra Mūrniece]] svinīgā fotografēšanās pie Zigfrīda Annas Meierovica portreta pirms ikgadējām Saeimas ārpolitikas debatēm 2026. gada 29. janvārī]] {| class="wikitable" ! Amats ! Persona ! Piezīmes |- | [[Latvijas Valsts prezidents]] | [[Edgars Rinkēvičs]] | |- | rowspan="2" | [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]] | [[Evika Siliņa]] | [[Siliņas Ministru kabinets]](līdz 28. maijam) |- | [[Andris Kulbergs]] | [[Kulberga Ministru kabinets]] (no 28. maija) |- | [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] | [[Daiga Mieriņa]] | [[14. Saeima]] |} == Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli == [[Attēls:Glaucidium passerinum 20110413.jpg|thumb|150px|Gada putns — [[apodziņš]]]] [[Attēls:Salaspils kritene (1).jpg|thumb|200px|Gada ģeovieta — [[Salaspils karsta kritene]]]] {{columns |width=500px |col1= * [[Gada dzīvnieks Latvijā|Gada dzīvnieks]] — [[parastais krupis]] (''Bufo bufo'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/07.01.2026-par-2026-gada-dzivnieku-izraudzits-parastais-krupis.a628930/ |title=Par 2026. gada dzīvnieku izraudzīts parastais krupis |access-date=Skatīts: 2026. gada 7. janvārī}}</ref> * [[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[apodziņš]] (''Glaucidium passerinum'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lob.lv/2026/01/latvijas-ornitologijas-biedriba-par-2026-gada-putnu-izzino-apodzinu/|title=Latvijas Ornitoloģijas biedrība par 2026. gada putnu izziņo apodziņu|last=LOB|website=Latvijas Ornitoloģijas biedrība|access-date=2026-01-01|date=2025-12-31|language=lv}}</ref> * [[Gada kukainis Latvijā|Gada kukainis]] — [[skudru circenītis]] (''Myrmecophilus acervorum'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/692097-skudru-circenitis-izvelets-par-gada-kukaini-latvija-ir-ta-izplatibas-areala-galeja-ziemelu-robeza|title=Skudru circenītis izvēlēts par gada kukaini: Latvijā ir tā izplatības areāla galējā ziemeļu robeža|date={{dat|2026|1|19||bez}}|publisher=Jauns.lv|accessdate={{dat|2026|1|19||bez}}}}</ref> * [[Gada bezmugurkaulnieks Latvijā|Gada bezmugurkaulnieks]] — [[kolembolas]] (''Collembola'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-bezmugurkaulnieks-2026-ndash-kolembolas-jeb-lecastes/ Gada bezmugurkaulnieks 2026 — kolembolas jeb lēcastes] Dabasdati</ref> * [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemis]] — [[Atlantijas maktrgliemene]] (''Rangia cuneata'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-gliemis-2026-ndash-atlantijas-maktrgliemene/ Gada gliemis 2026 — atlantijas maktrgliemis] Dabasdati</ref> * [[Gada augs Latvijā|Gada augs]] — [[lācene]] (''Rubus chamaemorus'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-augs-2026-ndash-lacene/ Gada augs 2026 — lācene] Dabasdati</ref> * [[Gada koks Latvijā|Gada koks]] — [[parastā ieva]] (''Prunus padus'')<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/14.01.2026-gada-koks-parasta-ieva.a629860/ Gada koks – parastā ieva] LSM</ref> |col2= * [[Gada sēne Latvijā|Gada sēne]] — [[ametista bērzlapene]] (''Laccaria amethystina'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-kosi-violeta-ametista-berzlapene-izraudzita-par-2026-gada-seni.a628544/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article |title=Koši violetā ametista bērzlapene izraudzīta par 2026. gada sēni |access-date=Skatīts: 2026. gada 5. janvārī}}</ref> * [[Gada gļotsēne Latvijā|Gada gļotsēne]] — [[vīnogķekaru dzelksnīte]] (''Badhamia utricularis'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2026. gada 5. janvāris |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-par-2026-gada-glotseni-kluvusi-vinogkekaru-dzelksnite.a628579/ |title=Par 2026. gada gļotsēni kļuvusi vīnogķekaru dzelksnīte |access-date={{dat|2026|01|05||bez}} }}</ref> * [[Gada sūna Latvijā|Gada sūna]] — [[īssetas nekera]] (''Neckera pennata'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-suna-ndash-issetas-nekera/ Gada sūna 2026 — īssetas nekera] Dabasdati 2026. gada 6. janvārī.</ref> * [[Gada ķērpis Latvijā|Gada ķērpis]] — [[dzeltenais sienasķērpis]] (''Xantoria parietina'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-pec-15-gadu-pauzes-izzino-gada-kerpi-pilsetnieku-dzelteno-sienaskerpi.a628566/ |title=Pēc 15 gadu pauzes izziņo gada ķērpi – «pilsētnieku» dzelteno sienasķērpi|access-date=Skatīts: 2026. gada 5. janvārī}}</ref> * [[Gada dzīvotne Latvijā|Gada dzīvotne]] — koka dobums<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/09.01.2026-par-2026-gada-dzivotni-izvelets-koka-dobums.a629217/ |title=Par 2026. gada dzīvotni izvēlēts koka dobums|access-date=Skatīts: 2026. gada 9. janvārī}}</ref> * [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovieta]] — [[Salaspils karsta kritene]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eztf.lu.lv/par-mums/zinas/zina/t/107504/|title=Latvijas 2026. gada ģeovieta – Salaspils karsta kritene|website=www.eztf.lu.lv|access-date=2026-01-23|date=2026-01-22|language=lv}}</ref> * [[Gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|Gada arheoloģiskais piemineklis]] — [[Grebu pilskalns]] un [[Grebu Bļodas kalns]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/campus/56036784/vesture/120102973/izvelets-gada-arheologiskais-piemineklis-latvija |title=Izvēlēts gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|access-date=Skatīts: 2026. gada 19. janvārī}}</ref> }} == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** [[minimālā alga|minimālo algu]] palielināja no līdzšinējiem 740 eiro līdz 780 eiro mēnesī.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/19.11.2024-apstiprina-kriterijus-minimalas-algas-noteiksanai.a576996/|title=Apstiprina kritērijus minimālās algas noteikšanai|last=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|website=lsm.lv|access-date=2025-09-01|language=lv}}</ref> ** Latvija sāka darbu [[ANO Drošības padome|ANO Drošības padomē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/cits/latvija-ieveleta-ano-drosibas-padome-14336870|title=Latvija ievēlēta ANO Drošības padomē|website=www.diena.lv|access-date=2025-06-12}}</ref> * [[2. janvāris]] — pēc gāzes noplūdes izraisīta sprādziena [[Torņakalns|Torņakalnā]], [[Rīga|Rīgā]] sagruva ēkas augšējie stāvi un jumts un bojā gāja divi cilvēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/8389758/foto-un-video-gazes-spradziena-bauskas-iela-gajusi-boja-divi-cilveki|title=FOTO un VIDEO: Gāzes sprādzienā Torņakalnā miruši divi cilvēki|website=apollo.lv|access-date=2026-07-20|date=2026-01-03|language=lv}}</ref> * [[5. janvāris]] — atklāts vilciena maršruts Rīga—Tartu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120101356/foto-atklats-vilciena-marsruts-tartu-riga-cik-maksas-brauciens|title=Foto: Atklāts vilciena maršruts Tartu – Rīga. Cik maksās brauciens?|website=www.delfi.lv|access-date=2026-01-07}}</ref> * [[8. janvāris]] — no amata atkāpās [[Ādažu novads|Ādažu novada]] domes priekšsēdētāja [[Karīna Miķelsone]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.01.2026-no-amata-atkapusies-adazu-novada-mere-karina-mikelsone.a629077/|title=No amata atkāpusies Ādažu novada mēre Karīna Miķelsone|last=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|website=lsm.lv|access-date=2026-01-08|language=lv}}</ref> * [[18. janvāris]] — [[8. februāris]] — Latvijā, Lietuvā un Slovēnijā notika [[2026. gada UEFA Eiropas čempionāts telpu futbolā]]. === Februāris === * [[3. februāris]] — veselības problēmu dēļ no amata atkāpās [[Ogres novads|Ogres novada]] domes priekšsēdētājs [[Egils Helmanis]],<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/120105131|title=Helmanis no slimnīcas gultas paziņo par atkāpšanos no amata|website=www.delfi.lv|access-date=2026-02-03|language=lv}}</ref> un viņa vietā tika ievēlēts līdzšinējais vietnieks [[Andris Krauja]]. * [[10. februāris]] — [[Latvijas Republikas Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija|VARAM]] ministrs [[Raimonds Čudars]] no amata atstādināja [[Rēzekne]]s [[Rēzeknes pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandru Bartaševiču]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.https/|title=Ministrs atstādina pielaidi valsts noslēpumam nesaņēmušo Rēzeknes mēru Bartaševiču|website=Lsm|access-date=2026-02-10|date=2026-02-10|language=lv|archive-date=2013-08-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20130819141428/http://https/}}</ref> === Marts === * [[25. marts]] — [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Svariņu pagasts|Svariņu pagastā]] nogāzās Ukrainas armijas drons.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120112044/informe-par-kraslavas-novada-eksplodejuso-dronu-video-tiesraide|title=Video: Krāslavas novadā detonējušais drons bijis aprīkots ar sprāgstvielu (plkst. 11.05)|website=delfi.lv|access-date=2026-03-25|date=2026-03-25|language=lv}}</ref> === Maijs === * [[7. maijs]] — Latvijā no Krievijas ielidoja vairāki Ukrainas droni, divi droni nokrita SIA "East-West Transit" [[Rēzekne]]s filiāles naftas uzglabāšanas bāzē, bojājot četrus tukšus naftas rezervuārus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2026-kas-lidz-pulksten-1815-ir-un-nav-zinams-par-latvija-ielidojusajiem-un-nokritusajiem-droniem.a646007/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Kas līdz pulksten 18.15 ir un nav zināms par Latvijā ielidojušajiem un nokritušajiem droniem] lsm.lv 07.05.2026</ref> * [[10. maijs]] — pēc dronu incidenta [[Rēzekne|Rēzeknē]], no amata atkāpās [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs]] [[Andris Sprūds]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.05.2026-aizsardzibas-ministrs-spruds-atkapjas-no-amata.a646266/ Aizsardzības ministrs Sprūds atkāpjas no amata] lsm.lv 10.05.2026</ref> * [[14. maijs]] — [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidente]] [[Evika Siliņa]] paziņoja par savu demisiju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.05.2026-tiesraide-premjere-evika-silina-demisione-krit-jau-ieprieks-faktiski-izjukusi-valdiba-zinu-specializlaidums.a647072/ TIEŠRAIDE: Premjere Evika Siliņa demisionē — krīt jau iepriekš faktiski izjukusī valdība. Ziņu speciālizlaidums] lsm.lv 14.05.2026</ref> * [[20. maijs]] — no amata gāzta [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]] [[Signe Grūbe]], un par domes priekšsēdētāju ievēlēts iepriekšējais domes priekšsēdētājas vietnieks [[Aivars Draudiņš]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/20.05.2026-ropazu-novada-dome-gaz-vadibu-jaunais-mers-apvienota-saraksta-parstavis-draudins.a647997/|title=Ropažu novada domē gāž vadību; jaunais mērs – «Apvienotā saraksta» pārstāvis Draudiņš|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-20|language=lv}}</ref> * [[28. maijs]] — [[Saeima]] apstiprināja jauno [[Kulberga Ministru kabinets|Andra Kulberga Ministru kabinetu]]. === Jūnijs === * [[8. jūnijs]] — [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]], netālu no [[Rogovka]]s, [[NATO]] iznīcinātāji no [[Francija]]s notrieca no [[Krievija]]s ielidojušu militāro dronu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.06.2026-latvija-pirmo-reizi-notriec-no-arzemem-ielidojusu-dronu.a650545/|title=Latvijā pirmo reizi notriec no ārzemēm ielidojušu dronu|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-09|language=lv}}</ref> === Augusts === * [[1. augusts|1.]]—[[2. augusts]] — [[Gaujas nacionālais parks|Gaujas Nacionālajā parkā]] pirmo reizi notika ''[[UTMB World Series]]'' taku skriešanas posms ''[[Gauja Trail by UTMB]]''. Šajās sacensībās startēja vairāk nekā 3000 taku skrējēji no aptuveni 50 valstīm. == Plānotie notikumi == === Augusts === * [[12. augusts]] — būs redzams daļējs [[Saules aptumsums]].<ref name="aptumsums">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/2026-gads-debesis-solas-but-iespaidigs-ari-latvija-bus-redzami-labi-pamanami-dabas-brinumi|title=2026. gads debesīs solās būt iespaidīgs! Arī Latvijā būs redzami labi pamanāmi dabas brīnumi |website=www.la.lv|access-date=2025-12-27}}</ref> * [[22. augusts]] — [[Carnikava]] iegūs pilsētas statusu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.07.2026-carnikavai-rosina-ar-likumu-noteikt-pilsetas-statusu.a655138/ Carnikavai rosina ar likumu noteikt pilsētas statusu] lsm.lv 15.07.2026</ref> * [[28. augusts]] — būs novērojams daļējs [[Mēness aptumsums]].<ref name="aptumsums" /> === Oktobris === * [[1. oktobris]] — Latvijā plānots aizliegt nereģistrētas [[SIM karte]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.03.2026-latvija-no-1-oktobra-plano-aizliegt-neregistretas-sim-kartes.a637159/|title=Latvijā no 1. oktobra plāno aizliegt nereģistrētas SIM kartes|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-03|language=lv}}</ref> * [[3. oktobris]] — notiks [[15. Saeimas vēlēšanas]]. == Miruši == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — [[Imants Freibergs]], datorzinātnieks (dzimis 1934. gadā) * [[4. janvāris]] — [[Nora Ikstena]], rakstniece (dzimusi 1969. gadā) * [[7. janvāris]] — [[Mamerts Vaivads]], lauksaimnieks, uzņēmējs un sporta funkcionārs (dzimis 1944. gadā) * [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], basketboliste (dzimusi 1952. gadā) * [[11. janvāris]] — [[Jānis Danoss]], zinātnieks, atmodas laika aktīvists (dzimis 1924. gadā) * [[13. janvāris]] — [[Valdis Gavars]], fiziķis un inženieris (dzimis 1934. gadā) * [[15. janvāris]] — [[Ilze Konstante]], mākslas zinātniece (dzimusi 1940. gadā) * [[16. janvāris]] — [[Jānis Lejnieks]], arhitekts, pētnieks (dzimis 1951. gadā) * [[18. janvāris]]: ** [[Olafs Ūdris]], ārsts, profesors (dzimis 1935. gadā) ** [[Edgars Zelčāns]], mūziķis, bundzinieks (dzimis 1987. gadā) * [[21. janvāris]] — [[Normunds Rozenšteins]], vieglatlēts un sporta organizators (dzimis 1959. gadā) * [[23. janvāris]] — [[Anda Zaice]], aktrise (dzimusi 1941. gadā) * [[28. janvāris]] — [[Zigurds Konstants]], ķīmiķis, mākslas zinātnieks (dzimis 1932. gadā) * [[29. janvāris]] — [[Jānis Seiksts]], keramiķis (dzimis 1947. gadā) * [[30. janvāris]] — [[Raimonds Staprāns]], gleznotājs, dramaturgs (dzimis 1926. gadā) * [[31. janvāris]]: ** [[Jānis Galzons]], mākslinieks, pedagogs (dzimis 1954. gadā) ** [[Armīns Voitkāns]], tulkotājs (dzimis 1940. gadā) <gallery> Akcijas "Celies un ej!" atbalstītāji preses konferencē 09.02.2012. (cropped) (cropped).jpg|[[Imants Freibergs]] Nora Ikstena.JPG|[[Nora Ikstena]] Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]] Gavars Valdis.jpg|[[Valdis Gavars]] Staprans.jpeg|[[Raimonds Staprāns]] </gallery> === Februāris === * [[1. februāris]] — [[Aija Odiņa]], diplomāte, Latvijas Republikas Valsts protokola dibinātāja (dzimusi 1948. gadā) * [[3. februāris]] — [[Lauma Cipele]], ārste, bērnu medicīnas speciāliste (dzimusi 1935. gadā) * [[7. februāris]]: ** [[Austris Grasis]], folklorists, valodnieks (dzimis 1942. gadā) ** [[Dina Dubiņa]], metālmāksliniece (dzimusi 1955. gadā) * [[9. februāris]] — [[Silvija Skulme]], basketboliste, pedagoģe (dzimusi 1950. gadā) * [[13. februāris]] — [[Lilija Greidāne]], operdziedātāja, pedagoģe (dzimusi 1944. gadā) * [[15. februāris]] — [[Mārtiņš Zitmanis]], mākslinieks, gleznotājs (dzimis 1952. gadā) * [[20. februāris]]: ** [[Romāns Korovins]], mākslinieks (dzimis 1973. gadā) ** [[Uldis Bluķis]], zinātnieks, diplomāts (dzimis 1933. gadā) * [[21. februāris]] — [[Miervaldis Polis]], mākslinieks (dzimis 1948. gadā) * [[23. februāris]] — [[Ēriks Otto]], gaismu mākslinieks (dzimis 1948. gadā) * [[24. februāris]] — [[Viktorija Pelše]], tēlniece (dzimusi 1936. gadā) * [[26. februāris]] — [[Imants Resnis]], diriģents (dzimis 1949. gadā) * [[28. februāris]] — [[Kārlis Biķernieks]], mūziķis, mākslinieks (dzimis 1987. gadā) ==== Nezināms datums ==== * [[Paula Dukure]], dziedātāja (dzimusi 1993. gadā) <gallery> Austris-Grasis-MK-balva-portrets.jpg|[[Austris Grasis]] Silvija Skulme basketball 1969.jpg|[[Silvija Skulme]] </gallery> === Marts === * [[2. marts]] — [[Voldemārs Ivdris]], kultūras darbinieks (dzimis 1949. gadā) * [[5. marts]] — [[Jānis Streičs]], kinorežisors, aktieris, rakstnieks, gleznotājs (dzimis 1936. gadā) * [[9. marts]] — [[Lilija Berzinska]], rakstniece un tulkotāja (dzimusi 1978. gadā) * [[15. marts]] — [[Andrejs Rauhvargers]], izglītības pētnieks, ķīmiķis (dzimis 1952. gadā) * [[17. marts]] — [[Aigars Vilims]], aktieris (dzimis 1955. gadā) * [[19. marts]] — [[Ilga Martinsone]], aktrise (dzimusi 1938. gadā) * [[21. marts]] — [[Vladimirs Lukins]], futbolists (dzimis 1951. gadā) * [[25. marts]] — [[Astrīda Gaujēna]], bērnu ārste, neonatoloģiskās izglītības pamatlicēja Latvijā (dzimusi 1934. gadā) * [[26. marts]] — [[Kārlis Bimbers]], mūziķis, [[Latvijas Radio koris|Latvijas Radio kora]] dziedātājs (dzimis 1952. gadā) * [[31. marts]] — [[Alberts Pauliņš]], gleznotājs (dzimis 1948. gadā) <gallery> J%C4%81nisStreics_MM.jpg|[[Jānis Streičs]] </gallery> === Aprīlis === * [[11. aprīlis]]: ** [[Oļģerts Pavlovskis]], politiķis, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1934. gadā) ** [[Vija Vētra]], dejotāja un horeogrāfe (dzimusi 1923. gadā) * [[14. aprīlis]]: ** [[Boriss Koļesņikovs]], fotožurnālists (dzimis 1946. gadā) ** [[Igors Pavļeņins]], baletdejotājs (dzimis 1966. gadā) * [[20. aprīlis]] — [[Uldis Rožkalns]], luterāņu mācītājs (dzimis 1949. gadā) * [[24. aprīlis]]: ** [[Valentīna Gurtaja]], filoloģijas doktore, fonētiķe, pedagoģe (dzimusi 1935. gadā) ** [[Valdis Ķuzis]], kamaniņu sportists, izgatavotājs, tiesnesis (dzimis 1945. gadā) * [[28. aprīlis]] — [[Inga Brūvere]], gleznotāja, izstāžu kuratore (dzimusi 1963. gadā) * [[29. aprīlis]] — [[Huberts Ignats]], saksofonists, komponists (dzimis 1949. gadā) <gallery> Vija Vetra SLNSW FL18956704.jpg|[[Vija Vētra]] </gallery> === Maijs === * [[2. maijs]] — [[Andrejs Apsītis (kinooperators)|Andrejs Apsītis]], kinooperators, režisors, scenārists (dzimis 1946. gadā) * [[4. maijs]] — [[Hermanis Branovers]], fiziķis, sabiedrisks darbinieks un filozofs (dzimis 1931. gadā) * [[5. maijs]] — [[Līga Aberberga‑Augškalne]], ārste, zinātniece, profesore (dzimusi 1944. gadā) * [[10. maijs]]: ** [[Ilona Purmale]], klinšu kāpēja (dzimusi 1947. gadā) ** [[Andrejs Rītiņš]], mākslinieks, restaurators (dzimis 1946. gadā) ** [[Roberts Skujiņš]], [[Jauktā cīņas māksla|MMA]] sportists (dzimis 1988. gadā) * [[15. maijs]] — [[Raivis Bergs]], politiķis, mediju darbinieks (dzimis 1980. gadā) * [[17. maijs]] — [[Juris Upatnieks]], ASV latviešu fiziķis, pasniedzējs (dzimis 1936. gadā) * [[19. maijs]] — [[Andris Grebis]], rotkalis (dzimis 1953. gadā) * [[22. maijs]] — [[Maija Eglīte (zinātniece)|Maija Eglīte]], ārste, zinātniece, profesore (dzimusi 1939. gadā) * [[29. maijs]] — [[Inese Pučeka]], mediju darbiniece un alpīniste (dzimusi 1990. gadā) * [[30. maijs]] — [[Vladimirs Siņicins]], sporta komentētājs, pirmais Latvijas [[snūkers|snūkera]] čempions (dzimis 1952. gadā) <gallery> Professor Juris Upatnieks 1963.jpg|[[Juris Upatnieks]] WSoS 2008 Moscow-223.jpg|[[Vladimirs Siņicins]] </gallery> === Jūnijs === * [[7. jūnijs]]: ** [[Larisa Tuisova]], baletdejotāja, pedagoģe-horeogrāfe (dzimusi 1948. gadā) ** [[Pēteris Ševčenko]], izglītības darbinieks (dzimis 1959. gadā) * [[8. jūnijs]]: ** [[Guntis Eniņš]], vides aizsardzības un sabiedriskais darbinieks, politiķis (dzimis 1933. gadā) ** [[Māra Izvestnija]], bibliogrāfe (dzimusi 1944. gadā) ** [[Brigita Šmēdiņa]], keramiķe (dzimusi 1941. gadā) ** [[Uldis Volmārs]], latviešu brīvprātīgais karavīrs, Ukrainas aizstāvis, sportists (dzimis 1968. gadā) * [[10. jūnijs]] — [[Jānis Gūža]] (Džonijs Salamanders), rokmūziķis (dzimis 1966. gadā) * [[12. jūnijs]] — [[Pauls Butkēvičs]], aktieris (dzimis 1940. gadā) * [[14. jūnijs]] — [[Enriko Avots]], aktieris (dzimis 1952. gadā) * [[19. jūnijs]]ː ** [[Ernsts Johans Bīrons (Kurzemes princis)|Kurzemes princis Ernsts Johans Bīrons]], fiziķis un mecenāts (dzimis 1940. gadā) ** [[Ludmila Ikere]], dokumentālo filmu režisore, scenāriste, literāte (dzimusi 1929. gadā) ** [[Mārtiņš Vērdiņš (juniors)|Mārtiņš Vērdiņš]], aktieris, mākslinieks, rakstnieks (dzimis 1941. gadā) * [[22. jūnijs]] — [[Ieva Loze]], baletdejotāja, horeogrāfe, pedagoģe (dzimusi 1938. gadā) * [[23. jūnijs]] — [[Raita Saleniece]], redaktore, tulkotāja, pasaku literatūras speciāliste * [[24. jūnijs]] — [[Dzidra Ādama]], [[Latvijas Leļļu teātris|Latvijas Leļļu teātra]] administratore, trupas vadītāja (dzimusi 1933. gadā) * [[25. jūnijs]] — [[Valda Kvaskova]], vēstures pētniece, arhīva eksperte (dzimusi 1948. gadā) * [[27. jūnijs]] — [[Vedina Viktorija Valeine]], ārste, pneimonoloģe, doktore (dzimusi 1926. gadā) * [[28. jūnijs]] — [[Alīna Ļitviņenko]], vēstures doktore, māksliniece, dzejniece (dzimusi 1938. gadā) <gallery> Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Guntis Jānis Eniņš.jpg|[[Guntis Eniņš]] </gallery> === Jūlijs === * [[2. jūlijs]]: ** [[Aija Poča]], ekonomiste un politiķe (dzimusi 1948. gadā) ** [[Renē Salaks]], pianists, pedagogs (dzimis 1952. gadā) * [[5. jūlijs]] — [[Renāte Pupele]], ārste un valsts dienesta ierēdne (dzimusi 1953. gadā) * [[9. jūlijs]] — [[Liena Britāne]], žurnāliste, redaktore (dzimusi 1961. gadā) * [[11. jūlijs]] — [[Egils Vītols]], neirologs, pedagogs, zinātnieks, profesors (dzimis 1941. gadā) * [[14. jūlijs]] — [[Antra Bormane]], epidemioloģe, zinātniece (dzimusi 1965. gadā) * [[15. jūlijs]] — [[Maija Cālīte]], dziesminiece, koklētāja, Nacionālās pretošanās kustības dalībniece (dzimusi 1932. gadā) * [[19. jūlijs]]: ** [[Zigrīda Apala]], arheoloģe, doktore (dzimusi 1936. gadā) ** [[Valdis Lokenbahs]], uzņēmējs, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1951. gadā) * [[20. jūlijs]] — [[Jānis Krieviņš]], muzeju darbinieks, E. Veidenbauma muzeja "[[Kalāči]]" vadītājs (dzimis 1940. gadā) * [[21. jūlijs]]: ** [[Ivars Falks]], televīzijas režisors (dzimis 1942. gadā) ** [[Juris Karlsons (inženieris)|Juris Karlsons]], inženieris, sabiedriskais darbinieks, politiķis (dzimis 1946. gadā) * [[29. jūlijs]] — [[Skaidrīte Riņķe]], mākslas zinātniece (dzimusi 1927. gadā) * [[30. jūlijs]] — [[Marģers Vestermanis]], vēsturnieks, [[Ebreji Latvijā (muzejs)|muzeja "Ebreji Latvijā"]] dibinātājs un bijušais direktors (dzimis 1925. gadā) * [[31. jūlijs]] — [[Klāss Vāvere]], mūzikas žurnālists, pētnieks (dzimis 1964. gadā) <gallery> Margers Vestermanis.jpg|[[Marģers Vestermanis]] </gallery> === Augusts === * [[2. augusts]] — [[Jānis Strazdiņš (ārsts)|Jānis Strazdiņš]], psihiatrs, narkologs, politiķis (dzimis 1941. gadā) * [[10. augusts]] — [[Ilze Biruta Loze]], arheoloģe, vēstures zinātņu doktore (dzimusi 1936. gadā) <gallery> Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Jānis Strazdiņš.jpg|[[Jānis Strazdiņš (ārsts)|Jānis Strazdiņš]] </gallery> == Skatīt arī == * [[2026. gads]] * [[Latvija]] * [[Latvijas vēsture]] * [[Latvijas klimats]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:2026. gads|Latvija]] [[Kategorija:2026. gads Latvijā| ]] [[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]] sndeyn92rqfeeawpck0dzm9ew58tsch 0 578406 4505939 4505616 2026-08-12T06:44:07Z Vylks 50297 Vylks pārvietoja lapu [[Jemisi Ogunleje]] uz [[Jemisi Mabrija]]: uzvārda maiņa 4505616 wikitext text/x-wiki {{Vieglatlēta infokaste | vārds = Jemisi Ogunleje | vārds_orig = ''Yemisi Ogunleye'' | attēls = 2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg | att_izm = | paraksts = Jemisi Ogunleje 2022. gadā <!------ Personas dati ------> | dzimtais_vārds = | pilns_vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1998|10|3}} | dz_viet = {{vieta|Vācija|Germersheima}} | mir_dat = | mir_viet = | taut = {{GER}} | tautība = | dzīvesvieta = | garums = {{mērvienība|cm=183}} | svars = {{mērvienība|kg=67}} | iesauka = | izglītība = <!------ Profesionālā informācija ------> | disc = [[lodes grūšana]] | kar_sāk = | kar_beig = | klubs = ''MTG Mannheim'' | treneris = | trenē = <!------ Dalība sacensībās ------> | olimp = 1 ({{oss|V=2024}}) | pc-a = 1 ([[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023]]) | pc-t = | rc-a = | rc-t = | reg1 = | reg2 = <!------ Personiskie rekordi ------> | PR1 = 20,19 m (2024) | PR1_d = Lodes grūšana | PR2 = | PR2_d = | PR3 = | PR3_d = <!------ Apbalvojumi u.c. ------> | balv = | dzimums = S | atjaunots = {{dat|2026|8|11}} | slavz = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalSport|[[File:Athletics pictogram.svg|20px]] [[Vieglatlētika]]}} {{MedalCountry|{{GER}}}} {{MedalCompetition|VOS}} {{MedalGold|{{oss|V=2024|teksts=Parīze 2024}}|{{osv|Vieglatlētika|2024|Vasaras|title=Lodes grūšana}}}} {{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]]}} {{MedalBronze|[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Roma 2024]]|Lodes grūšana}} {{MedalBronze|[[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Birmingema 2026]]|Lodes grūšana}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionāts telpās]]}} {{MedalSilver|[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Glāzgova 2024]]|Lodes grūšana}} {{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|Eiropas čempionāts telpās]]}} {{MedalSilver|[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|Apeldorna 2025]]|Lodes grūšana}} }} '''Jemisi Ogunleje''' (''Yemisi Ogunleye''; dzimusi {{dat|1998|10|3}} [[Germersheima|Germersheimā]]) ir [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], startē [[lodes grūšana]]s sacensībās. Viņa ir {{oss|V=2024|L=G}} čempione, [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāta]] un [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionāta telpās]] medaļniece. Viņas māte ir [[vāciete]], bet tēvs nāk no [[Nigērija]]s.<ref name="sākums">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.swr.de/sport/mehr-sport/leichtathletik/swr-sporthelden-2023-kugelstossen-yemisi-ogunleye-100.html|title=Yemisi Ogunleye: Vom Mobbing-Opfer zur Olympiasiegerin|date={{dat|2024|8|9|N|bez}}|website=swr.de|language=de|access-date={{dat|2024|8|23||bez}}|archive-date={{dat|2024|08|10||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20240810080039/https://www.swr.de/sport/mehr-sport/leichtathletik/swr-sporthelden-2023-kugelstossen-yemisi-ogunleye-100.html}}</ref> == Karjera == Ar sportu sākusi nodarboties agrā vecumā, sākumā trenējusies [[vingrošana|vingrošanā]], 13 gadu vecumā pievērsusies [[vieglatlētika]]i un sāka nodarboties ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]]. 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz lodes grūšanu.<ref name="sākums" /> [[2023. gada Eiropas spēles|2023. gada Eiropas spēlēs]] izcīnīja sudraba medaļu. [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionātā]] pirmo reizi piedalījās [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gadā]] [[Budapešta|Budapeštā]], iekļuva finālsacensībās un ieguva 10. vietu. [[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Glāzgova|Glāzgovā]] sasniedza personisko rekordu, aizgrūžot lodi 20,19 m, un izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai kanādietei [[Sāra Mitone|Sārai Mitonei]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://worldathletics.org/competitions/world-athletics-indoor-championships/world-athletics-indoor-championships-7180312/news/report/glasgow-24-women-shot-put-report |title=Mitton wins Glasgow's first gold with shot put triumph |date={{dat|2024|3|1|N|bez}}|website=worldathletics.org|language=en|access-date={{dat|2024|8|23||bez}}}}</ref> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] [[Roma|Romā]] ar rezultātu 18,62 m ieguva bronzas godalgu. {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] kļuva par olimpisko čempioni, pēdējā mēģinājumā aizgrūžot lodi tieši 20 metrus tālu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://worldathletics.org/competitions/olympic-games/paris24/news/article/paris-2024-olympics-report-women-shot-put |title=Ogunleye gets shot put gold with her final throw in Paris |date={{dat|2024|8|9|N|bez}}|website=worldathletics.org|language=en|access-date={{dat|2024|8|23||bez}}}}</ref> [[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā telpās]] [[Apeldorna|Apeldornā]] izcīnīja sudraba medaļu. == Sasniegumi == {| {{Sasniegumu tabula|Results=yes}} |- | 2015 | Pasaules čempionāts jauniešiem (U18) | {{vieta|Kolumbija|Kali|2s=Kali (pilsēta)}} | 7. | 16,73 m (3 kg lode) |- | 2017 | Eiropas U-23 čempionāts | {{vieta|Itālija|Groseto}} | 6. | 15,69 m |- | rowspan=2| 2023 | [[2023. gada Eiropas spēles|Eiropas spēles]] | {{vieta|Polija|Hožova}} | bgcolor="silver" |2. | 18,85 m |- | [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] | {{vieta|Ungārija|Budapešta}} | 10. | 18,97 m |- | rowspan=3| 2024 | [[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionāts telpās]] | {{vieta|Apvienotā Karaliste|Glāzgova}} | bgcolor="silver" |2. | 20,19 m |- | [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]] | {{vieta|Itālija|Roma}} | bgcolor="cc9966" |3. | 18,62 m |- | [[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]] | {{vieta|Francija|Parīze}} | bgcolor="gold" |1. | 20,00 m |- | 2025 | [[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|Eiropas čempionāts telpās]] | {{vieta|Nīderlande|Apeldorna}} | bgcolor="silver" |2. | 19,56 m |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Ogunleje, Jemisi}} [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Reinzemē-Pfalcā dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas vieglatlētes]] [[Kategorija:Lodes grūdēji]] [[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Vācijas olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki vieglatlētikā]] bayrl38bpv7lt49nadx5xglg649jd30 4505942 4505939 2026-08-12T06:45:50Z Vylks 50297 4505942 wikitext text/x-wiki {{Vieglatlēta infokaste | vārds = Jemisi Mabrija | vārds_orig = ''Yemisi Mabry'' | attēls = 2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg | att_izm = | paraksts = Jemisi Ogunleje 2022. gadā <!------ Personas dati ------> | dzimtais_vārds = | pilns_vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1998|10|3}} | dz_viet = {{vieta|Vācija|Germersheima}} | mir_dat = | mir_viet = | taut = {{GER}} | tautība = | dzīvesvieta = | garums = {{mērvienība|cm=183}} | svars = {{mērvienība|kg=67}} | iesauka = | izglītība = <!------ Profesionālā informācija ------> | disc = [[lodes grūšana]] | kar_sāk = | kar_beig = | klubs = ''MTG Mannheim'' | treneris = | trenē = <!------ Dalība sacensībās ------> | olimp = 1 ({{oss|V=2024}}) | pc-a = 1 ([[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023]]) | pc-t = | rc-a = | rc-t = | reg1 = | reg2 = <!------ Personiskie rekordi ------> | PR1 = 20,19 m (2024) | PR1_d = Lodes grūšana | PR2 = | PR2_d = | PR3 = | PR3_d = <!------ Apbalvojumi u.c. ------> | balv = | dzimums = S | atjaunots = {{dat|2026|8|11}} | slavz = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalSport|[[File:Athletics pictogram.svg|20px]] [[Vieglatlētika]]}} {{MedalCountry|{{GER}}}} {{MedalCompetition|VOS}} {{MedalGold|{{oss|V=2024|teksts=Parīze 2024}}|{{osv|Vieglatlētika|2024|Vasaras|title=Lodes grūšana}}}} {{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]]}} {{MedalBronze|[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Roma 2024]]|Lodes grūšana}} {{MedalBronze|[[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Birmingema 2026]]|Lodes grūšana}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionāts telpās]]}} {{MedalSilver|[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Glāzgova 2024]]|Lodes grūšana}} {{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|Eiropas čempionāts telpās]]}} {{MedalSilver|[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|Apeldorna 2025]]|Lodes grūšana}} }} '''Jemisi Mabrija''' (''Yemisi Mabry''; dzimusi '''Ogunleje''' (''Ogunleye'') {{dat|1998|10|3}} [[Germersheima|Germersheimā]]) ir [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], startē [[lodes grūšana]]s sacensībās. Viņa ir {{oss|V=2024|L=G}} čempione, [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāta]] un [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionāta telpās]] medaļniece. Viņas māte ir [[vāciete]], bet tēvs nāk no [[Nigērija]]s.<ref name="sākums">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.swr.de/sport/mehr-sport/leichtathletik/swr-sporthelden-2023-kugelstossen-yemisi-ogunleye-100.html|title=Yemisi Ogunleye: Vom Mobbing-Opfer zur Olympiasiegerin|date={{dat|2024|8|9|N|bez}}|website=swr.de|language=de|access-date={{dat|2024|8|23||bez}}|archive-date={{dat|2024|08|10||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20240810080039/https://www.swr.de/sport/mehr-sport/leichtathletik/swr-sporthelden-2023-kugelstossen-yemisi-ogunleye-100.html}}</ref> == Karjera == Ar sportu sākusi nodarboties agrā vecumā, sākumā trenējusies [[vingrošana|vingrošanā]], 13 gadu vecumā pievērsusies [[vieglatlētika]]i un sāka nodarboties ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]]. 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz lodes grūšanu.<ref name="sākums" /> [[2023. gada Eiropas spēles|2023. gada Eiropas spēlēs]] izcīnīja sudraba medaļu. [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionātā]] pirmo reizi piedalījās [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gadā]] [[Budapešta|Budapeštā]], iekļuva finālsacensībās un ieguva 10. vietu. [[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Glāzgova|Glāzgovā]] sasniedza personisko rekordu, aizgrūžot lodi 20,19 m, un izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai kanādietei [[Sāra Mitone|Sārai Mitonei]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://worldathletics.org/competitions/world-athletics-indoor-championships/world-athletics-indoor-championships-7180312/news/report/glasgow-24-women-shot-put-report |title=Mitton wins Glasgow's first gold with shot put triumph |date={{dat|2024|3|1|N|bez}}|website=worldathletics.org|language=en|access-date={{dat|2024|8|23||bez}}}}</ref> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] [[Roma|Romā]] ar rezultātu 18,62 m ieguva bronzas godalgu. {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] kļuva par olimpisko čempioni, pēdējā mēģinājumā aizgrūžot lodi tieši 20 metrus tālu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://worldathletics.org/competitions/olympic-games/paris24/news/article/paris-2024-olympics-report-women-shot-put |title=Ogunleye gets shot put gold with her final throw in Paris |date={{dat|2024|8|9|N|bez}}|website=worldathletics.org|language=en|access-date={{dat|2024|8|23||bez}}}}</ref> [[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā telpās]] [[Apeldorna|Apeldornā]] izcīnīja sudraba medaļu. == Sasniegumi == {| {{Sasniegumu tabula|Results=yes}} |- | 2015 | Pasaules čempionāts jauniešiem (U18) | {{vieta|Kolumbija|Kali|2s=Kali (pilsēta)}} | 7. | 16,73 m (3 kg lode) |- | 2017 | Eiropas U-23 čempionāts | {{vieta|Itālija|Groseto}} | 6. | 15,69 m |- | rowspan=2| 2023 | [[2023. gada Eiropas spēles|Eiropas spēles]] | {{vieta|Polija|Hožova}} | bgcolor="silver" |2. | 18,85 m |- | [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] | {{vieta|Ungārija|Budapešta}} | 10. | 18,97 m |- | rowspan=3| 2024 | [[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionāts telpās]] | {{vieta|Apvienotā Karaliste|Glāzgova}} | bgcolor="silver" |2. | 20,19 m |- | [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]] | {{vieta|Itālija|Roma}} | bgcolor="cc9966" |3. | 18,62 m |- | [[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]] | {{vieta|Francija|Parīze}} | bgcolor="gold" |1. | 20,00 m |- | 2025 | [[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|Eiropas čempionāts telpās]] | {{vieta|Nīderlande|Apeldorna}} | bgcolor="silver" |2. | 19,56 m |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Mabrija, Jemisi}} [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Reinzemē-Pfalcā dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas vieglatlētes]] [[Kategorija:Lodes grūdēji]] [[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Vācijas olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki vieglatlētikā]] e2n5epi21c27066gtxrpzgediz20ybm 4505948 4505942 2026-08-12T06:59:00Z Vylks 50297 4505948 wikitext text/x-wiki {{Vieglatlēta infokaste | vārds = Jemisi Mabrija | vārds_orig = ''Yemisi Mabry'' | attēls = 2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg | att_izm = | paraksts = Jemisi Ogunleje 2022. gadā <!------ Personas dati ------> | dzimtais_vārds = | pilns_vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1998|10|3}} | dz_viet = {{vieta|Vācija|Germersheima}} | mir_dat = | mir_viet = | taut = {{GER}} | tautība = | dzīvesvieta = | garums = {{mērvienība|cm=183}} | svars = {{mērvienība|kg=67}} | iesauka = | izglītība = <!------ Profesionālā informācija ------> | disc = [[lodes grūšana]] | kar_sāk = | kar_beig = | klubs = ''MTG Mannheim'' | treneris = | trenē = <!------ Dalība sacensībās ------> | olimp = 1 ({{oss|V=2024}}) | pc-a = 2 ([[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023]], [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025]]) | pc-t = | rc-a = | rc-t = | reg1 = | reg2 = <!------ Personiskie rekordi ------> | PR1 = 20,19 m (2024) | PR1_d = Lodes grūšana | PR2 = | PR2_d = | PR3 = | PR3_d = <!------ Apbalvojumi u.c. ------> | balv = | dzimums = S | atjaunots = {{dat|2026|8|11}} | slavz = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalSport|[[File:Athletics pictogram.svg|20px]] [[Vieglatlētika]]}} {{MedalCountry|{{GER}}}} {{MedalCompetition|VOS}} {{MedalGold|{{oss|V=2024|teksts=Parīze 2024}}|{{osv|Vieglatlētika|2024|Vasaras|title=Lodes grūšana}}}} {{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]]}} {{MedalBronze|[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Roma 2024]]|Lodes grūšana}} {{MedalBronze|[[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Birmingema 2026]]|Lodes grūšana}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionāts telpās]]}} {{MedalSilver|[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Glāzgova 2024]]|Lodes grūšana}} {{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|Eiropas čempionāts telpās]]}} {{MedalSilver|[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|Apeldorna 2025]]|Lodes grūšana}} }} '''Jemisi Mabrija''' (''Yemisi Mabry''; dzimusi '''Ogunleje''' (''Ogunleye'') {{dat|1998|10|3}} [[Germersheima|Germersheimā]]) ir [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], startē [[lodes grūšana]]s sacensībās. Viņa ir {{oss|V=2024|L=G}} čempione, [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāta]] un [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionāta telpās]] medaļniece. Viņas māte ir [[vāciete]], bet tēvs nāk no [[Nigērija]]s.<ref name="sākums">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.swr.de/sport/mehr-sport/leichtathletik/swr-sporthelden-2023-kugelstossen-yemisi-ogunleye-100.html|title=Yemisi Ogunleye: Vom Mobbing-Opfer zur Olympiasiegerin|date={{dat|2024|8|9|N|bez}}|website=swr.de|language=de|access-date={{dat|2024|8|23||bez}}|archive-date={{dat|2024|08|10||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20240810080039/https://www.swr.de/sport/mehr-sport/leichtathletik/swr-sporthelden-2023-kugelstossen-yemisi-ogunleye-100.html}}</ref> == Karjera == Ar sportu sākusi nodarboties agrā vecumā, sākumā trenējusies [[vingrošana|vingrošanā]], 13 gadu vecumā pievērsusies [[vieglatlētika]]i un sāka nodarboties ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]]. 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz lodes grūšanu.<ref name="sākums" /> [[2023. gada Eiropas spēles|2023. gada Eiropas spēlēs]] izcīnīja sudraba medaļu. [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionātā]] pirmo reizi piedalījās [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gadā]] [[Budapešta|Budapeštā]], iekļuva finālsacensībās un ieguva 10. vietu. [[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Glāzgova|Glāzgovā]] sasniedza personisko rekordu, aizgrūžot lodi 20,19 m, un izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai kanādietei [[Sāra Mitone|Sārai Mitonei]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://worldathletics.org/competitions/world-athletics-indoor-championships/world-athletics-indoor-championships-7180312/news/report/glasgow-24-women-shot-put-report |title=Mitton wins Glasgow's first gold with shot put triumph |date={{dat|2024|3|1|N|bez}}|website=worldathletics.org|language=en|access-date={{dat|2024|8|23||bez}}}}</ref> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] [[Roma|Romā]] ar rezultātu 18,62 m ieguva bronzas godalgu. {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] kļuva par olimpisko čempioni, pēdējā mēģinājumā aizgrūžot lodi tieši 20 metrus tālu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://worldathletics.org/competitions/olympic-games/paris24/news/article/paris-2024-olympics-report-women-shot-put |title=Ogunleye gets shot put gold with her final throw in Paris |date={{dat|2024|8|9|N|bez}}|website=worldathletics.org|language=en|access-date={{dat|2024|8|23||bez}}}}</ref> [[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā telpās]] [[Apeldorna|Apeldornā]] izcīnīja sudraba medaļu. Tā paša gada [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]] viņa ieņēma sesto vietu. [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gada Eiropas čempionātā]] [[Birmingema|Birmingemā]] viņa ieguva bronzas medaļu. == Sasniegumi == {| {{Sasniegumu tabula|Results=yes}} |- | 2015 | Pasaules čempionāts jauniešiem (U18) | {{vieta|Kolumbija|Kali|2s=Kali (pilsēta)}} | 7. | 16,73 m (3 kg lode) |- | 2017 | Eiropas U-23 čempionāts | {{vieta|Itālija|Groseto}} | 6. | 15,69 m |- | rowspan=2| 2023 | [[2023. gada Eiropas spēles|Eiropas spēles]] | {{vieta|Polija|Hožova}} | bgcolor="silver" |2. | 18,85 m |- | [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] | {{vieta|Ungārija|Budapešta}} | 10. | 18,97 m |- | rowspan=3| 2024 | [[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionāts telpās]] | {{vieta|Apvienotā Karaliste|Glāzgova}} | bgcolor="silver" |2. | 20,19 m |- | [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]] | {{vieta|Itālija|Roma}} | bgcolor="cc9966" |3. | 18,62 m |- | [[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]] | {{vieta|Francija|Parīze}} | bgcolor="gold" |1. | 20,00 m |- | rowspan=2|2025 | [[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|Eiropas čempionāts telpās]] | {{vieta|Nīderlande|Apeldorna}} | bgcolor="silver" |2. | 19,56 m |- | [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] | {{vieta|Japāna|Tokija}} | 6. | 19,33 m |- | rowspan=2|2026 | [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionāts telpās]] | {{vieta|Polija|Toruņa}} | 5. | 19,46 m |- | [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]] | {{vieta|Apvienotā Karaliste|Birmingema}} | bgcolor="cc9966" |3. | 19,50 m |} == Privātā dzīve == 2026. gada aprīlī apprecējās ar bijušo [[amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētāju Taileru Mabriju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.focus.de/sport/deutsche-olympiasiegerin-yemisi-ogunleye-heiratet-nfl-star_4e8bb440-b530-4db7-994d-ee634a3468ef.html|title=Deutsche Olympiasiegerin Yemisi Ogunleye heiratet NFL-Star|date={{dat|2026|4|6|N|bez}}|website=focus.de|language=en|access-date={{dat|2026|8|12||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Mabrija, Jemisi}} [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Reinzemē-Pfalcā dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas vieglatlētes]] [[Kategorija:Lodes grūdēji]] [[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Vācijas olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki vieglatlētikā]] 18qyhgvs9pd33l734dvrpt0is71fad3 0 580389 4505715 4133248 2026-08-11T12:04:12Z Olgerts V 41522 + Salaspils 4505715 wikitext text/x-wiki '''Stiebru iela''' var būt: * [[Stiebru iela (Rīga)|Stiebru iela]] — iela [[Rīga|Rīgā]]; * [[Stiebru iela (Jelgava)|Stiebru iela]] — iela [[Jelgava|Jelgavā]]; * [[Stiebru iela (Baloži)|Stiebru iela]] — iela [[Baloži (pilsēta)|Baložos]]; * [[Stiebru iela (Salaspils)|Stiebru iela]] — iela [[Salaspils|Salaspilī]]; * [[Stiebru iela (Mežāres)|Stiebru iela]] — iela Babītes pagasta [[Mežāres (Babītes pagasts)|Mežārēs]]. {{Ielu nosaukums}} o11ejuwmi1zs6w80cicjd66ul508w5u 0 581569 4505742 4502414 2026-08-11T14:30:08Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4505742 wikitext text/x-wiki {{TV raidījuma infokaste | image = | format = rīta ziņu raidījums | show_name = 900 sekundes | developer = | presenter = | country = {{LAT}} | location = | company = | runtime = 140 minūtes | channel = [[Latvijas Neatkarīgā Televīzija|LNT]] (2004—2019)<br />[[TV3 Latvija|TV3]] (2020—pašlaik) | preceded_by = LNT brokastis | editor = | first_aired = {{dat|2004|10|5|N|bez}} — ''pašlaik'' }} '''«900 sekundes»''' ir [[TV3 Latvija|TV3]] rīta ziņu raidījums, kas tiek pārraidīts darba dienu rītos. Raidījuma pārraides laiks ir no 6.25 līdz 8.45. == Vēsture == Raidījumu «900 sekundes» pirmoreiz translēja [[Latvijas Neatkarīgā Televīzija|Latvijas Neatkarīgajā Televīzijā]] (LNT) 2004. gada 5. oktobrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = https://jauns.lv/raksts/izklaide/623128-girts-timrots-pec-12-gadu-pauzes-atgriezas-raidijuma-900-sekundes | title = Latvijas Ģirts Timrots pēc 12 gadu pauzes atgriežas raidījumā "900 sekundes" | website = [[jauns.lv]] | date = 2024. gada 30. septembrī | access-date = 2024. gada 6. oktobrī }}</ref> LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] raidījuma izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā. «900 sekunžu» nosaukumu izvēlējās tāpēc, ka raidījums sadalīts 15 minūšu garos ziņu ciklos.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = https://tv3.lv/zinas/latvija/rita-zinas-ir-vienas-no-svarigakajam-ekis-par-raidijuma-900-sekundes-pirmsakumiem/ | first = Kristīne | last = Garklāva | title = “Rīta ziņas ir vienas no svarīgākajām,” Ēķis par raidījuma “900 sekundes” pirmsākumiem | website = [[TV3 Latvija|tv3.lv]] | date = 2024. gada 4. oktobrī | access-date = {{dat|2026|8|4||bez}} }}{{Novecojusi saite}}</ref> Sakarā ar LNT Ziņu dienesta likvidēšanu, 2019. gada 13. decembrī «900 sekundes» pēdējoreiz tika rādītas LNT ēterā. Sākot ar 2020. gada 6. janvāri, raidījumu translē [[TV3 Latvija|TV3]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = https://www.delfi.lv/life/42051922/sovbizness/51721683/lnt-900-sekundes-liksmi-atvadas-no-skatitajiem | title = LNT '900 sekundes' līksmi atvadās no skatītājiem | website = [[Delfi (portāls)|Delfi]] | date = 2019. gada 13. decembrī | access-date = 2024. gada 6. oktobrī }}</ref> == Raidījuma vadītāji == === Moderatori === * [[Ģirts Krastiņš]] * [[Ivo Jurkāns]] * [[Kristīne Garklāva]] * [[Kristīne Stakena]] * [[Ģirts Timrots]] * [[Kristīne Žilde-Krēvica]] === Sporta ziņas === * [[Kaspars Dvinskis (žurnālists)|Kaspars Dvinskis]] === Laika ziņas === * [[Māris Grigalis]] * [[Mārtiņš Spuris]] == Bijušie raidījuma vadītāji == === Moderatori === * [[Tālis Eipurs]] * [[Arta Skuja]] * Mārtiņš Daugulis * Žanete Skarule === Sporta ziņas === * [[Lauris Lizbovskis]] * [[Toms Prāmnieks]] === Laika ziņas === * [[Kristaps Tālbergs]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas televīziju raidījumi}} [[Kategorija:TV3 raidījumi]] hxqncjl6ywre5ttaevwk1pbd3tmtezt 0 584172 4505909 4379639 2026-08-12T04:15:29Z ZANDMANIS 91184 4505909 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Džordžs Melorijs | vārds_orig = ''George Mallory'' | attēls = George Mallory 1915.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Džordžs Melorijs 1915. gadā | dz_gads = 1886 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 18 | dz_vieta = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Češīra|Moberlija}} | m_gads = 1924 | m_mēnesis = 6 | m_diena = 8 | m_vieta = [[Everests|Everesta]] Ziemeļu siena | dzīves_vieta = | pilsonība = {{GBR}} | tautība = | dzimums = V | nodarbošanās = [[alpīnists]] | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Džordžs Herberts Lī-Melorijs''' ({{val|en|George Herbert Leigh-Mallory}}; dzimis {{dat|1886|6|18||bez}}, miris 1924. gada 8. vai 9. jūnijā) bija angļu [[alpīnisms|alpīnists]]. [[1924. gada Everesta ekspedīcija]]s laikā viņš kopā ar savu partneri [[Endrū Ērvins|Endrū Ērvinu]] gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši [[Everests|Everesta]] virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā.<ref name="Norton1924">{{Cite book|title=The Fight for Everest 1924|last=Norton|first=E.F.|url=https://books.google.com/books?id=So_VAAAAMAAJ|publisher=Longmans, Green & Company|year=1925|orig-year=1924|isbn=81-7769-178-3|location=New York}}</ref> == Dzīvesgājums == Dzimis [[Češīra|Češīrā]], viņš mācījās [[Vinčesteras koledža|Vinčesteras koledžā]], kur skolotājs viņu aizveda ekskursijā uz [[Alpi]]em, un viņš attīstīja spēcīgas dabiskas kalnos kāpšanas spējas. Pēc [[Kembridžas Universitāte]]s Magdalēnas koledžas absolvēšanas, kur viņš sadraudzējās ar ievērojamiem intelektuāļiem, viņš pilnveidoja savas kāpšanas prasmes Alpos un Anglijā. Viņš izveidoja jaunus kalnu maršrutus un kļuva par cienījamu personu Lielbritānijas alpīnistu sabiedrībā. Dienests [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] pārtrauca kāpšanu, bet pēc kara viņš atgriezās alpīnismā ar jaunu sparu. Dž. Malorija ievērojamākais ieguldījums alpīnismā bija viņa ekspedīcijas uz Everestu. 1921. gadā viņš piedalījās pirmajā britu Everesta izlūkošanas ekspedīcijā, kura izpētīja iespējamo ceļu uz virsotni. 1922. gadā viņš piedalījās otrajā ekspedīcijā, lai mēģinātu kā pirmie pasaulē uzkāpt Everestā, kurā viņa komanda sasniedza augstuma rekordu 8321 metri virs jūras līmeņa, izmantojot papildu skābekli. Par šo sasniegumu viņiem tika piešķirtas [[1924. gada ziemas olimpiskās spēles|1924. gada ziemas olimpisko spēļu]] zelta medaļas alpīnismā. 1924. gadā, savas trešās Everesta ekspedīcijas laikā, Dž. Melorijs kopā ar Endrū Ērvinu pazuda Everesta virsotnē. Viņi pēdējo reizi tika redzēti dzīvi aptuveni 240 vertikālo metru attālumā no virsotnes, izraisot diskusijas par to, ka, iespējams, viens vai abi to sasniedza pirms nāves. Dž. Malorija līķi un personīgās lietas 1999. gadā Everesta virsotnē atrada speciāla pētniecības ekspedīcija. Atklājums tomēr nesniedza pierādījumus par to, vai viņi bija sasnieguši virsotni. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Aktieru ārējās saites}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Melorijs, Džordžs}} [[Kategorija:Lielbritānijas alpīnisti]] jk69z49b1fqq01rejlmyvmji38rxi48 4505911 4505909 2026-08-12T04:17:18Z ZANDMANIS 91184 4505911 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Džordžs Melorijs | vārds_orig = ''George Mallory'' | attēls = George Mallory 1915.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Džordžs Melorijs 1915. gadā | dz_gads = 1886 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 18 | dz_vieta = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Češīra|Moberlija}} | m_gads = 1924 | m_mēnesis = 6 | m_diena = 8 | m_vieta = [[Everests|Everesta]] Ziemeļu siena | dzīves_vieta = | pilsonība = {{GBR}} | tautība = | dzimums = V | nodarbošanās = [[alpīnists]] | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Džordžs Herberts Lī-Melorijs''' ({{val|en|George Herbert Leigh-Mallory}}; dzimis {{dat|1886|6|18||bez}}, miris 1924. gada 8. vai 9. jūnijā) bija angļu [[alpīnisms|alpīnists]]. [[1924. gada Everesta ekspedīcija]]s laikā viņš kopā ar savu partneri [[Endrū Ērvins|Endrū Ērvinu]] gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši [[Everests|Everesta]] virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā.<ref name="Norton1924">{{Cite book|title=The Fight for Everest 1924|last=Norton|first=E.F.|url=https://books.google.com/books?id=So_VAAAAMAAJ|publisher=Longmans, Green & Company|year=1925|orig-year=1924|isbn=81-7769-178-3|location=New York}}</ref> == Dzīvesgājums == Dzimis [[Češīra|Češīrā]], viņš mācījās [[Vinčesteras koledža|Vinčesteras koledžā]], kur skolotājs viņu aizveda ekskursijā uz [[Alpi]]em, un viņš attīstīja spēcīgas dabiskas kalnos kāpšanas spējas. Pēc [[Kembridžas Universitāte]]s Magdalēnas koledžas absolvēšanas, kur viņš sadraudzējās ar ievērojamiem intelektuāļiem, viņš pilnveidoja savas kāpšanas prasmes Alpos un Anglijā. Viņš izveidoja jaunus kalnu maršrutus un kļuva par cienījamu personu Lielbritānijas alpīnistu sabiedrībā. Dienests [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] pārtrauca kāpšanu, bet pēc kara viņš atgriezās alpīnismā ar jaunu sparu. Dž. Malorija ievērojamākais ieguldījums alpīnismā bija viņa ekspedīcijas uz Everestu. 1921. gadā viņš piedalījās pirmajā britu Everesta izlūkošanas ekspedīcijā, kura izpētīja iespējamo ceļu uz virsotni. 1922. gadā viņš piedalījās otrajā ekspedīcijā, lai mēģinātu kā pirmie pasaulē uzkāpt Everestā, kurā viņa komanda sasniedza augstuma rekordu 8321 metri virs jūras līmeņa, izmantojot papildu skābekli. Par šo sasniegumu viņiem tika piešķirtas [[1924. gada ziemas olimpiskās spēles|1924. gada ziemas olimpisko spēļu]] zelta medaļas alpīnismā. 1924. gadā, savas trešās Everesta ekspedīcijas laikā, Dž. Melorijs kopā ar Endrū Ērvinu pazuda Everesta virsotnē. Viņi pēdējo reizi tika redzēti dzīvi aptuveni 240 vertikālo metru attālumā no virsotnes, izraisot diskusijas par to, ka, iespējams, viens vai abi to sasniedza pirms nāves. Dž. Malorija līķi un personīgās lietas 1999. gadā Everesta virsotnē atrada speciāla pētniecības ekspedīcija. Atklājums tomēr nesniedza pierādījumus par to, vai viņi bija sasnieguši virsotni. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Aktieru ārējās saites}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Melorijs, Džordžs}} [[Kategorija:Češīrā dzimušie]] [[Kategorija:Lielbritānijas alpīnisti]] sl4g5kzf27w77hzocveugl3ckx06cke 10 589292 4505722 4359257 2026-08-11T12:30:49Z Olgerts V 41522 + 2 ielas 4505722 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name = Salaspils ielas |title = [[Salaspils ielu uzskaitījums|Salaspils ielas]] |bodyclass = hlist |state = {{{state|autocollapse}}} |group1 = A—D |list1 = * [[Akāciju iela (Salaspils)|Akāciju]] * [[Alejas iela (Salaspils)|Alejas]] * [[Alūksnes iela (Salaspils)|Alūksnes]] * [[Amālijas iela (Salaspils)|Amālijas]] * [[Apiņu iela (Salaspils)|Apiņu]] * [[Apodziņu iela|Apodziņu]] * [[Apogu iela (Salaspils)|Apogu]] * [[Augšrūķu iela|Augšrūķu]] * [[Aveņu iela (Salaspils)|Aveņu]] * [[Ābeļu iela (Salaspils)|Ābeļu]] * [[Baznīcas iela (Salaspils)|Baznīcas]] * [[Beikas iela|Beikas]] * [[Bērzciema iela|Bērzciema]] * [[Bērzu iela (Salaspils)|Bērzu]] * [[Biologu iela (Salaspils)|Biologu]] * [[Birzes iela (Salaspils)|Birzes]] * [[Botāniķu iela|Botāniķu]] * [[Briežu iela (Salaspils)|Briežu]] * [[Brīvlauku iela|Brīvlauku]] * [[Brūkleņu iela (Salaspils)|Brūkleņu]] * [[Buču iela|Buču]] * [[Budeskalnu iela|Budeskalnu]] * [[Caunu iela (Salaspils)|Caunu]] * [[Celtnieku iela (Salaspils)|Celtnieku]] * [[Ceru iela (Salaspils)|Ceru]] * [[Cīruļu iela (Salaspils)|Cīruļu]] * [[Čiekuru iela (Salaspils)|Čiekuru]] * [[Daugavas iela (Salaspils)|Daugavas]] * [[Dārza iela (Salaspils)|Dārza]] * [[Dienvidu iela (Salaspils)|Dienvidu]] * [[Dīķu iela (Salaspils)|Dīķu]] * [[Doles iela (Salaspils)|Doles]] * [[Dunduru iela (Salaspils)|Dunduru]] * [[Dzeņu iela (Salaspils)|Dzeņu]] * [[Dzērveņu iela (Salaspils)|Dzērveņu]] * [[Dzērvju iela (Salaspils)|Dzērvju]] * [[Dzilnu iela (Salaspils)|Dzilnu]] |group2 = E—Ķ |list2 = * [[Egļu iela (Salaspils)|Egļu]] * [[Enerģētiķu iela (Salaspils)|Enerģētiķu]] * [[Fiziķu iela|Fiziķu]] * [[Gaismas iela (Salaspils)|Gaismas]] * [[Gaujas iela (Salaspils)|Gaujas]] * [[Grants iela (Salaspils)|Grants]] * [[Griezes iela (Salaspils)|Griezes]] * [[Ievu iela (Salaspils)|Ievu]] * [[Imanta Ieviņa iela|Imanta Ieviņa]] * [[Institūta iela (Salaspils)|Institūta]] * [[Inženieru iela (Salaspils)|Inženieru]] * [[Irbes iela (Salaspils)|Irbes]] * [[Jasmīnu iela (Salaspils)|Jasmīnu]] * [[Jaunbriežu iela|Jaunbriežu]] * [[Jaunkrastu iela (Salaspils)|Jaunkrastu]] * [[Jaunzemju iela (Salaspils)|Jaunzemju]] * [[Jūlija Mazzālīša iela|Jūlija Mazzālīša]] * [[Kalmju iela (Salaspils)|Kalmju]] * [[Kalnrozes iela|Kalnrozes]] * [[Kalnu iela (Salaspils)|Kalnu]] * [[Kastaņu iela (Salaspils)|Kastaņu]] * [[Kluba iela (Salaspils)|Kluba]] * [[Klusā iela (Salaspils)|Klusā]] * [[Kļavu iela (Salaspils)|Kļavu]] * [[Krasta iela (Salaspils)|Krasta]] * [[Kuršu iela (Salaspils)|Kuršu]] * [[Kviešu iela (Salaspils)|Kviešu]] * [[Ķesterciema iela|Ķesterciema]] * [[Ķiršu iela (Salaspils)|Ķiršu]] * [[Ķīmiķu iela|Ķīmiķu]] |group3 = L—N |list3 = * [[Lakstīgalu iela (Salaspils)|Lakstīgalu]] * [[Lapu iela (Salaspils)|Lapu]] * [[Lauku iela (Salaspils)|Lauku]] * [[Lazdu iela (Salaspils)|Lazdu]] * [[Lejasrūķu iela|Lejasrūķu]] * [[Lielā Lazdu iela|Lielā Lazdu iela]] * [[Liepu iela (Salaspils)|Liepu]] * [[Līvzemes iela|Līvzemes]] * [[Loka iela (Salaspils)|Loka]] * [[Malienas iela (Salaspils)|Malienas]] * [[Margrietiņu iela (Salaspils)|Margrietiņu]] * [[Mazā iela (Salaspils)|Mazā]] * [[Mazā Cīruļu iela (Salaspils)|Mazā Cīruļu]] * [[Mazā Doles iela|Mazā Doles]] * [[Mazā Gaismas iela (Salaspils)|Mazā Gaismas]] * [[Mazā Lauku iela (Salaspils)|Mazā Lauku]] * [[Mazā Līvzemes iela|Mazā Līvzemes]] * [[Mazā Meldru iela|Mazā Meldru]] * [[Mazā Meža iela (Salaspils)|Mazā Meža]] * [[Mazā Rožu iela (Salaspils)|Mazā Rožu]] * [[Mazā Saulrietu iela|Mazā Saulrietu]] * [[Mazā Tilderu iela|Mazā Tilderu]] * [[Mazā Zvanu iela|Mazā Zvanu]] * [[Mazā Zviedru iela|Mazā Zviedru]] * [[Māras iela (Salaspils)|Māras]] * [[Mārsilu iela (Salaspils)|Mārsilu]] * [[Mednieku iela (Salaspils)|Mednieku]] * [[Medņu iela (Salaspils)|Medņu]] * [[Meiju iela (Salaspils)|Meiju]] * [[Meldru iela (Salaspils)|Meldru]] * [[Melleņu iela (Salaspils)|Melleņu]] * [[Meža iela (Salaspils)|Meža]] * [[Mežmalas iela (Salaspils)|Mežmalas]] * [[Mēness iela (Salaspils)|Mēness]] * [[Mētru iela (Salaspils)|Mētru]] * [[Miera iela (Salaspils)|Miera]] * [[Migļu iela|Migļu]] * [[Nometņu iela (Salaspils)|Nometņu]] |group4 = O—R |list4 = * [[Ozolu iela (Salaspils)|Ozolu]] * [[Paegļu iela (Salaspils)|Paegļu]] * [[Paipalu iela (Salaspils)|Paipalu]] * [[Parka iela (Salaspils)|Parka]] * [[Pētera iela (Salaspils)|Pētera]] * [[Pieneņu iela (Salaspils)|Pieneņu]] * [[Pionieru iela (Salaspils)|Pionieru]] * [[Pīlādžu iela (Salaspils)|Pīlādžu]] * [[Planderu iela|Planderu]] * [[Pļavu iela (Salaspils)|Pļavu]] * [[Priežu iela (Salaspils)|Priežu]] * [[Puķu iela (Salaspils)|Puķu]] * [[Pumpuru iela (Salaspils)|Pumpuru]] * [[Pupuķu iela (Salaspils)|Pupuķu]] * [[Pureņu iela (Salaspils)|Pureņu]] * [[Purva iela (Salaspils)|Purva]] * [[Pūču iela (Salaspils)|Pūču]] * [[Raiņa iela (Salaspils)|Raiņa]] * [[Rietumu iela (Salaspils)|Rietumu]] * [[Rīgas iela (Salaspils)|Rīgas]] * [[Rožu iela (Salaspils)|Rožu]] * [[Rubeņu iela (Salaspils)|Rubeņu]] * [[Rudens iela (Salaspils)|Rudens]] * [[Rudzu iela (Salaspils)|Rudzu]] * [[Rūķu iela (Salaspils)|Rūķu]] |group5 = S—Z |list5 = * [[Saules iela (Salaspils)|Saules]] * [[Saulkalnes iela (Salaspils)|Saulkalnes]] * [[Saulrietu iela (Salaspils)|Saulrietu]] * [[Sesku iela (Salaspils)|Sesku]] * [[Sila iela (Salaspils)|Sila]] * [[Silmaļu iela (Salaspils)|Silmaļu]] * [[Skolas iela (Salaspils)|Skolas]] * [[Smilgu iela (Salaspils)|Smilgu]] * [[Smilšu iela (Salaspils)|Smilšu]] * [[Spāru iela (Salaspils)|Spāru]] * [[Stacijas iela (Salaspils)|Stacijas]] * [[Starķu iela|Starķu]]<!-- gan Stārķu, gan Starķu --> * [[Stārķu iela (Salaspils)|Stārķu]] * [[Stiebru iela (Salaspils)|Stiebru]] * [[Stirnu iela (Salaspils)|Stirnu]] * [[Strauta iela (Salaspils)|Strauta]] * [[Strazdiņu iela (Salaspils)|Strazdiņu]] * [[Šķērsiela (Salaspils)|Šķērsiela]] * [[Tilderu iela|Tilderu]] * [[Urgas iela (Salaspils)|Urgas]] * [[Vaivariņu iela (Salaspils)|Vaivariņu]] * [[Vanagu iela (Salaspils)|Vanagu]] * [[Vālodzes iela (Salaspils)|Vālodzes]] * [[Vārnu iela (Salaspils)|Vārnu]] * [[Vecmigļu iela|Vecmigļu]] * [[Viršu iela (Salaspils)|Viršu]] * [[Vīksnu iela (Salaspils)|Vīksnu]] * [[Vītolu iela (Salaspils)|Vītolu]] * [[Zemeņu iela (Salaspils)|Zemeņu]] * [[Zemes iela (Salaspils)|Zemes]] * [[Ziedu iela (Salaspils)|Ziedu]] * [[Ziemeļu iela (Salaspils)|Ziemeļu]] * [[Zinību iela (Salaspils)|Zinību]] * [[Zīlīšu iela (Salaspils)|Zīlīšu]] * [[Zīļu iela (Salaspils)|Zīļu]] * [[Zvaigžņu iela (Salaspils)|Zvaigžņu]] * [[Zvanu iela (Salaspils)|Zvanu]] * [[Zviedru iela (Salaspils)|Zviedru]] * [[Zvirbuļu iela (Salaspils)|Zvirbuļu]] }}<noinclude> {{collapsible option}} [[Kategorija:Ielas Salaspilī|*]] [[Kategorija:Latvijas pilsētu ielu veidnes]] [[Kategorija:Salaspils novada navigācijas veidnes]] </noinclude> 99tmt91wbz6snlkni5m4dvp1knkqe3l 0 594049 4505894 4451760 2026-08-12T00:55:14Z Biafra 13794 atj. 4505894 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Garisons Metjūzs | vārds_orig = ''Garrison Mathews'' | attēls = Garrison Mathews 2020.jpg | att_izm = | paraksts = Garisons Metjūzs 2020. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1996|10|24}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Tenesija|Frenklina}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | garums = 198 [[centimetrs|cm]] | svars = 98 [[Kilograms|kg]] | poz = [[uzbrūkošais aizsargs]] | kar_sāk = 2019 | kar_beig = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = ''Franklin'' ([[Tenesija]]) | koledža = | augstskola = [[Lipskomba Universitāte]] | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Itālija}} [[Milānas "Olimpia"]] | numurs = | amats = | līga = [[Itālijas basketbola A sērija|Itālijas A sērija]], [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = nedraftēts | dr_gads = [[2019. gada NBA drafts|2019]] | dr_līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = {{nbay|2019|start}}—{{nbay|2020|end}} | klubs 1 = {{flaga|ASV}} [[Vašingtonas "Wizards"]] | kl_sez 2 = {{nbay|2021|start}}—{{nbay|2022|end}} | klubs 2 = {{flaga|ASV}} [[Hjūstonas "Rockets"]] | kl_sez 3 = {{nbay|2023|start}}—{{nbay|2024|end}} | klubs 3 = {{flaga|ASV}} [[Atlantas "Hawks"]] | kl_sez 4 = {{nbay|2025|start}} | klubs 4 = {{flaga|ASV}} [[Indiānas "Pacers"]] | kl_sez 5 = 2026—pašlaik | klubs 5 = {{flaga|Itālija}} [[Milānas "Olimpia"]] <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Garisons Metjūzs''' ({{val|en|Garrison Mathews}}; dzimis {{dat|1996|10|24}} [[Tenesija|Tenesijas štatā]]) ir [[amerikāņi|amerikāņu]] [[basketbolists]], spēlē [[uzbrūkošais aizsargs|uzbrūkošā aizsarga]] pozīcijā. 2026. gadā pārstāv [[Itālijas basketbola A sērija|Itālijas A sērijas]] un [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] klubu [[Milānas "Olimpia"]], bet iepriekš 7 sezonas spēlējis [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] (NBA) klubos. == Karjera == Augstskolu basketbolā pārstāvēja maz zināmo [[Lipskomba Universitāte]]s komandu [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]], kur nospēlēja četras sezonas. [[2019. gada NBA drafts|2019. gada NBA draftā]] G. Metjūzs palika neizvēlēts, taču noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Vašingtonas "Wizards"]], spēlējot arī kluba [[G Līga]]s komandā ''[[Capital City Go-Go]]''. Jau debijas sezonā, 2019. gada 30. decembrī, uzstādīja karjeras rezultativitātes rekordu, gūstot 28 punktus uzvarā pret [[Maiami "Heat"]] (123—105).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/nba/recap?gameId=401161134|title=Wizards 123-105 Heat (Dec 30, 2019) Game Recap|website=ESPN|access-date=2025-03-12|language=en}}</ref> Pēc divām sezonām Vašingtonā 2021. gada septembrī G. Metjūzs noslēdza līgumu ar [[Bostonas "Celtics"]], bet pēc pirms sezonas treniņnometnes tika atbrīvots no komandas. Oktobrī viņš noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Hjūstonas "Rockets"]], pārstāvot tās [[G Līga]]s komandu ''[[Rio Grande Valley Vipers]]'', bet sezonas gaitā līgums tika konvertēts par standarta līgumu ar "Rockets". 2023. gada februārī G. Metjūzu kopā ar [[Bruno Fernando]] aizmainīja uz [[Atlantas "Hawks"]] pret [[Džastins Holidejs|Džastinu Holideju]], [[Frenks Kaminski|Frenku Kaminski]] un divām nākotnes otrās kārtas drafta izvēlēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nba.com/rockets/news/rockets-complete-four-player-trade-with-atlanta|title=Rockets Complete Four-Player Trade with Atlanta {{!}} Houston Rockets|website=www.nba.com|access-date=2025-03-12|language=en}}</ref> Pēc pusotras sezonas "Hawks" sastāvā G. Metjūzs 2025. gada septembrī noslēdza līgumu ar [[Ņujorkas "Knicks"]], taču komandā viņš, sezonu uzsākot, nepalika un novembrī pievienojās [[Indiānas "Pacers"]], noslēdzot 10 dienu līgumu. "Pacers" sastāvā bija līdz 26. novembrim, kad komanda viņu atbrīvoja no līgumsaistībām. 2026. gada vasarā pievienojies [[Itālijas basketbola A sērija|Itālijas A sērijas]] un [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] klubam [[Milānas "Olimpia"]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Metjūzs, Garisons}} [[Kategorija:1996. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Tenesī dzimušie]] [[Kategorija:ASV basketbolisti]] [[Kategorija:Uzbrūkošie aizsargi]] [[Kategorija:Vašingtonas "Wizards" spēlētāji]] [[Kategorija:Hjūstonas "Rockets" spēlētāji]] [[Kategorija:Atlantas "Hawks" spēlētāji]] [[Kategorija:Indiānas "Pacers" spēlētāji]] dhgjbqy8t39ne49b4rovv0lqykmpabq 2 596553 4505755 4445857 2026-08-11T15:13:46Z Ivario 51458 4505755 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | text_color = 000000 | bg_color = FFFFFF | nos = Leevon PPK | pilns = Futbola klubs Leevon PPK | dib = 2024 | stad = [[LNK Sporta parks]] | ietilp = 1000 (420 sēdvietas) | krāsas = Melna, sarkana, balta, dzeltena | īpašn = | prez = [[Jurijs Žigajevs]] | tren = [[Māris Landmanis]] | mediji = https://www.leevonppk.com | body1 = 000000 | leftarm1 = 000000 | rightarm1 = 000000 | shorts1 = 000000 | socks1 = 000000 | body2 = 800000 | leftarm2 = 800000 | rightarm2 = 800000 | shorts2 = FFFFFF | socks2 = 800000 | logo = Leevon PPK emblema.png | pattern_la2 = 800000 | pattern_b2 = 800000 | līga = [[LVBET līga]] | sez = [[2025. gada Latvijas futbola Nākotnes līgas sezona|2025]] | poz = 7. vieta }} '''FK Leevon PPK''' (izrunā [līv'on pē-pē-kā]) ir amatieru [[Futbols|futbola]] klubs, kas bāzēts [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]]. [[Futbola klubs|Klubs]] tika dibināts 2024. gadā, apvienojoties diviem klubiem – [[Leevon Saldus]] un [[FK PPK]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://leevonppk.com/leevon-un-pa-paris-kausiem-apvienojas-leevon-ppk-speles-nakotnes-liga/|title=Leevon un Pa Pāris Kausiem apvienojas! Leevon PPK spēlēs Nākotnes līgā. - Leevon PPK|last=PPK|first=Leevon|access-date=2025-04-08|date=2024-02-05|language=lv-LV}}</ref> Klubiem apvienojoties, tika saglabāta abu klubu misija un devīze – "Iedvesmot pilnveidoties" un "Futbols vispirms". Aizgūtas tika arī abu priekšteču krāsas – melns, sarkans, balts un dzeltens, bet kluba emblēma tika izveidota, izmantojot īstu foto, parādot, ka kluba sirds ir tā līdzjutējs. Šobrīd klubs spēlē Latvijas 2. spēcīgākajā līgā – [[LVBET līga|LVBET līgā]], un kluba pasludinātais ilgtermiņa mērķis ir izveidot lielāko sporta komandu [[Komūna|komūnu]] Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://leevonppk.com/leevon-ppk-izvirza-ambiciozu-merki-izveidot-lielako-sporta-komandu-komunu-latvija/|title=Leevon PPK izvirza ambiciozu mērķi – izveidot lielāko sporta komandu komūnu Latvijā - Leevon PPK|last=PPK|first=Leevon|access-date=2025-04-09|date=2024-12-17|language=lv-LV}}</ref> Klubs savas mājas spēles aizvada [[LNK Sporta parks|LNK Sporta parka]] mākslīgajā laukumā, kura ietilpība ir ap 1000 vietām (420 sēdvietas). == Vēsture == === Leevon Saldus === 2013. gadā, [[Māris Landmanis]] un [[Klāvs Jurciks]] dibināja futbola skolu [[FS Leevon|Leevon]]. Kaut arī sākotnēji Leevon darbojās Rīgā un tikai bērnu līmenī, 2019. gadā tika panākta vienošanās ar [[Saldus novada dome|Saldus novada domi]] un Saldus Sporta skolu (''Saldus SS, tagad [[Saldus NSS]]'') par Leevon ienākšanu [[Saldus]] futbola dzīvē, lai uzlabotu/ieviestu procesus, attīstot vietējo futbolu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.saldus.lv/par-mums/aktualitates/posts/futbola-jauna-sadarbiba-un-jaunas-iespejas/|title=Futbolā jauna sadarbība un jaunas iespējas|website=Saldus novada pašvaldība mājas lapa|access-date=2025-04-09|language=lv-LV}}</ref> Tas pats gads ir uzskatāms arī par Leevon debijas gadu pieaugušo futbolā, kad zem nosaukuma Saldus SS/[[Brocēnu NBJSS]], Leevon startēja Latvijas [[Latvijas futbola 2. līga|2. līgā]] (''[[Latvijas Futbola federācija|Latvijas Futbola federācijas]] (LFF) mājaslapā atrodama zem [[Latvijas futbola 3. līga|3. līgas]] sadaļas'').<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/tresa-liga/?p=3788013|title=Dali Dali 3. līga|website=LFF.lv|access-date=2025-04-09|language=lv}}</ref> Debijas sezonā tika izcīnīta uzvara 2. līgas [[Rietumu futbola līga|Rietumu zonā]] un, lai gan 2. līgas finālturnīrā netika pārvarēts pusfināls (''ceļazīmē uz Pirmo līgu pienācās tikai finālistēm, bet Ghetto FC atteicās''), pēc sezonas sekoja LFF uzaicinājums spēlēt Latvijas Pirmajā līgā, kas netika laists garām. Mainot kluba nosaukumu uz Saldus SS/Leevon un pastiprinot sastāvu, piesaistot arī bijušos [[Latvijas futbola izlase|Latvijas Nacionālas izlases]] spēlētājus - [[Gints Freimanis|Gintu Freimani]] un [[Artis Lazdiņš|Arti Lazdiņu]], 2020. gadā Leevon debitēja Latvijas 2. spēcīgākajā līgā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://leevonppk.com/gints-freimanis-atgriezas-majas/|title=Gints Freimanis atgriežas mājās! - Leevon PPK|last=PPK|first=Leevon|access-date=2025-04-09|date=2020-03-13|language=lv-LV}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://leevonppk.com/artis-lazdins-pievienojas-saldus-ss-leevon-komandai/|title=Saldus SS/Leevon turpina bruņoties – Saldū ierodas Artis Lazdiņš - Leevon PPK|last=PPK|first=Leevon|access-date=2025-04-09|date=2020-03-19|language=lv-LV}}</ref> Pirms 2022. gada sezonas klubs vēlreiz mainīja nosaukumu un līdz pat pastāvēšanas beigām bija zināms kā [[Leevon Saldus]]. Rezultātu ziņā, klubs progresēja katru gadu, savu augstāko vietu sasniedzot savā pēdējā sezonā - 2023. gads, 5. vieta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/nakotnes-liga/?p=2023|title=Nākotnes līga|website=LFF.lv|access-date=2025-04-09|language=lv}}</ref> Pirms 2023. gada sezonas tika izziņots, ka par kluba ģenerālsponsoru kļūs RicFit - [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] radīta futbola fitnesa platforma, kuras izveidotājs bija toreizējais Leevon Saldus spēlētājs, amerikānis Ēriks Ostins Frīdlanders (Eric Austin Friedlander). Vienlaikus, vienošanās paredzēja arī to, ka Ēriks kļūs par kluba līdzīpašnieku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://leevonppk.com/leevon-saldus-iegust-jaunu-generalsponsoru/|title=Leevon Saldus iegūst jaunu ģenerālsponsoru|last=PPK|first=Leevon|access-date=2025-04-09|date=2023-03-06|language=lv-LV}}</ref> Kaut arī sākumā bija paredzēts turpināt attīstīt futbolu Saldū, sezonas gaitā kļuva zināms, ka Ēriks vēlas iegādāties Leevon Saldus piederošo līgas vietu un pārnest to uz [[Jūrmala|Jūrmalu]], dibinot jaunu klubu - [[FA Jūrmala]]. Savukārt, Leevon plāns bija sākt visu no jauna, 2024. gada sezonā spēlējot Latvijas 3. līgā, darījuma summu investējot kluba attīstībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/1_liga/26112023-leevon_parpirkta_pirma_komanda_parcelas_u|title=Pārpirktā "Leevon" pirmā komanda pārceļas uz Jūrmalu, Saldū paliks 3. līga un jaunatne|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-04-09|date=2023-11-26|language=lv}}</ref> === FK PPK === 2019. gadā, bijušais Latvijas Nacionālās izlases spēlētājs un [[FK Ventspils]] leģenda [[Jurijs Žigajevs]], izveidoja [[YouTube]] kanālu – “Par futbolu”.<ref>{{Atsauce|title=Par futbolu. Jurijs Žigajevs|url=https://www.youtube.com/watch?v=Og48g5WkrKM|date=2019-04-16|accessdate=2025-04-09|last=Pa Pāris Kausiem}}</ref> Kanāls sastāvēja no spēļu video reportāžām un ar Latvijas futbolu saistītiem vlogiem. Kanāls diezgan strauji ieguva atpazīstamību, nopelnot sev raidījumu [[Best4Sport TV]] kanālā. Veidojot kārtējo vlogu, Žigajevs viesojās arī Saldū, kur Leevon, 2. līgas ietvaros, uzņēma [[FK Karosta]]. Šī spēle tā arī paliks vēsturē kā Leevon Saldus apmeklētākā spēle – 870 skatītāji. Nepilnu gadu vēlāk, apvienojoties ar aktieri [[Kristians Kareļins|Kristianu Kareļinu]] un mākslinieku [[Aivars Baranovs|Aivaru Baranovu]], tika publicēta pirmā "[[Pa Pāris Kausiem]]" sērija.<ref>{{Atsauce|title=Pa pāris kausiem #1|url=https://www.youtube.com/watch?v=IgZnPWiiagI&t=20s|date=2020-02-27|accessdate=2025-04-09|last=Pa Pāris Kausiem}}</ref>Jaunizveidotais raidījums kļuva par populārāko raidījumu par futbolu un vienu no skatītākajiem sporta raidījumiem Latvijā. Uz Patreon bāzes, Pa Pāris Kausiem, jeb plašākai sabiedrībai zināms kā vienkārši PPK, ap sevi izveidoja komūnu, kas apvienoja raidījuma atbalstītājus un daļu futbola sabiedrības.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.patreon.com/papariskausiem|title=Get more from Pa Pāris Kausiem on Patreon|website=Patreon|access-date=2025-04-10}}</ref> PPK, strādājot pie jauna satura, kuru piedāvāt saviem skatītājiem, 2022. gadā izlēma izveidot savu futbola klubu - [[FK PPK]], un tā izveides procesu, kā arī sezonas gaitas, iemūžināt dokumentālajā filmā – “[[Futbols Vispirms]]”.<ref>{{Atsauce|title=“PPK/Betsafe” raidījums “Futbols vispirms!” kanālā TV4 plkst. 21:00|url=https://www.youtube.com/watch?v=4LpVNCMt62w|date=2022-11-29|accessdate=2025-04-10|last=Betsafe Sports}}</ref> Spēlējot Latvijas Futbola piramīdas pašā apakšā – 3. līgā, FK PPK (''sponsora dēļ pilnais nosaukums bija FK PPK/[[Betsafe Latvija|Betsafe]]'') jau savā debijas sezonā izcīnīja tiesības spēlēt līgu augstāk.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/tresa-liga/?p=12207880|title=Dali Dali 3. līga|website=LFF.lv|access-date=2025-04-10|language=lv}}</ref> 2023. gadā, spēlējot 2. līgā, FK PPK finišēja 4. vietā, soļa attālumā no pārspēlēm par vietu Nākotnes līgā. Kopumā, FK PPK rindās spēlēja vairāki bijušie profesionālie spēlētāji, taču noteikti jāizceļ [[Māris Verpakovskis]], kurš 2022. gadā, pārstāvot PPK krāsas, aizvadīja savu līdz šim pēdējo spēli.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/latvijas-futbola-legenda-gatavojas-atgriezties-laukuma-oficiala-spele/|title=Latvijas futbola leģenda gatavojas atgriezties laukumā oficiālā spēlē|last=Sportazinas|website=Sportazinas.com|access-date=2025-04-09|date=2022-10-21|language=en-US}}</ref> === Apvienošanās === Pēc 2023. gada sezonas tika uzsākts darbs pie FA Jūrmala izveides. Iepriekš noslēgtā sadarbība paredzēja ne tikai Leevon Saldus licences nonākšanu amerikāņa rokās, bet arī Māra Landmaņa piesaisti kluba vadībai, lai palīdzētu sakārtot nepieciešamo dokumentāciju, spēlētāju piesaisti/pārejas un citus ar kluba pastāvēšanu saistītus procesus. Taču, pirmssezonas sagatavošanās posmam tuvojoties, Frīdlanders paziņoja, ka Landmaņa pakalpojumi vairs nebūs nepieciešami, jo pats spēs visu sakārtot, piesaistot savus cilvēkus. Tuvojoties sezonai, Frīdlanders turpināja ražot saturu priekš savām soc. tīklu lapām, jautājot saviem sekotājiem pēc palīdzības, izvēloties jaunā kluba krāsas, logo un citas tamlīdzīgas lietas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tiktok.com/@ric.fit/video/7304307391561075969?_r=1&_t=ZN-8vQfrTQo3mc|title=RicFit savā TikTok prasa pēc palīdzības izvelēties starp 5 krāsām|last=Friedlander|first=Eric Austin|access-date=11.04.2025.|date=22.11.2023.}}</ref> Tajā pašā laikā, FA Jūrmala nebija nodrošinājusi nepieciešamo inventāru starpsezonai, nebija noslēgti nepieciešamie līgumi un izdarītas citas vitāli svarīgas lietas, lai klubs spētu iziet LFF akreditāciju un pienācīgi uzsākt savu debijas sezonu. Kad līdz nepieciešamās dokumentācijas iesniegšanas gala termiņam nebija atlicis daudz laika, kļuva skaidrs, ka FA Jūrmala projekts ir beidzies, tam nesākoties. Frīdlanders nebija panācis nekādu vienošanos ar Jūrmalas pilsētu un citām iesaistītajām pusēm, tāpēc investors saredzēja pārāk daudz riskus un izlēma vairs neatbalstīt Ērika ieceri, izveidot profesionālu klubu, kas nākotnē cīnītos par ceļazīmi uz Eiropu. FA Jūrmala projekta izjukšana nozīmēja to, ka Nākotnes līgas vieta atgriezās pie Leevon, taču klubam vairs nebija spēlētāji un citi resursi, lai izietu licencēšanas procesu un pilnvērtīgi aizvadītu sezonu. Pēc šī atgadījuma, visu radušos situāciju, [[Edmunds Novickis|Edmunda Novicka]] Patreon kanālā komentēja Māris Landmanis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.patreon.com/Edmunds|title=Get more from Edmunds on Patreon|website=Patreon|access-date=2025-04-11|language=en-US}}</ref> Savukārt, Frīdlanders atrada citu Latvijas klubu, caur kuru mēģināt apmierināt savas ambīcijas. Tika noslēgta sadarbība ar [[FK Metta|Metta]] un Frīdlanders kļuva par [[Skanstes SK]] ģenerālmenedžeri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/1_liga/13042024-divreiz_uz_viena_grabekla_neuzkapsi_fridl|title=Divreiz uz viena grābekļa neuzkāpsi? Frīdlanders atkal sola Virslīgu|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-04-11|date=2024-04-13|language=lv}}</ref> Vēlāk Frīdlanders apgalvoja, ka Landmanis ir tikai uz viņu apvainojies un ar saviem nepatiesajiem apgalvojumiem grib viņam atriebties, ka nesanāca izdevīgs darījums. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/1_liga/23042024-fridlanders_parmet_leevon_ppk_trenerim_ve|title=Frīdlanders pārmet "Leevon PPK" trenerim vēlmi atriebties: "Viņš zaudēja mūža darījumu"|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-04-11|date=2024-04-23|language=lv}}</ref>Pēc tam sekoja Sportacentrs.com intervija ar vārtsargu [[Helmuts Saulītis|Helmutu Saulīti]], kurš bija viens no Leevon Saldus spēlētājiem, kuri gaidīja pāreju uz FA Jūrmala. Intervijā Saulītis atzina, ka FA Jūrmala netika tālāk par [[WhatsApp|Whatsapp]] grupu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/1_liga/15042024-saulitis_jurmala_nekur_talak_par_i_whatsa|title=Saulītis: "Jūrmalā nekur tālāk par WhatsApp grupu netikām"|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-04-11|date=2024-04-15|language=lv}}</ref> Paralēli notikumiem ap Leevon, 2024. gada sākumā FK PPK saņēma pārsteidzošu ziņu, ka iepriekšējais partneris Betsafe neturpinās sadarbību, kas klubu nostādīja gaužām bēdīgā situācijā, brīdī, kad sagatavošanās posms jau bija uzsākts. Neskatoties uz finansiālajām grūtībām, kuras klubs steidza risināt, FK PPK, spēlējot 2. līgā, bija sasnieguši reālos griestus, jo, ja klubam neeksistē atbilstoša jaunatnes sistēma, ilgtermiņā tam ir teju neiespējami spēlēt augstākā līmenī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/klubiem/licencesana/|title=Licencēšana|website=LFF.lv|access-date=2025-04-13|language=lv}}</ref> Līdz ar to, nemainot kluba struktūru, FK PPK nebija spējīgs apmierināt savu līdzjutēju ambīcijas. Leevon puse, vēloties saglabāt savu Nākotnes līga licenci un zinot, kādās grūtībās nonācis FK PPK, izlēma to uzrunāt, aicinot apvienoties, lai kopā spēlētu Nākotnes līgā. Laikā, kad līdz LFF licencēšanas procesa nepieciešamās dokumentācijas iesniegšanas gala termiņam bija atlikušas tikai dažas dienas, 2024. gada 1. februārī abas puses tikās FK PPK sadarbības partnera "[[Lauvas Alus]]" telpās, lai izrunātu iespējamo sadarbību un nekavējoties pieņemtu lēmumu par apvienošanos un jauna kluba izveidi - Leevon PPK.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/leevonppk/posts/pfbid0eEdRN58Y8TBoQYirgsGe1HibpEZvS92pB6McBGGHk9ofJkq1NMjFAh83BnKfsUj5l|title=Leevon PPK Facebook lapa|access-date=2025-04-14|date=2025-02-01}}</ref> Tas pats datums ir uzskatāms par kluba dzimšanas dienu. === Pirmā sezona (2024.) === ==== LNK Sporta parka incidents un RTU stadions ==== === Leevon PPK komūnas izveide (2024.) === === Atgriešanās LNK Sporta parkā (2025.) === == Krāsas un logo == == Stadions == == Līdzjutēji un sāncensības == === Apmeklētība === === Dziesmas un saukļi === === Ordenis === === Principiālākie pretinieki === == Kluba darbība == === Futbola skola Leevon === === Raidījums "Pa Pāris Kausiem" === === Labdarība === == Statistika un rekordi == == Spēļu krekli un sponsori == == Spēlētāji == === Iemūžinātie numuri === == Kluba personāls == == Atsauces == <references /> == Ārējās saites == [https://lff.lv/sacensibas/viriesi/nakotnes-liga/ Latvijas Futbola federācija - Nākotnes līga] 8m7c0g08obl2s71gavxax9t7g8p0myn 0 601438 4505837 4487155 2026-08-11T19:43:06Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4505837 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Alcohol_use_disorders_world_map_-_DALY_-_WHO2004.svg|thumb|Ar invaliditāti koriģētais dzīves ilgums alkohola lietošanas traucējumu gadījumā uz 100 000 iedzīvotāju 2004. gadā. Krievijā tas bija ievērojami augstāks nekā visās pārējās valstīs]] '''Alkoholisms''' '''Krievijā''' tradicionāli ir bijusi nopietna veselības problēma, īpaši vīriešiem [[Darbspējības vecums|darbspējīgā vecumā]]. Pārmērīga [[Alkoholiskie dzērieni|alkohola]] lietošana ir izraisījusi daudzus priekšlaicīgas nāves gadījumus.<ref name="WHO2019">{{Grāmatas atsauce|title=Alcohol policy impact case study. The effects of alcohol control measures on mortality and life expectancy in the Russian Federation|date=2019|publisher=WHO Regional Office for Europe|location=Copenhagen|isbn=9789289054379|url=https://www.who.int/europe/publications/i/item/9789289054379}}</ref> Pēc dažu autoru domām, [[alkoholisms]] [[Krievija|Krievijā]] pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni. Sākot ar 2000. gadu sākumu, Krievija ir īstenojusi dažādus [[Alkoholisms|pretalkoholisma]] pasākumus, piemēram, aizliegusi tirdzniecību naktī, paaugstinājusi nodokļus un aizliegusi alkohola [[Reklāma|reklāmu]]. Šīs politikas rezultātā alkohola patēriņš ir ievērojami samazinājies līdz līmenim, kas ir salīdzināms ar [[Eiropas Savienība]]s vidējiem rādītājiem.<ref name="lenta">{{Tīmekļa atsauce|url=http://lenta.ru/news/2013/10/17/alcohol/|title=Россияне стали меньше пить|access-date=February 26, 2016|date=October 17, 2013}}</ref> Tomēr, saskaņā ar Patērētāju aizsardzības biedrības ''[[Rospotrebnadzor]]'' ziņojumu, alkohols katru gadu izraisa aptuveni pusmiljona cilvēku priekšlaicīgu novēršamu nāvi, un tas ir aptuveni 30% vīriešu un 15% sieviešu nāves cēlonis Krievijas Federācijā (ieskaitot tā sauktās "sirds un asinsvadu slimības", kuru sastopamības līmenis Krievijas Federācijā ir ievērojami augstāks nekā citās valstīs).<ref>[https://www.rospotrebnadzor.ru/documents/details.php?ELEMENT_ID=1178 ''Роспотребнадзор.'' Потребление алкоголя и его влияние на здоровье населения.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20240401201257/https://www.rospotrebnadzor.ru/documents/details.php?ELEMENT_ID=1178 |date={{dat|2024|04|01||bez}} }} ''В: 1. Результаты социально-гигиенического мониторинга — 1.1. Состояние среды обитания человека и ее влияние на здоровье населения'' // О состоянии санитарно-эпидемиологического благополучия населения в Российской Федерации в 2012 году / Главный государственный санитарный врач Российской Федерации Г. Г. Онищенко. — Москва: Федеральная служба по надзору в сфере защиты прав потребителей и благополучия человека, 2013. — С. 32. — 176 с. — (Государственный доклад). — 300 экз. — ISBN 978—5—7508—1161—8.</ref> [[Attēls:Норма... - panoramio.jpg|thumb|Padomju laika atturības aicinājums]] == Vēsture == Alkoholisms ir bijusi problēma visā valsts vēsturē, jo pārmērīga alkohola lietošana ir izplatīta un sociāli pieņemama uzvedība Krievijas sabiedrībā.<ref name="demographic crisis">{{Grāmatas atsauce|year=2008|last=Korotayev|first=Andrey|last2=Khalturina|first2=Darya|title=Russia and Globalization: Identity, Security, and Society in an Era of Change|location=Baltimore|publisher=Johns Hopkins University Press}}</ref><ref name="mortality crisis">{{Publikācijas atsauce|last=Khaltourina|first=D. A.|last2=Korotayev|first2=A. V.|year=2008|title=Potential for alcohol policy to decrease the mortality crisis in Russia|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/18662923/|journal=Evaluation & the Health Professions|volume=31|issue=3|pages=272–281|doi=10.1177/0163278708320160|pmid=18662923}}</ref> Alkohols gadsimtiem ilgi ir bijis arī nozīmīgs valdības ieņēmumu avots.<ref name="McKee">{{Publikācijas atsauce|last=McKee|first=Martin|year=1999|title=Alcohol in Russia|journal=Alcohol and Alcoholism|publisher=Oxford Journals|volume=34|issue=6|pages=824–829|doi=10.1093/alcalc/34.6.824|pmid=10659717|doi-access=}}</ref> === Agrīnā vēsture === Saskaņā ar [[Pagājušo gadu vēsture|Nestora hroniku]], viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc 10. gadsimta Kijivas kņazs [[Volodimirs Svjatoslavičs|Volodimirs Svjatoslavovičs]] noraidīja [[Islāms|islāmu]], ir islāma aizliegums lietot alkoholu. Viņš, saskaņā ar hroniku, atbildējis, ka Krievzemē bez dzeršanas priekiem nevarot iztikt.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rusneb.ru/|title=НЭБ - Национальная электронная библиотека|website=rusneb.ru - Национальная электронная библиотека|access-date=2025-05-27|language=ru}}</ref> Viduslaikos austrumslāvu zemēs lietoja [[Alus|alu]], [[Medalus|medalu]], [[Kvass|kvasu]] un [[Vīns|vīnu]] — dzērienus ar zemu alkohola saturu. Vīns, saskaņā ar no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] atvesto tradīciju, tika dzerts atšķaidīts līdz 1:20. Vīnogu spirts Krievijā ievests jau kopš 1386. gada, un 15. gadsimtā parādījās graudu degvīna destilācijas tehnoloģija, taču šie dzērieni vienkāršajiem ļaudīm palika samērā dārgi. Piemēram, 17. gadsimta otrajā pusē spainis (12 l) “karstā vīna” (degvīna) ar 20—24% stiprumu maksāja no 50 kapeikām līdz 1 rublim (4—8 kapeikas litrā), un neražas laikā cenas varēja sasniegt 4 rubļus par spaini,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://booksite.ru/ancient/mode/element_06.htm|title=Суворов Н. И. Воспоминание о бывших в XVII столетии двух хлебных неурожаях в Вологодском крае|website=booksite.ru|access-date=2025-05-27}}</ref> savukārt amatnieka alga bija 40 kapeikas mēnesī. Tomēr alkohola lietošana bija kļuvusi par tik pamanāmu parādību sabiedriskajā dzīvē, ka pareizticīgās baznīcas padome jau pieminēja garīdznieku un mūku atturības trūkumu. 1540. gados [[Ivans IV|Ivans Bargais]] sāka ierīkot kabakus (ēdnīcas ar lielu alkohola piedevu) un krogus savās lielākajās pilsētās, lai palīdzētu papildināt savu kasi,<ref name="McKee" /> un pēc 100 gadiem trešdaļa krievu vīriešu bija parādā kabakiem.<ref name="Time" /> Vienlaikus vienkāršajiem ļaudīm Ivans aizliedza mājās brūvēt un dzert pat alu un medu (draudot nocirst rokas), lai neatņemtu ienākumus valstij piederošajām dzertuvēm. Augstākajām šķirām tika atļauts dzert arī mājās. Līdz 1859. gadam [[degvīns]], nacionālais dzēriens, veidoja vairāk nekā 40% no valdības ieņēmumiem.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Christian|first=David|year=1987|title=Vodka and Corruption in Russia on the Eve of Emancipation|url=https://archive.org/details/sim_slavic-review_fall-winter-1987_46_3-4/page/471|journal=Slavic Review|volume=46|issue=3/4|pages=471–488|doi=10.2307/2498098|jstor=2498098}}</ref><ref name="Time">[https://web.archive.org/web/20100525170240/http://www.time.com/time/world/article/0%2C8599%2C1951620%2C00.html]</ref><ref name="atlantic">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theatlantic.com/international/archive/2013/09/how-alcohol-conquered-russia/279965/|title=How Alcohol Conquered Russia|last=Fedun|first=Stan|website=[[The Atlantic]]|date=25 September 2013}}</ref> [[Attēls:Вытрезвитель при Московской части Петербурга.jpg|thumb|Atskurbtuve Sanktpēterburgā 1914. gadā]] === 20. gadsimts === 1909. gadā vidējais alkohola patēriņš bija 11 pudeles uz vienu iedzīvotāju gadā. Tiek lēsts, ka 1913. gadā aptuveni 4% galvaspilsētas [[Sanktpēterburga]]s iedzīvotāju bija alkoholiķi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sochealth.co.uk/2017/05/26/health-reform-revolutionary-russia/|title=Health Reform in Revolutionary Russia - Socialist Health Association|website=https://sochealth.co.uk/|access-date=2025-05-27|date=2017-09-16|language=en-GB}}</ref> [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā [[Krievijas Impērija|Krievijas impērijā]] tika ieviests aizliegums, kas ierobežoja stipro alkoholisko dzērienu pārdošanu restorānos. Pēc tam, kad [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|boļševiku partija]] nāca pie varas, tā atkārtoti mēģināja samazināt alkohola patēriņu nu jau [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]].<ref name="McKee" /> Tomēr līdz 1925. gadam degvīns atkal parādījās valsts pārvaldītajos veikalos. [[Josifs Staļins]] atjaunoja valsts monopolu ieņēmumu gūšanai.<ref name="McKee" /><ref name="atlantic" /> Ar alkoholu saistītie nodokļi līdz 1970. gadiem veidoja vienu trešdaļu no valdības ieņēmumiem.<ref name="atlantic" /><ref name="McKee" /> Profilaktoriji jeb medicīniskās ārstēšanas centri tika izveidoti 1925. gadā alkoholiķu un [[Prostitūta|prostitūtu]] ārstēšanai. Līdz 1929. gadam Maskavā tādu bija pieci.<ref name="auto">{{Ziņu atsauce|url=https://www.sochealth.co.uk/2017/05/26/health-reform-revolutionary-russia/|title=Health Reform in Revolutionary Russia|publisher=Socialist Health Association|access-date=26 May 2017|date=26 May 2017|last=Khwaja|first=Barbara}}</ref> Hroniski alkoholiķi, kas izvairījās no ārstēšanas, varēja tikt arestēti uz laiku līdz diviem gadiem.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.bmj.com/content/333/7561/267.1/rr/700222|title=Learning from the Russians|publisher=British Medical Journal|access-date=29 May 2017|date=27 July 2006|last=Jargin|first=Sergei}}</ref> 1980. gadu sākumā tika lēsts, ka "divas trešdaļas slepkavību un vardarbīgu noziegumu izdarīja iereibušas personas; un iereibuši autovadītāji bija atbildīgi par 14 000 satiksmes negadījumos bojāgājušajiem un 60 000 nopietniem satiksmes negadījumos cietušajiem".<ref name="Dorman" /> Padomju līderi [[Ņikita Hruščovs]],<ref name="Dorman">{{Publikācijas atsauce|last=Dorman|first=Nancy D.|last2=Towle|first2=Leland H.|year=1991|title=Initiatives to curb alcohol abuse and alcoholism in the former Soviet Union|url=http://findarticles.com/p/articles/mi_m0847/is_n4_v15/ai_12754655/?tag=content;col1|journal=Alcohol Health & Research World|access-date={{dat|2025|05|27||bez}}|archive-date={{dat|2008|04|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20080424003600/http://findarticles.com/p/articles/mi_m0847/is_n4_v15/ai_12754655}}</ref> [[Leonīds Brežņevs]],<ref name="Dorman" /> [[Jurijs Andropovs]] un [[Konstantīns Čerņenko]] visi centās apturēt alkoholismu,<ref name="McKee" /> tomēr viņu darbības nebija efektīvas. 1985. gadā tika lēsts, ka alkoholisms izraisa 8 miljardu dolāru lielus ražošanas zaudējumus.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.time.com/time/magazine/article/0,9171,960191,00.html|title=Soviet Union Fighting the Battle of the Bottle|publisher=Time magazine|access-date=May 12, 2010|date=October 21, 1985|last=John Moody|archive-date={{dat|2010|10|29||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20101029200820/http://www.time.com/time/magazine/article/0,9171,960191,00.html}}</ref> [[Mihails Gorbačovs]] mēģināja ieviest daļēja alkohola aizlieguma kampaņu, kas ietvēra plašu pretalkohola kampaņu, bargus sodus par reibuma stāvokli un alkohola lietošanu publiskās vietās, kā arī alkohola pārdošanas ierobežojumus. Kampaņa uz laiku veiksmīgi samazināja alkohola patēriņu uz vienu iedzīvotāju un uzlaboja dzīves kvalitātes rādītājus, piemēram, paredzamo dzīves ilgumu un noziedzības līmeni, taču tā nebija populāra iedzīvotāju vidū un galu galā cieta neveiksmi.<ref name="Times">{{Ziņu atsauce|url=http://www.timesonline.co.uk/tol/news/uk/health/article1647475.ece|title=Health alert as Russia's alcohol consumption triples|work=[[The Times]]|date=April 13, 2007|last=Tony Halpin|access-date={{dat|2025|05|27||bez}}|archive-date={{dat|2008|07|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20080706184447/http://www.timesonline.co.uk/tol/news/uk/health/article1647475.ece}}</ref> 1995. gadā aptuveni trīs ceturtdaļas par slepkavību arestēto izdarīšanas brīdī bija alkohola reibumā, un 29% respondentu ziņoja, ka ģimenēs piekautie bērni bija dzērāju un alkoholiķu upuri.<ref name="WHO-EU">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.euro.who.int/__data/assets/pdf_file/0011/98804/E88757.pdf|title=Interpersonal Violence and Alcohol in the Russian Federation|publisher=Violence and Injury Prevention Programme - WHO Regional Office for Europe|access-date=February 26, 2016|date=2006}}</ref> 1997. gadā žurnālā “Ģimenes vardarbība” publicētā ziņojumā konstatēts, ka starp laulātā slepkavības izdarītājiem vīriešiem 60—75% pirms incidenta bija lietojuši alkoholu.<ref name="WHO-EU" /> === 21. gadsimts === [[Attēls:2009 Moscow Victory Day Parade 019.jpg|thumb|Maskavas 2009. gada Uzvaras dienas parādes skatītāji]] 1990. gados un 2000. gadu sākumā Krievija bija viena no valstīm pasaulē, kurā alkohols tika patērēts visvairāk. Krievu, britu un franču pētnieku pētījumā, kas publicēts žurnālā ''The Lancet'', tika rūpīgi analizēti trīs [[Sibīrija]]s industriālo pilsētu iedzīvotāju nāves gadījumi laikā no 1990. līdz 2001. gadam ar tipiskiem mirstības rādītājiem un tika konstatēts, ka 52% nāves gadījumu cilvēkiem vecumā no 15 līdz 54 gadiem bija [[Alkoholisms|alkohola lietošanas traucējumu]] komplikāciju rezultāts.<ref name="Lancet">{{Publikācijas atsauce|last=Zaridze|first=David|last2=Brennan|first2=Paul|last3=Boreham|first3=Jillian|last4=Boroda|first4=Alex|last5=Karpov|first5=Rostislav|last6=Lazarev|first6=Alexander|last7=Konobeevskaya|first7=Irina|last8=Igitov|first8=Vladimir|last9=Terechova|first9=Tatiana|displayauthors=8|year=2009|title=Alcohol and cause-specific mortality in Russia: a retrospective case—control study of 48 557 adult deaths|url=|journal=The Lancet|volume=373|issue=9682|pages=2201–2214|doi=10.1016/S0140-6736(09)61034-5|pmc=2715218|pmid=19560602}}</ref> Vadošais pētnieks profesors Deivids Zaridze lēsa, ka alkohola patēriņa pieaugums kopš 1987. gada ir izraisījis vēl trīs miljonus nāves gadījumu visā valstī.<ref name="Lancet" /> Īpaši smagi cieta vīrieši: saskaņā ar ANO Nacionālo ziņojumu par cilvēka attīstību 2006. gadā dzimušo krievu vīriešu paredzamais dzīves ilgums bija nedaudz vairāk par 60 gadiem jeb par 17 gadiem mazāks nekā Rietumeiropas iedzīvotājiem, savukārt krievu sievietes varēja sagaidīt, ka dzīvos par 13 gadiem ilgāk nekā viņu vīrieši.<ref name="MSNBC">{{Ziņu atsauce|url=http://www.nbcnews.com/id/31544292|title=Alcohol blamed for half of '90s Russian deaths|access-date=May 10, 2010|date=June 25, 2009}}</ref> Pēc 2003. gada alkohola lietošana Krievijā sāka samazināties, mainoties sabiedriskajai domai un valdības politikai. Piemēram, 2007. gadā valsts galvenais sabiedrības veselības aizsardzības ierēdnis Genādijs Oniščenko pauda bažas par gandrīz trīskāršo alkohola patēriņa pieaugumu pēdējo 16 gadu laikā.<ref name="Times" /> Laikā no 2003. līdz 2018. gadam nāves gadījumu skaits no visiem cēloņiem samazinājās par aptuveni 39 % vīriešiem un par 36 % sievietēm. Arī paredzamais dzīves ilgums uzlabojās, 2018. gadā sasniedzot gandrīz 68 gadus vīriešiem un 78 gadus sievietēm.<ref name="WHO2019" /> 2010. gadā Krievijas prezidents [[Dmitrijs Medvedevs]] gandrīz divkāršoja degvīna pudeles minimālo cenu, lai cīnītos pret šo problēmu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.globalpost.com/dispatch/worldview/100117/russia-vodka-alcoholism|title=Opinion: Why a $3 bottle of vodka won't cut it|work=[[Global Post]]|access-date=May 10, 2010|date=January 18, 2010|last=Transchel|first=Kate}}</ref> Papildus reģionālajiem aizliegumiem 2012. gadā tika ieviests valsts mēroga aizliegums pārdot visu veidu alkoholiskos dzērienus no plkst. 23:00 līdz 8:00.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Khaltourina|first=D.|last2=Korotayev|first2=A.|year=2015|title=Effects of Specific Alcohol Control Policy Measures on Alcohol-Related Mortality in Russia from 1998 to 2013|journal=Alcohol and Alcoholism|location=Oxford, Oxfordshire|volume=50|issue=5|pages=588–601|doi=10.1093/alcalc/agv042|pmid=25964243|doi-access=free}}</ref> Krievijas valdība, reaģējot uz 2014.—2015. gada Krievijas finanšu krīzi, ierosināja samazināt valsts minimālo degvīna cenu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://money.cnn.com/2014/12/31/news/economy/russia-vodka-putin/|title=Russia slashing vodka prices as economy reels|last=Petroff|first=Alanna|website=CNN|access-date=1 January 2015|date=December 31, 2014|archive-date={{dat|2024|03|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20240316193757/https://money.cnn.com/2014/12/31/news/economy/russia-vodka-putin/}}</ref> 2016. gada decembrī [[Irkutska|Irkutskā]] 78 cilvēki gāja bojā no masveida saindēšanās ar [[Metanols|metanolu]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2016/12/19/world/europe/russia-bath-lotion-deaths.html|title=In Russia, Dozens Dies After Drinking Alcohol Substitute|work=The New York Times|access-date=19 December 2016|date=19 December 2016|last=Nechepurenko|first=Ivan}}</ref> Medvedevs reaģēja, aicinot aizliegt netradicionālus alkoholiskos šķidrumus, piemēram, šajā lietā iesaistīto vannas losjonu, norādot, ka "tā ir nejēdzība, un mums tā ir jāpārtrauc".<ref name="AP">{{Ziņu atsauce|url=https://www.apnews.com/c0c419587e7d44ec8a6c6ac2685b8f2a/Alcohol-poisoning-death-toll-in-Russian-city-rises-to-48|title=Alcohol poisoning death toll in Russian city rises to 49|work=Associated Press|access-date=2016-12-19|date=2016-12-19|last=Isachenkov|first=Vladimir|archive-date=2016-12-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20161220183656/https://www.apnews.com/c0c419587e7d44ec8a6c6ac2685b8f2a/Alcohol-poisoning-death-toll-in-Russian-city-rises-to-48}}</ref> 2020. gadā amatpersonas apsprieda iespēju paaugstināt likumā noteikto alkohola lietošanas vecumu no 18 līdz 21 gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thedrinksbusiness.com/2020/05/russias-health-minister-wants-to-raise-legal-drinking-age-to-21/|title=Russia's health minister wants to raise legal drinking age to 21|last=Hancock|first=Edith|website=The Drinks Business|access-date=2020-11-27|date=14 May 2020|language=en-US}}</ref> == Alkohola kontrole == Galvenā problēma Krievijas alkohola patēriņa modeļiem bija lielais stipro alkoholisko dzērienu (piemēram, degvīna) patēriņš.<ref name="demographic crisis" /><ref name="mortality crisis" /> Liels alkohola patēriņa apjoms nopietni negatīvi ietekmēja Krievijas sociālo struktūru un radīja politiskas, ekonomiskas un sabiedrības veselības sekas. Tā vairākkārt tika minēta kā nopietna nacionāla problēma.<ref name="Pravda">{{Ziņu atsauce|url=http://english.pravda.ru/society/stories/09-11-2006/85432-alcoholism-0|title=Each of 7 million Russian alcoholics drinks 27 liters of alcohol a year|work=[[Pravda]]|date=November 9, 2006}}</ref> Pētījumi liecina, ka alkohols bija viens no galvenajiem nāves cēloņiem, īpaši darbspējīgā vecuma vīriešiem. Dažos gadījumos puse vīriešu šajā vecuma grupā nomira ar alkoholu saistītu problēmu dēļ.<ref name="WHO2019" /> Lai ar to cīnītos, Krievija paaugstināja alkohola, īpaši degvīna, nodokļus, izmantojot minimālo vienības nodokli. Krievija ieviesa arī jaunus likumus, kas ierobežo alkohola pārdošanas laiku un vietu.<ref name="WHO2019" /> Šīs politikas rezultātā ir ievērojami samazinājies alkohola patēriņa apjoms.<ref name="lenta" /> Saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s 2011. gada ziņojumu, alkohola patēriņš uz vienu iedzīvotāju Krievijā bija aptuveni 15,76 litri [[Etanols|tīrā spirta]], kas ir ceturtais lielākais apjoms Eiropā.<ref name="WHO-report">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.who.int/substance_abuse/publications/global_alcohol_report/msbgsruprofiles.pdf|title=Global stat|access-date=February 26, 2016|date=2011}}</ref> Tas samazinājās līdz 13,5 litriem līdz 2013. gadam<ref name="lenta" /> un 11,7 litriem 2016. gadā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://journal.tinkoff.ru/drunkards/|title=Россияне и алкоголь|publisher=Journal.tinkoff.ru|access-date=2022-04-13|date=21 October 2019|language=ru}}</ref> vēl vairāk samazinoties līdz aptuveni 10,5 litriem 2019. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.who.int/data/gho/data/indicators/indicator-details/GHO/total-(recorded-unrecorded)-alcohol-per-capita-(15-)-consumption|title=Alcohol, total per capita (15+) consumption (in litres of pure alcohol) (SDG Indicator 3.5.2)|website=WHO Global Health Observatory|access-date=November 30, 2022|date=September 20, 2021}}</ref> To sasniedza ar vīnu un alu, kas tagad ir galvenais alkohola avots, apsteidzot stipros alkoholiskos dzērienus. Šie līmeņi jau ir salīdzināmi ar Eiropas Savienības vidējiem rādītājiem.<ref name="lenta" /> Ar alkoholu saistīto nāves gadījumu skaits Krievijā gadu no gada ir ievērojami samazinājies, no 28 386 2006. gadā sasniedzot 6789 2017. gadā, un turpina samazināties arī nākošajā gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fedstat.ru/indicator/33559|publisher=Rosstat|access-date=2018-11-27|title=Rosstat|language=ru|archive-date=2018-03-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20180326211505/https://www.fedstat.ru/indicator/33559}}</ref> Tomēr pārmērīgas alkohola lietošanas līmenis joprojām ir augsts, salīdzinot ar citām PVO Austrumeiropas reģiona valstīm.<ref name="WHO2019" /> Vēl viena problēma bija nelegāls un mājās gatavots alkohols ([[kandža]] jeb ''samogons''). Legālā patēriņa kritumu pavadīja nelegāli ražotu dzērienu pārdošanas apjoma pieaugums, kuri turklāt bieži bija nekvalitatīvi.<ref name="rosinvest">{{Tīmekļa atsauce|url=http://rosinvest.com/acolumn/blog/alkogol/507.html|title=Анализ алкогольного рынка в 2013 году - рост и падение|publisher=RosInvest|access-date=February 26, 2016|date=March 19, 2014}}</ref> 2006. gadā Krievija ieviesa jaunu alkohola akcīzes nodokļa marku, kas pazīstama kā EGAIS, un identificē katru Krievijā pārdoto pudeli, izmantojot centralizētu datu sistēmu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.fin24.com/International/Russia-may-soon-be-booze-free-20060727|title=Russia may soon be booze free|work=Fin24|access-date=4 September 2017|date=2006-07-27}}</ref> Krievija arī sistemātiski kontrolēja informāciju par alkoholu. Lai mazinātu pakļautību alkohola reklāmām, īpaši jauniešu vidū,- tika aizliegtas alkohola reklāmas televīzijā, radio un citās publiskās platformās. Sabiedrības veselības kampaņas mudināja cilvēkus dzert mazāk un ievērot veselīgāku dzīvesveidu. Ārsti tika apmācīti arī palīdzēt cilvēkiem, kuri cīnās ar alkohola atkarību.<ref name="WHO2019" /> == Ārstēšana == Mūsdienu alkoholisma ārstēšanas metodes ietver detalizētu katra pacienta analīzi un var ietvert farmakoterapiju, medikamentozu ārstēšanu, [[Psihoterapija|psihoterapiju]], socioterapiju un citu atbalstu.<ref name="CoEP2010">{{Grāmatas atsauce|title=Treatment systems overview|publisher=Council of Europe Publishing|location=Strasbourg|year=2010|url=https://books.google.com/books?id=v0ZCt60i3M8C&pg=PA127|pages=127–128|isbn=978-92-871-6930-3}}</ref> Anonīmo Alkoholiķu biedrība pastāv Krievijā, taču Krievijas iedzīvotāji to parasti noraida.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bostonglobe.com/ideas/2013/11/02/why-russia-drinkers-resist/6uJ7ugDd5H2Kko28ykXs9K/story.html|title=Why Russia's drinkers resist AA|work=The Boston Globe|access-date=September 21, 2021|date=November 3, 2013|last=Neyfakh|first=Leon}}</ref> Arī disulfirams ir plaši izmantots.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marketplace.org/2011/03/03/killer-cure-alcoholism-russia/|title=The killer cure for alcoholism in Russia|website=marketplace.org|access-date=31 August 2022|date=3 March 2011}}</ref> Viena [[Komplementārā un alternatīvā medicīna|alternatīva alkoholisma terapija]], kas tiek izmantota Krievijā, ir "kodēšanas" prakse, kurā terapeiti izliekas, ka ievieto pacientu smadzenēs "kodu" ar šķietamu efektu, ka pat neliela alkohola daudzuma lietošana būs ārkārtīgi kaitīga vai pat letāla. Lai gan tas nav ieteicams Krievijas klīniskajās vadlīnijās, tas ir guvis ievērojamu popularitāti. Pēdējos gados tā lietošana ir samazinājusies informācijas izplatīšanās dēļ par tā neefektivitāti.<ref name="Mosher2007">{{Grāmatas atsauce|last=Mosher|first=Clayton|title=Drugs and Drug Policy|publisher=Sage|location=Thousand Oaks|year=2007|isbn=978-0-7619-3007-5|page=269|url=https://books.google.com/books?id=aDMvoMxx0-IC&pg=PA269}}</ref><ref name="Finn2005">{{Ziņu atsauce|url=https://www.washingtonpost.com/wp-dyn/content/article/2005/10/01/AR2005100101196.html|title=Russia's 1-Step Program: Scaring Alcoholics Dry|work=[[The Washington Post]]|access-date=June 9, 2011|date=October 2, 2005|last=Finn, Peter}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Alkoholisms]] [[Kategorija:Krievijas sabiedrība]] [[Kategorija:Lapas ar nepārskatītiem tulkojumiem]] 0oyrvh8rxwa2tffrwmrjp0iuem2x7v8 0 604139 4505823 4505076 2026-08-11T19:09:08Z Biafra 13794 4505823 wikitext text/x-wiki {{Meteorīta infokaste | nosaukums = Baldones meteorīts | nosaukums_orig = ''Misshof'' | nosaukumi_citi = Misas (Dzimtmisas) meteorīts | attēls = Misas meteorīta zīmējums Doss 1892.jpg | attēla_nosauk = Baldones meteorīta zīmējums no divām pusēm (Doss, 1892) | attēla_platums = 180px | tips = | klase = | grupa = H5 hondrīts | strukturālā_klas = | sastāvs = | valsts = {{LAT}} | reģions = [[Baldones pagasts]] | koordinātas = {{coord|56|40|59|N|24|18|29|E|display=inline,title}} | novērota_krišana = jā | krišanas_datums = {{dat|1890|04|10|SK|bez}} | atrašanas_datums = | masa = 5,8 kg }} [[Attēls:Misas meteorīta nokrišanas vieta 1891.jpg|thumb|300px|Meteorīta nokrišanas apkaime 1891. gada kartē.]] '''Baldones''' jeb '''Misas meteorīts''' ir H5 hondrītu grupas [[meteorīts]], kas 1890. gada 10. aprīlī ap pulksten 16 nokrita pie [[Stūri (Baldones pagasts)|Stūru]] mājām [[Dzimtmisa]]s muižas teritorijā uz dienvidrietumiem no [[Baldone]]s. Tā svars bija 5,630 kg un tas ietriecās zemē 2,5 pēdu (aptuveni 76 cm) dziļumā. Meteorīta aprakstu 1891. gadā publicēja [[Rīgas Politehniskā augstskola|Rīgas Politehniskās augstskolas]] ģeoloģijas docents un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s loceklis [[Kārlis Bruno Doss]], bet fragmentu ķīmiskās un mineraloģiskās analīzes veica Rīgas Minerālūdeņu institūta direktors Edvīns Johansons. Lielākais 2303 gramu smagais meteorīta fragments līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|vācbaltiešu izceļošanai]] 1939. gadā atradās [[Latvijas dabas muzejs|Latvijas Dabas muzeja]] kolekcijā. Citi meteorīta fragmenti glabājas dažādos pasaules muzejos un privātās kolekcijās. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] Latvijā palika vienīgi divi nelieli fragmenti (25,9 un 10,9 g), kas atradās Rīgas Planetārija (''Республиканский Дом знаний Латвийской ССР'') meteorītu kolekcijā,<ref>Явнель Александр Александрович, Иванов Андрей Валерьевич, Заславская Н.И. (1986), Каталог метеоритов коллекций Советского Союза. Ротапринт ГЕОХИ АН СССР, 1986, ss. 221</ref> vēlāk [[Latvijas Universitāte]]s muzeja [[Frīdrihs Canders|Frīdriha Candera]] un Latvijas astronomijas kolekcijās. 2015. gadā Rīgas Meteorītu muzejs iegādājās 2,1 g smagu fragmentu. Pēdējais 2,9 g smagais fragments tika iegādāts 2023. gadā un atrodas ekspozīcijā “Latvijas minerāli” [[LU Dabas māja|LU Dabas mājā]].<ref name="Vorobjovs">[https://eztf.lu.lv/par-mums/zinas/zina/t/81363/ LU Dabas mājā ekspozīcijā "Latvijas minerāli" apskatāms Baldones meteorīta fragments] Dmitrijs Vorobjovs, Indra Baltmane eztf.lu.lv 08.11.2023.</ref> == Vēsture == [[Attēls:K. B. Dosa raksts par Misas meteorītu 1892.jpg|thumb|upright=1.2|[[Kārlis Bruno Doss|Kārļa Bruno Dosa]] raksts par Misas meteorītu ''Neues Jahrbuch für Mineralogie, Geologie und Paläontologie'' (1892).<ref>[https://www.biodiversitylibrary.org/item/151677#page/111/mode/1up Ueber den Meteoriten von Misshof in Kurland und die Ursachen der Schallphönomene bei Meteoritenfällen im Allgemeinen, Neues Jahrbuch für Mineralogie, Geologie und Paläontologie, 1, 1892, S. 71—113]</ref>]] Pirmo ziņu par meteorīta krišanu 1890. gada 17. aprīlī publicēja laikraksts "[[Baltijas Vēstnesis]]" 75. numurā un 19. aprīlī laikraksta ''Zeitung für Stadt und Land'' 76. numurā: {{citāts|Zaļajā ceturtdienā pulksten 16.00 šeit, Baldones apkārtnē, no austrumiem uz rietumiem atskanēja ļoti spēcīgs, pērkonam līdzīgs dārdiens. Šo troksni radīja meteors, kas nokrita ''Misshof'' privātīpašuma laukā, nelielās lauku saimniecības Stūri tuvumā. Meteorīts bija iekļuvis dažus metrus dziļi zemē un pēc tam tika izrakts. Bija vēlams, lai tas būtu nodots kādam muzejam.}} Pēc Misas muižas īpašnieka Eduarda fon Reiharda (''Reichard'') stāstītā bija dzirdama skaļa dūkoņa, kas ilga aptuveni 5 sekundes, kam sekoja sprādziens. Gaismas parādība nebija redzama. Vairāki ciema iedzīvotāji, kas atradās netālu no sprādziena vietas, dzirdēja pēkšņu “pērkonam līdzīgu rūkoņu” un pēc tam izteiktu skaņu. Lai gan kritiens bija redzams un dzirdams, neviens no cilvēkiem nedevās pārbaudīt, kas nokrita laukā. Tikai nākamajā dienā māju saimnieks Jēkabs Stūre to izraka no vertikālas bedres aptuveni 300 soļu attālumā no kalpu istabām. Iedobes diametrs bija aptuveni pēda un dziļums — 2,5 pēdas, bet debess ķermeņa izmērs bija aptuveni cilvēka galvas lielumā. Ap trieciena vietu bija izkaisīta augsne kopā ar baltām smiltīm. Šis materiāls bija izkaisīts diezgan tālu, tāpēc vietējie iedzīvotāji domāja, ka meteorīts sadrupis krišanas laikā, taču vēlāk to izraka vienā gabalā. Kad ieradās Misas muižnieks Eduards fon Reihards, lauks jau bija uzarts un krāteris vairs nebija redzams. Saimnieks to bija pārdevis tirgotājam Abrahamsonam.<ref name="Vorobjovs"/> Rīgas pilsētas Valsts skolas direktors H. Helmanis (''H. Hellmann'') atpirka meteorītu un nodeva to [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidentam [[Gothards Švēders|Gothardam Švēderam]], kurš uzticēja ķīmijas maģistram Edvīnam Johansonam veikt tā ķīmisko izpēti, pēc tam viņš meteorītu tālākai izpētei nodeva biedrības loceklim Kārlim Bruno Dosam. Pēc konsultācijām ar austriešu fiziķi [[Ernsts Mahs|Ernstu Mahu]] viņš 1892. gada grāmatā ''Neues Jahrbuch für Mineralogie, Geologie und Paläontologie'' publicēja pārskata rakstu par [[Skaņas ātrums|virsskaņas ātrumā]] kustošos meteorītu izraisītajiem skaņas efektiem. == Literatūra == * Doss Bruno, Johanson Edwin, (1891), Der Meteorit von Misshof vom 29. März/10. April 1890, Arbeiten des Naturforscher-Vereins zu Riga, Heft 7, 1891, s. 1-90 * Doss Bruno, (1892), Ueber den Meteoriten von Misshof in Kurland und die Ursachen der Schallphönomene bei Meteoritenfällen im Allgemeinen, Neues Jahrbuch für Mineralogie, Geologie und Paläontologie, 1, 1892, s. 71—113 == Skatīt arī == * [[Biržu meteorīts]] * [[Līksnas meteorīts]] * [[Neretas meteorīts]] == Atsauces == {{atsauces}} {{astronomija-aizmetnis}} [[Kategorija:Meteorīti]] [[Kategorija:1890. gads]] [[Kategorija:Ķekavas novads]] n6tb6qofmu58g2qwnq90nn2vrbhbl9r 0 604173 4505908 4505199 2026-08-12T04:14:35Z Biafra 13794 4505908 wikitext text/x-wiki {{Meteorīta infokaste | nosaukums = Neretas meteorīts | nosaukums_orig = ''Nerft'' | nosaukumi_citi = | attēls = Neretas meteorīta divi fragmenti no divām pusēm Kūlbergs 1865.jpg | attēla_nosauk = Neretas meteorīta divi fragmenti (''Pohgel, Swajahn'') no divām pusēm (Kūlbergs, 1865) | attēla_platums = | tips = | klase = | grupa = L6 hondrīts | strukturālā_klas = | sastāvs = | valsts = {{LAT}} | reģions = [[Neretas pagasts]] | koordinātas = {{coord|56|14|00|N|25|16|30|E|display=inline,title}} | novērota_krišana = jā | krišanas_datums = {{dat|1864|04|12|SK|bez}} | atrašanas_datums = | masa = 5,639 kg un 4,704 kg }} [[Attēls:Neretas meteorīta nokrišanas apkaime 1865. gada kartē.jpg|thumb|300px|Meteorītu nokrišanas apkaime 1865. gada kartē.]] '''Neretas meteorīts''' ir L hondrītu grupas [[meteorīts]], kas 1864. gada 12. aprīļa rītā saullēkta laikā (4:45) sadalījās vismaz divās daļās un nokrita pie Poģēļu (''Pohgel'') un Svajānu (''Swajahn'') mājām [[Neretas pagasts|Neretas pagastā]]. Lielākais 4964 gramu smagais Neretas meteorīta fragments atrodas Igaunijas Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas institūta kolekcijā [[Tallina|Tallinā]]. == Vēsture == [[Attēls:Neretas meteorīta krišanas apraksts Rigasche Zeitung 1864.jpg|thumb|upright=1.2|Pirmais Neretas meteorīta krišanas apraksts ''[[Rigasche Zeitung]]'']] Pirmā ziņa par meteorīta kritienu parādījās 1864. gada 16. aprīlī laikrakstā ''[[Rigasche Zeitung]]'', № 79.: {{citāts|31. martā, saullēkta laikā, [[Neretas draudze]]s un tās apkārtnes iedzīvotājus pārsteidza pērkona negaisam līdzīgs troksnis, kas sākās gaisā un pārvietojās no austrumiem uz rietumiem, kas pēc skaļa, neliela lielgabala šāvienam līdzīga trokšņa tikpat pēkšņi noklusa. Šo gaisa parādību skaidri dzirdēja Elkšņu kroņa muižā, kā arī Mazzalves kroņa muižā, apmēram 7 jūdžu attālumā, un tā izraisīja baumas par [[Janvāra sacelšanās|sacelšanos Lietuvā]], kuras tomēr ļoti drīz vien kliedēja Neretas Svajāņu māju saimnieka atrastie 11 un 13 mārciņas smagie meteorīta akmeņi. Viņš bija pamanījis divu priekšmetu nokrišanu savu māju apkārtnē, kādu laiku pagaidījis, līdz viss atkal nomierinājies, tad kopā ar saviem kalpiem atrada divus akmeņus 2 līdz 3 pēdu dziļumā, kuru nokrišanu no [[Lielzalves muiža]]s bija redzējis šo rindu rakstītājs. Lielākajam akmenim stiklains izskats, neregulāra forma ar nedaudz noapaļotām malām un netīri pelēkā brūnā krāsā.<ref>Rigasche Zeitung, (1864), nr 79</ref>}} Savukārt Alfons Kūlbergs 1865. gadā, atsaucoties uz [[Neretas evaņģēliski luteriskā baznīca|Neretas prāvesta]] O. Vāgnera [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīnam Grēvinkam]] sniegtajām ziņām, notikumus aprakstīja detalizētāk:<ref>[https://books.google.pl/books?id=rb0WAQAAIAAJ&printsec=frontcover#v=onepage&q&f=false Kuhlberg Alphons C., (1867), Analyse und Beschreibung der Meteorite von Nerft, Honolulu, Lixna und eines im Gouverment Jekaterinoslaw gefallen Meteoriten,[10] Archiv für die Naturkunde Liv-, Ehst- und Kurlands, Erste Serie, Vierter Band, Dorpat 1867, s. 1-32]</ref> {{citāts|Tieši pirms saullēkta, bez mākoņiem, strādājošie zemnieki dzirdēja dīvainas detonācijas, kas līdzīgas lielgabalu šāvieniem. Poģēļu māju saimnieks Jānis Kazāks un viņa trīs palīgi Jēkabs Vilisters, Dāns Liepiņš un Pēteris Grīnvalds, būvējot šķūni, 375 soļu attālumā pamanīja, kā zemē nokrita dīvains objekts, izkaisot gaisā augsni un zāli. Jēkabs nekavējoties devās uz kritiena vietu, kur bija redzama 8–9 collas un vairāk nekā pēdu dziļa bedre. Pēc viņa teiktā, tajā atrastais akmens izdalīja šaujampulvera smaku un joprojām bija ļoti silts, ko viņš juta caur saviem vilnas cimdiem. Atrastais meteorīts svēra 13,77 mārciņas (aptuveni 5,639 kg). 700–1000 soļu attālumā uz ziemeļiem no pirmā kritiena vietas, Svajānu māju saimnieks Pēteris Ērglis un viņa divi kalpi Jānis Gasparovičs un Miķelis Zāmars redzēja, kā zemē nokrīt otrs akmens, kas arī uzmeta zemi un smiltis. Aukstais, 11,486 mārciņas (aptuveni 4,704 kg) smagais akmens bija ietriecies augsnē pēdas dziļumā.}} == Literatūra == * Grewingk Constantin C.A. von, (1882), Verzeichniss der Meteoriten-Sammlung der Universität Dorpat im December 1882, Archiv für die Naturkunde Liv-, Ehst- und Kurlands, Erste Serie, Band 9, Dorpat 1882, s. 151-160. * Kuhlberg Alphons C., (1867), Analyse und Beschreibung der Meteorite von Nerft, Honolulu, Lixna und eines im Gouverment Jekaterinoslaw gefallen Meteoriten,[21] Archiv für die Naturkunde Liv-, Ehst- und Kurlands, Erste Serie, Vierter Band, Dorpat 1867, s. 1-32 * Тийрмаа Р.Т., (1983), Каталог метеоритов коллекции Института геологии АН ЭССР на октября 1981 г. Метеоритика, vol. 42, 1983, s. 170-182. * Явнель Александр Александрович, Иванов Андрей Валерьевич, Заславская Н.И. (1986), Каталог метеоритов коллекций Советского Союза. Ротапринт ГЕОХИ АН СССР, 1986, ss. 221 == Skatīt arī == * [[Līksnas meteorīts]] * [[Biržu meteorīts]] * [[Baldones meteorīts]] == Atsauces == {{atsauces}} {{astronomija-aizmetnis}} [[Kategorija:Meteorīti]] [[Kategorija:1864. gads]] [[Kategorija:Aizkraukles novads]] i5dtyx6b1n24we7fut6x5cgq0wa53ug 4505910 4505908 2026-08-12T04:15:50Z Biafra 13794 4505910 wikitext text/x-wiki {{Meteorīta infokaste | nosaukums = Neretas meteorīts | nosaukums_orig = Nerft | nosaukumi_citi = | attēls = Neretas meteorīta divi fragmenti no divām pusēm Kūlbergs 1865.jpg | attēla_nosauk = Neretas meteorīta divi fragmenti no divām pusēm (Kūlbergs, 1865) | attēla_platums = | tips = | klase = | grupa = L6 hondrīts | strukturālā_klas = | sastāvs = | valsts = {{LAT}} | reģions = [[Neretas pagasts]] | koordinātas = {{coord|56|14|00|N|25|16|30|E|display=inline,title}} | novērota_krišana = jā | krišanas_datums = {{dat|1864|04|12|SK|bez}} | atrašanas_datums = | masa = 5,639 kg un 4,704 kg }} [[Attēls:Neretas meteorīta nokrišanas apkaime 1865. gada kartē.jpg|thumb|300px|Meteorītu nokrišanas apkaime 1865. gada kartē]] '''Neretas meteorīts''' ir L hondrītu grupas [[meteorīts]], kas 1864. gada 12. aprīļa rītā saullēkta laikā (4:45) sadalījās vismaz divās daļās un nokrita pie Poģēļu (''Pohgel'') un Svajānu (''Swajahn'') mājām [[Neretas pagasts|Neretas pagastā]]. Lielākais 4964 gramu smagais Neretas meteorīta fragments atrodas Igaunijas Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas institūta kolekcijā [[Tallina|Tallinā]]. == Vēsture == [[Attēls:Neretas meteorīta krišanas apraksts Rigasche Zeitung 1864.jpg|thumb|upright=1.2|Pirmais Neretas meteorīta krišanas apraksts ''[[Rigasche Zeitung]]'']] Pirmā ziņa par meteorīta kritienu parādījās 1864. gada 16. aprīlī laikrakstā ''[[Rigasche Zeitung]]'', № 79.: {{citāts|31. martā, saullēkta laikā, [[Neretas draudze]]s un tās apkārtnes iedzīvotājus pārsteidza pērkona negaisam līdzīgs troksnis, kas sākās gaisā un pārvietojās no austrumiem uz rietumiem, kas pēc skaļa, neliela lielgabala šāvienam līdzīga trokšņa tikpat pēkšņi noklusa. Šo gaisa parādību skaidri dzirdēja Elkšņu kroņa muižā, kā arī Mazzalves kroņa muižā, apmēram 7 jūdžu attālumā, un tā izraisīja baumas par [[Janvāra sacelšanās|sacelšanos Lietuvā]], kuras tomēr ļoti drīz vien kliedēja Neretas Svajāņu māju saimnieka atrastie 11 un 13 mārciņas smagie meteorīta akmeņi. Viņš bija pamanījis divu priekšmetu nokrišanu savu māju apkārtnē, kādu laiku pagaidījis, līdz viss atkal nomierinājies, tad kopā ar saviem kalpiem atrada divus akmeņus 2 līdz 3 pēdu dziļumā, kuru nokrišanu no [[Lielzalves muiža]]s bija redzējis šo rindu rakstītājs. Lielākajam akmenim stiklains izskats, neregulāra forma ar nedaudz noapaļotām malām un netīri pelēkā brūnā krāsā.<ref>Rigasche Zeitung, (1864), nr 79</ref>}} Savukārt Alfons Kūlbergs 1865. gadā, atsaucoties uz [[Neretas evaņģēliski luteriskā baznīca|Neretas prāvesta]] O. Vāgnera [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīnam Grēvinkam]] sniegtajām ziņām, notikumus aprakstīja detalizētāk:<ref>[https://books.google.pl/books?id=rb0WAQAAIAAJ&printsec=frontcover#v=onepage&q&f=false Kuhlberg Alphons C., (1867), Analyse und Beschreibung der Meteorite von Nerft, Honolulu, Lixna und eines im Gouverment Jekaterinoslaw gefallen Meteoriten,[10] Archiv für die Naturkunde Liv-, Ehst- und Kurlands, Erste Serie, Vierter Band, Dorpat 1867, s. 1-32]</ref> {{citāts|Tieši pirms saullēkta, bez mākoņiem, strādājošie zemnieki dzirdēja dīvainas detonācijas, kas līdzīgas lielgabalu šāvieniem. Poģēļu māju saimnieks Jānis Kazāks un viņa trīs palīgi Jēkabs Vilisters, Dāns Liepiņš un Pēteris Grīnvalds, būvējot šķūni, 375 soļu attālumā pamanīja, kā zemē nokrita dīvains objekts, izkaisot gaisā augsni un zāli. Jēkabs nekavējoties devās uz kritiena vietu, kur bija redzama 8–9 collas un vairāk nekā pēdu dziļa bedre. Pēc viņa teiktā, tajā atrastais akmens izdalīja šaujampulvera smaku un joprojām bija ļoti silts, ko viņš juta caur saviem vilnas cimdiem. Atrastais meteorīts svēra 13,77 mārciņas (aptuveni 5,639 kg). 700–1000 soļu attālumā uz ziemeļiem no pirmā kritiena vietas, Svajānu māju saimnieks Pēteris Ērglis un viņa divi kalpi Jānis Gasparovičs un Miķelis Zāmars redzēja, kā zemē nokrīt otrs akmens, kas arī uzmeta zemi un smiltis. Aukstais, 11,486 mārciņas (aptuveni 4,704 kg) smagais akmens bija ietriecies augsnē pēdas dziļumā.}} == Literatūra == * Grewingk Constantin C.A. von, (1882), Verzeichniss der Meteoriten-Sammlung der Universität Dorpat im December 1882, Archiv für die Naturkunde Liv-, Ehst- und Kurlands, Erste Serie, Band 9, Dorpat 1882, s. 151-160. * Kuhlberg Alphons C., (1867), Analyse und Beschreibung der Meteorite von Nerft, Honolulu, Lixna und eines im Gouverment Jekaterinoslaw gefallen Meteoriten,[21] Archiv für die Naturkunde Liv-, Ehst- und Kurlands, Erste Serie, Vierter Band, Dorpat 1867, s. 1-32 * Тийрмаа Р.Т., (1983), Каталог метеоритов коллекции Института геологии АН ЭССР на октября 1981 г. Метеоритика, vol. 42, 1983, s. 170-182. * Явнель Александр Александрович, Иванов Андрей Валерьевич, Заславская Н.И. (1986), Каталог метеоритов коллекций Советского Союза. Ротапринт ГЕОХИ АН СССР, 1986, ss. 221 == Skatīt arī == * [[Līksnas meteorīts]] * [[Biržu meteorīts]] * [[Baldones meteorīts]] == Atsauces == {{atsauces}} {{astronomija-aizmetnis}} [[Kategorija:Meteorīti]] [[Kategorija:1864. gads]] [[Kategorija:Aizkraukles novads]] fhg53w616tpckauodiexxbqeyx4dams 4505919 4505910 2026-08-12T05:14:11Z Biafra 13794 4505919 wikitext text/x-wiki {{Meteorīta infokaste | nosaukums = Neretas meteorīts | nosaukums_orig = Nerft | nosaukumi_citi = | attēls = Neretas meteorīta divi fragmenti no divām pusēm Kūlbergs 1865.jpg | attēla_nosauk = Neretas meteorīta divi fragmenti no divām pusēm (Kūlbergs, 1865) | attēla_platums = | tips = | klase = | grupa = L6 hondrīts | strukturālā_klas = | sastāvs = | valsts = {{LAT}} | reģions = [[Neretas pagasts]] | koordinātas = {{coord|56|14|00|N|25|16|30|E|display=inline,title}} | novērota_krišana = jā | krišanas_datums = {{dat|1864|04|12|SK|bez}} | atrašanas_datums = | masa = 5,639 kg un 4,704 kg }} [[Attēls:Neretas meteorīta nokrišanas apkaime 1865. gada kartē.jpg|thumb|300px|Meteorītu nokrišanas apkaime 1865. gada kartē]] '''Neretas meteorīts''' ir L hondrītu grupas [[meteorīts]], kas 1864. gada 12. aprīļa rītā saullēkta laikā (4:45) sadalījās vismaz divās daļās un nokrita pie Poģēļu (''Pohgel'') un Svajānu (''Swajahn'') mājām [[Neretas pagasts|Neretas pagastā]]. Lielākais fragments, kas sver 4964 gramus, atrodas Igaunijas Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas institūta kolekcijā [[Tallina|Tallinā]]. == Vēsture == [[Attēls:Neretas meteorīta krišanas apraksts Rigasche Zeitung 1864.jpg|thumb|upright=1.2|Pirmais Neretas meteorīta krišanas apraksts ''[[Rigasche Zeitung]]'']] Pirmā ziņa par meteorīta kritienu parādījās 1864. gada 16. aprīlī laikrakstā ''[[Rigasche Zeitung]]'', № 79.: {{citāts|31. martā, saullēkta laikā, [[Neretas draudze]]s un tās apkārtnes iedzīvotājus pārsteidza pērkona negaisam līdzīgs troksnis, kas sākās gaisā un pārvietojās no austrumiem uz rietumiem, kas pēc skaļa, neliela lielgabala šāvienam līdzīga trokšņa tikpat pēkšņi noklusa. Šo gaisa parādību skaidri dzirdēja Elkšņu kroņa muižā, kā arī Mazzalves kroņa muižā, apmēram 7 jūdžu attālumā, un tā izraisīja baumas par [[Janvāra sacelšanās|sacelšanos Lietuvā]], kuras tomēr ļoti drīz vien kliedēja Neretas Svajāņu māju saimnieka atrastie 11 un 13 mārciņas smagie meteorīta akmeņi. Viņš bija pamanījis divu priekšmetu nokrišanu savu māju apkārtnē, kādu laiku pagaidījis, līdz viss atkal nomierinājies, tad kopā ar saviem kalpiem atrada divus akmeņus 2 līdz 3 pēdu dziļumā, kuru nokrišanu no [[Lielzalves muiža]]s bija redzējis šo rindu rakstītājs. Lielākajam akmenim stiklains izskats, neregulāra forma ar nedaudz noapaļotām malām un netīri pelēkā brūnā krāsā.<ref>Rigasche Zeitung, (1864), nr 79</ref>}} Savukārt Alfons Kūlbergs 1865. gadā, atsaucoties uz [[Neretas evaņģēliski luteriskā baznīca|Neretas prāvesta]] O. Vāgnera [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīnam Grēvinkam]] sniegtajām ziņām, notikumus aprakstīja detalizētāk:<ref>[https://books.google.pl/books?id=rb0WAQAAIAAJ&printsec=frontcover#v=onepage&q&f=false Kuhlberg Alphons C., (1867), Analyse und Beschreibung der Meteorite von Nerft, Honolulu, Lixna und eines im Gouverment Jekaterinoslaw gefallen Meteoriten,[10] Archiv für die Naturkunde Liv-, Ehst- und Kurlands, Erste Serie, Vierter Band, Dorpat 1867, s. 1-32]</ref> {{citāts|Tieši pirms saullēkta, bez mākoņiem, strādājošie zemnieki dzirdēja dīvainas detonācijas, kas līdzīgas lielgabalu šāvieniem. Poģēļu māju saimnieks Jānis Kazāks un viņa trīs palīgi Jēkabs Vilisters, Dāns Liepiņš un Pēteris Grīnvalds, būvējot šķūni, 375 soļu attālumā pamanīja, kā zemē nokrita dīvains objekts, izkaisot gaisā augsni un zāli. Jēkabs nekavējoties devās uz kritiena vietu, kur bija redzama 8–9 collas un vairāk nekā pēdu dziļa bedre. Pēc viņa teiktā, tajā atrastais akmens izdalīja šaujampulvera smaku un joprojām bija ļoti silts, ko viņš juta caur saviem vilnas cimdiem. Atrastais meteorīts svēra 13,77 mārciņas (aptuveni 5,639 kg). 700–1000 soļu attālumā uz ziemeļiem no pirmā kritiena vietas, Svajānu māju saimnieks Pēteris Ērglis un viņa divi kalpi Jānis Gasparovičs un Miķelis Zāmars redzēja, kā zemē nokrīt otrs akmens, kas arī uzmeta zemi un smiltis. Aukstais, 11,486 mārciņas (aptuveni 4,704 kg) smagais akmens bija ietriecies augsnē pēdas dziļumā.}} == Literatūra == * Grewingk Constantin C.A. von, (1882), Verzeichniss der Meteoriten-Sammlung der Universität Dorpat im December 1882, Archiv für die Naturkunde Liv-, Ehst- und Kurlands, Erste Serie, Band 9, Dorpat 1882, s. 151-160. * Kuhlberg Alphons C., (1867), Analyse und Beschreibung der Meteorite von Nerft, Honolulu, Lixna und eines im Gouverment Jekaterinoslaw gefallen Meteoriten,[21] Archiv für die Naturkunde Liv-, Ehst- und Kurlands, Erste Serie, Vierter Band, Dorpat 1867, s. 1-32 * Тийрмаа Р.Т., (1983), Каталог метеоритов коллекции Института геологии АН ЭССР на октября 1981 г. Метеоритика, vol. 42, 1983, s. 170-182. * Явнель Александр Александрович, Иванов Андрей Валерьевич, Заславская Н.И. (1986), Каталог метеоритов коллекций Советского Союза. Ротапринт ГЕОХИ АН СССР, 1986, ss. 221 == Skatīt arī == * [[Līksnas meteorīts]] * [[Biržu meteorīts]] * [[Baldones meteorīts]] == Atsauces == {{atsauces}} {{astronomija-aizmetnis}} [[Kategorija:Meteorīti]] [[Kategorija:1864. gads]] [[Kategorija:Aizkraukles novads]] 1oyhynhbwmyh67y2rjg48mikjdqglot 0 604356 4505825 4304628 2026-08-11T19:11:36Z Biafra 13794 /* Vēsture */ 4505825 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2025. gada jūlijs}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Karakurta | official_name = ''Каракурт'' | settlement_type = ciems | other_name = | image_skyline = {{Photomontage|position=center |photo1a = Kara-Kurt, Bolhrad Raion 04.jpg |photo2a = Typical Albanian house in Kara-Kurt 06.jpg |photo2b = Church in Kara-Kurt 03.jpg |photo3a = |photo3b = | size = 250 | spacing = 2 | color = #FFFFFFu | border = 0 | foot_montage = }} | imagesize = | image_caption = Ciema iela; Tipiska albāņu māja; Ciema baznīca | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | flag_size = | image_map = | map_caption = | pushpin_map = Ukraina#Odesas apgabals | pushpin_label_position = | latd = 45| latm = 38| lats = 01| latNS = N | longd = 28| longm = 42| longs = 18| longEW = E | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{UKR}} | subdivision_type1 = Apgabals | subdivision_name1 = [[Odesas apgabals]] | subdivision_type2 = Rajons | subdivision_name2 = [[Bolhradas rajons]] | established_title = Dibināta | established_date = 1811 | established_title1 = | established_date1 = | seat_type = | seat = | area_total_km2 = 2.97 | elevation_m = 24 | population_footnotes = | population_total = 2405 | population_as_of = 2021 | population_rank = | population_density_km2 = auto | population_urban = | population_metro = | population_density = | population_density_rank = | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = 68751 | area_code = +380 4846 | website = | footnotes = }} '''Karakurta''' ({{val|uk|Каракурт}}, {{val|sq|Karakurti}}) ir pārsvarā [[albāņi|albāņu]] apdzīvots ciems [[Ukraina|Ukrainā]], [[Odesas apgabals|Odesas apgabala]] Bolhradas rajonā. Atrodas apgabala dienvidrietumu daļā pie Karasulakas upes, un tajā dzīvo aptuveni 2405 iedzīvotāji (2021. gada dati).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vasylivskagr.gov.ua/pasport-gromadi-14-00-18-13-10-2022/|title=Паспорт громади {{!}} Василівська громада, Одеська область, Болградський район|website=vasylivskagr.gov.ua|access-date=2024-07-13|language=uk}}</ref> == Vēsture == Karakurtu 1811. gadā dibināja albāņu ieceļotāji no Bulgārijas [[Dobrudža]]s. Pēc Krievijas zaudējuma [[Krimas karš|Krimas karā]] teritorija, kurā atradās [[Kahula]], [[Bolhrada]] un [[Izmajila|Izmajla]] un Karakurta, 1856. gadā tika nodota [[Moldāvija|Moldovas kņazistes]] rokās kā Dienvidbesarābija, bet pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievijas-Osmaņu kara]] 1878. gadā atgriezās [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]], kuras sastāvā tā palika līdz 1917. gadam. [[Oktobra revolūcija]]s haosa laikā Krievija zaudēja Besarābiju, kas 1917. gadā pasludināja neatkarību kā [[Moldāvijas Demokrātiskā Republika|Moldovas Demokrātiskā Republika]] un tajā pašā gadā [[Besarābijas pievienošanās Rumānijai|brīvprātīgi pievienojās]] [[Rumānijas Karaliste]]i. Pēc tam, kad Padomju Savienība 1940. gadā atkārtoti okupēja Besarābiju, Karakurta tika iekļauta Akermanas apgabalā (1940. gada 7. augustā pārdēvēts par Izmajilas apgabalu) [[Ukrainas PSR]] sastāvā. [[Otrā pasaules kara Austrumu fronte|Vācijas-Padomju kara]] sākumā ciems atgriezās Rumānijas sastāvā 1941. gadā. Pēc tam, kad [[Sarkanā armija]] 1944. gadā atguva Besarābiju, 1945. gada 14. novembrī ciems tika pārdēvēts par Žovtņevi (Жовтневе) un atkal tika pievienots Ukrainas Izmajilas apgabalam, kas 1954. gadā kļuva par Odesas apgabala daļu. 1991. gadā ciems kļuva par neatkarīgās [[Ukraina]]s daļu. 2016. gada 12. maijā ciems atguva savu sākotnējo nosaukumu Ukrainas dekomunizācijas dēļ. Pat mūsdienās [[albāņu valoda]] ir dominējošā valoda, kurā runā Karakurtā. 2013. gadā ciemā iedzīvotāju vidū bija aptuveni 60% [[Albāņi|albāņu]], 25% [[Bulgāri|bulgāru]], 10% [[Gagauzi|gagauzu]] un 5% citu etnisko grupu pārstāvju. Albāņi Odesas apgabalā dzīvo jau vairāk nekā 200 gadus. Saskaņā ar jaunāko tautas skaitīšanu, ir palikuši tikai trīs tūkstoši albāņu. Divas centrālās ielas Odesā ir nosauktas viņu vārdā — Velika un Mala Arnautski. Lielākā daļa albāņu Odesas apgabalā dzīvo Karakurtas ciemā.<ref>[https://odessa-life.od.ua/uk/article-uk/peperuda-v-albanskomu-seli-karakurt-starovynnyj-obryad-vidomi-vsij-odeschyni-poligloty-yaki-zaklykayut-dosch-video Пеперуда в Каракурті: обряд, поліглоти та таємниці албанців Одещини]</ref> == Ģeogrāfija == [[Attēls:BujakLang2001.png|thumb| Dominējošās valodas [[Budžaka|Budžakā]] 2001. gadā. [[Albāņu valoda|Albāņu valodā]] runā pelēkajā zonā ap Karakurtu.]] Ciems atrodas Karasulakas upes krastā, kas ir 21 km gara Jalpuhas ezera pieteka, 9 km uz dienvidaustrumiem no rajona centra Bolhradas un aptuveni 220 km uz dienvidrietumiem no apgabala centra Odesas. Caur ciematu ved vietējais ceļš T-16-06. == Administrācija == 2020. gada 12. jūnijā ciems kļuva par Vasilivkas pagasta daļu; līdz tam kopā ar Noviju Karakurtu veidoja Karakurtas pagastu Bolhradas rajona dienvidos. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.youtube.com/watch?v=FNVbVRM2ZU4 Video par albāņu tradīcijām Karakurtā (ukraiņu valodā)] [[Kategorija:Koordinātas Vikidatos]] [[Kategorija:Ukraina]] [[Kategorija:Odesas apgabals]] [[Kategorija:Albāņi]] 90rdpyf2fnmbj16i1zck9oecfga3ocn 0 604364 4505915 4304161 2026-08-12T05:07:01Z Biafra 13794 4505915 wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Reao |attēls = Reao2.jpg |attēla paraksts = Reao satelītattēls |attēla izmērs = |vietas karte = |vietaskarte = Franču Polinēzija#Klusais okeāns |reljefa_karte = jā |alt karte = <!-- cita VietasKarte versija; faila nosaukums --> |mapwidth = 260px<!-- kartes platums, atšķirīgs no 250 --> |label = <!-- ja atšķirīgs no "nosaukums" --> |position = |mark = <!-- no iestatītā atšķirīga piktogramma --> |caption = |vietējais nosaukums = ''Reao'' |izvietojums = [[Klusais okeāns]] |latd= 18 |latm= 30 |lats= 30 |latNS= S |longd= 136 |longm= 22 |longs=30 |longEW= W |arhipelāgs = [[Tuamotu salas]] |salu skaits = |galvenās salas = |platība = 9 |garums = 24,5 |platums = 5<!-- tikai skaitli km --> |lagūna = 34 |krasta līnija = 48<!-- tikai skaitli km --> |augstākais kalns = |augstums = |valsts = |valsts adm vienības tips = Valsts |valsts adm vienība = {{FRA}} |valsts adm vienības tips1 = Aizjūras teritorija |valsts adm vienība1 = {{PYF}} |valsts adm vienības tips2 = Komūna<!-- 3.pakāpes adm. iedalījuma sugas vārds --> |valsts adm vienība2 = Reao<!-- 3.pakāpes adm. vienību uzskaitījums --> |valsts galvaspilsēta = |valsts lielpilsēta = |valsts ciems = Reao<!-- ja lielākā apdzīvotā vieta nav pilsēta --> |valsts lielpilsētas iedzīvotāji = |valsts vadoņa tituls = |valsts vadoņa vārds = |iedzīvotāji = 351 |iedzīvotāju gads = 2017<ref>[https://archive.wikiwix.com/cache/?url=http%3A%2F%2Fwww.ispf.pf%2Fbases%2FRecensements%2F2017 Répartition de la population de la Polynésie française par île en 2017, Institut de la statistique de la Polynésie française (ISPF)]</ref> |blīvums = 39 |pamatiedzīvotāji = tuamotieši |citas daļas = | piezīme = }} '''Reao''' ({{val|fr|Reao}}) ir [[koraļļu atols]] [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]]. Administratīvi pieder [[Franču Polinēzija]]i, kur kopā ar [[Pukarua]]s atolu (7 km², 236 iedzīvotāji) veido Reao komūnu. Atola pamatiedzīvotāji ir [[polinēzieši|polinēziešu]] tauta [[tuamotieši]]. == Ģeogrāfija == [[Attēls:Reao airfield.jpg|thumb|left|Reao lidlauks]] Reao atrodas Tuamotu salu ziemeļaustrumos, tuvākā sala ir {{nobr|48 km}} attālā [[Pukarua]] ziemeļrietumos. Reao atrodas vulkāniska zemūdens kalna virsotnē, kas paceļas 2005 metru augstumā no okeāna pamatnes un izveidojies pirms 36,1 līdz 36,8 miljoniem gadu.<ref>[https://earthref.org/SC/SMNT-185S-1364W/ Seamount Catalog. Reao Atoll]</ref> Atolam izstiepta ovāla forma, tā garums ir {{nobr|24,5 km}}, lielākais platums — {{nobr|5 km}}, bet rifa perimetrs — {{nobr|48 km}}. Atola [[rifs]] iekļauj {{nobr|34 km²}} lielu [[Lagūna|lagūnu]], kurai nav kuģojamu savienojošo šaurumu ar okeānu. Atola ziemeļaustrumu malu visā tā garumā aizņem viena sala, kas lielākoties aizņemta ar [[Kokospalma|kokospalmu]] plantācijām. Vienīgā apdzīvotā vieta un lidlauks atrodas atola ziemeļrietumu galā. == Vēsture == Pirmie no eiropiešiem atolu 1823. gadā apmeklēja franču ekspedīcija Luī Isodora Diperī vadībā, kas to nodēvēja par ''Clermont-Tonnerre'' par godu Francijas kara flotes ministram Emī Marī Gaspāram Klermonam-Tonēram. 19. gadsimtā Reao kļuva par [[Francija]]s teritoriju. 1875. gadā atols tika evaņģelizēts, dibinot Svētā Augustīna draudzi. 1983. gadā atolu nopostīja ciklons, kas īpaši skāra kokospalmu plantācijas, bet, pateicoties atjaunošanas programmai, turpmākajos gados iestādīja 17 000 jaunu kokospalmu. == Saimniecība == Galvenā saimniecības nozarea atolā ir [[kokospalma|kokospalmu]] audzēšana un [[Kopra|kopras]] ieguve — 2009 gadā ieguva 318 tonnas kopras ar lejupejošu tendenci. Kopš 2008. gada attīstās milzu gliemeņu audzēšana, kā arī zveja. Attīstīts tiek tūrisms — atola ziemeļos no 1979. gada atrodas Reao lidosta ar {{nobr|1000 m}} garu skrejceļu, kas ar regulāriem reisiem savienota ar [[Papeete|Papeeti]] un citām Tuamotu arhipelāga salām un gadā apkalpo ap 2,1 tūkstoti pasažieru.<ref>[https://www.flightradar24.com/data/airports/rea/routes Tureia routes and destinations. ''flightradar24.com'']</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Franču Polinēzija]] [[Kategorija:Tuamotu salas]] o774nea5s5edw66xmi35nk90hawxrm7 0 604453 4505916 4463489 2026-08-12T05:07:56Z Biafra 13794 jāuzlabo 4505916 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[attēls:Dietrich von Keyserlingk.JPG|thumb|Dītrihs fon Keizerlings]] '''Dītrihs fon Keizerlings''' (''Dietrich Freiherr von Keyserlingk''; 1698—1745) bija vācbaltiešu izcelsmes virsnieks, [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas karaļa]] [[Frīdrihs II Lielais|Frīdriha II]] uzticības persona. == Dzīvesgājums == Dītrihs fon Keizerlings bija cēlies no senas [[Kurzeme]]s [[Keizerlingi|Keizerlingu]] dzimtas. Viņa tēvs bija brīvkungs Johans Ernests fon Keizerlings, bet māte Doroteja Amālija, dzimusi Kīza (''della Chiesa''). Dzimis 1698. gada 25. jūlijā [[Okte]]s muižā, [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara laikā]] pārcēlās uz [[Karaļauči|Kēnigsbergu]], kur absolvēja ģimnāziju un studēja universitātē. 1715. gadā apceļoja Vāciju, Franciju un Nīderlandi. 1724. gadā viņš kļuva par Prūsijas armijas kavalērijas leitnantu. 1729. gadā viņu iecēla par Prūsijas kroņprinča Frīdriha audzinātāju. Vēlāk viņš dienēja kavalērijā, 1737. gadā karalis [[Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns|Frīdrihs Vilhelms I]] viņu nosūtīja pie [[Voltērs|Voltēra]]. 1740. gadā jaunais karalis Frīdrihs II viņu paaugstināja par kavalērijas pulkvedi un ģenerāladjutantu. 1744. gadā viņš kļuva par Berlīnes Zinātņu akadēmijas goda locekli.<ref>[https://bbld.de/GND136144101 BBLd — Baltisches Biografisches Lexikon digital]</ref> Miris 1745. gada 13. augustā [[Berlīne|Berlīnē]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Keizerlings, Ditrihs fon}} [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:1698. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1745. gadā mirušie]] [[Kategorija:Tukuma novadā dzimušie]] 1z7ighrwf5uwnz8pzo1wzs2zx2pqwuw 0 605954 4505718 4485115 2026-08-11T12:15:45Z Ernests Spīčs 56188 Veiktas nelielas stilistiskas teksta izmaiņas. 4505718 wikitext text/x-wiki [[Attēls:RLBgājiens2023g.jpg|thumb|Rīgas Danči Vispārējo Dziesmu un Deju svētku gājienā 2023. gadā]] '''Rīgas Danči''' ir [[Rīgas Latviešu biedrība]]s tautas muzikantu, dančmeistaru un mākslinieku kopiena, kas līdzīgi kā citas amatieru kopas un kopienas mīt Rīgas Latviešu biedrības namā. Rīgas Danči darbojas [[Folkloras komisija|Folkloras komisijas]] paspārnē. == Priekšvēsture == 20. gadsimta 70. gadu beigās [[Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultāte|Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē]] darbojās nacionāli noskaņots deju pulciņš. Studenti uzaicināja vadītāju — [[Latvijas Konservatorija]]s horeogrāfijas studentu Ernestu Spīču, kurš izvirzīja jaunus uzdevumus — apgūt horeogrāfiskās folkloras pamatus un no fakultātes statusa pāriet augstskolas pakļautībā. 1980. gada novembrī tika panākta saskaņošana un 14. novembris tiek uzskatīts par jauna Universitātes amatierkolektīva — LVU Folkloras studijas jeb "Dandaru" dibināšanu."Dandari" līdz ar to kļuva par pirmo deju folkloras kopu valstī un līdz šim kopj visus trīs horeogrāfiskās jeb deju folkloras žanrus — tautas deju, rotaļdeju (dančus) un spēli. 2004. gadā Ernests Spīčs Latvijas Universitātes fondā "Juventus" izveidoja Latviešu folkloras izrāžu ansambli, kur iekļāvās daļa "Dandaru" dalībnieku, kam pievienojās Nacionālo Folkloras konkursu uzvarētāji, tas 2009. gadā pārgāja zinātniskas institūcijas "Biznesa kompetences centrs" atbildībā. [[COVID-19 pandēmija]] pārtrauca ienākošā tūrisma plūsmu un 2019. gada 28. septembrī Rīgas Latviešu biedrībā domubiedru grupa dibināja kopienu "Rīgas Danči". Kopienu izveidoja Rozīte Katrīna Ponne, Dzintars Jēkabs Spīčs, Agnese Lukjanova, Filips Hugets (''Filip Huget'') un [[Ernests Spīčs]]. Tās kodolu mūsdienās veido Spīču-Poņņu ģimenes. == Pašreizējā darbība == "Rīgas Danči" savu darbību veic kā Rīgas Latviešu biedrības apakšstruktūra un nav saistīti ne ar vienu valsts vai pašvaldības institūciju, līdzekļus savu mērķu sasniegšanai iegūstot no pakalpojumu sniegšanas — galvenokārt folkloras izrādēm tūrisma operatoru klientiem, uzņēmumiem un dalības izglītojošos projektos. Kopienas misija un mērķis ir tāds pats kā RLB un tas atspoguļots sauklī "Stāvi stipri, strādā droši Latvijai!". Kopienas biedri pārvalda zīmolus: "Rīgas danči" (izveidots 2021. gadā), "Dižkokle" (izveidots 2022. gadā) un "Goda dvielis" (izveidots 2023. gadā). === Dižkokle === [[Attēls:Dižkokles meditācija Zelta zālē.jpg|thumb|Dižkokles meditācija Zelta zālē 2024. Ziemassvētkos]] Dižkokle jeb Bāgs ir pasaulē lielākā kokle, ko meistars Eduards (Jānis, Johans) Krauksts<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://sejas.tvnet.lv/7806608/neples-us-mazais-princi|title=Neplēs ūs', Mazais princi!|work=Kultūra|access-date=2026-02-11|date=2023-07-02|language=lv}}</ref> radīja 1947. gadā un tā paslēpta gulēja kopā ar citiem meistara darinātiem mūzikas instrumentiem mājas bēniņos no 1958. līdz 2020. gadam, kad E.Spīčs, veicot kādas tautas dejas izpēti, noskaidroja, ka šāds unikāls mūzikas instruments eksistē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/13.05.2024-vai-zini-kada-ir-latvija-dizaka-kokle-un-kur-glabajas-tas-originals.a553795/|title=Vai zini, kāda ir Latvijā dižākā kokle un kur glabājas tās oriģināls?|website=www.lsm.lv|access-date=2026-02-11|language=lv}}</ref> Divus gadus notika Bāga izpēte, kuru vadīja Pēteris Ponnis un iesaistījās citi RLB biedri. Izpētes projektu konsultēja etnomuzikologi Dr. Valdis [[Valdis Muktupāvels|Muktupāvels]] un Ansis Jansons. 2022. gada 7. maijā Rīgas Latviešu biedrības Zelta zālē, klātesot labākajiem koklētājiem, notika Dižkokles atklāšanas koncerts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/kd/zinas/rigas-latviesu-biedriba-skanes-lielaka-kokle-pasaule-14279499|title=Rīgas Latviešu biedrībā skanēs lielākā kokle pasaulē|website=www.diena.lv|access-date=2026-02-11}}</ref> Spēlēta tikai Bāga kopija — Dižkokle, ko izgatavoja meistars Rihards Valters. Oriģinālo Bāgu kopā ar visu instrumentu kolekciju meistara dēls Viesturs Krauksts uzdāvināja Rīgas Latviešu biedrībai. Tagad oriģinālā Dižkokle — Bāgs glabājas [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] krātuvē. 2023. gada 29.jūnijā LEBM izstāžu zālē tika atklāta E. Krauksta kolekcijas kokļu izstāde "Dvēseles stīgas", idejas autore un kuratore R.K.Ponne, izstādes dizains P.Ponnis, L.Zepa, J.Ķipēns.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://brivdabasmuzejs.lv/en/museum/research/koke-exhibition-strings-of-soul/|title=Koke exhibition "Strings of Soul" — The Ethnographic Open-Air Museum of Latvia|website=brivdabasmuzejs.lv|access-date=2026-02-11|archive-date=2025-12-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20251211201012/http://brivdabasmuzejs.lv/en/museum/research/koke-exhibition-strings-of-soul/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://klasika.lsm.lv/lv/raksts/riita-regtaims/koklei-veltita-izstade-dveseles-stigas-latvijas-etnografiskaja-b.a178689/|title=Koklei veltīta izstāde “Dvēseles stīgas” Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā|website=klasika.lsm.lv|access-date=2026-02-11|language=lv}}</ref> "Rīgas danči" ar Dižkokli piedalās koncertos, izstādēs un koklētāju pasākumos Latvijā un ārpus. 2024. gada rudenī četrkārtējā nacionālā tautas muzikantu konkursa uzvarētāja Rozīte Katrīna Ponne ar domubiedriem izveidoja inovatīvu sarīkojumu — "Dižkokles meditāciju". Dižkokli spēlē vairāki Rīgas Danču koklētāji, bet zīmolu vada Malvīne Mantiniece un Rozīte Katrīna Ponne. [[Attēls:DižkoklearaRozi.jpg|thumb|Koklētāja Rozīte ar Dižkokli Brīvdabas muzejā, 2022.g.]] === Goda Dvielis === [[Attēls:RLBDvieļuizstāde25.jpg|thumb|Zīmola "Goda Dvielis" vadītāja izstādē "Goda dvieļa stāsts" Rīgas Latviešu biedrībā kopā ar apdvieļotiem kungiem. 2025.g.janvārī]] 2023. gadā, tiklīdz beidzās Vispārējie Dziesmu un Deju svētki, RLB Līgo zālē notika jaunā zīmola "Goda Dvielis" prezentācija, kurā tika izsludināta seno goda dvieļu vākšanas talka.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://sejas.tvnet.lv/7812455/dvielu-dejai-jabut-deju-svetkos-jo-ta-ir-erotiska-latviesu-tautas-deja|title=Dvieļu dejai jābūt Deju svētkos, jo tā ir erotiska latviešu tautas deja|work=Mākslas|access-date=2026-02-11|date=2023-07-11|language=lv}}</ref> Goda dvieļu īpašnieki tika motivēti nemest ārā senos dvieļus, bet dāvināt tos RLB Folkloras komisijai, lai veidotos kolekcija, kuru varētu izmantot Dvieļu dejai, kāda senāk bijusi Kurzemes kāzās. Regulāri notiek goda dvieļu ziedojumi, kurus kopā ar stāstiem vāc, apkopo un rīko zīmola "Goda Dvielis" vadītāja Evita Lisovska sadarbībā ar biedrību "Mans tautastērps". Pirmā Goda dvieļu stāstu izstāde notika 2024. gada decembrī un pēc tam sāka ceļojumu pa valsts bibliotēkām un kultūras namiem. === Rīgas Danči === [[Attēls:RLB18NOVkarogade.jpg|thumb|Kultūras vakara "Zelta danči" apmeklētāji dejo Dvieļu deju apkārt Latvijas karogam. 2023.g.]] Kopienai un zīmolam ir vienāds nosaukums. Zīmols paredzēts, lai popularizētu to horeogrāfiskās folkloras slāni, kuru līdz šim neviens nav ne meklējis, ne atradis. Tās ir senākā slāņa tautas dejas, kuras neviens mūsdienās nedejo, bet ziņas par tām atrodamas Latviešu Folkloras krātuves fondos. Tādas ir Skalu deja, Lipindraks, Rucavas Krusta kazāks, Vadžudeja un citas. Sācies darbs pie latviešu kadriļas un latviešu polkas izpētes rezultātu aprobācijas. Virtuālā vidē pasaulē visplašāk zināmā latviešu tautas deja ir Skalu deja, kurai ir daudzmiljonu interesenti platformās ''[[Instagram]]'' un ''[[Facebook]]''.{{Nepieciešama atsauce}} Sadarbībā ar Dančukrātuvi tapušas jau piecas cikla "Latviešu tautas deja" lekcijas. Sadarbībā ar starptautiskām jauniešu un studentu organizācijām tapis latviešu kultūras vakars "Zelta danči", kas notiek RLB Zelta zālē. Vakarus vada "Rīgas Danču" dančmeitari. Sadarbībā ar labdarības organizācijām "Rīgas Danču" muzikanti viesojas slimnīcās, pansionātos, piedalās trešo valstu pilsoņu integrācijas pasākumos. Ar nosaukumu "The Smallest Folklore Show on the Smallest Stage in the World",<ref>{{Atsauce|title=Folkšova paraugs Brīvdabas muzejā|url=https://www.youtube.com/watch?v=vIB2ZEctLu8|date=2022-08-17|accessdate=2025-07-26|last=Rīgas danči}}</ref> muzikanti uzstājas ārvalstu tūristiem Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, restorānos, uz kruīzu kuģiem Rīgas ostā un citur. Sadarbībā ar pašvaldībām, muzejiem un uzņēmumiem "Rīgas Danči" rīko gadskārtu svētkus un ģimenes godus. "Rīgas Danči" piedalījušies tādos pasākumos kā festivāls "Lampa", mūsdienu kultūras forums "Baltā nakts", ikgadējais LMA karnevāls u.c. "Rīgas Danči" ir arī daļa no lielākas Rīgas danču kopienas, kurā danču(rotaļdeju) un latviešu tautas dejas tradīciju Rīgā kopj arī biedrība "Dančukrātuve", vairākas deju un folkloras kopas un apvienības: "Dandari", "Zeidi", "Kokle", "Rīgas danču klubs", "Dārdari", kā arī individuāli dančmeistari un muzikanti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nematerialakultura.lv/Elementi/elements-7/|title=Danču tradīcija Rīgā (2021) – Nematerialakultura.lv|access-date=2025-08-08|language=lv}}</ref> == Kopienas biedri == Jau veidošanās stadijā kopienā bija gan rīdzinieki, gan nerīdzinieki, gan ārzemnieki. Šāda kopienas veidošanas taktika ir saglabāta visu pastāvēšanas laiku. Te ir ne tikai Latvijas, bet arī ārvalstu pilsoņi un latvieši, kuri studē vai mīt ārpus Latvijas. No ārvalstīm kopienā iesaistās [[Erasmus+|Erasmus]] programmas studenti — F.Hugets (Polija), E.Valkenforts (Vācija), S.M.Banaityte un G.Aputyte (Lietuva). Kopienā ir nedaudzi vecākās paaudzes cilvēki — tautas muzikanti Eduards Klints un N. Zaharovs (Niks), mākslinieks E. Kvilis, māksliniece K. Lagzda-Hapanena, inženieris R.Kanaševics, dančmeistars E. Spīčs, arī daži vidējās paaudzes pārstāvji — aktrise T.Jozefa, tulkotāja E.Lisovska. Tomēr vairumu veido jaunākās paaudzes biedri, kas ir visaktīvākie visās jomās — studenti un skolēni — A.Liepa, Dz.J.Spīčs, M.Lisovska, E.Kubiļus, M.Pranovičs, A.K.Klints, J.Ločmele, M.Mantiniece, L.Legzdiņa un nesen studijas beigušie — etnomuzikoloģe A.Lukjanova, balerīna A.Balode, pētniece R.K.Ponne, gaismu dizaineris P.Ponnis, horeogrāfe A.Bankava un citi. == Sadarbības partneri == Ārējie sadarbības partneri ir gan tautas mūzikas instrumentu meistari — R.Valters, E.Klints, M.Čavarts, gan nevalstiskās organizācijas "Trepes", "Drošā māja", "Erasmus studentu tīkls Rīgā", "Eiropas jaunieši", "Domus Rigensis", "DBJW" u.c. Iekšējie sadarbības partneri ir citas RLB komisijas, jo īpaši Folkloras komisija (vad. M.Poriete), kuras kultūras projektos kopienas biedri piedalās. Aktuālākie ir "Somugru dienas" un "Sprīdīša skola"/Latvijas Skolas soma. Bez tam "Rīgas Danči" īsteno savu "Folkloras zvaigžņu programmu", kuras ietvaros uz atsevišķiem sarīkojumiem uzaicina talantīgus jauniešus, Nacionālo Folkloras konkursu uzvarētājus. Veiksmīgākie radošie darbi, kas veikti kopā ar sadarbības partneriem — ar koklētāju Zani Lasmani (2022—2023), ar sitamo instrumentu mūziķi Elīnu Endzeli (2022.), ar grupu "DJ Krankenwagen" (2022.), ar rokgrupu "Pērkons", ar grupu "Ducele" (2023.), ar Latvijas Laikmetīgās mākslas centru (2023.), ar koriem "Dziesmuvara" (2023.) un "Frekvence" (2024.). Atsevišķa sadarbība tautas dejas popularizēšanā notikusi ar skatuviskās dejas grupām — VPDK "Vēlreiz" (2021.), DK "Čūskas" un TDA "Zelta sietiņš" (2024.). 2026. gadā uzsākta sadarbība ar Brīvās gribas ansambli "Stiprās Sievas". Ilglaicīga sadarbība ir izveidojusies ar biedrību "Dančukrātuve". Līdz 2025. gadam ieskaitot Rīgas Danči ir piedalījušies jau piecās videolekcijās "Latviešu tautas deja", kas balstās E.Spīča horeogrāfiskās folkloras pētījumos, Latviešu folkloras krātuves ekspedīciju materiālos, kā arī privātos arhīvos: # lekcija "Definīcija. Funkcijas.Formas." (2023.) # lekcija "Vēres" (2023.) # lekcija "Krusts dejā. Deja krustā." (2024.) # lekcija "Rikovys kadreļs. Ziņas" (2024.) # lekcija "Polka" (2025.) 2025. gadā pabeigts darbs pie projekta "Krusta dejas" videoierakstiem. Visus sadarbības projektus ar "Dančukrātuvi" atbalsta [[Valsts Kultūrkapitāla fonds]]. Veiksmīga ir sadarbība ar [[Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra|Latvijas investīciju attīstības aģentūru]], kas sākusies 2024. gadā, atbalstot Japānas masu mediju pārstāvju uzņemšanu Latvijā. Ne tik veiksmīga sadarbība bijusi ar Latvijas Nacionālo kultūras centru. Kopā ar vairākām nevalstiskām organizācijām sagatavotie pieprasījumi — Latviešu divdaļīgā pāru deja un Latviešu kadriļa nav guvuši pietiekamu atbalstu, lai tiktu iekļauti Nacionālajā [[Nemateriālās kultūras mantojuma saraksts|Nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā]]. == Sociālie tīkli == Savu zīmolu tirgvedības ietvaros tiek izmantotas pārsvarā ''Instagram'' un ''Facebook'' iespējas. Salīdzinoši daudz sekotāju un iespaidīgs skaits skatījumu ir vairākiem tautas dejas klipiem. Skatījumu ziņā "Rīgas Danču" Instagram kontā pirmajā trijniekā 2025. gadā pirmajā parādīšanas mēnesī (20.06.— 20.07.2015.) bija Skalu deja (vairāk kā 5 milj. skatījumu), Lipindraks un Rucavas Krusta kazāks.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.instagram.com/accounts/login/?next=https%3A%2F%2Fwww.instagram.com%2Frigas_danci%2F&is_from_rle|title=Instagram|website=www.instagram.com|access-date=2026-02-11}}</ref> 2025. gada 19. augustā "Rīgas Danči" iniciēja Vispasaules tautas dejas konkursu diasporai "Krustimi dejama", kur jādejo kāda latviešu tautas krustdeja, tā jāiefilmē un jāizvieto kādā sociālajā tīklā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://retv.lv/sabiedriba/diasporas-latviesus-aicina-piedalities-konkursa-krustimi-dejami/|title=Diasporas latviešus aicina piedalīties konkursā “Krustimi dejami”|last=Bistere|first=Zanda|website=ReTV|access-date=2026-02-11|date=2025-08-22|language=lv-LV}}{{Novecojusi saite}}</ref> Konkursā uzvarēja Stokholmas latviešu deju kopas "Zibenītis" dalībnieki ar dejas "Mikita" variāciju diviem pāriem. == Attēli == <gallery> Attēls:Latvian artacademy 2025 masks.jpg|"Rīgas Danči" kā gaismas budēļi LMA karnevālā, 2025.gadā. Attēls:Tautas deja RLB.jpeg|RLB Zelta zālē pēc Zelta dančiem. Centrā Dižkokle Attēls:Zelta zāles danči 151123.jpg|Zelta danču afiša 11.11.2023. </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Nevalstiskās organizācijas]] [[Kategorija:Folklora]] orkzhmunu4wvmy39wwi1ti7ogx52qil 4505720 4505718 2026-08-11T12:16:56Z Ernests Spīčs 56188 Pievienota kategorija Tautas deja 4505720 wikitext text/x-wiki [[Attēls:RLBgājiens2023g.jpg|thumb|Rīgas Danči Vispārējo Dziesmu un Deju svētku gājienā 2023. gadā]] '''Rīgas Danči''' ir [[Rīgas Latviešu biedrība]]s tautas muzikantu, dančmeistaru un mākslinieku kopiena, kas līdzīgi kā citas amatieru kopas un kopienas mīt Rīgas Latviešu biedrības namā. Rīgas Danči darbojas [[Folkloras komisija|Folkloras komisijas]] paspārnē. == Priekšvēsture == 20. gadsimta 70. gadu beigās [[Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultāte|Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē]] darbojās nacionāli noskaņots deju pulciņš. Studenti uzaicināja vadītāju — [[Latvijas Konservatorija]]s horeogrāfijas studentu Ernestu Spīču, kurš izvirzīja jaunus uzdevumus — apgūt horeogrāfiskās folkloras pamatus un no fakultātes statusa pāriet augstskolas pakļautībā. 1980. gada novembrī tika panākta saskaņošana un 14. novembris tiek uzskatīts par jauna Universitātes amatierkolektīva — LVU Folkloras studijas jeb "Dandaru" dibināšanu."Dandari" līdz ar to kļuva par pirmo deju folkloras kopu valstī un līdz šim kopj visus trīs horeogrāfiskās jeb deju folkloras žanrus — tautas deju, rotaļdeju (dančus) un spēli. 2004. gadā Ernests Spīčs Latvijas Universitātes fondā "Juventus" izveidoja Latviešu folkloras izrāžu ansambli, kur iekļāvās daļa "Dandaru" dalībnieku, kam pievienojās Nacionālo Folkloras konkursu uzvarētāji, tas 2009. gadā pārgāja zinātniskas institūcijas "Biznesa kompetences centrs" atbildībā. [[COVID-19 pandēmija]] pārtrauca ienākošā tūrisma plūsmu un 2019. gada 28. septembrī Rīgas Latviešu biedrībā domubiedru grupa dibināja kopienu "Rīgas Danči". Kopienu izveidoja Rozīte Katrīna Ponne, Dzintars Jēkabs Spīčs, Agnese Lukjanova, Filips Hugets (''Filip Huget'') un [[Ernests Spīčs]]. Tās kodolu mūsdienās veido Spīču-Poņņu ģimenes. == Pašreizējā darbība == "Rīgas Danči" savu darbību veic kā Rīgas Latviešu biedrības apakšstruktūra un nav saistīti ne ar vienu valsts vai pašvaldības institūciju, līdzekļus savu mērķu sasniegšanai iegūstot no pakalpojumu sniegšanas — galvenokārt folkloras izrādēm tūrisma operatoru klientiem, uzņēmumiem un dalības izglītojošos projektos. Kopienas misija un mērķis ir tāds pats kā RLB un tas atspoguļots sauklī "Stāvi stipri, strādā droši Latvijai!". Kopienas biedri pārvalda zīmolus: "Rīgas danči" (izveidots 2021. gadā), "Dižkokle" (izveidots 2022. gadā) un "Goda dvielis" (izveidots 2023. gadā). === Dižkokle === [[Attēls:Dižkokles meditācija Zelta zālē.jpg|thumb|Dižkokles meditācija Zelta zālē 2024. Ziemassvētkos]] Dižkokle jeb Bāgs ir pasaulē lielākā kokle, ko meistars Eduards (Jānis, Johans) Krauksts<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://sejas.tvnet.lv/7806608/neples-us-mazais-princi|title=Neplēs ūs', Mazais princi!|work=Kultūra|access-date=2026-02-11|date=2023-07-02|language=lv}}</ref> radīja 1947. gadā un tā paslēpta gulēja kopā ar citiem meistara darinātiem mūzikas instrumentiem mājas bēniņos no 1958. līdz 2020. gadam, kad E.Spīčs, veicot kādas tautas dejas izpēti, noskaidroja, ka šāds unikāls mūzikas instruments eksistē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/13.05.2024-vai-zini-kada-ir-latvija-dizaka-kokle-un-kur-glabajas-tas-originals.a553795/|title=Vai zini, kāda ir Latvijā dižākā kokle un kur glabājas tās oriģināls?|website=www.lsm.lv|access-date=2026-02-11|language=lv}}</ref> Divus gadus notika Bāga izpēte, kuru vadīja Pēteris Ponnis un iesaistījās citi RLB biedri. Izpētes projektu konsultēja etnomuzikologi Dr. Valdis [[Valdis Muktupāvels|Muktupāvels]] un Ansis Jansons. 2022. gada 7. maijā Rīgas Latviešu biedrības Zelta zālē, klātesot labākajiem koklētājiem, notika Dižkokles atklāšanas koncerts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/kd/zinas/rigas-latviesu-biedriba-skanes-lielaka-kokle-pasaule-14279499|title=Rīgas Latviešu biedrībā skanēs lielākā kokle pasaulē|website=www.diena.lv|access-date=2026-02-11}}</ref> Spēlēta tikai Bāga kopija — Dižkokle, ko izgatavoja meistars Rihards Valters. Oriģinālo Bāgu kopā ar visu instrumentu kolekciju meistara dēls Viesturs Krauksts uzdāvināja Rīgas Latviešu biedrībai. Tagad oriģinālā Dižkokle — Bāgs glabājas [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] krātuvē. 2023. gada 29.jūnijā LEBM izstāžu zālē tika atklāta E. Krauksta kolekcijas kokļu izstāde "Dvēseles stīgas", idejas autore un kuratore R.K.Ponne, izstādes dizains P.Ponnis, L.Zepa, J.Ķipēns.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://brivdabasmuzejs.lv/en/museum/research/koke-exhibition-strings-of-soul/|title=Koke exhibition "Strings of Soul" — The Ethnographic Open-Air Museum of Latvia|website=brivdabasmuzejs.lv|access-date=2026-02-11|archive-date=2025-12-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20251211201012/http://brivdabasmuzejs.lv/en/museum/research/koke-exhibition-strings-of-soul/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://klasika.lsm.lv/lv/raksts/riita-regtaims/koklei-veltita-izstade-dveseles-stigas-latvijas-etnografiskaja-b.a178689/|title=Koklei veltīta izstāde “Dvēseles stīgas” Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā|website=klasika.lsm.lv|access-date=2026-02-11|language=lv}}</ref> "Rīgas danči" ar Dižkokli piedalās koncertos, izstādēs un koklētāju pasākumos Latvijā un ārpus. 2024. gada rudenī četrkārtējā nacionālā tautas muzikantu konkursa uzvarētāja Rozīte Katrīna Ponne ar domubiedriem izveidoja inovatīvu sarīkojumu — "Dižkokles meditāciju". Dižkokli spēlē vairāki Rīgas Danču koklētāji, bet zīmolu vada Malvīne Mantiniece un Rozīte Katrīna Ponne. [[Attēls:DižkoklearaRozi.jpg|thumb|Koklētāja Rozīte ar Dižkokli Brīvdabas muzejā, 2022.g.]] === Goda Dvielis === [[Attēls:RLBDvieļuizstāde25.jpg|thumb|Zīmola "Goda Dvielis" vadītāja izstādē "Goda dvieļa stāsts" Rīgas Latviešu biedrībā kopā ar apdvieļotiem kungiem. 2025.g.janvārī]] 2023. gadā, tiklīdz beidzās Vispārējie Dziesmu un Deju svētki, RLB Līgo zālē notika jaunā zīmola "Goda Dvielis" prezentācija, kurā tika izsludināta seno goda dvieļu vākšanas talka.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://sejas.tvnet.lv/7812455/dvielu-dejai-jabut-deju-svetkos-jo-ta-ir-erotiska-latviesu-tautas-deja|title=Dvieļu dejai jābūt Deju svētkos, jo tā ir erotiska latviešu tautas deja|work=Mākslas|access-date=2026-02-11|date=2023-07-11|language=lv}}</ref> Goda dvieļu īpašnieki tika motivēti nemest ārā senos dvieļus, bet dāvināt tos RLB Folkloras komisijai, lai veidotos kolekcija, kuru varētu izmantot Dvieļu dejai, kāda senāk bijusi Kurzemes kāzās. Regulāri notiek goda dvieļu ziedojumi, kurus kopā ar stāstiem vāc, apkopo un rīko zīmola "Goda Dvielis" vadītāja Evita Lisovska sadarbībā ar biedrību "Mans tautastērps". Pirmā Goda dvieļu stāstu izstāde notika 2024. gada decembrī un pēc tam sāka ceļojumu pa valsts bibliotēkām un kultūras namiem. === Rīgas Danči === [[Attēls:RLB18NOVkarogade.jpg|thumb|Kultūras vakara "Zelta danči" apmeklētāji dejo Dvieļu deju apkārt Latvijas karogam. 2023.g.]] Kopienai un zīmolam ir vienāds nosaukums. Zīmols paredzēts, lai popularizētu to horeogrāfiskās folkloras slāni, kuru līdz šim neviens nav ne meklējis, ne atradis. Tās ir senākā slāņa tautas dejas, kuras neviens mūsdienās nedejo, bet ziņas par tām atrodamas Latviešu Folkloras krātuves fondos. Tādas ir Skalu deja, Lipindraks, Rucavas Krusta kazāks, Vadžudeja un citas. Sācies darbs pie latviešu kadriļas un latviešu polkas izpētes rezultātu aprobācijas. Virtuālā vidē pasaulē visplašāk zināmā latviešu tautas deja ir Skalu deja, kurai ir daudzmiljonu interesenti platformās ''[[Instagram]]'' un ''[[Facebook]]''.{{Nepieciešama atsauce}} Sadarbībā ar Dančukrātuvi tapušas jau piecas cikla "Latviešu tautas deja" lekcijas. Sadarbībā ar starptautiskām jauniešu un studentu organizācijām tapis latviešu kultūras vakars "Zelta danči", kas notiek RLB Zelta zālē. Vakarus vada "Rīgas Danču" dančmeitari. Sadarbībā ar labdarības organizācijām "Rīgas Danču" muzikanti viesojas slimnīcās, pansionātos, piedalās trešo valstu pilsoņu integrācijas pasākumos. Ar nosaukumu "The Smallest Folklore Show on the Smallest Stage in the World",<ref>{{Atsauce|title=Folkšova paraugs Brīvdabas muzejā|url=https://www.youtube.com/watch?v=vIB2ZEctLu8|date=2022-08-17|accessdate=2025-07-26|last=Rīgas danči}}</ref> muzikanti uzstājas ārvalstu tūristiem Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, restorānos, uz kruīzu kuģiem Rīgas ostā un citur. Sadarbībā ar pašvaldībām, muzejiem un uzņēmumiem "Rīgas Danči" rīko gadskārtu svētkus un ģimenes godus. "Rīgas Danči" piedalījušies tādos pasākumos kā festivāls "Lampa", mūsdienu kultūras forums "Baltā nakts", ikgadējais LMA karnevāls u.c. "Rīgas Danči" ir arī daļa no lielākas Rīgas danču kopienas, kurā danču(rotaļdeju) un latviešu tautas dejas tradīciju Rīgā kopj arī biedrība "Dančukrātuve", vairākas deju un folkloras kopas un apvienības: "Dandari", "Zeidi", "Kokle", "Rīgas danču klubs", "Dārdari", kā arī individuāli dančmeistari un muzikanti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nematerialakultura.lv/Elementi/elements-7/|title=Danču tradīcija Rīgā (2021) – Nematerialakultura.lv|access-date=2025-08-08|language=lv}}</ref> == Kopienas biedri == Jau veidošanās stadijā kopienā bija gan rīdzinieki, gan nerīdzinieki, gan ārzemnieki. Šāda kopienas veidošanas taktika ir saglabāta visu pastāvēšanas laiku. Te ir ne tikai Latvijas, bet arī ārvalstu pilsoņi un latvieši, kuri studē vai mīt ārpus Latvijas. No ārvalstīm kopienā iesaistās [[Erasmus+|Erasmus]] programmas studenti — F.Hugets (Polija), E.Valkenforts (Vācija), S.M.Banaityte un G.Aputyte (Lietuva). Kopienā ir nedaudzi vecākās paaudzes cilvēki — tautas muzikanti Eduards Klints un N. Zaharovs (Niks), mākslinieks E. Kvilis, māksliniece K. Lagzda-Hapanena, inženieris R.Kanaševics, dančmeistars E. Spīčs, arī daži vidējās paaudzes pārstāvji — aktrise T.Jozefa, tulkotāja E.Lisovska. Tomēr vairumu veido jaunākās paaudzes biedri, kas ir visaktīvākie visās jomās — studenti un skolēni — A.Liepa, Dz.J.Spīčs, M.Lisovska, E.Kubiļus, M.Pranovičs, A.K.Klints, J.Ločmele, M.Mantiniece, L.Legzdiņa un nesen studijas beigušie — etnomuzikoloģe A.Lukjanova, balerīna A.Balode, pētniece R.K.Ponne, gaismu dizaineris P.Ponnis, horeogrāfe A.Bankava un citi. == Sadarbības partneri == Ārējie sadarbības partneri ir gan tautas mūzikas instrumentu meistari — R.Valters, E.Klints, M.Čavarts, gan nevalstiskās organizācijas "Trepes", "Drošā māja", "Erasmus studentu tīkls Rīgā", "Eiropas jaunieši", "Domus Rigensis", "DBJW" u.c. Iekšējie sadarbības partneri ir citas RLB komisijas, jo īpaši Folkloras komisija (vad. M.Poriete), kuras kultūras projektos kopienas biedri piedalās. Aktuālākie ir "Somugru dienas" un "Sprīdīša skola"/Latvijas Skolas soma. Bez tam "Rīgas Danči" īsteno savu "Folkloras zvaigžņu programmu", kuras ietvaros uz atsevišķiem sarīkojumiem uzaicina talantīgus jauniešus, Nacionālo Folkloras konkursu uzvarētājus. Veiksmīgākie radošie darbi, kas veikti kopā ar sadarbības partneriem — ar koklētāju Zani Lasmani (2022—2023), ar sitamo instrumentu mūziķi Elīnu Endzeli (2022.), ar grupu "DJ Krankenwagen" (2022.), ar rokgrupu "Pērkons", ar grupu "Ducele" (2023.), ar Latvijas Laikmetīgās mākslas centru (2023.), ar koriem "Dziesmuvara" (2023.) un "Frekvence" (2024.). Atsevišķa sadarbība tautas dejas popularizēšanā notikusi ar skatuviskās dejas grupām — VPDK "Vēlreiz" (2021.), DK "Čūskas" un TDA "Zelta sietiņš" (2024.). 2026. gadā uzsākta sadarbība ar Brīvās gribas ansambli "Stiprās Sievas". Ilglaicīga sadarbība ir izveidojusies ar biedrību "Dančukrātuve". Līdz 2025. gadam ieskaitot Rīgas Danči ir piedalījušies jau piecās videolekcijās "Latviešu tautas deja", kas balstās E.Spīča horeogrāfiskās folkloras pētījumos, Latviešu folkloras krātuves ekspedīciju materiālos, kā arī privātos arhīvos: # lekcija "Definīcija. Funkcijas.Formas." (2023.) # lekcija "Vēres" (2023.) # lekcija "Krusts dejā. Deja krustā." (2024.) # lekcija "Rikovys kadreļs. Ziņas" (2024.) # lekcija "Polka" (2025.) 2025. gadā pabeigts darbs pie projekta "Krusta dejas" videoierakstiem. Visus sadarbības projektus ar "Dančukrātuvi" atbalsta [[Valsts Kultūrkapitāla fonds]]. Veiksmīga ir sadarbība ar [[Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra|Latvijas investīciju attīstības aģentūru]], kas sākusies 2024. gadā, atbalstot Japānas masu mediju pārstāvju uzņemšanu Latvijā. Ne tik veiksmīga sadarbība bijusi ar Latvijas Nacionālo kultūras centru. Kopā ar vairākām nevalstiskām organizācijām sagatavotie pieprasījumi — Latviešu divdaļīgā pāru deja un Latviešu kadriļa nav guvuši pietiekamu atbalstu, lai tiktu iekļauti Nacionālajā [[Nemateriālās kultūras mantojuma saraksts|Nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā]]. == Sociālie tīkli == Savu zīmolu tirgvedības ietvaros tiek izmantotas pārsvarā ''Instagram'' un ''Facebook'' iespējas. Salīdzinoši daudz sekotāju un iespaidīgs skaits skatījumu ir vairākiem tautas dejas klipiem. Skatījumu ziņā "Rīgas Danču" Instagram kontā pirmajā trijniekā 2025. gadā pirmajā parādīšanas mēnesī (20.06.— 20.07.2015.) bija Skalu deja (vairāk kā 5 milj. skatījumu), Lipindraks un Rucavas Krusta kazāks.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.instagram.com/accounts/login/?next=https%3A%2F%2Fwww.instagram.com%2Frigas_danci%2F&is_from_rle|title=Instagram|website=www.instagram.com|access-date=2026-02-11}}</ref> 2025. gada 19. augustā "Rīgas Danči" iniciēja Vispasaules tautas dejas konkursu diasporai "Krustimi dejama", kur jādejo kāda latviešu tautas krustdeja, tā jāiefilmē un jāizvieto kādā sociālajā tīklā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://retv.lv/sabiedriba/diasporas-latviesus-aicina-piedalities-konkursa-krustimi-dejami/|title=Diasporas latviešus aicina piedalīties konkursā “Krustimi dejami”|last=Bistere|first=Zanda|website=ReTV|access-date=2026-02-11|date=2025-08-22|language=lv-LV}}{{Novecojusi saite}}</ref> Konkursā uzvarēja Stokholmas latviešu deju kopas "Zibenītis" dalībnieki ar dejas "Mikita" variāciju diviem pāriem. == Attēli == <gallery> Attēls:Latvian artacademy 2025 masks.jpg|"Rīgas Danči" kā gaismas budēļi LMA karnevālā, 2025.gadā. Attēls:Tautas deja RLB.jpeg|RLB Zelta zālē pēc Zelta dančiem. Centrā Dižkokle Attēls:Zelta zāles danči 151123.jpg|Zelta danču afiša 11.11.2023. </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Nevalstiskās organizācijas]] [[Kategorija:Folklora]] [[Kategorija:Tautas deja]] gdw6z35fkwnx5o188znzs1p634475xw 4505750 4505720 2026-08-11T14:54:41Z Egilus 27634 Stils 4505750 wikitext text/x-wiki [[Attēls:RLBgājiens2023g.jpg|thumb|Rīgas Danči Vispārējo Dziesmu un Deju svētku gājienā 2023. gadā]] '''Rīgas Danči''' ir [[Rīgas Latviešu biedrība]]s tautas muzikantu, dančmeistaru un mākslinieku kopiena, kas darbojas [[Folkloras komisija]]s paspārnē. Kopienas telpas atrodas Rīgas Latviešu biedrības namā. == Priekšvēsture == 20. gadsimta 70. gadu beigās [[Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultāte|Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē]] darbojās nacionāli noskaņots deju pulciņš. Studenti uzaicināja vadītāju — [[Latvijas Konservatorija]]s horeogrāfijas studentu Ernestu Spīču, kurš izvirzīja jaunus uzdevumus — apgūt horeogrāfiskās folkloras pamatus un no fakultātes statusa pāriet augstskolas pakļautībā. 1980. gada novembrī tika panākta saskaņošana un 14. novembris tiek uzskatīts par jauna Universitātes amatierkolektīva — LVU Folkloras studijas jeb "Dandaru" dibināšanu."Dandari" līdz ar to kļuva par pirmo deju folkloras kopu valstī un līdz šim kopj visus trīs horeogrāfiskās jeb deju folkloras žanrus — tautas deju, rotaļdeju (dančus) un spēli. 2004. gadā Ernests Spīčs Latvijas Universitātes fondā "Juventus" izveidoja Latviešu folkloras izrāžu ansambli, kur iekļāvās daļa "Dandaru" dalībnieku, kam pievienojās Nacionālo Folkloras konkursu uzvarētāji, tas 2009. gadā pārgāja zinātniskas institūcijas "Biznesa kompetences centrs" atbildībā. [[COVID-19 pandēmija]] pārtrauca ienākošā tūrisma plūsmu un 2019. gada 28. septembrī Rīgas Latviešu biedrībā domubiedru grupa dibināja kopienu "Rīgas Danči". Kopienu izveidoja Rozīte Katrīna Ponne, Dzintars Jēkabs Spīčs, Agnese Lukjanova, Filips Hugets (''Filip Huget'') un [[Ernests Spīčs]]. Tās kodolu mūsdienās veido Spīču-Poņņu ģimenes. == Pašreizējā darbība == "Rīgas Danči" savu darbību veic kā Rīgas Latviešu biedrības apakšstruktūra un nav saistīti ne ar vienu valsts vai pašvaldības institūciju, līdzekļus savu mērķu sasniegšanai iegūstot no pakalpojumu sniegšanas — galvenokārt folkloras izrādēm tūrisma operatoru klientiem, uzņēmumiem un dalības izglītojošos projektos. Kopienas misija un mērķis ir tāds pats kā RLB un tas atspoguļots sauklī "Stāvi stipri, strādā droši Latvijai!". Kopienas biedri pārvalda zīmolus: "Rīgas danči" (izveidots 2021. gadā), "Dižkokle" (izveidots 2022. gadā) un "Goda dvielis" (izveidots 2023. gadā). === Dižkokle === [[Attēls:Dižkokles meditācija Zelta zālē.jpg|thumb|Dižkokles meditācija Zelta zālē 2024. Ziemassvētkos]] Dižkokle jeb Bāgs ir pasaulē lielākā kokle, ko meistars Eduards (Jānis, Johans) Krauksts<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://sejas.tvnet.lv/7806608/neples-us-mazais-princi|title=Neplēs ūs', Mazais princi!|work=Kultūra|access-date=2026-02-11|date=2023-07-02|language=lv}}</ref> radīja 1947. gadā un tā paslēpta gulēja kopā ar citiem meistara darinātiem mūzikas instrumentiem mājas bēniņos no 1958. līdz 2020. gadam, kad E.Spīčs, veicot kādas tautas dejas izpēti, noskaidroja, ka šāds unikāls mūzikas instruments eksistē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/13.05.2024-vai-zini-kada-ir-latvija-dizaka-kokle-un-kur-glabajas-tas-originals.a553795/|title=Vai zini, kāda ir Latvijā dižākā kokle un kur glabājas tās oriģināls?|website=www.lsm.lv|access-date=2026-02-11|language=lv}}</ref> Divus gadus notika Bāga izpēte, kuru vadīja Pēteris Ponnis un iesaistījās citi RLB biedri. Izpētes projektu konsultēja etnomuzikologi Dr. Valdis [[Valdis Muktupāvels|Muktupāvels]] un Ansis Jansons. 2022. gada 7. maijā Rīgas Latviešu biedrības Zelta zālē, klātesot labākajiem koklētājiem, notika Dižkokles atklāšanas koncerts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/kd/zinas/rigas-latviesu-biedriba-skanes-lielaka-kokle-pasaule-14279499|title=Rīgas Latviešu biedrībā skanēs lielākā kokle pasaulē|website=www.diena.lv|access-date=2026-02-11}}</ref> Spēlēta tikai Bāga kopija — Dižkokle, ko izgatavoja meistars Rihards Valters. Oriģinālo Bāgu kopā ar visu instrumentu kolekciju meistara dēls Viesturs Krauksts uzdāvināja Rīgas Latviešu biedrībai. Tagad oriģinālā Dižkokle — Bāgs glabājas [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] krātuvē. 2023. gada 29.jūnijā LEBM izstāžu zālē tika atklāta E. Krauksta kolekcijas kokļu izstāde "Dvēseles stīgas", idejas autore un kuratore R.K.Ponne, izstādes dizains P.Ponnis, L.Zepa, J.Ķipēns.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://brivdabasmuzejs.lv/en/museum/research/koke-exhibition-strings-of-soul/|title=Koke exhibition "Strings of Soul" — The Ethnographic Open-Air Museum of Latvia|website=brivdabasmuzejs.lv|access-date=2026-02-11|archive-date=2025-12-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20251211201012/http://brivdabasmuzejs.lv/en/museum/research/koke-exhibition-strings-of-soul/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://klasika.lsm.lv/lv/raksts/riita-regtaims/koklei-veltita-izstade-dveseles-stigas-latvijas-etnografiskaja-b.a178689/|title=Koklei veltīta izstāde “Dvēseles stīgas” Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā|website=klasika.lsm.lv|access-date=2026-02-11|language=lv}}</ref> "Rīgas danči" ar Dižkokli piedalās koncertos, izstādēs un koklētāju pasākumos Latvijā un ārpus. 2024. gada rudenī četrkārtējā nacionālā tautas muzikantu konkursa uzvarētāja Rozīte Katrīna Ponne ar domubiedriem izveidoja inovatīvu sarīkojumu — "Dižkokles meditāciju". Dižkokli spēlē vairāki Rīgas Danču koklētāji, bet zīmolu vada Malvīne Mantiniece un Rozīte Katrīna Ponne. [[Attēls:DižkoklearaRozi.jpg|thumb|Koklētāja Rozīte ar Dižkokli Brīvdabas muzejā, 2022.g.]] === Goda Dvielis === [[Attēls:RLBDvieļuizstāde25.jpg|thumb|Zīmola "Goda Dvielis" vadītāja izstādē "Goda dvieļa stāsts" Rīgas Latviešu biedrībā kopā ar apdvieļotiem kungiem. 2025.g.janvārī]] 2023. gadā, tiklīdz beidzās Vispārējie Dziesmu un Deju svētki, RLB Līgo zālē notika jaunā zīmola "Goda Dvielis" prezentācija, kurā tika izsludināta seno goda dvieļu vākšanas talka.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://sejas.tvnet.lv/7812455/dvielu-dejai-jabut-deju-svetkos-jo-ta-ir-erotiska-latviesu-tautas-deja|title=Dvieļu dejai jābūt Deju svētkos, jo tā ir erotiska latviešu tautas deja|work=Mākslas|access-date=2026-02-11|date=2023-07-11|language=lv}}</ref> Goda dvieļu īpašnieki tika motivēti nemest ārā senos dvieļus, bet dāvināt tos RLB Folkloras komisijai, lai veidotos kolekcija, kuru varētu izmantot Dvieļu dejai, kāda senāk bijusi Kurzemes kāzās. Regulāri notiek goda dvieļu ziedojumi, kurus kopā ar stāstiem vāc, apkopo un rīko zīmola "Goda Dvielis" vadītāja Evita Lisovska sadarbībā ar biedrību "Mans tautastērps". Pirmā Goda dvieļu stāstu izstāde notika 2024. gada decembrī un pēc tam sāka ceļojumu pa valsts bibliotēkām un kultūras namiem. === Rīgas Danči === [[Attēls:RLB18NOVkarogade.jpg|thumb|Kultūras vakara "Zelta danči" apmeklētāji dejo Dvieļu deju apkārt Latvijas karogam. 2023.g.]] Kopienai un zīmolam ir vienāds nosaukums. Zīmols paredzēts, lai popularizētu to horeogrāfiskās folkloras slāni, kuru līdz šim neviens nav ne meklējis, ne atradis. Tās ir senākā slāņa tautas dejas, kuras neviens mūsdienās nedejo, bet ziņas par tām atrodamas Latviešu Folkloras krātuves fondos. Tādas ir Skalu deja, Lipindraks, Rucavas Krusta kazāks, Vadžudeja un citas. Sācies darbs pie latviešu kadriļas un latviešu polkas izpētes rezultātu aprobācijas. Virtuālā vidē pasaulē visplašāk zināmā latviešu tautas deja ir Skalu deja, kurai ir daudzmiljonu interesenti platformās ''[[Instagram]]'' un ''[[Facebook]]''.{{Nepieciešama atsauce}} Sadarbībā ar Dančukrātuvi tapušas jau piecas cikla "Latviešu tautas deja" lekcijas. Sadarbībā ar starptautiskām jauniešu un studentu organizācijām tapis latviešu kultūras vakars "Zelta danči", kas notiek RLB Zelta zālē. Vakarus vada "Rīgas Danču" dančmeitari. Sadarbībā ar labdarības organizācijām "Rīgas Danču" muzikanti viesojas slimnīcās, pansionātos, piedalās trešo valstu pilsoņu integrācijas pasākumos. Ar nosaukumu "The Smallest Folklore Show on the Smallest Stage in the World",<ref>{{Atsauce|title=Folkšova paraugs Brīvdabas muzejā|url=https://www.youtube.com/watch?v=vIB2ZEctLu8|date=2022-08-17|accessdate=2025-07-26|last=Rīgas danči}}</ref> muzikanti uzstājas ārvalstu tūristiem Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, restorānos, uz kruīzu kuģiem Rīgas ostā un citur. Sadarbībā ar pašvaldībām, muzejiem un uzņēmumiem "Rīgas Danči" rīko gadskārtu svētkus un ģimenes godus. "Rīgas Danči" piedalījušies tādos pasākumos kā festivāls "Lampa", mūsdienu kultūras forums "Baltā nakts", ikgadējais LMA karnevāls u.c. "Rīgas Danči" ir arī daļa no lielākas Rīgas danču kopienas, kurā danču(rotaļdeju) un latviešu tautas dejas tradīciju Rīgā kopj arī biedrība "Dančukrātuve", vairākas deju un folkloras kopas un apvienības: "Dandari", "Zeidi", "Kokle", "Rīgas danču klubs", "Dārdari", kā arī individuāli dančmeistari un muzikanti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nematerialakultura.lv/Elementi/elements-7/|title=Danču tradīcija Rīgā (2021) – Nematerialakultura.lv|access-date=2025-08-08|language=lv}}</ref> == Kopienas biedri == Jau veidošanās stadijā kopienā bija gan rīdzinieki, gan nerīdzinieki, gan ārzemnieki. Šāda kopienas veidošanas taktika ir saglabāta visu pastāvēšanas laiku. Te ir ne tikai Latvijas, bet arī ārvalstu pilsoņi un latvieši, kuri studē vai mīt ārpus Latvijas. No ārvalstīm kopienā iesaistās [[Erasmus+|Erasmus]] programmas studenti — F.Hugets (Polija), E.Valkenforts (Vācija), S.M.Banaityte un G.Aputyte (Lietuva). Kopienā ir nedaudzi vecākās paaudzes cilvēki — tautas muzikanti Eduards Klints un N. Zaharovs (Niks), mākslinieks E. Kvilis, māksliniece K. Lagzda-Hapanena, inženieris R.Kanaševics, dančmeistars E. Spīčs, arī daži vidējās paaudzes pārstāvji — aktrise T.Jozefa, tulkotāja E.Lisovska. Tomēr vairumu veido jaunākās paaudzes biedri, kas ir visaktīvākie visās jomās — studenti un skolēni — A.Liepa, Dz.J.Spīčs, M.Lisovska, E.Kubiļus, M.Pranovičs, A.K.Klints, J.Ločmele, M.Mantiniece, L.Legzdiņa un nesen studijas beigušie — etnomuzikoloģe A.Lukjanova, balerīna A.Balode, pētniece R.K.Ponne, gaismu dizaineris P.Ponnis, horeogrāfe A.Bankava un citi. == Sadarbības partneri == Ārējie sadarbības partneri ir gan tautas mūzikas instrumentu meistari — R.Valters, E.Klints, M.Čavarts, gan nevalstiskās organizācijas "Trepes", "Drošā māja", "Erasmus studentu tīkls Rīgā", "Eiropas jaunieši", "Domus Rigensis", "DBJW" u.c. Iekšējie sadarbības partneri ir citas RLB komisijas, jo īpaši Folkloras komisija (vad. M.Poriete), kuras kultūras projektos kopienas biedri piedalās. Aktuālākie ir "Somugru dienas" un "Sprīdīša skola"/Latvijas Skolas soma. Bez tam "Rīgas Danči" īsteno savu "Folkloras zvaigžņu programmu", kuras ietvaros uz atsevišķiem sarīkojumiem uzaicina talantīgus jauniešus, Nacionālo Folkloras konkursu uzvarētājus. Veiksmīgākie radošie darbi, kas veikti kopā ar sadarbības partneriem — ar koklētāju Zani Lasmani (2022—2023), ar sitamo instrumentu mūziķi Elīnu Endzeli (2022.), ar grupu "DJ Krankenwagen" (2022.), ar rokgrupu "Pērkons", ar grupu "Ducele" (2023.), ar Latvijas Laikmetīgās mākslas centru (2023.), ar koriem "Dziesmuvara" (2023.) un "Frekvence" (2024.). Atsevišķa sadarbība tautas dejas popularizēšanā notikusi ar skatuviskās dejas grupām — VPDK "Vēlreiz" (2021.), DK "Čūskas" un TDA "Zelta sietiņš" (2024.). 2026. gadā uzsākta sadarbība ar Brīvās gribas ansambli "Stiprās Sievas". Ilglaicīga sadarbība ir izveidojusies ar biedrību "Dančukrātuve". Līdz 2025. gadam ieskaitot Rīgas Danči ir piedalījušies jau piecās videolekcijās "Latviešu tautas deja", kas balstās E.Spīča horeogrāfiskās folkloras pētījumos, Latviešu folkloras krātuves ekspedīciju materiālos, kā arī privātos arhīvos: # lekcija "Definīcija. Funkcijas.Formas." (2023.) # lekcija "Vēres" (2023.) # lekcija "Krusts dejā. Deja krustā." (2024.) # lekcija "Rikovys kadreļs. Ziņas" (2024.) # lekcija "Polka" (2025.) 2025. gadā pabeigts darbs pie projekta "Krusta dejas" videoierakstiem. Visus sadarbības projektus ar "Dančukrātuvi" atbalsta [[Valsts Kultūrkapitāla fonds]]. Veiksmīga ir sadarbība ar [[Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra|Latvijas investīciju attīstības aģentūru]], kas sākusies 2024. gadā, atbalstot Japānas masu mediju pārstāvju uzņemšanu Latvijā. Ne tik veiksmīga sadarbība bijusi ar Latvijas Nacionālo kultūras centru. Kopā ar vairākām nevalstiskām organizācijām sagatavotie pieprasījumi — Latviešu divdaļīgā pāru deja un Latviešu kadriļa nav guvuši pietiekamu atbalstu, lai tiktu iekļauti Nacionālajā [[Nemateriālās kultūras mantojuma saraksts|Nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā]]. == Sociālie tīkli == Savu zīmolu tirgvedības ietvaros tiek izmantotas pārsvarā ''Instagram'' un ''Facebook'' iespējas. Salīdzinoši daudz sekotāju un iespaidīgs skaits skatījumu ir vairākiem tautas dejas klipiem. Skatījumu ziņā "Rīgas Danču" Instagram kontā pirmajā trijniekā 2025. gadā pirmajā parādīšanas mēnesī (20.06.— 20.07.2015.) bija Skalu deja (vairāk kā 5 milj. skatījumu), Lipindraks un Rucavas Krusta kazāks.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.instagram.com/accounts/login/?next=https%3A%2F%2Fwww.instagram.com%2Frigas_danci%2F&is_from_rle|title=Instagram|website=www.instagram.com|access-date=2026-02-11}}</ref> 2025. gada 19. augustā "Rīgas Danči" iniciēja Vispasaules tautas dejas konkursu diasporai "Krustimi dejama", kur jādejo kāda latviešu tautas krustdeja, tā jāiefilmē un jāizvieto kādā sociālajā tīklā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://retv.lv/sabiedriba/diasporas-latviesus-aicina-piedalities-konkursa-krustimi-dejami/|title=Diasporas latviešus aicina piedalīties konkursā “Krustimi dejami”|last=Bistere|first=Zanda|website=ReTV|access-date=2026-02-11|date=2025-08-22|language=lv-LV}}{{Novecojusi saite}}</ref> Konkursā uzvarēja Stokholmas latviešu deju kopas "Zibenītis" dalībnieki ar dejas "Mikita" variāciju diviem pāriem. == Attēli == <gallery> Attēls:Latvian artacademy 2025 masks.jpg|"Rīgas Danči" kā gaismas budēļi LMA karnevālā, 2025.gadā. Attēls:Tautas deja RLB.jpeg|RLB Zelta zālē pēc Zelta dančiem. Centrā Dižkokle Attēls:Zelta zāles danči 151123.jpg|Zelta danču afiša 11.11.2023. </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Nevalstiskās organizācijas]] [[Kategorija:Folklora]] [[Kategorija:Tautas deja]] h12uyz7x2l48dsau5oiitqdo7codi5l 0 609670 4505913 4444812 2026-08-12T04:48:40Z ZANDMANIS 91184 4505913 wikitext text/x-wiki {{Vieglatlēta infokaste | vārds = Nadja Batokleti | vārds_orig = ''Nadia Battocletti'' | attēls = EC 2024 - 10 000 m W (cropped).jpg | att_izm = | paraksts = Nadja Batokleti 2024. gadā <!------ Personas dati ------> | dzimtais_vārds = | pilns_vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2000|4|12}} | dz_viet = {{vieta|Itālija|Klesa}} | mir_dat = | mir_viet = | taut = {{ITA}} | tautība = | dzīvesvieta = | garums = {{mērvienība|cm=168}} | svars = {{mērvienība|kg=149}} | iesauka = | izglītība = <!------ Profesionālā informācija ------> | disc = vidējās un garās distances | kar_sāk = | kar_beig = | klubs = | treneris = | trenē = <!------ Dalība sacensībās ------> | olimp = 2 ({{oss|V=2020}}, {{oss|V=2024}}) | pc-a = | pc-t = | rc-a = | rc-t = | reg1 = | reg2 = <!------ Personiskie rekordi ------> | PR1 = 8:26,27 (2025, [[Rabāta]]) {{piezīme|NR|nacionālais rekords}} | PR1_d = [[3000 m]] | PR2 = 14:23,15 (2025, [[Roma]]) {{piezīme|NR|nacionālais rekords}} | PR2_d = [[5000 m]] | PR3 = 30:38,23 (2025, [[Tokija]]) {{piezīme|NR|nacionālais rekords}} | PR3_d = [[10 000 m]] <!------ Apbalvojumi u.c. ------> | balv = | dzimums = S | atjaunots = {{dat|2026|8|12}} | slavz = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{Medal|Sport|[[Attēls:Athletics pictogram.svg|20px]] [[Vieglatlētika]]}} {{Medal|Country|{{ITA}}}} {{MedalCompetition|VOS}} {{MedalSilver|{{oss|V=2024|teksts=Parīze 2024}}|[[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|10 000 m]]}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]}} {{MedalSilver|[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Tokija 2025]]|10 000 m}} {{MedalBronze|[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Tokija 2025]]|5000 m}} {{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]]}} {{MedalGold|[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Roma 2024]]|5000 m}} {{MedalGold|[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Roma 2024]]|10 000 m}} {{MedalGold|[[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Birmingema 2026]]|5000 m}} {{Medal|Competition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionāts telpās]]}} {{MedalGold|[[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Toruņa 2026]]|3000 m}} }} '''Nadja Batokleti''' ({{val|it|Nadia Battocletti}}; dzimusi {{dat|2000|4|12}} [[Klesa|Klesā]]) ir [[Itālija]]s [[vieglatlēte]], vidējo un garo distanču skrējēja. {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] viņa izcīnīja sudraba medaļu [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē un ieguva ceturto vietu [[5000 metri|5000 metros]]. Viņa ir trīskārtēja [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempione]], [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gadā]] [[Roma|Romā]] uzvarot gan 5000 m, gan 10 000 m skrējienos un [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gada Eiropas čempionātā]] uzvarot 5000 m distancē. [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]] izcīnīja sudraba medaļu 10 000 metros un bronzu 5000 m distancē. Viņai pieder Itālijas rekordi vairākās distancēs. Batokleti piedalās arī šosejas un krosa skriešanas sacensībās. 2025. gada Eiropas čempionātā skriešanā [[Brisele|Briselē]] viņa uzvarēja desmit kilometru distancē. [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] Batokleti uzvarēja 3000 m distancē. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Sportists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Batokleti, Nadja}} [[Kategorija:2000. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Trentīno-Alto Adidžē dzimušie]] [[Kategorija:Itālijas vieglatlētes]] [[Kategorija:Vidējo distanču skrējēji]] [[Kategorija:Garo distanču skrējēji]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Itālijas olimpiskie sudraba medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki vieglatlētikā]] i3pi9524sb40qu6kowweh2r4npita0d 0 610800 4505832 4343974 2026-08-11T19:18:07Z Biafra 13794 4505832 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 250px | attēls = Materpiscis02.JPG | att_nosaukums = Ptiktodontīdas ''[[Materpiscis]]'' modelis | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | infratips = Gnathostomatha | infratips_lv = Žokļaiņi | klase = Placodermi | klase_lv = Bruņuzivis | kārta = Ptyctodontida | kārta_lv = Ptiktodontīdas | iedalījums = | kategorijas = nē | binomial= Ptyctodontida <small>Gross, 1932</small> }} '''Ptiktodontīdas''' (''Ptyctodontida'') jeb '''ptiktodonti''' ir izmirušu [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] [[kārta]]. Ptiktodontīdas dzīvoja no [[Apakšdevons|apakšdevona]] līdz [[Apakškarbons|apakškarbonam]]. Šī bija specializēta bruņuzivju grupa ar rīvējošām zobu plātnēm. [[Sklerofāgi]]. [[Apaugļošanās]], iespējams, bija iekšēja. Bruņuzivju starpā tikai šai grupai novērojams [[dzimumdimorfisms]]. [[Zivis]] pārsvarā bija neliela izmēra (garums zem 20 cm), taču [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] netālu no [[Ņujorka]]s ir atrastas atsevišķas [[zobu plātnes]] 15—20 cm garumā, kas ļauj pieņemt ļoti lielu ptiktodontīdu pastāvēšanu, kas garuma varētu sasniegt līdz 2,5 m. == Apraksts == [[Galvaskauss]] ir īss, kam priekšējā daļa ir no [[Skrimslis|skrimšļa]] un nav klāta ar dermālām plātnēm. Galvaskausa vākam ir [[postpineālā plātne]], bet nav [[Rostrāle|rostrālās]] un [[Nazāle|nazālās]] plātnes. Lielās [[acu orbīta]]s izvietotas dorso-laterāli un no aizmugures norobežotas ar marginālo plātni. [[Endolimfatiskie kanāli|Endolimfatisko kanālu]] ārējo atveru nav. [[Endokrānijs]] ir daļēji pārkaulojies. [[Aukslēju-kvadrātskrimslis]] izvietots priekšpusē, savienots ar endokrāniju un pārkaulojas trijos apgabalos: ''autopalatine'', ''quadratum'' un ''metapterigoideum''. Ptiktodontīdām ir attīstīti rostrālie un lūpu skrimšļi. [[žoklis|Žokļos]] ir pa vienam zobu plātņu pārim (SG un IG) ar spiedošu vai griežami spiedošu darba virsmu. Tās sastāv no ārējā [[Ortodentīns|ortodentīna]] slāņa un iekšējā trabekulārā slāņa, kas pastiprināts ar [[Pleromīns|pleromīnu]]. Plātnēm ar plakanu darba virsmu var būt attīstīts cauruļveida [[dentīns]]. [[Sānu līnija]]s kanāli atveras poru rindu vai vagu veidā. Galvaskausa-ķermeņa savienojums ir neliels, labi izteikts bedrītes veidā uz [[paranukāle]]s plātnes un [[locītava]]s izauguma uz [[Priekšējais sānu-muguras kauls|priekšējās sānu-muguras]] plātnes. [[Ķermeņa bruņa]] ir īsa, ar vienu priekšējo plātņu rindu. Aizmugurējās rindas nav. Bruņa var būt divu veidu: pirmā — ar labi attīstītu muguras dzelksni (reizēm līdz trim uz ''[[medio-dorsale]]'') un spinālām plātnēm (spinālās ptiktodontīdas — ''[[Rhynchodus]]'', ''[[Rhamphodopsis]]'' u.c.), otrā — bez šiem elementiem (nespinālās ptiktodontīdas — ''[[Ctenurella]]'', ''[[Chelyophorus]]'' u,c,). Ptiktodontīdām var būt attīstīti patstāvīgi [[skapula]]s un [[Korokoīds|korokoīda]] pārkaulojumi. Šaurajai [[krūšu spura]]i, iespējams, visām ptiktodontīdām bija pa vienai [[Bazālijas|bazālijai]]. Tām vēl ir [[sinarkuālija]], atsevišķi [[Neirālie loki|neirālie]] un [[hemālie loki]] pie [[astes spura]]s saplūst gredzenos. Ķermenis ir garš, un šaurs, reizēm klāts ar [[Zvīņas|zvīņām]], ar visām [[Spuras|spurām]], izņemot [[Anālā spura|anālo]], un nobeidzas ar nelielu dificerkālu astes spuru. Otrā [[muguras spura]] ir gara, ar lielu skaitu [[Radiālijas|radiāliju]]. [[Tēviņš|Tēviņiem]] uz [[Vēdera spuras|vēdera spurām]] ir attīstīti [[klasperi]] ar atbilstošiem āķveidīgiem pārkaulojumiem.<ref>Иванов А.О., Черепанов Г.О., Ископаемые низшие позвоночные., Учебное пособие, Издание 2, Санкт-Петербургский государственный университет, Санкт-Петербург, 2007 г., 105-107. lpp.</ref> == Sistemātika == Ptiktodontīdas lielā mērā ir līdzīgas mūsdienās dzīvojošajām [[Veselgalves|veselgalvēm]] un daži autori pat pieļauj viņu radniecību, taču, acīmredzot, tas ir divu zivju grupu [[konverģence]]s rezultāts. Ptiktodontīdu vieta [[Filoģenētika|filoģenetiskajās]] shēmās dažādiem autoriem atšķiras. Daži autori tās nošķir no citām bruņuzivīm kā šauri specializētu grupu. Savukārt, citi tās attiecina tipiskām bruņuzivīm ar labi attīstītu ķermeņa bruņu. Ptiktodontīdu kārtā ir tikai viena dzimta ar apmēram 19 ģintīm: * † kārta: ''Ptyctodontida'' <small>Gross, 1932</small> :* † dzimta: ''[[Ptyctodontidae]]'' <small>Woodward, 1891</small> ::* † ģints: ''[[Austroptyctodus]]'' <small>Long, 1997</small> ::* † ģints: ''[[Campbellodus]]'' <small>Miles & Young, 1977</small> ::* † ģints: ''[[Chelyophorus]]'' <small>Agassiz, 1844</small> ::* † ģints: ''[[Ctenurella]]'' <small>Ørvig, 1960</small> ::* † ģints: ''[[Deinodus]]'' <small>Hussakof and Bryant 1919</small> ::* † ģints: ''[[Desmoporella]]'' <small>Ørvig, 1971</small> ::* † ģints: ''[[Eczematolepis]]'' <small>Miller, 1892</small> ::* † ģints: ''[[Goniosteus]]'' <small>Gross, 1933</small> ::* † ģints: ''[[Kimbryanodus]]'' <small>Trinajstic et Long 2009</small> ::* † ģints: ''[[Materpiscis]]'' <small>Long et al., 2008</small> ::* † ģints: ''[[Meeksiella]]'' <small>Trinajstic, Long, Ivanov, et Mark-Kurik, 2019</small> ::* † ģints: ''[[Neruchella]]'' <small>Ivanov, 2022</small> ::* † ģints: ''[[Palaeomylus]]'' <small>Woodward, 1891</small> ::* † ģints: ''[[Paraptyctodus]]'' <small>Carter, 1942</small> ::* † ģints: ''[[Ptyctodopsis]]'' <small>Denison 1985</small> ::* † ģints: ''[[Ptyctodus]]'' <small>Pander, 1858</small> ::* † ģints: ''[[Rhamphodopsis]]'' <small>Watson, 1934</small> ::* † ģints: ''[[Rhynchodus]]'' <small>Newberry, 1873</small> ::* † ģints: ''[[Tollodus]]'' <small>Mark-Kurik, 1977</small> (†) — izmirušu organismu grupa. === Ptiktodontīdu ģintis laika skalā === <timeline> ImageSize = width:940px height:auto barincrement:15px PlotArea = left:10px bottom:50px top:10px right:10px Period = from:-416 till:-353 TimeAxis = orientation:horizontal ScaleMajor = unit:year increment:5 start:-416 ScaleMinor = unit:year increment:1 start:-416 TimeAxis = orientation:hor AlignBars = justify Colors = #legends id:CAR value:claret id:ANK value:rgb(0.4,0.3,0.196) id:HER value:teal id:HAD value:green id:OMN value:blue id:black value:black id:white value:white id:paleozoic value:rgb(0.6,0.75,0.55) id:cambrian value:rgb(0.49,0.63,0.33) id:ordovician value:rgb(0,0.57,0.44) id:silurian value:rgb(0.70,0.88,0.71) id:devonian value:rgb(0.8,0.55,0.22) id:earlydevonian value:rgb(0.90,0.71,0.43) id:middledevonian value:rgb(0.96,0.81,0.51) id:latedevonian value:rgb(0.96,0.89,0.71) id:carboniferous value:rgb(0.4,0.65,0.6) id:earlycarboniferous value:rgb(0.6,0.76,0.6) id:mississippian value:rgb(0.4,0.56,0.4) id:pennsylvanian value:rgb(0.8,0.77,0.53) id:permian value:rgb(0.94,0.25,0.24) id:mesozoic value:rgb(0.38,0.77,0.79) id:triassic value:rgb(0.51,0.17,0.57) id:jurassic value:rgb(0.2,0.7,0.79) id:cretaceous value:rgb(0.5,0.78,0.31) id:cenozoic value:rgb(0.95,0.98,0.11) id:paleogene value:rgb(0.99,0.6,0.32) id:neogene value:rgb(0.999999,0.9,0.1) id:quaternary value:rgb(0.98,0.98,0.50) BarData= bar:eratop bar:space bar:periodtop bar:space bar:NAM1 bar:NAM2 bar:NAM3 bar:NAM4 bar:NAM5 bar:NAM6 bar:NAM7 bar:NAM8 bar:NAM9 bar:NAM10 bar:NAM11 bar:NAM12 bar:space bar:period bar:space bar:era PlotData= align:center textcolor:black fontsize:M mark:(line,black) width:25 shift:(7,-4) bar:periodtop from: -416 till: -411.2 color:earlydevonian text:[[Lohkovas stāvs|Lohkovas]] from: -411.2 till: -407 color:earlydevonian text:[[Prāgas stāvs|Prāgas]] from: -407 till: -397.5 color:earlydevonian text:[[Emsas stāvs|Emsas]] from: -397.5 till: -391.8 color:middledevonian text:[[Eifela stāvs|Eifela]] from: -391.8 till: -385.3 color:middledevonian text:[[Živetas stāvs|Živetas]] from: -385.3 till: -374.5 color:latedevonian text:[[Frānas stāvs|Frānas]] from: -374.5 till: -359.2 color:latedevonian text:[[Famenas stāvs|Famenas]] from: -359.2 till: -353 color:earlycarboniferous text:[[Turnejas stāvs|Turnejas]] bar:eratop from: -416 till: -359.2 color:devonian text:[[Devons]] from: -359.2 till: -353 color:carboniferous text:[[Karbons]] PlotData= align:left fontsize:M mark:(line,white) width:5 anchor:till align:left color:earlydevonian bar:NAM1 from: -411.2 till: -407 text: [[Tollodus]] color:middledevonian bar:NAM2 from: -397.5 till: -391.8 text: [[Deinodus]] color:middledevonian bar:NAM3 from: -397.5 till: -385.3 text: [[Desmoporella]] color:middledevonian bar:NAM4 from: -397.5 till: -385.3 text: [[Palaeomylus]] color:middledevonian bar:NAM5 from: -391.8 till: -385.3 text: [[Eczematolepis]] color:middledevonian bar:NAM6 from: -391.8 till: -385.3 text: [[Goniosteus]] color:latedevonian bar:NAM7 from: -388 till: -383 text: [[Ptyctodopsis]] color:latedevonian bar:NAM8 from: -388 till: -383 text: [[Rhynchodus]] color:latedevonian bar:NAM9 from: -388 till: -361 text: [[Ptyctodus]] color:latedevonian bar:NAM10 from: -385.3 till: -374.5 text: [[Campbellodus]] color:latedevonian bar:NAM11 from: -385.3 till: -374.5 text: [[Ctenurella]] color:latedevonian bar:NAM12 from: -374.5 till: -359 text: [[Chelyophorus]] PlotData= align:center textcolor:black fontsize:M mark:(line,black) width:25 bar:period from: -416 till: -411.2 color:earlydevonian text:[[Lohkovas stāvs|Lohkovas]] from: -411.2 till: -407 color:earlydevonian text:[[Prāgas stāvs|Prāgas]] from: -407 till: -397.5 color:earlydevonian text:[[Emsas stāvs|Emsas]] from: -397.5 till: -391.8 color:middledevonian text:[[Eifela stāvs|Eifela]] from: -391.8 till: -385.3 color:middledevonian text:[[Živetas stāvs|Živetas]] from: -385.3 till: -374.5 color:latedevonian text:[[Frānas stāvs|Frānas]] from: -374.5 till: -359.2 color:latedevonian text:[[Famenas stāvs|Famenas]] from: -359.2 till: -353 color:earlycarboniferous text:[[Turnejas stāvs|Turnejas]] bar:era from: -416 till: -359.2 color:devonian text:[[Devons]] from: -359.2 till: -353 color:carboniferous text:[[Karbons]] </timeline> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Bruņuzivis]] 8dzldq7mvrty0l6wa3ow1cpyivurppi 0 614891 4505740 4462161 2026-08-11T14:05:12Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4505740 wikitext text/x-wiki {{Apbalvojuma infokaste | name = 30. Kritiķu izvēles balva | image = 30th Critics' Choice Awards.jpg | image_size = 250px | date = {{dat|2025|02|07}} | host = [[Čelsija Hendlere]] | website = {{URL|https://www.criticschoice.com}} | network = [[E!]]<br />''[[Peacock]]'' | previous = [[29. Kritiķu izvēles balva|29.]] | next = [[31. Kritiķu izvēles balva|31.]] }} '''30. Kritiķu izvēles balvu''' pasniegšanas ceremonija norisinājas {{dat|2025|2|7||bez}}, [[Santamonika]]s lidostas Bārkera angārā, [[Kalifornija|Kalifornijā]], un tajā apbalvoja labākos kino un televīzijas 2024. gada sasniegumus.<ref name="Critics">{{publikācijas atsauce |url=https://www.criticschoice.com/2024/10/10/critics-choice-association-partners-with-e-for-30th-annual-critics-choice-awards-taking-place-on-sunday-january-12-2025/ |title=Critics Choice Association Partners with E! for 30th Annual Critics Choice Awards Taking Place on Sunday, January 12, 2025 |publisher=[[Critics Choice Association]] |date=October 10, 2024 |access-date=December 5, 2024 |archive-date={{dat|2024|12|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20241214004614/https://www.criticschoice.com/2024/10/10/critics-choice-association-partners-with-e-for-30th-annual-critics-choice-awards-taking-place-on-sunday-january-12-2025/ }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://variety.com/2024/awards/news/critics-choice-awards-2025-voters-guide-late-tv-releases-1236207057/ |title=Critics Choice Awards 2025 Voters' Guide: November and December TV Releases Could Shake Up the Race |last=Longeretta |first=Emily |work=[[Variety]] |date=November 13, 2024 |access-date=December 5, 2024}}</ref><ref name="E!">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.eonline.com/news/1408485/the-2025-critics-choice-awards-is-coming-to-e-all-the-details |title=The 2025 Critics Choice Awards is Coming to E!: All the Details |last=Lee |first=Tionah |publisher=[[E!]] |date=October 10, 2024 |access-date=December 5, 2024}}</ref> Sākotnēji balvu pasniegšanas ceremonija bija paredzēta 12. janvārī, bet Dienvidkalifornijas meža ugunsgrēku sērijas dēļ to divreiz atlika.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Stephan |first=Katcy |date=January 8, 2025 |title=Critics Choice Awards Postponed to January 26 Due to Southern California Fires |url=https://variety.com/2025/awards/news/critics-choice-awards-canceled-fire-1236269968/ |access-date=January 8, 2025 |website=Variety |language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Andreeva |first=Nellie |date=January 14, 2025 |title=Critics Choice Awards Postponed Again In Wake Of L.A. Wildfires |url=https://deadline.com/2025/01/critics-choice-awards-postponed-la-fires-1236257169/ |access-date=January 14, 2025 |website=[[Deadline Hollywood]] |language=en}}</ref> Ceremoniju pārraidīja televīzijas kanālā [[E!]] un nākamajā dienā tā bija pieejama straumēšanai kanālā ''[[Peacock]]''.<ref name="Critics" /><ref name="E!" /> [[Čelsija Hendlere]] vadīja ceremoniju trešo gadu pēc kārtas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://deadline.com/2024/10/critics-choice-awards-e-peacock-broadcast-partners-chelsea-handler-host-1236112434/ |title=Critics Choice Awards Lands E! and Peacock as New Broadcast Partners; Chelsea Handler to Return as Host for Third Year |last=Hammond |first=Pete |work=Deadline Hollywood |date=October 10, 2024 |access-date=December 5, 2024}}</ref> Tāpat kā iepriekšējos četrus gadus, kino un televīzijas nominācijas paziņoja atsevišķi. Televīzijas nominācijas paziņoja {{dat|2024|12|5||bez}}.<ref name="TV Nominations">{{Tīmekļa atsauce |url=https://deadline.com/2024/12/critics-choice-awards-2024-tv-nominations-shogun-1236195173/ |title=''Shōgun'' Leads with Six Critics Choice Awards TV Nominations – Full List |last=Pedersen |first=Erik |work=Deadline Hollywood |date=December 5, 2024 |access-date=December 6, 2024}}</ref> Kino nominācijas paziņoja {{dat|2024|12|12||bez}}.<ref name="Film Nominations">{{Tīmekļa atsauce |url=https://deadline.com/2024/12/critics-choice-awards-2024-film-nominations-1236201448/ |title=''Conclave'' And ''Wicked'' Lead Critics Choice Awards Film Nominations – Full List |last=Evans |first=Greg |work=Deadline Hollywood |date=December 12, 2024 |access-date=December 12, 2024}}</ref> Filmu nomināciju vidū līderpozīcijās bija "[[Konklāvs (filma)|Konklāvs]]" un "[[Ļaunā]]" ar vienpadsmit nominācijām katra, kam sekoja "[[Kāpa: Otrā daļa]]" un "[[Emilija Peresa]]" ar desmit nominācijām katra.<ref name="Film Nominations"/> Televīzijas nomināciju vidū līderpozīcijās bija "[[Sjoguns (miniseriāls)|Sjoguns]]" ar sešām nominācijām, kam sekoja ''[[Abbott Elementary]]'', ''[[The Diplomat]]'', ''[[Disclaimer]]'', "[[Padomi]]" (''Hacks''), "[[Pingvīns (seriāls)|Pingvīns]]" (''The Penguin'') un "[[Kas notiek krēslā (seriāls)|Kas notiek krēslā]]" (''What We Do in the Shadows'') ar četrām nominācijām katra.<ref name="TV Nominations"/> "[[Anora]]" kļuva par pirmo filmu, kas ieguvusi balvu kategorijā "Labākā filma" un neiegūstot nevienu citu balvu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.yahoo.com/entertainment/anora-wins-best-picture-critics-030646643.html?fr=sycsrp_catchall|title=‘Anora’ wins Best Picture at Critics Choice Awards|last=Eng|first=Joyce|date=February 7, 2025|access-date=February 8, 2025|website=Yahoo Entertainment}}</ref> == Laureāti un nominācijas == [[Attēls:Jon Chu - Wicked.jpg|thumb|187x187px|Labākais režisors — [[Džons Ču]]]] [[Attēls:Adrien Brody-61584.jpg|thumb|150px|Labākais aktieris — [[Adriens Brodijs]]]] [[Attēls:Demi Moore at the 2024 Toronto International Film Festival 3 (cropped) (cropped).jpg|thumb|150px|Labākā aktrise — [[Demija Mora]]]] [[Attēls:ARealPainBFILFF131024 (82 of 138) (54065186044) (cropped) (cropped).jpg|thumb|150px|Labākais aktieris otrā plāna lomā — [[Kīrans Kalkins]]]] [[Attēls:Zoe Saldaña at the 2024 Toronto International Film Festival 2 (cropped 2).jpg|thumb|150px|Labākā aktrise otrā plāna lomā — [[Zoja Saldana]]]] [[Attēls:Coralie Fargeat at the 2024 Toronto International Film Festival.jpg|thumb|150px|Labākais oriģinālscenārijs — [[Koralī Faržā]]]] [[Attēls:Reznor Ross G5 setup cropped tight.jpg|thumb|150px|Labākā mūzika — [[Trents Reznors]] un [[Atikuss Ross]]]] === Kino === {| class="wikitable" {| class=wikitable |- ! style="background:#EEDD82; width:50%" | Labākā filma ! style="background:#EEDD82; width:50%" | Labākais režisors |- | valign="top" | * '''"[[Anora]]"''' ** "[[Brutālists]]" ** "[[Bobs Dilans: Pilnīgi nezināms]]" ** "[[Konklāvs (filma)|Konklāvs]]" ** "[[Kāpa: Otrā daļa]]" ** "[[Emilija Peresa]]" ** ''[[Nickel Boys]]'' ** "[[Sing Sing: Teātris aiz restēm]]" ** "[[Substance (filma)|Substance]]" ** "[[Ļaunā]]" | valign="top" width="50%"| * '''[[Džons Ču]] — "[[Ļaunā]]"''' ** [[Žaks Odijārs]] — "[[Emilija Peresa]]" ** [[Šons Beikers]] — "[[Anora]]" ** [[Edvards Bergers]] — "[[Konklāvs (filma)|Konklāvs]]" ** [[Breidijs Korbets]] — "[[Brutālists]]" ** [[Koralī Faržā]] — "[[Substance (filma)|Substance]]" ** [[Ramels Ross]] — ''[[Nickel Boys]]'' ** [[Denī Vilnēvs]] — "[[Kāpa: Otrā daļa]]" |- ! style="background:#EEDD82" | Labākais aktieris ! style="background:#EEDD82" | Labākā aktrise |- | valign="top" | * '''[[Adriens Brodijs]] par Lāslo Tota lomu filmā "[[Brutālists]]"''' ** [[Timotejs Šalamē]] par [[Bobs Dilans|Boba Dilana]] lomu filmā "[[Bobs Dilans: Pilnīgi nezināms]]" ** [[Denjels Kreigs]] par [[Viljams Barouzs|Viljama Barouza]] lomu filmā "[[Kvīrs (filma)|Kvīrs]]" (''Queer'') ** [[Kolmans Domingo]] par Džona Vaitfīlda lomu filmā "[[Sing Sing: Teātris aiz restēm]]" ** [[Reifs Fainss]] par Tomass Kardiāla Lorensa lomu filmā "[[Konklāvs (filma)|Konklāvs]]" ** [[Hjū Grānts]] par Rīda kunga lomu filmā "[[Ķeceris (filma)|Ķeceris]]" | valign="top" width="50%"| * '''[[Demija Mora]] par Elizabetes Spārklas lomu filmā "[[Substance (filma)|Substance]]"''' ** [[Sintija Erīvo]] par Elfabas lomu filmā "[[Ļaunā]]" ** [[Karla Sofija Gaskona]] par Emilijas Peresas / Huana Del Montes lomu filmā "[[Emilija Peresa]]" ** [[Meriana Žana-Baptista]] per Pensijas Dīkonas lomu filmā ''[[Hard Truths]]'' ** [[Andželīna Džolija]] par [[Marija Kalla|Marijas Kallas]] lomu filmā "[[Marija (2024. gada filma)|Marija]]" ** [[Maikija Medisone]] par Anoras "Ani" Mikhejevas lomu filmā "[[Anora]]" |- ! style="background:#EEDD82" | Labākais aktieris otrā plāna lomā ! style="background:#EEDD82" | Labākā aktrise otrā plāna lomā |- | valign="top" | * '''[[Kīrans Kalkins]] par Bendži Kaplana lomu filmā "[[Īstas sāpes]]"''' ** [[Jura Borisovs]] par Igora lomu filmā "[[Anora]]" ** [[Klerenss Maklins]] par Klerensa Maklina lomu filmā "[[Sing Sing: Teātris aiz restēm]]" ** [[Edvards Nortons]] par [[Pīts Sīgers|Pīta Sīgera]] lomu filmā "[[Bobs Dilans: Pilnīgi nezināms]]" ** [[Gajs Pīrss]] par Harisona Van Burena lomu filmā "[[Brutālists]]" ** [[Denzels Vašingtons]] par [[Makrīns|Makrīna]] lomu filmā "[[Gladiators II]]" | valign="top" width="50%"| * '''[[Zoja Saldana]] par Ritas Moras Kastro lomu filmā "[[Emilija Peresa]]"''' ** [[Daniela Dedvailere]] par Bernīsas Čārlzas lomu filmā ''[[The Piano Lesson]]'' ** [[Onžanū Ellisa-Teilore]] par Hetijas Kērtisas lomu filmā ''[[Nickel Boys]]'' ** [[Ariana Grande]] par Glindas lomu filmā "[[Ļaunā]]" ** [[Mārgarita Kvolija]] par Sjū lomu filmā "[[Substance (filma)|Substance]]" ** [[Izabella Rosellīni]] par māsas Agneses lomu filmā "[[Konklāvs (filma)|Konklāvs]]" |- ! style="background:#EEDD82" | Labākais jaunais aktieris vai aktrise ! style="background:#EEDD82" | Labākais aktieru ansamblis |- | valign="top" | * '''[[Meisija Stella]] par Eliotas lomu filmā ''[[My Old Ass]]''''' ** [[Elaila Brauna]] par jaunās Furiosas lomu filmā "[[Furioza: Trakā Maksa sāga]]" ** Ellots Hefernans par Džordža lomu filmā ''[[Blitz (filma)|Blitz]]'' ** Aizeks Vans par Krisa Vana lomu filmā ''[[Dìdi]]'' ** [[Ališa Veira]] par Abigeilas Lazāras lomu filmā "[[Abigeila]]" (''Abigail'') ** Zoja Zīglere par Leisijas lomu filmā "[[Dženeta planēta]]" (''Janet Planet'') | valign="top" width="50%"| * '''"[[Konklāvs (filma)|Konklāvs]]"''' ** "[[Anora]]" ** "[[Emilija Peresa]]" ** ''[[Saturday Night]]'' ** "[[Sing Sing: Teātris aiz restēm]]" ** "[[Ļaunā]]" |- ! style="background:#EEDD82" | Labākais oriģinālscenārijs ! style="background:#EEDD82" | Labākais adaptētais scenārijs |- | valign="top" | * '''[[Koralī Faržā]] — "[[Substance (filma)|Substance]]"''' ** [[Šons Beikers]] — "[[Anora]]" ** Morics Binders un Tims Felbaums un Alekss Deivids — "[[Piektais septembris]]" ** [[Breidijs Korbets]] un [[Mona Fastvolda]] — "[[Brutālists]]" ** [[Džesijs Aizenbergs]] — "[[Īstas sāpes]]" ** [[Džastins Karitskiss]] — "[[Sāncenši]]" | valign="top" width="50%"| * '''[[Pīters Strohans]] — "[[Konklāvs (filma)|Konklāvs]]"''' ** [[Žaks Odijārs]] — "[[Emilija Peresa]]" ** [[Vinnija Holcmane]] un [[Deina Foksa]] — "[[Ļaunā]]" ** Gregs Kvedars un Klints Bentlijs — "[[Sing Sing: Teātris aiz restēm]]" ** [[Ramels Ross]] un [[Džoslins Bārnss]] — ''[[Nickel Boys]]'' ** [[Denī Vilnēvs]] un [[Džons Speitss]] — "[[Kāpa: Otrā daļa]]" |- ! style="background:#EEDD82" | Labākais operatora darbs ! style="background:#EEDD82" | Labākā montāža |- | valign="top" width="50%"| * '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ** "[[Ļaunā]]" ** "[[Brutālists]]" ** "[[Konklāvs (filma)|Konklāvs]]" ** "[[Kāpa: Otrā daļa]]" ** ''[[Nickel Boys]]'' | valign="top" width="50%"| * '''"[[Sāncenši]]"''' ** "[[Anora]]" ** "[[Konklāvs (filma)|Konklāvs]]" ** "[[Brutālists]]" ** "[[Kāpa: Otrā daļa]]" ** "[[Piektais septembris]]" |- ! style="background:#EEDD82" | Labākais kostīmu dizains ! style="background:#EEDD82" | Labākais mākslinieks |- | valign="top" width="50%"| * '''"[[Ļaunā]]"''' ** "[[Konklāvs (filma)|Konklāvs]]" ** "[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]" ** "[[Marija (2024. gada filma)|Marija]]" ** "[[Kāpa: Otrā daļa]]" ** "[[Gladiators II]]" | valign="top" width="50%"| * '''"[[Ļaunā]]"''' ** "[[Brutālists]]" ** "[[Konklāvs (filma)|Konklāvs]]" ** "[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]" ** "[[Gladiators II]]" ** "[[Kāpa: Otrā daļa]]" |- ! style="background:#EEDD82" | Labākā mūzika ! style="background:#EEDD82" | Labākā dziesma |- | valign="top" width="50%"| * '''[[Trents Reznors]] un [[Atikuss Ross]] — "[[Sāncenši]]"''' ** [[Hauška|Volkers Bertelmans]] — "[[Konklāvs (filma)|Konklāvs]]" ** [[Denjels Blumbergs]] — "[[Brutālists]]" ** [[Kriss Bouerss]] — "[[Robots savā vaļā]]" ** [[Klemāns Dukols]] un [[Kamilla]] — "[[Emilija Peresa]]" ** [[Hanss Cimmers]] — "[[Kāpa: Otrā daļa]]" | valign="top" width="50%"| * '''''El Mal'' no filmas "[[Emilija Peresa]]"''' ** ''Beautiful That Way'' no filmas "[[Pēdējā šovmeitene]]" ** ''Compress/ Repress]'' no filmas "[[Sāncenši]]" ** ''Harper and Will Go West'' no filmas ''[[Will & Harper]]'' ** ''Kiss the Sky'' no filmas "[[Robots savā vaļā]]" ** ''Mi Camino'' no filmas "Emilija Peresa" |- ! style="background:#EEDD82" | Labākais grims un matu sakārtojums ! style="background:#EEDD82" | Labākie vizuālie efekti |- | valign="top" width="50%"| * '''"[[Substance (filma)|Substance]]"''' ** "[[Bītldžūss Bītldžūss]]" ** "[[Kāpa: Otrā daļa]]" ** "[[Ļaunā]]" ** "[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]" ** ''[[A Different Man]]'' | valign="top" width="50%"| * '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''' ** "[[Gladiators II]]" ** "[[Ļaunā]]" ** "[[Better Man: Robija Viljamsa stāsts]]" (''Better Man'') ** "[[Substance (filma)|Substance]]" ** "[[Pērtiķu planētas karaliste]]" |- ! style="background:#EEDD82" | Labākā komēdija ! style="background:#EEDD82" | Labākā animācijas filma |- | valign="top" width="50%"| * '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]" (dalīta balva)''' * '''"[[Īstas sāpes]]" (dalīta balva)''' ** ''[[Hit Man]]'' ** ''[[My Old Ass]]'' ** ''[[Saturday Night]]'' ** ''[[Thelma (2024. gada filma)|Thelma]]'' | valign="top" width="50%"| * '''"[[Robots savā vaļā]]"''' ** "[[Straume (filma)|Straume]]" ** "[[Prāta spēles 2]]" ** ''[[Memoir of a Snail]]'' ** ''[[Wallace & Gromit: Vengeance Most Fowl]]'' |- ! colspan=2 style="background:#EEDD82" | Labākā filma svešvalodā |- | colspan="2" valign="top" width="100%"| * '''"[[Emilija Peresa]]" • [[Francija]]''' ** "[[Viss, ko mēs iedomājamies par gaismu]]" • [[Indija]] ** "[[Straume (filma)|Straume]]" • [[Latvija]] ** "[[Joprojām esmu šeit]]" • [[Brazīlija]] ** ''[[Kneecap (filma)|Kneecap]]'' • [[Īrija]] ** "[[Svētās vīģes sēkla]]" • [[Vācija]] |} === Televīzija === [[Attēls:Hiroyuki Sanada 20240220.jpg|thumb|150px|Labākais aktieris drāmas seriālā — [[Hirojuki Sanada]]]] [[Attēls:SDCC 2015 - Kathy Bates (19157137724) (cropped).jpg|thumb|150px|Labākā aktrise drāmas seriālā — [[Ketija Beitsa]]]] [[Attēls:Tadanobu Asano 2011 (cropped).jpg|thumb|150px| Labākais aktieris otrā plāna lomā drāmas seriālā — [[Tadanobu Asano]]]] [[Attēls:Adam Brody - Everyone Is Lying to You for Money.jpg|thumb|187x187px|Labākais aktieris komēdijseriālā — [[Ādams Brodijs]]]] [[Attēls:Jean Smart by Gage Skidmore.jpg|thumb|150px|Labākā aktrise komēdijseriālā — [[Džīna Smārta]]]] [[Attēls:MichaelUrie-byPhilipRomano2.jpg|thumb|225x225px|Labākais aktieris otrā plāna lomā komēdijseriālā — [[Maikls Uri]]]] [[Attēls:2025 Colin Farrell - 2 (cropped).jpg|thumb|199x199px|Labākais aktieris miniseriālā vai televīzijas filmā — [[Kolins Ferels]]]] [[Attēls:Cristin Milioti at Vulture Festival 2024.jpg|thumb|187x187px|Labākā aktrise miniseriālā vai televīzijas filmā — [[Kristina Milioti]]]] [[Attēls:MJK 08465 Liev Schreiber (Berlinale 2018).jpg|thumb|150px|Labākais aktieris otrā plāna lomā miniseriālā vai televīzijas filmā — [[Līevs Šreibers]]]] [[Attēls:Jessica Gunning in Outlaws 2017.jpg|thumb|150px|Labākā aktrise otrā plāna lomā miniseriālā vai televīzijas filmā — [[Džesika Ganinga]]]] {| class="wikitable" |- ! colspan=2 style="background:#EEDD82" | Labākais drāmas seriāls |- | colspan=2 style="vertical-align:top;"| * '''"[[Sjoguns (miniseriāls)|Sjoguns]]" (FX / ''[[Hulu]]'')''' ** ''[[Anne Rice's Interview with the Vampire]]'' ([[AMC]]) ** ''[[The Day of the Jackal (seriāls)|The Day of the Jackal]]'' (''[[Peacock]]'') ** ''[[The Diplomat]]'' (''[[Netflix]]'') ** ''[[Evil]]'' (''[[Paramount+]]'') ** "[[Industrija (seriāls)|Industrija]]" (''Industry''; [[HBO]] / ''[[HBO Max|Max]]'') ** ''[[The Old Man]]'' ([[FX]]) ** ''[[Slow Horses]]'' (''[[Apple TV+]]'') |- ! style="background:#EEDD82" | Labākais aktieris drāmas seriālā ! style="background:#EEDD82" | Labākā aktrise drāmas seriālā |- | valign="top" width="50%"| * '''[[Hirojuki Sanada]] par lorda Joši Toranagas lomu seriālā "[[Sjoguns (miniseriāls)|Sjoguns]]" (FX / ''Hulu'')''' ** [[Džefs Bridžess]] par Dena Čeisa lomu seriālā ''[[The Old Man]]'' (FX) ** [[Nčuti Gatkva]] par [[piecpadsmitais Doktors|piecpadsmitā Doktora]] lomu seriālā ''[[Doctor Who]]'' (''[[Disney+]]'') ** [[Edijs Redmeins]] par Šakāļa lomu seriālā ''[[The Day of the Jackal (seriāls)|The Day of the Jackal]]'' (''Peacock'') ** [[Rufuss Sjūels]] par Hala Vailera lomu seriālā ''[[The Diplomat]]'' (''Netflix'') ** [[Entonijs Stārs]] par [[Homlenders|Homlendera]] lomu seriālā "[[Zēni]]" (''The Boys''; ''[[Amazon Prime Video|Prime Video]]'') | valign="top" width="50%"| * '''[[Ketija Beitsa]] par Medlinas "Metijas" Metlokas lomu seriālā "[[Metloka (seriāls)|Metloka]]" (''Matlock''; [[CBS]])''' ** [[Katrina Balfa]] par Klēras Freizeras lomu seriālā "[[Svešzemniece]]" (''Outlander''; ''[[Starz]]'') ** [[Šanola Hemptone]] par Geibriela "Gebijas" Moselijas lomu seriālā "[[Atrastie]]" (''Found''; [[NBC]]) ** [[Kīra Naitlija]] par Helēnas Vebas lomu seriālā ''[[Black Doves]]'' (''Netflix'') ** [[Kerija Rasela]] par Keitas Vaileres lomu seriālā ''[[The Diplomat]]'' (''Netflix'') ** [[Anna Savai]] par Todas Mariko lomu seriālā "[[Sjoguns (miniseriāls)|Sjoguns]]" (FX / ''Hulu'') |- ! style="background:#EEDD82" | Labākais aktieris otrā plāna lomā drāmas seriālā ! style="background:#EEDD82" | Labākā aktrise otrā plāna lomā drāmas seriālā |- | valign="top" width="50%"| * '''[[Tadanobu Asano]] par Kašigi Jabušiges lomu seriālā "[[Sjoguns (miniseriāls)|Sjoguns]]" (FX / ''Hulu'')''' ** [[Maikls Emersons]] par Līlenda Tounsenda lomu seriālā ''[[Evil]]'' (''Paramount+'') ** [[Marks Pols Goslers]] par Hjū "Sera" Evansa lomu seriālā "[[Atrastie]]" (''Found''; NBC) ** [[Takehiro Hira]] par Išido Kazunari lomu seriālā "Sjoguns" (FX / ''Hulu'') ** [[Džons Litgovs]] par Herolda Hārpera lomu seriālā ''[[The Old Man]]'' (FX) ** [[Sems Rīds]] par Lestada de Lionkura lomu seriālā ''[[Anne Rice's Interview with the Vampire]]'' (AMC) | valign="top" width="50%"| * '''Moeka Hoši par Usami Fudži lomu seriālā "[[Sjoguns (miniseriāls)|Sjoguns]]" (FX / ''Hulu'')''' ** [[Elisone Dženija]] par Greisas Penas lomu seriālā ''[[The Diplomat]]'' (''Netflix'') ** [[Nikola Kidmena]] par Keitlinas Mēdas lomu seriālā "[[Speciālo uzdevumu vienība: Lauvene]]" (''Lioness''; ''Paramount+'') ** [[Skaija Māršala]] par Olimpijas Lourensas lomu seriālā "[[Metloka (seriāls)|Metloka]]" (''Matlock''; CBS) ** [[Anna Savai]] par Naomi Ičizaki lomu seriālā ''[[Pachinko]]'' (''Apple TV+'') ** [[Fiona Šova]] par Andželikas Muldūnas lomu seriālā ''[[Bad Sisters]]'' (''Apple TV+'') |- ! colspan=2 style="background:#EEDD82" | Labākais komēdijseriāls |- | colspan="2" valign="top" width="50%"| * '''"[[Padomi]]" (''Hacks''; HBO / ''Max'')''' ** ''[[Abbott Elementary]]'' ([[American Broadcasting Company|ABC]]) ** ''[[English Teacher]]'' (FX) ** ''[[Nobody Wants This]]'' (''Netflix'') ** "[[Tikai slepkavības ēkā]]" (''Only Murders in the Building''; ''Hulu'') ** "[[Atrast sevi]]" (''Somebody Somewhere''; HBO / ''Max'') ** ''[[St. Denis Medical]]'' (NBC) ** "[[Kas notiek krēslā (seriāls)|Kas notiek krēslā]]" (''What We Do in the Shadows''; FX) |- ! style="background:#EEDD82" | Labākais aktieris komēdijseriālā ! style="background:#EEDD82" | Labākā aktrise komēdijseriālā |- | valign="top" width="50%"| * '''[[Ādams Brodijs]] par Noa lomu seriālā ''[[Nobody Wants This]]'' (''Netflix'')''' ** [[Braiens Džordans Alvaress]] par Evana Markeza lomu seriālā ''[[English Teacher]]'' (FX) ** [[Deivids Alans Grīrs]] par Rona lomu seriālā ''[[St. Denis Medical]]'' (NBC) ** [[Stīvs Mārtins]] par Čārlza Heidena Sevedža lomu seriālā "[[Tikai slepkavības ēkā]]" (''Only Murders in the Building''; ''Hulu'') ** [[Kaivans Novaks]] par Nandora lomu seriālā "[[Kas notiek krēslā (seriāls)|Kas notiek krēslā]]" (''What We Do in the Shadows''; FX) ** [[Mārtins Šorts]] par Olivera Patnema lomu seriālā "Tikai slepkavības ēkā" (''Only Murders in the Building''; ''Hulu'') | valign="top" width="50%"| * '''[[Džīna Smārta]] par Deboras Vensas lomu seriālā "[[Padomi]]" (''Hacks''; HBO / ''Max'')''' ** [[Kristena Bella]] par Džoanas lomu seriālā ''[[Nobody Wants This]]'' (''Netflix'') ** [[Kvinta Bransone]] par Džanīnas Tegas lomu seriālā ''[[Abbott Elementary]]'' (ABC) ** [[Natasja Demetriou]] par Nadjas lomu seriālā "[[Kas notiek krēslā (seriāls)|Kas notiek krēslā]]" (''What We Do in the Shadows''; FX) ** [[Bridžeta Evereta]] par Semas lomu seriālā "[[Atrast sevi]]" (''Somebody Somewhere''; HBO / ''Max'') ** [[Kristena Viga]] par Maksīnas Delakortes-Simonsas lomu seriālā ''[[Palm Royale]]'' (''Apple TV+'') |- ! style="background:#EEDD82" | Labākais aktieris otrā plāna lomā komēdijseriālā ! style="background:#EEDD82" | Labākā aktrise otrā plāna lomā komēdijseriālā |- | valign="top" width="50%"| * '''[[Maikls Uri]] par Braiana lomu seriālā ''[[Shrinking]]'' (''Apple TV+'')''' ** [[Pols Dounss]] par Džimija Lusakes jaunākā lomu seriālā "[[Padomi]]" (''Hacks''; HBO / ''Max'') ** [[Ašers Grodmens]] par Trevora Lefkovica lomu seriālā ''[[Ghosts]]'' (CBS) ** [[Hārvijs Jijens]] par Giljermo de la Krūza lomu seriālā "[[Kas notiek krēslā (seriāls)|Kas notiek krēslā]]" (''What We Do in the Shadows''; FX) ** [[Brendons Skots Džonss]] par kapteiņa Aizeka Higintūta lomu seriālā ''Ghosts'' (CBS) ** [[Tailers Džeimss Viljamss]] par Gregorija Edija lomu seriālā ''[[Abbott Elementary]]'' (ABC) | valign="top" width="50%"| * '''[[Hanna Einbindere]] par Eivas Denjelsas lomu seriālā "[[Padomi]]" (''Hacks''; HBO / ''Max'')''' ** [[Liza Kolona-Zajasa]] par Tinas Marero lomu seriālā ''[[The Bear]]'' (FX / ''Hulu'') ** [[Džanele Džeimsa]] par Eivas Kolmenas lomu seriālā ''[[Abbott Elementary]]'' (ABC) ** [[Stefānija Koeniga]] par Gvenas Sandersas lomu seriālā ''[[English Teacher]]'' (FX) ** [[Petija Lupone]] par Lilijas Kalderu lomu seriālā ''[[Agatha All Along]]'' (''Disney+'') ** [[Enija Potsa]] par Konijas Takeres lomu seriālā "[[Jaunais Šeldons]]" (''Young Sheldon''; CBS) |- ! style="background:#EEDD82" | Labākais miniseriāls ! style="background:#EEDD82" | Labākā televīzijas filma |- | valign="top" width="50%"| * '''"[[Ziemeļbriežu mazulis]]" (''Baby Reindeer''; ''Netflix'')''' ** ''[[Disclaimer]]'' (''Apple TV+'') ** "[[Debesu pavēlnieki]]" (''Apple TV+'') ** ''[[Mr Bates vs The Post Office]]'' ([[PBS]]) ** "[[Pingvīns (seriāls)|Pingvīns]]" (''The Penguin''; HBO / ''Max'') ** "[[Riplijs]]" (''Ripley''; ''Netflix'') ** "[[Īsts detektīvs: Nakts valsts]]" (''True Detective: Night Country''; HBO / ''Max'') ** ''[[We Were the Lucky Ones]]'' (''Hulu'') | valign="top" width="50%"| * '''''[[Rebel Ridge]]'' (''Netflix'')''' ** "[[Lieliskā Liliana Holla]]" (''The Great Lillian Hall''; HBO / ''Max'') ** ''[[It's What's Inside]]'' (''Netflix'') ** ''[[Música]]'' (''Prime Video'') ** ''[[Out of My Mind]]'' (''Disney+'') ** ''[[V/H/S/Beyond]]'' (''[[Shudder]]'') |- ! style="background:#EEDD82" | Labākais aktieris miniseriālā vai televīzijas filmā ! style="background:#EEDD82" | Labākā aktrise miniseriālā vai televīzijas filmā |- | valign="top" width="50%"| * '''[[Kolins Ferels]] par Osvalda Koba / Pingvīna lomu seriālā "[[Pingvīns (seriāls)|Pingvīns]]" (''The Penguin''; HBO / ''Max'')''' ** [[Ričards Geds]] par Donija Danna lomu seriālā "[[Ziemeļbriežu mazulis]]" (''Baby Reindeer''; ''Netflix'') ** [[Toms Holanders]] par [[Trūmens Kapote|Trūmena Kapotes]] lomu seriālā ''[[Feud: Capote vs. The Swans]]'' (FX) ** [[Kevins Klains]] par Stīvena Braitstoka lomu seriālā ''[[Disclaimer]]'' (''Apple TV+'') ** [[Jūens Makgregors]] par grāfa Aleksandra Rostova lomu seriālā ''[[A Gentleman in Moscow]]'' (''Paramount+'') ** [[Endrū Skots]] par [[Tome Riplijs|Toma Riplija]] lomu seriālā "[[Riplijs]]" (''Ripley''; ''Netflix'') | valign="top" width="50%"| * '''[[Kristina Milioti]] par Sofijas Falkones lomu seriālā "[[Pingvīns (seriāls)|Pingvīns]]" (''The Penguin''; HBO / ''Max'')''' ** [[Keita Blanšeta]] par Ketrīnas Reivenskroftas lomu seriālā ''[[Disclaimer]]'' (''Apple TV+'') ** [[Džodija Fostere]] par Lisas Denversas lomu seriālā "[[Īsts detektīvs: Nakts valsts]]" (''True Detective: Night Country''; HBO / ''Max'') ** [[Džesika Lenga]] par Lilianas Hollas lomu filmā "[[Lieliskā Liliana Holla]]" (''The Great Lillian Hall''; HBO / ''Max'') ** Fībe-Rea Teilore par Melodijas Brūksas lomu filmā ''[[Out of My Mind]]'' (''Disney+'') ** [[Naomi Votsa]] par [[Beiba Peilija|Beibas Peilijas]] lomu seriālā ''[[Feud: Capote vs. The Swans]]'' (FX) |- ! style="background:#EEDD82" | Labākais aktieris otrā plāna lomā miniseriālā vai televīzijas filmā ! style="background:#EEDD82" | Labākā aktrise otrā plāna lomā miniseriālā vai televīzijas filmā |- | valign="top" width="50%"| * '''[[Līevs Šreibers]] par Tega Vinberija lomu seriālā ''[[The Perfect Couple]]'' (''Netflix'')''' ** [[Roberts Daunijs jaunākais]] par Kloda / Roberta Hamera / Neda Godvina / Niko Damianosa / mācītāja lomu seriālā "[[Piekritējs]]" (HBO / ''Max'') ** [[Hjū Grānts]] par Edvarda Keplidžera lomu seriālā "[[Režīms (seriāls)|Režīms]]" (''The Regime''; HBO / ''Max'') ** [[Rons Sīfass Džonss]] par [[Elaidža Muhamads|Elaidžas Muhamada]] lomu seriālā ''[[Genius|Genius: MLK/X]]'' (''[[National Geographic (TV kanāls)|National Geographic]]'') {{small|(pēcnāves)}} ** [[Logans Lermans]] par Edija Kurca lomu seriālā ''[[We Were the Lucky Ones]]'' (''Hulu'') ** [[Trīts Viljamss]] par [[Viljams Peilijs|Viljama "Billa" Peilija]] lomu seriālā ''[[Feud: Capote vs. The Swans]]'' (FX) {{small|(pēcnāves)}} | valign="top" width="50%"| * '''[[Džesika Ganinga]] par Martas Skotas lomu seriālā "[[Ziemeļbriežu mazulis]]" (''Baby Reindeer''; ''Netflix'')''' ** [[Dakota Faninga]] par Mārdžorijas "Mārdžas" Šervudas lomu seriālā "[[Riplijs]]" (''Ripley''; ''Netflix'') ** [[Leila Džordža]] par jaunās Ketrīnas Reivenskroftas lomu seriālā ''[[Disclaimer]]'' (''Apple TV+'') ** [[Betija Gilpina]] par Linas lomu seriālā ''[[Three Women]]'' (''Starz'') ** [[Dirdri O'Konela]] par Frānsisas Kobas lomu seriālā "[[Pingvīns (seriāls)|Pingvīns]]" (''The Penguin''; HBO / ''Max'') ** [[Kali Reisa]] par Evandželīnas Navaro lomu seriālā "[[Īsts detektīvs: Nakts valsts]]" (''True Detective: Night Country''; HBO / ''Max'') |- ! style="background:#EEDD82" | Labākais animācijas seriāls ! style="background:#EEDD82" | Labākā seriāls svešvalodā |- | valign="top" width="50%"| * '''''[[X-Men '97]]'' (''Disney+'')''' ** ''[[Batman: Caped Crusader]]'' (''Prime Video'') ** "[[Sunīte Blūija]]" (''Bluey''; ''Disney+'') ** "[[Boba burgeri]]" (''[[Fox Broadcasting Company|Fox]]'') ** ''[[Invincible (seriāls)|Invincible]]'' (''Prime Video'') ** "[[Simpsoni]]" (''Fox'') | valign="top" width="50%"| * '''''[[Squid Game]]'' (''Netflix'') • [[Dienvidkoreja]]''' ** ''[[Acapulco (seriāls)|Acapulco]]'' (''Apple TV+'') • [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ** ''[[Citadel: Honey Bunny]]'' (''Prime Video'') • [[Indija]] ** ''La Máquina'' (''Hulu'') • [[Meksika]] / ASV ** ''[[The Law According to Lidia Poët]]'' (''Netflix'') • [[Itālija]] ** ''[[My Brilliant Friend]]'' (HBO / ''Max'') • Itālija / ASV ** ''[[Pachinko]]'' (''Apple TV+'') • ASV ** ''[[Senna (seriāls)|Senna]]'' (''Netflix'') • [[Brazīlija]] |- ! style="background:#EEDD82" | Labākais sarunu šovs ! style="background:#EEDD82" | Labākā komēdijas speciālizlaidums |- | valign="top" width="50%"| * '''''[[John Mulaney Presents: Everybody's in LA]]'' (''Netflix'')''' ** ''[[The Daily Show]]'' (''[[Comedy Central]]'') ** ''[[The Graham Norton Show]]'' (''[[BBC America]]'') ** ''[[Hot Ones]]'' (''[[YouTube]]'') ** ''[[The Kelly Clarkson Show]]'' (NBC / ''[[Broadcast syndication|Syndicated]]'') ** ''[[The Late Show with Stephen Colbert]]'' (CBS) | valign="top" width="50%"| * '''''[[Ali Vonga|Ali Wong]]: Single Lady'' (''Netflix'')''' ** ''[[Džims Gafigans|Jim Gaffigan]]: The Skinny'' (''Hulu'') ** ''[[Kevins Džeimss|Kevins James]]: Irregardless'' (''Prime Video'') ** ''[[Niki Gleizere|Nikki Glaser]]: Someday You'll Die'' (HBO / ''Max'') ** ''[[Reičela Blūma|Rachel Bloom]]: Death, Let Me Do My Special'' (''Netflix'') ** ''[[Rāmi Jūsifs|Ramy Youssef]]: More Feelings'' (HBO / ''Max'') |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.criticschoice.com Oficiālā tīmekļa vietne] {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:2024. gada kino balvas|Kritiķu izvēles]] pfig133f2dtlskcho0ucphxy9u17cqh 0 615116 4505895 4500819 2026-08-12T01:04:41Z Biafra 13794 4505895 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Evelīna Otto | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2006|8|2}} | dz_viet = {{Vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = 188 [[centimetrs|cm]] | svars = | iesauka = | poz = [[Spēka uzbrucējs|spēka uzbrucēja]], [[Centrs (basketbols)|centrs]] | kar_sāk = | kar_beig = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = ''Denver East HS'' ([[Kolorādo]]) | koledža = | augstskola = [[Jūtas Universitāte]] | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|ASV}} Jūtas Universitāte | numurs = | līga = [[NCAA]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 2022—2023 | klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[RSU (sieviešu basketbola klubs)|RSU]] | kl_sez 2 = 2023—2024 | klubs 2 = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas TTT]] | kl_sez 3 = 2025—pašlaik | klubs 3 = {{flaga|ASV}} Jūtas Universitāte | kl_sez 4 = | klubs 4 = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut sezonas = 2025—pašlaik | taut = {{bkw|Latvija}} | ni izmaiņas = <!------ Trenera karjera ------> | trenera sezonas = | trenera klubi = <!------ Papildinformācija ------> | balv = * [[BSBL|Baltijas čempione]] <small>(2024)</small> * [[LSBL|Latvijas čempione]] <small>(2024)</small> | slavz = | aģenti = | dzimums = S <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = }} '''Evelīna Otto''' (dzimusi {{dat|2006|8|2}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[basketbols|basketboliste]], spēlē [[Spēka uzbrucējs|spēka uzbrucējas]] un [[Centrs (basketbols)|centra]] pozīcijā. Bijusi visu vecumu Latvijas jaunatnes basketbola izlašu dalībniece, ir pieaugušo [[Latvijas sieviešu basketbola izlase|Latvijas izlases]] spēlētāja. 2026. gadā E. Otto pārstāv [[Jūtas Universitāte]]s komandu [[ASV]] [[NCAA]] čempionātā. Mācījusies [[Ventspils 4. vidusskola|Ventspils 4. vidusskolā]], piedalījusies [[dambrete]]s Eiropas U10 čempionātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/damas/30072026-evelina_otto_amerikaniem_patik_sevi_lieli|title=Evelīna Otto: "Amerikāņiem patīk sevi lielīt – realitāti saproti tikai klātienē"|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-07-31|date=2026-07-30|language=lv}}</ref> Jaunatnes basketbolā trenēties sākusi [[Ventspils|Ventspilī]], pārstāvējusi tās komandu [[LJBL]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.futuresportsgroup.com/clients/evelina-otto|title=Evelina Otto|last=GROUP|first=FUTURE SPORTS|website=FUTURE SPORTS GROUP|access-date=2025-11-25}}</ref>, bet pēc tam turpinājusi spēlēt Basketbola skolas "Rīga" sistēmas komandās "Centrs" un TTP. 2022.—2023. gada sezonā debitēja pieaugušo basketbolā, ar [[RSU (sieviešu basketbola klubs)|RSU]] komandu izcīnot bronzas medaļu [[Baltijas Sieviešu basketbola līga|Baltijas Basketbola līgā]] un sudrabu [[Latvijas Sieviešu basketbola līga|Latvijas čempionātā]]. 2023.—2024. gada sezonā pārstāvēja Latvijas vadošo komandu [[Rīgas TTT]], kuras sastāvā kļuva par Baltijas un Latvijas čempioni.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/damas/17022025-otra_latviete_mormonu_zeme_evelina_otto_s|title=Otrā latviete Mormoņu zemē: Evelīna Otto spēlēs spēcīgajā "Big 12" līgā|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-11-25|date=2025-02-17|language=lv}}</ref> Pēc tam pārstāvēja vidusskolas komandu ASV [[Kolorādo|Kolorādo štatā]] ''Denver East HS.'' 2025. gada rudenī E. Otto uzsāka studijas [[Jūtas Universitāte]]s komandā, kuras basketbola komandu pārstāv [[NCAA]] čempionātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://utahutes.com/sports/womens-basketball/roster/evelina-otto/16880|title=Evelina Otto - Women's Basketball|website=University of Utah Athletics|access-date=2025-11-25|date=2025-11-07|language=en}}</ref> Spēlējusi Latvijas U-16, U-18 un U-20 izlasēs Eiropas čempionātos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.proballers.com/basketball/player/240369/otto-evelina|title=Evelina Otto, Basketball Player|last=Proballers|website=Proballers|access-date=2025-11-25|language=en}}</ref> 2025. gada vasarā debitējusi pieaugušo [[Latvijas sieviešu basketbola izlase|Latvijas izlases]] sastāvā. E. Otto atveido vienu no galvenajām varonēm — basketbolisti [[Skaidrīte Smildziņa-Budovska|Skaidrīti Smildziņu-Budovsku]] 2025. gada [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmā "[[Tīklā. TTT leģendas dzimšana]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/mvp/51891001/cilveks/120094226/vai-zinaji-ka-vina-ir-filmu-zvaigzne-evelina-otto-uzmirdz-basketbola-laukuma-un-uz-liela-ekrana|title="Vai zināji, ka viņa ir filmu zvaigzne?" Evelīna Otto uzmirdz basketbola laukumā un uz lielā ekrāna|last=Freimanis|first=Jānis|website=Delfi|access-date=2025-11-25|date=2025-11-07|language=lv}}</ref> Par lomu viņa tika izvirzīta [[Lielā Kristapa balva]]i, kā pretendente uz Labākās otrā plāna aktrises lomu. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Otto, Evelīna}} [[Kategorija:2006. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas basketbolisti]] [[Kategorija:Basketbola uzbrucēji]] [[Kategorija:Basketbola centri]] tilxjcfexm5qmwe7q69yyci6t3x71cu 0 616180 4505907 4373552 2026-08-12T04:13:10Z Biafra 13794 jāuzlabo 4505907 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Rubenes pamatskola 1939.jpg|thumb|Rubenes draudzes skolas ēka (1939)]] '''Rubenes pamatskola''' ir [[pamatskola]], kas atrodas Valmieras ielā 1 [[Rubene|Rubenē]]. == Vēsture == [[Rubenes draudze]]s skola dibināta [[Zviedru Vidzeme]]s laikā 1679. gadā. 1707. gadā baznīcas un draudzes revīzijas protokolā minēts, ka skola atradās rijā pie mācītāja muižas. Skolmeistars bija Gribiešu Jānis, kurš skolā nokalpoja 60 gadu un uzcēla skolas ēku. 1768. gada revīzijas aktā teikts, ka uzcelta jauna skolas ēka pusversti no Rubenes baznīcas Rīgas-Valmieras lielceļa malā. 18. gadsimta beigās vai 19. gadsimta sākumā uzcēla skolas ēku "Randavās". No 1872. līdz 1875. gadam Rubenes draudzes skolā mācījās [[Pauls Valdens]] (1863—1957). 1913. gadā skolā iemūrēja podiņu krāsnis, uzlika jaunu jumtu un izremontēja saimniecības ēkas. Pēc 1918. gada skolu pārdēvēja par Rubenes 6-klasīgo pamatskolu. Kad 1965. gadā atklāja jaunuzcelto Rubenes astoņgadīgo pamatskolu, bijušajā draudzes skolas ēkā ierīkoja internātu.<ref>[https://www.historia.lv/vietas/rubenes-draudzes-skola Rubenes draudzes skola] historia.lv</ref> == Izglītības programmas == * pamatizglītības programma (21011111); * speciālās pamatizglītības programmā izglītojamiem ar mācīšanās traucējumiem (21015611). == Atsauces == {{atsauces}} {{Valmieras novada skolas}} [[Kategorija:Rubene]] [[Kategorija:Pamatskolas Latvijā]] b806amvdax4q48z5sljus9a32h97ojq 0 618910 4505753 4466292 2026-08-11T15:09:21Z Bendžamins 76862 4505753 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Tamāšs Šujoks | vārds_orģ = ''Sulyok Tamás'' | attēls = Sulyok Tamás hivatalos portréja (cropped).jpg | mazs_att = | apraksts = Tamāšs Šujoks 2024. gadā | amats = [[Ungārijas valsts vadītāju uzskaitījums|Ungārijas prezidents]] | term_sākums = {{dat|2024|3|5|N}} | term_beigas = {{dat|2026|7|20|N}} | priekštecis = [[Katalina Novāka]] | pēctecis = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1956|3|24}} | dzim_vieta = {{vieta|Ungārija|Kiškunfēleģhāza}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = | partija = Neatkarīgais | dzīvesb = | profesija = jurists, politiķis | alma_mater = [[Segedas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = | premjers = [[Viktors Orbāns]] }} '''Tomāšs Šujoks''' ({{Val|hu|Sulyok Tamás}}, dzimis {{Dat|1956|3|24}}) ir [[Ungāri|ungāru]] jurists un politiķis. No 2024. gada marta līdz 2026. gada jūlijam Šujoks bija [[Ungārijas valsts vadītāju uzskaitījums|Ungārijas prezidents]]. No 2016. līdz 2024. gadam bijis Ungārijas konstitucionālās tiesas prezidents. 2024. gada februārī, kad no amata atkāpās toreizējā prezidente [[Katalina Novāka]], Šujoks kļuva par partijas ''[[Fidesz]]'' prezidenta amata kandidātu. Ticis ievēlēts prezidenta amatā 2024. gada 26. februārī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/article/hungary-new-president-after-scandal-resignation-953112b633418f283733f1b48f799598|title=Hungarian parliament elects new president after predecessor resigned in scandal|last=Spike|first=Justin|website=AP News|access-date=2025-12-27|date=2024-02-26|language=en}}</ref> 2026. gadā, pēc tam, kad [[Tisza (partija)|Tisza]] partija ieguva parlamenta konstitucionālo vairākumu, [[Ungārijas parlaments|parlaments]] pieņēma konstitucionālu grozījumu, kas izbeidza Šujoka pilnvaru termiņu un izraisīja jaunas prezidenta vēlēšanas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/articles/cpd7q7eev7po|title=Hungary's president agrees to stand down after parliament backs removal|website=BBC News|access-date=2026-08-11|date=2026-07-18|language=en-GB}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | virsraksts = [[Ungārijas valsts vadītāju uzskaitījums|Ungārijas prezidents]] | periods = {{dat|2024|3|5|N}} — pašlaik | pirms = [[Katalina Novāka]] | pēc = }} {{kastes beigas}} {{ES valstu vadītāji}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Šujoks, Tamāšs}} [[Kategorija:1956. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ungārijas politiķi]] [[Kategorija:Ungārijas prezidenti]] 9qi1bphn4z54nx5fv2d1w1u64t0exql 0 619435 4505806 4505072 2026-08-11T17:11:51Z DrewAir 91233 /* Gaisa temperatūra */ 4505806 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Latvijas dabas parādības}} {{Meteoroloģijas infokaste|nosaukums = [[2026. gads Latvijā|2026]]. gada laikapstākļi Latvijā |vid Lat = |min Lat = |max Lat = |vid Rīga = |min Rīga = |max Rīga = |nokrišņi gadā = Latvija: |nokrišņi mēnesī = |nokrišņi dekādē = |nokrišņi diennaktī = |sniega sega = |vēja brāzmas = |citi notikumi = }} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads Latvijā|2026. gada]] laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].''' == Gada raksturojums pa gadalaikiem == '''2025./2026. gada ziema''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –5,0 °C, kas ir 2,6 °C zem gadalaika normas (1991.–2020. gads). Tā bija aukstākā ziema kopš 2010./2011. gada ziemas. Zemākā gaisa temperatūra šoziem (−32,8 °C) tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet augstākā gaisa temperatūra novērota kalendārās ziemas pēdējā dienā: +10,9 °C Zīlānos 28. februārī. Ziema iesākās ar 5. siltāko decembri novērojumu vēsturē (dalīti ar 2011. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +2,1 °C jeb 3,2 °C virs normas. Decembrī reģistrēta lielākā daļa ziemas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordu. Īpaši izcēlās 10. un 11. decembris – 10. decembrī rekordi sasniegti visās novērojumu stacijās, savukārt 11. decembrī rekords netika reģistrēts tikai Skultē. Decembra beigās vidējā gaisa temperatūra pazeminājās, un, sākot ar 4. janvāri, Latvijā iestājās 50 dienu ilgs periods, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par normu. Viszemākā diennakts vidējā temperatūra bija 1. februārī, −18,3 °C jeb 14,6 °C zem šī datuma normas. Savukārt, apskatot periodus, kuros secīgās diennaktīs maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedz 0 °C, šajā ziemas sezonā (novembris–aprīlis) tas bija viens no garākajiem pēdējās desmitgadēs (49 diennaktis), kaut vēsturiskais rekords netika pārsniegts (60 diennaktis 1941./1942. gada ziemā). Ilgstošā aukstuma perioda ietekmē janvāra vidējā temperatūra −8,7 °C bija 5,7 °C zem normas, un tas ierindojās otrajā vietā kopš rekordaukstā 1987. gada – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Lai gan februāra pēdējā nedēļā gaisa temperatūra paaugstinājās un tika sasniegti arī daži diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, arī februāris kopumā bija 5,2 °C aukstāks par normu un viens no aukstākajiem šajā gadsimtā. Kopumā ziemā tika pārspēti 63 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 2 Latvijas diennakts rekordi, un 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 2 bija Latvijas diennakts rekordi un 1 stacijas dekādes rekords. Kopējais nokrišņu daudzums ziemā Latvijā bija 72,0 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (144,6 mm), līdz ar to šī ziema kļuva par 6. sausāko novērojumu vēsturē. Vismazāk nokrišņu bija Mērsragā (43,2 mm), kas ir 64% zem stacijas normas, bet nokrišņiem bagātākā ziema bija Rucavā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 135,2 mm (26% zem normas). Visi ziemas mēneši bija sausāki par normu un vieni no sausākajiem 21. gadsimtā. Decembris ar nokrišņu daudzumu 39,1 mm bija 27% sausāks par normu, janvāris bija 58% sausāks par normu, sasniedzot 21,2 mm. Savukārt februāris bija salīdzinoši vissausākais ar kopējo nokrišņu daudzumu 16,0 mm jeb 60% zem normas. Salīdzinoši sausie apstākļi, kas aizsākās jau rudenī, turpinājās arī ziemā. Decembris šoziem bija vismitrākais, ar visvairāk dienām ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm, bet tāpat visas mēneša dekādes bija sausākas par normu. Janvāra sākumā novērots vairāk nokrišņu, gada 1. dekādei esot mitrākai par normu Dienvidkurzemē un Dienvidlatgalē. Īpaši izcēlās 1. janvāris Pāvilostā ar diennakts nokrišņu daudzumu 22,9 mm, Liepājā – 20,5 mm, Rucavā 1.–2. janvārī kopā 32,1 mm. Turpmāko janvāri un februārī sausums turpinājās. Februāra 1. dekāde bija īpaši sausa, kopējam nokrišņu daudzumam Latvijā sasniedzot tikai 1,3 mm. Atsevišķas dienas bija mitrākas, piemēram, 13. februārī Lielpečos un Sīļos novēroti 12,6 un 12,2 mm. Neskatoties uz novērotajiem nokrišņiem, kopumā visās pašvaldībās ziemas laikā sausuma tendence tikai pastiprinājās. Šī ziema bija sniegaināka nekā normas periodā. Decembris ar vidējo sniega segas biezumu 0 cm bija mazāk sniegains par normu, taču janvārī un februārī Latvijas vidējais sniega segas biezums bija 15 un 25 cm, attiecīgi 7 un 15 cm vairāk nekā mēnešu normas. Decembra vidū daudzviet sniga, taču sniega sega bija īslaicīga, savukārt gada pēdējā nedēļā, gaisa temperatūrai pazeminoties, snigšana tika novērota visā Latvijā. Gada beidzamajā dienā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 5 cm, bet visbiezākā sniega sega vidēji diennaktī bija izveidojusies Alūksnē un Liepājā – 13 cm. Vienlaidu sniega sega Latvijas teritorijā noturējās visu janvāri un teju visu februāri. Piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā) un Rūjienā sniega sega bija plānāka, ziemas laikā sasniedzot 11–13 cm diennakts vidējo biezumu, savukārt biezākā sniega sega izveidojās Latgalē. Lielākais sniega segas biezums sasniegts Dagdā 14. februārī – diennaktī vidēji 60 cm, bet maksimāli 62 cm. Tā ir biezākā sniega sega, kas Latvija novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra beigās sākās atkusnis un sniega sega visur samazinājās, kaut ziemas pēdējā dienā daudzās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 51 cm, maksimāli 53 cm). Pilnībā izkususi sniega sega bija tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2025./2026. gada ziemā bija 3,5 m/s jeb vienāds ar normu. Decembris ar vidējo vēja ātrumu 4,0 m/s bija 0,4 m/s vējaināks par normu, bet janvāris un februāris ar vidējo vēja ātrumu 3,3 un 3,1 m/s abi bija 0,2 m/s mazāk vējaini par konkrēto mēnešu normām. Šoziem maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 7 atsevišķās dienās, 4 no tām brāzmu ātrums sasniedza stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s), bet vienā dienā sasniedza arī ļoti stipras vētras spēku (vismaz 28,5 m/s) – 29,1 m/s 30. decembrī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šoziem reģistrētās vēja brāzmas. '''2026. gada pavasaris''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,1 °C, kas ir 1,2 °C virs gadalaika normas (1991.–2020. gads), tādējādi kļūstot par 9. siltāko pavasari novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Zemākā gaisa temperatūra šopavasar (−8,4 °C) tika novērota 8. martā Daugavpilī, un arī augstākā gaisa temperatūra novērota Daugavpilī: +28,2 °C 4. maijā. Pavasaris iesākās ar siltāko martu novērojumu vēsturē (dalīti ar 2007. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +4,4 °C jeb 4,2 °C virs normas. Katru dienu Latvijas vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, un martā reģistrēti arī gandrīz visi šī pavasara diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, turklāt no 7. līdz 16. martam bija 10 dienu periods, kad katru dienu vismaz kādā stacijā reģistrēts rekords. Salīdzinoši vēsāks marts bija Baltijas jūras piekrastē, taču arī tur tas ierindojās starp desmit siltākajiem martiem vēsturē. Aprīlī vidējā gaisa temperatūra bija mainīga ar periodiem gan siltākiem, gan vēsākiem par normu. Aprīļa beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas vairākas dienas, taču aprīlī netika reģistrēti ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopumā aprīlis ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C bija 0,8 °C vēsāks par normu. Maija pirmās dienas bija siltas, daudzviet sasniegti +25,0 °C un vairāk, ieskaitot šī pavasara augstāko temperatūru: +28,2 °C Daugavpilī 4. maijā. Tomēr uzreiz pēc tam sekoja vēsāks periods, un arī turpmāko maiju vidējā gaisa temperatūra bija mainīga. Rezultātā maijs ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C bija 0,3 °C siltāks par normu. Kopā pavasarī tika pārspēti 135 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 5 Latvijas diennakts rekordi un 11 stacijas dekādes rekordi. Minimālās gaisa temperatūras rekordi netika sasniegti. Kopējais nokrišņu daudzums pavasarī Latvijā bija 61,2 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (123,1 mm), līdz ar to šis pavasaris kļuva par 2. sausāko novērojumu vēsturē aiz 1964. gada pavasara, kura nokrišņu daudzums bija 57,2 mm. Vismazāk nokrišņu bija Pāvilostā (28,5 mm), kas ir 73% zem stacijas normas, savukārt nokrišņiem bagātākais pavasaris bija Madonā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 118,3 mm, kas tāpat ir 9% zem stacijas normas. Visi pavasara mēneši bija sausāki par normu. Marts ar nokrišņu daudzumu 6,1 mm bija 83% sausāks par normu un kļuva par 4. sausāko novērojumu vēsturē. Aprīlis bija 54% sausāks par normu, sasniedzot 16,6 mm, savukārt maijs bija mitrākais pavasara mēnesis ar nokrišņu daudzumu 38,6 mm, taču tāpat 23% sausāks par normu. Pavasarī turpinājās sausuma periods, kas aizsākās jau pagājušā gada rudenī un raksturoja arī 2025./2026. gada ziemu. Laika periods no pagājušā gada septembra līdz šim maijam ir bijis otrais sausākais novērojumu vēsturē. Marts bija vissausākais mēnesis – vidēji Latvijā tas bija 4. sausākais novērojumu vēsturē, bet vairākās stacijās (Daugavpilī, Dagdā, Zosēnos, Zīlānos, Skrīveros, Lielpečos un Jelgavā) pat vissausākais. Gan marta 1., gan 3. dekādē Latvijas kopējais nokrišņu daudzums nesasniedza 1 mm. Aprīlis un maijs bija mazliet mitrāki, it īpaši aprīļa 1. dekāde un maija 2. dekāde, turklāt maija 2. dekāde bija vienīgā dekāde šajā pavasarī, kad kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija lielāks par normu, kaut tikai par 7%. Atsevišķas dienas izcēlās ar stipriem vai pat ļoti stipriem nokrišņiem, staciju diennakts nokrišņu daudzumam sasniedzot attiecīgi 10 mm vai 20 mm. Visvairāk vienas diennakts laikā nolija Madonā 18. maijā – 30,6 mm. Šis pavasaris bija mazāk sniegains nekā normas periodā – martā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 3 cm, kas ir 4 cm zem mēneša normas, savukārt aprīlī un maijā tas bija 0 cm. un maijā tas bija 0 cm. Pavasara sākumā sniega sega bija pilnībā izkususi tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē, bet daudzās citās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 47 cm, maksimāli 49 cm). Tomēr, paaugstinoties vidējai gaisa temperatūrai un atkusnim turpinoties, līdz marta vidum sniega sega pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Dagdā un Sīļos. Sniega sega pavasarī nekur vairāk neizveidojās, taču ik pa laikam kādā no stacijām novērota snigšana vēl aprīlī un arī maija sākumā (visvēlāk 7. maijā Alūksnē un Dagdā). Vidējais vēja ātrums Latvijā 2026. gada pavasarī bija 3,4 m/s, kas ir 0,3 m/s virs gadalaika normas. Visi pavasara mēneši bija vējaināki par normu. Marts ar vidējo vēja ātrumu 3,0 m/s bija 0,3 m/s vējaināks, maijs ar 3,2 m/s bija 0,4 m/s vējaināks, bet aprīlis bija visvējainākais ar vidējo vēja ātrumu 3,8 m/s jeb 0,7 m/s virs normas. Šopavasar maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 5 atsevišķās dienās, un vienā no tām brāzmu ātrums sasniedza arī stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s) – 24,7 m/s 6. aprīlī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šopavasar reģistrētās vēja brāzmas. == Gada raksturojums pa mēnešiem == {{Latvijas temp un nokr infokaste |jan temp = –8,7 °C |feb temp = –8,3 °C |mar temp = +4,4 °C |apr temp = +5,3 °C |mai temp = +11,7 °C |jūn temp = +16,9 °C |jūl temp = +17,4 °C |aug temp = |sep temp = |okt temp = |nov temp = |dec temp = |jan nokr = 21,2 mm |feb nokr = 16,0 mm |mar nokr = 6,1 mm |apr nokr = 16,6 mm |mai nokr = 38,6 mm |jūn nokr = 76,6 mm |jūl nokr = 123,2 mm |aug nokr = |sep nokr = |okt nokr = |nov nokr = |dec nokr = }} Ar vidējo gaisa temperatūru –8,7 °C '''2026. gada janvāris''' bija par 5,7 °C zem mēneša normas. Lai gan šis janvāris ierindojās 15. vietā (dalīti ar 1924. gadu) starp aukstākajiem janvāriem, tomēr tas bija otrais aukstākais kopš rekordaukstā 1987. gada janvāra – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā. Vidējā gaisa temperatūra visu janvāri, izņemot dažas dienas mēneša sākumā, bija zem normas. Neskatoties uz to, janvārī netika sasniegti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 21,2 mm, kas ir 58% zem mēneša normas (50,5 mm). Visvairāk nokrišņu (55,5 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 5,9 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 6,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 12 diennaktis, bet vismazāk Mērsragā un Rūjienā – 3 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega, un daudzās tā sasniedza 10 un 20 cm. Sniega sega noturējās visu janvāra mēnesi, vidēji mēnesī plānākā tā bija piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā), bet biezākā – Dagdā, Rucavā un Piedrujā. Vislielāko biezumu sniega sega sasniedza mēneša beigās, kad 28.–29. janvārī vairākās novērojumu stacijās (Rucavā, Sīļos, Saldū, Daugavpilī, Piedrujā) tā bija 30 vai vairāk centimetru bieza, bet Dagdā sasniedza pat 46 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 85% – no 81% Rīgā līdz 88% Alūksnē, Gulbenē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −5,3 °C, kas ir 2,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −18,2 °C tika novērota 8. janvārī Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā un Liepājas ostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 16,2 mm, kas ir 12% zem dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (48,8 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 4,9 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 4,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 7 diennaktis, bet vismazāk Bauskā un Mērsragā – 2 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega. Visbiezākā diennakts maksimālā un diennakts vidējā sniega sega novērota Rucavā 5. janvārī (30 cm un 29 cm), un dekādes laikā arī citviet sniega sega bija vismaz 20 cm bieza – Piedrujā, Dagdā, Gulbenē, Sīļos, Siguldā, Zosēnos, Skrīveros, Liepājā, Alūksnē, Daugavpilī, Kalnciemā, Stendē. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 87% – no 85% Kolkā, Mērsragā un Rūjienā līdz 91% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 8,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −24,5 °C tika novērota 20. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −1,8 °C tika novērota 16. janvārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 1,8 mm, kas ir 88% zem dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,3 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Skultē – 0,3 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Vičakos – 3 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Jelgavā, Madonā, Pāvilostā, Priekuļos, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 84% – no 81% Priekuļos un Rīgā līdz 88% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (17,5 m/s) tika novērotas 14. janvārī Kolkā. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 6,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,5 °C tika novērota 21. janvārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 4,3 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (18,6 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Ventspilī, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 1,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 4 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Kolkā, Kuldīgā, Madonā, Mērsragā, Priekuļos, Rūjienā, Siguldā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 82% – no 78% Pāvilostā un Rīgā līdz 89% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,9 m/s) tika novērotas 28. janvārī Kolkā. Ar vidējo gaisa temperatūru –8,3 °C '''2026. gada februāris''' bija par 5,2 °C zem mēneša normas, līdz ar to tas kļuva par vienu no aukstākajiem februāriem šajā gadsimtā aiz 2011. un 2012. gada februāriem. Visā novērojumu vēsturē šis februāris ierindojās 17. vietā. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Gandrīz visu februāri vidējā gaisa temperatūra bija zem normas, tikai mēneša beidzamajā nedēļā, kad gaisa temperatūra paaugstinājās, tā atsevišķās dienās bija augstāka par normu. Februāra laikā reģistrēti kopā 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp divi Latvijas diennakts rekordi (−31,7 °C Jelgavā 2. februārī, −32,5 °C Daugavpilī 17. februārī) un viens stacijas dekādes rekords, un mēneša beigās novēroti arī 6 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 16,0 mm, kas ir 60% zem mēneša normas (40,3 mm), kļūstot par vienu no sausākajiem februāriem 21. gadsimtā (aiz 2021. un 2003. gada), bet visā novērojumu vēsturē par 14. sausāko. Visvairāk nokrišņu (38,0 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Stendē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 4,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 2 diennaktis. Februāra sākumā visās novērojumu stacijās joprojām bija pastāvīga sniega sega, biezākā tā bija Latgalē, īpaši Dagdā, savukārt plānākā Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos. Sniega sega līdz ar nokrišņiem mēneša vidū kļuva vēl biezāka, Dagdā sasniedzot maksimumu 14. februārī – 62 cm, kas ir biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra pēdējā nedēļā sākās atkusnis un, gaisa temperatūrai paaugstinoties, sniega sega visur samazinājās. Mēneša beigās sniega sega bija visbiezākā Dagdā (53 cm), bet piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē tā bija pilnībā nokususi. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 81% – no 76% Ainažos līdz 84% Alūksnē un Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −12,3 °C, kas ir 8,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −31,7 °C tika novērota 2. februārī Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,0 °C tika novērota 7. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 1,3 mm, kas ir 91% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (10,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Siguldā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 0,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 3 diennaktis, bet Ainažos, Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Priekuļos, Rīgā, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī, Vičakos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Februāra 1. dekādē visās NS joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visbiezākā dekādes laikā tā bija Dagdā – 46 cm, savukārt visplānākā Mērsragā un Kolkā – 6 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 81% – no 75% Ainažos līdz 85% Alūksnē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,4 m/s) tika novērotas 2. februārī Daugavgrīvā. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −9,8 °C, kas ir 6,7 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +1,4 °C tika novērota 20. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (23,9 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos – 0,3 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 1,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Daugavpilī, Piedrujā, Rēzeknē un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Rūjienā, Skultē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Februāra 2. dekādē visā valstī joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visplānākā tā joprojām bija Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos, savukārt visbiezākā – Dagdā, kur diennakts vidējais sniega segas biezums 14. februārī bija 60 cm, bet maksimālais biezums kādā brīdī šajā dienā sasniedza 62 cm. Šī bija biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, kad Alūksnē tā sasniedza 70 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 79% – no 72% Ainažos līdz 84% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (18,0 m/s) tika novērotas 13. februārī Kolkā. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −1,5 °C, kas ir 1,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −16,6 °C tika novērota 23. februārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (17,3 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Dobelē – 2,8 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā un Sīļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 84% – no 81% Daugavpilī, Rēzeknē un Rūjienā līdz 86% Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +4,4 °C '''2026. gada marts''' bija par 4,2 °C virs mēneša normas, tādējādi kļūstot par vissiltāko martu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada) dalīti ar 2007. gadu. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Latvijas vidējā gaisa temperatūra visās marta dienās bija augstāka par normu, un kopā mēneša laikā sasniegti 123 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 11 bija staciju dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 6,1 mm, kas ir 83% zem mēneša normas (36,9 mm), un tas bija 4. sausākais marts novērojumu vēsturē. Visvairāk nokrišņu (15,7 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Daugavpilī – 2,4 mm. Vidēji Latvijā martā bija 2,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 5 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Marta sākumā daudzās NS bija saglabājusies sniega sega – Latgalē, dažviet Vidzemē, Sēlijā. Marta 1. un 2. dekādē, gaisa temperatūrai paaugstinoties, tā pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Sīļos un Dagdā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 76% – no 69% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī. Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,7 °C, kas ir 3,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,4 °C tika novērota 10. martā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 0,8 mm, kas ir 94% zem dekādes normas (12,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,8 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Bauskā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Rīgā, Sīļos un Skrīveros, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 2 diennaktis, bet gandrīz visās pārējās stacijās – Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rucavā, Sīļos, Skrīveros, Stendē, Ventspilī, Vičakos, Zīlānos un Zosēnos – šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 79% – no 75% Rīgā līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,1 m/s) tika novērotas 3. martā Ventspilī. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 5,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,0 °C tika novērota 19. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,1 °C tika novērota 14. martā Liepājā un Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 2. dekādē bija 4,7 mm, kas ir 63% zem dekādes normas (12,6 mm). Visvairāk nokrišņu (12,5 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Zīlānos – 2,0 mm. Vidēji Latvijā marta 2. dekādē bija 1,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Madonā, Priekuļos, Siguldā, Ventspilī un Vičakos – 3 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 77% – no 67% Rēzeknē un Zīlānos līdz 86% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,8 m/s) tika novērotas 13. martā Pāvilostā. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 3,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,3 °C tika novērota 21. martā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 0,6 mm, kas ir 95% zem dekādes normas (11,5 mm). Visvairāk nokrišņu (2,4 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Dagdā, Daugavpilī, Kolkā, Lielpečos, Mērsragā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Siguldā, Skrīveros un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē, Liepājā, Rucavā, Sīļos, Ventspilī un Vičakos – 1 diennakts, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Zīlānos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 72% – no 64% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C '''2026. gada aprīlis''' bija par 0,8 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. un 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Vidējā gaisa temperatūra aprīlī bija mainīga, ar siltākiem periodiem, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, kā arī ar vēsākiem periodiem, kad tā bija zem normas. Mēneša beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas, taču aprīlī ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi netika reģistrēti. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 16,6 mm, kas ir 54% zem mēneša normas (35,8 mm). Visvairāk nokrišņu (39,4 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Dobelē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā aprīlī bija 4,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 8 diennaktis, bet vismazāk Dobelē, Kalnciemā, Mērsragā un Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīlī bija 67% – no 61% Dagdā līdz 78% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,8 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,2 °C tika novērota 2. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 10,9 mm, kas ir 22% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (30,2 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Bauskā – 4,3 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 3,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Alūksnē, Liepājā, Madonā, Saldū, Siguldā un Zosēnos – 4 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 74% – no 65% Dagdā līdz 85% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,9 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 3,2 mm, kas ir 74% zem dekādes normas (12,2 mm). Visvairāk nokrišņu (21,0 mm) bija Liepājā, bet vismazāk Dobelē, Kolkā, Kuldīgā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 0,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē – 3 diennaktis, bet Ainažos, Dobelē, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Mērsragā, Rīgā, Saldū, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 64% – no 57% Rīgā līdz 73% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (13,9 m/s) tika novērotas 20. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,1 °C, kas ir 3,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,8 °C tika novērota 30. aprīlī Skrīveros, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,2 °C tika novērota 22. aprīlī Bauskā un Dobelē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 2,4 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu (10,4 mm) bija Priekuļos, bet vismazāk Liepājā un Piedrujā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos, Siguldā un Skultē – 2 diennaktis, bet Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē, Rucavā, Sīļos un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 64% – no 56% Dagdā un Daugavpilī līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,9 m/s) tika novērotas 26. aprīlī Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C '''2026. gada maijs''' bija par 0,3 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Vidējā gaisa temperatūra maijā bija mainīga. Mēneša sākumā tā bija vairākus grādus virs normas, un tad arī tika sasniegti vienīgie maija diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Uzreiz pēc tam sekoja vēsāks periods, un arī visu turpmāko mēnesi vidējā gaisa temperatūra bija mainīga, mijoties siltākiem un vēsākiem periodiem. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 38,6 mm, kas ir 23% zem mēneša normas (50,4 mm). Visvairāk nokrišņu (89,7 mm) bija Madonā, bet vismazāk Liepājā – 10,4 mm. Vidēji Latvijā maijā bija 7,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī un Sīļos – 12 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maijā bija 72% – no 67% Rīgā līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 27. maijā Rīgā. Maija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +10,7 °C, kas ir 0,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 1. dekādē bija 6,6 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (13,7 mm). Visvairāk nokrišņu (42,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā maija 1. dekādē bija 1,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Piedrujā un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Gulbenē, Kolkā, Kuldīgā, Pāvilostā, Rūjienā, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 1. dekādē bija 64% – no 58% Rīgā, Rūjienā un Stendē līdz 70% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,5 m/s) tika novērotas 4. maijā Priekuļos. Maija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +11,5 °C, kas ir 0,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,3 °C tika novērota 11. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,8 °C tika novērota 19. maijā Alūksnē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 2. dekādē bija 20,5 mm, kas ir 7% virs dekādes normas (19,2 mm). Visvairāk nokrišņu (52,2 mm) bija Madonā, bet vismazāk Liepājā – 5,4 mm. Vidēji Latvijā maija 2. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kolkā – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē un Rucavā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 2. dekādē bija 79% – no 72% Rūjienā līdz 86% Kolkā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (17,0 m/s) tika novērotas 14. maijā Saldū. Maija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +12,6 °C, kas ir 0,3 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,1 °C tika novērota 30. maijā Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +23,7 °C tika novērota 23. maijā Mērsragā un Rīgā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 3. dekādē bija 11,4 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (17,6 mm). Visvairāk nokrišņu (33,0 mm) bija Madonā, bet vismazāk Skultē – 1,4 mm. Vidēji Latvijā maija 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Rēzeknē, Sīļos un Zosēnos – 5 diennaktis, bet Rucavā un Skultē šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 3. dekādē bija 75% – no 68% Dobelē līdz 82% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 27. maijā Rīgā. Ar vidējo gaisa temperatūru +16,9 °C '''2026. gada jūnijs''' bija par 1,7 °C virs mēneša normas. Šis jūnijs vidēji Latvijā kļuva par 9. siltāko novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), dalot vietu ar 1995. un 2022. gadu, bet Pāvilostā un Ventspilī šis bijis 3. siltākais jūnijs vēsturē. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,2 °C tika novērota 28. jūnijā Mērsragā. Vidējā gaisa temperatūra jūnijā bija augstāka par normu, izņemot periodu mēneša vidū, kad tā bija zemāka par normu. Kopā mēneša laikā sasniegti 11 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, 2 diennakts rekordi atkārtoti, un reģistrēts arī 1 stacijas mēneša rekords. Mēneša beigās novērotas 2 tropiskās naktis. Naktī uz 29. jūniju minimālā gaisa temperatūra noturējās virs +20,0 °C Daugavgrīvā, Dobelē, Rīgā, Ventspilī un Zosēnos, bet naktī uz 30. jūniju – Daugavgrīvā, Dobelē, Liepājā un Ventspilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnijā bija 76,6 mm, kas ir 9% virs mēneša normas (70,1 mm). Visvairāk nokrišņu (145,0 mm) bija Sīļos, bet vismazāk Skultē – 39,0 mm. Vidēji Latvijā jūnijā bija 9,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī, Piedrujā, Skrīveros un Zīlānos – 12 diennaktis, bet vismazāk Kolkā – 6 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnijā bija 77% – no 70% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 11. jūnijā Liepājā. Jūnija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,4 °C, kas ir 1,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,6 °C tika novērota 3. jūnijā Mērsragā un Skrīveros. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 34,8 mm, kas ir 125% virs dekādes normas (15,5 mm). Visvairāk nokrišņu (72,6 mm) bija Sīļos, bet vismazāk Mērsragā – 4,5 mm. Vidēji Latvijā jūnija 1. dekādē bija 3,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Kuldīgā, Rīgā un Saldū – 5 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Mērsragā, Piedrujā, Rēzeknē un Vičakos – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 75% – no 66% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,5 m/s) tika novērotas 3. jūnijā Stendē. Jūnija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,6 °C, kas ir 0,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +4,8 °C tika novērota 13. jūnijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,8 °C tika novērota 20. jūnijā Stendē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 37,0 mm, kas ir 32% virs dekādes normas (28,1 mm). Visvairāk nokrišņu (81,8 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Priekuļos – 15,6 mm. Vidēji Latvijā jūnija 2. dekādē bija 4,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 8 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Kolkā, Priekuļos un Ventspilī – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 83% – no 77% Rīgā līdz 86% Kolkā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 11. jūnijā Liepājā. Jūnija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,8 °C, kas ir 4,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,2 °C tika novērota 24. jūnijā Daugavpilī un Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,2 °C tika novērota 28. jūnijā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 4,6 mm, kas ir 83% zem dekādes normas (26,5 mm). Visvairāk nokrišņu (16,7 mm) bija Dobelē, bet vismazāk Rucavā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā jūnija 3. dekādē bija 1,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē – 4 diennaktis, bet Gulbenē, Kolkā, Kuldīgā, Liepājā, Pāvilostā, Rucavā, Skultē, Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 73% – no 66% Rīgā līdz 82% Ainažos. Visstiprākās vēja brāzmas (13,4 m/s) tika novērotas 21. jūnijā Dobelē. Ar vidējo gaisa temperatūru +17,4 °C '''2026. gada jūlijs''' bija par 0,4 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +7,2 °C tika novērota 23. jūlijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,6 °C tika novērota 31. jūlijā Jelgavā. Jūlija 1. un 3. dekādē vairums dienu bija izteikti vēsākas nekā norma, bet jūlija vidū - siltākas. Lai gan kopumā jūlijs bija vēsāks nekā ierasti, tas noslēdzās ar siltāko mēneša dienu, kad vienīgajā visās stacijās diennakts vidējā gaisa temperatūra bija ne mazāka kā +20 °C un kad tika sasniegti vienīgie gaisa temperatūras rekordi - Jelgavā tika uzstādīts jauns diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords (+32,6 °C), bet Dobelē stacijas rekords tika atkārtots (+31,8 °C). Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlijā bija 123,2 mm, kas ir 63% virs mēneša normas (75,7 mm), un šis kļuva par 5. mitrāko jūliju novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Kurzemē, Latvijas vidienē un Rūjienā nokrišņu bija ievērojami vairāk nekā Latvijas austrumos, un atsevišķās stacijās - Liepājā, Ventspilī un Vičakos - jūlijs bija mitrākais novērojumu vēsturē, Bauskā - otrais mitrākais, Stendē - trešais mitrākais, bet vēl 10 citās stacijās 2026. gada jūlijs bija 10 mitrāko vidū (kopš 1945. gada). Visvairāk nokrišņu (222,3 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Rēzeknē (57,9 mm). Vidēji Latvijā jūlijā bija 13,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 17 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 10 diennaktis. Trešdaļu jūlija diennakts laikā tika sasniegti ļoti stipri nokrišņi (vismaz 20 mm) vismaz vienā no stacijām, bet vairāk nekā pusi mēneša (18 diennaktis) - tika sasniegts stipru nokrišņu slieksnis (10 mm). Lietainākā jūlija diena bija 20. datums, kad valstī vidējais nokrišņu daudzums bija 21,1 mm, turklāt nebija nevienas stacijas, kurā nokrišņi nebūtu novēroti. Vismazāk tajā dienā nolija Lielpečos (2,6 mm), bet visvairāk nolija Ventspilī - 78,3 mm, kas ir vairāk nekā visa mēneša norma -, un tālu neatpalika arī Stende, kur diennakts kopējais nokrišņu daudzums sasniedza 73,9 mm jeb 95% no jūlija normas. Izteikti lietains bija arī 8. jūlijs, kad Latvijā vidējais nokrišņu daudzums sasniedza 19,9 mm - no 5,0 mm Dagdā līdz 62,8 mm Ventspilī. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlijā bija 81% – no 77% Alūksnē, Rīgā līdz 85% Kolkā, Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 6. jūlijā Liepājā. Jūlija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,1 °C, kas ir 1,0 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,9 °C tika novērota 7. jūlijā Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,0 °C tika novērota 1. jūlijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 65,9 mm, kas ir 189% virs dekādes normas (22,8 mm). Visvairāk nokrišņu (112,8 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Rēzeknē – 15,7 mm. Vidēji Latvijā jūlija 1. dekādē bija 6,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dagdā, Mērsragā un Rēzeknē – 5 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 82% – no 77% Rīgā līdz 85% Rucavā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 6. jūlijā Liepājā. Jūlija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,2 °C, kas ir 1,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,8 °C tika novērota 20. jūlijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +29,4 °C tika novērota 17. jūlijā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 34,5 mm, kas ir 37% virs dekādes normas (25,1 mm). Visvairāk nokrišņu (91,4 mm) bija Stendē, bet vismazāk Priekuļos – 4,7 mm. Vidēji Latvijā jūlija 2. dekādē bija 3,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē un Rūjienā – 5 diennaktis, bet vismazāk Priekuļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 81% – no 73% Alūksnē līdz 89% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,4 m/s) tika novērotas 12. jūlijā Rēzeknē. Jūlija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +17,1 °C, kas ir 1,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,2 °C tika novērota 23. jūlijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,6 °C tika novērota 31. jūlijā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 23,8 mm, kas ir 14% zem dekādes normas (27,7 mm). Visvairāk nokrišņu (58,2 mm) bija Skrīveros, bet vismazāk Gulbenē – 4,1 mm. Vidēji Latvijā jūlija 3. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā un Skrīveros – 6 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Gulbenē, Madonā, Kolkā, Mērsragā, Pāvilostā, Ventspilī, Vičakos, Saldū, un Stendē, – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 80% – no 75% Rīgā līdz 86% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (20,0 m/s) tika novērotas 21. jūlijā Ventspilī. == Gada notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — gada pirmajā naktī vietām austrumu rajonos termometra stabiņš noslīdēja līdz –18 grādiem, valsts novērojumu stacijās zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]], –17,8 °C, bet neoficiālajā meteostacijā [[Veclaicene|Veclaicenē]], netālu no [[Igaunija]]s, gaiss atdzisa līdz pat –22,3 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mbdvquh4w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|1|SK}}</ref><ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/380813243 Jaunais gads Latvijā sācies ar salu un sniegu: vietām pat līdz -18°], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|1|SK}}</ref> Tikmēr no rietumiem Latvijai pāri virzījās nokrišņu zona, atnesot [[sniegputenis|sniegputeni]], vakarpusē sniega segas biezums [[Rucava|Rucavā]] īslaicīgi paaugstinājās līdz 28 cm. * [[3. janvāris]] — upēs sākās aktīvas [[ledus]] veidošanās un vižņu iešanas procesi, [[Gauja]]s lejtecē vižņu dēļ paaugstinājās ūdens līmenis, līdz ar to spēkā bija dzeltenais brīdinājums par zemāko vietu applūšanu. Arī [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]] [[Daugava|Daugavā]] turpinājās ledus un vižņu virzība, kas veicināja ledus blīvēšanos ūdenskrātuves augštecē un augšpus tās. Ūdenslīmeņa paaugstināšanās turpinājās [[Zeļķi|Zeļķos]], kā arī pie [[Jēkabpils]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8389771/latvijas-upes-turpinasies-viznu-iesana Latvijas upēs turpināsies vižņu iešana], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|3|SK}}</ref> * [[7. janvāris]] — valsts austrumu daļā un vietām citviet, nokrišņu zonai virzoties, ilgstoši mēreni sniga, dažviet sniega sega kļuva par 5 cm biezākā. Valsts lielāko daļu klāja 10–20 cm sniega, visdziļākais sniegs pārklāja [[Dagda|Dagdu]] un Rucavu (25 cm), bet vismazāk sniega bija [[Mērsrags|Mērsragā]] (5 cm), [[Kolka|Kolkā]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] (6 cm).<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8391913/tresdien-vietam-latvija-spides-saule Trešdien vietām Latvijā spīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|7|SK}}</ref> * [[11. janvāris]] — diennakts laikā daudzviet sniga un puteņoja, īpaši stiprāk Kurzemē un Vidzemē, tur sliktas redzamības un aizputināto ceļu dēļ braukšanas apstākļi tika apgrūtināti (atsevišķos ceļu posmos ļoti apgrūtināti). Sniega segas biezums dienas vidū lielākajā valsts daļā bija caurmērā 15–30 cm, biezākais sniegs tika reģistrēts [[Stende]]s novērojumu stacijā — 30 cm, [[Piedruja|Piedrujā]] izveidojās līdz 28 cm bieza sniega sega, Dagdā un [[Gulbene|Gulbenē]] — līdz 27 cm. [[Rīga|Rīgā]] sniega sega diennaktī pieauga vidēji par 4 cm, no 10 līdz 14 cm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2010311902631465412 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|11|SK}}</ref> * [[12. janvāris]] — Daugavpilī nakts stundās gaisa temperatūra pazeminājās līdz –18,5 °C, agri no rīta termometra stabiņš bija no –3,2 grādiem [[Ventspils|Ventspilī]], Pāvilostā un Liepājas ostā līdz –17,2 grādiem Daugavpils novērojumu stacijā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8394722/pirmdien-vietam-latvija-uzspides-saule Pirmdien vietām Latvijā uzspīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|12|SK}}</ref> Savukārt vakarā, debesīm skaidrojoties, kļuva vēl aukstāks un [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Staļģene|Staļģenē]] gaisa temperatūra sasniedza –21,9 °C, pirmo reizi šajā ziemas sezonā tika sasniegta –20 grādu atzīme, turklāt pēc divu gadu pārtraukuma, jo pēdējo reizi tik auksts bija [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gada]] 17. janvārī.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2010783423863144555 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|12|SK}}</ref><ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcbk7evne22s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|13|SK}}</ref> * [[15. janvāris]] — kamēr Latgalē naktī debesis noskaidrojās un gaisa temperatūra noslīdēja zem –20 grādiem, [[Madona|Madonā]] un Dagdā termometra stabiņam pazeminoties līdz –21,7 °C, tikmēr jūras piekrastē Kurzemē pēcpusdienā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –2 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2011711053714112643 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|15|SK}}</ref> Turpinoties sala periodam, ūdenstilpēs veidojās un nostiprinājās [[ledus]] sega. * [[20. janvāris]]: ** Minimālā gaisa temperatūra daudzviet valsts austrumos un vietām valsts rietumu rajonos bija zem –20 grādiem, viszemāk termometra stabiņš noslīdēja [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur gaiss atdzisa līdz –24,5 °C. Madonas novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –23,8 °C, [[Dobele]]s novērojumu stacijā līdz –22,0 °C, Dagdā tika reģistrēti –21,9 °C, Gulbenē un [[Skrīveri|Skrīveros]] –21,8 °C, [[Zīlāni|Zīlānos]] un Mērsragā –21,6 °C. –20 grādu sals tika fiksēts arī [[Stende|Stendē]] (–20,3 °C), Jelgavā (–20,1 °C) un Alūksnē (–20,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,9 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013515148686737718 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|20|SK}}</ref> ** Sākoties spēcīgai ģeomagnētiskajai vētrai, vairākās vietās Latvijā (un ne tikai) tika novērota koša [[ziemeļblāzma]].<ref> [https://www.tvnet.lv/8399876/foto-nakti-uz-otrdienu-daudzviet-fikseta-kosa-ziemelblazma FOTO ⟩ Naktī uz otrdienu daudzviet fiksēta koša ziemeļblāzma], tvnet.lv, {{dat|2026|1|20|SK}}</ref> * [[21. janvāris]] — otro nakti pēc kārtas zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Daugavpils novērojumu stacijā, –24,7 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcvzftkb5c24 Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}</ref> Arī citviet valsts austrumos un vietām Zemgalē termometra stabiņš noslīdēja zem –20 grādiem, Madonā gaiss atdzisa līdz –23,7 °C, [[Jelgava|Jelgavā]] līdz –22,3 °C, [[Rēzekne|Rēzeknē]], Dagdā, Gulbenē, Zīlānos, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], Skrīveros un [[Bauska|Bauskā]] bija –20, –21 grāds. Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –15,4 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013862388987035793 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}</ref> * [[25. janvāris]] — naktī valsts austrumu rajonos, līdzīgi kā citās aizvadītājās naktīs, zem skaidrām debesīm, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –20, –24 grādiem, viszemāk tā noslīdēja Madonā (–24,6 °C). Citviet [[Latgale]]s un [[Vidzeme]]s novērojumu stacijās termometra stabiņš noslīdēja līdz –19, –21 grādam, pārējā Latvijā bija –13, –18 grādu [[sals]], vienīgā vieta visā teritorijā, kur gaiss neatdzisa līdz –10 grādiem, bija [[Kolka]] (–7,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,3 °C.<ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/384921966 Nākamās nedēļas pirmajā pusē daudzviet snigs], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|25|SK}}</ref> * [[28. janvāris]] — dienvidu un centrālajos rajonos mēreni, bet ilgstoši sniga, kopš 27.01 pēcpusdienas (kad snigšana sākās) visvairāk uzsniga Zemgalē un Dienvidkurzemē, kur sniega segas biezums daudzviet pieauga par 9–10 cm. [[Jelgava|Jelgavā]] sniega sega pieauga par 10 cm (vidēji līdz 25 cm), diezgan līdzīgi arī Dobelē, [[Saldus|Saldū]] no 21 cm līdz 30 cm, [[Kalnciems|Kalnciemā]] no 17 cm līdz 24 cm, Bauskā no 12 cm līdz 22 cm. Rīgā no rīta [[sniega sega]]s biezums vidēji sasniedza 17 cm, bet Latgalē snigšana turpinājās vēl visu dienu, biezākais sniegs tika reģistrēts Dagdā, kur zemi klāja 45 cm bieza sniega kārta.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8404797/tresdien-specigak-snigs-latgale-selija-un-zemgales-dienvidos Trešdien spēcīgāk snigs Latgalē, Sēlijā un Zemgales dienvidos], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref><ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2016407814420279615 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref> * [[30. janvāris]] — Latvijā pieņēmās spēkā aukstums un sākās spēcīgākais aukstuma vilnis 2025./2026. gada [[ziema|ziemas]] sezonā.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2016566886306029705 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref> Lai gan –20 grādu atzīme tika novērota vien divās meteoroloģisko novērojumu stacijās, lielā daļā valsts gaiss atdzisa līdz –14, –19 grādiem, siltākā nakts tika aizvadītā Kolkā un [[Mērsrags|Mērsragā]], kur termometra stabiņš noslīdēja attiecīgi līdz –6,2 °C un –7,4 °C. Zemākā gaisa temperatūra tika fiksēta Zosēnu (–23,8 °C) un Daugavpils novērojumu stacijās, kur zem skaidrām debesīm un iestājoties bezvējam, gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, pašā pilsētas centrā bija par vairākiem grādiem siltāks.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mdmpg4xy7222 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|30|SK}}</ref> * [[31. janvāris]] — Latviju skāra spēcīgākais sals pēdējo 14 gadu laikā.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/31.01.2026-latviju-skaris-stiprakais-sals-kops-2012-gada.a632512/ Latviju skāris stiprākais sals kopš 2012. gada], lsm.lv, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Jau ap pusnakti [[Daugavpils]] novērojumu stacijā, kas atrodas pie [[Ruģeļu ūdenskrātuve]]s, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem un nakts laikā tā turpināja kristies zemāk. Minimumu temperatūra sasniedza rītā pusē, kad termometra stabiņš tur noslīdēja līdz –32,8 °C, pirmo reizi pēdējo 5 gadu laikā (kopš [[2021. gada laikapstākļi Latvijā|2021. gada]] janvāra) gaisa temperatūra Latvijas teritorijā noslīdēja zem –30 grādiem, un Daugavpilī šī bija aukstākā nakts valstī kopš [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gada]] [[5. februāris|5. februāra]].<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2017520048747827289 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Saskaņā ar "Latvijas Valsts ceļu" datiem uz [[A6]] šosejas netālu no [[Daugavpils lidlauks|Daugavpils lidlauka]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem, un tas ir lielākais sals, ko ceļu sensori fiksēja naktī un rītā. Savukārt [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] novērojumu tīklā otrā zemākā gaisa temperatūra rīta agrumā tika reģistrēta [[Staļģene|Staļģenē]], kur atrodas meteoroloģiskā stacija "Jelgava", –28,3 °C. Lielākajā Latvijas daļā gaiss atdzisa līdz –19, –24 grādiem, mazāks sals bija Kurzemē, Kolkā termometra stabiņš noslīdēja vien līdz –7 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017486051162329349 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Rīgā [[Latvijas Universitāte|LU]] novērojumu stacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –17,0 °C, [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]] bija nepilni –20 grādi, bet Pierīgā valdīja aukstums līdz –25 grādiem. === Februāris === * [[1. februāris]]: ** Zemākā gaisa temperatūra naktī un no rīta tika reģistrēta [[Jelgava]]s novērojumu stacijā [[Staļģene|Staļgenē]], –30,6 °C, arī vietām citur gaisa temperatūra bija tuvu –30 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017892391194112312 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> [[Daugavpils]] meteostacijā termometra stabiņš noslīdēja līdz –29,0 °C, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, bet [[Bauska]]s novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25,7 °C. Daudzviet citviet valsts teritorijā valdīja –20, –25 grādu sals, par dažiem grādiem siltāks bija vietām Kurzemē un Rīgā, savukārt [[Kolka|Kolkā]], [[Ventspils|Ventspilī]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –10, –13 grādiem. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra no rīta sasniedza –18,6 °C, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] –18,8 °C.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2017913649017368854 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> ** Sāka aizsalt [[Rīgas līcis]], to lielāko daļu klāja peldoši ledus gabali, aizsala [[Pērnavas līcis]] [[Igaunija]]s piekrastē, un pilnībā aizsalusi jau kādu laiku bija arī [[Daugava]] Rīgā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8407494/foto-rigas-lica-lielako-dalu-klaj-peldosi-ledus-gabali FOTO ⟩ Rīgas līča lielāko daļu klāj peldoši ledus gabali], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> * [[2. februāris]] — naktī un no rīta 12 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī nacionālais 2. februāra aukstuma rekords. Viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Jelgavas novada Staļģenē, '''–31,7 °C''', un tā ir zemākā temperatūra, kas Latvijā šajā datumā tika fiksēta, kopš veic meteoroloģijas novērojumus.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/02.02.2026-sasniegts-2-februara-aukstuma-rekords-diena-bus-saulaina.a632618/ Sasniegts 2. februāra aukstuma rekords; diena būs saulaina], lsm.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> Iepriekšējais nacionālais rekords tika fiksēts [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gadā]], kad Zosēnos bija –30,8 °C. Vietējas nozīmes rekordi tika pārspēti arī Dagdā (–23,4 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (–23,2 °C), Mērsragā (–21,7 °C), Liepājā (–23,7 °C), [[Stende|Stendē]] (–25,2 °C), Saldū (–25,0 °C), Skrīveros (–26,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (–27,2 °C), Dobelē (–27,0 °C), Bauskā (–30,4 °C) un Daugavpilī (–31,4 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2018222521082864093 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –19,6 °C, bet pie [[Rīgas lidosta|lidostas "Rīga"]] gaiss atdzisa līdz –26 grādiem, pārspējot rekordu — 2012. gadā reģistrētos –23,8 grādus. Tikmēr Daugavgrīvas novērojumu stacijā, sākot pūst mērenam ziemeļu [[vējš|vējam]] no jūras, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –9 grādiem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8407814/agra-pirmdienas-rita-gaisa-temperatura-rigas-lidosta-pazeminajas-lidz-26-gradiem Agrā pirmdienas rītā gaisa temperatūra Rīgas lidostā pazeminājās līdz -26 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> * [[4. februāris]] — kārtējā aukstā nakts Latvijas teritorijā, no visām valsts meteoroloģisko novērojumu stacijām viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Daugavpilī (–28,9 °C). Balstoties uz "[[Latvijas Valsts ceļi|Latvijas Valsts ceļu]]" informāciju, naktī daudzviet [[Latgale|Latgalē]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25, –27 grādiem, vietām Vidzemē līdz –23, –25 grādiem. Gaisa kvalitāte svārstījās no labas [[Kurzeme|Kurzemē]] līdz īpaši sliktai [[Rēzekne|Rēzeknē]], kur aukstā laika, [[bezvējš|bezvēja]] un intensīvās apkurināšanas dēļ izveidojās [[smogs]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8409304/tresdienas-nakti-gaiss-dazviet-latvija-atdzisis-lidz-27-gradiem-rezekne-smogs Trešdienas naktī gaiss dažviet Latvijā atdzisis līdz –27 grādiem, Rēzeknē – smogs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|4|SK}}</ref> * [[8. februāris]] — dziļākais sniegs Latvijā saglabājās Latgales dienvidu daļā, [[Dagda]]s novērojumu stacijā sniega segas biezums pieauga līdz 47 cm, kas ir biezākais sniegs valstī kopš [[2023. gada laikapstākļi Latvijā|2023. gada]] marta. Otrā biezākā sniega sega valsts novērojumu stacijās vidēji bija 41 cm [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Piedruja|Piedrujā]], Daugavpils novērojumu stacijā tika izmērīta 35 cm bieza sniega kārta, savukārt Rēzeknē un [[Līvāni|Līvānu]] novadā zemi sedza attiecīgi 30 un 32 cm sniega. Citās novērojumu stacijās sniega segas biezums bija no 6 cm Daugavgrīvā un Mērsragā līdz 28 cm Rucavā, novērojumu stacijā Rīgas centrā saglabājās 16 cm bieza sniega sega.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8411926/dzilakais-sniegs-valsti-saglabajas-latgales-dienvidu-dala Dziļākais sniegs valstī saglabājas Latgales dienvidu daļā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|8|SK}}</ref> * [[10. februāris]] — debesīm kļūstot skaidrām, valsts austrumos un vietām Zemgalē no jauna pastiprinājās [[sals]], daudzviet gaiss atdzisa līdz –20, –25 grādiem, ārpus novērojumu stacijām līdz –27 grādiem, bet Daugavpils meteostacijā, kas atradās pilsētas nomalē, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –30 grādiem. Valsts rietumu pusē debesis bija apmākušās, tās apmācas arī Latvijas centrālajā daļā, vietām bija neliels sniegs, [[migla]] un sarma. Rīgā no rīta gaiss atdzisa līdz –17 grādiem, lidostā valdīja aptuveni –20 grādu sals.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8412990/otrdiena-gaidama-auksta-un-sniegaina Otrdiena gaidāma auksta un sniegaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|10|SK}}</ref> * [[13. februāris|13.]]—[[14. februāris]] — ap rītu Latvijas teritoriju no dienvidrietumiem šķērsoja ar aktīvu [[ciklons|ciklonu]] saistīta plaša nokrišņu zona, visā valstī atnesot ilgstošu un brīžiem stipru snigšanu. Rīta stundās ilgstoša snigšana sākās Kurzemes pusē, bet dienas gaitā tā aptvēra jau visu Latviju.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2021964336600650072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|12|SK}}</ref> [[Sniegputenis]] daudzviet turpinājās līdz naktij, bet Latgales dienvidaustrumu daļā arī 14.02 nakts pirmajā pusē. Visā valstī, arī Rīgā, tika apgrūtināti braukšanas apstākļi, veidojās sastrēgumi, līdz 13.02 vakaram tika fiksētas vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi visā Latvijā.<ref> [https://www.tvnet.lv/8415917/lidz-piektdienas-vakaram-latvija-registreti-vairak-neka-240-satiksmes-negadijumi Līdz piektdienas vakaram Latvijā reģistrēti vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi], tvnet.lv, {{dat|2026|2|13|SK}}</ref> Biezākā sniega sega izveidojās Dagdas novērojumu stacijā — 62 cm sniega.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022569821959790768 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> Tik daudz sniega valstī nebija kopš [[2013. gada laikapstākļi Latvijā|2013. gada]] [[aprīlis|aprīļa]], kad [[Alūksne|Alūksnē]] sniega dziļums sasniedza 70 cm.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/14.02.2026-latviju-parklajis-dzilakais-sniegs-kops-2013-gada.a634635/ Latviju pārklājis dziļākais sniegs kopš 2013. gada], lsm.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> Lielākās sniega segas biezuma izmaiņas — par 20 cm — tika reģistrētas novērojumu stacijā "Sīļi", Līvānu novadā, kur sniega kārtas augstums pieauga no 38 līdz 58 cm, bet [[Gulbene]]s meteoroloģiskajā stacija sniega dziļums palielinājās par 18 cm — no 28 līdz 46 cm. Novērojumu stacijā Rīgas centrā sniega kārtas biezums palielinājās no 16 līdz 25 cm. Daudzviet valstī sniega sega kļuva par vairāk nekā 10 cm biezāka, bet daļā Kurzemes un Vidzemes ziemeļrietumos sniega sega nepieauga. 40 centimetru robeža tika pārsniegta novērojumu stacijās Gulbenē un Rēzeknē, tā sasniegta arī [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Skrīveros, vairāk nekā pusmetra sniega bija Daugavpilī un Krāslavas novada Piedrujā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8415988/pat-62-centimetri-kur-sobrid-latvija-ir-visbiezaka-sniega-sega Pat 62 centimetri! Kur šobrīd Latvijā ir visbiezākā sniega sega?], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> * [[15. februāris]] — trijās novērojumu stacijās no rīta tika laboti attiecīgā datuma aukstuma rekordi.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022952540619575411 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|15|SK}}</ref> Debesīm skaidrojoties, Liepājā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –24,4 °C, Rucavā — līdz –25,7 °C, savukārt novērojumu stacijā "Jelgava", kas atrodas Staļģenē, īsi pēc [[lēkts|saullēkta]] sals sasniedza –30,3 °C. Visas valsts aukstuma rekords gan palika nepārspēts — [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gada]] Zosēnos reģistrētie –32,3 °C. Rīgā termometra stabiņš noslīdēja līdz –18,1 °C centrā un līdz –25 grādiem [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]]. "Latvijas Valsts ceļu" informācija liecināja, kā vietām visos reģionos gaisa temperatūra noslīdēja zem –25 grādiem, lielākais sals gar autoceļiem bija –28 grādi uz [[A2]] šosejas pie [[Amata]]s upes.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.02.2026-liepajas-rucavas-un-jelgavas-noverojumu-stacija-parspets-aukstuma-rekords.a634704/ Liepājas, Rucavas un Jelgavas novērojumu stacijā pārspēts aukstuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|2|15|SK}}</ref> [[Attēls:Ziemas diena Valles pagasts 15feb2026.jpg|alt=Ziemas diena Valles pagastā, 2026. gada 15. februāris|thumb|220px|Ziemas diena [[Valles pagasts|Valles pagastā]], 15. februāris]] * [[16. februāris]] — nakts pagāja ar temperatūras kontrastiem: valsts lielākajā daļā [[mākoņi|mākoņu]] dēļ nebija vēsāks par –7, –14 grādiem, tikmēr valsts dienvidos debesis bija skaidras, termometra stabiņš daudzviet bija zem –20 grādiem, Daugavpilī gaisa temperatūra pazeminājās pat līdz –30,5 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mexhg5glqk2f Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|16|SK}}</ref> Liepājā un [[Rucava|Rucavā]], ar attiecīgi –24,2 °C un –27,5 °C, tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, Rucavā tika pārspēts arī februāra 2. dekādes aukstuma rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2023296624127328278 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|16|SK}}</ref> * [[17. februāris]] — tika aizvadīts ļoti auksts rīts, daļā valsts termometra stabiņš noslīdēja zem –25 grādiem, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Madona|Madonā]] (–27,2 °C), kur tika labots aukstuma rekords, Jelgavā (–27,6 °C) un Daugavpilī, kur bezvēja un skaidrā laika dēļ gaiss atdzisa līdz '''–32,5 °C''', labojot nacionālo 17. februāra aukstuma rekordu. Daugavpils meteostacija bija arī šī rīta aukstākā vieta visā [[Eiropa|Eiropā]]. Iepriekšējais aukstākais 17. februāris bija [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gadā]] [[Mērsrags|Mērsragā]], kad bija –30,5 grādi.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/17.02.2026-sorit-daugavpils-puse-sals-sasniedzis-32-gradus-jauns-17-februara-rekords-latvija.a634986/ Šorīt Daugavpils pusē sals sasniedzis 32 grādus — jauns 17. februāra rekords Latvijā], lsm.lv, {{dat|2026|2|17|SK}}</ref> * [[20. februāris]] — termometra stabiņš [[Kurzeme|Kurzemē]] paaugstinājās virs nulles, pirmo reizi kopš 7. janvāra tur netika reģistrēta negatīva gaisa temperatūra. Pavisam nedaudz virs nulles gaiss iesila arī Rīgā. Iepriekšējās sešās nedēļās pozitīva [[gaisa temperatūra]] Latvijā tika novērota tikai vienreiz – 12. februārī Daugavpilī gaiss iesila līdz +0,8 grādiem.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/20.02.2026-piektdien-kurzeme-gaisa-temperatura-pakapsies-gradu-virs-nulles.a635541/ Piektdien Kurzemē gaisa temperatūra pakāpsies grādu virs nulles], lsm.lv, {{dat|2026|2|20|SK}}</ref> * [[23. februāris]] — ziemeļaustrumu virzienā pāri valsts teritorijai virzījās plaša [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, atnesot sniegu, slapju sniegu, un sniega sega vietām rietumu un centrālajos rajonos kļuva par dažiem centimetriem biezāka. Šajos reģionos vakarpusē un naktī tika novērota arī [[atkala]], kas vietām turpinājās arī naktī.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8421246/pirmdien-latvijas-lielakaja-dala-gaidams-sniegs Pirmdien Latvijas lielākajā daļā gaidāms sniegs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|23|SK}}</ref> * [[27. februāris]]: ** Visā valstī sākās atkusnis, gaisa temperatūra sasniedza +1, +6 grādus, līdz ar to visā Latvijā beidzās periods ar nepārtrauktu [[sals|salu]], kad diennakts maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, kas vidēji turpinājās 49 diennaktis. Visās novērojumu stacijās vienlaikus šāds periods ilga 35 dienas, bet garākais nepārtraukts periods, kad maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, tika reģistrēts Alūksnē — 62 diennaktis.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027349790950916508 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|27|SK}}</ref> Arī vēsturiskais rekords pieder Alūksnei — 81 diennakts [[1984. gada laikapstākļi Latvijā|1984.]]/[[1985. gada laikapstākļi Latvijā|1985. gada]] ziemā. Dažās novērojumu stacijās šis sala periods bija viens no ilgākajiem vēsturē, piemērām, Rūjienā noslēgušais 54 dienu sala periods bija 2. garākais stabilais sals 21. gadsimtā un 3. garākais kopš [[1966. gads|1966.]]/[[1967. gads|1967. gada]] ziemas, bet Liepājā — garākais 21. gadsimtā un 2. garākais sala periods kopš [[1945. gads|1945. gada]], atpaliekot 8 dienas no rekorda.<ref> [https://x.com/LatvianNature/status/2027091731695485061 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2026|2|26|SK}}</ref> ** Šī bija pirmā diennakts no piecām, kad vidējā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā paaugstinājās virs nulles — iestājās meteoroloģiskais [[pavasaris]].<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/04.03.2026-latvija-sacies-meteorologiskais-pavasaris.a637268/ Latvijā sācies meteoroloģiskais pavasaris], lsm.lv, {{dat|2026|3|4|SK}}</ref> * [[28. februāris]] — Latvijas dienvidu daļā dienas laikā debesis skaidrojās un spoži spīdēja saule, kā rezultātā strauji paaugstinājās gaisa temperatūra. Daugavpilī un [[Zīlāni|Zīlānos]] termometra stabiņš sasniedza attiecīgi +10,1 °C un +10,9 °C, pirmo reizi kopš rudens gaisa temperatūra Latvijā pārsniedza +10 grādu atzīmi, uzstādot jaunus siltuma rekordus. Jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika pārspēti arī Skrīveros (+9,5 °C), Rēzeknē (+9,4 °C), Dagdā (+8,5 °C) un Liepājā (+8,4 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027803570712531370 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|28|SK}}</ref> Kopumā tika laboti seši siltuma rekordi — pirmie šajā gadā.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mfw7o5b4oc2s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|28|SK}}</ref> === Marts === * [[1. marts]] — Rēzeknes, Daugavpils, [[Madona]]s, Skrīveru un Dagdas novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Līdzīgi kā aizvadītajā dienā uzspīdēja saule, un Dagdā gaiss iesila līdz +8,8 °C, Skrīveros līdz +10,6 °C, Madonā un Daugavpilī līdz +10,9 °C, bet Rēzeknē termometra stabiņš paaugstinājās līdz +11,8 °C.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|1|SK}}</ref> Strauji sāka kust [[sniega sega]] un ledus kārta uz upēm un citām ūdenstilpēm. * [[5. marts]] — lielākajā daļā Latvijas upju [[ūdens]] līmeņa kāpums kļuva straujāks, bet vietām Kurzemē līdz ar sniega nokušanu [[pali]] mazinājās. Daļā Kurzemes upju ūdens līmenis nepaaugstinājās vai sāka pazemināties, bet kāpums turpinājās lielākajās upēs [[Abava|Abavā]], [[Venta|Ventā]] un [[Bārta (upe)|Bārtā]], kur pie Dūkupjiem ūdens līmenis kopumā cēlās par nepilniem diviem metriem. Arī Ziemeļvidzemes upēs [[Salaca|Salacā]], [[Rūja|Rūjā]] un [[Seda|Sedā]] ūdens līmenis dažos posmos pēdējās dienās nedaudz pazeminājās. Citos Latvijas reģionos ūdens līmenis upēs galvenokārt paaugstinājās ar pieaugošu intensitāti.<ref> [https://www.tvnet.lv/8427553/udens-limenis-latvija-strauji-kapj Ūdens līmenis Latvijā strauji kāpj], tvnet.lv, {{dat|2026|3|5|SK}}</ref> * [[8. marts]] — nostiprinoties [[Anticiklons|anticiklona]] ietekmei, visā Latvijas teritorijā valdīja sauss, saulains un pavasarīgi silts laiks, valsts lielākajā daļā gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem un piecās novērojumu stacijās tika laboti šīs dienas siltuma rekordi: [[Liepāja|Liepājā]] (+9,8 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+11,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (+11,9 °C), [[Stende|Stendē]] (+13,0 °C) un [[Mērsrags|Mērsragā]] (+13,9 °C). Rīgā pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra pārsniedza +10 grādu atzīmi, sasniedzot +11,8 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2030680887679951006 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|8|SK}}</ref> Daudzviet Kurzemē un Vidzemes ziemeļos sniega sega izzuda pavisam, bet visbiezākā sniega kārta saglabājās valsts austrumos, Dagdas novērojumu stacijā vēl bija 28 cm bieza sniega kārta.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/08.03.2026-no-pirmdienas-turpinasies-pavasarigs-laiks.a637942/ No pirmdienas turpināsies pavasarīgs laiks], lsm.lv, {{dat|2026|3|8|SK}}</ref> * [[9. marts]]: ** Gaisa temperatūrai Kolkā paaugstinoties līdz '''+14,7 °C''', tika uzstādīts jauns nacionālais siltuma rekords, par precīzi grādu pārspējot [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gada]] rekordu. Kopā tika laboti 10 diennakts un 1 dekādes rekords (Kolkā), kā arī atkārtots 1 diennakts rekords ([[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]]). Daudzviet gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem, nedaudz vēsāks bija piekrastes rajonos.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031061692029784490 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|9|SK}}</ref> ** Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais gaisa temperatūras maksimums, '''+13,7 °C'''. Iepriekšējais rekorda tika fiksēts [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gadā]], kad bija +12,9 grādi.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/09.03.2026-pirmdiena-bus-saulaina-vietam-tiks-sasniegts-9-marta-siltuma-rekords.a637959/ Pirmdiena būs saulaina, vietām tiks sasniegts 9. marta siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|3|9|SK}}</ref> * [[10. marts]] — siltākā diena kopš oktobra: Mērsraga novērojumu stacijā gaiss iesila līdz +16,4 °C, uzstādot gan diennakts, gan marta 1. dekādes siltuma rekordu stacijā, pirmo reizi Latvijā šajā gadā tika fiksēts +15 grādu siltums. Vietējas nozīmes rekordi, kā arī dekādes rekordi tika arī uzstādīti [[Rūjiena|Rūjienā]] (+14,0 °C), [[Skrīveri|Skrīveros]] (+14,7 °C) un [[Stende|Stendē]] (+15,3 °C), un Kolkas novērojumu stacijā (+14,0 °C).<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031364736353222919 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|10|SK}}</ref> * [[11. marts|11.]]—[[15. marts]] — turpinājās periods ar uzstādītiem siltuma rekordiem, kopā piecu dienu laikā tika uzstādīti 82 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī 6 dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. 11. martā tika laboti 11 siltuma rekordi, 12. datumā — 13 siltuma rekordi, arī nacionālais rekords ([[Gulbene|Gulbenē]] un Madonā '''+13,9 °C'''), 13. — 17 siltuma rekordi, 14. — visi 25 siltuma rekordi (visās novērojumu stacijās), tostarp visas Latvijas rekords (Liepājā un Pāvilostā '''+17,1 °C'''), 15. — 16 siltuma rekordi, atkārtojot arī nacionālo siltuma rekordu ([[Ainaži|Ainažos]] '''+14,3 °C'''), līdzīgā temperatūra bija arī [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gadā]] Mērsragā. Šajā laika posmā tika reģistrētas arī šī gada pirmās [[zibens]] izlādes — 12. martā [[Bauskas novads|Bauskas novadā]] un vietām Vidzemē.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031993984390774856 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|12|SK}}</ref> * [[18. marts]] — laikapstākļus noteica anticiklons, bezvēja dēļ daudzviet valstī nakts laikā izveidojās bieza [[migla]], kas atsevišķos reģionos, īpaši piekrastē, noturējās līdz priekšpusdienai. Plkst. 5 rītā mazākā redzamība bija 140 metri Rīgas ziemeļos [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], kā arī 200 metri Rīgas centra meteostacijā un Alūksnē.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8435496/tresdien-saulainakais-un-siltakais-laiks-latvija-saglabasies-austrumu-novados Trešdien saulainākais un siltākais laiks Latvijā saglabāsies austrumu novados], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|18|SK}}</ref> * [[20. marts]] — mazinājās ledus sastrēgums [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]], [[Pļaviņas|Pļaviņu]] pilsētā upe daļēji atbrīvojās no ledus. Ūdens līmenis [[Daugava|Daugavā]] pie Pļaviņām bija aptuveni divus metrus zemāks par 17. martā sasniegto maksimumu.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8437022/foto-plavinu-puse-mazinajies-ledus-sastregums FOTO ⟩ Pļaviņu pusē mazinājies ledus sastrēgums], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|20|SK}}</ref> Lielākajā daļā Latvijas upju mazinājās pali, turpinājās ūdens līmeņa pazemināšanās. Dažās upēs, tai skaitā [[Misa (upe)|Misā]] un [[Aiviekste|Aiviekstē]], saglabājās augsts ūdens līmenis un applūdušas [[paliene]]s. * [[23. marts]] — gan [[Bauska]]s, gan [[Mērsrags|Mērsraga]] novērojumu stacijā, gaisa temperatūrai paaugstinoties attiecīgi līdz +14,9 °C un +13,9 °C, tika laboti maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Zīlāni|Zīlānu]] novērojumu stacijā termometra stabiņš sasniedza +14,9 °C, tika atkārtots [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gadā]] uzstādītais siltuma rekords.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|23|SK}}</ref> * [[25. marts]] — neskatoties uz brāzmainu dienvidu, dienvidrietumu vēju un nelieliem nokrišņiem, tika aizvadīta ļoti silta diena, daudzviet termometra stabiņš paaugstinājās līdz +12, +16 grādiem, [[Kolka]]s pusē pat līdz +17 grādiem. Trijās novērojumu stacijās valsts dienvidaustrumos tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+14,5 °C), Dagdā (+14,7 °C) un Daugavpilī (+15,9 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2036841326495306185 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|25|SK}}</ref> Vēja brāzmas sasniedza 13–18 m/s, vietām piekrastes rajonos līdz 20 m/s, bet stiprākais [[vējš]] bija [[Ventspils|Ventspilī]] — brāzmās līdz 22 m/s. * [[29. marts]] — tika novērota ļoti kontrastaina gaisa temperatūra: naktī, zem skaidrām debesīm, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –5 grādiem, tikmēr dienā Kurzemē un piekrastes rajonos mākoņu dēļ bija +5, +8 grādi, bet valsts austrumos, spīdot saulei, termometra stabiņš sasniedza +15, +17 grādus. Daugavpilī ar '''+17,9 °C''' tika uzstādīts gan diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, gan visas valsts mēroga rekords. Vēl [[Zīlāni|Zīlānos]] (+16,6 °C) tika labots siltuma rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2038281196178698480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|29|SK}}</ref> === Aprīlis === * [[2. aprīlis]] — tikpat kā visā valstī gaisa temperatūra rīta stundās bija zem nulles, vietām [[Mērsrags|Mērsraga]], [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]], [[Ainaži|Ainažu]] pusē, kā arī pie [[Rīgas lidosta|lidostas "Rīga"]] sals pārsniedza –5 grādus, atbilstoši "Latvijas Valsts ceļu" informācijai arī vairākās vietās Vidzemē (galvenokārt uz [[A2]] šosejas) fiiksēts līdz –5, –6 grādiem. Vietām valdīja miglains laiks, kas dienu iepriekš skāra teju visus jūras piekrastes reģionus, tostarp arī Rīgu. Vēlāk vakarā [[migla]] izveidojās no jauna, ar redzamību līdz 200–500 metriem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8445064/ceturtdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Ceturtdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|2|SK}}</ref> * [[6. aprīlis]] — ciklona aukstais sektors atradās virs Latvijas teritorijas, un tā ietekmē pūta brāzmains vējš un veidojās [[gubu lietusmākoņi]], kas atnesa nokrišņus — lietu, [[krusa]]s graudus un slapja sniega pārslas. Konvektīvo (gubu) mākoņu veidošanās aktivitāti pastiprināja īsviļņu ieplakas bāriskajā laukā, kas papildus veicināja gubu mākoņu attīstību.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2041105218650132795 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|6|SK}}</ref> Ciklona ietekmē tika novērotas krasas vēja brāzmas, piekrastē līdz 20 m/s, bet stiprākais vējš tika fiksēts [[Ventspils|Ventspilī]], kur brāzmas pastiprinājās līdz 25 m/s, savukārt dienas reģistrētais nokrišņu daudzums vietām (piemērām, Zosēnu pusē) pietuvojās 10 mm. * [[7. aprīlis]] — atsevišķos rajonos Vidzemes vidienē ([[Madona]]s, Zosēnu, [[Cēsis|Cēsu]] pusē) no rīta sniga slapjš sniegs, uz zemes izveidojot plānu, nelielu sniega kārtiņu, nesasniedzot pat 1 cm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2041441060409250177 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|7|SK}}</ref> Citviet, līdzīgi kā iepriekšējā dienā, brīžiem lija, dažviet kopā ar krusas un [[sniegs|sniega]] graudiem. Saglabājās brāzmains ziemeļu, ziemeļrietumu vējš, brāzmās [[piekraste|piekrastē]] līdz 18 m/s. * [[10. aprīlis]] — tā kā laiks bija lielākoties skaidrs, visā teritorijā gaisa temperatūra nakts un rīta stundās pazeminājās līdz 0, –5 grādiem, aukstākais laiks valdīja [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] Kurzemes piekrastē un jūras piekrastes rajonos (Mērsragā, [[Rucava|Rucavā]], [[Pāvilosta|Pāvilostā]]).<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=04&day=10&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 04/10/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> Gaisa relatīvais mitrums valsts austrumos pazeminājās līdz 15%.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mj6zov3ii22o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|4|11|SK}}</ref> * [[15. aprīlis]] — visur valstī, izņemot atsevišķos rajonos Rīgas līča rietumu piekrastē, spīdot saulei, gaiss iesila līdz +14, +17 grādiem. Pūšot austrumu, ziemeļaustrumu vējam, augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Rīga|Rīgā]], [[Jelgava|Jelgavā]], [[Skrīveri|Skrīveros]] un dažviet Zemgalē. Diennakts vidēja gaisa temperatūra Rīgas centrā pārsniedza +11 grādus.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/15.04.2026-tresdien-gaidams-siltakais-laiks-sonedel.a642955/ Trešdien gaidāms siltākais laiks šonedēļ], lsm.lv, {{dat|2026|4|15|SK}}</ref> * [[16. aprīlis]] — [[Liepāja|Liepājā]] nokrišņu daudzums līdz agram rītam (plkst. 5) kopš 15.04. vakara sasniedza 18 mm, kas ir 63% no visa mēneša normas, ņemot vērā, ka aprīlis [[Liepāja|Liepājā]] vēsturiski ir gada sausākais mēnesis. Rīta stundās nedaudz vai mēreni lija vietām Kurzemes dienvidrietumu daļā, kā arī Vidzemē, Latgalē un [[Sēlija|Sēlijā]], bet nokrišņu daudzums lielākoties nepārsniedza 10 mm atzīmi.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8453247/ceturtdien-latvija-gaidami-mainigi-laikapstakli Ceturtdien Latvijā gaidāmi mainīgi laikapstākļi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|16|SK}}</ref> * [[20. aprīlis]] — skaidra laika ietekmē minimālā gaisa temperatūra ap pieciem rītā svārstījās no +3,5 grādiem Rīgas ziemeļu daļā [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] līdz –5 grādiem Zosēnos; teju visā valstī, izņemot piekrasti, termometra stabiņš noslīdēja zem nulles, Rīgā gaisa temperatūra noslīdēja līdz –2 grādiem [[lidosta]]s apkārtnē un +3 grādiem centrā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8455321/pirmdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Pirmdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|20|SK}}</ref> * [[25. aprīlis]] — pāri valsts teritorijai virzījās [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, priekšpusdienā vietām, pēcpusdienā jau daudzviet uzlija, lokāli mēreni stipri, dažviet tika fiksētas slapja sniega pārslas, bet lielākoties Vidzemē un Rīgas pievārtē tika reģistrētas arī [[zibens]] izlādes. Sākās vēja pastiprināšanās, iegriežoties vējam no rietumiem un ziemeļrietumiem, tas brāzmās pastiprinājās līdz 15–17 m/s.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/25.04.2026-sestdiena-bus-makonaina-un-vejaina.a644513/ Sestdiena būs mākoņaina un vējaina], lsm.lv, {{dat|2026|4|25|SK}}</ref> * [[26. aprīlis]] — gar Latvijas austrumiem virzījās ciklons, kas [[Somija]]s dienvidos un daļā [[Igaunija]]s naktī un no rīta atnesa 10–15 cm sniega, bet Latvijas teritorijā tas atnesa epizodiskus nokrišņus, tostarp arī sniegu un krusas graudus, kā arī stipru ziemeļu, ziemeļrietumu vēju. Vietām visos reģionos īslaicīgi zeme nosniga balta, īpaši no rīta Kurzemē.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2048393959026610632 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|26|SK}}</ref> Spēcīgākās vēja brāzmas rīta stundās tika novērotas Ventspilī un [[Kolka|Kolkā]] — 23 m/s, citviet piekrastē līdz 15–20 m/s, Rīgā, [[Bauska|Bauskā]], Rucavā, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Rēzekne|Rēzeknē]] pēcpusdienā tika novērotas vēja brāzmas līdz 20 m/s, pārējā valstī pārsvarā līdz 13–17 m/s. Stiprais vējš vietām lauza kokus un atrāva ēku konstrukcijas, glābēji līdz pēcpusdienai saņēma 37 izsaukumus saistībā ar vēja radītiem postījumiem, lielākoties Rīgā un Pierīgā.<ref> [https://www.tvnet.lv/8459710/visvairak-izsaukumu-uz-veja-postijumiem-sanemti-riga-un-pieriga Visvairāk izsaukumu uz vēja postījumiem saņemti Rīgā un Pierīgā], tvnet.lv, {{dat|2026|4|26|SK}}</ref> Vēja ietekmē ap plkst. 15.00 elektroapgāde tika traucēta ap 9000 klientu, galvenokārt [[Bauskas novads|Bauskas]], [[Cēsu novads|Cēsu]] un [[Valmieras novads|Valmieras novadā]]. * [[27. aprīlis]] — vēja ātrums brāzmās Rīgā un [[Dagda|Dagdā]] sasniedza 19 m/s, diennakts vidējā gaisa temperatūra Latvijā noslīdēja četrus līdz piecus grādus zem normas, dienu iepriekš, 26. aprīlī, pat sešus grādus zem normas.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8460588/ari-otrdien-putis-auksts-ziemelis Arī otrdien pūtīs auksts ziemelis], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|28|SK}}</ref> === Maijs === * [[1. maijs]] — pirmo reizi 2026. gada pavasara sezonā un pirmo reizi kopš septembra gaisa temperatūra Latvijas teritorijā sasniedza +20 grādu atzīmi. Visaugstāk termometra stabiņš paaugstinājās [[Dobele|Dobelē]], kur bija +22,4 °C,<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2050281223981875710 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|1|SK}}</ref> +20 grādu siltums tika sasniegts arī [[Stende|Stendē]] (+21,9 °C), [[Rīga|Rīgā]] (+21,0 °C), [[Saldus|Saldū]] (+20,8 °C) un [[Jelgava|Jelgavā]] (+20,5 °C). Pārējā valstī gaisa temperatūra svārstījās +13, +19 grādu robežās, vējam pūšot no jūras puses, vēsākais laiks bija piekrastes novados.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/01.05.2026-pirmo-reizi-saja-gada-gaisa-temperatura-latvija-pakapusies-virs-20-gradiem.a645388/ Pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra Latvijā pakāpusies virs +20 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|1|SK}}</ref> [[Attēls:Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs.jpg|alt=Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs|thumb|150px|[[Ķemeru nacionālais parks]], 2026. gada 2. maijs]] * [[3. maijs]] — teritorijas lielākajā daļā šī bija pirmā vasarīgi siltā diena, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +20, +25 grādiem, bet [[Zemgale|Zemgalē]] un Rīgas apkārtnē pat līdz +26 grādiem. Piecās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Kolka|Kolkā]] (+20,8 °C), [[Madona|Madonā]] (+24,8 °C), [[Mērsrags|Mērsragā]] (+25,3 °C), [[Zīlāni|Zīlānos]] (+25,4 °C), [[Bauska|Bauskā]] (+26,9 °C, augstākā gaisa temperatūra valstī).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2050917564838969717 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|3|SK}}</ref> Rīgā gaiss iesila līdz +26,2 °C, atkārtojot [[1996. gada laikapstākļi Latvijā|1996. gada]] uzstādīto rekordu. Paaugstinātas [[ozons|ozona]] koncentrācijas dēļ [[gaiss|gaisa]] kvalitāte Latvijā bija viduvēja, vietām — slikta.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/03.05.2026-pirmo-reizi-kops-septembra-gaiss-latvija-sasilis-lidz-25-gradiem.a645506/ Pirmo reizi kopš septembra gaiss Latvijā sasilis līdz 25 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|3|SK}}</ref> * [[4. maijs]] — daudzviet [[Latgale|Latgalē]] un dažviet citur šī bija siltākā [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena]] novērojumu vēsturē, septiņās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Daugavpils]] bija siltākā vieta Latvijā ar +28,2 °C, un līdz nacionālam 4. maija siltuma rekordam šeit pietrūka vien 0,2 grādi.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2051311808305156398 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}</ref> Jauni siltuma rekordi tika uzstādīti arī Zīlānos (+26,7 °C), [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+26,2 °C), [[Dagda|Dagdā]] (+26,2 °C), Madonā (+25,5 °C), Bauskā (+25,4 °C) un [[Alūksne|Alūksnē]] (+24,1 °C). Citviet bija +19, +23 grādi, Kurzemes piekrastē nebija siltāks par +14, +16 grādiem, nedaudz īslaicīgi lija, [[Sēlija|Sēlijā]] un vietām [[Vidzeme|Vidzemē]] arī dārdēja pērkons.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2051305917052780868 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}</ref> * [[9. maijs]] — pašos Latgales dienvidaustrumu rajonos visas dienas garumā ilgstoši un mēreni stipri lija, Dagdas un Daugavpils novērojumu stacijās nolija līdz 10 mm lietus, bet lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Piedruja|Piedrujā]] (pie [[Baltkrievija]]s pierobežas) — 26 mm.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mli2jjy2w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|10|SK}}</ref> * [[13. maijs]] — lietum šķērsojot plašāku valsts teritorijas daļu, daudzviet lija, arī ilgstoši, austrumu rajonos reģistrētas arī [[lietusgāze]]s, kurus pavadīja arī [[pērkona negaiss]]. Visvairāk nokrišņu bija Alūksnē, kur diennaktī nolija 23,4 mm, kas ir 37% no visas mēneša normas.<ref> [https://www.tvnet.lv/8470613/ceturtdien-mainigs-makonu-daudzums-vietam-islaicigi-lis Ceturtdien mainīgs mākoņu daudzums, vietām īslaicīgi līs], tvnet.lv, {{dat|2026|5|14|SK}}</ref> Madonas un Rēzeknes pusē nolija ap 12—14 mm, ap 10 mm nokrišņu tika fiksēts [[Ainaži|Ainažu]] un Daugavgrīvas novērojumu stacijās, citās novērojumu stacijās, pārsvarā zem 10 mm. * [[17. maijs]] — atrodoties starp silta gaisa masu austrumos no Latvijas un vēsu gaisu rietumos, valstī tika fiksēti temperatūras kontrasti. Vairākās vietās Latgalē: Rēzeknes, Dagdas, Daugavpils pusē gaiss iesila līdz +22, +24 grādiem, tikmēr pie jūras esošos rajonos nebija siltāks par +11, +12 grādiem. Plašā valsts daļā gaisa temperatūra svārstījās +13, +17 grādu robežās.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=05&day=17&hora=18&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 05/17/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[18. maijs]]: ** No dienvidaustrumiem pāri Latvijas teritorijai virzījās nokrišņu zona, daudzviet nesot lietusgāzes un pērkona negaisu. Pēcpusdienā stiprākie nokrišņi skāra valsts austrumu daļu, kur tika reģistrētas arī dažas zibens izlādes, savukārt vēlā vakarā un nakts sākumā valsts centrālo daļu, arī Rīgas apkārtni, šķērsoja pirmais lielais vasarīgais negaiss.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2056464711877550581 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|18|SK}}</ref> [[Ropaži|Ropažu]] apkārtnē tika fiksēta visai intensīva zibeņošana — sensoru sistēma fiksē ap 25 zibeņiem ik minūti. Tālāk šīs negaiss virzījās uz ziemeļiem, ziemeļrietumiem, [[Saulkrasti|Saulkrastu]] virzienā.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2056476358847369393 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|18|SK}}</ref> ** ESTOFEX jeb Eiropas Eksperimentālais vētru prognozēšanas centrs iekļāva Latvijas austrumu daļu pirmajā, bet Latgales dienvidaustrumu daļu otrajā risku zonā saistībā ar iespējamiem stipriem [[negaiss|negaisiem]].<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mm4kt7a6622p Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|18|SK}}</ref> * [[19. maijs]] — nokrišņu daudzums Madonas novērojumu stacijā diennakts laikā sasniedza 30,6 mm, Vičakos 25,6 mm, Rīgas centra meteostacijā — 21,2 mm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2056634685921304675 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|19|SK}}</ref> * [[21. maijs]] — pāri Kurzemei un arī valsts centrālajiem rajoniem virzījās nelielas nokrišņu zonas, kā arī lielāki [[gubu mākoņi]], bet tie bija lielākoties mazaktīvi, tikai dažviet nesot lokālas, stiprākas lietusgāzes, Jelgavas apkārtnē tika reģistrēti arī zibens uzplaiksnījumi. Visstiprāk nolija Stendē, dažu stundu laikā nokrišņu daudzums šajā novērojumu stacijā sasniedza 21,4 mm,<ref> [https://www.tvnet.lv/8475900/piektdien-latvija-islaicigi-lis-vietam-dardes-perkons Piektdien Latvijā īslaicīgi līs, vietām dārdēs pērkons], tvnet.lv, {{dat|2026|5|22|SK}}</ref> citviet lietus daudzums bija krietni mazāks. * [[27. maijs]] — pieņēmās spēkā ziemeļu-ziemeļrietumu vējš, kas daudzviet brāzmās sasniedza 15—20 m/s, Rīgā pat 22 m/s, arī ceļu sensors pie [[Kārsava]]s negaisā reģistrēja vēja brāzmas līdz 22,5 m/s.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mmt4ouwdbs2k Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|27|SK}}</ref> No rīta Vidzemē sāka veidoties lietus un negaisa mākoņi, kas dienas gaitā virzījās pāri valsts austrumiem, nesot lokālas lietusgāzes, negaisu, dažviet arī krusu. [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] līdz vakaram saņēma 111 izsaukumus saistībā ar stipro vēju. Lielākoties vējš uz ceļiem nogāza kokus, četros gadījumos Rīgā koks nokrita uz automašīnas, bet vienā gadījumā Rīgā dzīvojamai mājai atrāva jumta segumu. [[Preiļi|Preiļos]] koks nokrita uz automašīnas un dzīvojamās mājas. Visvairāk izsaukumu — 34, tika saņemti Rīgā, savukārt Rīgas reģionā — 29 (visvairāk [[Ropažu novads|Ropažu novadā]]), bet Latgalē saistībā ar vēja postījumiem tika saņemti 27 izsaukumi (lielākā daļa [[Preiļu novads|Preiļu novadā]]).<ref> [https://www.tvnet.lv/8479337/foto-vugd-sanemis-111-izsaukumus-veja-postijumu-del FOTO ⟩ VUGD saņēmis 111 izsaukumus vēja postījumu dēļ], tvnet.lv, {{dat|2026|5|27|SK}}</ref> * [[28. maijs]] — ļoti stiprā vēja ietekmē tika saņemti 39 izsaukumi par radītajiem postījumiem visā valstī, VUGD norādīja, ka lielākoties vējš uz ceļa braucamās daļas bija nogāzis [[koks|kokus]]. Visvairāk izsaukumu (16) tika saņemti Rīgā, kur arī fiksētas stiprākās vēja brāzmas — 18 m/s līdz 21 m/s.<ref> [https://www.tvnet.lv/8480107/speciga-veja-postijumu-del-ceturtdien-sanemti-39-izsaukumi Spēcīga vēja postījumu dēļ ceturtdien saņemti 39 izsaukumi], tvnet.lv, {{dat|2026|5|28|SK}}</ref> Latvijas austrumiem pāri virzījās lietus mākoņi, nokrišņu daudzums Madonā pārsniedza 15 mm, tikmēr pārējā valsts teritorijā lielākoties spīdēja saule. * [[30. maijs]] — naktī Ventspils un Liepājas lidostā termometra stabiņš noslīdēja līdz nullei, arī [[Rucava|Rucavā]] un dažviet Kurzemes centrālajā daļā gaisa temperatūra svarstījās ap nulli, vietām tika reģistrēta arī [[salna]].<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mn26uqlusc26 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|30|SK}}</ref> === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — līdz ar kalendāro vasaras sākumu Latvijā iestājās arī [[meteoroloģiskā vasara]] (tā sākas, kad piecas diennaktis pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra sasniedz vismaz +15 grādus, un šī bija pirmā tāda diena).<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mnbmtukjts2j Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|2|SK}}</ref> 1. jūnijs ir arī vidējais datums, kurā Latvijā iestājas meteoroloģiskā vasara klimatiskās normas periodā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8482378/latvija-sakusies-meteorologiska-vasara Latvijā sākusies meteoroloģiskā vasara], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|6|2|SK}}</ref> * [[3. jūnijs]] — [[Mērsrags|Mērsragā]] tika atkārtots [[1971. gada laikapstākļi Latvijā|1971. gadā]] uzstādītais diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, +25,6 °C. * [[5. jūnijs|5.]]—[[6. jūnijs]] — ziemeļu virzienā no dienvidiem Latvijai pāri virzījās lietusgāzes, vietām kopā ar pērkona negaisu, spēcīgākie nokrišņi šķērsoja valsts centrālo daļu un Kurzemes rietumu daļu. Vēlā vakarā un nakts gaitā visvairāk nolija [[Kuldīga]]s un [[Bauska]]s pusē, dažu stundu laikā Bauskas novērojumu stacijā nokrišņu daudzums sasniedza 45 mm jeb 74% no mēneša normas (vienā stundā 27,2 mm), bet kopējais lietus daudzums (līdz 06.06. plkst. 13.00) sasniedza 51,8 mm, Kuldīgā — 48,2 mm.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mnlbfhskm22z Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|6|SK}}</ref> 6. jūnija pēcpusdienā lietus un negaiss bija valsts austrumu rajonos, bet citviet mākoņu sega pakāpeniski izklīda. Vēl spēcīgākie negaisi tika reģistrēti [[Lietuva|Lietuvā]], kuru laikā plosījās arī daži virpuļviesuļi, stiprākais no tiem bija [[Kauņa|Kauņā]], sasniedzot IF2 spēku.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2063246202292851125 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|6|SK}}</ref> * [[8. jūnijs]] — pāri valsts teritorijai, īpaši austrumu rajoniem, virzījās plaša nokrišņu zona, atnesot ilgstošu un stipru lietu. Visstiprāk lija Latvijas dienvidaustrumos, [[Daugavpils]] novērojumu stacijā no lietus sākuma līdz pusnaktij nokrišņu daudzums sasniedza 50,2 mm (2/3 no mēneša normas). Reģionā no Sīļiem līdz [[Madona]]i nolija ap 15—25 mm, citur Vidzemē līdz 10 mm, pārējā valsts daļā 0—5 mm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2064086033554120932 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|8|SK}}</ref> * [[9. jūnijs]] — naktī austrumu rajonos turpinājās [[lietus|lietavas]], kas vietām bija ļoti stipras; lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Sīļu novērojumu stacijā, kur diennakts laikā nolija 65 mm jeb 81% no jūnija normas (nakts sākumā vienā stundā nolija 26 mm), un Daugavpilī — 50,7 mm. Daudz nokrišņu bija arī [[Rūjiena|Rūjienā]] (36,5 mm), Zosēnos (38,6 mm), Madonā (33,8 mm) un [[Zīlāni|Zīlānos]] (28,7 mm). Pārējā Vidzemē un Latgalē lietus daudzums sasniedza 10—20 mm, bet citviet nokrišņu bija maz, vai nebija nemaz.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2064323203120464236 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|9|SK}}</ref> * [[11. jūnijs]] — rītā no dienvidiem Latvijas teritoriju sasniedza neliels, bet izteikti aktīvs un dinamisks [[ciklons]], kas valsts austrumos uz brīdi ienesa siltu, mitru un nestabilu gaisa masu, radot ekstremāli labvēlīgu vidi spēcīgu negaisu attīstībai. Dienas pirmajā pusē pāri Latvijai virzījās plaša nokrišņu zona, Kurzemē un vietām valsts centrālajos rajonos stipri lija, bet pēcpusdienā un vakarpusē virs austrumu novadiem veidojās [[negaiss|negaisa]] mākoņi, nesot stipras lietusgāzes un vēja brāzmas, kas radīja postījumus. Sīļos stundas laikā nolija 19,2 mm, bet posmā no 4 pēcpusdienā līdz 10 vakarā — 21,2 mm,<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2065149858332221924 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|11|SK}}</ref> bet Kurzemē visvairāk nokrišņu bija [[Stende]]s novērojumu stacijā — 20,5 mm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2065075465165971962 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|11|SK}}</ref> [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]] spēcīgākās vēja brāzmas negaisā norāva daļu jumta [[Bebrenes katoļu baznīca]]i. Gaisa temperatūra svārstījās +13, +16 grādu robežās Kurzemē un +25, +26 grādu robežās Latgalē. * [[13. jūnijs]] — nakts vidū valsts austrumu rajonos sasniedza plaša nokrišņu zona, nesot ilgstošu, brīžiem stipru lietu, īslaicīgas lietusgāzes ar pērkonu tika fiksētas arī citviet. Pāvilostā, [[Alūksne|Alūksnē]] un Madonā kopējais nokrišņu daudzums bija ap 11—13 mm, vietām starp novērojumu stacijām lija vēl vairāk.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=06&day=13&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/13/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[19. jūnijs]] — Ventspils, Liepājas, [[Salacgrīva]]s un Skultes ostā ūdens temperatūra svārstījās ap +17 grādiem, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] tā bija par grādu zemāka, savukārt Rīgas līča Kurzemes piekrastē ūdens temperatūra bija aptuveni +14 grādi. Kopumā [[Ezers|ezeros]], upēs un jūrā ūdens temperatūra sasniedza +14, +19 grādus, ūdens temperatūra lielākajās upēs bija +16, +19 grādi, mazākajās upēs tā daudzviet svārstījās ap +15 grādiem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8494067/udens-temperatura-latvijas-peldvietas-neparsniedz-19-gradus Ūdens temperatūra Latvijas peldvietās nepārsniedz 19 grādus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|6|19|SK}}</ref> * [[21. jūnijs]]: ** Nakts daļā Latvijas bija silta — minimālā gaisa temperatūra valsts centrālajos rajonos un piekrastes rajonos sasniedza +16, +19 grādus, siltākā nakts bija Rīgas centrā, gan trijos naktī, gan piecos no rīta termometra stabiņš sasniedza +19,8 °C.<ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/laika-noverojumu-karte Operatīvā informācija], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|6|21|SK}}</ref> ** Valsts lielākajā daļā diena bija ļoti silta un sutīga, daudzviet gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +25, +28 grādiem, vissiltākais bija [[Mērsrags|Mērsragā]] — +29,2 °C.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=06&day=21&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/21/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> Sutīga laika ietekmē veidojās lietus un negaisa mākoņi, jau no rīta, ap plkst. 10.00, Zemgali un Rīgas apkārtni šķērsoja pērkona negaiss, kas atnesa zibeņošanu un vietām stipru lietu, [[Dobele|Dobelē]] divās stundās nolija 15,3 mm.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3morsu5kh4k2d Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|21|SK}}</ref> Dienas laikā jauni [[negaiss|negaisa]] mākoņi turpināja veidoties virs Rīgas un Jūrmalas apkārtnes, kā arī valsts austrumu rajoniem, nesot lokālas lietusgāzes, kas ilga aptuveni 15 minūtes. * [[27. jūnijs]] — Latvijas teritorijai no [[Rietumeiropa]]s pietuvojās karstas gaisa masas, līdz ar to daļā valsts iestājās [[karstuma vilnis]] (izņēmums bija austrumi un ziemeļaustrumi, kur līdz pēcpusdienai bija daudz mākoņu un vietām lija, tur un arī dažviet piekrastē nebija siltāks par +22, +25 grādiem); gaisa temperatūra lielākoties svārstījās +26, +29 grādu robežās, siltākais laiks bija [[Bauska|Bauskā]] (+29,0 °C), Dobelē (+29,4 °C) un Stendē (+29,6 °C).<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2070901852187587005 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|27|SK}}</ref> * [[28. jūnijs]] — visā valstī laiks bija sutīgs un karsts, termometra stabiņš nenoslīdēja zem +26 grādiem, un lielākajā daļā Latvijas gaiss sakarsa līdz +28, +32 grādiem, visaugstāko atzīmi sasniedzot Mērsragā (+33,2 °C). Četrās novērojumu stacijās Kurzemē tika uzstādīts jauns šīs dienas siltuma rekords ([[Saldus]] +31,4 °C, Stende +31,9 °C, [[Liepāja]] +32,1 °C, [[Rucava]] +32,9 °C), turklāt Rucavā tika uzstādīts arī jauns dekādes un mēneša rekords, bet Pāvilostā, termometra stabiņam arī paaugstinoties līdz +32,9 °C, tika atkārtots [[2022. gada laikapstākļi Latvijā|2022. gadā]] uzstādītais rekords.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2071307203030425612 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|28|SK}}</ref> Rīgā gaiss sakarsa līdz +31,1 °C, Daugavgrīvā līdz +31,6 °C, līdz ar to gan galvaspilsētā, gan valstī kopumā šī bija pirmā reize 2026. gada vasarā, kad gaisa temperatūra pārsniedza +30 grādu atzīmi. * [[29. jūnijs]]: ** Neskatoties uz [[negaiss|pērkona negaisu]], Rīgā minimālā gaisa temperatūra naktī sasniedza +20,9 °C, līdzīgā temperatūra bija arī Daugavgrīvā.<ref> [https://x.com/Gints_photo/status/2071527634614243460 gintsm_photography], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}</ref> Zem +20 grādiem termometra stabiņš nenoslīdēja Dobelē (+20,9 °C), Ventspilī (+20,1 °C), Zosēnos (+21,2 °C), [[Priekuļi|Priekuļos]] (+20,0 °C), Skrīveros (+20,0 °C) un Rēzeknē (+20,0 °C), līdz ar to daudzviet šī bija pirmā [[tropiskā nakts]] 2026. gada vasarā.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071475171618152809 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}</ref> ** Turpinoties karstumam, septiņās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]] (+29,6 °C), Zīlānu (+29,8 °C), Dagdas (+30,0 °C), Dobeles (+30,3 °C), Madonas (+30,3 °C), Rēzeknes (+30,3 °C) un [[Daugavpils]] (+31,8 °C) novērojumu stacijās. Citviet valsts teritorijā gaisa temperatūra svārstījās +26, +29 grādu robežās, nedaudz vēsāks bija pie Daugavgrīvas un Vidzemes piekrastē, ap +23, +25 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071618229982667111 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}</ref> * [[30. jūnijs]] — atsevišķos rajonos tika piedzīvota [[tropiskā nakts]] jeb gaisa temperatūra nenoslīdēja zem +20 grādiem, tā tika novērota Liepājā (+20,5 °C), Daugavgrīvā (+20,4 °C), Ventspilī (+20,2 °C), Dobelē (+20,1 °C) un [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+20,0 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra naktī sasniedza +19,9 °C, pietrūka tikai 0,1 °C līdz tropiskai naktij.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071827436098965561 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|30|SK}}</ref> === Jūlijs === * [[3. jūlijs]] — nakts otrajā pusē Latviju sāka pakāpeniski ietekmēt ciklona darbība, no dienvidrietumiem pāri virzījās nokrišņu zona, aiz tās veidojās arī [[gubu lietusmākoņi]], vietām nesot stipru lietu un pērkonu, piekrastes rajonos arī brāzmainu vēju līdz 17 m/s. Stiprākos nokrišņus sagaidīja Kurzemes dienvidrietumi: Liepājā un Rucavā diennakts laikā nolija ap 20—22 mm, Kurzemes centrālajā daļā un [[Jelgava]]s pusē nokrišņu daudzums vidēji sasniedza 10—13 mm.<ref>[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=07&day=03&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/03/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[4. jūlijs]] — tikpat kā visos valsts reģionos veidojās lietus un negaisa mākoņi, nesot īslaicīgas lietusgāzes, stiprākie negaisa mākoņi veidojās virs [[Rīgas līcis|Rīgas līča]]. Vēlā vakarā, pēc plkst. 22.30, Rīgā plosījās pērkona negaiss ar ļoti stiprām lietusgāzēm. Vienas stundas laikā (plkst. 23.00) [[Rīga]]s centra meteostacijā nolija 20,8 mm, kas atbilst ļoti stipram lietum.<ref>[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2073643540857475480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|7|5|SK}}</ref> * [[5. jūlijs]]: ** Nokrišņu daudzums Rīgas centrā nakts laikā (no 04.07. plkst. 21.00 līdz 05.07. plkst. 8.00) sasniedza 37,7 mm jeb 47% no mēneša normas (79,5 mm).<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mpu7ezp53c2v Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|5|SK}}</ref> Ļoti stipras lietusgāzes skāra arī [[Sigulda|Siguldu]], kur naktī nolija 30,1 mm. ** Dienas gaitā turpināja veidoties lietus un negaisa mākoņi, vakarā pāri Rīgas apkārtnei, [[Jūrmala]]i un Zemgalei virzījās vairāki pērkona lietusgāžu mākoņi, dažviet, tostarp Tukuma un Mārupes novadā, negaisa laikā bira arī [[krusa]], bet intensīvas lietusgāzes Rīgā (Pārdaugavā) lokāli applūdināja ielas un ēku pagrabstāvus.<ref>[https://x.com/ltvzinas/status/2074057351028478113 LTV Ziņu Dienests], x.com, {{dat|2026|7|6|SK}}</ref> [[Attēls:Sliežu ceļi pie Zasulauka stacijas.jpg|alt=|thumb|220px|Lietus mākoņi [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], Rīgā ([[Zasulauks (stacija)|Zasulauka dzelzceļa stacija]]), 2026. gada 6. jūlijs]] * [[6. jūlijs]] — trešo vakaru pēc kārtas Rīgas novērojumu stacijā novērots [[pērkona negaiss]].<ref> [https://www.blitzortung.org/en/archive_data.php?stations_users=0&selected_numbers=*&end_date=1783296000&end_time=86100&start_date=1783296000&start_time=60000&north=90&west=-180&east=180&south=-90&rawdata_image=1&map=11&width_orig=640&width_result=640&png_gif=0&agespan=60&frames=12&delay=100&last_delay=1000&show_result=1 Real time lightning map], blitzortung.org/en/archive, {{dat|2026|7|6|SK}}</ref> * [[8. jūlijs]] — [[Baltijas valstis|Baltiju]] no dienvidrietumiem sasniedza aktīvs ciklons "[[Bernadette]]", kas nesa sev līdzi ilgstošus un stiprus nokrišņus, piekrastes rajonos arī ļoti brāzmainu vēju. Naktī valsts teritoriju sāka šķērsot plaša lietus zona, spēcīgākos nokrišņus reģistrēja valsts rietumos, līdz plkst. 9.00, kopš lietus zona sasniedza Latviju, [[Ventspils|Ventspilī]] nokrišņu daudzums sasniedza 50 mm jeb 80% no mēneša normas.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq4idiw6js2a Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|7|8|SK}}</ref> Dienā nokrišņi turpinājās galvenokārt Kurzemē un Vidzemes ziemeļos, bet [[ciklons|ciklonam]] griežoties uz vietas, vakarpusē no ziemeļaustrumiem arvien plašā teritorijā sākās ilgstošas un stipras lietavas. Aiz tās nokrišņu zonas dažviet veidojās arī gubu-lietus mākoņi, vietām, piemēram, Bauskā fiksēts arī pērkona negaiss ar intensīvu krusu.<ref> [https://www.la.lv/video-bauska-plosas-specigs-negaiss-pilsetu-parklaj-pamatiga-krusa VIDEO. Bauskā plosās spēcīgs negaiss — pilsētu pārklāj pamatīga krusa], la.lv, {{dat|2026|7|8|SK}}</ref> Līdz plkst. 18.00 vislielākais diennakts nokrišņu daudzums reģistrēts Ventspilī (78 mm), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (67 mm) un [[Liepāja|Liepājā]] (54 mm), stiprākās [[vējš|vēja]] brāzmas arī reģistrētas Ventspilī — līdz 22 m/s.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq5hogvqps2w Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|7|8|SK}}</ref> * [[9. jūlijs]] — spēcīgai nokrišņu zonai šķērsojot valsti no ziemeļaustrumiem, Latvijas centrālajos rajonos un Vidzemes ziemeļos naktī ļoti stipri un ilgstoši lija. Zona ar ilgstošām un stiprām lietavām virzījās pāri [[Rūjiena]]s, Mērsraga, Jūrmalas, Rīgas, [[Kalnciems|Kalnciema]], Jelgavas un Bauskas apkārtnei, visā šajā posmā lokāli applūda zemākās vietas un ceļi.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2075149997264248862 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|9|SK}}</ref> Diennakts [[nokrišņi|nokrišņu]] daudzums (08.07. plkst. 7.00 — 09.07. plkst. 7.00) iepriekš minētajos posmos sasniedza 45—60 mm, visvairāk nokrišņu (līdz 57—60 mm) bija Ventspils un Rūjienas novērojumu stacijās. Rīgas centrā šajā laika posmā nolija 32,9 mm, bet Daugavgrīvā 39 mm.<ref>[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2075095661653938198 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|7|9|SK}}</ref> Summējot arī iepriekš fiksētus nokrišņus (kopš 07.07. vakara), lielākais lietus daudzums fiksēts Ventspilī 85 mm, Pāvilostā 70 mm, Rūjienā 68 mm, Kalnciemā 58 mm, Liepājā 57 mm, Vičakos ([[Irbene|Irbenē]]) 55 mm, Bauskā 52 mm, Jelgavā ([[Staļģene|Staļģenē]]) 51 mm, Mērsragā 48 mm, Daugavgrīvā 48 mm.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq6s7x4nb22v Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|9|SK}}</ref> * [[12. jūlijs]] — agrā pēcpusdienā lielai daļai Latgales un [[Sēlija]]s pāri virzījās negaiss ar stiprām lietusgāzēm un krasām vēja brāzmām, vēl viens negaiss šķērsoja Vidzemi — Smiltenes, [[Valmiera]]s un Cēsu apkārtni, bet tas bija vājāks. Spēcīgākais negaiss plosījās [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]], lokāli nesot ļoti brāzmainu vēju; [[Rēzekne]]s novērojumu stacijā vējš brāzmās pastiprinājās līdz 21 m/s.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2076270082087436486 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|12|SK}}</ref> Lai gan oficiāli nolija tikai 5 mm, Rēzeknē dažviet applūda ielas, bet stiprais vējš lauza kokus. Pērkona negaisa ietekmē valsts austrumos reģistrēti elektrotīkla bojājumi, ap plkst. 14.00 elektroapgāde traucēta ap {{sk|10000}} klientu, visvairāk — Rēzeknes, [[Preiļu novads|Preiļu]] un [[Ludzas novads|Ludzas novadā]].<ref>[https://www.tvnet.lv/8507371/latvijas-austrumu-dala-perkona-negaisu-ietekme-registreti-elektrotikla-bojajumi Latvijas austrumu daļā pērkona negaisu ietekmē reģistrēti elektrotīkla bojājumi], tvnet.lv, {{dat|2026|7|12|SK}}</ref> Laika posmā no plkst. 13 līdz plkst. 14.30 [[VUGD]] saņēma 28 izsaukumus, kur uz ceļa braucamām daļām bija uzkrituši koki, šādus izsaukumus saņēma Latgalē, visvairāk Rēzeknes novadā un pašā Rēzeknē — 21.<ref>[https://www.tvnet.lv/8507396/latgale-glabeji-sanemusi-daudz-izsaukumu-negaisa-kritusu-koku-del Latgalē glābēji saņēmuši daudz izsaukumu negaisā kritušu koku dēļ], tvnet.lv, {{dat|2026|7|12|SK}}</ref> Vēlā vakarā cits pērkona negaiss ar stiprām lietusgāzēm un mēreni stipru zibeņošanu sasniedza Latgales dienvidaustrumu daļu. * [[15. jūlijs]] — atklātas jūras krastā pie Liepājas un Pāvilostas ūdens temperatūra svārstījās ap +10 grādiem, Ventspils pludmalē ūdens atdzisa līdz pat +7 grādiem, tikmēr [[ūdens]] temperatūra Rīgas līcī galvenokārt bija +17, +20 grādi.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mqnoshxyzk2o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|15|SK}}</ref> * [[20. jūlijs]] — Latviju no dienvidiem sasniedza aktīvs ciklons, kas daudzviet, īpaši Kurzemē, atnesa stipras lietusgāzes, dažviet ilgstošas, vietām arī negaisus. Visvairāk lija valsts rietumos, līdz plkst. 22.00 lielākais nokrišņu daudzums reģistrēts [[Stende]]s (72,4 mm) un [[Ventspils]] (70,3 mm) novērojumu stacijās, citviet Kurzemē un Zemgalē lietus daudzums sasniedza 25—45 mm. Ap plkst. 18.00 pāri Rīgai pārgāja [[negaiss]] ar stiprām lietusgāzēm, lietavu dēļ applūdināti [[Krasta iela (Rīga)|Krasta ielas]], [[Brīvības gatve]]s un [[Vesetas iela (Rīga)|Vesetas ielu]] posmi, bet [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielā]] applūduša sliežu ceļa dēļ apstājās 7. un 14. maršruta tramvaju kustība abos virzienos.<ref>[https://www.tvnet.lv/8512368/latgales-iela-appludusas-sliedes-apstajusies-7-un-14-marsruta-tramvaju-kustiba Latgales ielā applūdušas sliedes; apstājusies 7. un 14. maršruta tramvaju kustība], tvnet.lv, {{dat|2026|7|20|SK}}</ref> Savukārt [[Talsu novads|Talsu novadā]] ļoti intensīvas lietusgāzes izraisīja zemāko vietu applūšanu un izskaloja grants ceļu posmā [[Dursupe]]—[[Oksle]], kā arī pārrauts Dursupes dzirnavezera aizsprosts, applūda apkārtējā teritorija un izskaloti vairāki ceļu posmi, tajā skaitā reģionālais ceļš [[Autoceļš P128|P128]] [[Jūrmala]]—[[Talsi]].<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2079294442050089122 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|20|SK}}</ref> * [[21. jūlijs]] — diennakts nokrišņu daudzums Stendē sasniedza 74 mm, Ventspilī 82 mm, bet kopš mēneša sākuma Ventspils novērojumu stacijā [[lietus]] daudzums pārsniedza 200 mm jeb 315% no jūlija normas.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mr4r3fw7is2j Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|21|SK}}</ref> * [[24. jūlijs]] — sākot no dienas vidus uz austrumiem no Rīgas veidojās gubu-lietus mākoņi, kas, pārsvarā Vidzemē un [[Sēlija|Sēlijā]], nesa īslaicīgas [[lietusgāzes]], dažviet ar pērkonu. Priekšpusdienā lokāls gubu-lietus mākonis daļai Rīgas atnesa īslaicīgu, stipru lietusgāzi, Rīgas [[Latvijas Universitāte|LU]] meteostacijā vienā stundā fiksēja 10,1 mm, bet kopā Rīgas centrā nolija 11 mm, kas bija lielākais dienas nokrišņu daudzums valsts novērojumu stacijās.<ref>[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=07&day=24&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/24/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[27. jūlijs]] — daudzviet pāri virzījās nokrišņu zonas, nesot īslaicīgas lietusgāzes, krasas [[vējš|vēja]] brāzmas, austrumos arī pērkona negaisu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/laika-zinas/27.07.2026-pirmdien-daudzviet-latvija-gaidams-lietus-un-negaiss.a656389/ Pirmdien daudzviet Latvijā gaidāms lietus un negaiss], lsm.lv, {{dat|2026|7|27|SK}}</ref> Lokālas vēja brāzmas līdz 16 m/s novērotas [[Skrīveri|Skrīveros]] un Rīgā, arī visvairāk nokrišņu bija Skrīveru novērojumu stacijā, kur kopā nolija ap 15 mm. * [[31. jūlijs]]: ** Valsti īslaicīgi piemeklēja ļoti karsts laiks, lielākajā Latvijas daļā gaisa temperatūra sasniedza +27, +32 grādus. Karstākais laiks valdīja Zemgalē un Rīgas apkārtnē. Bauskā un Jelgavā termometra stabiņš pārsniedza +32 grādu atzīmi, maksimumu sasniedzot [[Jelgava|Jelgavā]], +32,6 °C, kur labots arī 31.07. karstuma rekords.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mrxymazrls2f Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|8|1|SK}}</ref> Trešā augstākā gaisa temperatūra fiksēta [[Dobele|Dobelē]] (+31,8 °C), kur atkārtots [[2003. gada laikapstākļi Latvijā|2003. gadā]] uzstādītais rekords. Savukārt Rīgā reģistrēta gada otrā augstākā gaisa temperatūra: +31,0 °C. +30 grādu atzīmi gaisa temperatūra nesasniedza valsts austrumos un Kurzemes piekrastes rajonos. ** Lielā karstuma un augstā gaisa mitruma ietekmē vakarpusē, galvenokārt valsts centrālajā daļā, veidojās pērkona negaisi ar stipru lietu, brāzmainu vēju un krusu. Uz aukstās atmosfēras frontes pirmie negaisa mākoņi izveidojās [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]], sasniedzot [[Saulkrasti|Saulkrastu]] un [[Zvejniekciems|Zvejniekciema]] apkārtni, atnesot lielgraudu krusu un krasas vēja brāzmas, vēlāk negaisi aizvirzījās tālāk uz [[Sigulda]]s pusi.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083206522427818072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}</ref><ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083216026045391137 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}</ref> Vakarā citi negaisa mākoņi izveidojās valsts vidienē, Bauskas un Jelgavas apkārtnē, vēlāk ap plkst. 21.00 tie sasniedza arī Rīgu, kur arī bija krusa un intensīvi zibeņoja.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083247895491256428 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}</ref> Līdz pusnaktij tie atkal pārstaigāja Skultes un [[Saulkrasti|Saulkrastu]] apkārtni un devās tālāk ziemeļaustrumu virzienā. [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] saņēma ap 20 izsaukumus, kur lūzuši koki bija aizšķērsojuši ceļu. Izsaukumus saņēma Cēsu, Valmieras, Saulkrastu, Siguldas, Bauskas, Limbažu un Ogres novados, kā arī Rīgā. [[Siguldas novads|Siguldas novada]] [[Krimuldas pagasts|Krimuldas pagastā]] uz ceļa bija nogāzti desmit nolūzuši koki.<ref>[https://www.tvnet.lv/8519380/stipra-negaisa-del-glabeji-piektdien-devusies-uz-20-izsaukumiem Stiprā negaisa dēļ glābēji piektdien devušies uz 20 izsaukumiem], tvnet.lv, {{dat|2026|8|1|SK}}</ref> === Augusts === * [[2. augusts]] — Latgales dienvidaustrumu daļu naktī šķērsoja pērkona negaiss ar stipru lietu, dažviet novērota arī krusa.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083645355506221408 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|8|1|SK}}</ref> Šis negaiss ieradās no Lietuvas, kur, vietām [[Viļņa]]s apkārtnē atnesa vētru un stipras lietusgāzes, bet Latvijā tas nebija postošs. Daudzviet nolija 10—15 mm, [[Zīlāni|Zīlānos]] — 18 mm. * [[5. augusts]] — termometra stabiņš [[LVĢMC]] novērojumu tīklā paaugstinājās līdz +23,2 grādiem [[Kolka|Kolkā]] un līdz +27, +30 grādiem pārējā valstī, savukārt [[Jelgava]]s novērojumu stacijā, kas atrodas [[Staļģene|Staļģenē]], gaiss sakarsa līdz pat +31 grādam; lai arī bija karsts laiks, neviens karstuma rekords netika pārspēts.<ref>[https://ciklons.tvnet.lv/8522169/ceturtdiena-bus-silta-tacu-vietam-lis-un-iespejams-ari-perkona-negaiss?_gl=1*1qi2g67*_gcl_au*NzIxNzcwODc2LjE3ODE0Mjg2NjA Ceturtdiena būs silta, taču vietām līs un iespējams arī pērkona negaiss], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|6|SK}}</ref> * [[8. augusts]] — oficiālajās Rīgas peldvietās ūdens temperatūra sasniedza +18, +22 grādus, siltākais ūdens bija [[Ķīšezers|Ķīšezerā]], [[Daugava|Daugavā]] pie [[Ķīpsala|Ķīpsalas]], [[Bolderājas karjera ūdenskrātuve|Bolderājas karjerā]]. Savukārt [[Daugava|Daugavā]] pie [[Lucavsala|Lucavsalas]] un [[Rumbula|Rumbulā]] ūdens temperatūra bija +21 grāds, bet jūras ūdens temperatūra [[Vecāķi|Vecāķos]] sasniedza +19 grādus, [[Vakarbuļļu peldvieta|Vakarbuļļu]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvas]] peldvietās ūdens iesila līdz +18 grādiem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8523656/rigas-peldvietas-udens-iesilis-lidz-22-gradiem Rīgas peldvietās ūdens iesilis līdz 22 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|8|SK}}</ref> Citās valsts ūdenskrātuvēs ūdens temperatūra svarstījās +16, +25 grādu robežās, [[Baltijas jūra|Baltijas jūras]] un Rīgas līča piekrastē +17, +22 grādu robežās. == Gada pārskati == === Gaisa temperatūra === [[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un vidējā temperatūra pa dekādēm. Dati no LVĢMC klimatiskās informācijas pārskatiem. {| class="wikitable collapsible" style="font-size:95%;border:0px;text-align:center;line-height:175%;" |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" colspan="19" bgcolor="#DDDDDD" | '''2026. gada [[gaisa temperatūra]]s rādītāji pa dekādēm [[Latvija|Latvijā]]. ([[°C]])''' |- | align="left" style="background: #DDDDDD;height=20;" | Mēnesis ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Marta klimats Latvijā|Marts]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]] |- | align="left" style="background: #FFFFFF;" | Dekāde ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais maksimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|4,1}} | {{Temperatūras krāsa|–1,8}} | {{Temperatūras krāsa|–2,5}} | {{Temperatūras krāsa|–2,0}} | {{Temperatūras krāsa|1,4}} | {{Temperatūras krāsa|10,9}} | {{Temperatūras krāsa|16,4}} | {{Temperatūras krāsa|17,1}} | {{Temperatūras krāsa|17,9}} | {{Temperatūras krāsa|14,2}} | {{Temperatūras krāsa|17,9}} | {{Temperatūras krāsa|17,2}} | {{Temperatūras krāsa|28,2}} | {{Temperatūras krāsa|25,8}} | {{Temperatūras krāsa|23,7}} | {{Temperatūras krāsa|25,6}} | {{Temperatūras krāsa|27,8}} | {{Temperatūras krāsa|33,2}} |- | align="left" style="height=16" | Vidējā temperatūra ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|–5,3}} | {{Temperatūras krāsa|–10,3}} | {{Temperatūras krāsa|–10,3}} | {{Temperatūras krāsa|–12,3}} | {{Temperatūras krāsa|–9,8}} | {{Temperatūras krāsa|–1,5}} | {{Temperatūras krāsa|2,7}} | {{Temperatūras krāsa|5,3}} | {{Temperatūras krāsa|5,3}} | {{Temperatūras krāsa|3,8}} | {{Temperatūras krāsa|6,9}} | {{Temperatūras krāsa|5,1}} | {{Temperatūras krāsa|10,7}} | {{Temperatūras krāsa|11,5}} | {{Temperatūras krāsa|12,6}} | {{Temperatūras krāsa|16,4}} | {{Temperatūras krāsa|14,6}} | {{Temperatūras krāsa|19,8}} |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais minimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|–18,2}} | {{Temperatūras krāsa|–24,5}} | {{Temperatūras krāsa|–32,8}} | {{Temperatūras krāsa|–31,7}} | {{Temperatūras krāsa|–32,5}} | {{Temperatūras krāsa|–16,6}} | {{Temperatūras krāsa|–8,4}} | {{Temperatūras krāsa|–6,0}} | {{Temperatūras krāsa|–6,3}} | {{Temperatūras krāsa|–5,5}} | {{Temperatūras krāsa|–5,5}} | {{Temperatūras krāsa|–3,8}} | {{Temperatūras krāsa|–3,1}} | {{Temperatūras krāsa|0,3}} | {{Temperatūras krāsa|0,1}} | {{Temperatūras krāsa|2,8}} | {{Temperatūras krāsa|4,8}} | {{Temperatūras krāsa|8,2}} |- | align="left" style="background: #DDDDDD;height=20" | Mēnesis ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]] |- | align="left" style="background: #FFFFFF;" | Dekāde ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais maksimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|28,0}} | {{Temperatūras krāsa|29,4}} | {{Temperatūras krāsa|32,6}} | {{Temperatūras krāsa|31,0}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Vidējā temperatūra ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|16,1}} | {{Temperatūras krāsa|19,2}} | {{Temperatūras krāsa|17,1}} | {{Temperatūras krāsa|18,5}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais minimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|7,9}} | {{Temperatūras krāsa|8,8}} | {{Temperatūras krāsa|7,2}} | {{Temperatūras krāsa|8,0}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |} === Gaisa temperatūras fakti Rīgā === {{Col-begin|width=50%}} Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas "Rīga—Universitāte". {{Col-2}} Zemākā gaisa temperatūra dienā: * * * * * {{Col-2}} Augstākā gaisa temperatūra naktī: * +20,9&nbsp;°C&nbsp;— [[29. jūnijs]] * +19,9&nbsp;°C&nbsp;— [[30. jūnijs]] {{Col-end}} == Skatīt arī == * [[Latvijas klimats]] * [[Rīgas klimats]] * [[2026. gads Latvijā]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Meteo ārējā saite}} {{Latvijas laikapstākļi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas klimats]] [[Kategorija:2026. gads Latvijā]] il2d8ptzvym1sun8my6mivujmfgkzue 4505807 4505806 2026-08-11T17:15:00Z DrewAir 91233 /* Gada raksturojums pa mēnešiem */ 4505807 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Latvijas dabas parādības}} {{Meteoroloģijas infokaste|nosaukums = [[2026. gads Latvijā|2026]]. gada laikapstākļi Latvijā |vid Lat = |min Lat = |max Lat = |vid Rīga = |min Rīga = |max Rīga = |nokrišņi gadā = Latvija: |nokrišņi mēnesī = |nokrišņi dekādē = |nokrišņi diennaktī = |sniega sega = |vēja brāzmas = |citi notikumi = }} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads Latvijā|2026. gada]] laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].''' == Gada raksturojums pa gadalaikiem == '''2025./2026. gada ziema''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –5,0 °C, kas ir 2,6 °C zem gadalaika normas (1991.–2020. gads). Tā bija aukstākā ziema kopš 2010./2011. gada ziemas. Zemākā gaisa temperatūra šoziem (−32,8 °C) tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet augstākā gaisa temperatūra novērota kalendārās ziemas pēdējā dienā: +10,9 °C Zīlānos 28. februārī. Ziema iesākās ar 5. siltāko decembri novērojumu vēsturē (dalīti ar 2011. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +2,1 °C jeb 3,2 °C virs normas. Decembrī reģistrēta lielākā daļa ziemas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordu. Īpaši izcēlās 10. un 11. decembris – 10. decembrī rekordi sasniegti visās novērojumu stacijās, savukārt 11. decembrī rekords netika reģistrēts tikai Skultē. Decembra beigās vidējā gaisa temperatūra pazeminājās, un, sākot ar 4. janvāri, Latvijā iestājās 50 dienu ilgs periods, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par normu. Viszemākā diennakts vidējā temperatūra bija 1. februārī, −18,3 °C jeb 14,6 °C zem šī datuma normas. Savukārt, apskatot periodus, kuros secīgās diennaktīs maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedz 0 °C, šajā ziemas sezonā (novembris–aprīlis) tas bija viens no garākajiem pēdējās desmitgadēs (49 diennaktis), kaut vēsturiskais rekords netika pārsniegts (60 diennaktis 1941./1942. gada ziemā). Ilgstošā aukstuma perioda ietekmē janvāra vidējā temperatūra −8,7 °C bija 5,7 °C zem normas, un tas ierindojās otrajā vietā kopš rekordaukstā 1987. gada – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Lai gan februāra pēdējā nedēļā gaisa temperatūra paaugstinājās un tika sasniegti arī daži diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, arī februāris kopumā bija 5,2 °C aukstāks par normu un viens no aukstākajiem šajā gadsimtā. Kopumā ziemā tika pārspēti 63 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 2 Latvijas diennakts rekordi, un 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 2 bija Latvijas diennakts rekordi un 1 stacijas dekādes rekords. Kopējais nokrišņu daudzums ziemā Latvijā bija 72,0 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (144,6 mm), līdz ar to šī ziema kļuva par 6. sausāko novērojumu vēsturē. Vismazāk nokrišņu bija Mērsragā (43,2 mm), kas ir 64% zem stacijas normas, bet nokrišņiem bagātākā ziema bija Rucavā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 135,2 mm (26% zem normas). Visi ziemas mēneši bija sausāki par normu un vieni no sausākajiem 21. gadsimtā. Decembris ar nokrišņu daudzumu 39,1 mm bija 27% sausāks par normu, janvāris bija 58% sausāks par normu, sasniedzot 21,2 mm. Savukārt februāris bija salīdzinoši vissausākais ar kopējo nokrišņu daudzumu 16,0 mm jeb 60% zem normas. Salīdzinoši sausie apstākļi, kas aizsākās jau rudenī, turpinājās arī ziemā. Decembris šoziem bija vismitrākais, ar visvairāk dienām ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm, bet tāpat visas mēneša dekādes bija sausākas par normu. Janvāra sākumā novērots vairāk nokrišņu, gada 1. dekādei esot mitrākai par normu Dienvidkurzemē un Dienvidlatgalē. Īpaši izcēlās 1. janvāris Pāvilostā ar diennakts nokrišņu daudzumu 22,9 mm, Liepājā – 20,5 mm, Rucavā 1.–2. janvārī kopā 32,1 mm. Turpmāko janvāri un februārī sausums turpinājās. Februāra 1. dekāde bija īpaši sausa, kopējam nokrišņu daudzumam Latvijā sasniedzot tikai 1,3 mm. Atsevišķas dienas bija mitrākas, piemēram, 13. februārī Lielpečos un Sīļos novēroti 12,6 un 12,2 mm. Neskatoties uz novērotajiem nokrišņiem, kopumā visās pašvaldībās ziemas laikā sausuma tendence tikai pastiprinājās. Šī ziema bija sniegaināka nekā normas periodā. Decembris ar vidējo sniega segas biezumu 0 cm bija mazāk sniegains par normu, taču janvārī un februārī Latvijas vidējais sniega segas biezums bija 15 un 25 cm, attiecīgi 7 un 15 cm vairāk nekā mēnešu normas. Decembra vidū daudzviet sniga, taču sniega sega bija īslaicīga, savukārt gada pēdējā nedēļā, gaisa temperatūrai pazeminoties, snigšana tika novērota visā Latvijā. Gada beidzamajā dienā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 5 cm, bet visbiezākā sniega sega vidēji diennaktī bija izveidojusies Alūksnē un Liepājā – 13 cm. Vienlaidu sniega sega Latvijas teritorijā noturējās visu janvāri un teju visu februāri. Piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā) un Rūjienā sniega sega bija plānāka, ziemas laikā sasniedzot 11–13 cm diennakts vidējo biezumu, savukārt biezākā sniega sega izveidojās Latgalē. Lielākais sniega segas biezums sasniegts Dagdā 14. februārī – diennaktī vidēji 60 cm, bet maksimāli 62 cm. Tā ir biezākā sniega sega, kas Latvija novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra beigās sākās atkusnis un sniega sega visur samazinājās, kaut ziemas pēdējā dienā daudzās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 51 cm, maksimāli 53 cm). Pilnībā izkususi sniega sega bija tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2025./2026. gada ziemā bija 3,5 m/s jeb vienāds ar normu. Decembris ar vidējo vēja ātrumu 4,0 m/s bija 0,4 m/s vējaināks par normu, bet janvāris un februāris ar vidējo vēja ātrumu 3,3 un 3,1 m/s abi bija 0,2 m/s mazāk vējaini par konkrēto mēnešu normām. Šoziem maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 7 atsevišķās dienās, 4 no tām brāzmu ātrums sasniedza stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s), bet vienā dienā sasniedza arī ļoti stipras vētras spēku (vismaz 28,5 m/s) – 29,1 m/s 30. decembrī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šoziem reģistrētās vēja brāzmas. '''2026. gada pavasaris''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,1 °C, kas ir 1,2 °C virs gadalaika normas (1991.–2020. gads), tādējādi kļūstot par 9. siltāko pavasari novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Zemākā gaisa temperatūra šopavasar (−8,4 °C) tika novērota 8. martā Daugavpilī, un arī augstākā gaisa temperatūra novērota Daugavpilī: +28,2 °C 4. maijā. Pavasaris iesākās ar siltāko martu novērojumu vēsturē (dalīti ar 2007. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +4,4 °C jeb 4,2 °C virs normas. Katru dienu Latvijas vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, un martā reģistrēti arī gandrīz visi šī pavasara diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, turklāt no 7. līdz 16. martam bija 10 dienu periods, kad katru dienu vismaz kādā stacijā reģistrēts rekords. Salīdzinoši vēsāks marts bija Baltijas jūras piekrastē, taču arī tur tas ierindojās starp desmit siltākajiem martiem vēsturē. Aprīlī vidējā gaisa temperatūra bija mainīga ar periodiem gan siltākiem, gan vēsākiem par normu. Aprīļa beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas vairākas dienas, taču aprīlī netika reģistrēti ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopumā aprīlis ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C bija 0,8 °C vēsāks par normu. Maija pirmās dienas bija siltas, daudzviet sasniegti +25,0 °C un vairāk, ieskaitot šī pavasara augstāko temperatūru: +28,2 °C Daugavpilī 4. maijā. Tomēr uzreiz pēc tam sekoja vēsāks periods, un arī turpmāko maiju vidējā gaisa temperatūra bija mainīga. Rezultātā maijs ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C bija 0,3 °C siltāks par normu. Kopā pavasarī tika pārspēti 135 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 5 Latvijas diennakts rekordi un 11 stacijas dekādes rekordi. Minimālās gaisa temperatūras rekordi netika sasniegti. Kopējais nokrišņu daudzums pavasarī Latvijā bija 61,2 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (123,1 mm), līdz ar to šis pavasaris kļuva par 2. sausāko novērojumu vēsturē aiz 1964. gada pavasara, kura nokrišņu daudzums bija 57,2 mm. Vismazāk nokrišņu bija Pāvilostā (28,5 mm), kas ir 73% zem stacijas normas, savukārt nokrišņiem bagātākais pavasaris bija Madonā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 118,3 mm, kas tāpat ir 9% zem stacijas normas. Visi pavasara mēneši bija sausāki par normu. Marts ar nokrišņu daudzumu 6,1 mm bija 83% sausāks par normu un kļuva par 4. sausāko novērojumu vēsturē. Aprīlis bija 54% sausāks par normu, sasniedzot 16,6 mm, savukārt maijs bija mitrākais pavasara mēnesis ar nokrišņu daudzumu 38,6 mm, taču tāpat 23% sausāks par normu. Pavasarī turpinājās sausuma periods, kas aizsākās jau pagājušā gada rudenī un raksturoja arī 2025./2026. gada ziemu. Laika periods no pagājušā gada septembra līdz šim maijam ir bijis otrais sausākais novērojumu vēsturē. Marts bija vissausākais mēnesis – vidēji Latvijā tas bija 4. sausākais novērojumu vēsturē, bet vairākās stacijās (Daugavpilī, Dagdā, Zosēnos, Zīlānos, Skrīveros, Lielpečos un Jelgavā) pat vissausākais. Gan marta 1., gan 3. dekādē Latvijas kopējais nokrišņu daudzums nesasniedza 1 mm. Aprīlis un maijs bija mazliet mitrāki, it īpaši aprīļa 1. dekāde un maija 2. dekāde, turklāt maija 2. dekāde bija vienīgā dekāde šajā pavasarī, kad kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija lielāks par normu, kaut tikai par 7%. Atsevišķas dienas izcēlās ar stipriem vai pat ļoti stipriem nokrišņiem, staciju diennakts nokrišņu daudzumam sasniedzot attiecīgi 10 mm vai 20 mm. Visvairāk vienas diennakts laikā nolija Madonā 18. maijā – 30,6 mm. Šis pavasaris bija mazāk sniegains nekā normas periodā – martā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 3 cm, kas ir 4 cm zem mēneša normas, savukārt aprīlī un maijā tas bija 0 cm. un maijā tas bija 0 cm. Pavasara sākumā sniega sega bija pilnībā izkususi tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē, bet daudzās citās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 47 cm, maksimāli 49 cm). Tomēr, paaugstinoties vidējai gaisa temperatūrai un atkusnim turpinoties, līdz marta vidum sniega sega pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Dagdā un Sīļos. Sniega sega pavasarī nekur vairāk neizveidojās, taču ik pa laikam kādā no stacijām novērota snigšana vēl aprīlī un arī maija sākumā (visvēlāk 7. maijā Alūksnē un Dagdā). Vidējais vēja ātrums Latvijā 2026. gada pavasarī bija 3,4 m/s, kas ir 0,3 m/s virs gadalaika normas. Visi pavasara mēneši bija vējaināki par normu. Marts ar vidējo vēja ātrumu 3,0 m/s bija 0,3 m/s vējaināks, maijs ar 3,2 m/s bija 0,4 m/s vējaināks, bet aprīlis bija visvējainākais ar vidējo vēja ātrumu 3,8 m/s jeb 0,7 m/s virs normas. Šopavasar maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 5 atsevišķās dienās, un vienā no tām brāzmu ātrums sasniedza arī stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s) – 24,7 m/s 6. aprīlī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šopavasar reģistrētās vēja brāzmas. == Gada raksturojums pa mēnešiem == {{Latvijas temp un nokr infokaste |jan temp = –8,7 °C |feb temp = –8,3 °C |mar temp = +4,4 °C |apr temp = +5,3 °C |mai temp = +11,7 °C |jūn temp = +16,9 °C |jūl temp = +17,4 °C |aug temp = |sep temp = |okt temp = |nov temp = |dec temp = |jan nokr = 21,2 mm |feb nokr = 16,0 mm |mar nokr = 6,1 mm |apr nokr = 16,6 mm |mai nokr = 38,6 mm |jūn nokr = 76,6 mm |jūl nokr = 123,2 mm |aug nokr = |sep nokr = |okt nokr = |nov nokr = |dec nokr = }} Ar vidējo gaisa temperatūru –8,7 °C '''2026. gada janvāris''' bija par 5,7 °C zem mēneša normas. Lai gan šis janvāris ierindojās 15. vietā (dalīti ar 1924. gadu) starp aukstākajiem janvāriem, tomēr tas bija otrais aukstākais kopš rekordaukstā 1987. gada janvāra – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā. Vidējā gaisa temperatūra visu janvāri, izņemot dažas dienas mēneša sākumā, bija zem normas. Neskatoties uz to, janvārī netika sasniegti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 21,2 mm, kas ir 58% zem mēneša normas (50,5 mm). Visvairāk nokrišņu (55,5 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 5,9 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 6,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 12 diennaktis, bet vismazāk Mērsragā un Rūjienā – 3 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega, un daudzās tā sasniedza 10 un 20 cm. Sniega sega noturējās visu janvāra mēnesi, vidēji mēnesī plānākā tā bija piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā), bet biezākā – Dagdā, Rucavā un Piedrujā. Vislielāko biezumu sniega sega sasniedza mēneša beigās, kad 28.–29. janvārī vairākās novērojumu stacijās (Rucavā, Sīļos, Saldū, Daugavpilī, Piedrujā) tā bija 30 vai vairāk centimetru bieza, bet Dagdā sasniedza pat 46 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 85% – no 81% Rīgā līdz 88% Alūksnē, Gulbenē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −5,3 °C, kas ir 2,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −18,2 °C tika novērota 8. janvārī Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā un Liepājas ostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 16,2 mm, kas ir 12% zem dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (48,8 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 4,9 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 4,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 7 diennaktis, bet vismazāk Bauskā un Mērsragā – 2 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega. Visbiezākā diennakts maksimālā un diennakts vidējā sniega sega novērota Rucavā 5. janvārī (30 cm un 29 cm), un dekādes laikā arī citviet sniega sega bija vismaz 20 cm bieza – Piedrujā, Dagdā, Gulbenē, Sīļos, Siguldā, Zosēnos, Skrīveros, Liepājā, Alūksnē, Daugavpilī, Kalnciemā, Stendē. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 87% – no 85% Kolkā, Mērsragā un Rūjienā līdz 91% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 8,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −24,5 °C tika novērota 20. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −1,8 °C tika novērota 16. janvārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 1,8 mm, kas ir 88% zem dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,3 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Skultē – 0,3 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Vičakos – 3 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Jelgavā, Madonā, Pāvilostā, Priekuļos, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 84% – no 81% Priekuļos un Rīgā līdz 88% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (17,5 m/s) tika novērotas 14. janvārī Kolkā. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 6,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,5 °C tika novērota 21. janvārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 4,3 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (18,6 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Ventspilī, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 1,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 4 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Kolkā, Kuldīgā, Madonā, Mērsragā, Priekuļos, Rūjienā, Siguldā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 82% – no 78% Pāvilostā un Rīgā līdz 89% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,9 m/s) tika novērotas 28. janvārī Kolkā. Ar vidējo gaisa temperatūru –8,3 °C '''2026. gada februāris''' bija par 5,2 °C zem mēneša normas, līdz ar to tas kļuva par vienu no aukstākajiem februāriem šajā gadsimtā aiz 2011. un 2012. gada februāriem. Visā novērojumu vēsturē šis februāris ierindojās 17. vietā. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Gandrīz visu februāri vidējā gaisa temperatūra bija zem normas, tikai mēneša beidzamajā nedēļā, kad gaisa temperatūra paaugstinājās, tā atsevišķās dienās bija augstāka par normu. Februāra laikā reģistrēti kopā 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp divi Latvijas diennakts rekordi (−31,7 °C Jelgavā 2. februārī, −32,5 °C Daugavpilī 17. februārī) un viens stacijas dekādes rekords, un mēneša beigās novēroti arī 6 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 16,0 mm, kas ir 60% zem mēneša normas (40,3 mm), kļūstot par vienu no sausākajiem februāriem 21. gadsimtā (aiz 2021. un 2003. gada), bet visā novērojumu vēsturē par 14. sausāko. Visvairāk nokrišņu (38,0 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Stendē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 4,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 2 diennaktis. Februāra sākumā visās novērojumu stacijās joprojām bija pastāvīga sniega sega, biezākā tā bija Latgalē, īpaši Dagdā, savukārt plānākā Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos. Sniega sega līdz ar nokrišņiem mēneša vidū kļuva vēl biezāka, Dagdā sasniedzot maksimumu 14. februārī – 62 cm, kas ir biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra pēdējā nedēļā sākās atkusnis un, gaisa temperatūrai paaugstinoties, sniega sega visur samazinājās. Mēneša beigās sniega sega bija visbiezākā Dagdā (53 cm), bet piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē tā bija pilnībā nokususi. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 81% – no 76% Ainažos līdz 84% Alūksnē un Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −12,3 °C, kas ir 8,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −31,7 °C tika novērota 2. februārī Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,0 °C tika novērota 7. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 1,3 mm, kas ir 91% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (10,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Siguldā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 0,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 3 diennaktis, bet Ainažos, Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Priekuļos, Rīgā, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī, Vičakos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Februāra 1. dekādē visās NS joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visbiezākā dekādes laikā tā bija Dagdā – 46 cm, savukārt visplānākā Mērsragā un Kolkā – 6 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 81% – no 75% Ainažos līdz 85% Alūksnē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,4 m/s) tika novērotas 2. februārī Daugavgrīvā. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −9,8 °C, kas ir 6,7 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +1,4 °C tika novērota 20. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (23,9 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos – 0,3 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 1,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Daugavpilī, Piedrujā, Rēzeknē un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Rūjienā, Skultē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Februāra 2. dekādē visā valstī joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visplānākā tā joprojām bija Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos, savukārt visbiezākā – Dagdā, kur diennakts vidējais sniega segas biezums 14. februārī bija 60 cm, bet maksimālais biezums kādā brīdī šajā dienā sasniedza 62 cm. Šī bija biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, kad Alūksnē tā sasniedza 70 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 79% – no 72% Ainažos līdz 84% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (18,0 m/s) tika novērotas 13. februārī Kolkā. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −1,5 °C, kas ir 1,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −16,6 °C tika novērota 23. februārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (17,3 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Dobelē – 2,8 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā un Sīļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 84% – no 81% Daugavpilī, Rēzeknē un Rūjienā līdz 86% Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +4,4 °C '''2026. gada marts''' bija par 4,2 °C virs mēneša normas, tādējādi kļūstot par vissiltāko martu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada) dalīti ar 2007. gadu. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Latvijas vidējā gaisa temperatūra visās marta dienās bija augstāka par normu, un kopā mēneša laikā sasniegti 123 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 11 bija staciju dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 6,1 mm, kas ir 83% zem mēneša normas (36,9 mm), un tas bija 4. sausākais marts novērojumu vēsturē. Visvairāk nokrišņu (15,7 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Daugavpilī – 2,4 mm. Vidēji Latvijā martā bija 2,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 5 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Marta sākumā daudzās NS bija saglabājusies sniega sega – Latgalē, dažviet Vidzemē, Sēlijā. Marta 1. un 2. dekādē, gaisa temperatūrai paaugstinoties, tā pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Sīļos un Dagdā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 76% – no 69% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī. Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,7 °C, kas ir 3,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,4 °C tika novērota 10. martā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 0,8 mm, kas ir 94% zem dekādes normas (12,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,8 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Bauskā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Rīgā, Sīļos un Skrīveros, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 2 diennaktis, bet gandrīz visās pārējās stacijās – Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rucavā, Sīļos, Skrīveros, Stendē, Ventspilī, Vičakos, Zīlānos un Zosēnos – šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 79% – no 75% Rīgā līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,1 m/s) tika novērotas 3. martā Ventspilī. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 5,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,0 °C tika novērota 19. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,1 °C tika novērota 14. martā Liepājā un Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 2. dekādē bija 4,7 mm, kas ir 63% zem dekādes normas (12,6 mm). Visvairāk nokrišņu (12,5 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Zīlānos – 2,0 mm. Vidēji Latvijā marta 2. dekādē bija 1,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Madonā, Priekuļos, Siguldā, Ventspilī un Vičakos – 3 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 77% – no 67% Rēzeknē un Zīlānos līdz 86% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,8 m/s) tika novērotas 13. martā Pāvilostā. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 3,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,3 °C tika novērota 21. martā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 0,6 mm, kas ir 95% zem dekādes normas (11,5 mm). Visvairāk nokrišņu (2,4 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Dagdā, Daugavpilī, Kolkā, Lielpečos, Mērsragā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Siguldā, Skrīveros un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē, Liepājā, Rucavā, Sīļos, Ventspilī un Vičakos – 1 diennakts, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Zīlānos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 72% – no 64% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C '''2026. gada aprīlis''' bija par 0,8 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. un 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Vidējā gaisa temperatūra aprīlī bija mainīga, ar siltākiem periodiem, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, kā arī ar vēsākiem periodiem, kad tā bija zem normas. Mēneša beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas, taču aprīlī ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi netika reģistrēti. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 16,6 mm, kas ir 54% zem mēneša normas (35,8 mm). Visvairāk nokrišņu (39,4 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Dobelē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā aprīlī bija 4,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 8 diennaktis, bet vismazāk Dobelē, Kalnciemā, Mērsragā un Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīlī bija 67% – no 61% Dagdā līdz 78% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,8 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,2 °C tika novērota 2. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 10,9 mm, kas ir 22% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (30,2 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Bauskā – 4,3 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 3,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Alūksnē, Liepājā, Madonā, Saldū, Siguldā un Zosēnos – 4 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 74% – no 65% Dagdā līdz 85% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,9 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 3,2 mm, kas ir 74% zem dekādes normas (12,2 mm). Visvairāk nokrišņu (21,0 mm) bija Liepājā, bet vismazāk Dobelē, Kolkā, Kuldīgā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 0,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē – 3 diennaktis, bet Ainažos, Dobelē, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Mērsragā, Rīgā, Saldū, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 64% – no 57% Rīgā līdz 73% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (13,9 m/s) tika novērotas 20. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,1 °C, kas ir 3,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,8 °C tika novērota 30. aprīlī Skrīveros, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,2 °C tika novērota 22. aprīlī Bauskā un Dobelē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 2,4 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu (10,4 mm) bija Priekuļos, bet vismazāk Liepājā un Piedrujā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos, Siguldā un Skultē – 2 diennaktis, bet Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē, Rucavā, Sīļos un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 64% – no 56% Dagdā un Daugavpilī līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,9 m/s) tika novērotas 26. aprīlī Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C '''2026. gada maijs''' bija par 0,3 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Vidējā gaisa temperatūra maijā bija mainīga. Mēneša sākumā tā bija vairākus grādus virs normas, un tad arī tika sasniegti vienīgie maija diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Uzreiz pēc tam sekoja vēsāks periods, un arī visu turpmāko mēnesi vidējā gaisa temperatūra bija mainīga, mijoties siltākiem un vēsākiem periodiem. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 38,6 mm, kas ir 23% zem mēneša normas (50,4 mm). Visvairāk nokrišņu (89,7 mm) bija Madonā, bet vismazāk Liepājā – 10,4 mm. Vidēji Latvijā maijā bija 7,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī un Sīļos – 12 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maijā bija 72% – no 67% Rīgā līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 27. maijā Rīgā. Maija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +10,7 °C, kas ir 0,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 1. dekādē bija 6,6 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (13,7 mm). Visvairāk nokrišņu (42,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā maija 1. dekādē bija 1,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Piedrujā un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Gulbenē, Kolkā, Kuldīgā, Pāvilostā, Rūjienā, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 1. dekādē bija 64% – no 58% Rīgā, Rūjienā un Stendē līdz 70% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,5 m/s) tika novērotas 4. maijā Priekuļos. Maija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +11,5 °C, kas ir 0,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,3 °C tika novērota 11. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,8 °C tika novērota 19. maijā Alūksnē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 2. dekādē bija 20,5 mm, kas ir 7% virs dekādes normas (19,2 mm). Visvairāk nokrišņu (52,2 mm) bija Madonā, bet vismazāk Liepājā – 5,4 mm. Vidēji Latvijā maija 2. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kolkā – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē un Rucavā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 2. dekādē bija 79% – no 72% Rūjienā līdz 86% Kolkā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (17,0 m/s) tika novērotas 14. maijā Saldū. Maija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +12,6 °C, kas ir 0,3 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,1 °C tika novērota 30. maijā Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +23,7 °C tika novērota 23. maijā Mērsragā un Rīgā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 3. dekādē bija 11,4 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (17,6 mm). Visvairāk nokrišņu (33,0 mm) bija Madonā, bet vismazāk Skultē – 1,4 mm. Vidēji Latvijā maija 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Rēzeknē, Sīļos un Zosēnos – 5 diennaktis, bet Rucavā un Skultē šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 3. dekādē bija 75% – no 68% Dobelē līdz 82% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 27. maijā Rīgā. Ar vidējo gaisa temperatūru +16,9 °C '''2026. gada jūnijs''' bija par 1,7 °C virs mēneša normas. Šis jūnijs vidēji Latvijā kļuva par 9. siltāko novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), dalot vietu ar 1995. un 2022. gadu, bet Pāvilostā un Ventspilī šis bijis 3. siltākais jūnijs vēsturē. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,2 °C tika novērota 28. jūnijā Mērsragā. Vidējā gaisa temperatūra jūnijā bija augstāka par normu, izņemot periodu mēneša vidū, kad tā bija zemāka par normu. Kopā mēneša laikā sasniegti 11 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, 2 diennakts rekordi atkārtoti, un reģistrēts arī 1 stacijas mēneša rekords. Mēneša beigās novērotas 2 tropiskās naktis. Naktī uz 29. jūniju minimālā gaisa temperatūra noturējās virs +20,0 °C Daugavgrīvā, Dobelē, Rīgā, Ventspilī un Zosēnos, bet naktī uz 30. jūniju – Daugavgrīvā, Dobelē, Liepājā un Ventspilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnijā bija 76,6 mm, kas ir 9% virs mēneša normas (70,1 mm). Visvairāk nokrišņu (145,0 mm) bija Sīļos, bet vismazāk Skultē – 39,0 mm. Vidēji Latvijā jūnijā bija 9,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī, Piedrujā, Skrīveros un Zīlānos – 12 diennaktis, bet vismazāk Kolkā – 6 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnijā bija 77% – no 70% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 11. jūnijā Liepājā. Jūnija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,4 °C, kas ir 1,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,6 °C tika novērota 3. jūnijā Mērsragā un Skrīveros. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 34,8 mm, kas ir 125% virs dekādes normas (15,5 mm). Visvairāk nokrišņu (72,6 mm) bija Sīļos, bet vismazāk Mērsragā – 4,5 mm. Vidēji Latvijā jūnija 1. dekādē bija 3,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Kuldīgā, Rīgā un Saldū – 5 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Mērsragā, Piedrujā, Rēzeknē un Vičakos – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 75% – no 66% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,5 m/s) tika novērotas 3. jūnijā Stendē. Jūnija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,6 °C, kas ir 0,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +4,8 °C tika novērota 13. jūnijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,8 °C tika novērota 20. jūnijā Stendē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 37,0 mm, kas ir 32% virs dekādes normas (28,1 mm). Visvairāk nokrišņu (81,8 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Priekuļos – 15,6 mm. Vidēji Latvijā jūnija 2. dekādē bija 4,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 8 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Kolkā, Priekuļos un Ventspilī – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 83% – no 77% Rīgā līdz 86% Kolkā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 11. jūnijā Liepājā. Jūnija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,8 °C, kas ir 4,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,2 °C tika novērota 24. jūnijā Daugavpilī un Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,2 °C tika novērota 28. jūnijā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 4,6 mm, kas ir 83% zem dekādes normas (26,5 mm). Visvairāk nokrišņu (16,7 mm) bija Dobelē, bet vismazāk Rucavā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā jūnija 3. dekādē bija 1,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē – 4 diennaktis, bet Gulbenē, Kolkā, Kuldīgā, Liepājā, Pāvilostā, Rucavā, Skultē, Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 73% – no 66% Rīgā līdz 82% Ainažos. Visstiprākās vēja brāzmas (13,4 m/s) tika novērotas 21. jūnijā Dobelē. Ar vidējo gaisa temperatūru +17,4 °C '''2026. gada jūlijs''' bija par 0,4 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +7,2 °C tika novērota 23. jūlijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,6 °C tika novērota 31. jūlijā Jelgavā. Jūlija 1. un 3. dekādē vairums dienu bija izteikti vēsākas nekā norma, bet jūlija vidū - siltākas. Lai gan kopumā jūlijs bija vēsāks nekā ierasti, tas noslēdzās ar siltāko mēneša dienu, kad vienīgajā visās stacijās diennakts vidējā gaisa temperatūra bija ne mazāka kā +20 °C un kad tika sasniegti vienīgie gaisa temperatūras rekordi - Jelgavā tika uzstādīts jauns diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords (+32,6 °C), bet Dobelē stacijas rekords tika atkārtots (+31,8 °C). Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlijā bija 123,2 mm, kas ir 63% virs mēneša normas (75,7 mm), un šis kļuva par 5. mitrāko jūliju novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Kurzemē, Latvijas vidienē un Rūjienā nokrišņu bija ievērojami vairāk nekā Latvijas austrumos, un atsevišķās stacijās - Liepājā, Ventspilī un Vičakos - jūlijs bija mitrākais novērojumu vēsturē, Bauskā - otrais mitrākais, Stendē - trešais mitrākais, bet vēl 10 citās stacijās 2026. gada jūlijs bija 10 mitrāko vidū (kopš 1945. gada). Visvairāk nokrišņu (222,3 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Rēzeknē (57,9 mm). Vidēji Latvijā jūlijā bija 13,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 17 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 10 diennaktis. Trešdaļu jūlija diennakts laikā tika sasniegti ļoti stipri nokrišņi (vismaz 20 mm) vismaz vienā no stacijām, bet vairāk nekā pusi mēneša (18 diennaktis) - tika sasniegts stipru nokrišņu slieksnis (10 mm). Lietainākā jūlija diena bija 20. datums, kad valstī vidējais nokrišņu daudzums bija 21,1 mm, turklāt nebija nevienas stacijas, kurā nokrišņi nebūtu novēroti. Vismazāk tajā dienā nolija Lielpečos (2,6 mm), bet visvairāk nolija Ventspilī - 78,3 mm, kas ir vairāk nekā visa mēneša norma -, un tālu neatpalika arī Stende, kur diennakts kopējais nokrišņu daudzums sasniedza 73,9 mm jeb 95% no jūlija normas. Izteikti lietains bija arī 8. jūlijs, kad Latvijā vidējais nokrišņu daudzums sasniedza 19,9 mm - no 5,0 mm Dagdā līdz 62,8 mm Ventspilī. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlijā bija 81% – no 77% Alūksnē, Rīgā līdz 85% Kolkā, Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 6. jūlijā Liepājā. Jūlija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,1 °C, kas ir 1,0 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,9 °C tika novērota 7. jūlijā Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,0 °C tika novērota 1. jūlijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 65,9 mm, kas ir 189% virs dekādes normas (22,8 mm). Visvairāk nokrišņu (112,8 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Rēzeknē – 15,7 mm. Vidēji Latvijā jūlija 1. dekādē bija 6,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dagdā, Mērsragā un Rēzeknē – 5 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 82% – no 77% Rīgā līdz 85% Rucavā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 6. jūlijā Liepājā. Jūlija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,2 °C, kas ir 1,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,8 °C tika novērota 20. jūlijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +29,4 °C tika novērota 17. jūlijā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 34,5 mm, kas ir 37% virs dekādes normas (25,1 mm). Visvairāk nokrišņu (91,4 mm) bija Stendē, bet vismazāk Priekuļos – 4,7 mm. Vidēji Latvijā jūlija 2. dekādē bija 3,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē un Rūjienā – 5 diennaktis, bet vismazāk Priekuļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 81% – no 73% Alūksnē līdz 89% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,4 m/s) tika novērotas 12. jūlijā Rēzeknē. Jūlija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +17,1 °C, kas ir 1,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,2 °C tika novērota 23. jūlijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,6 °C tika novērota 31. jūlijā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 23,8 mm, kas ir 14% zem dekādes normas (27,7 mm). Visvairāk nokrišņu (58,2 mm) bija Skrīveros, bet vismazāk Gulbenē – 4,1 mm. Vidēji Latvijā jūlija 3. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā un Skrīveros – 6 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Gulbenē, Madonā, Kolkā, Mērsragā, Pāvilostā, Ventspilī, Vičakos, Saldū, un Stendē, – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 80% – no 75% Rīgā līdz 86% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (20,0 m/s) tika novērotas 21. jūlijā Ventspilī. Augusta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,5 °C, kas ir 0,3 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,0 °C tika novērota 10. augustā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,0 °C tika novērota 5. augustā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 1. dekādē bija 14,8 mm, kas ir 32% zem dekādes normas (21,7 mm). Visvairāk nokrišņu (40,5 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Vičakos – 3,1 mm. Vidēji Latvijā augusta 1. dekādē bija 2,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Skrīveros – 5 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 1. dekādē bija 76% – no 69% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,2 m/s) tika novērotas 10. augustā Ventspilī. == Gada notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — gada pirmajā naktī vietām austrumu rajonos termometra stabiņš noslīdēja līdz –18 grādiem, valsts novērojumu stacijās zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]], –17,8 °C, bet neoficiālajā meteostacijā [[Veclaicene|Veclaicenē]], netālu no [[Igaunija]]s, gaiss atdzisa līdz pat –22,3 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mbdvquh4w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|1|SK}}</ref><ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/380813243 Jaunais gads Latvijā sācies ar salu un sniegu: vietām pat līdz -18°], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|1|SK}}</ref> Tikmēr no rietumiem Latvijai pāri virzījās nokrišņu zona, atnesot [[sniegputenis|sniegputeni]], vakarpusē sniega segas biezums [[Rucava|Rucavā]] īslaicīgi paaugstinājās līdz 28 cm. * [[3. janvāris]] — upēs sākās aktīvas [[ledus]] veidošanās un vižņu iešanas procesi, [[Gauja]]s lejtecē vižņu dēļ paaugstinājās ūdens līmenis, līdz ar to spēkā bija dzeltenais brīdinājums par zemāko vietu applūšanu. Arī [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]] [[Daugava|Daugavā]] turpinājās ledus un vižņu virzība, kas veicināja ledus blīvēšanos ūdenskrātuves augštecē un augšpus tās. Ūdenslīmeņa paaugstināšanās turpinājās [[Zeļķi|Zeļķos]], kā arī pie [[Jēkabpils]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8389771/latvijas-upes-turpinasies-viznu-iesana Latvijas upēs turpināsies vižņu iešana], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|3|SK}}</ref> * [[7. janvāris]] — valsts austrumu daļā un vietām citviet, nokrišņu zonai virzoties, ilgstoši mēreni sniga, dažviet sniega sega kļuva par 5 cm biezākā. Valsts lielāko daļu klāja 10–20 cm sniega, visdziļākais sniegs pārklāja [[Dagda|Dagdu]] un Rucavu (25 cm), bet vismazāk sniega bija [[Mērsrags|Mērsragā]] (5 cm), [[Kolka|Kolkā]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] (6 cm).<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8391913/tresdien-vietam-latvija-spides-saule Trešdien vietām Latvijā spīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|7|SK}}</ref> * [[11. janvāris]] — diennakts laikā daudzviet sniga un puteņoja, īpaši stiprāk Kurzemē un Vidzemē, tur sliktas redzamības un aizputināto ceļu dēļ braukšanas apstākļi tika apgrūtināti (atsevišķos ceļu posmos ļoti apgrūtināti). Sniega segas biezums dienas vidū lielākajā valsts daļā bija caurmērā 15–30 cm, biezākais sniegs tika reģistrēts [[Stende]]s novērojumu stacijā — 30 cm, [[Piedruja|Piedrujā]] izveidojās līdz 28 cm bieza sniega sega, Dagdā un [[Gulbene|Gulbenē]] — līdz 27 cm. [[Rīga|Rīgā]] sniega sega diennaktī pieauga vidēji par 4 cm, no 10 līdz 14 cm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2010311902631465412 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|11|SK}}</ref> * [[12. janvāris]] — Daugavpilī nakts stundās gaisa temperatūra pazeminājās līdz –18,5 °C, agri no rīta termometra stabiņš bija no –3,2 grādiem [[Ventspils|Ventspilī]], Pāvilostā un Liepājas ostā līdz –17,2 grādiem Daugavpils novērojumu stacijā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8394722/pirmdien-vietam-latvija-uzspides-saule Pirmdien vietām Latvijā uzspīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|12|SK}}</ref> Savukārt vakarā, debesīm skaidrojoties, kļuva vēl aukstāks un [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Staļģene|Staļģenē]] gaisa temperatūra sasniedza –21,9 °C, pirmo reizi šajā ziemas sezonā tika sasniegta –20 grādu atzīme, turklāt pēc divu gadu pārtraukuma, jo pēdējo reizi tik auksts bija [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gada]] 17. janvārī.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2010783423863144555 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|12|SK}}</ref><ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcbk7evne22s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|13|SK}}</ref> * [[15. janvāris]] — kamēr Latgalē naktī debesis noskaidrojās un gaisa temperatūra noslīdēja zem –20 grādiem, [[Madona|Madonā]] un Dagdā termometra stabiņam pazeminoties līdz –21,7 °C, tikmēr jūras piekrastē Kurzemē pēcpusdienā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –2 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2011711053714112643 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|15|SK}}</ref> Turpinoties sala periodam, ūdenstilpēs veidojās un nostiprinājās [[ledus]] sega. * [[20. janvāris]]: ** Minimālā gaisa temperatūra daudzviet valsts austrumos un vietām valsts rietumu rajonos bija zem –20 grādiem, viszemāk termometra stabiņš noslīdēja [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur gaiss atdzisa līdz –24,5 °C. Madonas novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –23,8 °C, [[Dobele]]s novērojumu stacijā līdz –22,0 °C, Dagdā tika reģistrēti –21,9 °C, Gulbenē un [[Skrīveri|Skrīveros]] –21,8 °C, [[Zīlāni|Zīlānos]] un Mērsragā –21,6 °C. –20 grādu sals tika fiksēts arī [[Stende|Stendē]] (–20,3 °C), Jelgavā (–20,1 °C) un Alūksnē (–20,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,9 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013515148686737718 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|20|SK}}</ref> ** Sākoties spēcīgai ģeomagnētiskajai vētrai, vairākās vietās Latvijā (un ne tikai) tika novērota koša [[ziemeļblāzma]].<ref> [https://www.tvnet.lv/8399876/foto-nakti-uz-otrdienu-daudzviet-fikseta-kosa-ziemelblazma FOTO ⟩ Naktī uz otrdienu daudzviet fiksēta koša ziemeļblāzma], tvnet.lv, {{dat|2026|1|20|SK}}</ref> * [[21. janvāris]] — otro nakti pēc kārtas zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Daugavpils novērojumu stacijā, –24,7 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcvzftkb5c24 Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}</ref> Arī citviet valsts austrumos un vietām Zemgalē termometra stabiņš noslīdēja zem –20 grādiem, Madonā gaiss atdzisa līdz –23,7 °C, [[Jelgava|Jelgavā]] līdz –22,3 °C, [[Rēzekne|Rēzeknē]], Dagdā, Gulbenē, Zīlānos, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], Skrīveros un [[Bauska|Bauskā]] bija –20, –21 grāds. Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –15,4 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013862388987035793 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}</ref> * [[25. janvāris]] — naktī valsts austrumu rajonos, līdzīgi kā citās aizvadītājās naktīs, zem skaidrām debesīm, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –20, –24 grādiem, viszemāk tā noslīdēja Madonā (–24,6 °C). Citviet [[Latgale]]s un [[Vidzeme]]s novērojumu stacijās termometra stabiņš noslīdēja līdz –19, –21 grādam, pārējā Latvijā bija –13, –18 grādu [[sals]], vienīgā vieta visā teritorijā, kur gaiss neatdzisa līdz –10 grādiem, bija [[Kolka]] (–7,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,3 °C.<ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/384921966 Nākamās nedēļas pirmajā pusē daudzviet snigs], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|25|SK}}</ref> * [[28. janvāris]] — dienvidu un centrālajos rajonos mēreni, bet ilgstoši sniga, kopš 27.01 pēcpusdienas (kad snigšana sākās) visvairāk uzsniga Zemgalē un Dienvidkurzemē, kur sniega segas biezums daudzviet pieauga par 9–10 cm. [[Jelgava|Jelgavā]] sniega sega pieauga par 10 cm (vidēji līdz 25 cm), diezgan līdzīgi arī Dobelē, [[Saldus|Saldū]] no 21 cm līdz 30 cm, [[Kalnciems|Kalnciemā]] no 17 cm līdz 24 cm, Bauskā no 12 cm līdz 22 cm. Rīgā no rīta [[sniega sega]]s biezums vidēji sasniedza 17 cm, bet Latgalē snigšana turpinājās vēl visu dienu, biezākais sniegs tika reģistrēts Dagdā, kur zemi klāja 45 cm bieza sniega kārta.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8404797/tresdien-specigak-snigs-latgale-selija-un-zemgales-dienvidos Trešdien spēcīgāk snigs Latgalē, Sēlijā un Zemgales dienvidos], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref><ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2016407814420279615 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref> * [[30. janvāris]] — Latvijā pieņēmās spēkā aukstums un sākās spēcīgākais aukstuma vilnis 2025./2026. gada [[ziema|ziemas]] sezonā.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2016566886306029705 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref> Lai gan –20 grādu atzīme tika novērota vien divās meteoroloģisko novērojumu stacijās, lielā daļā valsts gaiss atdzisa līdz –14, –19 grādiem, siltākā nakts tika aizvadītā Kolkā un [[Mērsrags|Mērsragā]], kur termometra stabiņš noslīdēja attiecīgi līdz –6,2 °C un –7,4 °C. Zemākā gaisa temperatūra tika fiksēta Zosēnu (–23,8 °C) un Daugavpils novērojumu stacijās, kur zem skaidrām debesīm un iestājoties bezvējam, gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, pašā pilsētas centrā bija par vairākiem grādiem siltāks.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mdmpg4xy7222 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|30|SK}}</ref> * [[31. janvāris]] — Latviju skāra spēcīgākais sals pēdējo 14 gadu laikā.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/31.01.2026-latviju-skaris-stiprakais-sals-kops-2012-gada.a632512/ Latviju skāris stiprākais sals kopš 2012. gada], lsm.lv, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Jau ap pusnakti [[Daugavpils]] novērojumu stacijā, kas atrodas pie [[Ruģeļu ūdenskrātuve]]s, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem un nakts laikā tā turpināja kristies zemāk. Minimumu temperatūra sasniedza rītā pusē, kad termometra stabiņš tur noslīdēja līdz –32,8 °C, pirmo reizi pēdējo 5 gadu laikā (kopš [[2021. gada laikapstākļi Latvijā|2021. gada]] janvāra) gaisa temperatūra Latvijas teritorijā noslīdēja zem –30 grādiem, un Daugavpilī šī bija aukstākā nakts valstī kopš [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gada]] [[5. februāris|5. februāra]].<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2017520048747827289 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Saskaņā ar "Latvijas Valsts ceļu" datiem uz [[A6]] šosejas netālu no [[Daugavpils lidlauks|Daugavpils lidlauka]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem, un tas ir lielākais sals, ko ceļu sensori fiksēja naktī un rītā. Savukārt [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] novērojumu tīklā otrā zemākā gaisa temperatūra rīta agrumā tika reģistrēta [[Staļģene|Staļģenē]], kur atrodas meteoroloģiskā stacija "Jelgava", –28,3 °C. Lielākajā Latvijas daļā gaiss atdzisa līdz –19, –24 grādiem, mazāks sals bija Kurzemē, Kolkā termometra stabiņš noslīdēja vien līdz –7 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017486051162329349 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Rīgā [[Latvijas Universitāte|LU]] novērojumu stacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –17,0 °C, [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]] bija nepilni –20 grādi, bet Pierīgā valdīja aukstums līdz –25 grādiem. === Februāris === * [[1. februāris]]: ** Zemākā gaisa temperatūra naktī un no rīta tika reģistrēta [[Jelgava]]s novērojumu stacijā [[Staļģene|Staļgenē]], –30,6 °C, arī vietām citur gaisa temperatūra bija tuvu –30 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017892391194112312 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> [[Daugavpils]] meteostacijā termometra stabiņš noslīdēja līdz –29,0 °C, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, bet [[Bauska]]s novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25,7 °C. Daudzviet citviet valsts teritorijā valdīja –20, –25 grādu sals, par dažiem grādiem siltāks bija vietām Kurzemē un Rīgā, savukārt [[Kolka|Kolkā]], [[Ventspils|Ventspilī]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –10, –13 grādiem. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra no rīta sasniedza –18,6 °C, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] –18,8 °C.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2017913649017368854 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> ** Sāka aizsalt [[Rīgas līcis]], to lielāko daļu klāja peldoši ledus gabali, aizsala [[Pērnavas līcis]] [[Igaunija]]s piekrastē, un pilnībā aizsalusi jau kādu laiku bija arī [[Daugava]] Rīgā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8407494/foto-rigas-lica-lielako-dalu-klaj-peldosi-ledus-gabali FOTO ⟩ Rīgas līča lielāko daļu klāj peldoši ledus gabali], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> * [[2. februāris]] — naktī un no rīta 12 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī nacionālais 2. februāra aukstuma rekords. Viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Jelgavas novada Staļģenē, '''–31,7 °C''', un tā ir zemākā temperatūra, kas Latvijā šajā datumā tika fiksēta, kopš veic meteoroloģijas novērojumus.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/02.02.2026-sasniegts-2-februara-aukstuma-rekords-diena-bus-saulaina.a632618/ Sasniegts 2. februāra aukstuma rekords; diena būs saulaina], lsm.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> Iepriekšējais nacionālais rekords tika fiksēts [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gadā]], kad Zosēnos bija –30,8 °C. Vietējas nozīmes rekordi tika pārspēti arī Dagdā (–23,4 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (–23,2 °C), Mērsragā (–21,7 °C), Liepājā (–23,7 °C), [[Stende|Stendē]] (–25,2 °C), Saldū (–25,0 °C), Skrīveros (–26,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (–27,2 °C), Dobelē (–27,0 °C), Bauskā (–30,4 °C) un Daugavpilī (–31,4 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2018222521082864093 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –19,6 °C, bet pie [[Rīgas lidosta|lidostas "Rīga"]] gaiss atdzisa līdz –26 grādiem, pārspējot rekordu — 2012. gadā reģistrētos –23,8 grādus. Tikmēr Daugavgrīvas novērojumu stacijā, sākot pūst mērenam ziemeļu [[vējš|vējam]] no jūras, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –9 grādiem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8407814/agra-pirmdienas-rita-gaisa-temperatura-rigas-lidosta-pazeminajas-lidz-26-gradiem Agrā pirmdienas rītā gaisa temperatūra Rīgas lidostā pazeminājās līdz -26 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> * [[4. februāris]] — kārtējā aukstā nakts Latvijas teritorijā, no visām valsts meteoroloģisko novērojumu stacijām viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Daugavpilī (–28,9 °C). Balstoties uz "[[Latvijas Valsts ceļi|Latvijas Valsts ceļu]]" informāciju, naktī daudzviet [[Latgale|Latgalē]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25, –27 grādiem, vietām Vidzemē līdz –23, –25 grādiem. Gaisa kvalitāte svārstījās no labas [[Kurzeme|Kurzemē]] līdz īpaši sliktai [[Rēzekne|Rēzeknē]], kur aukstā laika, [[bezvējš|bezvēja]] un intensīvās apkurināšanas dēļ izveidojās [[smogs]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8409304/tresdienas-nakti-gaiss-dazviet-latvija-atdzisis-lidz-27-gradiem-rezekne-smogs Trešdienas naktī gaiss dažviet Latvijā atdzisis līdz –27 grādiem, Rēzeknē – smogs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|4|SK}}</ref> * [[8. februāris]] — dziļākais sniegs Latvijā saglabājās Latgales dienvidu daļā, [[Dagda]]s novērojumu stacijā sniega segas biezums pieauga līdz 47 cm, kas ir biezākais sniegs valstī kopš [[2023. gada laikapstākļi Latvijā|2023. gada]] marta. Otrā biezākā sniega sega valsts novērojumu stacijās vidēji bija 41 cm [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Piedruja|Piedrujā]], Daugavpils novērojumu stacijā tika izmērīta 35 cm bieza sniega kārta, savukārt Rēzeknē un [[Līvāni|Līvānu]] novadā zemi sedza attiecīgi 30 un 32 cm sniega. Citās novērojumu stacijās sniega segas biezums bija no 6 cm Daugavgrīvā un Mērsragā līdz 28 cm Rucavā, novērojumu stacijā Rīgas centrā saglabājās 16 cm bieza sniega sega.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8411926/dzilakais-sniegs-valsti-saglabajas-latgales-dienvidu-dala Dziļākais sniegs valstī saglabājas Latgales dienvidu daļā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|8|SK}}</ref> * [[10. februāris]] — debesīm kļūstot skaidrām, valsts austrumos un vietām Zemgalē no jauna pastiprinājās [[sals]], daudzviet gaiss atdzisa līdz –20, –25 grādiem, ārpus novērojumu stacijām līdz –27 grādiem, bet Daugavpils meteostacijā, kas atradās pilsētas nomalē, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –30 grādiem. Valsts rietumu pusē debesis bija apmākušās, tās apmācas arī Latvijas centrālajā daļā, vietām bija neliels sniegs, [[migla]] un sarma. Rīgā no rīta gaiss atdzisa līdz –17 grādiem, lidostā valdīja aptuveni –20 grādu sals.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8412990/otrdiena-gaidama-auksta-un-sniegaina Otrdiena gaidāma auksta un sniegaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|10|SK}}</ref> * [[13. februāris|13.]]—[[14. februāris]] — ap rītu Latvijas teritoriju no dienvidrietumiem šķērsoja ar aktīvu [[ciklons|ciklonu]] saistīta plaša nokrišņu zona, visā valstī atnesot ilgstošu un brīžiem stipru snigšanu. Rīta stundās ilgstoša snigšana sākās Kurzemes pusē, bet dienas gaitā tā aptvēra jau visu Latviju.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2021964336600650072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|12|SK}}</ref> [[Sniegputenis]] daudzviet turpinājās līdz naktij, bet Latgales dienvidaustrumu daļā arī 14.02 nakts pirmajā pusē. Visā valstī, arī Rīgā, tika apgrūtināti braukšanas apstākļi, veidojās sastrēgumi, līdz 13.02 vakaram tika fiksētas vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi visā Latvijā.<ref> [https://www.tvnet.lv/8415917/lidz-piektdienas-vakaram-latvija-registreti-vairak-neka-240-satiksmes-negadijumi Līdz piektdienas vakaram Latvijā reģistrēti vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi], tvnet.lv, {{dat|2026|2|13|SK}}</ref> Biezākā sniega sega izveidojās Dagdas novērojumu stacijā — 62 cm sniega.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022569821959790768 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> Tik daudz sniega valstī nebija kopš [[2013. gada laikapstākļi Latvijā|2013. gada]] [[aprīlis|aprīļa]], kad [[Alūksne|Alūksnē]] sniega dziļums sasniedza 70 cm.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/14.02.2026-latviju-parklajis-dzilakais-sniegs-kops-2013-gada.a634635/ Latviju pārklājis dziļākais sniegs kopš 2013. gada], lsm.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> Lielākās sniega segas biezuma izmaiņas — par 20 cm — tika reģistrētas novērojumu stacijā "Sīļi", Līvānu novadā, kur sniega kārtas augstums pieauga no 38 līdz 58 cm, bet [[Gulbene]]s meteoroloģiskajā stacija sniega dziļums palielinājās par 18 cm — no 28 līdz 46 cm. Novērojumu stacijā Rīgas centrā sniega kārtas biezums palielinājās no 16 līdz 25 cm. Daudzviet valstī sniega sega kļuva par vairāk nekā 10 cm biezāka, bet daļā Kurzemes un Vidzemes ziemeļrietumos sniega sega nepieauga. 40 centimetru robeža tika pārsniegta novērojumu stacijās Gulbenē un Rēzeknē, tā sasniegta arī [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Skrīveros, vairāk nekā pusmetra sniega bija Daugavpilī un Krāslavas novada Piedrujā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8415988/pat-62-centimetri-kur-sobrid-latvija-ir-visbiezaka-sniega-sega Pat 62 centimetri! Kur šobrīd Latvijā ir visbiezākā sniega sega?], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> * [[15. februāris]] — trijās novērojumu stacijās no rīta tika laboti attiecīgā datuma aukstuma rekordi.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022952540619575411 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|15|SK}}</ref> Debesīm skaidrojoties, Liepājā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –24,4 °C, Rucavā — līdz –25,7 °C, savukārt novērojumu stacijā "Jelgava", kas atrodas Staļģenē, īsi pēc [[lēkts|saullēkta]] sals sasniedza –30,3 °C. Visas valsts aukstuma rekords gan palika nepārspēts — [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gada]] Zosēnos reģistrētie –32,3 °C. Rīgā termometra stabiņš noslīdēja līdz –18,1 °C centrā un līdz –25 grādiem [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]]. "Latvijas Valsts ceļu" informācija liecināja, kā vietām visos reģionos gaisa temperatūra noslīdēja zem –25 grādiem, lielākais sals gar autoceļiem bija –28 grādi uz [[A2]] šosejas pie [[Amata]]s upes.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.02.2026-liepajas-rucavas-un-jelgavas-noverojumu-stacija-parspets-aukstuma-rekords.a634704/ Liepājas, Rucavas un Jelgavas novērojumu stacijā pārspēts aukstuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|2|15|SK}}</ref> [[Attēls:Ziemas diena Valles pagasts 15feb2026.jpg|alt=Ziemas diena Valles pagastā, 2026. gada 15. februāris|thumb|220px|Ziemas diena [[Valles pagasts|Valles pagastā]], 15. februāris]] * [[16. februāris]] — nakts pagāja ar temperatūras kontrastiem: valsts lielākajā daļā [[mākoņi|mākoņu]] dēļ nebija vēsāks par –7, –14 grādiem, tikmēr valsts dienvidos debesis bija skaidras, termometra stabiņš daudzviet bija zem –20 grādiem, Daugavpilī gaisa temperatūra pazeminājās pat līdz –30,5 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mexhg5glqk2f Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|16|SK}}</ref> Liepājā un [[Rucava|Rucavā]], ar attiecīgi –24,2 °C un –27,5 °C, tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, Rucavā tika pārspēts arī februāra 2. dekādes aukstuma rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2023296624127328278 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|16|SK}}</ref> * [[17. februāris]] — tika aizvadīts ļoti auksts rīts, daļā valsts termometra stabiņš noslīdēja zem –25 grādiem, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Madona|Madonā]] (–27,2 °C), kur tika labots aukstuma rekords, Jelgavā (–27,6 °C) un Daugavpilī, kur bezvēja un skaidrā laika dēļ gaiss atdzisa līdz '''–32,5 °C''', labojot nacionālo 17. februāra aukstuma rekordu. Daugavpils meteostacija bija arī šī rīta aukstākā vieta visā [[Eiropa|Eiropā]]. Iepriekšējais aukstākais 17. februāris bija [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gadā]] [[Mērsrags|Mērsragā]], kad bija –30,5 grādi.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/17.02.2026-sorit-daugavpils-puse-sals-sasniedzis-32-gradus-jauns-17-februara-rekords-latvija.a634986/ Šorīt Daugavpils pusē sals sasniedzis 32 grādus — jauns 17. februāra rekords Latvijā], lsm.lv, {{dat|2026|2|17|SK}}</ref> * [[20. februāris]] — termometra stabiņš [[Kurzeme|Kurzemē]] paaugstinājās virs nulles, pirmo reizi kopš 7. janvāra tur netika reģistrēta negatīva gaisa temperatūra. Pavisam nedaudz virs nulles gaiss iesila arī Rīgā. Iepriekšējās sešās nedēļās pozitīva [[gaisa temperatūra]] Latvijā tika novērota tikai vienreiz – 12. februārī Daugavpilī gaiss iesila līdz +0,8 grādiem.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/20.02.2026-piektdien-kurzeme-gaisa-temperatura-pakapsies-gradu-virs-nulles.a635541/ Piektdien Kurzemē gaisa temperatūra pakāpsies grādu virs nulles], lsm.lv, {{dat|2026|2|20|SK}}</ref> * [[23. februāris]] — ziemeļaustrumu virzienā pāri valsts teritorijai virzījās plaša [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, atnesot sniegu, slapju sniegu, un sniega sega vietām rietumu un centrālajos rajonos kļuva par dažiem centimetriem biezāka. Šajos reģionos vakarpusē un naktī tika novērota arī [[atkala]], kas vietām turpinājās arī naktī.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8421246/pirmdien-latvijas-lielakaja-dala-gaidams-sniegs Pirmdien Latvijas lielākajā daļā gaidāms sniegs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|23|SK}}</ref> * [[27. februāris]]: ** Visā valstī sākās atkusnis, gaisa temperatūra sasniedza +1, +6 grādus, līdz ar to visā Latvijā beidzās periods ar nepārtrauktu [[sals|salu]], kad diennakts maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, kas vidēji turpinājās 49 diennaktis. Visās novērojumu stacijās vienlaikus šāds periods ilga 35 dienas, bet garākais nepārtraukts periods, kad maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, tika reģistrēts Alūksnē — 62 diennaktis.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027349790950916508 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|27|SK}}</ref> Arī vēsturiskais rekords pieder Alūksnei — 81 diennakts [[1984. gada laikapstākļi Latvijā|1984.]]/[[1985. gada laikapstākļi Latvijā|1985. gada]] ziemā. Dažās novērojumu stacijās šis sala periods bija viens no ilgākajiem vēsturē, piemērām, Rūjienā noslēgušais 54 dienu sala periods bija 2. garākais stabilais sals 21. gadsimtā un 3. garākais kopš [[1966. gads|1966.]]/[[1967. gads|1967. gada]] ziemas, bet Liepājā — garākais 21. gadsimtā un 2. garākais sala periods kopš [[1945. gads|1945. gada]], atpaliekot 8 dienas no rekorda.<ref> [https://x.com/LatvianNature/status/2027091731695485061 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2026|2|26|SK}}</ref> ** Šī bija pirmā diennakts no piecām, kad vidējā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā paaugstinājās virs nulles — iestājās meteoroloģiskais [[pavasaris]].<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/04.03.2026-latvija-sacies-meteorologiskais-pavasaris.a637268/ Latvijā sācies meteoroloģiskais pavasaris], lsm.lv, {{dat|2026|3|4|SK}}</ref> * [[28. februāris]] — Latvijas dienvidu daļā dienas laikā debesis skaidrojās un spoži spīdēja saule, kā rezultātā strauji paaugstinājās gaisa temperatūra. Daugavpilī un [[Zīlāni|Zīlānos]] termometra stabiņš sasniedza attiecīgi +10,1 °C un +10,9 °C, pirmo reizi kopš rudens gaisa temperatūra Latvijā pārsniedza +10 grādu atzīmi, uzstādot jaunus siltuma rekordus. Jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika pārspēti arī Skrīveros (+9,5 °C), Rēzeknē (+9,4 °C), Dagdā (+8,5 °C) un Liepājā (+8,4 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027803570712531370 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|28|SK}}</ref> Kopumā tika laboti seši siltuma rekordi — pirmie šajā gadā.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mfw7o5b4oc2s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|28|SK}}</ref> === Marts === * [[1. marts]] — Rēzeknes, Daugavpils, [[Madona]]s, Skrīveru un Dagdas novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Līdzīgi kā aizvadītajā dienā uzspīdēja saule, un Dagdā gaiss iesila līdz +8,8 °C, Skrīveros līdz +10,6 °C, Madonā un Daugavpilī līdz +10,9 °C, bet Rēzeknē termometra stabiņš paaugstinājās līdz +11,8 °C.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|1|SK}}</ref> Strauji sāka kust [[sniega sega]] un ledus kārta uz upēm un citām ūdenstilpēm. * [[5. marts]] — lielākajā daļā Latvijas upju [[ūdens]] līmeņa kāpums kļuva straujāks, bet vietām Kurzemē līdz ar sniega nokušanu [[pali]] mazinājās. Daļā Kurzemes upju ūdens līmenis nepaaugstinājās vai sāka pazemināties, bet kāpums turpinājās lielākajās upēs [[Abava|Abavā]], [[Venta|Ventā]] un [[Bārta (upe)|Bārtā]], kur pie Dūkupjiem ūdens līmenis kopumā cēlās par nepilniem diviem metriem. Arī Ziemeļvidzemes upēs [[Salaca|Salacā]], [[Rūja|Rūjā]] un [[Seda|Sedā]] ūdens līmenis dažos posmos pēdējās dienās nedaudz pazeminājās. Citos Latvijas reģionos ūdens līmenis upēs galvenokārt paaugstinājās ar pieaugošu intensitāti.<ref> [https://www.tvnet.lv/8427553/udens-limenis-latvija-strauji-kapj Ūdens līmenis Latvijā strauji kāpj], tvnet.lv, {{dat|2026|3|5|SK}}</ref> * [[8. marts]] — nostiprinoties [[Anticiklons|anticiklona]] ietekmei, visā Latvijas teritorijā valdīja sauss, saulains un pavasarīgi silts laiks, valsts lielākajā daļā gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem un piecās novērojumu stacijās tika laboti šīs dienas siltuma rekordi: [[Liepāja|Liepājā]] (+9,8 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+11,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (+11,9 °C), [[Stende|Stendē]] (+13,0 °C) un [[Mērsrags|Mērsragā]] (+13,9 °C). Rīgā pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra pārsniedza +10 grādu atzīmi, sasniedzot +11,8 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2030680887679951006 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|8|SK}}</ref> Daudzviet Kurzemē un Vidzemes ziemeļos sniega sega izzuda pavisam, bet visbiezākā sniega kārta saglabājās valsts austrumos, Dagdas novērojumu stacijā vēl bija 28 cm bieza sniega kārta.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/08.03.2026-no-pirmdienas-turpinasies-pavasarigs-laiks.a637942/ No pirmdienas turpināsies pavasarīgs laiks], lsm.lv, {{dat|2026|3|8|SK}}</ref> * [[9. marts]]: ** Gaisa temperatūrai Kolkā paaugstinoties līdz '''+14,7 °C''', tika uzstādīts jauns nacionālais siltuma rekords, par precīzi grādu pārspējot [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gada]] rekordu. Kopā tika laboti 10 diennakts un 1 dekādes rekords (Kolkā), kā arī atkārtots 1 diennakts rekords ([[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]]). Daudzviet gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem, nedaudz vēsāks bija piekrastes rajonos.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031061692029784490 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|9|SK}}</ref> ** Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais gaisa temperatūras maksimums, '''+13,7 °C'''. Iepriekšējais rekorda tika fiksēts [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gadā]], kad bija +12,9 grādi.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/09.03.2026-pirmdiena-bus-saulaina-vietam-tiks-sasniegts-9-marta-siltuma-rekords.a637959/ Pirmdiena būs saulaina, vietām tiks sasniegts 9. marta siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|3|9|SK}}</ref> * [[10. marts]] — siltākā diena kopš oktobra: Mērsraga novērojumu stacijā gaiss iesila līdz +16,4 °C, uzstādot gan diennakts, gan marta 1. dekādes siltuma rekordu stacijā, pirmo reizi Latvijā šajā gadā tika fiksēts +15 grādu siltums. Vietējas nozīmes rekordi, kā arī dekādes rekordi tika arī uzstādīti [[Rūjiena|Rūjienā]] (+14,0 °C), [[Skrīveri|Skrīveros]] (+14,7 °C) un [[Stende|Stendē]] (+15,3 °C), un Kolkas novērojumu stacijā (+14,0 °C).<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031364736353222919 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|10|SK}}</ref> * [[11. marts|11.]]—[[15. marts]] — turpinājās periods ar uzstādītiem siltuma rekordiem, kopā piecu dienu laikā tika uzstādīti 82 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī 6 dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. 11. martā tika laboti 11 siltuma rekordi, 12. datumā — 13 siltuma rekordi, arī nacionālais rekords ([[Gulbene|Gulbenē]] un Madonā '''+13,9 °C'''), 13. — 17 siltuma rekordi, 14. — visi 25 siltuma rekordi (visās novērojumu stacijās), tostarp visas Latvijas rekords (Liepājā un Pāvilostā '''+17,1 °C'''), 15. — 16 siltuma rekordi, atkārtojot arī nacionālo siltuma rekordu ([[Ainaži|Ainažos]] '''+14,3 °C'''), līdzīgā temperatūra bija arī [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gadā]] Mērsragā. Šajā laika posmā tika reģistrētas arī šī gada pirmās [[zibens]] izlādes — 12. martā [[Bauskas novads|Bauskas novadā]] un vietām Vidzemē.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031993984390774856 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|12|SK}}</ref> * [[18. marts]] — laikapstākļus noteica anticiklons, bezvēja dēļ daudzviet valstī nakts laikā izveidojās bieza [[migla]], kas atsevišķos reģionos, īpaši piekrastē, noturējās līdz priekšpusdienai. Plkst. 5 rītā mazākā redzamība bija 140 metri Rīgas ziemeļos [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], kā arī 200 metri Rīgas centra meteostacijā un Alūksnē.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8435496/tresdien-saulainakais-un-siltakais-laiks-latvija-saglabasies-austrumu-novados Trešdien saulainākais un siltākais laiks Latvijā saglabāsies austrumu novados], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|18|SK}}</ref> * [[20. marts]] — mazinājās ledus sastrēgums [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]], [[Pļaviņas|Pļaviņu]] pilsētā upe daļēji atbrīvojās no ledus. Ūdens līmenis [[Daugava|Daugavā]] pie Pļaviņām bija aptuveni divus metrus zemāks par 17. martā sasniegto maksimumu.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8437022/foto-plavinu-puse-mazinajies-ledus-sastregums FOTO ⟩ Pļaviņu pusē mazinājies ledus sastrēgums], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|20|SK}}</ref> Lielākajā daļā Latvijas upju mazinājās pali, turpinājās ūdens līmeņa pazemināšanās. Dažās upēs, tai skaitā [[Misa (upe)|Misā]] un [[Aiviekste|Aiviekstē]], saglabājās augsts ūdens līmenis un applūdušas [[paliene]]s. * [[23. marts]] — gan [[Bauska]]s, gan [[Mērsrags|Mērsraga]] novērojumu stacijā, gaisa temperatūrai paaugstinoties attiecīgi līdz +14,9 °C un +13,9 °C, tika laboti maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Zīlāni|Zīlānu]] novērojumu stacijā termometra stabiņš sasniedza +14,9 °C, tika atkārtots [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gadā]] uzstādītais siltuma rekords.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|23|SK}}</ref> * [[25. marts]] — neskatoties uz brāzmainu dienvidu, dienvidrietumu vēju un nelieliem nokrišņiem, tika aizvadīta ļoti silta diena, daudzviet termometra stabiņš paaugstinājās līdz +12, +16 grādiem, [[Kolka]]s pusē pat līdz +17 grādiem. Trijās novērojumu stacijās valsts dienvidaustrumos tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+14,5 °C), Dagdā (+14,7 °C) un Daugavpilī (+15,9 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2036841326495306185 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|25|SK}}</ref> Vēja brāzmas sasniedza 13–18 m/s, vietām piekrastes rajonos līdz 20 m/s, bet stiprākais [[vējš]] bija [[Ventspils|Ventspilī]] — brāzmās līdz 22 m/s. * [[29. marts]] — tika novērota ļoti kontrastaina gaisa temperatūra: naktī, zem skaidrām debesīm, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –5 grādiem, tikmēr dienā Kurzemē un piekrastes rajonos mākoņu dēļ bija +5, +8 grādi, bet valsts austrumos, spīdot saulei, termometra stabiņš sasniedza +15, +17 grādus. Daugavpilī ar '''+17,9 °C''' tika uzstādīts gan diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, gan visas valsts mēroga rekords. Vēl [[Zīlāni|Zīlānos]] (+16,6 °C) tika labots siltuma rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2038281196178698480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|29|SK}}</ref> === Aprīlis === * [[2. aprīlis]] — tikpat kā visā valstī gaisa temperatūra rīta stundās bija zem nulles, vietām [[Mērsrags|Mērsraga]], [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]], [[Ainaži|Ainažu]] pusē, kā arī pie [[Rīgas lidosta|lidostas "Rīga"]] sals pārsniedza –5 grādus, atbilstoši "Latvijas Valsts ceļu" informācijai arī vairākās vietās Vidzemē (galvenokārt uz [[A2]] šosejas) fiiksēts līdz –5, –6 grādiem. Vietām valdīja miglains laiks, kas dienu iepriekš skāra teju visus jūras piekrastes reģionus, tostarp arī Rīgu. Vēlāk vakarā [[migla]] izveidojās no jauna, ar redzamību līdz 200–500 metriem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8445064/ceturtdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Ceturtdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|2|SK}}</ref> * [[6. aprīlis]] — ciklona aukstais sektors atradās virs Latvijas teritorijas, un tā ietekmē pūta brāzmains vējš un veidojās [[gubu lietusmākoņi]], kas atnesa nokrišņus — lietu, [[krusa]]s graudus un slapja sniega pārslas. Konvektīvo (gubu) mākoņu veidošanās aktivitāti pastiprināja īsviļņu ieplakas bāriskajā laukā, kas papildus veicināja gubu mākoņu attīstību.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2041105218650132795 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|6|SK}}</ref> Ciklona ietekmē tika novērotas krasas vēja brāzmas, piekrastē līdz 20 m/s, bet stiprākais vējš tika fiksēts [[Ventspils|Ventspilī]], kur brāzmas pastiprinājās līdz 25 m/s, savukārt dienas reģistrētais nokrišņu daudzums vietām (piemērām, Zosēnu pusē) pietuvojās 10 mm. * [[7. aprīlis]] — atsevišķos rajonos Vidzemes vidienē ([[Madona]]s, Zosēnu, [[Cēsis|Cēsu]] pusē) no rīta sniga slapjš sniegs, uz zemes izveidojot plānu, nelielu sniega kārtiņu, nesasniedzot pat 1 cm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2041441060409250177 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|7|SK}}</ref> Citviet, līdzīgi kā iepriekšējā dienā, brīžiem lija, dažviet kopā ar krusas un [[sniegs|sniega]] graudiem. Saglabājās brāzmains ziemeļu, ziemeļrietumu vējš, brāzmās [[piekraste|piekrastē]] līdz 18 m/s. * [[10. aprīlis]] — tā kā laiks bija lielākoties skaidrs, visā teritorijā gaisa temperatūra nakts un rīta stundās pazeminājās līdz 0, –5 grādiem, aukstākais laiks valdīja [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] Kurzemes piekrastē un jūras piekrastes rajonos (Mērsragā, [[Rucava|Rucavā]], [[Pāvilosta|Pāvilostā]]).<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=04&day=10&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 04/10/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> Gaisa relatīvais mitrums valsts austrumos pazeminājās līdz 15%.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mj6zov3ii22o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|4|11|SK}}</ref> * [[15. aprīlis]] — visur valstī, izņemot atsevišķos rajonos Rīgas līča rietumu piekrastē, spīdot saulei, gaiss iesila līdz +14, +17 grādiem. Pūšot austrumu, ziemeļaustrumu vējam, augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Rīga|Rīgā]], [[Jelgava|Jelgavā]], [[Skrīveri|Skrīveros]] un dažviet Zemgalē. Diennakts vidēja gaisa temperatūra Rīgas centrā pārsniedza +11 grādus.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/15.04.2026-tresdien-gaidams-siltakais-laiks-sonedel.a642955/ Trešdien gaidāms siltākais laiks šonedēļ], lsm.lv, {{dat|2026|4|15|SK}}</ref> * [[16. aprīlis]] — [[Liepāja|Liepājā]] nokrišņu daudzums līdz agram rītam (plkst. 5) kopš 15.04. vakara sasniedza 18 mm, kas ir 63% no visa mēneša normas, ņemot vērā, ka aprīlis [[Liepāja|Liepājā]] vēsturiski ir gada sausākais mēnesis. Rīta stundās nedaudz vai mēreni lija vietām Kurzemes dienvidrietumu daļā, kā arī Vidzemē, Latgalē un [[Sēlija|Sēlijā]], bet nokrišņu daudzums lielākoties nepārsniedza 10 mm atzīmi.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8453247/ceturtdien-latvija-gaidami-mainigi-laikapstakli Ceturtdien Latvijā gaidāmi mainīgi laikapstākļi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|16|SK}}</ref> * [[20. aprīlis]] — skaidra laika ietekmē minimālā gaisa temperatūra ap pieciem rītā svārstījās no +3,5 grādiem Rīgas ziemeļu daļā [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] līdz –5 grādiem Zosēnos; teju visā valstī, izņemot piekrasti, termometra stabiņš noslīdēja zem nulles, Rīgā gaisa temperatūra noslīdēja līdz –2 grādiem [[lidosta]]s apkārtnē un +3 grādiem centrā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8455321/pirmdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Pirmdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|20|SK}}</ref> * [[25. aprīlis]] — pāri valsts teritorijai virzījās [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, priekšpusdienā vietām, pēcpusdienā jau daudzviet uzlija, lokāli mēreni stipri, dažviet tika fiksētas slapja sniega pārslas, bet lielākoties Vidzemē un Rīgas pievārtē tika reģistrētas arī [[zibens]] izlādes. Sākās vēja pastiprināšanās, iegriežoties vējam no rietumiem un ziemeļrietumiem, tas brāzmās pastiprinājās līdz 15–17 m/s.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/25.04.2026-sestdiena-bus-makonaina-un-vejaina.a644513/ Sestdiena būs mākoņaina un vējaina], lsm.lv, {{dat|2026|4|25|SK}}</ref> * [[26. aprīlis]] — gar Latvijas austrumiem virzījās ciklons, kas [[Somija]]s dienvidos un daļā [[Igaunija]]s naktī un no rīta atnesa 10–15 cm sniega, bet Latvijas teritorijā tas atnesa epizodiskus nokrišņus, tostarp arī sniegu un krusas graudus, kā arī stipru ziemeļu, ziemeļrietumu vēju. Vietām visos reģionos īslaicīgi zeme nosniga balta, īpaši no rīta Kurzemē.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2048393959026610632 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|26|SK}}</ref> Spēcīgākās vēja brāzmas rīta stundās tika novērotas Ventspilī un [[Kolka|Kolkā]] — 23 m/s, citviet piekrastē līdz 15–20 m/s, Rīgā, [[Bauska|Bauskā]], Rucavā, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Rēzekne|Rēzeknē]] pēcpusdienā tika novērotas vēja brāzmas līdz 20 m/s, pārējā valstī pārsvarā līdz 13–17 m/s. Stiprais vējš vietām lauza kokus un atrāva ēku konstrukcijas, glābēji līdz pēcpusdienai saņēma 37 izsaukumus saistībā ar vēja radītiem postījumiem, lielākoties Rīgā un Pierīgā.<ref> [https://www.tvnet.lv/8459710/visvairak-izsaukumu-uz-veja-postijumiem-sanemti-riga-un-pieriga Visvairāk izsaukumu uz vēja postījumiem saņemti Rīgā un Pierīgā], tvnet.lv, {{dat|2026|4|26|SK}}</ref> Vēja ietekmē ap plkst. 15.00 elektroapgāde tika traucēta ap 9000 klientu, galvenokārt [[Bauskas novads|Bauskas]], [[Cēsu novads|Cēsu]] un [[Valmieras novads|Valmieras novadā]]. * [[27. aprīlis]] — vēja ātrums brāzmās Rīgā un [[Dagda|Dagdā]] sasniedza 19 m/s, diennakts vidējā gaisa temperatūra Latvijā noslīdēja četrus līdz piecus grādus zem normas, dienu iepriekš, 26. aprīlī, pat sešus grādus zem normas.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8460588/ari-otrdien-putis-auksts-ziemelis Arī otrdien pūtīs auksts ziemelis], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|28|SK}}</ref> === Maijs === * [[1. maijs]] — pirmo reizi 2026. gada pavasara sezonā un pirmo reizi kopš septembra gaisa temperatūra Latvijas teritorijā sasniedza +20 grādu atzīmi. Visaugstāk termometra stabiņš paaugstinājās [[Dobele|Dobelē]], kur bija +22,4 °C,<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2050281223981875710 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|1|SK}}</ref> +20 grādu siltums tika sasniegts arī [[Stende|Stendē]] (+21,9 °C), [[Rīga|Rīgā]] (+21,0 °C), [[Saldus|Saldū]] (+20,8 °C) un [[Jelgava|Jelgavā]] (+20,5 °C). Pārējā valstī gaisa temperatūra svārstījās +13, +19 grādu robežās, vējam pūšot no jūras puses, vēsākais laiks bija piekrastes novados.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/01.05.2026-pirmo-reizi-saja-gada-gaisa-temperatura-latvija-pakapusies-virs-20-gradiem.a645388/ Pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra Latvijā pakāpusies virs +20 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|1|SK}}</ref> [[Attēls:Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs.jpg|alt=Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs|thumb|150px|[[Ķemeru nacionālais parks]], 2026. gada 2. maijs]] * [[3. maijs]] — teritorijas lielākajā daļā šī bija pirmā vasarīgi siltā diena, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +20, +25 grādiem, bet [[Zemgale|Zemgalē]] un Rīgas apkārtnē pat līdz +26 grādiem. Piecās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Kolka|Kolkā]] (+20,8 °C), [[Madona|Madonā]] (+24,8 °C), [[Mērsrags|Mērsragā]] (+25,3 °C), [[Zīlāni|Zīlānos]] (+25,4 °C), [[Bauska|Bauskā]] (+26,9 °C, augstākā gaisa temperatūra valstī).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2050917564838969717 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|3|SK}}</ref> Rīgā gaiss iesila līdz +26,2 °C, atkārtojot [[1996. gada laikapstākļi Latvijā|1996. gada]] uzstādīto rekordu. Paaugstinātas [[ozons|ozona]] koncentrācijas dēļ [[gaiss|gaisa]] kvalitāte Latvijā bija viduvēja, vietām — slikta.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/03.05.2026-pirmo-reizi-kops-septembra-gaiss-latvija-sasilis-lidz-25-gradiem.a645506/ Pirmo reizi kopš septembra gaiss Latvijā sasilis līdz 25 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|3|SK}}</ref> * [[4. maijs]] — daudzviet [[Latgale|Latgalē]] un dažviet citur šī bija siltākā [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena]] novērojumu vēsturē, septiņās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Daugavpils]] bija siltākā vieta Latvijā ar +28,2 °C, un līdz nacionālam 4. maija siltuma rekordam šeit pietrūka vien 0,2 grādi.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2051311808305156398 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}</ref> Jauni siltuma rekordi tika uzstādīti arī Zīlānos (+26,7 °C), [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+26,2 °C), [[Dagda|Dagdā]] (+26,2 °C), Madonā (+25,5 °C), Bauskā (+25,4 °C) un [[Alūksne|Alūksnē]] (+24,1 °C). Citviet bija +19, +23 grādi, Kurzemes piekrastē nebija siltāks par +14, +16 grādiem, nedaudz īslaicīgi lija, [[Sēlija|Sēlijā]] un vietām [[Vidzeme|Vidzemē]] arī dārdēja pērkons.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2051305917052780868 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}</ref> * [[9. maijs]] — pašos Latgales dienvidaustrumu rajonos visas dienas garumā ilgstoši un mēreni stipri lija, Dagdas un Daugavpils novērojumu stacijās nolija līdz 10 mm lietus, bet lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Piedruja|Piedrujā]] (pie [[Baltkrievija]]s pierobežas) — 26 mm.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mli2jjy2w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|10|SK}}</ref> * [[13. maijs]] — lietum šķērsojot plašāku valsts teritorijas daļu, daudzviet lija, arī ilgstoši, austrumu rajonos reģistrētas arī [[lietusgāze]]s, kurus pavadīja arī [[pērkona negaiss]]. Visvairāk nokrišņu bija Alūksnē, kur diennaktī nolija 23,4 mm, kas ir 37% no visas mēneša normas.<ref> [https://www.tvnet.lv/8470613/ceturtdien-mainigs-makonu-daudzums-vietam-islaicigi-lis Ceturtdien mainīgs mākoņu daudzums, vietām īslaicīgi līs], tvnet.lv, {{dat|2026|5|14|SK}}</ref> Madonas un Rēzeknes pusē nolija ap 12—14 mm, ap 10 mm nokrišņu tika fiksēts [[Ainaži|Ainažu]] un Daugavgrīvas novērojumu stacijās, citās novērojumu stacijās, pārsvarā zem 10 mm. * [[17. maijs]] — atrodoties starp silta gaisa masu austrumos no Latvijas un vēsu gaisu rietumos, valstī tika fiksēti temperatūras kontrasti. Vairākās vietās Latgalē: Rēzeknes, Dagdas, Daugavpils pusē gaiss iesila līdz +22, +24 grādiem, tikmēr pie jūras esošos rajonos nebija siltāks par +11, +12 grādiem. Plašā valsts daļā gaisa temperatūra svārstījās +13, +17 grādu robežās.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=05&day=17&hora=18&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 05/17/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[18. maijs]]: ** No dienvidaustrumiem pāri Latvijas teritorijai virzījās nokrišņu zona, daudzviet nesot lietusgāzes un pērkona negaisu. Pēcpusdienā stiprākie nokrišņi skāra valsts austrumu daļu, kur tika reģistrētas arī dažas zibens izlādes, savukārt vēlā vakarā un nakts sākumā valsts centrālo daļu, arī Rīgas apkārtni, šķērsoja pirmais lielais vasarīgais negaiss.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2056464711877550581 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|18|SK}}</ref> [[Ropaži|Ropažu]] apkārtnē tika fiksēta visai intensīva zibeņošana — sensoru sistēma fiksē ap 25 zibeņiem ik minūti. Tālāk šīs negaiss virzījās uz ziemeļiem, ziemeļrietumiem, [[Saulkrasti|Saulkrastu]] virzienā.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2056476358847369393 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|18|SK}}</ref> ** ESTOFEX jeb Eiropas Eksperimentālais vētru prognozēšanas centrs iekļāva Latvijas austrumu daļu pirmajā, bet Latgales dienvidaustrumu daļu otrajā risku zonā saistībā ar iespējamiem stipriem [[negaiss|negaisiem]].<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mm4kt7a6622p Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|18|SK}}</ref> * [[19. maijs]] — nokrišņu daudzums Madonas novērojumu stacijā diennakts laikā sasniedza 30,6 mm, Vičakos 25,6 mm, Rīgas centra meteostacijā — 21,2 mm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2056634685921304675 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|19|SK}}</ref> * [[21. maijs]] — pāri Kurzemei un arī valsts centrālajiem rajoniem virzījās nelielas nokrišņu zonas, kā arī lielāki [[gubu mākoņi]], bet tie bija lielākoties mazaktīvi, tikai dažviet nesot lokālas, stiprākas lietusgāzes, Jelgavas apkārtnē tika reģistrēti arī zibens uzplaiksnījumi. Visstiprāk nolija Stendē, dažu stundu laikā nokrišņu daudzums šajā novērojumu stacijā sasniedza 21,4 mm,<ref> [https://www.tvnet.lv/8475900/piektdien-latvija-islaicigi-lis-vietam-dardes-perkons Piektdien Latvijā īslaicīgi līs, vietām dārdēs pērkons], tvnet.lv, {{dat|2026|5|22|SK}}</ref> citviet lietus daudzums bija krietni mazāks. * [[27. maijs]] — pieņēmās spēkā ziemeļu-ziemeļrietumu vējš, kas daudzviet brāzmās sasniedza 15—20 m/s, Rīgā pat 22 m/s, arī ceļu sensors pie [[Kārsava]]s negaisā reģistrēja vēja brāzmas līdz 22,5 m/s.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mmt4ouwdbs2k Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|27|SK}}</ref> No rīta Vidzemē sāka veidoties lietus un negaisa mākoņi, kas dienas gaitā virzījās pāri valsts austrumiem, nesot lokālas lietusgāzes, negaisu, dažviet arī krusu. [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] līdz vakaram saņēma 111 izsaukumus saistībā ar stipro vēju. Lielākoties vējš uz ceļiem nogāza kokus, četros gadījumos Rīgā koks nokrita uz automašīnas, bet vienā gadījumā Rīgā dzīvojamai mājai atrāva jumta segumu. [[Preiļi|Preiļos]] koks nokrita uz automašīnas un dzīvojamās mājas. Visvairāk izsaukumu — 34, tika saņemti Rīgā, savukārt Rīgas reģionā — 29 (visvairāk [[Ropažu novads|Ropažu novadā]]), bet Latgalē saistībā ar vēja postījumiem tika saņemti 27 izsaukumi (lielākā daļa [[Preiļu novads|Preiļu novadā]]).<ref> [https://www.tvnet.lv/8479337/foto-vugd-sanemis-111-izsaukumus-veja-postijumu-del FOTO ⟩ VUGD saņēmis 111 izsaukumus vēja postījumu dēļ], tvnet.lv, {{dat|2026|5|27|SK}}</ref> * [[28. maijs]] — ļoti stiprā vēja ietekmē tika saņemti 39 izsaukumi par radītajiem postījumiem visā valstī, VUGD norādīja, ka lielākoties vējš uz ceļa braucamās daļas bija nogāzis [[koks|kokus]]. Visvairāk izsaukumu (16) tika saņemti Rīgā, kur arī fiksētas stiprākās vēja brāzmas — 18 m/s līdz 21 m/s.<ref> [https://www.tvnet.lv/8480107/speciga-veja-postijumu-del-ceturtdien-sanemti-39-izsaukumi Spēcīga vēja postījumu dēļ ceturtdien saņemti 39 izsaukumi], tvnet.lv, {{dat|2026|5|28|SK}}</ref> Latvijas austrumiem pāri virzījās lietus mākoņi, nokrišņu daudzums Madonā pārsniedza 15 mm, tikmēr pārējā valsts teritorijā lielākoties spīdēja saule. * [[30. maijs]] — naktī Ventspils un Liepājas lidostā termometra stabiņš noslīdēja līdz nullei, arī [[Rucava|Rucavā]] un dažviet Kurzemes centrālajā daļā gaisa temperatūra svarstījās ap nulli, vietām tika reģistrēta arī [[salna]].<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mn26uqlusc26 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|30|SK}}</ref> === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — līdz ar kalendāro vasaras sākumu Latvijā iestājās arī [[meteoroloģiskā vasara]] (tā sākas, kad piecas diennaktis pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra sasniedz vismaz +15 grādus, un šī bija pirmā tāda diena).<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mnbmtukjts2j Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|2|SK}}</ref> 1. jūnijs ir arī vidējais datums, kurā Latvijā iestājas meteoroloģiskā vasara klimatiskās normas periodā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8482378/latvija-sakusies-meteorologiska-vasara Latvijā sākusies meteoroloģiskā vasara], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|6|2|SK}}</ref> * [[3. jūnijs]] — [[Mērsrags|Mērsragā]] tika atkārtots [[1971. gada laikapstākļi Latvijā|1971. gadā]] uzstādītais diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, +25,6 °C. * [[5. jūnijs|5.]]—[[6. jūnijs]] — ziemeļu virzienā no dienvidiem Latvijai pāri virzījās lietusgāzes, vietām kopā ar pērkona negaisu, spēcīgākie nokrišņi šķērsoja valsts centrālo daļu un Kurzemes rietumu daļu. Vēlā vakarā un nakts gaitā visvairāk nolija [[Kuldīga]]s un [[Bauska]]s pusē, dažu stundu laikā Bauskas novērojumu stacijā nokrišņu daudzums sasniedza 45 mm jeb 74% no mēneša normas (vienā stundā 27,2 mm), bet kopējais lietus daudzums (līdz 06.06. plkst. 13.00) sasniedza 51,8 mm, Kuldīgā — 48,2 mm.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mnlbfhskm22z Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|6|SK}}</ref> 6. jūnija pēcpusdienā lietus un negaiss bija valsts austrumu rajonos, bet citviet mākoņu sega pakāpeniski izklīda. Vēl spēcīgākie negaisi tika reģistrēti [[Lietuva|Lietuvā]], kuru laikā plosījās arī daži virpuļviesuļi, stiprākais no tiem bija [[Kauņa|Kauņā]], sasniedzot IF2 spēku.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2063246202292851125 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|6|SK}}</ref> * [[8. jūnijs]] — pāri valsts teritorijai, īpaši austrumu rajoniem, virzījās plaša nokrišņu zona, atnesot ilgstošu un stipru lietu. Visstiprāk lija Latvijas dienvidaustrumos, [[Daugavpils]] novērojumu stacijā no lietus sākuma līdz pusnaktij nokrišņu daudzums sasniedza 50,2 mm (2/3 no mēneša normas). Reģionā no Sīļiem līdz [[Madona]]i nolija ap 15—25 mm, citur Vidzemē līdz 10 mm, pārējā valsts daļā 0—5 mm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2064086033554120932 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|8|SK}}</ref> * [[9. jūnijs]] — naktī austrumu rajonos turpinājās [[lietus|lietavas]], kas vietām bija ļoti stipras; lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Sīļu novērojumu stacijā, kur diennakts laikā nolija 65 mm jeb 81% no jūnija normas (nakts sākumā vienā stundā nolija 26 mm), un Daugavpilī — 50,7 mm. Daudz nokrišņu bija arī [[Rūjiena|Rūjienā]] (36,5 mm), Zosēnos (38,6 mm), Madonā (33,8 mm) un [[Zīlāni|Zīlānos]] (28,7 mm). Pārējā Vidzemē un Latgalē lietus daudzums sasniedza 10—20 mm, bet citviet nokrišņu bija maz, vai nebija nemaz.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2064323203120464236 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|9|SK}}</ref> * [[11. jūnijs]] — rītā no dienvidiem Latvijas teritoriju sasniedza neliels, bet izteikti aktīvs un dinamisks [[ciklons]], kas valsts austrumos uz brīdi ienesa siltu, mitru un nestabilu gaisa masu, radot ekstremāli labvēlīgu vidi spēcīgu negaisu attīstībai. Dienas pirmajā pusē pāri Latvijai virzījās plaša nokrišņu zona, Kurzemē un vietām valsts centrālajos rajonos stipri lija, bet pēcpusdienā un vakarpusē virs austrumu novadiem veidojās [[negaiss|negaisa]] mākoņi, nesot stipras lietusgāzes un vēja brāzmas, kas radīja postījumus. Sīļos stundas laikā nolija 19,2 mm, bet posmā no 4 pēcpusdienā līdz 10 vakarā — 21,2 mm,<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2065149858332221924 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|11|SK}}</ref> bet Kurzemē visvairāk nokrišņu bija [[Stende]]s novērojumu stacijā — 20,5 mm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2065075465165971962 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|11|SK}}</ref> [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]] spēcīgākās vēja brāzmas negaisā norāva daļu jumta [[Bebrenes katoļu baznīca]]i. Gaisa temperatūra svārstījās +13, +16 grādu robežās Kurzemē un +25, +26 grādu robežās Latgalē. * [[13. jūnijs]] — nakts vidū valsts austrumu rajonos sasniedza plaša nokrišņu zona, nesot ilgstošu, brīžiem stipru lietu, īslaicīgas lietusgāzes ar pērkonu tika fiksētas arī citviet. Pāvilostā, [[Alūksne|Alūksnē]] un Madonā kopējais nokrišņu daudzums bija ap 11—13 mm, vietām starp novērojumu stacijām lija vēl vairāk.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=06&day=13&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/13/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[19. jūnijs]] — Ventspils, Liepājas, [[Salacgrīva]]s un Skultes ostā ūdens temperatūra svārstījās ap +17 grādiem, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] tā bija par grādu zemāka, savukārt Rīgas līča Kurzemes piekrastē ūdens temperatūra bija aptuveni +14 grādi. Kopumā [[Ezers|ezeros]], upēs un jūrā ūdens temperatūra sasniedza +14, +19 grādus, ūdens temperatūra lielākajās upēs bija +16, +19 grādi, mazākajās upēs tā daudzviet svārstījās ap +15 grādiem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8494067/udens-temperatura-latvijas-peldvietas-neparsniedz-19-gradus Ūdens temperatūra Latvijas peldvietās nepārsniedz 19 grādus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|6|19|SK}}</ref> * [[21. jūnijs]]: ** Nakts daļā Latvijas bija silta — minimālā gaisa temperatūra valsts centrālajos rajonos un piekrastes rajonos sasniedza +16, +19 grādus, siltākā nakts bija Rīgas centrā, gan trijos naktī, gan piecos no rīta termometra stabiņš sasniedza +19,8 °C.<ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/laika-noverojumu-karte Operatīvā informācija], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|6|21|SK}}</ref> ** Valsts lielākajā daļā diena bija ļoti silta un sutīga, daudzviet gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +25, +28 grādiem, vissiltākais bija [[Mērsrags|Mērsragā]] — +29,2 °C.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=06&day=21&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/21/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> Sutīga laika ietekmē veidojās lietus un negaisa mākoņi, jau no rīta, ap plkst. 10.00, Zemgali un Rīgas apkārtni šķērsoja pērkona negaiss, kas atnesa zibeņošanu un vietām stipru lietu, [[Dobele|Dobelē]] divās stundās nolija 15,3 mm.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3morsu5kh4k2d Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|21|SK}}</ref> Dienas laikā jauni [[negaiss|negaisa]] mākoņi turpināja veidoties virs Rīgas un Jūrmalas apkārtnes, kā arī valsts austrumu rajoniem, nesot lokālas lietusgāzes, kas ilga aptuveni 15 minūtes. * [[27. jūnijs]] — Latvijas teritorijai no [[Rietumeiropa]]s pietuvojās karstas gaisa masas, līdz ar to daļā valsts iestājās [[karstuma vilnis]] (izņēmums bija austrumi un ziemeļaustrumi, kur līdz pēcpusdienai bija daudz mākoņu un vietām lija, tur un arī dažviet piekrastē nebija siltāks par +22, +25 grādiem); gaisa temperatūra lielākoties svārstījās +26, +29 grādu robežās, siltākais laiks bija [[Bauska|Bauskā]] (+29,0 °C), Dobelē (+29,4 °C) un Stendē (+29,6 °C).<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2070901852187587005 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|27|SK}}</ref> * [[28. jūnijs]] — visā valstī laiks bija sutīgs un karsts, termometra stabiņš nenoslīdēja zem +26 grādiem, un lielākajā daļā Latvijas gaiss sakarsa līdz +28, +32 grādiem, visaugstāko atzīmi sasniedzot Mērsragā (+33,2 °C). Četrās novērojumu stacijās Kurzemē tika uzstādīts jauns šīs dienas siltuma rekords ([[Saldus]] +31,4 °C, Stende +31,9 °C, [[Liepāja]] +32,1 °C, [[Rucava]] +32,9 °C), turklāt Rucavā tika uzstādīts arī jauns dekādes un mēneša rekords, bet Pāvilostā, termometra stabiņam arī paaugstinoties līdz +32,9 °C, tika atkārtots [[2022. gada laikapstākļi Latvijā|2022. gadā]] uzstādītais rekords.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2071307203030425612 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|28|SK}}</ref> Rīgā gaiss sakarsa līdz +31,1 °C, Daugavgrīvā līdz +31,6 °C, līdz ar to gan galvaspilsētā, gan valstī kopumā šī bija pirmā reize 2026. gada vasarā, kad gaisa temperatūra pārsniedza +30 grādu atzīmi. * [[29. jūnijs]]: ** Neskatoties uz [[negaiss|pērkona negaisu]], Rīgā minimālā gaisa temperatūra naktī sasniedza +20,9 °C, līdzīgā temperatūra bija arī Daugavgrīvā.<ref> [https://x.com/Gints_photo/status/2071527634614243460 gintsm_photography], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}</ref> Zem +20 grādiem termometra stabiņš nenoslīdēja Dobelē (+20,9 °C), Ventspilī (+20,1 °C), Zosēnos (+21,2 °C), [[Priekuļi|Priekuļos]] (+20,0 °C), Skrīveros (+20,0 °C) un Rēzeknē (+20,0 °C), līdz ar to daudzviet šī bija pirmā [[tropiskā nakts]] 2026. gada vasarā.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071475171618152809 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}</ref> ** Turpinoties karstumam, septiņās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]] (+29,6 °C), Zīlānu (+29,8 °C), Dagdas (+30,0 °C), Dobeles (+30,3 °C), Madonas (+30,3 °C), Rēzeknes (+30,3 °C) un [[Daugavpils]] (+31,8 °C) novērojumu stacijās. Citviet valsts teritorijā gaisa temperatūra svārstījās +26, +29 grādu robežās, nedaudz vēsāks bija pie Daugavgrīvas un Vidzemes piekrastē, ap +23, +25 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071618229982667111 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}</ref> * [[30. jūnijs]] — atsevišķos rajonos tika piedzīvota [[tropiskā nakts]] jeb gaisa temperatūra nenoslīdēja zem +20 grādiem, tā tika novērota Liepājā (+20,5 °C), Daugavgrīvā (+20,4 °C), Ventspilī (+20,2 °C), Dobelē (+20,1 °C) un [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+20,0 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra naktī sasniedza +19,9 °C, pietrūka tikai 0,1 °C līdz tropiskai naktij.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071827436098965561 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|30|SK}}</ref> === Jūlijs === * [[3. jūlijs]] — nakts otrajā pusē Latviju sāka pakāpeniski ietekmēt ciklona darbība, no dienvidrietumiem pāri virzījās nokrišņu zona, aiz tās veidojās arī [[gubu lietusmākoņi]], vietām nesot stipru lietu un pērkonu, piekrastes rajonos arī brāzmainu vēju līdz 17 m/s. Stiprākos nokrišņus sagaidīja Kurzemes dienvidrietumi: Liepājā un Rucavā diennakts laikā nolija ap 20—22 mm, Kurzemes centrālajā daļā un [[Jelgava]]s pusē nokrišņu daudzums vidēji sasniedza 10—13 mm.<ref>[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=07&day=03&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/03/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[4. jūlijs]] — tikpat kā visos valsts reģionos veidojās lietus un negaisa mākoņi, nesot īslaicīgas lietusgāzes, stiprākie negaisa mākoņi veidojās virs [[Rīgas līcis|Rīgas līča]]. Vēlā vakarā, pēc plkst. 22.30, Rīgā plosījās pērkona negaiss ar ļoti stiprām lietusgāzēm. Vienas stundas laikā (plkst. 23.00) [[Rīga]]s centra meteostacijā nolija 20,8 mm, kas atbilst ļoti stipram lietum.<ref>[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2073643540857475480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|7|5|SK}}</ref> * [[5. jūlijs]]: ** Nokrišņu daudzums Rīgas centrā nakts laikā (no 04.07. plkst. 21.00 līdz 05.07. plkst. 8.00) sasniedza 37,7 mm jeb 47% no mēneša normas (79,5 mm).<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mpu7ezp53c2v Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|5|SK}}</ref> Ļoti stipras lietusgāzes skāra arī [[Sigulda|Siguldu]], kur naktī nolija 30,1 mm. ** Dienas gaitā turpināja veidoties lietus un negaisa mākoņi, vakarā pāri Rīgas apkārtnei, [[Jūrmala]]i un Zemgalei virzījās vairāki pērkona lietusgāžu mākoņi, dažviet, tostarp Tukuma un Mārupes novadā, negaisa laikā bira arī [[krusa]], bet intensīvas lietusgāzes Rīgā (Pārdaugavā) lokāli applūdināja ielas un ēku pagrabstāvus.<ref>[https://x.com/ltvzinas/status/2074057351028478113 LTV Ziņu Dienests], x.com, {{dat|2026|7|6|SK}}</ref> [[Attēls:Sliežu ceļi pie Zasulauka stacijas.jpg|alt=|thumb|220px|Lietus mākoņi [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], Rīgā ([[Zasulauks (stacija)|Zasulauka dzelzceļa stacija]]), 2026. gada 6. jūlijs]] * [[6. jūlijs]] — trešo vakaru pēc kārtas Rīgas novērojumu stacijā novērots [[pērkona negaiss]].<ref> [https://www.blitzortung.org/en/archive_data.php?stations_users=0&selected_numbers=*&end_date=1783296000&end_time=86100&start_date=1783296000&start_time=60000&north=90&west=-180&east=180&south=-90&rawdata_image=1&map=11&width_orig=640&width_result=640&png_gif=0&agespan=60&frames=12&delay=100&last_delay=1000&show_result=1 Real time lightning map], blitzortung.org/en/archive, {{dat|2026|7|6|SK}}</ref> * [[8. jūlijs]] — [[Baltijas valstis|Baltiju]] no dienvidrietumiem sasniedza aktīvs ciklons "[[Bernadette]]", kas nesa sev līdzi ilgstošus un stiprus nokrišņus, piekrastes rajonos arī ļoti brāzmainu vēju. Naktī valsts teritoriju sāka šķērsot plaša lietus zona, spēcīgākos nokrišņus reģistrēja valsts rietumos, līdz plkst. 9.00, kopš lietus zona sasniedza Latviju, [[Ventspils|Ventspilī]] nokrišņu daudzums sasniedza 50 mm jeb 80% no mēneša normas.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq4idiw6js2a Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|7|8|SK}}</ref> Dienā nokrišņi turpinājās galvenokārt Kurzemē un Vidzemes ziemeļos, bet [[ciklons|ciklonam]] griežoties uz vietas, vakarpusē no ziemeļaustrumiem arvien plašā teritorijā sākās ilgstošas un stipras lietavas. Aiz tās nokrišņu zonas dažviet veidojās arī gubu-lietus mākoņi, vietām, piemēram, Bauskā fiksēts arī pērkona negaiss ar intensīvu krusu.<ref> [https://www.la.lv/video-bauska-plosas-specigs-negaiss-pilsetu-parklaj-pamatiga-krusa VIDEO. Bauskā plosās spēcīgs negaiss — pilsētu pārklāj pamatīga krusa], la.lv, {{dat|2026|7|8|SK}}</ref> Līdz plkst. 18.00 vislielākais diennakts nokrišņu daudzums reģistrēts Ventspilī (78 mm), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (67 mm) un [[Liepāja|Liepājā]] (54 mm), stiprākās [[vējš|vēja]] brāzmas arī reģistrētas Ventspilī — līdz 22 m/s.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq5hogvqps2w Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|7|8|SK}}</ref> * [[9. jūlijs]] — spēcīgai nokrišņu zonai šķērsojot valsti no ziemeļaustrumiem, Latvijas centrālajos rajonos un Vidzemes ziemeļos naktī ļoti stipri un ilgstoši lija. Zona ar ilgstošām un stiprām lietavām virzījās pāri [[Rūjiena]]s, Mērsraga, Jūrmalas, Rīgas, [[Kalnciems|Kalnciema]], Jelgavas un Bauskas apkārtnei, visā šajā posmā lokāli applūda zemākās vietas un ceļi.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2075149997264248862 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|9|SK}}</ref> Diennakts [[nokrišņi|nokrišņu]] daudzums (08.07. plkst. 7.00 — 09.07. plkst. 7.00) iepriekš minētajos posmos sasniedza 45—60 mm, visvairāk nokrišņu (līdz 57—60 mm) bija Ventspils un Rūjienas novērojumu stacijās. Rīgas centrā šajā laika posmā nolija 32,9 mm, bet Daugavgrīvā 39 mm.<ref>[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2075095661653938198 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|7|9|SK}}</ref> Summējot arī iepriekš fiksētus nokrišņus (kopš 07.07. vakara), lielākais lietus daudzums fiksēts Ventspilī 85 mm, Pāvilostā 70 mm, Rūjienā 68 mm, Kalnciemā 58 mm, Liepājā 57 mm, Vičakos ([[Irbene|Irbenē]]) 55 mm, Bauskā 52 mm, Jelgavā ([[Staļģene|Staļģenē]]) 51 mm, Mērsragā 48 mm, Daugavgrīvā 48 mm.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq6s7x4nb22v Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|9|SK}}</ref> * [[12. jūlijs]] — agrā pēcpusdienā lielai daļai Latgales un [[Sēlija]]s pāri virzījās negaiss ar stiprām lietusgāzēm un krasām vēja brāzmām, vēl viens negaiss šķērsoja Vidzemi — Smiltenes, [[Valmiera]]s un Cēsu apkārtni, bet tas bija vājāks. Spēcīgākais negaiss plosījās [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]], lokāli nesot ļoti brāzmainu vēju; [[Rēzekne]]s novērojumu stacijā vējš brāzmās pastiprinājās līdz 21 m/s.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2076270082087436486 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|12|SK}}</ref> Lai gan oficiāli nolija tikai 5 mm, Rēzeknē dažviet applūda ielas, bet stiprais vējš lauza kokus. Pērkona negaisa ietekmē valsts austrumos reģistrēti elektrotīkla bojājumi, ap plkst. 14.00 elektroapgāde traucēta ap {{sk|10000}} klientu, visvairāk — Rēzeknes, [[Preiļu novads|Preiļu]] un [[Ludzas novads|Ludzas novadā]].<ref>[https://www.tvnet.lv/8507371/latvijas-austrumu-dala-perkona-negaisu-ietekme-registreti-elektrotikla-bojajumi Latvijas austrumu daļā pērkona negaisu ietekmē reģistrēti elektrotīkla bojājumi], tvnet.lv, {{dat|2026|7|12|SK}}</ref> Laika posmā no plkst. 13 līdz plkst. 14.30 [[VUGD]] saņēma 28 izsaukumus, kur uz ceļa braucamām daļām bija uzkrituši koki, šādus izsaukumus saņēma Latgalē, visvairāk Rēzeknes novadā un pašā Rēzeknē — 21.<ref>[https://www.tvnet.lv/8507396/latgale-glabeji-sanemusi-daudz-izsaukumu-negaisa-kritusu-koku-del Latgalē glābēji saņēmuši daudz izsaukumu negaisā kritušu koku dēļ], tvnet.lv, {{dat|2026|7|12|SK}}</ref> Vēlā vakarā cits pērkona negaiss ar stiprām lietusgāzēm un mēreni stipru zibeņošanu sasniedza Latgales dienvidaustrumu daļu. * [[15. jūlijs]] — atklātas jūras krastā pie Liepājas un Pāvilostas ūdens temperatūra svārstījās ap +10 grādiem, Ventspils pludmalē ūdens atdzisa līdz pat +7 grādiem, tikmēr [[ūdens]] temperatūra Rīgas līcī galvenokārt bija +17, +20 grādi.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mqnoshxyzk2o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|15|SK}}</ref> * [[20. jūlijs]] — Latviju no dienvidiem sasniedza aktīvs ciklons, kas daudzviet, īpaši Kurzemē, atnesa stipras lietusgāzes, dažviet ilgstošas, vietām arī negaisus. Visvairāk lija valsts rietumos, līdz plkst. 22.00 lielākais nokrišņu daudzums reģistrēts [[Stende]]s (72,4 mm) un [[Ventspils]] (70,3 mm) novērojumu stacijās, citviet Kurzemē un Zemgalē lietus daudzums sasniedza 25—45 mm. Ap plkst. 18.00 pāri Rīgai pārgāja [[negaiss]] ar stiprām lietusgāzēm, lietavu dēļ applūdināti [[Krasta iela (Rīga)|Krasta ielas]], [[Brīvības gatve]]s un [[Vesetas iela (Rīga)|Vesetas ielu]] posmi, bet [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielā]] applūduša sliežu ceļa dēļ apstājās 7. un 14. maršruta tramvaju kustība abos virzienos.<ref>[https://www.tvnet.lv/8512368/latgales-iela-appludusas-sliedes-apstajusies-7-un-14-marsruta-tramvaju-kustiba Latgales ielā applūdušas sliedes; apstājusies 7. un 14. maršruta tramvaju kustība], tvnet.lv, {{dat|2026|7|20|SK}}</ref> Savukārt [[Talsu novads|Talsu novadā]] ļoti intensīvas lietusgāzes izraisīja zemāko vietu applūšanu un izskaloja grants ceļu posmā [[Dursupe]]—[[Oksle]], kā arī pārrauts Dursupes dzirnavezera aizsprosts, applūda apkārtējā teritorija un izskaloti vairāki ceļu posmi, tajā skaitā reģionālais ceļš [[Autoceļš P128|P128]] [[Jūrmala]]—[[Talsi]].<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2079294442050089122 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|20|SK}}</ref> * [[21. jūlijs]] — diennakts nokrišņu daudzums Stendē sasniedza 74 mm, Ventspilī 82 mm, bet kopš mēneša sākuma Ventspils novērojumu stacijā [[lietus]] daudzums pārsniedza 200 mm jeb 315% no jūlija normas.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mr4r3fw7is2j Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|21|SK}}</ref> * [[24. jūlijs]] — sākot no dienas vidus uz austrumiem no Rīgas veidojās gubu-lietus mākoņi, kas, pārsvarā Vidzemē un [[Sēlija|Sēlijā]], nesa īslaicīgas [[lietusgāzes]], dažviet ar pērkonu. Priekšpusdienā lokāls gubu-lietus mākonis daļai Rīgas atnesa īslaicīgu, stipru lietusgāzi, Rīgas [[Latvijas Universitāte|LU]] meteostacijā vienā stundā fiksēja 10,1 mm, bet kopā Rīgas centrā nolija 11 mm, kas bija lielākais dienas nokrišņu daudzums valsts novērojumu stacijās.<ref>[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=07&day=24&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/24/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[27. jūlijs]] — daudzviet pāri virzījās nokrišņu zonas, nesot īslaicīgas lietusgāzes, krasas [[vējš|vēja]] brāzmas, austrumos arī pērkona negaisu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/laika-zinas/27.07.2026-pirmdien-daudzviet-latvija-gaidams-lietus-un-negaiss.a656389/ Pirmdien daudzviet Latvijā gaidāms lietus un negaiss], lsm.lv, {{dat|2026|7|27|SK}}</ref> Lokālas vēja brāzmas līdz 16 m/s novērotas [[Skrīveri|Skrīveros]] un Rīgā, arī visvairāk nokrišņu bija Skrīveru novērojumu stacijā, kur kopā nolija ap 15 mm. * [[31. jūlijs]]: ** Valsti īslaicīgi piemeklēja ļoti karsts laiks, lielākajā Latvijas daļā gaisa temperatūra sasniedza +27, +32 grādus. Karstākais laiks valdīja Zemgalē un Rīgas apkārtnē. Bauskā un Jelgavā termometra stabiņš pārsniedza +32 grādu atzīmi, maksimumu sasniedzot [[Jelgava|Jelgavā]], +32,6 °C, kur labots arī 31.07. karstuma rekords.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mrxymazrls2f Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|8|1|SK}}</ref> Trešā augstākā gaisa temperatūra fiksēta [[Dobele|Dobelē]] (+31,8 °C), kur atkārtots [[2003. gada laikapstākļi Latvijā|2003. gadā]] uzstādītais rekords. Savukārt Rīgā reģistrēta gada otrā augstākā gaisa temperatūra: +31,0 °C. +30 grādu atzīmi gaisa temperatūra nesasniedza valsts austrumos un Kurzemes piekrastes rajonos. ** Lielā karstuma un augstā gaisa mitruma ietekmē vakarpusē, galvenokārt valsts centrālajā daļā, veidojās pērkona negaisi ar stipru lietu, brāzmainu vēju un krusu. Uz aukstās atmosfēras frontes pirmie negaisa mākoņi izveidojās [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]], sasniedzot [[Saulkrasti|Saulkrastu]] un [[Zvejniekciems|Zvejniekciema]] apkārtni, atnesot lielgraudu krusu un krasas vēja brāzmas, vēlāk negaisi aizvirzījās tālāk uz [[Sigulda]]s pusi.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083206522427818072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}</ref><ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083216026045391137 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}</ref> Vakarā citi negaisa mākoņi izveidojās valsts vidienē, Bauskas un Jelgavas apkārtnē, vēlāk ap plkst. 21.00 tie sasniedza arī Rīgu, kur arī bija krusa un intensīvi zibeņoja.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083247895491256428 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}</ref> Līdz pusnaktij tie atkal pārstaigāja Skultes un [[Saulkrasti|Saulkrastu]] apkārtni un devās tālāk ziemeļaustrumu virzienā. [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] saņēma ap 20 izsaukumus, kur lūzuši koki bija aizšķērsojuši ceļu. Izsaukumus saņēma Cēsu, Valmieras, Saulkrastu, Siguldas, Bauskas, Limbažu un Ogres novados, kā arī Rīgā. [[Siguldas novads|Siguldas novada]] [[Krimuldas pagasts|Krimuldas pagastā]] uz ceļa bija nogāzti desmit nolūzuši koki.<ref>[https://www.tvnet.lv/8519380/stipra-negaisa-del-glabeji-piektdien-devusies-uz-20-izsaukumiem Stiprā negaisa dēļ glābēji piektdien devušies uz 20 izsaukumiem], tvnet.lv, {{dat|2026|8|1|SK}}</ref> === Augusts === * [[2. augusts]] — Latgales dienvidaustrumu daļu naktī šķērsoja pērkona negaiss ar stipru lietu, dažviet novērota arī krusa.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083645355506221408 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|8|1|SK}}</ref> Šis negaiss ieradās no Lietuvas, kur, vietām [[Viļņa]]s apkārtnē atnesa vētru un stipras lietusgāzes, bet Latvijā tas nebija postošs. Daudzviet nolija 10—15 mm, [[Zīlāni|Zīlānos]] — 18 mm. * [[5. augusts]] — termometra stabiņš [[LVĢMC]] novērojumu tīklā paaugstinājās līdz +23,2 grādiem [[Kolka|Kolkā]] un līdz +27, +30 grādiem pārējā valstī, savukārt [[Jelgava]]s novērojumu stacijā, kas atrodas [[Staļģene|Staļģenē]], gaiss sakarsa līdz pat +31 grādam; lai arī bija karsts laiks, neviens karstuma rekords netika pārspēts.<ref>[https://ciklons.tvnet.lv/8522169/ceturtdiena-bus-silta-tacu-vietam-lis-un-iespejams-ari-perkona-negaiss?_gl=1*1qi2g67*_gcl_au*NzIxNzcwODc2LjE3ODE0Mjg2NjA Ceturtdiena būs silta, taču vietām līs un iespējams arī pērkona negaiss], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|6|SK}}</ref> * [[8. augusts]] — oficiālajās Rīgas peldvietās ūdens temperatūra sasniedza +18, +22 grādus, siltākais ūdens bija [[Ķīšezers|Ķīšezerā]], [[Daugava|Daugavā]] pie [[Ķīpsala|Ķīpsalas]], [[Bolderājas karjera ūdenskrātuve|Bolderājas karjerā]]. Savukārt [[Daugava|Daugavā]] pie [[Lucavsala|Lucavsalas]] un [[Rumbula|Rumbulā]] ūdens temperatūra bija +21 grāds, bet jūras ūdens temperatūra [[Vecāķi|Vecāķos]] sasniedza +19 grādus, [[Vakarbuļļu peldvieta|Vakarbuļļu]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvas]] peldvietās ūdens iesila līdz +18 grādiem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8523656/rigas-peldvietas-udens-iesilis-lidz-22-gradiem Rīgas peldvietās ūdens iesilis līdz 22 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|8|SK}}</ref> Citās valsts ūdenskrātuvēs ūdens temperatūra svarstījās +16, +25 grādu robežās, [[Baltijas jūra|Baltijas jūras]] un Rīgas līča piekrastē +17, +22 grādu robežās. == Gada pārskati == === Gaisa temperatūra === [[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un vidējā temperatūra pa dekādēm. Dati no LVĢMC klimatiskās informācijas pārskatiem. {| class="wikitable collapsible" style="font-size:95%;border:0px;text-align:center;line-height:175%;" |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" colspan="19" bgcolor="#DDDDDD" | '''2026. gada [[gaisa temperatūra]]s rādītāji pa dekādēm [[Latvija|Latvijā]]. ([[°C]])''' |- | align="left" style="background: #DDDDDD;height=20;" | Mēnesis ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Marta klimats Latvijā|Marts]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]] |- | align="left" style="background: #FFFFFF;" | Dekāde ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais maksimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|4,1}} | {{Temperatūras krāsa|–1,8}} | {{Temperatūras krāsa|–2,5}} | {{Temperatūras krāsa|–2,0}} | {{Temperatūras krāsa|1,4}} | {{Temperatūras krāsa|10,9}} | {{Temperatūras krāsa|16,4}} | {{Temperatūras krāsa|17,1}} | {{Temperatūras krāsa|17,9}} | {{Temperatūras krāsa|14,2}} | {{Temperatūras krāsa|17,9}} | {{Temperatūras krāsa|17,2}} | {{Temperatūras krāsa|28,2}} | {{Temperatūras krāsa|25,8}} | {{Temperatūras krāsa|23,7}} | {{Temperatūras krāsa|25,6}} | {{Temperatūras krāsa|27,8}} | {{Temperatūras krāsa|33,2}} |- | align="left" style="height=16" | Vidējā temperatūra ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|–5,3}} | {{Temperatūras krāsa|–10,3}} | {{Temperatūras krāsa|–10,3}} | {{Temperatūras krāsa|–12,3}} | {{Temperatūras krāsa|–9,8}} | {{Temperatūras krāsa|–1,5}} | {{Temperatūras krāsa|2,7}} | {{Temperatūras krāsa|5,3}} | {{Temperatūras krāsa|5,3}} | {{Temperatūras krāsa|3,8}} | {{Temperatūras krāsa|6,9}} | {{Temperatūras krāsa|5,1}} | {{Temperatūras krāsa|10,7}} | {{Temperatūras krāsa|11,5}} | {{Temperatūras krāsa|12,6}} | {{Temperatūras krāsa|16,4}} | {{Temperatūras krāsa|14,6}} | {{Temperatūras krāsa|19,8}} |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais minimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|–18,2}} | {{Temperatūras krāsa|–24,5}} | {{Temperatūras krāsa|–32,8}} | {{Temperatūras krāsa|–31,7}} | {{Temperatūras krāsa|–32,5}} | {{Temperatūras krāsa|–16,6}} | {{Temperatūras krāsa|–8,4}} | {{Temperatūras krāsa|–6,0}} | {{Temperatūras krāsa|–6,3}} | {{Temperatūras krāsa|–5,5}} | {{Temperatūras krāsa|–5,5}} | {{Temperatūras krāsa|–3,8}} | {{Temperatūras krāsa|–3,1}} | {{Temperatūras krāsa|0,3}} | {{Temperatūras krāsa|0,1}} | {{Temperatūras krāsa|2,8}} | {{Temperatūras krāsa|4,8}} | {{Temperatūras krāsa|8,2}} |- | align="left" style="background: #DDDDDD;height=20" | Mēnesis ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]] |- | align="left" style="background: #FFFFFF;" | Dekāde ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais maksimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|28,0}} | {{Temperatūras krāsa|29,4}} | {{Temperatūras krāsa|32,6}} | {{Temperatūras krāsa|31,0}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Vidējā temperatūra ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|16,1}} | {{Temperatūras krāsa|19,2}} | {{Temperatūras krāsa|17,1}} | {{Temperatūras krāsa|18,5}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais minimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|7,9}} | {{Temperatūras krāsa|8,8}} | {{Temperatūras krāsa|7,2}} | {{Temperatūras krāsa|8,0}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |} === Gaisa temperatūras fakti Rīgā === {{Col-begin|width=50%}} Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas "Rīga—Universitāte". {{Col-2}} Zemākā gaisa temperatūra dienā: * * * * * {{Col-2}} Augstākā gaisa temperatūra naktī: * +20,9&nbsp;°C&nbsp;— [[29. jūnijs]] * +19,9&nbsp;°C&nbsp;— [[30. jūnijs]] {{Col-end}} == Skatīt arī == * [[Latvijas klimats]] * [[Rīgas klimats]] * [[2026. gads Latvijā]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Meteo ārējā saite}} {{Latvijas laikapstākļi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas klimats]] [[Kategorija:2026. gads Latvijā]] 0s7jlisvs0asb8umiifzsnb86meqloe 4505964 4505807 2026-08-12T08:35:13Z DrewAir 91233 /* Augusts */ 4505964 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Latvijas dabas parādības}} {{Meteoroloģijas infokaste|nosaukums = [[2026. gads Latvijā|2026]]. gada laikapstākļi Latvijā |vid Lat = |min Lat = |max Lat = |vid Rīga = |min Rīga = |max Rīga = |nokrišņi gadā = Latvija: |nokrišņi mēnesī = |nokrišņi dekādē = |nokrišņi diennaktī = |sniega sega = |vēja brāzmas = |citi notikumi = }} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads Latvijā|2026. gada]] laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].''' == Gada raksturojums pa gadalaikiem == '''2025./2026. gada ziema''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –5,0 °C, kas ir 2,6 °C zem gadalaika normas (1991.–2020. gads). Tā bija aukstākā ziema kopš 2010./2011. gada ziemas. Zemākā gaisa temperatūra šoziem (−32,8 °C) tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet augstākā gaisa temperatūra novērota kalendārās ziemas pēdējā dienā: +10,9 °C Zīlānos 28. februārī. Ziema iesākās ar 5. siltāko decembri novērojumu vēsturē (dalīti ar 2011. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +2,1 °C jeb 3,2 °C virs normas. Decembrī reģistrēta lielākā daļa ziemas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordu. Īpaši izcēlās 10. un 11. decembris – 10. decembrī rekordi sasniegti visās novērojumu stacijās, savukārt 11. decembrī rekords netika reģistrēts tikai Skultē. Decembra beigās vidējā gaisa temperatūra pazeminājās, un, sākot ar 4. janvāri, Latvijā iestājās 50 dienu ilgs periods, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par normu. Viszemākā diennakts vidējā temperatūra bija 1. februārī, −18,3 °C jeb 14,6 °C zem šī datuma normas. Savukārt, apskatot periodus, kuros secīgās diennaktīs maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedz 0 °C, šajā ziemas sezonā (novembris–aprīlis) tas bija viens no garākajiem pēdējās desmitgadēs (49 diennaktis), kaut vēsturiskais rekords netika pārsniegts (60 diennaktis 1941./1942. gada ziemā). Ilgstošā aukstuma perioda ietekmē janvāra vidējā temperatūra −8,7 °C bija 5,7 °C zem normas, un tas ierindojās otrajā vietā kopš rekordaukstā 1987. gada – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Lai gan februāra pēdējā nedēļā gaisa temperatūra paaugstinājās un tika sasniegti arī daži diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, arī februāris kopumā bija 5,2 °C aukstāks par normu un viens no aukstākajiem šajā gadsimtā. Kopumā ziemā tika pārspēti 63 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 2 Latvijas diennakts rekordi, un 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 2 bija Latvijas diennakts rekordi un 1 stacijas dekādes rekords. Kopējais nokrišņu daudzums ziemā Latvijā bija 72,0 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (144,6 mm), līdz ar to šī ziema kļuva par 6. sausāko novērojumu vēsturē. Vismazāk nokrišņu bija Mērsragā (43,2 mm), kas ir 64% zem stacijas normas, bet nokrišņiem bagātākā ziema bija Rucavā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 135,2 mm (26% zem normas). Visi ziemas mēneši bija sausāki par normu un vieni no sausākajiem 21. gadsimtā. Decembris ar nokrišņu daudzumu 39,1 mm bija 27% sausāks par normu, janvāris bija 58% sausāks par normu, sasniedzot 21,2 mm. Savukārt februāris bija salīdzinoši vissausākais ar kopējo nokrišņu daudzumu 16,0 mm jeb 60% zem normas. Salīdzinoši sausie apstākļi, kas aizsākās jau rudenī, turpinājās arī ziemā. Decembris šoziem bija vismitrākais, ar visvairāk dienām ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm, bet tāpat visas mēneša dekādes bija sausākas par normu. Janvāra sākumā novērots vairāk nokrišņu, gada 1. dekādei esot mitrākai par normu Dienvidkurzemē un Dienvidlatgalē. Īpaši izcēlās 1. janvāris Pāvilostā ar diennakts nokrišņu daudzumu 22,9 mm, Liepājā – 20,5 mm, Rucavā 1.–2. janvārī kopā 32,1 mm. Turpmāko janvāri un februārī sausums turpinājās. Februāra 1. dekāde bija īpaši sausa, kopējam nokrišņu daudzumam Latvijā sasniedzot tikai 1,3 mm. Atsevišķas dienas bija mitrākas, piemēram, 13. februārī Lielpečos un Sīļos novēroti 12,6 un 12,2 mm. Neskatoties uz novērotajiem nokrišņiem, kopumā visās pašvaldībās ziemas laikā sausuma tendence tikai pastiprinājās. Šī ziema bija sniegaināka nekā normas periodā. Decembris ar vidējo sniega segas biezumu 0 cm bija mazāk sniegains par normu, taču janvārī un februārī Latvijas vidējais sniega segas biezums bija 15 un 25 cm, attiecīgi 7 un 15 cm vairāk nekā mēnešu normas. Decembra vidū daudzviet sniga, taču sniega sega bija īslaicīga, savukārt gada pēdējā nedēļā, gaisa temperatūrai pazeminoties, snigšana tika novērota visā Latvijā. Gada beidzamajā dienā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 5 cm, bet visbiezākā sniega sega vidēji diennaktī bija izveidojusies Alūksnē un Liepājā – 13 cm. Vienlaidu sniega sega Latvijas teritorijā noturējās visu janvāri un teju visu februāri. Piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā) un Rūjienā sniega sega bija plānāka, ziemas laikā sasniedzot 11–13 cm diennakts vidējo biezumu, savukārt biezākā sniega sega izveidojās Latgalē. Lielākais sniega segas biezums sasniegts Dagdā 14. februārī – diennaktī vidēji 60 cm, bet maksimāli 62 cm. Tā ir biezākā sniega sega, kas Latvija novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra beigās sākās atkusnis un sniega sega visur samazinājās, kaut ziemas pēdējā dienā daudzās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 51 cm, maksimāli 53 cm). Pilnībā izkususi sniega sega bija tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2025./2026. gada ziemā bija 3,5 m/s jeb vienāds ar normu. Decembris ar vidējo vēja ātrumu 4,0 m/s bija 0,4 m/s vējaināks par normu, bet janvāris un februāris ar vidējo vēja ātrumu 3,3 un 3,1 m/s abi bija 0,2 m/s mazāk vējaini par konkrēto mēnešu normām. Šoziem maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 7 atsevišķās dienās, 4 no tām brāzmu ātrums sasniedza stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s), bet vienā dienā sasniedza arī ļoti stipras vētras spēku (vismaz 28,5 m/s) – 29,1 m/s 30. decembrī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šoziem reģistrētās vēja brāzmas. '''2026. gada pavasaris''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,1 °C, kas ir 1,2 °C virs gadalaika normas (1991.–2020. gads), tādējādi kļūstot par 9. siltāko pavasari novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Zemākā gaisa temperatūra šopavasar (−8,4 °C) tika novērota 8. martā Daugavpilī, un arī augstākā gaisa temperatūra novērota Daugavpilī: +28,2 °C 4. maijā. Pavasaris iesākās ar siltāko martu novērojumu vēsturē (dalīti ar 2007. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +4,4 °C jeb 4,2 °C virs normas. Katru dienu Latvijas vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, un martā reģistrēti arī gandrīz visi šī pavasara diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, turklāt no 7. līdz 16. martam bija 10 dienu periods, kad katru dienu vismaz kādā stacijā reģistrēts rekords. Salīdzinoši vēsāks marts bija Baltijas jūras piekrastē, taču arī tur tas ierindojās starp desmit siltākajiem martiem vēsturē. Aprīlī vidējā gaisa temperatūra bija mainīga ar periodiem gan siltākiem, gan vēsākiem par normu. Aprīļa beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas vairākas dienas, taču aprīlī netika reģistrēti ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopumā aprīlis ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C bija 0,8 °C vēsāks par normu. Maija pirmās dienas bija siltas, daudzviet sasniegti +25,0 °C un vairāk, ieskaitot šī pavasara augstāko temperatūru: +28,2 °C Daugavpilī 4. maijā. Tomēr uzreiz pēc tam sekoja vēsāks periods, un arī turpmāko maiju vidējā gaisa temperatūra bija mainīga. Rezultātā maijs ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C bija 0,3 °C siltāks par normu. Kopā pavasarī tika pārspēti 135 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 5 Latvijas diennakts rekordi un 11 stacijas dekādes rekordi. Minimālās gaisa temperatūras rekordi netika sasniegti. Kopējais nokrišņu daudzums pavasarī Latvijā bija 61,2 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (123,1 mm), līdz ar to šis pavasaris kļuva par 2. sausāko novērojumu vēsturē aiz 1964. gada pavasara, kura nokrišņu daudzums bija 57,2 mm. Vismazāk nokrišņu bija Pāvilostā (28,5 mm), kas ir 73% zem stacijas normas, savukārt nokrišņiem bagātākais pavasaris bija Madonā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 118,3 mm, kas tāpat ir 9% zem stacijas normas. Visi pavasara mēneši bija sausāki par normu. Marts ar nokrišņu daudzumu 6,1 mm bija 83% sausāks par normu un kļuva par 4. sausāko novērojumu vēsturē. Aprīlis bija 54% sausāks par normu, sasniedzot 16,6 mm, savukārt maijs bija mitrākais pavasara mēnesis ar nokrišņu daudzumu 38,6 mm, taču tāpat 23% sausāks par normu. Pavasarī turpinājās sausuma periods, kas aizsākās jau pagājušā gada rudenī un raksturoja arī 2025./2026. gada ziemu. Laika periods no pagājušā gada septembra līdz šim maijam ir bijis otrais sausākais novērojumu vēsturē. Marts bija vissausākais mēnesis – vidēji Latvijā tas bija 4. sausākais novērojumu vēsturē, bet vairākās stacijās (Daugavpilī, Dagdā, Zosēnos, Zīlānos, Skrīveros, Lielpečos un Jelgavā) pat vissausākais. Gan marta 1., gan 3. dekādē Latvijas kopējais nokrišņu daudzums nesasniedza 1 mm. Aprīlis un maijs bija mazliet mitrāki, it īpaši aprīļa 1. dekāde un maija 2. dekāde, turklāt maija 2. dekāde bija vienīgā dekāde šajā pavasarī, kad kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija lielāks par normu, kaut tikai par 7%. Atsevišķas dienas izcēlās ar stipriem vai pat ļoti stipriem nokrišņiem, staciju diennakts nokrišņu daudzumam sasniedzot attiecīgi 10 mm vai 20 mm. Visvairāk vienas diennakts laikā nolija Madonā 18. maijā – 30,6 mm. Šis pavasaris bija mazāk sniegains nekā normas periodā – martā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 3 cm, kas ir 4 cm zem mēneša normas, savukārt aprīlī un maijā tas bija 0 cm. un maijā tas bija 0 cm. Pavasara sākumā sniega sega bija pilnībā izkususi tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē, bet daudzās citās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 47 cm, maksimāli 49 cm). Tomēr, paaugstinoties vidējai gaisa temperatūrai un atkusnim turpinoties, līdz marta vidum sniega sega pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Dagdā un Sīļos. Sniega sega pavasarī nekur vairāk neizveidojās, taču ik pa laikam kādā no stacijām novērota snigšana vēl aprīlī un arī maija sākumā (visvēlāk 7. maijā Alūksnē un Dagdā). Vidējais vēja ātrums Latvijā 2026. gada pavasarī bija 3,4 m/s, kas ir 0,3 m/s virs gadalaika normas. Visi pavasara mēneši bija vējaināki par normu. Marts ar vidējo vēja ātrumu 3,0 m/s bija 0,3 m/s vējaināks, maijs ar 3,2 m/s bija 0,4 m/s vējaināks, bet aprīlis bija visvējainākais ar vidējo vēja ātrumu 3,8 m/s jeb 0,7 m/s virs normas. Šopavasar maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 5 atsevišķās dienās, un vienā no tām brāzmu ātrums sasniedza arī stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s) – 24,7 m/s 6. aprīlī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šopavasar reģistrētās vēja brāzmas. == Gada raksturojums pa mēnešiem == {{Latvijas temp un nokr infokaste |jan temp = –8,7 °C |feb temp = –8,3 °C |mar temp = +4,4 °C |apr temp = +5,3 °C |mai temp = +11,7 °C |jūn temp = +16,9 °C |jūl temp = +17,4 °C |aug temp = |sep temp = |okt temp = |nov temp = |dec temp = |jan nokr = 21,2 mm |feb nokr = 16,0 mm |mar nokr = 6,1 mm |apr nokr = 16,6 mm |mai nokr = 38,6 mm |jūn nokr = 76,6 mm |jūl nokr = 123,2 mm |aug nokr = |sep nokr = |okt nokr = |nov nokr = |dec nokr = }} Ar vidējo gaisa temperatūru –8,7 °C '''2026. gada janvāris''' bija par 5,7 °C zem mēneša normas. Lai gan šis janvāris ierindojās 15. vietā (dalīti ar 1924. gadu) starp aukstākajiem janvāriem, tomēr tas bija otrais aukstākais kopš rekordaukstā 1987. gada janvāra – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā. Vidējā gaisa temperatūra visu janvāri, izņemot dažas dienas mēneša sākumā, bija zem normas. Neskatoties uz to, janvārī netika sasniegti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 21,2 mm, kas ir 58% zem mēneša normas (50,5 mm). Visvairāk nokrišņu (55,5 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 5,9 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 6,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 12 diennaktis, bet vismazāk Mērsragā un Rūjienā – 3 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega, un daudzās tā sasniedza 10 un 20 cm. Sniega sega noturējās visu janvāra mēnesi, vidēji mēnesī plānākā tā bija piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā), bet biezākā – Dagdā, Rucavā un Piedrujā. Vislielāko biezumu sniega sega sasniedza mēneša beigās, kad 28.–29. janvārī vairākās novērojumu stacijās (Rucavā, Sīļos, Saldū, Daugavpilī, Piedrujā) tā bija 30 vai vairāk centimetru bieza, bet Dagdā sasniedza pat 46 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 85% – no 81% Rīgā līdz 88% Alūksnē, Gulbenē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −5,3 °C, kas ir 2,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −18,2 °C tika novērota 8. janvārī Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā un Liepājas ostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 16,2 mm, kas ir 12% zem dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (48,8 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 4,9 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 4,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 7 diennaktis, bet vismazāk Bauskā un Mērsragā – 2 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega. Visbiezākā diennakts maksimālā un diennakts vidējā sniega sega novērota Rucavā 5. janvārī (30 cm un 29 cm), un dekādes laikā arī citviet sniega sega bija vismaz 20 cm bieza – Piedrujā, Dagdā, Gulbenē, Sīļos, Siguldā, Zosēnos, Skrīveros, Liepājā, Alūksnē, Daugavpilī, Kalnciemā, Stendē. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 87% – no 85% Kolkā, Mērsragā un Rūjienā līdz 91% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 8,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −24,5 °C tika novērota 20. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −1,8 °C tika novērota 16. janvārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 1,8 mm, kas ir 88% zem dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,3 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Skultē – 0,3 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Vičakos – 3 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Jelgavā, Madonā, Pāvilostā, Priekuļos, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 84% – no 81% Priekuļos un Rīgā līdz 88% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (17,5 m/s) tika novērotas 14. janvārī Kolkā. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 6,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,5 °C tika novērota 21. janvārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 4,3 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (18,6 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Ventspilī, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 1,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 4 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Kolkā, Kuldīgā, Madonā, Mērsragā, Priekuļos, Rūjienā, Siguldā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 82% – no 78% Pāvilostā un Rīgā līdz 89% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,9 m/s) tika novērotas 28. janvārī Kolkā. Ar vidējo gaisa temperatūru –8,3 °C '''2026. gada februāris''' bija par 5,2 °C zem mēneša normas, līdz ar to tas kļuva par vienu no aukstākajiem februāriem šajā gadsimtā aiz 2011. un 2012. gada februāriem. Visā novērojumu vēsturē šis februāris ierindojās 17. vietā. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Gandrīz visu februāri vidējā gaisa temperatūra bija zem normas, tikai mēneša beidzamajā nedēļā, kad gaisa temperatūra paaugstinājās, tā atsevišķās dienās bija augstāka par normu. Februāra laikā reģistrēti kopā 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp divi Latvijas diennakts rekordi (−31,7 °C Jelgavā 2. februārī, −32,5 °C Daugavpilī 17. februārī) un viens stacijas dekādes rekords, un mēneša beigās novēroti arī 6 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 16,0 mm, kas ir 60% zem mēneša normas (40,3 mm), kļūstot par vienu no sausākajiem februāriem 21. gadsimtā (aiz 2021. un 2003. gada), bet visā novērojumu vēsturē par 14. sausāko. Visvairāk nokrišņu (38,0 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Stendē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 4,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 2 diennaktis. Februāra sākumā visās novērojumu stacijās joprojām bija pastāvīga sniega sega, biezākā tā bija Latgalē, īpaši Dagdā, savukārt plānākā Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos. Sniega sega līdz ar nokrišņiem mēneša vidū kļuva vēl biezāka, Dagdā sasniedzot maksimumu 14. februārī – 62 cm, kas ir biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra pēdējā nedēļā sākās atkusnis un, gaisa temperatūrai paaugstinoties, sniega sega visur samazinājās. Mēneša beigās sniega sega bija visbiezākā Dagdā (53 cm), bet piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē tā bija pilnībā nokususi. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 81% – no 76% Ainažos līdz 84% Alūksnē un Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −12,3 °C, kas ir 8,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −31,7 °C tika novērota 2. februārī Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,0 °C tika novērota 7. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 1,3 mm, kas ir 91% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (10,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Siguldā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 0,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 3 diennaktis, bet Ainažos, Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Priekuļos, Rīgā, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī, Vičakos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Februāra 1. dekādē visās NS joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visbiezākā dekādes laikā tā bija Dagdā – 46 cm, savukārt visplānākā Mērsragā un Kolkā – 6 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 81% – no 75% Ainažos līdz 85% Alūksnē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,4 m/s) tika novērotas 2. februārī Daugavgrīvā. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −9,8 °C, kas ir 6,7 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +1,4 °C tika novērota 20. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (23,9 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos – 0,3 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 1,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Daugavpilī, Piedrujā, Rēzeknē un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Rūjienā, Skultē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Februāra 2. dekādē visā valstī joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visplānākā tā joprojām bija Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos, savukārt visbiezākā – Dagdā, kur diennakts vidējais sniega segas biezums 14. februārī bija 60 cm, bet maksimālais biezums kādā brīdī šajā dienā sasniedza 62 cm. Šī bija biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, kad Alūksnē tā sasniedza 70 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 79% – no 72% Ainažos līdz 84% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (18,0 m/s) tika novērotas 13. februārī Kolkā. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −1,5 °C, kas ir 1,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −16,6 °C tika novērota 23. februārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (17,3 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Dobelē – 2,8 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā un Sīļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 84% – no 81% Daugavpilī, Rēzeknē un Rūjienā līdz 86% Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +4,4 °C '''2026. gada marts''' bija par 4,2 °C virs mēneša normas, tādējādi kļūstot par vissiltāko martu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada) dalīti ar 2007. gadu. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Latvijas vidējā gaisa temperatūra visās marta dienās bija augstāka par normu, un kopā mēneša laikā sasniegti 123 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 11 bija staciju dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 6,1 mm, kas ir 83% zem mēneša normas (36,9 mm), un tas bija 4. sausākais marts novērojumu vēsturē. Visvairāk nokrišņu (15,7 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Daugavpilī – 2,4 mm. Vidēji Latvijā martā bija 2,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 5 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Marta sākumā daudzās NS bija saglabājusies sniega sega – Latgalē, dažviet Vidzemē, Sēlijā. Marta 1. un 2. dekādē, gaisa temperatūrai paaugstinoties, tā pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Sīļos un Dagdā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 76% – no 69% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī. Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,7 °C, kas ir 3,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,4 °C tika novērota 10. martā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 0,8 mm, kas ir 94% zem dekādes normas (12,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,8 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Bauskā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Rīgā, Sīļos un Skrīveros, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 2 diennaktis, bet gandrīz visās pārējās stacijās – Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rucavā, Sīļos, Skrīveros, Stendē, Ventspilī, Vičakos, Zīlānos un Zosēnos – šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 79% – no 75% Rīgā līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,1 m/s) tika novērotas 3. martā Ventspilī. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 5,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,0 °C tika novērota 19. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,1 °C tika novērota 14. martā Liepājā un Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 2. dekādē bija 4,7 mm, kas ir 63% zem dekādes normas (12,6 mm). Visvairāk nokrišņu (12,5 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Zīlānos – 2,0 mm. Vidēji Latvijā marta 2. dekādē bija 1,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Madonā, Priekuļos, Siguldā, Ventspilī un Vičakos – 3 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 77% – no 67% Rēzeknē un Zīlānos līdz 86% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,8 m/s) tika novērotas 13. martā Pāvilostā. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 3,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,3 °C tika novērota 21. martā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 0,6 mm, kas ir 95% zem dekādes normas (11,5 mm). Visvairāk nokrišņu (2,4 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Dagdā, Daugavpilī, Kolkā, Lielpečos, Mērsragā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Siguldā, Skrīveros un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē, Liepājā, Rucavā, Sīļos, Ventspilī un Vičakos – 1 diennakts, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Zīlānos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 72% – no 64% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C '''2026. gada aprīlis''' bija par 0,8 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. un 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Vidējā gaisa temperatūra aprīlī bija mainīga, ar siltākiem periodiem, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, kā arī ar vēsākiem periodiem, kad tā bija zem normas. Mēneša beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas, taču aprīlī ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi netika reģistrēti. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 16,6 mm, kas ir 54% zem mēneša normas (35,8 mm). Visvairāk nokrišņu (39,4 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Dobelē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā aprīlī bija 4,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 8 diennaktis, bet vismazāk Dobelē, Kalnciemā, Mērsragā un Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīlī bija 67% – no 61% Dagdā līdz 78% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,8 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,2 °C tika novērota 2. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 10,9 mm, kas ir 22% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (30,2 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Bauskā – 4,3 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 3,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Alūksnē, Liepājā, Madonā, Saldū, Siguldā un Zosēnos – 4 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 74% – no 65% Dagdā līdz 85% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,9 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 3,2 mm, kas ir 74% zem dekādes normas (12,2 mm). Visvairāk nokrišņu (21,0 mm) bija Liepājā, bet vismazāk Dobelē, Kolkā, Kuldīgā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 0,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē – 3 diennaktis, bet Ainažos, Dobelē, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Mērsragā, Rīgā, Saldū, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 64% – no 57% Rīgā līdz 73% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (13,9 m/s) tika novērotas 20. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,1 °C, kas ir 3,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,8 °C tika novērota 30. aprīlī Skrīveros, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,2 °C tika novērota 22. aprīlī Bauskā un Dobelē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 2,4 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu (10,4 mm) bija Priekuļos, bet vismazāk Liepājā un Piedrujā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos, Siguldā un Skultē – 2 diennaktis, bet Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē, Rucavā, Sīļos un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 64% – no 56% Dagdā un Daugavpilī līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,9 m/s) tika novērotas 26. aprīlī Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C '''2026. gada maijs''' bija par 0,3 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Vidējā gaisa temperatūra maijā bija mainīga. Mēneša sākumā tā bija vairākus grādus virs normas, un tad arī tika sasniegti vienīgie maija diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Uzreiz pēc tam sekoja vēsāks periods, un arī visu turpmāko mēnesi vidējā gaisa temperatūra bija mainīga, mijoties siltākiem un vēsākiem periodiem. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 38,6 mm, kas ir 23% zem mēneša normas (50,4 mm). Visvairāk nokrišņu (89,7 mm) bija Madonā, bet vismazāk Liepājā – 10,4 mm. Vidēji Latvijā maijā bija 7,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī un Sīļos – 12 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maijā bija 72% – no 67% Rīgā līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 27. maijā Rīgā. Maija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +10,7 °C, kas ir 0,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 1. dekādē bija 6,6 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (13,7 mm). Visvairāk nokrišņu (42,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā maija 1. dekādē bija 1,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Piedrujā un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Gulbenē, Kolkā, Kuldīgā, Pāvilostā, Rūjienā, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 1. dekādē bija 64% – no 58% Rīgā, Rūjienā un Stendē līdz 70% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,5 m/s) tika novērotas 4. maijā Priekuļos. Maija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +11,5 °C, kas ir 0,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,3 °C tika novērota 11. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,8 °C tika novērota 19. maijā Alūksnē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 2. dekādē bija 20,5 mm, kas ir 7% virs dekādes normas (19,2 mm). Visvairāk nokrišņu (52,2 mm) bija Madonā, bet vismazāk Liepājā – 5,4 mm. Vidēji Latvijā maija 2. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kolkā – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē un Rucavā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 2. dekādē bija 79% – no 72% Rūjienā līdz 86% Kolkā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (17,0 m/s) tika novērotas 14. maijā Saldū. Maija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +12,6 °C, kas ir 0,3 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,1 °C tika novērota 30. maijā Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +23,7 °C tika novērota 23. maijā Mērsragā un Rīgā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 3. dekādē bija 11,4 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (17,6 mm). Visvairāk nokrišņu (33,0 mm) bija Madonā, bet vismazāk Skultē – 1,4 mm. Vidēji Latvijā maija 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Rēzeknē, Sīļos un Zosēnos – 5 diennaktis, bet Rucavā un Skultē šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 3. dekādē bija 75% – no 68% Dobelē līdz 82% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 27. maijā Rīgā. Ar vidējo gaisa temperatūru +16,9 °C '''2026. gada jūnijs''' bija par 1,7 °C virs mēneša normas. Šis jūnijs vidēji Latvijā kļuva par 9. siltāko novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), dalot vietu ar 1995. un 2022. gadu, bet Pāvilostā un Ventspilī šis bijis 3. siltākais jūnijs vēsturē. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,2 °C tika novērota 28. jūnijā Mērsragā. Vidējā gaisa temperatūra jūnijā bija augstāka par normu, izņemot periodu mēneša vidū, kad tā bija zemāka par normu. Kopā mēneša laikā sasniegti 11 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, 2 diennakts rekordi atkārtoti, un reģistrēts arī 1 stacijas mēneša rekords. Mēneša beigās novērotas 2 tropiskās naktis. Naktī uz 29. jūniju minimālā gaisa temperatūra noturējās virs +20,0 °C Daugavgrīvā, Dobelē, Rīgā, Ventspilī un Zosēnos, bet naktī uz 30. jūniju – Daugavgrīvā, Dobelē, Liepājā un Ventspilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnijā bija 76,6 mm, kas ir 9% virs mēneša normas (70,1 mm). Visvairāk nokrišņu (145,0 mm) bija Sīļos, bet vismazāk Skultē – 39,0 mm. Vidēji Latvijā jūnijā bija 9,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī, Piedrujā, Skrīveros un Zīlānos – 12 diennaktis, bet vismazāk Kolkā – 6 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnijā bija 77% – no 70% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 11. jūnijā Liepājā. Jūnija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,4 °C, kas ir 1,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,6 °C tika novērota 3. jūnijā Mērsragā un Skrīveros. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 34,8 mm, kas ir 125% virs dekādes normas (15,5 mm). Visvairāk nokrišņu (72,6 mm) bija Sīļos, bet vismazāk Mērsragā – 4,5 mm. Vidēji Latvijā jūnija 1. dekādē bija 3,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Kuldīgā, Rīgā un Saldū – 5 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Mērsragā, Piedrujā, Rēzeknē un Vičakos – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 75% – no 66% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,5 m/s) tika novērotas 3. jūnijā Stendē. Jūnija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,6 °C, kas ir 0,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +4,8 °C tika novērota 13. jūnijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,8 °C tika novērota 20. jūnijā Stendē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 37,0 mm, kas ir 32% virs dekādes normas (28,1 mm). Visvairāk nokrišņu (81,8 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Priekuļos – 15,6 mm. Vidēji Latvijā jūnija 2. dekādē bija 4,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 8 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Kolkā, Priekuļos un Ventspilī – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 83% – no 77% Rīgā līdz 86% Kolkā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 11. jūnijā Liepājā. Jūnija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,8 °C, kas ir 4,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,2 °C tika novērota 24. jūnijā Daugavpilī un Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,2 °C tika novērota 28. jūnijā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 4,6 mm, kas ir 83% zem dekādes normas (26,5 mm). Visvairāk nokrišņu (16,7 mm) bija Dobelē, bet vismazāk Rucavā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā jūnija 3. dekādē bija 1,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē – 4 diennaktis, bet Gulbenē, Kolkā, Kuldīgā, Liepājā, Pāvilostā, Rucavā, Skultē, Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 73% – no 66% Rīgā līdz 82% Ainažos. Visstiprākās vēja brāzmas (13,4 m/s) tika novērotas 21. jūnijā Dobelē. Ar vidējo gaisa temperatūru +17,4 °C '''2026. gada jūlijs''' bija par 0,4 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +7,2 °C tika novērota 23. jūlijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,6 °C tika novērota 31. jūlijā Jelgavā. Jūlija 1. un 3. dekādē vairums dienu bija izteikti vēsākas nekā norma, bet jūlija vidū - siltākas. Lai gan kopumā jūlijs bija vēsāks nekā ierasti, tas noslēdzās ar siltāko mēneša dienu, kad vienīgajā visās stacijās diennakts vidējā gaisa temperatūra bija ne mazāka kā +20 °C un kad tika sasniegti vienīgie gaisa temperatūras rekordi - Jelgavā tika uzstādīts jauns diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords (+32,6 °C), bet Dobelē stacijas rekords tika atkārtots (+31,8 °C). Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlijā bija 123,2 mm, kas ir 63% virs mēneša normas (75,7 mm), un šis kļuva par 5. mitrāko jūliju novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Kurzemē, Latvijas vidienē un Rūjienā nokrišņu bija ievērojami vairāk nekā Latvijas austrumos, un atsevišķās stacijās - Liepājā, Ventspilī un Vičakos - jūlijs bija mitrākais novērojumu vēsturē, Bauskā - otrais mitrākais, Stendē - trešais mitrākais, bet vēl 10 citās stacijās 2026. gada jūlijs bija 10 mitrāko vidū (kopš 1945. gada). Visvairāk nokrišņu (222,3 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Rēzeknē (57,9 mm). Vidēji Latvijā jūlijā bija 13,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 17 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 10 diennaktis. Trešdaļu jūlija diennakts laikā tika sasniegti ļoti stipri nokrišņi (vismaz 20 mm) vismaz vienā no stacijām, bet vairāk nekā pusi mēneša (18 diennaktis) - tika sasniegts stipru nokrišņu slieksnis (10 mm). Lietainākā jūlija diena bija 20. datums, kad valstī vidējais nokrišņu daudzums bija 21,1 mm, turklāt nebija nevienas stacijas, kurā nokrišņi nebūtu novēroti. Vismazāk tajā dienā nolija Lielpečos (2,6 mm), bet visvairāk nolija Ventspilī - 78,3 mm, kas ir vairāk nekā visa mēneša norma -, un tālu neatpalika arī Stende, kur diennakts kopējais nokrišņu daudzums sasniedza 73,9 mm jeb 95% no jūlija normas. Izteikti lietains bija arī 8. jūlijs, kad Latvijā vidējais nokrišņu daudzums sasniedza 19,9 mm - no 5,0 mm Dagdā līdz 62,8 mm Ventspilī. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlijā bija 81% – no 77% Alūksnē, Rīgā līdz 85% Kolkā, Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 6. jūlijā Liepājā. Jūlija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,1 °C, kas ir 1,0 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,9 °C tika novērota 7. jūlijā Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,0 °C tika novērota 1. jūlijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 65,9 mm, kas ir 189% virs dekādes normas (22,8 mm). Visvairāk nokrišņu (112,8 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Rēzeknē – 15,7 mm. Vidēji Latvijā jūlija 1. dekādē bija 6,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dagdā, Mērsragā un Rēzeknē – 5 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 82% – no 77% Rīgā līdz 85% Rucavā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 6. jūlijā Liepājā. Jūlija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,2 °C, kas ir 1,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,8 °C tika novērota 20. jūlijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +29,4 °C tika novērota 17. jūlijā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 34,5 mm, kas ir 37% virs dekādes normas (25,1 mm). Visvairāk nokrišņu (91,4 mm) bija Stendē, bet vismazāk Priekuļos – 4,7 mm. Vidēji Latvijā jūlija 2. dekādē bija 3,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē un Rūjienā – 5 diennaktis, bet vismazāk Priekuļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 81% – no 73% Alūksnē līdz 89% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,4 m/s) tika novērotas 12. jūlijā Rēzeknē. Jūlija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +17,1 °C, kas ir 1,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,2 °C tika novērota 23. jūlijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,6 °C tika novērota 31. jūlijā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 23,8 mm, kas ir 14% zem dekādes normas (27,7 mm). Visvairāk nokrišņu (58,2 mm) bija Skrīveros, bet vismazāk Gulbenē – 4,1 mm. Vidēji Latvijā jūlija 3. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā un Skrīveros – 6 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Gulbenē, Madonā, Kolkā, Mērsragā, Pāvilostā, Ventspilī, Vičakos, Saldū, un Stendē, – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 80% – no 75% Rīgā līdz 86% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (20,0 m/s) tika novērotas 21. jūlijā Ventspilī. Augusta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,5 °C, kas ir 0,3 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,0 °C tika novērota 10. augustā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,0 °C tika novērota 5. augustā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 1. dekādē bija 14,8 mm, kas ir 32% zem dekādes normas (21,7 mm). Visvairāk nokrišņu (40,5 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Vičakos – 3,1 mm. Vidēji Latvijā augusta 1. dekādē bija 2,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Skrīveros – 5 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 1. dekādē bija 76% – no 69% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,2 m/s) tika novērotas 10. augustā Ventspilī. == Gada notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — gada pirmajā naktī vietām austrumu rajonos termometra stabiņš noslīdēja līdz –18 grādiem, valsts novērojumu stacijās zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]], –17,8 °C, bet neoficiālajā meteostacijā [[Veclaicene|Veclaicenē]], netālu no [[Igaunija]]s, gaiss atdzisa līdz pat –22,3 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mbdvquh4w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|1|SK}}</ref><ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/380813243 Jaunais gads Latvijā sācies ar salu un sniegu: vietām pat līdz -18°], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|1|SK}}</ref> Tikmēr no rietumiem Latvijai pāri virzījās nokrišņu zona, atnesot [[sniegputenis|sniegputeni]], vakarpusē sniega segas biezums [[Rucava|Rucavā]] īslaicīgi paaugstinājās līdz 28 cm. * [[3. janvāris]] — upēs sākās aktīvas [[ledus]] veidošanās un vižņu iešanas procesi, [[Gauja]]s lejtecē vižņu dēļ paaugstinājās ūdens līmenis, līdz ar to spēkā bija dzeltenais brīdinājums par zemāko vietu applūšanu. Arī [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]] [[Daugava|Daugavā]] turpinājās ledus un vižņu virzība, kas veicināja ledus blīvēšanos ūdenskrātuves augštecē un augšpus tās. Ūdenslīmeņa paaugstināšanās turpinājās [[Zeļķi|Zeļķos]], kā arī pie [[Jēkabpils]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8389771/latvijas-upes-turpinasies-viznu-iesana Latvijas upēs turpināsies vižņu iešana], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|3|SK}}</ref> * [[7. janvāris]] — valsts austrumu daļā un vietām citviet, nokrišņu zonai virzoties, ilgstoši mēreni sniga, dažviet sniega sega kļuva par 5 cm biezākā. Valsts lielāko daļu klāja 10–20 cm sniega, visdziļākais sniegs pārklāja [[Dagda|Dagdu]] un Rucavu (25 cm), bet vismazāk sniega bija [[Mērsrags|Mērsragā]] (5 cm), [[Kolka|Kolkā]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] (6 cm).<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8391913/tresdien-vietam-latvija-spides-saule Trešdien vietām Latvijā spīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|7|SK}}</ref> * [[11. janvāris]] — diennakts laikā daudzviet sniga un puteņoja, īpaši stiprāk Kurzemē un Vidzemē, tur sliktas redzamības un aizputināto ceļu dēļ braukšanas apstākļi tika apgrūtināti (atsevišķos ceļu posmos ļoti apgrūtināti). Sniega segas biezums dienas vidū lielākajā valsts daļā bija caurmērā 15–30 cm, biezākais sniegs tika reģistrēts [[Stende]]s novērojumu stacijā — 30 cm, [[Piedruja|Piedrujā]] izveidojās līdz 28 cm bieza sniega sega, Dagdā un [[Gulbene|Gulbenē]] — līdz 27 cm. [[Rīga|Rīgā]] sniega sega diennaktī pieauga vidēji par 4 cm, no 10 līdz 14 cm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2010311902631465412 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|11|SK}}</ref> * [[12. janvāris]] — Daugavpilī nakts stundās gaisa temperatūra pazeminājās līdz –18,5 °C, agri no rīta termometra stabiņš bija no –3,2 grādiem [[Ventspils|Ventspilī]], Pāvilostā un Liepājas ostā līdz –17,2 grādiem Daugavpils novērojumu stacijā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8394722/pirmdien-vietam-latvija-uzspides-saule Pirmdien vietām Latvijā uzspīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|12|SK}}</ref> Savukārt vakarā, debesīm skaidrojoties, kļuva vēl aukstāks un [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Staļģene|Staļģenē]] gaisa temperatūra sasniedza –21,9 °C, pirmo reizi šajā ziemas sezonā tika sasniegta –20 grādu atzīme, turklāt pēc divu gadu pārtraukuma, jo pēdējo reizi tik auksts bija [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gada]] 17. janvārī.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2010783423863144555 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|12|SK}}</ref><ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcbk7evne22s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|13|SK}}</ref> * [[15. janvāris]] — kamēr Latgalē naktī debesis noskaidrojās un gaisa temperatūra noslīdēja zem –20 grādiem, [[Madona|Madonā]] un Dagdā termometra stabiņam pazeminoties līdz –21,7 °C, tikmēr jūras piekrastē Kurzemē pēcpusdienā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –2 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2011711053714112643 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|15|SK}}</ref> Turpinoties sala periodam, ūdenstilpēs veidojās un nostiprinājās [[ledus]] sega. * [[20. janvāris]]: ** Minimālā gaisa temperatūra daudzviet valsts austrumos un vietām valsts rietumu rajonos bija zem –20 grādiem, viszemāk termometra stabiņš noslīdēja [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur gaiss atdzisa līdz –24,5 °C. Madonas novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –23,8 °C, [[Dobele]]s novērojumu stacijā līdz –22,0 °C, Dagdā tika reģistrēti –21,9 °C, Gulbenē un [[Skrīveri|Skrīveros]] –21,8 °C, [[Zīlāni|Zīlānos]] un Mērsragā –21,6 °C. –20 grādu sals tika fiksēts arī [[Stende|Stendē]] (–20,3 °C), Jelgavā (–20,1 °C) un Alūksnē (–20,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,9 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013515148686737718 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|20|SK}}</ref> ** Sākoties spēcīgai ģeomagnētiskajai vētrai, vairākās vietās Latvijā (un ne tikai) tika novērota koša [[ziemeļblāzma]].<ref> [https://www.tvnet.lv/8399876/foto-nakti-uz-otrdienu-daudzviet-fikseta-kosa-ziemelblazma FOTO ⟩ Naktī uz otrdienu daudzviet fiksēta koša ziemeļblāzma], tvnet.lv, {{dat|2026|1|20|SK}}</ref> * [[21. janvāris]] — otro nakti pēc kārtas zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Daugavpils novērojumu stacijā, –24,7 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcvzftkb5c24 Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}</ref> Arī citviet valsts austrumos un vietām Zemgalē termometra stabiņš noslīdēja zem –20 grādiem, Madonā gaiss atdzisa līdz –23,7 °C, [[Jelgava|Jelgavā]] līdz –22,3 °C, [[Rēzekne|Rēzeknē]], Dagdā, Gulbenē, Zīlānos, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], Skrīveros un [[Bauska|Bauskā]] bija –20, –21 grāds. Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –15,4 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013862388987035793 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}</ref> * [[25. janvāris]] — naktī valsts austrumu rajonos, līdzīgi kā citās aizvadītājās naktīs, zem skaidrām debesīm, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –20, –24 grādiem, viszemāk tā noslīdēja Madonā (–24,6 °C). Citviet [[Latgale]]s un [[Vidzeme]]s novērojumu stacijās termometra stabiņš noslīdēja līdz –19, –21 grādam, pārējā Latvijā bija –13, –18 grādu [[sals]], vienīgā vieta visā teritorijā, kur gaiss neatdzisa līdz –10 grādiem, bija [[Kolka]] (–7,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,3 °C.<ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/384921966 Nākamās nedēļas pirmajā pusē daudzviet snigs], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|25|SK}}</ref> * [[28. janvāris]] — dienvidu un centrālajos rajonos mēreni, bet ilgstoši sniga, kopš 27.01 pēcpusdienas (kad snigšana sākās) visvairāk uzsniga Zemgalē un Dienvidkurzemē, kur sniega segas biezums daudzviet pieauga par 9–10 cm. [[Jelgava|Jelgavā]] sniega sega pieauga par 10 cm (vidēji līdz 25 cm), diezgan līdzīgi arī Dobelē, [[Saldus|Saldū]] no 21 cm līdz 30 cm, [[Kalnciems|Kalnciemā]] no 17 cm līdz 24 cm, Bauskā no 12 cm līdz 22 cm. Rīgā no rīta [[sniega sega]]s biezums vidēji sasniedza 17 cm, bet Latgalē snigšana turpinājās vēl visu dienu, biezākais sniegs tika reģistrēts Dagdā, kur zemi klāja 45 cm bieza sniega kārta.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8404797/tresdien-specigak-snigs-latgale-selija-un-zemgales-dienvidos Trešdien spēcīgāk snigs Latgalē, Sēlijā un Zemgales dienvidos], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref><ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2016407814420279615 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref> * [[30. janvāris]] — Latvijā pieņēmās spēkā aukstums un sākās spēcīgākais aukstuma vilnis 2025./2026. gada [[ziema|ziemas]] sezonā.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2016566886306029705 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref> Lai gan –20 grādu atzīme tika novērota vien divās meteoroloģisko novērojumu stacijās, lielā daļā valsts gaiss atdzisa līdz –14, –19 grādiem, siltākā nakts tika aizvadītā Kolkā un [[Mērsrags|Mērsragā]], kur termometra stabiņš noslīdēja attiecīgi līdz –6,2 °C un –7,4 °C. Zemākā gaisa temperatūra tika fiksēta Zosēnu (–23,8 °C) un Daugavpils novērojumu stacijās, kur zem skaidrām debesīm un iestājoties bezvējam, gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, pašā pilsētas centrā bija par vairākiem grādiem siltāks.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mdmpg4xy7222 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|30|SK}}</ref> * [[31. janvāris]] — Latviju skāra spēcīgākais sals pēdējo 14 gadu laikā.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/31.01.2026-latviju-skaris-stiprakais-sals-kops-2012-gada.a632512/ Latviju skāris stiprākais sals kopš 2012. gada], lsm.lv, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Jau ap pusnakti [[Daugavpils]] novērojumu stacijā, kas atrodas pie [[Ruģeļu ūdenskrātuve]]s, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem un nakts laikā tā turpināja kristies zemāk. Minimumu temperatūra sasniedza rītā pusē, kad termometra stabiņš tur noslīdēja līdz –32,8 °C, pirmo reizi pēdējo 5 gadu laikā (kopš [[2021. gada laikapstākļi Latvijā|2021. gada]] janvāra) gaisa temperatūra Latvijas teritorijā noslīdēja zem –30 grādiem, un Daugavpilī šī bija aukstākā nakts valstī kopš [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gada]] [[5. februāris|5. februāra]].<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2017520048747827289 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Saskaņā ar "Latvijas Valsts ceļu" datiem uz [[A6]] šosejas netālu no [[Daugavpils lidlauks|Daugavpils lidlauka]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem, un tas ir lielākais sals, ko ceļu sensori fiksēja naktī un rītā. Savukārt [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] novērojumu tīklā otrā zemākā gaisa temperatūra rīta agrumā tika reģistrēta [[Staļģene|Staļģenē]], kur atrodas meteoroloģiskā stacija "Jelgava", –28,3 °C. Lielākajā Latvijas daļā gaiss atdzisa līdz –19, –24 grādiem, mazāks sals bija Kurzemē, Kolkā termometra stabiņš noslīdēja vien līdz –7 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017486051162329349 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Rīgā [[Latvijas Universitāte|LU]] novērojumu stacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –17,0 °C, [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]] bija nepilni –20 grādi, bet Pierīgā valdīja aukstums līdz –25 grādiem. === Februāris === * [[1. februāris]]: ** Zemākā gaisa temperatūra naktī un no rīta tika reģistrēta [[Jelgava]]s novērojumu stacijā [[Staļģene|Staļgenē]], –30,6 °C, arī vietām citur gaisa temperatūra bija tuvu –30 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017892391194112312 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> [[Daugavpils]] meteostacijā termometra stabiņš noslīdēja līdz –29,0 °C, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, bet [[Bauska]]s novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25,7 °C. Daudzviet citviet valsts teritorijā valdīja –20, –25 grādu sals, par dažiem grādiem siltāks bija vietām Kurzemē un Rīgā, savukārt [[Kolka|Kolkā]], [[Ventspils|Ventspilī]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –10, –13 grādiem. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra no rīta sasniedza –18,6 °C, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] –18,8 °C.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2017913649017368854 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> ** Sāka aizsalt [[Rīgas līcis]], to lielāko daļu klāja peldoši ledus gabali, aizsala [[Pērnavas līcis]] [[Igaunija]]s piekrastē, un pilnībā aizsalusi jau kādu laiku bija arī [[Daugava]] Rīgā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8407494/foto-rigas-lica-lielako-dalu-klaj-peldosi-ledus-gabali FOTO ⟩ Rīgas līča lielāko daļu klāj peldoši ledus gabali], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> * [[2. februāris]] — naktī un no rīta 12 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī nacionālais 2. februāra aukstuma rekords. Viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Jelgavas novada Staļģenē, '''–31,7 °C''', un tā ir zemākā temperatūra, kas Latvijā šajā datumā tika fiksēta, kopš veic meteoroloģijas novērojumus.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/02.02.2026-sasniegts-2-februara-aukstuma-rekords-diena-bus-saulaina.a632618/ Sasniegts 2. februāra aukstuma rekords; diena būs saulaina], lsm.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> Iepriekšējais nacionālais rekords tika fiksēts [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gadā]], kad Zosēnos bija –30,8 °C. Vietējas nozīmes rekordi tika pārspēti arī Dagdā (–23,4 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (–23,2 °C), Mērsragā (–21,7 °C), Liepājā (–23,7 °C), [[Stende|Stendē]] (–25,2 °C), Saldū (–25,0 °C), Skrīveros (–26,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (–27,2 °C), Dobelē (–27,0 °C), Bauskā (–30,4 °C) un Daugavpilī (–31,4 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2018222521082864093 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –19,6 °C, bet pie [[Rīgas lidosta|lidostas "Rīga"]] gaiss atdzisa līdz –26 grādiem, pārspējot rekordu — 2012. gadā reģistrētos –23,8 grādus. Tikmēr Daugavgrīvas novērojumu stacijā, sākot pūst mērenam ziemeļu [[vējš|vējam]] no jūras, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –9 grādiem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8407814/agra-pirmdienas-rita-gaisa-temperatura-rigas-lidosta-pazeminajas-lidz-26-gradiem Agrā pirmdienas rītā gaisa temperatūra Rīgas lidostā pazeminājās līdz -26 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> * [[4. februāris]] — kārtējā aukstā nakts Latvijas teritorijā, no visām valsts meteoroloģisko novērojumu stacijām viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Daugavpilī (–28,9 °C). Balstoties uz "[[Latvijas Valsts ceļi|Latvijas Valsts ceļu]]" informāciju, naktī daudzviet [[Latgale|Latgalē]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25, –27 grādiem, vietām Vidzemē līdz –23, –25 grādiem. Gaisa kvalitāte svārstījās no labas [[Kurzeme|Kurzemē]] līdz īpaši sliktai [[Rēzekne|Rēzeknē]], kur aukstā laika, [[bezvējš|bezvēja]] un intensīvās apkurināšanas dēļ izveidojās [[smogs]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8409304/tresdienas-nakti-gaiss-dazviet-latvija-atdzisis-lidz-27-gradiem-rezekne-smogs Trešdienas naktī gaiss dažviet Latvijā atdzisis līdz –27 grādiem, Rēzeknē – smogs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|4|SK}}</ref> * [[8. februāris]] — dziļākais sniegs Latvijā saglabājās Latgales dienvidu daļā, [[Dagda]]s novērojumu stacijā sniega segas biezums pieauga līdz 47 cm, kas ir biezākais sniegs valstī kopš [[2023. gada laikapstākļi Latvijā|2023. gada]] marta. Otrā biezākā sniega sega valsts novērojumu stacijās vidēji bija 41 cm [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Piedruja|Piedrujā]], Daugavpils novērojumu stacijā tika izmērīta 35 cm bieza sniega kārta, savukārt Rēzeknē un [[Līvāni|Līvānu]] novadā zemi sedza attiecīgi 30 un 32 cm sniega. Citās novērojumu stacijās sniega segas biezums bija no 6 cm Daugavgrīvā un Mērsragā līdz 28 cm Rucavā, novērojumu stacijā Rīgas centrā saglabājās 16 cm bieza sniega sega.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8411926/dzilakais-sniegs-valsti-saglabajas-latgales-dienvidu-dala Dziļākais sniegs valstī saglabājas Latgales dienvidu daļā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|8|SK}}</ref> * [[10. februāris]] — debesīm kļūstot skaidrām, valsts austrumos un vietām Zemgalē no jauna pastiprinājās [[sals]], daudzviet gaiss atdzisa līdz –20, –25 grādiem, ārpus novērojumu stacijām līdz –27 grādiem, bet Daugavpils meteostacijā, kas atradās pilsētas nomalē, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –30 grādiem. Valsts rietumu pusē debesis bija apmākušās, tās apmācas arī Latvijas centrālajā daļā, vietām bija neliels sniegs, [[migla]] un sarma. Rīgā no rīta gaiss atdzisa līdz –17 grādiem, lidostā valdīja aptuveni –20 grādu sals.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8412990/otrdiena-gaidama-auksta-un-sniegaina Otrdiena gaidāma auksta un sniegaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|10|SK}}</ref> * [[13. februāris|13.]]—[[14. februāris]] — ap rītu Latvijas teritoriju no dienvidrietumiem šķērsoja ar aktīvu [[ciklons|ciklonu]] saistīta plaša nokrišņu zona, visā valstī atnesot ilgstošu un brīžiem stipru snigšanu. Rīta stundās ilgstoša snigšana sākās Kurzemes pusē, bet dienas gaitā tā aptvēra jau visu Latviju.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2021964336600650072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|12|SK}}</ref> [[Sniegputenis]] daudzviet turpinājās līdz naktij, bet Latgales dienvidaustrumu daļā arī 14.02 nakts pirmajā pusē. Visā valstī, arī Rīgā, tika apgrūtināti braukšanas apstākļi, veidojās sastrēgumi, līdz 13.02 vakaram tika fiksētas vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi visā Latvijā.<ref> [https://www.tvnet.lv/8415917/lidz-piektdienas-vakaram-latvija-registreti-vairak-neka-240-satiksmes-negadijumi Līdz piektdienas vakaram Latvijā reģistrēti vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi], tvnet.lv, {{dat|2026|2|13|SK}}</ref> Biezākā sniega sega izveidojās Dagdas novērojumu stacijā — 62 cm sniega.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022569821959790768 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> Tik daudz sniega valstī nebija kopš [[2013. gada laikapstākļi Latvijā|2013. gada]] [[aprīlis|aprīļa]], kad [[Alūksne|Alūksnē]] sniega dziļums sasniedza 70 cm.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/14.02.2026-latviju-parklajis-dzilakais-sniegs-kops-2013-gada.a634635/ Latviju pārklājis dziļākais sniegs kopš 2013. gada], lsm.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> Lielākās sniega segas biezuma izmaiņas — par 20 cm — tika reģistrētas novērojumu stacijā "Sīļi", Līvānu novadā, kur sniega kārtas augstums pieauga no 38 līdz 58 cm, bet [[Gulbene]]s meteoroloģiskajā stacija sniega dziļums palielinājās par 18 cm — no 28 līdz 46 cm. Novērojumu stacijā Rīgas centrā sniega kārtas biezums palielinājās no 16 līdz 25 cm. Daudzviet valstī sniega sega kļuva par vairāk nekā 10 cm biezāka, bet daļā Kurzemes un Vidzemes ziemeļrietumos sniega sega nepieauga. 40 centimetru robeža tika pārsniegta novērojumu stacijās Gulbenē un Rēzeknē, tā sasniegta arī [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Skrīveros, vairāk nekā pusmetra sniega bija Daugavpilī un Krāslavas novada Piedrujā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8415988/pat-62-centimetri-kur-sobrid-latvija-ir-visbiezaka-sniega-sega Pat 62 centimetri! Kur šobrīd Latvijā ir visbiezākā sniega sega?], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> * [[15. februāris]] — trijās novērojumu stacijās no rīta tika laboti attiecīgā datuma aukstuma rekordi.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022952540619575411 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|15|SK}}</ref> Debesīm skaidrojoties, Liepājā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –24,4 °C, Rucavā — līdz –25,7 °C, savukārt novērojumu stacijā "Jelgava", kas atrodas Staļģenē, īsi pēc [[lēkts|saullēkta]] sals sasniedza –30,3 °C. Visas valsts aukstuma rekords gan palika nepārspēts — [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gada]] Zosēnos reģistrētie –32,3 °C. Rīgā termometra stabiņš noslīdēja līdz –18,1 °C centrā un līdz –25 grādiem [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]]. "Latvijas Valsts ceļu" informācija liecināja, kā vietām visos reģionos gaisa temperatūra noslīdēja zem –25 grādiem, lielākais sals gar autoceļiem bija –28 grādi uz [[A2]] šosejas pie [[Amata]]s upes.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.02.2026-liepajas-rucavas-un-jelgavas-noverojumu-stacija-parspets-aukstuma-rekords.a634704/ Liepājas, Rucavas un Jelgavas novērojumu stacijā pārspēts aukstuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|2|15|SK}}</ref> [[Attēls:Ziemas diena Valles pagasts 15feb2026.jpg|alt=Ziemas diena Valles pagastā, 2026. gada 15. februāris|thumb|220px|Ziemas diena [[Valles pagasts|Valles pagastā]], 15. februāris]] * [[16. februāris]] — nakts pagāja ar temperatūras kontrastiem: valsts lielākajā daļā [[mākoņi|mākoņu]] dēļ nebija vēsāks par –7, –14 grādiem, tikmēr valsts dienvidos debesis bija skaidras, termometra stabiņš daudzviet bija zem –20 grādiem, Daugavpilī gaisa temperatūra pazeminājās pat līdz –30,5 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mexhg5glqk2f Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|16|SK}}</ref> Liepājā un [[Rucava|Rucavā]], ar attiecīgi –24,2 °C un –27,5 °C, tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, Rucavā tika pārspēts arī februāra 2. dekādes aukstuma rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2023296624127328278 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|16|SK}}</ref> * [[17. februāris]] — tika aizvadīts ļoti auksts rīts, daļā valsts termometra stabiņš noslīdēja zem –25 grādiem, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Madona|Madonā]] (–27,2 °C), kur tika labots aukstuma rekords, Jelgavā (–27,6 °C) un Daugavpilī, kur bezvēja un skaidrā laika dēļ gaiss atdzisa līdz '''–32,5 °C''', labojot nacionālo 17. februāra aukstuma rekordu. Daugavpils meteostacija bija arī šī rīta aukstākā vieta visā [[Eiropa|Eiropā]]. Iepriekšējais aukstākais 17. februāris bija [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gadā]] [[Mērsrags|Mērsragā]], kad bija –30,5 grādi.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/17.02.2026-sorit-daugavpils-puse-sals-sasniedzis-32-gradus-jauns-17-februara-rekords-latvija.a634986/ Šorīt Daugavpils pusē sals sasniedzis 32 grādus — jauns 17. februāra rekords Latvijā], lsm.lv, {{dat|2026|2|17|SK}}</ref> * [[20. februāris]] — termometra stabiņš [[Kurzeme|Kurzemē]] paaugstinājās virs nulles, pirmo reizi kopš 7. janvāra tur netika reģistrēta negatīva gaisa temperatūra. Pavisam nedaudz virs nulles gaiss iesila arī Rīgā. Iepriekšējās sešās nedēļās pozitīva [[gaisa temperatūra]] Latvijā tika novērota tikai vienreiz – 12. februārī Daugavpilī gaiss iesila līdz +0,8 grādiem.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/20.02.2026-piektdien-kurzeme-gaisa-temperatura-pakapsies-gradu-virs-nulles.a635541/ Piektdien Kurzemē gaisa temperatūra pakāpsies grādu virs nulles], lsm.lv, {{dat|2026|2|20|SK}}</ref> * [[23. februāris]] — ziemeļaustrumu virzienā pāri valsts teritorijai virzījās plaša [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, atnesot sniegu, slapju sniegu, un sniega sega vietām rietumu un centrālajos rajonos kļuva par dažiem centimetriem biezāka. Šajos reģionos vakarpusē un naktī tika novērota arī [[atkala]], kas vietām turpinājās arī naktī.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8421246/pirmdien-latvijas-lielakaja-dala-gaidams-sniegs Pirmdien Latvijas lielākajā daļā gaidāms sniegs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|23|SK}}</ref> * [[27. februāris]]: ** Visā valstī sākās atkusnis, gaisa temperatūra sasniedza +1, +6 grādus, līdz ar to visā Latvijā beidzās periods ar nepārtrauktu [[sals|salu]], kad diennakts maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, kas vidēji turpinājās 49 diennaktis. Visās novērojumu stacijās vienlaikus šāds periods ilga 35 dienas, bet garākais nepārtraukts periods, kad maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, tika reģistrēts Alūksnē — 62 diennaktis.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027349790950916508 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|27|SK}}</ref> Arī vēsturiskais rekords pieder Alūksnei — 81 diennakts [[1984. gada laikapstākļi Latvijā|1984.]]/[[1985. gada laikapstākļi Latvijā|1985. gada]] ziemā. Dažās novērojumu stacijās šis sala periods bija viens no ilgākajiem vēsturē, piemērām, Rūjienā noslēgušais 54 dienu sala periods bija 2. garākais stabilais sals 21. gadsimtā un 3. garākais kopš [[1966. gads|1966.]]/[[1967. gads|1967. gada]] ziemas, bet Liepājā — garākais 21. gadsimtā un 2. garākais sala periods kopš [[1945. gads|1945. gada]], atpaliekot 8 dienas no rekorda.<ref> [https://x.com/LatvianNature/status/2027091731695485061 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2026|2|26|SK}}</ref> ** Šī bija pirmā diennakts no piecām, kad vidējā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā paaugstinājās virs nulles — iestājās meteoroloģiskais [[pavasaris]].<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/04.03.2026-latvija-sacies-meteorologiskais-pavasaris.a637268/ Latvijā sācies meteoroloģiskais pavasaris], lsm.lv, {{dat|2026|3|4|SK}}</ref> * [[28. februāris]] — Latvijas dienvidu daļā dienas laikā debesis skaidrojās un spoži spīdēja saule, kā rezultātā strauji paaugstinājās gaisa temperatūra. Daugavpilī un [[Zīlāni|Zīlānos]] termometra stabiņš sasniedza attiecīgi +10,1 °C un +10,9 °C, pirmo reizi kopš rudens gaisa temperatūra Latvijā pārsniedza +10 grādu atzīmi, uzstādot jaunus siltuma rekordus. Jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika pārspēti arī Skrīveros (+9,5 °C), Rēzeknē (+9,4 °C), Dagdā (+8,5 °C) un Liepājā (+8,4 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027803570712531370 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|28|SK}}</ref> Kopumā tika laboti seši siltuma rekordi — pirmie šajā gadā.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mfw7o5b4oc2s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|28|SK}}</ref> === Marts === * [[1. marts]] — Rēzeknes, Daugavpils, [[Madona]]s, Skrīveru un Dagdas novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Līdzīgi kā aizvadītajā dienā uzspīdēja saule, un Dagdā gaiss iesila līdz +8,8 °C, Skrīveros līdz +10,6 °C, Madonā un Daugavpilī līdz +10,9 °C, bet Rēzeknē termometra stabiņš paaugstinājās līdz +11,8 °C.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|1|SK}}</ref> Strauji sāka kust [[sniega sega]] un ledus kārta uz upēm un citām ūdenstilpēm. * [[5. marts]] — lielākajā daļā Latvijas upju [[ūdens]] līmeņa kāpums kļuva straujāks, bet vietām Kurzemē līdz ar sniega nokušanu [[pali]] mazinājās. Daļā Kurzemes upju ūdens līmenis nepaaugstinājās vai sāka pazemināties, bet kāpums turpinājās lielākajās upēs [[Abava|Abavā]], [[Venta|Ventā]] un [[Bārta (upe)|Bārtā]], kur pie Dūkupjiem ūdens līmenis kopumā cēlās par nepilniem diviem metriem. Arī Ziemeļvidzemes upēs [[Salaca|Salacā]], [[Rūja|Rūjā]] un [[Seda|Sedā]] ūdens līmenis dažos posmos pēdējās dienās nedaudz pazeminājās. Citos Latvijas reģionos ūdens līmenis upēs galvenokārt paaugstinājās ar pieaugošu intensitāti.<ref> [https://www.tvnet.lv/8427553/udens-limenis-latvija-strauji-kapj Ūdens līmenis Latvijā strauji kāpj], tvnet.lv, {{dat|2026|3|5|SK}}</ref> * [[8. marts]] — nostiprinoties [[Anticiklons|anticiklona]] ietekmei, visā Latvijas teritorijā valdīja sauss, saulains un pavasarīgi silts laiks, valsts lielākajā daļā gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem un piecās novērojumu stacijās tika laboti šīs dienas siltuma rekordi: [[Liepāja|Liepājā]] (+9,8 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+11,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (+11,9 °C), [[Stende|Stendē]] (+13,0 °C) un [[Mērsrags|Mērsragā]] (+13,9 °C). Rīgā pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra pārsniedza +10 grādu atzīmi, sasniedzot +11,8 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2030680887679951006 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|8|SK}}</ref> Daudzviet Kurzemē un Vidzemes ziemeļos sniega sega izzuda pavisam, bet visbiezākā sniega kārta saglabājās valsts austrumos, Dagdas novērojumu stacijā vēl bija 28 cm bieza sniega kārta.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/08.03.2026-no-pirmdienas-turpinasies-pavasarigs-laiks.a637942/ No pirmdienas turpināsies pavasarīgs laiks], lsm.lv, {{dat|2026|3|8|SK}}</ref> * [[9. marts]]: ** Gaisa temperatūrai Kolkā paaugstinoties līdz '''+14,7 °C''', tika uzstādīts jauns nacionālais siltuma rekords, par precīzi grādu pārspējot [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gada]] rekordu. Kopā tika laboti 10 diennakts un 1 dekādes rekords (Kolkā), kā arī atkārtots 1 diennakts rekords ([[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]]). Daudzviet gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem, nedaudz vēsāks bija piekrastes rajonos.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031061692029784490 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|9|SK}}</ref> ** Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais gaisa temperatūras maksimums, '''+13,7 °C'''. Iepriekšējais rekorda tika fiksēts [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gadā]], kad bija +12,9 grādi.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/09.03.2026-pirmdiena-bus-saulaina-vietam-tiks-sasniegts-9-marta-siltuma-rekords.a637959/ Pirmdiena būs saulaina, vietām tiks sasniegts 9. marta siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|3|9|SK}}</ref> * [[10. marts]] — siltākā diena kopš oktobra: Mērsraga novērojumu stacijā gaiss iesila līdz +16,4 °C, uzstādot gan diennakts, gan marta 1. dekādes siltuma rekordu stacijā, pirmo reizi Latvijā šajā gadā tika fiksēts +15 grādu siltums. Vietējas nozīmes rekordi, kā arī dekādes rekordi tika arī uzstādīti [[Rūjiena|Rūjienā]] (+14,0 °C), [[Skrīveri|Skrīveros]] (+14,7 °C) un [[Stende|Stendē]] (+15,3 °C), un Kolkas novērojumu stacijā (+14,0 °C).<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031364736353222919 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|10|SK}}</ref> * [[11. marts|11.]]—[[15. marts]] — turpinājās periods ar uzstādītiem siltuma rekordiem, kopā piecu dienu laikā tika uzstādīti 82 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī 6 dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. 11. martā tika laboti 11 siltuma rekordi, 12. datumā — 13 siltuma rekordi, arī nacionālais rekords ([[Gulbene|Gulbenē]] un Madonā '''+13,9 °C'''), 13. — 17 siltuma rekordi, 14. — visi 25 siltuma rekordi (visās novērojumu stacijās), tostarp visas Latvijas rekords (Liepājā un Pāvilostā '''+17,1 °C'''), 15. — 16 siltuma rekordi, atkārtojot arī nacionālo siltuma rekordu ([[Ainaži|Ainažos]] '''+14,3 °C'''), līdzīgā temperatūra bija arī [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gadā]] Mērsragā. Šajā laika posmā tika reģistrētas arī šī gada pirmās [[zibens]] izlādes — 12. martā [[Bauskas novads|Bauskas novadā]] un vietām Vidzemē.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031993984390774856 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|12|SK}}</ref> * [[18. marts]] — laikapstākļus noteica anticiklons, bezvēja dēļ daudzviet valstī nakts laikā izveidojās bieza [[migla]], kas atsevišķos reģionos, īpaši piekrastē, noturējās līdz priekšpusdienai. Plkst. 5 rītā mazākā redzamība bija 140 metri Rīgas ziemeļos [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], kā arī 200 metri Rīgas centra meteostacijā un Alūksnē.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8435496/tresdien-saulainakais-un-siltakais-laiks-latvija-saglabasies-austrumu-novados Trešdien saulainākais un siltākais laiks Latvijā saglabāsies austrumu novados], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|18|SK}}</ref> * [[20. marts]] — mazinājās ledus sastrēgums [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]], [[Pļaviņas|Pļaviņu]] pilsētā upe daļēji atbrīvojās no ledus. Ūdens līmenis [[Daugava|Daugavā]] pie Pļaviņām bija aptuveni divus metrus zemāks par 17. martā sasniegto maksimumu.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8437022/foto-plavinu-puse-mazinajies-ledus-sastregums FOTO ⟩ Pļaviņu pusē mazinājies ledus sastrēgums], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|20|SK}}</ref> Lielākajā daļā Latvijas upju mazinājās pali, turpinājās ūdens līmeņa pazemināšanās. Dažās upēs, tai skaitā [[Misa (upe)|Misā]] un [[Aiviekste|Aiviekstē]], saglabājās augsts ūdens līmenis un applūdušas [[paliene]]s. * [[23. marts]] — gan [[Bauska]]s, gan [[Mērsrags|Mērsraga]] novērojumu stacijā, gaisa temperatūrai paaugstinoties attiecīgi līdz +14,9 °C un +13,9 °C, tika laboti maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Zīlāni|Zīlānu]] novērojumu stacijā termometra stabiņš sasniedza +14,9 °C, tika atkārtots [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gadā]] uzstādītais siltuma rekords.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|23|SK}}</ref> * [[25. marts]] — neskatoties uz brāzmainu dienvidu, dienvidrietumu vēju un nelieliem nokrišņiem, tika aizvadīta ļoti silta diena, daudzviet termometra stabiņš paaugstinājās līdz +12, +16 grādiem, [[Kolka]]s pusē pat līdz +17 grādiem. Trijās novērojumu stacijās valsts dienvidaustrumos tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+14,5 °C), Dagdā (+14,7 °C) un Daugavpilī (+15,9 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2036841326495306185 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|25|SK}}</ref> Vēja brāzmas sasniedza 13–18 m/s, vietām piekrastes rajonos līdz 20 m/s, bet stiprākais [[vējš]] bija [[Ventspils|Ventspilī]] — brāzmās līdz 22 m/s. * [[29. marts]] — tika novērota ļoti kontrastaina gaisa temperatūra: naktī, zem skaidrām debesīm, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –5 grādiem, tikmēr dienā Kurzemē un piekrastes rajonos mākoņu dēļ bija +5, +8 grādi, bet valsts austrumos, spīdot saulei, termometra stabiņš sasniedza +15, +17 grādus. Daugavpilī ar '''+17,9 °C''' tika uzstādīts gan diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, gan visas valsts mēroga rekords. Vēl [[Zīlāni|Zīlānos]] (+16,6 °C) tika labots siltuma rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2038281196178698480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|29|SK}}</ref> === Aprīlis === * [[2. aprīlis]] — tikpat kā visā valstī gaisa temperatūra rīta stundās bija zem nulles, vietām [[Mērsrags|Mērsraga]], [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]], [[Ainaži|Ainažu]] pusē, kā arī pie [[Rīgas lidosta|lidostas "Rīga"]] sals pārsniedza –5 grādus, atbilstoši "Latvijas Valsts ceļu" informācijai arī vairākās vietās Vidzemē (galvenokārt uz [[A2]] šosejas) fiiksēts līdz –5, –6 grādiem. Vietām valdīja miglains laiks, kas dienu iepriekš skāra teju visus jūras piekrastes reģionus, tostarp arī Rīgu. Vēlāk vakarā [[migla]] izveidojās no jauna, ar redzamību līdz 200–500 metriem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8445064/ceturtdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Ceturtdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|2|SK}}</ref> * [[6. aprīlis]] — ciklona aukstais sektors atradās virs Latvijas teritorijas, un tā ietekmē pūta brāzmains vējš un veidojās [[gubu lietusmākoņi]], kas atnesa nokrišņus — lietu, [[krusa]]s graudus un slapja sniega pārslas. Konvektīvo (gubu) mākoņu veidošanās aktivitāti pastiprināja īsviļņu ieplakas bāriskajā laukā, kas papildus veicināja gubu mākoņu attīstību.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2041105218650132795 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|6|SK}}</ref> Ciklona ietekmē tika novērotas krasas vēja brāzmas, piekrastē līdz 20 m/s, bet stiprākais vējš tika fiksēts [[Ventspils|Ventspilī]], kur brāzmas pastiprinājās līdz 25 m/s, savukārt dienas reģistrētais nokrišņu daudzums vietām (piemērām, Zosēnu pusē) pietuvojās 10 mm. * [[7. aprīlis]] — atsevišķos rajonos Vidzemes vidienē ([[Madona]]s, Zosēnu, [[Cēsis|Cēsu]] pusē) no rīta sniga slapjš sniegs, uz zemes izveidojot plānu, nelielu sniega kārtiņu, nesasniedzot pat 1 cm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2041441060409250177 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|7|SK}}</ref> Citviet, līdzīgi kā iepriekšējā dienā, brīžiem lija, dažviet kopā ar krusas un [[sniegs|sniega]] graudiem. Saglabājās brāzmains ziemeļu, ziemeļrietumu vējš, brāzmās [[piekraste|piekrastē]] līdz 18 m/s. * [[10. aprīlis]] — tā kā laiks bija lielākoties skaidrs, visā teritorijā gaisa temperatūra nakts un rīta stundās pazeminājās līdz 0, –5 grādiem, aukstākais laiks valdīja [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] Kurzemes piekrastē un jūras piekrastes rajonos (Mērsragā, [[Rucava|Rucavā]], [[Pāvilosta|Pāvilostā]]).<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=04&day=10&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 04/10/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> Gaisa relatīvais mitrums valsts austrumos pazeminājās līdz 15%.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mj6zov3ii22o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|4|11|SK}}</ref> * [[15. aprīlis]] — visur valstī, izņemot atsevišķos rajonos Rīgas līča rietumu piekrastē, spīdot saulei, gaiss iesila līdz +14, +17 grādiem. Pūšot austrumu, ziemeļaustrumu vējam, augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Rīga|Rīgā]], [[Jelgava|Jelgavā]], [[Skrīveri|Skrīveros]] un dažviet Zemgalē. Diennakts vidēja gaisa temperatūra Rīgas centrā pārsniedza +11 grādus.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/15.04.2026-tresdien-gaidams-siltakais-laiks-sonedel.a642955/ Trešdien gaidāms siltākais laiks šonedēļ], lsm.lv, {{dat|2026|4|15|SK}}</ref> * [[16. aprīlis]] — [[Liepāja|Liepājā]] nokrišņu daudzums līdz agram rītam (plkst. 5) kopš 15.04. vakara sasniedza 18 mm, kas ir 63% no visa mēneša normas, ņemot vērā, ka aprīlis [[Liepāja|Liepājā]] vēsturiski ir gada sausākais mēnesis. Rīta stundās nedaudz vai mēreni lija vietām Kurzemes dienvidrietumu daļā, kā arī Vidzemē, Latgalē un [[Sēlija|Sēlijā]], bet nokrišņu daudzums lielākoties nepārsniedza 10 mm atzīmi.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8453247/ceturtdien-latvija-gaidami-mainigi-laikapstakli Ceturtdien Latvijā gaidāmi mainīgi laikapstākļi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|16|SK}}</ref> * [[20. aprīlis]] — skaidra laika ietekmē minimālā gaisa temperatūra ap pieciem rītā svārstījās no +3,5 grādiem Rīgas ziemeļu daļā [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] līdz –5 grādiem Zosēnos; teju visā valstī, izņemot piekrasti, termometra stabiņš noslīdēja zem nulles, Rīgā gaisa temperatūra noslīdēja līdz –2 grādiem [[lidosta]]s apkārtnē un +3 grādiem centrā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8455321/pirmdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Pirmdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|20|SK}}</ref> * [[25. aprīlis]] — pāri valsts teritorijai virzījās [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, priekšpusdienā vietām, pēcpusdienā jau daudzviet uzlija, lokāli mēreni stipri, dažviet tika fiksētas slapja sniega pārslas, bet lielākoties Vidzemē un Rīgas pievārtē tika reģistrētas arī [[zibens]] izlādes. Sākās vēja pastiprināšanās, iegriežoties vējam no rietumiem un ziemeļrietumiem, tas brāzmās pastiprinājās līdz 15–17 m/s.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/25.04.2026-sestdiena-bus-makonaina-un-vejaina.a644513/ Sestdiena būs mākoņaina un vējaina], lsm.lv, {{dat|2026|4|25|SK}}</ref> * [[26. aprīlis]] — gar Latvijas austrumiem virzījās ciklons, kas [[Somija]]s dienvidos un daļā [[Igaunija]]s naktī un no rīta atnesa 10–15 cm sniega, bet Latvijas teritorijā tas atnesa epizodiskus nokrišņus, tostarp arī sniegu un krusas graudus, kā arī stipru ziemeļu, ziemeļrietumu vēju. Vietām visos reģionos īslaicīgi zeme nosniga balta, īpaši no rīta Kurzemē.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2048393959026610632 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|26|SK}}</ref> Spēcīgākās vēja brāzmas rīta stundās tika novērotas Ventspilī un [[Kolka|Kolkā]] — 23 m/s, citviet piekrastē līdz 15–20 m/s, Rīgā, [[Bauska|Bauskā]], Rucavā, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Rēzekne|Rēzeknē]] pēcpusdienā tika novērotas vēja brāzmas līdz 20 m/s, pārējā valstī pārsvarā līdz 13–17 m/s. Stiprais vējš vietām lauza kokus un atrāva ēku konstrukcijas, glābēji līdz pēcpusdienai saņēma 37 izsaukumus saistībā ar vēja radītiem postījumiem, lielākoties Rīgā un Pierīgā.<ref> [https://www.tvnet.lv/8459710/visvairak-izsaukumu-uz-veja-postijumiem-sanemti-riga-un-pieriga Visvairāk izsaukumu uz vēja postījumiem saņemti Rīgā un Pierīgā], tvnet.lv, {{dat|2026|4|26|SK}}</ref> Vēja ietekmē ap plkst. 15.00 elektroapgāde tika traucēta ap 9000 klientu, galvenokārt [[Bauskas novads|Bauskas]], [[Cēsu novads|Cēsu]] un [[Valmieras novads|Valmieras novadā]]. * [[27. aprīlis]] — vēja ātrums brāzmās Rīgā un [[Dagda|Dagdā]] sasniedza 19 m/s, diennakts vidējā gaisa temperatūra Latvijā noslīdēja četrus līdz piecus grādus zem normas, dienu iepriekš, 26. aprīlī, pat sešus grādus zem normas.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8460588/ari-otrdien-putis-auksts-ziemelis Arī otrdien pūtīs auksts ziemelis], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|28|SK}}</ref> === Maijs === * [[1. maijs]] — pirmo reizi 2026. gada pavasara sezonā un pirmo reizi kopš septembra gaisa temperatūra Latvijas teritorijā sasniedza +20 grādu atzīmi. Visaugstāk termometra stabiņš paaugstinājās [[Dobele|Dobelē]], kur bija +22,4 °C,<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2050281223981875710 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|1|SK}}</ref> +20 grādu siltums tika sasniegts arī [[Stende|Stendē]] (+21,9 °C), [[Rīga|Rīgā]] (+21,0 °C), [[Saldus|Saldū]] (+20,8 °C) un [[Jelgava|Jelgavā]] (+20,5 °C). Pārējā valstī gaisa temperatūra svārstījās +13, +19 grādu robežās, vējam pūšot no jūras puses, vēsākais laiks bija piekrastes novados.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/01.05.2026-pirmo-reizi-saja-gada-gaisa-temperatura-latvija-pakapusies-virs-20-gradiem.a645388/ Pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra Latvijā pakāpusies virs +20 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|1|SK}}</ref> [[Attēls:Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs.jpg|alt=Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs|thumb|150px|[[Ķemeru nacionālais parks]], 2026. gada 2. maijs]] * [[3. maijs]] — teritorijas lielākajā daļā šī bija pirmā vasarīgi siltā diena, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +20, +25 grādiem, bet [[Zemgale|Zemgalē]] un Rīgas apkārtnē pat līdz +26 grādiem. Piecās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Kolka|Kolkā]] (+20,8 °C), [[Madona|Madonā]] (+24,8 °C), [[Mērsrags|Mērsragā]] (+25,3 °C), [[Zīlāni|Zīlānos]] (+25,4 °C), [[Bauska|Bauskā]] (+26,9 °C, augstākā gaisa temperatūra valstī).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2050917564838969717 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|3|SK}}</ref> Rīgā gaiss iesila līdz +26,2 °C, atkārtojot [[1996. gada laikapstākļi Latvijā|1996. gada]] uzstādīto rekordu. Paaugstinātas [[ozons|ozona]] koncentrācijas dēļ [[gaiss|gaisa]] kvalitāte Latvijā bija viduvēja, vietām — slikta.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/03.05.2026-pirmo-reizi-kops-septembra-gaiss-latvija-sasilis-lidz-25-gradiem.a645506/ Pirmo reizi kopš septembra gaiss Latvijā sasilis līdz 25 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|3|SK}}</ref> * [[4. maijs]] — daudzviet [[Latgale|Latgalē]] un dažviet citur šī bija siltākā [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena]] novērojumu vēsturē, septiņās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Daugavpils]] bija siltākā vieta Latvijā ar +28,2 °C, un līdz nacionālam 4. maija siltuma rekordam šeit pietrūka vien 0,2 grādi.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2051311808305156398 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}</ref> Jauni siltuma rekordi tika uzstādīti arī Zīlānos (+26,7 °C), [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+26,2 °C), [[Dagda|Dagdā]] (+26,2 °C), Madonā (+25,5 °C), Bauskā (+25,4 °C) un [[Alūksne|Alūksnē]] (+24,1 °C). Citviet bija +19, +23 grādi, Kurzemes piekrastē nebija siltāks par +14, +16 grādiem, nedaudz īslaicīgi lija, [[Sēlija|Sēlijā]] un vietām [[Vidzeme|Vidzemē]] arī dārdēja pērkons.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2051305917052780868 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}</ref> * [[9. maijs]] — pašos Latgales dienvidaustrumu rajonos visas dienas garumā ilgstoši un mēreni stipri lija, Dagdas un Daugavpils novērojumu stacijās nolija līdz 10 mm lietus, bet lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Piedruja|Piedrujā]] (pie [[Baltkrievija]]s pierobežas) — 26 mm.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mli2jjy2w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|10|SK}}</ref> * [[13. maijs]] — lietum šķērsojot plašāku valsts teritorijas daļu, daudzviet lija, arī ilgstoši, austrumu rajonos reģistrētas arī [[lietusgāze]]s, kurus pavadīja arī [[pērkona negaiss]]. Visvairāk nokrišņu bija Alūksnē, kur diennaktī nolija 23,4 mm, kas ir 37% no visas mēneša normas.<ref> [https://www.tvnet.lv/8470613/ceturtdien-mainigs-makonu-daudzums-vietam-islaicigi-lis Ceturtdien mainīgs mākoņu daudzums, vietām īslaicīgi līs], tvnet.lv, {{dat|2026|5|14|SK}}</ref> Madonas un Rēzeknes pusē nolija ap 12—14 mm, ap 10 mm nokrišņu tika fiksēts [[Ainaži|Ainažu]] un Daugavgrīvas novērojumu stacijās, citās novērojumu stacijās, pārsvarā zem 10 mm. * [[17. maijs]] — atrodoties starp silta gaisa masu austrumos no Latvijas un vēsu gaisu rietumos, valstī tika fiksēti temperatūras kontrasti. Vairākās vietās Latgalē: Rēzeknes, Dagdas, Daugavpils pusē gaiss iesila līdz +22, +24 grādiem, tikmēr pie jūras esošos rajonos nebija siltāks par +11, +12 grādiem. Plašā valsts daļā gaisa temperatūra svārstījās +13, +17 grādu robežās.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=05&day=17&hora=18&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 05/17/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[18. maijs]]: ** No dienvidaustrumiem pāri Latvijas teritorijai virzījās nokrišņu zona, daudzviet nesot lietusgāzes un pērkona negaisu. Pēcpusdienā stiprākie nokrišņi skāra valsts austrumu daļu, kur tika reģistrētas arī dažas zibens izlādes, savukārt vēlā vakarā un nakts sākumā valsts centrālo daļu, arī Rīgas apkārtni, šķērsoja pirmais lielais vasarīgais negaiss.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2056464711877550581 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|18|SK}}</ref> [[Ropaži|Ropažu]] apkārtnē tika fiksēta visai intensīva zibeņošana — sensoru sistēma fiksē ap 25 zibeņiem ik minūti. Tālāk šīs negaiss virzījās uz ziemeļiem, ziemeļrietumiem, [[Saulkrasti|Saulkrastu]] virzienā.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2056476358847369393 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|18|SK}}</ref> ** ESTOFEX jeb Eiropas Eksperimentālais vētru prognozēšanas centrs iekļāva Latvijas austrumu daļu pirmajā, bet Latgales dienvidaustrumu daļu otrajā risku zonā saistībā ar iespējamiem stipriem [[negaiss|negaisiem]].<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mm4kt7a6622p Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|18|SK}}</ref> * [[19. maijs]] — nokrišņu daudzums Madonas novērojumu stacijā diennakts laikā sasniedza 30,6 mm, Vičakos 25,6 mm, Rīgas centra meteostacijā — 21,2 mm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2056634685921304675 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|19|SK}}</ref> * [[21. maijs]] — pāri Kurzemei un arī valsts centrālajiem rajoniem virzījās nelielas nokrišņu zonas, kā arī lielāki [[gubu mākoņi]], bet tie bija lielākoties mazaktīvi, tikai dažviet nesot lokālas, stiprākas lietusgāzes, Jelgavas apkārtnē tika reģistrēti arī zibens uzplaiksnījumi. Visstiprāk nolija Stendē, dažu stundu laikā nokrišņu daudzums šajā novērojumu stacijā sasniedza 21,4 mm,<ref> [https://www.tvnet.lv/8475900/piektdien-latvija-islaicigi-lis-vietam-dardes-perkons Piektdien Latvijā īslaicīgi līs, vietām dārdēs pērkons], tvnet.lv, {{dat|2026|5|22|SK}}</ref> citviet lietus daudzums bija krietni mazāks. * [[27. maijs]] — pieņēmās spēkā ziemeļu-ziemeļrietumu vējš, kas daudzviet brāzmās sasniedza 15—20 m/s, Rīgā pat 22 m/s, arī ceļu sensors pie [[Kārsava]]s negaisā reģistrēja vēja brāzmas līdz 22,5 m/s.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mmt4ouwdbs2k Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|27|SK}}</ref> No rīta Vidzemē sāka veidoties lietus un negaisa mākoņi, kas dienas gaitā virzījās pāri valsts austrumiem, nesot lokālas lietusgāzes, negaisu, dažviet arī krusu. [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] līdz vakaram saņēma 111 izsaukumus saistībā ar stipro vēju. Lielākoties vējš uz ceļiem nogāza kokus, četros gadījumos Rīgā koks nokrita uz automašīnas, bet vienā gadījumā Rīgā dzīvojamai mājai atrāva jumta segumu. [[Preiļi|Preiļos]] koks nokrita uz automašīnas un dzīvojamās mājas. Visvairāk izsaukumu — 34, tika saņemti Rīgā, savukārt Rīgas reģionā — 29 (visvairāk [[Ropažu novads|Ropažu novadā]]), bet Latgalē saistībā ar vēja postījumiem tika saņemti 27 izsaukumi (lielākā daļa [[Preiļu novads|Preiļu novadā]]).<ref> [https://www.tvnet.lv/8479337/foto-vugd-sanemis-111-izsaukumus-veja-postijumu-del FOTO ⟩ VUGD saņēmis 111 izsaukumus vēja postījumu dēļ], tvnet.lv, {{dat|2026|5|27|SK}}</ref> * [[28. maijs]] — ļoti stiprā vēja ietekmē tika saņemti 39 izsaukumi par radītajiem postījumiem visā valstī, VUGD norādīja, ka lielākoties vējš uz ceļa braucamās daļas bija nogāzis [[koks|kokus]]. Visvairāk izsaukumu (16) tika saņemti Rīgā, kur arī fiksētas stiprākās vēja brāzmas — 18 m/s līdz 21 m/s.<ref> [https://www.tvnet.lv/8480107/speciga-veja-postijumu-del-ceturtdien-sanemti-39-izsaukumi Spēcīga vēja postījumu dēļ ceturtdien saņemti 39 izsaukumi], tvnet.lv, {{dat|2026|5|28|SK}}</ref> Latvijas austrumiem pāri virzījās lietus mākoņi, nokrišņu daudzums Madonā pārsniedza 15 mm, tikmēr pārējā valsts teritorijā lielākoties spīdēja saule. * [[30. maijs]] — naktī Ventspils un Liepājas lidostā termometra stabiņš noslīdēja līdz nullei, arī [[Rucava|Rucavā]] un dažviet Kurzemes centrālajā daļā gaisa temperatūra svarstījās ap nulli, vietām tika reģistrēta arī [[salna]].<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mn26uqlusc26 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|30|SK}}</ref> === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — līdz ar kalendāro vasaras sākumu Latvijā iestājās arī [[meteoroloģiskā vasara]] (tā sākas, kad piecas diennaktis pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra sasniedz vismaz +15 grādus, un šī bija pirmā tāda diena).<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mnbmtukjts2j Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|2|SK}}</ref> 1. jūnijs ir arī vidējais datums, kurā Latvijā iestājas meteoroloģiskā vasara klimatiskās normas periodā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8482378/latvija-sakusies-meteorologiska-vasara Latvijā sākusies meteoroloģiskā vasara], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|6|2|SK}}</ref> * [[3. jūnijs]] — [[Mērsrags|Mērsragā]] tika atkārtots [[1971. gada laikapstākļi Latvijā|1971. gadā]] uzstādītais diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, +25,6 °C. * [[5. jūnijs|5.]]—[[6. jūnijs]] — ziemeļu virzienā no dienvidiem Latvijai pāri virzījās lietusgāzes, vietām kopā ar pērkona negaisu, spēcīgākie nokrišņi šķērsoja valsts centrālo daļu un Kurzemes rietumu daļu. Vēlā vakarā un nakts gaitā visvairāk nolija [[Kuldīga]]s un [[Bauska]]s pusē, dažu stundu laikā Bauskas novērojumu stacijā nokrišņu daudzums sasniedza 45 mm jeb 74% no mēneša normas (vienā stundā 27,2 mm), bet kopējais lietus daudzums (līdz 06.06. plkst. 13.00) sasniedza 51,8 mm, Kuldīgā — 48,2 mm.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mnlbfhskm22z Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|6|SK}}</ref> 6. jūnija pēcpusdienā lietus un negaiss bija valsts austrumu rajonos, bet citviet mākoņu sega pakāpeniski izklīda. Vēl spēcīgākie negaisi tika reģistrēti [[Lietuva|Lietuvā]], kuru laikā plosījās arī daži virpuļviesuļi, stiprākais no tiem bija [[Kauņa|Kauņā]], sasniedzot IF2 spēku.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2063246202292851125 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|6|SK}}</ref> * [[8. jūnijs]] — pāri valsts teritorijai, īpaši austrumu rajoniem, virzījās plaša nokrišņu zona, atnesot ilgstošu un stipru lietu. Visstiprāk lija Latvijas dienvidaustrumos, [[Daugavpils]] novērojumu stacijā no lietus sākuma līdz pusnaktij nokrišņu daudzums sasniedza 50,2 mm (2/3 no mēneša normas). Reģionā no Sīļiem līdz [[Madona]]i nolija ap 15—25 mm, citur Vidzemē līdz 10 mm, pārējā valsts daļā 0—5 mm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2064086033554120932 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|8|SK}}</ref> * [[9. jūnijs]] — naktī austrumu rajonos turpinājās [[lietus|lietavas]], kas vietām bija ļoti stipras; lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Sīļu novērojumu stacijā, kur diennakts laikā nolija 65 mm jeb 81% no jūnija normas (nakts sākumā vienā stundā nolija 26 mm), un Daugavpilī — 50,7 mm. Daudz nokrišņu bija arī [[Rūjiena|Rūjienā]] (36,5 mm), Zosēnos (38,6 mm), Madonā (33,8 mm) un [[Zīlāni|Zīlānos]] (28,7 mm). Pārējā Vidzemē un Latgalē lietus daudzums sasniedza 10—20 mm, bet citviet nokrišņu bija maz, vai nebija nemaz.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2064323203120464236 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|9|SK}}</ref> * [[11. jūnijs]] — rītā no dienvidiem Latvijas teritoriju sasniedza neliels, bet izteikti aktīvs un dinamisks [[ciklons]], kas valsts austrumos uz brīdi ienesa siltu, mitru un nestabilu gaisa masu, radot ekstremāli labvēlīgu vidi spēcīgu negaisu attīstībai. Dienas pirmajā pusē pāri Latvijai virzījās plaša nokrišņu zona, Kurzemē un vietām valsts centrālajos rajonos stipri lija, bet pēcpusdienā un vakarpusē virs austrumu novadiem veidojās [[negaiss|negaisa]] mākoņi, nesot stipras lietusgāzes un vēja brāzmas, kas radīja postījumus. Sīļos stundas laikā nolija 19,2 mm, bet posmā no 4 pēcpusdienā līdz 10 vakarā — 21,2 mm,<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2065149858332221924 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|11|SK}}</ref> bet Kurzemē visvairāk nokrišņu bija [[Stende]]s novērojumu stacijā — 20,5 mm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2065075465165971962 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|11|SK}}</ref> [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]] spēcīgākās vēja brāzmas negaisā norāva daļu jumta [[Bebrenes katoļu baznīca]]i. Gaisa temperatūra svārstījās +13, +16 grādu robežās Kurzemē un +25, +26 grādu robežās Latgalē. * [[13. jūnijs]] — nakts vidū valsts austrumu rajonos sasniedza plaša nokrišņu zona, nesot ilgstošu, brīžiem stipru lietu, īslaicīgas lietusgāzes ar pērkonu tika fiksētas arī citviet. Pāvilostā, [[Alūksne|Alūksnē]] un Madonā kopējais nokrišņu daudzums bija ap 11—13 mm, vietām starp novērojumu stacijām lija vēl vairāk.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=06&day=13&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/13/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[19. jūnijs]] — Ventspils, Liepājas, [[Salacgrīva]]s un Skultes ostā ūdens temperatūra svārstījās ap +17 grādiem, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] tā bija par grādu zemāka, savukārt Rīgas līča Kurzemes piekrastē ūdens temperatūra bija aptuveni +14 grādi. Kopumā [[Ezers|ezeros]], upēs un jūrā ūdens temperatūra sasniedza +14, +19 grādus, ūdens temperatūra lielākajās upēs bija +16, +19 grādi, mazākajās upēs tā daudzviet svārstījās ap +15 grādiem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8494067/udens-temperatura-latvijas-peldvietas-neparsniedz-19-gradus Ūdens temperatūra Latvijas peldvietās nepārsniedz 19 grādus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|6|19|SK}}</ref> * [[21. jūnijs]]: ** Nakts daļā Latvijas bija silta — minimālā gaisa temperatūra valsts centrālajos rajonos un piekrastes rajonos sasniedza +16, +19 grādus, siltākā nakts bija Rīgas centrā, gan trijos naktī, gan piecos no rīta termometra stabiņš sasniedza +19,8 °C.<ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/laika-noverojumu-karte Operatīvā informācija], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|6|21|SK}}</ref> ** Valsts lielākajā daļā diena bija ļoti silta un sutīga, daudzviet gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +25, +28 grādiem, vissiltākais bija [[Mērsrags|Mērsragā]] — +29,2 °C.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=06&day=21&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/21/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> Sutīga laika ietekmē veidojās lietus un negaisa mākoņi, jau no rīta, ap plkst. 10.00, Zemgali un Rīgas apkārtni šķērsoja pērkona negaiss, kas atnesa zibeņošanu un vietām stipru lietu, [[Dobele|Dobelē]] divās stundās nolija 15,3 mm.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3morsu5kh4k2d Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|21|SK}}</ref> Dienas laikā jauni [[negaiss|negaisa]] mākoņi turpināja veidoties virs Rīgas un Jūrmalas apkārtnes, kā arī valsts austrumu rajoniem, nesot lokālas lietusgāzes, kas ilga aptuveni 15 minūtes. * [[27. jūnijs]] — Latvijas teritorijai no [[Rietumeiropa]]s pietuvojās karstas gaisa masas, līdz ar to daļā valsts iestājās [[karstuma vilnis]] (izņēmums bija austrumi un ziemeļaustrumi, kur līdz pēcpusdienai bija daudz mākoņu un vietām lija, tur un arī dažviet piekrastē nebija siltāks par +22, +25 grādiem); gaisa temperatūra lielākoties svārstījās +26, +29 grādu robežās, siltākais laiks bija [[Bauska|Bauskā]] (+29,0 °C), Dobelē (+29,4 °C) un Stendē (+29,6 °C).<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2070901852187587005 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|27|SK}}</ref> * [[28. jūnijs]] — visā valstī laiks bija sutīgs un karsts, termometra stabiņš nenoslīdēja zem +26 grādiem, un lielākajā daļā Latvijas gaiss sakarsa līdz +28, +32 grādiem, visaugstāko atzīmi sasniedzot Mērsragā (+33,2 °C). Četrās novērojumu stacijās Kurzemē tika uzstādīts jauns šīs dienas siltuma rekords ([[Saldus]] +31,4 °C, Stende +31,9 °C, [[Liepāja]] +32,1 °C, [[Rucava]] +32,9 °C), turklāt Rucavā tika uzstādīts arī jauns dekādes un mēneša rekords, bet Pāvilostā, termometra stabiņam arī paaugstinoties līdz +32,9 °C, tika atkārtots [[2022. gada laikapstākļi Latvijā|2022. gadā]] uzstādītais rekords.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2071307203030425612 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|28|SK}}</ref> Rīgā gaiss sakarsa līdz +31,1 °C, Daugavgrīvā līdz +31,6 °C, līdz ar to gan galvaspilsētā, gan valstī kopumā šī bija pirmā reize 2026. gada vasarā, kad gaisa temperatūra pārsniedza +30 grādu atzīmi. * [[29. jūnijs]]: ** Neskatoties uz [[negaiss|pērkona negaisu]], Rīgā minimālā gaisa temperatūra naktī sasniedza +20,9 °C, līdzīgā temperatūra bija arī Daugavgrīvā.<ref> [https://x.com/Gints_photo/status/2071527634614243460 gintsm_photography], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}</ref> Zem +20 grādiem termometra stabiņš nenoslīdēja Dobelē (+20,9 °C), Ventspilī (+20,1 °C), Zosēnos (+21,2 °C), [[Priekuļi|Priekuļos]] (+20,0 °C), Skrīveros (+20,0 °C) un Rēzeknē (+20,0 °C), līdz ar to daudzviet šī bija pirmā [[tropiskā nakts]] 2026. gada vasarā.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071475171618152809 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}</ref> ** Turpinoties karstumam, septiņās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]] (+29,6 °C), Zīlānu (+29,8 °C), Dagdas (+30,0 °C), Dobeles (+30,3 °C), Madonas (+30,3 °C), Rēzeknes (+30,3 °C) un [[Daugavpils]] (+31,8 °C) novērojumu stacijās. Citviet valsts teritorijā gaisa temperatūra svārstījās +26, +29 grādu robežās, nedaudz vēsāks bija pie Daugavgrīvas un Vidzemes piekrastē, ap +23, +25 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071618229982667111 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}</ref> * [[30. jūnijs]] — atsevišķos rajonos tika piedzīvota [[tropiskā nakts]] jeb gaisa temperatūra nenoslīdēja zem +20 grādiem, tā tika novērota Liepājā (+20,5 °C), Daugavgrīvā (+20,4 °C), Ventspilī (+20,2 °C), Dobelē (+20,1 °C) un [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+20,0 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra naktī sasniedza +19,9 °C, pietrūka tikai 0,1 °C līdz tropiskai naktij.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071827436098965561 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|30|SK}}</ref> === Jūlijs === * [[3. jūlijs]] — nakts otrajā pusē Latviju sāka pakāpeniski ietekmēt ciklona darbība, no dienvidrietumiem pāri virzījās nokrišņu zona, aiz tās veidojās arī [[gubu lietusmākoņi]], vietām nesot stipru lietu un pērkonu, piekrastes rajonos arī brāzmainu vēju līdz 17 m/s. Stiprākos nokrišņus sagaidīja Kurzemes dienvidrietumi: Liepājā un Rucavā diennakts laikā nolija ap 20—22 mm, Kurzemes centrālajā daļā un [[Jelgava]]s pusē nokrišņu daudzums vidēji sasniedza 10—13 mm.<ref>[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=07&day=03&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/03/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[4. jūlijs]] — tikpat kā visos valsts reģionos veidojās lietus un negaisa mākoņi, nesot īslaicīgas lietusgāzes, stiprākie negaisa mākoņi veidojās virs [[Rīgas līcis|Rīgas līča]]. Vēlā vakarā, pēc plkst. 22.30, Rīgā plosījās pērkona negaiss ar ļoti stiprām lietusgāzēm. Vienas stundas laikā (plkst. 23.00) [[Rīga]]s centra meteostacijā nolija 20,8 mm, kas atbilst ļoti stipram lietum.<ref>[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2073643540857475480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|7|5|SK}}</ref> * [[5. jūlijs]]: ** Nokrišņu daudzums Rīgas centrā nakts laikā (no 04.07. plkst. 21.00 līdz 05.07. plkst. 8.00) sasniedza 37,7 mm jeb 47% no mēneša normas (79,5 mm).<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mpu7ezp53c2v Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|5|SK}}</ref> Ļoti stipras lietusgāzes skāra arī [[Sigulda|Siguldu]], kur naktī nolija 30,1 mm. ** Dienas gaitā turpināja veidoties lietus un negaisa mākoņi, vakarā pāri Rīgas apkārtnei, [[Jūrmala]]i un Zemgalei virzījās vairāki pērkona lietusgāžu mākoņi, dažviet, tostarp Tukuma un Mārupes novadā, negaisa laikā bira arī [[krusa]], bet intensīvas lietusgāzes Rīgā (Pārdaugavā) lokāli applūdināja ielas un ēku pagrabstāvus.<ref>[https://x.com/ltvzinas/status/2074057351028478113 LTV Ziņu Dienests], x.com, {{dat|2026|7|6|SK}}</ref> [[Attēls:Sliežu ceļi pie Zasulauka stacijas.jpg|alt=|thumb|220px|Lietus mākoņi [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], Rīgā ([[Zasulauks (stacija)|Zasulauka dzelzceļa stacija]]), 2026. gada 6. jūlijs]] * [[6. jūlijs]] — trešo vakaru pēc kārtas Rīgas novērojumu stacijā novērots [[pērkona negaiss]].<ref> [https://www.blitzortung.org/en/archive_data.php?stations_users=0&selected_numbers=*&end_date=1783296000&end_time=86100&start_date=1783296000&start_time=60000&north=90&west=-180&east=180&south=-90&rawdata_image=1&map=11&width_orig=640&width_result=640&png_gif=0&agespan=60&frames=12&delay=100&last_delay=1000&show_result=1 Real time lightning map], blitzortung.org/en/archive, {{dat|2026|7|6|SK}}</ref> * [[8. jūlijs]] — [[Baltijas valstis|Baltiju]] no dienvidrietumiem sasniedza aktīvs ciklons "[[Bernadette]]", kas nesa sev līdzi ilgstošus un stiprus nokrišņus, piekrastes rajonos arī ļoti brāzmainu vēju. Naktī valsts teritoriju sāka šķērsot plaša lietus zona, spēcīgākos nokrišņus reģistrēja valsts rietumos, līdz plkst. 9.00, kopš lietus zona sasniedza Latviju, [[Ventspils|Ventspilī]] nokrišņu daudzums sasniedza 50 mm jeb 80% no mēneša normas.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq4idiw6js2a Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|7|8|SK}}</ref> Dienā nokrišņi turpinājās galvenokārt Kurzemē un Vidzemes ziemeļos, bet [[ciklons|ciklonam]] griežoties uz vietas, vakarpusē no ziemeļaustrumiem arvien plašā teritorijā sākās ilgstošas un stipras lietavas. Aiz tās nokrišņu zonas dažviet veidojās arī gubu-lietus mākoņi, vietām, piemēram, Bauskā fiksēts arī pērkona negaiss ar intensīvu krusu.<ref> [https://www.la.lv/video-bauska-plosas-specigs-negaiss-pilsetu-parklaj-pamatiga-krusa VIDEO. Bauskā plosās spēcīgs negaiss — pilsētu pārklāj pamatīga krusa], la.lv, {{dat|2026|7|8|SK}}</ref> Līdz plkst. 18.00 vislielākais diennakts nokrišņu daudzums reģistrēts Ventspilī (78 mm), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (67 mm) un [[Liepāja|Liepājā]] (54 mm), stiprākās [[vējš|vēja]] brāzmas arī reģistrētas Ventspilī — līdz 22 m/s.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq5hogvqps2w Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|7|8|SK}}</ref> * [[9. jūlijs]] — spēcīgai nokrišņu zonai šķērsojot valsti no ziemeļaustrumiem, Latvijas centrālajos rajonos un Vidzemes ziemeļos naktī ļoti stipri un ilgstoši lija. Zona ar ilgstošām un stiprām lietavām virzījās pāri [[Rūjiena]]s, Mērsraga, Jūrmalas, Rīgas, [[Kalnciems|Kalnciema]], Jelgavas un Bauskas apkārtnei, visā šajā posmā lokāli applūda zemākās vietas un ceļi.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2075149997264248862 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|9|SK}}</ref> Diennakts [[nokrišņi|nokrišņu]] daudzums (08.07. plkst. 7.00 — 09.07. plkst. 7.00) iepriekš minētajos posmos sasniedza 45—60 mm, visvairāk nokrišņu (līdz 57—60 mm) bija Ventspils un Rūjienas novērojumu stacijās. Rīgas centrā šajā laika posmā nolija 32,9 mm, bet Daugavgrīvā 39 mm.<ref>[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2075095661653938198 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|7|9|SK}}</ref> Summējot arī iepriekš fiksētus nokrišņus (kopš 07.07. vakara), lielākais lietus daudzums fiksēts Ventspilī 85 mm, Pāvilostā 70 mm, Rūjienā 68 mm, Kalnciemā 58 mm, Liepājā 57 mm, Vičakos ([[Irbene|Irbenē]]) 55 mm, Bauskā 52 mm, Jelgavā ([[Staļģene|Staļģenē]]) 51 mm, Mērsragā 48 mm, Daugavgrīvā 48 mm.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq6s7x4nb22v Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|9|SK}}</ref> * [[12. jūlijs]] — agrā pēcpusdienā lielai daļai Latgales un [[Sēlija]]s pāri virzījās negaiss ar stiprām lietusgāzēm un krasām vēja brāzmām, vēl viens negaiss šķērsoja Vidzemi — Smiltenes, [[Valmiera]]s un Cēsu apkārtni, bet tas bija vājāks. Spēcīgākais negaiss plosījās [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]], lokāli nesot ļoti brāzmainu vēju; [[Rēzekne]]s novērojumu stacijā vējš brāzmās pastiprinājās līdz 21 m/s.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2076270082087436486 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|12|SK}}</ref> Lai gan oficiāli nolija tikai 5 mm, Rēzeknē dažviet applūda ielas, bet stiprais vējš lauza kokus. Pērkona negaisa ietekmē valsts austrumos reģistrēti elektrotīkla bojājumi, ap plkst. 14.00 elektroapgāde traucēta ap {{sk|10000}} klientu, visvairāk — Rēzeknes, [[Preiļu novads|Preiļu]] un [[Ludzas novads|Ludzas novadā]].<ref>[https://www.tvnet.lv/8507371/latvijas-austrumu-dala-perkona-negaisu-ietekme-registreti-elektrotikla-bojajumi Latvijas austrumu daļā pērkona negaisu ietekmē reģistrēti elektrotīkla bojājumi], tvnet.lv, {{dat|2026|7|12|SK}}</ref> Laika posmā no plkst. 13 līdz plkst. 14.30 [[VUGD]] saņēma 28 izsaukumus, kur uz ceļa braucamām daļām bija uzkrituši koki, šādus izsaukumus saņēma Latgalē, visvairāk Rēzeknes novadā un pašā Rēzeknē — 21.<ref>[https://www.tvnet.lv/8507396/latgale-glabeji-sanemusi-daudz-izsaukumu-negaisa-kritusu-koku-del Latgalē glābēji saņēmuši daudz izsaukumu negaisā kritušu koku dēļ], tvnet.lv, {{dat|2026|7|12|SK}}</ref> Vēlā vakarā cits pērkona negaiss ar stiprām lietusgāzēm un mēreni stipru zibeņošanu sasniedza Latgales dienvidaustrumu daļu. * [[15. jūlijs]] — atklātas jūras krastā pie Liepājas un Pāvilostas ūdens temperatūra svārstījās ap +10 grādiem, Ventspils pludmalē ūdens atdzisa līdz pat +7 grādiem, tikmēr [[ūdens]] temperatūra Rīgas līcī galvenokārt bija +17, +20 grādi.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mqnoshxyzk2o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|15|SK}}</ref> * [[20. jūlijs]] — Latviju no dienvidiem sasniedza aktīvs ciklons, kas daudzviet, īpaši Kurzemē, atnesa stipras lietusgāzes, dažviet ilgstošas, vietām arī negaisus. Visvairāk lija valsts rietumos, līdz plkst. 22.00 lielākais nokrišņu daudzums reģistrēts [[Stende]]s (72,4 mm) un [[Ventspils]] (70,3 mm) novērojumu stacijās, citviet Kurzemē un Zemgalē lietus daudzums sasniedza 25—45 mm. Ap plkst. 18.00 pāri Rīgai pārgāja [[negaiss]] ar stiprām lietusgāzēm, lietavu dēļ applūdināti [[Krasta iela (Rīga)|Krasta ielas]], [[Brīvības gatve]]s un [[Vesetas iela (Rīga)|Vesetas ielu]] posmi, bet [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielā]] applūduša sliežu ceļa dēļ apstājās 7. un 14. maršruta tramvaju kustība abos virzienos.<ref>[https://www.tvnet.lv/8512368/latgales-iela-appludusas-sliedes-apstajusies-7-un-14-marsruta-tramvaju-kustiba Latgales ielā applūdušas sliedes; apstājusies 7. un 14. maršruta tramvaju kustība], tvnet.lv, {{dat|2026|7|20|SK}}</ref> Savukārt [[Talsu novads|Talsu novadā]] ļoti intensīvas lietusgāzes izraisīja zemāko vietu applūšanu un izskaloja grants ceļu posmā [[Dursupe]]—[[Oksle]], kā arī pārrauts Dursupes dzirnavezera aizsprosts, applūda apkārtējā teritorija un izskaloti vairāki ceļu posmi, tajā skaitā reģionālais ceļš [[Autoceļš P128|P128]] [[Jūrmala]]—[[Talsi]].<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2079294442050089122 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|20|SK}}</ref> * [[21. jūlijs]] — diennakts nokrišņu daudzums Stendē sasniedza 74 mm, Ventspilī 82 mm, bet kopš mēneša sākuma Ventspils novērojumu stacijā [[lietus]] daudzums pārsniedza 200 mm jeb 315% no jūlija normas.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mr4r3fw7is2j Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|21|SK}}</ref> * [[24. jūlijs]] — sākot no dienas vidus uz austrumiem no Rīgas veidojās gubu-lietus mākoņi, kas, pārsvarā Vidzemē un [[Sēlija|Sēlijā]], nesa īslaicīgas [[lietusgāzes]], dažviet ar pērkonu. Priekšpusdienā lokāls gubu-lietus mākonis daļai Rīgas atnesa īslaicīgu, stipru lietusgāzi, Rīgas [[Latvijas Universitāte|LU]] meteostacijā vienā stundā fiksēja 10,1 mm, bet kopā Rīgas centrā nolija 11 mm, kas bija lielākais dienas nokrišņu daudzums valsts novērojumu stacijās.<ref>[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=07&day=24&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/24/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[27. jūlijs]] — daudzviet pāri virzījās nokrišņu zonas, nesot īslaicīgas lietusgāzes, krasas [[vējš|vēja]] brāzmas, austrumos arī pērkona negaisu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/laika-zinas/27.07.2026-pirmdien-daudzviet-latvija-gaidams-lietus-un-negaiss.a656389/ Pirmdien daudzviet Latvijā gaidāms lietus un negaiss], lsm.lv, {{dat|2026|7|27|SK}}</ref> Lokālas vēja brāzmas līdz 16 m/s novērotas [[Skrīveri|Skrīveros]] un Rīgā, arī visvairāk nokrišņu bija Skrīveru novērojumu stacijā, kur kopā nolija ap 15 mm. * [[31. jūlijs]]: ** Valsti īslaicīgi piemeklēja ļoti karsts laiks, lielākajā Latvijas daļā gaisa temperatūra sasniedza +27, +32 grādus. Karstākais laiks valdīja Zemgalē un Rīgas apkārtnē. Bauskā un Jelgavā termometra stabiņš pārsniedza +32 grādu atzīmi, maksimumu sasniedzot [[Jelgava|Jelgavā]], +32,6 °C, kur labots arī 31.07. karstuma rekords.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mrxymazrls2f Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|8|1|SK}}</ref> Trešā augstākā gaisa temperatūra fiksēta [[Dobele|Dobelē]] (+31,8 °C), kur atkārtots [[2003. gada laikapstākļi Latvijā|2003. gadā]] uzstādītais rekords. Savukārt Rīgā reģistrēta gada otrā augstākā gaisa temperatūra: +31,0 °C. +30 grādu atzīmi gaisa temperatūra nesasniedza valsts austrumos un Kurzemes piekrastes rajonos. ** Lielā karstuma un augstā gaisa mitruma ietekmē vakarpusē, galvenokārt valsts centrālajā daļā, veidojās pērkona negaisi ar stipru lietu, brāzmainu vēju un krusu. Uz aukstās atmosfēras frontes pirmie negaisa mākoņi izveidojās [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]], sasniedzot [[Saulkrasti|Saulkrastu]] un [[Zvejniekciems|Zvejniekciema]] apkārtni, atnesot lielgraudu krusu un krasas vēja brāzmas, vēlāk negaisi aizvirzījās tālāk uz [[Sigulda]]s pusi.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083206522427818072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}</ref><ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083216026045391137 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}</ref> Vakarā citi negaisa mākoņi izveidojās valsts vidienē, Bauskas un Jelgavas apkārtnē, vēlāk ap plkst. 21.00 tie sasniedza arī Rīgu, kur arī bija krusa un intensīvi zibeņoja.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083247895491256428 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}</ref> Līdz pusnaktij tie atkal pārstaigāja Skultes un [[Saulkrasti|Saulkrastu]] apkārtni un devās tālāk ziemeļaustrumu virzienā. [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] saņēma ap 20 izsaukumus, kur lūzuši koki bija aizšķērsojuši ceļu. Izsaukumus saņēma Cēsu, Valmieras, Saulkrastu, Siguldas, Bauskas, Limbažu un Ogres novados, kā arī Rīgā. [[Siguldas novads|Siguldas novada]] [[Krimuldas pagasts|Krimuldas pagastā]] uz ceļa bija nogāzti desmit nolūzuši koki.<ref>[https://www.tvnet.lv/8519380/stipra-negaisa-del-glabeji-piektdien-devusies-uz-20-izsaukumiem Stiprā negaisa dēļ glābēji piektdien devušies uz 20 izsaukumiem], tvnet.lv, {{dat|2026|8|1|SK}}</ref> === Augusts === * [[2. augusts]] — Latgales dienvidaustrumu daļu naktī šķērsoja pērkona negaiss ar stipru lietu, dažviet novērota arī krusa.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083645355506221408 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|8|1|SK}}</ref> Šis negaiss ieradās no Lietuvas, kur, vietām [[Viļņa]]s apkārtnē atnesa vētru un stipras lietusgāzes, bet Latvijā tas nebija postošs. Daudzviet nolija 10—15 mm, [[Zīlāni|Zīlānos]] — 18 mm. * [[5. augusts]] — termometra stabiņš [[LVĢMC]] novērojumu tīklā paaugstinājās līdz +23,2 grādiem [[Kolka|Kolkā]] un līdz +27, +30 grādiem pārējā valstī, savukārt [[Jelgava]]s novērojumu stacijā, kas atrodas [[Staļģene|Staļģenē]], gaiss sakarsa līdz pat +31 grādam; lai arī bija karsts laiks, neviens karstuma rekords netika pārspēts.<ref>[https://ciklons.tvnet.lv/8522169/ceturtdiena-bus-silta-tacu-vietam-lis-un-iespejams-ari-perkona-negaiss?_gl=1*1qi2g67*_gcl_au*NzIxNzcwODc2LjE3ODE0Mjg2NjA Ceturtdiena būs silta, taču vietām līs un iespējams arī pērkona negaiss], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|6|SK}}</ref> * [[8. augusts]] — oficiālajās Rīgas peldvietās ūdens temperatūra sasniedza +18, +22 grādus, siltākais ūdens bija [[Ķīšezers|Ķīšezerā]], [[Daugava|Daugavā]] pie [[Ķīpsala|Ķīpsalas]], [[Bolderājas karjera ūdenskrātuve|Bolderājas karjerā]]. Savukārt [[Daugava|Daugavā]] pie [[Lucavsala|Lucavsalas]] un [[Rumbula|Rumbulā]] ūdens temperatūra bija +21 grāds, bet jūras ūdens temperatūra [[Vecāķi|Vecāķos]] sasniedza +19 grādus, [[Vakarbuļļu peldvieta|Vakarbuļļu]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvas]] peldvietās ūdens iesila līdz +18 grādiem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8523656/rigas-peldvietas-udens-iesilis-lidz-22-gradiem Rīgas peldvietās ūdens iesilis līdz 22 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|8|SK}}</ref> Citās valsts ūdenskrātuvēs ūdens temperatūra svarstījās +16, +25 grādu robežās, [[Baltijas jūra|Baltijas jūras]] un Rīgas līča piekrastē +17, +22 grādu robežās. * [[11. augusts]] — brāzmaina vēja ietekmē, virs Rīgas līča ūdeņiem, kā arī citur sauszemes reģionos veidojās [[gubu-lietus mākoņi]], daudzviet atnesot īslaicīgas lietusgāzes, pērkona negaisu un krusu. Krusa tika manīta Talsu un Tukuma pusē, kā arī [[Ķekava|Ķekavas]] un [[Lielvārde|Lielvārdes]] novadā un dažviet citur. Arī Rīgā pērkona negaisa laikā tika novērota krusa, savukārt [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] vējš brāzmās pastiprinājās līdz 19 m/s.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8525706/tresdien-bus-salidzinosi-vess-un-vietam-islaicigi-lis Trešdien būs salīdzinoši vēss un vietām īslaicīgi līs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|12|SK}}</ref> Visvairāk nokrišņu bija Lielpečos, Skrīveros un Alūksnē, kur vietām nolija ap 10 mm. == Gada pārskati == === Gaisa temperatūra === [[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un vidējā temperatūra pa dekādēm. Dati no LVĢMC klimatiskās informācijas pārskatiem. {| class="wikitable collapsible" style="font-size:95%;border:0px;text-align:center;line-height:175%;" |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" colspan="19" bgcolor="#DDDDDD" | '''2026. gada [[gaisa temperatūra]]s rādītāji pa dekādēm [[Latvija|Latvijā]]. ([[°C]])''' |- | align="left" style="background: #DDDDDD;height=20;" | Mēnesis ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Marta klimats Latvijā|Marts]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]] |- | align="left" style="background: #FFFFFF;" | Dekāde ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais maksimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|4,1}} | {{Temperatūras krāsa|–1,8}} | {{Temperatūras krāsa|–2,5}} | {{Temperatūras krāsa|–2,0}} | {{Temperatūras krāsa|1,4}} | {{Temperatūras krāsa|10,9}} | {{Temperatūras krāsa|16,4}} | {{Temperatūras krāsa|17,1}} | {{Temperatūras krāsa|17,9}} | {{Temperatūras krāsa|14,2}} | {{Temperatūras krāsa|17,9}} | {{Temperatūras krāsa|17,2}} | {{Temperatūras krāsa|28,2}} | {{Temperatūras krāsa|25,8}} | {{Temperatūras krāsa|23,7}} | {{Temperatūras krāsa|25,6}} | {{Temperatūras krāsa|27,8}} | {{Temperatūras krāsa|33,2}} |- | align="left" style="height=16" | Vidējā temperatūra ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|–5,3}} | {{Temperatūras krāsa|–10,3}} | {{Temperatūras krāsa|–10,3}} | {{Temperatūras krāsa|–12,3}} | {{Temperatūras krāsa|–9,8}} | {{Temperatūras krāsa|–1,5}} | {{Temperatūras krāsa|2,7}} | {{Temperatūras krāsa|5,3}} | {{Temperatūras krāsa|5,3}} | {{Temperatūras krāsa|3,8}} | {{Temperatūras krāsa|6,9}} | {{Temperatūras krāsa|5,1}} | {{Temperatūras krāsa|10,7}} | {{Temperatūras krāsa|11,5}} | {{Temperatūras krāsa|12,6}} | {{Temperatūras krāsa|16,4}} | {{Temperatūras krāsa|14,6}} | {{Temperatūras krāsa|19,8}} |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais minimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|–18,2}} | {{Temperatūras krāsa|–24,5}} | {{Temperatūras krāsa|–32,8}} | {{Temperatūras krāsa|–31,7}} | {{Temperatūras krāsa|–32,5}} | {{Temperatūras krāsa|–16,6}} | {{Temperatūras krāsa|–8,4}} | {{Temperatūras krāsa|–6,0}} | {{Temperatūras krāsa|–6,3}} | {{Temperatūras krāsa|–5,5}} | {{Temperatūras krāsa|–5,5}} | {{Temperatūras krāsa|–3,8}} | {{Temperatūras krāsa|–3,1}} | {{Temperatūras krāsa|0,3}} | {{Temperatūras krāsa|0,1}} | {{Temperatūras krāsa|2,8}} | {{Temperatūras krāsa|4,8}} | {{Temperatūras krāsa|8,2}} |- | align="left" style="background: #DDDDDD;height=20" | Mēnesis ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]] |- | align="left" style="background: #FFFFFF;" | Dekāde ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais maksimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|28,0}} | {{Temperatūras krāsa|29,4}} | {{Temperatūras krāsa|32,6}} | {{Temperatūras krāsa|31,0}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Vidējā temperatūra ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|16,1}} | {{Temperatūras krāsa|19,2}} | {{Temperatūras krāsa|17,1}} | {{Temperatūras krāsa|18,5}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais minimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|7,9}} | {{Temperatūras krāsa|8,8}} | {{Temperatūras krāsa|7,2}} | {{Temperatūras krāsa|8,0}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |} === Gaisa temperatūras fakti Rīgā === {{Col-begin|width=50%}} Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas "Rīga—Universitāte". {{Col-2}} Zemākā gaisa temperatūra dienā: * * * * * {{Col-2}} Augstākā gaisa temperatūra naktī: * +20,9&nbsp;°C&nbsp;— [[29. jūnijs]] * +19,9&nbsp;°C&nbsp;— [[30. jūnijs]] {{Col-end}} == Skatīt arī == * [[Latvijas klimats]] * [[Rīgas klimats]] * [[2026. gads Latvijā]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Meteo ārējā saite}} {{Latvijas laikapstākļi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas klimats]] [[Kategorija:2026. gads Latvijā]] ildidupc6o4ep02y8iygfjs0f6pr5jd 10 619615 4505801 4505564 2026-08-11T16:36:56Z Dainis 876 4505801 wikitext text/x-wiki {{Gada orbitālie starti | gads = 2026 | pavadoņi = [[CSG-3]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Pandora (orbitālā observatorija)|Pandora]]{{,}} 3 × [[Hawk 13]]{{,}} 2 × [[ICEYE X]]{{,}} [[Umbra-12]]{{,}} 2 × [[Acadia (pavadonis)|Acadia]]{{,}} [[HyMS]]{{,}} 10 × [[AETHER]]{{,}} 8 × [[MINAS]]{{,}} [[Hydra-2]]{{,}} [[SPARCS]]{{,}} [[Flamingo 1]]{{,}} [[CarbSAR IOD]]{{,}} [[BlackCAT]]{{,}} [[Dcubed-1/Araqys-D1]]{{,}} 2 × [[Tomorrow S]]{{,}} 4 × [[Connecta IoT]] {{!}} <!-- --><s>[[EOS-N1]]{{,}} [[KID]]{{,}} THEOS-2A{{,}} MOI-1{{,}} Aayulsat{{,}} DR-1{{,}} SR-2{{,}} Solaras-S4{{,}} CGUSat{{,}} DSAT-1{{,}} LACHIT{{,}} SanskarSat{{,}} Munal{{,}} AllToSpace{{,}} EduSat{{,}} UaiSat{{,}} Galaxy Explorer{{,}} Orbital Temple{{,}} Aldebaran-1</s> <!-- -->{{!}} [[Yaogan-50 01]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[ALSAT-3A]] {{!}} 4 × [[Tianqi]] {{!}} <s>[[Shijian 32]]</s> {{!}} <s>[[Zidingxiang 3]]</s> {{!}} [[Starshield|USA-572 — USA-580]]{{,}} [[USA-581]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 2 × [[Open Constellation]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[USA-574]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Neonsat-1A]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[AlSat-3B]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2600 — 2608 {{!}} [[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi|CSSHQ]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[PRSC-E02]] {{!}} [[Elektro-L № 5]]{{,}} [[Jam-e-Jam 1]] {{!}} [[USA-582]]{{,}} [[USA-583]]{{,}} [[USA-584]] {{!}} 32 × [[KuiperSat]] {{!}} '''[[SpaceX Crew-12]]''' {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 28 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} <s>TATARA-1R{{,}} SC-Sat1a{{,}} HErO{{,}} AETS-1{{,}} NutSat-3</s> {{!}} [[BlackSky Global|BlackSky Global 34]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[EchoStar XXV]] {{!}} ICOR SV {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 2 × [[Shiyan 30]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Yaogan-50 02]] {{!}} [[Juntian-1 04A]]{{,}} 3 × [[Dongpo]]{{,}} [[Weitong 1-01]]{{,}} [[Xiguang-1 06]]{{,}} 2 × [[Yuxing-3]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX-6]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Progress MS-33]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 10 × [[Weili Kongjian]] {{!}} 16 × [[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]] {{!}} 2 × [[Siwei Gaojing 2]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Shiyan 33]] {{!}} 2 × [[Celeste IOD]] {{!}} 2 × [[New March]]{{,}} [[TS 01]] <!-- -->{{!}} [[ION SCV]]{{,}} [[Vigoride 7]]{{,}} [[Spacevan-002]]{{,}} [[Winnebago-6]]{{,}} [[Acadia-10]]{{,}} [[FGN-100-d3 ]]{{,}} [[Gravitas]]{{,}} 3 × [[Hawk 14]]{{,}} [[HotSat-2]]{{,}} 6 × [[ICEYE X]]{{,}} 8 × [[IRIDE-MS1-EAGLET2]]{{,}} [[Mimir 1]]{{,}} 2 × [[NuSat]]{{,}} 3 × [[Vindlér 2.0]]{{,}} [[AE1a]]{{,}} [[AiglonSat-1]]{{,}} [[AISSat-4]]{{,}} [[BRO 19]]{{,}} [[Black Kite-2]]{{,}} [[COSMO]]{{,}} [[Decimal-Sat1]]{{,}} [[DISCO-2]]{{,}} [[EMISAR]]{{,}} 3 × [[ERMIS]]{{,}} [[FEMTO-1]]{{,}} 2 × [[Flylab]]{{,}} [[FOSSASat 2E25]]{{,}} [[GARAI B]]{{,}} [[GEMS2-Amethyst ]]{{,}} [[GENIE N1-ATLAS]]{{,}} [[Ghost Rider (pavadonis)|Ghost Rider]]{{,}} [[HADES-SA]]{{,}} [[Harbinger]]{{,}} [[Helloworld-1]]{{,}} [[Io-1]]{{,}} [[JACK-002]]{{,}} 9 × [[Lemur-2]]{{,}} [[Lilium-4]]{{,}} [[LUNA-2]]{{,}} [[OptiSat]]{{,}} [[Out Of The Box]]{{,}} [[PARUS-6U1]]{{,}} [[PeakSat]]{{,}} [[Phobos (pavadonis)|Phobos]]{{,}} [[Sharjah-Sat-2]]{{,}} [[SAL-E]]{{,}} [[SERT3]]{{,}} [[SM (pavadonis)|SM]]{{,}} [[SPOQC]]{{,}} [[T.MicroSat-2]]{{,}} [[TechEdSat 23|TES-23]]{{,}} 6 × [[ThinSat]]{{,}} [[TORO 3]]{{,}} [[TROOP-F3]]{{,}} 2 × [[Unicorn 2]]{{,}} [[VegaFly-1]]{{,}} 2 × [[VIREON]] <!-- -->{{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} '''[[Artemis II]]'''{{,}} [[ATENEA]]{{,}} [[K-Rad Cube]]{{,}} [[Space Weather CubeSat-1|SWC-1]]{{,}} [[TACHELES]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} <s>[[2026. gada nesējraķetes Tianlong 3 avārija|Tianlong 3 krava]]</s> {{!}} [[Meridian-M № 11]] {{!}} 29 × [[LeoSat]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[STPSat-7]]{{,}} [[Rawhide]]{{,}} [[MAMBO]]{{,}} [[AggieSat-6]]{{,}} [[Auris]]{{,}} [[ASTRA-HyRAX]]{{,}} [[UNSA 16]]{{,}} [[MISR-C1]]{{,}} [[MOCI]]{{,}} [[INCA-2]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 5 × [[Guowang]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 2 × [[Guowang]] {{!}} [[NG-24|Cygnus NG-24]] (3 × [[Pleiades Rapid Orbital Verification Experiment System|PROVES]]{{,}} [[HUCSat]]{{,}} [[LEOPARDSat-1]]{{,}} [[Coconut]]) {{!}} 8 × [[Jilin-1 Gaofen]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2609 — 2616 {{!}} [[Daqi-2]] {{!}} ''[[BlueBird 7]]'' {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[USA-585]] {{!}} [[MAGNARO-II]]{{,}} [[KOSEN-2R]]{{,}} [[FSI-SAT]]{{,}} [[ARICA-2]]{{,}} [[WASEDA-SAT-ZERO-II]]{{,}} [[Mono-Nikko]]{{,}} [[OrigamiSat-2]]{{,}} [[Prelude]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2617 — 2620 {{!}} 4 × [[Hulianwang Jishu Shiyan]] {{!}} [[PRSC-EO3]] {{!}} [[Progress MS-34]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[KuiperSat]] {{!}} [[ViaSat-3 APAC]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 32 × [[KuiperSat]] {{!}} 29 × [[Starlink]] <!-- -->{{!}} [[CAS500-2]]{{,}} [[BusanSat]]{{,}} [[Drishti]]{{,}} 6 × [[EarthDaily]]{{,}} [[Eycore-1]]{{,}} 2 × [[ICEYE-X]], 7 × [[IRIDE-MS2-HEO]], [[Jackal Autonomous Orbital Vehicle ]]{{,}} [[JEN-1]]{{,}} 2 × [[Lynk Tower]], 3 × [[NuLink]], 3 × [[Pelican (pavadonis)|Pelican]]{{,}} [[Balkan-2]]{{,}} [[BRO 21]]{{,}} 3 × [[BSLT]]{{,}} 4 × [[FOREST (pavadonis)|FOREST]]{{,}} [[FrontierSat]]{{,}} [[Gemini-Pollux]]{{,}} [[HELIOS (pavadonis)|HELIOS]]{{,}} [[Hydra-3]]{{,}} [[ICARUS 2.0 - RAVEN]]{{,}} 2 × [[PEARL (pavadonis)|PEARL]]{{,}} [[QUBE-II]]{{,}} [[SELENE (pavadonis)|SELENE]]{{,}} [[SNAPPY]] <!-- -->{{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Tianzhou 10]] {{!}} ? × [[Starshield]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} Dingzhihua Shiyan Zaihe {{!}} [[Jilin-1 Gaofen]]{{,}} [[Taijing-3-05A-B]]{{,}} [[Tianyan-27]]{{,}} [[Tianyi-50]] {{!}} [[SpaceX CRS-34]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} [[SMILE]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX]] {{!}} '''[[Shenzhou 23]]''' {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[TJSW-24]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[KuiperSat]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 4 × [[Hulianwang Jishu Shiyan]] {{!}} 2 × [[Qianfan]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 21 × [[Starlink]]{{,}} [[Starshield|USA 608]]{{,}} [[Starshield|USA 609]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Qianfan]] DTC 01{{,}} [[China Mobile]] 02 {{!}} [[TJS-25]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[VEP-5]]{{,}} [[PETREL]]{{,}} [[STARS-X]]{{,}} [[BRO-22]]{{,}} 2 × [[HORN (pavadonis)|HORN]]{{,}} [[VERTECS]] {{!}} 29 × [[Starlink]]{{,}} 8 × [[Jilin-1 Gaofen]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Shijian-31]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 8 × [[Weili Kongjian]] {{!}} 3 × [[BlueBird]] {{!}} 36 × [[Amazon Leo]] {{!}} ? × [[Starshield|USA 610 — USA 618]] {{!}} [[VICTUS HAZE Puma]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[TJS-26A]] {{!}} [[Starfall Demo]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX-8]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[SXM-11]] {{!}} [[Haiyang 2E]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Amazon Leo]] {{!}} [[Swift Boost Mission|LINK]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} [[CAS500-4]]{{,}} 7 × [[GRUS-3]]{{,}} 4 × [[ICEYE-X]]{{,}} [[PIRX-1]]{{,}} [[CyberCUBE]]{{,}} [[KOSTKA]]{{,}} [[Balkan-3]]{{,}} [[FOSSAST2E-26]]{{,}} [[BRO-31]]{{,}} [[MARINA (pavadonis)|MARINA]]{{,}} [[BOHR]]{{,}} 5 × [[Lemur-2]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Hulianwang Jishu Shiyan]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} '''[[Sojuz MS-29]]''' {{!}} 21 × [[T1TL-E]] {{!}} [[SCOPE]]{{,}} [[SOLARAS S3]] {{!}} × [[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Mission Robotic Vehicle|MRV-1]]{{,}} 3 × [[Mission Extension Pod|MEP]] {{!}} 6 × [[Dongpo]]{{,}} [[Xiguang 2-01]]{{,}} [[Tianyi 49]]{{,}} [[Zidingxiang 3]] {{!}} [[Tianlian 2-06]] {{!}} [[Tianyi 48]]{{,}} [[Gande 1-01]]{{,}} [[Xiguang 2-03]]{{,}} [[Jitianxing A04]]{{,}} [[Yinglong Fengguang 1]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Tianlian 3-01]] {{!}} 2 × [[Tongxin Jishu Shiyan 27]] {{!}} [[USA 619]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 9 × [[SatNet LEO]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Lampung-1]]{{,}} [[Samarkand 2028]] {{!}} 3 × [[BlueBird]] {{!}} [[MIKURA-I]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} <s>[[Zhongxing 4B]]</s> {{!}} [[Michibiki-7]] {{!}} 29 × [[Starlink]] }}<noinclude> {{Documentation}} </noinclude> my6edpyqhjjva4vywyost5u2u1mxmkx 0 619616 4505798 4505563 2026-08-11T16:36:02Z Dainis 876 /* Augusts */ 4505798 wikitext text/x-wiki {{Gadukaste-citi2|2026|kosmonautikā|kosmonautika}} Šeit apkopoti '''[[2026. gads|2026]].''' gada nozīmīgākie notikumi '''[[kosmonautika|kosmonautikā]]'''. {{TOClimit|limit=2}} {{KGVT|2026}} == Hronoloģija == === Janvāris === * [[3. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[CSG-3]]''. * [[4. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[9. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[11. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaistas orbitālās observatorijas ''[[Pandora (orbitālā observatorija)|Pandora]]'', ''[[SPARCS]]'', ''[[BlackCAT]]'', pavadoņi: 3 × ''[[Hawk 13]]'', 2 × ''[[ICEYE X]]'', ''[[Umbra-12]]'', 2 × ''[[Acadia (pavadonis)|Acadia]]'', ''[[HyMS]]'', 10 × ''[[AETHER]]'', 8 × ''[[MINAS]]'' (''Lemur-2''), ''[[Hydra-2]]'', ''[[Flamingo 1]]'', ''[[CarbSAR IOD]]'', ''[[Dcubed-1/Araqys-D1]]'', 2 × ''[[Tomorrow S]]'', 4 × ''[[Connecta IoT]]''. * [[12. janvāris]]: ** nesējraķetes ''[[PSLV-XL]]'' avārijā zaudēti pavadoņi ''[[EOS-N1]]'' (''ANVESHA''), ''THEOS-2A'', ''MOI-1'', ''Aayulsat'', ''DR-1'', ''SR-2'', ''Solaras-S4'', ''CGUSat'', ''DSAT-1'', ''LACHIT'', ''SanskarSat'', ''Munal'', ''AllToSpace'', ''EduSat'', ''UaiSat'', ''Galaxy Explorer'', ''Orbital Temple'', ''Aldebaran-1'', nolaižamais aparāts ''[[KID]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[13. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 01]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[14. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[15. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[ALSAT-3A]]''; ** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'' nolaidās uz Zemes okeānā, apkalpe: [[Zena Kārdmena]], [[Maikls Finks]], [[Kimija Jui]], [[Oļegs Platonovs]]; ** ar nesējraķeti ''[[Gushenxing 1S]]'' (''Ceres-1S'') palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Tianqi]]''. * [[16. janvāris]] — nesējraķetes ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' avārijā zaudēts pavadonis ''[[Shijian 32]]''. * [[16. janvāris]] (datums nav oficiāli apstiprināts) — no pavadoņa ''[[USA-554]]'' atvienots objekts ''[[USA571]]''. * [[17. janvāris]]: ** nesējraķete ''[[Gushenxing 2]]'' (''Ceres-2'') avarēja pirmajā startā; zaudēts pavadonis ''[[Zidingxiang 3]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 9 militārie pavadoņi ''USA-572'' — ''USA-580'' (''[[Starshield]]''; misija ''NROL-105''). * [[18. janvāris]]: ** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]''. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[19. janvāris]]: ** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'' bez apkalpes nolaidās uz Zemes; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[22. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 sakaru pavadoņi ''Open Constellation''. * [[25. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[28. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-581]]'' (''GPS-III 09 Ellison Onizuka''). * [[29. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[30. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[Neonsat-1A]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[31. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[AlSat-3B]]''. === Februāris=== * [[2. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[5. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaisti 9 militārie pavadoņi ''Kosmos-2600 — 2608''. * [[7. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/T]]'' palaists kosmoplāns ''[[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi|CSSHQ]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[11. februāris]]: ** pirmajā lidojumā palaista nesējraķetes ''[[Chang Zheng 10A]]'' pirmā pakāpe, nelielā augstumā izmēģinot kosmosa kuģa ''[[Mengzhou]]'' avārijas glābšanas sistēmu; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[12. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaists pavadonis ''[[PRSC-E02]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Proton-M / DM-03]]'' palaists meteoroloģijas pavadonis ''[[Elektro-L № 5]]'' un pavadonis ''[[Jam-e-Jam 1]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Vulcan Centaur VC4S]]'' misijā ''USSF-87'' palaisti 2 militārie pavadoņi ''[[USA-582]]'' un ''[[USA-583]]'' (''GSSAP'' jeb ''Hornet''), kā arī ''[[USA-584]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' (versijas pirmais lidojums) palaisti 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''. * [[13. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]''; apkalpe: [[Džesika Meira]], [[Džeks Hetvejs]], [[Sofija Adeno]], [[Andrejs Fedjajevs]]. * [[14. februāris]] — kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[15. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[21. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 28 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[24. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[25. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. februāris]] — kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-33]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[27. februāris]]: ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-33]]'' nolaidās uz Zemes okeānā; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. === Marts === * [[1. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[2. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[4. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[5. marts]]: ** nesējraķetes ''[[KAIROS]]'' avārijā zaudēti pavadoņi ''TATARA-1R'', ''SC-Sat1a'', ''HErO'', ''AETS-1'', ''NutSat-3''; ** kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' tika atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] moduļa, paliekot piestiprināts manipulatora galā; ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists pavadonis, iespējams, ''[[BlackSky Global|BlackSky Global 34]]''. * [[6. marts]] — kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' palaists brīvā lidojumā, atvienojot to no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] manipulatora. * [[8. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[10. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[EchoStar XXV]]''. * [[11. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Firefly Alpha]]'' palaista derīga krava ''ICOR SV''; ** no kravas kuģa ''[[HTV-X1]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[Ten-Koh2]]''. * [[12. marts]]: ** kravas kuģis ''[[NG-23|Cygnus NG-23]]'' atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 pavadoņi ''[[Shiyan 30]]''. * [[13. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[14. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** kravas kuģis ''[[NG-23|Cygnus NG-23]]'' nogāja no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[15. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 02]]''. * [[16. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 11]]'' palaisti pavadoņi: ''[[Juntian-1 04A]]'' (''Hawkview 1'', ''Tianzhu 1''), 3 × ''[[Dongpo]]'', ''[[Weitong 1-01]]'' (''Nanhu Gaoxin''), ''[[Xiguang-1 06]]'' (''Dafo''), ''[[Yuxing-3 05]]'' (''Kechuang 1''), ''[[Yuxing-3 06]]'' (''Xiyuan 0'', ''Kehuda 2''); ** kravas kuģis ''[[Progress MS-31]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[17. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[18. marts]] — [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]: [[Kristofers Viljamss]] un [[Džesika Meira]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[19. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-6]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti 10 navigācijas pavadoņi ''[[Weili Kongjian]]'' (''CentiSpace-1'', ''Xiangrikui''). * [[23. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Soyuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaisti 16 sakaru pavadoņi ''[[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]]''. * [[24. marts]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]'' tika saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[25. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Siwei Gaojing 2]]'' (''SuperView Neo 2''). * [[26. marts]]: ** kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[27. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C / YZ-1S]]'' palaists zinātniskais pavadonis ''[[Shiyan 33]]''. * [[28. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 tehnoloģiju demonstrācijas pavadoņi ''[[Celeste IOD]]'' (''Pathfinder A''). * [[30. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 2]]'' (''Kinetica 2'') palaisti pavadoņi: 2 × ''[[New March]]'', ''[[TS 01]]''. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti orbitālie velkoņi ''[[ION SCV]] Astounding Alexandra'', ''[[Vigoride 7]]'', ''[[Spacevan-002]]'', nolaižamais aparāts ''[[Winnebago-6]]'', pavadoņi ''[[Acadia-10]]'', ''[[FGN-100-d3 ]]'', ''[[Gravitas]]'', 3 × ''[[Hawk 14]]'', ''[[HotSat-2]]'', 6 × ''[[ICEYE X]]'', 8 × ''[[IRIDE-MS1-EAGLET2]]'', ''[[Mimir 1]]'', 2 × ''[[NuSat]]'', 3 × ''[[Vindlér 2.0]]'', ''[[AE1a]]'', ''[[AiglonSat-1]]'', ''[[AISSat-4]]'', ''[[BRO 19]]'', ''[[Black Kite-2]]'', ''[[COSMO]]'', ''[[Decimal-Sat1]]'', ''[[DISCO-2]]'', ''[[EMISAR]]'', 3 × ''[[ERMIS]]'', ''[[FEMTO-1]]'' (''ARQSAT-1''), 2 × ''[[Flylab]]'', ''[[FOSSASat 2E25]]'', ''[[GARAI B]]'' (''Innosat Unamuno''), ''[[GEMS2-Amethyst ]]'', ''[[GENIE N1-ATLAS]]'', ''[[Ghost Rider (pavadonis)|Ghost Rider]]'', ''[[HADES-SA]]'' (''SpinnyONE''), ''[[Harbinger]]'', ''[[Helloworld-1]]'', ''[[Io-1]]'', ''[[JACK-002]]'', 9 × ''[[Lemur-2]]'', ''[[Lilium-4]]'', ''[[LUNA-2]]'', ''[[OptiSat]]'', ''[[Out Of The Box]]'', ''[[PARUS-6U1]]'', ''[[PeakSat]]'', ''[[Phobos (pavadonis)|Phobos]]'', ''[[Sharjah-Sat-2]]'', ''[[SAL-E]]'', ''[[SERT3]]'', ''[[SM (pavadonis)|SM]]'', ''[[SPOQC]]'', ''[[T.MicroSat-2]]'', ''[[TechEdSat 23|TES-23]]'', 6 × ''[[ThinSat]]'' (''Dream Big Constellation''), ''[[TORO 3]]'', ''[[TROOP-F3]]'', 2 × ''[[Unicorn 2]]'', ''[[VegaFly-1]]'', 2 × ''[[VIREON]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[SLS Block 1]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' (apkalpe [[Gregorijs Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hensens]]), kosmiskie aparāti ''[[ATENEA]]'', ''[[K-Rad Cube]]'', ''[[Space Weather CubeSat-1|SWC-1]]'', ''[[TACHELES]]''. * [[2. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[3. aprīlis]]: ** pirmajā lidojumā avarēja nesējraķete ''[[Tianlong 3]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a / Fregat-M]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Meridian-M № 11]]''. * [[4. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[LeoSat]]''. * [[6. aprīlis]] — kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' aplidoja Mēnesi. * [[7. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Minotaur IV]]'' palaisti pavadoņi ''[[STPSat-7]]'', ''[[Rawhide]]'', ''[[MAMBO]]'', ''[[AggieSat-6]]'', ''[[Auris]]'', ''[[ASTRA-HyRAX]]'', ''[[UNSA 16]]'', ''[[MISR-C1]]'', ''[[MOCI]]'', ''[[INCA-2]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[8. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 5 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[11. aprīlis]]: ** kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' nolaidās uz Zemes okeanā; apkalpe: [[Gregorijs Rīds Vaizmens|Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hensens]]; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti 2 eksperimentāli sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[NG-24|Cygnus NG-24]]'', tā kravā arī nanopavadoņi: 3 × ''[[Pleiades Rapid Orbital Verification Experiment System|PROVES]]'', ''[[HUCSat]]'', ''[[LEOPARDSat-1]]'', ''[[Coconut]]''. * [[13. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[NG-24|Cygnus NG-24]]'' tika saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[14. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti 8 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[15. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Volga]]'' palaisti 8 militārie pavadoņi ''Kosmos-2609 — 2616''. * [[17. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Daqi-2]]'' (''AEMS''); ** [[Shenzhou 22|''Tiangong'' 10. ekspedīcija]]: [[Džans Lu]] un [[U Fei]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[19. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[New Glenn]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[BlueBird 7]]'', bet 2. pakāpes kļūmes dēļ ievadīts nepareizā orbītā; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-32]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[21. aprīlis]]: ** kravas kuģis ''[[Progress MS-32]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-585]]'' (''GPS III-10 Hedy Lamarr''). * [[23. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti pavadoņi ''[[MAGNARO-II]]'', ''[[KOSEN-2R]]'', ''[[FSI-SAT]]'', ''[[ARICA-2]]'', ''[[WASEDA-SAT-ZERO-II]]'', ''[[Mono-Nikko]]'', ''[[OrigamiSat-2]]'', ''[[Prelude]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Angara-1.2]]'' palaisti 4 militārie pavadoņi ''Kosmos-2617 — 2620'' (''OO MKA''). * [[24. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''. * [[25. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[PRSC-EO3]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-34]]''. * [[26. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[28. aprīlis]]: ** kravas kuģis ''[[Progress MS-34]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''. * [[29. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon Heavy]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[ViaSat-3 APAC]]''. * [[30. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' palaisti 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''; ** suborbitālā lidojumā izmēģināta nesējraķete ''[[Sojuz-5 (nesējraķete)|Sojuz-5]]''. === Maijs === * [[1. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[3. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti pavadoņi ''[[CAS500-2]]'', ''[[BusanSat]]'', ''[[Drishti]]'', 6 × ''[[EarthDaily]]'', ''[[Eycore-1]]'', 2 × ''[[ICEYE-X]]'', 7 × ''[[IRIDE-MS2-HEO]]'', ''[[Jackal Autonomous Orbital Vehicle]]'', ''[[JEN-1]]'', 2 × ''[[Lynk Tower]], 3 × ''[[NuLink]], 3 × ''[[Pelican (pavadonis)|Pelican]]'', ''[[Balkan-2]]'', ''[[BRO 21]]'', 3 × ''[[BSLT]]'', 4 × ''[[FOREST (pavadonis)|FOREST]]'', ''[[FrontierSat]]'', ''[[Gemini-Pollux]]'', ''[[HELIOS (pavadonis)|HELIOS]]'', ''[[Hydra-3]]'', ''[[ICARUS 2.0 - RAVEN]]'', 2 × ''[[PEARL (pavadonis)|PEARL]]'', ''[[QUBE-II]]'', ''[[SELENE (pavadonis)|SELENE]]'', ''[[SNAPPY]]''. * [[6. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** kravas kuģis ''[[Tianzhou 9]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]'', tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[11. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7]]'' palaists kravas kuģis ''[[Tianzhou 10]]''; tas saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''. * [[12. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti militārie pavadoņi ''[[Starshield]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[14. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaists derīgās kravas makets ''Dingzhihua Shiyan Zaihe''. * [[15. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen|Jilin-1 Gaofen 03D55]]'', ''[[Taijing-3-05A-B]]'' (''Rongcheng-1-01 - 02''), ''[[Tianyan-27]]'' (''Youxi''), ''[[Tianyi-50]]'' (''Dianjian-1''); ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]''. * [[17. maijs]]: ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[19. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Vega-C]]'' palaists Zemes magnetosfēras pētniecības pavadonis ''[[SMILE]]''. * [[20. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[21. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. maijs]]: ** nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX]]''; ** suborbitālā lidojumā palaists supersmagais nesējs ''[[Starship]] V3'' ar 20 ''[[Starlink]]'' maketiem un 2 ''Starlink'' demonstratoriem. * [[24. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/G]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 23]]'' (apkalpe: [[Džu Jandžu]], [[Džans Džijuaņs]], [[Lī Dzjajina]]); tas saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''. * [[25. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists pavadonis ''[[TJSW-24]]''. * [[27. maijs]] — [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]: [[Sergejs Kuds-Sverčkovs]] un [[Sergejs Mikajevs]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[29. maijs]]: ** pirmsstarta izmēģinājumos starta laukumā ekspodēja nesējraķete ''[[New Glenn]]''; derīgā krava tai nebija uzstādīta; ** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 22]]'' (apkalpe: [[Džans Lu]], [[U Fei]], [[Džans Hundžans]]) atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]'' un nolaidās uz Zemes; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''. * [[30. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''. === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — nesējraķetes ''[[Chang Zheng 12B]]'' pirmajā startā palaisti 2 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[3. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[4. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[5. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[7. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 sakaru pavadonis ''[[Starlink]]'' un 2 ''[[Starshield]]'' (''USA 608'' un ''USA 609''); ** zonde ''[[Tianwen 2]]'' iegāja asteroīda ''469219 Kamoʻoalewa'' orbītā. * [[8. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[9. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaisti sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]] DTC 01'' un ''[[Zhongguo Yidong]] 02'' (''China Mobile 02''). * [[11. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 5]]'' palaists pavadonis ''[[TJS-25]]''; ** ar nesējraķeti ''[[HASTE]]'' palaists eksperimentāls aparāts ''[[CURVEBALL]]'', ar ko tika izmēģināta noiešana no orbītas un, iespējams, tas nolaidās uz Zemes; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[12. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[H3-30S]]'' (varianta pirmais starts) palaisti pavadoņi ''[[VEP-5]]'', ''[[PETREL]]'', ''[[STARS-X]]'', ''[[BRO-22]], 2 × ''[[HORN (pavadonis)|HORN]], ''[[VERTECS]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[15. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti 8 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists pavadonis ''[[Shijian-31]]''; ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[17. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 11]]'' palaisti 8 navigācijas pavadoņi ''[[Weili Kongjian]]'' (''Centispace''); ** ar nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 3 sakaru pavadoņi ''[[BlueBird]]''; ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' nolaidās uz Zemes okeānā; ** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' palaisti 36 sakaru pavadoņi ''[[Amazon Leo]]'' (''KuiperSat''). * [[19. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 19 militārie pavadoņi ''[[Starshield]]'' (''USA 610'' — ''USA 618''); ** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[Hokushin-1]]''; ** nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists kosmisko objektu sekošanas pavadonis ''[[VICTUS HAZE Puma ]]'' (''TacRS-4''). * [[21. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[23. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists pavadonis ''[[TJS-26A]]''. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists eksperimentāls nolaižamais aparāts ''[[Starfall Demo]]''; tas nolaidās okeānā. * [[25. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-8]]''. * [[28. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[29. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[SXM-11]]''. * [[30. jūnijs]] — [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]: [[Kristofers Viljamss]] un [[Džesika Meira]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4B]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Haiyang 2E]]'' (''Ocean 2E''). * [[2. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Amazon Leo]]''; ** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaisti nanopavadoņi: 3 × ''[[Pleiades Rapid Orbital Verification Experiment System|PROVES]]'', ''[[HUCSat]]'', ''[[LEOPARDSat-1]]'', ''[[Coconut]]''. * [[3. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Pegasus XL]]'' palaists pavadoņu apkalpošanas aparāts ''[[Swift Boost Mission|LINK]]''. * [[4. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[5. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** zonde ''[[Hayabusa2]]'' veica asteroīda ''[[98943 Torifune]]'' pārlidojumu; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 20 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[7. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' (misija ''Transporter-17'') palaisti pavadoņi ''[[CAS500-4]]'', 7 × ''[[GRUS-3]]'', 4 × ''[[ICEYE-X]]'', ''[[PIRX-1]]'', ''[[CyberCUBE]]'', ''[[KOSTKA]]'', ''[[Balkan-3]]'', ''[[FOSSAST2E-26]]'', ''[[BRO-31]]'', ''[[MARINA (pavadonis)|MARINA]]'', ''[[BOHR]]'', 5 × ''[[Lemur-2]]''. * [[9. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[10. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 10B]]'' palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''; pirmo reizi veikta Ķīnas raķetes pirmās pakāpes nosēšanās. * [[11. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[14. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-29]]'' (apkalpe: [[Pjotrs Dubrovs]], [[Anna Kikina]], [[Anils Menons]]); tas saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[16. jūlijs]]: ** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaists nanopavadonis: ''[[Pessoa]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 militāro sakaru pavadonis ''[[T1TL-E]]''. * [[18. jūlijs]] — nesējraķetes ''[[Vikram-I]]'' pirmajā lidojumā palaisti pavadoņi ''[[SCOPE]]'', ''[[SOLARAS S3]]''. * [[19. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Soyuz-2.1b]]'' palaisti 16 sakaru pavadoņi ''[[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]]''. * [[21. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti pavadoņu apkalpošanas aparāti ''[[Mission Robotic Vehicle|MRV-1]]'', 3 × ''[[Mission Extension Pod|MEP]]''. * [[22. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Yinli 1]]'' (''Gravity-1'') palaisti pavadoņi: 6 × ''[[Dongpo]]'', ''[[Xiguang 2-01]]'', ''[[Tianyi 49]]'', ''[[Zidingxiang 3]]''. * [[23. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Tianlian 2-06]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti pavadoņi ''[[Tianyi 48]]'', ''[[Gande 1-01]]'', ''[[Xiguang 2-03]]'', ''[[Jitianxing A04]]'', ''[[Yinglong Fengguang 1]]''. * [[24. jūlijs]] — suborbitālā trajektorijā veikts supersmagā nesēja ''[[Starship]] v3'' 13. izmēģinājumu lidojums, izlaisti 20 ''[[Starlink]]'' pavadoņi. * [[25. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. jūlijs]] — kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-28]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] un nolaidās uz Zemes, apkalpe: [[Sergejs Kuds-Sverčkovs]], [[Sergejs Mikajevs]], [[Kristofers Viljamss]]. * [[29. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Tianlian 3-01]]''. * [[30. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 2 pavadoņi ''[[Tongxin Jishu Shiyan 27]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists militārais pavadonis ''[[USA-619]]'' (''NROL-95''). === Augusts=== * [[1. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[4. augusts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[SatNet LEO]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[5. augusts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Lampung-1]]'' (''OSE HS-01''), ''[[Samarkand 2028]]'' (''OSE HS-02''); ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 3 sakaru pavadoņi ''[[BlueBird]]''. * [[6. augusts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[MIKURA-I]]'' (''QPS-SAR 13''); ** [[SKS 75. ekspedīcija|SKS-75]]: [[Džesika Meira]] un [[Anils Menons]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[8. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[10. augusts]]: ** nesējraķetes ''[[Chang Zheng 7A]]'' avārijā zaudēts sakaru pavadonis ''[[Zhongxing 4B]]'' (''ChinaSat 4B''); ** ar nesējraķetei ''[[H3-22S]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[Michibiki-7]]'' (''QZS-7''). * [[11. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. == Miruši == * [[21. maijs]] — [[Džons Feibiens]] (''John M. Fabian''), ASV kosmonauts, lidotājs (dzimis 1939. gadā) * [[17. jūnijs]] — [[Aleksandrs Samokutjajevs]] (''Александр Михайлович Самокутяев''), Krievijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1970. gadā) * [[21. jūnijs]] — [[Abduls Ahads Momands]] (''Abdul Ahad Momand'', عبدالاحد مومند), Afganistānas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1959. gadā) * [[8. jūlijs]] — [[Vollija Fanka]] (''Wally Funk''), ASV lidotāja, kosmonaute, veikusi suborbitālu lidojumu (dzimusi 1939. gadā) * [[10. jūlijs]] — [[Aleksandrs Aleksandrovs (kosmonauts)|Aleksandrs Aleksandrovs]] (''Александър Панайотов Александров''), Bulgārijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1951. gadā) {{Kosmonautikas gadi|status=uncollapsed}} {{2026. gada orbitālie starti|status=collapsed}} [[Kategorija:2026. gads kosmonautikā| ]] 7f6srxmwcb2kxc4flw489ggdt8m07m6 4505799 4505798 2026-08-11T16:36:20Z Dainis 876 /* Augusts */ 4505799 wikitext text/x-wiki {{Gadukaste-citi2|2026|kosmonautikā|kosmonautika}} Šeit apkopoti '''[[2026. gads|2026]].''' gada nozīmīgākie notikumi '''[[kosmonautika|kosmonautikā]]'''. {{TOClimit|limit=2}} {{KGVT|2026}} == Hronoloģija == === Janvāris === * [[3. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[CSG-3]]''. * [[4. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[9. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[11. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaistas orbitālās observatorijas ''[[Pandora (orbitālā observatorija)|Pandora]]'', ''[[SPARCS]]'', ''[[BlackCAT]]'', pavadoņi: 3 × ''[[Hawk 13]]'', 2 × ''[[ICEYE X]]'', ''[[Umbra-12]]'', 2 × ''[[Acadia (pavadonis)|Acadia]]'', ''[[HyMS]]'', 10 × ''[[AETHER]]'', 8 × ''[[MINAS]]'' (''Lemur-2''), ''[[Hydra-2]]'', ''[[Flamingo 1]]'', ''[[CarbSAR IOD]]'', ''[[Dcubed-1/Araqys-D1]]'', 2 × ''[[Tomorrow S]]'', 4 × ''[[Connecta IoT]]''. * [[12. janvāris]]: ** nesējraķetes ''[[PSLV-XL]]'' avārijā zaudēti pavadoņi ''[[EOS-N1]]'' (''ANVESHA''), ''THEOS-2A'', ''MOI-1'', ''Aayulsat'', ''DR-1'', ''SR-2'', ''Solaras-S4'', ''CGUSat'', ''DSAT-1'', ''LACHIT'', ''SanskarSat'', ''Munal'', ''AllToSpace'', ''EduSat'', ''UaiSat'', ''Galaxy Explorer'', ''Orbital Temple'', ''Aldebaran-1'', nolaižamais aparāts ''[[KID]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[13. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 01]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[14. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[15. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[ALSAT-3A]]''; ** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'' nolaidās uz Zemes okeānā, apkalpe: [[Zena Kārdmena]], [[Maikls Finks]], [[Kimija Jui]], [[Oļegs Platonovs]]; ** ar nesējraķeti ''[[Gushenxing 1S]]'' (''Ceres-1S'') palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Tianqi]]''. * [[16. janvāris]] — nesējraķetes ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' avārijā zaudēts pavadonis ''[[Shijian 32]]''. * [[16. janvāris]] (datums nav oficiāli apstiprināts) — no pavadoņa ''[[USA-554]]'' atvienots objekts ''[[USA571]]''. * [[17. janvāris]]: ** nesējraķete ''[[Gushenxing 2]]'' (''Ceres-2'') avarēja pirmajā startā; zaudēts pavadonis ''[[Zidingxiang 3]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 9 militārie pavadoņi ''USA-572'' — ''USA-580'' (''[[Starshield]]''; misija ''NROL-105''). * [[18. janvāris]]: ** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]''. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[19. janvāris]]: ** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'' bez apkalpes nolaidās uz Zemes; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[22. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 sakaru pavadoņi ''Open Constellation''. * [[25. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[28. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-581]]'' (''GPS-III 09 Ellison Onizuka''). * [[29. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[30. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[Neonsat-1A]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[31. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[AlSat-3B]]''. === Februāris=== * [[2. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[5. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaisti 9 militārie pavadoņi ''Kosmos-2600 — 2608''. * [[7. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/T]]'' palaists kosmoplāns ''[[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi|CSSHQ]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[11. februāris]]: ** pirmajā lidojumā palaista nesējraķetes ''[[Chang Zheng 10A]]'' pirmā pakāpe, nelielā augstumā izmēģinot kosmosa kuģa ''[[Mengzhou]]'' avārijas glābšanas sistēmu; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[12. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaists pavadonis ''[[PRSC-E02]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Proton-M / DM-03]]'' palaists meteoroloģijas pavadonis ''[[Elektro-L № 5]]'' un pavadonis ''[[Jam-e-Jam 1]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Vulcan Centaur VC4S]]'' misijā ''USSF-87'' palaisti 2 militārie pavadoņi ''[[USA-582]]'' un ''[[USA-583]]'' (''GSSAP'' jeb ''Hornet''), kā arī ''[[USA-584]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' (versijas pirmais lidojums) palaisti 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''. * [[13. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]''; apkalpe: [[Džesika Meira]], [[Džeks Hetvejs]], [[Sofija Adeno]], [[Andrejs Fedjajevs]]. * [[14. februāris]] — kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[15. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[21. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 28 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[24. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[25. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. februāris]] — kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-33]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[27. februāris]]: ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-33]]'' nolaidās uz Zemes okeānā; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. === Marts === * [[1. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[2. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[4. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[5. marts]]: ** nesējraķetes ''[[KAIROS]]'' avārijā zaudēti pavadoņi ''TATARA-1R'', ''SC-Sat1a'', ''HErO'', ''AETS-1'', ''NutSat-3''; ** kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' tika atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] moduļa, paliekot piestiprināts manipulatora galā; ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists pavadonis, iespējams, ''[[BlackSky Global|BlackSky Global 34]]''. * [[6. marts]] — kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' palaists brīvā lidojumā, atvienojot to no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] manipulatora. * [[8. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[10. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[EchoStar XXV]]''. * [[11. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Firefly Alpha]]'' palaista derīga krava ''ICOR SV''; ** no kravas kuģa ''[[HTV-X1]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[Ten-Koh2]]''. * [[12. marts]]: ** kravas kuģis ''[[NG-23|Cygnus NG-23]]'' atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 pavadoņi ''[[Shiyan 30]]''. * [[13. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[14. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** kravas kuģis ''[[NG-23|Cygnus NG-23]]'' nogāja no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[15. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 02]]''. * [[16. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 11]]'' palaisti pavadoņi: ''[[Juntian-1 04A]]'' (''Hawkview 1'', ''Tianzhu 1''), 3 × ''[[Dongpo]]'', ''[[Weitong 1-01]]'' (''Nanhu Gaoxin''), ''[[Xiguang-1 06]]'' (''Dafo''), ''[[Yuxing-3 05]]'' (''Kechuang 1''), ''[[Yuxing-3 06]]'' (''Xiyuan 0'', ''Kehuda 2''); ** kravas kuģis ''[[Progress MS-31]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[17. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[18. marts]] — [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]: [[Kristofers Viljamss]] un [[Džesika Meira]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[19. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-6]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti 10 navigācijas pavadoņi ''[[Weili Kongjian]]'' (''CentiSpace-1'', ''Xiangrikui''). * [[23. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Soyuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaisti 16 sakaru pavadoņi ''[[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]]''. * [[24. marts]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]'' tika saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[25. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Siwei Gaojing 2]]'' (''SuperView Neo 2''). * [[26. marts]]: ** kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[27. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C / YZ-1S]]'' palaists zinātniskais pavadonis ''[[Shiyan 33]]''. * [[28. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 tehnoloģiju demonstrācijas pavadoņi ''[[Celeste IOD]]'' (''Pathfinder A''). * [[30. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 2]]'' (''Kinetica 2'') palaisti pavadoņi: 2 × ''[[New March]]'', ''[[TS 01]]''. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti orbitālie velkoņi ''[[ION SCV]] Astounding Alexandra'', ''[[Vigoride 7]]'', ''[[Spacevan-002]]'', nolaižamais aparāts ''[[Winnebago-6]]'', pavadoņi ''[[Acadia-10]]'', ''[[FGN-100-d3 ]]'', ''[[Gravitas]]'', 3 × ''[[Hawk 14]]'', ''[[HotSat-2]]'', 6 × ''[[ICEYE X]]'', 8 × ''[[IRIDE-MS1-EAGLET2]]'', ''[[Mimir 1]]'', 2 × ''[[NuSat]]'', 3 × ''[[Vindlér 2.0]]'', ''[[AE1a]]'', ''[[AiglonSat-1]]'', ''[[AISSat-4]]'', ''[[BRO 19]]'', ''[[Black Kite-2]]'', ''[[COSMO]]'', ''[[Decimal-Sat1]]'', ''[[DISCO-2]]'', ''[[EMISAR]]'', 3 × ''[[ERMIS]]'', ''[[FEMTO-1]]'' (''ARQSAT-1''), 2 × ''[[Flylab]]'', ''[[FOSSASat 2E25]]'', ''[[GARAI B]]'' (''Innosat Unamuno''), ''[[GEMS2-Amethyst ]]'', ''[[GENIE N1-ATLAS]]'', ''[[Ghost Rider (pavadonis)|Ghost Rider]]'', ''[[HADES-SA]]'' (''SpinnyONE''), ''[[Harbinger]]'', ''[[Helloworld-1]]'', ''[[Io-1]]'', ''[[JACK-002]]'', 9 × ''[[Lemur-2]]'', ''[[Lilium-4]]'', ''[[LUNA-2]]'', ''[[OptiSat]]'', ''[[Out Of The Box]]'', ''[[PARUS-6U1]]'', ''[[PeakSat]]'', ''[[Phobos (pavadonis)|Phobos]]'', ''[[Sharjah-Sat-2]]'', ''[[SAL-E]]'', ''[[SERT3]]'', ''[[SM (pavadonis)|SM]]'', ''[[SPOQC]]'', ''[[T.MicroSat-2]]'', ''[[TechEdSat 23|TES-23]]'', 6 × ''[[ThinSat]]'' (''Dream Big Constellation''), ''[[TORO 3]]'', ''[[TROOP-F3]]'', 2 × ''[[Unicorn 2]]'', ''[[VegaFly-1]]'', 2 × ''[[VIREON]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[SLS Block 1]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' (apkalpe [[Gregorijs Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hensens]]), kosmiskie aparāti ''[[ATENEA]]'', ''[[K-Rad Cube]]'', ''[[Space Weather CubeSat-1|SWC-1]]'', ''[[TACHELES]]''. * [[2. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[3. aprīlis]]: ** pirmajā lidojumā avarēja nesējraķete ''[[Tianlong 3]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a / Fregat-M]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Meridian-M № 11]]''. * [[4. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[LeoSat]]''. * [[6. aprīlis]] — kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' aplidoja Mēnesi. * [[7. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Minotaur IV]]'' palaisti pavadoņi ''[[STPSat-7]]'', ''[[Rawhide]]'', ''[[MAMBO]]'', ''[[AggieSat-6]]'', ''[[Auris]]'', ''[[ASTRA-HyRAX]]'', ''[[UNSA 16]]'', ''[[MISR-C1]]'', ''[[MOCI]]'', ''[[INCA-2]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[8. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 5 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[11. aprīlis]]: ** kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' nolaidās uz Zemes okeanā; apkalpe: [[Gregorijs Rīds Vaizmens|Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hensens]]; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti 2 eksperimentāli sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[NG-24|Cygnus NG-24]]'', tā kravā arī nanopavadoņi: 3 × ''[[Pleiades Rapid Orbital Verification Experiment System|PROVES]]'', ''[[HUCSat]]'', ''[[LEOPARDSat-1]]'', ''[[Coconut]]''. * [[13. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[NG-24|Cygnus NG-24]]'' tika saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[14. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti 8 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[15. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Volga]]'' palaisti 8 militārie pavadoņi ''Kosmos-2609 — 2616''. * [[17. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Daqi-2]]'' (''AEMS''); ** [[Shenzhou 22|''Tiangong'' 10. ekspedīcija]]: [[Džans Lu]] un [[U Fei]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[19. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[New Glenn]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[BlueBird 7]]'', bet 2. pakāpes kļūmes dēļ ievadīts nepareizā orbītā; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-32]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[21. aprīlis]]: ** kravas kuģis ''[[Progress MS-32]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-585]]'' (''GPS III-10 Hedy Lamarr''). * [[23. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti pavadoņi ''[[MAGNARO-II]]'', ''[[KOSEN-2R]]'', ''[[FSI-SAT]]'', ''[[ARICA-2]]'', ''[[WASEDA-SAT-ZERO-II]]'', ''[[Mono-Nikko]]'', ''[[OrigamiSat-2]]'', ''[[Prelude]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Angara-1.2]]'' palaisti 4 militārie pavadoņi ''Kosmos-2617 — 2620'' (''OO MKA''). * [[24. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''. * [[25. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[PRSC-EO3]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-34]]''. * [[26. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[28. aprīlis]]: ** kravas kuģis ''[[Progress MS-34]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''. * [[29. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon Heavy]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[ViaSat-3 APAC]]''. * [[30. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' palaisti 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''; ** suborbitālā lidojumā izmēģināta nesējraķete ''[[Sojuz-5 (nesējraķete)|Sojuz-5]]''. === Maijs === * [[1. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[3. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti pavadoņi ''[[CAS500-2]]'', ''[[BusanSat]]'', ''[[Drishti]]'', 6 × ''[[EarthDaily]]'', ''[[Eycore-1]]'', 2 × ''[[ICEYE-X]]'', 7 × ''[[IRIDE-MS2-HEO]]'', ''[[Jackal Autonomous Orbital Vehicle]]'', ''[[JEN-1]]'', 2 × ''[[Lynk Tower]], 3 × ''[[NuLink]], 3 × ''[[Pelican (pavadonis)|Pelican]]'', ''[[Balkan-2]]'', ''[[BRO 21]]'', 3 × ''[[BSLT]]'', 4 × ''[[FOREST (pavadonis)|FOREST]]'', ''[[FrontierSat]]'', ''[[Gemini-Pollux]]'', ''[[HELIOS (pavadonis)|HELIOS]]'', ''[[Hydra-3]]'', ''[[ICARUS 2.0 - RAVEN]]'', 2 × ''[[PEARL (pavadonis)|PEARL]]'', ''[[QUBE-II]]'', ''[[SELENE (pavadonis)|SELENE]]'', ''[[SNAPPY]]''. * [[6. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** kravas kuģis ''[[Tianzhou 9]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]'', tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[11. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7]]'' palaists kravas kuģis ''[[Tianzhou 10]]''; tas saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''. * [[12. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti militārie pavadoņi ''[[Starshield]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[14. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaists derīgās kravas makets ''Dingzhihua Shiyan Zaihe''. * [[15. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen|Jilin-1 Gaofen 03D55]]'', ''[[Taijing-3-05A-B]]'' (''Rongcheng-1-01 - 02''), ''[[Tianyan-27]]'' (''Youxi''), ''[[Tianyi-50]]'' (''Dianjian-1''); ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]''. * [[17. maijs]]: ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[19. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Vega-C]]'' palaists Zemes magnetosfēras pētniecības pavadonis ''[[SMILE]]''. * [[20. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[21. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. maijs]]: ** nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX]]''; ** suborbitālā lidojumā palaists supersmagais nesējs ''[[Starship]] V3'' ar 20 ''[[Starlink]]'' maketiem un 2 ''Starlink'' demonstratoriem. * [[24. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/G]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 23]]'' (apkalpe: [[Džu Jandžu]], [[Džans Džijuaņs]], [[Lī Dzjajina]]); tas saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''. * [[25. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists pavadonis ''[[TJSW-24]]''. * [[27. maijs]] — [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]: [[Sergejs Kuds-Sverčkovs]] un [[Sergejs Mikajevs]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[29. maijs]]: ** pirmsstarta izmēģinājumos starta laukumā ekspodēja nesējraķete ''[[New Glenn]]''; derīgā krava tai nebija uzstādīta; ** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 22]]'' (apkalpe: [[Džans Lu]], [[U Fei]], [[Džans Hundžans]]) atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]'' un nolaidās uz Zemes; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''. * [[30. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''. === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — nesējraķetes ''[[Chang Zheng 12B]]'' pirmajā startā palaisti 2 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[3. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[4. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[5. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[7. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 sakaru pavadonis ''[[Starlink]]'' un 2 ''[[Starshield]]'' (''USA 608'' un ''USA 609''); ** zonde ''[[Tianwen 2]]'' iegāja asteroīda ''469219 Kamoʻoalewa'' orbītā. * [[8. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[9. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaisti sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]] DTC 01'' un ''[[Zhongguo Yidong]] 02'' (''China Mobile 02''). * [[11. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 5]]'' palaists pavadonis ''[[TJS-25]]''; ** ar nesējraķeti ''[[HASTE]]'' palaists eksperimentāls aparāts ''[[CURVEBALL]]'', ar ko tika izmēģināta noiešana no orbītas un, iespējams, tas nolaidās uz Zemes; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[12. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[H3-30S]]'' (varianta pirmais starts) palaisti pavadoņi ''[[VEP-5]]'', ''[[PETREL]]'', ''[[STARS-X]]'', ''[[BRO-22]], 2 × ''[[HORN (pavadonis)|HORN]], ''[[VERTECS]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[15. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti 8 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists pavadonis ''[[Shijian-31]]''; ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[17. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 11]]'' palaisti 8 navigācijas pavadoņi ''[[Weili Kongjian]]'' (''Centispace''); ** ar nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 3 sakaru pavadoņi ''[[BlueBird]]''; ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' nolaidās uz Zemes okeānā; ** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' palaisti 36 sakaru pavadoņi ''[[Amazon Leo]]'' (''KuiperSat''). * [[19. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 19 militārie pavadoņi ''[[Starshield]]'' (''USA 610'' — ''USA 618''); ** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[Hokushin-1]]''; ** nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists kosmisko objektu sekošanas pavadonis ''[[VICTUS HAZE Puma ]]'' (''TacRS-4''). * [[21. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[23. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists pavadonis ''[[TJS-26A]]''. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists eksperimentāls nolaižamais aparāts ''[[Starfall Demo]]''; tas nolaidās okeānā. * [[25. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-8]]''. * [[28. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[29. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[SXM-11]]''. * [[30. jūnijs]] — [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]: [[Kristofers Viljamss]] un [[Džesika Meira]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4B]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Haiyang 2E]]'' (''Ocean 2E''). * [[2. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Amazon Leo]]''; ** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaisti nanopavadoņi: 3 × ''[[Pleiades Rapid Orbital Verification Experiment System|PROVES]]'', ''[[HUCSat]]'', ''[[LEOPARDSat-1]]'', ''[[Coconut]]''. * [[3. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Pegasus XL]]'' palaists pavadoņu apkalpošanas aparāts ''[[Swift Boost Mission|LINK]]''. * [[4. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[5. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** zonde ''[[Hayabusa2]]'' veica asteroīda ''[[98943 Torifune]]'' pārlidojumu; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 20 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[7. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' (misija ''Transporter-17'') palaisti pavadoņi ''[[CAS500-4]]'', 7 × ''[[GRUS-3]]'', 4 × ''[[ICEYE-X]]'', ''[[PIRX-1]]'', ''[[CyberCUBE]]'', ''[[KOSTKA]]'', ''[[Balkan-3]]'', ''[[FOSSAST2E-26]]'', ''[[BRO-31]]'', ''[[MARINA (pavadonis)|MARINA]]'', ''[[BOHR]]'', 5 × ''[[Lemur-2]]''. * [[9. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[10. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 10B]]'' palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''; pirmo reizi veikta Ķīnas raķetes pirmās pakāpes nosēšanās. * [[11. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[14. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-29]]'' (apkalpe: [[Pjotrs Dubrovs]], [[Anna Kikina]], [[Anils Menons]]); tas saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[16. jūlijs]]: ** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaists nanopavadonis: ''[[Pessoa]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 militāro sakaru pavadonis ''[[T1TL-E]]''. * [[18. jūlijs]] — nesējraķetes ''[[Vikram-I]]'' pirmajā lidojumā palaisti pavadoņi ''[[SCOPE]]'', ''[[SOLARAS S3]]''. * [[19. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Soyuz-2.1b]]'' palaisti 16 sakaru pavadoņi ''[[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]]''. * [[21. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti pavadoņu apkalpošanas aparāti ''[[Mission Robotic Vehicle|MRV-1]]'', 3 × ''[[Mission Extension Pod|MEP]]''. * [[22. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Yinli 1]]'' (''Gravity-1'') palaisti pavadoņi: 6 × ''[[Dongpo]]'', ''[[Xiguang 2-01]]'', ''[[Tianyi 49]]'', ''[[Zidingxiang 3]]''. * [[23. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Tianlian 2-06]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti pavadoņi ''[[Tianyi 48]]'', ''[[Gande 1-01]]'', ''[[Xiguang 2-03]]'', ''[[Jitianxing A04]]'', ''[[Yinglong Fengguang 1]]''. * [[24. jūlijs]] — suborbitālā trajektorijā veikts supersmagā nesēja ''[[Starship]] v3'' 13. izmēģinājumu lidojums, izlaisti 20 ''[[Starlink]]'' pavadoņi. * [[25. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. jūlijs]] — kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-28]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] un nolaidās uz Zemes, apkalpe: [[Sergejs Kuds-Sverčkovs]], [[Sergejs Mikajevs]], [[Kristofers Viljamss]]. * [[29. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Tianlian 3-01]]''. * [[30. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 2 pavadoņi ''[[Tongxin Jishu Shiyan 27]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists militārais pavadonis ''[[USA-619]]'' (''NROL-95''). === Augusts=== * [[1. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[4. augusts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[SatNet LEO]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[5. augusts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Lampung-1]]'' (''OSE HS-01''), ''[[Samarkand 2028]]'' (''OSE HS-02''); ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 3 sakaru pavadoņi ''[[BlueBird]]''. * [[6. augusts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[MIKURA-I]]'' (''QPS-SAR 13''); ** [[SKS 75. ekspedīcija|SKS-75]]: [[Džesika Meira]] un [[Anils Menons]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[8. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[10. augusts]]: ** nesējraķetes ''[[Chang Zheng 7A]]'' avārijā zaudēts sakaru pavadonis ''[[Zhongxing 4B]]'' (''ChinaSat 4B''); ** ar nesējraķeti ''[[H3-22S]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[Michibiki-7]]'' (''QZS-7''). * [[11. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. == Miruši == * [[21. maijs]] — [[Džons Feibiens]] (''John M. Fabian''), ASV kosmonauts, lidotājs (dzimis 1939. gadā) * [[17. jūnijs]] — [[Aleksandrs Samokutjajevs]] (''Александр Михайлович Самокутяев''), Krievijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1970. gadā) * [[21. jūnijs]] — [[Abduls Ahads Momands]] (''Abdul Ahad Momand'', عبدالاحد مومند), Afganistānas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1959. gadā) * [[8. jūlijs]] — [[Vollija Fanka]] (''Wally Funk''), ASV lidotāja, kosmonaute, veikusi suborbitālu lidojumu (dzimusi 1939. gadā) * [[10. jūlijs]] — [[Aleksandrs Aleksandrovs (kosmonauts)|Aleksandrs Aleksandrovs]] (''Александър Панайотов Александров''), Bulgārijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1951. gadā) {{Kosmonautikas gadi|status=uncollapsed}} {{2026. gada orbitālie starti|status=collapsed}} [[Kategorija:2026. gads kosmonautikā| ]] lh9a4b9zcf3i54mb8yzwjsi3m1084dk 0 621237 4505906 4446654 2026-08-12T04:00:30Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4505906 wikitext text/x-wiki {{Politiskās partijas infokaste |name = Republikāniskā partija "Atjaunotne" |native_name = ''Республиканская партия «Обновление»'' |logo = Partijas_atjaunotne_logo.svg |colorcode = #009900 |leader = |chairperson = [[Gaļina Antjufejeva]] |president = |secretary_general = |spokesperson = |founder = [[Jevgēnijs Ševčuks]] |leader1_title = |leader1_name = |leader2_title = |leader2_name = |slogan = ''За достойную жизнь и процветание народа!''<br />"Par cienīgu dzīvi un labklājību tautai!" |founded = 2000. gada 24. augusts<ref name="vesture">{{tīmekļa atsauce |title=История становления РП Обновление {{!}} ОБНОВЛЕНИЕ |url=http://www.obnovlenie.info/text.php?cat=12 |website=www.obnovlenie.info |accessdate={{dat|2026|1|25||bez}} |language=ru}}</ref><br />(kā [[Nevalstiska organizācija|NVO]])<br />2006. gada 2. jūnijā<ref name="vesture" /><br />(kā [[politiskā partija]]) |dissolved = |merger = |split = |predecessor = |merged = |successor = |headquarters = {{flaga|Piedņestra}} [[Tiraspole]], [[Piedņestras Moldāvu Republika|Piedņestras MR]] |newspaper = "Atjaunotne" |student_wing = |youth_wing = "Jaunatnes Atjaunotne" |wing1_title = |wing1 = |wing2_title = |wing2 = |wing3_title = |wing3 = |membership_year = |membership = |ideology = [[Piedņestras Moldāvu Republika|Piedņestras]] [[nacionālisms]]<br />[[Konservatīvisms]]<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Сильная республика {{!}} ОБНОВЛЕНИЕ |url=http://www.obnovlenie.info/text.php?cat=24 |website=www.obnovlenie.info |accessdate={{dat|2026|1|25||bez}} |language=ru}}</ref><br />[[Ekonomiskais liberālisms]]<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Korobov |first1=Vladimir |last2=Byanov |first2=Georgii |title=The ‘Renewal’ of Transnistria |url=https://www.tandfonline.com/doi/abs/10.1080/13523270601019581 |website=Journal of Communist Studies and Transition Politics |accessdate={{dat|2026|1|25||bez}} |pages=517–528 |language=en |doi=10.1080/13523270601019581 |date={{dat|2006||||bez}}}}</ref><br />[[Rusofīlisms]]<br />[[Etatisms]] |position = [[Centrisms|Centriska]]<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Nordsieck |first1=Wolfram |title=Parties and Elections in Europe |url=http://www.parties-and-elections.eu/transnistria.html |website=www.parties-and-elections.eu |accessdate={{dat|2026|1|25||bez}} |language=en |archive-date={{dat|2022|05|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220514074352/http://www.parties-and-elections.eu/transnistria.html }}</ref> |religion = |national = |international = |european = |europarl = |affiliation1_title = Reģionālais partneris |affiliation1 = "[[Vienotā Krievija]]"<ref>{{ziņu atsauce |title=Tiraspolul a cerut recunoașterea independenței Transnistriei ca răspuns la cererea Republicii Moldova de aderare la UE - HotNews.ro |url=https://www.hotnews.ro/stiri-razboi_ucraina-25410574-tiraspolul-cerut-recunoasterea-independentei-transnistriei.htm |accessdate={{dat|2026|1|25||bez}} |date={{dat|2022|3|4||bez}} |language=ro}}</ref> |colors = {{colorbox|#009900}} [[Zaļā krāsa|Zaļā]]<br />{{colorbox|#FF0000}} [[Sarkanā krāsa|Sarkanā]] |blank1_title = |blank1 = |seats1_title = Vietas [[Piedņestras Augstākā Padome|PMR Augstākajā Padomē]] |seats1 = {{Infobox political party/seats|33|33|hex=#009900}} |seats2_title = |seats2 = |symbol = |flag = |website = {{URL|http://www.obnovlenie.info/}} |state = |country = |country_dab1 = |parties_dab1 = |elections_dab1 = |country2 = |country_dab2 = |parties_dab2 = |elections_dab2 = |footnotes = }} '''"Atjaunotne"''' ({{val|ru|Обновление}}), oficiāli '''Republikāniskā partija "Atjaunotne"''' ({{val|ru|Республиканская партия «Обновление»}}), ir valdošā [[politiskā partija]] starptautiski neatzītajā [[Piedņestras Moldāvu Republika|Piedņestras Moldāvu Republikā]] (PMR), kas kontrolē [[Moldova]]s novadu [[Pārdņestra|Pārdņestru]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Республиканская Партия {{!}} ОБНОВЛЕНИЕ |url=http://www.obnovlenie.info/ |website=www.obnovlenie.info |accessdate={{dat|2026|1|25||bez}} |language=en}}</ref> Uzskata, ka partiju kontrolē [[pārvaldītājsabiedrība]] "[[Šerif]]".<ref>{{ziņu atsauce |title=В тюрьму — за «оскорбления», штраф — за чайлдфри. Как Приднестровье копирует российские законы и что с этим делать |url=https://novayagazeta.ee/articles/2025/12/30/v-tiurmu-za-oskorbleniia-shtraf-za-chaildfri-kak-pridnestrove-kopiruet-rossiiskie-zakony-i-chto-s-etim-delat |accessdate={{dat|2026|1|25||bez}} |work=Новая газета. Балтия |date={{dat|2025|12|30||bez}} |language=ru}}</ref> Kopš 2005. gada partijai ir balsu vairākums PMR parlamentā — [[PMR Augstākā Padome|PMR Augstākajā Padomē]] (PMR AP). == Vēsture == Partija dibināta 2000. gada 24. augustā kā [[Politiskā partija|politiska]] [[Nevalstiska organizācija|nevaldības organizācija]]. Pēc tam, [[2000. gada Piedņestras parlamenta vēlēšanas|2000. gada 10. decembra parlamenta vēlēšanās]] tā ieguva 7 no 43 vietām. [[2005. gada Piedņestras pašvaldību vēlēšanas|2005. gada 27. marta pašvaldību vēlēšanās]] partija pirmo reizi tās piecu gadu vēsturē ieguva vairākumu vietu.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Background to the election: Sheriff and Renewal |url=http://www.bhhrg.org/CountryReport.asp?ChapterID=807&CountryID=16&ReportID=260 |website=www.bhhrg.org |accessdate={{dat|2026|1|25||bez}} |language=en |archive-date={{dat|2007|09|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20070927213134/http://www.bhhrg.org/CountryReport.asp?ChapterID=807&CountryID=16&ReportID=260 }}</ref> 2005. gada 11. decembrī tā uzlaboja savu sniegumu, iegūstot 23 no šīm 43 vietām (vēl 6 vietas ieguva sabiedrotie). Kopš [[2005. gada Piedņestras parlamenta vēlēšanas|2005. gada parlamenta vēlēšanām]] tai ir balsu vairākums [[Piedņestras Augstākā Padome|PMR Augstākajā Padomē]]. Organizāciju 2006. gada 2. jūnijā oficiāli reģistrēja kā pilntiesīgu politisko partiju.<ref name="vesture" /><ref>{{tīmekļa atsauce |title=International Crisis Group report - Moldova's uncertain future, page 10 |url=http://www.crisisgroup.org/home/index.cfm?id=4340 |website=www.crisisgroup.org |accessdate={{dat|2026|1|25||bez}} |language=en |date={{dat|2007|1|12||bez}} |archive-date={{dat|2007|01|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20070112034116/http://www.crisisgroup.org/home/index.cfm?id=4340 }}</ref> Bijušas diskusijas par partijas "Atjaunotne" nostāju attiecībā pret bijušo ilggadējo (1990—2011) [[Piedņestras prezidents|PMR līderi]] [[Igors Smirnovs (separātists)|Igoru Smirnovu]] viņa valdīšanas laikā. Lielākā daļa analītiķu norādīja uz partijas opozīcijas statusu, atzīmējot, ka tā nav saistīta ar Smirnovu, kura pārstāvētā partija "[[Republika (Piedņestras partija)|Republika]]" 2005. gada parlamenta vēlēšanās zaudēja vairākas vietas partijai "Atjaunotne".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.moldova.org/download/eng/529/|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070311022124/http://www.moldova.org/download/eng/529/|title=Moldova's uncertain future|archivedate=11 March 2007}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bhhrg.org/CountryReport.asp?ChapterID=807&CountryID=16&ReportID=260 |title=Transnistria 2006: Is Regime Change Underway? |access-date={{dat|2026|01|25||bez}} |archive-date={{dat|2007|09|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20070927213134/http://www.bhhrg.org/CountryReport.asp?ChapterID=807&CountryID=16&ReportID=260 }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.eurasianhome.org/xml/t/print.xml?lang=en&nic=expert&pid=575 |title=Political Crisis around the self-proclaimed republic of Transnistria |access-date={{dat|2026|01|25||bez}} |archive-date={{dat|2007|09|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20070927045532/http://www.eurasianhome.org/xml/t/print.xml?lang=en&nic=expert&pid=575 }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kommersant.com/p705753/r_1/The_Old_Guard_Wins_in_Transdniestria/|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110606071224/http://www.kommersant.com/p705753/r_1/The_Old_Guard_Wins_in_Transdniestria/|title=The Old Guard Wins in Transdniestria|archivedate=6 June 2011}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.globalaging.org/pension/world/2006/moldova.htm |title=Parliament Takes on Smirnov Over Pension Reform |access-date={{dat|2026|01|25||bez}} |archive-date={{dat|2011|07|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110727131759/http://www.globalaging.org/pension/world/2006/moldova.htm }}</ref> Tomēr citi apgalvoja, ka "Smirnova frakcijas" intereses ir pārstāvētas visās PMR politiskajās kustībās, tostarp "Atjaunotne".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.e-democracy.md/en/monitoring/politics/comments/200601171/|title=Quo vadis?.. / e-democracy.md|website=www.e-democracy.md}}</ref> [[2010. gada Piedņestras parlamenta vēlēšanas|2010. gada parlamenta vēlēšanās]] partija "Atjaunotne" nostiprināja savu parlamentāro vairākumu līdz 25 vietām. [[2011. gada Piedņestras prezidenta vēlēšanas|2011. gada prezidenta vēlēšanās]] partijas priekšsēdētāja vietnieks [[Anatolijs Kaminskis]] kandidēja pret tolaik prezidenta amatā esošo Smirnovu un [[Jevgēnijs Ševčuks|Jevgēniju Ševčuku]], kurš kandidēja kā [[Neatkarīgais politiķis|neatkarīgais kandidāts]]. Ševčuks otrajā kārtā uzvarēja Kaminski. Ševčuka prezidentūras laikā, "Atjaunotnei" bija balsu vairākums PMR Augstākajā Padomē un partija nedaudz iebilda pret Ševčuka īstenoto politiku. Augstākā Padome 2012. gada 25. decembrī nobalsoja pret PMR valdības ierosināto jauno valsts budžetu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.beltsymd.ru/economy/byudzhet-pridnestrovya-na-2013-god-ne-prinyat.2012.12.25.php|title=Budget of Transnistria for 2013 is not enacted|access-date=11 July 2013|archive-date=2 December 2013|archive-url=https://web.archive.org/web/20131202223335/http://www.beltsymd.ru/economy/byudzhet-pridnestrovya-na-2013-god-ne-prinyat.2012.12.25.php}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://tribuna.md/en/2012/12/26/the-government-of-the-breakaway-region-of-transnistria-withdrew-the-draft-budget-for-the-next-year-from-the-supreme-soviet/|title=The government of the breakaway region of Transnistria withdrew the draft budget for the next year from the Supreme Soviet|access-date=11 July 2013|archive-date=3 December 2013|archive-url=https://web.archive.org/web/20131203013426/http://tribuna.md/en/2012/12/26/the-government-of-the-breakaway-region-of-transnistria-withdrew-the-draft-budget-for-the-next-year-from-the-supreme-soviet/}}</ref> Tādējādi Piedņestras Moldāvu Republika pirmo reizi savas pastāvēšanas vēsturē darbojas bez pieņemta valsts budžeta. Neskatoties uz mēģinājumiem rast kompromisu un kopīgas komisijas izveidi konflikta risināšanai, šie mēģinājumi nenoveda pie nekādiem rezultātiem. Laikaposmā no 2012. līdz 2013. gadam Augstākās Padomes deputāti no "Atjaunotnes" balsoja pret vairākiem svarīgiem prezidenta Ševčuka un premjerministra [[Pjotra Stepanovs|Pjotra Stepanova]] ierosinātiem likumprojektiem, tostarp likumprojektiem, kuru mērķis bija reformēt Iekšējo ieņēmumu kodeksu un ieviest pievienotās vērtības nodokli Piedņestras Moldāvu Republikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nr2.ru/pmr/441130.html|title=Supreme Council declined bill on reform of internal revenue code proposed by the President|access-date=11 July 2013|archive-date=2 December 2013|archive-url=https://web.archive.org/web/20131202222825/http://www.nr2.ru/pmr/441130.html}}</ref> [[2015. gada Piedņestras parlamenta vēlēšanas|2015. gada parlamenta vēlēšanās]] partija "Atjaunotne" nostiprināja savu vairākumu, iegūstot vēl 10 vietas Augstākajā Padomē. Uzvaru guva arī viņu kandidāts [[2016. gada Piedņestras prezidenta vēlēšanas|2016. gada prezidenta vēlēšanās]] [[Vadims Krasnoseļskis]], kurš ar 62,3 % balsu pārspēja tolaik prezidenta amatā esošo Ševčuku. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Piedņestra]] [[Kategorija:Piedņestras politiskās partijas]] [[Kategorija:Moldovas politiskās partijas]] 17nlframeungy6vh7tyoqteeuso8s1l 0 621863 4505957 4460498 2026-08-12T07:47:05Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4505957 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste|name=Baltistāna|official_name=بلتستان <br>Baltistan|other_name=Baltiyul|type=Divīzija (apriņķis) Pakistānā|image_skyline=Kashmir Region November 2019.jpg|imagesize=|image_caption=Kašmīras sadalījums starp Pakistānu, Indiju un Ķīnu|image_flag=|flag_size=|image_seal=|seal_size=|nickname=|motto=|anthem=|capital_type=Pārvaldes centrs|capital=Skardu|admin_center_type=<!-- Pēc noklusējuma "Centrs" -->|admin_center=<!-- Cits/alternatīvs administratīvs centrs -->|largest_city=Skardu|official_language=urdu, angļu|spoken_language=baltu, purgu, čanthanu, šinu, brokskatu|image_map=|mapsize=|map_caption=|subdivision_type=|subdivision_name=|leader_party=|leader_title=|leader_name=|area_footnotes=|area_magnitude=|area_total_km2=30000|area_land_km2=|area_water_km2=|area_water_percent=|area_rank=|elevation_max_m=|population_footnotes=|population_total=637450|population_as_of=2022|population_rank=|population_density_km2=|population_blank1_title=|population_blank1=|population_blank2_title=|population_blank2=|timezone=|utc_offset=|website=|footnotes=}}'''Baltistāna''' ({{val|en|Baltistan}}, {{val|ur|بلتستان}}), pazīstama arī kā '''Baltijula''' vai '''Mazā Tibeta''', ir augstkalnu reģions [[Pakistāna]]s okupētajā [[Gilgita-Baltistāna|Gilgitas-Baltistānas]] teritorijā un ir ziemeļu daļa no [[Kašmīra|Kašmīras]] reģiona, kas kopš 1947. gada ir bijis strīda objekts starp [[Indija|Indiju]] un Pakistānu. Tas atrodas netālu no [[Karakorums|Karakoruma]] kalniem (uz dienvidiem no [[K2]] smailes) un robežojas ar Gilgitas apriņķi rietumos, [[Ķīna]]s [[Siņdzjana|Siņdzjanu]] ziemeļos, [[Indija]]s pārvaldīto [[Ladākha|Ladākhu]] dienvidaustrumos un Indijas pārvaldīto Kašmīras ieleju dienvidrietumos.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Kashmir in Conflict: India, Pakistan and the Unending War|url=https://books.google.com/books?id=rkTetMfI6QkC&pg=PA8|publisher=Bloomsbury Academic|date=2003|isbn=978-1-86064-898-4|first=Victoria|last=Schofield}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|title=The Crimson Chinar: The Kashmir Conflict: A Politico Military Perspective|url=https://books.google.com/books?id=Qc25BwAAQBAJ&pg=PA30|publisher=Lancer Publishers|date=2015-03-31|isbn=978-81-7062-301-4|first=Brig Amar Cheema|last=VSM}}</ref> Reģiona vidējais augstums virs jūras līmeņa pārsniedz 3350 metrus. Lielākā daļa Baltistānas administratīvi ietilpst [[Gilgita-Baltistāna|Gilgitas-Baltistānas teritorijas]] Baltistānas apriņķī. Administratīvais centrs — [[Skardu]]. Pirms [[Britu Indijas sadalīšana]]s 1947. gadā Baltistāna bija daļa no Džammu un Kašmiras kņazistes, ko 1840. gadā iekaroja Gulaba Singha armija. Baltistāna un Ladākha tika kopīgi pārvaldītas viena štata ''vazarata'' (rajona) pakļautībā. Šajā iekārtojumā reģions saglabāja savu identitāti kā Skardu iecirknis (tehsils'')'', bet pārējie divi apgabala tehsili bija Kargila un Leha.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Rediscovery of Ladakh|url=https://books.google.com/books?id=mg8My6WaWRcC&pg=PA88|publisher=Indus Publishing|date=1998|isbn=978-81-7387-086-6|first=H. N.|last=Kaul}}</ref> Pēc tam, kad Hari Singhs, pēdējais Džammu un Kašmīras maharadža, 1947. gadā pievienojās [[Indijas Domīnija]]i, "Gilgitas skauti" — vietējo iedzīvotāju vienība britu pakļautībā — gāza vietējo gubernatoru Gilgitā un pēc tam [[Indijas—Pakistānas karš (1947—1948)|1947.—1948. gada Indijas-Pakistānas kara]] laikā iekaroja visu reģionu Pakistānai. Čorbatas ieleja, kas ģeogrāfiski atrodas Baltistānas reģionā, tika faktiski sadalīta, kad 1971. gada Indijas-Pakistānas kara laikā Indija ieņēma tās četrus ciematus (viens no tiem, Bogdanga, jau kopš 1947. gada bija Indijas kontrolē) un iekļāva tos bijušajā [[Džammu un Kašmīra (štats)|Džammu un Kašmiras štatā]] (tagad Ladākhā).<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-asia-india-22690692|title=In pictures: Life in Baltistan|work=bbc.com|access-date=13 May 2015|date=July 2013}}</ref> Reģionu galvenokārt apdzīvo [[Balti (Kašmīra)|balti]] — lielākoties [[Musulmaņi|musulmaņu]] etniskā grupa ar [[Tibetieši|tibetiešu]] izcelsmi. Baltistāna ir stratēģiski nozīmīga gan Pakistānai, gan Indijai; šajā reģionā līdz ar citām sadursmēm notika arī Siačenas konflikts un [[Kargilas karš]]. [[Attēls:Balti_children.jpg|alt=Three smiling young boys, with trees and a mountain in the background|thumb|Baltu bērni no Šigaras ielejas]] == Etimoloģija == Tāpat kā citos islāma reģionos netālu no Indijas subkontinenta, nosaukums Baltistāna, visticamāk, ir radies, pievienojot [[Persiešu valoda|persiešu]] galotni ''-istan'' baltu tautas nosaukumam, kas šeit dzīvoja pirms islāma iekarojumiem.<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|last=Dani|first=Ahmad Hasan|url=|title=History of Northern Areas of Pakistan|date=1991|publisher=National Institute of Historical and Cultural Research, Quaid-i-Azam University|isbn=978-969-415-016-1|edition=2nd|location=Islamabad|pages=6, 17, 410}}</ref> == Ģeogrāfija == [[Attēls:Gilgit_Baltistan_Administrative_divisions_and_districts.png|thumb|300x300px|Baltistāna tumši zaļā krāsā Gilgitas Baltistānā]] [[Attēls:SkarduFromFort1175.JPG|alt=Valley town seen from above|thumb|Skardu, Baltistānas galvaspilsēta]] 1911. gada Britu enciklopēdijā Baltistāna tiek raksturota kā [[Tibeta]]s rietumu galējais nostūris, kura dabiskās robežas ir [[Inda|Indas upe]] no tās straujā dienvidu līkuma ap kartes punktu 35,86°N 74,72°E un kalni ziemeļos un rietumos. Šīs ģeogrāfiskās iezīmes nošķir tibetiešu iedzīvotāju daļu no indoāriešu ciltīm rietumos. Musulmaņu rakstnieki ap 16. gadsimtu dēvē Baltistānu par "Mazo Tibetu" un Ladākhu par "Lielo Tibetu", uzsverot to etnoloģisko tuvību.<ref>CENSUS OF INDIA, 1911. Volume XX: Kashmir. PART I: REPORT. pp. 52, 63. Published 1912.</ref> Saskaņā ar Ahmada Hasana Dani rakstīto, Baltistāna plešas augšup no Indas upes un to no Ladākhas atdala Siačenas ledājs.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=History of civilizations of Central Asia: The Age of Achievement: A.D. 750 to the End of the Fifteenth Century|url=https://books.google.com/books?id=18eABeokpjEC&pg=PA221|publisher=UNESCO Publishing|date=1998-12-31|isbn=978-92-3-103467-1|first=Asimov, Muhammad|last=Seyfeydinovich|first2=Bosworth, Clifford|last2=Edmund|last3=UNESCO}}</ref> Tajā ietilpst Indas ieleja un Šjokas upes lejtece. Baltistāna ir klinšaina augstu kalnu masa, kurā dominējošais iezis ir [[gneiss]]. Ziemeļos atrodas [[Baltoro|Baltoro ledājs]], viens no garākajiem ledājiem ārpus polārajiem reģioniem, 56 km garš, atrodas starp divām grēdām, kuru augstākās virsotnes dienvidos ir 7600 un ziemeļos 8615 m. Indas upe plūst šaurā aizā, paplašinās pēc Šjokas upes ieteces (35,23°N 75,92°E). Pēc tam tā veido 32 kilometrus garu pusmēness formas līdzenumu, kura platums ir no 2 līdz 8 kilometriem. Galvenās apdzīvojamās ielejas — Harmangas, Haplu, Skardu, Šigaras un Rondu, atrodas gar attiecīgo upju gultnēm. Čalunhas ciems, kas tagad atrodas Indijas Lehas apgabalā, tradicionāli tiek uzskatīts par Baltistānas vistālāk dienvidos esošo vietu, norobežojot to no Ladākhas Nubras reģiona.<ref name="Hugh">{{Grāmatas atsauce|last=Swift|first=Hugh|page=191|title=Trekking in Pakistan and India|date=1990|publisher=London: Hodder & Stoughton|isbn=978-0-340-51556-3}}</ref> Tradicionālo Baltistānas un Ladākhas robežu līdztekus Nubras ielejai 19. gadsimta sākumā nostiprināja Haplu valdītājs,{{Sfn|Dani|1991}} savukārt robeža gar Suru ieleju tika noteikta Ghargurdo, starp Ganokas un Garkonas ciemiem, 17. gadsimtā pēc kaujas starp baltu karali Ali Šerhanu Ančanu un Ladākhas karali (gjalpo) Džamjangu Namgjalu. Šeit joprojām ir atrodamas vairāku sargtorņu drupas, ko kopīgi apsargāja abas karaļvalstis.<ref>Vohra, Rohit (1982). "Ethnographic Notes on the Buddhist Dards of Ladakh: The Brog-Pā". Zeitschrift für Ethnologie. 107 (1): 69—94. ISSN 0044-2666. JSTOR 25841799.</ref> Daži Harmangas ciemati, piemēram, Hardasa un Karkiču Suru upes ielejā, pēc [[Indijas—Pakistānas karš (1947—1948)|Pirmā Kašmiras kara]] palika Kargilas sastāvā.<ref>Gupta, Radhika (2023). "Living on the Edge". Freedom in Captivity: Negotiations of Belonging along Kashmir's Frontier. Cambridge University Press. p. 163. <nowiki>ISBN 978-1-009-27678-8</nowiki>.</ref> Tie iezīmē bijušo Baltistānas dienvidu robežu, un tos joprojām apdzīvo etniskie balti.<ref name="Hugh" /> == Administrācija == Baltistāna ir viena no trim [[Gilgita-Baltistāna|Gilgitas-Baltistānas]] divīzijām (apriņķiem) ar platību ap 30 000 km², lai gan vēsturiskā novada platība ir lielāka. Baltistānas divīziju pārvalda valdībai tieši pakļauto Pakistānas Centrālo pārvaldes dienestu administratīvā dienesta grupa. === Ielejas un rajoni === {| class="wikitable" !Ieleja ! Rajons ! Rajona platība (^km2) ! Iedzīvotāju skaits (1998) ! Galvaspilsēta |- | Haplu<br /><small>{{Coord|35|9|N|76|19|E}}</small> | Ghanče | 8 531 | 88 366 | Haplu |- | Skardu<br /><small>{{Coord|35|17|N|75|38|E}}</small> | Skardu | 10 168 | 219 209 | Skardu |- | Šigara<br /><small>{{Coord|35|25|N|75|44|E}}</small> | Šigar | 4173 | 60 295 | Šigaras centrs |- | Harmanga<br /><small>{{Coord|34|44|N|76|10|E}}</small> | Harmanga | 6144 | 62 522 | Tolti |- | Rondu<br /><small>{{Coord|35|35|N|75|13|E}}</small> | Rondu | ... | 80 000 | Dambudasa |- | Čorbata *<br /><small>{{Coord|34|51|N|76|50|E}}</small> | Leha un Ghanče | 883 (Lehā) | | Turtuka |} <nowiki>*</nowiki>Lai gan Čorbatas ieleja ir daļa no Baltistānas, tā pēc teritoriālās apmaiņas 1972. gada Simlas līguma ietvaros ''[[de facto]]'' tika sadalīta starp Pakistānu un Indiju. == Vēsture == === Izcelsme === Pirms civilizācijas attīstīšanās Haplu caur Čorbatas ieleju ienāca tibetiešu hampu cilts, bet dardu ciltis ieradās Baltistānā caur Rondu ieleju no Gilgitas, un šīs grupas galu galā apmetās blakus viens otrai, kā rezultātā izveidojās baltu tauta.<ref>Tarar, Mustansar Hussain (1991), Nanga Parbat (in Urdu)</ref> [[Attēls:Old_skardu.jpg|alt=Drawing of lakes surrounded by mountains|left|thumb|Skardu 1800. gadā]] Mūsdienās Harmangas un Austrumhaplu iedzīvotājiem vairāk ir tibetiešu iezīmes, bet Skardu, Šigaras un Rietumhaplu ciematu iedzīvotāji ir [[Dardu valodas|dardi]]. Uzskata, ka baltu tauta sākumā atradās Tibetas antīkās karalistes Džandžunas ietekmes sfērā. Baltistānu 686. gadā kontrolēja Tibetas karalis. Tibetas kultūras ietekmē budismam radniecīgie bonu ticīgie un [[Animisms|animisti]] balti sāka pieņemt [[Lamaisms|tibetiešu budismu]]. Tika celti reliģiski objekti un lamām bija svarīga loma baltu dzīvē.<ref name="afridi">{{Grāmatas atsauce|first=Banat Gul|last=Afridi|title=Baltistan in history|url=https://books.google.com/books?id=mQFuAAAAMAAJ|year=1988|location=Peshawar, Pakistan|publisher=Emjay Books International}}</ref><ref>Hussainabadi, Muhammad Yousuf: Baltistan per Aik Nazar 1984</ref> Gadsimtiem ilgi Baltistāna sastāvēja no mazām, neatkarīgām ieleju valstīm, kuras vienoja tās valdnieku ([[Radža|radžu]]) asinsradniecība, tirdzniecība, kopīgi uzskati, kā arī kultūras un valodas saites.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bzu.edu.pk/PJSS/Vol30No12010/Final_PJSS-30-1-16.pdf|title=Wayback Machine|website=www.bzu.edu.pk|access-date=2026-02-01|archive-date=2023-04-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20230425230121/https://www.bzu.edu.pk/PJSS/Vol30No12010/Final_PJSS-30-1-16.pdf}}</ref> Baltistāna bija pazīstama kā Mazā Tibeta, un nosaukums tika paplašināts, iekļaujot arī Ladākhu. Vēlāk Ladākha kļuva pazīstama kā Lielā Tibeta. Vietēji Baltistāna ir pazīstama kā Baltijula ("baltu zeme"), un Ladākha un Baltistāna kopā saucas Marjula ("sarkanā zeme"). === Viduslaiku un agrīno jauno laiku vēsture === Viduslaiku Baltistāna bija sadalīta trīs galvenajās karaļvalstīs: Skardu, Šigaras un Haplu. [[Makponu dinastija]], kas valdīja no Skardu, vēlāk nodibināja arī blakus atzarus Kartakšo (Harmangā) un Rondu.<ref name="Dani 2003">{{Grāmatas atsauce|last=Dani|first=Ahmad Hasan|title=History of Civilizations of Central Asia, Volume V|date=2003|publisher=UNESCO Publishing|location=Paris|isbn=92-3-103876-1|pages=235–46|url=https://books.google.com/books?id=AzG5llo3YCMC}}</ref> 14. gadsimtā musulmaņu misionāri no Kašmīras šķērsoja Baltistānas kalnaino apvidu, lai izplatītu islāmu. Nūrbakši skolas [[Sūfisms|sūfiju]] ordenis tālāk izplatīja ticību Baltistānā, un līdz 17. gadsimta beigām islāms kļuva dominējošs. Laika gaitā liels skaits cilvēku pievērsās arī [[Šiītu islāms|šiītu islāmam]], un daži pievērsās [[Sunnītu islāms|sunnītu]] islāmam.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.himalmag.com/little-tibet-renaissance-and-resistance-in-baltistan/|title=Little Tibet: Renaissance and Resistance in Baltistan|website=Himal Southasian|access-date=20 May 2020|date=30 April 1998|language=en-GB}}</ref> 1190. gadā Skardu dzimušais Ibrahims Šahs (1190.—1220. gads) nodibināja Skardu Makponu dinastiju. Šī karaliskā ģimene valdīja pār Baltistānu aptuveni 700 gadus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mybaltistan.com/|title=My Baltistan|website=My Baltistan|access-date=2026-01-31|language=en}}{{Novecojusi saite}}</ref> Makponu dinastijas karaļi paplašināja Baltistānas robežas līdz Gilgitas novadam,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.hindukushtrails.com/tribes-baltis.php?print|title=Hindukush Trails > The Tribes > Baltis|website=www.hindukushtrails.com|access-date=2026-01-31}}</ref> Čitralai un Ladākhai.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Kashmir: Its Aborigines and Their Exodus|url=https://books.google.com/books?id=kRFvWyqGNzEC&dq=ali+sher+khan+anchan+ladakh&pg=PA109|publisher=Amber Books Limited|date=2012-06-30|isbn=978-1-935501-34-3|first=Tej Kumar|last=Tikoo}}</ref> 16. gadsimta beigās un 17. gadsimta sākumā Skardu Makponu valdnieki paplašināja savu karalisti, iekļaujot Šigaru, Astoru, Rondu un Kartakšu. Vislielākais valdnieks šajā periodā bija Ali Šerhans, pazīstams kā "Ančans" jeb "Lielais". Pēc tam, kad 1586. gadā [[Mogulu impērija|Moguli]] iekaroja Kašmīru, Ančana vectēva Ghāzī Mīra valdīšanas laikā starp Moguliem un Baltistānas Makponu valdniekiem izveidojās diplomātiskās attiecības. Uz Mogulu galmu tika nosūtīta baltu princese, un saskaņā ar vietējo tradīciju Mogulu princese tika nosūtīta arī uz Skardu un Mandokā uzcēla Mogulu stila fortu. Ap 1595. gadu Mogulu vēsturnieks Abul-Fazls rakstīja, ka Kašmirā tolaik importēja [[Zīdtauriņš|zīdtārpiņu]] olas zīdkopībai no Gilgitas un Baltistānas.<ref name="Dani 2003" /> [[Attēls:Machulu_baltistan.jpg|alt=Village nestled in a mountain valley|thumb|Tipisks baltu ciems]] Harmanga nonāca Namgjalu karaliskās ģimenes pakļautībā un izveidoja ciešas attiecības ar Ladākhu, kad Ladākhas radža Džamjans Mangjals uzbruka Kargilas kņazistēm. Mangjals iznīcināja Skardu garnizonu pie Harbu un nogalināja vairākus sīkus musulmaņu valdniekus Purikas (Kargilas) kņazistēs. Haplu un Šigaras radža Ali Šerhans Ančans ar spēcīgu armiju devās caur Marolu. Apejot Ladākhas armiju, viņš ieņēma [[Leha (pilsēta)|Lehu]] (Ladākhas galvaspilsētu), un Ladākhas radža tika sagūstīts.<ref>Hussainabadi, Muhammad Yousuf: Tareekh-e-Baltistan 2003</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|title=Kashmir: Its Aborigines and Their Exodus|url=https://books.google.com/books?id=kRFvWyqGNzEC&pg=PA109|publisher=Amber Books Limited|date=2012-06-30|isbn=978-1-935501-34-3|first=Tej Kumar|last=Tikoo}}</ref> Ali Šerhans Ančans iekļāva Gilgitu un Čitralu savā Baltistānas karalistē,<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Proceedings of the International Seminar on the Anthropology of Tibet and the Himalaya: September 21-28 1990 at the Ethnographic Museum of the University of Zurich|url=https://books.google.com/books?id=nCRuAAAAMAAJ|publisher=Völkerkundemuseum der Universität Zürich|date=1993|isbn=978-3-909105-24-3|first=Charles|last=Ramble|first2=Martin|last2=Brauen}}</ref> kas, kā tolaik minēts, bijusi plaukstoša valsts. Ieleja no Hepčnes līdz Kačurai bija līdzena un auglīga, ar bagātīgiem augļu kokiem; arī smilšainais tuksnesis, kas tagad stiepjas no Sundusas līdz Skardu lidostai, bija plaukstoša vieta. Taču vēlāk Skardu tik tikko bija atguvusies no Ančana nāves radītā šoka, kad tā cieta smagos plūdos. Pēc Ančana nāves 1633. gadā Makponu valsts vara pagrima, jo viņa trīs dēli cīnījās savā starpā. Viens no viņiem, Ādams Hans, bija aizbēdzis uz Kašmīru un pēc tam meklēja patvērumu pie Mogulu imperatora [[Džahāngīrs|Džahāngīra]], kamēr Ančans vēl bija dzīvs. 1637. gadā Ādams pavadīja Mogulu ekspedīciju uz Baltistānu, kuru vadīja [[Zafars Hans]]. Ādama vecākais brālis (un sāncensis) Abdāls tika sagūstīts, un Zafars Hans pasludināja Mogulu valdīšanu pār Baltistānu. Tomēr, iestājoties ziemai, Zafars steigšus izveda savus karaspēkus no Baltistānas un iecēla vienu no Abdāla partizāniem pārvaldīt teritoriju viņa vārdā, kas satrauca Mogulu imperatoru [[Šahs Džahāns|Šahu Džahānu]] . Tomēr galu galā Ādams Hans pārņēma kontroli pār Baltistānu. Gan viņš, gan viņa pēctecis Murāds Hans atzina Mogulu augstāko varu.<ref name="Dani 2003" /> Haplu karaliste, iespējams, radās ap 10. gadsimtu pēc [[Tibetas impērija]]s sabrukuma. Tās valdošā dinastija bija pazīstama kā Jabgu dinastija, pēc tjurku titula jabghu. Vietējie iedzīvotāji bija budisti līdz aptuveni 14. gadsimtam, kad Sejīdam Ali Hamadānī tiek piedēvēta islāma izplatīšana reģionā. 17. gadsimta sākumā Skardu Ali Šerhana Ančana vadībā iekaroja Haplu. Turpmāk to pārvaldīja gubernators jeb harpons, ko iecēla Skardu valdnieks. Pēdējais harpons bija Julehins Karīms, kurš pārvaldīja Haplu no 1820. līdz 1840. gadam, kad to iekaroja [[Dogru dinastija|Dogru dinastijas]] karavadonis Zorāvars Singhs.<ref name="Dani 2003" /> [[Attēls:Balti_king_ahmed_shah.jpg|alt=Drawing of a bearded man holding a rifle|thumb|Ahmeds Šahs, pēdējais Makponu karalis pirms 1840. gada Dogras iebrukuma]] Oficiālais Mogulu vēsturnieks Abduls Hamids Lahori savā 1638. gada ierakstā atstāja Baltistānas aprakstu. Viņš rakstīja, ka Baltistānā ir 22 pargānas (nelielas administratīvas vienības) un 37 [[Forts|forti]]. Tās šaurās kalnu ielejas varēja nodrošināt tikai ierobežotu lauksaimniecību, galvenokārt [[Kvieši|kviešu]] un [[Mieži|miežu]] audzēšanu; vietējā klimatā auga arī daži augļi. No upju smiltīm nelielā daudzumā tika izskalots diezgan zemas kvalitātes [[zelts]] — gadā savāca ap 2000 tolu (aptuveni 9,5 kg).<ref name="Dani 2003" /> 1840. gadā reģionu pakļāva Džammu pavalsts Dogru dinastijas valdnieki [[Sikhu impērija]]s pakļautībā.<ref name="Gertel">{{Grāmatas atsauce|last=Gertel|first=Jörg|title=Economic Spaces of Pastoral Production and Commodity Systems|year=2011|publisher=Ashgate|isbn=978-1-4094-2531-1|pages=181|last2=Richard Le Heron}}</ref><ref>Ali, Manzoom (12 June 2004). Archaeology of Dardistan.</ref> 2009. gada 29. augustā [[Pakistāna]]s valdība paziņoja par Gilgitas-Baltistānas, provinces līmeņa autonoma reģiona, izveidi ar Gilgitu kā galvaspilsētu un Skardu kā lielāko pilsētu. == Tūrisms == [[Attēls:Baltoro_glacier_from_air.jpg|alt=Glacier surrounded by mountains, seen from the air|thumb|Baltoro ledājs; ar 62 km garumu tas ir viens no garākajiem alpīnajiem ledājiem uz Zemes. <sup class="noprint Inline-Template Template-Fact" style="white-space:nowrap;">&#x5D;</sup>]] Skardu ir vairāki tūristu kūrorti un daudzas ainavas, tostarp līdzenumi, kalni un kalnu ieleju ezeri. Deosai līdzenums, Satparas ezers un Bašo arī uzņem tūristus. Uz ziemeļiem no Skardu atrodas Šigaras ieleja, kurā ir līdzenumi, pārgājienu takas, virsotnes un kempinga vietas. Citas ielejas Baltistānas reģionā ir Haplu, Rondu, Kačuras ezers un Harmanga. === Ledāji === Baltistānā atrodas lielākā kalnu grupu pasaulē un lielākajie [[Ledājs|ledāji]] ārpus polārajiem reģioniem. No Indijas, Tibetas un Nepālas šajā reģionā ievirzās [[Himalaji]], un uz ziemeļiem no tiem atrodas [[Karakorums|Karakoruma]] kalnu grēda. Abas kalnu grēdas stiepjas ziemeļrietumu virzienā, un tās atdala [[Inda]]s upe. Gar Indu un tās pietekām ir daudz ieleju. Ledāju vidū ir [[Baltoro|Baltoro ledājs]], [[Biafo|Biafo ledājs]], Siačenas ledājs, Trango ledājs un Godvina-Ostenas ledājs . === Alpīnisms === [[Attēls:Laila_Peak.jpg|alt=Jagged peak|thumb|Lailas virsotne Hušes ielejā]] Baltistānā atrodas vairāk nekā 20 virsotnes, kuru augstums pārsniedz 6100 metru, tostarp [[K2]] (otrais augstākais kalns uz Zemes)<ref name="afridi" /> Citas labi zināmas virsotnes ir [[Mašerbrums]] (pazīstams arī kā K1), [[Brodpīks]], Hidenpīks, Gašerbrums II, Gašerbrums IV un Čogolisa (Haplu ielejā). Šajās virsotnēs ir uzkāpts: {| class="wikitable sortable" !Vārds ! ! Augstums ! Uzkāpšanas datums ! Atrašanās vieta |- | [[K2]] | style="min-width:100px" |[[Attēls:K2_2006b.jpg|100x100px]] | 8,610 m<br /><br /><br /> | 1954. gada 31. jūlijā | Šigaras rajons |- | Gašerbrums I |[[Attēls:Gasherbrum2.jpg|100x100px]] | 8,030 m<br /><br /><br /> | 1956. gada 7. jūlijā | Ghančes rajons |- | [[Brodpīks]] |[[Attēls:7_15_BroadPeak.jpg|100x100px]] | 8,090 m<br /><br /><br /> | 1957. gada 9. jūnijā | Ghančes rajons |- | Muztagtauers |[[Attēls:MuztaghTower.jpg|100x100px]] | 7,300 m<br /><br /><br /> | 1956. gada 6. augustā | Ghančes rajons |- | Gašerbrums II |[[Attēls:Gasherbrum2.jpg|100x100px]] | 7,960 m<br /><br /><br /> | 1958. gada 4. jūlijā | Ghančes rajons |- |Hidenpīks |[[Attēls:HiddenPeak.jpg|100x100px]] | 8,070 m<br /><br /><br /> | 1957. gada 4. jūlijā | Ghančes rajons |- |Hunjangčhišs |[[Attēls:Kunyang_Pumari_Chhish.JPG|100x100px]] | 7,852 m<br /><br /><br /> | 1971. gada 4. jūlijā | Skardu rajons |- | Mašerbrums |[[Attēls:Masherbrum.jpg|155x155px]] | 7,821 m<br /><br /><br /> | 1960. gada 4. augustā | Ghančes rajons |- | Saltoro Kangri |[[Attēls:Saltoro_Kangri.jpg|100x100px]] | 7,700 m<br /><br /><br /> | 1962. gada 4. jūnijā | Ghančes rajons |- | Čogolisa |[[Attēls:Chogolisa.jpg|100x100px]] | 7,665 m<br /><br /><br /> | 1963. gada 4. augustā | Ghančes rajons |} {{Wide image|Satpara lakejkhkjkhjk.jpg|1000px|Šeosaras ezera panorāma}} == Demogrāfiskie dati == 2017. gadā reģiona iedzīvotāju skaits bija aptuveni 303 214.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citypopulation.de/en/pakistan/cities/gilgitbaltistan/|title=Gilgit-Baltistan: Districts & Places - Population Statistics, Maps, Charts, Weather and Web Information|website=www.citypopulation.de|access-date=2026-02-01|language=en}}</ref> Tie ir etnisko grupu sajaukums, galvenokārt balti un [[tibetieši]]. Daži kašmīrieši apmetās Skardu, nodarbojoties ar lauksaimniecību un kokapstrādi. == Reliģija == [[Attēls:Chaqchan_mosque_khaplu.jpg|alt=Chinese-style mosque with enclosed porch and speakers|thumb|Čakčana mošeja Haplu]] Pirms islāma ienākšanas Baltistānā galvenās reliģijas bija [[animisms]], Tibetas [[budisms]] un [[bonisms]] (mazākā mērā). Budisma pirmsākumi meklējami pirms [[Tibetas impērija]]s izveidošanās reģionā 7. gadsimtā. Reģionā ir vairākas saglabājušās budistu arheoloģiskās vietas. Starp tām ir Manthalas Budas klints, Budas klints reljefs Manthalas ciemata nomalē (netālu no Skardu) un Hunzas svētā klints. Netālu atrodas bijušās budistu patversmju vietas. Islāmu Baltistānā 16. un 17. gadsimtā atveda [[Sūfisms|sūfiju]] misionāri, un lielākā daļa iedzīvotāju pievērsās to sludinātajam nūrbakši islāmam. Sludinātāji bija Kubravijas sūfiju ordeņa sekotāji.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://nyfpk.org/Islam%20in%20Baltistan.php|title=Islam in Baltistan|website=nyfpk.org|access-date=2026-02-01|archive-date=2018-03-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20180307161508/http://nyfpk.org/Islam%20in%20Baltistan.php}}</ref> Mūsdienās lielākā daļa nūrbakši musulmaņu dzīvo Ghančē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.noorbakhshia.com/|title=Sufia Imamia Noorbakhshia|website=www.noorbakhshia.com|access-date=2026-02-01|archive-date=2026-02-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20260211220228/https://www.noorbakhshia.com/}}</ref> == Fauna == [[Attēls:Golden-Marmot.jpg|alt=Two large, furry rodents resting on the ground|thumb|250x250px|Zelta murkšķi Deosai nacionālajā parkā]] Baltistānai ir šādam reģionam bagāta dzīvnieku pasaule. Deosai nacionālais parks reģiona dienvidu daļā ir plēsēju dzīvotne, jo tajā ir liela medījumu populācija. Mājdzīvnieku vidū ir jaki (tostarp jaku hibrīdi), [[Liellops|liellopi]], [[aita]]s, [[kaza]]s, [[Mājas zirgs|zirgi]] un [[Mājas ēzelis|ēzeļi]]. Savvaļas dzīvnieku vidū ir dažādas kalnu kazas, muskusbrieži, [[Sniega leopards|sniega leopardi]], [[Brūnais lācis|brūnie]] un [[Āzijas melnais lācis|melnie lāči]], [[Šakālis|šakāļi]], [[lapsa]]s, [[Pelēkais vilks|vilki]] un [[Murkšķis|murkšķi]] . == Kultūra == === Baltu mūzika un māksla === Saskaņā ar baltu folkloru, Mogulu princese Gula Hatūna (Baltistānā pazīstama kā Mindoka Gjalmo — Ziedu karaliene) atveda uz šo reģionu mūziķus un amatniekus, kuri viņas aizgādībā izplatīja Mogulu mūziku un mākslu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://mybaltistan.com/History/History%20of%20Baltistan/English/6.htm|title=Bultistan is Beautiful Land of Mountain{{!}}Glaciar{{!}} Velleys|website=mybaltistan.com|access-date=2026-02-01}}{{Novecojusi saite}}</ref> Attīstīta ir arī deju kultūra.<ref>Hussainabadi, Muhammad Yousuf: Balti Zaban 1990</ref> === Arhitektūra === Baltu arhitektūrā ir jūtama tibetiešu un mogulu ietekme, un tās sakrālā arhitektūra atspoguļo budisma atstāto ietekmi uz reģionu. Budistu stila sienu gleznojumus var redzēt fortos un Nūrbakši hankās, tostarp Čakčana mošejā Haplu, Amburika mošejā Šigarā, Haplu, Šigaras un Skardu fortos. === Polo === [[Attēls:Polo_in_old_skardu.jpg|alt=Drawing of polo ponies galloping|thumb|Polo spēle Skardu ap 1820. gadu, no Godfrija Viņja darba "''Ceļojumi pa Kašmiru, Ladaku, Iskardo, valstīm, kas robežojas ar Indas kalnu grēdu, un Himalajiem, uz ziemeļiem no Pandžabas".'']] [[Polo]] ir populārs Baltistānā un Karakoruma reģions ir tā dzimtene, tur to spēlē vismaz kopš 15.—16. gadsimta.<ref>Malcolm D. Whitman, ''Tennis: Origins and Mysteries'', Published by Courier Dover Publications, 2004, ISBN, p. 98.</ref> Makponas valdnieks Ali Šerhans Ančans ieviesa spēli citās ielejās savu iekarojumu laikā ārpus Gilgitas un Čitrālas. Angļu vārds [[polo]] ir atvasināts no baltu valodas vārda ''polo'', kas apzīmē bumbu, ko izmanto polo spēlē. Pašu polo spēli sauc par ''Hrthapolo,'' kas baltu valodā nozīmē jāšanas spēli ar bumbu.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Baltistan in History|url=https://books.google.com/books?id=mQFuAAAAMAAJ|publisher=Emjay Books International|date=1988|first=Banat Gul|last=Afridi}}</ref> == Mediji == Pakistānas Apraides korporācijai<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.radio.gov.pk/|title=Radio Pakistan|website=www.radio.gov.pk|access-date=2026-02-01|language=en}}</ref> PBC Haplu ir radio un televīzijas stacija ar retranslatoriem, kas pārraida vietējās programmas, un ir arī vairāki privāti ziņu avoti. “''Daily K2”'' ir laikraksts [[Urdu|urdu valodā]], kas tiek izdots Skardu un ir drukāto mediju pionieris Gilgitā-Baltistānā. ''“Bad-e-Shimal”'' pretendē uz lielāko dienas avīzes tirāžu Gilgitā un Baltistānā.<ref>{{Atsauce|last=Cheema|first=Brig Amar|title=The Crimson Chinar: The Kashmir Conflict: A Politico Military Perspective|url=https://books.google.com/books?id=Qc25BwAAQBAJ&pg=PA30|date=2015|publisher=Lancer Publishers|isbn=978-81-7062-301-4|page=30}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Pakistānas ģeogrāfija]] [[Kategorija:Indijas ģeogrāfija]] [[Kategorija:Lapas ar nepārskatītiem tulkojumiem]] q4sm26ixfpxe1k97zk29nzlzpd8tw5i 0 625336 4505921 4431206 2026-08-12T05:48:17Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4505921 wikitext text/x-wiki {{Latvijas V ceļa infokaste |numurs=16 |nosaukums=K. Ulmaņa gatve–Silnieki |garums=1,5 |segums=asfalts |reģions=[[Rīgas plānošanas reģions|Rīgas]] |attēls= |ārpus_pilsētas=1,5}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Kārļa Ulmaņa gatve]]}} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Rīga]] }} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Mārupe]] }} {{Maršruta tabula/ielas||[[Plieņciema iela]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|15}}}} |} |} '''V16''' autoceļš '''K. Ulmaņa gatve–Silnieki''' ir [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]], kas savieno [[Kārļa Ulmaņa gatve|Kārļa Ulmaņa gatvi]] [[Rīga|Rīgā]] ar [[Mārupe|Mārupi]], līdz [[Autoceļš V15|autoceļam V15]].<ref>{{Publikācijas atsauce|date=2023. gads|title=Valsts vietējo autoceļu vai to posmu saraksts ar noteiktām uzturēšanas klasēm 2023./2024. gada ziemas sezonā (no 2023.gada 16.oktoba līdz 2024.gada 15.aprīlim)|url=https://test.lvceli.lv/wp-content/uploads/2023/10/vietejo-autocelu.pdf|journal=Latvijas valsts ceļi|access-date={{dat|2026|03|10||bez}}|archive-date={{dat|2024|07|15||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20240715051557/https://test.lvceli.lv/wp-content/uploads/2023/10/vietejo-autocelu.pdf}}</ref> Autoceļš ir {{nobr|1,5 km}} garš, klāts ar [[Asfalts|asfalta]] segumu un atrodas [[Mārupe|Mārupē]], [[Mārupes novads|Mārupes novadā]]. == Vēsture == 2024. gadā tika viss ceļš tika pārņemts Mārupes novada pašvaldības īpašumā, kas nozīmē, ka nākotnē V16 var pārstāt būt valsts autoceļš un kļūt par pašvaldības ielu.<ref>{{Publikācijas atsauce|date=2024. gada jūnijs|title=DOMES SĒDES PROTOKOLA Nr.12 PIELIKUMS|url=https://www.marupe.lv/sites/default/files/inline-files/LĒMUMI%2026.06.2024.%20publicēšana..pdf|journal=MĀRUPES NOVADA PAŠVALDĪBAS DOME}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas vietējie autoceļi|list1=uncollapsed}} [[Kategorija:Valsts vietējie autoceļi|V16]] btsnmrueejdrhu5070hy6k1ldsg99v0 0 626392 4505719 4445457 2026-08-11T12:16:48Z Biafra 13794 4505719 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = ''Fontaines D.C.'' | Attēls = Fontaines D.C. (49135254267).jpg | Att_izm = 230 px | Apraksts = ''Fontaines D.C.'' uzstāšanās 2019. gadā | Fons = grupa | Vieta = {{vieta|Īrija|Dublina}} | Žanrs = [[indīroks]]<br />[[postpanks]]<br />[[alternatīvais roks]] | Gadi = 2014—pašlaik | Izdevējkompānija = | Mlapa = [http://fontainesdc.com/ fontainesdc.com] | Dalībnieki = * [[Grīens Čatens]] * Konors Kerlijs * Konors Dīgans III * Toms Kols * Karloss O'Konels | Bij_dalībnieki = Džošs O'Konors }} '''''Fontaines D.C.''''' ir [[Īri|īru]] [[rokgrupa]], kas 2014. gadā tika dibināta [[Dublina|Dublinā]]. Grupā ietilpst [[Grīens Čatens]] (vokāls), Konors Kerlijs (ģitāra), Konors Dīgans III (basģitāra), Toms Kols (bungas) un Karloss O'Konels (ģitāra). 2019. gadā tika izdots debijas albums ''Dogrel'', kas guva plašu kritiķu atzinību — tas tika atzīts par gada albumu ''[[Rough Trade]]'' mājaslapā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.roughtrade.com/gb/albums-of-the-year-2019|title=Albums of the Year - 2019|website=Rough Trade|access-date=2026-03-21|language=en|archive-date=2020-01-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20200115112849/https://www.roughtrade.com/gb/albums-of-the-year-2019}}</ref> kā arī ''[[BBC Radio 6 Music]]'' raidījumu vadītāji to izvēlējās par gada albumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/mediacentre/latestnews/bbc.com/mediacentre/latestnews/6-music-recommends-albums-of-the-year-2019/|title=BBC Radio 6 Music announces its Albums of the Year 2019|website=www.bbc.co.uk|access-date=2026-03-21|language=en}}</ref> Grupas otrais albums ''A Hero's Death'' (2020) tika nominēts kā labākais roka albums [[Grammy balva|''Grammy'' balvu]] ceremonijā 2021. gadā. Trešais albums ''Skinty Fia'' (2022) kļuva par viņu pirmo ierakstu, kas sasniedza 1. vietu gan Īrijas, gan Apvienotās Karalistes populārāko albumu sarakstā. Savas izaugsmes laikā ''Fontaines D.C.'' tika pieskaitīti mūsdienu britu/īru [[Postpanks|postpanka]] grupu vilnim.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.npr.org/2021/05/06/993931617/new-wave-post-punk-brexit-squid-dry-cleaning-black-country-new-road|title=The Post-Brexit New Wave|work=NPR|access-date=2026-03-21|date=2021-05-06|last=Perpetua|first=Matthew|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://whiteboardjournal.com/ideas/music/fontaines-d-c-i-feel-like-post-punk-doesnt-really-represent-us-as-a-band-right-now/|title=Fontaines D.C.: “I feel like post-punk doesn't really represent us as a band right now.”|last=Journal|first=Whiteboard|website=Whiteboard Journal|access-date=2026-03-21|date=2024-08-23|language=en-US}}</ref> Grupas ceturtais albums ''Romance'' (2024) vairāk nekā dubultoja pirmās nedēļas pārdošanas apjomus, saņēma divas ''Grammy'' balvas nominācijas un vienu ''[[Mercury Prize]]'' balvas nomināciju. Albuma galvenais singls ''Starburster'' kļuva par pirmo grupas dziesmu, kas iekļuva ''[[UK singles chart]]'' sarakstā. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā tīmekļa vietne}} [[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2020. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:Īrijas postpanka grupas]] [[Kategorija:Īrijas alternatīvā roka grupas]] hpmask1nup3hseny7wu7lwjcpe4qcq8 0 626506 4505862 4499678 2026-08-11T21:01:06Z Teatrālis 82063 /* G */ 4505862 wikitext text/x-wiki Šajā sarakstā norādītas ievērojamas personas, kuras ir apbedītas [[Raiņa kapi|Raiņa kapos]]. == A == {{div col|2}} * [[Kārlis Adernieks]] (1905—1999) — aktieris; * [[Olga Aināre]] (1900—1987) — aktrise, rakstniece; * [[Voldemārs Akurāters]] (1921—1976) — aktieris; * [[Aleksandra Aleksandrova-Ņitavska]] (1905—1982) — aktrise; * [[Alfrēds Altements]] (1902—1946) — vēsturnieks; * [[Edvīns Andersons]] (1929—1996) — grafiķis, akvarelists; * [[Konstantīns Andrejevs]] (1914—1981) — mākslinieks; * [[Viktors Andrejevs]] (1927—1986) — rakstnieks; * [[Jānis Anerauds]] (1924—2010) — rakstnieks; * [[Sergejs Antonovs]] (1884—1956) — arhitekts, mākslinieks, scenogrāfs; * [[Edgars Apinis]] (1902—1957) — padomju varas darbinieks; * [[Apsesdēls]] (1880—1932) — rakstnieks; * [[Aspazija]] (1865—1943) — rakstniece, politiķe; * [[Naums Atšūlers]] (1921—1988) — aktieris, dzejnieks; * [[Imants Auziņš]] (1937—2013) — dzejnieks, literatūrkritiķis; * [[Kārlis Avotiņš]] (1893—1950) — mākslinieks; {{div col end}} == Ā == {{div col|2}} * [[Mihails Āboliņš]] (1913—1969) — scenogrāfs; * [[Eriks Ādamsons]] (1907—1946) — rakstnieks; {{div col end}} == B == {{div col|2}} * [[Juris Bajārs]] (1924—2000) — tēlnieks; * [[Vera Baļuna]] (1904—1978) — režisore, pedagoģe; * [[Leonīds Banga]] (1905—1951) — mākslinieks; * [[Tija Banga]] (1882—1957) — aktrise, rakstniece; * [[Džems Bankovičs]] (1925—1944) — padomju pagrīdes dalībnieks; * [[Nikolajs Barabanovs (aktieris)|Nikolajs Barabanovs]] (1890—1970) — aktieris; * [[Kārlis Barons (daiļdārznieks)|Kārlis Barons]] (1912—1996) — daiļdārznieks, ainavu arhitekts; * [[Pēteris Baško]] (1901—1969) — sabiedriskais darbinieks, žurnālists; * [[Pēteris Baumanis]] (1903—1968) — Sarkanās armijas ģenerālmajors; * [[Vizma Belševica]] (1931—2005) — dzejniece, rakstniece, tulkotāja; * [[Maksis Beļenkijs]] (1911—1965) — farmakologs, profesors; * [[Nikolajs Bergins]] (1891—1955) — rakstnieks, teātra un literatūras kritiķis; * [[Eduards Berklavs]] (1914—2004) — politiķis; * [[Jānis Bērziņš (zootehniķis)|Jānis Bērziņš]] (1893—1972) — zootehniķis, profesors; * [[Kārlis Bērziņš (revolucionārs)|Kārlis Bērziņš]] (1883—1959) — skolotājs, 1905. gada revolucionārs; * [[Rūdolfs Bērziņš]] (1881—1949) — operdziedātājs, aktieris; * [[Antonija Bīne]] (1898—1970) — aktrise, dramaturģe; * [[Iza Bīne]] (1928—2006) — aktrise; * [[Jēkabs Bīne]] (1895—1955) — gleznotājs, mākslinieks, pedagogs; * [[Kārlis Blaus]] (1904—1959) — tulkotājs; * [[Oto Bongs]] (1918—2006) — vācbaltiešu izcelsmes bibliofils, sabiedrisks darbinieks; * [[Elvīra Bramberga]] (1902—1979) — aktrise; * [[Detlavs Brantkalns]] (1898—1979) — latviešu izcelsmes padomju militārists; * [[Valija Brasla]] (1908—1986) — aktrise, kino darbiniece; * [[Žanis Brasla]] (1908—1954) — aktieris, režisors; * [[Uldis Briedis]] (1940—2023) — fotogrāfs, fotožurnālists, fotomākslinieks; * [[Augusts Brīvulis]] (1897—1952) — revolucionārs; * [[Anna Brodele]] (1910—1981) — rakstniece; * [[Jānis Brodelis]] (1920—1998) — kultūras un izglītības darbinieks; * [[Jānis Brodelis (aktieris)|Jānis Brodelis]] (1945—2010) — aktieris; * [[Valija Brutāne]] (1911—1990) — dzejniece, tulkotāja; * [[Jekaterina Bunčuka]] (1895—1968) — aktrise; * [[Kārlis Bušs (mākslinieks)|Kārlis Bušs]] (1912—1987) — mākslinieks, grafiķis; {{div col end}} == C == {{div col|2}} * [[Voldemārs Caune]] (1890—1944) — bibliotekārs, žurnālists, politiķis; * [[Izabella Cielēna]] (1927—2023) — žurnāliste, valodniece, filoloģe; * [[Maija Cielēna]] (1889—1988) — mākslas vēsturniece; * [[Fēlikss Cielēns]] (1888—1964) — jurists, politiķis, rakstnieks; {{div col end}} == Č == {{div col|2}} * [[Anastasija Čaadajeva]] (1893—1959) — aktrise; * [[Aleksandrs Čaks]] (1901—1950) — dzejnieks, rakstnieks; * [[Jevgeņijs Čanga]] (1920—1999) — baletdejotājs, baletmeistars, pedagogs; {{div col end}} == D == {{div col|2}} * [[Edgars Damburs]] (1910—1981) — rakstnieks, literatūrkritiķis; * [[Helēna Danenhirša]] (1902—1990) — gleznotāja; * [[Bernhards Danenhiršs]] (1894—1972) — gleznotājs, grafiķis; * [[Pauls Dauge]] (1869—1946) — ārsts, grāmatizdevējs, literatūrzinātnieks, filozofs, sabiedriskais darbinieks; * [[Arnolds Deglavs]] (1904—1969) — sabiedriskais darbinieks, publicists, politiķis; * [[Kārlis Dēķens]] (1866—1942) — pedagogs, politiķis, sabiedriskais darbinieks; * [[Artūrs Dimiters]] (1915—1986) — aktieris; * [[Jevgeņijs Doļins-Ņitavskis]] (1906—1948) — aktieris; * [[Emma Drille]] (1899—1994) — pedagoģe, tulkotāja, redaktore; * [[Lilija Dunsdorfa]] (1906—2005) — agronome, sabiedriska darbiniece; * [[Edgars Dunsdorfs]] (1904—2002) — vēsturnieks; {{div col end}} == E == {{div col|2}} * [[Elza Egle]] (1888—1950) — dzejniece, dramaturģe, tulkotāja; * [[Rūdolfs Egle]] (1889—1947) — literatūrzinātnieks, tulkotājs; * [[Zālamans Eiduss]] (1916—1984) — publicists, redaktors; * [[Klāvs Elsbergs]] (1959—1987) — dzejnieks, redaktors, atdzejotājs, tulkotājs; * [[Līvija Endzelīna]] (1927—2008) — gleznotāja; * [[Jānis Endzelīns]] (1873—1961) — valodnieks, pētnieks; * [[Felicita Ertnere]] (1891—1975) — režisore, kustību konsultante, pedagoģe; {{div col end}} == Ē == * [[Reinis Ēbelis]] (1880—1959) — 1905. gada revolucionārs; == F == {{div col|2}} * [[Arkādijs Feldmanis]] (1926—1976) — aktieris; * [[Ernests Feldmanis]] (1889—1947) — aktieris, režisors, pedagogs; * [[Jurijs Feoktistovs]] (1913—1977) — mākslinieks, scenogrāfs; * [[Artūrs Filipsons]] (1906—1950) — aktieris; * [[Alberts Filka]] (1891—1938) — gleznotājs; * [[Kārlis Fimbers]] (1898—1970) — rakstnieks, redaktors; * [[Aina Folmane]] (1922—1998) — tulkotāja; * [[Vera Fricnoviča]] (1902—1978) — dziedātāja, aktrise, pedagoģe; {{div col end}} == G == {{div col|2}} * [[Georgijs Gaile]] (1905—1968) — padomju sabiedriskais darbinieks; * [[Harijs Gāliņš]] (1931—1983) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Vladimirs Gluhovs]] (1915—1996) — aktieris; * [[Grigorijs Gorskis]] (1911—1987) — dzejnieks, latviešu literatūras tulkotājs; * [[Jānis Grantiņš]] (1909—1974) — aktieris; * [[Jānis Grants]] (1909—1970) — rakstnieks; * [[Viktors Grāvītis]] (1925—2001) — ģeologs, folklorists, pētnieks; * [[Jānis Greste]] (1876—1951) — pedagogs, ģeologs, muzejnieks; * [[Arvīds Grigulis]] (1906—1989) — rakstnieks, literatūrzinātnieks, padomju politiķis; * [[Ojārs Grinbergs]] (1942—2016) — dziedātājs; * [[Dainis Grīnvalds]] (1950—2013) — dramaturgs, žurnālists; * [[Žanis Grīva]] (1910—1982) — rakstnieks, padomju politiķis; * [[Viktors Gruziņš]] (1912—1987) — aktieris; {{div col end}} == G == {{div col|2}} * [[Artūrs Ģērmanis]] (1899—1993) — bibliogrāfs, žurnālists; {{div col end}} == H == {{div col|2}} * [[Solomons Hillers]] (1915—1975) — ķīmiķis, akadēmiķis; * [[Aleksandrs Hļebnovs]] (1918—1981) — teātra fotogrāfs; {{div col end}} == J == {{div col|2}} * [[Gunars Janovskis]] (1916—2000) — rakstnieks; * [[Antonija Jansone]] (1904—1984) — aktrise; * [[Alberts Jansons]] (1915—1989) — rakstnieks; * [[Augusts Jungs]] (1866—1941) — mūziķis, profesors; * [[Jurijs Jurovskis]] (1894—1959) — aktieris, režisors, pedagogs; {{div col end}} == K == {{div col|2}} * [[Vera Kacena]] (1912—1999) — rakstniece, tulkotāja; * [[Matvejs Kadeks]] (1897—1950) — ģeogrāfs, profesors, sabiedriskais darbinieks; * [[Jānis Kalnbērziņš]] (1893—1986) — padomju politiķis; * [[Dzidra Kalniņa]] (1927—1984) — literatūrzinātniece, tulkotāja; * [[Eduards Kalniņš (gleznotājs)|Eduards Kalniņš]] (1904—1988) — gleznotājs, pedagogs; * [[Voldemārs Kalpiņš]] (1916—1995) — žurnālists, politiķis, sabiedriskais darbinieks; * [[Vincents Karaļuns]] (1918—1988) — vēsturnieks; * [[Vladimirs Karjakins]] (1924—1980) — gleznotājs; * [[Vladislavs Kaupužs]] (1918—1959) — rakstnieks, publicists, literatūrkritiķis; * [[Augusts Kirhenšteins]] (1872—1963) — veterinārārsts, mikrobiologs, politiķis; * [[Gunārs Kirke]] (1926—1993) — grafiķis, plakātists; * [[Valdis Klīvers]] (1915—1984) — rakstnieks, literatūrkritiķis; * [[Mirdza Kļava]] (1924—2019) — rakstniece; * [[Dzidra Kļaviņa]] (1924—1986) — diriģente, pedagoģe, folkloriste; * [[Guntis Kokars]] (1954—2015) — žurnālists, dzejnieks; * [[Broņislavs Kondrāts]] (1890—1935) — gleznotājs; * [[Vera Krampe]] (1907—1977) — operdziedātāja; * [[Kārlis Krauliņš]] (1904—1981) — literatūrzinātnieks, profesors; * [[Osvalds Krēsliņš]] (1911—1974) — aktieris, režisors; * [[Monta Kroma]] (1919—1994) — dzejniece; * [[Elvīra Kronberga]] (1910—1978) — aktrise; * [[Kārlis Krūza]] (1884—1960) — dzejnieks, literāts, tulkotājs; * [[Boriss Kuņajevs]] (1922—1989) — dzejnieks; * [[Andrejs Kurcijs]] (1884—1959) — rakstnieks; * [[Lūcija Kuršinska]] (1894—1976) — gleznotāja; * [[Ādolfs Kuršinskis]] (1882—1933) — inženieris, politiķis; * [[Pēteris Kūla]] (1874—1945) — pedagogs, sabiedriskais darbinieks; {{div col end}} == Ķ == {{div col|2}} * [[Mirdza Ķempe]] (1907—1974) — dzejniece; * [[Dagmāra Ķimele]] (1919—1998) — teātra darbiniece; * [[Pēteris Ķimelis]] (1977—2023) — režisors, multimediju mākslinieks; * [[Vilis Ķimelis]] (1911—2009) — aktieris; {{div col end}} == L == {{div col|2}} * [[Jezups Laganovskis]] (1920—1987) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Artūrs Lapiņš]] (1911—1983) — scenogrāfs, mākslinieks; * [[Anna Lāce|Anna Lācis]] (1891—1979) — režisore, skatuves mākslas teorētiķe; * [[Visvaldis Lāms]] (1923—1992) — rakstnieks; * [[Vilhelms Lecis]] (1898—1977) — politiķis; * [[Eduards Lelis]] (1897—1956) — grafiķis; * [[Indriķis Lēmanis]] (1904—1960) — rakstnieks, žurnālists; * [[Arturs Lielais]] (1920—1981) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Evars Lielbārdis]] (1928—1991) — mūziķis, altists, pedagogs; * [[Harijs Liepiņš]] (1927—1998) — aktieris; * [[Leons Lileiko]] (1935—2008) — teātra darbinieks; * [[Valdis Lukss]] (1905—1985) — dzejnieks, žurnālists, politiķis; {{div col end}} == M == {{div col|2}} * [[Ieva Mača]] (1932—1985) — aktrise; * [[Emīls Mačs]] (1892—1958) — aktieris, režisors, pedagogs; * [[Jāzeps Mediņš]] (1877—1947) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Eduards Melbārzdis]] (1904—1984) — gleznotājs, fotogrāfs; * [[Lidija Meļņikova]] (1879—1955) — aktrise; * [[Augusts Milts]] (1928—2008) — filozofs, profesors; * [[Ignats Muižnieks]] (1909—1983) — rakstnieks, literatūrkritiķis; {{div col end}} == N == {{div col|2}} * [[Ernestīne Niedra]] (1901—1978) — žurnāliste, tulkotāja; * [[Jānis Niedre]] (1909—1987) — rakstnieks, literatūrzinātnieks, folkloras pētnieks; {{div col end}} == 0 == {{div col|2}} * [[Uldis Ofkants]] (1941—2008) — nacionālās pretošanās kustības dalībnieks, disidents; * [[Vilija Ošiņa]] (1906—1959) — rakstniece; * [[Otomārs Oškalns]] (1904—1947) — padomju darbinieks; * [[Lilita Ozoliņa]] (1947—2023) — aktrise; * [[Miervaldis Ozoliņš]] (1922—1999) — aktieris; * [[Anna Ozola-Sakse]] (1899—1996) — tulkotāja; * [[Jānis Ozols (tulkotājs)|Jānis Ozols]] (1903—1975) — tulkotājs; * [[Kārlis Ozols (čekists)|Kārlis Ozols]] (1888—1948) — 1905. gada revolucionārs, padomju darbinieks; * [[Voldemārs Ozols]] (1884—1949) — pulkvedis-leitnants, ģenerālis; {{div col end}} == P == {{div col|2}} * [[Juris Pabērzs]] (1891—1961) — dzejnieks, jurists, politiķis; * [[Juris Pabērzs (kritiķis)|Juris Pabērzs]] (1918—2003) — teātra un literatūras kritiķis; * [[Arvīds Pārups]] (1890—1946) — diriģents, mūziķis; * [[Ārija Pelše]] (1912—1985) — aktrise; * [[Roberts Pelše]] (1880—1955) — literatūrzinātnieks, publicists; * [[Viktorija Pelše]] (1936—2026) — tēlniece; * [[Visvaldis Peņģerots]] (1887—1938) — mākslas zinātnieks; * [[Jānis Peters]] (1939—2025) — dzejnieks, publicists, sabiedriskais darbinieks, diplomāts; * [[Krišjānis Peters]] (1975—2014) — politiķis; * [[Andrejs Petrevics]] (1883—1939) — jurists, politiķis, sabiedriskais darbinieks; * [[Gunārs Piesis]] (1931—1996) — kinorežisors; * [[Vladimirs Piguļevskis]] (1889—1958) — pedagogs, politiķis; * [[Aina Plaude]] (1902—1949) — tulkotāja; * [[Kārlis Plaude]] (1897—1975) — būvinženieris, zinātnieks; * [[Jānis Plaudis]] (1903—1952) — dzejnieks, rakstnieks, tulkotājs; * [[Egils Plaudis]] (1931—1987) — dzejnieks; * [[Jānis Plūme]] (1889—1930) — aktieris, režisors; * [[Viktors Pļuts]] (1935—1997) — aktieris; * [[Ausma Pormale]] (1939—1979) — dzejniece; * [[Boriss Praudiņš]] (1908—1975) — aktieris, režisors; * [[Uldis Prēdelis]] (1920—1994) — gleznotājs, grafiķis; * [[Ziedonis Purvs]] (1923—1989) — dzejnieks, pedagogs, kordiriģents; * [[Valentīna Putāne]] (1927—2003) — tulkotāja, žurnāliste; * [[Voldemārs Pūce]] (1906—1981) — teātra un kino režisors; {{div col end}} == R == {{div col|2}} * [[Sergejs Radlovs]] (1892—1958) — režisors, pedagogs, teorētiķis; * [[Rainis]] (1865—1929) — dzejnieks, dramaturgs, sabiedriskais darbinieks, politiķis; * [[Kārlis Ratnieks]] (1894—1982) — revolucionārs, padomju valsts un komunistiskās partijas darbinieks; * [[Jānis Reinholds (komponists)|Jānis Reinholds]] (1882—1938) — komponists, vijolnieks, diriģents; * [[Bernhards Reihs]] (1894—1972) — režisors, teātra zinātnieks, kritiķis; * [[Boriss Rezņiks]] (1947—2025) — komponists; * [[Indriķis Rītiņš]] (1872—1961) — skolotājs, literāts; * [[Fricis Rokpelnis]] (1909—1969) — dzejnieks, rakstnieks; * [[Larisa Romaņenko]] (1923—2007) — dzejniece, atdzejotāja; * [[Staņislavs Rubinčiks]] (1940—1981) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Kārlis Rudevičs]] (1939—2002) — mākslinieks, dzejnieks, kultūras darbinieks; * [[Sando Rudevičs]] (1965—2012) — mūziķis, dzejnieks, kultūras darbinieks; * [[Meinhards Rudzītis]] (1910—1966) — dzejnieks; * [[Fricis Rūmnieks]] (1919—1960) — dzejnieks, prozaiķis; {{div col end}} == S == {{div col|2}} * [[Aleksandrs Sakss]] (1902—1949) — tulkotājs; * [[Uldis Salaks]] (1927—2003) — koktēlnieks; * [[Mersede Salnāja]] (1922—2005) — rakstniece, žurnāliste; * [[Viktors Sams]] (1919—1991) — muzikologs, komponists; * [[Marija Saule-Sleine]] (1895—1982) — pedagoģe, folkloriste, valodniece; * [[Indriķis Saule-Sleinis]] (1888—1953) — ģeogrāfs, pedagogs; * [[Bruno Saulītis]] (1922—1970) — rakstnieks, dzejnieks, tulkotājs, literatūrzinātnieks; * [[Ungars Savickis]] (1952—2018) — komponists, mūziķis, skaņu režisors; * [[Gunārs Selga]] (1929—1986) — rakstnieks; * [[Roberts Sēlis]] (1884—1975) — rakstnieks; * [[Ludmila Sigova]] (1944—2021) — aktrise; * [[Vladimirs Sigovs]] (1945—1982) — aktieris; * [[Arnolds Skribnovskis]] (1907—1989) — tēlnieks; * [[Knuts Skujenieks]] (1936—2022) — dzejnieks, atdzejotājs, kritiķis, publicists; * [[Silvija Skulme]] (1950—2026) — basketboliste, pedagoģe; * [[Eduards Smiļģis]] (1886—1966) — režisors, aktieris; * [[Ingrīda Sokolova]] (1923—2012) — rakstniece, literatūrzinātniece; * [[Ēvalds Sokols]] (1901—1965) — literatūrzinātnieks; * [[Inta Spanovska]] (1935—2019) — operetes soliste; * [[Harijs Spanovskis]] (1958—2013) — aktieris, dziedātājs; * [[Velta Spāre]] (1922—1981) — rakstniece; * [[Arturs Sproģis]] (1904—1980) — padomju pulkvedis; * [[Marģeris Stepermanis]] (1898—1968) — vēsturnieks, profesors; * [[Lidija Stiebra]] (1940—2005) — teātra pedagoģe; * [[Kārlis Strazdiņš]] (1890—1964) — latviešu strēlnieks, padomju politiķis; * [[Irēna Strode]] (1921—2013) — baletdejotāja, pedagoģe, baletmeistare; * [[Ēvalds Strods]] (1933—1998) — rakstnieks, publicists; * [[Dora Stučka]] (1870—1950) — sabiedriska darbiniece, tulkotāja, literāte, Raiņa māsa; * [[Jēkabs Stumbris]] (1909—1943) — etnogrāfs, dievturis, deju folkloras krājējs, horeogrāfs; * [[Emīls Sudmalis]] (1897—1964) — politiķis; * [[Imants Sudmalis]] (1916—1944) — padomju komunists, partizāns, pagrīdnieks; * [[Jānis Sudrabkalns]] (1894—1975) — dzejnieks, kritiķis; * [[Sudrabu Edžus]] (1860—1941) — rakstnieks, pedagogs; * [[Ansis Svainis]] (Jēkabs Jakūlis) (1876—1933) — aktieris; * [[Leo Svemps]] (1897—1975) — gleznotājs, jurists; * [[Vija Svīkule]] (1924—1971) — rakstniece, tulkotāja, žurnāliste; {{div col end}} == Š == {{div col|2}} * [[Beāta Šenberga]] (1912—2001) — gleznotāja, porcelāna apstrādes māksliniece; * [[Georgs Šenbergs]] (1915—1989) — gleznotājs; * [[Aivars Šics]] (1944—1997) — komponists, dziedātājs, mūziķis; * [[Emīlija Šmite]] (1899—1977) — šahiste; * [[Aleksandrs Šmits]] (1892—1978) — bioķīmiķis; * [[Mudīte Šneidere]] (1934—2023) — aktrise, rakstniece; * [[Ernests Štālbergs]] (1883—1958) — arhitekts, profesors; * [[Kārlis Šteins]] (1911—1983) — astronoms, profesors; {{div col end}} == T == {{div col|2}} * [[Boriss Tihovs]] (1920—2002) — aktieris; * [[Jānis Tikins]] (1895—1974) — Sarkanās armijas artilērijas ģenerālmajors; {{div col end}} == U == {{div col|2}} * [[Ēvī Upeniece]] (1925—2024) — tēlniece; * [[Pēteris Upītis (dārzkopis)|Pēteris Upītis]] (1896—1976) — dārzkopis, selekcionārs; * [[Valdemārs Upītis]] (1904—1986) — fotogrāfs, kinooperators; {{div col end}} == V == {{div col|2}} * [[Tālis Vaidars]] (1927—1972) — rakstnieks, mūziķis; * [[Arvīds Valdmanis]] (1890—1942) — agronoms, dzejnieks; * [[Rita Valnere]] (1929—2015) — gleznotāja, pedagoģe; * [[Valentīna Vaļevska]] (1905—1997) — aktrise; * [[Nikolajs Vanadziņš]] (1892—1978) — ērģelnieks, pedagogs; * [[Ādolfs Vanags]] (1909—1957) — dramaturgs; * [[Jūlijs Vanags]] (1903—1986) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Večella Varslavāne]] (1930—2015) — teātra un kino kostīmu māksliniece; * [[Francisks Varslavāns]] (1899—1949) — gleznotājs; * [[Sergejs Vasiļjevs]] (1909—1977) — aktieris; * [[Laimonis Vāczemnieks]] (1929—1998) — dzejnieks, rakstnieks; * [[Jānis Veinalds]] (1907—1937) — aktieris, dzejnieks; * [[Arturs Verners]] (1922—1990) — muzikologs; * [[Vanda Vikane]] (1916—1985) — tulkotāja; * [[Ģirts Vilks]] (1909—1983) — scenogrāfs, ilustrators; * [[Kārlis Vincis]] (1891—1936) — aktieris; * [[Venta Vīgante]] (1913—1994) — dramaturģe; * [[Pāvils Vīlips]] (1901—1979) — dzejnieks; * [[Velga Vīlipa]] (1940—2018) — aktrise; * [[Henrihs Vorkals]] (1946—2018) — mākslinieks; {{div col end}} == Z == {{div col|2}} * [[Aleksandrs Zabello]] (1945—2013) — basketbolists; * [[Elīna Zālīte]] (1898—1955) — rakstniece, dzejniece, dramaturģe, tulkotāja; * [[Teodors Zaļkalns]] (1876—1972) — tēlnieks; * [[Pēteris Zeibolts]] (1888—1939) — politiķis; * [[Teodors Zeltiņš]] (1914—1991) — rakstnieks, žurnālists; * [[Kārlis Zemdega]] (1894—1963) — tēlnieks; * [[Gunārs Ziemelis]] (1931—1978) — politiķis; * [[Sigurds Ziemelis]] (1927—1981) — vēsturnieks, publicists; * [[Dagnija Zigmonte]] (1931—1997) — rakstniece; * [[Austra Zīdere]] (1901—1955) — aktrise; * [[Herberts Zommers]] (1895—1983) — aktieris, režisors; * [[Jānis Zutis]] (1893—1962) — vēsturnieks, pedagogs; * [[Edgars Zveja]] (1924—1986) — dziedātājs, operetes solists; {{div col end}} == Ž == {{div col|2}} * [[Jānis Žīgurs (rakstnieks)|Jānis Žīgurs]] (1915—1988) — rakstnieks, tulkotājs, teātra darbinieks; * [[Lilija Žvīgule]] (1902—1993) — aktrise {{div col end}} [[Kategorija:Raiņa kapos apbedītie]] [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi]] 2nre9ajwhli8t1h7sjmsjg2jvxgccq2 4505864 4505862 2026-08-11T21:02:55Z Teatrālis 82063 /* B */ 4505864 wikitext text/x-wiki Šajā sarakstā norādītas ievērojamas personas, kuras ir apbedītas [[Raiņa kapi|Raiņa kapos]]. == A == {{div col|2}} * [[Kārlis Adernieks]] (1905—1999) — aktieris; * [[Olga Aināre]] (1900—1987) — aktrise, rakstniece; * [[Voldemārs Akurāters]] (1921—1976) — aktieris; * [[Aleksandra Aleksandrova-Ņitavska]] (1905—1982) — aktrise; * [[Alfrēds Altements]] (1902—1946) — vēsturnieks; * [[Edvīns Andersons]] (1929—1996) — grafiķis, akvarelists; * [[Konstantīns Andrejevs]] (1914—1981) — mākslinieks; * [[Viktors Andrejevs]] (1927—1986) — rakstnieks; * [[Jānis Anerauds]] (1924—2010) — rakstnieks; * [[Sergejs Antonovs]] (1884—1956) — arhitekts, mākslinieks, scenogrāfs; * [[Edgars Apinis]] (1902—1957) — padomju varas darbinieks; * [[Apsesdēls]] (1880—1932) — rakstnieks; * [[Aspazija]] (1865—1943) — rakstniece, politiķe; * [[Naums Atšūlers]] (1921—1988) — aktieris, dzejnieks; * [[Imants Auziņš]] (1937—2013) — dzejnieks, literatūrkritiķis; * [[Kārlis Avotiņš]] (1893—1950) — mākslinieks; {{div col end}} == Ā == {{div col|2}} * [[Mihails Āboliņš]] (1913—1969) — scenogrāfs; * [[Eriks Ādamsons]] (1907—1946) — rakstnieks; {{div col end}} == B == {{div col|2}} * [[Juris Bajārs]] (1924—2000) — tēlnieks; * [[Vera Baļuna]] (1904—1978) — režisore, pedagoģe; * [[Leonīds Banga]] (1905—1951) — mākslinieks; * [[Tija Banga]] (1882—1957) — aktrise, rakstniece; * [[Džems Bankovičs]] (1925—1944) — padomju pagrīdes dalībnieks; * [[Nikolajs Barabanovs (aktieris)|Nikolajs Barabanovs]] (1890—1970) — aktieris; * [[Kārlis Barons (daiļdārznieks)|Kārlis Barons]] (1912—1996) — daiļdārznieks, ainavu arhitekts; * [[Pēteris Baško]] (1901—1969) — sabiedriskais darbinieks, žurnālists; * [[Pēteris Baumanis]] (1903—1968) — Sarkanās armijas ģenerālmajors; * [[Vizma Belševica]] (1931—2005) — dzejniece, rakstniece, tulkotāja; * [[Maksis Beļenkijs]] (1911—1965) — farmakologs, profesors; * [[Nikolajs Bergins]] (1891—1955) — rakstnieks, teātra un literatūras kritiķis; * [[Eduards Berklavs]] (1914—2004) — politiķis; * [[Vizbulis Bērce]] (1916—1971) — rakstnieks; * [[Jānis Bērziņš (zootehniķis)|Jānis Bērziņš]] (1893—1972) — zootehniķis, profesors; * [[Kārlis Bērziņš (revolucionārs)|Kārlis Bērziņš]] (1883—1959) — skolotājs, 1905. gada revolucionārs; * [[Rūdolfs Bērziņš]] (1881—1949) — operdziedātājs, aktieris; * [[Antonija Bīne]] (1898—1970) — aktrise, dramaturģe; * [[Iza Bīne]] (1928—2006) — aktrise; * [[Jēkabs Bīne]] (1895—1955) — gleznotājs, mākslinieks, pedagogs; * [[Kārlis Blaus]] (1904—1959) — tulkotājs; * [[Oto Bongs]] (1918—2006) — vācbaltiešu izcelsmes bibliofils, sabiedrisks darbinieks; * [[Elvīra Bramberga]] (1902—1979) — aktrise; * [[Detlavs Brantkalns]] (1898—1979) — latviešu izcelsmes padomju militārists; * [[Valija Brasla]] (1908—1986) — aktrise, kino darbiniece; * [[Žanis Brasla]] (1908—1954) — aktieris, režisors; * [[Uldis Briedis]] (1940—2023) — fotogrāfs, fotožurnālists, fotomākslinieks; * [[Augusts Brīvulis]] (1897—1952) — revolucionārs; * [[Anna Brodele]] (1910—1981) — rakstniece; * [[Jānis Brodelis]] (1920—1998) — kultūras un izglītības darbinieks; * [[Jānis Brodelis (aktieris)|Jānis Brodelis]] (1945—2010) — aktieris; * [[Valija Brutāne]] (1911—1990) — dzejniece, tulkotāja; * [[Jekaterina Bunčuka]] (1895—1968) — aktrise; * [[Kārlis Bušs (mākslinieks)|Kārlis Bušs]] (1912—1987) — mākslinieks, grafiķis; {{div col end}} == C == {{div col|2}} * [[Voldemārs Caune]] (1890—1944) — bibliotekārs, žurnālists, politiķis; * [[Izabella Cielēna]] (1927—2023) — žurnāliste, valodniece, filoloģe; * [[Maija Cielēna]] (1889—1988) — mākslas vēsturniece; * [[Fēlikss Cielēns]] (1888—1964) — jurists, politiķis, rakstnieks; {{div col end}} == Č == {{div col|2}} * [[Anastasija Čaadajeva]] (1893—1959) — aktrise; * [[Aleksandrs Čaks]] (1901—1950) — dzejnieks, rakstnieks; * [[Jevgeņijs Čanga]] (1920—1999) — baletdejotājs, baletmeistars, pedagogs; {{div col end}} == D == {{div col|2}} * [[Edgars Damburs]] (1910—1981) — rakstnieks, literatūrkritiķis; * [[Helēna Danenhirša]] (1902—1990) — gleznotāja; * [[Bernhards Danenhiršs]] (1894—1972) — gleznotājs, grafiķis; * [[Pauls Dauge]] (1869—1946) — ārsts, grāmatizdevējs, literatūrzinātnieks, filozofs, sabiedriskais darbinieks; * [[Arnolds Deglavs]] (1904—1969) — sabiedriskais darbinieks, publicists, politiķis; * [[Kārlis Dēķens]] (1866—1942) — pedagogs, politiķis, sabiedriskais darbinieks; * [[Artūrs Dimiters]] (1915—1986) — aktieris; * [[Jevgeņijs Doļins-Ņitavskis]] (1906—1948) — aktieris; * [[Emma Drille]] (1899—1994) — pedagoģe, tulkotāja, redaktore; * [[Lilija Dunsdorfa]] (1906—2005) — agronome, sabiedriska darbiniece; * [[Edgars Dunsdorfs]] (1904—2002) — vēsturnieks; {{div col end}} == E == {{div col|2}} * [[Elza Egle]] (1888—1950) — dzejniece, dramaturģe, tulkotāja; * [[Rūdolfs Egle]] (1889—1947) — literatūrzinātnieks, tulkotājs; * [[Zālamans Eiduss]] (1916—1984) — publicists, redaktors; * [[Klāvs Elsbergs]] (1959—1987) — dzejnieks, redaktors, atdzejotājs, tulkotājs; * [[Līvija Endzelīna]] (1927—2008) — gleznotāja; * [[Jānis Endzelīns]] (1873—1961) — valodnieks, pētnieks; * [[Felicita Ertnere]] (1891—1975) — režisore, kustību konsultante, pedagoģe; {{div col end}} == Ē == * [[Reinis Ēbelis]] (1880—1959) — 1905. gada revolucionārs; == F == {{div col|2}} * [[Arkādijs Feldmanis]] (1926—1976) — aktieris; * [[Ernests Feldmanis]] (1889—1947) — aktieris, režisors, pedagogs; * [[Jurijs Feoktistovs]] (1913—1977) — mākslinieks, scenogrāfs; * [[Artūrs Filipsons]] (1906—1950) — aktieris; * [[Alberts Filka]] (1891—1938) — gleznotājs; * [[Kārlis Fimbers]] (1898—1970) — rakstnieks, redaktors; * [[Aina Folmane]] (1922—1998) — tulkotāja; * [[Vera Fricnoviča]] (1902—1978) — dziedātāja, aktrise, pedagoģe; {{div col end}} == G == {{div col|2}} * [[Georgijs Gaile]] (1905—1968) — padomju sabiedriskais darbinieks; * [[Harijs Gāliņš]] (1931—1983) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Vladimirs Gluhovs]] (1915—1996) — aktieris; * [[Grigorijs Gorskis]] (1911—1987) — dzejnieks, latviešu literatūras tulkotājs; * [[Jānis Grantiņš]] (1909—1974) — aktieris; * [[Jānis Grants]] (1909—1970) — rakstnieks; * [[Viktors Grāvītis]] (1925—2001) — ģeologs, folklorists, pētnieks; * [[Jānis Greste]] (1876—1951) — pedagogs, ģeologs, muzejnieks; * [[Arvīds Grigulis]] (1906—1989) — rakstnieks, literatūrzinātnieks, padomju politiķis; * [[Ojārs Grinbergs]] (1942—2016) — dziedātājs; * [[Dainis Grīnvalds]] (1950—2013) — dramaturgs, žurnālists; * [[Žanis Grīva]] (1910—1982) — rakstnieks, padomju politiķis; * [[Viktors Gruziņš]] (1912—1987) — aktieris; {{div col end}} == G == {{div col|2}} * [[Artūrs Ģērmanis]] (1899—1993) — bibliogrāfs, žurnālists; {{div col end}} == H == {{div col|2}} * [[Solomons Hillers]] (1915—1975) — ķīmiķis, akadēmiķis; * [[Aleksandrs Hļebnovs]] (1918—1981) — teātra fotogrāfs; {{div col end}} == J == {{div col|2}} * [[Gunars Janovskis]] (1916—2000) — rakstnieks; * [[Antonija Jansone]] (1904—1984) — aktrise; * [[Alberts Jansons]] (1915—1989) — rakstnieks; * [[Augusts Jungs]] (1866—1941) — mūziķis, profesors; * [[Jurijs Jurovskis]] (1894—1959) — aktieris, režisors, pedagogs; {{div col end}} == K == {{div col|2}} * [[Vera Kacena]] (1912—1999) — rakstniece, tulkotāja; * [[Matvejs Kadeks]] (1897—1950) — ģeogrāfs, profesors, sabiedriskais darbinieks; * [[Jānis Kalnbērziņš]] (1893—1986) — padomju politiķis; * [[Dzidra Kalniņa]] (1927—1984) — literatūrzinātniece, tulkotāja; * [[Eduards Kalniņš (gleznotājs)|Eduards Kalniņš]] (1904—1988) — gleznotājs, pedagogs; * [[Voldemārs Kalpiņš]] (1916—1995) — žurnālists, politiķis, sabiedriskais darbinieks; * [[Vincents Karaļuns]] (1918—1988) — vēsturnieks; * [[Vladimirs Karjakins]] (1924—1980) — gleznotājs; * [[Vladislavs Kaupužs]] (1918—1959) — rakstnieks, publicists, literatūrkritiķis; * [[Augusts Kirhenšteins]] (1872—1963) — veterinārārsts, mikrobiologs, politiķis; * [[Gunārs Kirke]] (1926—1993) — grafiķis, plakātists; * [[Valdis Klīvers]] (1915—1984) — rakstnieks, literatūrkritiķis; * [[Mirdza Kļava]] (1924—2019) — rakstniece; * [[Dzidra Kļaviņa]] (1924—1986) — diriģente, pedagoģe, folkloriste; * [[Guntis Kokars]] (1954—2015) — žurnālists, dzejnieks; * [[Broņislavs Kondrāts]] (1890—1935) — gleznotājs; * [[Vera Krampe]] (1907—1977) — operdziedātāja; * [[Kārlis Krauliņš]] (1904—1981) — literatūrzinātnieks, profesors; * [[Osvalds Krēsliņš]] (1911—1974) — aktieris, režisors; * [[Monta Kroma]] (1919—1994) — dzejniece; * [[Elvīra Kronberga]] (1910—1978) — aktrise; * [[Kārlis Krūza]] (1884—1960) — dzejnieks, literāts, tulkotājs; * [[Boriss Kuņajevs]] (1922—1989) — dzejnieks; * [[Andrejs Kurcijs]] (1884—1959) — rakstnieks; * [[Lūcija Kuršinska]] (1894—1976) — gleznotāja; * [[Ādolfs Kuršinskis]] (1882—1933) — inženieris, politiķis; * [[Pēteris Kūla]] (1874—1945) — pedagogs, sabiedriskais darbinieks; {{div col end}} == Ķ == {{div col|2}} * [[Mirdza Ķempe]] (1907—1974) — dzejniece; * [[Dagmāra Ķimele]] (1919—1998) — teātra darbiniece; * [[Pēteris Ķimelis]] (1977—2023) — režisors, multimediju mākslinieks; * [[Vilis Ķimelis]] (1911—2009) — aktieris; {{div col end}} == L == {{div col|2}} * [[Jezups Laganovskis]] (1920—1987) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Artūrs Lapiņš]] (1911—1983) — scenogrāfs, mākslinieks; * [[Anna Lāce|Anna Lācis]] (1891—1979) — režisore, skatuves mākslas teorētiķe; * [[Visvaldis Lāms]] (1923—1992) — rakstnieks; * [[Vilhelms Lecis]] (1898—1977) — politiķis; * [[Eduards Lelis]] (1897—1956) — grafiķis; * [[Indriķis Lēmanis]] (1904—1960) — rakstnieks, žurnālists; * [[Arturs Lielais]] (1920—1981) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Evars Lielbārdis]] (1928—1991) — mūziķis, altists, pedagogs; * [[Harijs Liepiņš]] (1927—1998) — aktieris; * [[Leons Lileiko]] (1935—2008) — teātra darbinieks; * [[Valdis Lukss]] (1905—1985) — dzejnieks, žurnālists, politiķis; {{div col end}} == M == {{div col|2}} * [[Ieva Mača]] (1932—1985) — aktrise; * [[Emīls Mačs]] (1892—1958) — aktieris, režisors, pedagogs; * [[Jāzeps Mediņš]] (1877—1947) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Eduards Melbārzdis]] (1904—1984) — gleznotājs, fotogrāfs; * [[Lidija Meļņikova]] (1879—1955) — aktrise; * [[Augusts Milts]] (1928—2008) — filozofs, profesors; * [[Ignats Muižnieks]] (1909—1983) — rakstnieks, literatūrkritiķis; {{div col end}} == N == {{div col|2}} * [[Ernestīne Niedra]] (1901—1978) — žurnāliste, tulkotāja; * [[Jānis Niedre]] (1909—1987) — rakstnieks, literatūrzinātnieks, folkloras pētnieks; {{div col end}} == 0 == {{div col|2}} * [[Uldis Ofkants]] (1941—2008) — nacionālās pretošanās kustības dalībnieks, disidents; * [[Vilija Ošiņa]] (1906—1959) — rakstniece; * [[Otomārs Oškalns]] (1904—1947) — padomju darbinieks; * [[Lilita Ozoliņa]] (1947—2023) — aktrise; * [[Miervaldis Ozoliņš]] (1922—1999) — aktieris; * [[Anna Ozola-Sakse]] (1899—1996) — tulkotāja; * [[Jānis Ozols (tulkotājs)|Jānis Ozols]] (1903—1975) — tulkotājs; * [[Kārlis Ozols (čekists)|Kārlis Ozols]] (1888—1948) — 1905. gada revolucionārs, padomju darbinieks; * [[Voldemārs Ozols]] (1884—1949) — pulkvedis-leitnants, ģenerālis; {{div col end}} == P == {{div col|2}} * [[Juris Pabērzs]] (1891—1961) — dzejnieks, jurists, politiķis; * [[Juris Pabērzs (kritiķis)|Juris Pabērzs]] (1918—2003) — teātra un literatūras kritiķis; * [[Arvīds Pārups]] (1890—1946) — diriģents, mūziķis; * [[Ārija Pelše]] (1912—1985) — aktrise; * [[Roberts Pelše]] (1880—1955) — literatūrzinātnieks, publicists; * [[Viktorija Pelše]] (1936—2026) — tēlniece; * [[Visvaldis Peņģerots]] (1887—1938) — mākslas zinātnieks; * [[Jānis Peters]] (1939—2025) — dzejnieks, publicists, sabiedriskais darbinieks, diplomāts; * [[Krišjānis Peters]] (1975—2014) — politiķis; * [[Andrejs Petrevics]] (1883—1939) — jurists, politiķis, sabiedriskais darbinieks; * [[Gunārs Piesis]] (1931—1996) — kinorežisors; * [[Vladimirs Piguļevskis]] (1889—1958) — pedagogs, politiķis; * [[Aina Plaude]] (1902—1949) — tulkotāja; * [[Kārlis Plaude]] (1897—1975) — būvinženieris, zinātnieks; * [[Jānis Plaudis]] (1903—1952) — dzejnieks, rakstnieks, tulkotājs; * [[Egils Plaudis]] (1931—1987) — dzejnieks; * [[Jānis Plūme]] (1889—1930) — aktieris, režisors; * [[Viktors Pļuts]] (1935—1997) — aktieris; * [[Ausma Pormale]] (1939—1979) — dzejniece; * [[Boriss Praudiņš]] (1908—1975) — aktieris, režisors; * [[Uldis Prēdelis]] (1920—1994) — gleznotājs, grafiķis; * [[Ziedonis Purvs]] (1923—1989) — dzejnieks, pedagogs, kordiriģents; * [[Valentīna Putāne]] (1927—2003) — tulkotāja, žurnāliste; * [[Voldemārs Pūce]] (1906—1981) — teātra un kino režisors; {{div col end}} == R == {{div col|2}} * [[Sergejs Radlovs]] (1892—1958) — režisors, pedagogs, teorētiķis; * [[Rainis]] (1865—1929) — dzejnieks, dramaturgs, sabiedriskais darbinieks, politiķis; * [[Kārlis Ratnieks]] (1894—1982) — revolucionārs, padomju valsts un komunistiskās partijas darbinieks; * [[Jānis Reinholds (komponists)|Jānis Reinholds]] (1882—1938) — komponists, vijolnieks, diriģents; * [[Bernhards Reihs]] (1894—1972) — režisors, teātra zinātnieks, kritiķis; * [[Boriss Rezņiks]] (1947—2025) — komponists; * [[Indriķis Rītiņš]] (1872—1961) — skolotājs, literāts; * [[Fricis Rokpelnis]] (1909—1969) — dzejnieks, rakstnieks; * [[Larisa Romaņenko]] (1923—2007) — dzejniece, atdzejotāja; * [[Staņislavs Rubinčiks]] (1940—1981) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Kārlis Rudevičs]] (1939—2002) — mākslinieks, dzejnieks, kultūras darbinieks; * [[Sando Rudevičs]] (1965—2012) — mūziķis, dzejnieks, kultūras darbinieks; * [[Meinhards Rudzītis]] (1910—1966) — dzejnieks; * [[Fricis Rūmnieks]] (1919—1960) — dzejnieks, prozaiķis; {{div col end}} == S == {{div col|2}} * [[Aleksandrs Sakss]] (1902—1949) — tulkotājs; * [[Uldis Salaks]] (1927—2003) — koktēlnieks; * [[Mersede Salnāja]] (1922—2005) — rakstniece, žurnāliste; * [[Viktors Sams]] (1919—1991) — muzikologs, komponists; * [[Marija Saule-Sleine]] (1895—1982) — pedagoģe, folkloriste, valodniece; * [[Indriķis Saule-Sleinis]] (1888—1953) — ģeogrāfs, pedagogs; * [[Bruno Saulītis]] (1922—1970) — rakstnieks, dzejnieks, tulkotājs, literatūrzinātnieks; * [[Ungars Savickis]] (1952—2018) — komponists, mūziķis, skaņu režisors; * [[Gunārs Selga]] (1929—1986) — rakstnieks; * [[Roberts Sēlis]] (1884—1975) — rakstnieks; * [[Ludmila Sigova]] (1944—2021) — aktrise; * [[Vladimirs Sigovs]] (1945—1982) — aktieris; * [[Arnolds Skribnovskis]] (1907—1989) — tēlnieks; * [[Knuts Skujenieks]] (1936—2022) — dzejnieks, atdzejotājs, kritiķis, publicists; * [[Silvija Skulme]] (1950—2026) — basketboliste, pedagoģe; * [[Eduards Smiļģis]] (1886—1966) — režisors, aktieris; * [[Ingrīda Sokolova]] (1923—2012) — rakstniece, literatūrzinātniece; * [[Ēvalds Sokols]] (1901—1965) — literatūrzinātnieks; * [[Inta Spanovska]] (1935—2019) — operetes soliste; * [[Harijs Spanovskis]] (1958—2013) — aktieris, dziedātājs; * [[Velta Spāre]] (1922—1981) — rakstniece; * [[Arturs Sproģis]] (1904—1980) — padomju pulkvedis; * [[Marģeris Stepermanis]] (1898—1968) — vēsturnieks, profesors; * [[Lidija Stiebra]] (1940—2005) — teātra pedagoģe; * [[Kārlis Strazdiņš]] (1890—1964) — latviešu strēlnieks, padomju politiķis; * [[Irēna Strode]] (1921—2013) — baletdejotāja, pedagoģe, baletmeistare; * [[Ēvalds Strods]] (1933—1998) — rakstnieks, publicists; * [[Dora Stučka]] (1870—1950) — sabiedriska darbiniece, tulkotāja, literāte, Raiņa māsa; * [[Jēkabs Stumbris]] (1909—1943) — etnogrāfs, dievturis, deju folkloras krājējs, horeogrāfs; * [[Emīls Sudmalis]] (1897—1964) — politiķis; * [[Imants Sudmalis]] (1916—1944) — padomju komunists, partizāns, pagrīdnieks; * [[Jānis Sudrabkalns]] (1894—1975) — dzejnieks, kritiķis; * [[Sudrabu Edžus]] (1860—1941) — rakstnieks, pedagogs; * [[Ansis Svainis]] (Jēkabs Jakūlis) (1876—1933) — aktieris; * [[Leo Svemps]] (1897—1975) — gleznotājs, jurists; * [[Vija Svīkule]] (1924—1971) — rakstniece, tulkotāja, žurnāliste; {{div col end}} == Š == {{div col|2}} * [[Beāta Šenberga]] (1912—2001) — gleznotāja, porcelāna apstrādes māksliniece; * [[Georgs Šenbergs]] (1915—1989) — gleznotājs; * [[Aivars Šics]] (1944—1997) — komponists, dziedātājs, mūziķis; * [[Emīlija Šmite]] (1899—1977) — šahiste; * [[Aleksandrs Šmits]] (1892—1978) — bioķīmiķis; * [[Mudīte Šneidere]] (1934—2023) — aktrise, rakstniece; * [[Ernests Štālbergs]] (1883—1958) — arhitekts, profesors; * [[Kārlis Šteins]] (1911—1983) — astronoms, profesors; {{div col end}} == T == {{div col|2}} * [[Boriss Tihovs]] (1920—2002) — aktieris; * [[Jānis Tikins]] (1895—1974) — Sarkanās armijas artilērijas ģenerālmajors; {{div col end}} == U == {{div col|2}} * [[Ēvī Upeniece]] (1925—2024) — tēlniece; * [[Pēteris Upītis (dārzkopis)|Pēteris Upītis]] (1896—1976) — dārzkopis, selekcionārs; * [[Valdemārs Upītis]] (1904—1986) — fotogrāfs, kinooperators; {{div col end}} == V == {{div col|2}} * [[Tālis Vaidars]] (1927—1972) — rakstnieks, mūziķis; * [[Arvīds Valdmanis]] (1890—1942) — agronoms, dzejnieks; * [[Rita Valnere]] (1929—2015) — gleznotāja, pedagoģe; * [[Valentīna Vaļevska]] (1905—1997) — aktrise; * [[Nikolajs Vanadziņš]] (1892—1978) — ērģelnieks, pedagogs; * [[Ādolfs Vanags]] (1909—1957) — dramaturgs; * [[Jūlijs Vanags]] (1903—1986) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Večella Varslavāne]] (1930—2015) — teātra un kino kostīmu māksliniece; * [[Francisks Varslavāns]] (1899—1949) — gleznotājs; * [[Sergejs Vasiļjevs]] (1909—1977) — aktieris; * [[Laimonis Vāczemnieks]] (1929—1998) — dzejnieks, rakstnieks; * [[Jānis Veinalds]] (1907—1937) — aktieris, dzejnieks; * [[Arturs Verners]] (1922—1990) — muzikologs; * [[Vanda Vikane]] (1916—1985) — tulkotāja; * [[Ģirts Vilks]] (1909—1983) — scenogrāfs, ilustrators; * [[Kārlis Vincis]] (1891—1936) — aktieris; * [[Venta Vīgante]] (1913—1994) — dramaturģe; * [[Pāvils Vīlips]] (1901—1979) — dzejnieks; * [[Velga Vīlipa]] (1940—2018) — aktrise; * [[Henrihs Vorkals]] (1946—2018) — mākslinieks; {{div col end}} == Z == {{div col|2}} * [[Aleksandrs Zabello]] (1945—2013) — basketbolists; * [[Elīna Zālīte]] (1898—1955) — rakstniece, dzejniece, dramaturģe, tulkotāja; * [[Teodors Zaļkalns]] (1876—1972) — tēlnieks; * [[Pēteris Zeibolts]] (1888—1939) — politiķis; * [[Teodors Zeltiņš]] (1914—1991) — rakstnieks, žurnālists; * [[Kārlis Zemdega]] (1894—1963) — tēlnieks; * [[Gunārs Ziemelis]] (1931—1978) — politiķis; * [[Sigurds Ziemelis]] (1927—1981) — vēsturnieks, publicists; * [[Dagnija Zigmonte]] (1931—1997) — rakstniece; * [[Austra Zīdere]] (1901—1955) — aktrise; * [[Herberts Zommers]] (1895—1983) — aktieris, režisors; * [[Jānis Zutis]] (1893—1962) — vēsturnieks, pedagogs; * [[Edgars Zveja]] (1924—1986) — dziedātājs, operetes solists; {{div col end}} == Ž == {{div col|2}} * [[Jānis Žīgurs (rakstnieks)|Jānis Žīgurs]] (1915—1988) — rakstnieks, tulkotājs, teātra darbinieks; * [[Lilija Žvīgule]] (1902—1993) — aktrise {{div col end}} [[Kategorija:Raiņa kapos apbedītie]] [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi]] sjyicvfqjpy3255hri9302xirzff58b 4505866 4505864 2026-08-11T21:06:05Z Teatrālis 82063 /* G */ 4505866 wikitext text/x-wiki Šajā sarakstā norādītas ievērojamas personas, kuras ir apbedītas [[Raiņa kapi|Raiņa kapos]]. == A == {{div col|2}} * [[Kārlis Adernieks]] (1905—1999) — aktieris; * [[Olga Aināre]] (1900—1987) — aktrise, rakstniece; * [[Voldemārs Akurāters]] (1921—1976) — aktieris; * [[Aleksandra Aleksandrova-Ņitavska]] (1905—1982) — aktrise; * [[Alfrēds Altements]] (1902—1946) — vēsturnieks; * [[Edvīns Andersons]] (1929—1996) — grafiķis, akvarelists; * [[Konstantīns Andrejevs]] (1914—1981) — mākslinieks; * [[Viktors Andrejevs]] (1927—1986) — rakstnieks; * [[Jānis Anerauds]] (1924—2010) — rakstnieks; * [[Sergejs Antonovs]] (1884—1956) — arhitekts, mākslinieks, scenogrāfs; * [[Edgars Apinis]] (1902—1957) — padomju varas darbinieks; * [[Apsesdēls]] (1880—1932) — rakstnieks; * [[Aspazija]] (1865—1943) — rakstniece, politiķe; * [[Naums Atšūlers]] (1921—1988) — aktieris, dzejnieks; * [[Imants Auziņš]] (1937—2013) — dzejnieks, literatūrkritiķis; * [[Kārlis Avotiņš]] (1893—1950) — mākslinieks; {{div col end}} == Ā == {{div col|2}} * [[Mihails Āboliņš]] (1913—1969) — scenogrāfs; * [[Eriks Ādamsons]] (1907—1946) — rakstnieks; {{div col end}} == B == {{div col|2}} * [[Juris Bajārs]] (1924—2000) — tēlnieks; * [[Vera Baļuna]] (1904—1978) — režisore, pedagoģe; * [[Leonīds Banga]] (1905—1951) — mākslinieks; * [[Tija Banga]] (1882—1957) — aktrise, rakstniece; * [[Džems Bankovičs]] (1925—1944) — padomju pagrīdes dalībnieks; * [[Nikolajs Barabanovs (aktieris)|Nikolajs Barabanovs]] (1890—1970) — aktieris; * [[Kārlis Barons (daiļdārznieks)|Kārlis Barons]] (1912—1996) — daiļdārznieks, ainavu arhitekts; * [[Pēteris Baško]] (1901—1969) — sabiedriskais darbinieks, žurnālists; * [[Pēteris Baumanis]] (1903—1968) — Sarkanās armijas ģenerālmajors; * [[Vizma Belševica]] (1931—2005) — dzejniece, rakstniece, tulkotāja; * [[Maksis Beļenkijs]] (1911—1965) — farmakologs, profesors; * [[Nikolajs Bergins]] (1891—1955) — rakstnieks, teātra un literatūras kritiķis; * [[Eduards Berklavs]] (1914—2004) — politiķis; * [[Vizbulis Bērce]] (1916—1971) — rakstnieks; * [[Jānis Bērziņš (zootehniķis)|Jānis Bērziņš]] (1893—1972) — zootehniķis, profesors; * [[Kārlis Bērziņš (revolucionārs)|Kārlis Bērziņš]] (1883—1959) — skolotājs, 1905. gada revolucionārs; * [[Rūdolfs Bērziņš]] (1881—1949) — operdziedātājs, aktieris; * [[Antonija Bīne]] (1898—1970) — aktrise, dramaturģe; * [[Iza Bīne]] (1928—2006) — aktrise; * [[Jēkabs Bīne]] (1895—1955) — gleznotājs, mākslinieks, pedagogs; * [[Kārlis Blaus]] (1904—1959) — tulkotājs; * [[Oto Bongs]] (1918—2006) — vācbaltiešu izcelsmes bibliofils, sabiedrisks darbinieks; * [[Elvīra Bramberga]] (1902—1979) — aktrise; * [[Detlavs Brantkalns]] (1898—1979) — latviešu izcelsmes padomju militārists; * [[Valija Brasla]] (1908—1986) — aktrise, kino darbiniece; * [[Žanis Brasla]] (1908—1954) — aktieris, režisors; * [[Uldis Briedis]] (1940—2023) — fotogrāfs, fotožurnālists, fotomākslinieks; * [[Augusts Brīvulis]] (1897—1952) — revolucionārs; * [[Anna Brodele]] (1910—1981) — rakstniece; * [[Jānis Brodelis]] (1920—1998) — kultūras un izglītības darbinieks; * [[Jānis Brodelis (aktieris)|Jānis Brodelis]] (1945—2010) — aktieris; * [[Valija Brutāne]] (1911—1990) — dzejniece, tulkotāja; * [[Jekaterina Bunčuka]] (1895—1968) — aktrise; * [[Kārlis Bušs (mākslinieks)|Kārlis Bušs]] (1912—1987) — mākslinieks, grafiķis; {{div col end}} == C == {{div col|2}} * [[Voldemārs Caune]] (1890—1944) — bibliotekārs, žurnālists, politiķis; * [[Izabella Cielēna]] (1927—2023) — žurnāliste, valodniece, filoloģe; * [[Maija Cielēna]] (1889—1988) — mākslas vēsturniece; * [[Fēlikss Cielēns]] (1888—1964) — jurists, politiķis, rakstnieks; {{div col end}} == Č == {{div col|2}} * [[Anastasija Čaadajeva]] (1893—1959) — aktrise; * [[Aleksandrs Čaks]] (1901—1950) — dzejnieks, rakstnieks; * [[Jevgeņijs Čanga]] (1920—1999) — baletdejotājs, baletmeistars, pedagogs; {{div col end}} == D == {{div col|2}} * [[Edgars Damburs]] (1910—1981) — rakstnieks, literatūrkritiķis; * [[Helēna Danenhirša]] (1902—1990) — gleznotāja; * [[Bernhards Danenhiršs]] (1894—1972) — gleznotājs, grafiķis; * [[Pauls Dauge]] (1869—1946) — ārsts, grāmatizdevējs, literatūrzinātnieks, filozofs, sabiedriskais darbinieks; * [[Arnolds Deglavs]] (1904—1969) — sabiedriskais darbinieks, publicists, politiķis; * [[Kārlis Dēķens]] (1866—1942) — pedagogs, politiķis, sabiedriskais darbinieks; * [[Artūrs Dimiters]] (1915—1986) — aktieris; * [[Jevgeņijs Doļins-Ņitavskis]] (1906—1948) — aktieris; * [[Emma Drille]] (1899—1994) — pedagoģe, tulkotāja, redaktore; * [[Lilija Dunsdorfa]] (1906—2005) — agronome, sabiedriska darbiniece; * [[Edgars Dunsdorfs]] (1904—2002) — vēsturnieks; {{div col end}} == E == {{div col|2}} * [[Elza Egle]] (1888—1950) — dzejniece, dramaturģe, tulkotāja; * [[Rūdolfs Egle]] (1889—1947) — literatūrzinātnieks, tulkotājs; * [[Zālamans Eiduss]] (1916—1984) — publicists, redaktors; * [[Klāvs Elsbergs]] (1959—1987) — dzejnieks, redaktors, atdzejotājs, tulkotājs; * [[Līvija Endzelīna]] (1927—2008) — gleznotāja; * [[Jānis Endzelīns]] (1873—1961) — valodnieks, pētnieks; * [[Felicita Ertnere]] (1891—1975) — režisore, kustību konsultante, pedagoģe; {{div col end}} == Ē == * [[Reinis Ēbelis]] (1880—1959) — 1905. gada revolucionārs; == F == {{div col|2}} * [[Arkādijs Feldmanis]] (1926—1976) — aktieris; * [[Ernests Feldmanis]] (1889—1947) — aktieris, režisors, pedagogs; * [[Jurijs Feoktistovs]] (1913—1977) — mākslinieks, scenogrāfs; * [[Artūrs Filipsons]] (1906—1950) — aktieris; * [[Alberts Filka]] (1891—1938) — gleznotājs; * [[Kārlis Fimbers]] (1898—1970) — rakstnieks, redaktors; * [[Aina Folmane]] (1922—1998) — tulkotāja; * [[Vera Fricnoviča]] (1902—1978) — dziedātāja, aktrise, pedagoģe; {{div col end}} == G == {{div col|2}} * [[Georgijs Gaile]] (1905—1968) — padomju sabiedriskais darbinieks; * [[Mirdza Gaile]] (1913—1999) — literatūrzinātniece, metodiķe, pedagoģe; * [[Harijs Gāliņš]] (1931—1983) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Vladimirs Gluhovs]] (1915—1996) — aktieris; * [[Grigorijs Gorskis]] (1911—1987) — dzejnieks, latviešu literatūras tulkotājs; * [[Jānis Grantiņš]] (1909—1974) — aktieris; * [[Jānis Grants]] (1909—1970) — rakstnieks; * [[Viktors Grāvītis]] (1925—2001) — ģeologs, folklorists, pētnieks; * [[Jānis Greste]] (1876—1951) — pedagogs, ģeologs, muzejnieks; * [[Arvīds Grigulis]] (1906—1989) — rakstnieks, literatūrzinātnieks, padomju politiķis; * [[Ojārs Grinbergs]] (1942—2016) — dziedātājs; * [[Dainis Grīnvalds]] (1950—2013) — dramaturgs, žurnālists; * [[Žanis Grīva]] (1910—1982) — rakstnieks, padomju politiķis; * [[Viktors Gruziņš]] (1912—1987) — aktieris; {{div col end}} == G == {{div col|2}} * [[Artūrs Ģērmanis]] (1899—1993) — bibliogrāfs, žurnālists; {{div col end}} == H == {{div col|2}} * [[Solomons Hillers]] (1915—1975) — ķīmiķis, akadēmiķis; * [[Aleksandrs Hļebnovs]] (1918—1981) — teātra fotogrāfs; {{div col end}} == J == {{div col|2}} * [[Gunars Janovskis]] (1916—2000) — rakstnieks; * [[Antonija Jansone]] (1904—1984) — aktrise; * [[Alberts Jansons]] (1915—1989) — rakstnieks; * [[Augusts Jungs]] (1866—1941) — mūziķis, profesors; * [[Jurijs Jurovskis]] (1894—1959) — aktieris, režisors, pedagogs; {{div col end}} == K == {{div col|2}} * [[Vera Kacena]] (1912—1999) — rakstniece, tulkotāja; * [[Matvejs Kadeks]] (1897—1950) — ģeogrāfs, profesors, sabiedriskais darbinieks; * [[Jānis Kalnbērziņš]] (1893—1986) — padomju politiķis; * [[Dzidra Kalniņa]] (1927—1984) — literatūrzinātniece, tulkotāja; * [[Eduards Kalniņš (gleznotājs)|Eduards Kalniņš]] (1904—1988) — gleznotājs, pedagogs; * [[Voldemārs Kalpiņš]] (1916—1995) — žurnālists, politiķis, sabiedriskais darbinieks; * [[Vincents Karaļuns]] (1918—1988) — vēsturnieks; * [[Vladimirs Karjakins]] (1924—1980) — gleznotājs; * [[Vladislavs Kaupužs]] (1918—1959) — rakstnieks, publicists, literatūrkritiķis; * [[Augusts Kirhenšteins]] (1872—1963) — veterinārārsts, mikrobiologs, politiķis; * [[Gunārs Kirke]] (1926—1993) — grafiķis, plakātists; * [[Valdis Klīvers]] (1915—1984) — rakstnieks, literatūrkritiķis; * [[Mirdza Kļava]] (1924—2019) — rakstniece; * [[Dzidra Kļaviņa]] (1924—1986) — diriģente, pedagoģe, folkloriste; * [[Guntis Kokars]] (1954—2015) — žurnālists, dzejnieks; * [[Broņislavs Kondrāts]] (1890—1935) — gleznotājs; * [[Vera Krampe]] (1907—1977) — operdziedātāja; * [[Kārlis Krauliņš]] (1904—1981) — literatūrzinātnieks, profesors; * [[Osvalds Krēsliņš]] (1911—1974) — aktieris, režisors; * [[Monta Kroma]] (1919—1994) — dzejniece; * [[Elvīra Kronberga]] (1910—1978) — aktrise; * [[Kārlis Krūza]] (1884—1960) — dzejnieks, literāts, tulkotājs; * [[Boriss Kuņajevs]] (1922—1989) — dzejnieks; * [[Andrejs Kurcijs]] (1884—1959) — rakstnieks; * [[Lūcija Kuršinska]] (1894—1976) — gleznotāja; * [[Ādolfs Kuršinskis]] (1882—1933) — inženieris, politiķis; * [[Pēteris Kūla]] (1874—1945) — pedagogs, sabiedriskais darbinieks; {{div col end}} == Ķ == {{div col|2}} * [[Mirdza Ķempe]] (1907—1974) — dzejniece; * [[Dagmāra Ķimele]] (1919—1998) — teātra darbiniece; * [[Pēteris Ķimelis]] (1977—2023) — režisors, multimediju mākslinieks; * [[Vilis Ķimelis]] (1911—2009) — aktieris; {{div col end}} == L == {{div col|2}} * [[Jezups Laganovskis]] (1920—1987) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Artūrs Lapiņš]] (1911—1983) — scenogrāfs, mākslinieks; * [[Anna Lāce|Anna Lācis]] (1891—1979) — režisore, skatuves mākslas teorētiķe; * [[Visvaldis Lāms]] (1923—1992) — rakstnieks; * [[Vilhelms Lecis]] (1898—1977) — politiķis; * [[Eduards Lelis]] (1897—1956) — grafiķis; * [[Indriķis Lēmanis]] (1904—1960) — rakstnieks, žurnālists; * [[Arturs Lielais]] (1920—1981) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Evars Lielbārdis]] (1928—1991) — mūziķis, altists, pedagogs; * [[Harijs Liepiņš]] (1927—1998) — aktieris; * [[Leons Lileiko]] (1935—2008) — teātra darbinieks; * [[Valdis Lukss]] (1905—1985) — dzejnieks, žurnālists, politiķis; {{div col end}} == M == {{div col|2}} * [[Ieva Mača]] (1932—1985) — aktrise; * [[Emīls Mačs]] (1892—1958) — aktieris, režisors, pedagogs; * [[Jāzeps Mediņš]] (1877—1947) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Eduards Melbārzdis]] (1904—1984) — gleznotājs, fotogrāfs; * [[Lidija Meļņikova]] (1879—1955) — aktrise; * [[Augusts Milts]] (1928—2008) — filozofs, profesors; * [[Ignats Muižnieks]] (1909—1983) — rakstnieks, literatūrkritiķis; {{div col end}} == N == {{div col|2}} * [[Ernestīne Niedra]] (1901—1978) — žurnāliste, tulkotāja; * [[Jānis Niedre]] (1909—1987) — rakstnieks, literatūrzinātnieks, folkloras pētnieks; {{div col end}} == 0 == {{div col|2}} * [[Uldis Ofkants]] (1941—2008) — nacionālās pretošanās kustības dalībnieks, disidents; * [[Vilija Ošiņa]] (1906—1959) — rakstniece; * [[Otomārs Oškalns]] (1904—1947) — padomju darbinieks; * [[Lilita Ozoliņa]] (1947—2023) — aktrise; * [[Miervaldis Ozoliņš]] (1922—1999) — aktieris; * [[Anna Ozola-Sakse]] (1899—1996) — tulkotāja; * [[Jānis Ozols (tulkotājs)|Jānis Ozols]] (1903—1975) — tulkotājs; * [[Kārlis Ozols (čekists)|Kārlis Ozols]] (1888—1948) — 1905. gada revolucionārs, padomju darbinieks; * [[Voldemārs Ozols]] (1884—1949) — pulkvedis-leitnants, ģenerālis; {{div col end}} == P == {{div col|2}} * [[Juris Pabērzs]] (1891—1961) — dzejnieks, jurists, politiķis; * [[Juris Pabērzs (kritiķis)|Juris Pabērzs]] (1918—2003) — teātra un literatūras kritiķis; * [[Arvīds Pārups]] (1890—1946) — diriģents, mūziķis; * [[Ārija Pelše]] (1912—1985) — aktrise; * [[Roberts Pelše]] (1880—1955) — literatūrzinātnieks, publicists; * [[Viktorija Pelše]] (1936—2026) — tēlniece; * [[Visvaldis Peņģerots]] (1887—1938) — mākslas zinātnieks; * [[Jānis Peters]] (1939—2025) — dzejnieks, publicists, sabiedriskais darbinieks, diplomāts; * [[Krišjānis Peters]] (1975—2014) — politiķis; * [[Andrejs Petrevics]] (1883—1939) — jurists, politiķis, sabiedriskais darbinieks; * [[Gunārs Piesis]] (1931—1996) — kinorežisors; * [[Vladimirs Piguļevskis]] (1889—1958) — pedagogs, politiķis; * [[Aina Plaude]] (1902—1949) — tulkotāja; * [[Kārlis Plaude]] (1897—1975) — būvinženieris, zinātnieks; * [[Jānis Plaudis]] (1903—1952) — dzejnieks, rakstnieks, tulkotājs; * [[Egils Plaudis]] (1931—1987) — dzejnieks; * [[Jānis Plūme]] (1889—1930) — aktieris, režisors; * [[Viktors Pļuts]] (1935—1997) — aktieris; * [[Ausma Pormale]] (1939—1979) — dzejniece; * [[Boriss Praudiņš]] (1908—1975) — aktieris, režisors; * [[Uldis Prēdelis]] (1920—1994) — gleznotājs, grafiķis; * [[Ziedonis Purvs]] (1923—1989) — dzejnieks, pedagogs, kordiriģents; * [[Valentīna Putāne]] (1927—2003) — tulkotāja, žurnāliste; * [[Voldemārs Pūce]] (1906—1981) — teātra un kino režisors; {{div col end}} == R == {{div col|2}} * [[Sergejs Radlovs]] (1892—1958) — režisors, pedagogs, teorētiķis; * [[Rainis]] (1865—1929) — dzejnieks, dramaturgs, sabiedriskais darbinieks, politiķis; * [[Kārlis Ratnieks]] (1894—1982) — revolucionārs, padomju valsts un komunistiskās partijas darbinieks; * [[Jānis Reinholds (komponists)|Jānis Reinholds]] (1882—1938) — komponists, vijolnieks, diriģents; * [[Bernhards Reihs]] (1894—1972) — režisors, teātra zinātnieks, kritiķis; * [[Boriss Rezņiks]] (1947—2025) — komponists; * [[Indriķis Rītiņš]] (1872—1961) — skolotājs, literāts; * [[Fricis Rokpelnis]] (1909—1969) — dzejnieks, rakstnieks; * [[Larisa Romaņenko]] (1923—2007) — dzejniece, atdzejotāja; * [[Staņislavs Rubinčiks]] (1940—1981) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Kārlis Rudevičs]] (1939—2002) — mākslinieks, dzejnieks, kultūras darbinieks; * [[Sando Rudevičs]] (1965—2012) — mūziķis, dzejnieks, kultūras darbinieks; * [[Meinhards Rudzītis]] (1910—1966) — dzejnieks; * [[Fricis Rūmnieks]] (1919—1960) — dzejnieks, prozaiķis; {{div col end}} == S == {{div col|2}} * [[Aleksandrs Sakss]] (1902—1949) — tulkotājs; * [[Uldis Salaks]] (1927—2003) — koktēlnieks; * [[Mersede Salnāja]] (1922—2005) — rakstniece, žurnāliste; * [[Viktors Sams]] (1919—1991) — muzikologs, komponists; * [[Marija Saule-Sleine]] (1895—1982) — pedagoģe, folkloriste, valodniece; * [[Indriķis Saule-Sleinis]] (1888—1953) — ģeogrāfs, pedagogs; * [[Bruno Saulītis]] (1922—1970) — rakstnieks, dzejnieks, tulkotājs, literatūrzinātnieks; * [[Ungars Savickis]] (1952—2018) — komponists, mūziķis, skaņu režisors; * [[Gunārs Selga]] (1929—1986) — rakstnieks; * [[Roberts Sēlis]] (1884—1975) — rakstnieks; * [[Ludmila Sigova]] (1944—2021) — aktrise; * [[Vladimirs Sigovs]] (1945—1982) — aktieris; * [[Arnolds Skribnovskis]] (1907—1989) — tēlnieks; * [[Knuts Skujenieks]] (1936—2022) — dzejnieks, atdzejotājs, kritiķis, publicists; * [[Silvija Skulme]] (1950—2026) — basketboliste, pedagoģe; * [[Eduards Smiļģis]] (1886—1966) — režisors, aktieris; * [[Ingrīda Sokolova]] (1923—2012) — rakstniece, literatūrzinātniece; * [[Ēvalds Sokols]] (1901—1965) — literatūrzinātnieks; * [[Inta Spanovska]] (1935—2019) — operetes soliste; * [[Harijs Spanovskis]] (1958—2013) — aktieris, dziedātājs; * [[Velta Spāre]] (1922—1981) — rakstniece; * [[Arturs Sproģis]] (1904—1980) — padomju pulkvedis; * [[Marģeris Stepermanis]] (1898—1968) — vēsturnieks, profesors; * [[Lidija Stiebra]] (1940—2005) — teātra pedagoģe; * [[Kārlis Strazdiņš]] (1890—1964) — latviešu strēlnieks, padomju politiķis; * [[Irēna Strode]] (1921—2013) — baletdejotāja, pedagoģe, baletmeistare; * [[Ēvalds Strods]] (1933—1998) — rakstnieks, publicists; * [[Dora Stučka]] (1870—1950) — sabiedriska darbiniece, tulkotāja, literāte, Raiņa māsa; * [[Jēkabs Stumbris]] (1909—1943) — etnogrāfs, dievturis, deju folkloras krājējs, horeogrāfs; * [[Emīls Sudmalis]] (1897—1964) — politiķis; * [[Imants Sudmalis]] (1916—1944) — padomju komunists, partizāns, pagrīdnieks; * [[Jānis Sudrabkalns]] (1894—1975) — dzejnieks, kritiķis; * [[Sudrabu Edžus]] (1860—1941) — rakstnieks, pedagogs; * [[Ansis Svainis]] (Jēkabs Jakūlis) (1876—1933) — aktieris; * [[Leo Svemps]] (1897—1975) — gleznotājs, jurists; * [[Vija Svīkule]] (1924—1971) — rakstniece, tulkotāja, žurnāliste; {{div col end}} == Š == {{div col|2}} * [[Beāta Šenberga]] (1912—2001) — gleznotāja, porcelāna apstrādes māksliniece; * [[Georgs Šenbergs]] (1915—1989) — gleznotājs; * [[Aivars Šics]] (1944—1997) — komponists, dziedātājs, mūziķis; * [[Emīlija Šmite]] (1899—1977) — šahiste; * [[Aleksandrs Šmits]] (1892—1978) — bioķīmiķis; * [[Mudīte Šneidere]] (1934—2023) — aktrise, rakstniece; * [[Ernests Štālbergs]] (1883—1958) — arhitekts, profesors; * [[Kārlis Šteins]] (1911—1983) — astronoms, profesors; {{div col end}} == T == {{div col|2}} * [[Boriss Tihovs]] (1920—2002) — aktieris; * [[Jānis Tikins]] (1895—1974) — Sarkanās armijas artilērijas ģenerālmajors; {{div col end}} == U == {{div col|2}} * [[Ēvī Upeniece]] (1925—2024) — tēlniece; * [[Pēteris Upītis (dārzkopis)|Pēteris Upītis]] (1896—1976) — dārzkopis, selekcionārs; * [[Valdemārs Upītis]] (1904—1986) — fotogrāfs, kinooperators; {{div col end}} == V == {{div col|2}} * [[Tālis Vaidars]] (1927—1972) — rakstnieks, mūziķis; * [[Arvīds Valdmanis]] (1890—1942) — agronoms, dzejnieks; * [[Rita Valnere]] (1929—2015) — gleznotāja, pedagoģe; * [[Valentīna Vaļevska]] (1905—1997) — aktrise; * [[Nikolajs Vanadziņš]] (1892—1978) — ērģelnieks, pedagogs; * [[Ādolfs Vanags]] (1909—1957) — dramaturgs; * [[Jūlijs Vanags]] (1903—1986) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Večella Varslavāne]] (1930—2015) — teātra un kino kostīmu māksliniece; * [[Francisks Varslavāns]] (1899—1949) — gleznotājs; * [[Sergejs Vasiļjevs]] (1909—1977) — aktieris; * [[Laimonis Vāczemnieks]] (1929—1998) — dzejnieks, rakstnieks; * [[Jānis Veinalds]] (1907—1937) — aktieris, dzejnieks; * [[Arturs Verners]] (1922—1990) — muzikologs; * [[Vanda Vikane]] (1916—1985) — tulkotāja; * [[Ģirts Vilks]] (1909—1983) — scenogrāfs, ilustrators; * [[Kārlis Vincis]] (1891—1936) — aktieris; * [[Venta Vīgante]] (1913—1994) — dramaturģe; * [[Pāvils Vīlips]] (1901—1979) — dzejnieks; * [[Velga Vīlipa]] (1940—2018) — aktrise; * [[Henrihs Vorkals]] (1946—2018) — mākslinieks; {{div col end}} == Z == {{div col|2}} * [[Aleksandrs Zabello]] (1945—2013) — basketbolists; * [[Elīna Zālīte]] (1898—1955) — rakstniece, dzejniece, dramaturģe, tulkotāja; * [[Teodors Zaļkalns]] (1876—1972) — tēlnieks; * [[Pēteris Zeibolts]] (1888—1939) — politiķis; * [[Teodors Zeltiņš]] (1914—1991) — rakstnieks, žurnālists; * [[Kārlis Zemdega]] (1894—1963) — tēlnieks; * [[Gunārs Ziemelis]] (1931—1978) — politiķis; * [[Sigurds Ziemelis]] (1927—1981) — vēsturnieks, publicists; * [[Dagnija Zigmonte]] (1931—1997) — rakstniece; * [[Austra Zīdere]] (1901—1955) — aktrise; * [[Herberts Zommers]] (1895—1983) — aktieris, režisors; * [[Jānis Zutis]] (1893—1962) — vēsturnieks, pedagogs; * [[Edgars Zveja]] (1924—1986) — dziedātājs, operetes solists; {{div col end}} == Ž == {{div col|2}} * [[Jānis Žīgurs (rakstnieks)|Jānis Žīgurs]] (1915—1988) — rakstnieks, tulkotājs, teātra darbinieks; * [[Lilija Žvīgule]] (1902—1993) — aktrise {{div col end}} [[Kategorija:Raiņa kapos apbedītie]] [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi]] m9y96w8ypyylissezrk2olmr4c3duax 4505867 4505866 2026-08-11T21:08:03Z Teatrālis 82063 /* B */ 4505867 wikitext text/x-wiki Šajā sarakstā norādītas ievērojamas personas, kuras ir apbedītas [[Raiņa kapi|Raiņa kapos]]. == A == {{div col|2}} * [[Kārlis Adernieks]] (1905—1999) — aktieris; * [[Olga Aināre]] (1900—1987) — aktrise, rakstniece; * [[Voldemārs Akurāters]] (1921—1976) — aktieris; * [[Aleksandra Aleksandrova-Ņitavska]] (1905—1982) — aktrise; * [[Alfrēds Altements]] (1902—1946) — vēsturnieks; * [[Edvīns Andersons]] (1929—1996) — grafiķis, akvarelists; * [[Konstantīns Andrejevs]] (1914—1981) — mākslinieks; * [[Viktors Andrejevs]] (1927—1986) — rakstnieks; * [[Jānis Anerauds]] (1924—2010) — rakstnieks; * [[Sergejs Antonovs]] (1884—1956) — arhitekts, mākslinieks, scenogrāfs; * [[Edgars Apinis]] (1902—1957) — padomju varas darbinieks; * [[Apsesdēls]] (1880—1932) — rakstnieks; * [[Aspazija]] (1865—1943) — rakstniece, politiķe; * [[Naums Atšūlers]] (1921—1988) — aktieris, dzejnieks; * [[Imants Auziņš]] (1937—2013) — dzejnieks, literatūrkritiķis; * [[Kārlis Avotiņš]] (1893—1950) — mākslinieks; {{div col end}} == Ā == {{div col|2}} * [[Mihails Āboliņš]] (1913—1969) — scenogrāfs; * [[Eriks Ādamsons]] (1907—1946) — rakstnieks; {{div col end}} == B == {{div col|2}} * [[Juris Bajārs]] (1924—2000) — tēlnieks; * [[Vera Baļuna]] (1904—1978) — režisore, pedagoģe; * [[Leonīds Banga]] (1905—1951) — mākslinieks; * [[Tija Banga]] (1882—1957) — aktrise, rakstniece; * [[Džems Bankovičs]] (1925—1944) — padomju pagrīdes dalībnieks; * [[Nikolajs Barabanovs (aktieris)|Nikolajs Barabanovs]] (1890—1970) — aktieris; * [[Kārlis Barons (daiļdārznieks)|Kārlis Barons]] (1912—1996) — daiļdārznieks, ainavu arhitekts; * [[Pēteris Baško]] (1901—1969) — sabiedriskais darbinieks, žurnālists; * [[Pēteris Baumanis]] (1903—1968) — Sarkanās armijas ģenerālmajors; * [[Vizma Belševica]] (1931—2005) — dzejniece, rakstniece, tulkotāja; * [[Maksis Beļenkijs]] (1911—1965) — farmakologs, profesors; * [[Nikolajs Bergins]] (1891—1955) — rakstnieks, teātra un literatūras kritiķis; * [[Eduards Berklavs]] (1914—2004) — politiķis; * [[Vizbulis Bērce]] (1916—1971) — rakstnieks; * [[Jānis Bērziņš (zootehniķis)|Jānis Bērziņš]] (1893—1972) — zootehniķis, profesors; * [[Kārlis Bērziņš (revolucionārs)|Kārlis Bērziņš]] (1883—1959) — skolotājs, 1905. gada revolucionārs; * [[Rūdolfs Bērziņš]] (1881—1949) — operdziedātājs, aktieris; * [[Antonija Bīne]] (1898—1970) — aktrise, dramaturģe; * [[Iza Bīne]] (1928—2006) — aktrise; * [[Jēkabs Bīne]] (1895—1955) — gleznotājs, mākslinieks, pedagogs; * [[Kārlis Blaus]] (1904—1959) — tulkotājs; * [[Oto Bongs]] (1918—2006) — vācbaltiešu izcelsmes bibliofils, sabiedrisks darbinieks; * [[Elvīra Bramberga]] (1902—1979) — aktrise; * [[Detlavs Brantkalns]] (1898—1979) — latviešu izcelsmes padomju militārists; * [[Valija Brasla]] (1908—1986) — aktrise, kino darbiniece; * [[Žanis Brasla]] (1908—1954) — aktieris, režisors; * [[Tālivaldis Brička]] (1927—1954) — dzejnieks, atdzejotājs; * [[Uldis Briedis]] (1940—2023) — fotogrāfs, fotožurnālists, fotomākslinieks; * [[Augusts Brīvulis]] (1897—1952) — revolucionārs; * [[Anna Brodele]] (1910—1981) — rakstniece; * [[Jānis Brodelis]] (1920—1998) — kultūras un izglītības darbinieks; * [[Jānis Brodelis (aktieris)|Jānis Brodelis]] (1945—2010) — aktieris; * [[Valija Brutāne]] (1911—1990) — dzejniece, tulkotāja; * [[Jekaterina Bunčuka]] (1895—1968) — aktrise; * [[Kārlis Bušs (mākslinieks)|Kārlis Bušs]] (1912—1987) — mākslinieks, grafiķis; {{div col end}} == C == {{div col|2}} * [[Voldemārs Caune]] (1890—1944) — bibliotekārs, žurnālists, politiķis; * [[Izabella Cielēna]] (1927—2023) — žurnāliste, valodniece, filoloģe; * [[Maija Cielēna]] (1889—1988) — mākslas vēsturniece; * [[Fēlikss Cielēns]] (1888—1964) — jurists, politiķis, rakstnieks; {{div col end}} == Č == {{div col|2}} * [[Anastasija Čaadajeva]] (1893—1959) — aktrise; * [[Aleksandrs Čaks]] (1901—1950) — dzejnieks, rakstnieks; * [[Jevgeņijs Čanga]] (1920—1999) — baletdejotājs, baletmeistars, pedagogs; {{div col end}} == D == {{div col|2}} * [[Edgars Damburs]] (1910—1981) — rakstnieks, literatūrkritiķis; * [[Helēna Danenhirša]] (1902—1990) — gleznotāja; * [[Bernhards Danenhiršs]] (1894—1972) — gleznotājs, grafiķis; * [[Pauls Dauge]] (1869—1946) — ārsts, grāmatizdevējs, literatūrzinātnieks, filozofs, sabiedriskais darbinieks; * [[Arnolds Deglavs]] (1904—1969) — sabiedriskais darbinieks, publicists, politiķis; * [[Kārlis Dēķens]] (1866—1942) — pedagogs, politiķis, sabiedriskais darbinieks; * [[Artūrs Dimiters]] (1915—1986) — aktieris; * [[Jevgeņijs Doļins-Ņitavskis]] (1906—1948) — aktieris; * [[Emma Drille]] (1899—1994) — pedagoģe, tulkotāja, redaktore; * [[Lilija Dunsdorfa]] (1906—2005) — agronome, sabiedriska darbiniece; * [[Edgars Dunsdorfs]] (1904—2002) — vēsturnieks; {{div col end}} == E == {{div col|2}} * [[Elza Egle]] (1888—1950) — dzejniece, dramaturģe, tulkotāja; * [[Rūdolfs Egle]] (1889—1947) — literatūrzinātnieks, tulkotājs; * [[Zālamans Eiduss]] (1916—1984) — publicists, redaktors; * [[Klāvs Elsbergs]] (1959—1987) — dzejnieks, redaktors, atdzejotājs, tulkotājs; * [[Līvija Endzelīna]] (1927—2008) — gleznotāja; * [[Jānis Endzelīns]] (1873—1961) — valodnieks, pētnieks; * [[Felicita Ertnere]] (1891—1975) — režisore, kustību konsultante, pedagoģe; {{div col end}} == Ē == * [[Reinis Ēbelis]] (1880—1959) — 1905. gada revolucionārs; == F == {{div col|2}} * [[Arkādijs Feldmanis]] (1926—1976) — aktieris; * [[Ernests Feldmanis]] (1889—1947) — aktieris, režisors, pedagogs; * [[Jurijs Feoktistovs]] (1913—1977) — mākslinieks, scenogrāfs; * [[Artūrs Filipsons]] (1906—1950) — aktieris; * [[Alberts Filka]] (1891—1938) — gleznotājs; * [[Kārlis Fimbers]] (1898—1970) — rakstnieks, redaktors; * [[Aina Folmane]] (1922—1998) — tulkotāja; * [[Vera Fricnoviča]] (1902—1978) — dziedātāja, aktrise, pedagoģe; {{div col end}} == G == {{div col|2}} * [[Georgijs Gaile]] (1905—1968) — padomju sabiedriskais darbinieks; * [[Mirdza Gaile]] (1913—1999) — literatūrzinātniece, metodiķe, pedagoģe; * [[Harijs Gāliņš]] (1931—1983) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Vladimirs Gluhovs]] (1915—1996) — aktieris; * [[Grigorijs Gorskis]] (1911—1987) — dzejnieks, latviešu literatūras tulkotājs; * [[Jānis Grantiņš]] (1909—1974) — aktieris; * [[Jānis Grants]] (1909—1970) — rakstnieks; * [[Viktors Grāvītis]] (1925—2001) — ģeologs, folklorists, pētnieks; * [[Jānis Greste]] (1876—1951) — pedagogs, ģeologs, muzejnieks; * [[Arvīds Grigulis]] (1906—1989) — rakstnieks, literatūrzinātnieks, padomju politiķis; * [[Ojārs Grinbergs]] (1942—2016) — dziedātājs; * [[Dainis Grīnvalds]] (1950—2013) — dramaturgs, žurnālists; * [[Žanis Grīva]] (1910—1982) — rakstnieks, padomju politiķis; * [[Viktors Gruziņš]] (1912—1987) — aktieris; {{div col end}} == G == {{div col|2}} * [[Artūrs Ģērmanis]] (1899—1993) — bibliogrāfs, žurnālists; {{div col end}} == H == {{div col|2}} * [[Solomons Hillers]] (1915—1975) — ķīmiķis, akadēmiķis; * [[Aleksandrs Hļebnovs]] (1918—1981) — teātra fotogrāfs; {{div col end}} == J == {{div col|2}} * [[Gunars Janovskis]] (1916—2000) — rakstnieks; * [[Antonija Jansone]] (1904—1984) — aktrise; * [[Alberts Jansons]] (1915—1989) — rakstnieks; * [[Augusts Jungs]] (1866—1941) — mūziķis, profesors; * [[Jurijs Jurovskis]] (1894—1959) — aktieris, režisors, pedagogs; {{div col end}} == K == {{div col|2}} * [[Vera Kacena]] (1912—1999) — rakstniece, tulkotāja; * [[Matvejs Kadeks]] (1897—1950) — ģeogrāfs, profesors, sabiedriskais darbinieks; * [[Jānis Kalnbērziņš]] (1893—1986) — padomju politiķis; * [[Dzidra Kalniņa]] (1927—1984) — literatūrzinātniece, tulkotāja; * [[Eduards Kalniņš (gleznotājs)|Eduards Kalniņš]] (1904—1988) — gleznotājs, pedagogs; * [[Voldemārs Kalpiņš]] (1916—1995) — žurnālists, politiķis, sabiedriskais darbinieks; * [[Vincents Karaļuns]] (1918—1988) — vēsturnieks; * [[Vladimirs Karjakins]] (1924—1980) — gleznotājs; * [[Vladislavs Kaupužs]] (1918—1959) — rakstnieks, publicists, literatūrkritiķis; * [[Augusts Kirhenšteins]] (1872—1963) — veterinārārsts, mikrobiologs, politiķis; * [[Gunārs Kirke]] (1926—1993) — grafiķis, plakātists; * [[Valdis Klīvers]] (1915—1984) — rakstnieks, literatūrkritiķis; * [[Mirdza Kļava]] (1924—2019) — rakstniece; * [[Dzidra Kļaviņa]] (1924—1986) — diriģente, pedagoģe, folkloriste; * [[Guntis Kokars]] (1954—2015) — žurnālists, dzejnieks; * [[Broņislavs Kondrāts]] (1890—1935) — gleznotājs; * [[Vera Krampe]] (1907—1977) — operdziedātāja; * [[Kārlis Krauliņš]] (1904—1981) — literatūrzinātnieks, profesors; * [[Osvalds Krēsliņš]] (1911—1974) — aktieris, režisors; * [[Monta Kroma]] (1919—1994) — dzejniece; * [[Elvīra Kronberga]] (1910—1978) — aktrise; * [[Kārlis Krūza]] (1884—1960) — dzejnieks, literāts, tulkotājs; * [[Boriss Kuņajevs]] (1922—1989) — dzejnieks; * [[Andrejs Kurcijs]] (1884—1959) — rakstnieks; * [[Lūcija Kuršinska]] (1894—1976) — gleznotāja; * [[Ādolfs Kuršinskis]] (1882—1933) — inženieris, politiķis; * [[Pēteris Kūla]] (1874—1945) — pedagogs, sabiedriskais darbinieks; {{div col end}} == Ķ == {{div col|2}} * [[Mirdza Ķempe]] (1907—1974) — dzejniece; * [[Dagmāra Ķimele]] (1919—1998) — teātra darbiniece; * [[Pēteris Ķimelis]] (1977—2023) — režisors, multimediju mākslinieks; * [[Vilis Ķimelis]] (1911—2009) — aktieris; {{div col end}} == L == {{div col|2}} * [[Jezups Laganovskis]] (1920—1987) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Artūrs Lapiņš]] (1911—1983) — scenogrāfs, mākslinieks; * [[Anna Lāce|Anna Lācis]] (1891—1979) — režisore, skatuves mākslas teorētiķe; * [[Visvaldis Lāms]] (1923—1992) — rakstnieks; * [[Vilhelms Lecis]] (1898—1977) — politiķis; * [[Eduards Lelis]] (1897—1956) — grafiķis; * [[Indriķis Lēmanis]] (1904—1960) — rakstnieks, žurnālists; * [[Arturs Lielais]] (1920—1981) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Evars Lielbārdis]] (1928—1991) — mūziķis, altists, pedagogs; * [[Harijs Liepiņš]] (1927—1998) — aktieris; * [[Leons Lileiko]] (1935—2008) — teātra darbinieks; * [[Valdis Lukss]] (1905—1985) — dzejnieks, žurnālists, politiķis; {{div col end}} == M == {{div col|2}} * [[Ieva Mača]] (1932—1985) — aktrise; * [[Emīls Mačs]] (1892—1958) — aktieris, režisors, pedagogs; * [[Jāzeps Mediņš]] (1877—1947) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Eduards Melbārzdis]] (1904—1984) — gleznotājs, fotogrāfs; * [[Lidija Meļņikova]] (1879—1955) — aktrise; * [[Augusts Milts]] (1928—2008) — filozofs, profesors; * [[Ignats Muižnieks]] (1909—1983) — rakstnieks, literatūrkritiķis; {{div col end}} == N == {{div col|2}} * [[Ernestīne Niedra]] (1901—1978) — žurnāliste, tulkotāja; * [[Jānis Niedre]] (1909—1987) — rakstnieks, literatūrzinātnieks, folkloras pētnieks; {{div col end}} == 0 == {{div col|2}} * [[Uldis Ofkants]] (1941—2008) — nacionālās pretošanās kustības dalībnieks, disidents; * [[Vilija Ošiņa]] (1906—1959) — rakstniece; * [[Otomārs Oškalns]] (1904—1947) — padomju darbinieks; * [[Lilita Ozoliņa]] (1947—2023) — aktrise; * [[Miervaldis Ozoliņš]] (1922—1999) — aktieris; * [[Anna Ozola-Sakse]] (1899—1996) — tulkotāja; * [[Jānis Ozols (tulkotājs)|Jānis Ozols]] (1903—1975) — tulkotājs; * [[Kārlis Ozols (čekists)|Kārlis Ozols]] (1888—1948) — 1905. gada revolucionārs, padomju darbinieks; * [[Voldemārs Ozols]] (1884—1949) — pulkvedis-leitnants, ģenerālis; {{div col end}} == P == {{div col|2}} * [[Juris Pabērzs]] (1891—1961) — dzejnieks, jurists, politiķis; * [[Juris Pabērzs (kritiķis)|Juris Pabērzs]] (1918—2003) — teātra un literatūras kritiķis; * [[Arvīds Pārups]] (1890—1946) — diriģents, mūziķis; * [[Ārija Pelše]] (1912—1985) — aktrise; * [[Roberts Pelše]] (1880—1955) — literatūrzinātnieks, publicists; * [[Viktorija Pelše]] (1936—2026) — tēlniece; * [[Visvaldis Peņģerots]] (1887—1938) — mākslas zinātnieks; * [[Jānis Peters]] (1939—2025) — dzejnieks, publicists, sabiedriskais darbinieks, diplomāts; * [[Krišjānis Peters]] (1975—2014) — politiķis; * [[Andrejs Petrevics]] (1883—1939) — jurists, politiķis, sabiedriskais darbinieks; * [[Gunārs Piesis]] (1931—1996) — kinorežisors; * [[Vladimirs Piguļevskis]] (1889—1958) — pedagogs, politiķis; * [[Aina Plaude]] (1902—1949) — tulkotāja; * [[Kārlis Plaude]] (1897—1975) — būvinženieris, zinātnieks; * [[Jānis Plaudis]] (1903—1952) — dzejnieks, rakstnieks, tulkotājs; * [[Egils Plaudis]] (1931—1987) — dzejnieks; * [[Jānis Plūme]] (1889—1930) — aktieris, režisors; * [[Viktors Pļuts]] (1935—1997) — aktieris; * [[Ausma Pormale]] (1939—1979) — dzejniece; * [[Boriss Praudiņš]] (1908—1975) — aktieris, režisors; * [[Uldis Prēdelis]] (1920—1994) — gleznotājs, grafiķis; * [[Ziedonis Purvs]] (1923—1989) — dzejnieks, pedagogs, kordiriģents; * [[Valentīna Putāne]] (1927—2003) — tulkotāja, žurnāliste; * [[Voldemārs Pūce]] (1906—1981) — teātra un kino režisors; {{div col end}} == R == {{div col|2}} * [[Sergejs Radlovs]] (1892—1958) — režisors, pedagogs, teorētiķis; * [[Rainis]] (1865—1929) — dzejnieks, dramaturgs, sabiedriskais darbinieks, politiķis; * [[Kārlis Ratnieks]] (1894—1982) — revolucionārs, padomju valsts un komunistiskās partijas darbinieks; * [[Jānis Reinholds (komponists)|Jānis Reinholds]] (1882—1938) — komponists, vijolnieks, diriģents; * [[Bernhards Reihs]] (1894—1972) — režisors, teātra zinātnieks, kritiķis; * [[Boriss Rezņiks]] (1947—2025) — komponists; * [[Indriķis Rītiņš]] (1872—1961) — skolotājs, literāts; * [[Fricis Rokpelnis]] (1909—1969) — dzejnieks, rakstnieks; * [[Larisa Romaņenko]] (1923—2007) — dzejniece, atdzejotāja; * [[Staņislavs Rubinčiks]] (1940—1981) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Kārlis Rudevičs]] (1939—2002) — mākslinieks, dzejnieks, kultūras darbinieks; * [[Sando Rudevičs]] (1965—2012) — mūziķis, dzejnieks, kultūras darbinieks; * [[Meinhards Rudzītis]] (1910—1966) — dzejnieks; * [[Fricis Rūmnieks]] (1919—1960) — dzejnieks, prozaiķis; {{div col end}} == S == {{div col|2}} * [[Aleksandrs Sakss]] (1902—1949) — tulkotājs; * [[Uldis Salaks]] (1927—2003) — koktēlnieks; * [[Mersede Salnāja]] (1922—2005) — rakstniece, žurnāliste; * [[Viktors Sams]] (1919—1991) — muzikologs, komponists; * [[Marija Saule-Sleine]] (1895—1982) — pedagoģe, folkloriste, valodniece; * [[Indriķis Saule-Sleinis]] (1888—1953) — ģeogrāfs, pedagogs; * [[Bruno Saulītis]] (1922—1970) — rakstnieks, dzejnieks, tulkotājs, literatūrzinātnieks; * [[Ungars Savickis]] (1952—2018) — komponists, mūziķis, skaņu režisors; * [[Gunārs Selga]] (1929—1986) — rakstnieks; * [[Roberts Sēlis]] (1884—1975) — rakstnieks; * [[Ludmila Sigova]] (1944—2021) — aktrise; * [[Vladimirs Sigovs]] (1945—1982) — aktieris; * [[Arnolds Skribnovskis]] (1907—1989) — tēlnieks; * [[Knuts Skujenieks]] (1936—2022) — dzejnieks, atdzejotājs, kritiķis, publicists; * [[Silvija Skulme]] (1950—2026) — basketboliste, pedagoģe; * [[Eduards Smiļģis]] (1886—1966) — režisors, aktieris; * [[Ingrīda Sokolova]] (1923—2012) — rakstniece, literatūrzinātniece; * [[Ēvalds Sokols]] (1901—1965) — literatūrzinātnieks; * [[Inta Spanovska]] (1935—2019) — operetes soliste; * [[Harijs Spanovskis]] (1958—2013) — aktieris, dziedātājs; * [[Velta Spāre]] (1922—1981) — rakstniece; * [[Arturs Sproģis]] (1904—1980) — padomju pulkvedis; * [[Marģeris Stepermanis]] (1898—1968) — vēsturnieks, profesors; * [[Lidija Stiebra]] (1940—2005) — teātra pedagoģe; * [[Kārlis Strazdiņš]] (1890—1964) — latviešu strēlnieks, padomju politiķis; * [[Irēna Strode]] (1921—2013) — baletdejotāja, pedagoģe, baletmeistare; * [[Ēvalds Strods]] (1933—1998) — rakstnieks, publicists; * [[Dora Stučka]] (1870—1950) — sabiedriska darbiniece, tulkotāja, literāte, Raiņa māsa; * [[Jēkabs Stumbris]] (1909—1943) — etnogrāfs, dievturis, deju folkloras krājējs, horeogrāfs; * [[Emīls Sudmalis]] (1897—1964) — politiķis; * [[Imants Sudmalis]] (1916—1944) — padomju komunists, partizāns, pagrīdnieks; * [[Jānis Sudrabkalns]] (1894—1975) — dzejnieks, kritiķis; * [[Sudrabu Edžus]] (1860—1941) — rakstnieks, pedagogs; * [[Ansis Svainis]] (Jēkabs Jakūlis) (1876—1933) — aktieris; * [[Leo Svemps]] (1897—1975) — gleznotājs, jurists; * [[Vija Svīkule]] (1924—1971) — rakstniece, tulkotāja, žurnāliste; {{div col end}} == Š == {{div col|2}} * [[Beāta Šenberga]] (1912—2001) — gleznotāja, porcelāna apstrādes māksliniece; * [[Georgs Šenbergs]] (1915—1989) — gleznotājs; * [[Aivars Šics]] (1944—1997) — komponists, dziedātājs, mūziķis; * [[Emīlija Šmite]] (1899—1977) — šahiste; * [[Aleksandrs Šmits]] (1892—1978) — bioķīmiķis; * [[Mudīte Šneidere]] (1934—2023) — aktrise, rakstniece; * [[Ernests Štālbergs]] (1883—1958) — arhitekts, profesors; * [[Kārlis Šteins]] (1911—1983) — astronoms, profesors; {{div col end}} == T == {{div col|2}} * [[Boriss Tihovs]] (1920—2002) — aktieris; * [[Jānis Tikins]] (1895—1974) — Sarkanās armijas artilērijas ģenerālmajors; {{div col end}} == U == {{div col|2}} * [[Ēvī Upeniece]] (1925—2024) — tēlniece; * [[Pēteris Upītis (dārzkopis)|Pēteris Upītis]] (1896—1976) — dārzkopis, selekcionārs; * [[Valdemārs Upītis]] (1904—1986) — fotogrāfs, kinooperators; {{div col end}} == V == {{div col|2}} * [[Tālis Vaidars]] (1927—1972) — rakstnieks, mūziķis; * [[Arvīds Valdmanis]] (1890—1942) — agronoms, dzejnieks; * [[Rita Valnere]] (1929—2015) — gleznotāja, pedagoģe; * [[Valentīna Vaļevska]] (1905—1997) — aktrise; * [[Nikolajs Vanadziņš]] (1892—1978) — ērģelnieks, pedagogs; * [[Ādolfs Vanags]] (1909—1957) — dramaturgs; * [[Jūlijs Vanags]] (1903—1986) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Večella Varslavāne]] (1930—2015) — teātra un kino kostīmu māksliniece; * [[Francisks Varslavāns]] (1899—1949) — gleznotājs; * [[Sergejs Vasiļjevs]] (1909—1977) — aktieris; * [[Laimonis Vāczemnieks]] (1929—1998) — dzejnieks, rakstnieks; * [[Jānis Veinalds]] (1907—1937) — aktieris, dzejnieks; * [[Arturs Verners]] (1922—1990) — muzikologs; * [[Vanda Vikane]] (1916—1985) — tulkotāja; * [[Ģirts Vilks]] (1909—1983) — scenogrāfs, ilustrators; * [[Kārlis Vincis]] (1891—1936) — aktieris; * [[Venta Vīgante]] (1913—1994) — dramaturģe; * [[Pāvils Vīlips]] (1901—1979) — dzejnieks; * [[Velga Vīlipa]] (1940—2018) — aktrise; * [[Henrihs Vorkals]] (1946—2018) — mākslinieks; {{div col end}} == Z == {{div col|2}} * [[Aleksandrs Zabello]] (1945—2013) — basketbolists; * [[Elīna Zālīte]] (1898—1955) — rakstniece, dzejniece, dramaturģe, tulkotāja; * [[Teodors Zaļkalns]] (1876—1972) — tēlnieks; * [[Pēteris Zeibolts]] (1888—1939) — politiķis; * [[Teodors Zeltiņš]] (1914—1991) — rakstnieks, žurnālists; * [[Kārlis Zemdega]] (1894—1963) — tēlnieks; * [[Gunārs Ziemelis]] (1931—1978) — politiķis; * [[Sigurds Ziemelis]] (1927—1981) — vēsturnieks, publicists; * [[Dagnija Zigmonte]] (1931—1997) — rakstniece; * [[Austra Zīdere]] (1901—1955) — aktrise; * [[Herberts Zommers]] (1895—1983) — aktieris, režisors; * [[Jānis Zutis]] (1893—1962) — vēsturnieks, pedagogs; * [[Edgars Zveja]] (1924—1986) — dziedātājs, operetes solists; {{div col end}} == Ž == {{div col|2}} * [[Jānis Žīgurs (rakstnieks)|Jānis Žīgurs]] (1915—1988) — rakstnieks, tulkotājs, teātra darbinieks; * [[Lilija Žvīgule]] (1902—1993) — aktrise {{div col end}} [[Kategorija:Raiņa kapos apbedītie]] [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi]] 2lvsiy3knfv4exojj2f6ot2pwymrhlh 4505868 4505867 2026-08-11T21:10:04Z Teatrālis 82063 /* M */ 4505868 wikitext text/x-wiki Šajā sarakstā norādītas ievērojamas personas, kuras ir apbedītas [[Raiņa kapi|Raiņa kapos]]. == A == {{div col|2}} * [[Kārlis Adernieks]] (1905—1999) — aktieris; * [[Olga Aināre]] (1900—1987) — aktrise, rakstniece; * [[Voldemārs Akurāters]] (1921—1976) — aktieris; * [[Aleksandra Aleksandrova-Ņitavska]] (1905—1982) — aktrise; * [[Alfrēds Altements]] (1902—1946) — vēsturnieks; * [[Edvīns Andersons]] (1929—1996) — grafiķis, akvarelists; * [[Konstantīns Andrejevs]] (1914—1981) — mākslinieks; * [[Viktors Andrejevs]] (1927—1986) — rakstnieks; * [[Jānis Anerauds]] (1924—2010) — rakstnieks; * [[Sergejs Antonovs]] (1884—1956) — arhitekts, mākslinieks, scenogrāfs; * [[Edgars Apinis]] (1902—1957) — padomju varas darbinieks; * [[Apsesdēls]] (1880—1932) — rakstnieks; * [[Aspazija]] (1865—1943) — rakstniece, politiķe; * [[Naums Atšūlers]] (1921—1988) — aktieris, dzejnieks; * [[Imants Auziņš]] (1937—2013) — dzejnieks, literatūrkritiķis; * [[Kārlis Avotiņš]] (1893—1950) — mākslinieks; {{div col end}} == Ā == {{div col|2}} * [[Mihails Āboliņš]] (1913—1969) — scenogrāfs; * [[Eriks Ādamsons]] (1907—1946) — rakstnieks; {{div col end}} == B == {{div col|2}} * [[Juris Bajārs]] (1924—2000) — tēlnieks; * [[Vera Baļuna]] (1904—1978) — režisore, pedagoģe; * [[Leonīds Banga]] (1905—1951) — mākslinieks; * [[Tija Banga]] (1882—1957) — aktrise, rakstniece; * [[Džems Bankovičs]] (1925—1944) — padomju pagrīdes dalībnieks; * [[Nikolajs Barabanovs (aktieris)|Nikolajs Barabanovs]] (1890—1970) — aktieris; * [[Kārlis Barons (daiļdārznieks)|Kārlis Barons]] (1912—1996) — daiļdārznieks, ainavu arhitekts; * [[Pēteris Baško]] (1901—1969) — sabiedriskais darbinieks, žurnālists; * [[Pēteris Baumanis]] (1903—1968) — Sarkanās armijas ģenerālmajors; * [[Vizma Belševica]] (1931—2005) — dzejniece, rakstniece, tulkotāja; * [[Maksis Beļenkijs]] (1911—1965) — farmakologs, profesors; * [[Nikolajs Bergins]] (1891—1955) — rakstnieks, teātra un literatūras kritiķis; * [[Eduards Berklavs]] (1914—2004) — politiķis; * [[Vizbulis Bērce]] (1916—1971) — rakstnieks; * [[Jānis Bērziņš (zootehniķis)|Jānis Bērziņš]] (1893—1972) — zootehniķis, profesors; * [[Kārlis Bērziņš (revolucionārs)|Kārlis Bērziņš]] (1883—1959) — skolotājs, 1905. gada revolucionārs; * [[Rūdolfs Bērziņš]] (1881—1949) — operdziedātājs, aktieris; * [[Antonija Bīne]] (1898—1970) — aktrise, dramaturģe; * [[Iza Bīne]] (1928—2006) — aktrise; * [[Jēkabs Bīne]] (1895—1955) — gleznotājs, mākslinieks, pedagogs; * [[Kārlis Blaus]] (1904—1959) — tulkotājs; * [[Oto Bongs]] (1918—2006) — vācbaltiešu izcelsmes bibliofils, sabiedrisks darbinieks; * [[Elvīra Bramberga]] (1902—1979) — aktrise; * [[Detlavs Brantkalns]] (1898—1979) — latviešu izcelsmes padomju militārists; * [[Valija Brasla]] (1908—1986) — aktrise, kino darbiniece; * [[Žanis Brasla]] (1908—1954) — aktieris, režisors; * [[Tālivaldis Brička]] (1927—1954) — dzejnieks, atdzejotājs; * [[Uldis Briedis]] (1940—2023) — fotogrāfs, fotožurnālists, fotomākslinieks; * [[Augusts Brīvulis]] (1897—1952) — revolucionārs; * [[Anna Brodele]] (1910—1981) — rakstniece; * [[Jānis Brodelis]] (1920—1998) — kultūras un izglītības darbinieks; * [[Jānis Brodelis (aktieris)|Jānis Brodelis]] (1945—2010) — aktieris; * [[Valija Brutāne]] (1911—1990) — dzejniece, tulkotāja; * [[Jekaterina Bunčuka]] (1895—1968) — aktrise; * [[Kārlis Bušs (mākslinieks)|Kārlis Bušs]] (1912—1987) — mākslinieks, grafiķis; {{div col end}} == C == {{div col|2}} * [[Voldemārs Caune]] (1890—1944) — bibliotekārs, žurnālists, politiķis; * [[Izabella Cielēna]] (1927—2023) — žurnāliste, valodniece, filoloģe; * [[Maija Cielēna]] (1889—1988) — mākslas vēsturniece; * [[Fēlikss Cielēns]] (1888—1964) — jurists, politiķis, rakstnieks; {{div col end}} == Č == {{div col|2}} * [[Anastasija Čaadajeva]] (1893—1959) — aktrise; * [[Aleksandrs Čaks]] (1901—1950) — dzejnieks, rakstnieks; * [[Jevgeņijs Čanga]] (1920—1999) — baletdejotājs, baletmeistars, pedagogs; {{div col end}} == D == {{div col|2}} * [[Edgars Damburs]] (1910—1981) — rakstnieks, literatūrkritiķis; * [[Helēna Danenhirša]] (1902—1990) — gleznotāja; * [[Bernhards Danenhiršs]] (1894—1972) — gleznotājs, grafiķis; * [[Pauls Dauge]] (1869—1946) — ārsts, grāmatizdevējs, literatūrzinātnieks, filozofs, sabiedriskais darbinieks; * [[Arnolds Deglavs]] (1904—1969) — sabiedriskais darbinieks, publicists, politiķis; * [[Kārlis Dēķens]] (1866—1942) — pedagogs, politiķis, sabiedriskais darbinieks; * [[Artūrs Dimiters]] (1915—1986) — aktieris; * [[Jevgeņijs Doļins-Ņitavskis]] (1906—1948) — aktieris; * [[Emma Drille]] (1899—1994) — pedagoģe, tulkotāja, redaktore; * [[Lilija Dunsdorfa]] (1906—2005) — agronome, sabiedriska darbiniece; * [[Edgars Dunsdorfs]] (1904—2002) — vēsturnieks; {{div col end}} == E == {{div col|2}} * [[Elza Egle]] (1888—1950) — dzejniece, dramaturģe, tulkotāja; * [[Rūdolfs Egle]] (1889—1947) — literatūrzinātnieks, tulkotājs; * [[Zālamans Eiduss]] (1916—1984) — publicists, redaktors; * [[Klāvs Elsbergs]] (1959—1987) — dzejnieks, redaktors, atdzejotājs, tulkotājs; * [[Līvija Endzelīna]] (1927—2008) — gleznotāja; * [[Jānis Endzelīns]] (1873—1961) — valodnieks, pētnieks; * [[Felicita Ertnere]] (1891—1975) — režisore, kustību konsultante, pedagoģe; {{div col end}} == Ē == * [[Reinis Ēbelis]] (1880—1959) — 1905. gada revolucionārs; == F == {{div col|2}} * [[Arkādijs Feldmanis]] (1926—1976) — aktieris; * [[Ernests Feldmanis]] (1889—1947) — aktieris, režisors, pedagogs; * [[Jurijs Feoktistovs]] (1913—1977) — mākslinieks, scenogrāfs; * [[Artūrs Filipsons]] (1906—1950) — aktieris; * [[Alberts Filka]] (1891—1938) — gleznotājs; * [[Kārlis Fimbers]] (1898—1970) — rakstnieks, redaktors; * [[Aina Folmane]] (1922—1998) — tulkotāja; * [[Vera Fricnoviča]] (1902—1978) — dziedātāja, aktrise, pedagoģe; {{div col end}} == G == {{div col|2}} * [[Georgijs Gaile]] (1905—1968) — padomju sabiedriskais darbinieks; * [[Mirdza Gaile]] (1913—1999) — literatūrzinātniece, metodiķe, pedagoģe; * [[Harijs Gāliņš]] (1931—1983) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Vladimirs Gluhovs]] (1915—1996) — aktieris; * [[Grigorijs Gorskis]] (1911—1987) — dzejnieks, latviešu literatūras tulkotājs; * [[Jānis Grantiņš]] (1909—1974) — aktieris; * [[Jānis Grants]] (1909—1970) — rakstnieks; * [[Viktors Grāvītis]] (1925—2001) — ģeologs, folklorists, pētnieks; * [[Jānis Greste]] (1876—1951) — pedagogs, ģeologs, muzejnieks; * [[Arvīds Grigulis]] (1906—1989) — rakstnieks, literatūrzinātnieks, padomju politiķis; * [[Ojārs Grinbergs]] (1942—2016) — dziedātājs; * [[Dainis Grīnvalds]] (1950—2013) — dramaturgs, žurnālists; * [[Žanis Grīva]] (1910—1982) — rakstnieks, padomju politiķis; * [[Viktors Gruziņš]] (1912—1987) — aktieris; {{div col end}} == G == {{div col|2}} * [[Artūrs Ģērmanis]] (1899—1993) — bibliogrāfs, žurnālists; {{div col end}} == H == {{div col|2}} * [[Solomons Hillers]] (1915—1975) — ķīmiķis, akadēmiķis; * [[Aleksandrs Hļebnovs]] (1918—1981) — teātra fotogrāfs; {{div col end}} == J == {{div col|2}} * [[Gunars Janovskis]] (1916—2000) — rakstnieks; * [[Antonija Jansone]] (1904—1984) — aktrise; * [[Alberts Jansons]] (1915—1989) — rakstnieks; * [[Augusts Jungs]] (1866—1941) — mūziķis, profesors; * [[Jurijs Jurovskis]] (1894—1959) — aktieris, režisors, pedagogs; {{div col end}} == K == {{div col|2}} * [[Vera Kacena]] (1912—1999) — rakstniece, tulkotāja; * [[Matvejs Kadeks]] (1897—1950) — ģeogrāfs, profesors, sabiedriskais darbinieks; * [[Jānis Kalnbērziņš]] (1893—1986) — padomju politiķis; * [[Dzidra Kalniņa]] (1927—1984) — literatūrzinātniece, tulkotāja; * [[Eduards Kalniņš (gleznotājs)|Eduards Kalniņš]] (1904—1988) — gleznotājs, pedagogs; * [[Voldemārs Kalpiņš]] (1916—1995) — žurnālists, politiķis, sabiedriskais darbinieks; * [[Vincents Karaļuns]] (1918—1988) — vēsturnieks; * [[Vladimirs Karjakins]] (1924—1980) — gleznotājs; * [[Vladislavs Kaupužs]] (1918—1959) — rakstnieks, publicists, literatūrkritiķis; * [[Augusts Kirhenšteins]] (1872—1963) — veterinārārsts, mikrobiologs, politiķis; * [[Gunārs Kirke]] (1926—1993) — grafiķis, plakātists; * [[Valdis Klīvers]] (1915—1984) — rakstnieks, literatūrkritiķis; * [[Mirdza Kļava]] (1924—2019) — rakstniece; * [[Dzidra Kļaviņa]] (1924—1986) — diriģente, pedagoģe, folkloriste; * [[Guntis Kokars]] (1954—2015) — žurnālists, dzejnieks; * [[Broņislavs Kondrāts]] (1890—1935) — gleznotājs; * [[Vera Krampe]] (1907—1977) — operdziedātāja; * [[Kārlis Krauliņš]] (1904—1981) — literatūrzinātnieks, profesors; * [[Osvalds Krēsliņš]] (1911—1974) — aktieris, režisors; * [[Monta Kroma]] (1919—1994) — dzejniece; * [[Elvīra Kronberga]] (1910—1978) — aktrise; * [[Kārlis Krūza]] (1884—1960) — dzejnieks, literāts, tulkotājs; * [[Boriss Kuņajevs]] (1922—1989) — dzejnieks; * [[Andrejs Kurcijs]] (1884—1959) — rakstnieks; * [[Lūcija Kuršinska]] (1894—1976) — gleznotāja; * [[Ādolfs Kuršinskis]] (1882—1933) — inženieris, politiķis; * [[Pēteris Kūla]] (1874—1945) — pedagogs, sabiedriskais darbinieks; {{div col end}} == Ķ == {{div col|2}} * [[Mirdza Ķempe]] (1907—1974) — dzejniece; * [[Dagmāra Ķimele]] (1919—1998) — teātra darbiniece; * [[Pēteris Ķimelis]] (1977—2023) — režisors, multimediju mākslinieks; * [[Vilis Ķimelis]] (1911—2009) — aktieris; {{div col end}} == L == {{div col|2}} * [[Jezups Laganovskis]] (1920—1987) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Artūrs Lapiņš]] (1911—1983) — scenogrāfs, mākslinieks; * [[Anna Lāce|Anna Lācis]] (1891—1979) — režisore, skatuves mākslas teorētiķe; * [[Visvaldis Lāms]] (1923—1992) — rakstnieks; * [[Vilhelms Lecis]] (1898—1977) — politiķis; * [[Eduards Lelis]] (1897—1956) — grafiķis; * [[Indriķis Lēmanis]] (1904—1960) — rakstnieks, žurnālists; * [[Arturs Lielais]] (1920—1981) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Evars Lielbārdis]] (1928—1991) — mūziķis, altists, pedagogs; * [[Harijs Liepiņš]] (1927—1998) — aktieris; * [[Leons Lileiko]] (1935—2008) — teātra darbinieks; * [[Valdis Lukss]] (1905—1985) — dzejnieks, žurnālists, politiķis; {{div col end}} == M == {{div col|2}} * [[Ieva Mača]] (1932—1985) — aktrise; * [[Emīls Mačs]] (1892—1958) — aktieris, režisors, pedagogs; * [[Jāzeps Mediņš]] (1877—1947) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Eduards Melbārzdis]] (1904—1984) — gleznotājs, fotogrāfs; * [[Ija Meldere-Dzērve]] (1915—1982) — rakstniece, tulkotāja; * [[Lidija Meļņikova]] (1879—1955) — aktrise; * [[Augusts Milts]] (1928—2008) — filozofs, profesors; * [[Ignats Muižnieks]] (1909—1983) — rakstnieks, literatūrkritiķis; {{div col end}} == N == {{div col|2}} * [[Ernestīne Niedra]] (1901—1978) — žurnāliste, tulkotāja; * [[Jānis Niedre]] (1909—1987) — rakstnieks, literatūrzinātnieks, folkloras pētnieks; {{div col end}} == 0 == {{div col|2}} * [[Uldis Ofkants]] (1941—2008) — nacionālās pretošanās kustības dalībnieks, disidents; * [[Vilija Ošiņa]] (1906—1959) — rakstniece; * [[Otomārs Oškalns]] (1904—1947) — padomju darbinieks; * [[Lilita Ozoliņa]] (1947—2023) — aktrise; * [[Miervaldis Ozoliņš]] (1922—1999) — aktieris; * [[Anna Ozola-Sakse]] (1899—1996) — tulkotāja; * [[Jānis Ozols (tulkotājs)|Jānis Ozols]] (1903—1975) — tulkotājs; * [[Kārlis Ozols (čekists)|Kārlis Ozols]] (1888—1948) — 1905. gada revolucionārs, padomju darbinieks; * [[Voldemārs Ozols]] (1884—1949) — pulkvedis-leitnants, ģenerālis; {{div col end}} == P == {{div col|2}} * [[Juris Pabērzs]] (1891—1961) — dzejnieks, jurists, politiķis; * [[Juris Pabērzs (kritiķis)|Juris Pabērzs]] (1918—2003) — teātra un literatūras kritiķis; * [[Arvīds Pārups]] (1890—1946) — diriģents, mūziķis; * [[Ārija Pelše]] (1912—1985) — aktrise; * [[Roberts Pelše]] (1880—1955) — literatūrzinātnieks, publicists; * [[Viktorija Pelše]] (1936—2026) — tēlniece; * [[Visvaldis Peņģerots]] (1887—1938) — mākslas zinātnieks; * [[Jānis Peters]] (1939—2025) — dzejnieks, publicists, sabiedriskais darbinieks, diplomāts; * [[Krišjānis Peters]] (1975—2014) — politiķis; * [[Andrejs Petrevics]] (1883—1939) — jurists, politiķis, sabiedriskais darbinieks; * [[Gunārs Piesis]] (1931—1996) — kinorežisors; * [[Vladimirs Piguļevskis]] (1889—1958) — pedagogs, politiķis; * [[Aina Plaude]] (1902—1949) — tulkotāja; * [[Kārlis Plaude]] (1897—1975) — būvinženieris, zinātnieks; * [[Jānis Plaudis]] (1903—1952) — dzejnieks, rakstnieks, tulkotājs; * [[Egils Plaudis]] (1931—1987) — dzejnieks; * [[Jānis Plūme]] (1889—1930) — aktieris, režisors; * [[Viktors Pļuts]] (1935—1997) — aktieris; * [[Ausma Pormale]] (1939—1979) — dzejniece; * [[Boriss Praudiņš]] (1908—1975) — aktieris, režisors; * [[Uldis Prēdelis]] (1920—1994) — gleznotājs, grafiķis; * [[Ziedonis Purvs]] (1923—1989) — dzejnieks, pedagogs, kordiriģents; * [[Valentīna Putāne]] (1927—2003) — tulkotāja, žurnāliste; * [[Voldemārs Pūce]] (1906—1981) — teātra un kino režisors; {{div col end}} == R == {{div col|2}} * [[Sergejs Radlovs]] (1892—1958) — režisors, pedagogs, teorētiķis; * [[Rainis]] (1865—1929) — dzejnieks, dramaturgs, sabiedriskais darbinieks, politiķis; * [[Kārlis Ratnieks]] (1894—1982) — revolucionārs, padomju valsts un komunistiskās partijas darbinieks; * [[Jānis Reinholds (komponists)|Jānis Reinholds]] (1882—1938) — komponists, vijolnieks, diriģents; * [[Bernhards Reihs]] (1894—1972) — režisors, teātra zinātnieks, kritiķis; * [[Boriss Rezņiks]] (1947—2025) — komponists; * [[Indriķis Rītiņš]] (1872—1961) — skolotājs, literāts; * [[Fricis Rokpelnis]] (1909—1969) — dzejnieks, rakstnieks; * [[Larisa Romaņenko]] (1923—2007) — dzejniece, atdzejotāja; * [[Staņislavs Rubinčiks]] (1940—1981) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Kārlis Rudevičs]] (1939—2002) — mākslinieks, dzejnieks, kultūras darbinieks; * [[Sando Rudevičs]] (1965—2012) — mūziķis, dzejnieks, kultūras darbinieks; * [[Meinhards Rudzītis]] (1910—1966) — dzejnieks; * [[Fricis Rūmnieks]] (1919—1960) — dzejnieks, prozaiķis; {{div col end}} == S == {{div col|2}} * [[Aleksandrs Sakss]] (1902—1949) — tulkotājs; * [[Uldis Salaks]] (1927—2003) — koktēlnieks; * [[Mersede Salnāja]] (1922—2005) — rakstniece, žurnāliste; * [[Viktors Sams]] (1919—1991) — muzikologs, komponists; * [[Marija Saule-Sleine]] (1895—1982) — pedagoģe, folkloriste, valodniece; * [[Indriķis Saule-Sleinis]] (1888—1953) — ģeogrāfs, pedagogs; * [[Bruno Saulītis]] (1922—1970) — rakstnieks, dzejnieks, tulkotājs, literatūrzinātnieks; * [[Ungars Savickis]] (1952—2018) — komponists, mūziķis, skaņu režisors; * [[Gunārs Selga]] (1929—1986) — rakstnieks; * [[Roberts Sēlis]] (1884—1975) — rakstnieks; * [[Ludmila Sigova]] (1944—2021) — aktrise; * [[Vladimirs Sigovs]] (1945—1982) — aktieris; * [[Arnolds Skribnovskis]] (1907—1989) — tēlnieks; * [[Knuts Skujenieks]] (1936—2022) — dzejnieks, atdzejotājs, kritiķis, publicists; * [[Silvija Skulme]] (1950—2026) — basketboliste, pedagoģe; * [[Eduards Smiļģis]] (1886—1966) — režisors, aktieris; * [[Ingrīda Sokolova]] (1923—2012) — rakstniece, literatūrzinātniece; * [[Ēvalds Sokols]] (1901—1965) — literatūrzinātnieks; * [[Inta Spanovska]] (1935—2019) — operetes soliste; * [[Harijs Spanovskis]] (1958—2013) — aktieris, dziedātājs; * [[Velta Spāre]] (1922—1981) — rakstniece; * [[Arturs Sproģis]] (1904—1980) — padomju pulkvedis; * [[Marģeris Stepermanis]] (1898—1968) — vēsturnieks, profesors; * [[Lidija Stiebra]] (1940—2005) — teātra pedagoģe; * [[Kārlis Strazdiņš]] (1890—1964) — latviešu strēlnieks, padomju politiķis; * [[Irēna Strode]] (1921—2013) — baletdejotāja, pedagoģe, baletmeistare; * [[Ēvalds Strods]] (1933—1998) — rakstnieks, publicists; * [[Dora Stučka]] (1870—1950) — sabiedriska darbiniece, tulkotāja, literāte, Raiņa māsa; * [[Jēkabs Stumbris]] (1909—1943) — etnogrāfs, dievturis, deju folkloras krājējs, horeogrāfs; * [[Emīls Sudmalis]] (1897—1964) — politiķis; * [[Imants Sudmalis]] (1916—1944) — padomju komunists, partizāns, pagrīdnieks; * [[Jānis Sudrabkalns]] (1894—1975) — dzejnieks, kritiķis; * [[Sudrabu Edžus]] (1860—1941) — rakstnieks, pedagogs; * [[Ansis Svainis]] (Jēkabs Jakūlis) (1876—1933) — aktieris; * [[Leo Svemps]] (1897—1975) — gleznotājs, jurists; * [[Vija Svīkule]] (1924—1971) — rakstniece, tulkotāja, žurnāliste; {{div col end}} == Š == {{div col|2}} * [[Beāta Šenberga]] (1912—2001) — gleznotāja, porcelāna apstrādes māksliniece; * [[Georgs Šenbergs]] (1915—1989) — gleznotājs; * [[Aivars Šics]] (1944—1997) — komponists, dziedātājs, mūziķis; * [[Emīlija Šmite]] (1899—1977) — šahiste; * [[Aleksandrs Šmits]] (1892—1978) — bioķīmiķis; * [[Mudīte Šneidere]] (1934—2023) — aktrise, rakstniece; * [[Ernests Štālbergs]] (1883—1958) — arhitekts, profesors; * [[Kārlis Šteins]] (1911—1983) — astronoms, profesors; {{div col end}} == T == {{div col|2}} * [[Boriss Tihovs]] (1920—2002) — aktieris; * [[Jānis Tikins]] (1895—1974) — Sarkanās armijas artilērijas ģenerālmajors; {{div col end}} == U == {{div col|2}} * [[Ēvī Upeniece]] (1925—2024) — tēlniece; * [[Pēteris Upītis (dārzkopis)|Pēteris Upītis]] (1896—1976) — dārzkopis, selekcionārs; * [[Valdemārs Upītis]] (1904—1986) — fotogrāfs, kinooperators; {{div col end}} == V == {{div col|2}} * [[Tālis Vaidars]] (1927—1972) — rakstnieks, mūziķis; * [[Arvīds Valdmanis]] (1890—1942) — agronoms, dzejnieks; * [[Rita Valnere]] (1929—2015) — gleznotāja, pedagoģe; * [[Valentīna Vaļevska]] (1905—1997) — aktrise; * [[Nikolajs Vanadziņš]] (1892—1978) — ērģelnieks, pedagogs; * [[Ādolfs Vanags]] (1909—1957) — dramaturgs; * [[Jūlijs Vanags]] (1903—1986) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Večella Varslavāne]] (1930—2015) — teātra un kino kostīmu māksliniece; * [[Francisks Varslavāns]] (1899—1949) — gleznotājs; * [[Sergejs Vasiļjevs]] (1909—1977) — aktieris; * [[Laimonis Vāczemnieks]] (1929—1998) — dzejnieks, rakstnieks; * [[Jānis Veinalds]] (1907—1937) — aktieris, dzejnieks; * [[Arturs Verners]] (1922—1990) — muzikologs; * [[Vanda Vikane]] (1916—1985) — tulkotāja; * [[Ģirts Vilks]] (1909—1983) — scenogrāfs, ilustrators; * [[Kārlis Vincis]] (1891—1936) — aktieris; * [[Venta Vīgante]] (1913—1994) — dramaturģe; * [[Pāvils Vīlips]] (1901—1979) — dzejnieks; * [[Velga Vīlipa]] (1940—2018) — aktrise; * [[Henrihs Vorkals]] (1946—2018) — mākslinieks; {{div col end}} == Z == {{div col|2}} * [[Aleksandrs Zabello]] (1945—2013) — basketbolists; * [[Elīna Zālīte]] (1898—1955) — rakstniece, dzejniece, dramaturģe, tulkotāja; * [[Teodors Zaļkalns]] (1876—1972) — tēlnieks; * [[Pēteris Zeibolts]] (1888—1939) — politiķis; * [[Teodors Zeltiņš]] (1914—1991) — rakstnieks, žurnālists; * [[Kārlis Zemdega]] (1894—1963) — tēlnieks; * [[Gunārs Ziemelis]] (1931—1978) — politiķis; * [[Sigurds Ziemelis]] (1927—1981) — vēsturnieks, publicists; * [[Dagnija Zigmonte]] (1931—1997) — rakstniece; * [[Austra Zīdere]] (1901—1955) — aktrise; * [[Herberts Zommers]] (1895—1983) — aktieris, režisors; * [[Jānis Zutis]] (1893—1962) — vēsturnieks, pedagogs; * [[Edgars Zveja]] (1924—1986) — dziedātājs, operetes solists; {{div col end}} == Ž == {{div col|2}} * [[Jānis Žīgurs (rakstnieks)|Jānis Žīgurs]] (1915—1988) — rakstnieks, tulkotājs, teātra darbinieks; * [[Lilija Žvīgule]] (1902—1993) — aktrise {{div col end}} [[Kategorija:Raiņa kapos apbedītie]] [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi]] od02eclf3q98n178k6ucsrz7587fwzj 4505869 4505868 2026-08-11T21:13:10Z Teatrālis 82063 /* R */ 4505869 wikitext text/x-wiki Šajā sarakstā norādītas ievērojamas personas, kuras ir apbedītas [[Raiņa kapi|Raiņa kapos]]. == A == {{div col|2}} * [[Kārlis Adernieks]] (1905—1999) — aktieris; * [[Olga Aināre]] (1900—1987) — aktrise, rakstniece; * [[Voldemārs Akurāters]] (1921—1976) — aktieris; * [[Aleksandra Aleksandrova-Ņitavska]] (1905—1982) — aktrise; * [[Alfrēds Altements]] (1902—1946) — vēsturnieks; * [[Edvīns Andersons]] (1929—1996) — grafiķis, akvarelists; * [[Konstantīns Andrejevs]] (1914—1981) — mākslinieks; * [[Viktors Andrejevs]] (1927—1986) — rakstnieks; * [[Jānis Anerauds]] (1924—2010) — rakstnieks; * [[Sergejs Antonovs]] (1884—1956) — arhitekts, mākslinieks, scenogrāfs; * [[Edgars Apinis]] (1902—1957) — padomju varas darbinieks; * [[Apsesdēls]] (1880—1932) — rakstnieks; * [[Aspazija]] (1865—1943) — rakstniece, politiķe; * [[Naums Atšūlers]] (1921—1988) — aktieris, dzejnieks; * [[Imants Auziņš]] (1937—2013) — dzejnieks, literatūrkritiķis; * [[Kārlis Avotiņš]] (1893—1950) — mākslinieks; {{div col end}} == Ā == {{div col|2}} * [[Mihails Āboliņš]] (1913—1969) — scenogrāfs; * [[Eriks Ādamsons]] (1907—1946) — rakstnieks; {{div col end}} == B == {{div col|2}} * [[Juris Bajārs]] (1924—2000) — tēlnieks; * [[Vera Baļuna]] (1904—1978) — režisore, pedagoģe; * [[Leonīds Banga]] (1905—1951) — mākslinieks; * [[Tija Banga]] (1882—1957) — aktrise, rakstniece; * [[Džems Bankovičs]] (1925—1944) — padomju pagrīdes dalībnieks; * [[Nikolajs Barabanovs (aktieris)|Nikolajs Barabanovs]] (1890—1970) — aktieris; * [[Kārlis Barons (daiļdārznieks)|Kārlis Barons]] (1912—1996) — daiļdārznieks, ainavu arhitekts; * [[Pēteris Baško]] (1901—1969) — sabiedriskais darbinieks, žurnālists; * [[Pēteris Baumanis]] (1903—1968) — Sarkanās armijas ģenerālmajors; * [[Vizma Belševica]] (1931—2005) — dzejniece, rakstniece, tulkotāja; * [[Maksis Beļenkijs]] (1911—1965) — farmakologs, profesors; * [[Nikolajs Bergins]] (1891—1955) — rakstnieks, teātra un literatūras kritiķis; * [[Eduards Berklavs]] (1914—2004) — politiķis; * [[Vizbulis Bērce]] (1916—1971) — rakstnieks; * [[Jānis Bērziņš (zootehniķis)|Jānis Bērziņš]] (1893—1972) — zootehniķis, profesors; * [[Kārlis Bērziņš (revolucionārs)|Kārlis Bērziņš]] (1883—1959) — skolotājs, 1905. gada revolucionārs; * [[Rūdolfs Bērziņš]] (1881—1949) — operdziedātājs, aktieris; * [[Antonija Bīne]] (1898—1970) — aktrise, dramaturģe; * [[Iza Bīne]] (1928—2006) — aktrise; * [[Jēkabs Bīne]] (1895—1955) — gleznotājs, mākslinieks, pedagogs; * [[Kārlis Blaus]] (1904—1959) — tulkotājs; * [[Oto Bongs]] (1918—2006) — vācbaltiešu izcelsmes bibliofils, sabiedrisks darbinieks; * [[Elvīra Bramberga]] (1902—1979) — aktrise; * [[Detlavs Brantkalns]] (1898—1979) — latviešu izcelsmes padomju militārists; * [[Valija Brasla]] (1908—1986) — aktrise, kino darbiniece; * [[Žanis Brasla]] (1908—1954) — aktieris, režisors; * [[Tālivaldis Brička]] (1927—1954) — dzejnieks, atdzejotājs; * [[Uldis Briedis]] (1940—2023) — fotogrāfs, fotožurnālists, fotomākslinieks; * [[Augusts Brīvulis]] (1897—1952) — revolucionārs; * [[Anna Brodele]] (1910—1981) — rakstniece; * [[Jānis Brodelis]] (1920—1998) — kultūras un izglītības darbinieks; * [[Jānis Brodelis (aktieris)|Jānis Brodelis]] (1945—2010) — aktieris; * [[Valija Brutāne]] (1911—1990) — dzejniece, tulkotāja; * [[Jekaterina Bunčuka]] (1895—1968) — aktrise; * [[Kārlis Bušs (mākslinieks)|Kārlis Bušs]] (1912—1987) — mākslinieks, grafiķis; {{div col end}} == C == {{div col|2}} * [[Voldemārs Caune]] (1890—1944) — bibliotekārs, žurnālists, politiķis; * [[Izabella Cielēna]] (1927—2023) — žurnāliste, valodniece, filoloģe; * [[Maija Cielēna]] (1889—1988) — mākslas vēsturniece; * [[Fēlikss Cielēns]] (1888—1964) — jurists, politiķis, rakstnieks; {{div col end}} == Č == {{div col|2}} * [[Anastasija Čaadajeva]] (1893—1959) — aktrise; * [[Aleksandrs Čaks]] (1901—1950) — dzejnieks, rakstnieks; * [[Jevgeņijs Čanga]] (1920—1999) — baletdejotājs, baletmeistars, pedagogs; {{div col end}} == D == {{div col|2}} * [[Edgars Damburs]] (1910—1981) — rakstnieks, literatūrkritiķis; * [[Helēna Danenhirša]] (1902—1990) — gleznotāja; * [[Bernhards Danenhiršs]] (1894—1972) — gleznotājs, grafiķis; * [[Pauls Dauge]] (1869—1946) — ārsts, grāmatizdevējs, literatūrzinātnieks, filozofs, sabiedriskais darbinieks; * [[Arnolds Deglavs]] (1904—1969) — sabiedriskais darbinieks, publicists, politiķis; * [[Kārlis Dēķens]] (1866—1942) — pedagogs, politiķis, sabiedriskais darbinieks; * [[Artūrs Dimiters]] (1915—1986) — aktieris; * [[Jevgeņijs Doļins-Ņitavskis]] (1906—1948) — aktieris; * [[Emma Drille]] (1899—1994) — pedagoģe, tulkotāja, redaktore; * [[Lilija Dunsdorfa]] (1906—2005) — agronome, sabiedriska darbiniece; * [[Edgars Dunsdorfs]] (1904—2002) — vēsturnieks; {{div col end}} == E == {{div col|2}} * [[Elza Egle]] (1888—1950) — dzejniece, dramaturģe, tulkotāja; * [[Rūdolfs Egle]] (1889—1947) — literatūrzinātnieks, tulkotājs; * [[Zālamans Eiduss]] (1916—1984) — publicists, redaktors; * [[Klāvs Elsbergs]] (1959—1987) — dzejnieks, redaktors, atdzejotājs, tulkotājs; * [[Līvija Endzelīna]] (1927—2008) — gleznotāja; * [[Jānis Endzelīns]] (1873—1961) — valodnieks, pētnieks; * [[Felicita Ertnere]] (1891—1975) — režisore, kustību konsultante, pedagoģe; {{div col end}} == Ē == * [[Reinis Ēbelis]] (1880—1959) — 1905. gada revolucionārs; == F == {{div col|2}} * [[Arkādijs Feldmanis]] (1926—1976) — aktieris; * [[Ernests Feldmanis]] (1889—1947) — aktieris, režisors, pedagogs; * [[Jurijs Feoktistovs]] (1913—1977) — mākslinieks, scenogrāfs; * [[Artūrs Filipsons]] (1906—1950) — aktieris; * [[Alberts Filka]] (1891—1938) — gleznotājs; * [[Kārlis Fimbers]] (1898—1970) — rakstnieks, redaktors; * [[Aina Folmane]] (1922—1998) — tulkotāja; * [[Vera Fricnoviča]] (1902—1978) — dziedātāja, aktrise, pedagoģe; {{div col end}} == G == {{div col|2}} * [[Georgijs Gaile]] (1905—1968) — padomju sabiedriskais darbinieks; * [[Mirdza Gaile]] (1913—1999) — literatūrzinātniece, metodiķe, pedagoģe; * [[Harijs Gāliņš]] (1931—1983) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Vladimirs Gluhovs]] (1915—1996) — aktieris; * [[Grigorijs Gorskis]] (1911—1987) — dzejnieks, latviešu literatūras tulkotājs; * [[Jānis Grantiņš]] (1909—1974) — aktieris; * [[Jānis Grants]] (1909—1970) — rakstnieks; * [[Viktors Grāvītis]] (1925—2001) — ģeologs, folklorists, pētnieks; * [[Jānis Greste]] (1876—1951) — pedagogs, ģeologs, muzejnieks; * [[Arvīds Grigulis]] (1906—1989) — rakstnieks, literatūrzinātnieks, padomju politiķis; * [[Ojārs Grinbergs]] (1942—2016) — dziedātājs; * [[Dainis Grīnvalds]] (1950—2013) — dramaturgs, žurnālists; * [[Žanis Grīva]] (1910—1982) — rakstnieks, padomju politiķis; * [[Viktors Gruziņš]] (1912—1987) — aktieris; {{div col end}} == G == {{div col|2}} * [[Artūrs Ģērmanis]] (1899—1993) — bibliogrāfs, žurnālists; {{div col end}} == H == {{div col|2}} * [[Solomons Hillers]] (1915—1975) — ķīmiķis, akadēmiķis; * [[Aleksandrs Hļebnovs]] (1918—1981) — teātra fotogrāfs; {{div col end}} == J == {{div col|2}} * [[Gunars Janovskis]] (1916—2000) — rakstnieks; * [[Antonija Jansone]] (1904—1984) — aktrise; * [[Alberts Jansons]] (1915—1989) — rakstnieks; * [[Augusts Jungs]] (1866—1941) — mūziķis, profesors; * [[Jurijs Jurovskis]] (1894—1959) — aktieris, režisors, pedagogs; {{div col end}} == K == {{div col|2}} * [[Vera Kacena]] (1912—1999) — rakstniece, tulkotāja; * [[Matvejs Kadeks]] (1897—1950) — ģeogrāfs, profesors, sabiedriskais darbinieks; * [[Jānis Kalnbērziņš]] (1893—1986) — padomju politiķis; * [[Dzidra Kalniņa]] (1927—1984) — literatūrzinātniece, tulkotāja; * [[Eduards Kalniņš (gleznotājs)|Eduards Kalniņš]] (1904—1988) — gleznotājs, pedagogs; * [[Voldemārs Kalpiņš]] (1916—1995) — žurnālists, politiķis, sabiedriskais darbinieks; * [[Vincents Karaļuns]] (1918—1988) — vēsturnieks; * [[Vladimirs Karjakins]] (1924—1980) — gleznotājs; * [[Vladislavs Kaupužs]] (1918—1959) — rakstnieks, publicists, literatūrkritiķis; * [[Augusts Kirhenšteins]] (1872—1963) — veterinārārsts, mikrobiologs, politiķis; * [[Gunārs Kirke]] (1926—1993) — grafiķis, plakātists; * [[Valdis Klīvers]] (1915—1984) — rakstnieks, literatūrkritiķis; * [[Mirdza Kļava]] (1924—2019) — rakstniece; * [[Dzidra Kļaviņa]] (1924—1986) — diriģente, pedagoģe, folkloriste; * [[Guntis Kokars]] (1954—2015) — žurnālists, dzejnieks; * [[Broņislavs Kondrāts]] (1890—1935) — gleznotājs; * [[Vera Krampe]] (1907—1977) — operdziedātāja; * [[Kārlis Krauliņš]] (1904—1981) — literatūrzinātnieks, profesors; * [[Osvalds Krēsliņš]] (1911—1974) — aktieris, režisors; * [[Monta Kroma]] (1919—1994) — dzejniece; * [[Elvīra Kronberga]] (1910—1978) — aktrise; * [[Kārlis Krūza]] (1884—1960) — dzejnieks, literāts, tulkotājs; * [[Boriss Kuņajevs]] (1922—1989) — dzejnieks; * [[Andrejs Kurcijs]] (1884—1959) — rakstnieks; * [[Lūcija Kuršinska]] (1894—1976) — gleznotāja; * [[Ādolfs Kuršinskis]] (1882—1933) — inženieris, politiķis; * [[Pēteris Kūla]] (1874—1945) — pedagogs, sabiedriskais darbinieks; {{div col end}} == Ķ == {{div col|2}} * [[Mirdza Ķempe]] (1907—1974) — dzejniece; * [[Dagmāra Ķimele]] (1919—1998) — teātra darbiniece; * [[Pēteris Ķimelis]] (1977—2023) — režisors, multimediju mākslinieks; * [[Vilis Ķimelis]] (1911—2009) — aktieris; {{div col end}} == L == {{div col|2}} * [[Jezups Laganovskis]] (1920—1987) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Artūrs Lapiņš]] (1911—1983) — scenogrāfs, mākslinieks; * [[Anna Lāce|Anna Lācis]] (1891—1979) — režisore, skatuves mākslas teorētiķe; * [[Visvaldis Lāms]] (1923—1992) — rakstnieks; * [[Vilhelms Lecis]] (1898—1977) — politiķis; * [[Eduards Lelis]] (1897—1956) — grafiķis; * [[Indriķis Lēmanis]] (1904—1960) — rakstnieks, žurnālists; * [[Arturs Lielais]] (1920—1981) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Evars Lielbārdis]] (1928—1991) — mūziķis, altists, pedagogs; * [[Harijs Liepiņš]] (1927—1998) — aktieris; * [[Leons Lileiko]] (1935—2008) — teātra darbinieks; * [[Valdis Lukss]] (1905—1985) — dzejnieks, žurnālists, politiķis; {{div col end}} == M == {{div col|2}} * [[Ieva Mača]] (1932—1985) — aktrise; * [[Emīls Mačs]] (1892—1958) — aktieris, režisors, pedagogs; * [[Jāzeps Mediņš]] (1877—1947) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Eduards Melbārzdis]] (1904—1984) — gleznotājs, fotogrāfs; * [[Ija Meldere-Dzērve]] (1915—1982) — rakstniece, tulkotāja; * [[Lidija Meļņikova]] (1879—1955) — aktrise; * [[Augusts Milts]] (1928—2008) — filozofs, profesors; * [[Ignats Muižnieks]] (1909—1983) — rakstnieks, literatūrkritiķis; {{div col end}} == N == {{div col|2}} * [[Ernestīne Niedra]] (1901—1978) — žurnāliste, tulkotāja; * [[Jānis Niedre]] (1909—1987) — rakstnieks, literatūrzinātnieks, folkloras pētnieks; {{div col end}} == 0 == {{div col|2}} * [[Uldis Ofkants]] (1941—2008) — nacionālās pretošanās kustības dalībnieks, disidents; * [[Vilija Ošiņa]] (1906—1959) — rakstniece; * [[Otomārs Oškalns]] (1904—1947) — padomju darbinieks; * [[Lilita Ozoliņa]] (1947—2023) — aktrise; * [[Miervaldis Ozoliņš]] (1922—1999) — aktieris; * [[Anna Ozola-Sakse]] (1899—1996) — tulkotāja; * [[Jānis Ozols (tulkotājs)|Jānis Ozols]] (1903—1975) — tulkotājs; * [[Kārlis Ozols (čekists)|Kārlis Ozols]] (1888—1948) — 1905. gada revolucionārs, padomju darbinieks; * [[Voldemārs Ozols]] (1884—1949) — pulkvedis-leitnants, ģenerālis; {{div col end}} == P == {{div col|2}} * [[Juris Pabērzs]] (1891—1961) — dzejnieks, jurists, politiķis; * [[Juris Pabērzs (kritiķis)|Juris Pabērzs]] (1918—2003) — teātra un literatūras kritiķis; * [[Arvīds Pārups]] (1890—1946) — diriģents, mūziķis; * [[Ārija Pelše]] (1912—1985) — aktrise; * [[Roberts Pelše]] (1880—1955) — literatūrzinātnieks, publicists; * [[Viktorija Pelše]] (1936—2026) — tēlniece; * [[Visvaldis Peņģerots]] (1887—1938) — mākslas zinātnieks; * [[Jānis Peters]] (1939—2025) — dzejnieks, publicists, sabiedriskais darbinieks, diplomāts; * [[Krišjānis Peters]] (1975—2014) — politiķis; * [[Andrejs Petrevics]] (1883—1939) — jurists, politiķis, sabiedriskais darbinieks; * [[Gunārs Piesis]] (1931—1996) — kinorežisors; * [[Vladimirs Piguļevskis]] (1889—1958) — pedagogs, politiķis; * [[Aina Plaude]] (1902—1949) — tulkotāja; * [[Kārlis Plaude]] (1897—1975) — būvinženieris, zinātnieks; * [[Jānis Plaudis]] (1903—1952) — dzejnieks, rakstnieks, tulkotājs; * [[Egils Plaudis]] (1931—1987) — dzejnieks; * [[Jānis Plūme]] (1889—1930) — aktieris, režisors; * [[Viktors Pļuts]] (1935—1997) — aktieris; * [[Ausma Pormale]] (1939—1979) — dzejniece; * [[Boriss Praudiņš]] (1908—1975) — aktieris, režisors; * [[Uldis Prēdelis]] (1920—1994) — gleznotājs, grafiķis; * [[Ziedonis Purvs]] (1923—1989) — dzejnieks, pedagogs, kordiriģents; * [[Valentīna Putāne]] (1927—2003) — tulkotāja, žurnāliste; * [[Voldemārs Pūce]] (1906—1981) — teātra un kino režisors; {{div col end}} == R == {{div col|2}} * [[Sergejs Radlovs]] (1892—1958) — režisors, pedagogs, teorētiķis; * [[Rainis]] (1865—1929) — dzejnieks, dramaturgs, sabiedriskais darbinieks, politiķis; * [[Jevgeņijs Ratners]] (1911—1985) — rakstnieks, žurnālists; * [[Kārlis Ratnieks]] (1894—1982) — revolucionārs, padomju valsts un komunistiskās partijas darbinieks; * [[Jānis Reinholds (komponists)|Jānis Reinholds]] (1882—1938) — komponists, vijolnieks, diriģents; * [[Bernhards Reihs]] (1894—1972) — režisors, teātra zinātnieks, kritiķis; * [[Boriss Rezņiks]] (1947—2025) — komponists; * [[Indriķis Rītiņš]] (1872—1961) — skolotājs, literāts; * [[Fricis Rokpelnis]] (1909—1969) — dzejnieks, rakstnieks; * [[Larisa Romaņenko]] (1923—2007) — dzejniece, atdzejotāja; * [[Staņislavs Rubinčiks]] (1940—1981) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Kārlis Rudevičs]] (1939—2002) — mākslinieks, dzejnieks, kultūras darbinieks; * [[Sando Rudevičs]] (1965—2012) — mūziķis, dzejnieks, kultūras darbinieks; * [[Meinhards Rudzītis]] (1910—1966) — dzejnieks; * [[Fricis Rūmnieks]] (1919—1960) — dzejnieks, prozaiķis; {{div col end}} == S == {{div col|2}} * [[Aleksandrs Sakss]] (1902—1949) — tulkotājs; * [[Uldis Salaks]] (1927—2003) — koktēlnieks; * [[Mersede Salnāja]] (1922—2005) — rakstniece, žurnāliste; * [[Viktors Sams]] (1919—1991) — muzikologs, komponists; * [[Marija Saule-Sleine]] (1895—1982) — pedagoģe, folkloriste, valodniece; * [[Indriķis Saule-Sleinis]] (1888—1953) — ģeogrāfs, pedagogs; * [[Bruno Saulītis]] (1922—1970) — rakstnieks, dzejnieks, tulkotājs, literatūrzinātnieks; * [[Ungars Savickis]] (1952—2018) — komponists, mūziķis, skaņu režisors; * [[Gunārs Selga]] (1929—1986) — rakstnieks; * [[Roberts Sēlis]] (1884—1975) — rakstnieks; * [[Ludmila Sigova]] (1944—2021) — aktrise; * [[Vladimirs Sigovs]] (1945—1982) — aktieris; * [[Arnolds Skribnovskis]] (1907—1989) — tēlnieks; * [[Knuts Skujenieks]] (1936—2022) — dzejnieks, atdzejotājs, kritiķis, publicists; * [[Silvija Skulme]] (1950—2026) — basketboliste, pedagoģe; * [[Eduards Smiļģis]] (1886—1966) — režisors, aktieris; * [[Ingrīda Sokolova]] (1923—2012) — rakstniece, literatūrzinātniece; * [[Ēvalds Sokols]] (1901—1965) — literatūrzinātnieks; * [[Inta Spanovska]] (1935—2019) — operetes soliste; * [[Harijs Spanovskis]] (1958—2013) — aktieris, dziedātājs; * [[Velta Spāre]] (1922—1981) — rakstniece; * [[Arturs Sproģis]] (1904—1980) — padomju pulkvedis; * [[Marģeris Stepermanis]] (1898—1968) — vēsturnieks, profesors; * [[Lidija Stiebra]] (1940—2005) — teātra pedagoģe; * [[Kārlis Strazdiņš]] (1890—1964) — latviešu strēlnieks, padomju politiķis; * [[Irēna Strode]] (1921—2013) — baletdejotāja, pedagoģe, baletmeistare; * [[Ēvalds Strods]] (1933—1998) — rakstnieks, publicists; * [[Dora Stučka]] (1870—1950) — sabiedriska darbiniece, tulkotāja, literāte, Raiņa māsa; * [[Jēkabs Stumbris]] (1909—1943) — etnogrāfs, dievturis, deju folkloras krājējs, horeogrāfs; * [[Emīls Sudmalis]] (1897—1964) — politiķis; * [[Imants Sudmalis]] (1916—1944) — padomju komunists, partizāns, pagrīdnieks; * [[Jānis Sudrabkalns]] (1894—1975) — dzejnieks, kritiķis; * [[Sudrabu Edžus]] (1860—1941) — rakstnieks, pedagogs; * [[Ansis Svainis]] (Jēkabs Jakūlis) (1876—1933) — aktieris; * [[Leo Svemps]] (1897—1975) — gleznotājs, jurists; * [[Vija Svīkule]] (1924—1971) — rakstniece, tulkotāja, žurnāliste; {{div col end}} == Š == {{div col|2}} * [[Beāta Šenberga]] (1912—2001) — gleznotāja, porcelāna apstrādes māksliniece; * [[Georgs Šenbergs]] (1915—1989) — gleznotājs; * [[Aivars Šics]] (1944—1997) — komponists, dziedātājs, mūziķis; * [[Emīlija Šmite]] (1899—1977) — šahiste; * [[Aleksandrs Šmits]] (1892—1978) — bioķīmiķis; * [[Mudīte Šneidere]] (1934—2023) — aktrise, rakstniece; * [[Ernests Štālbergs]] (1883—1958) — arhitekts, profesors; * [[Kārlis Šteins]] (1911—1983) — astronoms, profesors; {{div col end}} == T == {{div col|2}} * [[Boriss Tihovs]] (1920—2002) — aktieris; * [[Jānis Tikins]] (1895—1974) — Sarkanās armijas artilērijas ģenerālmajors; {{div col end}} == U == {{div col|2}} * [[Ēvī Upeniece]] (1925—2024) — tēlniece; * [[Pēteris Upītis (dārzkopis)|Pēteris Upītis]] (1896—1976) — dārzkopis, selekcionārs; * [[Valdemārs Upītis]] (1904—1986) — fotogrāfs, kinooperators; {{div col end}} == V == {{div col|2}} * [[Tālis Vaidars]] (1927—1972) — rakstnieks, mūziķis; * [[Arvīds Valdmanis]] (1890—1942) — agronoms, dzejnieks; * [[Rita Valnere]] (1929—2015) — gleznotāja, pedagoģe; * [[Valentīna Vaļevska]] (1905—1997) — aktrise; * [[Nikolajs Vanadziņš]] (1892—1978) — ērģelnieks, pedagogs; * [[Ādolfs Vanags]] (1909—1957) — dramaturgs; * [[Jūlijs Vanags]] (1903—1986) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Večella Varslavāne]] (1930—2015) — teātra un kino kostīmu māksliniece; * [[Francisks Varslavāns]] (1899—1949) — gleznotājs; * [[Sergejs Vasiļjevs]] (1909—1977) — aktieris; * [[Laimonis Vāczemnieks]] (1929—1998) — dzejnieks, rakstnieks; * [[Jānis Veinalds]] (1907—1937) — aktieris, dzejnieks; * [[Arturs Verners]] (1922—1990) — muzikologs; * [[Vanda Vikane]] (1916—1985) — tulkotāja; * [[Ģirts Vilks]] (1909—1983) — scenogrāfs, ilustrators; * [[Kārlis Vincis]] (1891—1936) — aktieris; * [[Venta Vīgante]] (1913—1994) — dramaturģe; * [[Pāvils Vīlips]] (1901—1979) — dzejnieks; * [[Velga Vīlipa]] (1940—2018) — aktrise; * [[Henrihs Vorkals]] (1946—2018) — mākslinieks; {{div col end}} == Z == {{div col|2}} * [[Aleksandrs Zabello]] (1945—2013) — basketbolists; * [[Elīna Zālīte]] (1898—1955) — rakstniece, dzejniece, dramaturģe, tulkotāja; * [[Teodors Zaļkalns]] (1876—1972) — tēlnieks; * [[Pēteris Zeibolts]] (1888—1939) — politiķis; * [[Teodors Zeltiņš]] (1914—1991) — rakstnieks, žurnālists; * [[Kārlis Zemdega]] (1894—1963) — tēlnieks; * [[Gunārs Ziemelis]] (1931—1978) — politiķis; * [[Sigurds Ziemelis]] (1927—1981) — vēsturnieks, publicists; * [[Dagnija Zigmonte]] (1931—1997) — rakstniece; * [[Austra Zīdere]] (1901—1955) — aktrise; * [[Herberts Zommers]] (1895—1983) — aktieris, režisors; * [[Jānis Zutis]] (1893—1962) — vēsturnieks, pedagogs; * [[Edgars Zveja]] (1924—1986) — dziedātājs, operetes solists; {{div col end}} == Ž == {{div col|2}} * [[Jānis Žīgurs (rakstnieks)|Jānis Žīgurs]] (1915—1988) — rakstnieks, tulkotājs, teātra darbinieks; * [[Lilija Žvīgule]] (1902—1993) — aktrise {{div col end}} [[Kategorija:Raiņa kapos apbedītie]] [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi]] iecfs92uqe8kevsqgo13ocvriptda6c 4505870 4505869 2026-08-11T21:17:32Z Teatrālis 82063 /* R */ 4505870 wikitext text/x-wiki Šajā sarakstā norādītas ievērojamas personas, kuras ir apbedītas [[Raiņa kapi|Raiņa kapos]]. == A == {{div col|2}} * [[Kārlis Adernieks]] (1905—1999) — aktieris; * [[Olga Aināre]] (1900—1987) — aktrise, rakstniece; * [[Voldemārs Akurāters]] (1921—1976) — aktieris; * [[Aleksandra Aleksandrova-Ņitavska]] (1905—1982) — aktrise; * [[Alfrēds Altements]] (1902—1946) — vēsturnieks; * [[Edvīns Andersons]] (1929—1996) — grafiķis, akvarelists; * [[Konstantīns Andrejevs]] (1914—1981) — mākslinieks; * [[Viktors Andrejevs]] (1927—1986) — rakstnieks; * [[Jānis Anerauds]] (1924—2010) — rakstnieks; * [[Sergejs Antonovs]] (1884—1956) — arhitekts, mākslinieks, scenogrāfs; * [[Edgars Apinis]] (1902—1957) — padomju varas darbinieks; * [[Apsesdēls]] (1880—1932) — rakstnieks; * [[Aspazija]] (1865—1943) — rakstniece, politiķe; * [[Naums Atšūlers]] (1921—1988) — aktieris, dzejnieks; * [[Imants Auziņš]] (1937—2013) — dzejnieks, literatūrkritiķis; * [[Kārlis Avotiņš]] (1893—1950) — mākslinieks; {{div col end}} == Ā == {{div col|2}} * [[Mihails Āboliņš]] (1913—1969) — scenogrāfs; * [[Eriks Ādamsons]] (1907—1946) — rakstnieks; {{div col end}} == B == {{div col|2}} * [[Juris Bajārs]] (1924—2000) — tēlnieks; * [[Vera Baļuna]] (1904—1978) — režisore, pedagoģe; * [[Leonīds Banga]] (1905—1951) — mākslinieks; * [[Tija Banga]] (1882—1957) — aktrise, rakstniece; * [[Džems Bankovičs]] (1925—1944) — padomju pagrīdes dalībnieks; * [[Nikolajs Barabanovs (aktieris)|Nikolajs Barabanovs]] (1890—1970) — aktieris; * [[Kārlis Barons (daiļdārznieks)|Kārlis Barons]] (1912—1996) — daiļdārznieks, ainavu arhitekts; * [[Pēteris Baško]] (1901—1969) — sabiedriskais darbinieks, žurnālists; * [[Pēteris Baumanis]] (1903—1968) — Sarkanās armijas ģenerālmajors; * [[Vizma Belševica]] (1931—2005) — dzejniece, rakstniece, tulkotāja; * [[Maksis Beļenkijs]] (1911—1965) — farmakologs, profesors; * [[Nikolajs Bergins]] (1891—1955) — rakstnieks, teātra un literatūras kritiķis; * [[Eduards Berklavs]] (1914—2004) — politiķis; * [[Vizbulis Bērce]] (1916—1971) — rakstnieks; * [[Jānis Bērziņš (zootehniķis)|Jānis Bērziņš]] (1893—1972) — zootehniķis, profesors; * [[Kārlis Bērziņš (revolucionārs)|Kārlis Bērziņš]] (1883—1959) — skolotājs, 1905. gada revolucionārs; * [[Rūdolfs Bērziņš]] (1881—1949) — operdziedātājs, aktieris; * [[Antonija Bīne]] (1898—1970) — aktrise, dramaturģe; * [[Iza Bīne]] (1928—2006) — aktrise; * [[Jēkabs Bīne]] (1895—1955) — gleznotājs, mākslinieks, pedagogs; * [[Kārlis Blaus]] (1904—1959) — tulkotājs; * [[Oto Bongs]] (1918—2006) — vācbaltiešu izcelsmes bibliofils, sabiedrisks darbinieks; * [[Elvīra Bramberga]] (1902—1979) — aktrise; * [[Detlavs Brantkalns]] (1898—1979) — latviešu izcelsmes padomju militārists; * [[Valija Brasla]] (1908—1986) — aktrise, kino darbiniece; * [[Žanis Brasla]] (1908—1954) — aktieris, režisors; * [[Tālivaldis Brička]] (1927—1954) — dzejnieks, atdzejotājs; * [[Uldis Briedis]] (1940—2023) — fotogrāfs, fotožurnālists, fotomākslinieks; * [[Augusts Brīvulis]] (1897—1952) — revolucionārs; * [[Anna Brodele]] (1910—1981) — rakstniece; * [[Jānis Brodelis]] (1920—1998) — kultūras un izglītības darbinieks; * [[Jānis Brodelis (aktieris)|Jānis Brodelis]] (1945—2010) — aktieris; * [[Valija Brutāne]] (1911—1990) — dzejniece, tulkotāja; * [[Jekaterina Bunčuka]] (1895—1968) — aktrise; * [[Kārlis Bušs (mākslinieks)|Kārlis Bušs]] (1912—1987) — mākslinieks, grafiķis; {{div col end}} == C == {{div col|2}} * [[Voldemārs Caune]] (1890—1944) — bibliotekārs, žurnālists, politiķis; * [[Izabella Cielēna]] (1927—2023) — žurnāliste, valodniece, filoloģe; * [[Maija Cielēna]] (1889—1988) — mākslas vēsturniece; * [[Fēlikss Cielēns]] (1888—1964) — jurists, politiķis, rakstnieks; {{div col end}} == Č == {{div col|2}} * [[Anastasija Čaadajeva]] (1893—1959) — aktrise; * [[Aleksandrs Čaks]] (1901—1950) — dzejnieks, rakstnieks; * [[Jevgeņijs Čanga]] (1920—1999) — baletdejotājs, baletmeistars, pedagogs; {{div col end}} == D == {{div col|2}} * [[Edgars Damburs]] (1910—1981) — rakstnieks, literatūrkritiķis; * [[Helēna Danenhirša]] (1902—1990) — gleznotāja; * [[Bernhards Danenhiršs]] (1894—1972) — gleznotājs, grafiķis; * [[Pauls Dauge]] (1869—1946) — ārsts, grāmatizdevējs, literatūrzinātnieks, filozofs, sabiedriskais darbinieks; * [[Arnolds Deglavs]] (1904—1969) — sabiedriskais darbinieks, publicists, politiķis; * [[Kārlis Dēķens]] (1866—1942) — pedagogs, politiķis, sabiedriskais darbinieks; * [[Artūrs Dimiters]] (1915—1986) — aktieris; * [[Jevgeņijs Doļins-Ņitavskis]] (1906—1948) — aktieris; * [[Emma Drille]] (1899—1994) — pedagoģe, tulkotāja, redaktore; * [[Lilija Dunsdorfa]] (1906—2005) — agronome, sabiedriska darbiniece; * [[Edgars Dunsdorfs]] (1904—2002) — vēsturnieks; {{div col end}} == E == {{div col|2}} * [[Elza Egle]] (1888—1950) — dzejniece, dramaturģe, tulkotāja; * [[Rūdolfs Egle]] (1889—1947) — literatūrzinātnieks, tulkotājs; * [[Zālamans Eiduss]] (1916—1984) — publicists, redaktors; * [[Klāvs Elsbergs]] (1959—1987) — dzejnieks, redaktors, atdzejotājs, tulkotājs; * [[Līvija Endzelīna]] (1927—2008) — gleznotāja; * [[Jānis Endzelīns]] (1873—1961) — valodnieks, pētnieks; * [[Felicita Ertnere]] (1891—1975) — režisore, kustību konsultante, pedagoģe; {{div col end}} == Ē == * [[Reinis Ēbelis]] (1880—1959) — 1905. gada revolucionārs; == F == {{div col|2}} * [[Arkādijs Feldmanis]] (1926—1976) — aktieris; * [[Ernests Feldmanis]] (1889—1947) — aktieris, režisors, pedagogs; * [[Jurijs Feoktistovs]] (1913—1977) — mākslinieks, scenogrāfs; * [[Artūrs Filipsons]] (1906—1950) — aktieris; * [[Alberts Filka]] (1891—1938) — gleznotājs; * [[Kārlis Fimbers]] (1898—1970) — rakstnieks, redaktors; * [[Aina Folmane]] (1922—1998) — tulkotāja; * [[Vera Fricnoviča]] (1902—1978) — dziedātāja, aktrise, pedagoģe; {{div col end}} == G == {{div col|2}} * [[Georgijs Gaile]] (1905—1968) — padomju sabiedriskais darbinieks; * [[Mirdza Gaile]] (1913—1999) — literatūrzinātniece, metodiķe, pedagoģe; * [[Harijs Gāliņš]] (1931—1983) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Vladimirs Gluhovs]] (1915—1996) — aktieris; * [[Grigorijs Gorskis]] (1911—1987) — dzejnieks, latviešu literatūras tulkotājs; * [[Jānis Grantiņš]] (1909—1974) — aktieris; * [[Jānis Grants]] (1909—1970) — rakstnieks; * [[Viktors Grāvītis]] (1925—2001) — ģeologs, folklorists, pētnieks; * [[Jānis Greste]] (1876—1951) — pedagogs, ģeologs, muzejnieks; * [[Arvīds Grigulis]] (1906—1989) — rakstnieks, literatūrzinātnieks, padomju politiķis; * [[Ojārs Grinbergs]] (1942—2016) — dziedātājs; * [[Dainis Grīnvalds]] (1950—2013) — dramaturgs, žurnālists; * [[Žanis Grīva]] (1910—1982) — rakstnieks, padomju politiķis; * [[Viktors Gruziņš]] (1912—1987) — aktieris; {{div col end}} == G == {{div col|2}} * [[Artūrs Ģērmanis]] (1899—1993) — bibliogrāfs, žurnālists; {{div col end}} == H == {{div col|2}} * [[Solomons Hillers]] (1915—1975) — ķīmiķis, akadēmiķis; * [[Aleksandrs Hļebnovs]] (1918—1981) — teātra fotogrāfs; {{div col end}} == J == {{div col|2}} * [[Gunars Janovskis]] (1916—2000) — rakstnieks; * [[Antonija Jansone]] (1904—1984) — aktrise; * [[Alberts Jansons]] (1915—1989) — rakstnieks; * [[Augusts Jungs]] (1866—1941) — mūziķis, profesors; * [[Jurijs Jurovskis]] (1894—1959) — aktieris, režisors, pedagogs; {{div col end}} == K == {{div col|2}} * [[Vera Kacena]] (1912—1999) — rakstniece, tulkotāja; * [[Matvejs Kadeks]] (1897—1950) — ģeogrāfs, profesors, sabiedriskais darbinieks; * [[Jānis Kalnbērziņš]] (1893—1986) — padomju politiķis; * [[Dzidra Kalniņa]] (1927—1984) — literatūrzinātniece, tulkotāja; * [[Eduards Kalniņš (gleznotājs)|Eduards Kalniņš]] (1904—1988) — gleznotājs, pedagogs; * [[Voldemārs Kalpiņš]] (1916—1995) — žurnālists, politiķis, sabiedriskais darbinieks; * [[Vincents Karaļuns]] (1918—1988) — vēsturnieks; * [[Vladimirs Karjakins]] (1924—1980) — gleznotājs; * [[Vladislavs Kaupužs]] (1918—1959) — rakstnieks, publicists, literatūrkritiķis; * [[Augusts Kirhenšteins]] (1872—1963) — veterinārārsts, mikrobiologs, politiķis; * [[Gunārs Kirke]] (1926—1993) — grafiķis, plakātists; * [[Valdis Klīvers]] (1915—1984) — rakstnieks, literatūrkritiķis; * [[Mirdza Kļava]] (1924—2019) — rakstniece; * [[Dzidra Kļaviņa]] (1924—1986) — diriģente, pedagoģe, folkloriste; * [[Guntis Kokars]] (1954—2015) — žurnālists, dzejnieks; * [[Broņislavs Kondrāts]] (1890—1935) — gleznotājs; * [[Vera Krampe]] (1907—1977) — operdziedātāja; * [[Kārlis Krauliņš]] (1904—1981) — literatūrzinātnieks, profesors; * [[Osvalds Krēsliņš]] (1911—1974) — aktieris, režisors; * [[Monta Kroma]] (1919—1994) — dzejniece; * [[Elvīra Kronberga]] (1910—1978) — aktrise; * [[Kārlis Krūza]] (1884—1960) — dzejnieks, literāts, tulkotājs; * [[Boriss Kuņajevs]] (1922—1989) — dzejnieks; * [[Andrejs Kurcijs]] (1884—1959) — rakstnieks; * [[Lūcija Kuršinska]] (1894—1976) — gleznotāja; * [[Ādolfs Kuršinskis]] (1882—1933) — inženieris, politiķis; * [[Pēteris Kūla]] (1874—1945) — pedagogs, sabiedriskais darbinieks; {{div col end}} == Ķ == {{div col|2}} * [[Mirdza Ķempe]] (1907—1974) — dzejniece; * [[Dagmāra Ķimele]] (1919—1998) — teātra darbiniece; * [[Pēteris Ķimelis]] (1977—2023) — režisors, multimediju mākslinieks; * [[Vilis Ķimelis]] (1911—2009) — aktieris; {{div col end}} == L == {{div col|2}} * [[Jezups Laganovskis]] (1920—1987) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Artūrs Lapiņš]] (1911—1983) — scenogrāfs, mākslinieks; * [[Anna Lāce|Anna Lācis]] (1891—1979) — režisore, skatuves mākslas teorētiķe; * [[Visvaldis Lāms]] (1923—1992) — rakstnieks; * [[Vilhelms Lecis]] (1898—1977) — politiķis; * [[Eduards Lelis]] (1897—1956) — grafiķis; * [[Indriķis Lēmanis]] (1904—1960) — rakstnieks, žurnālists; * [[Arturs Lielais]] (1920—1981) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Evars Lielbārdis]] (1928—1991) — mūziķis, altists, pedagogs; * [[Harijs Liepiņš]] (1927—1998) — aktieris; * [[Leons Lileiko]] (1935—2008) — teātra darbinieks; * [[Valdis Lukss]] (1905—1985) — dzejnieks, žurnālists, politiķis; {{div col end}} == M == {{div col|2}} * [[Ieva Mača]] (1932—1985) — aktrise; * [[Emīls Mačs]] (1892—1958) — aktieris, režisors, pedagogs; * [[Jāzeps Mediņš]] (1877—1947) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Eduards Melbārzdis]] (1904—1984) — gleznotājs, fotogrāfs; * [[Ija Meldere-Dzērve]] (1915—1982) — rakstniece, tulkotāja; * [[Lidija Meļņikova]] (1879—1955) — aktrise; * [[Augusts Milts]] (1928—2008) — filozofs, profesors; * [[Ignats Muižnieks]] (1909—1983) — rakstnieks, literatūrkritiķis; {{div col end}} == N == {{div col|2}} * [[Ernestīne Niedra]] (1901—1978) — žurnāliste, tulkotāja; * [[Jānis Niedre]] (1909—1987) — rakstnieks, literatūrzinātnieks, folkloras pētnieks; {{div col end}} == 0 == {{div col|2}} * [[Uldis Ofkants]] (1941—2008) — nacionālās pretošanās kustības dalībnieks, disidents; * [[Vilija Ošiņa]] (1906—1959) — rakstniece; * [[Otomārs Oškalns]] (1904—1947) — padomju darbinieks; * [[Lilita Ozoliņa]] (1947—2023) — aktrise; * [[Miervaldis Ozoliņš]] (1922—1999) — aktieris; * [[Anna Ozola-Sakse]] (1899—1996) — tulkotāja; * [[Jānis Ozols (tulkotājs)|Jānis Ozols]] (1903—1975) — tulkotājs; * [[Kārlis Ozols (čekists)|Kārlis Ozols]] (1888—1948) — 1905. gada revolucionārs, padomju darbinieks; * [[Voldemārs Ozols]] (1884—1949) — pulkvedis-leitnants, ģenerālis; {{div col end}} == P == {{div col|2}} * [[Juris Pabērzs]] (1891—1961) — dzejnieks, jurists, politiķis; * [[Juris Pabērzs (kritiķis)|Juris Pabērzs]] (1918—2003) — teātra un literatūras kritiķis; * [[Arvīds Pārups]] (1890—1946) — diriģents, mūziķis; * [[Ārija Pelše]] (1912—1985) — aktrise; * [[Roberts Pelše]] (1880—1955) — literatūrzinātnieks, publicists; * [[Viktorija Pelše]] (1936—2026) — tēlniece; * [[Visvaldis Peņģerots]] (1887—1938) — mākslas zinātnieks; * [[Jānis Peters]] (1939—2025) — dzejnieks, publicists, sabiedriskais darbinieks, diplomāts; * [[Krišjānis Peters]] (1975—2014) — politiķis; * [[Andrejs Petrevics]] (1883—1939) — jurists, politiķis, sabiedriskais darbinieks; * [[Gunārs Piesis]] (1931—1996) — kinorežisors; * [[Vladimirs Piguļevskis]] (1889—1958) — pedagogs, politiķis; * [[Aina Plaude]] (1902—1949) — tulkotāja; * [[Kārlis Plaude]] (1897—1975) — būvinženieris, zinātnieks; * [[Jānis Plaudis]] (1903—1952) — dzejnieks, rakstnieks, tulkotājs; * [[Egils Plaudis]] (1931—1987) — dzejnieks; * [[Jānis Plūme]] (1889—1930) — aktieris, režisors; * [[Viktors Pļuts]] (1935—1997) — aktieris; * [[Ausma Pormale]] (1939—1979) — dzejniece; * [[Boriss Praudiņš]] (1908—1975) — aktieris, režisors; * [[Uldis Prēdelis]] (1920—1994) — gleznotājs, grafiķis; * [[Ziedonis Purvs]] (1923—1989) — dzejnieks, pedagogs, kordiriģents; * [[Valentīna Putāne]] (1927—2003) — tulkotāja, žurnāliste; * [[Voldemārs Pūce]] (1906—1981) — teātra un kino režisors; {{div col end}} == R == {{div col|2}} * [[Sergejs Radlovs]] (1892—1958) — režisors, pedagogs, teorētiķis; * [[Rainis]] (1865—1929) — dzejnieks, dramaturgs, sabiedriskais darbinieks, politiķis; * [[Jevgeņijs Ratners]] (1911—1985) — rakstnieks, žurnālists; * [[Kārlis Ratnieks]] (1894—1982) — revolucionārs, padomju valsts un komunistiskās partijas darbinieks; * [[Eižens Rauhvargers]] (1923—2002) — tulkotājs; * [[Jānis Reinholds (komponists)|Jānis Reinholds]] (1882—1938) — komponists, vijolnieks, diriģents; * [[Bernhards Reihs]] (1894—1972) — režisors, teātra zinātnieks, kritiķis; * [[Boriss Rezņiks]] (1947—2025) — komponists; * [[Indriķis Rītiņš]] (1872—1961) — skolotājs, literāts; * [[Fricis Rokpelnis]] (1909—1969) — dzejnieks, rakstnieks; * [[Larisa Romaņenko]] (1923—2007) — dzejniece, atdzejotāja; * [[Staņislavs Rubinčiks]] (1940—1981) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Kārlis Rudevičs]] (1939—2002) — mākslinieks, dzejnieks, kultūras darbinieks; * [[Sando Rudevičs]] (1965—2012) — mūziķis, dzejnieks, kultūras darbinieks; * [[Meinhards Rudzītis]] (1910—1966) — dzejnieks; * [[Laima Rūmniece]] (1919—2001) — tulkotāja, literāte; * [[Fricis Rūmnieks]] (1919—1960) — dzejnieks, prozaiķis; {{div col end}} == S == {{div col|2}} * [[Aleksandrs Sakss]] (1902—1949) — tulkotājs; * [[Uldis Salaks]] (1927—2003) — koktēlnieks; * [[Mersede Salnāja]] (1922—2005) — rakstniece, žurnāliste; * [[Viktors Sams]] (1919—1991) — muzikologs, komponists; * [[Marija Saule-Sleine]] (1895—1982) — pedagoģe, folkloriste, valodniece; * [[Indriķis Saule-Sleinis]] (1888—1953) — ģeogrāfs, pedagogs; * [[Bruno Saulītis]] (1922—1970) — rakstnieks, dzejnieks, tulkotājs, literatūrzinātnieks; * [[Ungars Savickis]] (1952—2018) — komponists, mūziķis, skaņu režisors; * [[Gunārs Selga]] (1929—1986) — rakstnieks; * [[Roberts Sēlis]] (1884—1975) — rakstnieks; * [[Ludmila Sigova]] (1944—2021) — aktrise; * [[Vladimirs Sigovs]] (1945—1982) — aktieris; * [[Arnolds Skribnovskis]] (1907—1989) — tēlnieks; * [[Knuts Skujenieks]] (1936—2022) — dzejnieks, atdzejotājs, kritiķis, publicists; * [[Silvija Skulme]] (1950—2026) — basketboliste, pedagoģe; * [[Eduards Smiļģis]] (1886—1966) — režisors, aktieris; * [[Ingrīda Sokolova]] (1923—2012) — rakstniece, literatūrzinātniece; * [[Ēvalds Sokols]] (1901—1965) — literatūrzinātnieks; * [[Inta Spanovska]] (1935—2019) — operetes soliste; * [[Harijs Spanovskis]] (1958—2013) — aktieris, dziedātājs; * [[Velta Spāre]] (1922—1981) — rakstniece; * [[Arturs Sproģis]] (1904—1980) — padomju pulkvedis; * [[Marģeris Stepermanis]] (1898—1968) — vēsturnieks, profesors; * [[Lidija Stiebra]] (1940—2005) — teātra pedagoģe; * [[Kārlis Strazdiņš]] (1890—1964) — latviešu strēlnieks, padomju politiķis; * [[Irēna Strode]] (1921—2013) — baletdejotāja, pedagoģe, baletmeistare; * [[Ēvalds Strods]] (1933—1998) — rakstnieks, publicists; * [[Dora Stučka]] (1870—1950) — sabiedriska darbiniece, tulkotāja, literāte, Raiņa māsa; * [[Jēkabs Stumbris]] (1909—1943) — etnogrāfs, dievturis, deju folkloras krājējs, horeogrāfs; * [[Emīls Sudmalis]] (1897—1964) — politiķis; * [[Imants Sudmalis]] (1916—1944) — padomju komunists, partizāns, pagrīdnieks; * [[Jānis Sudrabkalns]] (1894—1975) — dzejnieks, kritiķis; * [[Sudrabu Edžus]] (1860—1941) — rakstnieks, pedagogs; * [[Ansis Svainis]] (Jēkabs Jakūlis) (1876—1933) — aktieris; * [[Leo Svemps]] (1897—1975) — gleznotājs, jurists; * [[Vija Svīkule]] (1924—1971) — rakstniece, tulkotāja, žurnāliste; {{div col end}} == Š == {{div col|2}} * [[Beāta Šenberga]] (1912—2001) — gleznotāja, porcelāna apstrādes māksliniece; * [[Georgs Šenbergs]] (1915—1989) — gleznotājs; * [[Aivars Šics]] (1944—1997) — komponists, dziedātājs, mūziķis; * [[Emīlija Šmite]] (1899—1977) — šahiste; * [[Aleksandrs Šmits]] (1892—1978) — bioķīmiķis; * [[Mudīte Šneidere]] (1934—2023) — aktrise, rakstniece; * [[Ernests Štālbergs]] (1883—1958) — arhitekts, profesors; * [[Kārlis Šteins]] (1911—1983) — astronoms, profesors; {{div col end}} == T == {{div col|2}} * [[Boriss Tihovs]] (1920—2002) — aktieris; * [[Jānis Tikins]] (1895—1974) — Sarkanās armijas artilērijas ģenerālmajors; {{div col end}} == U == {{div col|2}} * [[Ēvī Upeniece]] (1925—2024) — tēlniece; * [[Pēteris Upītis (dārzkopis)|Pēteris Upītis]] (1896—1976) — dārzkopis, selekcionārs; * [[Valdemārs Upītis]] (1904—1986) — fotogrāfs, kinooperators; {{div col end}} == V == {{div col|2}} * [[Tālis Vaidars]] (1927—1972) — rakstnieks, mūziķis; * [[Arvīds Valdmanis]] (1890—1942) — agronoms, dzejnieks; * [[Rita Valnere]] (1929—2015) — gleznotāja, pedagoģe; * [[Valentīna Vaļevska]] (1905—1997) — aktrise; * [[Nikolajs Vanadziņš]] (1892—1978) — ērģelnieks, pedagogs; * [[Ādolfs Vanags]] (1909—1957) — dramaturgs; * [[Jūlijs Vanags]] (1903—1986) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Večella Varslavāne]] (1930—2015) — teātra un kino kostīmu māksliniece; * [[Francisks Varslavāns]] (1899—1949) — gleznotājs; * [[Sergejs Vasiļjevs]] (1909—1977) — aktieris; * [[Laimonis Vāczemnieks]] (1929—1998) — dzejnieks, rakstnieks; * [[Jānis Veinalds]] (1907—1937) — aktieris, dzejnieks; * [[Arturs Verners]] (1922—1990) — muzikologs; * [[Vanda Vikane]] (1916—1985) — tulkotāja; * [[Ģirts Vilks]] (1909—1983) — scenogrāfs, ilustrators; * [[Kārlis Vincis]] (1891—1936) — aktieris; * [[Venta Vīgante]] (1913—1994) — dramaturģe; * [[Pāvils Vīlips]] (1901—1979) — dzejnieks; * [[Velga Vīlipa]] (1940—2018) — aktrise; * [[Henrihs Vorkals]] (1946—2018) — mākslinieks; {{div col end}} == Z == {{div col|2}} * [[Aleksandrs Zabello]] (1945—2013) — basketbolists; * [[Elīna Zālīte]] (1898—1955) — rakstniece, dzejniece, dramaturģe, tulkotāja; * [[Teodors Zaļkalns]] (1876—1972) — tēlnieks; * [[Pēteris Zeibolts]] (1888—1939) — politiķis; * [[Teodors Zeltiņš]] (1914—1991) — rakstnieks, žurnālists; * [[Kārlis Zemdega]] (1894—1963) — tēlnieks; * [[Gunārs Ziemelis]] (1931—1978) — politiķis; * [[Sigurds Ziemelis]] (1927—1981) — vēsturnieks, publicists; * [[Dagnija Zigmonte]] (1931—1997) — rakstniece; * [[Austra Zīdere]] (1901—1955) — aktrise; * [[Herberts Zommers]] (1895—1983) — aktieris, režisors; * [[Jānis Zutis]] (1893—1962) — vēsturnieks, pedagogs; * [[Edgars Zveja]] (1924—1986) — dziedātājs, operetes solists; {{div col end}} == Ž == {{div col|2}} * [[Jānis Žīgurs (rakstnieks)|Jānis Žīgurs]] (1915—1988) — rakstnieks, tulkotājs, teātra darbinieks; * [[Lilija Žvīgule]] (1902—1993) — aktrise {{div col end}} [[Kategorija:Raiņa kapos apbedītie]] [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi]] 5w5vr2aqqb7au1b809pmlmi8i3rk20u 0 627972 4505830 4450065 2026-08-11T19:16:50Z Biafra 13794 4505830 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Adutišķi | official_name = ''Adutiškis'' | settlement_type = miests | image_skyline = Adutiskis church 1.jpg | image_caption = Adutišķu Sv. Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas baznīca | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Švenčoņu rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Viļņas apriņķis]] | subdivision_type2 = Pašvaldība | subdivision_name2 = [[Švenčoņu rajona pašvaldība]] | subdivision_type3 = Seņūnija | subdivision_name3 = [[Adutišķu seņūnija]] | area_total_km2 = 9.25 | population_total = 558 | population_as_of = 2021 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 55 | latm = 09 | lats = 25 | latNS = N | longd = 26 | longm = 35 | longs = 13 | longEW = E | elevation_m = 145 | website = }} '''Adutišķi''' ({{val|lt|Adutiškis}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Viļņas apriņķis|Viļņas apriņķa]], [[Švenčoņu rajona pašvaldība|Švenčoņu rajona pašvaldībā]], seņūnijas centrs. Atrodas [[Kamoja]]s upes krastos, 29 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no [[Švenčoņi]]em, tieši pie Lietuvas un [[Baltkrievija]]s robežas. == Vēsture == Adutišķi rakstos pirmo reizi minēti 14. gadsimtā kā Lietuvas dižkunigaišu īpašums. 16. gadsimtā šeit tika nodibināta muiža un uzcelta pirmā baznīca. Miesta strauja attīstība sākās 1895. gadā līdz ar dzelzceļa līnijas [[Pabrade]]—[[Pastavi]] izbūvi, kas padarīja Adutišķus par nozīmīgu transporta un tirdzniecības mezglu. Starpkaru periodā '''Hoduciški''' (''Hoduciszki'') atradās [[Polija]]s sastāvā. 1939. gadā, kad Polijas austrumdaļu okupēja [[Sarkanā armija]], '''Haduciški''' (''Гадуцішкі'') tika iekļauti [[Baltkrievijas PSR]], kur kļuva par rajona centru. Tikai 1940. gada augustā miests tika nodots [[Lietuvas PSR]]. Adutišķi smagi cieta 2. pasaules kara laikā, kad miests tika nodedzināts. Padomju periodā Adutišķi bija kolhoza centrālais ciemats. Saimniecība specializējās linu audzēšanā un lopkopībā. Pēc Lietuvas neatkarības atgūšanas izcēlās konflikts ar Baltkrieviju par Adutišķu dzelzceļa staciju. Robeža ar Baltkrieviju tagad iet gar pilsētas dienvidu malu, un dzelzceļa līnija atdala abas valstis. 1994. gada 13. oktobrī Lietuvas un Baltkrievijas sarunu vedēji vienojās sadalīt Adutišķuu dzelzceļa mezglu — stacija nonāca Lietuvas teritorijā, bet dažas dzelzceļa sliedes – Baltkrievijā. Lietuvas pusē 2003. gadā dzelzceļa sliedes tika demontētas, un dažus gadus vēlāk dzelzceļa stacijas ēkas tika nojauktas un vairs netiek izmantotas. Satiksme notiek tikai Baltkrievijas teritorijā (pieturas punkts Haduciški). 2006. gadā miestam tika apstiprināts savs ģerbonis. == Arhitektūra un apskates objekti == * Adutišķu Sv. Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas baznīca: pašreizējā mūra baznīca celta no 1904. līdz 1913. gadam neoromānikas stilā. Tā ir monumentāla sarkanu ķieģeļu celtne ar diviem masīviem torņiem, kas dominē pierobežas ainavā. * Vēsturiskā dzelzceļa stacija: lai gan mūsdienās dzelzceļa satiksme ir ierobežota, stacijas ēka un peroni atgādina par miesta kādreizējo stratēģisko nozīmi. * Adutišķu meži un purvi: miests robežojas ar plašiem mežu masīviem, kas ir bagāti ar ogām un sēnēm, kā arī ietilpst aizsargājamās dabas teritorijās. * Pierobežas josla: miests piedāvā unikālu iespēju vērot Eiropas Savienības ārējo robežu, kas šeit iezīmēta ar žogiem un novērošanas sistēmām tiešā apbūves tuvumā. == Sabiedrība == Miestā darbojas Adutišķu pamatskola, bibliotēka, pasts un kultūras nams. Iedzīvotāju sastāvs ir daudznacionāls — šeit sadzīvo lietuvieši, poļi, baltkrievi un krievi. Adutišķi ir nozīmīgs kultūras centrs pierobežā, kur tiek koptas dažādu tautu tradīcijas. Saimnieciski miests mūsdienās ir saistīts ar robežapsardzību, lauksaimniecību un mežizstrādi. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.svencionys.lt/ Švenčoņu rajona pašvaldības vietne] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas miesti]] [[Kategorija:Švenčoņu rajona pašvaldība]] ja3jnxnpipab8d9p45vq4xh3cyp80i3 0 632444 4505820 4480578 2026-08-11T18:32:13Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4505820 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Aleksandrs Kalējs | vārds_orģ = | attēls = | att_izm = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs | term_sākums = | term_beigas = | viceprezidents = | vicepremjers = | prezidents = | premjers = | priekštecis = [[Signe Grūbe]] | pēctecis = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1996|8|17}} | dzim_vieta = {{vieta|Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | partija = [[Progresīvie]] | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = mūziķis, pedagogs, politiķis | alma_mater = [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Latvijas Mūzikas akadēmija]]<br>Vīnes Mūzikas un skatuves mākslas universitāte | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Aleksandrs Kalējs''' (dzimis {{dat|1996|8|17}}) ir latviešu [[pianists]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://vitolakonkurss.lv/vpc/?page=14#1|title=:: Jāzepa Vītola starptautiskais pianistu konkurss :: Dalībnieki|website=vitolakonkurss.lv|access-date=2026-05-21|archive-date=2025-10-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20251007121359/http://www.vitolakonkurss.lv/vpc/?page=14#1}}</ref> mūzikas pedagogs un politiķis, pārstāv partiju "[[Progresīvie]]". No 2025. gada augusta līdz 2026. gada maijam viņš bija [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārais sekretārs]]. == Dzīvesgājums == A. Kalējs ir beidzis [[Emīla Dārziņa mūzikas vidusskola|Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolu]], pēc tam ieguvis bakalaura un profesionālo maģistra grādu mūzikā [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā]]. Studējis Vīnes Mūzikas un skatuves mākslas universitātē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/cv/aleksandrs-kalejs/|title=Aleksandrs Kalējs|website=Puaro.lv|access-date=2026-05-21|date=2026-01-26|language=lv-LV}}</ref> A. Kalējs ir pianists. Turpina koncertēt un pasniegt arī līdztekus darbībai politikā un valsts pārvaldē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.km.gov.lv/lv/darbinieks/aleksandrs-kalejs|title=Aleksandrs Kalējs {{!}} Kultūras ministrija|website=www.km.gov.lv|access-date=2026-05-21|language=lv}}</ref> Strādājis par pedagogu [[Pāvula Jurjāna mūzikas skola|Pāvula Jurjāna mūzikas skolā]], bijis docētājs arī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. 2021.—2022. gadā strādājis [[Rīgas dome|Rīgas domē]], bet no 2022. līdz 2023. gadam bija "Progresīvo" Saeimas deputātu [[Antoņina Ņenaševa|Antoņinas Ņenaševas]] un [[Atis Švinka|Ata Švinkas]] palīgs, savukārt kopš 2023. gada Saeimas sekretāra biedres biroja vadītājs un [[Saeimas priekšsēdētāja]]s biedres biroja vadītājs, kad A. Ņenaševa ieņēma šo amatu. 2025. gada augustā A. Kalējs tika iecelts par parlamentāro sekretāru [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijā]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/379228-darbu-kulturas-ministrijas-parlamentara-sekretara-amata-sacis-aleksandrs-kalejs-2025|title=Darbu Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra amatā sācis Aleksandrs Kalējs - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-05-21|language=lv}}</ref> nomainot [[Signe Grūbe|Signi Grūbi]], kura tika ievēlēta par [[Ropažu novada dome]]s priekšsēdētāju. Amatā bija līdz 2026. gada maijam, kad atkāpās [[Evikas Siliņas valdība]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Kalējs, Aleksandrs}} [[Kategorija:1996. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas politiķi]] [[Kategorija:"Progresīvie" politiķi]] [[Kategorija:Latvijas Mūzikas akadēmijas absolventi]] 59vwm6brazleo8o8u0mo3q007jbchzr 0 635133 4505730 4490130 2026-08-11T13:05:28Z Bendžamins 76862 4505730 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = ''Katarsis'' | Attēls = Katarsis at ESC2025 for Lithuania 9.jpg | Att_izm = 230 px | Apraksts = Grupa [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] | Fons = grupa | Vieta = {{vieta|Lietuva|Viļņa}} | Žanrs = [[alternatīvais roks]]<br />[[postpankroks]] | Gadi = 2019—pašlaik | Izdevējkompānija = | Mlapa = | Dalībnieki = * [[Luks Radzevičs]] * [[Alans Brass]] * [[Jokūbs Andriuls]] | Bij_dalībnieki = }} '''''Katarsis''''' ir [[Lietuvieši|lietuviešu]] [[Alternatīvais roks|alternatīvā roka]] grupa, kas 2019. gadā tika dibināta [[Viļņa|Viļņā]]. Grupas sastāvā ietilpst [[Luks Radzevičs]] (galvenais vokāls, ģitāra), [[Alans Brass]] (vadošā ģitāra) un [[Jokūbs Andriuls]] (bungas). Grupa [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] pārstāvēja [[Lietuva Eirovīzijas dziesmu konkursā|Lietuvu]] ar dziesmu ''Tavo akys'', noslēdzot konkursu 16. vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lrt.lt/naujienos/muzika/680/2487610/lietuva-pasirinko-i-eurovizija-keliauja-katarsis|title=Lietuva pasirinko – į „Euroviziją“ keliauja „Katarsis“|last=Juršėnaitė|first=Eimantė|website=lrt.lt|access-date=2026-07-04|date=2025-02-15|language=lt}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovisionworld.com/eurovision/2025|title=Eurovision 2025 Results: Voting & Points|website=Eurovisionworld|access-date=2026-07-04|language=en-gb}}</ref> ''Katarsis'' aizsākās kā Radzeviča soloprojekts. 2019. gadā, vēl mācoties skolā, Radzevičs sāka komponēt un izdot savu mūziku. Saņemot uzaicinājumus uzstāties koncertos, viņš saprata, ka viens pats nevar sniegt dzīvās uzstāšanās, un vēlāk izveidoja grupu ar tādu pašu nosaukumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lt/veidai/zmones/isdalinti-m1-muzikos-apdovanojimai-zmoniu-sirdis-paverge-jessica-shy-ir-adomas-vysniauskas-120182085|title=Išdalinti M1 muzikos apdovanojimai: žmonių širdis pavergė Jessica Shy ir Adomas Vyšniauskas|website=Delfi veidai|access-date=2026-07-04|language=lt}}</ref> 2026. gada janvārī grupa izdeva savu debijas albumu ''Žiedlapis tau''.<ref>{{Atsauce|title=Žiedlapis tau by Katarsis on Apple Music|url=https://music.apple.com/gb/album/%C5%BEiedlapis-tau/1867053936|date=2026-01-16|accessdate=2026-07-04|language=en-GB}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Eirovīzija-aizmetnis}} {{Mūzikas grupa-aizmetnis}}{{kastes sākums}} {{s-balvas}} {{Amatu secība | pirms = [[Silvesters Belts]]<br />ar dziesmu ''Luktelk'' | virsraksts = {{ESC|Lietuva}}s pārstāvis [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]<br />ar dziesmu "Tavo akys" | periods = [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]] | pēc = ''[[Lion Ceccah]]''<br />ar dziesmu ''Sólo Quiero Más'' }} {{kastes beigas}} {{Autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2020. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:Lietuvas Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]] [[Kategorija:2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]] [[Kategorija:Lietuvas alternatīvā roka grupas]] 7c4p8sx80g1ukb3cv7fe3iat5khwhhk 0 635920 4505735 4502806 2026-08-11T13:46:59Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4505735 wikitext text/x-wiki {{Infobox football match|title=2026. gada FIFA Pasaules kausa fināls|other_titles=|image=Spain World Cup Winners Argentina v Spain 19 July 2026-1.jpg|alt=|event=[[2026. gada FIFA Pasaules kauss]]|caption=Spānija paceļ [[FIFA Pasaules kausa trofeja|FIFA Pasaules kausa trofeju]]|team1=[[Spānijas futbola izlase|Spānija]]|team1association={{flagicon|ESP|size=30px}}|team1score=1|team2=[[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]]|team2association={{flagicon|ARG|size=30px}}|team2score=0|details=Pēc [[Papildlaiks (sports)|papildlaika]]|date={{Start date|2026|7|19}}|stadium=''[[MetLife Stadium]]''|city={{Vieta|ASV|Ņūdžersija|Īstraterforda}}|man_of_the_match1a=[[Ferrans Torress]] (Spānija)<ref name="MOTM">{{cite web |url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/michelob-ultra-superior-player-of-match-winner |title=Michelob Ultra Superior Player of the Match – every winner |publisher=[[FIFA]] |date=June 29, 2026 |access-date=July 19, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260716095604/https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/michelob-ultra-superior-player-of-match-winner |archive-date=July 16, 2026}}</ref>|referee=[[Slavko Vinčičs]] ([[Slovēnijas Futbola asociācija|Slovēnija]])|attendance=80,663|weather=Saulains<br />{{convert|80|°F|°C|abbr=on}}<br />40% [[Gaisa mitrums|gaisa mitrums]]<ref>{{cite web |url=https://www.wunderground.com/history/daily/us/nj/teterboro/KTEB |title=Teterboro, NJ Weather History |publisher=[[Weather Underground (weather service)|Weather Underground]] |date=July 19, 2026 |access-date=July 19, 2026}}</ref>|previous=[[2022. gada FIFA Pasaules kausa fināls|2022]]|next=[[2030. gada FIFA Pasaules kausa fināls|2030]]}}'''2026. gada FIFA Pasaules kausa fināls''' bija [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] noslēdzošā spēle — tā bija 23. reize, kad notika [[FIFA]] vīriešu nacionālo izlašu pasaules čempionāts futbolā. Spēle notika 2026. gada 19. jūlijā ''[[MetLife Stadium]]'' laukumā, kas atrodas [[Īstraterforda|Īstraterfordā]], [[Ņūdžersija|Ņūdžersijā]]. Finālā tikās [[Spānijas futbola izlase|Spānija]] un titula aizstāvētāja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]]. Turnīru kopīgi rīkoja [[ASV]], [[Meksika]] un [[Kanāda]], un tajā pirmo reizi piedalījās 48 izlases. Spānija finālu sasniedza, uzvarot savā grupā un pēc tam izslēgšanas spēlēs pārspējot [[Austrijas futbola izlase|Austriju]], [[Portugāles futbola izlase|Portugāli]], [[Beļģijas futbola izlase|Beļģiju]] un [[Francijas futbola izlase|Franciju]]. Argentīna uzvarēja savā grupā un izslēgšanas spēlēs pārspēja [[Kaboverdes futbola izlase|Kaboverdi]], [[Ēģiptes futbola izlase|Ēģipti]], [[Šveices futbola izlase|Šveici]] un [[Anglijas futbola izlase|Angliju]]. Finālu klātienē vēroja 80 663 skatītāji, bet spēli tiesāja slovēnis [[Slavko Vinčičs]]. [[Lamins Jamals]] jau pirmā puslaika sākumā varēja izvirzīt Spāniju vadībā, taču viņa iegriezto sitienu atvairīja Argentīnas [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Emiljano Martiness]]. Neilgi pirms pirmā puslaika beigām iespēja gūt vārtus bija arī [[Marks Kukurelja|Markam Kukureljam]], tomēr viņa sitiens lidoja garām vārtiem. Otrajā puslaikā [[Ferrans Torress|Ferranam Torresam]] radās laba izdevība pēc sitiena ar galvu, taču arī šo mēģinājumu neitralizēja Martiness. Pirms pamatlaika beigām Argentīnas pussargs [[Enco Fernandess]] par pārkāpumu saņēma otro dzelteno kartīti un tika noraidīts no laukuma. Neilgi pēc tam Jamals izpildīja [[Brīvsitiens (futbols)|brīvsitienu]], taču viņa sitienu atkal atvairīja Martiness. Pēc 90 minūtēm rezultāts joprojām bija 0–0, turklāt Argentīna kļuva par pirmo izlasi Pasaules kausa finālu vēsturē, kas pamatlaikā neizdarīja nevienu sitienu pa vārtiem, tādēļ spēle turpinājās [[Papildlaiks (sports)|papildlaikā]]. Papildlaika otrajā pusē Spānija beidzot atklāja rezultātu. Uz maiņu nākušais Ferrans Torress pēc [[Niko Viljamss|Niko Viljamsa]] sitiena ar galvu saņēma bumbu un ar kreisās kājas sitienu guva uzvaras vārtus, nodrošinot Spānijai uzvaru ar 1–0. Pēc finālsvilpes laukumā izcēlās kautiņš, kurā bija iesaistīti vairāki Argentīnas izlases spēlētāji. Spānija izcīnīja savu otro Pasaules kausu un pirmo kopš [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada]], kļūstot par pirmo valsti, kas vienlaikus bija gan vīriešu, gan sieviešu pasaules čempione. Par spēles labāko futbolistu atzina Ferranu Toresu, bet Emiljano Martiness finālā uzstādīja rekordu atvairīto sitienu skaita ziņā. Šis bija pirmais Pasaules kausa fināls ar īpašu puslaika šovu, kura dēļ pārtraukums ilga vairāk nekā 27 minūtes, pārsniedzot [[Starptautiskā Futbola asociācijas valde|Starptautiskās Futbola asociācijas valdes]] parasti paredzēto puslaika ilgumu. == Priekšvēsture == [[2026. gada FIFA Pasaules kauss]] bija 23. [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa]] turnīrs. Turnīru pirmo reizi kopīgi rīkoja trīs valstis — ASV, Meksika un Kanāda, kurš norisinājās no 2026. gada 11. jūnija līdz 19. jūlijam, un tajā pirmo reizi piedalījās 48 izlases, nevis 32, kā iepriekš.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/graphics/SOCCER-WORLDCUP/mopaoglqkpa/|title=FIFA World Cup 2026: Fixtures, results, group standings & bracket|work=Reuters|access-date=2026-07-21|date=2026-06-28|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/article/world-cup-numbers-4220a25c3efb04fc59c15b4d081556d9|title=World Cup by the numbers: 104 matches, 48 teams and 3 countries make this the largest ever|last=español|first=JOSH DUBOW Leer en|website=AP News|access-date=2026-07-21|date=2026-06-08|language=en}}</ref>[[Attēls:P20260719DT-1368 President Donald J. Trump and First Lady Melania Trump attend the FIFA World Cup Final.jpg|thumb|''Trionda Final'', finālspēles bumba.]] Spānija Pasaules kausā iepriekš bija uzvarējusi vienu reizi, pārspējot [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlandi]] 2010. gada [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|finālā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.usatoday.com/story/sports/soccer/worldcup/2026/07/14/spain-world-cup-wins/90910423007/|title=Has Spain ever won a World Cup?|last=Reineking|first=Jim|website=USA TODAY|access-date=2026-07-21|language=en}}</ref> Savukārt Argentīna finālā spēlēja otro turnīru pēc kārtas, cenšoties aizstāvēt [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gadā]] izcīnīto pasaules [[2022. gada FIFA Pasaules kausa fināls|čempiones]] titulu, kurš bija tās trešais tituls, iepriekš uzvarot [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978.]] un [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986.]] gadā. Argentīnas izlase arī trīs reizes ieguvusi otro vietu ([[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930.]], [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990.]] un [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014.]] gadā).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.usatoday.com/story/sports/soccer/worldcup/2026/07/15/argentina-world-cup-wins-all-time-messi/90923499007/|title=How many World Cups has Argentina won? History beckons for Lionel Messi|last=Reineking|first=Jim|website=USA TODAY|access-date=2026-07-21|language=en}}</ref> Turklāt Argentīna uz finālturnīru devās kā pašreizējā ''[[Copa América]]'' čempione, [[2024. gada Copa América|2024. gadā]] izcīnot savu 16. Dienvidamerikas čempiones titulu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://abcnews.com/Sports/argentina-edge-colombia-win-record-16th-copa-amrica/story?id=111943591|title=Argentina edge Colombia to win record 16th Copa América title|last=News|first=A. B. C.|website=ABC News|access-date=2026-07-21|language=en}}</ref> Kopš 1952. gada Spānijas un Argentīnas valstsvienības bija aizvadījušas 14 savstarpējās spēles, katrai no tām izcīnot sešas uzvaras. Vienīgā abu komandu tikšanās FIFA Pasaules kausa finālturnīrā līdz tam bija [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966. gadā]] grupu turnīrā, kur ar 2—1 uzvarēja Argentīna. Savukārt pēdējā savstarpējā spēle pirms 2026. gada fināla bija [[draudzības spēle]] [[Madride|Madridē]], 2018. gada 27. martā, kurā Spānija uzvarēja ar 6—1.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.11v11.com/teams/spain/tab/opposingTeams/opposition/Argentina/|title=Spain national football team: record v Argentina|website=www.11v11.com|access-date=2026-07-21}}</ref> 2026. gada fināls bija pirmais turnīra vēsturē, kurā tikās divas vadošās savu kontinentu čempiones, kas vienlaikus ieņēma pirmās divas vietas [[FIFA Pasaules rangs|FIFA]] [[FIFA Pasaules rangs|Pasaules rangā]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/7446983/2026/07/17/world-cup-final-everything-you-need-to-know/|title=World Cup final 2026: Everything you need to know|work=The New York Times|access-date=2026-07-23|date=2026-07-20|last=Bushnell|first=Henry|issn=0362-4331|language=en}}</ref> Tas bija arī otrais Pasaules kausa fināls, kurā savā starpā spēlēja divas spāniski runājošas valstis, pēc [[Urugvajas futbola izlase|Urugvajas]] un Argentīnas tikšanās pirmajā finālā, [[1930. gada FIFA Pasaules kausa fināls|1930. gadā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bostonherald.com/2026/07/17/argentina-spain-brotherhood/|title=Argentines and Spaniards face divided loyalties ahead of Spain-Argentina World Cup final|last=Press|first=Associated|website=Orlando Sentinel|access-date=2026-07-23|date=2026-07-17|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nbcnews.com/sports/soccer/sports-newsletter-world-cup-final-rcna587988|title=From The Sports Desk: A blockbuster World Cup Final|website=NBC News|access-date=2026-07-23|date=2026-07-17|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/7452672/2026/07/19/world-cup-final-spain-argentina-yamal-messi-tv/|title=World Cup final 2026: What U.S. viewers need to know to watch Spain vs. Argentina|work=The New York Times|access-date=2026-07-23|date=2026-07-20|last=Goldstein|first=Steven Louis|issn=0362-4331|language=en}}</ref> Oficiālā spēles bumba, kas tika izmantota pusfinālos, spēlē par trešo vietu un finālā, tika prezentēta 2026. gada 6. jūlijā. Tā bija ''[[Adidas Trionda]]'' bumbas īpaša versija ar nosaukumu ''Trionda Final''. Lai gan tās tehniskās specifikācijas palika nemainīgas, bumbai bija īpašs zelta, baltas un melnas krāsas dizains, kas atgādināja [[FIFA Pasaules kausa trofeja|FIFA Pasaules kausa trofeju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/trionda-final-official-match-ball-final-four-matches|title=Final four World Cup 2026 matches to be played with TRIONDA FINAL Official Match Ball|website=www.fifa.com|access-date=2026-07-23}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/articles/c3wyw7pjv6qo|title=World Cup 2026: Why is there a new ball in the semi-finals?|website=BBC Sport|access-date=2026-07-23|date=2026-07-14|language=en}}</ref> == Norises vieta == === Stadions === {{Pamatraksts|MetLife Stadium}} [[File:FIFAAH-06520 President Donald J. Trump and First Lady Melania Trump attend the FIFA World Cup Final.jpg|thumb|right|''MetLife Stadium'', neilgi pirms spēles sākuma.]] Finālspēle notika <nowiki>''MetLife Stadium'' laukumā, īslaicīgi zināms kā ''New York New Jersey Stadium''</nowiki> Pasaules kausa laikā,<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.npr.org/2024/02/04/1229073496/2026-world-cup-final-nyc-nj-metlife-stadium|title=The 2026 World Cup final will take place at New Jersey's MetLife Stadium|work=NPR|access-date=2026-07-21|date=2024-02-04|last=E|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2026/04/17/nyregion/fifa-world-cup-stadium-names-sponsors.html|title=New York New Jersey Stadium? Why MetLife Is Changing Its Name for the World Cup|work=The New York Times|access-date=2026-07-21|date=2026-04-17|last=Mather|first=Victor|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> [[Īstraterforda|Īstraterfordā]], [[Ņūdžersija|Ņūdžersijā]], aptuveni 8 kilometrus uz rietumiem no [[Ņujorka|Ņujorkas]] pilsētas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/live-blogs/world-cup-2026-schedule-announcement-live-updates-final/r7oDr4oG9qK4/|title=FIFA selects MetLife Stadium to host 2026 World Cup final — as it happened|last=Athletic|first=The|website=The Athletic|access-date=2026-07-21|date=2024-02-04|language=en-US}}</ref> <nowiki>''MetLife Stadium''</nowiki> tika atklāts 2010. gadā un galvenokārt tiek izmantots kā mājas stadions [[Nacionālā futbola līga|Nacionālās futbola līgas]] (NFL) komandām [[Ņujorkas "Giants"|Ņujorkas <nowiki>''Giants''</nowiki>]] un [[Ņujorkas "Jets"|Ņujorkas <nowiki>''Jets''</nowiki>]]. Stadiona ietilpība ir aptuveni 82 500 skatītāju vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/article/2026-world-cup-schedule-66c16c2e5f22d6c63ead069e0958ad97|title=2026 World Cup final will be played at MetLife Stadium in New Jersey|last=Blum|first=Ronald|website=AP News|access-date=2026-07-21|date=2024-02-04|language=en}}</ref><ref name=":0">{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2024/02/09/nyregion/new-york-new-jersey-world-cup-final.html|title=‘New York New Jersey’ Got the World Cup Final. Now Comes the Hard Part.|work=The New York Times|access-date=2026-07-21|date=2024-02-09|last=Waldstein|first=David|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> Pirms 2026. gada Pasaules kausa fināla stadionā jau bija notikuši vairāki nozīmīgi sporta pasākumi, tostarp 2014. gada [[Superkauss XLVII|Superkausu XLVIII]],<ref name=":0" /> [[2016. gada Copa América|2016. gada <nowiki>''Copa América Centenario''</nowiki>]] finālspēle<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/5241468/2024/02/04/world-cup-final-2026-new-jersey/|title=New Jersey’s MetLife Stadium wins the 2026 World Cup final|work=The New York Times|access-date=2026-07-21|date=2024-02-12|last=Anzidei|first=Melanie|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> un [[2025. gada FIFA Klubu Pasaules kauss|2025. gada FIFA Klubu Pasaules kausa]] fināls.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.usatoday.com/story/sports/soccer/2024/09/28/fifa-club-world-cup-2025-game-sites/75434506007/|title=2025 FIFA Club World Cup final set: Where games will be played in U.S.|last=Deen|first=Safid|website=USA TODAY|access-date=2026-07-21|language=en-US}}</ref> Papildus finālspēlei <nowiki>''MetLife Stadium''</nowiki> uzņēma vēl septiņas 2026. gada Pasaules kausa spēles — piecas grupu turnīra spēles, vienu sešpadsmitdaļfināla spēli un vienu astotdaļfināla spēli.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://abc7ny.com/post/2026-world-cup-schedule-metlife-stadium/18259275/|title=2026 FIFA World Cup schedule at MetLife Stadium for New York-New Jersey matches|website=ABC7 New York|access-date=2026-07-21|date=2025-12-07|language=en}}</ref> Skatītāju nokļūšanai stadionā turnīra laikā tika plānoti īpaši transporta risinājumi, tostarp "Meadowlands" dzelzceļa līnijas izmantošana un jauna autobusu satiksmes infrastruktūra.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gothamist.com/news/nj-transit-world-cup-train-delays-2014-super-bowl|title=Is NJ Transit up for hosting the World Cup in 2026? Commuters are skeptical.|last=NessenShare|first=Stephen|website=Gothamist|access-date=2026-07-21|date=2024-02-06|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nj.com/news/2024/02/nj-transit-will-operate-on-steroids-during-the-world-cup-murphy-says-heres-the-plan.html|title=NJ Transit will operate ‘on steroids’ during the World Cup, Murphy says. Here’s the plan.|last=NJ.com|first=Larry Higgs {{!}}|website=nj|access-date=2026-07-21|date=2024-02-06|language=en}}</ref> == Ceļš uz finālu == === Spānija === {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;margin-left:1em;float:right;clear:right;min-width:226px" |+ Spānijas ceļš uz finālu |- ! scope="col" | ! scope="col" | Pretinieks ! scope="col" | Rezultāts |- style="border-top:2px solid black" ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|1|Pirmā grupas spēle}} | style="text-align:left"| {{Flaga|CPV}} [[Kaboverdes futbola izlase|Kaboverde]] | 0–0 |- ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|2|Otrā grupas spēle}} | style="text-align:left"| {{Flaga|KSA}} [[Saūda Arābijas futbola izlase|Saūda Arābija]] | 4–0 |- ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|3|Trešā grupas spēle}} | style="text-align:left"| {{Flaga|URU}} [[Urugvajas futbola izlase|Urugvaja]] | 1–0 |- style="border-top:2px solid black" ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|R32|Sešpadsmitdaļfināls}} | style="text-align:left"| {{Flaga|AUT}} [[Austrijas futbola izlase|Austrija]] | 3–0 |- ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|R16|Astotdaļfināls}} | style="text-align:left"| {{Flaga|POR}} [[Portugāles futbola izlase|Portugāle]] | 1–0 |- ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|QF|Ceturtdaļfināls}} | style="text-align:left"| {{Flaga|BEL}} [[Beļģijas futbola izlase|Beļģija]] | 2–1 |- ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|SF|Pusfināls}} | style="text-align:left"| {{Flaga|FRA}} [[Francijas futbola izlase|Francija]] | 2–0 |} Spānijas valstsvienība 2026. gada FIFA Pasaules kausa finālturnīrā ieradās kā viena no galvenajām favorītēm uz uzvaru turnīrā. Tā kvalificējās finālturnīram, ieņemot pirmo vietu savā [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#E grupa|kvalifikācijas grupā]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.cnn.com/2026/06/15/sport/cape-verde-spain-world-cup|title=Tiny Cape Verde shocks favorite Spain with a draw in country’s first World Cup match {{!}} CNN|work=CNN|access-date=2026-07-22|date=2026-06-15|last=Kyle Feldscher, Don Riddell|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/sports/soccer/spain-qualify-world-cup-after-2-2-draw-with-turkey-2025-11-18/|title=Spain qualify for World Cup after 2–2 draw with Turkey|website=Reuters|access-date=July 22, 2026|date=November 18, 2025|language=en}}</ref> Pamatturnīrā Spānija tika ielozēta [[2026. gada FIFA Pasaules kauss#H grupa|H grupā]] kopā ar [[Kaboverdes futbola izlase|Kaboverdi]], [[Saūda Arābijas futbola izlase|Saūda Arābiju]] un [[Urugvajas futbola izlase|Urugvaju]]. Pirmo spēli Spānija aizvadīja 15. jūnijā ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'' laukumā [[Atlanta|Atlantā]] pret Kaboverdi, kas pirmo reizi piedalījās Pasaules kausa finālturnīrā. Spēle noslēdzās bezvārtu neizšķirti 0–0, jo Kaboverdes izlase demonstrēja ļoti disciplinētu aizsardzību, bet vārtsargs [[Vuziņa]] vairākkārt glāba savu komandu. Nākamajā spēlē Spānija ar 4–0 uzvarēja Saūda Arābiju. Šajā mačā savus pirmos Pasaules kausa vārtus guva [[Lamins Jamals]], divus vārtus pievienoja [[Mikels Ojarsavals]], bet vienu bumbu savos vārtos raidīja [[Hasans Tambakti]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jun/21/spain-saudi-arabia-world-cup-group-h-match-report|title=Lamine Yamal and Oyarzabal fire Spain to emphatic win against Saudi Arabia|work=The Guardian|access-date=2026-07-22|date=2026-06-21|last=Lowe|first=Sid|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> Grupu turnīra noslēdzošajā spēlē Spānija ar 1–0 pārspēja Urugvaju. Vienīgos vārtus 26. jūnijā ''[[Estadio Akron]]'' laukumā netālu no [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalaharas]] guva [[Alekss Baena]], neilgi pirms pirmā puslaika beigām. Ar septiņiem punktiem Spānija ieņēma pirmo vietu H grupā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.cbc.ca/sports/soccer/worldcup/fifa-world-cup-uruguay-spain-recap-june-26-9.7248713|title=Spain wins its World Cup group, beating Uruguay as Muslera's error sends 2-time champions home {{!}} CBC Sports|work=CBC|access-date=2026-07-22|language=en-US}}</ref> Kā grupas uzvarētāja Spānija [[2026. gada FIFA Pasaules kauss#Se%C5%A1padsmitda%C4%BCfin%C4%81li|sešpadsmitdaļfinālā]] 2. jūlijā ''[[SoFi Stadium]]'' laukumā, [[Losandželosa|Losandželosas]] reģionā, tikās ar [[2026. gada FIFA Pasaules kauss#J grupa|J grupas]] 2. vietas ieguvēju [[Austrijas futbola izlase|Austriju]]. Spānija uzvarēja ar 3–0, divus vārtus guva Ojarsavals, bet vienus ar galvu pēc centrējuma guva labās malas aizsargs [[Pedro Porro]]. Austrijas vārtsargs [[Aleksandrs Šlāgers]] pirmajā puslaikā veica vairākus svarīgus atvairījumus, taču Spānijas sniegums tika raksturots kā pārliecinošs. Šī bija Spānijas pirmā uzvara Pasaules kausa izslēgšanas spēlē kopš [[2010. gada FIFA Pasaules kausa fināls|2010. gada fināla]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/live/c8j2wvnzkvzt|title=Spain 3-0 Austria: Mikel Oyarzabal scores twice in dominant win|last=MacDonald|first=Live ReportingKeifer|website=BBC Sport|access-date=2026-07-22|language=en-GB}}</ref> Astotdaļfinālā Spānija 6. jūlijā ''[[AT&T Stadium]]'' laukumā netālu no [[Dalasa|Dalasas]] tikās ar [[Portugāles futbola izlase|Portugāli]]. Lai gan Spānijas komandai bija maz skaidru vārtu gūšanas iespēju, tā izcīnīja uzvaru ar 1–0, pateicoties [[Mikels Merino|Mikelam Merino]], kurš guva vārtus kompensācijas laikā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jul/06/portugal-spain-world-cup-last-16-match-report|title=Merino strikes at the death for Spain to send Portugal and Ronaldo limping out|work=The Guardian|access-date=2026-07-22|date=2026-07-06|last=Wilson|first=Jonathan|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> Ceturtdaļfinālā 10. jūlijā Spānija atgriezās Losandželosas reģionā, kur tikās ar [[Beļģijas futbola izlase|Beļģiju]]. Pirmajā puslaikā abas komandas guva pa vieniem vārtiem — Spānijai izcēlās [[Fabjans Ruiss]] pēc rikošeta no [[Tibo Kurtuā]], bet Beļģijai rezultātu izlīdzināja [[Šarls De Ketelārs]] pēc sitiena ar galvu. Kurtuā veica vairākus svarīgus atvairījumus, taču otrajā puslaikā guva savainojumu. Viņa aizvietotājs [[Senne Lammenss]] nespēja novērst bumbas nonākšanu pie Merino, kurš 88. minūtē guva uzvaras vārtus un nodrošināja Spānijai uzvaru ar 2–1.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latimes.com/sports/soccer/story/2026-07-10/spain-defeats-belgium-will-face-france-in-world-cup-semi-finals|title=Mikel Merino lifts Spain over Belgium, setting up World Cup showdown with France|website=Los Angeles Times|access-date=July 22, 2026|date=July 10, 2026|language=en}}{{Novecojusi saite}}</ref> [[File:Spain Starting XI France v Spain 7.24.26-029.jpg|thumb|left|upright=0.87|Spānijas starta sastāvs pret Franciju pusfinālā.]]Pusfinālā Spānija 14. jūlijā Dalasā tikās ar citu turnīra favorīti [[Francijas futbola izlase|Franciju]]. Līdz šai spēlei Francija bija guvusi 16 vārtus un ielaidusi tikai divus, kā arī četrās spēlēs saglabājusi savus vārtus [[Sausā spēle|neskartus]].<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.yahoo.com/soccer/live/france-vs-spain-world-cup-2026-scores-results-schedule-live-updates-150000075.html|title=Spain storms into World Cup final after shutting down France|last=writer|first=Steven GoffContributing|website=Yahoo Sports|access-date=2026-07-22|date=2026-07-15|language=en-US}}</ref> Spānijas izlase līdz pusfinālam bija veikusi vairāk nekā 19 000 kilometru garus pārbraucienus starp treniņbāzi [[Čatanūga|Čatanūgā]], [[Tenesī]] štatā un spēļu norises vietām Meksikā un ASV.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/articles/cj4g7v9e51jo|title=World Cup 2026: Which teams have travelled the furthest?|website=BBC Sport|access-date=2026-07-22|date=2026-07-13|language=en-GB}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.cnn.com/2026/06/05/sport/spain-world-cup-base-tennessee|title=Inside the Tennessee high school that’s Spain’s home away from home at this year’s World Cup {{!}} CNN|work=CNN|access-date=2026-07-22|date=2026-06-05|last=Snell|first=Patrick|language=en}}</ref> Spānijas aizsardzība, kuru vadīja pussargs [[Rodri]], veiksmīgi neitralizēja Francijas uzbrukumu. Spānija izveidoja vairākas iespējas un 22. minūtē pēc Lamina Jamala nopelnīta soda sitiena Mikels Ojarsavals realizēja [[11 metru soda sitiens|11 metru]] soda sitienu. Otrajā puslaikā pēc kombinācijas ar [[Dani Olmo]] un Pedro Porro Spānija guva otros vārtus 58. minūtē. Uzvarot ar 2–0, Spānija sasniedza Pasaules kausa finālu.<ref name=":1" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/live/cj3gdp4d3nnt|title=France vs Spain LIVE: World Cup 2026 semi-final score, commentary & updates|last=Emons|first=Live ReportingMichael|website=BBC Sport|access-date=2026-07-22|language=en-GB}}</ref> === Argentīna === {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;margin-left:1em;float:right;clear:right;min-width:226px" |+ Argentīnas ceļš uz finālu |- ! scope="col" | ! scope="col" | Pretinieks ! scope="col" | Rezultāts |- style="border-top:2px solid black" ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|1|Pirmā grupas spēle}} | style="text-align:left"| {{Flaga|ALG}} [[Alžīrijas futbola izlase|Alžīrija]] | 3—0 |- ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|2|Otrā grupas spēle}} | style="text-align:left"| {{Flaga|AUT}} [[Austrijas futbola izlase|Austrija]] | 2—0 |- ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|3|Trešā grupas spēle}} | style="text-align:left"| {{Flaga|JOR}} [[Jordānijas futbola izlase|Jordānija]] | 3—1 |- style="border-top:2px solid black" ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|R32|Sešpadsmitdaļfināls}} | style="text-align:left"| {{Flaga|CPV}} [[Kaboverdes futbola izlase|Kaboverde]] | 3—2 ({{abbr|a.e.t.|Pēc papildlaika}}) |- ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|R16|Astotdaļfināls}} | style="text-align:left"| {{Flaga|EGY}} [[Ēģiptes futbola izlase|Ēģipte]] | 3—2 |- ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|QF|Ceturtdaļfināls}} | style="text-align:left"| {{Flaga|SUI}} [[Šveices futbola izlase|Šveice]] | 3—1 ({{abbr|a.e.t.|Pēc papildlaika}}) |- ! scope="row" style="text-align:center" | {{abbr|SF|Pusfināls}} | style="text-align:left"| {{Flaga|ENG}} [[Anglijas futbola izlase|Anglija]] | 2—1 |} Argentīnas valstsvienība 2026. gada FIFA Pasaules kausa finālturnīrā ieradās kā viena no galvenajām favorītēm un vietu turnīrā nodrošināja, uzvarot [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|Dienvidamerikas kvalifikācijas turnīrā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/49014778/can-argentina-really-win-world-cup-again-stats-players-say|title=Can Argentina really win the World Cup again? What stats and the players say|website=www.espn.com|access-date=2026-07-22}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/article/argentina-world-cup-brazil-messi-6088e7977b166d279223c8f7176066fd|title=Argentina secures a World Cup spot and then celebrates it with a 4-1 victory over archrival Brazil|last=Rey|first=Debora|last2=Savarese|first2=Mauricio|website=AP News|access-date=2026-07-22|date=2025-03-25|language=en}}</ref> Finālturnīrā tā tika ielozēta [[2026. gada FIFA Pasaules kauss#J grupa|J grupā]] kopā ar [[Alžīrijas futbola izlase|Alžīriju]], [[Austrijas futbola izlase|Austriju]] un [[Jordānijas futbola izlase|Jordāniju]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/6854719/2025/12/05/world-cup-draw-argentina-group-schedule-fixtures/|title=Argentina drawn in 2026 World Cup Group J: What to know about Algeria, Austria, Jordan|work=The New York Times|access-date=2026-07-22|date=2026-06-23|last=Millar|first=Colin|issn=0362-4331|language=en}}</ref> Pirmo grupas spēli Argentīna aizvadīja 16. jūnijā ''[[Arrowhead Stadium]]'' laukumā [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitijā]] pret Alžīriju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kansascity.com/sports/fifa-world-cup/article315956000.html|title=See fans cheer Argentina soccer team arriving in Kansas City for 2026 World Cup|website=The Kansas City Star|access-date=July 22, 2026|date=May 31, 2026|language=en}}</ref> Argentīna uzvarēja ar 3—0, visus trīs vārtus gūstot [[Lionels Mesi|Lionelam Mesi]], kurš ar šo ''[[FIFA Pasaules kausa "hat-trick" guvēju uzskaitījums|hat-trick]]'' atkārtoja Pasaules kausa finālturnīru vēsturē [[FIFA Pasaules kausa rezultatīvāko vārtu guvēju uzskaitījums|gūto vārtu rekordu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/live/ckg78g6pnyzt|title=Argentina 3-0 Algeria: Lionel Messi scores his first World Cup hat trick to equal Miroslav Klose record|last=Emons|first=Live ReportingMichael|website=BBC Sport|access-date=2026-07-22|language=en}}</ref> Otrajā grupas spēlē 22. jūnijā ''AT&T Stadium'' laukumā, netālu no Dalasas, Argentīna ar 2—0 pārspēja Austriju. Abus vārtus guva Lionels Mesi.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jun/22/argentina-austria-world-cup-group-j-match-report|title=Irrepressible Messi breaks World Cup scoring record as Argentina beat Austria|work=The Guardian|access-date=2026-07-22|date=2026-06-22|last=Ames|first=Nick|issn=0261-3077|language=en}}</ref> Grupu turnīru Argentīna noslēdza ar uzvaru 3—1 pār Pasaules kausa debitanti Jordāniju, 27. jūnijā, Atlantā, iegūstot maksimālos deviņus punktus un ieņemot pirmo vietu J grupā. Argentīnas labā rezultātu 19. minūtē atklāja [[Džovani Lo Selso]], pēc tam [[Lautaro Martiness]] realizēja 11 metru soda sitienu. Jordānijas labā izcēlās [[Musa et Tāmarī]], pārtraucot Argentīnas "sauso" sēriju, bet otrajā puslaikā uz maiņu nākušais Mesi 80. minūtē ar tiešo brīvsitienu guva komandas trešos vārtus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/live/c20ye67xgykt|title=FIFA World Cup Group J LIVE: Jordan vs Argentina - build-up, team news, TV coverage & live text commentary|last=Cartwright|first=Live ReportingPhil|website=BBC Sport|access-date=2026-07-22|language=en}}</ref> Kā savas grupas uzvarētāja Argentīna 3. jūlijā sešpadsmitdaļfinālā ''[[Hard Rock Stadium]]'' laukumā, netālu no [[Maiami]], tikās ar H grupas otrās vietas ieguvēju Kaboverdi. Lionels Mesi 29. minūtē no tuvas distances atklāja rezultātu, taču otrajā puslaikā [[Derojs Duarte|Deroja Duartes]] individuāls izrāviens un precīzs sitiens ļāva Kaboverdei panākt izlīdzinājumu. Pamatlaiks noslēdzās neizšķirti, un sekoja [[Papildlaiks (futbols)|papildlaiks]], kurā [[Lisandro Martiness]] jau pēc divām minūtēm atkal izvirzīja Argentīnu vadībā. Kaboverdes spēlētājs [[Sidnijs Lopešs Kabrals]] 103. minūtē ar elegantu sitienu izlīdzināja rezultātu, pārspējot [[Emiljano Martiness|Emiljano Martinesu]], taču drīz pēc tam Kaboverdes aizsargs [[Dinejs Borgešs]] pēc stūra sitiena nejauši ieraidīja bumbu [[Pašvārti|savos vārtos]] ar roku. Argentīna uzvarēja ar 3—2.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jul/04/argentina-cape-verde-world-cup-2026-last-32-match-report|title=Cape Verde threaten shock for the ages before Argentina break hearts in World Cup classic|work=The Guardian|access-date=2026-07-22|date=2026-07-04|last=Ronay|first=Barney|issn=0261-3077|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/live/cz75y0v8qrjt|title=Argentina 3-2 Cape Verde (AET): Messi through as holders survive scare to reach World Cup last 16|last=Brotherton|first=Live ReportingAlex|website=BBC Sport|access-date=2026-07-22|language=en}}</ref> 7. jūlijā astotdaļfinālā Argentīna [[Atlanta|Atlantā]] tikās ar [[Ēģiptes futbola izlase|Ēģipti]] un nonāca iedzinējos ar 0—2 pēc [[Jasers Ibrahims|Jasera Ibrahima]] un [[Mostafa Ziko|Mostafas Ziko]] gūtajiem vārtiem. Iepriekš Mesi nerealizēja 11 metru soda sitienu, tomēr vēlāk atdeva rezultatīvu piespēli [[Kristians Romero|Kristianam Romero]], kurš guva vārtus ar galvu, un 83. minūtē pats panāca izlīdzinājumu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.npr.org/2026/07/07/nx-s1-5884872/2026-world-cup-fifa-argentina-egypt-round-of-16|title=Reigning champion Argentina escapes with remarkable World Cup victory over Egypt|work=NPR|access-date=2026-07-22|date=2026-07-07|last=J|language=en}}</ref><ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/live/cdr4m2122lgt|title=World Cup 2026 results: Argentina 3-2 Egypt as Lionel Messi scores after having penalty saved|last=Emons|first=Live ReportingMichael|website=BBC Sport|access-date=2026-07-22|language=en}}</ref> Argentīna uzvarēja ar 3—2, kad [[Enco Fernandess]] kompensācijas laika otrajā minūtē guva uzvaras vārtus pēc sitiena ar galvu. Spēli pavadīja strīdi par tiesneša lēmumiem saistībā ar neieskaitītiem vārtiem un nepiešķirtu 11 metru soda sitienu.<ref name=":3" /><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2026/07/08/world/africa/egypt-argentina-goal-referee-conspiracy.html|title=Heartbreak and Anger in Egypt Over a Stinging World Cup Loss to Argentina|work=The New York Times|access-date=2026-07-22|date=2026-07-08|last=Chutel|first=Lynsey|issn=0362-4331|language=en}}</ref> [[Attēls:P20260719DT-0633 President Donald J. Trump and First Lady Melania Trump attend the FIFA World Cup Final.jpg|thumb|left|upright=0.88|Argentīnas starta sastāvs finālspēlei.]] Komanda atgriezās Kanzassitijā, kur 11. jūlijā aizvadīja ceturtdaļfināla spēli pret [[Šveices futbola izlase|Šveici]] karstos un mitros laikapstākļos. [[Aleksiss Makalisters]] jau 10. minūtē pēc sitiena ar galvu izvirzīja Argentīnu vadībā, taču 67. minūtē [[Dans Ndoje]] panāca izlīdzinājumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://abcnews.com/Sports/wireStory/argentina-lineup-unchanged-messi-alongside-alvarez-world-cup-134686135|title=Argentina beats Switzerland 3-1 in extra time, advancing to World Cup semifinals|last=News|first=A. B. C.|website=ABC News|access-date=2026-07-22|language=en|archive-date=2026-07-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20260714104253/https://abcnews.com/Sports/wireStory/argentina-lineup-unchanged-messi-alongside-alvarez-world-cup-134686135}}</ref> Piecas minūtes vēlāk Šveice palika mazākumā, jo [[Brēls Embolo]] saņēma [[Sarkanā kartīte (futbols)|sarkano kartīti]]. [[Video tiesnesis|Video tiesneša]] (VAR) pārbaude atklāja, ka iepriekš bija notikusi spēlētāju sajaukšana pēc cita pārkāpuma, kā rezultātā viņam tika piešķirta otrā [[Dzeltenā kartīte (futbols)|dzeltenā kartīte]] un sekojoši arī noraidījums. Papildlaikā Argentīna tomēr uzvarēja ar 3—1. Vispirms [[Hulians Alvaress]] izcēlās ar tālšāvienu, bet pēc tam Lautaro Martiness guva vārtus pēc atlēkušās bumbas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://abcnews.com/Sports/wireStory/argentina-lineup-unchanged-messi-alongside-alvarez-world-cup-134686135|title=Argentina beats Switzerland 3-1 in extra time, advancing to World Cup semifinals|last=News|first=A. B. C.|website=ABC News|access-date=2026-07-22|language=en|archive-date=2026-07-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20260714104253/https://abcnews.com/Sports/wireStory/argentina-lineup-unchanged-messi-alongside-alvarez-world-cup-134686135}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jul/12/switzerland-argentina-world-cup-quarter-final-match-report|title=Julián Álvarez’s extra-time stunner sinks 10-man Switzerland to send Argentina into semi-finals|work=The Guardian|access-date=2026-07-22|date=2026-07-12|last=Ames|first=Nick|issn=0261-3077|language=en}}</ref> Argentīna iekļuva pusfinālā, kas 15. jūlijā notika Atlantā, kur tās pretiniece bija [[Anglijas futbola izlase|Anglija]] — ilggadēja sāncense Pasaules kausa izcīņā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.npr.org/2026/07/15/nx-s1-5893686/old-rivals-new-battle-argentina-and-england-clash-in-world-cup-semifinal|title=Old rivals, new battle: Argentina and England clash in World Cup Semifinal|work=NPR|access-date=2026-07-22|date=2026-07-15|last=N|language=en}}</ref> Pēc tam, kad 55. minūtē [[Entonijs Gordons]] izvirzīja Angliju vadībā, galvenais treneris [[Tomass Tuhels]] veica vairākas maiņas un pārgāja uz shēmu ar pieciem aizsargiem.<ref name=":4">{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jul/15/england-argentina-world-cup-semi-final-match-report|title=Argentina’s late double breaks England hearts in dramatic World Cup semi-final|work=The Guardian|access-date=2026-07-22|date=2026-07-15|last=Hytner|first=David|issn=0261-3077|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/49373334/tuchel-retreat-set-england-world-cup-exit-argentina-smelt-blood|title=Tuchel's retreat set up England's World Cup exit as Argentina smelled bloodwebsite=www.espn.com|access-date=2026-07-22}}</ref> Mesi atdeva rezultatīvas piespēles Enco Fernandesam, kurš 86. minūtē panāca izlīdzinājumu, un Lautaro Martinesam, kurš kompensācijas laika otrajā minūtē pēc sitiena ar galvu guva uzvaras vārtus. Argentīna uzvarēja ar 2—1 un otro Pasaules kausa izcīņu pēc kārtas sasniedza finālu.<ref name=":4" /> == Izklaide == === Noslēguma ceremonija === [[File:FIFAAH-06756 President Donald J. Trump and First Lady Melania Trump attend the FIFA World Cup Final.jpg|200px|thumb|Māksliniecisks izpildījums noslēguma ceremonijas laikā]] Pirms finālspēles notika noslēguma ceremonija, kas sākās plkst. 13.40 ([[UTC-4|UTC−4]]), aptuveni 80 minūtes pirms spēles sākuma. Tās galvenais mākslinieks bija ''[[Post Malone]]'',<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.billboard.com/music/music-news/2026-world-cup-post-malone-headline-closing-ceremony-1236294756/|title=Post Malone to Headline 2026 World Cup Closing Ceremony|last=Chan|first=Anna|website=Billboard|access-date=2026-07-22|date=2026-07-15|language=en-US}}</ref> bet ceremonijā uzstājās arī [[Laura Pauzīni]], [[Nikola Šercingere]] un [[Robijs Viljamss]], interneta personība ''[[IShowSpeed]]'' un aktieris [[Toms Krūzs]]. ASV valsts himnu ''[[The Star-Spangled Banner]]'' izpildīja [[Dženifere Hadsone]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.billboard.com/music/music-news/world-cup-closing-ceremony-jennifer-hudson-nicole-scherzinger-1236293796/|title=World Cup Closing Ceremony to Feature Jennifer Hudson, Nicole Scherzinger & More|last=Chan|first=Anna|website=Billboard|access-date=2026-07-22|date=2026-07-14|language=en-US}}</ref> [[Spānijas himna|Spānijas valsts himnu]] izpildīja spāņu metālpūšamo instrumentu kvintets ''[[Spanish Brass]]'', savukārt [[Argentīnas himna|Argentīnas himnu]] dziedāja argentīniešu dziedātāja [[Marija Beserra]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bolavip.com/en/world-cup/whos-singing-argentinas-national-anthem-before-the-2026-world-cup-final-vs-spain|title=Who’s singing Argentina’s national anthem before the 2026 World Cup Final vs. Spain today?|website=Bolavip US|access-date=2026-07-22|date=2026-07-19|language=en-US}}</ref> === Puslaika šovs === [[Attēls:P20260719DT-1056 President Donald J. Trump and First Lady Melania Trump attend the FIFA World Cup Final.jpg|200px|thumb|right|[[Madonna (mūziķe)|Madonna]] un brazīliešu spēlētājs [[Ronaldu]] puslaika šova laikā]] 2026. gada fināls bija pirmais, kurā tika rīkots puslaika šovs, līdzīgi kā tas notiek NFL [[Superkauss|Superkausa]] spēlēs. FIFA par šova norisi paziņoja 2024. gada 28. novembrī, norādot ''[[Global Citizen]]'' kā līdzproducentu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2024/music/news/world-cup-final-halftime-show-global-citizen-produce-fifa-starting-2026-1236158976/|title=Global Citizen to Produce Halftime Show for FIFA World Cup Final, Starting in 2026|last=Willman|first=Chris|website=Variety|access-date=2026-07-23|date=2024-09-28|language=en}}</ref> Šovu veidoja ''[[Coldplay]]'' dalībnieks [[Kriss Mārtins]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/articles/cge1q41np7go|title=Coldplay to help decide 2026 World Cup final half-time show performers|website=BBC Sport|access-date=2026-07-23|date=2025-03-05|language=en}}</ref> Šova mērķis bija arī piesaistīt 100 miljonus ASV dolāru ''FIFA Global Citizen'' izglītības fondam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/articles/c5yrl54561do|title=World Cup half-time show: Madonna, Shakira and K-pop's BTS to headline|website=BBC Sport|access-date=2026-07-23|date=2026-05-14|language=en}}</ref> Galvenie šova mākslinieki bija [[Madonna (mūziķe)|Madonna]], [[Šakira]], [[Džastins Bībers]] un [[BTS]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/articles/c1wyx7g9e1do|title=Justin Bieber joins Madonna, Shakira, BTS at Fifa World Cup half-time show|website=www.bbc.com|access-date=2026-07-23|date=2026-07-08|language=en}}</ref> Šovā piedalījās arī viesmākslinieki [[Gustavo Dudamels]], [[Ņujorkas Filharmoniskais orķestris|Ņujorkas]] [[Ņujorkas Filharmoniskais orķestris|Filharmoniskais orķestris]], [[Simona Bolivara Simfoniskais orķestris|Simona Bolivara]] [[Simona Bolivara Simfoniskais orķestris|Simfoniskais orķestris]], [[Bijans Mortazavi]], ''[[Electric Mayhem]]'', ''[[Burna Boy]]'', ''[[Ghetto Kids]]'', ''[[The Muppets (ansamblis)|The Muppets]]'', [[Emanuels Kellijs]] un [[PS22 koris]], kā arī īpašās viesizrādēs piedalījās [[Džeisons Sudeikis]] un [[Brendans Hants]] savos tēlos no televīzijas seriāla ''[[Ted Lasso]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/music/music-news/fifa-world-cup-halftime-madonna-justin-bieber-bts-shakira-1236651689/|title=Madonna, Justin Bieber, BTS, Shakira Headline Jam-Packed First-Ever FIFA World Cup Final Halftime Show|last=Huston|first=Caitlin|website=The Hollywood Reporter|access-date=2026-07-23|date=2026-07-19|language=en}}</ref> Puslaika šovs izpelnījās kritiku no komentētājiem un līdzjutējiem, kuri uzskatīja, ka tas ir pārāk [[Komercializācija|komercializēts]] un tam piemīt nevēlama spēles [[amerikanizācija]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/2026/05/15/sport/world-cup-halftime-show-reaction|title=Why some purists can’t stand the idea of a World Cup halftime show {{!}} CNN|work=CNN|access-date=2026-07-23|date=2026-05-15|last=Church|first=Ben|language=en}}</ref><ref name=":5">{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jun/10/tv-rights-holders-frustrated-over-world-cup-final-half-time-show-delay|title=TV rights holders frustrated over World Cup final half-time show delay|work=The Guardian|access-date=2026-07-23|date=2026-06-10|last=Hughes|first=Matt|issn=0261-3077|language=en}}</ref> Puslaika pārtraukums ilga vairāk nekā 27 minūtes,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.the42.ie/world-cup-half-time-show-2-7107539-Jul2026/|title='I thought it was crap': World Cup final half-time takes 27 minutes as Madonna, Shakira and Coldplay perform|last=Kelly|first=Niall|website=The 42|access-date=2026-07-23|date=2026-07-19|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://talksport.com/football/world-cup/4441975/final-half-time-show-wayne-rooney-stuart-pearce/|title=Rooney gives ruthlessly honest half-time show reaction as Pearce left baffled|last=161385360554578|website=talkSPORT|access-date=2026-07-23|date=2026-07-19|language=en}}</ref> tādējādi pārkāpjot [[Starptautiskā Futbola asociācijas valde|Starptautiskās Futbola asociācijas]] [[Starptautiskā Futbola asociācijas valde|valdes]] (IFAB) [[Futbola noteikumi|Spēles noteikumus]], kuros noteikts, ka puslaika pārtraukums nedrīkst pārsniegt 15 minūtes.<ref name=":5" /><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/7445380/2026/07/14/world-cup-half-time-length-fifa/|title=FIFA targeting 20-minute break for World Cup half-time|work=The New York Times|access-date=2026-07-23|date=2026-07-14|last=Sheldon|first=Dan|issn=0362-4331|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/44164198/fifa-world-cup-half-show-gianni-infantino-only-15-minutes-super-bowl|title=FIFA can have a World Cup halftime show... within 15 minutes|website=www.espn.com|access-date=2026-07-23}}</ref> [[BBC]] tiešraidē komentējot spēli, [[Veins Rūnijs]] par puslaika šovu izteicās: “Tas bija draņķīgi.”<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jul/19/world-cup-2026-final-tv-review-bbc-itv-wayne-rooney|title=‘It was crap’: Wayne Rooney’s candour helps BBC in World Cup final TV battle|work=The Guardian|access-date=2026-07-23|date=2026-07-19|last=Unwin|first=Will|issn=0261-3077|language=en}}</ref> == Pirms spēles == 2026. gada 16. jūlijā FIFA paziņoja, ka Pasaules kausa finālspēli tiesās slovēņu [[Tiesnesis (futbols)|tiesnesis]] [[Slavko Vinčičs]]. Par viņa [[Tiesneša asistents|asistentiem]] tika nozīmēti Tomažs Klančniks un Andražs Kovačičs, bet ceturtā tiesneša un rezerves asistenta pienākumus pildīja attiecīgi Adhams Mahadmehs un Mohamads Al-Kalafs no [[Jordānija]]s. [[Video tiesnesis|Video tiesnešu]] (VAR) brigāde bija Bastians Dankerts, Nikolass Galjo un Hamiss Al-Marri, savukārt Tatjana Gusmana un Giljermo Pačeko bija rezerves VAR tiesneši.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.yahoo.com/articles/referee-spain-vs-argentina-world-184500511.html|title=Who Is the Referee In Spain vs. Argentina World Cup Final Match?|last=read|first=Pragjyoti Singh·2 min|website=Yahoo Sports|access-date=2026-07-22|date=2026-07-19|language=en}}</ref> Iepriekš finālturnīrā Vinčičs pirms fināla bija tiesājis Brazīlijas un Marokas, Jordānijas un Alžīrijas grupu turnīra spēles, kā arī Meksikas un Ekvadoras sešpadsmitdaļfināla maču.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/49382615/who-slavko-vincic-spain-vs-argentina-referee-world-cup-final-real-madrid-jose-mourinho-jude-bellingham|title=Who is Slavko Vincic? Spain vs. Argentina referee for World Cup final drew Real Madrid backlash, Jose Mourinho praise|website=www.espn.com|access-date=2026-07-22}}</ref><ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://inside.fifa.com/refereeing/news/slavko-vincic-world-cup-2026-final-referee-spain-argentina|title=Slovenian Slavko Vinčić to take charge of FIFA World Cup 2026™ final|website=inside.fifa.com|access-date=2026-07-22|language=en}}</ref> Iepriekš viņš bija galvenais tiesnesis [[2022. gada UEFA Eiropas līgas fināls|2022. gada UEFA Eiropas līgas finālā]] un [[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2024. gada UEFA Čempionu līgas finālā]], kā arī tiesājis spēles [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|UEFA Euro 2020]], [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|UEFA Euro 2024]] un [[2025. gada FIFA Klubu Pasaules kauss|2025. gada FIFA Klubu pasaules kausā]]. Vinčičs kļuva par pirmo Slovēnijas pārstāvi, kurš tiesājis FIFA Pasaules kausa finālu.<ref name=":2" /> === Augsto amatpersonu apmeklējums === ASV prezidents [[Donalds Tramps]] apmeklēja finālspēli un pēc tās pasniedza trofeju uzvarētājkomandai, kas saņēma arī 30 čempionu gredzenus pēc Ziemeļamerikas profesionālo sporta līgu parauga.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/7451605/2026/07/17/world-cup-winners-championship-rings/|title=World Cup winners to be presented with $12,000 championship rings in tournament first|work=The New York Times|access-date=2026-07-22|date=2026-07-21|last=Rampling|first=Ali|issn=0362-4331|language=en}}</ref> Spānijas karalis [[Felipe VI]], karaliene [[Spānijas karaliene Letisija|Letisija]], Astūrijas princese [[Astūrijas princese Leonora|Leonora]], [[Spānijas Infanta Sofija|Infanta Sofija]] un Spānijas premjerministrs [[Pedro Sančess]] apmeklēja spēli, lai klātienē atbalstītu savas valsts izlasi finālā. Atsaucoties uz saviem māņticīgajiem uzskatiem, Argentīnas prezidents [[Havjers Milejs]] atteicās apmeklēt finālu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.yahoo.com/articles/spanish-royals-pm-attend-wcup-110540267.html|title=Spanish royals and PM to attend WCup final but not Argentina leader|last=read|first=DPA·2 min|website=Yahoo Sports|access-date=2026-07-22|date=2026-07-17|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/49380261/argentina-president-javier-milei-attend-2026-world-cup-final|title=Superstitious Argentine president Milei won't attend World Cup final|website=www.espn.com|access-date=2026-07-22}}</ref> Meksikas prezidente [[Klaudija Šeinbauma]] un Kanādas premjerministrs [[Marks Kārnijs]], pārstāvot pārējās divas turnīra rīkotājvalstis, pēc Donalda Trampa uzaicinājuma arī ieradās uz finālspēli.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2026-07-18/sheinbaum-carney-to-watch-world-cup-final-with-trump|title=Sheinbaum, Carney to Watch World Cup Final With Trump|website=Bloomberg News|access-date=July 22, 2026|date=July 17, 2026|language=en}}</ref> Lai gan [[UEFA]] prezidents [[Aleksanders Čeferins]] 11. jūnijā Mehiko apmeklēja turnīra atklāšanas spēli, finālu viņš boikotēja pēc domstarpībām ar FIFA par apturēto diskvalifikāciju [[ASV futbola izlase|ASV]] izlases spēlētājam [[Folarins Balogans|Folarinam Baloganam]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/football/2026/07/20/uefa-president-boycotts-world-cup-final/|title=Uefa president boycotts World Cup final after Fifa's role in Balogun saga|website=The Telegraph (UK)|access-date=July 22, 2026|date=July 20, 2026|language=en}}</ref> Čeferins, pārstāvot Eiropas futbola konfederāciju, kuras dalībvalsts ir arī Spānija, kritizēja FIFA lēmumu atlikt Baloganam automātiski pienākošos diskvalifikāciju pēc tam, kad viņš 1/16 fināla spēlē pret [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase|Bosniju un Hercegovinu]] saņēma sarkano kartīti. Šo spēli ASV uzvarēja ar 2—0.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thetimes.com/sport/football/world-cup/article/aleksander-ceferin-boycott-world-cup-final-folarin-balogun-ts6dfjk87|title=Aleksander Ceferin boycotts World Cup final after Folarin Balogun scandal|website=www.thetimes.com|access-date=2026-07-22}}</ref> Savukārt [[CONMEBOL]] prezidents [[Alehandro Domingess]] apmeklēja finālu, lai kopā ar [[Argentīnas Futbola asociācija]]s (AFA) prezidentu [[Klaudio Tapija|Klaudio Tapiju]] atbalstītu Argentīnas izlasi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tribuneindia.com/news/sports/fifa-world-cup-2026-conmebol-chief-alejandro-dominguez-meets-us-secretary-of-state-marco-rubio-during-argentina-vs-spain-final/|title=FIFA World Cup 2026: CONMEBOL chief Alejandro Dominguez meets US Secretary of State Marco Rubio during Argentina vs Spain final|website=The Tribune|access-date=2026-07-22|date=2026-07-20|language=en}}</ref> Spēli apmeklēja arī [[Spānijas Futbola federācija|Spānijas Karaliskās]] [[Spānijas Futbola federācija|Futbola federācijas]] (RFEF) prezidents Rafaels Lousans.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.usatoday.com/story/sports/soccer/worldcup/2026/07/19/donald-trump-world-cup-final-suite-dignataries/90974782007/|title=Who is sitting with President Donald Trump at World Cup final?|last=Vertelney|first=Seth|website=USA TODAY|access-date=2026-07-22|language=en}}</ref> == Spēle == === Kopsavilkums === ==== Pirmais puslaiks ==== Argentīna ievadīja spēli, gaisa temperatūra bija 27 °C, [[gaisa mitrums]] – 40 %, un spēli stadionā vēroja 80 663 skatītāji. Jau ceturtajā minūtē Spānijai radās laba iespēja gūt vārtus. [[Lamins Jamals]] piespēlēja [[Dani Olmo]], kurš bumbu atspēlēja atpakaļ, atstājot Jamalu vienu pret vārtiem. Viņa sitiens pēc rikošeta no Lisandro Martinesa kājas nonāca pie Argentīnas vārtsarga [[Emiljano Martiness|Emiljano Martinesa]], kurš bumbu atvairīja. 14. minūtē [[Aleksiss Makalisters]], cenšoties atņemt bumbu, pārkāpa noteikumus pret Dani Olmo, taču tiesnesis neparādīja dzelteno kartīti. Divas minūtes vēlāk Jamals izdarīja iegrieztu sitienu pa vārtiem, taču bumba nonāca tieši Martinesa rokās. 39. minūtē [[Mikels Ojarsavals]] no aptuveni 18 metru distances izdarīja zemu tālsitienu, kuru Martiness atvairīja. Divas minūtes vēlāk [[Lisandro Martiness]] saņēma dzelteno kartīti par pārkāpumu pret Ojarsavalu. Pēc šīs epizodes Argentīna bija spiesta veikt piespiedu maiņu, jo savainojumu guva Lisandro Martiness un nespēja turpināt spēli. 44. minūtē viņa vietā laukumā devās [[Nikolass Otamendi]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/live/2026/jul/19/spain-v-argentina-world-cup-2026-final-live-updates|title=Spain beat Argentina 1-0 after extra time to win the 2026 World Cup – as it happened|work=the Guardian|access-date=2026-07-23|date=2026-07-20|last=Smyth|first=Rob|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref><ref name=":6" /> ==== Otrais puslaiks ==== [[File:P20260719DT-1478 President Donald J. Trump and First Lady Melania Trump attend the FIFA World Cup Final.jpg|left|thumb|Spēles momenti]] Otrā puslaika sākumā Spānija izmantoja Argentīnas kļūdu uzbrukuma veidošanā, un bumba nonāca pie [[Alekss Baena|Aleksa Baenas]], kura sitienu jau 46. minūtē atvairīja Emiljano Martiness. Spānija turpināja izdarīt spiedienu, un 53. minūtē [[Fabjans Ruiss]] kopā ar Mikelu Ojarsavalu centās izveidot bīstamu uzbrukumu, taču vārtu gūšanas iespēja neradās. Minūti vēlāk [[Dani Olmo]] centrēja Kukureljam, bet [[Gonsalo Montjels]] pārtvēra piespēli, neļaujot bumbai sasniegt adresātu. Otrā puslaika labākā vārtu gūšanas iespēja radās 66. minūtē, kad Lamins Jamals pa labo malu aizskrēja līdz gala līnijai un centrēja soda laukumā. [[Ferrans Torress]] sita ar galvu, taču Martiness bumbu droši tvēra.<ref name=":6">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mediotiempo.com/futbol/copa-mundial/resumen-partido-espana-vs-argentina-1-0-final-mundial-2026|title=Resumen del partido España vs Argentina (0-0) Final Mundial 26. GOLES"|last=Figueroa|first=Juan Manuel|website=Mediotiempo|access-date=2026-07-23|date=2026-07-23|language=es-mx}}</ref> Otrā puslaika izskaņā laukumā dominēja Spānija, taču Argentīnu vairākkārt glāba Martiness. 76. minūtē viņš atvairīja [[Pedri]] sitienu, bet minūti vēlāk neļāva gūt vārtus arī [[Pau Kubarsi]]. 80. minūtē [[Niko Viljamss]] sasniedza gala līniju un centrēja soda laukumā, kur [[Emeriks Laports]] sita ar galvu, taču bumba atkal nonāca Martinesa rokās.<ref name=":6" /> Argentīna pirmo patiesi bīstamo momentu izveidoja tikai kompensācijas laika trešajā minūtē, kad [[Džuljano Simeone]] no labās malas izdarīja zemu centrējumu, tomēr [[Unajs Simons]] bumbu bez grūtībām pārtvēra. Sekojošajā pretuzbrukumā Viljamss ar bumbu veica aptuveni 30 metrus un no soda laukuma robežas izdarīja spēcīgu sitienu, kuru Martiness atvairīja.<ref name=":6" /> Dažas sekundes vēlāk Argentīna palika mazākumā, jo [[Enco Fernandess]] par neapdomīgu pārkāpumu pret Kubarsi, cenšoties iegūt brīvo bumbu, saņēma otro dzelteno kartīti un tika noraidīts no laukuma.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://elpais.com/deportes/mundial-futbol/2026-07-19/espana-argentina-en-directo-la-final-del-mundial-en-vivo.html|title=Así te hemos contado la victoria de España en la final del Mundial ante Argentina para proclamarse campeona|last=Muñoz|first=Álvaro Corcuera, Rafael Pineda, J. M. Benítez, Mikel|website=El País|access-date=2026-07-23|date=2026-07-19|language=es}}</ref> Pamatlaika pēdējās sekundēs Jamals izpildīja brīvsitienu, kuru Martiness spēja novirzīt prom no vārtiem, un spēle turpinājās [[Papildlaiks (sports)|papildlaikā]].<ref name=":6" /> Noslēdzoties pamatlaikam, Argentīna kļuva par pirmo izlasi Pasaules kausa finālu vēsturē, kas 90 minūšu laikā neizdarīja nevienu sitienu pa vārtiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.as.com/soccer/world-cup/argentinas-first-90-minutes-against-spain-000-xg-and-no-shots-on-target-f202607-n/|title=Argentina’s first 90 minutes against Spain: 0.00 xG and no shots on target|last=Lopesino|first=Juan|last2=Nelson|first2=David|website=AS USA|access-date=2026-07-23|date=2026-07-19|language=en-us}}</ref> ==== Papildlaiks ==== [[File:Ferran Torres France v Spain 7.24.26-261.jpg|thumb|Ferrans Torress, vienīgais vārtu guvējs spēlē]] 93. minūtē Viljamss nespēja pietiekami spēcīgi ar galvu novirzīt vārtu virzienā Pedri centrējumu, un Argentīnas vārtsargs Martiness bumbu atvairīja.<ref name=":7">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.clarosports.com/futbol/mundial-2026/espana-vs-argentina-en-vivo-la-final-del-mundial-2026-resultado-y-goles-del-partido-messi-vs-lamine-yamal-hoy-19-de-julio/|title=España vs Argentina: resumen, goles en video y resultado de la gran final del Mundial 2026|last=Bencid|first=Abraham|website=ClaroSports|access-date=2026-07-23|date=2026-07-20|language=es-MX}}</ref> Trīs minūtes vēlāk Viljamss šķietami guva vārtus pēc tam, kad bumba pie viņa nonāca pēc Merino izspēles, taču vārtu guvums tika atcelts, jo Merino uzbrukuma sākumā bija uzkāpis Otamendi uz kājas. 102. minūtē Merino ar galvu sita garām Martinesa vārtiem. Papildlaika otrā perioda sākumā Torress saņēma Viljamsa ar galvu atspēlētu bumbu un no tuvas distances ar spēcīgu sitienu ar kreiso kāju pārspēja Martinesu, izvirzot Spāniju vadībā ar 1–0.<ref name=":6" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/live/cgk4ymn3n72t|title=Spain 1-0 Argentina: Ferran Torres scores as Spain win World Cup for second time|website=BBC Sport|access-date=2026-07-23|language=en-GB}}</ref> Pēc gūtajiem vārtiem Argentīna metās uz priekšu, cenšoties panākt izlīdzinājumu, kas deva Spānijai iespējas pretuzbrukumos. 113. minūtē Torress vēlreiz raidīja bumbu vārtos, taču vārtu guvums tika atcelts aizmugures stāvokļa dēļ. Divas minūtes vēlāk Mesi mēģināja pārsteigt Spānijas vārtsargu Simonu ar tālu centrējumu, kas lidoja pāri pārliktnim. 116. minūtē Viljamss izveidoja vēl vienu bīstamu momentu, aizskrēja garām [[Nauels Molina|Nauelam Molinam]] un nonāca labā pozīcijā Argentīnas soda laukumā, taču nespēja ne uzsist pa vārtiem, ne atdot piespēli komandas biedram. 117. minūtē Mesi sitienu no soda laukuma robežas – Argentīnas pirmo sitienu pa vārtiem visā spēlē – ar seju bloķēja Merino, kurš pēc trāpījuma palika guļam uz laukuma.<ref name=":7" /><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://x.com/TheAthleticFC/status/2078978440087409066|title=Lionel Messi had Argentina's first shot of the World Cup final after 116 minutes. It was blocked by the head of Mikel Merino|work=X (formerly Twitter)|access-date=2026-07-23|date=2026-07-19|language=en-US}}</ref> 120. minūtē Argentīnai bija pēdējā iespēja: Simeone piespēlēja [[Markoss Senesi|Markosam Senesi]] soda laukumā, taču Kubarsi bīstamību novērsa, izsitot bumbu uz stūra sitienu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/7458228/2026/07/20/pau-cubarsi-world-cup-young-player-barcelona/|title=Pau Cubarsi, the World Cup’s best youngster who plays like a veteran but looks like an angel|work=The New York Times|access-date=2026-07-23|date=2026-07-20|last=Herrero|first=Laia Cervelló|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> Pēc stūra sitiena soda laukumā izveidojās burzma, bet Spānijas aizsargi bumbu izsita ārpus laukuma. Nākamajā stūra sitienā [[Nikolass Taljafiko]] novirzīja bumbu pie Simeones, taču viņa izmisīgais sitiens no tuvas distances lidoja krietni pāri vārtiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.canal9.cl/episodios/2026/07/20/simeone-el-villano-de-final-en-argentina-erro-gol-y-prefirio-subirse-las-calcetas-en-tanto-de-espana|title=Simeone, villano en la final argentina: falló un gol y en España optó por subirse las calcetas|website=Canal 9 Bío Bío Televisión|access-date=2026-07-23}}</ref> Atlikušajā laikā Spānija kontrolēja bumbu un neļāva Argentīnai izveidot vēl vienu bīstamu uzbrukumu. Martinesa tālais brīvsitiens tika viegli neitralizēts, un pēc finālsvilpes Spānija kļuva par turnīra čempioni.<ref name=":7" /> === Detaļas === {{Futbola spēle|vārti1=*[[Ferrans Torress|Torress]] {{goal|106}}|tiesnesis=[[Slavko Vinčičs]] ([[Slovēnijas Futbola asociācija|Slovēnija]])|skatītāji=80,663|stadions=''[[MetLife Stadium]]'', [[Īstraterforda]]|komanda1={{fb|ESP}}|komanda2={{fb|ARG}}|laiks=3:00 p.m. [[UTC−4]]|rezultāts=1–0 {{abbr|(a.e.t.)|Pēc papildlaika}}|datums=2026. gada 19. jūlijs|pārskats=[https://fdp.fifa.org/assetspublic/ce281/r12552/pdf/FullTimeMatchReport-English.pdf Pārskats]}} {| width="92%" |{{Football kit|pattern_la=_esp26h|pattern_b=_esp26H|pattern_ra=_esp26h|pattern_sh=_esp26h|pattern_so=_esp26hl|leftarm=|body=|rightarm=|shorts=|socks=|title=Spānija<ref name="ESP-ARG line-ups">{{cite web |url=https://fdp.fifa.org/assetspublic/ce281/r12552/pdf/TacticalLineup-English.pdf |title=Tactical Line-up – Final – Spain v. Argentina |publisher=[[FIFA]] |date=July 19, 2026 |access-date=July 19, 2026}}</ref>}} |{{Football kit|pattern_la=_arg26h|pattern_b=_arg26H|pattern_ra=_arg26h|pattern_sh=_arg26h2|pattern_so=_arg26h2l|leftarm=FFFFFF|body=FFFFFF|rightarm=FFFFFF|shorts=FFFFFF|socks=FFFFFF|title=Argentīna<ref name="ESP-ARG line-ups"/>}} |} {| width="100%" | valign="top" width="40%" | {| style="font-size:90%" cellspacing="0" cellpadding="0" ! width="25" | ! width="25" | |- |GK |'''23''' |[[Unajs Simons]] |- |RB |'''12''' |[[Pedro Porro]] |- |CB |'''22''' |[[Pau Kubarsi]] |- |CB |'''14''' |[[Emeriks Laports]] | |{{suboff|99}} |- |LB |'''24''' |[[Marks Kukurelja]] |- |DM |'''16''' |[[Rodri]] ([[Kapteinis (futbols)|c]]) | |{{suboff|99}} |- |CM |'''10''' |[[Dani Olmo]] | |{{suboff|75}} |- |CM |'''8''' |[[Fabjans Ruiss]] | |{{suboff|62}} |- |RF |'''19''' |[[Lamins Jamals]] |- |CF |'''21''' |[[Mikels Ojarsavals]] | |{{suboff|62}} |- |LF |'''15''' |[[Alekss Baena]] | |{{suboff|75}} |- | colspan="3" |'''Rezervisti:''' |- |FW |'''7''' |[[Ferrans Torress]] | |{{subon|62}} |- |MF |'''20''' |[[Pedri]] | |{{subon|62}} |- |MF |'''6''' |[[Mikel Merino|Mikels Merino]] | |{{subon|75}} |- |FW |'''17''' |[[Niko Viljamss]] | |{{subon|75}} |- |MF |'''18''' |[[Martins Subimendi]] | |{{subon|99}} |- |DF |'''4''' |[[Eriks Garsija]] | |{{subon|99}} |- | colspan="3" |'''Galvenais treneris:''' |- | colspan="3" |[[Luiss de la Fuente]] |} | valign="top" |[[Attēls:ESP-ARG_2026-07-19.svg|466x466px]] | valign="top" width="50%" | {| style="font-size:90%; margin:auto" cellspacing="0" cellpadding="0" ! width="25" | ! width="25" | |- |GK |'''23''' |[[Emiljano Martiness]] |- |RB |'''4''' |[[Gonsalo Montjels]] | |{{suboff|58}} |- |CB |'''13''' |[[Kristians Romero]] |{{yel|90+2}} |{{suboff|70}} |- |CB |'''6''' |[[Lisandro Martiness]] |{{yel|41}} |{{suboff|44}} |- |LB |'''3''' |[[Nikolass Taljafiko]] |- |RM |'''7''' |[[Rodrigo De Pols]] | |{{suboff|70}} |- |CM |'''24''' |[[Enco Fernandess]] |{{sent off|2|82|90+3}} |- |CM |'''20''' |[[Aleksiss Makalisters]] |{{yel|111}} |- |LM |'''15''' |[[Nikolass Gonsaless]] | |{{suboff|46}} |- |CF |'''10''' |[[Lionels Mesi]] ([[Kapteinis (futbols)|c]]) |- |CF |'''9''' |[[Hulians Alvaress]] | |{{suboff|102}} |- | colspan="3" |'''Rezervisti:''' |- |DF |'''19''' |[[Nikolass Otamendi]] | |{{subon|44}} |- |MF |'''5''' |[[Leandro Paredess]] |{{yel|52}} |{{subon|46}} |- |DF |'''26''' |[[Nauels Molina]] | |{{subon|58}} |- |DF |'''25''' |[[Fakundo Medina]] | |{{subon|70}} |- |FW |'''17''' |[[Džuljano Simeone]] | |{{subon|70}} |- |DF |'''2''' |[[Markoss Senesi]] | |{{subon|102}} |- | colspan="3" |'''Galvenais treneris:''' |- | colspan="3" |[[Lionels Skaloni]] |{{yel|105}} |} |} {| style="width:100%; font-size:90%;" | '''Spēles labākais spēlētājs:''' <br />[[Ferrans Torress]] (Spānija)<ref name=":8">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/michelob-ultra-superior-player-of-match-winner|title=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/michelob-ultra-superior-player-of-match-winner|website=www.fifa.com|access-date=2026-07-23|language=en}}</ref> '''Tiesneša asistenti:'''<ref name="ESP-ARG line-ups">{{cite web|url=https://fdp.fifa.org/assetspublic/ce281/r12552/pdf/TacticalLineup-English.pdf|title=Tactical Line-up – Final – Spain v. Argentina|publisher=[[FIFA]]|access-date=July 19, 2026|date=July 19, 2026}}</ref> <br />Tomažs Klančniks ([[Slovēnijas Futbola asociācija|Slovēnija]]) <br />Andražs Kovačičs ([[Slovēnijas Futbola asociācija|Slovēnija]]) <br />'''Ceturtais tiesnesis:''' <br />Adhams Mahadmehs ([[Jordānijas Futbola asociācija|Jordānija]]) <br />'''Rezerves tiesneša asistents:''' <br />Mohamads Al-Kalafs ([[Jordānijas Futbola asociācija|Jordānija]]) <br />'''Video tiesnesis (VAR):''' <br />Bastians Dankerts ([[Vācijas Futbola asociācija|Vācija]]) <br />'''Video tiesneša asistents:''' <br />Nikolass Galjo ([[Kolumbijas Futbola federācija|Kolumbija]]) <br />'''VAR atbalsta tiesnesis:''' <br />Hamiss Al-Marri ([[Kataras Futbola asociācija|Katara]]) | style="width:60%; vertical-align:top;" |'''Spēles noteikumi'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://digitalhub.fifa.com/m/636f5c9c6f29771f/original/FWC2026_regulations_EN.pdf|title=FIFA World Cup 2026 Regulations|website=FIFA|access-date=July 23, 2026|date=June 23, 2025|language=en}}</ref> * Pamatlaiks – 90 minūtes. * Nepieciešamības gadījumā – 30 minūšu [[Papildlaiks (sports)|papildlaiks]]. * Ja pēc papildlaika rezultāts joprojām ir neizšķirts – [[Pēcspēles soda sitienu sērija (futbols)|pēcspēles sitienu sērija]]. * Atļauts pieteikt ne vairāk kā piecpadsmit rezervistus. * Atļautas ne vairāk kā piecas spēlētāju maiņas, bet papildlaikā – sestā maiņa. * Atļautas ne vairāk kā trīs maiņu iespējas, bet papildlaikā – ceturtā maiņu iespēja. * Atļauta ne vairāk kā viena maiņa smadzeņu satricinājuma dēļ, kas pretinieku komandai piešķir vienu papildu atsevišķu maiņas iespēju. |} === Statistika === {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center" |+Kopējā statistika<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289292/400021543|title=Final • Match 104 (Stats)|website=www.fifa.com|access-date=2026-07-23}}</ref> ! scope="col" style="width:100px" |Statistika ! scope="col" style="width:70px" |Spānija ! scope="col" style="width:70px" |Argentīna |- ! scope="row" |Gūtie vārti |1 |0 |- ! scope="row" |Sitieni kopā |20 |2 |- ! scope="row" |Sitieni vārtu rāmī |12 |0 |- ! scope="row" |Bumbas kontrole |65% |35% |- ! scope="row" |Stūra sitieni |9 |4 |- ! scope="row" |Pārkāpumi |21 |25 |- ! scope="row" |Aizmugures |4 |1 |- ! scope="row" |Dzeltenās kartītes |0 |7 |- ! scope="row" |Sarkanās kartītes |0 |1 |} == Pēc spēles == [[Attēls:P20260719DT-1699 President Donald J. Trump and First Lady Melania Trump attend the FIFA World Cup Final.jpg|thumb|Spānijas futbolisti svin uzvaru pēc finālsvilpes, bet Lionels Mesi noskatās.]] Pēc spēles Jamals un Mesi apskāvās un apmainījās ar dažiem vārdiem. FIFA un vairāki plašsaziņas līdzekļi šo brīdi raksturoja kā simbolisku futbola paaudžu maiņu — Mesi tuvojoties savas izcilās karjeras noslēgumam, bet Jamalam, kurš tiek uzskatīts par vienu no šī sporta veida daudzsološākajiem talantiem, tikai sākot savu ceļu.<ref name=":9">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/how-fresh-messi-yamal-image-signals-changing-of-the-guard|title=How fresh Messi-Yamal image signals changing of the guard|website=www.fifa.com|access-date=2026-07-24}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/articles/c0m7zx38v43o|title=World Cup 2026: Spain's Lamine Yamal 'completes football' with victory over Argentina|last=McNulty|first=Phil|website=BBC Sport|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=en}}</ref> Šim notikumam papildu nozīmi piešķīra [[2007. gada Mesi–Jamala fotosesija|2007. gada fotogrāfija]], kurā toreiz 20 gadus vecais Mesi, spēlējot [[FC Barcelona]], labdarības fotosesijas laikā mazgāja zīdaini Jamalu. Šī bilde atkal nonāca mediju uzmanības centrā saistībā ar viņu tikšanos laukumā gandrīz divdesmit gadus vēlāk.<ref name=":9" /> Spānijas futbolists [[Ferrans Torress]], kurš guva vienīgos vārtus finālā, tika atzīts par [[Spēles labākais spēlētājs|spēles labāko spēlētāju]].<ref name=":8" /> Apbalvošanas ceremonijā pēc spēles Spānijas futbolists Rodri saņēma [[FIFA Pasaules kausa Zelta bumba|Zelta bumbu]] kā turnīra labākais spēlētājs. Viņa komandas biedrs [[Unajs Simons]] ieguva [[FIFA Pasaules kausa Zelta cimds|Zelta cimdu]] kā Pasaules kausa labākais vārtsargs. Spānijas izlases aizsargs [[Pau Kubarsi]] saņēma [[FIFA Labākā jaunā spēlētāja balva|FIFA]] [[FIFA Labākā jaunā spēlētāja balva|Labākā jaunā spēlētāja balvu]] kā turnīra labākais jaunais futbolists. Argentīnas izlases kapteinis [[Lionels Mesi]] ieguva Sudraba bumbu kā otrais labākais turnīra spēlētājs, kā arī Sudraba buci par astoņiem gūtajiem vārtiem turnīrā. Viņš ierindojās otrajā vietā labāko vārtu guvēju sarakstā — aiz [[Kilians Mbapē|Kiliana Mbapē]], kurš guva desmit vārtus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/award-winners|title=FIFA World Cup awards: Rodri, Cubarsi, Simon and Mbappe honoured|website=www.fifa.com|access-date=2026-07-24}}</ref> Pēc spēles FIFA prezidents [[Džanni Infantīno]] un ASV prezidents Donalds Tramps pasniedza Pasaules kausa trofeju Spānijas izlases kapteinim [[Rodri]]. Gan Infantīno, gan Tramps no daudzu stadionā klātesošo līdzjutēju puses tika izsvilpti.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/7455328/2026/07/19/trump-booed-world-cup-final/|title=Trump booed by World Cup final crowd, takes part in trophy presentation|work=The New York Times|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|last=Bushnell|first=Henry|issn=0362-4331|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jul/19/donald-trump-world-cup-final|title=Donald Trump and Gianni Infantino booed before US president attempts to crash Spain celebrations|work=The Guardian|access-date=2026-07-24|date=2026-07-19|last=Abnos|first=Alexander|issn=0261-3077|language=en}}</ref> Tramps uz goda pjedestāla īsi aprunājās ar Rodri un vairākiem citiem Spānijas futbolistiem, kuri acīmredzami vēlējās pacelt trofeju, taču to uz brīdi atlika, kamēr viņš joprojām atradās kopā ar komandu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.usatoday.com/story/sports/soccer/worldcup/2026/07/19/donald-trump-world-cup-trophy-spain-celebrations/90977197007/|title=Donald Trump awards World Cup trophy to Spain, sticks around for celebrations|last=Arnold|first=Jon|website=USA TODAY|access-date=2026-07-24|language=en}}</ref> Infantīno centās mudināt Trampu paiet malā, lai netraucētu trofejas pacelšanas ceremonijai, taču Tramps sākotnēji uzstāja, ka paliks līdzās spēlētājiem. Galu galā viņš tomēr atkāpās malā un nostājās uzvarētāju kopbildes malā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.infobae.com/america/agencias/2026/07/20/trump-intenta-entorpecer-la-celebracion-de-espana-tras-ganar-el-mundial/|title=Trump intenta entorpecer la celebración de España tras ganar el Mundial|last=Google|first=Por Newsroom InfobaeAgregar Infobae enAgrega Infobae a tus medios preferidos en|website=infobae|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=es}}</ref> Spānija kļuva par pirmo valsti vēsturē, kas vienlaikus ir gan vīriešu, gan sieviešu Pasaules kausa čempione, jo sieviešu izlase triumfēja [[2023. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2023. gadā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.foxsports.com/stories/soccer/world-cup-spain-men-women-lamine-yamal-aitana-bonmati-alexia-putellas|title=How Spain's Men's And Women's National Teams Rose Above The Rest Of The World|website=www.foxsports.com|access-date=2026-07-24|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.financialexpress.com/sports/spain-become-1st-nation-to-simultaneously-hold-mens-and-womens-fifa-world-cup-titles/4296756/|title=Spain become 1st nation to simultaneously hold men’s and women’s FIFA World Cup titles|website=The Financial Express|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=en}}</ref> Tāpat Spānija kļuva par pirmo komandu kopš [[Itālijas futbola izlase|Itālijas]] ([[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada]] Olimpiskā čempione un [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938. gada]] Pasaules čempione), kas izcīnīja FIFA Pasaules kausu uzreiz pēc [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|Olimpiskās zelta medaļas]] iegūšanas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/pt/noticias/espanha-titulos-olimpico-mundial-em-sequencia-futebol-masculino-88-anos|title=Espanha é a 1ª seleção a conquistar os títulos Olímpico e Mundial em sequência no futebol masculino em 88 anos|website=olympics.com|access-date=July 24, 2026|date=July 20, 2026|language=pt}}</ref> Argentīnas kapteinis Lionels Mesi kļuva par tikai otro futbolistu vēsturē, kurš Pasaules kausa finālā spēlējis trīs reizes. Pirmais to paveica [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlijas]] izlases spēlētājs [[Kafu]], [[2002. gada FIFA Pasaules kausa fināls|2002.]] gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.foxsports.com/stories/soccer/lionel-messi-becomes-second-ever-player-appear-3-mens-world-cup-finals|title=Lionel Messi Becomes Second-Ever Player To Appear In 3 Men's World Cup Finals|website=www.foxsports.com|access-date=2026-07-24|language=en}}</ref> Finālā Argentīnas vārtsargs Emiljano Martiness veica 11 atvairījumus, kas ir visu laiku lielākais atvairīto sitienu skaits Pasaules kausa finālu vēsturē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.yahoo.com/articles/most-saves-world-cup-final-212715455.html|title=Most saves in a World Cup final: Where Emiliano Martinez's stellar goalkeeping vs. Spain ranks in FIFA history|last=read|first=Daniel Chavkin·2 min|website=Yahoo Sports|access-date=2026-07-24|date=2026-07-19|language=en}}</ref> === Spēlētāju konflikti pēc spēles === Pēc finālsvilpes starp Argentīnas un Spānijas futbolistiem izcēlās vairāki konflikti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.foxsports.com.au/football/fifa-world-cup-final-2026-argentinas-leandro-paredes-grabs-spains-eric-garcia-by-the-throat-nahuel-molina-attacks-spanish-substitutes-punches-thrown-after-final-whistle-in-violent-scenes/news-story/5c73f68b2cf92b31b1212df3594177d7|title=‘Disgrace’: Image exposes Argentina’s final classless act as coach makes WILD claim|website=Fox Sports|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=en}}</ref> Argentīnas aizsargs [[Nauels Molina]] iesita Spānijas izlases kapteinim [[Rodri]] pa vēderu brīdī, kad viņš skrēja svinēt savas komandas uzvaru. Rodri nekavējoties pagriezās, lai viņu konfrontētu, taču [[Eriks Garsija]] pamanīja notiekošo un piesteidzās, lai abus izšķirtu. Neilgi pēc tam [[Leandro Paredess]] ar asu izklupienu nogāza Garsiju zemē, izraisot fizisku konfliktu. Kad Garsija cēlās kājās, Paredess satvēra viņu aiz kakla un pagrūda. Drīz pēc tam Argentīnas izlases treneru štāba pārstāvji atturēja Paredesu no turpmākas agresijas pret Garsiju. Pēc tam Paredess nogāza zemē arī [[Gavi]], bet konfliktā iesaistījās Argentīnas rezervists [[Tjago Almada]], kurš norāva Gavi treniņvesti.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jul/20/argentina-players-face-bans-as-fifa-opens-investigation-into-world-cup-final-brawls|title=Argentina players face bans as Fifa opens investigation into World Cup final brawls|work=The Guardian|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|last=Hughes|first=Matt|issn=0261-3077|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jul/20/gangs-of-new-jersey-how-the-world-cup-final-descended-into-ugly-scenes-between-argentina-and-spain|title=Gangs of New Jersey: how the World Cup final descended into ugly scenes between Argentina and Spain|work=The Guardian|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|last=Pinner|first=Joe|issn=0261-3077|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://people.com/world-cup-final-brawl-punches-thrown-argentina-player-grabs-spanish-opponent-by-throat-12022317|title=World Cup Final Ends in Brawl as Punches Are Thrown and Argentina Player Grabs Spanish Opponent by the Throat|work=People.com|access-date=2026-07-24|language=en}}</ref> Vienlaikus Argentīnas izlases trenera asistents [[Roberto Ajala]] satvēra Spānijas futbolistu [[Dani Olmo]] aiz krekla un pēc tam iesita viņam pa seju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://onefootball.com/en/news/video-raton-ayalas-shock-punch-on-dani-olmo-after-the-final-whistle-43162030|title=VIDEO {{!}} Ratón Ayala's shock punch on Dani Olmo after the final whistle|website=OneFootball|access-date=July 24, 2026|date=July 20, 2026|language=en}}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/en/world-cup/2026/07/20/roberto-ayala-caught-hitting-dani-olmo-during-the-chaotic-world-cup-final-brawl.html|title=Roberto Ayala caught hitting Dani Olmo during the chaotic World Cup Final brawl|last=Rodriguez|first=Jose Victor Escobar|website=MARCA|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=en}}</ref> Vairāki mediji ziņoja, ka pēc incidenta Paredesam tika parādīta sarkanā kartīte,<ref>Multiple sources: * {{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/leandro-paredes-red-card-argentina-spain-world-cup-b3017827.html|title=Argentina's World Cup ends with punches and in disgrace|last=Braidwood|first=Jaime|website=The Independent|access-date=July 20, 2026|date=July 20, 2026|language=en|archive-date=July 19, 2026|archive-url=https://web.archive.org/web/20260719230136/https://www.independent.co.uk/sport/football/leandro-paredes-red-card-argentina-spain-world-cup-b3017827.html}} * {{Tīmekļa atsauce|url=https://www.usatoday.com/story/sports/soccer/worldcup/2026/07/19/leandro-paredes-red-card-argentina-spain-world-cup-final/90970582007/|title=Argentina's Leandro Paredes shown red card for sparking brawl after World Cup final|last=Vertelney|first=Seth|website=[[USA Today]]|access-date=July 20, 2026|date=July 19, 2026|language=en|archive-date=July 20, 2026|archive-url=https://web.archive.org/web/20260720002314/https://www.usatoday.com/story/sports/soccer/worldcup/2026/07/19/leandro-paredes-red-card-argentina-spain-world-cup-final/90970582007/}} * {{Tīmekļa atsauce|url=https://www.foxnews.com/sports/world-cup-brawl-argentina-player-putting-hand-throat-spain-opponent-after-match|title=Paredes red card mars Spain's extra time World Cup win over Argentina|website=[[Fox News]]|access-date=July 20, 2026|date=July 20, 2026|language=en|archive-date=July 20, 2026|archive-url=https://web.archive.org/web/20260720172828/https://www.foxnews.com/sports/world-cup-brawl-argentina-player-putting-hand-throat-spain-opponent-after-match}} * {{Tīmekļa atsauce|url=https://www.newsweek.com/sports/argentina-player-received-red-card-for-what-he-did-after-world-cup-final-12217991|title=Argentina's Leandro Paredes Received Red Card for What He Did After World Cup Final|website=Newsweek|access-date=July 20, 2026|date=July 20, 2026|language=en}}</ref> taču FIFA oficiālajā spēles protokolā šāda noraidījuma nav.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fdp.fifa.org/assetspublic/ce281/r12552/pdf/FullTimeMatchReport-English.pdf|title=Match Report – Final – Spain v. Argentina|website=FIFA|access-date=July 24, 2026|date=July 19, 2026|language=en}}</ref> Vairāki starptautiskie mediji Argentīnas komandas rīcību pēc spēles raksturoja kā "kaunu futbolam".<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/7456935/2026/07/19/argentina-world-cup-fouls-disgrace/|title=Argentina disgraced themselves, and the World Cup final, with their charmless petulance|work=The New York Times|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|last=Crafton|first=Adam|issn=0362-4331|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.foxsports.com.au/football/fifa-world-cup-final-2026-argentinas-leandro-paredes-grabs-spains-eric-garcia-by-the-throat-nahuel-molina-attacks-spanish-substitutes-punches-thrown-after-final-whistle-in-violent-scenes/news-story/5c73f68b2cf92b31b1212df3594177d7|title=‘Disgrace’: Image exposes Argentina’s final classless act as coach makes WILD claim|website=Fox Sports|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=en}}</ref> Īpašu kritiku izpelnījās Paredess par vardarbīgo uzvedību gan spēles laikā, gan pēc tās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dazn.com/es-ES/news/f%C3%BAtbol/es-verguenza-leandro-paredes-brutal-agresion-eric-garcia-gavi-tras-derrota-argentina-final-mundial/kf2i6sjn5cd21f93aolmadv0z|title=¡Es una vergüenza! Leandro Paredes y su brutal agresión a Eric García y Gavi tras la derrota de Argentina en la final del Mundial|website=www.dazn.com|access-date=2026-07-24}}</ref> Kritizēts tika arī Lionels Mesi par mēģinājumu panākt [[Marks Kukurelja|Marka Kukureljas]] noraidīšanu pēc tam, kad viņš uz īsu brīdi aizsedza muti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.yahoo.com/articles/lionel-messi-criticised-embarrassing-moment-112907766.html|title=Lionel Messi criticised for ’embarrassing’ moment during Argentina’s World Cup final defeat|last=read|first=James Shearman·2 min|website=Yahoo Sports|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=en}}</ref> Daļa mediju Spānijas triumfu nodēvēja par "uzvaru futbolam".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/articles/cdx8veqllw7o|title=World Cup 2026: Spain's 'victory for football' over 'embarrassing' Argentina|website=BBC Sport|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/7457604/2026/07/20/spain-world-cup-champions-de-la-fuente/|title=Spain are worthy World Cup winners. It’s a victory for method over madness|work=The New York Times|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|last=Kay|first=Oliver|issn=0362-4331|language=en}}</ref> FIFA paziņoja, ka sāk izmeklēšanu par Argentīnas izlases spēlētāju un treneru štāba rīcību, tostarp Leandro Paredesa, Nauela Molinas un Roberto Ajalas darbībām.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jul/20/argentina-players-face-bans-as-fifa-opens-investigation-into-world-cup-final-brawls|title=Argentina players face bans as Fifa opens investigation into World Cup final brawls|work=The Guardian|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|last=Hughes|first=Matt|issn=0261-3077|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.euronews.com/2026/07/21/fifa-opens-investigation-into-argentina-over-post-world-cup-final-incidents|title=FIFA investigates Argentina over World Cup final incidents|website=euronews|access-date=2026-07-24|date=2026-07-21|language=en}}</ref> Dažas dienas vēlāk abas komandas centās mazināt konflikta nozīmi. Roberto Ajala publiski atvainojās, savukārt Gavi pauda, ka neatbalsta bargu diskvalifikāciju piemērošanu saviem pretiniekiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/articles/c24m7prpq29o|title=World Cup 2026: Gavi does not think Paredes should be suspended|website=BBC Sport|access-date=2026-07-24|date=2026-07-22|language=en}}</ref> === Sekas un reakcijas === Tiesneša lēmums 96. minūtē neieskaitīt Viljamsa gūtos vārtus, jo uzbrukuma izspēles laikā Mikels Merino bija uzkāpis Nikolasam Otamendi uz kājas,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.usatoday.com/story/sports/soccer/worldcup/2026/07/19/spain-goal-vs-argentina-disallowed-in-world-cup-final-nico-williams/90970591007/|title=Why didn't Spain goal count vs. Argentina? Explaining World Cup final call|last=Vertelney|first=Seth|website=USA TODAY|access-date=2026-07-24|language=en}}</ref> izraisīja pretrunīgas reakcijas. Daudzi līdzjutēji un spēlētāji norādīja, ka kontakts bijis minimāls un šādas epizodes tiesneši nereti soda laukumā atstāj bez ievērības.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.as.com/soccer/world-cup/nico-williams-goal-disallowed-in-spain-vs-argentina-world-cup-final-why-was-it-ruled-out-f202607-n/|title=Nico Williams goal disallowed in Spain vs Argentina World Cup final: Why was it ruled out?|last=Cons|first=Roddy|website=AS USA|access-date=2026-07-24|date=2026-07-19|language=en}}</ref><ref name=":10">{{Tīmekļa atsauce|url=https://football360.com.au/spain-argentina-fifa-world-cup-final-disallowed-goal-why-details-reaction/|title=Spain left 'perplexed' and 'bemused' after disallowed goal: 'It's a clear and obvious error'|last=Pisani|first=Sacha|website=Football360|access-date=2026-07-24|date=2026-07-19|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.indiatoday.in/sports/football/story/world-cup-final-nico-williams-var-controversy-mikel-merino-nicolas-otamendi-2951624-2026-07-20|title=Spain fans rage after VAR chalks off Nico Williams' World Cup final goal|last=Desk|first=India Today Sports|website=India Today|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=en}}</ref> Tāpat tika uzsvērts, ka pirms šī incidenta Otamendi bija pieturējis Merino ar roku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thedailystar.net/sports/sports-special/fifa-world-cup-2026/news/should-nicos-goal-have-stood-var-argentina-and-the-questions-wont-go-away-4228106|title=Spain Disallowed Goal Against Argentina {{!}} Should Nico's goal have stood?: VAR, Argentina and the questions that won't go away {{!}} The Daily Star|website=www.thedailystar.net|access-date=2026-07-24|language=en}}</ref> Pēc neieskaitītajiem vārtiem Spānijas līdzjutēji stadionā ironiski sāka skandēt "Infantīno!", tādējādi atsaucoties uz apsūdzībām, ka FIFA it kā dod priekšroku Argentīnai.<ref name=":10" /> Spānijas uzvara izraisīja plašas svinības visā valstī. Tomēr tās aizēnoja vairāki traģiski notikumi. [[Sjudadrodrigo]], [[Salamankas province|Salamankas provincē]] sabruka strūklakas konstrukcija pie ''Glorieta del Árbol Gordo'', nogalinot 13 gadus vecu jaunieti un ievainojot vēl trīs cilvēkus. Savukārt [[Sonseka|Sonsekā]] pēc, kā ziņots, krampju lēkmes nomira 20 gadus vecs vīrietis. Tajā pašā vakarā visā Spānijā tika ziņots par vairāk nekā 80 ievainotajiem un aptuveni 12 aizturētajiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jornada.com.mx/noticia/2026/07/20/mundial/dos-muertos-y-mas-de-80-heridos-tras-festejos-por-triunfo-de-espana-en-el-mundial|title=Celebraciones nocturnas por victoria de España dejan dos muertos y más de 80 heridos|last=Jornada|first=La|last2=redacción|first2=la|website=La Jornada|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=es}}</ref> Svinības notika arī ārpus Spānijas. Ņujorkā cilvēki pulcējās [[Taimskvērs|Taimskvērā]], [[Centrālparks|Centrālparkā]] un ''Little Spain'' rajonā [[Manhatana|Manhetenā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cbsnews.com/newyork/news/nyc-world-cup-fan-reaction-watch-parties/|title=Fans who couldn't score tickets to World Cup final in N.J. head to NYC watch parties - CBS New York|website=www.cbsnews.com|access-date=2026-07-24|date=2026-07-19|language=en}}</ref> Savukārt [[Mehiko]], kur dzīvo liela spāņu kopiena, Spānijas un Meksikas futbola izlases līdzjutēji svinēja pie [[Kibeles strūklaka]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.milenio.com/comunidad/fiesta-en-el-angel-de-la-independencia-por-final-de-mundial-2026|title=Celebraciones CdMx tras triunfo de España|last=George|first=Israel|website=Grupo Milenio|access-date=2026-07-24|date=2026-07-19|language=es}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://oem.com.mx/esto/mundial-2026/aficionados-espanoles-festejaron-en-la-cibeles-de-la-cdmx-31207112|title=Aficionados españoles festejaron en la Cibeles de la CDMX - esto|website=OEM|access-date=2026-07-24|language=es}}</ref> Tikmēr [[Buenosairesa|Buenosairesā]] līdzjutēji un valdības amatpersonas pulcējās [[Eseisas Starptautiskā lidosta|Eseisas Starptautiskajā lidostā]], lai sagaidītu Argentīnas izlasi. [[Argentīnas bruņotie spēki|Argentīnas bruņoto spēku]] orķestris atskaņoja populāro futbola dziesmu ''Muchachos, ahora nos volvimos a ilusionar'' ("Puiši, mēs atkal esam pilni cerību"), bet komandas ierašanos papildināja dronu šovs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.a24.com/deportes/la-seleccion-argentina-regresa-al-pais-y-los-hinchas-esperan-al-plantel-el-predio-la-afa-n1577048|title=La selección argentina llegó al país tras la final del Mundial: parte del plantel recibió el saludo de una multitud en Ezeiza|website=A24|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=es}}</ref> Lionels Mesi un vairāki citi spēlētāji uz Buenosairesu neatgriezās, bet devās tieši uz saviem klubiem vai brīvdienās. Pārējie futbolisti pilsētā tika izvizināti ar atklātu autobusu, un maršruta malās viņus sveica tūkstošiem līdzjutēju ar uguņošanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.antena3.com/noticias/deportes/futbol/argentina-recibe-seleccion-fiesta-obelisco-perder-final-mundial-espana-leo-messi_202607216a5f180e303ca6202cc2ceaf.html|title=Argentina recibe a la selección con una fiesta tras perder la final del Mundial ante España, sin Leo Messi|website=www.antena3.com|access-date=2026-07-24|date=2026-07-21|language=es}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latimes.com/espanol/deportes/articulo/2026-07-20/argentinos-salen-las-calles-para-homenajear-seleccion-pese-derrota-en-final-del-mundial|title=Argentinos salen a las calles para homenajear a selección pese a derrota en final del Mundial|last=Press|first=Por CLARA PREVE e ISABEL DEBRE Associated|website=Los Angeles Times en Español|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=es-US}}</ref> Vēl vairāki tūkstoši cilvēku pulcējās pie [[Buenosairesas Obelisks|Buenosairesas Obeliska]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://radiomitre.cienradios.com/deportes/miles-de-hinchas-se-juntaron-en-el-obelisco-para-apoyar-a-la-seleccion-argentina-tras-la-final-del-mundial/|title=Miles de hinchas se juntaron en el Obelisco para apoyar a la Selección Argentina tras la final del Mundial|website=Radio Mitre|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=es}}</ref> Tomēr svinības pārauga nekārtībās — daļa līdzjutēju meta policijas virzienā akmeņus, stikla pudeles un citus priekšmetus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.belfastlive.co.uk/news/uk-world-news/fans-riot-argentina-after-world-34317943|title=Fans riot in Argentina after World Cup defeat to Spain|last=Cailer|first=Adam|last2=Care|first2=Adam|website=Belfast Live|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=en|last3=Davies|first3=Ethan}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.channelnewsasia.com/shorts/argentina-fans-throw-stones-police-in-buenos-aires-after-world-cup-final-loss-6265211|title=Argentina fans throw stones at police in Buenos Aires after World Cup final loss|website=CNA|access-date=2026-07-24|language=en}}</ref> Kārtības sargi pūļa izklīdināšanai izmantoja ūdensmetējus, asaru gāzi un gumijas lodes. Policija ziņoja par vismaz 15 aizturētajiem un vairākiem cietušajiem sadursmēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.france24.com/en/live-news/20260720-without-messi-argentine-team-set-for-low-key-homecoming|title=Without Messi, Argentine team set for low-key homecoming|website=France 24|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tbsnews.net/world/argentina-fans-clash-police-buenos-aires-after-world-cup-final-defeat-1492921|title=Argentina fans clash with police in Buenos Aires after World Cup final defeat|website=The Business Standard|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=en}}</ref> Nākamajā dienā Spānijas izlase atgriezās Madridē, kur to [[Madrides–Barahas lidosta|Madrides—Barahas lidostā]] sagaidīja līdzjutēji.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/article/spain-fifa-world-cup-champions-team-cd1705a614f6ffd79da5e217f63faaaa|title=Spain’s World Cup champions return home for royal welcome and parade in front of almost 2 million|last=Naishadham|first=Suman|last2=español|first2=TALES AZZONI Leer en|website=AP News|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=en}}</ref> Pasaules čempionu parāde sākās plkst. 19.00 pēc [[Centrāleiropas vasaras laiks|Centrāleiropas vasaras laika]] un virzījās cauri Madrides centram. Sākotnēji tika prognozēts, ka to apmeklēs vairāk nekā miljons cilvēku,<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2026/jul/20/spain-world-cup-celebration-madrid|title=Nearly two million people join Spain’s World Cup celebrations in Madrid|work=The Guardian|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|last=Jones|first=Sam|issn=0261-3077|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://courthousenews.com/spains-world-cup-heroes-return-home-ahead-of-victory-parade|title=Spain's World Cup heroes return home ahead of victory parade|last=France-Presse|first=Agence|website=Courthouse News Service|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=en}}</ref> taču vēlāk tika lēsts, ka skatītāju skaits sasniedza gandrīz divus miljonus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dw.com/es/dos-millones-de-personas-reciben-a-la-selecci%C3%B3n-de-espa%C3%B1a-en-madrid/a-78042665|title=Dos millones de personas reciben a la selección de España|website=dw.com|access-date=2026-07-24|language=es}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.elmundo.es/deportes/2026/07/21/6a5e9d0ae9cf4ac0438b4597.html|title=Dos millones de personas inundan las calles de Madrid: "En 2030 la Copa volverá a ser nuestra"|website=El Mundo|access-date=2026-07-24|date=2026-07-20|language=es}}</ref> Parāde noslēdzās ''[[Plaza de Cibeles]]'' laukumā, kur Spānijas futbolisti pacēla Pasaules kausa trofeju savu līdzjutēju priekšā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.elconfidencial.com/deportes/futbol/mundial/2026-07-21/espana-celebracion-fiesta-rua-campeones-mundo_4393195/|title=Dos millones de personas honraron a los reyes del mundo: la Selección desborda Madrid en el recibimiento a los héroes|last=Casa|first=Aarón Pérez Díaz;Rafael La|website=elconfidencial.com|access-date=2026-07-24|date=2026-07-21|language=es}}</ref> == Skatīt arī == * [[1994. gada FIFA Pasaules kausa fināls]] – vēl viens Pasaules kausa fināls, kurš tika aizvadīts ASV == Atsauces == {{Atsauces|30em}} == Ārējās saites == * [https://www.fifa.com/fifaplus/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026 2026 FIFA Pasaules kausa oficiālā mājaslapa] {{FIFA Pasaules kauss}} [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kauss]] [[Kategorija:FIFA Pasaules kausa fināli]] cyfgyjc09bdgawjyt0z9kgobg6gbsom 0 636006 4505736 4503003 2026-08-11T13:50:14Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4505736 wikitext text/x-wiki {{būs}} {{Vēlēšanu infokaste | election_name = KF Valsts Domes 9. sasaukuma vēlēšanas | country = | image = | flag_year = | flag_image = Flag_of_Russia.svg | type = parliamentary | ongoing = no | previous_election = 2021. gada Krievijas Valsts Domes vēlēšanas | previous_year = 2021 | next_election = 2031. gada Krievijas Valsts Domes vēlēšanas | next_year = 2031 | election_date = [[2026. gads|2026]]. gada [[18. septembris|18]].—[[20. septembris|20. septembrī]] | seats_for_election = Ievēlēs visas 450 deputātu vietas<br />Vairākumam nepieciešamas 226 vietas | turnout = | party_name = yes | leader_title = Partijas līderis <!-- Vienotā Krievija --> | image1 = [[Attēls:Dmitry_Medvedev_(2026-02-06-2).jpg|150x150px]] | colour1 = 004F9F | leader1 = [[Dmitrijs Medvedevs]] | party1 = [[Vienotā Krievija]] | last_election1 = 324 (49,82%) | seats_before1 = 310 | seats_after1 = | seat_change1 = | popular_vote1 = | percentage1 = | swing1 = <!-- KFKP --> | image2 = [[Attēls:Gennady_Zyuganov_2022-09-20_(cropped).jpg|150x150px]] | colour2 = CC1111 | leader2 = [[Genādijs Zjuganovs]] | party2 = [[Krievijas Komunistiskā partija|KFKP]] | last_election2 = 57 (18,93%) | seats_before2 = 56 | seats_after2 = | seat_change2 = | popular_vote2 = | percentage2 = | swing2 = <!-- KLDP --> | image3 = [[Attēls:Леонид_Слуцкий_(26-05-2025)_(cropped).jpg|150x150px]] | colour3 = 4488CC | leader3 = [[Leonīds Sluckis]] | party3 = [[Krievijas Liberāli demokrātiskā partija|KLDP]] | last_election3 = 22 (7,55%) | seats_before3 = 22 | seats_after3 = | seat_change3 = | popular_vote3 = | percentage3 = | swing3 = <!-- Taisnīgā Krievija --> | image4 = [[Attēls:Миронов_Сергей_Михайлович_2025_год_(cropped).jpg|150x150px]] | colour4 = FFC003 | leader4 = [[Sergejs Mironovs]] | party4 = [[Taisnīgā Krievija]] | last_election4 = 27 (7,46%) | seats_before4 = 27 | seats_after4 = | seat_change4 = | popular_vote4 = | percentage4 = | swing4 = <!-- Jaunie ļaudis --> | image5 = [[Attēls:Alexey_Nechayev_(2026-02-25).jpg|150x150px]] | colour5 = 0AD1C9 | leader5 = [[Aleksejs Ņečajevs]] | party5 = [[Jaunie ļaudis (partija)|Jaunie ļaudis]] | last_election5 = 13 (5,32%) | seats_before5 = 15 | seats_after5 = | seat_change5 = | popular_vote5 = | percentage5 = | swing5 = | map_image = | map_caption = | before_election = [[Vjačeslavs Volodins]] | before_party = [[Vienotā Krievija]] | title = [[Valsts Domes priekšsēdētājs]] | after_election = | after_party = }} '''[[Krievijas Valsts Dome|Krievijas Federācijas Valsts Dome]]s 9. sasaukuma vēlēšanas''' notiks no [[2026. gads|2026]]. gada [[18. septembris|18]]. līdz [[20. septembris|20. septembrim]].<ref name="rbk">{{ziņu atsauce |title=Путин заявил, что выборы в Госдуму пройдут в непростых условиях — РБК |url=https://www.rbc.ru/politics/21/04/2026/69e76bee9a7947f0ea01b741 |accessdate={{dat|2026|7|22||bez}} |work=www.rbc.ru |date={{dat|2026|4|21||bez}} |language=ru}}</ref><ref name="lentru" /> Visi [[Krievijas Federālā sapulce|Krievijas Federālās sapulces]] apakšpalātas Valsts Domes 450 deputāti tiks ievēlēti saskaņā ar paralēlu vēlēšanu sistēmu, 225 deputātus [[Proporcionālas vēlēšanas|proporcionāli ievēlot]] vienmandāta vēlēšanu apgabalos un [[Mažoritāras vēlēšanas|mažoritāri ievēlot]] vēl 225 deputātus no partiju sarakstiem.<ref name="lentru" /> Šīs būs pirmās Valsts Domes vēlēšanas kopš [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|2022. gada Krievijas iebrukuma Ukrainā]].<ref name="viensviens88">{{ziņu atsauce |title=Putins izsludinājis pirmās kara laika Valsts domes vēlēšanas |url=https://www.1188.lv/zinas/putins-izsludinajis-pirmas-kara-laika-valsts-domes-velesanas/68489 |accessdate={{dat|2026|7|22||bez}} |work=[[1188.lv]] |date={{dat|2026|6|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20260722153942/https://www.1188.lv/zinas/putins-izsludinajis-pirmas-kara-laika-valsts-domes-velesanas/68489 |archivedate={{dat|2026|7|22||bez}} |language=lv}}</ref> == Politiskā situācija == [[2021. gada Krievijas Valsts Domes vēlēšanas|Iepriekšējās Valsts Domes vēlēšanas]] notika no 2021. gada 17. līdz 19. septembrim. Saskaņā ar to oficiālajiem rezultātiem "[[Vienotā Krievija]]" atkal ieguva konstitucionālo vairākumu, zaudējot 14 mandātus vienmandāta vēlēšanu apgabalā un 5 mandātus vienmandāta vēlēšanu apgabalos. Pirmo reizi kopš [[2003. gada Krievijas Valsts Domes vēlēšanas|2003. gada vēlēšanām]] proporcionālajā sistēmā procentuālo slieksni pārsniedza četras partijas: labēji liberālā partija "[[Jaunie ļaudis]]" pirmoreizi ieguva mandātus Valsts Domē. Partijas "[[Taisnīgā Krievija|Taisnīgā Krievija — Par patiesību]]" rezultāti uzlabojās, pateicoties "[[Taisnīgā Krievija]]" apvienošanai ar "[[Krievijas patrioti]]em" un [[Zahars Priļepins|Zahara Priļepina]] partiju "[[Par patiesību]]", savukārt [[Krievijas Liberāli demokrātiskā partija|KLDP]] zaudēja gandrīz pusi savu mandātu. Tomēr neatkarīgā opozīcija 2021. gada vēlēšanas uzskata par viltotām, negodīgām un netaisnīgām sistemātisku pārkāpumu un neatkarīgo kandidātu un partiju izslēgšanas dēļ.<ref name="forbesru">{{ziņu atsauce |title=Центризбирком подвел итоги выборов |url=https://www.forbes.ru/society/440545-centrizbirkom-podvel-itogi-vyborov |accessdate={{dat|2026|7|22||bez}} |work=Forbes.ru |date={{dat|2021|9|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20210921173701/https://www.forbes.ru/society/440545-centrizbirkom-podvel-itogi-vyborov |archivedate={{dat|2021|9|21||bez}} |language=ru}}</ref><ref name="tvrain">{{ziņu atsauce |title=Неумное голосование: как прошли выборы в России |url=https://tvrain.tv/teleshow/notes/neumnoe_golosovanie_kak_proshli_vybory_v_rossii-538157/ |accessdate={{dat|2026|7|22||bez}} |work=tvrain.tv |date={{dat|2021|09|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20241201023033/https://tvrain.tv/teleshow/notes/neumnoe_golosovanie_kak_proshli_vybory_v_rossii-538157/ |archivedate={{dat|2024|12|01||bez}} |language=ru}}</ref> [[2024. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās|Prezidenta vēlēšanās]], kas notika no 2024. gada 15. līdz 17. martam, ar rekordlielu vēlētāju aktivitāti 77,49% tika atkārtoti ievēlēts pašreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]], uzrādot rekordlielu rezultātu (87,28%). Neatkarīgā opozīcija tās uzskata par negodīgākajām un netaisnīgākajām vēlēšanām [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://istories.media/stories/2024/03/20/proshedshie-vibori-prezidenta-samie-sfalsifitsirovannie-v-istorii-rossii/|title=Прошедшие «выборы» президента — самые сфальсифицированные в истории России|language=ru|website=istories.media|access-date=2024-06-04|archive-date=2024-03-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20240320213301/https://istories.media/stories/2024/03/20/proshedshie-vibori-prezidenta-samie-sfalsifitsirovannie-v-istorii-rossii/}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://novayagazeta.eu/articles/2024/03/18/novaia-evropa-okolo-poloviny-golosov-za-vladimira-putina-na-prezidentskikh-vyborakh-byli-vbrosheny-news|title=Исследование «Новой-Европа»: около половины голосов за Владимира Путина на президентских выборах были вброшены|website=Новая газета Европа|date=1994-05-17|access-date=2024-06-04|archive-date=2024-03-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20240318134823/https://novayagazeta.eu/articles/2024/03/18/novaia-evropa-okolo-poloviny-golosov-za-vladimira-putina-na-prezidentskikh-vyborakh-byli-vbrosheny-news}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://istories.media/stories/2024/03/20/proshedshie-vibori-prezidenta-samie-sfalsifitsirovannie-v-istorii-rossii/|title=Прошедшие «выборы» президента — самые сфальсифицированные в истории России|language=ru|website=istories.media|access-date=2025-11-25}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://novayagazeta.eu/articles/2024/03/18/novaia-evropa-okolo-poloviny-golosov-za-vladimira-putina-na-prezidentskikh-vyborakh-byli-vbrosheny-news|title=Исследование «Новой-Европа»: около половины голосов за Владимира Путина на президентских выборах были вброшены|website=Новая газета Европа|date=1994-05-17|access-date=2025-11-25}}</ref> Neatkarīgā opozīcija ir mēģinājusi piedalīties iepriekšējās federālajās vēlēšanu kampaņās: 8. Valsts Domes vēlēšanās tika izmantota "[[gudrā balsošana]]";<ref name="jaunslv">{{ziņu atsauce |title=Navaļnijs aicina uz "gudro balsošanu" Valsts domes vēlēšanās |url=https://jauns.lv/raksts/arzemes/458077-navalnijs-aicina-uz-gudro-balsosanu-valsts-domes-velesanas |accessdate={{dat|2026|7|22||bez}} |work=[[jauns.lv]] |date={{dat|2021|8|19||bez}} |language=lv}}</ref><ref name="gudrbals">{{ziņu atsauce |title=Navaļnijs aicina savus atbalstītājus mobilizēties pirms parlamenta vēlēšanām |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/navalnijs-aicina-savus-atbalstitajus-mobilizeties-pirms-parlamenta-velesanam.a414539/ |accessdate={{dat|2026|7|22||bez}} |work=[[lsm.lv]] |date={{dat|2021|7|27||bez}} |language=lv}}</ref> 2024. gada prezidenta vēlēšanās tika aicināts balsot par jebkuru kandidātu, izņemot Vladimiru Putinu, vai anulēt vēlēšanu zīmi; un tika rīkota kampaņa "[[Pusdienlaiks pret Putinu]]".<ref name="tv3lv">{{ziņu atsauce |title=Krievijā notiek protesta akcija "Pusdienlaiks ar Putinu"; aizturēti vismaz 75 cilvēki |url=https://tv3.lv/zinas/arvalstis/krievija-notiek-protesta-akcija-pusdienlaiks-ar-putinu-aiztureti-vairak-neka-50-cilveki/ |accessdate={{dat|2026|7|22||bez}} |work=[[tv3.lv]] |date={{dat|2024|3|17||bez}} |language=lv }}{{Novecojusi saite}}</ref> Saistībā ar [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukumu Ukrainā]] un sekojošajām likumdošanas izmaiņām, vairākiem politiķiem un sabiedriskām personām, kas pārstāv neatkarīgo opozīciju, ir piespriests cietumsods vai cits kriminālsods, viņus atzina par ārvalstu aģentiem vai viņi emigrēja, līdz ar to tiek apšaubīts vēlēšanu godīgums un potenciālie rezultāti.<ref name="viensviens88" /> Viens no Krievijas neatkarīgās opozīcijas līderiem [[Aleksejs Navaļnijs]] nomira cietumā 2024. gada 16. februārī.<ref name="sargslv">{{ziņu atsauce |title=Krievijas cietumā miris Navaļnijs |url=https://www.sargs.lv/lv/arvalstis/2024-02-16/krievijas-cietuma-miris-navalnijs |accessdate={{dat|2026|7|22||bez}} |work=Sargs.lv |date={{dat|2024|2|16||bez}} |language=lv}}</ref> === Sagatavošanās vēlēšanām === Saskaņā ar ''Interfax'', [[Krievijas Centrālā vēlēšanu komisija|Krievijas Federācijas Centrālā vēlēšanu komisija]] (KF CVK) savu darbību veikšanai saņems aptuveni 27,4 miljardus [[Krievijas rublis|rubļu]], no kuriem vairāk nekā 23,3 miljardi rubļu tiks novirzīti Valsts Domes vēlēšanu organizēšanai.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.interfax.ru/russia/1098004 |title=ЦИК оценил возможные расходы на выборы в Госдуму в 27,4 млрд рублей |language=ru |website=[[Interfax]] |access-date=28 June 2026}}</ref> Krievijas prezidents Vladimirs Putins 2026. gada 16. jūnijā parakstīja dekrētu, ar kuru Valsts Domes vēlēšanas notiks 2026. gada 20. septembrī.<ref>[http://duma.gov.ru/news/63722/ Президент России подписал Указ о назначении выборов в Государственную Думу]</ref><ref name="viensviens88" /> KF CVK 2026. gada 17. jūnijā publicēja Krievijas Valsts Domes vēlēšanu sagatavošanās pasākumu un norišu kalendāru.<ref>[http://cikrf.ru/analog/ediny-den-golosovaniya-2026/kategorii-viborov/vybory-deputatov-gosudarstvennoy-dumy-federalnogo-sobraniya-rossiyskoy-federatsii-devyatogo-sozyva/kalendarnyy-plan-meropriyatiy-po-podgotovke-i-provedeniyu-vyborov-deputatov-gosudarstvennoy-dumy-fed/ Календарный план мероприятий по подготовке и проведению выборов депутатов Государственной Думы Федерального Собрания Российской Федерации девятого созыва]</ref> Ziņots, ka Valsts Domes vēlēšanas un citas apvienotās vēlēšanas un referendumi notiks vairākas dienas pēc kārtas. Tika ieviests vēlēšanu sauklis: "Tava balss — Krievijas spēks" ({{val|ru|Твой голос — сила России}}).<ref name="tassru">{{ziņu atsauce |title=Выборы в России пойдут под слоганом «Твой голос-сила России!» |url=https://tass.ru/politika/27788067 |accessdate={{dat|2026|7|22||bez}} |work=tass.ru |archiveurl=https://web.archive.org/web/20260722162915/https://tass.ru/politika/27788067 |archivedate={{dat|2026|7|22||bez}} |language=ru}}</ref> == Vēlēšanu sistēma == Saskaņā ar spēkā esošajiem vēlēšanu likumiem, [[Krievijas Valsts Dome|Valsts Dome]] tiek ievēlēta [[Jauktas vēlēšanas|jauktās vēlēšanās]] uz pieciem gadiem saskaņā ar paralēlu vēlēšanu sistēmu. Pusi vietu (225) [[Proporcionālas vēlēšanas|ievēl proporcionāli]] balsojot par partiju sarakstiem, kuriem jāpārsniedz [[Procentuālā barjera|5% barjera]] lai iekļūtu Valsts Domē, bet otra puse tiek [[Mažoritāras vēlēšanas|mažoritāri ievēlēta]] 225 vienmandāta vēlēšanu apgabalos.<ref name="lentru">{{ziņu atsauce |title=Выборы в Госдуму в 2026 году: когда и как пройдут, кто будет участвовать |url=https://lenta.ru/articles/2026/02/13/vybory-deputatov-gosdumy-v-2026-godu/ |accessdate={{dat|2026|7|22||bez}} |work=Lenta.RU |date={{dat|2026|2|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20260722152956/https://lenta.ru/articles/2026/02/13/vybory-deputatov-gosdumy-v-2026-godu/ |archivedate={{dat|2026|7|22||bez}} |language=ru}}</ref> Proporcionālajā daļā kandidātus var izvirzīt tikai [[Politiskā partija|politiskās partijas]], un partiju sarakstos jāiekļauj vismaz 200 un ne vairāk kā 400 kandidātu. Sarakstā var iekļaut arī kandidātus, kas nav partijas biedri, bet to skaits nedrīkst pārsniegt 50% no sarakstā iekļauto kandidātu skaita. Mažoritārajā daļā kandidātus var izvirzīt gan politiskās partijas, gan pašizvirzīšanas secībā. Politiskajai partijai ir jāiesniedz KF CVK kandidātu saraksts,<ref name="konsultant40">{{tīmekļa atsauce |title=Статья 40. Выдвижение политической партией кандидатов по одномандатным избирательным округам \ КонсультантПлюс |url=http://www.consultant.ru/document/cons_doc_LAW_159349/ceb0b0966a1751b6d3a69b7fc33d984fab94f8c1/ |website=consultant.ru |accessdate={{dat|2026|7|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20260722164104/https://www.consultant.ru/document/cons_doc_LAW_159349/ceb0b0966a1751b6d3a69b7fc33d984fab94f8c1/ |archivedate={{dat|2026|7|22||bez}} |language=ru}}</ref> un sarakstā jābūt norādītam to vēlēšanu apgabalu nosaukumam un numuram, kuros katrs kandidāts vēlas kandidēt. Pašnominētajam kandidātam reģistrācijai KF CVK ir jāsavāc vismaz 3% vēlēšanu apgabalā dzīvojošo vēlētāju parakstu vai vismaz 3000 parakstu, ja vēlēšanu apgabalā ir mazāk nekā 100 000 vēlētāju.<ref name="konsultant45">{{tīmekļa atsauce |title=Статья 45. Сбор подписей избирателей \ КонсультантПлюс |url=http://www.consultant.ru/document/cons_doc_LAW_159349/5d7c96689425a8bf766e76131e9204e49caa5338/ |website=consultant.ru |accessdate={{dat|2026|7|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20260722163757/https://www.consultant.ru/document/cons_doc_LAW_159349/5d7c96689425a8bf766e76131e9204e49caa5338/ |archivedate={{dat|2026|7|22||bez}} |language=ru}}</ref> Viens un tas pats kandidāts var tikt izvirzīts gan partijas sarakstā, gan vienmandāta vēlēšanu apgabalā, tomēr, ja viņš iekļūst Valsts Domē gan no partijas saraksta, gan no vienmandāta vēlēšanu apgabala, kandidātam jāatsakās no vienas no vietām. Parasti kandidāts atsakās no partijas sarakstā iegūtās vietas, jo šādā gadījumā partija šo deputāta vietu nezaudē un vienkārši nodod to citam kandidātam. == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krievijas Valsts Domes vēlēšanas]] [[Kategorija:Vēlēšanas Krievijā]] 6wsvkg766x4xl1q97tbcht7n510gt3h 2 636237 4505723 4499786 2026-08-11T12:56:02Z CommonsDelinker 1319 Izņemts attēls "Waleczek_13.jpg", jo [[c:User:Wdwd|Wdwd]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: Copyright violation, see [[:c:Commons:Licensing|]]). 4505723 wikitext text/x-wiki '''Wojciech Bolesław Waleczek''' (dzimis 1980. gada 8. martā [[Pyskowice|Piskovicē]], [[Polija|Polijā]]) ir poļu klasiskās mūzikas [[pianists]] un mūzikas mākslas profesors. Viņš strādā [[Silēzijas Universitāte|Silēzijas Universitātē]] Katovicē. == Biogrāfija == [[Attēls:Wojciech Waleczek Kaunas 2026.jpg|thumb|Wojciech Waleczek klavieršova ''Liszt meets Queen'' laikā Kauņā 2026. gadā]] Valečeks studēja klavierspēli pie Zbigņeva Raubo Karola Šimanovska Mūzikas akadēmijā Katovicē, kuru 2003. gadā absolvēja ar izcilību.<ref name="US">{{Tīmekļa atsauce |url=https://us.edu.pl/instytut/ismuz/2020/03/25/dr-hab-wojciech-waleczek-prof-us/ |title=Dr hab. Wojciech Waleczek, prof. UŚ |publisher=Silēzijas Universitāte |language=pl |access-date=2026-07-27 }}</ref> 2014. gadā viņš ieguva doktora grādu mūzikas mākslā. 2017. gadā viņš habilitējās Feliksa Novovejska Mūzikas akadēmijā Bidgoščā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.amuz.bydgoszcz.pl/postepowania-habilitacyjne/ |title=Postępowania habilitacyjne |publisher=Akademia Muzyczna im. Feliksa Nowowiejskiego w Bydgoszczy |language=pl |access-date=2026-07-27 }}</ref> 2022. gadā viņam Polijā piešķīra mūzikas mākslas profesora akadēmisko nosaukumu. Valečeks uzstājas kā solists, kamermūziķis un solists ar orķestri. Viņš koncertējis dažādās Eiropas valstīs, kā arī Amerikas Savienotajās Valstīs, Kanādā, Japānā, Brazīlijā, Urugvajā, Argentīnā, Centrālāzijā, Tuvajos Austrumos un Āfrikā. Viņš sadarbojies ar Polijas un ārvalstu orķestriem, tostarp Kataras Filharmonisko orķestri.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://thepeninsulaqatar.com/article/27/10/2016/Acclaimed-Polish-pianist-performs-with-Qatar-Philharmonic-Orchestra |title=Acclaimed Polish pianist performs with Qatar Philharmonic Orchestra |publisher=The Peninsula Qatar |language=en |access-date=2026-07-27 }}</ref> Līdztekus koncertdarbībai viņš strādā par pasniedzēju un pētnieku Silēzijas Universitātē Katovicē.<ref name="US" /> Viņš ir arī klasiskās mūzikas popularizēšanai veltītās Glivicē darbojošās biedrības SIGNUM priekšsēdētāja vietnieks. == Liszt meets Queen == Kopš 2025. gada Valečeks veido klavieršovu ''Liszt meets Queen''. Tajā [[Ferencs Lists|Ferenca Lista]] skaņdarbi tiek apvienoti ar britu rokgrupas [[Queen]] mūzikas oriģināliem aranžējumiem klavierēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://kaunofilharmonija.lt/en/event/liszt-meets-the-queen/ |title=Liszt Meets the Queen |publisher=Kauno valstybinė filharmonija |language=en |access-date=2026-07-27 }}</ref> Programmā tiek apvienota romantisma klavierspēles virtuozitāte un rokmūzika.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.saale-unstrut-tourismus.de/veranstaltungen/liszt-meets-the-queen-klavierkonzert-mit-wojciech-waleczek/ |title=Liszt meets the Queen – Klavierkonzert mit Wojciech Waleczek |publisher=Saale-Unstrut-Tourismus |language=de |access-date=2026-07-27 }}</ref> Klavieršovs ir izrādīts vairākās Eiropas valstīs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://le-neubourg.mapado.com/event/596479-liszt-meets-the-queen-concert |title=Liszt meets the Queen – Concert |publisher=Cinéma Le Viking – Le Neubourg |language=fr |access-date=2026-07-27 }}</ref> == Pianistu konkursi == Valečeks ieguvis godalgotas vietas vairākos starptautiskos pianistu konkursos: * 1996. gadā — trešā vieta otrajā starptautiskajā jauno pianistu konkursā ''Arthur Rubinstein in memoriam'' Bidgoščā;<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.konkurs-rubinstein.bydgoszcz.pl/laureaci-konkursu/ |title=Laureaci konkursu |publisher=Arthur Rubinstein in memoriam |language=pl |access-date=2026-07-27 }}</ref> * 2000. gadā — trešā vieta septītajā starptautiskajā Ferenca Lista pianistu konkursā ''Premio Mario Zanfi'' Parmā; * 2005. gadā — trešā vieta sestajā starptautiskajā Seiler pianistu konkursā Palermo; * 2005. gadā — trešā vieta trešajā starptautiskajā Ferenca Lista pianistu konkursā Vroclavā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://eng.liszt.art.pl/konkursy/3-international-piano-competition-2005/ |title=3rd International Piano Competition – 2005 |publisher=Towarzystwo im. Ferenca Liszta |language=en |access-date=2026-07-27 }}</ref> == Diskogrāfija == * 2014 — ''Liszt: Violin and Piano Music'', kopā ar vijolnieku Voytek Proniewicz, „Naxos” * 2017 — ''Liszt: Grandes Études de Paganini'', „Capriccio” * 2019 — ''Liszt: Harmonies poétiques et religieuses'', „Naxos” * 2021 — ''Schubert: Rarities and Short Piano Works'', „Naxos”<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.naxos.com/CatalogueDetail/?id=8.574135 |title=Schubert: Rarities and Short Piano Works |publisher=Naxos |language=en |access-date=2026-07-27 }}</ref> * 2024 — ''Liszt: Weihnachtsbaum (Christmas Tree)'', „Naxos”<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.naxos.com/CatalogueDetail/?id=8.574380 |title=Liszt: Weihnachtsbaum (Christmas Tree) |publisher=Naxos |language=en |access-date=2026-07-27 }}</ref> == Apbalvojumi == Valečeks saņēmis vairākus Polijas valsts un kultūras apbalvojumus: * 2017. gadā — goda zīmi „Par nopelniem Polijas kultūrā”; * 2018. gadā — Silēzijas vojevodistes sudraba goda zīmi; * 2019. gadā — Bronzas Nopelnu krustu;<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://isap.sejm.gov.pl/isap.nsf/DocDetails.xsp?id=WMP20190000278 |title=Postanowienie Prezydenta Rzeczypospolitej Polskiej z dnia 4 lutego 2019 r. o nadaniu odznaczeń |publisher=Internetowy System Aktów Prawnych |language=pl |access-date=2026-07-27 }}</ref> * 2023. gadā — Sudraba Nopelnu krustu;<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://isap.sejm.gov.pl/isap.nsf/DocDetails.xsp?id=WMP20230000414 |title=Postanowienie Prezydenta Rzeczypospolitej Polskiej z dnia 26 stycznia 2023 r. o nadaniu odznaczeń |publisher=Internetowy System Aktów Prawnych |language=pl |access-date=2026-07-27 }}</ref> * 2023. gadā — bronzas medaļu par nopelniem kultūrā „Gloria Artis”;<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.gov.pl/web/kultura/lista-laureatow-medalu-zasluzony-kulturze-gloria-artis |title=Lista laureatów Medalu „Zasłużony Kulturze Gloria Artis” |publisher=Polijas Kultūras un nacionālā mantojuma ministrija |language=pl |access-date=2026-07-27 }}</ref> * 2025. gadā — bronzas medaļu „Par nopelniem Polijas zinātnē — Sapientia et Veritas”.<ref name="US" /> == Ārējās saites == * [https://www.waleczek.com/ Oficiālā tīmekļvietne] * [https://www.naxos.com/Bio/Person/Wojciech_Waleczek/224347 Wojciech Waleczek „Naxos” tīmekļvietnē] * [https://www.discogs.com/artist/4270159-Wojciech-Waleczek Wojciech Waleczek „Discogs” tīmekļvietnē] == Atsauces == {{Atsauces}} {{DEFAULTSORT:Waleczek, Wojciech}} [[:Kategorija:Polijas pianisti]] [[:Kategorija:Klasiskās mūzikas pianisti]] [[:Kategorija:Polijas profesori]] [[:Kategorija:1980. gadā dzimušie]] [[:Kategorija:Dzīvi cilvēki]] W opisie zmian wpisz: Raksta pirmā versija, tulkota un pielāgota no franču Vikipēdijas raksta [[fr:Wojciech Waleczek]]. Po zapisaniu sprawdź, czy szablony Tīmekļa atsauce i Atsauces działają. Jeśli pojawią się na czerwono, poprawimy tylko szablony, bez zmieniania całej treści. f67clouiuv30vfo6cs3bx21tdr50rc2 0 636435 4505863 4505558 2026-08-11T21:02:25Z Vylks 50297 /* Rezultāti */ 4505863 wikitext text/x-wiki {{notiek sports|vieglatlētika}} {{Starptautiska vieglatlētikas turnīra infokaste | Nosaukums = 2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā | Logo = | Izmērs = | Stadions = ''[[Alexander Stadium]]'' | Norises vieta = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Birmingema}} | Laiks = 10.—16. augusts | Valstu skaits = | Dalībnieki = | Disciplīnas = 50 | Iepriekšējais = [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024]] | Nākamais = ''2028'' }} '''2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā''' ir 27. [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]] [[vieglatlētika|vieglatlētikā]]. Tas notiek [[Birmingema|Birmingemā]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], no 2026. gada 10. līdz 16. augustam. Sacensības pamatā notiek ''[[Alexander Stadium]]''. Čempionāta rīkošanas tiesības Birmingemai tika piešķirtas 2022. gada novembrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.european-athletics.com/home/news/birmingham-awarded-2026-european-athletics-championships|title=Birmingham awarded 2026 European Athletics Championships|language=en |date={{dat|2022|11|11|N|bez}} |website=european-athletics.com |accessdate={{dat|2026|8|1||bez}}}}</ref> Šī ir pirmā reize, kad Eiropas čempionāts vieglatlētikā norisinās Apvienotajā Karalistē. Pirmo reizi sacensību programmā ir iekļauta 4x100 metru jauktā stafete. Sākot ar šo čempionātu, soļošanas distances tika nomainītas uz maratona un pusmaratona soļošanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.european-athletics.com/home/news/three-new-events-at-birmingham-2026-agreed-at-european-athletics-council|title=Three new events at Birmingham 2026 agreed at European Athletics Council|language=en |date={{dat|2025|5|4|N|bez}} |website=european-athletics.com |accessdate={{dat|2026|8|1||bez}}}}</ref> == Rezultāti == === Vīrieši === {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna|columns=2}} |- |100 metri | {{Flagathlete|[[Romels Gleivs]]|GBR}} || 10,09 | {{Flagathlete|[[Džeremaija Azu]]|GBR}} || 10,16 | {{Flagathlete|[[Ouens Ansā]]|GER}} || 10,19 |- |200 metri | || | || | || |- |400 metri | || | || | || |- |800 metri | || | || | || |- |1500 metri | || | || | || |- |5000 metri | {{Flagathlete|[[Jākobs Ingebrigtsens]]|NOR}} || 13:15,29 SB | {{Flagathlete|[[Florians Brems]]|GER}} || 13:15,60 | {{Flagathlete|[[Etjēns Dagino]]|FRA}} || 13:16,09 |- |10 000 metri | || | || | || |- |Maratons | || | || | || |- |110 metru barjerskrējiens | || | || | || |- |400 metru barjerskrējiens | || | || | || |- |3000 metru šķēršļu skrējiens | || | || | || |- |4x100 metru stafete | || | || | || |- |4x400 metru stafete | || | || | || |- |Pusmaratona soļošana | || | || | || |- |Maratona soļošana | || | || | || |- |Augstlēkšana | || | || | || |- |Kārtslēkšana | || | || | || |- |Tāllēkšana | {{Flagathlete|[[Miltiadis Tentoglu]]|GRE}} || 8,44 m | {{Flagathlete|[[Simons Ēhammers]]|SUI}} || 8,29 m | {{Flagathlete|[[Božidars Sarabojukovs]]|BUL}} || 8,26 m |- |Trīssoļlēkšana | || | || | || |- |Lodes grūšana | {{Flagathlete|[[Leonardo Fabri]]|ITA}} || 22,31 m | {{Flagathlete|[[Dzane Veirs]]|ITA}} || 21,12 m | {{Flagathlete|[[Viktors Petešons]]|SWE}} || 20,97 m |- |Diska mešana | || | || | || |- |Šķēpa mešana | || | || | || |- |Vesera mešana | {{Flagathlete|[[Bence Halāss]]|HUN}} || 84,25 m WL '''NR''' | {{Flagathlete|[[Merlins Hummels]]|GER}} || 81,30 m | {{Flagathlete|[[Mihailo Kohans]]|UKR}} || 79,49 m |- |Desmitcīņa | || | || | || |- style="background-color:#e8e8e8;" |colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}} |} === Sievietes === {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna|columns=2}} |- |100 metri | {{Flagathlete|[[Eimija Hanta]]|GBR}} || 11,00 | {{Flagathlete|[[Eva Svoboda]]|POL}} || 11,02 | {{Flagathlete|[[Delfīne Nkansa]]|BEL}} || 11,06 PB |- |200 metri | || | || | || |- |400 metri | || | || | || |- |800 metri | || | || | || |- |1500 metri | || | || | || |- |5000 metri | {{Flagathlete|[[Nadja Batokleti]]|ITA}} || 15:37,84 | {{Flagathlete|[[Marta Garsija]]|ESP}} || 15:39,98 SB | {{Flagathlete|[[Mikola Majori]]|ITA}} || 15:40,65 |- |10 000 metri | || | || | || |- |Maratons | || | || | || |- |100 metru barjerskrējiens | {{Flagathlete|[[Nadine Visere]]|NED}} || 12,67 | {{Flagathlete|[[Pia Skšišovska]]|POL}} || 12,67 | {{Flagathlete|[[Latisija Baptē]]|FRA}} || 12,73 |- |400 metru barjerskrējiens | || | || | || |- |3000 metru šķēršļu skrējiens | || | || | || |- |4x100 metru stafete | || | || | || |- |4x400 metru stafete | || | || | || |- |Pusmaratona soļošana | || | || | || |- |Maratona soļošana | || | || | || |- |Augstlēkšana | || | || | || |- |Kārtslēkšana | || | || | || |- |Tāllēkšana | || | || | || |- |Trīssoļlēkšana | || | || | || |- |Lodes grūšana | {{Flagathlete|[[Džesika Shildere]]|NED}} || 20,73 m | {{Flagathlete|[[Jorinde van Klinkena]]|NED}} || 19,64 m PB | {{Flagathlete|[[Jemisi Ogunleje|Jemisi Mabri]]|GER}} || 19,50 m |- |Diska mešana | || | || | || |- |Šķēpa mešana | || | || | || |- |Vesera mešana | || | || | || |- |Septiņcīņa | || | || | || |- style="background-color:#e8e8e8;" |colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}} |} === Jaukti === {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna|columns=2}} |- | 4x100 metru stafete | || | || | || |- | 4x400 metru stafete | {{NOR}}<br />[[Karstens Varholms]]<br />[[Amālije Jūela]]<br />[[Andrēass Ofstads Kulsengs]]<br />[[Henriete Jēgere]] || 3:09,62 '''CR''' '''NR''' | {{GBR2}}<br />[[Bens Džefrīss]]<br />[[Šarlote Henriha]]<br />[[Tobijs Heriss]]<br />[[Jemi Mērija Džona]] || 3:10,47 | {{NED}}<br />[[Jonass Feiferss]]<br />[[Līke Klavere]]<br />[[Terenss Agards]]<br />[[Mirte van der Shota]] || 3:10,77 SB |- bgcolor= e8e8e8 |colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}} |} == Medaļu kopvērtējums == {{Medals table | caption = | host = GBR | flag_template = | event = | team = | source = | gold_BEL = 0 | silver_BEL = 0 | bronze_BEL = 1 | gold_FRA = 0 | silver_FRA = 0 | bronze_FRA = 1 | gold_GER = 0 | silver_GER = 1 | bronze_GER = 1 | gold_GBR = 1 | silver_GBR = 1 | bronze_GBR = 0 | host_GBR = yes | gold_ITA = 1 | silver_ITA = 1 | bronze_ITA = 0 | gold_NED = 1 | silver_NED = 1 | bronze_NED = 1 | gold_NOR = 2 | silver_NOR = 0 | bronze_NOR = 0 | gold_POL = 0 | silver_POL = 1 | bronze_POL = 0 | gold_SWE = 0 | silver_SWE = 0 | bronze_SWE = 1 }} == Latvijas sportisti == Latvijas izlases sastāvā startam Eiropas čempionātā tika iekļauti septiņi sportisti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://athletics.lv/lv/article/5953/latvijas-izlase-dodas-uz-eiropas-cempionatu-vieglatletika|title=Latvijas izlase dodas uz Eiropas čempionātu vieglatlētikā |date={{dat|2026|7|30|N|bez}} |website=athletics.lv |accessdate={{dat|2026|8|1||bez}}}}</ref> {|class="wikitable" style="text-align: center" |- !Sportists !Disciplīna !Vieta !Rezultāts |- |align=left|[[Patriks Gailums]]||Šķēpa mešana|| || |- |align=left|[[Anete Sietiņa]]||Šķēpa mešana|| || |- |align=left|[[Krišjānis Suntažs]]||Šķēpa mešana|| || |- |align=left|[[Oskars Grava]]||200 m|| || |- |align=left|[[Valters Kreišs]]||Kārtslēkšana|| || |- |align=left|[[Raivo Saulgriezis]]||Maratona soļošana|| || |- |align=left|[[Modra Liepiņa]]||Pusmaratona soļošana|| || |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.birmingham26.com/ Oficiālā tīmekļa vietne] {{en ikona}} {{Eiropas vieglatlētikas čempionāti}} [[Kategorija:2026. gads sportā|Eiropas čempionāts vieglatlētikā]] [[Kategorija:Vieglatlētika Lielbritānijā]] [[Kategorija:Eiropas čempionāts vieglatlētikā]] nxikuezw1nvff65xjcwch8qdavtw5ep 4505865 4505863 2026-08-11T21:03:00Z Vylks 50297 /* Medaļu kopvērtējums */ 4505865 wikitext text/x-wiki {{notiek sports|vieglatlētika}} {{Starptautiska vieglatlētikas turnīra infokaste | Nosaukums = 2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā | Logo = | Izmērs = | Stadions = ''[[Alexander Stadium]]'' | Norises vieta = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Birmingema}} | Laiks = 10.—16. augusts | Valstu skaits = | Dalībnieki = | Disciplīnas = 50 | Iepriekšējais = [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024]] | Nākamais = ''2028'' }} '''2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā''' ir 27. [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]] [[vieglatlētika|vieglatlētikā]]. Tas notiek [[Birmingema|Birmingemā]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], no 2026. gada 10. līdz 16. augustam. Sacensības pamatā notiek ''[[Alexander Stadium]]''. Čempionāta rīkošanas tiesības Birmingemai tika piešķirtas 2022. gada novembrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.european-athletics.com/home/news/birmingham-awarded-2026-european-athletics-championships|title=Birmingham awarded 2026 European Athletics Championships|language=en |date={{dat|2022|11|11|N|bez}} |website=european-athletics.com |accessdate={{dat|2026|8|1||bez}}}}</ref> Šī ir pirmā reize, kad Eiropas čempionāts vieglatlētikā norisinās Apvienotajā Karalistē. Pirmo reizi sacensību programmā ir iekļauta 4x100 metru jauktā stafete. Sākot ar šo čempionātu, soļošanas distances tika nomainītas uz maratona un pusmaratona soļošanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.european-athletics.com/home/news/three-new-events-at-birmingham-2026-agreed-at-european-athletics-council|title=Three new events at Birmingham 2026 agreed at European Athletics Council|language=en |date={{dat|2025|5|4|N|bez}} |website=european-athletics.com |accessdate={{dat|2026|8|1||bez}}}}</ref> == Rezultāti == === Vīrieši === {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna|columns=2}} |- |100 metri | {{Flagathlete|[[Romels Gleivs]]|GBR}} || 10,09 | {{Flagathlete|[[Džeremaija Azu]]|GBR}} || 10,16 | {{Flagathlete|[[Ouens Ansā]]|GER}} || 10,19 |- |200 metri | || | || | || |- |400 metri | || | || | || |- |800 metri | || | || | || |- |1500 metri | || | || | || |- |5000 metri | {{Flagathlete|[[Jākobs Ingebrigtsens]]|NOR}} || 13:15,29 SB | {{Flagathlete|[[Florians Brems]]|GER}} || 13:15,60 | {{Flagathlete|[[Etjēns Dagino]]|FRA}} || 13:16,09 |- |10 000 metri | || | || | || |- |Maratons | || | || | || |- |110 metru barjerskrējiens | || | || | || |- |400 metru barjerskrējiens | || | || | || |- |3000 metru šķēršļu skrējiens | || | || | || |- |4x100 metru stafete | || | || | || |- |4x400 metru stafete | || | || | || |- |Pusmaratona soļošana | || | || | || |- |Maratona soļošana | || | || | || |- |Augstlēkšana | || | || | || |- |Kārtslēkšana | || | || | || |- |Tāllēkšana | {{Flagathlete|[[Miltiadis Tentoglu]]|GRE}} || 8,44 m | {{Flagathlete|[[Simons Ēhammers]]|SUI}} || 8,29 m | {{Flagathlete|[[Božidars Sarabojukovs]]|BUL}} || 8,26 m |- |Trīssoļlēkšana | || | || | || |- |Lodes grūšana | {{Flagathlete|[[Leonardo Fabri]]|ITA}} || 22,31 m | {{Flagathlete|[[Dzane Veirs]]|ITA}} || 21,12 m | {{Flagathlete|[[Viktors Petešons]]|SWE}} || 20,97 m |- |Diska mešana | || | || | || |- |Šķēpa mešana | || | || | || |- |Vesera mešana | {{Flagathlete|[[Bence Halāss]]|HUN}} || 84,25 m WL '''NR''' | {{Flagathlete|[[Merlins Hummels]]|GER}} || 81,30 m | {{Flagathlete|[[Mihailo Kohans]]|UKR}} || 79,49 m |- |Desmitcīņa | || | || | || |- style="background-color:#e8e8e8;" |colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}} |} === Sievietes === {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna|columns=2}} |- |100 metri | {{Flagathlete|[[Eimija Hanta]]|GBR}} || 11,00 | {{Flagathlete|[[Eva Svoboda]]|POL}} || 11,02 | {{Flagathlete|[[Delfīne Nkansa]]|BEL}} || 11,06 PB |- |200 metri | || | || | || |- |400 metri | || | || | || |- |800 metri | || | || | || |- |1500 metri | || | || | || |- |5000 metri | {{Flagathlete|[[Nadja Batokleti]]|ITA}} || 15:37,84 | {{Flagathlete|[[Marta Garsija]]|ESP}} || 15:39,98 SB | {{Flagathlete|[[Mikola Majori]]|ITA}} || 15:40,65 |- |10 000 metri | || | || | || |- |Maratons | || | || | || |- |100 metru barjerskrējiens | {{Flagathlete|[[Nadine Visere]]|NED}} || 12,67 | {{Flagathlete|[[Pia Skšišovska]]|POL}} || 12,67 | {{Flagathlete|[[Latisija Baptē]]|FRA}} || 12,73 |- |400 metru barjerskrējiens | || | || | || |- |3000 metru šķēršļu skrējiens | || | || | || |- |4x100 metru stafete | || | || | || |- |4x400 metru stafete | || | || | || |- |Pusmaratona soļošana | || | || | || |- |Maratona soļošana | || | || | || |- |Augstlēkšana | || | || | || |- |Kārtslēkšana | || | || | || |- |Tāllēkšana | || | || | || |- |Trīssoļlēkšana | || | || | || |- |Lodes grūšana | {{Flagathlete|[[Džesika Shildere]]|NED}} || 20,73 m | {{Flagathlete|[[Jorinde van Klinkena]]|NED}} || 19,64 m PB | {{Flagathlete|[[Jemisi Ogunleje|Jemisi Mabri]]|GER}} || 19,50 m |- |Diska mešana | || | || | || |- |Šķēpa mešana | || | || | || |- |Vesera mešana | || | || | || |- |Septiņcīņa | || | || | || |- style="background-color:#e8e8e8;" |colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}} |} === Jaukti === {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna|columns=2}} |- | 4x100 metru stafete | || | || | || |- | 4x400 metru stafete | {{NOR}}<br />[[Karstens Varholms]]<br />[[Amālije Jūela]]<br />[[Andrēass Ofstads Kulsengs]]<br />[[Henriete Jēgere]] || 3:09,62 '''CR''' '''NR''' | {{GBR2}}<br />[[Bens Džefrīss]]<br />[[Šarlote Henriha]]<br />[[Tobijs Heriss]]<br />[[Jemi Mērija Džona]] || 3:10,47 | {{NED}}<br />[[Jonass Feiferss]]<br />[[Līke Klavere]]<br />[[Terenss Agards]]<br />[[Mirte van der Shota]] || 3:10,77 SB |- bgcolor= e8e8e8 |colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}} |} == Medaļu kopvērtējums == {{Medals table | caption = | host = GBR | flag_template = | event = | team = | source = | gold_BEL = 0 | silver_BEL = 0 | bronze_BEL = 1 | gold_BUL = 0 | silver_BUL = 0 | bronze_BUL = 1 | gold_FRA = 0 | silver_FRA = 0 | bronze_FRA = 2 | gold_GER = 0 | silver_GER = 2 | bronze_GER = 2 | gold_GBR = 2 | silver_GBR = 2 | bronze_GBR = 0 | host_GBR = yes | gold_GRE = 1 | silver_GRE = 0 | bronze_GRE = 0 | gold_HUN = 1 | silver_HUN = 0 | bronze_HUN = 0 | gold_ITA = 2 | silver_ITA = 1 | bronze_ITA = 1 | gold_NED = 2 | silver_NED = 1 | bronze_NED = 1 | gold_NOR = 2 | silver_NOR = 0 | bronze_NOR = 0 | gold_POL = 0 | silver_POL = 2 | bronze_POL = 0 | gold_ESP = 0 | silver_ESP = 1 | bronze_ESP = 0 | gold_SWE = 0 | silver_SWE = 0 | bronze_SWE = 1 | gold_SUI = 0 | silver_SUI = 1 | bronze_SUI = 0 | gold_UKR = 0 | silver_UKR = 0 | bronze_UKR = 1 }} == Latvijas sportisti == Latvijas izlases sastāvā startam Eiropas čempionātā tika iekļauti septiņi sportisti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://athletics.lv/lv/article/5953/latvijas-izlase-dodas-uz-eiropas-cempionatu-vieglatletika|title=Latvijas izlase dodas uz Eiropas čempionātu vieglatlētikā |date={{dat|2026|7|30|N|bez}} |website=athletics.lv |accessdate={{dat|2026|8|1||bez}}}}</ref> {|class="wikitable" style="text-align: center" |- !Sportists !Disciplīna !Vieta !Rezultāts |- |align=left|[[Patriks Gailums]]||Šķēpa mešana|| || |- |align=left|[[Anete Sietiņa]]||Šķēpa mešana|| || |- |align=left|[[Krišjānis Suntažs]]||Šķēpa mešana|| || |- |align=left|[[Oskars Grava]]||200 m|| || |- |align=left|[[Valters Kreišs]]||Kārtslēkšana|| || |- |align=left|[[Raivo Saulgriezis]]||Maratona soļošana|| || |- |align=left|[[Modra Liepiņa]]||Pusmaratona soļošana|| || |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.birmingham26.com/ Oficiālā tīmekļa vietne] {{en ikona}} {{Eiropas vieglatlētikas čempionāti}} [[Kategorija:2026. gads sportā|Eiropas čempionāts vieglatlētikā]] [[Kategorija:Vieglatlētika Lielbritānijā]] [[Kategorija:Eiropas čempionāts vieglatlētikā]] qbxa0j0madoxkoz5bx1i9pqmeox8pel 0 636637 4505769 4505292 2026-08-11T15:58:16Z Lietotaajs 19361 4505769 wikitext text/x-wiki {{Labošanā}} {{distinguish|11 metru soda sitiens}} [[File:Penalty kick Lahm Cech Champions League Final 2012.jpg|thumb|[[Filips Lāms]] izpilda sitienu soda sitienu sērijā [[2012. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2012. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]]] Futbolā '''soda sitienu sērija''', kas agrāk bija pazīstama kā '''sitieni no 11 metru atzīmes''' un sarunvalodā bieži tiek saukta vienkārši par '''pendelēm''', ir veids, kā noteikt spēles uzvarētāju, ja mačs nedrīkst beigties neizšķirti un rezultāts joprojām ir neizšķirts pēc pamatlaika, kā arī [[Papildlaiks (sports)|papildlaika]] (ja tas tiek spēlēts). Piemēram, [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] izcīņā 11 metru soda sitienu sērijas tiek izmantotas izslēgšanas spēlēs, [[Izslēgšanas sistēma|1/16 finālā]], [[Izslēgšanas sistēma|astotdaļfinālā]], [[Izslēgšanas sistēma|ceturtdaļfinālā]], [[Izslēgšanas sistēma|pusfinālā]] un [[Izslēgšanas sistēma|finālā]]. Soda sitienu sērijā abas komandas pārmaiņus izpilda sitienus pa vārtiem no 11 metru atzīmes, un vārtus sargā tikai pretinieku komandas [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]]. Katra komanda sāk ar pieciem sitieniem, kurus jāizpilda pieciem dažādiem spēlētājiem. Par uzvarētāju kļūst komanda, kura pēc šiem sitieniem ir guvusi vairāk vārtu. Sērija tiek pārtraukta nekavējoties, ja viena komanda iegūst tādu pārsvaru, kuru pretinieks vairs matemātiski nevar atspēlēt. Ja pēc pieciem sitieniem katrai komandai rezultāts ir vienāds, sērija turpinās ar papildu kārtām pēc "[[Pēkšņā uzvara (sports)|pēkšņās uzvaras]]" principa (''sudden death'').<ref name="Laws">{{cite web|url=https://downloads.theifab.com/downloads/laws-of-the-game-2025-26-single-pages|title=Laws of the Game 2025/26|website=IFAB|access-date=21 February 2026|pages=97–100|archive-url=https://web.archive.org/web/20250814061754/https://downloads.theifab.com/downloads/laws-of-the-game-2025-26-single-pages|archive-date=14 August 2025}}</ref> Vārti, kas gūti 11 metru soda sitienu sērijā netiek ieskaitīti spēlētāja individuālajā vārtu statistikā, netiek pieskaitīti komandas spēles rezultātam, bet tiek uzskaitīti atsevišķi no vārtiem, kas gūti spēles laikā (tostarp papildlaikā, ja tāds bijis). Lai gan atsevišķs sitiens soda sitienu sērijā pēc būtības līdzinās [[11 metru soda sitiens|11 metru]] soda sitienam spēles laikā, starp tiem ir vairākas atšķirības. Būtiskākā atšķirība ir tā, ka pēc sitiena izpildīšanas ne sitiena izpildītājs, ne jebkurš cits spēlētājs (izņemot vārtsargu) nedrīkst atkārtoti spēlēt bumbu. Soda sitienu sērija ir viens no trim [[Futbola noteikumi|Spēles noteikumos]] paredzētajiem veidiem, kā noteikt uzvarētāju, ja spēle beigusies neizšķirti. Pārējie divi veidi ir: papildlaiks un divu spēļu summas gadījumā – [[izbraukumā gūto vārtu noteikums]].<ref name="Laws" /> Parasti 11 metru soda sitienu sēriju izmanto tikai tad, ja viens vai abi pārējie paņēmieni nav ļāvuši noskaidrot uzvarētāju. Kārtību, kādā konkrētajā spēlē tiek noteikts uzvarētājs, iepriekš nosaka attiecīgo sacensību organizētājs. Lielākajā daļā profesionālo sacensību, ja pēc 90 minūšu pamatlaika rezultāts ir neizšķirts, tiek spēlēts papildlaiks, kas sastāv no diviem 15 minūšu puslaikiem. Ja arī pēc papildlaika uzvarētājs nav noskaidrots, tiek izpildīta 11 metru soda sitienu sērija. Lai gan soda sitienu sērijas futbolā plaši tiek izmantotas kopš 20. gadsimta 70. gadiem, tās ir izraisījušas daudz diskusiju. Daudzi futbola līdzjutēji un speciālisti uzskata, ka to iznākumu pārāk lielā mērā ietekmē [[veiksme]], nevis komandas meistarība, un ka uzvarētāja noteikšana, balstoties uz individuālām divcīņām starp sitiena izpildītāju un vārtsargu, pilnībā neatspoguļo futbola kā [[Komandu sports|komandas sporta]] būtību.<ref>{{cite web|url=http://www.bases.org.uk/write/545_Expert_statement_on_Psychological_preparation_for_Football_penalty_shootouts.pdf|title=The BASES Expert Statement on the Psychological Preparation for Football Penalty Shootouts|author1=Wilson, M|author2=Wood, G|publisher=British Association of Sports and Exercise Sciences|access-date=28 January 2015|author3=Jordet, G.|archive-url=https://web.archive.org/web/20160106200749/http://www.bases.org.uk/write/545_Expert_statement_on_Psychological_preparation_for_Football_penalty_shootouts.pdf|archive-date=6 January 2016}}</ref> Tomēr pētījumi liecina, ka komandas kopējais spēks un meistarība joprojām ir nozīmīgi faktori, kas ietekmē uzvarētāju arī 11 metru soda sitienu sērijās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S2214804320300240?via%3Dihub|title=Pressure versus ability: Evidence from penalty shoot-outs between teams from different divisions|website=sciencedirect|access-date=August 6, 2026|date=December 2020|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tandfonline.com/doi/full/10.1080/24748668.2020.1799171|title=Almost a lottery: the influence of team strength on success in penalty shootouts|website=tandfonline|access-date=6 August 2026|date=2 September 2020|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://journals.sagepub.com/doi/10.1177/17479541261416771|title=Team strength and penalty shootouts in soccer: Market value predicts the winner|website=journals.sagepub.com|access-date=August 6, 2026|date=February 3, 2026|language=en}}</ref> Turklāt daudzi uzskata, ka tieši spriedze, psiholoģiskais spiediens un neprognozējamība padara šīs sērijas par vienu no aizraujošākajiem noslēgumiem sportā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eu.usatoday.com/story/sports/columnist/martin-rogers/2018/07/01/world-cup-how-nfl-nba-mlb-get-soccer-shootout/749658002/|title=World Cup shootouts are great and here is how other sports can adopt the thrilling finale|website=eu.usatoday.com|access-date=August 6, 2026|language=en}}</ref> == Pārskats == Soda sitienu sērijas laikā visi spēlētāji, izņemot sitiena izpildītāju un abus vārtsargus, atrodas laukuma centra aplī.<ref name="Laws" /> Komandas, kas izpilda sitienu, vārtsargs atrodas vārtu līnijas un soda laukuma līnijas krustpunktā (16,5 m no vārtiem), pie viena no tiesneša asistentiem. Vārti, kas gūti 11 metru soda sitienu sērijā, parasti netiek ieskaitīti spēlētāju individuālajā vārtu statistikā.{{Nepieciešama atsauce}} Neizšķirts futbolā ir bieži sastopams spēles iznākums. Tāpēc soda sitienu sērijas tiek izmantotas tikai tajās sacensībās, kurās ir nepieciešams noteikt uzvarētāju.<ref name="Laws" /> Visbiežāk tās tiek izmantotas [[Izslēgšanas sistēma|izslēgšanas turnīros]], kuros zaudētājs izstājas no sacensībām, nevis līgas turnīros, kuros komandas savā starpā spēlē pēc apļa sistēmas. Parasti pirms soda sitienu sērijas tiek izspēlēts papildlaiks, taču tas nav obligāts.<ref name="Laws" /> Piemēram, šādos turnīros uzvarētāju nosaka ar 11 metru soda sitienu sēriju uzreiz pēc pamatlaika beigām: ''[[Copa Libertadores]]'', ''[[Copa América]]'' (ceturtdaļfinālos, pusfinālos un spēlē par trešo vietu), [[CONCACAF Zelta kauss]] (ceturtdaļfinālos un pusfinālos), ''[[FA Community Shield]]'', ''[[Anglijas Līgas kauss|EFL League Cup]]'' un [[Anglijas futbola līgas trofeja|''English Football League Trophy'']].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.concacaf.com/competitions/gold-cup/regulations|title=Gold Cup|last=Concacaf|website=Concacaf|access-date=2026-08-06|language=en}}</ref> Dažu sacensību noteikumi paredz, ka soda sitienu sēriju var izmantot arī grupu turnīrā, lai noteiktu komandu vietu sadalījumu. Tas iespējams ļoti retos gadījumos, kad divas komandas, kas savā starpā aizvadījušas pēdējo grupas spēli, turnīru noslēdz ar pilnīgi vienādiem rādītājiem un nevienai citai komandai grupā nav tādu pašu rezultātu. Šāds gadījums notika [[2003. gada UEFA Eiropas sieviešu U-19 čempionāts|2003. gada UEFA Eiropas sieviešu U-19 čempionātā]], kad Itālijas un Zviedrijas izlases uzreiz pēc savstarpējās neizšķirtās spēles izpildīja 11 metru soda sitienu sēriju, lai noteiktu vietu sadalījumu grupā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tablese/eur-women-u19-03.html|title=European Women U-19 Championship 2002-03|website=www.rsssf.org|access-date=2026-08-06}}</ref> Savukārt [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada FIFA Pasaules kausā]] šāds noteikums vēl nepastāvēja. Kad [[Īrijas futbola izlase|Īrijas]] un [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlandes]] izlases [[1990. gada FIFA Pasaules kauss#F grupa|grupu turnīru]] pabeidza ar pilnīgi vienādiem rādītājiem, to vietu secība tika noteikta izlozes ceļā.<ref>{{cite book|author=FIFA Technical Study Group|title=FIFA World Cup Italia'90: Official Report|publisher=FIFA|year=1990|page=59|url=https://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc_italy_1990_a_part2_277.pdf|quote=So the last two matches in Group F would decide whether teams could proceed forward by their own efforts, or make FIFA resort to drawing lots in Rome. [..] Ireland and Holland fought yet another 1–1 result and the draw in Rome placed Ireland in second place and Holland third.|archive-url=https://web.archive.org/web/20150924153727/http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc_italy_1990_a_part2_277.pdf|archive-date=24 September 2015}}</ref> Vairākas līgas, piemēram, Japānas ''[[J.League]]'',<ref>Hirata, T.; Szymanski, S. "The J. League and the World Cup". In Lee, YH; Fort, R (eds.). ''The Sports Business in The Pacific Rim''. Sports Economics, Management and Policy.</ref> ir eksperimentējušas ar soda sitienu sērijām arī pēc neizšķirtām līgas spēlēm, uzvarētājam piešķirot papildu punktu. Līdzīga sistēma sākotnēji tika izmantota arī ''[[Major League Soccer]]'' (MLS) Amerikas Savienotajās Valstīs un Kanādā, taču tur izmantotā 11 metru soda sitienu procedūra atšķīrās no starptautiski pieņemtās. Arī [[Dienvidslāvijas Pirmās līga|Dienvidslāvijas Pirmās līgas]] pēdējās sezonās pirms valsts sabrukuma neizšķirti tika atcelti – uzvarētājs pēc soda sitienu sērijas saņēma vienu punktu, bet zaudētājs punktus nesaņēma. Šī sistēma bija pretrunīgi vērtēta un nepopulāra, un to bieži ironiski dēvēja par "Šaibera pendelēm", atsaucoties uz toreizējo Dienvidslāvijas Futbola asociācijas prezidentu [[Slavko Šaibers|Slavko Šaiberu]], kurš bija šīs reformas iniciators. Lai gan komanda, kas uzvar 11 metru soda sitienu sērijā, tiek uzskatīta par spēles uzvarētāju un turpina dalību turnīrā (vai kļūst par čempioni finālā), FIFA statistiski šo spēli joprojām uzskaita kā neizšķirtu. Piemēram, Nīderlandes izlase oficiāli tiek uzskatīta par neuzvarētu [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā, lai gan pusfinālā tā zaudēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnai]] soda sitienu sērijā un neiekļuva finālā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.fifa.com/worldcup/news/y=2014/m=7/news=van-gaal-we-can-still-make-history-2403702.html|title=Van Gaal: We can still make history|work=FIFA.com|access-date=2026-08-06|date=2014-07-11|last=FIFA.com|language=en-GB|archive-date=2018-01-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20180129004925/http://www.fifa.com/worldcup/news/y=2014/m=7/news=van-gaal-we-can-still-make-history-2403702.html}}</ref> == Procedūra == Tālāk sniegts soda sitienu sērijas procedūras kopsavilkums. Šī procedūra ir noteikta Spēles noteikumu 10. noteikumā „Spēles iznākuma noteikšana”.<ref name="Laws" /> [[File:Hearts vs. Gretna Scottish Cup final.jpg|thumb|[[Stīvens Preslijs]] realizē 11 metru soda sitienu [[Edinburgas "Hearts"|Edinburgas]] [[Edinburgas "Hearts"|"Hearts"]] labā, [[2006. gada Skotijas kausa fināls|2006. gada Skotijas kausa finālā]], soda sitienu sērijā, pret ''[[Gretna FC|Gretna]]'']] [[File:Didier Drogba Manuel Neuer last penalty kick Champions League Final 2012.jpg|thumb|[[Didjē Drogba|Didjē Drogbā]] izšķirošoais 11 metru soda sitiens [[2012. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2012. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]]] # Tiesnesis ar [[Monētas mešana|monētas mešanu]] nosaka, uz kuriem vārtiem tiks izpildīta 11 metru soda sitienu sērija. Drošības apsvērumu dēļ vai gadījumā, ja vārti vai laukuma segums kļūst neizmantojami, tiesnesis drīkst mainīt izvēlētos vārtus.<ref name="Laws" /> # Pēc tam tiesnesis atkārtoti met monētu, lai noteiktu, kura komanda izpildīs pirmo sitienu. # Visi spēlētāji, izņemot sitiena izpildītāju un abus vārtsargus, atrodas [[Futbola laukums|laukuma]] centra aplī. # Katrs sitiens tiek izpildīts saskaņā ar soda sitiena izpildes noteikumiem. Sitienu izpilda no [[Soda laukums|soda sitiena atzīmes]], kas atrodas 11 metru attālumā no vārtu līnijas un vienādā attālumā no abām sānu līnijām. Vārtus aizsargā tikai pretinieku komandas vārtsargs. Līdz sitiena izpildei viņam jāatrodas uz vārtu līnijas starp vārtu stabiem, taču viņš drīkst lēkāt uz vietas, vicināt rokas, pārvietoties pa vārtu līniju un citādi mēģināt novērst sitiena izpildītāja uzmanību. # Katra komanda pati nosaka secību, kādā tās tiesīgie spēlētāji izpilda sitienus. # Katrs spēlētājs drīkst sist bumbu tikai vienu reizi. Pēc sitiena izdarīšanas viņš vairs nedrīkst spēlēt ar bumbu atkārtoti. # Neviens cits spēlētājs, izņemot sitiena izpildītāju un vārtsargu, nedrīkst pieskarties bumbai.<ref name="Laws" /> # Vārti tiek ieskaitīti, ja pēc sitiena bumba, tai pieskaroties tikai sitiena izpildītājam, pilnībā šķērso vārtu līniju starp stabiem un zem pārliktņa, nepieskaroties nevienam citam spēlētājam, spēles amatpersonai vai citai personai, izņemot vārtsargu. Bumba pirms vārtu gūšanas drīkst vairākas reizes atsisties pret vārtsargu, vārtu stabiem vai pārliktni, ja tiesnesis uzskata, ka tās kustība joprojām ir sākotnējā sitiena rezultāts. Šis jautājums tika precizēts pēc incidenta [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986. gada FIFA Pasaules kausa]] 11 metru soda sitienu sērijā starp [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīliju]] un [[Francijas futbola izlase|Franciju]]. [[Bruno Bellone|Bruno Bellones]] izpildītais sitiens atsitās pret vārtu stabu, pēc tam trāpīja vārtsargam [[Karlušs Gallu|Karlušam]] mugurā un tikai tad ielidoja vārtos. Tiesnesis [[Joans Igna]] vārtu guvumu ieskaitīja Francijas labā. Savukārt Brazīlijas izlases kapteinis [[Ediņu Nazarets Filju|Ediņu]] saņēma dzelteno kartīti par protestēšanu, jo uzskatīja, ka sitiens bija jāatzīst par neveiksmīgu jau brīdī, kad bumba atsitās pret vārtu stabu. Lai novērstu līdzīgas domstarpības nākotnē, 1987. gadā [[Starptautiskā Futbola asociācijas valde]] (IFAB) precizēja Spēles noteikumu 14. noteikumu, kas reglamentē 11 metru soda sitienu izpildi, skaidri nosakot, ka vārtu guvums ir spēkā, ja pēc sākotnējā sitiena bumba, atsitusies pret vārtu stabu, pārliktni vai vārtsargu, tomēr pilnībā šķērso vārtu līniju un tiesnesis uzskata, ka bumbas kustība ir nepārtraukts sākotnējā sitiena rezultāts. Šis precizējums apstiprināja tiesneša Joana Ignas pieņemto lēmumu.<ref>{{cite web|url=http://www.corshamref.org.uk/newsletter/news06jul.htm|title=The Corsham Referee Newsletter|last=Carosi|first=Julian|access-date=20 June 2008|date=July 2006|number=31|archive-url=https://web.archive.org/web/20081006164438/http://corshamref.org.uk/newsletter/news06jul.htm|archive-date=6 October 2008}} and {{cite book|chapter-url=http://ssbra.org/html/laws/IFABarc/pdf/1987/1987app.pdf|title=Minutes of the AGM|publisher=Soccer South Bay Referee Association|location=Llandudno|date=13 June 1987|access-date=29 November 2009|pages=18–22|chapter=III.8(a) Proposal by the Scottish Football Association: Law XIV—Penalty Kick|archive-url=https://web.archive.org/web/20110430130743/http://ssbra.org/html/laws/IFABarc/pdf/1987/1987app.pdf|archive-date=30 April 2011}}</ref> # Komandas sitienus izpilda pārmaiņus, līdz katra komanda ir izpildījusi piecus sitienus. Tomēr sērija beidzas agrāk, ja viena komanda iegūst tādu pārsvaru, ko otra komanda ar atlikušajiem sitieniem vairs nevar panākt. Piemēram, [[2006. gada FIFA Pasaules kausa fināls|2006. gada FIFA Pasaules kausa finālā]] soda sitienu sērija noslēdzās pēc tam, kad [[Fabio Groso]] realizēja Itālijas izlases piekto sitienu. Lai gan Francijas izlasei (kura līdz tam bija realizējusi trīs sitienus) vēl bija atlicis viens sitiens, tā vairs nevarēja panākt Itāliju, tāpēc sērija tika pārtraukta un Itālija tika pasludināta par uzvarētāju. Līdzīgi arī [[2022. gada FIFA Pasaules kausa fināls|2022. gada FIFA Pasaules kausa finālā]] [[Gonsalo Montjels|Gonsalo Montjela]] precīzi izpildītais ceturtais realizētais sitiens Argentīnas izlases labā nodrošināja komandai pasaules čempionu titulu. Lai arī gan Francijai, gan Argentīnai vēl bija atlicis pa vienam sitienam, Francija vairs nevarēja izlīdzināt rezultātu, tādēļ 11 metru soda sitienu sērija tika noslēgta priekšlaicīgi. # Ja pēc pieciem sitieniem katrai komandai rezultāts ir vienāds, sērija turpinās pēc [[Pēkšņā uzvara (sports)|pēkšņās]] [[Pēkšņā uzvara (sports)|uzvaras]] principa – komandas pārmaiņus izpilda pa vienam sitienam, līdz viena komanda gūst vārtus, bet otra savā sitienā negūst. # Par spēles uzvarētāju kļūst komanda, kas sērijā guvusi vairāk vārtu. # Sērijā drīkst piedalīties tikai tie spēlētāji, kuri atradās laukumā spēles beigās vai īslaicīgi bija to atstājuši (piemēram, savainojuma vai ekipējuma sakārtošanas dēļ).<ref name="Laws" /> Ja vienai komandai sērijas sākumā ir vairāk spēlētāju nekā pretiniekam (piemēram, savainojumu vai noraidījumu dēļ), komandai ar lielāku spēlētāju skaitu tas jāsamazina līdz pretinieku komandas spēlētāju skaitam. Šo procedūru sauc par „skaita izlīdzināšanu” (''reduce to equate''). Izslēgtie spēlētāji sērijā vairs nepiedalās ne kā sitienu izpildītāji, ne kā vārtsargi, izņemot gadījumu, ja jāaizstāj savainots vārtsargs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/aboutfifa/developing/refereeing/news/newsid%3D74400.html|title=FIFA.com - The Laws change and the game gets better|last=FIFA.com|website=www.fifa.com|access-date=2026-08-07|language=en|archive-date=2008-05-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20080514104336/http://www.fifa.com/aboutfifa/developing/refereeing/news/newsid%3D74400.html}}</ref> # Ja sērijas laikā vārtsargs gūst savainojumu, viņu drīkst nomainīt ar rezerves spēlētāju (ja vēl ir pieejama maiņa saskaņā ar sacensību noteikumiem) vai ar spēlētāju, kurš iepriekš tika izslēgts skaita izlīdzināšanas procedūrā.<ref name="Laws" /> # Ja sērijas laikā vārtsargs tiek noraidīts, viņa vietā vārtos stājas cits spēlētājs, kurš pabeidza spēli laukumā.<ref name="Laws" /> # Ja sērijas laikā savainojumu gūst vai tiek noraidīts laukuma spēlētājs, maiņa nav atļauta. Pretinieku komandai attiecīgi jāsamazina savu spēlētāju skaits, lai saglabātu vienādu spēlētāju skaitu.<ref name="Laws" /> # Jebkurš spēlētājs, kurš paliek laukumā, drīkst ieņemt vārtsarga vietu, pat ja spēles laikā nav bijis vārtsargs. # Neviens spēlētājs nedrīkst izpildīt otro sitienu, kamēr visi pārējie tiesīgie komandas spēlētāji, tostarp vārtsargs, nav izpildījuši savu pirmo sitienu. # Ja pēc tam, kad visi tiesīgie spēlētāji ir izpildījuši pa vienam sitienam, rezultāts joprojām ir neizšķirts, nākamajā kārtā spēlētājiem nav obligāti jāievēro tā pati sitienu secība.<ref name="Laws" /> # 11 metru soda sitienu sēriju nedrīkst aizkavēt, gaidot spēlētāju, kurš atstājis laukumu. Ja viņš laikus neatgriežas, viņa sitiens tiek zaudēts un netiek izpildīts. # Tiesnesis nedrīkst pārtraukt spēli, ja soda sitienu sērijas laikā vienai no komandām laukumā paliek mazāk nekā septiņi spēlētāji.<ref name="Laws" /> == Taktika == Aizsargāt vārtus no 11 metru soda sitienu ir viens no grūtākajiem uzdevumiem, ar ko vārtsargs var saskarties. Daži vārtsargi jau iepriekš izlemj, uz kuru pusi lēkt, tādējādi iegūstot vairāk laika, lai aizsniegtu vārtu stūri. 2011. gadā žurnālā ''Psychological Science'' publicēts pētījums atklāja, ka vārtsargi, kuru komanda atradās iedzinējos, 71% gadījumu lēca uz labo pusi, bet tad, kad komanda bija vadībā, tas notika 48% gadījumu, savukārt pie neizšķirta rezultāta – 49% gadījumu. Tiek uzskatīts, ka šī parādība varētu būt saistīta ar noteiktu priekšroku labajai pusei, kas novērojama sociālajiem zīdītājiem.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.npr.org/2011/08/02/138922339/under-pressure-soccer-goalies-tend-to-dive-right|title=Under Pressure, Soccer Goalies Tend To Dive Right|work=NPR|access-date=2026-08-08|date=2011-08-02|last=S|language=en}}</ref> Citi vārtsargi cenšas nolasīt sitiena izpildītāja kustības un paredzēt, uz kuru pusi tiks raidīta bumba. Savukārt sitiena izpildītājs var mēģināt vārtsargu maldināt ar māņkustību vai aizkavēt sitienu, lai redzētu, uz kuru pusi vārtsargs sāk kustēties. Sitot augstu un pa vārtu centru, kur vārtsargs, iespējams, jau ir atstājis brīvu vietu, pastāv vislielākais risks raidīt bumbu pāri vārtu pārliktnim.<ref>How to actually, seriously play soccer 2007/2008, p.130: "Don't shoot right down the pipe"</ref> Ja vārtsargs spēles laikā atvaira 11 metru soda sitienu, pastāv iespēja, ka sitiena izpildītājs vai kāds viņa komandas biedrs gūs vārtus no atlēkušās bumbas. Tomēr tas neattiecas uz 11 metru soda sitienu sēriju, jo pēc sitiena izpildītājs vairs nedrīkst atkārtoti spēlēt ar bumbu. Tā kā visa 11 metru soda sitienu sērija notiek pie vieniem un tiem pašiem vārtiem, līdzjutēji, kas atrodas aiz vārtiem, var atbalstīt vienu komandu un mēģināt novērst otras komandas sitienu izpildītāju uzmanību. Lai novērstu šādas iespējamās priekšrocības, 2016. gadā Spēles noteikumos tika veiktas izmaiņas, paredzot monētas mešanu starp abām komandām pirms 11 metru soda sitienu sērijas. Monētas mešanas uzvarētājs iegūst tiesības izvēlēties, uz kuriem vārtiem tiks izpildīti sitieni. Iepriekš šo lēmumu pieņēma tiesnesis pēc saviem ieskatiem. Tiesnesis drīkst mainīt izvēlētos vārtus tikai drošības apsvērumu dēļ vai tad, ja izvēlētie vārti vai laukuma segums nav izmantojami.<ref name="Laws" /> Vārtsargs nedrīkst izmantot provokatīvus vai uzmanību novērsošus paņēmienus, piemēram, tīrīt savus futbola apavus vai lūgt tiesnesim pārbaudīt, vai bumba ir pareizi novietota. Par šādu rīcību var tikt piešķirta dzeltenā kartīte par nesportisku uzvedību. Labs piemērs ir [[Brūss Grobelārs|Brūsa Grobelāra]] uzvedība [[1984. gada Eiropas kausa fināls|1984. gada Eiropas kausa fināla]] 11 metru soda sitienu sērijā. Viņš demonstrēja tā sauktās „ļodzīgās kājas”, izdarot komiskas kustības, lai novērstu ''[[AS Roma|Roma]]'' spēlētāja [[Frančesko Graciāni]] uzmanību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/european/european-cup-final-home-truths-from-rome-7766965.html|title=European Cup Final: Home truths from Rome|website=The Independent|access-date=2026-08-09|date=2012-05-18|language=en}}</ref> Vārtsargam ir aizliegts atkāpties no vārtu līnijas pirms sitiena, lai samazinātu sitiena izpildītāja leņķi. [[2003. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2003. gada UEFA Čempionu līgas fināla]] 11 metru soda sitienu sērijā tas izraisīja diskusijas, jo atkārtojumi liecināja, ka abi vārtsargi bija izkustējušies no vārtu līnijas pirms sitieniem. Līdzīga situācija tika novērota arī [[2005. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2005. gada UEFA Čempionu līgas finālā]], kad to darīja [[Ježijs Dudeks]].{{Nepieciešama atsauce}} Lai samazinātu iespēju, ka sitiena izpildītājs realizēs 11 metru soda sitienu, vārtsargi var izmantot dažādas taktikas:<ref>{{Atsauce|title=Tim Krul and the Greatest Substitute Ever Made {{!}} The Long Walk On FIFA+|url=https://www.youtube.com/watch?v=XMF6uu_HpZk|date=2022-11-10|accessdate=2026-08-09|last=FIFA}}</ref> * Vizuāli novērst sitiena izpildītāja uzmanību, piemēram, rādot ar pirkstu vai izdarot dažādus žestus. Pētījumi liecina, ka šāda vārtsarga uzvedība ir saistīta ar aptuveni 10% mazāku vārtu gūšanas iespēju sitiena izpildītājam<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Furley|first=Philip|last2=Noël|first2=Benjamin|last3=Memmert|first3=Daniel|date=2017-05-03|title=Attention towards the goalkeeper and distraction during penalty shootouts in association football: a retrospective analysis of penalty shootouts from 1984 to 2012|url=https://doi.org/10.1080/02640414.2016.1195912|journal=Journal of Sports Sciences|volume=35|issue=9|pages=873–879|doi=10.1080/02640414.2016.1195912|issn=0264-0414|pmid=27292083}}</ref> * Verbāli kaitināt, traucēt vai provocēt sitiena izpildītāju * Fiziski mēģināt pietuvoties sitiena izpildītājam vai citādi mēģināt viņu psiholoģiski ietekmēt * Aizkavēt sitiena izpildi, piemēram, apzināti ilgāk ieņemt pozīciju vārtos. Pētījumi liecina, ka šāda vārtsarga aizkavējoša uzvedība ir saistīta ar aptuveni 20% mazāku vārtu gūšanas iespēju sitiena izpildītājam<ref>{{Publikācijas atsauce|date=2009-11-01|title=Temporal links to performing under pressure in international soccer penalty shootouts|url=https://www.sciencedirect.com/science/article/abs/pii/S1469029209000338?via%3Dihub|journal=Psychology of Sport and Exercise|language=en|volume=10|issue=6|doi=10.1016/j.p|issn=1469-0292}}</ref> == Vēsture == === Izcelsme === Laikposmā no 1867. līdz 1970. gadam futbola noteikumos nebija paredzēta īpaša procedūra, kā noteikt uzvarētāju neizšķirta rezultāta gadījumā. Pirmajā futbola turnīrā – [[FA kauss|FA kausa]] izcīņā – neizšķirtas spēles izšķīra ar papildlaiku un pārspēlēm. Šādu praksi vēlāk pārņēma arī citas agrīnās izslēgšanas spēļu sacensības. 20. gadsimta 20. gadu sākumā dažās labdarības spēlēs sāka izmantot [[Stūra sitiens|stūra sitienus]] kā veidu, kā noteikt uzvarētāju un izvairīties no pārspēlēm.<ref>"En Passant". ''Athletic News'': 1. 2 April 1923. <q>This change is not quite so unnecessary as it might appear, for matches have been decided by corner-kicks to prevent replays in charity games late in the season.</q></ref> Tā rezultātā 1923. gadā Spēles noteikumos tika veikti grozījumi, skaidri nosakot, ka vienīgais veids, kā gūt vārtus, ir bumbas nogādāšana vārtos, un spēle, kas noslēdzas ar vienādu gūto vārtu skaitu, tiek uzskatīta par neizšķirtu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.wikisource.org/wiki/Laws_of_the_Game_(1923)|title=Laws of the Game (1923) - Wikisource, the free online library|website=en.wikisource.org|access-date=2026-08-09|language=en}}</ref> Lielos turnīros gadījumos, kad pārspēle vai papildu spēle nebija iespējama, uzvarētāju iepriekš mēdza noteikt ar izlozi. Piemēram, tā tika noteikta [[Itālijas futbola izlase|Itālijas]] uzvara pār [[Padomju Savienības futbola izlase|Padomju Savienību]] [[1968. gada Eiropas čempionāts futbolā|1968. gada Eiropas čempionāta]] pusfinālā. Toreiz arī fināls noslēdzās neizšķirti, taču tā uzvarētāju noteica pārspēlē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tables/68e.html|title=European Championship 1968|website=www.rsssf.org|access-date=2026-08-09}}</ref> Tomēr dažādas mūsdienu 11 metru soda sitienu sērijai līdzīgas procedūras jau tika izmantotas vairākās vietēja līmeņa sacensībās un mazākos turnīros. Piemēri vietējā līmeņa sacensībās: [[Dienvidslāvijas kauss futbolā|Dienvidslāvijas kausa]] izcīņā – no 1952. gada,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tablesj/joegcupdetail.html|title=Yugoslavia/Serbia (and Montenegro) - Cup History 1947-2006/07|website=www.rsssf.org|access-date=2026-08-09}}</ref> ''[[Coppa Italia]]'' – no 1958. līdz 1959. gadam,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tablesi/italcup59.html|title=Coppa Italia 1958/59|website=www.rsssf.org|access-date=2026-08-09}}</ref> Šveices starpreģionu jauniešu kausā – no 1959. līdz 1960. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tablesz/zwit-jugendcup.html|title=Switzerland - Youth Cup|website=www.rsssf.org|access-date=2026-08-09}}</ref> Šādas metodes tika izmantotas arī starptautiskās sacensībās, piemēram: 1962. gada ''Uhrencup'' turnīrā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tablesu/uhren.html|title=Coupe Horlog�re - Uhren Cup (Switzerland)|website=www.rsssf.org|access-date=2026-08-09}}</ref> 1962. gada ''Ramón de Carranza Trophy'' finālā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tablesc/carranza.html|title=Trofeo Ram�n de Carranza|website=www.rsssf.org|access-date=2026-08-09}}</ref> 1965. gada ''Bolivarian Games'' turnīra spēlē par sudraba medaļu starp amatieru komandām, kas pārstāvēja [[Venecuēlas futbola izlase|Venecuēlu]] un [[Bolīvijas futbola izlase|Bolīviju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tablesb/bolivarianos.html|title=Bolivarian Games: Soccer Tournaments|website=www.rsssf.org|access-date=2026-08-09}}</ref> Īpaši interesants gadījums notika 1963. gada [[Albānijas kauss futbolā|Albānijas kausa]] finālā, kur [[Pavlo Bukoviku]] realizēja visus savas komandas ''[[KF Besa Kavajë|KS Besa]]'' sitienus un palīdzēja tai uzvarēt 11 metru soda sitienu sērijā ar rezultātu 5–2. Šādu sacensību formātu bija izstrādājis [[Albānijas Futbola federācija|Albānijas Futbola federācijas]] prezidents [[Antons Mazreku]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.panorama.com.al/sport/speciale-nga-uvil-zajmi-i-dhuroi-kupen-tiranes-ali-mema-heroi-i-penalltive-kavajase/|title=I dhuroi Kupën Tiranës, Ali Mema, heroi i penalltive kavajase|website=www.panorama.com.al|access-date=2026-08-09|language=sq}}</ref> [[File:מיקה אלמוג ספורטאי השנה.jpg|Mihaels Almogs|thumb]] Mūsdienu pēcspēles 11 metru soda sitienu sērijas izgudrotājs nav skaidri zināms; par tās aizsācējiem 20. gadsimta 60. gados tiek uzskatīti gan [[Izraēla|izraēlietis]] [[Josefs Dagans]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.infolive.tv/en/infolive.tv-10153-israelnews-israeli-behind-goal|title=Israel News - Israeli Behind the Goal {{!}} Infolive.tv|website=www.infolive.tv|access-date=2026-08-09|language=en|archive-date=2009-04-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20090422055325/http://www.infolive.tv/en/infolive.tv-10153-israelnews-israeli-behind-goal}}</ref> gan vācu tiesnesis [[Karls Valds]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sueddeutsche.de/muenchen/wolfratshausen/fussball-elfmeter-erfinder-penzberg-karl-wald-1.4779939|title=Penzberg: Der Erfinder des Elfmeterschießens|last=Kaip|first=Konstantin|website=Süddeutsche.de|access-date=2026-08-09|date=2020-02-02|language=de}}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fr.de/sport/fussball/dramen-punkt-jubilaeum-elfmeterschiessen-13781448.html|title=Dramen vom Punkt: Jubiläum für das Elfmeterschießen|website=www.fr.de|access-date=2026-08-09|date=2020-05-29|language=de}}</ref><ref name=":2">{{Ziņu atsauce|url=http://www.stern.de/sport/wm2006/news/karl-wald-der-vater-des-elfmeterschiessens-564500.html|title=Karl Wald: Der Vater des Elfmeterschießens - Sport {{!}} STERN.DE|access-date=2026-08-09|language=de|archive-date=2011-04-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20110427085811/http://www.stern.de/sport/wm2006/news/karl-wald-der-vater-des-elfmeterschiessens-564500.html}}</ref> Tiek ziņots, ka Daganam šo ideju radīja iedvesma pēc tam, kad [[Izraēlas futbola izlase|Izraēlas]] izlase [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|1968. gada olimpisko spēļu]] ceturtdaļfinālā pret [[Bulgārijas futbola izlase|Bulgāriju]] zaudēja ar lozes palīdzību. Mihaels Almogs, kurš vēlāk kļuva par [[Izraēlas Futbola asociācija|Izraēlas Futbola asociācijas]] prezidentu, Dagana priekšlikumu aprakstīja vēstulē, kas tika publicēta ''FIFA News'' 1969. gada augustā.<ref name=":3">{{Grāmatas atsauce|title=He always puts it to the right : a history of the penalty kick|url=http://archive.org/details/healwaysputsitto0000mill|publisher=London : Orion|date=1999|isbn=978-0-7528-2728-5|first=Clark|last=Miller}}</ref> Ko Eve Teiks, [[Malaizijas Futbola asociācija|Malaizijas Futbola asociācijas]] [[Tiesnesis (futbols)|tiesnešu]] komitejas loceklis, vadīja centienus panākt šī priekšlikuma pieņemšanu FIFA.<ref name=":3" /> FIFA priekšlikums tika apspriests 1970. gada 20. februārī [[Starptautiskā Futbola asociācijas valde|Starptautiskās Futbola asociācijas valdes]] (IFAB) darba grupā, kas ieteica to pieņemt, lai gan atzina, ka nav ar to “pilnībā apmierināta”.<ref>{{cite web|url=http://ssbra.org/html/laws/IFABarc/pdf/1970/1970wpag.pdf|title=Minutes of the Working Party|publisher=Soccer South Bay Referee Association|access-date=29 November 2009|date=20 February 1970|location=London|page=4, §&nbsp;12|archive-url=https://web.archive.org/web/20110430131015/http://ssbra.org/html/laws/IFABarc/pdf/1970/1970wpag.pdf|archive-date=30 April 2011}}</ref> Priekšlikums tika pieņemts IFAB ikgadējā ģenerālajā sanāksmē 1970. gada 27. jūnijā.<ref>{{cite web|url=http://ssbra.org/html/laws/IFABarc/pdf/1970/1970min.pdf|title=Minutes of the AGM|publisher=Soccer South Bay Referee Association|access-date=29 November 2009|date=27 June 1970|location=Inverness|page=§&nbsp;5(g)|no-pp=y|archive-url=https://web.archive.org/web/20110430093219/http://ssbra.org/html/laws/IFABarc/pdf/1970/1970min.pdf|archive-date=30 April 2011}}</ref> 1970. gada maijā Bavārijas Futbola asociācija iekļāva pēcspēles 11 metru soda sitienu sēriju savos noteikumos pēc tam, kad to bija ierosinājis vācu tiesnesis Karls Valds.<ref name=":0" /><ref name=":1" /><ref name=":2" /> Tiek ziņots, ka Valds jau kopš 20. gadsimta 60. gadu sākuma neoficiāli izmantoja pēcspēles sitienu sērijas, lai noteiktu spēļu uzvarētājus.<ref>{{Atsauce|title=50 Jahre Elfmeterschießen - ein deutsches Drama {{!}} Sportschau|url=https://www.youtube.com/watch?v=dK4-sI_ViHw|date=2020-08-06|accessdate=2026-08-09|last=Sportschau Fußball}}</ref> Viņam arī tiek piedēvēta ietekme uz vēlākajām [[Vācijas Futbola asociācija|Vācijas Futbola]] [[Vācijas Futbola asociācija|asociācijas]], [[UEFA]] un [[FIFA]] noteikumu izmaiņām.<ref name=":0" /> IFAB lēmums par pēcspēles 11 metru sitienu sērijas pieņemšanu nāca pārāk vēlu, lai to pielietotu [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970. gada Pasaules kausa]] izcīņā. Tā turnīra noteikumi joprojām paredzēja noteikt uzvarētāju ar lozes palīdzību jebkurā izslēgšanas spēlē, izņemot finālu, ja pēc papildlaika rezultāts bija neizšķirts. (FIFA atteicās iepriekš paziņot, kas notiktu gadījumā, ja arī pats fināls pēc papildlaika beigtos neizšķirti.)<ref>"Drawing of lots – that's how teams will be parted". ''Evening Standard''. London: 43. 26 May 1970.</ref> 1970. gada turnīra tehniskajā ziņojumā tika ieteikts turpmākajos turnīros atteikties no uzvarētāja noteikšanas ar lozes palīdzību, norādot, ka “šis priekšlikums tomēr kopš tā laika ir zaudējis aktualitāti saistībā ar Starptautiskās valdes lēmumu izmantot 11 metru soda sitienus, lai atrisinātu šādu neizšķirta situāciju”.<ref>{{cite book|title=World Championship – Jules Rimet Cup 1970 Final Competition: Technical Study|author=FIFA Technical Study Group|publisher=Fédération Internationale de Football Association|year=1970|url=https://digitalhub.fifa.com/m/f92cb161c61b1d7/original/awx4libq9t7u5lxuhlqy-pdf.pdf|archive-url=https://web.archive.org/web/20211210044141/https://digitalhub.fifa.com/m/f92cb161c61b1d7/original/awx4libq9t7u5lxuhlqy-pdf.pdf|archive-date=10 December 2021}}</ref> Faktiski lozes palīdzība nekad nebija nepieciešama, lai noteiktu uzvarētāju Pasaules kausa izslēgšanas spēlē finālturnīrā, lai gan tā tika izmantota [[1970. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|1969. gada kvalifikācijas spēlē]], kad [[Marokas futbola izlase|Maroka]] ar lozes palīdzību kvalificējās tālāk uz [[Tunisijas futbola izlase|Tunisijas]] rēķina. === Attīstība === [[File:Selecció Barcelona 0–0 UE Centelles penalty shoot-out.png|thumb|''Barcelona'' sieviešu komandas spēlētāja realizē 11 metru soda sitienu pēcspēles sitienu sērijā, 1970. gada 25. decembrī]] Anglijā pirmā pēcspēles 11 metru soda sitienu sērija profesionālā spēlē notika 1970. gadā ''[[Boothferry Park]]'' stadionā, [[Kingstona pie Hallas|Kingstonā pie Hallas]], kur ''Watney Cup'' pusfinālā tikās ''[[Hull City AFC|Hull City]]'' un ''[[Manchester United FC|Manchester United]]''. Uzvarēja ''Manchester United''. Pirmais spēlētājs, kurš izpildīja sitienu, bija [[Džordžs Bests]], bet pirmais, kurš nerealizēja sitienu, bija [[Deniss Lo]]. [[Ians Makeknijs]], kurš atvairīja Lo sitienu, kļuva arī par pirmo vārtsargu, kurš pats izpildīja sitienu pēcspēles sērijā. Viņa sitiens trāpīja pa pārliktni un atlēca pāri vārtiem, tādējādi izslēdzot ''Hull City'' no kausa izcīņas. Pēcspēles 11 metru soda sitienu sērijas tika izmantotas, lai noteiktu spēļu uzvarētājus UEFA [[Eiropas kauss (futbols)|Eiropas kausa]] un [[UEFA Kausu ieguvēju kauss|Kausu ieguvēju kausa]] izcīņā 1970.–71. gada sezonā. 1970. gada 30. septembrī Kausu ieguvēju kausa pirmajā kārtā pēc neizšķirta, 4–4, divu spēļu summā, ''[[Budapeštas "Honvéd"|Honvéd]]'' uzvarēja pirmajā pēcspēles sitienu sērijā ar 5–4, pret ''[[Aberdeen FC|Aberdeen]],''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20160930021314/http://www.linguasport.com/futbol/internacional/clubes/c2/C2_71.htm|title=Cup Winners' Cup 1970-71|website=www.linguasport.com|access-date=2026-08-10}}</ref> kad [[Džims Forests|Džima Foresta]] sitiens, trāpīja pa vārtu pārliktni. Pēc piecām nedēļām, 1970. gada 4. novembrī,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/ec/ec197071det.html|title=European Champions' Cup and Fairs' Cup 1970-71 - Details|website=www.rsssf.org|access-date=2026-08-10}}</ref> notika pirmā pēcspēles 11 metru soda sitienu sērija Eiropas kausa vēsturē — tajā tikās ''[[Everton FC|Everton F.C.]]'' un ''[[Borussia Mönchengladbach]]''. Šoreiz uzvarēja Anglijas komanda ar rezultātu 4–3.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20160930021454/http://www.linguasport.com/futbol/internacional/clubes/c1/C1_71.htm|title=Champions Cup 1970-71|website=www.linguasport.com|access-date=2026-08-10}}</ref> 1970. gada decembrī draudzības kausa spēlē starp [[FC Barcelona (sievietes)|''Barcelona'' sieviešu komandu]] un ''UE Centelles'' bija nepieciešama pēcspēles 11 metru soda sitienu sērija. Tās formāts atšķīrās no mūsdienās ierastā — sitieni tika izpildīti pa trim. Vispirms trīs sitienus izpildīja ''Barcelona'', pēc tam trīs — ''Centelles''. Pēc tam, kad divās kārtās pēc kārtas tika iegūti vienādi rezultāti, sērija turpinājās līdz pirmajai neizšķirta pārtraukšanai jeb “pēkšņajai uzvarai”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sport.es/es/noticias/barca/futbol-femenino/fc-barcelona-futbol-femenino-camp-nou-seleccio-barcelona-centelles-immacualda-cabeceran-11420004|title=La història comença amb setze heroïnes|last=Salinas|first=David|website=Diario Sport|access-date=2026-08-10|date=2020-12-24|language=es}}</ref> [[1972.—1973. gada Eiropas kausa sezona|1972.–73. gada Eiropas kausa]] pirmajā kārtā tiesnesis priekšlaicīgi pārtrauca pēcspēles sitienu sēriju starp ''[[CSKA Sofia]]'' un ''[[Atēnu "Panathinaikos" (futbola klubs)|Panathinaikos]]''. CSKA bija vadībā ar 3–2, taču ''Panathinaikos'' bija izpildījuši tikai četrus sitienus. ''Panathinaikos'' iesniedza protestu UEFA, spēle tika anulēta un nākamajā mēnesī pārspēlēta.<ref>"UEFA annul Cup result". ''[[The Times]]''. ''[[Reuters]]''. 9 October 1972. p.&#x20;7.</ref><ref>Barham, Albert (25 October 1972). "Derby could silence their critics". ''[[The Guardian]]''. p.&#x20;27.</ref> CSKA tajā uzvarēja, un pēcspēles sitienu sērija nebija nepieciešama. Līdzīgos apstākļos noslēdzās arī 1973. gada ''[[Campeonato Paulista]]'' fināls. ''[[Santos Futebol Clube|Santos]]'' bija vadībā pret ''[[Associação Portuguesa de Desportos|Portuguesa]]'' ar 2–0, kad abas komandas bija izpildījušas pa trim sitieniem, taču tiesnesis Armandu Markešs kļūdaini pasludināja ''Santos'' par uzvarētājiem. Patiesībā abām komandām vēl bija jāizpilda pa diviem sitieniem, un ''Portuguesa'' joprojām varēja izlīdzināt rezultātu. ''Portuguesa'' treneris [[Otu Glorija]] ātri aizveda komandu prom no stadiona. Tiek uzskatīts, ka viņš to darīja, lai pēc kļūdas atklāšanas pēcspēles sēriju vairs nevarētu turpināt un spēle būtu jāpārspēlē, tādējādi dodot ''Portuguesa'' labākas izredzes uzvarēt. Kad ''Santos'' iebilda pret pārspēli, Sanpaulu Futbola asociācijas prezidents Osvaldu Teišeira Duarte anulēja sākotnējo spēli un pasludināja abas komandas par kopīgām čempionēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20110706151624/http://www.cartaovermelho.com.br/index.php?name=News&file=article&sid=35&theme=Printer|title=Decisão do Campeonato Paulista de 1973 :: Cartão Vermelho :: O primeiro site do Brasil especializado em arbitragem de futebol|last=Vermelho|first=Cartão|website=www.cartaovermelho.com.br|access-date=2026-08-10|language=en-US}}</ref><ref>[[Pelē]]; Duarte, Orlando; Bellos, Alex; Hahn, Daniel (2006). ''Pelé: the autobiography''. Simon & Schuster. {{ISBN|978-0-7432-7583-5}}.</ref> Pirmais lielais starptautiskais turnīrs, kura uzvarētājs tika noteikts ar pēcspēles 11 metru soda sitienu sēriju, bija [[1976. gada Eiropas čempionāts futbolā|1976. gada Eiropas čempionāta]] fināls starp [[Čehoslovākijas futbola izlase|Čehoslovākiju]] un [[Rietumvācijas futbola izlase|Rietumvāciju]]. UEFA bija paredzējusi fināla pārspēli divas dienas vēlāk,<ref>Road, Alan (20 June 1976). "Side Lines: Thomas the send-off". ''The Observer''. p.&#x20;20. <q>Clive Thomas ... has been asked by the European Football Federation to stay in the country to referee a possible replay of tonight's European championship between the West Germany and the Czechs in Belgrade.</q></ref> taču komandas nolēma izmantot pēcspēles sitienu sēriju.<ref>Lacey, David (21 June 1976). "Czechs owe championship to Viktor". ''The Guardian''. p.&#x20;17. <q>Extra time brought no more goals and so, the countries having decided against a replay on Tuesday, the tournament had to be decided on penalties.</q></ref> Čehoslovākija uzvarēja ar 5–3. Izšķirošo sitienu realizēja [[Antonīns Panenka]], raidot bumbu ar vieglu sitienu pāri vārtsargam (“[[Panenka (soda sitiens)|panenku]]”), pēc tam kad [[Uli Hēness]] savu iepriekšējo sitienu bija raidījis pāri vārtu pārliktnim. Pirmā pēcspēles 11 metru soda sitienu sērija [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausā]] notika 1977. gada 9. janvārī [[1978. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|Āfrikas]] [[1978. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|zonas kvalifikācijas turnīra]] pirmajā kārtā, kad [[Tunisijas futbola izlase|Tunisija]] uzvarēja [[Marokas futbola izlase|Maroku]].<ref>{{cite web|url=https://www.fifa.com/mm/document/fifafacts/mcwc/fifaworldcuppreliminaryhistory_byyear__13876.pdf|title=History of the FIFA World Cup Preliminary Competition (by year)|author=Communications Division|publisher=[[FIFA]]|work=Good to Know|access-date=5 May 2009|date=27 July 2007|page=22|archive-url=https://web.archive.org/web/20100615220946/http://www.fifa.com/mm/document/fifafacts/mcwc/fifaworldcuppreliminaryhistory_byyear__13876.pdf|archive-date=15 June 2010}}</ref> Pirmā pēcspēles sitienu sērija Pasaules kausa finālturnīrā notika [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982. gadā]], kad [[Rietumvācijas futbola izlase|Rietumvācija]] pusfinālā pārspēja [[Francijas futbola izlase|Franciju]]. Ja [[1982. gada FIFA Pasaules kausa fināls|1982. gada fināls]] būtu beidzies neizšķirti, pēcspēles 11 metru sitieni nebūtu piemēroti, ja vien arī pārspēle nebūtu beigusies neizšķirti.<ref>"World Cup facts and figures". ''Chicago Tribune''. 6 June 1982. p.&#x20;C2.</ref><ref name="Norman1986">{{cite news|url=https://news.google.com/newspapers?id=y0ojAAAAIBAJ&dq=final%20penalties%20world-cup&pg=3134%2C4177671|title=Soccer purists blast penalty shoootouts|work=The Palm Beach Post|access-date=27 June 2010|date=25 June 1986|last=Chad|first=Norman|page=5C}}{{Dead link|date=October 2025|bot=InternetArchiveBot}}</ref> Sākot ar [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986. gadu]], pēcspēles sitieni pēc fināla tika paredzēti tāpat kā iepriekšējās izslēgšanas kārtās.<ref name="Norman1986" />{{Nepieciešama atsauce}} == Slaveni gadījumi == === Starptautiskās sacensības === Deviņu FIFA 11 pret 11 spēlētāju turnīru fināli, tostarp trīs vīriešu Pasaules kausa fināli, ir noslēgušies ar pēcspēles 11 metru soda sitienu sēriju. Dažas no ievērojamākajām spēlēm ir šādas: * [[1991. gada FIFA Pasaules jauniešu čempionāta fināls]] starp [[Portugāles U-20 futbola izlase|Portugāli]] un [[Brazīlijas U-20 futbola izlase|Brazīliju]] [[Lisabona|Lisabonā]] tika izšķirts pēcspēles 11 metru soda sitienu sērijā. Portugāle uzvarēja ar 4–2, un pēdējo sitienu realizēja [[Rui Košta (futbolists)|Rui Košta]]. * [[1994. gada FIFA Pasaules kausa fināls|1994. gada FIFA Pasaules kausa finālā]] ''[[Rose Bowl]]'' stadionā [[Pasadīna|Pasadīnā]], Kalifornijā, [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlijas]] un [[Itālijas futbola izlase|Itālijas]] spēle pēc papildlaika noslēdzās ar bezvārtu neizšķirtu. Brazīlija pēcspēles sitienu sērijā uzvarēja ar 3–2.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20070302011553/http://fifaworldcup.yahoo.com/06/en/w/pwc/mr_3104.html|title=1994 FIFA World Cup USA (TM) Brazil - Italy|website=fifaworldcup.yahoo.com|access-date=2026-08-11}}</ref> * [[1999. gada FIFA Pasaules kausa sievietēm fināls|1999. gada FIFA Pasaules kausa sievietēm finālā]], kas arī notika ''Rose Bowl'' stadionā, mājinieces [[ASV sieviešu futbola izlase|ASV]] un [[Ķīnas sieviešu futbola izlase|Ķīnas]] izlase pēc papildlaika spēlēja neizšķirti 0–0. ASV pēcspēles sitienu sērijā uzvarēja ar 5–4, kļūstot par pirmo mājinieču komandu, kas izcīnījusi šo turnīra titulu. * [[2006. gada FIFA Pasaules kausa fināls]] starp [[Francijas futbola izlase|Franciju]] un [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] arī tika izšķirts pēcspēles 11 metru soda sitienu sērijā. Pēc pamatlaika rezultāta 1–1 sekoja bezvārtu 30 minūšu papildlaiks. [[Berlīnes olimpiskais stadions|Berlīnes]] [[Berlīnes olimpiskais stadions|olimpiskajā stadionā]] Itālija pēcspēles sitienu sērijā uzvarēja Franciju ar 5–3, izcīnot savu ceturto pasaules čempionu titulu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20060811010105/http://fifaworldcup.yahoo.com/06/en/w/match/64/mr.html|title=Italy - France|website=fifaworldcup.yahoo.com|access-date=2026-08-11}}</ref> * [[2011. gada FIFA Pasaules kausa sievietēm fināls|2011. gada FIFA Pasaules kausa sievietēm finālā]], kas notika ''[[Deutsche Bank Park|Waldstadion]]'' laukumā [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē]], ASV un [[Japānas sieviešu futbola izlase|Japānas]] izlases pēc papildlaika spēlēja neizšķirti 2–2. Šoreiz ASV piedzīvoja zaudējumu — Japāna pēcspēles sitienu sērijā uzvarēja ar 3–1, kļūstot par pirmo Āzijas valsti, kas izcīnījusi Pasaules kausa titulu pieaugušo līmenī — gan vīriešu, gan sieviešu konkurencē. * [[2013. gada FIFA Pasaules U-20 kausa fināls|2013. gada FIFA Pasaules U-20 kausa finālā]] [[Stambula|Stambulā]] pēcspēles 11 metru sitienu sērija bija nepieciešama pēc tam, kad spēle pēc papildlaika noslēdzās ar rezultātu 0–0. [[Francijas U-20 futbola izlase|Francija]] ar 4–1 pārspēja [[Urugvajas U-20 futbola izlase|Urugvaju]]. Francijai tas bija pirmais Pasaules U-20 kausa tituls, un tā kļuva par pirmo valsti, kas bija uzvarējusi visos piecos FIFA 11 pret 11 spēlētāju vīriešu turnīros: [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausā]], [[FIFA Konfederāciju kauss|FIFA Konfederāciju kausā]], [[FIFA Pasaules U-20 kauss|FIFA Pasaules U-20 kausā]], [[FIFA Pasaules U-17 kauss|FIFA Pasaules U-17 kausā]] un olimpiskajā futbola turnīrā. * [[2022. gada FIFA Pasaules kausa fināls]] starp [[Francijas futbola izlase|Franciju]] un [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnu]] tika izšķirts pēcspēles 11 metru soda sitienu sērijā, jo papildlaiks noslēdzās ar rezultātu 3–3. Argentīna pēcspēles sitienu sērijā uzvarēja Franciju ar 4–2 un pirmo reizi kopš 1986. gada izcīnīja Pasaules kausa trofeju.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/63932622|title=World Cup final: Argentina beat France on penalties in dramatic Qatar showpiece|work=BBC Sport|access-date=2026-08-11|date=2022-12-17|language=en-GB}}</ref> Pirmā pēcspēles 11 metru soda sitienu sērija [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa]] spēlē notika dramatiskajā [[Rietumvācija – Francija (1982. gada FIFA Pasaules kauss)|1982. gada pusfinālā starp Rietumvāciju un Franciju]]. Pēc tam, kad pēcspēles sitienu sērija noslēdzās ar vienādu rezultātu, tā turpinājās līdz pirmajai kļūdai jeb “[[Pēkšņā uzvara (sports)|pēkšņajai]] [[Pēkšņā uzvara (sports)|uzvarai]]”.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2018/07/10/sports/france-world-cup-history.html|title=A Look Back at France’s World Cup History to Discern its Future|work=The New York Times|access-date=2026-08-11|date=2018-07-10|last=McAleavy|first=Emma L.|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportskeeda.com/football/night-of-seville-the-best-semi-final-in-world-cup-history|title=Night of Seville: The best Semi-final in World Cup history|last=Sharma|first=Varis|website=www.sportskeeda.com|access-date=2026-08-11|date=2018-07-09|language=en-gb}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latimes.com/archives/la-xpm-1994-07-13-ss-15193-story.html|title=WORLD CUP USA '94 : The Penultimate Game : Looking for the Best Semifinal of All Time? Go Back to Seville, Spain, on July 8, 1982: West Germany vs. France|website=Los Angeles Times|access-date=2026-08-11|date=1994-07-13|language=en-US}}</ref> == Skatīt arī == * [[11 metru soda sitiens]] == Bibliogrāfija == * ''On Penalties'' – autors Endrjū Entonijs ({{ISBN|0-224-06116-X}}) == Atsauces == {{Atsauces|30em}} == Ārējās saites == * [https://www.rsssf.org/miscellaneous/penalties.html Penalty Shoot-out Trivia] — [[Rec.sport.soccer Statistics Foundation|RSSSF]] {{En ikona}} [[Kategorija:Futbola noteikumi]] [[Kategorija:Futbola terminoloģija]] 79unwvr1bjqxgy360gx9rwriv8kve13 0 636958 4505813 4505250 2026-08-11T18:02:04Z EdgarsBot 50781 kategorija "Strūžānu pagasts" → "Stružānu pagasts" 4505813 wikitext text/x-wiki .{{Ezera infokaste |ezers=Strūžānu ūdenskrātuve |attēls=Strūžāni lake.jpg | map = Latvija | map_label = Strūžānu ūdenskrātuve | plat_d = 56 | plat_m = 41 | plat_s = 34 | plat_NS = N | gar_d = 27 | gar_m = 13 | gar_s = 52 | gar_EW = E |platība=0,05 |garums=0,4 |platums = 0,25 |Vid_dziļums= |Max_dziļums= |tilpums= |augstums_vjl=112 |izteka=grāvis uz [[Moziča|Moziču]] |baseins= |valstis={{LAT}} |salas= |pilsētas=[[Strūžāni]] }} '''Strūžānu ūdenskrātuve''', arī '''Strūžānu ezers''',<ref name=":0">[http://www.ezeri.lv/db/ShowRecords?id=1777 ezeri.lv datubāzes ieraksts]</ref> ir neliela mākslīgi veidota ūdenstilpe [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] [[Stružānu pagasts|Stružānu]] un [[Dricānu pagasts|Dricānu]] pagastā, pie [[Strūžāni|Strūžānu]] ciema. Tā ir viena no vietējas nozīmes ūdenstilpēm, ko galvenokārt izmanto rekreācijai, peldēšanai un ikdienas atpūtai. == Apraksts == Strūžānu ūdenskrātuve ir daļa no [[Daugavas baseins|Daugavas lielbaseina]]. Tās platības dati dažādos avotos atšķiras. Latvijas ezeru datubāzē 2015. gadā norādītais platības lielums ir 6,8 hektāri,<ref name=":0" /> savukārt [[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|LĢIA]] nosauc 5,0 hektārus.<ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/lv/search?objectID=105624 LĢIA. Strūžānu ūdenskrātuve]</ref> Strūžānu pagasta sociāli ekonomiskās attīstības materiālos minēti 5,7 hektāri. Ūdenstilpju klasifikatorā tai ir kods 42219.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=292166|title=Noteikumi par ūdenstilpju klasifikatoru|website=LIKUMI.LV|access-date=2026-08-10|language=lv}}</ref> Strūžānu ezers atrodas tieši pie Strūžānu ciema, dienvidrietumos no tā. gar tā ziemeļu krastu iet [[autoceļš V557]] [[Dricāni]]–[[Rogovka|Nautrēni]]. Ap ūdenskrātuvi vēsturiski izveidota zaļā zona, un tā kļuvusi par vietējo iedzīvotāju atpūtas vietu. Ūdenskrātuvei par godu uz to vedošā agrākā Pionieru iela Strūžānos tika pārdēvēta par Ezera ielu. Ūdenskrātuvē ietek strauts bez oficiāla nosaukuma, pār uzstādinājuma aizsprostu iztek novadgrāvis, kas caur [[Strūžānu purs|Strūžānu purva]] grāvjiem saistīts ar [[Moziča|Moziču]].<ref name=":0" /> == Nosaukums == Ūdenstilpes nosaukums ezeru datubāzē un LĢIA ir formāli pareizā “Strūžānu ūdenskrātuve”, savukārt pašvaldība, Latvijas ūdenstilpju klasifikators un peldvietu dokumenti lieto nosaukumu “Strūžānu ezers”. Vieglākas izrunājamības dēļ šo pēdējo nosaukumu lieto arī vietējie iedzīvotāji. == Vēsture == Strūžānu ūdenstilpe izveidota 1966. gadā drīz pēc Strūžānu [[Kūdra|kūdras]] ieguves fabrikas un ciemata uzbūves.Vietējie iedzīvotāji šo ūdenstilpi uzreiz iesauca par Strūžānu ezeru. == Izmantošana == Mūsdienās Strūžānu ezera galvenā praktiskā nozīme ir peldvieta un atpūtas vieta. Ir laipas, ģērbtuve, nojumes, soliņi un pludmales volejbola laukums, biotualete. Peldvietas pieeja līdz krastam ir pielāgota invalīdiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rezeknesnovads.lv/viesiem/publiskas-peldvietas/struzanu-ezers-struzanu-pagasts/|title=Strūžānu ezers, Strūžānu pagasts|website=Rēzeknes novads|access-date=2026-08-10|language=lv}}</ref> Pludmali izmanto kā skatuvi un sanākšanas vietu pagasta sporta un sabiedriskajiem pasākumiem. Pašvaldība vasarā organizē ikmēneša ūdens kvalitātes pārbaudes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rezekneszinas.lv/lv/Sabiedriba/1/682/udens-kvalitates-radijumi-Rezeknes-udenstilpnes|title=Ūdens kvalitātes rādījumi Rēzeknes ūdenstilpnēs|website=www.rezekneszinas.lv|access-date=2026-08-10|language=lv}}</ref> Ezers ir publiski pieejams [[Makšķerēšana|makšķerēšanai]]. Ezerā reizēm tiek rīkotas ziemas makšķerēšanas sacensības. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Stružānu pagasts]] [[Kategorija:Dricānu pagasts]] [[Kategorija:Rēzeknes novada ezeri]] m6miyx2oas83u9ea648gjenbaue84rz 0 636988 4505784 4505648 2026-08-11T16:11:22Z Amigo221 129907 Pievienoju 2024. gadu un atsauces 4505784 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Vsevolods Mitrēvičs | vārds_orig = | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|2005|12|26}} | dz_viet = [[Rīga]], {{LAT}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | dzīvesvieta = | garums = <!-- {{mērvienība|cm=}} --> | svars = <!-- {{mērvienība|kg=}} --> | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = | sporta veids = [[dambrete]] | disciplīna = [[starptautiskā dambrete]] | kar_sāk = | kar_beig = | kar_sāk_amat = | kar_beig_amat = | treneris = [[Zoja Golubeva]] | bij_treneri = | trenē = | partneris = | klubs_sadaļa = | karj spēles = | karj cīņas = <!------ Profesionālā informācija2 ------> | pārstāvētā valsts2 = | sporta veids2 = | disciplīna2 = | poz2 = | tvēriens2 = | kar_sāk2 = | kar_beig2 = | kar_sāk_amat2 = | kar_beig_amat2 = | treneris2 = | bij_treneri2 = | trenē2 = | partneris2 = | klubs_sadaļa2 = | karj spēles2 = | karj cīņas2 = <!------ Kluba informācija ------> | klubs = | komanda = | numurs = | amats = | līga = <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Drafts2 ------> | drafts2 = | dr_gads2 = | dr_līga2 = | dr_kom2 = <!------ Pasaules kausa informācija ------> | PK1_saite = | pk_debija = | pk_beigas = | pk_sez = | pk_uzvaras = | pk_pjedestāli = | pk_tituli = | dist_tituli = | pk_lab sasn = <!------ Pasaules kausa2 informācija ------> | PK2_saite = | pk_debija2 = | pk_beigas2 = | pk_sez2 = | pk_uzvaras2 = | pk_pjedestāli2 = | pk_tituli2 = | dist_tituli2 = | pk2_lab sasn = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ PS informācija ------> | ps_dalība = | ps_medaļas = | ps_lab sasn = <!------ PČ informācija ------> | PČ_saite = | pč_dalība = | pč_medaļas = | pč_lab sasn = <!------ PČT informācija ------> | PČT_saite = | pčt_dalība = | pčt_medaļas = | pčt_lab sasn = <!------ Reģ.čemp. informācija ------> | reģ1_saite = | reģ2_saite = | reģ1 = | reģ_dalība = | reģ_medaļas = | reģ_lab sasn = <!------ Reģ.čemp. 2 informācija ------> | reģ11_saite = | reģ21_saite = | reģ11 = | reģ1_dalība = | reģ1_medaļas = | reģ1_lab sasn = <!------ Lielākās uzvaras ------> | liel uzv = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = | klubs 1 = | kl_sez 2 = | klubs 2 = | kl_sez 3 = | klubs 3 = <!---ja ir vairāk klubu, var pievienot līdz pat 30, pārsaucot kl_sez # un klubs #---> <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = <!------ Karjeras statistika2 ------> | karj stat2 līga = | karj stat2 1 = | karj stat2 1_dati = | karj stat2 2 = | karj stat2 2_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!---ja ir vairāk klubu, var pievienot līdz pat 30, pārsaucot tr_klubs_sez # un tr_klubs#---> <!------ Personiskie rekordi ------> | PR1 = | PR1_d = | PR2 = | PR2_d = | PR3 = | PR3_d = | PR4 = | PR4_d = | PR5 = | PR5_d = <!---ja ir vairāk rekordu, var pievienot līdz pat 10, pārsaucot PR# un PR#_d---> <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Vsevolods Mitrēvičs''' (dzimis {{dat|2005|12|26}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[Latvieši|latviešu]] [[Dambrete|dambretists]], kurš specializējas [[Starptautiskā dambrete|simtlauciņu dambretē]]. 2023. gada Latvijas čempionāta bronzas medaļnieks vīriešu konkurencē. Trenere — [[Zoja Golubeva]]. FMJD meistars (MF).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fmjd.org/?p=pcard&id=20263|title=FMJD - World Draughts Federation|website=www.fmjd.org|access-date=2026-08-11}}</ref> == Sasniegumi == Pieckārtējs [[Latvija|Latvijas]] junioru čempions ([[2017. gads|2017]], [[2018. gads|2018]], [[2019. gads|2019]], [[2024. gads|2024]], [[2026. gads|2026]]). 2023. gada Eiropas U19 čempions klasiskajā laika kontrolē un 2023. gada pasaules jauniešu ātrspēles čempions (U19).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/19493909/other/56085606/latvijas-jaunie-dambretisti-izcina-14-medalas-pasaules-jauniesu-cempionata-100-laucinu-dambrete|title=Latvijas jaunie dambretisti izcīna 14 medaļas pasaules jauniešu čempionātā 100 lauciņu dambretē|website=Delfi|access-date=2026-08-11|date=2023-11-06|language=lv}}</ref> 2023. gada maijā [[:en:Drancy|Dransī]] ([[Francija|Francijā]]) notikušajā pirmajā [[:ru:Всемирная_федерация_шашек|FMJD]] Pasaules amatieru atklātajā čempionātā izcīnīja 3. vietu<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://iksd.riga.lv/lv/rd-iksd?target=news_item&news_item=latvijai-panakumi-pasaules-cempionata-amatieriem-100-laucinu-dambrete-11175|title=Latvijai panākumi pasaules čempionātā amatieriem 100 lauciņu dambretē|website=iksd.riga.lv|access-date=2026-08-11}}</ref>.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://results.fmjd.org/tournaments/2023/f_171/final_standings&9.html|website=results.fmjd.org|access-date=2026-08-11|title=FMJD results}}</ref> 2023. gada jūnijā [[Itālija]]s pilsētā [[:en:Follonica|Follonikā]] [[Eiropas Savienība|Eiropas]] komandu čempionātā ātrspēlē kopā ar [[Guntis Valneris|Gunti Valneri]] un [[Raimonds Vīpulis|Raimondu Vīpuli]] izcīnīja [[Bronzas medaļa|bronzas]] medaļas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://diena.lv/raksts/sports/citi-29/latvijas-izlase-izcina-bronzas-medalas-eiropas-komandu-cempionata-dambrete-14301028|title=Latvijas izlase izcīna bronzas medaļas Eiropas komandu čempionātā dambretē|website=Diena|access-date=2026-08-11|date=2023-06-19|language=lv}}</ref> 2023. gada [[Latvija|Latvijas]] [[Dambrete|Dambretes]] federācijas Gada sporta laureātu ceremonijā tika nominēts par Gada sportistu U-19 kategorijā un saņēma Gada izrāviena balvu starp sportistiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dambreteszinas.lv/2023/12/27/ldf-gada-sporta-laureats-2023/|title=LDF Gada sporta laureāts 2023 – Dambretes ziņas|access-date=2026-08-11|date=2023-12-27|language=lv-LV}}</ref> 2024. gada izcīnīja 3. vietu pasaules jauniešu ātrspēles čempionātā [[Polija|Polijā]] (U-19).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dambreteszinas.lv/2024/11/03/pasaules-jauniesu-cempionats-100-laucinu-dambrete-2024/|title=Pasaules jauniešu čempionāts 100 lauciņu dambretē 2024 – Dambretes ziņas|access-date=2026-08-11|date=2024-11-03|language=lv-LV}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}}[https://www.fmjd.org/?p=pcard&id=20263 profile] [[:ru:Всемирная_федерация_шашек|FMJD]] [https://toernooibase.kndb.nl/opvraag/liddetailp.php?SpId=14051&Id=f&taal=1 profile] [[:ru:Нидерландская_королевская_федерация_шашек|KNDB]] [[Kategorija:Latvijas dambretisti]] cmj186guqqkx2ln40r75zqoj50b6qz5 4505787 4505784 2026-08-11T16:13:20Z Amigo221 129907 pievienoju sarakstu pie ārējām saitēm 4505787 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Vsevolods Mitrēvičs | vārds_orig = | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|2005|12|26}} | dz_viet = [[Rīga]], {{LAT}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | dzīvesvieta = | garums = <!-- {{mērvienība|cm=}} --> | svars = <!-- {{mērvienība|kg=}} --> | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = | sporta veids = [[dambrete]] | disciplīna = [[starptautiskā dambrete]] | kar_sāk = | kar_beig = | kar_sāk_amat = | kar_beig_amat = | treneris = [[Zoja Golubeva]] | bij_treneri = | trenē = | partneris = | klubs_sadaļa = | karj spēles = | karj cīņas = <!------ Profesionālā informācija2 ------> | pārstāvētā valsts2 = | sporta veids2 = | disciplīna2 = | poz2 = | tvēriens2 = | kar_sāk2 = | kar_beig2 = | kar_sāk_amat2 = | kar_beig_amat2 = | treneris2 = | bij_treneri2 = | trenē2 = | partneris2 = | klubs_sadaļa2 = | karj spēles2 = | karj cīņas2 = <!------ Kluba informācija ------> | klubs = | komanda = | numurs = | amats = | līga = <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Drafts2 ------> | drafts2 = | dr_gads2 = | dr_līga2 = | dr_kom2 = <!------ Pasaules kausa informācija ------> | PK1_saite = | pk_debija = | pk_beigas = | pk_sez = | pk_uzvaras = | pk_pjedestāli = | pk_tituli = | dist_tituli = | pk_lab sasn = <!------ Pasaules kausa2 informācija ------> | PK2_saite = | pk_debija2 = | pk_beigas2 = | pk_sez2 = | pk_uzvaras2 = | pk_pjedestāli2 = | pk_tituli2 = | dist_tituli2 = | pk2_lab sasn = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ PS informācija ------> | ps_dalība = | ps_medaļas = | ps_lab sasn = <!------ PČ informācija ------> | PČ_saite = | pč_dalība = | pč_medaļas = | pč_lab sasn = <!------ PČT informācija ------> | PČT_saite = | pčt_dalība = | pčt_medaļas = | pčt_lab sasn = <!------ Reģ.čemp. informācija ------> | reģ1_saite = | reģ2_saite = | reģ1 = | reģ_dalība = | reģ_medaļas = | reģ_lab sasn = <!------ Reģ.čemp. 2 informācija ------> | reģ11_saite = | reģ21_saite = | reģ11 = | reģ1_dalība = | reģ1_medaļas = | reģ1_lab sasn = <!------ Lielākās uzvaras ------> | liel uzv = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = | klubs 1 = | kl_sez 2 = | klubs 2 = | kl_sez 3 = | klubs 3 = <!---ja ir vairāk klubu, var pievienot līdz pat 30, pārsaucot kl_sez # un klubs #---> <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = <!------ Karjeras statistika2 ------> | karj stat2 līga = | karj stat2 1 = | karj stat2 1_dati = | karj stat2 2 = | karj stat2 2_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!---ja ir vairāk klubu, var pievienot līdz pat 30, pārsaucot tr_klubs_sez # un tr_klubs#---> <!------ Personiskie rekordi ------> | PR1 = | PR1_d = | PR2 = | PR2_d = | PR3 = | PR3_d = | PR4 = | PR4_d = | PR5 = | PR5_d = <!---ja ir vairāk rekordu, var pievienot līdz pat 10, pārsaucot PR# un PR#_d---> <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Vsevolods Mitrēvičs''' (dzimis {{dat|2005|12|26}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[Latvieši|latviešu]] [[Dambrete|dambretists]], kurš specializējas [[Starptautiskā dambrete|simtlauciņu dambretē]]. 2023. gada Latvijas čempionāta bronzas medaļnieks vīriešu konkurencē. Trenere — [[Zoja Golubeva]]. FMJD meistars (MF).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fmjd.org/?p=pcard&id=20263|title=FMJD - World Draughts Federation|website=www.fmjd.org|access-date=2026-08-11}}</ref> == Sasniegumi == Pieckārtējs [[Latvija|Latvijas]] junioru čempions ([[2017. gads|2017]], [[2018. gads|2018]], [[2019. gads|2019]], [[2024. gads|2024]], [[2026. gads|2026]]). 2023. gada Eiropas U19 čempions klasiskajā laika kontrolē un 2023. gada pasaules jauniešu ātrspēles čempions (U19).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/19493909/other/56085606/latvijas-jaunie-dambretisti-izcina-14-medalas-pasaules-jauniesu-cempionata-100-laucinu-dambrete|title=Latvijas jaunie dambretisti izcīna 14 medaļas pasaules jauniešu čempionātā 100 lauciņu dambretē|website=Delfi|access-date=2026-08-11|date=2023-11-06|language=lv}}</ref> 2023. gada maijā [[:en:Drancy|Dransī]] ([[Francija|Francijā]]) notikušajā pirmajā [[:ru:Всемирная_федерация_шашек|FMJD]] Pasaules amatieru atklātajā čempionātā izcīnīja 3. vietu<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://iksd.riga.lv/lv/rd-iksd?target=news_item&news_item=latvijai-panakumi-pasaules-cempionata-amatieriem-100-laucinu-dambrete-11175|title=Latvijai panākumi pasaules čempionātā amatieriem 100 lauciņu dambretē|website=iksd.riga.lv|access-date=2026-08-11}}</ref>.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://results.fmjd.org/tournaments/2023/f_171/final_standings&9.html|website=results.fmjd.org|access-date=2026-08-11|title=FMJD results}}</ref> 2023. gada jūnijā [[Itālija]]s pilsētā [[:en:Follonica|Follonikā]] [[Eiropas Savienība|Eiropas]] komandu čempionātā ātrspēlē kopā ar [[Guntis Valneris|Gunti Valneri]] un [[Raimonds Vīpulis|Raimondu Vīpuli]] izcīnīja [[Bronzas medaļa|bronzas]] medaļas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://diena.lv/raksts/sports/citi-29/latvijas-izlase-izcina-bronzas-medalas-eiropas-komandu-cempionata-dambrete-14301028|title=Latvijas izlase izcīna bronzas medaļas Eiropas komandu čempionātā dambretē|website=Diena|access-date=2026-08-11|date=2023-06-19|language=lv}}</ref> 2023. gada [[Latvija|Latvijas]] [[Dambrete|Dambretes]] federācijas Gada sporta laureātu ceremonijā tika nominēts par Gada sportistu U-19 kategorijā un saņēma Gada izrāviena balvu starp sportistiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dambreteszinas.lv/2023/12/27/ldf-gada-sporta-laureats-2023/|title=LDF Gada sporta laureāts 2023 – Dambretes ziņas|access-date=2026-08-11|date=2023-12-27|language=lv-LV}}</ref> 2024. gada izcīnīja 3. vietu pasaules jauniešu ātrspēles čempionātā [[Polija|Polijā]] (U-19).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dambreteszinas.lv/2024/11/03/pasaules-jauniesu-cempionats-100-laucinu-dambrete-2024/|title=Pasaules jauniešu čempionāts 100 lauciņu dambretē 2024 – Dambretes ziņas|access-date=2026-08-11|date=2024-11-03|language=lv-LV}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.fmjd.org/?p=pcard&id=20263 profile] [[:ru:Всемирная_федерация_шашек|FMJD]] * [https://toernooibase.kndb.nl/opvraag/liddetailp.php?SpId=14051&Id=f&taal=1 profile] [[:ru:Нидерландская_королевская_федерация_шашек|KNDB]] [[Kategorija:Latvijas dambretisti]] 7v6374t6ovtlp32eh3db8m0borharpf 4505803 4505787 2026-08-11T16:48:36Z Amigo221 129907 Pievienoju 2025. gadu 4505803 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Vsevolods Mitrēvičs | vārds_orig = | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|2005|12|26}} | dz_viet = [[Rīga]], {{LAT}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | dzīvesvieta = | garums = <!-- {{mērvienība|cm=}} --> | svars = <!-- {{mērvienība|kg=}} --> | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = | sporta veids = [[dambrete]] | disciplīna = [[starptautiskā dambrete]] | kar_sāk = | kar_beig = | kar_sāk_amat = | kar_beig_amat = | treneris = [[Zoja Golubeva]] | bij_treneri = | trenē = | partneris = | klubs_sadaļa = | karj spēles = | karj cīņas = <!------ Profesionālā informācija2 ------> | pārstāvētā valsts2 = | sporta veids2 = | disciplīna2 = | poz2 = | tvēriens2 = | kar_sāk2 = | kar_beig2 = | kar_sāk_amat2 = | kar_beig_amat2 = | treneris2 = | bij_treneri2 = | trenē2 = | partneris2 = | klubs_sadaļa2 = | karj spēles2 = | karj cīņas2 = <!------ Kluba informācija ------> | klubs = | komanda = | numurs = | amats = | līga = <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Drafts2 ------> | drafts2 = | dr_gads2 = | dr_līga2 = | dr_kom2 = <!------ Pasaules kausa informācija ------> | PK1_saite = | pk_debija = | pk_beigas = | pk_sez = | pk_uzvaras = | pk_pjedestāli = | pk_tituli = | dist_tituli = | pk_lab sasn = <!------ Pasaules kausa2 informācija ------> | PK2_saite = | pk_debija2 = | pk_beigas2 = | pk_sez2 = | pk_uzvaras2 = | pk_pjedestāli2 = | pk_tituli2 = | dist_tituli2 = | pk2_lab sasn = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ PS informācija ------> | ps_dalība = | ps_medaļas = | ps_lab sasn = <!------ PČ informācija ------> | PČ_saite = | pč_dalība = | pč_medaļas = | pč_lab sasn = <!------ PČT informācija ------> | PČT_saite = | pčt_dalība = | pčt_medaļas = | pčt_lab sasn = <!------ Reģ.čemp. informācija ------> | reģ1_saite = | reģ2_saite = | reģ1 = | reģ_dalība = | reģ_medaļas = | reģ_lab sasn = <!------ Reģ.čemp. 2 informācija ------> | reģ11_saite = | reģ21_saite = | reģ11 = | reģ1_dalība = | reģ1_medaļas = | reģ1_lab sasn = <!------ Lielākās uzvaras ------> | liel uzv = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = | klubs 1 = | kl_sez 2 = | klubs 2 = | kl_sez 3 = | klubs 3 = <!---ja ir vairāk klubu, var pievienot līdz pat 30, pārsaucot kl_sez # un klubs #---> <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = <!------ Karjeras statistika2 ------> | karj stat2 līga = | karj stat2 1 = | karj stat2 1_dati = | karj stat2 2 = | karj stat2 2_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!---ja ir vairāk klubu, var pievienot līdz pat 30, pārsaucot tr_klubs_sez # un tr_klubs#---> <!------ Personiskie rekordi ------> | PR1 = | PR1_d = | PR2 = | PR2_d = | PR3 = | PR3_d = | PR4 = | PR4_d = | PR5 = | PR5_d = <!---ja ir vairāk rekordu, var pievienot līdz pat 10, pārsaucot PR# un PR#_d---> <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Vsevolods Mitrēvičs''' (dzimis {{dat|2005|12|26}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[Latvieši|latviešu]] [[Dambrete|dambretists]], kurš specializējas [[Starptautiskā dambrete|simtlauciņu dambretē]]. 2023. gada Latvijas čempionāta bronzas medaļnieks vīriešu konkurencē. Trenere — [[Zoja Golubeva]]. FMJD meistars (MF).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fmjd.org/?p=pcard&id=20263|title=FMJD - World Draughts Federation|website=www.fmjd.org|access-date=2026-08-11}}</ref> == Sasniegumi == Pieckārtējs [[Latvija|Latvijas]] junioru čempions ([[2017. gads|2017]], [[2018. gads|2018]], [[2019. gads|2019]], [[2024. gads|2024]], [[2026. gads|2026]]). 2023. gada Eiropas U19 čempions klasiskajā laika kontrolē un 2023. gada pasaules jauniešu ātrspēles čempions (U19).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/19493909/other/56085606/latvijas-jaunie-dambretisti-izcina-14-medalas-pasaules-jauniesu-cempionata-100-laucinu-dambrete|title=Latvijas jaunie dambretisti izcīna 14 medaļas pasaules jauniešu čempionātā 100 lauciņu dambretē|website=Delfi|access-date=2026-08-11|date=2023-11-06|language=lv}}</ref> 2023. gada maijā [[:en:Drancy|Dransī]] ([[Francija|Francijā]]) notikušajā pirmajā [[:ru:Всемирная_федерация_шашек|FMJD]] Pasaules amatieru atklātajā čempionātā izcīnīja 3. vietu<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://iksd.riga.lv/lv/rd-iksd?target=news_item&news_item=latvijai-panakumi-pasaules-cempionata-amatieriem-100-laucinu-dambrete-11175|title=Latvijai panākumi pasaules čempionātā amatieriem 100 lauciņu dambretē|website=iksd.riga.lv|access-date=2026-08-11}}</ref>.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://results.fmjd.org/tournaments/2023/f_171/final_standings&9.html|website=results.fmjd.org|access-date=2026-08-11|title=FMJD results}}</ref> 2023. gada jūnijā [[Itālija]]s pilsētā [[:en:Follonica|Follonikā]] [[Eiropas Savienība|Eiropas]] komandu čempionātā ātrspēlē kopā ar [[Guntis Valneris|Gunti Valneri]] un [[Raimonds Vīpulis|Raimondu Vīpuli]] izcīnīja [[Bronzas medaļa|bronzas]] medaļas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://diena.lv/raksts/sports/citi-29/latvijas-izlase-izcina-bronzas-medalas-eiropas-komandu-cempionata-dambrete-14301028|title=Latvijas izlase izcīna bronzas medaļas Eiropas komandu čempionātā dambretē|website=Diena|access-date=2026-08-11|date=2023-06-19|language=lv}}</ref> 2023. gada [[Latvija|Latvijas]] [[Dambrete|Dambretes]] federācijas Gada sporta laureātu ceremonijā tika nominēts par Gada sportistu U-19 kategorijā un saņēma Gada izrāviena balvu starp sportistiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dambreteszinas.lv/2023/12/27/ldf-gada-sporta-laureats-2023/|title=LDF Gada sporta laureāts 2023 – Dambretes ziņas|access-date=2026-08-11|date=2023-12-27|language=lv-LV}}</ref> 2024. gada izcīnīja 3. vietu pasaules jauniešu ātrspēles čempionātā [[Polija|Polijā]] (U-19).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dambreteszinas.lv/2024/11/03/pasaules-jauniesu-cempionats-100-laucinu-dambrete-2024/|title=Pasaules jauniešu čempionāts 100 lauciņu dambretē 2024 – Dambretes ziņas|access-date=2026-08-11|date=2024-11-03|language=lv-LV}}</ref> 2024. un 2025.gadā vairākkārt startēja Pasaules kausa posmos [[Ķīna|Ķīņā]] — [[:en:Xintai|Xintai]] Open izcīnīja 11. vietu, savukārt pasaules čempionātā ātrspēlē [[:en:Lishui|Lišui]] ieņēma 8. vietu. Pēc visu 2025. gada Pasaules kausa posmu rezultātiem, kopvērtējumā ieņēma 12. vietu starp 584 dalībniekiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dambreteszinas.lv/2025/08/07/fmjd-pasaules-kausa-posms-4-xintai-open-2025/|title=FMJD pasaules kausa posms 4. Xintai Open 2025 – Dambretes ziņas|access-date=2026-08-11|date=2025-08-07|language=lv-LV}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://iksd.riga.lv/lv/rd-iksd?target=news_item&news_item=latvijas-dambretistiem-sekmigi-starti-pasaules-cempionata-atrspele-14029|title=Latvijas dambretistiem sekmīgi starti pasaules čempionātā ātrspēlē|website=iksd.riga.lv|access-date=2026-08-11}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fmjd.org/?p=wcup|title=FMJD - World Draughts Federation|website=www.fmjd.org|access-date=2026-08-11}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.fmjd.org/?p=pcard&id=20263 profile] [[:ru:Всемирная_федерация_шашек|FMJD]] * [https://toernooibase.kndb.nl/opvraag/liddetailp.php?SpId=14051&Id=f&taal=1 profile] [[:ru:Нидерландская_королевская_федерация_шашек|KNDB]] [[Kategorija:Latvijas dambretisti]] 8fp4megxrbuel47tyrxyjashprnki52 4505821 4505803 2026-08-11T18:46:56Z Egilus 27634 Saites uz enwiki neliekam 4505821 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Vsevolods Mitrēvičs | vārds_orig = | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|2005|12|26}} | dz_viet = [[Rīga]], {{LAT}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | dzīvesvieta = | garums = <!-- {{mērvienība|cm=}} --> | svars = <!-- {{mērvienība|kg=}} --> | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = | sporta veids = [[dambrete]] | disciplīna = [[starptautiskā dambrete]] | kar_sāk = | kar_beig = | kar_sāk_amat = | kar_beig_amat = | treneris = [[Zoja Golubeva]] | bij_treneri = | trenē = | partneris = | klubs_sadaļa = | karj spēles = | karj cīņas = <!------ Profesionālā informācija2 ------> | pārstāvētā valsts2 = | sporta veids2 = | disciplīna2 = | poz2 = | tvēriens2 = | kar_sāk2 = | kar_beig2 = | kar_sāk_amat2 = | kar_beig_amat2 = | treneris2 = | bij_treneri2 = | trenē2 = | partneris2 = | klubs_sadaļa2 = | karj spēles2 = | karj cīņas2 = <!------ Kluba informācija ------> | klubs = | komanda = | numurs = | amats = | līga = <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Drafts2 ------> | drafts2 = | dr_gads2 = | dr_līga2 = | dr_kom2 = <!------ Pasaules kausa informācija ------> | PK1_saite = | pk_debija = | pk_beigas = | pk_sez = | pk_uzvaras = | pk_pjedestāli = | pk_tituli = | dist_tituli = | pk_lab sasn = <!------ Pasaules kausa2 informācija ------> | PK2_saite = | pk_debija2 = | pk_beigas2 = | pk_sez2 = | pk_uzvaras2 = | pk_pjedestāli2 = | pk_tituli2 = | dist_tituli2 = | pk2_lab sasn = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ PS informācija ------> | ps_dalība = | ps_medaļas = | ps_lab sasn = <!------ PČ informācija ------> | PČ_saite = | pč_dalība = | pč_medaļas = | pč_lab sasn = <!------ PČT informācija ------> | PČT_saite = | pčt_dalība = | pčt_medaļas = | pčt_lab sasn = <!------ Reģ.čemp. informācija ------> | reģ1_saite = | reģ2_saite = | reģ1 = | reģ_dalība = | reģ_medaļas = | reģ_lab sasn = <!------ Reģ.čemp. 2 informācija ------> | reģ11_saite = | reģ21_saite = | reģ11 = | reģ1_dalība = | reģ1_medaļas = | reģ1_lab sasn = <!------ Lielākās uzvaras ------> | liel uzv = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = | klubs 1 = | kl_sez 2 = | klubs 2 = | kl_sez 3 = | klubs 3 = <!---ja ir vairāk klubu, var pievienot līdz pat 30, pārsaucot kl_sez # un klubs #---> <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = <!------ Karjeras statistika2 ------> | karj stat2 līga = | karj stat2 1 = | karj stat2 1_dati = | karj stat2 2 = | karj stat2 2_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!---ja ir vairāk klubu, var pievienot līdz pat 30, pārsaucot tr_klubs_sez # un tr_klubs#---> <!------ Personiskie rekordi ------> | PR1 = | PR1_d = | PR2 = | PR2_d = | PR3 = | PR3_d = | PR4 = | PR4_d = | PR5 = | PR5_d = <!---ja ir vairāk rekordu, var pievienot līdz pat 10, pārsaucot PR# un PR#_d---> <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Vsevolods Mitrēvičs''' (dzimis {{dat|2005|12|26}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[Latvieši|latviešu]] [[Dambrete|dambretists]], kurš specializējas [[Starptautiskā dambrete|simtlauciņu dambretē]]. 2023. gada [[Latvija]]s čempionāta bronzas medaļnieks vīriešu konkurencē. Trenere — [[Zoja Golubeva]]. FMJD meistars (MF).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fmjd.org/?p=pcard&id=20263|title=FMJD - World Draughts Federation|website=www.fmjd.org|access-date=2026-08-11}}</ref> == Sasniegumi == Pieckārtējs [[Latvija|Latvijas]] junioru čempions ([[2017. gads|2017]], [[2018. gads|2018]], [[2019. gads|2019]], [[2024. gads|2024]], [[2026. gads|2026]]). 2023. gada Eiropas U19 čempions klasiskajā laika kontrolē un 2023. gada pasaules jauniešu ātrspēles čempions (U19).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/19493909/other/56085606/latvijas-jaunie-dambretisti-izcina-14-medalas-pasaules-jauniesu-cempionata-100-laucinu-dambrete|title=Latvijas jaunie dambretisti izcīna 14 medaļas pasaules jauniešu čempionātā 100 lauciņu dambretē|website=Delfi|access-date=2026-08-11|date=2023-11-06|language=lv}}</ref> 2023. gada maijā Dransī ([[Francija|Francijā]]) notikušajā pirmajā FMJD Pasaules amatieru atklātajā čempionātā izcīnīja 3. vietu<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://iksd.riga.lv/lv/rd-iksd?target=news_item&news_item=latvijai-panakumi-pasaules-cempionata-amatieriem-100-laucinu-dambrete-11175|title=Latvijai panākumi pasaules čempionātā amatieriem 100 lauciņu dambretē|website=iksd.riga.lv|access-date=2026-08-11}}</ref>.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://results.fmjd.org/tournaments/2023/f_171/final_standings&9.html|website=results.fmjd.org|access-date=2026-08-11|title=FMJD results}}</ref> 2023. gada jūnijā [[Itālija]]s pilsētā Follonikā [[Eiropa]]s komandu čempionātā ātrspēlē kopā ar [[Guntis Valneris|Gunti Valneri]] un [[Raimonds Vīpulis|Raimondu Vīpuli]] izcīnīja [[Bronzas medaļa|bronzas]] medaļas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://diena.lv/raksts/sports/citi-29/latvijas-izlase-izcina-bronzas-medalas-eiropas-komandu-cempionata-dambrete-14301028|title=Latvijas izlase izcīna bronzas medaļas Eiropas komandu čempionātā dambretē|website=Diena|access-date=2026-08-11|date=2023-06-19|language=lv}}</ref> 2023. gada [[Latvijas Dambretes federācija]]s Gada sporta laureātu ceremonijā tika nominēts par Gada sportistu U-19 kategorijā un saņēma Gada izrāviena balvu starp sportistiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dambreteszinas.lv/2023/12/27/ldf-gada-sporta-laureats-2023/|title=LDF Gada sporta laureāts 2023 – Dambretes ziņas|access-date=2026-08-11|date=2023-12-27|language=lv-LV}}</ref> 2024. gada izcīnīja 3. vietu pasaules jauniešu ātrspēles čempionātā [[Polija|Polijā]] (U-19).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dambreteszinas.lv/2024/11/03/pasaules-jauniesu-cempionats-100-laucinu-dambrete-2024/|title=Pasaules jauniešu čempionāts 100 lauciņu dambretē 2024 – Dambretes ziņas|access-date=2026-08-11|date=2024-11-03|language=lv-LV}}</ref> 2024. un 2025.gadā vairākkārt startēja Pasaules kausa posmos [[Ķīna|Ķīņā]] — ''Xintai Open'' izcīnīja 11. vietu, savukārt pasaules čempionātā ātrspēlē Lišu] ieņēma 8. vietu. Pēc visu 2025. gada Pasaules kausa posmu rezultātiem, kopvērtējumā ieņēma 12. vietu starp 584 dalībniekiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dambreteszinas.lv/2025/08/07/fmjd-pasaules-kausa-posms-4-xintai-open-2025/|title=FMJD pasaules kausa posms 4. Xintai Open 2025 – Dambretes ziņas|access-date=2026-08-11|date=2025-08-07|language=lv-LV}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://iksd.riga.lv/lv/rd-iksd?target=news_item&news_item=latvijas-dambretistiem-sekmigi-starti-pasaules-cempionata-atrspele-14029|title=Latvijas dambretistiem sekmīgi starti pasaules čempionātā ātrspēlē|website=iksd.riga.lv|access-date=2026-08-11}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fmjd.org/?p=wcup|title=FMJD - World Draughts Federation|website=www.fmjd.org|access-date=2026-08-11}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Latvijas dambretisti]] 80120nc47zvbpetdlkewfwowtu75ef1 4505822 4505821 2026-08-11T18:47:21Z Egilus 27634 /* Sasniegumi */ 4505822 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Vsevolods Mitrēvičs | vārds_orig = | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|2005|12|26}} | dz_viet = [[Rīga]], {{LAT}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | dzīvesvieta = | garums = <!-- {{mērvienība|cm=}} --> | svars = <!-- {{mērvienība|kg=}} --> | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = | sporta veids = [[dambrete]] | disciplīna = [[starptautiskā dambrete]] | kar_sāk = | kar_beig = | kar_sāk_amat = | kar_beig_amat = | treneris = [[Zoja Golubeva]] | bij_treneri = | trenē = | partneris = | klubs_sadaļa = | karj spēles = | karj cīņas = <!------ Profesionālā informācija2 ------> | pārstāvētā valsts2 = | sporta veids2 = | disciplīna2 = | poz2 = | tvēriens2 = | kar_sāk2 = | kar_beig2 = | kar_sāk_amat2 = | kar_beig_amat2 = | treneris2 = | bij_treneri2 = | trenē2 = | partneris2 = | klubs_sadaļa2 = | karj spēles2 = | karj cīņas2 = <!------ Kluba informācija ------> | klubs = | komanda = | numurs = | amats = | līga = <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Drafts2 ------> | drafts2 = | dr_gads2 = | dr_līga2 = | dr_kom2 = <!------ Pasaules kausa informācija ------> | PK1_saite = | pk_debija = | pk_beigas = | pk_sez = | pk_uzvaras = | pk_pjedestāli = | pk_tituli = | dist_tituli = | pk_lab sasn = <!------ Pasaules kausa2 informācija ------> | PK2_saite = | pk_debija2 = | pk_beigas2 = | pk_sez2 = | pk_uzvaras2 = | pk_pjedestāli2 = | pk_tituli2 = | dist_tituli2 = | pk2_lab sasn = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ PS informācija ------> | ps_dalība = | ps_medaļas = | ps_lab sasn = <!------ PČ informācija ------> | PČ_saite = | pč_dalība = | pč_medaļas = | pč_lab sasn = <!------ PČT informācija ------> | PČT_saite = | pčt_dalība = | pčt_medaļas = | pčt_lab sasn = <!------ Reģ.čemp. informācija ------> | reģ1_saite = | reģ2_saite = | reģ1 = | reģ_dalība = | reģ_medaļas = | reģ_lab sasn = <!------ Reģ.čemp. 2 informācija ------> | reģ11_saite = | reģ21_saite = | reģ11 = | reģ1_dalība = | reģ1_medaļas = | reģ1_lab sasn = <!------ Lielākās uzvaras ------> | liel uzv = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = | klubs 1 = | kl_sez 2 = | klubs 2 = | kl_sez 3 = | klubs 3 = <!---ja ir vairāk klubu, var pievienot līdz pat 30, pārsaucot kl_sez # un klubs #---> <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = <!------ Karjeras statistika2 ------> | karj stat2 līga = | karj stat2 1 = | karj stat2 1_dati = | karj stat2 2 = | karj stat2 2_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!---ja ir vairāk klubu, var pievienot līdz pat 30, pārsaucot tr_klubs_sez # un tr_klubs#---> <!------ Personiskie rekordi ------> | PR1 = | PR1_d = | PR2 = | PR2_d = | PR3 = | PR3_d = | PR4 = | PR4_d = | PR5 = | PR5_d = <!---ja ir vairāk rekordu, var pievienot līdz pat 10, pārsaucot PR# un PR#_d---> <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Vsevolods Mitrēvičs''' (dzimis {{dat|2005|12|26}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[Latvieši|latviešu]] [[Dambrete|dambretists]], kurš specializējas [[Starptautiskā dambrete|simtlauciņu dambretē]]. 2023. gada [[Latvija]]s čempionāta bronzas medaļnieks vīriešu konkurencē. Trenere — [[Zoja Golubeva]]. FMJD meistars (MF).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fmjd.org/?p=pcard&id=20263|title=FMJD - World Draughts Federation|website=www.fmjd.org|access-date=2026-08-11}}</ref> == Sasniegumi == Pieckārtējs [[Latvija|Latvijas]] junioru čempions ([[2017. gads|2017]], [[2018. gads|2018]], [[2019. gads|2019]], [[2024. gads|2024]], [[2026. gads|2026]]). 2023. gada Eiropas U19 čempions klasiskajā laika kontrolē un 2023. gada pasaules jauniešu ātrspēles čempions (U19).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/19493909/other/56085606/latvijas-jaunie-dambretisti-izcina-14-medalas-pasaules-jauniesu-cempionata-100-laucinu-dambrete|title=Latvijas jaunie dambretisti izcīna 14 medaļas pasaules jauniešu čempionātā 100 lauciņu dambretē|website=Delfi|access-date=2026-08-11|date=2023-11-06|language=lv}}</ref> 2023. gada maijā Dransī ([[Francija|Francijā]]) notikušajā pirmajā FMJD Pasaules amatieru atklātajā čempionātā izcīnīja 3. vietu<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://iksd.riga.lv/lv/rd-iksd?target=news_item&news_item=latvijai-panakumi-pasaules-cempionata-amatieriem-100-laucinu-dambrete-11175|title=Latvijai panākumi pasaules čempionātā amatieriem 100 lauciņu dambretē|website=iksd.riga.lv|access-date=2026-08-11}}</ref>.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://results.fmjd.org/tournaments/2023/f_171/final_standings&9.html|website=results.fmjd.org|access-date=2026-08-11|title=FMJD results}}</ref> 2023. gada jūnijā [[Itālija]]s pilsētā Follonikā [[Eiropa]]s komandu čempionātā ātrspēlē kopā ar [[Guntis Valneris|Gunti Valneri]] un [[Raimonds Vīpulis|Raimondu Vīpuli]] izcīnīja [[Bronzas medaļa|bronzas]] medaļas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://diena.lv/raksts/sports/citi-29/latvijas-izlase-izcina-bronzas-medalas-eiropas-komandu-cempionata-dambrete-14301028|title=Latvijas izlase izcīna bronzas medaļas Eiropas komandu čempionātā dambretē|website=Diena|access-date=2026-08-11|date=2023-06-19|language=lv}}</ref> 2023. gada [[Latvijas Dambretes federācija]]s Gada sporta laureātu ceremonijā tika nominēts par Gada sportistu U-19 kategorijā un saņēma Gada izrāviena balvu starp sportistiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dambreteszinas.lv/2023/12/27/ldf-gada-sporta-laureats-2023/|title=LDF Gada sporta laureāts 2023 – Dambretes ziņas|access-date=2026-08-11|date=2023-12-27|language=lv-LV}}</ref> 2024. gada izcīnīja 3. vietu pasaules jauniešu ātrspēles čempionātā [[Polija|Polijā]] (U-19).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dambreteszinas.lv/2024/11/03/pasaules-jauniesu-cempionats-100-laucinu-dambrete-2024/|title=Pasaules jauniešu čempionāts 100 lauciņu dambretē 2024 – Dambretes ziņas|access-date=2026-08-11|date=2024-11-03|language=lv-LV}}</ref> 2024. un 2025.gadā vairākkārt startēja Pasaules kausa posmos [[Ķīna|Ķīnā]] — ''Xintai Open'' izcīnīja 11. vietu, savukārt pasaules čempionātā ātrspēlē Lišu] ieņēma 8. vietu. Pēc visu 2025. gada Pasaules kausa posmu rezultātiem, kopvērtējumā ieņēma 12. vietu starp 584 dalībniekiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dambreteszinas.lv/2025/08/07/fmjd-pasaules-kausa-posms-4-xintai-open-2025/|title=FMJD pasaules kausa posms 4. Xintai Open 2025 – Dambretes ziņas|access-date=2026-08-11|date=2025-08-07|language=lv-LV}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://iksd.riga.lv/lv/rd-iksd?target=news_item&news_item=latvijas-dambretistiem-sekmigi-starti-pasaules-cempionata-atrspele-14029|title=Latvijas dambretistiem sekmīgi starti pasaules čempionātā ātrspēlē|website=iksd.riga.lv|access-date=2026-08-11}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fmjd.org/?p=wcup|title=FMJD - World Draughts Federation|website=www.fmjd.org|access-date=2026-08-11}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Latvijas dambretisti]] 2xgvkhk4tx1db29zbo27gu17osynuwt 4505824 4505822 2026-08-11T19:11:14Z Amigo221 129907 Pievienoju 2026 gadu 4505824 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Vsevolods Mitrēvičs | vārds_orig = | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|2005|12|26}} | dz_viet = [[Rīga]], {{LAT}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | dzīvesvieta = | garums = <!-- {{mērvienība|cm=}} --> | svars = <!-- {{mērvienība|kg=}} --> | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = | sporta veids = [[dambrete]] | disciplīna = [[starptautiskā dambrete]] | kar_sāk = | kar_beig = | kar_sāk_amat = | kar_beig_amat = | treneris = [[Zoja Golubeva]] | bij_treneri = | trenē = | partneris = | klubs_sadaļa = | karj spēles = | karj cīņas = <!------ Profesionālā informācija2 ------> | pārstāvētā valsts2 = | sporta veids2 = | disciplīna2 = | poz2 = | tvēriens2 = | kar_sāk2 = | kar_beig2 = | kar_sāk_amat2 = | kar_beig_amat2 = | treneris2 = | bij_treneri2 = | trenē2 = | partneris2 = | klubs_sadaļa2 = | karj spēles2 = | karj cīņas2 = <!------ Kluba informācija ------> | klubs = | komanda = | numurs = | amats = | līga = <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Drafts2 ------> | drafts2 = | dr_gads2 = | dr_līga2 = | dr_kom2 = <!------ Pasaules kausa informācija ------> | PK1_saite = | pk_debija = | pk_beigas = | pk_sez = | pk_uzvaras = | pk_pjedestāli = | pk_tituli = | dist_tituli = | pk_lab sasn = <!------ Pasaules kausa2 informācija ------> | PK2_saite = | pk_debija2 = | pk_beigas2 = | pk_sez2 = | pk_uzvaras2 = | pk_pjedestāli2 = | pk_tituli2 = | dist_tituli2 = | pk2_lab sasn = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ PS informācija ------> | ps_dalība = | ps_medaļas = | ps_lab sasn = <!------ PČ informācija ------> | PČ_saite = | pč_dalība = | pč_medaļas = | pč_lab sasn = <!------ PČT informācija ------> | PČT_saite = | pčt_dalība = | pčt_medaļas = | pčt_lab sasn = <!------ Reģ.čemp. informācija ------> | reģ1_saite = | reģ2_saite = | reģ1 = | reģ_dalība = | reģ_medaļas = | reģ_lab sasn = <!------ Reģ.čemp. 2 informācija ------> | reģ11_saite = | reģ21_saite = | reģ11 = | reģ1_dalība = | reģ1_medaļas = | reģ1_lab sasn = <!------ Lielākās uzvaras ------> | liel uzv = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = | klubs 1 = | kl_sez 2 = | klubs 2 = | kl_sez 3 = | klubs 3 = <!---ja ir vairāk klubu, var pievienot līdz pat 30, pārsaucot kl_sez # un klubs #---> <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = <!------ Karjeras statistika2 ------> | karj stat2 līga = | karj stat2 1 = | karj stat2 1_dati = | karj stat2 2 = | karj stat2 2_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!---ja ir vairāk klubu, var pievienot līdz pat 30, pārsaucot tr_klubs_sez # un tr_klubs#---> <!------ Personiskie rekordi ------> | PR1 = | PR1_d = | PR2 = | PR2_d = | PR3 = | PR3_d = | PR4 = | PR4_d = | PR5 = | PR5_d = <!---ja ir vairāk rekordu, var pievienot līdz pat 10, pārsaucot PR# un PR#_d---> <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Vsevolods Mitrēvičs''' (dzimis {{dat|2005|12|26}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[Latvieši|latviešu]] [[Dambrete|dambretists]], kurš specializējas [[Starptautiskā dambrete|simtlauciņu dambretē]]. 2023. gada [[Latvija]]s čempionāta bronzas medaļnieks vīriešu konkurencē. Trenere — [[Zoja Golubeva]]. FMJD meistars (MF).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fmjd.org/?p=pcard&id=20263|title=FMJD - World Draughts Federation|website=www.fmjd.org|access-date=2026-08-11}}</ref> == Sasniegumi == Pieckārtējs [[Latvija|Latvijas]] junioru čempions klasiskajā laika kontrolē ([[2017. gads|2017]], [[2018. gads|2018]], [[2019. gads|2019]], [[2024. gads|2024]], [[2026. gads|2026]]). 2023. gada Eiropas U19 čempions klasiskajā laika kontrolē un 2023. gada pasaules jauniešu ātrspēles čempions (U19).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/19493909/other/56085606/latvijas-jaunie-dambretisti-izcina-14-medalas-pasaules-jauniesu-cempionata-100-laucinu-dambrete|title=Latvijas jaunie dambretisti izcīna 14 medaļas pasaules jauniešu čempionātā 100 lauciņu dambretē|website=Delfi|access-date=2026-08-11|date=2023-11-06|language=lv}}</ref> 2023. gada maijā Dransī ([[Francija|Francijā]]) notikušajā pirmajā FMJD Pasaules amatieru atklātajā čempionātā izcīnīja 3. vietu<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://iksd.riga.lv/lv/rd-iksd?target=news_item&news_item=latvijai-panakumi-pasaules-cempionata-amatieriem-100-laucinu-dambrete-11175|title=Latvijai panākumi pasaules čempionātā amatieriem 100 lauciņu dambretē|website=iksd.riga.lv|access-date=2026-08-11}}</ref>.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://results.fmjd.org/tournaments/2023/f_171/final_standings&9.html|website=results.fmjd.org|access-date=2026-08-11|title=FMJD results}}</ref> 2023. gada jūnijā [[Itālija]]s pilsētā Follonikā [[Eiropa]]s komandu čempionātā ātrspēlē kopā ar [[Guntis Valneris|Gunti Valneri]] un [[Raimonds Vīpulis|Raimondu Vīpuli]] izcīnīja [[Bronzas medaļa|bronzas]] medaļas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://diena.lv/raksts/sports/citi-29/latvijas-izlase-izcina-bronzas-medalas-eiropas-komandu-cempionata-dambrete-14301028|title=Latvijas izlase izcīna bronzas medaļas Eiropas komandu čempionātā dambretē|website=Diena|access-date=2026-08-11|date=2023-06-19|language=lv}}</ref> 2023. gada [[Latvijas Dambretes federācija]]s Gada sporta laureātu ceremonijā tika nominēts par Gada sportistu U-19 kategorijā un saņēma Gada izrāviena balvu starp sportistiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dambreteszinas.lv/2023/12/27/ldf-gada-sporta-laureats-2023/|title=LDF Gada sporta laureāts 2023 – Dambretes ziņas|access-date=2026-08-11|date=2023-12-27|language=lv-LV}}</ref> 2024. gada izcīnīja 3. vietu pasaules jauniešu ātrspēles čempionātā [[Polija|Polijā]] (U-19).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dambreteszinas.lv/2024/11/03/pasaules-jauniesu-cempionats-100-laucinu-dambrete-2024/|title=Pasaules jauniešu čempionāts 100 lauciņu dambretē 2024 – Dambretes ziņas|access-date=2026-08-11|date=2024-11-03|language=lv-LV}}</ref> 2024. un 2025.gadā vairākkārt startēja Pasaules kausa posmos [[Ķīna|Ķīnā]] — ''Xintai Open'' izcīnīja 11. vietu, savukārt pasaules čempionātā ātrspēlē Lišui ieņēma 8. vietu. Pēc visu 2025. gada Pasaules kausa posmu rezultātiem, kopvērtējumā ieņēma 12. vietu starp 584 dalībniekiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dambreteszinas.lv/2025/08/07/fmjd-pasaules-kausa-posms-4-xintai-open-2025/|title=FMJD pasaules kausa posms 4. Xintai Open 2025 – Dambretes ziņas|access-date=2026-08-11|date=2025-08-07|language=lv-LV}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://iksd.riga.lv/lv/rd-iksd?target=news_item&news_item=latvijas-dambretistiem-sekmigi-starti-pasaules-cempionata-atrspele-14029|title=Latvijas dambretistiem sekmīgi starti pasaules čempionātā ātrspēlē|website=iksd.riga.lv|access-date=2026-08-11}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fmjd.org/?p=wcup|title=FMJD - World Draughts Federation|website=www.fmjd.org|access-date=2026-08-11}}</ref> 2026. gadā izcīnīja pirmo vietu Latvijas čempionātā junioriem līdz 26 gadu vecumam un studentiem [[Starptautiskā dambrete|simtlauciņu dambretē]]. Taja pašā gadā [[Tallina|Tallinā]] notikušajā Eiropas jauniešu čempionātā U-26 vecuma grupā izcīnīja 3, vietu gan ātrajā [[Dambrete|dambretē]], gan ātrspēlē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dambrete.lv/cinas-aizvadijusi-studenti-un-u26-grupas-speletaji/|title=Cīņas aizvadījuši studenti un U26 grupas spēlētāji – Latvijas Dambretes Federācija|access-date=2026-08-11|date=2026-01-01|language=lv-LV}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/citi/10082026-latvijai_vairakas_medalas_ec_jauniesiem_1|title=Latvijai vairākas medaļas EČ jauniešiem 100 lauciņu dambretē|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-08-11|date=2026-08-10|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Latvijas dambretisti]] bjodxbhmlwv6jgdcrhb0c4bu055ousc 4505833 4505824 2026-08-11T19:32:07Z Amigo221 129907 4505833 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Vsevolods Mitrēvičs | vārds_orig = | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|2005|12|26}} | dz_viet = | mir_dat = | mir_viet = | tautība = {{LAT}} | dzīvesvieta = | garums = <!-- {{mērvienība|cm=}} --> | svars = <!-- {{mērvienība|kg=}} --> | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = | sporta veids = [[dambrete]] | disciplīna = [[starptautiskā dambrete]] | kar_sāk = | kar_beig = | kar_sāk_amat = | kar_beig_amat = | treneris = [[Zoja Golubeva]] | bij_treneri = | trenē = | partneris = | klubs_sadaļa = | karj spēles = | karj cīņas = <!------ Profesionālā informācija2 ------> | pārstāvētā valsts2 = | sporta veids2 = | disciplīna2 = | poz2 = | tvēriens2 = | kar_sāk2 = | kar_beig2 = | kar_sāk_amat2 = | kar_beig_amat2 = | treneris2 = | bij_treneri2 = | trenē2 = | partneris2 = | klubs_sadaļa2 = | karj spēles2 = | karj cīņas2 = <!------ Kluba informācija ------> | klubs = | komanda = | numurs = | amats = | līga = <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Drafts2 ------> | drafts2 = | dr_gads2 = | dr_līga2 = | dr_kom2 = <!------ Pasaules kausa informācija ------> | PK1_saite = | pk_debija = | pk_beigas = | pk_sez = | pk_uzvaras = | pk_pjedestāli = | pk_tituli = | dist_tituli = | pk_lab sasn = <!------ Pasaules kausa2 informācija ------> | PK2_saite = | pk_debija2 = | pk_beigas2 = | pk_sez2 = | pk_uzvaras2 = | pk_pjedestāli2 = | pk_tituli2 = | dist_tituli2 = | pk2_lab sasn = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ PS informācija ------> | ps_dalība = | ps_medaļas = | ps_lab sasn = <!------ PČ informācija ------> | PČ_saite = | pč_dalība = | pč_medaļas = | pč_lab sasn = <!------ PČT informācija ------> | PČT_saite = | pčt_dalība = | pčt_medaļas = | pčt_lab sasn = <!------ Reģ.čemp. informācija ------> | reģ1_saite = | reģ2_saite = | reģ1 = | reģ_dalība = | reģ_medaļas = | reģ_lab sasn = <!------ Reģ.čemp. 2 informācija ------> | reģ11_saite = | reģ21_saite = | reģ11 = | reģ1_dalība = | reģ1_medaļas = | reģ1_lab sasn = <!------ Lielākās uzvaras ------> | liel uzv = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = | klubs 1 = | kl_sez 2 = | klubs 2 = | kl_sez 3 = | klubs 3 = <!---ja ir vairāk klubu, var pievienot līdz pat 30, pārsaucot kl_sez # un klubs #---> <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = <!------ Karjeras statistika2 ------> | karj stat2 līga = | karj stat2 1 = | karj stat2 1_dati = | karj stat2 2 = | karj stat2 2_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!---ja ir vairāk klubu, var pievienot līdz pat 30, pārsaucot tr_klubs_sez # un tr_klubs#---> <!------ Personiskie rekordi ------> | PR1 = | PR1_d = | PR2 = | PR2_d = | PR3 = | PR3_d = | PR4 = | PR4_d = | PR5 = | PR5_d = <!---ja ir vairāk rekordu, var pievienot līdz pat 10, pārsaucot PR# un PR#_d---> <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Vsevolods Mitrēvičs''' (dzimis {{dat|2005|12|26}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[Latvieši|latviešu]] [[Dambrete|dambretists]], kurš specializējas [[Starptautiskā dambrete|simtlauciņu dambretē]]. 2023. gada [[Latvija]]s čempionāta bronzas medaļnieks vīriešu konkurencē. Trenere — [[Zoja Golubeva]]. FMJD meistars (MF).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fmjd.org/?p=pcard&id=20263|title=FMJD - World Draughts Federation|website=www.fmjd.org|access-date=2026-08-11}}</ref> == Sasniegumi == Pieckārtējs [[Latvija|Latvijas]] junioru čempions klasiskajā laika kontrolē ([[2017. gads|2017]], [[2018. gads|2018]], [[2019. gads|2019]], [[2024. gads|2024]], [[2026. gads|2026]]). 2023. gada Eiropas U19 čempions klasiskajā laika kontrolē un 2023. gada pasaules jauniešu ātrspēles čempions (U19).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/19493909/other/56085606/latvijas-jaunie-dambretisti-izcina-14-medalas-pasaules-jauniesu-cempionata-100-laucinu-dambrete|title=Latvijas jaunie dambretisti izcīna 14 medaļas pasaules jauniešu čempionātā 100 lauciņu dambretē|website=Delfi|access-date=2026-08-11|date=2023-11-06|language=lv}}</ref> 2023. gada maijā Dransī ([[Francija|Francijā]]) notikušajā pirmajā FMJD Pasaules amatieru atklātajā čempionātā izcīnīja 3. vietu<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://iksd.riga.lv/lv/rd-iksd?target=news_item&news_item=latvijai-panakumi-pasaules-cempionata-amatieriem-100-laucinu-dambrete-11175|title=Latvijai panākumi pasaules čempionātā amatieriem 100 lauciņu dambretē|website=iksd.riga.lv|access-date=2026-08-11}}</ref>.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://results.fmjd.org/tournaments/2023/f_171/final_standings&9.html|website=results.fmjd.org|access-date=2026-08-11|title=FMJD results}}</ref> 2023. gada jūnijā [[Itālija]]s pilsētā Follonikā [[Eiropa]]s komandu čempionātā ātrspēlē kopā ar [[Guntis Valneris|Gunti Valneri]] un [[Raimonds Vīpulis|Raimondu Vīpuli]] izcīnīja [[Bronzas medaļa|bronzas]] medaļas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://diena.lv/raksts/sports/citi-29/latvijas-izlase-izcina-bronzas-medalas-eiropas-komandu-cempionata-dambrete-14301028|title=Latvijas izlase izcīna bronzas medaļas Eiropas komandu čempionātā dambretē|website=Diena|access-date=2026-08-11|date=2023-06-19|language=lv}}</ref> 2023. gada [[Latvijas Dambretes federācija]]s Gada sporta laureātu ceremonijā tika nominēts par Gada sportistu U-19 kategorijā un saņēma Gada izrāviena balvu starp sportistiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dambreteszinas.lv/2023/12/27/ldf-gada-sporta-laureats-2023/|title=LDF Gada sporta laureāts 2023 – Dambretes ziņas|access-date=2026-08-11|date=2023-12-27|language=lv-LV}}</ref> 2024. gada izcīnīja 3. vietu pasaules jauniešu ātrspēles čempionātā [[Polija|Polijā]] (U-19).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dambreteszinas.lv/2024/11/03/pasaules-jauniesu-cempionats-100-laucinu-dambrete-2024/|title=Pasaules jauniešu čempionāts 100 lauciņu dambretē 2024 – Dambretes ziņas|access-date=2026-08-11|date=2024-11-03|language=lv-LV}}</ref> 2024. un 2025.gadā vairākkārt startēja Pasaules kausa posmos [[Ķīna|Ķīnā]] — ''Xintai Open'' izcīnīja 11. vietu, savukārt pasaules čempionātā ātrspēlē Lišui ieņēma 8. vietu. Pēc visu 2025. gada Pasaules kausa posmu rezultātiem, kopvērtējumā ieņēma 12. vietu starp 584 dalībniekiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dambreteszinas.lv/2025/08/07/fmjd-pasaules-kausa-posms-4-xintai-open-2025/|title=FMJD pasaules kausa posms 4. Xintai Open 2025 – Dambretes ziņas|access-date=2026-08-11|date=2025-08-07|language=lv-LV}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://iksd.riga.lv/lv/rd-iksd?target=news_item&news_item=latvijas-dambretistiem-sekmigi-starti-pasaules-cempionata-atrspele-14029|title=Latvijas dambretistiem sekmīgi starti pasaules čempionātā ātrspēlē|website=iksd.riga.lv|access-date=2026-08-11}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fmjd.org/?p=wcup|title=FMJD - World Draughts Federation|website=www.fmjd.org|access-date=2026-08-11}}</ref> 2026. gadā izcīnīja pirmo vietu Latvijas čempionātā junioriem līdz 26 gadu vecumam un studentiem [[Starptautiskā dambrete|simtlauciņu dambretē]]. Taja pašā gadā [[Tallina|Tallinā]] notikušajā Eiropas jauniešu čempionātā U-26 vecuma grupā izcīnīja 3, vietu gan ātrajā [[Dambrete|dambretē]], gan ātrspēlē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dambrete.lv/cinas-aizvadijusi-studenti-un-u26-grupas-speletaji/|title=Cīņas aizvadījuši studenti un U26 grupas spēlētāji – Latvijas Dambretes Federācija|access-date=2026-08-11|date=2026-01-01|language=lv-LV}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/citi/10082026-latvijai_vairakas_medalas_ec_jauniesiem_1|title=Latvijai vairākas medaļas EČ jauniešiem 100 lauciņu dambretē|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-08-11|date=2026-08-10|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Latvijas dambretisti]] orjsqdjg7lo8794kecw8orm3u8acy96 4505834 4505833 2026-08-11T19:32:29Z Egilus 27634 Divreiz saites uz vienu un to pašu rakstu nevajag, izņemot loti garus rakstus 4505834 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Vsevolods Mitrēvičs | vārds_orig = | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|2005|12|26}} | dz_viet = | mir_dat = | mir_viet = | tautība = {{LAT}} | dzīvesvieta = | garums = <!-- {{mērvienība|cm=}} --> | svars = <!-- {{mērvienība|kg=}} --> | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = | sporta veids = [[dambrete]] | disciplīna = [[starptautiskā dambrete]] | kar_sāk = | kar_beig = | kar_sāk_amat = | kar_beig_amat = | treneris = [[Zoja Golubeva]] | bij_treneri = | trenē = | partneris = | klubs_sadaļa = | karj spēles = | karj cīņas = <!------ Profesionālā informācija2 ------> | pārstāvētā valsts2 = | sporta veids2 = | disciplīna2 = | poz2 = | tvēriens2 = | kar_sāk2 = | kar_beig2 = | kar_sāk_amat2 = | kar_beig_amat2 = | treneris2 = | bij_treneri2 = | trenē2 = | partneris2 = | klubs_sadaļa2 = | karj spēles2 = | karj cīņas2 = <!------ Kluba informācija ------> | klubs = | komanda = | numurs = | amats = | līga = <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Drafts2 ------> | drafts2 = | dr_gads2 = | dr_līga2 = | dr_kom2 = <!------ Pasaules kausa informācija ------> | PK1_saite = | pk_debija = | pk_beigas = | pk_sez = | pk_uzvaras = | pk_pjedestāli = | pk_tituli = | dist_tituli = | pk_lab sasn = <!------ Pasaules kausa2 informācija ------> | PK2_saite = | pk_debija2 = | pk_beigas2 = | pk_sez2 = | pk_uzvaras2 = | pk_pjedestāli2 = | pk_tituli2 = | dist_tituli2 = | pk2_lab sasn = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ PS informācija ------> | ps_dalība = | ps_medaļas = | ps_lab sasn = <!------ PČ informācija ------> | PČ_saite = | pč_dalība = | pč_medaļas = | pč_lab sasn = <!------ PČT informācija ------> | PČT_saite = | pčt_dalība = | pčt_medaļas = | pčt_lab sasn = <!------ Reģ.čemp. informācija ------> | reģ1_saite = | reģ2_saite = | reģ1 = | reģ_dalība = | reģ_medaļas = | reģ_lab sasn = <!------ Reģ.čemp. 2 informācija ------> | reģ11_saite = | reģ21_saite = | reģ11 = | reģ1_dalība = | reģ1_medaļas = | reģ1_lab sasn = <!------ Lielākās uzvaras ------> | liel uzv = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = | klubs 1 = | kl_sez 2 = | klubs 2 = | kl_sez 3 = | klubs 3 = <!---ja ir vairāk klubu, var pievienot līdz pat 30, pārsaucot kl_sez # un klubs #---> <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = <!------ Karjeras statistika2 ------> | karj stat2 līga = | karj stat2 1 = | karj stat2 1_dati = | karj stat2 2 = | karj stat2 2_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!---ja ir vairāk klubu, var pievienot līdz pat 30, pārsaucot tr_klubs_sez # un tr_klubs#---> <!------ Personiskie rekordi ------> | PR1 = | PR1_d = | PR2 = | PR2_d = | PR3 = | PR3_d = | PR4 = | PR4_d = | PR5 = | PR5_d = <!---ja ir vairāk rekordu, var pievienot līdz pat 10, pārsaucot PR# un PR#_d---> <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Vsevolods Mitrēvičs''' (dzimis {{dat|2005|12|26}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[Latvieši|latviešu]] [[Dambrete|dambretists]], kurš specializējas [[Starptautiskā dambrete|simtlauciņu dambretē]]. 2023. gada [[Latvija]]s čempionāta bronzas medaļnieks vīriešu konkurencē. Trenere — [[Zoja Golubeva]]. FMJD meistars (MF).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fmjd.org/?p=pcard&id=20263|title=FMJD - World Draughts Federation|website=www.fmjd.org|access-date=2026-08-11}}</ref> == Sasniegumi == Pieckārtējs [[Latvija|Latvijas]] junioru čempions klasiskajā laika kontrolē ([[2017. gads|2017]], [[2018. gads|2018]], [[2019. gads|2019]], [[2024. gads|2024]], [[2026. gads|2026]]). 2023. gada Eiropas U19 čempions klasiskajā laika kontrolē un 2023. gada pasaules jauniešu ātrspēles čempions (U19).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/19493909/other/56085606/latvijas-jaunie-dambretisti-izcina-14-medalas-pasaules-jauniesu-cempionata-100-laucinu-dambrete|title=Latvijas jaunie dambretisti izcīna 14 medaļas pasaules jauniešu čempionātā 100 lauciņu dambretē|website=Delfi|access-date=2026-08-11|date=2023-11-06|language=lv}}</ref> 2023. gada maijā Dransī ([[Francija|Francijā]]) notikušajā pirmajā FMJD Pasaules amatieru atklātajā čempionātā izcīnīja 3. vietu<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://iksd.riga.lv/lv/rd-iksd?target=news_item&news_item=latvijai-panakumi-pasaules-cempionata-amatieriem-100-laucinu-dambrete-11175|title=Latvijai panākumi pasaules čempionātā amatieriem 100 lauciņu dambretē|website=iksd.riga.lv|access-date=2026-08-11}}</ref>.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://results.fmjd.org/tournaments/2023/f_171/final_standings&9.html|website=results.fmjd.org|access-date=2026-08-11|title=FMJD results}}</ref> 2023. gada jūnijā [[Itālija]]s pilsētā Follonikā [[Eiropa]]s komandu čempionātā ātrspēlē kopā ar [[Guntis Valneris|Gunti Valneri]] un [[Raimonds Vīpulis|Raimondu Vīpuli]] izcīnīja [[Bronzas medaļa|bronzas]] medaļas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://diena.lv/raksts/sports/citi-29/latvijas-izlase-izcina-bronzas-medalas-eiropas-komandu-cempionata-dambrete-14301028|title=Latvijas izlase izcīna bronzas medaļas Eiropas komandu čempionātā dambretē|website=Diena|access-date=2026-08-11|date=2023-06-19|language=lv}}</ref> 2023. gada [[Latvijas Dambretes federācija]]s Gada sporta laureātu ceremonijā tika nominēts par Gada sportistu U-19 kategorijā un saņēma Gada izrāviena balvu starp sportistiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dambreteszinas.lv/2023/12/27/ldf-gada-sporta-laureats-2023/|title=LDF Gada sporta laureāts 2023 – Dambretes ziņas|access-date=2026-08-11|date=2023-12-27|language=lv-LV}}</ref> 2024. gada izcīnīja 3. vietu pasaules jauniešu ātrspēles čempionātā [[Polija|Polijā]] (U-19).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dambreteszinas.lv/2024/11/03/pasaules-jauniesu-cempionats-100-laucinu-dambrete-2024/|title=Pasaules jauniešu čempionāts 100 lauciņu dambretē 2024 – Dambretes ziņas|access-date=2026-08-11|date=2024-11-03|language=lv-LV}}</ref> 2024. un 2025.gadā vairākkārt startēja Pasaules kausa posmos [[Ķīna|Ķīnā]] — ''Xintai Open'' izcīnīja 11. vietu, savukārt pasaules čempionātā ātrspēlē Lišui ieņēma 8. vietu. Pēc visu 2025. gada Pasaules kausa posmu rezultātiem, kopvērtējumā ieņēma 12. vietu starp 584 dalībniekiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dambreteszinas.lv/2025/08/07/fmjd-pasaules-kausa-posms-4-xintai-open-2025/|title=FMJD pasaules kausa posms 4. Xintai Open 2025 – Dambretes ziņas|access-date=2026-08-11|date=2025-08-07|language=lv-LV}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://iksd.riga.lv/lv/rd-iksd?target=news_item&news_item=latvijas-dambretistiem-sekmigi-starti-pasaules-cempionata-atrspele-14029|title=Latvijas dambretistiem sekmīgi starti pasaules čempionātā ātrspēlē|website=iksd.riga.lv|access-date=2026-08-11}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fmjd.org/?p=wcup|title=FMJD - World Draughts Federation|website=www.fmjd.org|access-date=2026-08-11}}</ref> 2026. gadā izcīnīja pirmo vietu Latvijas čempionātā junioriem līdz 26 gadu vecumam un studentiem simtlauciņu dambretē. Taja pašā gadā [[Tallina|Tallinā]] notikušajā Eiropas jauniešu čempionātā U-26 vecuma grupā izcīnīja 3, vietu gan ātrajā dambretē, gan ātrspēlē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dambrete.lv/cinas-aizvadijusi-studenti-un-u26-grupas-speletaji/|title=Cīņas aizvadījuši studenti un U26 grupas spēlētāji – Latvijas Dambretes Federācija|access-date=2026-08-11|date=2026-01-01|language=lv-LV}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/citi/10082026-latvijai_vairakas_medalas_ec_jauniesiem_1|title=Latvijai vairākas medaļas EČ jauniešiem 100 lauciņu dambretē|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-08-11|date=2026-08-10|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}}{{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Latvijas dambretisti]] 6r74ekk4dodsbyngaqlqs2i1b319c6d 4505835 4505834 2026-08-11T19:34:39Z Amigo221 129907 4505835 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Vsevolods Mitrēvičs | vārds_orig = | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{Dzimšanas datums un vecums|2005|12|26}} | dz_viet = | mir_dat = | mir_viet = | tautība = {{LAT}} | dzīvesvieta = | garums = <!-- {{mērvienība|cm=}} --> | svars = <!-- {{mērvienība|kg=}} --> | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = | sporta veids = [[dambrete]] | disciplīna = [[starptautiskā dambrete]] | kar_sāk = | kar_beig = | kar_sāk_amat = | kar_beig_amat = | treneris = [[Zoja Golubeva]] | bij_treneri = | trenē = | partneris = | klubs_sadaļa = | karj spēles = | karj cīņas = <!------ Profesionālā informācija2 ------> | pārstāvētā valsts2 = | sporta veids2 = | disciplīna2 = | poz2 = | tvēriens2 = | kar_sāk2 = | kar_beig2 = | kar_sāk_amat2 = | kar_beig_amat2 = | treneris2 = | bij_treneri2 = | trenē2 = | partneris2 = | klubs_sadaļa2 = | karj spēles2 = | karj cīņas2 = <!------ Kluba informācija ------> | klubs = | komanda = | numurs = | amats = | līga = <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Drafts2 ------> | drafts2 = | dr_gads2 = | dr_līga2 = | dr_kom2 = <!------ Pasaules kausa informācija ------> | PK1_saite = | pk_debija = | pk_beigas = | pk_sez = | pk_uzvaras = | pk_pjedestāli = | pk_tituli = | dist_tituli = | pk_lab sasn = <!------ Pasaules kausa2 informācija ------> | PK2_saite = | pk_debija2 = | pk_beigas2 = | pk_sez2 = | pk_uzvaras2 = | pk_pjedestāli2 = | pk_tituli2 = | dist_tituli2 = | pk2_lab sasn = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ PS informācija ------> | ps_dalība = | ps_medaļas = | ps_lab sasn = <!------ PČ informācija ------> | PČ_saite = | pč_dalība = | pč_medaļas = | pč_lab sasn = <!------ PČT informācija ------> | PČT_saite = | pčt_dalība = | pčt_medaļas = | pčt_lab sasn = <!------ Reģ.čemp. informācija ------> | reģ1_saite = | reģ2_saite = | reģ1 = | reģ_dalība = | reģ_medaļas = | reģ_lab sasn = <!------ Reģ.čemp. 2 informācija ------> | reģ11_saite = | reģ21_saite = | reģ11 = | reģ1_dalība = | reģ1_medaļas = | reģ1_lab sasn = <!------ Lielākās uzvaras ------> | liel uzv = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = | klubs 1 = | kl_sez 2 = | klubs 2 = | kl_sez 3 = | klubs 3 = <!---ja ir vairāk klubu, var pievienot līdz pat 30, pārsaucot kl_sez # un klubs #---> <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = <!------ Karjeras statistika2 ------> | karj stat2 līga = | karj stat2 1 = | karj stat2 1_dati = | karj stat2 2 = | karj stat2 2_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!---ja ir vairāk klubu, var pievienot līdz pat 30, pārsaucot tr_klubs_sez # un tr_klubs#---> <!------ Personiskie rekordi ------> | PR1 = | PR1_d = | PR2 = | PR2_d = | PR3 = | PR3_d = | PR4 = | PR4_d = | PR5 = | PR5_d = <!---ja ir vairāk rekordu, var pievienot līdz pat 10, pārsaucot PR# un PR#_d---> <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Vsevolods Mitrēvičs''' (dzimis {{dat|2005|12|26}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[Latvieši|latviešu]] [[Dambrete|dambretists]], kurš specializējas [[Starptautiskā dambrete|simtlauciņu dambretē]]. 2023. gada [[Latvija]]s čempionāta bronzas medaļnieks vīriešu konkurencē. Trenere — [[Zoja Golubeva]]. FMJD meistars (MF).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fmjd.org/?p=pcard&id=20263|title=FMJD - World Draughts Federation|website=www.fmjd.org|access-date=2026-08-11}}</ref> == Sasniegumi == Pieckārtējs [[Latvija|Latvijas]] junioru čempions klasiskajā laika kontrolē ([[2017. gads|2017]], [[2018. gads|2018]], [[2019. gads|2019]], [[2024. gads|2024]], [[2026. gads|2026]]). 2023. gada Eiropas U19 čempions klasiskajā laika kontrolē un 2023. gada pasaules jauniešu ātrspēles čempions (U19).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/19493909/other/56085606/latvijas-jaunie-dambretisti-izcina-14-medalas-pasaules-jauniesu-cempionata-100-laucinu-dambrete|title=Latvijas jaunie dambretisti izcīna 14 medaļas pasaules jauniešu čempionātā 100 lauciņu dambretē|website=Delfi|access-date=2026-08-11|date=2023-11-06|language=lv}}</ref> 2023. gada maijā Dransī ([[Francija|Francijā]]) notikušajā pirmajā FMJD Pasaules amatieru atklātajā čempionātā izcīnīja 3. vietu<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://iksd.riga.lv/lv/rd-iksd?target=news_item&news_item=latvijai-panakumi-pasaules-cempionata-amatieriem-100-laucinu-dambrete-11175|title=Latvijai panākumi pasaules čempionātā amatieriem 100 lauciņu dambretē|website=iksd.riga.lv|access-date=2026-08-11}}</ref>.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://results.fmjd.org/tournaments/2023/f_171/final_standings&9.html|website=results.fmjd.org|access-date=2026-08-11|title=FMJD results}}</ref> 2023. gada jūnijā [[Itālija]]s pilsētā Follonikā [[Eiropa]]s komandu čempionātā ātrspēlē kopā ar [[Guntis Valneris|Gunti Valneri]] un [[Raimonds Vīpulis|Raimondu Vīpuli]] izcīnīja [[Bronzas medaļa|bronzas]] medaļas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://diena.lv/raksts/sports/citi-29/latvijas-izlase-izcina-bronzas-medalas-eiropas-komandu-cempionata-dambrete-14301028|title=Latvijas izlase izcīna bronzas medaļas Eiropas komandu čempionātā dambretē|website=Diena|access-date=2026-08-11|date=2023-06-19|language=lv}}</ref> 2023. gada [[Latvijas Dambretes federācija]]s Gada sporta laureātu ceremonijā tika nominēts par Gada sportistu U-19 kategorijā un saņēma Gada izrāviena balvu starp sportistiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dambreteszinas.lv/2023/12/27/ldf-gada-sporta-laureats-2023/|title=LDF Gada sporta laureāts 2023 – Dambretes ziņas|access-date=2026-08-11|date=2023-12-27|language=lv-LV}}</ref> 2024. gada izcīnīja 3. vietu pasaules jauniešu ātrspēles čempionātā [[Polija|Polijā]] (U-19).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dambreteszinas.lv/2024/11/03/pasaules-jauniesu-cempionats-100-laucinu-dambrete-2024/|title=Pasaules jauniešu čempionāts 100 lauciņu dambretē 2024 – Dambretes ziņas|access-date=2026-08-11|date=2024-11-03|language=lv-LV}}</ref> 2024. un 2025.gadā vairākkārt startēja Pasaules kausa posmos [[Ķīna|Ķīnā]] — ''Xintai Open'' izcīnīja 11. vietu, savukārt pasaules čempionātā ātrspēlē Lišui ieņēma 8. vietu. Pēc visu 2025. gada Pasaules kausa posmu rezultātiem, kopvērtējumā ieņēma 12. vietu starp 584 dalībniekiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dambreteszinas.lv/2025/08/07/fmjd-pasaules-kausa-posms-4-xintai-open-2025/|title=FMJD pasaules kausa posms 4. Xintai Open 2025 – Dambretes ziņas|access-date=2026-08-11|date=2025-08-07|language=lv-LV}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://iksd.riga.lv/lv/rd-iksd?target=news_item&news_item=latvijas-dambretistiem-sekmigi-starti-pasaules-cempionata-atrspele-14029|title=Latvijas dambretistiem sekmīgi starti pasaules čempionātā ātrspēlē|website=iksd.riga.lv|access-date=2026-08-11}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fmjd.org/?p=wcup|title=FMJD - World Draughts Federation|website=www.fmjd.org|access-date=2026-08-11}}</ref> 2026. gadā izcīnīja pirmo vietu Latvijas čempionātā junioriem līdz 26 gadu vecumam un studentiem simtlauciņu dambretē. Taja pašā gadā [[Tallina|Tallinā]] notikušajā Eiropas jauniešu čempionātā U-26 vecuma grupā izcīnīja 3, vietu gan ātrajā dambretē, gan ātrspēlē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dambrete.lv/cinas-aizvadijusi-studenti-un-u26-grupas-speletaji/|title=Cīņas aizvadījuši studenti un U26 grupas spēlētāji – Latvijas Dambretes Federācija|access-date=2026-08-11|date=2026-01-01|language=lv-LV}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/citi/10082026-latvijai_vairakas_medalas_ec_jauniesiem_1|title=Latvijai vairākas medaļas EČ jauniešiem 100 lauciņu dambretē|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-08-11|date=2026-08-10|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}}{{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Latvijas dambretisti]] ml7ytr6lj6bybyxi82k5datkgvbdc9x 4505839 4505835 2026-08-11T19:48:33Z Amigo221 129907 4505839 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Vsevolods Mitrēvičs | vārds_orig = | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{Dzimšanas datums un vecums|2005|12|26}} | dz_viet = | mir_dat = | mir_viet = | tautība = {{LAT}} | dzīvesvieta = | garums = <!-- {{mērvienība|cm=}} --> | svars = <!-- {{mērvienība|kg=}} --> | spēlē ar = | karj ieņ = FMJD meistars (FM) | iesauka = | mājaslapa = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = | sporta veids = [[dambrete]] | disciplīna = [[starptautiskā dambrete]] | kar_sāk = | kar_beig = | kar_sāk_amat = | kar_beig_amat = | treneris = [[Zoja Golubeva]] | bij_treneri = | trenē = | partneris = | klubs_sadaļa = | karj spēles = | karj cīņas = <!------ Profesionālā informācija2 ------> | pārstāvētā valsts2 = | sporta veids2 = | disciplīna2 = | poz2 = | tvēriens2 = | kar_sāk2 = | kar_beig2 = | kar_sāk_amat2 = | kar_beig_amat2 = | treneris2 = | bij_treneri2 = | trenē2 = | partneris2 = | klubs_sadaļa2 = | karj spēles2 = | karj cīņas2 = <!------ Kluba informācija ------> | klubs = | komanda = | numurs = | amats = | līga = <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Drafts2 ------> | drafts2 = | dr_gads2 = | dr_līga2 = | dr_kom2 = <!------ Pasaules kausa informācija ------> | PK1_saite = | pk_debija = | pk_beigas = | pk_sez = | pk_uzvaras = | pk_pjedestāli = | pk_tituli = | dist_tituli = | pk_lab sasn = <!------ Pasaules kausa2 informācija ------> | PK2_saite = | pk_debija2 = | pk_beigas2 = | pk_sez2 = | pk_uzvaras2 = | pk_pjedestāli2 = | pk_tituli2 = | dist_tituli2 = | pk2_lab sasn = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ PS informācija ------> | ps_dalība = | ps_medaļas = | ps_lab sasn = <!------ PČ informācija ------> | PČ_saite = | pč_dalība = | pč_medaļas = | pč_lab sasn = <!------ PČT informācija ------> | PČT_saite = | pčt_dalība = | pčt_medaļas = | pčt_lab sasn = <!------ Reģ.čemp. informācija ------> | reģ1_saite = | reģ2_saite = | reģ1 = | reģ_dalība = | reģ_medaļas = | reģ_lab sasn = <!------ Reģ.čemp. 2 informācija ------> | reģ11_saite = | reģ21_saite = | reģ11 = | reģ1_dalība = | reģ1_medaļas = | reģ1_lab sasn = <!------ Lielākās uzvaras ------> | liel uzv = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = | klubs 1 = | kl_sez 2 = | klubs 2 = | kl_sez 3 = | klubs 3 = <!---ja ir vairāk klubu, var pievienot līdz pat 30, pārsaucot kl_sez # un klubs #---> <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = <!------ Karjeras statistika2 ------> | karj stat2 līga = | karj stat2 1 = | karj stat2 1_dati = | karj stat2 2 = | karj stat2 2_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!---ja ir vairāk klubu, var pievienot līdz pat 30, pārsaucot tr_klubs_sez # un tr_klubs#---> <!------ Personiskie rekordi ------> | PR1 = | PR1_d = | PR2 = | PR2_d = | PR3 = | PR3_d = | PR4 = | PR4_d = | PR5 = | PR5_d = <!---ja ir vairāk rekordu, var pievienot līdz pat 10, pārsaucot PR# un PR#_d---> <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Vsevolods Mitrēvičs''' (dzimis {{dat|2005|12|26}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[Latvieši|latviešu]] [[Dambrete|dambretists]], kurš specializējas [[Starptautiskā dambrete|simtlauciņu dambretē]]. 2023. gada [[Latvija]]s čempionāta bronzas medaļnieks vīriešu konkurencē. Trenere — [[Zoja Golubeva]]. FMJD meistars (MF).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fmjd.org/?p=pcard&id=20263|title=FMJD - World Draughts Federation|website=www.fmjd.org|access-date=2026-08-11}}</ref> == Sasniegumi == Pieckārtējs [[Latvija|Latvijas]] junioru čempions klasiskajā laika kontrolē ([[2017. gads|2017]], [[2018. gads|2018]], [[2019. gads|2019]], [[2024. gads|2024]], [[2026. gads|2026]]). 2023. gada Eiropas U19 čempions klasiskajā laika kontrolē un 2023. gada pasaules jauniešu ātrspēles čempions (U19).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/19493909/other/56085606/latvijas-jaunie-dambretisti-izcina-14-medalas-pasaules-jauniesu-cempionata-100-laucinu-dambrete|title=Latvijas jaunie dambretisti izcīna 14 medaļas pasaules jauniešu čempionātā 100 lauciņu dambretē|website=Delfi|access-date=2026-08-11|date=2023-11-06|language=lv}}</ref> 2023. gada maijā Dransī ([[Francija|Francijā]]) notikušajā pirmajā FMJD Pasaules amatieru atklātajā čempionātā izcīnīja 3. vietu<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://iksd.riga.lv/lv/rd-iksd?target=news_item&news_item=latvijai-panakumi-pasaules-cempionata-amatieriem-100-laucinu-dambrete-11175|title=Latvijai panākumi pasaules čempionātā amatieriem 100 lauciņu dambretē|website=iksd.riga.lv|access-date=2026-08-11}}</ref>.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://results.fmjd.org/tournaments/2023/f_171/final_standings&9.html|website=results.fmjd.org|access-date=2026-08-11|title=FMJD results}}</ref> 2023. gada jūnijā [[Itālija]]s pilsētā Follonikā [[Eiropa]]s komandu čempionātā ātrspēlē kopā ar [[Guntis Valneris|Gunti Valneri]] un [[Raimonds Vīpulis|Raimondu Vīpuli]] izcīnīja [[Bronzas medaļa|bronzas]] medaļas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://diena.lv/raksts/sports/citi-29/latvijas-izlase-izcina-bronzas-medalas-eiropas-komandu-cempionata-dambrete-14301028|title=Latvijas izlase izcīna bronzas medaļas Eiropas komandu čempionātā dambretē|website=Diena|access-date=2026-08-11|date=2023-06-19|language=lv}}</ref> 2023. gada [[Latvijas Dambretes federācija]]s Gada sporta laureātu ceremonijā tika nominēts par Gada sportistu U-19 kategorijā un saņēma Gada izrāviena balvu starp sportistiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dambreteszinas.lv/2023/12/27/ldf-gada-sporta-laureats-2023/|title=LDF Gada sporta laureāts 2023 – Dambretes ziņas|access-date=2026-08-11|date=2023-12-27|language=lv-LV}}</ref> 2024. gada izcīnīja 3. vietu pasaules jauniešu ātrspēles čempionātā [[Polija|Polijā]] (U-19).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dambreteszinas.lv/2024/11/03/pasaules-jauniesu-cempionats-100-laucinu-dambrete-2024/|title=Pasaules jauniešu čempionāts 100 lauciņu dambretē 2024 – Dambretes ziņas|access-date=2026-08-11|date=2024-11-03|language=lv-LV}}</ref> 2024. un 2025.gadā vairākkārt startēja Pasaules kausa posmos [[Ķīna|Ķīnā]] — ''Xintai Open'' izcīnīja 11. vietu, savukārt pasaules čempionātā ātrspēlē Lišui ieņēma 8. vietu. Pēc visu 2025. gada Pasaules kausa posmu rezultātiem, kopvērtējumā ieņēma 12. vietu starp 584 dalībniekiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dambreteszinas.lv/2025/08/07/fmjd-pasaules-kausa-posms-4-xintai-open-2025/|title=FMJD pasaules kausa posms 4. Xintai Open 2025 – Dambretes ziņas|access-date=2026-08-11|date=2025-08-07|language=lv-LV}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://iksd.riga.lv/lv/rd-iksd?target=news_item&news_item=latvijas-dambretistiem-sekmigi-starti-pasaules-cempionata-atrspele-14029|title=Latvijas dambretistiem sekmīgi starti pasaules čempionātā ātrspēlē|website=iksd.riga.lv|access-date=2026-08-11}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fmjd.org/?p=wcup|title=FMJD - World Draughts Federation|website=www.fmjd.org|access-date=2026-08-11}}</ref> 2026. gadā izcīnīja pirmo vietu Latvijas čempionātā junioriem līdz 26 gadu vecumam un studentiem simtlauciņu dambretē. Taja pašā gadā [[Tallina|Tallinā]] notikušajā Eiropas jauniešu čempionātā U-26 vecuma grupā izcīnīja 3, vietu gan ātrajā dambretē, gan ātrspēlē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dambrete.lv/cinas-aizvadijusi-studenti-un-u26-grupas-speletaji/|title=Cīņas aizvadījuši studenti un U26 grupas spēlētāji – Latvijas Dambretes Federācija|access-date=2026-08-11|date=2026-01-01|language=lv-LV}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/citi/10082026-latvijai_vairakas_medalas_ec_jauniesiem_1|title=Latvijai vairākas medaļas EČ jauniešiem 100 lauciņu dambretē|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-08-11|date=2026-08-10|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}}{{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Latvijas dambretisti]] rbjwjobp9cnayafzvuvex8jhz1ven5f 4505840 4505839 2026-08-11T19:53:37Z Egilus 27634 Atcēlu [[Special:Contributions/Amigo221|Amigo221]] ([[User talk:Amigo221|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4505839 Tas "karj ieņ =" ir par naudu :) 4505840 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Vsevolods Mitrēvičs | vārds_orig = | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{Dzimšanas datums un vecums|2005|12|26}} | dz_viet = | mir_dat = | mir_viet = | tautība = {{LAT}} | dzīvesvieta = | garums = <!-- {{mērvienība|cm=}} --> | svars = <!-- {{mērvienība|kg=}} --> | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = | sporta veids = [[dambrete]] | disciplīna = [[starptautiskā dambrete]] | kar_sāk = | kar_beig = | kar_sāk_amat = | kar_beig_amat = | treneris = [[Zoja Golubeva]] | bij_treneri = | trenē = | partneris = | klubs_sadaļa = | karj spēles = | karj cīņas = <!------ Profesionālā informācija2 ------> | pārstāvētā valsts2 = | sporta veids2 = | disciplīna2 = | poz2 = | tvēriens2 = | kar_sāk2 = | kar_beig2 = | kar_sāk_amat2 = | kar_beig_amat2 = | treneris2 = | bij_treneri2 = | trenē2 = | partneris2 = | klubs_sadaļa2 = | karj spēles2 = | karj cīņas2 = <!------ Kluba informācija ------> | klubs = | komanda = | numurs = | amats = | līga = <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Drafts2 ------> | drafts2 = | dr_gads2 = | dr_līga2 = | dr_kom2 = <!------ Pasaules kausa informācija ------> | PK1_saite = | pk_debija = | pk_beigas = | pk_sez = | pk_uzvaras = | pk_pjedestāli = | pk_tituli = | dist_tituli = | pk_lab sasn = <!------ Pasaules kausa2 informācija ------> | PK2_saite = | pk_debija2 = | pk_beigas2 = | pk_sez2 = | pk_uzvaras2 = | pk_pjedestāli2 = | pk_tituli2 = | dist_tituli2 = | pk2_lab sasn = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ PS informācija ------> | ps_dalība = | ps_medaļas = | ps_lab sasn = <!------ PČ informācija ------> | PČ_saite = | pč_dalība = | pč_medaļas = | pč_lab sasn = <!------ PČT informācija ------> | PČT_saite = | pčt_dalība = | pčt_medaļas = | pčt_lab sasn = <!------ Reģ.čemp. informācija ------> | reģ1_saite = | reģ2_saite = | reģ1 = | reģ_dalība = | reģ_medaļas = | reģ_lab sasn = <!------ Reģ.čemp. 2 informācija ------> | reģ11_saite = | reģ21_saite = | reģ11 = | reģ1_dalība = | reģ1_medaļas = | reģ1_lab sasn = <!------ Lielākās uzvaras ------> | liel uzv = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = | klubs 1 = | kl_sez 2 = | klubs 2 = | kl_sez 3 = | klubs 3 = <!---ja ir vairāk klubu, var pievienot līdz pat 30, pārsaucot kl_sez # un klubs #---> <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = <!------ Karjeras statistika2 ------> | karj stat2 līga = | karj stat2 1 = | karj stat2 1_dati = | karj stat2 2 = | karj stat2 2_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!---ja ir vairāk klubu, var pievienot līdz pat 30, pārsaucot tr_klubs_sez # un tr_klubs#---> <!------ Personiskie rekordi ------> | PR1 = | PR1_d = | PR2 = | PR2_d = | PR3 = | PR3_d = | PR4 = | PR4_d = | PR5 = | PR5_d = <!---ja ir vairāk rekordu, var pievienot līdz pat 10, pārsaucot PR# un PR#_d---> <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Vsevolods Mitrēvičs''' (dzimis {{dat|2005|12|26}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[Latvieši|latviešu]] [[Dambrete|dambretists]], kurš specializējas [[Starptautiskā dambrete|simtlauciņu dambretē]]. 2023. gada [[Latvija]]s čempionāta bronzas medaļnieks vīriešu konkurencē. Trenere — [[Zoja Golubeva]]. FMJD meistars (MF).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fmjd.org/?p=pcard&id=20263|title=FMJD - World Draughts Federation|website=www.fmjd.org|access-date=2026-08-11}}</ref> == Sasniegumi == Pieckārtējs [[Latvija|Latvijas]] junioru čempions klasiskajā laika kontrolē ([[2017. gads|2017]], [[2018. gads|2018]], [[2019. gads|2019]], [[2024. gads|2024]], [[2026. gads|2026]]). 2023. gada Eiropas U19 čempions klasiskajā laika kontrolē un 2023. gada pasaules jauniešu ātrspēles čempions (U19).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/19493909/other/56085606/latvijas-jaunie-dambretisti-izcina-14-medalas-pasaules-jauniesu-cempionata-100-laucinu-dambrete|title=Latvijas jaunie dambretisti izcīna 14 medaļas pasaules jauniešu čempionātā 100 lauciņu dambretē|website=Delfi|access-date=2026-08-11|date=2023-11-06|language=lv}}</ref> 2023. gada maijā Dransī ([[Francija|Francijā]]) notikušajā pirmajā FMJD Pasaules amatieru atklātajā čempionātā izcīnīja 3. vietu<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://iksd.riga.lv/lv/rd-iksd?target=news_item&news_item=latvijai-panakumi-pasaules-cempionata-amatieriem-100-laucinu-dambrete-11175|title=Latvijai panākumi pasaules čempionātā amatieriem 100 lauciņu dambretē|website=iksd.riga.lv|access-date=2026-08-11}}</ref>.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://results.fmjd.org/tournaments/2023/f_171/final_standings&9.html|website=results.fmjd.org|access-date=2026-08-11|title=FMJD results}}</ref> 2023. gada jūnijā [[Itālija]]s pilsētā Follonikā [[Eiropa]]s komandu čempionātā ātrspēlē kopā ar [[Guntis Valneris|Gunti Valneri]] un [[Raimonds Vīpulis|Raimondu Vīpuli]] izcīnīja [[Bronzas medaļa|bronzas]] medaļas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://diena.lv/raksts/sports/citi-29/latvijas-izlase-izcina-bronzas-medalas-eiropas-komandu-cempionata-dambrete-14301028|title=Latvijas izlase izcīna bronzas medaļas Eiropas komandu čempionātā dambretē|website=Diena|access-date=2026-08-11|date=2023-06-19|language=lv}}</ref> 2023. gada [[Latvijas Dambretes federācija]]s Gada sporta laureātu ceremonijā tika nominēts par Gada sportistu U-19 kategorijā un saņēma Gada izrāviena balvu starp sportistiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dambreteszinas.lv/2023/12/27/ldf-gada-sporta-laureats-2023/|title=LDF Gada sporta laureāts 2023 – Dambretes ziņas|access-date=2026-08-11|date=2023-12-27|language=lv-LV}}</ref> 2024. gada izcīnīja 3. vietu pasaules jauniešu ātrspēles čempionātā [[Polija|Polijā]] (U-19).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dambreteszinas.lv/2024/11/03/pasaules-jauniesu-cempionats-100-laucinu-dambrete-2024/|title=Pasaules jauniešu čempionāts 100 lauciņu dambretē 2024 – Dambretes ziņas|access-date=2026-08-11|date=2024-11-03|language=lv-LV}}</ref> 2024. un 2025.gadā vairākkārt startēja Pasaules kausa posmos [[Ķīna|Ķīnā]] — ''Xintai Open'' izcīnīja 11. vietu, savukārt pasaules čempionātā ātrspēlē Lišui ieņēma 8. vietu. Pēc visu 2025. gada Pasaules kausa posmu rezultātiem, kopvērtējumā ieņēma 12. vietu starp 584 dalībniekiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dambreteszinas.lv/2025/08/07/fmjd-pasaules-kausa-posms-4-xintai-open-2025/|title=FMJD pasaules kausa posms 4. Xintai Open 2025 – Dambretes ziņas|access-date=2026-08-11|date=2025-08-07|language=lv-LV}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://iksd.riga.lv/lv/rd-iksd?target=news_item&news_item=latvijas-dambretistiem-sekmigi-starti-pasaules-cempionata-atrspele-14029|title=Latvijas dambretistiem sekmīgi starti pasaules čempionātā ātrspēlē|website=iksd.riga.lv|access-date=2026-08-11}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fmjd.org/?p=wcup|title=FMJD - World Draughts Federation|website=www.fmjd.org|access-date=2026-08-11}}</ref> 2026. gadā izcīnīja pirmo vietu Latvijas čempionātā junioriem līdz 26 gadu vecumam un studentiem simtlauciņu dambretē. Taja pašā gadā [[Tallina|Tallinā]] notikušajā Eiropas jauniešu čempionātā U-26 vecuma grupā izcīnīja 3, vietu gan ātrajā dambretē, gan ātrspēlē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dambrete.lv/cinas-aizvadijusi-studenti-un-u26-grupas-speletaji/|title=Cīņas aizvadījuši studenti un U26 grupas spēlētāji – Latvijas Dambretes Federācija|access-date=2026-08-11|date=2026-01-01|language=lv-LV}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/citi/10082026-latvijai_vairakas_medalas_ec_jauniesiem_1|title=Latvijai vairākas medaļas EČ jauniešiem 100 lauciņu dambretē|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-08-11|date=2026-08-10|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}}{{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Latvijas dambretisti]] ml7ytr6lj6bybyxi82k5datkgvbdc9x 4505842 4505840 2026-08-11T20:08:15Z Amigo221 129907 Pievienoju Medaļas 4505842 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Vsevolods Mitrēvičs | vārds_orig = | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{Dzimšanas datums un vecums|2005|12|26}} | dz_viet = | mir_dat = | mir_viet = | tautība = {{LAT}} | dzīvesvieta = | garums = <!-- {{mērvienība|cm=}} --> | svars = <!-- {{mērvienība|kg=}} --> | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = | sporta veids = [[dambrete]] | disciplīna = [[starptautiskā dambrete]] | kar_sāk = | kar_beig = | kar_sāk_amat = | kar_beig_amat = | treneris = [[Zoja Golubeva]] | bij_treneri = | trenē = | partneris = | klubs_sadaļa = | karj spēles = | karj cīņas = <!------ Profesionālā informācija2 ------> | pārstāvētā valsts2 = | sporta veids2 = | disciplīna2 = | poz2 = | tvēriens2 = | kar_sāk2 = | kar_beig2 = | kar_sāk_amat2 = | kar_beig_amat2 = | treneris2 = | bij_treneri2 = | trenē2 = | partneris2 = | klubs_sadaļa2 = | karj spēles2 = | karj cīņas2 = <!------ Kluba informācija ------> | klubs = | komanda = | numurs = | amats = | līga = <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Drafts2 ------> | drafts2 = | dr_gads2 = | dr_līga2 = | dr_kom2 = <!------ Pasaules kausa informācija ------> | PK1_saite = | pk_debija = | pk_beigas = | pk_sez = | pk_uzvaras = | pk_pjedestāli = | pk_tituli = | dist_tituli = | pk_lab sasn = <!------ Pasaules kausa2 informācija ------> | PK2_saite = | pk_debija2 = | pk_beigas2 = | pk_sez2 = | pk_uzvaras2 = | pk_pjedestāli2 = | pk_tituli2 = | dist_tituli2 = | pk2_lab sasn = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ PS informācija ------> | ps_dalība = | ps_medaļas = | ps_lab sasn = <!------ PČ informācija ------> | PČ_saite = | pč_dalība = | pč_medaļas = | pč_lab sasn = <!------ PČT informācija ------> | PČT_saite = | pčt_dalība = | pčt_medaļas = | pčt_lab sasn = <!------ Reģ.čemp. informācija ------> | reģ1_saite = | reģ2_saite = | reģ1 = | reģ_dalība = | reģ_medaļas = | reģ_lab sasn = <!------ Reģ.čemp. 2 informācija ------> | reģ11_saite = | reģ21_saite = | reģ11 = | reģ1_dalība = | reģ1_medaļas = | reģ1_lab sasn = <!------ Lielākās uzvaras ------> | liel uzv = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = | klubs 1 = | kl_sez 2 = | klubs 2 = | kl_sez 3 = | klubs 3 = <!---ja ir vairāk klubu, var pievienot līdz pat 30, pārsaucot kl_sez # un klubs #---> <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = <!------ Karjeras statistika2 ------> | karj stat2 līga = | karj stat2 1 = | karj stat2 1_dati = | karj stat2 2 = | karj stat2 2_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!---ja ir vairāk klubu, var pievienot līdz pat 30, pārsaucot tr_klubs_sez # un tr_klubs#---> <!------ Personiskie rekordi ------> | PR1 = | PR1_d = | PR2 = | PR2_d = | PR3 = | PR3_d = | PR4 = | PR4_d = | PR5 = | PR5_d = <!---ja ir vairāk rekordu, var pievienot līdz pat 10, pārsaucot PR# un PR#_d---> <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = yes | headercolor = #BFD7FF | medaļu tabula = {{Medal|Competition|Pasaules čempionāts}} {{Medal|Gold|Polija 2023|PČ (ātrspēle)}} {{Medal|Bronze|Polija 2024|PČ (ātrspēle)}} {{Medal|Competition|Eiropas čempionāts}} {{Medal|Gold|Tallina 2023|EČ (klasika)}} {{Medal|Bronze|Tallina 2026|EČ (rapids)}} {{Medal|Bronze|Tallina 2026|EČ (ātrspēle)}} {{Medal|Competition|Eiropas komandu čempionāts}} {{Medal|Bronze|Follonica 2023|EKČ (ātrspēle)}} }} '''Vsevolods Mitrēvičs''' (dzimis {{dat|2005|12|26}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[Latvieši|latviešu]] [[Dambrete|dambretists]], kurš specializējas [[Starptautiskā dambrete|simtlauciņu dambretē]]. 2023. gada [[Latvija]]s čempionāta bronzas medaļnieks vīriešu konkurencē. Trenere — [[Zoja Golubeva]]. FMJD meistars (MF).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fmjd.org/?p=pcard&id=20263|title=FMJD - World Draughts Federation|website=www.fmjd.org|access-date=2026-08-11}}</ref> == Sasniegumi == Pieckārtējs [[Latvija|Latvijas]] junioru čempions klasiskajā laika kontrolē ([[2017. gads|2017]], [[2018. gads|2018]], [[2019. gads|2019]], [[2024. gads|2024]], [[2026. gads|2026]]). 2023. gada Eiropas U19 čempions klasiskajā laika kontrolē un 2023. gada pasaules jauniešu ātrspēles čempions (U19).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/19493909/other/56085606/latvijas-jaunie-dambretisti-izcina-14-medalas-pasaules-jauniesu-cempionata-100-laucinu-dambrete|title=Latvijas jaunie dambretisti izcīna 14 medaļas pasaules jauniešu čempionātā 100 lauciņu dambretē|website=Delfi|access-date=2026-08-11|date=2023-11-06|language=lv}}</ref> 2023. gada maijā Dransī ([[Francija|Francijā]]) notikušajā pirmajā FMJD Pasaules amatieru atklātajā čempionātā izcīnīja 3. vietu<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://iksd.riga.lv/lv/rd-iksd?target=news_item&news_item=latvijai-panakumi-pasaules-cempionata-amatieriem-100-laucinu-dambrete-11175|title=Latvijai panākumi pasaules čempionātā amatieriem 100 lauciņu dambretē|website=iksd.riga.lv|access-date=2026-08-11}}</ref>.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://results.fmjd.org/tournaments/2023/f_171/final_standings&9.html|website=results.fmjd.org|access-date=2026-08-11|title=FMJD results}}</ref> 2023. gada jūnijā [[Itālija]]s pilsētā Follonikā [[Eiropa]]s komandu čempionātā ātrspēlē kopā ar [[Guntis Valneris|Gunti Valneri]] un [[Raimonds Vīpulis|Raimondu Vīpuli]] izcīnīja [[Bronzas medaļa|bronzas]] medaļas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://diena.lv/raksts/sports/citi-29/latvijas-izlase-izcina-bronzas-medalas-eiropas-komandu-cempionata-dambrete-14301028|title=Latvijas izlase izcīna bronzas medaļas Eiropas komandu čempionātā dambretē|website=Diena|access-date=2026-08-11|date=2023-06-19|language=lv}}</ref> 2023. gada [[Latvijas Dambretes federācija]]s Gada sporta laureātu ceremonijā tika nominēts par Gada sportistu U-19 kategorijā un saņēma Gada izrāviena balvu starp sportistiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dambreteszinas.lv/2023/12/27/ldf-gada-sporta-laureats-2023/|title=LDF Gada sporta laureāts 2023 – Dambretes ziņas|access-date=2026-08-11|date=2023-12-27|language=lv-LV}}</ref> 2024. gada izcīnīja 3. vietu pasaules jauniešu ātrspēles čempionātā [[Polija|Polijā]] (U-19).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dambreteszinas.lv/2024/11/03/pasaules-jauniesu-cempionats-100-laucinu-dambrete-2024/|title=Pasaules jauniešu čempionāts 100 lauciņu dambretē 2024 – Dambretes ziņas|access-date=2026-08-11|date=2024-11-03|language=lv-LV}}</ref> 2024. un 2025.gadā vairākkārt startēja Pasaules kausa posmos [[Ķīna|Ķīnā]] — ''Xintai Open'' izcīnīja 11. vietu, savukārt pasaules čempionātā ātrspēlē Lišui ieņēma 8. vietu. Pēc visu 2025. gada Pasaules kausa posmu rezultātiem, kopvērtējumā ieņēma 12. vietu starp 584 dalībniekiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dambreteszinas.lv/2025/08/07/fmjd-pasaules-kausa-posms-4-xintai-open-2025/|title=FMJD pasaules kausa posms 4. Xintai Open 2025 – Dambretes ziņas|access-date=2026-08-11|date=2025-08-07|language=lv-LV}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://iksd.riga.lv/lv/rd-iksd?target=news_item&news_item=latvijas-dambretistiem-sekmigi-starti-pasaules-cempionata-atrspele-14029|title=Latvijas dambretistiem sekmīgi starti pasaules čempionātā ātrspēlē|website=iksd.riga.lv|access-date=2026-08-11}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fmjd.org/?p=wcup|title=FMJD - World Draughts Federation|website=www.fmjd.org|access-date=2026-08-11}}</ref> 2026. gadā izcīnīja pirmo vietu Latvijas čempionātā junioriem līdz 26 gadu vecumam un studentiem simtlauciņu dambretē. Taja pašā gadā [[Tallina|Tallinā]] notikušajā Eiropas jauniešu čempionātā U-26 vecuma grupā izcīnīja 3, vietu gan ātrajā dambretē, gan ātrspēlē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dambrete.lv/cinas-aizvadijusi-studenti-un-u26-grupas-speletaji/|title=Cīņas aizvadījuši studenti un U26 grupas spēlētāji – Latvijas Dambretes Federācija|access-date=2026-08-11|date=2026-01-01|language=lv-LV}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/citi/10082026-latvijai_vairakas_medalas_ec_jauniesiem_1|title=Latvijai vairākas medaļas EČ jauniešiem 100 lauciņu dambretē|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-08-11|date=2026-08-10|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}}{{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Latvijas dambretisti]] jhpkcz7dj310s3c64zmyo3peagfc8zx 4505846 4505842 2026-08-11T20:11:00Z Amigo221 129907 4505846 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Vsevolods Mitrēvičs | vārds_orig = | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{Dzimšanas datums un vecums|2005|12|26}} | dz_viet = | mir_dat = | mir_viet = | tautība = {{LAT}} | dzīvesvieta = | garums = <!-- {{mērvienība|cm=}} --> | svars = <!-- {{mērvienība|kg=}} --> | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = | sporta veids = [[dambrete]] | disciplīna = [[starptautiskā dambrete]] | kar_sāk = | kar_beig = | kar_sāk_amat = | kar_beig_amat = | treneris = [[Zoja Golubeva]] | bij_treneri = | trenē = | partneris = | klubs_sadaļa = | karj spēles = | karj cīņas = <!------ Profesionālā informācija2 ------> | pārstāvētā valsts2 = | sporta veids2 = | disciplīna2 = | poz2 = | tvēriens2 = | kar_sāk2 = | kar_beig2 = | kar_sāk_amat2 = | kar_beig_amat2 = | treneris2 = | bij_treneri2 = | trenē2 = | partneris2 = | klubs_sadaļa2 = | karj spēles2 = | karj cīņas2 = <!------ Kluba informācija ------> | klubs = | komanda = | numurs = | amats = | līga = <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Drafts2 ------> | drafts2 = | dr_gads2 = | dr_līga2 = | dr_kom2 = <!------ Pasaules kausa informācija ------> | PK1_saite = | pk_debija = | pk_beigas = | pk_sez = | pk_uzvaras = | pk_pjedestāli = | pk_tituli = | dist_tituli = | pk_lab sasn = <!------ Pasaules kausa2 informācija ------> | PK2_saite = | pk_debija2 = | pk_beigas2 = | pk_sez2 = | pk_uzvaras2 = | pk_pjedestāli2 = | pk_tituli2 = | dist_tituli2 = | pk2_lab sasn = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ PS informācija ------> | ps_dalība = | ps_medaļas = | ps_lab sasn = <!------ PČ informācija ------> | PČ_saite = | pč_dalība = | pč_medaļas = | pč_lab sasn = <!------ PČT informācija ------> | PČT_saite = | pčt_dalība = | pčt_medaļas = | pčt_lab sasn = <!------ Reģ.čemp. informācija ------> | reģ1_saite = | reģ2_saite = | reģ1 = | reģ_dalība = | reģ_medaļas = | reģ_lab sasn = <!------ Reģ.čemp. 2 informācija ------> | reģ11_saite = | reģ21_saite = | reģ11 = | reģ1_dalība = | reģ1_medaļas = | reģ1_lab sasn = <!------ Lielākās uzvaras ------> | liel uzv = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = | klubs 1 = | kl_sez 2 = | klubs 2 = | kl_sez 3 = | klubs 3 = <!---ja ir vairāk klubu, var pievienot līdz pat 30, pārsaucot kl_sez # un klubs #---> <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = <!------ Karjeras statistika2 ------> | karj stat2 līga = | karj stat2 1 = | karj stat2 1_dati = | karj stat2 2 = | karj stat2 2_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!---ja ir vairāk klubu, var pievienot līdz pat 30, pārsaucot tr_klubs_sez # un tr_klubs#---> <!------ Personiskie rekordi ------> | PR1 = | PR1_d = | PR2 = | PR2_d = | PR3 = | PR3_d = | PR4 = | PR4_d = | PR5 = | PR5_d = <!---ja ir vairāk rekordu, var pievienot līdz pat 10, pārsaucot PR# un PR#_d---> <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | headercolor = #BFD7FF | medaļu tabula = {{Medal|Competition|Pasaules čempionāts}} {{Medal|Gold|Polija 2023|PČ (ātrspēle)}} {{Medal|Bronze|Polija 2024|PČ (ātrspēle)}} {{Medal|Competition|Eiropas čempionāts}} {{Medal|Gold|Tallina 2023|EČ (klasika)}} {{Medal|Bronze|Tallina 2026|EČ (rapids)}} {{Medal|Bronze|Tallina 2026|EČ (ātrspēle)}} {{Medal|Competition|Eiropas komandu čempionāts}} {{Medal|Bronze|Follonica 2023|EKČ (ātrspēle)}} }} '''Vsevolods Mitrēvičs''' (dzimis {{dat|2005|12|26}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[Latvieši|latviešu]] [[Dambrete|dambretists]], kurš specializējas [[Starptautiskā dambrete|simtlauciņu dambretē]]. 2023. gada [[Latvija]]s čempionāta bronzas medaļnieks vīriešu konkurencē. Trenere — [[Zoja Golubeva]]. FMJD meistars (MF).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fmjd.org/?p=pcard&id=20263|title=FMJD - World Draughts Federation|website=www.fmjd.org|access-date=2026-08-11}}</ref> == Sasniegumi == Pieckārtējs [[Latvija|Latvijas]] junioru čempions klasiskajā laika kontrolē ([[2017. gads|2017]], [[2018. gads|2018]], [[2019. gads|2019]], [[2024. gads|2024]], [[2026. gads|2026]]). 2023. gada Eiropas U19 čempions klasiskajā laika kontrolē un 2023. gada pasaules jauniešu ātrspēles čempions (U19).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/19493909/other/56085606/latvijas-jaunie-dambretisti-izcina-14-medalas-pasaules-jauniesu-cempionata-100-laucinu-dambrete|title=Latvijas jaunie dambretisti izcīna 14 medaļas pasaules jauniešu čempionātā 100 lauciņu dambretē|website=Delfi|access-date=2026-08-11|date=2023-11-06|language=lv}}</ref> 2023. gada maijā Dransī ([[Francija|Francijā]]) notikušajā pirmajā FMJD Pasaules amatieru atklātajā čempionātā izcīnīja 3. vietu<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://iksd.riga.lv/lv/rd-iksd?target=news_item&news_item=latvijai-panakumi-pasaules-cempionata-amatieriem-100-laucinu-dambrete-11175|title=Latvijai panākumi pasaules čempionātā amatieriem 100 lauciņu dambretē|website=iksd.riga.lv|access-date=2026-08-11}}</ref>.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://results.fmjd.org/tournaments/2023/f_171/final_standings&9.html|website=results.fmjd.org|access-date=2026-08-11|title=FMJD results}}</ref> 2023. gada jūnijā [[Itālija]]s pilsētā Follonikā [[Eiropa]]s komandu čempionātā ātrspēlē kopā ar [[Guntis Valneris|Gunti Valneri]] un [[Raimonds Vīpulis|Raimondu Vīpuli]] izcīnīja [[Bronzas medaļa|bronzas]] medaļas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://diena.lv/raksts/sports/citi-29/latvijas-izlase-izcina-bronzas-medalas-eiropas-komandu-cempionata-dambrete-14301028|title=Latvijas izlase izcīna bronzas medaļas Eiropas komandu čempionātā dambretē|website=Diena|access-date=2026-08-11|date=2023-06-19|language=lv}}</ref> 2023. gada [[Latvijas Dambretes federācija]]s Gada sporta laureātu ceremonijā tika nominēts par Gada sportistu U-19 kategorijā un saņēma Gada izrāviena balvu starp sportistiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dambreteszinas.lv/2023/12/27/ldf-gada-sporta-laureats-2023/|title=LDF Gada sporta laureāts 2023 – Dambretes ziņas|access-date=2026-08-11|date=2023-12-27|language=lv-LV}}</ref> 2024. gada izcīnīja 3. vietu pasaules jauniešu ātrspēles čempionātā [[Polija|Polijā]] (U-19).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dambreteszinas.lv/2024/11/03/pasaules-jauniesu-cempionats-100-laucinu-dambrete-2024/|title=Pasaules jauniešu čempionāts 100 lauciņu dambretē 2024 – Dambretes ziņas|access-date=2026-08-11|date=2024-11-03|language=lv-LV}}</ref> 2024. un 2025.gadā vairākkārt startēja Pasaules kausa posmos [[Ķīna|Ķīnā]] — ''Xintai Open'' izcīnīja 11. vietu, savukārt pasaules čempionātā ātrspēlē Lišui ieņēma 8. vietu. Pēc visu 2025. gada Pasaules kausa posmu rezultātiem, kopvērtējumā ieņēma 12. vietu starp 584 dalībniekiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dambreteszinas.lv/2025/08/07/fmjd-pasaules-kausa-posms-4-xintai-open-2025/|title=FMJD pasaules kausa posms 4. Xintai Open 2025 – Dambretes ziņas|access-date=2026-08-11|date=2025-08-07|language=lv-LV}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://iksd.riga.lv/lv/rd-iksd?target=news_item&news_item=latvijas-dambretistiem-sekmigi-starti-pasaules-cempionata-atrspele-14029|title=Latvijas dambretistiem sekmīgi starti pasaules čempionātā ātrspēlē|website=iksd.riga.lv|access-date=2026-08-11}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fmjd.org/?p=wcup|title=FMJD - World Draughts Federation|website=www.fmjd.org|access-date=2026-08-11}}</ref> 2026. gadā izcīnīja pirmo vietu Latvijas čempionātā junioriem līdz 26 gadu vecumam un studentiem simtlauciņu dambretē. Taja pašā gadā [[Tallina|Tallinā]] notikušajā Eiropas jauniešu čempionātā U-26 vecuma grupā izcīnīja 3, vietu gan ātrajā dambretē, gan ātrspēlē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dambrete.lv/cinas-aizvadijusi-studenti-un-u26-grupas-speletaji/|title=Cīņas aizvadījuši studenti un U26 grupas spēlētāji – Latvijas Dambretes Federācija|access-date=2026-08-11|date=2026-01-01|language=lv-LV}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/citi/10082026-latvijai_vairakas_medalas_ec_jauniesiem_1|title=Latvijai vairākas medaļas EČ jauniešiem 100 lauciņu dambretē|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-08-11|date=2026-08-10|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}}{{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Latvijas dambretisti]] ercyfk7etqhp65goq06ydudqogugta7 4505847 4505846 2026-08-11T20:13:05Z Amigo221 129907 4505847 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Vsevolods Mitrēvičs | vārds_orig = | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{Dzimšanas datums un vecums|2005|12|26}} | dz_viet = | mir_dat = | mir_viet = | tautība = {{LAT}} | dzīvesvieta = | garums = <!-- {{mērvienība|cm=}} --> | svars = <!-- {{mērvienība|kg=}} --> | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = | sporta veids = [[dambrete]] | disciplīna = [[starptautiskā dambrete]] | kar_sāk = | kar_beig = | kar_sāk_amat = | kar_beig_amat = | treneris = [[Zoja Golubeva]] | bij_treneri = | trenē = | partneris = | klubs_sadaļa = | karj spēles = | karj cīņas = <!------ Profesionālā informācija2 ------> | pārstāvētā valsts2 = | sporta veids2 = | disciplīna2 = | poz2 = | tvēriens2 = | kar_sāk2 = | kar_beig2 = | kar_sāk_amat2 = | kar_beig_amat2 = | treneris2 = | bij_treneri2 = | trenē2 = | partneris2 = | klubs_sadaļa2 = | karj spēles2 = | karj cīņas2 = <!------ Kluba informācija ------> | klubs = | komanda = | numurs = | amats = | līga = <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Drafts2 ------> | drafts2 = | dr_gads2 = | dr_līga2 = | dr_kom2 = <!------ Pasaules kausa informācija ------> | PK1_saite = | pk_debija = | pk_beigas = | pk_sez = | pk_uzvaras = | pk_pjedestāli = | pk_tituli = | dist_tituli = | pk_lab sasn = <!------ Pasaules kausa2 informācija ------> | PK2_saite = | pk_debija2 = | pk_beigas2 = | pk_sez2 = | pk_uzvaras2 = | pk_pjedestāli2 = | pk_tituli2 = | dist_tituli2 = | pk2_lab sasn = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ PS informācija ------> | ps_dalība = | ps_medaļas = | ps_lab sasn = <!------ PČ informācija ------> | PČ_saite = | pč_dalība = | pč_medaļas = | pč_lab sasn = <!------ PČT informācija ------> | PČT_saite = | pčt_dalība = | pčt_medaļas = | pčt_lab sasn = <!------ Reģ.čemp. informācija ------> | reģ1_saite = | reģ2_saite = | reģ1 = | reģ_dalība = | reģ_medaļas = | reģ_lab sasn = <!------ Reģ.čemp. 2 informācija ------> | reģ11_saite = | reģ21_saite = | reģ11 = | reģ1_dalība = | reģ1_medaļas = | reģ1_lab sasn = <!------ Lielākās uzvaras ------> | liel uzv = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = | klubs 1 = | kl_sez 2 = | klubs 2 = | kl_sez 3 = | klubs 3 = <!---ja ir vairāk klubu, var pievienot līdz pat 30, pārsaucot kl_sez # un klubs #---> <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = <!------ Karjeras statistika2 ------> | karj stat2 līga = | karj stat2 1 = | karj stat2 1_dati = | karj stat2 2 = | karj stat2 2_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!---ja ir vairāk klubu, var pievienot līdz pat 30, pārsaucot tr_klubs_sez # un tr_klubs#---> <!------ Personiskie rekordi ------> | PR1 = | PR1_d = | PR2 = | PR2_d = | PR3 = | PR3_d = | PR4 = | PR4_d = | PR5 = | PR5_d = <!---ja ir vairāk rekordu, var pievienot līdz pat 10, pārsaucot PR# un PR#_d---> <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = #BFD7FF | medaļu tabula = {{Medal|Competition|Pasaules čempionāts}} {{Medal|Gold|Polija 2023|PČ (ātrspēle)}} {{Medal|Bronze|Polija 2024|PČ (ātrspēle)}} {{Medal|Competition|Eiropas čempionāts}} {{Medal|Gold|Tallina 2023|EČ (klasika)}} {{Medal|Bronze|Tallina 2026|EČ (rapids)}} {{Medal|Bronze|Tallina 2026|EČ (ātrspēle)}} {{Medal|Competition|Eiropas komandu čempionāts}} {{Medal|Bronze|Follonica 2023|EKČ (ātrspēle)}} }} '''Vsevolods Mitrēvičs''' (dzimis {{dat|2005|12|26}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[Latvieši|latviešu]] [[Dambrete|dambretists]], kurš specializējas [[Starptautiskā dambrete|simtlauciņu dambretē]]. 2023. gada [[Latvija]]s čempionāta bronzas medaļnieks vīriešu konkurencē. Trenere — [[Zoja Golubeva]]. FMJD meistars (MF).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fmjd.org/?p=pcard&id=20263|title=FMJD - World Draughts Federation|website=www.fmjd.org|access-date=2026-08-11}}</ref> == Sasniegumi == Pieckārtējs [[Latvija|Latvijas]] junioru čempions klasiskajā laika kontrolē ([[2017. gads|2017]], [[2018. gads|2018]], [[2019. gads|2019]], [[2024. gads|2024]], [[2026. gads|2026]]). 2023. gada Eiropas U19 čempions klasiskajā laika kontrolē un 2023. gada pasaules jauniešu ātrspēles čempions (U19).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/19493909/other/56085606/latvijas-jaunie-dambretisti-izcina-14-medalas-pasaules-jauniesu-cempionata-100-laucinu-dambrete|title=Latvijas jaunie dambretisti izcīna 14 medaļas pasaules jauniešu čempionātā 100 lauciņu dambretē|website=Delfi|access-date=2026-08-11|date=2023-11-06|language=lv}}</ref> 2023. gada maijā Dransī ([[Francija|Francijā]]) notikušajā pirmajā FMJD Pasaules amatieru atklātajā čempionātā izcīnīja 3. vietu<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://iksd.riga.lv/lv/rd-iksd?target=news_item&news_item=latvijai-panakumi-pasaules-cempionata-amatieriem-100-laucinu-dambrete-11175|title=Latvijai panākumi pasaules čempionātā amatieriem 100 lauciņu dambretē|website=iksd.riga.lv|access-date=2026-08-11}}</ref>.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://results.fmjd.org/tournaments/2023/f_171/final_standings&9.html|website=results.fmjd.org|access-date=2026-08-11|title=FMJD results}}</ref> 2023. gada jūnijā [[Itālija]]s pilsētā Follonikā [[Eiropa]]s komandu čempionātā ātrspēlē kopā ar [[Guntis Valneris|Gunti Valneri]] un [[Raimonds Vīpulis|Raimondu Vīpuli]] izcīnīja [[Bronzas medaļa|bronzas]] medaļas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://diena.lv/raksts/sports/citi-29/latvijas-izlase-izcina-bronzas-medalas-eiropas-komandu-cempionata-dambrete-14301028|title=Latvijas izlase izcīna bronzas medaļas Eiropas komandu čempionātā dambretē|website=Diena|access-date=2026-08-11|date=2023-06-19|language=lv}}</ref> 2023. gada [[Latvijas Dambretes federācija]]s Gada sporta laureātu ceremonijā tika nominēts par Gada sportistu U-19 kategorijā un saņēma Gada izrāviena balvu starp sportistiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dambreteszinas.lv/2023/12/27/ldf-gada-sporta-laureats-2023/|title=LDF Gada sporta laureāts 2023 – Dambretes ziņas|access-date=2026-08-11|date=2023-12-27|language=lv-LV}}</ref> 2024. gada izcīnīja 3. vietu pasaules jauniešu ātrspēles čempionātā [[Polija|Polijā]] (U-19).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dambreteszinas.lv/2024/11/03/pasaules-jauniesu-cempionats-100-laucinu-dambrete-2024/|title=Pasaules jauniešu čempionāts 100 lauciņu dambretē 2024 – Dambretes ziņas|access-date=2026-08-11|date=2024-11-03|language=lv-LV}}</ref> 2024. un 2025.gadā vairākkārt startēja Pasaules kausa posmos [[Ķīna|Ķīnā]] — ''Xintai Open'' izcīnīja 11. vietu, savukārt pasaules čempionātā ātrspēlē Lišui ieņēma 8. vietu. Pēc visu 2025. gada Pasaules kausa posmu rezultātiem, kopvērtējumā ieņēma 12. vietu starp 584 dalībniekiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dambreteszinas.lv/2025/08/07/fmjd-pasaules-kausa-posms-4-xintai-open-2025/|title=FMJD pasaules kausa posms 4. Xintai Open 2025 – Dambretes ziņas|access-date=2026-08-11|date=2025-08-07|language=lv-LV}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://iksd.riga.lv/lv/rd-iksd?target=news_item&news_item=latvijas-dambretistiem-sekmigi-starti-pasaules-cempionata-atrspele-14029|title=Latvijas dambretistiem sekmīgi starti pasaules čempionātā ātrspēlē|website=iksd.riga.lv|access-date=2026-08-11}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fmjd.org/?p=wcup|title=FMJD - World Draughts Federation|website=www.fmjd.org|access-date=2026-08-11}}</ref> 2026. gadā izcīnīja pirmo vietu Latvijas čempionātā junioriem līdz 26 gadu vecumam un studentiem simtlauciņu dambretē. Taja pašā gadā [[Tallina|Tallinā]] notikušajā Eiropas jauniešu čempionātā U-26 vecuma grupā izcīnīja 3, vietu gan ātrajā dambretē, gan ātrspēlē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dambrete.lv/cinas-aizvadijusi-studenti-un-u26-grupas-speletaji/|title=Cīņas aizvadījuši studenti un U26 grupas spēlētāji – Latvijas Dambretes Federācija|access-date=2026-08-11|date=2026-01-01|language=lv-LV}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/citi/10082026-latvijai_vairakas_medalas_ec_jauniesiem_1|title=Latvijai vairākas medaļas EČ jauniešiem 100 lauciņu dambretē|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-08-11|date=2026-08-10|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}}{{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Latvijas dambretisti]] tueakbb5rfk2vs6h3ri2gwewhbwnzde 0 636995 4505844 4505566 2026-08-11T20:09:19Z Egilus 27634 4505844 wikitext text/x-wiki {{jāuzlabo|nepabeigts mašīndarbs}} {{Uzņēmuma infokaste | Logo = Tonybet black.png | Nosaukums = Tonybet | Nozare = Spēles | Dibināšanas_datums = 2009 | Sēdeklis = Rīga, Latvija | Produkti = Sporta derības, pokers, kazino, tiešsaistes kazino, | Mājaslapa = tonybet.com }} '''Tonybet ''' ir starptautisks tiešsaistes azartspēļu uzņēmums, kas piedāvā sporta derības, notikumu derības, tiešsaistes kazino, dzīvo kazino un pokera pakalpojumus. 2026. gadā uzņēmumam ir licences Spānijā,<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ordenacionjuego.es/operadores-juego/operadores-licencia/operadores/eurobox-sa|title=EUROBOX, SADirección General de Ordenación del Juego|website=www.ordenacionjuego.es|access-date=2026-08-10}}</ref> Kanādā (Kahnawà:ke<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://certificates.gamingcommission.ca/KGCCertificates.aspx?id=0376be34-0e8d-4dea-814d-a404693865a1|title=KGC - Certificates|website=certificates.gamingcommission.ca|access-date=2026-08-10}}</ref> un Ontārio<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iagco.agco.ca/prod/pub/#/object/195114232/2440786|title=POSSE|website=www.iagco.agco.ca|access-date=2026-08-10}}</ref>), Nīderlandē,<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.intergameonline.com/land-based-gaming/tonybet-netherlands-licence-details-revealed|title=TonyBet Netherlands licence details revealed|last=Whitfield|first=Jonny|website=InterGame Online|access-date=2026-08-10|language=en-GB}}</ref> Īrijā, <ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thetimes.com/world/ireland-world/article/the-big-names-behind-quinnbet-and-the-biggest-gaming-companies-in-ireland-kbjd95f6d|title=Verifying Device|website=www.thetimes.com|access-date=2026-08-10}}</ref>Latvijā<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vid.gov.lv/lv/licencetie-azartspelu-organizetaji|title=Licencētie azartspēļu organizētāji - Valsts ieņēmumu dienests|website=www.vid.gov.lv|access-date=2026-08-10|language=lv}}</ref> un Igaunijā.<ref name=":6">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.emta.ee/en/business-client/registration-business/gambling-operators/list-legal-gambling-operators|title=List of legal gambling operators {{!}} Estonian Tax and Customs Board|website=www.emta.ee|access-date=2026-08-10|language=en}}</ref> == Vēsture == Tonybet 2009. gadā dibināja lietuviešu-austrāliešu pokera spēlētājs un politiķis Antanas Guoga, kurš pazīstams arī ar iesauku “Tony G”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://arileht.delfi.ee/artikkel/63781150/rahvusvaheline-kihlveokontor-tonybet-laienes-eestisse|title=Rahvusvaheline kihlveokontor Tonybet laienes Eestisse|website=Ärileht|access-date=2026-08-10|language=et}}</ref> 2011. gadā Tonybet darbojās saskaņā ar Apvienotās Karalistes un Igaunijas azartspēļu licencēm, kas ļāva uzņēmumam sniegt pakalpojumus Apvienotajā Karalistē un Igaunijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tonybet.com/about_us|title=About us - TonyBet|website=TonyBet|access-date=2026-08-10}}</ref> 2013. gada decembrī Tonybet izveidojatiešsaistes „Open Face Chinese Poker“ platformu, kas piedāvā spēles un turnīrus ar reālu naudu. Nākamajā gadā uzņēmums rīkoja pirmo „Open Face Chinese Poker“ pasaules čempionātu Prāgas pokera festivālā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pokernews.com/news/2013/12/tonybet-poker-launches-with-an-early-christmas-surprise-17005.htm|title=TonyBet Poker Launches With an Early Christmas Surprise!|website=www.pokernews.com|access-date=2026-08-10|date=2014-01-13|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pokernews.com/news/2014/10/first-ever-ofc-poker-world-championship-in-prague-19591.htm|title=TonyBet Poker Announces First-Ever Open-Face Chinese Poker Live World Championship|website=www.pokernews.com|access-date=2026-08-10|date=2014-10-21|language=en}}</ref> 2016. gada 8. septembrī uzņēmums „Betsson“ iegādājās Tonybet Lietuvas biznesu par summu līdz 6 miljoniem eiro. Pēc tam pārņemtās darbības tika pārdēvētas par Betsafe.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://igamingbusiness.com/finance/betsson-to-acquire-tonybets-lithuanian-business/|title=Betsson to acquire Tonybet’s Lithuanian business|last=Team|first=iGB Editorial|website=iGB|access-date=2026-08-10|date=2016-09-09|language=en-GB}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vz.lt/paslaugos/2017/05/03/nauji-guogos-verslo-savininkai-keicia-tonybet-prekes-zenkla|title=Nauji Guogos verslo savininkai keičia „Tonybet“ prekės ženklą - Verslo žinios|last=Zubrutė|first=Liucija|website=vz.lt|access-date=2026-08-10|language=lt}}</ref> 2022. gada 3. novembrī Tonybet ieguva tiešsaistes azartspēļu licenci Igaunijā ar nosaukumu Tonybet OÜ un vairs nav daļa no Betsson Group.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://mtr.ttja.ee/juriidiline_isik/96226|title=MTR|last=TEK|first=AS Spin|website=mtr.ttja.ee|access-date=2026-08-10|language=et}}</ref> 2025. gada februārī Nīderlandes azartspēļu regulējošā iestāde Kansspelautoriteit (KSA) izteica brīdinājumu uzņēmumam Tonybet par to, ka tas nenodrošina klientu apkalpošanu holandiešu valodā 24 stundas diennaktī, 7 dienas nedēļā, kas ir obligāta prasība licencētiem operatoriem Nīderlandē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gamblinginsider.com/news/28416/ksa-issues-customer-service-language-warning-to-tonybet|title=KSA issues customer service language warning to TonyBet|last=Underwood|first=Will|website=Gambling Insider|access-date=2026-08-10|date=2025-02-19|language=en-US}}</ref> Pēc brīdinājuma saņemšanas Tonybet paplašināja savu holandiešu valodā runājošo klientu atbalsta komandu un nodrošināja klientu apkalpošanu 24 stundas diennaktī saskaņā ar regulatīvajām prasībām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://igamingexpress.com/ksa-warns-tonybet-over-lack-of-dutch-speaking-customer-support/|title=KSA Warns TonyBet Over Lack of Dutch-Speaking Customer Support|last=Jagodziński|first=Tomasz|website=iGaming Express|access-date=2026-08-10|date=2025-02-19|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gamblingnews.com/news/ksa-warns-tonybet-over-lack-of-customer-service-in-dutch/|title=KSA Warns TonyBet over Lack of Customer Service in Dutch|last=Hristov|first=Angel|website=GamblingNews|access-date=2026-08-10|date=2025-02-19|language=en}}</ref> 2026. gada martā Tonybet  pievienojās Kanādas Azartspēļu asociācijai (CGA).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.igamingtoday.com/tonybet-becomes-member-of-canadian-gaming-association/|title=Tonybet becomes member of Canadian Gaming Association|last=Petter|first=Ole|website=iGamingToday.com - News, insights and Slots review|access-date=2026-08-10|date=2026-03-19|language=en-US}}</ref> 2026. gada maijā Tonybet  tika atzīts par labāko sporta derību operatoru Baltijas valstīs ikgadējā iGaming nozares apbalvošanas ceremonijā HIPTHER Baltics & Nordics Gaming Awards“, kas aptver Baltijas un Ziemeļvalstu reģionus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://hipther.com/events/baltic-nordics-awards/|title=HIPTHER Baltic & Nordics Gaming Awards 2026|website=Events by HIPTHER|access-date=2026-08-10|language=en-US}}</ref> == Produkti == Tonybet piedāvā sporta derību produktus, tostarp derības pirms spēles un tiešraides derības, kā arī derību tirgus izklaides, politiskajiem un citiem tiešraides pasākumiem, kā arī tiešsaistes kazino un tiešraides kazino produktus.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.thesun.ie/betting/15356933/tonybet-casino-review/|title=TonyBet casino review: 100% deposit match up to €500 and 100 spins|work=The Irish Sun|access-date=2026-08-10|date=2025-11-03|language=en-GB}}</ref> 2021. gada jūnijā Tonybet paziņoja par sadarbību ar Leander platformas un satura jomā, tādējādi papildinot savu tiešsaistes piedāvājumu ar jaunām tehnoloģijām un spēļu saturu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://europeangaming.eu/portal/latest-news/2021/06/09/94038/tonybet-signs-up-with-leander/|title=TonyBet signs up with Leander - European Gaming Industry News|access-date=2026-08-10|date=2021-06-09|language=en-GB}}</ref> Saskaņā ar laikraksta ''[[The Sun|The Irish Sun]]'' 2025. gadā publicēto pārskatu, platformā bija pieejamas vairāk nekā 3 000 spēles no vairāk nekā 60 satura piegādātājiem, tostarp Evolution Gaming un Pragmatic Play.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.thesun.ie/betting/15356933/tonybet-casino-review/|title=TonyBet casino review: 100% deposit match up to €500 and 100 spins|work=The Irish Sun|access-date=2026-08-10|date=2025-11-03|language=en-GB}}</ref> 2026. gada februārī Tonybet  noslēdza partnerattiecības ar kazino satura apvienošanas un tehnoloģiju pakalpojumu sniedzēju „St8“, lai, izmantojot „St8“ satura apvienošanas platformu, paplašinātu savu kazino piedāvājumu Ontārio provincē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.canadiangamingbusiness.com/2026/02/23/tonybet-st8-ontario/|title=TonyBet Partners with Online Casino Tech Provider St8|access-date=2026-08-10|date=2026-02-23|language=en-US}}</ref> Tonybet piedāvā arī atbildīgas spēles rīkus, tostarp iemaksu un zaudējumu limitus, pašizslēgšanu, pārtraukuma iespējas, kā arī pasākumus, kuru mērķis ir novērst nepilngadīgo azartspēļu spēlēšanu. Arī laikraksta ''The Irish Sun'' 2025. gada pārskatā tika atzīmēta operatora sadarbība ar organizāciju BeGambleAware un atbalsta resursu pieejamība personām ar azartspēļu atkarības pazīmēm.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.thesun.ie/betting/15356933/tonybet-casino-review/|title=TonyBet casino review: 100% deposit match up to €500 and 100 spins|work=The Irish Sun|access-date=2026-08-10|date=2025-11-03|language=en-GB}}</ref> == Licences == Kopš 2015. gada uzņēmumam Tonybet ir licences Spānijā.<ref name=":0" /> Kopš 2021. gada uzņēmumam Tonybet ir izsniegta licence Kanādā, Kahnawà:ke,<ref name=":1" /> un kopš 2025. gada — Ontārio provincē.<ref name=":2" /> 2022. gada novembrī Tonybet ieguva licenci darbībai Nīderlandes tirgū uz 5 gadiem un vēlāk pievienojās organizācijai Keurmerk Verantwoorde Affiliates (KVA), lai nodrošinātu atbilstību vietējiem afiliēto partneru standartiem.<ref name=":3" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kansspelautoriteit.nl/tonybet-ou-nieuwe-koa-vergunninghouder|title=TonyBet OÜ nieuwe Koa-vergunninghouder- Kansspelautoriteit|website=kansspelautoriteit.nl|access-date=2026-08-10}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.betzillion.com/news/tonybet-becomes-a-part-of-the-dutch-kva/|title=TonyBet Joins the Dutch KVA: Expanding Its Presence in the Netherlands|work=BetZillion|access-date=2026-08-10|language=en}}</ref> Kopš 2022. gada uzņēmumam Tonybet ir licence Īrijā.<ref name=":4" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.revenue.ie/en/corporate/documents/statistics/excise/register-licensed-remote-bookmakers.pdf|title=List of Current Licensed Remote Bookmaking Operations (in accordance with relevant legislation) @ 30 June 2026}}</ref> 2026. gadā uzņēmumam ir licences Spānijā,<ref name=":0" /> Kanādā (Kahnawà:ke<ref name=":1" /> un Ontārio<ref name=":2" />), Nīderlandē,<ref name=":3" /> Īrijā,<ref name=":4" /> Latvijā<ref name=":5" /> un Igaunijā.<ref name=":6" /> == Sponsorēšana == 2010. gadā Tonybet kļuva par Lietuvas vīriešu basketbola izlases sponsoru, kas izraisīja pretrunīgas reakcijas, jo Tonybet piedāvā derības par basketbola spēlēm un jo Lietuvā azartspēļu reklāma ir aizliegta visā valstī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.baltictimes.com/news/articles/29101/|title=Risky bet on basketball|website=www.baltictimes.com|access-date=2026-08-10}}</ref> Saskaņā ar Tonybet sniegto informāciju, 2013. gadā uzņēmums kļuva par komandas galveno sponsoru, noslēdzot četru gadu līgumu, kā arī sponsorēja dažus no vadošajiem basketbola klubiem Lietuvā un Igaunijā, vienu Igaunijas futbola klubu, kā arī Lietuvas un Igaunijas volejbola federācijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tonybet.com/articles/news/tonybet-becomes-the-main-sponsor-of-the-lithuanian-national-basketball-team|title=TonyBet Becomes the Main Sponsor of the Lithuanian National Basketball Team|website=TonyBet|access-date=2026-08-10}}</ref> Tonybet ir viens no galvenajiem Porsche Carrera Cup GB sacīkšu komandas Juta Racing sponsoriem. Uzņēmums un komanda parakstīja sponsorēšanas līgumu pirms Juta Racing debijas sezonas šajā čempionātā 2015. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thecheckeredflag.co.uk/2015/03/gelzinis-cant-wait-for-porsche-carrera-cup-gb-debut/|title=Gelzinis “Can’t Wait” For Porsche Carrera Cup GB Debut|last=Paice|first=Simon|website=The Checkered Flag|access-date=2026-08-10|date=2015-03-26|language=en-GB}}</ref> 2024. gada februārī Tonybet kļuva par [[Latvijas Virslīga (futbols)|Latvijas Virslīgas]] galveno sponsoru saskaņā ar trīs gadu līgumu, un līdz 2026. gada beigām sacensības tika pārdēvētas par Tonybet Virslīga.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/28022024-virsliga_pirms_jaunas_sezonas_maina_gener|title=Virslīga pirms jaunās sezonas maina ģenerālsponsoru|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-08-10|date=2024-02-28|language=lv}}</ref> 2024. gada jūnijā Tonybet Īrijā uzsāka [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|Euro 2024]] reklāmas kampaņu, kurā kā uzņēmuma zīmola vēstnieks piedalījās bijušais futbolists [[Tonijs Kaskarino]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adworld.ie/2024/06/21/tony-cascarino-makes-footballing-comeback-with-tonybet-campaign/|title=Tony Cascarino Makes Football Comeback With Tonybet Campaign {{!}} AdWorld.ie|last=AdWorld|access-date=2026-08-10|date=2024-06-21|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://marketing.ie/cascarino-fronts-for-tonybet-casino/|title=Cascarino fronts for Tonybet Casino|last=Cullen|first=Michael|website=Marketing.ie|access-date=2026-08-10|date=2024-03-27|language=en-US}}</ref> Cascarino turpināja pārstāvēt zīmolu uzņēmuma Īrijas mārketinga kampaņās līdz pat 2026. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.irishexaminer.com/sport/soccer/arid-41703848.html|title=Tony Cascarino on a bleak future, going direct, a curveball boss, and Mick v Roy|last=Ryan|first=Larry|website=Irish Examiner|access-date=2026-08-10|date=2025-09-12|language=en}}</ref> 2024. un 2025. gadā Tonybet sponsorēja zirgu skriešanās sacensības Leopardstownas hipodromā Īrijā, tostarp 2. grupas Solonaway Stakes sacensības Īrijas Čempionu festivāla ietvaros.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/17423/tonybet-fan-atbalstis-latvijas-nacionalas-izlases/|title="Tonybet Fan" atbalstīs Latvijas nacionālās izlases|website=LFF.lv|access-date=2026-08-10|language=lv}}</ref> 2025. gada maijā Tonybet kļuva par [[Latvijas futbola izlase|Latvijas futbola izlases]] atbalstītāju saskaņā ar līgumu ar [[Latvijas Futbola federācija|Latvijas Futbola federāciju]], un uzņēmuma zīmols būs redzams izlases spēļu laikā un federācijas pasākumos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/17423/tonybet-fan-atbalstis-latvijas-nacionalas-izlases/|title="Tonybet Fan" atbalstīs Latvijas nacionālās izlases|website=LFF.lv|access-date=2026-08-10|language=lv}}</ref> 2026. gadā Tonybet ir minēts kā Igaunijas futbola kluba FC Nõmme United un Latvijas futbola kluba [[RFS|FK RFS]] sponsors šo klubu oficiālajās tīmekļa vietnēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.footballkitarchive.com/fc-nomme-united-kits-t25410/|title=FC Nõmme United Kit History|website=Football Kit Archive|access-date=2026-08-10|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fcnommu.ee/toetajad/|title=Toetajad - Nõmme United / Mart Poomi jalgpallikool|access-date=2026-08-10|date=2024-05-15|language=et}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fkrfs.lv/|title=FC RFS - Futbola klubs "RFS"|website=FC RFS|access-date=2026-08-10|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} 65p5nu20hsr1fghxpu8msmjgu4o0zbc 0 637012 4505724 2026-08-11T12:56:07Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = ''Hooverphonic'' | Attēls = Hooverphonic-concert.jpg | Att_izm = 230 px | Apraksts = Grupas uzstāšanās 2007. gadā | Fons = grupa | Vieta = {{vieta|Beļģija|Sintniklāsa}} | Žanrs = [[triphops]]<br />[[elektronika (mūzikas žanrs)|elektronika]]<br />[[indīpops]]<br />[[alternatīvais roks]]<br />[[drīmpops]] | Gadi = 1995—pašlaik | Izdevējkompānija = | Mlapa = [http://hooverphonic.com/ hoover... 4505724 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = ''Hooverphonic'' | Attēls = Hooverphonic-concert.jpg | Att_izm = 230 px | Apraksts = Grupas uzstāšanās 2007. gadā | Fons = grupa | Vieta = {{vieta|Beļģija|Sintniklāsa}} | Žanrs = [[triphops]]<br />[[elektronika (mūzikas žanrs)|elektronika]]<br />[[indīpops]]<br />[[alternatīvais roks]]<br />[[drīmpops]] | Gadi = 1995—pašlaik | Izdevējkompānija = | Mlapa = [http://hooverphonic.com/ hooverphonic.com] | Dalībnieki = * [[Alekss Kaljē]] * [[Reimonds Gērts]] * [[Geike Arnārta]] | Bij_dalībnieki = * [[Estere Libērta]] * [[Frenks Dušēns]] * [[Līsje Sadoniusa]] * [[Kjoko Bartsūns]] * [[Nūmija Volfsa]] * [[Likā Kreisbergs]] }} '''''Hooverphonic''''' ir [[Beļģi|beļģu]] [[Elektroniskā mūzika|elektroniskās mūzikas]] grupa, kas tika izveidota 1995. gada oktobrī. Sākotnēji grupa tika klasificēta kā [[Triphops|triphopa]] grupa, taču tā ātri paplašināja savu skanējumu, līdz to vairs nevarēja raksturot kā piederīgu vienam žanram. Grupas mūzikā apvienoti [[Alternatīvais roks|alternatīvā roka]], [[Elektronika (mūzikas žanrs)|elektronikas]], [[Drīmpops|drīmpopa]], [[Alternatīvais roks|alternatīvā roka]] un citu žanru elementi. Sākotnēji grupa saucās '''''Hoover''''', taču vēlāk tika pārdēvēta par ''Hooverphonic'', lai izvairītos no sajaukšanas ar citām grupām, kas jau izmantoja nosaukumu ''Hoover'', kā arī iespējamas juridiskas autortiesību problēmas ar putekļsūcēju ražotāju. Kopš dibināšanas ''Hooverphonic'' sastāvā ir basģitārists [[Alekss Kaljē]], ģitārists [[Reimonds Gērts]] un dažādas galvenās vokālistes. No nozīmīgākajām vokālistēm grupā bijušas [[Līsje Sadoniusa]] (1996—1997), [[Geike Arnārta]] (1997—2008, 2020—pašlaik), [[Nūmija Volfsa]] (2010—2015) un [[Likā Kreisberga]] (2018—2020). Grupai bija paredzēts pārstāvēt Beļģiju [[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]] ar dziesmu "Release Me".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vrt.be/vrtnws/nl/2019/10/01/hooverphonic-naar-het-songfestival-voor-belgie/|title=Hooverphonic gaat naar het Songfestival voor België: "Het nummer zal ons DNA hebben" {{!}} VRT NWS Nieuws|last=NWS|first=VRT|website=VRTNWS|access-date=2026-08-11|date=2019-10-01|language=nl}}</ref> Tomēr 2020. gada 18. martā pasākums tika atcelts [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ. Tā vietā grupa pārstāvēja Beļģiju [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu "The Wrong Place". == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā tīmekļa vietne}} {{Mūzikas grupa-aizmetnis}} [[Kategorija:1990. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2020. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:Beļģijas rokgrupas]] [[Kategorija:Beļģijas popgrupas]] gyv51xjoqeu3rgv717c2s1f2u9h3fnk 4505733 4505724 2026-08-11T13:35:02Z Bendžamins 76862 4505733 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = ''Hooverphonic'' | Attēls = Hooverphonic-concert.jpg | Att_izm = 230 px | Apraksts = Grupas uzstāšanās 2007. gadā | Fons = grupa | Vieta = {{vieta|Beļģija|Sintniklāsa}} | Žanrs = [[triphops]]<br />[[elektronika (mūzikas žanrs)|elektronika]]<br />[[indīpops]]<br />[[alternatīvais roks]]<br />[[drīmpops]] | Gadi = 1995—pašlaik | Izdevējkompānija = | Mlapa = [http://hooverphonic.com/ hooverphonic.com] | Dalībnieki = * [[Alekss Kaljē]] * [[Reimonds Gērts]] * [[Geike Arnārta]] | Bij_dalībnieki = * [[Estere Libērta]] * [[Frenks Dušēns]] * [[Līsje Sadoniusa]] * [[Kjoko Bartsūns]] * [[Nūmija Volfsa]] * [[Likā Kreisbergs]] }} '''''Hooverphonic''''' ir [[Beļģi|beļģu]] [[Elektroniskā mūzika|elektroniskās mūzikas]] grupa, kas tika izveidota 1995. gada oktobrī. Sākotnēji grupa tika klasificēta kā [[Triphops|triphopa]] grupa, taču tā ātri paplašināja savu skanējumu, līdz to vairs nevarēja raksturot kā piederīgu vienam žanram. Grupas mūzikā apvienoti [[Alternatīvais roks|alternatīvā roka]], [[Elektronika (mūzikas žanrs)|elektronikas]], [[Drīmpops|drīmpopa]], [[Alternatīvais roks|alternatīvā roka]] un citu žanru elementi. Sākotnēji grupa saucās '''''Hoover''''', taču vēlāk tika pārdēvēta par ''Hooverphonic'', lai izvairītos no sajaukšanas ar citām grupām, kas jau izmantoja nosaukumu ''Hoover'', kā arī iespējamas juridiskas autortiesību problēmas ar putekļsūcēju ražotāju. Kopš dibināšanas ''Hooverphonic'' sastāvā ir basģitārists [[Alekss Kaljē]], ģitārists [[Reimonds Gērts]] un dažādas galvenās vokālistes. No nozīmīgākajām vokālistēm grupā bijušas [[Līsje Sadoniusa]] (1996—1997), [[Geike Arnārta]] (1997—2008, 2020—pašlaik), [[Nūmija Volfsa]] (2010—2015) un [[Likā Kreisberga]] (2018—2020). Grupai bija paredzēts pārstāvēt Beļģiju [[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]] ar dziesmu "Release Me".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vrt.be/vrtnws/nl/2019/10/01/hooverphonic-naar-het-songfestival-voor-belgie/|title=Hooverphonic gaat naar het Songfestival voor België: "Het nummer zal ons DNA hebben" {{!}} VRT NWS Nieuws|last=NWS|first=VRT|website=VRTNWS|access-date=2026-08-11|date=2019-10-01|language=nl}}</ref> Tomēr 2020. gada 18. martā pasākums tika atcelts [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ. Tā vietā grupa pārstāvēja Beļģiju [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu "The Wrong Place". == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā tīmekļa vietne}} {{Mūzikas grupa-aizmetnis}}{{Autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1990. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2020. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:Beļģijas rokgrupas]] [[Kategorija:Beļģijas popgrupas]] o76zy8njd0pyyowevj7y9ksmh58m77i 14 637013 4505725 2026-08-11T12:59:34Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: {{Commonscat|Rock music groups from Belgium}} [[Kategorija:Beļģijas mūzikas grupas|Roks]] [[Kategorija:Rokgrupas pēc valsts]] 4505725 wikitext text/x-wiki {{Commonscat|Rock music groups from Belgium}} [[Kategorija:Beļģijas mūzikas grupas|Roks]] [[Kategorija:Rokgrupas pēc valsts]] 4moa3wkr5khoh7c1vmepmlovuxr7p84 14 637014 4505726 2026-08-11T13:00:14Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: {{Commonscat|Musical groups from Belgium|Beļģijas mūzikas grupas}} [[Kategorija:Beļģijas mūzika|Grupas]] [[Kategorija:Mūzikas grupas pēc valsts]] 4505726 wikitext text/x-wiki {{Commonscat|Musical groups from Belgium|Beļģijas mūzikas grupas}} [[Kategorija:Beļģijas mūzika|Grupas]] [[Kategorija:Mūzikas grupas pēc valsts]] 7fxv3v8ldb13vw5kdwxhhde0fnll4b2 14 637015 4505727 2026-08-11T13:01:03Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: [[Kategorija:Beļģijas mūzikas grupas|Pops]] [[Kategorija:Popgrupas pēc valsts]] 4505727 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Beļģijas mūzikas grupas|Pops]] [[Kategorija:Popgrupas pēc valsts]] 48rdq0u2c8v7c3ltm3tb2xzjnpcrz1i 0 637016 4505732 2026-08-11T13:33:21Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = ''Turnstile'' | Attēls = Turnstile Full Force 2019 02.jpg | Att_izm = 230 px | Apraksts = Grupas uzstāšanās 2019. gadā | Fons = grupa | Vieta = {{vieta|ASV|Mērilenda|Baltimora}} | Žanrs = [[smagais pankroks]]<br />[[melodiskais hārdkors]]<br />[[alternatīvais roks]] | Gadi = 2010—pašlaik | Izdevējkompānija = | Mlapa = [http://turnstilehardcore.com/ turnstilehardcore.com] | Dalībnieki = * B... 4505732 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = ''Turnstile'' | Attēls = Turnstile Full Force 2019 02.jpg | Att_izm = 230 px | Apraksts = Grupas uzstāšanās 2019. gadā | Fons = grupa | Vieta = {{vieta|ASV|Mērilenda|Baltimora}} | Žanrs = [[smagais pankroks]]<br />[[melodiskais hārdkors]]<br />[[alternatīvais roks]] | Gadi = 2010—pašlaik | Izdevējkompānija = | Mlapa = [http://turnstilehardcore.com/ turnstilehardcore.com] | Dalībnieki = * [[Brendans Jeitss]] * [[Francs Laionss]] * [[Denjels Fangs]] * [[Pets Makkrorijs]] * [[Mega Millsa]] | Bij_dalībnieki = * [[Šons Kalens]] * [[Breidijs Īberts]] }} '''''Turnstile''''' ir [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[rokgrupa]] no [[Baltimora]]s, [[Mērilenda|Mērilendas štatā]], kas izveidota 2010. gadā. Grupas sastāvā ir galvenais vokālists [[Brendans Jeitss]], ģitāristi [[Pets Makkrorijs]] un [[Mega Millsa]], basģitārists [[Francs Laionss]] un bundzinieks [[Denjels Fangs]]. Sākotnēji kā [[Smagais pankroks|smagā pankroka]] grupa ''Turnstile'' plašāku atpazīstamību ieguva ar savu trešo albumu ''Glow On'', kas tika izdots 2021. gadā, saņēma kritiķu atzinību un tika nominēts trim [[Grammy balva|''Grammy'' balvām]]. Viņu ceturtais albums ''Never Enough'' tika izdots 2025. gadā un iekļuva piecu valstu albumu topu desmitniekā, tostarp ASV. Albums saņēma piecas ''Grammy'' balvu nominācijas, padarot Turnstile par pirmo grupu, kas vienā gadā nominēta roka, alternatīvās mūzikas un metāla kategorijās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rollingstone.com/music/music-features/turnstile-never-enough-grammy-nominations-interview-1235480765/|title=Turnstile Talk About Their Historic Grammy Nods -- and the One Dream They Still Want to Come True|last=Ehrlich|first=Brenna|website=Rolling Stone|access-date=2026-08-11|date=2025-12-11|language=en-US}}</ref> 2026. gada 1. februārī grupa saņēma ''Grammy'' balvu par labāko metāla izpildījumu par dziesmu "Birds", kā arī balvu kategorijā "Labākais roka albums".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thebanner.com/culture/music/grammy-awards-2026-turnstile-rei-ami-maggie-rose-dijon-marc-marcel-2WF5RLVHF5AGPDBNA2KN2CQNYM/|title=Grammy Awards 2026: Turnstile thanks Baltimore after first Grammy win|last=Case|first=Hannah Yasharoff,Wesley|website=The Banner|access-date=2026-08-11|date=2026-02-01|language=en}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā tīmekļa vietne}} {{Mūzikas grupa-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2020. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:ASV smagā roka grupas]] [[Kategorija:ASV melodiskā hārdkora grupas]] [[Kategorija:ASV alternatīvā roka grupas]] nmrq0p4e5ae87l6irdiaakx9uuzo51j 0 637017 4505738 2026-08-11T13:57:41Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: {{Aktiera infokaste | vārds = Patriks Makgūens | vārds_orig = ''Patrick McGoohan'' | attēls = McGoohanAllnightlongcrop1.png | attēla izmērs = | komentārs = Patriks Makgūens filmā ''[[All Night Long]]'' (1962) | dz. vārds = | dz. datums = {{dat|1928|3|19}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | miršanas datums = {{miršanas datums un vecums|2009|1|13|1928|3|19}} | miršanas vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Santamonika}} | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris, re... 4505738 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Patriks Makgūens | vārds_orig = ''Patrick McGoohan'' | attēls = McGoohanAllnightlongcrop1.png | attēla izmērs = | komentārs = Patriks Makgūens filmā ''[[All Night Long]]'' (1962) | dz. vārds = | dz. datums = {{dat|1928|3|19}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | miršanas datums = {{miršanas datums un vecums|2009|1|13|1928|3|19}} | miršanas vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Santamonika}} | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris, režisors, scenārists, producents | darbības gadi = 1948—2002 | dzīvesbiedrs = | bērni = 3 | paraksts = | mājaslapa = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Patriks Džozefs Makgūens''' ({{Val|en|Patrick Joseph McGoohan}}, dzimis {{Dat|1928|3|19}}, miris {{Dat|2009|1|13}}) bija [[Īri|īru]]-[[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]], [[režisors]], [[scenārists]] un [[producents]]. Savu aktiera karjeru 1950. gados sācis Lielbritānijā, kur kļuvis pazīstams ar galveno lomu spiegu seriālā ''[[Danger Man]]'' (1960—1968). Pēc tam viņš izveidoja un producēja [[Sirreālisms|sirreālo]] [[ITV]] seriālu ''[[The Prisoner]]'' (1967—1968), kurā viņš atveidoja bijušo Lielbritānijas izlūkdienesta aģentu ''Number Six''. 1970. gados Makgūens sarakstīja, režisēja, producēja un atveidoja lomas vairākās seriāla ''[[Columbo]]'' epizodes. Piedalījies arī tādās filmās kā ''[[Ice Station Zebra]]'' (1968), ''[[Mary, Queen of Scots]]'' (1971), "[[Bēgšana no Alkatrazas]]" (1979), ''[[Scanners]]'' (1981), "[[Drošsirdis]]" (1995), "[[Laiks nogalināt]]" (1996) un "[[Bagātību planēta]]" (2002). ''Danger Man'' popularitātes laikā 1960. gados Makgūens bija vislabāk apmaksātais aktieris Lielbritānijas televīzijā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/culture/2009/jan/14/television2|title=Obituary: Patrick McGoohan|work=the Guardian|access-date=2026-08-11|date=2009-01-14|language=en}}</ref> 1960. gadā viņš saņēma [[BAFTA televīzijas balva|BAFTA televīzijas balvu]] kā labākais aktieris. Par lomām ''Columbo'', divas reizes saņēmis [[Emmy balva|''Emmy'' balvu]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Makgūens, Patriks}} [[Kategorija:1928. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ņujorkā dzimušie]] [[Kategorija:2009. gadā mirušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:ASV televīzijas aktieri]] [[Kategorija:ASV televīzijas režisori]] [[Kategorija:ASV televīzijas producenti]] [[Kategorija:ASV scenāristi]] [[Kategorija:BAFTA televīzijas balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Emmy balvas ieguvēji]] s1opx577e2eobpws1vng8o47owghmeb 4505739 4505738 2026-08-11T13:59:00Z Bendžamins 76862 4505739 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Patriks Makgūens | vārds_orig = ''Patrick McGoohan'' | attēls = McGoohanAllnightlongcrop1.png | attēla izmērs = | komentārs = Patriks Makgūens filmā ''[[All Night Long]]'' (1962) | dz. vārds = | dz. datums = {{dat|1928|3|19}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | miršanas datums = {{miršanas datums un vecums|2009|1|13|1928|3|19}} | miršanas vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Santamonika}} | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris, režisors, scenārists, producents | darbības gadi = 1948—2002 | dzīvesbiedrs = | bērni = 3 | paraksts = | mājaslapa = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Patriks Džozefs Makgūens''' ({{Val|en|Patrick Joseph McGoohan}}, dzimis {{Dat|1928|3|19}}, miris {{Dat|2009|1|13}}) bija [[Īri|īru]]-[[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]], [[režisors]], [[scenārists]] un [[producents]]. Savu aktiera karjeru 1950. gados sācis Lielbritānijā, kur kļuvis pazīstams ar galveno lomu spiegu seriālā ''[[Danger Man]]'' (1960—1968). Pēc tam viņš izveidoja un producēja [[Sirreālisms|sirreālo]] [[ITV]] seriālu ''[[The Prisoner]]'' (1967—1968), kurā viņš atveidoja bijušo Lielbritānijas izlūkdienesta aģentu ''Number Six''. 1970. gados Makgūens sarakstīja, režisēja, producēja un atveidoja lomas vairākās seriāla ''[[Columbo]]'' epizodes. Piedalījies arī tādās filmās kā ''[[Ice Station Zebra]]'' (1968), ''[[Mary, Queen of Scots]]'' (1971), "[[Bēgšana no Alkatrazas]]" (1979), ''[[Scanners]]'' (1981), "[[Drošsirdis]]" (1995), "[[Laiks nogalināt]]" (1996) un "[[Bagātību planēta]]" (2002). ''Danger Man'' popularitātes laikā 1960. gados Makgūens bija vislabāk apmaksātais aktieris Lielbritānijas televīzijā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/culture/2009/jan/14/television2|title=Obituary: Patrick McGoohan|work=the Guardian|access-date=2026-08-11|date=2009-01-14|language=en}}</ref> 1960. gadā viņš saņēma [[BAFTA televīzijas balva|BAFTA televīzijas balvu]] kā labākais aktieris. Par lomām ''Columbo'', divas reizes saņēmis [[Emmy balva|''Emmy'' balvu]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Makgūens, Patriks}} [[Kategorija:1928. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ņujorkā dzimušie]] [[Kategorija:2009. gadā mirušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:ASV televīzijas aktieri]] [[Kategorija:ASV televīzijas režisori]] [[Kategorija:ASV televīzijas producenti]] [[Kategorija:ASV scenāristi]] [[Kategorija:Īru kinoaktieri]] [[Kategorija:Īru scenāristi]] [[Kategorija:BAFTA televīzijas balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Emmy balvas ieguvēji]] pmcbg4wshs8u9ftptnr5ecjvb5xxa20 3 637018 4505757 2026-08-11T15:44:34Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4505757 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Iindemann}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 11. augusts, plkst. 18.44 (EEST) 058w5icyar3psfwvayj3xejjzjd0xq2 2 637019 4505788 2026-08-11T16:14:08Z Iindemann 148969 Jauna lapa: Sveiki, 4505788 wikitext text/x-wiki Sveiki, tkmyyg56zqgswwupmd9t68kmh3d6ivi 0 637020 4505816 2026-08-11T18:23:24Z ZANDMANIS 91184 Jauna lapa: {{Personas infokaste | vārds = Džordžs Stīnijs | vārds_orig = ''George Stinney'' | attēls = George Stinney Mugshot (cropped).jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Džordžs Stīnijs 1944. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1929 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 21 | dz_vieta = {{vieta|ASV|Dienvidkarolīna|Painvuda}} | m_dat_alt = | m_gads = 1944 | m_mēnesis = 6 | m_diena = 16 | m_vieta = {... 4505816 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Džordžs Stīnijs | vārds_orig = ''George Stinney'' | attēls = George Stinney Mugshot (cropped).jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Džordžs Stīnijs 1944. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1929 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 21 | dz_vieta = {{vieta|ASV|Dienvidkarolīna|Painvuda}} | m_dat_alt = | m_gads = 1944 | m_mēnesis = 6 | m_diena = 16 | m_vieta = {{vieta|ASV|Dienvidkarolīna|Dienvidkarolīnas štata cietums}} | dzīves_vieta = | pilsonība = {{ASV}} | tautība = [[amerikānis]] | nodarbošanās = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Džordžs Džuniuss Stīnijs jaunākais''' ({{val|en|George Junius Stinney Jr.}}; dzimis {{dat|1929|10|21}}; miris {{dat|1944|6|16}}) bija [[afroamerikāņi|afroamerikāņu]] zēns, kurš 14 gadu vecumā tika nepamatoti [[nāvessods|sodīts ar nāvi]] pēc tam, kad [[Tiesības uz taisnīgu tiesu|negodīgā tiesas procesā]] tika atzīts par vainīgu divu balto meiteņu – 11 gadus vecās '''Betijas Džūnas Binikeres''' (dzimusi {{dat|1932|12|9}}; mirusi {{dat|1944|3|22}}) un 8 gadus vecās '''Mērijas Emmas Temzas''' (dzimusi {{dat|1936|3|14}}; mirusi {{dat|1944|3|22}}) – [[slepkavība|slepkavībās]] savā dzimtajā pilsētā Alkolā, [[Dienvidkarolīna]]s štatā. Viņš tika tiesāts, notiesāts uz nāvi vienas dienas laikā 1944. gada aprīlī, bet pēc tam 1944. gada 16. jūnijā sodīts ar nāvi uz [[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]] pēc tam, kad štata gubernators Olins D. Džonstons atteicās viņam piešķirt apžēlošanu. Stīnija lietas atkārtota izskatīšana sākās atkal 2004. gadā, kad vairākas personas un Ziemeļaustrumu universitātes Juridiskā fakultātes mācībspēki lūdza tiesas lēmumu lai pārskatītu šo lietu. Stīnija notiesājošs spriedums par slepkavību tika atcelts 2014. gadā, Dienvidkarolīnas tiesai lemjot, ka viņam nav nodrošināta taisnīga tiesa un tāpēc viņš ir nepamatoti sodīts ar nāvi.<ref>{{cite news |last=Wilks |first=Avery G. |title=70 years later, George Stinney's conviction vacated |url=https://www.thestate.com/news/special-reports/state-125/article49644245.html |work=The State}}</ref><ref>{{cite news | url=http://www.wistv.com/story/27651255/george-stinney-14-year-old-convicted-of-44-murder-exonerated | date=December 17, 2014 | title=George Stinney, 14-year-old convicted of '44 murder, exonerated |work=[[WIS (TV)|WIS]] TV | access-date=December 17, 2014 | url-status= | archive-url=https://web.archive.org/web/20160303223031/http://www.wistv.com/story/27651255/george-stinney-14-year-old-convicted-of-44-murder-exonerated | archive-date=March 3, 2016 | df= }}</ref> Stīnijs ir jaunākais amerikānis ar precīzu zināmu dzimšanas datumu, kuram piespriests nāvessods, gan arī tas izpildīts 20. gadsimtā.<ref name=banner>{{cite news |last=Banner |first=Stuart |date=March 5, 2005 |title=When Killing a Juvenile Was Routine |url=https://www.nytimes.com/imagepages/2005/03/05/weekinreview/20050306_BANNER_CHART.html |work=[[The New York Times]] |archive-date=April 12, 2016 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160412063127/http://www.nytimes.com/imagepages/2005/03/05/weekinreview/20050306_BANNER_CHART.html |url-status=}}</ref> == Noziegums == 1944. gada 23. martā Alkolā, Dienvidkarolīnā, tika noslepkavotas Betija Džūna Binikere (11) un Mērija Emma Temza (8). Pilsētu, kurā viņas dzīvoja, sadalīja dzelzceļš: vienā pusē dzīvoja baltie, otrā — melnādainie. Betija un Mērija, baltās meitenes, brauca ar [[velosipēds|velosipēdiem]], lai lasītu ziedus pilsētas "melnajā" daļā, un pazuda. Tiek ziņots, ka viņas sarunājās ar Stīniju netālu no viņa ģimenes mājām. Pēc plašas meklēšanas meiteņu ķermeņi ar traumētām galvām tika atrasti grāvī, kas bija pilns ar dubļainu ūdeni. ==Arests un tiesa == Pēc Džordža aresta viņa tēvs tika nekavējoties atlaists no darba, un Stīniju ģimenei (vecākiem, brāļiem un māsām) tika pavēlēts pamest pilsētu. Ģimene bija spiesta bēgt, atstājot 14 gadus veco bērnu bez atbalsta 81 dienu ilgajā apcietinājumā un tiesas procesa laikā. Viņa tiesas process, ieskaitot zvērināto tiesu, ilga tikai vienu dienu. Tiesas ieceltais advokāts bija nodokļu komisārs, kurš plānoja stāties valsts dienestā. Tiesas procesā uz nopratināšanu tika izsaukti trīs [[Policija|policisti]], ka apgalvoja, ka Stīnijs viņiem ir atzinies noziegumā. Tomēr atzīšanās netika rakstiski apstiprināta. Uz tiesas tribīni tika izsaukti trīs liecinieki: vīrietis, kurš atrada līķus, un ārsti, kas tika izsaukti uz nozieguma vietu. Aizstāvībai nebija liecinieku un tiesas process ilga tikai divarpus stundas. Tiesas Žūrija (visi baltie amerikāņi) desmit minūtes apspriedās, pirms pasludināja notiesājošo spriedumu. == Nāvessods == [[File:George Stinney and Bruce Hamilton led to execution chamber.jpg|thumb|Džordžs Stīnijs (otrais no labās) tiek vests uz nāvessoda izpildes kameru|left]] Stīnijam nāvessods tika izpildīts uz elektriskā krēsla plkst. 7:30 no rīta [[Kolumbija (Dienvidkarolīna)|Kolumbijas pilsētā]] esošajā štata cietumā, Dienvidkarolīnā, 1944. gada 16. jūnijā. Stīnijs bija pārāk maza auguma (aptuveni 1,62 m), lai sēdētu krēslā, tāpēc viņam bija jānovieto uz sēdekļa [[Bībele]], kuru viņam bija atļauts ņemt līdzi kamerā tiesas procesa laikā. == Atkārtotā lietas izskatīšana == 2013. gadā Stīnija bijušais kameras biedrs presei pastāstīja, ka Stīnijs viņam esot teicis, ka viņš nav izdarījis šo noziegumu.<ref>{{cite web|url=http://www.nbcnews.com/video/the-grio/53744037|title=Man claims he shared jail cell with George Stinney|access-date=2014-03-06|archive-date=2014-03-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20140306175547/http://www.nbcnews.com/video/the-grio/53744037|url-status=}}</ref> 2013. gada 25. oktobrī Stīnija ģimenes advokāts Rejs Čandlers un vietējie aktīvisti Makenzijs un Bērdžess iesniedza lūgumu par atkārtotu lietas izskatīšanu, apgalvojot, ka viņiem ir pierādījumi par puikas nevainību. 2014. gada janvārī tiesas sēdē viņi uzrādīja Stīnija brāļu un māsu liecības, ka viņš slepkavību laikā bija kopā ar viņiem. Vilfords "Džonijs" Hanters, kurš atradās cietumā kopā ar Stīniju, liecināja, ka pusaudzis viņam teicis, ka viņš tika piespiests atzīties, un ka viņš vienmēr ir runājis par savu nevainību.<ref name=ebony>{{cite news | last= Braswell | first= Kristin | title= Film to Explore George Stinney Jr. Execution | url= http://www.ebony.com/news-views/film-to-explore-george-stinney-jr-execution-405 | date= 2014-02-28 | work= [[Ebony (magazine)|Ebony]] | archive-date= 2016-03-04 | archive-url= https://web.archive.org/web/20160304131221/http://www.ebony.com/news-views/film-to-explore-george-stinney-jr-execution-405 | url-status= | accessdate= 2017-12-17 }}</ref> Tā vietā, lai uzsāktu jaunu tiesas procesu, 2014. gada 17. decembrī apgabaltiesas tiesnese Karmena Malena atcēla Stīnijam piešķirto notiesājošo spriedumu procesuālu pārkāpumu dēļ. Viņa lēma, ka viņam netika nodrošināta taisnīga tiesa, jo viņam netika nodrošināta efektīva aizstāvība, tādējādi pārkāpjot [[Sestais grozījums ASV Konstitūcijā|Sesto Konstitūcijas grozījumu]]. Tiesnese arī lēma, ka 14 gadus veca bērna nāvessoda izpilde ir "nežēlīgs un neparasts sods", kas Amerikas Savienotajās Valstīs ir aizliegts ar Astoto Konstitūcijas grozījumu, un ka viņa aizstāvības advokāts "neizsauca aizstāvības lieciniekus vai neiesniedza lietas apelāciju". Tomēr tiesnese Malena savā spriedumā norādīja, ka Stinijs "bija diezgan spējīgs izdarīt šo noziegumu". Nogalināto Betijas Binikeres un Mērijas Temzas ģimeņu locekļi pauda vilšanos par šo lēmumu. Viņas atzina, ka nāvessoda izpilde 14 gadus vecam cilvēkam ir pretrunīga, taču nekad nešaubījās par Stīnija vainu noziegumā. Betijas Binikeres brāļameita sacīja, ka viņa un viņas ģimene ir plaši izpētījušas lietu un ka "cilvēki, kas [tikai] izlasa laikraksta virsrakstus par to, nezina visu patiesību".<ref name=berkeley>{{cite news |last=Gaskins |first=Nikki |date=2014-03-01 |title=Goose Creek woman, others hope George Stinney murder conviction sticks |url=http://www.berkeleyobserver.com/2014/03/01/goose-creek-woman-others-hope-george-stinney-murder-conviction-sticks/ |newspaper=Berkeley Observer |archive-date=2016-03-22 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160322113343/http://www.berkeleyobserver.com/2014/03/01/goose-creek-woman-others-hope-george-stinney-murder-conviction-sticks/ |url-status= |accessdate=2017-12-17 }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * ''[https://s3.amazonaws.com/s3.documentcloud.org/documents/1382796/stinney-ruling.pdf South Carolina v. George Stinney, Jr.]'', S. C. Circuit Ct. (Dec. 16, 2014) (order vacating 1944 judgment of conviction) * {{cite news |title=Pursuing Justice for All |first=Charles M. |last=Blow |date=December 21, 2014 |newspaper=New York Times |url=https://www.nytimes.com/2014/12/22/opinion/charles-blow-pursuing-justice-for-all.html?mcubz=3&_r=0}} {{DEFAULTSORT:Stīnijs, Džordžs}} [[Kategorija:1929. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1944. gadā mirušie]] [[Kategorija:Dienvidkarolīnā dzimušie]] [[Kategorija:Ar nāvi sodītie cilvēki]] [[Kategorija:Afroamerikāņu vēsture]] 1w63nxw9uqqhv25zi81bpgf8725hxbu 0 637022 4505887 2026-08-12T00:31:44Z Biafra 13794 Jauna lapa: {{Personas infokaste | platums = | vārds = Hairams Bingems | vārds_orig = ''Hiram Bingham'' | attēls = Senator Hiram Bingham of Conn., (1-9-25) LCCN2016839105 (3x4a).jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1875 | dz_mēnesis = 11 | dz_diena = 19 | dz_vieta = [[Honolulu]], [[Havaju Karaliste]] (tagad {{USA}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1956 | m_mēnesis = 6 | m_dien... 4505887 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Hairams Bingems | vārds_orig = ''Hiram Bingham'' | attēls = Senator Hiram Bingham of Conn., (1-9-25) LCCN2016839105 (3x4a).jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1875 | dz_mēnesis = 11 | dz_diena = 19 | dz_vieta = [[Honolulu]], [[Havaju Karaliste]] (tagad {{USA}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1956 | m_mēnesis = 6 | m_diena = 6 | m_vieta = {{vieta|ASV|Vašingtona}} | dzīves_vieta = | pilsonība = [[ASV]] | tautība = [[amerikānis]] | nodarbošanās = [[vēsturnieks]], ceļotājs un politiķis | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = 7 bērni | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Hairams Bingems III''' ({{val|en|Hiram Bingham III}}; dzimis {{dat|1875|11|19}} [[Honolulu]], miris {{dat|1956|6|6}} [[Vašingtona|Vašingtonā]]) bija amerikāņu [[vēsturnieks]], ceļotājs un politiķis. 1911. gadā viņš publiskoja informāciju par [[inki|inku]] cietokšņa [[Maču Pikču]] pastāvēšanu [[Peru]], kuru viņš no jauna atklāja kopā ar vietējo pamatiedzīvotāju pavadoņiem. Vēlāk pievŗsies [[politika]]i. 1925. gadā, H. Bingems vienu dienu bija [[Konektikuta]]s 69. gubernators — īsākais termiņš vēsturē, kuru kāds ieņēmis šādu amatu. Viņš tika ievēlēts par gubernatoru 1924. gadā, bet tika ievēlēts arī [[ASV Senāts|Senātā]] un izvēlējās šo amatu. Bija Senāta loceklis līdz 1933. gadam. == Dzīvesgājums == H. Bingems piedzima 1875. gada 19. novembrī [[Honolulu]]. Viņa tēvs un vectēvs bija [[misionāri]], kas strādāja, lai pievērstu [[Havaju salas|Havaju salu]] iedzīvotājus kristīgajai ticībai. No tēva Hairams apguva [[alpīnisms|alpīnisma]] prasmes, kas ļāva viņam ceļot grūti sasniedzamajos kalnu apvidos. 1906. gadā viņš atkārtoja [[Simons Bolivars|Bolivara]] maršrutu no [[Venecuēla]]s uz [[Kolumbija|Kolumbiju]], un divus gadus vēlāk viņš šķērsoja [[Andi|Andus]] ceļā no [[Buenosairesa]]s uz [[Lima|Limu]]. 1911. gadā H. Bingems vadīja [[Jeila Universitāte]]s organizētu ekspedīciju, lai meklētu pazudušu [[inki|inku]] pilsētu, kuru [[spāņi|spāņu]] [[konkistadori]]em nebija izdevies atrast. Rakstiskie avoti par inku civilizāciju liecināja, ka pilsēta jāmeklē netālu no [[Kusko]], apvidū ar nepieejamām kalnu virsotnēm. Ceļotājs apmeklēja vairākas inku arheoloģiskās vietas, un 1911. gada 24. jūlijā viņš kopā ar vietējo pamatiedzīvotāju pavadoņiem atklāja aizmirsto [[Maču Pikču]] cietoksni. Savus atklājumus viņš aprakstīja grāmatās, kas kļuva par bestselleriem: "Inku zeme" (1922), "Maču Pikču" (1930) un "Inku pazaudētā pilsēta" (1948). H. Bingems bija ieguvis izcilu augstāko izglītību, absolvējot Jeila Universitāti, [[Kalifornijas Universitāte (Bērkli)|Kalifornijas Universitāti Bērkli]] un [[Hārvarda Universitāte|Hārvarda Universitāti]], kur ieguva [[zinātņu doktors|zinātņu doktora]] grādu 1905. gadā. Viņš pasniedza [[vēsture|vēsturi]] Hārvarda Universitātē un [[Prinstonas Universitāte|Prinstonas Universitātē]], bet lielāko daļu savas pasniedzēja karjeras viņš pavadīja Jeila Universitātē. 1922. un 1923. gadā H. Binghems bija [[Konektikutas štats|Konektikutas štata]] leitnants-gubernators. 1924. gadā viņš tika ievēlēts par štata 69. gubernatoru, bet atkāpās no amata nākamajā dienā pēc stāšanās amatā, lai ieņemtu vietu [[ASV Senāts|Senātā]]. Tas ir īsākais termiņš vēsturē, kuru kāds ieņēmis Konektikutas gubernatora amatu. Bija Senāta loceklis līdz 1933. gadam. Viņam bija 7 bērni; divi dēli [[Hairams Bingems IV]] un [[Džonatans Bingems]] darbojās politikā un bija ievērojami [[diplomāts|diplomāti]]. H. Bingems nomira 1956. gada 6. jūnijā [[Vašingtona|Vašingtonā]]. Viņš ir apglabāts [[Ārlingtonas kapsēta|Ārlingtonas kapsētā]]. 2008. gadā ASV un Peru valdības panāca vienošanos atgriezt Peru dažus no 40 000 inku artefaktiem, ko Bingems atveda uz ASV no savām ekspedīcijām. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Bingems, Hairams}} [[Kategorija:1875. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Havajās dzimušie]] [[Kategorija:1956. gadā mirušie]] [[Kategorija:Vašingtonā mirušie]] [[Kategorija:ASV vēsturnieki]] [[Kategorija:ASV politiķi]] [[Kategorija:Ceļotāji]] q4cmir1yef0cpdgozuwrip6royx17fd 4505892 4505887 2026-08-12T00:48:50Z Biafra 13794 pap. 4505892 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Hairams Bingems | vārds_orig = ''Hiram Bingham'' | attēls = Senator Hiram Bingham of Conn., (1-9-25) LCCN2016839105 (3x4a).jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1875 | dz_mēnesis = 11 | dz_diena = 19 | dz_vieta = [[Honolulu]], [[Havaju Karaliste]] (tagad {{USA}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1956 | m_mēnesis = 6 | m_diena = 6 | m_vieta = {{vieta|ASV|Vašingtona}} | dzīves_vieta = | pilsonība = [[ASV]] | tautība = [[amerikānis]] | nodarbošanās = [[vēsturnieks]], ceļotājs un politiķis | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = 7 bērni | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Hairams Bingems III''' ({{val|en|Hiram Bingham III}}; dzimis {{dat|1875|11|19}} [[Honolulu]], miris {{dat|1956|6|6}} [[Vašingtona|Vašingtonā]]) bija amerikāņu [[vēsturnieks]], ceļotājs un politiķis. 1911. gadā viņš publiskoja informāciju par [[inki|inku]] cietokšņa [[Maču Pikču]] pastāvēšanu [[Peru]], kuru viņš no jauna atklāja kopā ar vietējo pamatiedzīvotāju pavadoņiem. Vēlāk pievŗsies [[politika]]i. 1925. gadā, H. Bingems vienu dienu bija [[Konektikuta]]s 69. gubernators — īsākais termiņš vēsturē, kuru kāds ieņēmis šādu amatu. Viņš tika ievēlēts par gubernatoru 1924. gadā, bet tika ievēlēts arī [[ASV Senāts|Senātā]] un izvēlējās šo amatu. Bija Senāta loceklis līdz 1933. gadam. == Dzīvesgājums == H. Bingems piedzima 1875. gada 19. novembrī [[Honolulu]]. Viņa tēvs un vectēvs bija [[misionāri]], kas strādāja, lai pievērstu [[Havaju salas|Havaju salu]] iedzīvotājus kristīgajai ticībai. No tēva Hairams apguva [[alpīnisms|alpīnisma]] prasmes, kas ļāva viņam ceļot grūti sasniedzamajos kalnu apvidos. 1906. gadā viņš atkārtoja [[Simons Bolivars|Bolivara]] maršrutu no [[Venecuēla]]s uz [[Kolumbija|Kolumbiju]], un divus gadus vēlāk viņš šķērsoja [[Andi|Andus]] ceļā no [[Buenosairesa]]s uz [[Lima|Limu]]. 1911. gadā H. Bingems vadīja [[Jeila Universitāte]]s organizētu ekspedīciju, lai meklētu pazudušu [[inki|inku]] pilsētu, kuru [[spāņi|spāņu]] [[konkistadori]]em nebija izdevies atrast. Rakstiskie avoti par inku civilizāciju liecināja, ka pilsēta jāmeklē netālu no [[Kusko]], apvidū ar nepieejamām kalnu virsotnēm. Ceļotājs apmeklēja vairākas inku arheoloģiskās vietas, un 1911. gada 24. jūlijā viņš kopā ar vietējo pamatiedzīvotāju pavadoņiem atklāja aizmirsto [[Maču Pikču]] cietoksni. Iespējams tomēr, ka pirms Bingema jau 1867. gadā Maču Pikču atklāja un izlaupījis vācu uzņēmējs [[Augusto Bernss]],<ref>[http://news.bbc.co.uk/1/hi/world/americas/7439397.stm Machu Picchu ruin 'found earlier'] {{en}}, Dan Collyns, BBC News (06.06.2008), informācija iegūta 12.07.2008</ref> un 1902. gadā to apmeklēja peruāņu pētnieks [[Augustins Lisaraga]]. Savus atklājumus viņš aprakstīja grāmatās, kas kļuva par bestselleriem: "Inku zeme" (1922), "Maču Pikču" (1930) un "Inku pazaudētā pilsēta" (1948). H. Bingems bija ieguvis izcilu augstāko izglītību, absolvējot Jeila Universitāti, [[Kalifornijas Universitāte (Bērkli)|Kalifornijas Universitāti Bērkli]] un [[Hārvarda Universitāte|Hārvarda Universitāti]], kur ieguva [[zinātņu doktors|zinātņu doktora]] grādu 1905. gadā. Viņš pasniedza [[vēsture|vēsturi]] Hārvarda Universitātē un [[Prinstonas Universitāte|Prinstonas Universitātē]], bet lielāko daļu savas pasniedzēja karjeras viņš pavadīja Jeila Universitātē. 1922. un 1923. gadā H. Binghems bija [[Konektikutas štats|Konektikutas štata]] leitnants-gubernators. 1924. gadā viņš tika ievēlēts par štata 69. gubernatoru, bet atkāpās no amata nākamajā dienā pēc stāšanās amatā, lai ieņemtu vietu [[ASV Senāts|Senātā]]. Tas ir īsākais termiņš vēsturē, kuru kāds ieņēmis Konektikutas gubernatora amatu. Bija Senāta loceklis līdz 1933. gadam. Viņam bija 7 bērni; divi dēli [[Hairams Bingems IV]] un [[Džonatans Bingems]] darbojās politikā un bija ievērojami [[diplomāts|diplomāti]]. H. Bingems nomira 1956. gada 6. jūnijā [[Vašingtona|Vašingtonā]]. Viņš ir apglabāts [[Ārlingtonas kapsēta|Ārlingtonas kapsētā]]. 2008. gadā ASV un Peru valdības panāca vienošanos atgriezt Peru dažus no 40 000 inku artefaktiem, ko Bingems atveda uz ASV no savām ekspedīcijām. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Bingems, Hairams}} [[Kategorija:1875. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Havajās dzimušie]] [[Kategorija:1956. gadā mirušie]] [[Kategorija:Vašingtonā mirušie]] [[Kategorija:ASV vēsturnieki]] [[Kategorija:ASV politiķi]] [[Kategorija:Ceļotāji]] tellfo3umqhat5l9flcknntxl6tp5gl 4505893 4505892 2026-08-12T00:49:12Z Biafra 13794 4505893 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Hairams Bingems | vārds_orig = ''Hiram Bingham'' | attēls = Senator Hiram Bingham of Conn., (1-9-25) LCCN2016839105 (3x4a).jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1875 | dz_mēnesis = 11 | dz_diena = 19 | dz_vieta = [[Honolulu]], [[Havaju Karaliste]] (tagad {{USA}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1956 | m_mēnesis = 6 | m_diena = 6 | m_vieta = {{vieta|ASV|Vašingtona}} | dzīves_vieta = | pilsonība = [[ASV]] | tautība = [[amerikānis]] | nodarbošanās = [[vēsturnieks]], ceļotājs un politiķis | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = 7 bērni | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Hairams Bingems III''' ({{val|en|Hiram Bingham III}}; dzimis {{dat|1875|11|19}} [[Honolulu]], miris {{dat|1956|6|6}} [[Vašingtona|Vašingtonā]]) bija amerikāņu [[vēsturnieks]], ceļotājs un politiķis. 1911. gadā viņš publiskoja informāciju par [[inki|inku]] cietokšņa [[Maču Pikču]] pastāvēšanu [[Peru]], kuru viņš no jauna atklāja kopā ar vietējo pamatiedzīvotāju pavadoņiem. Vēlāk pievŗsies [[politika]]i. 1925. gadā, H. Bingems vienu dienu bija [[Konektikuta]]s 69. gubernators — īsākais termiņš vēsturē, kuru kāds ieņēmis šādu amatu. Viņš tika ievēlēts par gubernatoru 1924. gadā, bet tika ievēlēts arī [[ASV Senāts|Senātā]] un izvēlējās šo amatu. Bija Senāta loceklis līdz 1933. gadam. == Dzīvesgājums == H. Bingems piedzima 1875. gada 19. novembrī [[Honolulu]]. Viņa tēvs un vectēvs bija [[misionāri]], kas strādāja, lai pievērstu [[Havaju salas|Havaju salu]] iedzīvotājus kristīgajai ticībai. No tēva Hairams apguva [[alpīnisms|alpīnisma]] prasmes, kas ļāva viņam ceļot grūti sasniedzamajos kalnu apvidos. 1906. gadā viņš atkārtoja [[Simons Bolivars|Bolivara]] maršrutu no [[Venecuēla]]s uz [[Kolumbija|Kolumbiju]], un divus gadus vēlāk viņš šķērsoja [[Andi|Andus]] ceļā no [[Buenosairesa]]s uz [[Lima|Limu]]. 1911. gadā H. Bingems vadīja [[Jeila Universitāte]]s organizētu ekspedīciju, lai meklētu pazudušu [[inki|inku]] pilsētu, kuru [[spāņi|spāņu]] [[konkistadori]]em nebija izdevies atrast. Rakstiskie avoti par inku civilizāciju liecināja, ka pilsēta jāmeklē netālu no [[Kusko]], apvidū ar nepieejamām kalnu virsotnēm. Ceļotājs apmeklēja vairākas inku arheoloģiskās vietas, un 1911. gada 24. jūlijā viņš kopā ar vietējo pamatiedzīvotāju pavadoņiem atklāja aizmirsto [[Maču Pikču]] cietoksni. Iespējams tomēr, ka pirms Bingema jau 1867. gadā Maču Pikču atklāja un izlaupījis vācu uzņēmējs [[Augusto Bernss]],<ref>[http://news.bbc.co.uk/1/hi/world/americas/7439397.stm Machu Picchu ruin 'found earlier'] {{en}}, Dan Collyns, BBC News (06.06.2008), informācija iegūta 12.07.2008</ref> un 1902. gadā to apmeklēja peruāņu pētnieks [[Augustins Lisaraga]]. Savus atklājumus viņš aprakstīja grāmatās, kas kļuva par bestselleriem: "Inku zeme" (1922), "Maču Pikču" (1930) un "Inku pazaudētā pilsēta" (1948). H. Bingems bija ieguvis izcilu augstāko izglītību, absolvējot Jeila Universitāti, [[Kalifornijas Universitāte (Bērkli)|Kalifornijas Universitāti Bērkli]] un [[Hārvarda Universitāte|Hārvarda Universitāti]], kur ieguva [[zinātņu doktors|zinātņu doktora]] grādu 1905. gadā. Viņš pasniedza [[vēsture|vēsturi]] Hārvarda Universitātē un [[Prinstonas Universitāte|Prinstonas Universitātē]], bet lielāko daļu savas pasniedzēja karjeras viņš pavadīja Jeila Universitātē. 1922. un 1923. gadā H. Binghems bija [[Konektikutas štats|Konektikutas štata]] leitnants-gubernators. 1924. gadā viņš tika ievēlēts par štata 69. gubernatoru, bet atkāpās no amata nākamajā dienā pēc stāšanās amatā, lai ieņemtu vietu [[ASV Senāts|Senātā]]. Tas ir īsākais termiņš vēsturē, kuru kāds ieņēmis Konektikutas gubernatora amatu. Bija Senāta loceklis līdz 1933. gadam. Viņam bija 7 bērni; divi dēli [[Hairams Bingems IV]] un [[Džonatans Bingems]] darbojās politikā un bija ievērojami [[diplomāts|diplomāti]]. H. Bingems nomira 1956. gada 6. jūnijā [[Vašingtona|Vašingtonā]]. Viņš ir apglabāts [[Ārlingtonas kapsēta|Ārlingtonas kapsētā]]. 2008. gadā ASV un Peru valdības panāca vienošanos atgriezt Peru dažus no 40 000 inku artefaktiem, ko Bingems atveda uz ASV no savām ekspedīcijām. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Bingems, Hairams}} [[Kategorija:1875. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Havajās dzimušie]] [[Kategorija:1956. gadā mirušie]] [[Kategorija:Vašingtonā mirušie]] [[Kategorija:ASV vēsturnieki]] [[Kategorija:ASV politiķi]] [[Kategorija:Ceļotāji]] 8et9lo3saki6dfgwj9n9sg60zbrpgxe 4505914 4505893 2026-08-12T05:05:53Z Meistars Joda 781 4505914 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Hairams Bingems | vārds_orig = ''Hiram Bingham'' | attēls = Senator Hiram Bingham of Conn., (1-9-25) LCCN2016839105 (3x4a).jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1875 | dz_mēnesis = 11 | dz_diena = 19 | dz_vieta = [[Honolulu]], [[Havaju Karaliste]] (tagad {{USA}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1956 | m_mēnesis = 6 | m_diena = 6 | m_vieta = {{vieta|ASV|Vašingtona}} | dzīves_vieta = | pilsonība = [[ASV]] | tautība = [[amerikānis]] | nodarbošanās = [[vēsturnieks]], ceļotājs un politiķis | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = 7 bērni | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Hairams Bingems III''' ({{val|en|Hiram Bingham III}}; dzimis {{dat|1875|11|19}} [[Honolulu]], miris {{dat|1956|6|6}} [[Vašingtona|Vašingtonā]]) bija amerikāņu [[vēsturnieks]], ceļotājs un politiķis. 1911. gadā viņš publiskoja informāciju par [[inki|inku]] cietokšņa [[Maču Pikču]] pastāvēšanu [[Peru]], ko bija no jauna atklājis kopā ar vietējo pamatiedzīvotāju pavadoņiem. Vēlāk pievērsies [[politika]]i. 1925. gadā H. Bingems vienu dienu bija [[Konektikuta]]s 69. gubernators — viņa amata termiņš bija īsākais vēsturē. Viņš tika ievēlēts par gubernatoru 1924. gadā, bet tika ievēlēts arī [[ASV Senāts|Senātā]] un izvēlējās šo amatu. Bija Senāta loceklis līdz 1933. gadam. == Dzīvesgājums == H. Bingems piedzima 1875. gada 19. novembrī [[Honolulu]]. Viņa tēvs un vectēvs bija [[misionāri]], kas strādāja, lai pievērstu [[Havaju salas|Havaju salu]] iedzīvotājus kristīgajai ticībai. No tēva Hairams apguva [[alpīnisms|alpīnisma]] prasmes, kas ļāva viņam ceļot grūti sasniedzamajos kalnu apvidos. 1906. gadā viņš atkārtoja [[Simons Bolivars|Bolivara]] maršrutu no [[Venecuēla]]s uz [[Kolumbija|Kolumbiju]], un divus gadus vēlāk viņš šķērsoja [[Andi|Andus]] ceļā no [[Buenosairesa]]s uz [[Lima|Limu]]. 1911. gadā H. Bingems vadīja [[Jeila Universitāte]]s organizētu ekspedīciju, lai meklētu pazudušu [[inki|inku]] pilsētu, kuru [[spāņi|spāņu]] [[konkistadori]]em nebija izdevies atrast. Rakstiskie avoti par inku civilizāciju liecināja, ka pilsēta jāmeklē netālu no [[Kusko]], apvidū ar nepieejamām kalnu virsotnēm. Ceļotājs apmeklēja vairākas inku arheoloģiskās vietas, un 1911. gada 24. jūlijā viņš kopā ar vietējo pamatiedzīvotāju pavadoņiem atklāja aizmirsto [[Maču Pikču]] cietoksni. Iespējams tomēr, ka pirms Bingema jau 1867. gadā Maču Pikču atklāja un izlaupīja vācu uzņēmējs [[Augusto Bernss]],<ref>[http://news.bbc.co.uk/1/hi/world/americas/7439397.stm Machu Picchu ruin 'found earlier'] {{en}}, Dan Collyns, BBC News (06.06.2008), informācija iegūta 12.07.2008</ref> un 1902. gadā to apmeklēja peruāņu pētnieks [[Augustins Lisaraga]]. Savus atklājumus Bingems aprakstīja grāmatās, kas kļuva par bestselleriem: "Inku zeme" (1922), "Maču Pikču" (1930) un "Inku pazaudētā pilsēta" (1948). H. Bingems bija ieguvis izcilu augstāko izglītību, absolvējot Jeila Universitāti, [[Kalifornijas Universitāte (Bērkli)|Kalifornijas Universitāti Bērkli]] un [[Hārvarda Universitāte|Hārvarda Universitāti]], kur ieguva [[zinātņu doktors|zinātņu doktora]] grādu 1905. gadā. Viņš pasniedza [[vēsture|vēsturi]] Hārvarda Universitātē un [[Prinstonas Universitāte|Prinstonas Universitātē]], bet lielāko daļu savas pasniedzēja karjeras viņš pavadīja Jeila Universitātē. 1922. un 1923. gadā H. Binghems bija [[Konektikutas štats|Konektikutas štata]] leitnants-gubernators. 1924. gadā viņš tika ievēlēts par štata 69. gubernatoru, bet atkāpās no amata nākamajā dienā pēc stāšanās amatā, lai ieņemtu vietu [[ASV Senāts|Senātā]]. Viņa amata termiņš bija īsākais Konektikutas gubernatora amata vēsturē. Bija Senāta loceklis līdz 1933. gadam. Viņam bija 7 bērni; divi dēli [[Hairams Bingems IV]] un [[Džonatans Bingems]], abi darbojās politikā un bija ievērojami [[diplomāts|diplomāti]]. H. Bingems nomira 1956. gada 6. jūnijā [[Vašingtona|Vašingtonā]]. Viņš apglabāts [[Ārlingtonas kapsēta|Ārlingtonas kapsētā]]. 2008. gadā ASV un Peru valdības panāca vienošanos atgriezt Peru dažus no 40 000 inku artefaktiem, ko Bingems atveda uz ASV no savām ekspedīcijām. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Bingems, Hairams}} [[Kategorija:1875. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Havajās dzimušie]] [[Kategorija:1956. gadā mirušie]] [[Kategorija:Vašingtonā mirušie]] [[Kategorija:ASV vēsturnieki]] [[Kategorija:ASV politiķi]] [[Kategorija:Ceļotāji]] fuvhdxyrrte2jjlw0o6sjm4wa8yqz9s 0 637023 4505888 2026-08-12T00:32:09Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Hairams Bingems]] 4505888 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Hairams Bingems]] 6te6divktyus7290dsy3ax2gdv0s37x 0 637024 4505889 2026-08-12T00:32:27Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Hairams Bingems]] 4505889 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Hairams Bingems]] 6te6divktyus7290dsy3ax2gdv0s37x 0 637025 4505896 2026-08-12T01:14:10Z Biafra 13794 Jauna lapa: {{Basketbolista infokaste | vārds = Anna Liepiņa | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2007|4|17}} | dz_viet = {{Vieta|Latvija|Daugavpils}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = 190 [[centimetrs|cm]] | svars = | iesauka = | poz = [[Centrs (basketbols)|centrs]] |... 4505896 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Anna Liepiņa | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2007|4|17}} | dz_viet = {{Vieta|Latvija|Daugavpils}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = 190 [[centimetrs|cm]] | svars = | iesauka = | poz = [[Centrs (basketbols)|centrs]] | kar_sāk = | kar_beig = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = [[Maiami Universitāte]] | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|ASV}} Maiami Universitāte | numurs = | līga = [[NCAA]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 2024—2025 | klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas TTT]] | kl_sez 2 = 2025—2026 | klubs 2 = {{flaga|Lietuva}} [[Klaipēdas "Neptūnas" (sieviešu basketbola komanda)|Klaipēdas "Neptūnas"]] | kl_sez 3 = 2026—pašlaik | klubs 3 = {{flaga|ASV}} Maiami Universitāte | kl_sez 4 = | klubs 4 = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut sezonas = 2026—pašlaik | taut = {{bkw|Latvija}} | ni izmaiņas = <!------ Trenera karjera ------> | trenera sezonas = | trenera klubi = <!------ Papildinformācija ------> | balv = * [[LSBL|Latvijas čempione]] <small>(2025)</small> | slavz = | aģenti = | dzimums = S <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = }} '''Anna Liepiņa''' (dzimusi {{dat|2007|4|17}} [[Daugavpils|Daugavpilī]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[basketbols|basketboliste]], spēlē [[Centrs (basketbols)|centra]] pozīcijā. Bijusi visu vecumu Latvijas jaunatnes basketbola izlašu dalībniece, ir pieaugušo [[Latvijas sieviešu basketbola izlase|Latvijas izlases]] spēlētāja. 2026. gadā A. Liepiņa pārstāv [[Maiami Universitāte]]s komandu [[ASV]] [[NCAA]] čempionātā. A. Liepiņa ir Daugavpils basketbola audzēkne, trenējusies Irinas Romaņenko un Jūlijas Fedorenko vadībā. 2024.—2025. gada sezonā debitēja pieaugušo basketbolā, pārstāvot [[Latvija]]s vadošo klubu [[Rīgas TTT]] un tā sastāvā kļūstot par Latvijas čempioni. 2025. gadā A. Liepiņa pārcēlās uz Lietuvas klubu [[Klaipēdas "Neptūnas" (sieviešu basketbola komanda)|Klaipēdas "Neptūnas"]], ar ko izcīnīja bronzas medaļu [[Baltijas Sieviešu basketbola līga|Baltijas līgā]]. 2026. gada rudenī A. Liepiņa uzsāks studijas [[Maiami Universitāte]]s komandā, kuras basketbola komandu pārstāvēs [[NCAA]] čempionātā. Spēlējusi Latvijas U-16, U-18 un U-20 izlasēs Eiropas čempionātos. 2026. gadā debitējusi pieaugušo [[Latvijas sieviešu basketbola izlase|Latvijas izlases]] sastāvā. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Liepiņa, Anna}} [[Kategorija:2007. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Daugavpilī dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas basketbolisti]] [[Kategorija:Basketbola centri]] 7x5wmb0ytj445ucl5pgdrmjbjj8zx82 4505898 4505896 2026-08-12T01:21:11Z Biafra 13794 pap. 4505898 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Anna Liepiņa | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2007|4|17}} | dz_viet = {{Vieta|Latvija|Daugavpils}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = 190 [[centimetrs|cm]] | svars = | iesauka = | poz = [[Centrs (basketbols)|centrs]] | kar_sāk = | kar_beig = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = [[Maiami Universitāte]] | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|ASV}} Maiami Universitāte | numurs = | līga = [[NCAA]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 2021—2022 | klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[Daugavpils Universitāte (sieviešu basketbola komanda)|Daugavpils Universitāte]] | kl_sez 2 = 2024—2025 | klubs 2 = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas TTT]] | kl_sez 3 = 2025—2026 | klubs 3 = {{flaga|Lietuva}} [[Klaipēdas "Neptūnas" (sieviešu basketbola komanda)|Klaipēdas "Neptūnas"]] | kl_sez 4 = 2026—pašlaik | klubs 4 = {{flaga|ASV}} Maiami Universitāte <!------ Nacionālā izlase ------> | taut sezonas = 2026—pašlaik | taut = {{bkw|Latvija}} | ni izmaiņas = <!------ Trenera karjera ------> | trenera sezonas = | trenera klubi = <!------ Papildinformācija ------> | balv = * [[LSBL|Latvijas čempione]] <small>(2025)</small> | slavz = | aģenti = | dzimums = S <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = }} '''Anna Liepiņa''' (dzimusi {{dat|2007|4|17}} [[Daugavpils|Daugavpilī]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[basketbols|basketboliste]], spēlē [[Centrs (basketbols)|centra]] pozīcijā. Bijusi visu vecumu Latvijas jaunatnes basketbola izlašu dalībniece, ir pieaugušo [[Latvijas sieviešu basketbola izlase|Latvijas izlases]] spēlētāja. 2026. gadā A. Liepiņa pārstāv [[Maiami Universitāte]]s komandu [[ASV]] [[NCAA]] čempionātā. A. Liepiņa ir Daugavpils basketbola audzēkne, trenējusies Irinas Romaņenko un Jūlijas Fedorenko vadībā. Pieaugušo basketbolā debitēja [[Daugavpils Universitāte (sieviešu basketbola komanda)|Daugavpils Universitātes]] komandā, ar ko spēlēja [[Latvijas Sieviešu basketbola līga|Latvijas Sieviešu basketbola līgā]] 2021.—2022. gada sezonā un pārstāvēja šo komandu trīs sezonas. 2024.—2025. gada sezonā pārstāvēja [[Latvija]]s vadošo klubu [[Rīgas TTT]] un tā sastāvā kļūstot par Latvijas čempioni. 2025. gadā A. Liepiņa pārcēlās uz Lietuvas klubu [[Klaipēdas "Neptūnas" (sieviešu basketbola komanda)|Klaipēdas "Neptūnas"]], ar ko izcīnīja bronzas medaļu [[Baltijas Sieviešu basketbola līga|Baltijas līgā]]. 2026. gada rudenī A. Liepiņa uzsāks studijas [[Maiami Universitāte]]s komandā, kuras basketbola komandu pārstāvēs [[NCAA]] čempionātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/damas/21092025-viesulvetru_sezonas_jaunums_anna_liepina_|title=Viesuļvētru sezonas jaunums: Anna Liepiņa pievienosies "Miami" komandai|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-08-12|date=2025-09-21|language=lv}}</ref> Spēlējusi Latvijas U-16, U-18 un U-20 izlasēs Eiropas čempionātos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.proballers.com/basketball/player/273443/anna-liepina|title=Anna Liepina, Basketball Player|last=Proballers|website=Proballers|access-date=2026-08-12|language=en}}</ref> 2026. gadā debitējusi pieaugušo [[Latvijas sieviešu basketbola izlase|Latvijas izlases]] sastāvā. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Liepiņa, Anna}} [[Kategorija:2007. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Daugavpilī dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas basketbolisti]] [[Kategorija:Basketbola centri]] kgb72bw2fk77zdkk4ojsem4qp7i1rur 4505899 4505898 2026-08-12T01:21:59Z Biafra 13794 4505899 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Anna Liepiņa | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2007|4|17}} | dz_viet = {{Vieta|Latvija|Daugavpils}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = 190 [[centimetrs|cm]] | svars = | iesauka = | poz = [[Centrs (basketbols)|centrs]] | kar_sāk = | kar_beig = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = [[Maiami Universitāte]] | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|ASV}} Maiami Universitāte | numurs = | līga = [[NCAA]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 2021—2024 | klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[Daugavpils Universitāte (sieviešu basketbola komanda)|Daugavpils Universitāte]] | kl_sez 2 = 2024—2025 | klubs 2 = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas TTT]] | kl_sez 3 = 2025—2026 | klubs 3 = {{flaga|Lietuva}} [[Klaipēdas "Neptūnas" (sieviešu basketbola komanda)|Klaipēdas "Neptūnas"]] | kl_sez 4 = 2026—pašlaik | klubs 4 = {{flaga|ASV}} Maiami Universitāte <!------ Nacionālā izlase ------> | taut sezonas = 2026—pašlaik | taut = {{bkw|Latvija}} | ni izmaiņas = <!------ Trenera karjera ------> | trenera sezonas = | trenera klubi = <!------ Papildinformācija ------> | balv = * [[LSBL|Latvijas čempione]] <small>(2025)</small> | slavz = | aģenti = | dzimums = S <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = }} '''Anna Liepiņa''' (dzimusi {{dat|2007|4|17}} [[Daugavpils|Daugavpilī]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[basketbols|basketboliste]], spēlē [[Centrs (basketbols)|centra]] pozīcijā. Bijusi visu vecumu Latvijas jaunatnes basketbola izlašu dalībniece, ir pieaugušo [[Latvijas sieviešu basketbola izlase|Latvijas izlases]] spēlētāja. 2026. gadā A. Liepiņa pārstāv [[Maiami Universitāte]]s komandu [[ASV]] [[NCAA]] čempionātā. A. Liepiņa ir Daugavpils basketbola audzēkne, trenējusies Irinas Romaņenko un Jūlijas Fedorenko vadībā. Pieaugušo basketbolā debitēja [[Daugavpils Universitāte (sieviešu basketbola komanda)|Daugavpils Universitātes]] komandā, ar ko spēlēja [[Latvijas Sieviešu basketbola līga|Latvijas Sieviešu basketbola līgā]] 2021.—2022. gada sezonā un pārstāvēja šo komandu trīs sezonas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.futuresportsgroup.com/clients/anna-liepina|title=Anna Liepina|last=GROUP|first=FUTURE SPORTS|website=FUTURE SPORTS GROUP|access-date=2026-08-12}}</ref> 2024.—2025. gada sezonā pārstāvēja [[Latvija]]s vadošo klubu [[Rīgas TTT]] un tā sastāvā kļūstot par Latvijas čempioni. 2025. gadā A. Liepiņa pārcēlās uz Lietuvas klubu [[Klaipēdas "Neptūnas" (sieviešu basketbola komanda)|Klaipēdas "Neptūnas"]], ar ko izcīnīja bronzas medaļu [[Baltijas Sieviešu basketbola līga|Baltijas līgā]]. 2026. gada rudenī A. Liepiņa uzsāks studijas [[Maiami Universitāte]]s komandā, kuras basketbola komandu pārstāvēs [[NCAA]] čempionātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/damas/21092025-viesulvetru_sezonas_jaunums_anna_liepina_|title=Viesuļvētru sezonas jaunums: Anna Liepiņa pievienosies "Miami" komandai|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-08-12|date=2025-09-21|language=lv}}</ref> Spēlējusi Latvijas U-16, U-18 un U-20 izlasēs Eiropas čempionātos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.proballers.com/basketball/player/273443/anna-liepina|title=Anna Liepina, Basketball Player|last=Proballers|website=Proballers|access-date=2026-08-12|language=en}}</ref> 2026. gadā debitējusi pieaugušo [[Latvijas sieviešu basketbola izlase|Latvijas izlases]] sastāvā. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Liepiņa, Anna}} [[Kategorija:2007. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Daugavpilī dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas basketbolisti]] [[Kategorija:Basketbola centri]] d2tit920dqnyo51ujhiz5k8rrlluf4u 4505900 4505899 2026-08-12T01:27:04Z Biafra 13794 pap. 4505900 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Anna Liepiņa | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2007|4|17}} | dz_viet = {{Vieta|Latvija|Daugavpils}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = 190 [[centimetrs|cm]] | svars = | iesauka = | poz = [[Centrs (basketbols)|centrs]] | kar_sāk = | kar_beig = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = [[Maiami Universitāte]] | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|ASV}} Maiami Universitāte | numurs = | līga = [[NCAA]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 2021—2024 | klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[Daugavpils Universitāte (sieviešu basketbola komanda)|Daugavpils Universitāte]] | kl_sez 2 = 2024—2025 | klubs 2 = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas TTT]] | kl_sez 3 = 2025—2026 | klubs 3 = {{flaga|Lietuva}} [[Klaipēdas "Neptūnas" (sieviešu basketbola komanda)|Klaipēdas "Neptūnas"]] | kl_sez 4 = 2026—pašlaik | klubs 4 = {{flaga|ASV}} Maiami Universitāte <!------ Nacionālā izlase ------> | taut sezonas = 2025—pašlaik | taut = {{bkw|Latvija}} | ni izmaiņas = <!------ Trenera karjera ------> | trenera sezonas = | trenera klubi = <!------ Papildinformācija ------> | balv = * [[LSBL|Latvijas čempione]] <small>(2025)</small> | slavz = | aģenti = | dzimums = S <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = }} '''Anna Liepiņa''' (dzimusi {{dat|2007|4|17}} [[Daugavpils|Daugavpilī]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[basketbols|basketboliste]], spēlē [[Centrs (basketbols)|centra]] pozīcijā. Bijusi visu vecumu Latvijas jaunatnes basketbola izlašu dalībniece, ir pieaugušo [[Latvijas sieviešu basketbola izlase|Latvijas izlases]] spēlētāja. 2026. gadā A. Liepiņa pārstāv [[Maiami Universitāte]]s komandu [[ASV]] [[NCAA]] čempionātā. A. Liepiņa ir Daugavpils basketbola audzēkne, trenējusies Irinas Romaņenko un Jūlijas Fedorenko vadībā. Pieaugušo basketbolā debitēja [[Daugavpils Universitāte (sieviešu basketbola komanda)|Daugavpils Universitātes]] komandā, ar ko spēlēja [[Latvijas Sieviešu basketbola līga|Latvijas Sieviešu basketbola līgā]] 2021.—2022. gada sezonā un pārstāvēja šo komandu trīs sezonas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.futuresportsgroup.com/clients/anna-liepina|title=Anna Liepina|last=GROUP|first=FUTURE SPORTS|website=FUTURE SPORTS GROUP|access-date=2026-08-12}}</ref> 2024.—2025. gada sezonā pārstāvēja [[Latvija]]s vadošo klubu [[Rīgas TTT]], tā sastāvā kļūstot par Latvijas čempioni un izcīnot bronzas medaļu [[Baltijas Sieviešu basketbola līga|Baltijas līgā]]. 2025. gadā A. Liepiņa pārcēlās uz Lietuvas klubu [[Klaipēdas "Neptūnas" (sieviešu basketbola komanda)|Klaipēdas "Neptūnas"]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/damas/12092025-anna_liepina_lieliski_debite_klaipedas_ne|title=Anna Liepiņa lieliski debitē Klaipēdas "Neptūnas" rindās|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-08-12|date=2025-09-12|language=lv}}</ref> ar ko izcīnīja sudraba medaļas Lietuvas čempionātā un Baltijas līgā. 2026. gada rudenī A. Liepiņa uzsāks studijas [[Maiami Universitāte]]s komandā, kuras basketbola komandu pārstāvēs [[NCAA]] čempionātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/damas/21092025-viesulvetru_sezonas_jaunums_anna_liepina_|title=Viesuļvētru sezonas jaunums: Anna Liepiņa pievienosies "Miami" komandai|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-08-12|date=2025-09-21|language=lv}}</ref> Spēlējusi Latvijas U-16, U-18 un U-20 izlasēs Eiropas čempionātos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.proballers.com/basketball/player/273443/anna-liepina|title=Anna Liepina, Basketball Player|last=Proballers|website=Proballers|access-date=2026-08-12|language=en}}</ref> 2025. gadā debitējusi pieaugušo [[Latvijas sieviešu basketbola izlase|Latvijas izlases]] sastāvā. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Liepiņa, Anna}} [[Kategorija:2007. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Daugavpilī dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas basketbolisti]] [[Kategorija:Basketbola centri]] n8t69j6amjbt7b729y7on9rwo9t13v3 0 637026 4505920 2026-08-12T05:32:31Z ~2026-44299-19 148983 Jauna lapa: 1969. gadā Latvijas Televīzijā pārraidīja pirmo animācijas filmu "Lietainā dienā" par kādu mazu zēnu, kurš ir spiests atrasties mājās, jo laukā līst lietus. Zēns nolemj ņemt lietas savās rokās un ar domu spēku sūta lietus mākoni prom uz Āfrikas tuksnesi. Šajā pašā gadā režisori Roze Stiebra un Ansis Bērziņš Latvijas Televīzijā izveidoja pirmo animācijas filmu uzņemšanas grupu. Četrdesmit gadu laikā animācija Latvijā ir attīstījusies str... 4505920 wikitext text/x-wiki 1969. gadā Latvijas Televīzijā pārraidīja pirmo animācijas filmu "Lietainā dienā" par kādu mazu zēnu, kurš ir spiests atrasties mājās, jo laukā līst lietus. Zēns nolemj ņemt lietas savās rokās un ar domu spēku sūta lietus mākoni prom uz Āfrikas tuksnesi. Šajā pašā gadā režisori Roze Stiebra un Ansis Bērziņš Latvijas Televīzijā izveidoja pirmo animācijas filmu uzņemšanas grupu. Četrdesmit gadu laikā animācija Latvijā ir attīstījusies straujiem soļiem, izveidojot savu unikālo, atpazīstamo stilu un kļūstot par būtisku nacionālās kultūras daļu. Kultūras ABC LTV “Kultūrdevas" ABC skaidro ievērojamu Latvijas kultūras faktu vēsturi un nozīmi. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1991. gadā Rīgas kinostudija sadalījās vairākās mazākās studijās un tika izveidota zīmēto filmu studija "Dauka". Studijas nosaukums tika izvēlēts par godu Sudraba Edžus darbam "Dullais Dauka", kas stāsta par mazu zēnu, kas dodas pāri aizsalušai jūrai, lai uzzinātu, kas slēpjas aiz horizonta. Animācijas studijas "Dauka" filmas ļoti bieži ir balstītas latviešu autoru darbos un latviešu folkloras motīvos, kā arī būtiska nozīme filmās ir bijusi latviešu komponistu mūzikai. Īpaša sadarbība studijai "Dauka" izveidojusies ar komponistu Imantu Kalniņu un ansambli "Menuets", kas iespēlējuši mūziku filmām "Zaķīšu pirtiņa", "Zelta sietiņš" un citām. Pirmā studijas "Dauka" pilnmetrāžas filma bija "Ness un Nesija" pēc Vika jeb Viktora Kalniņa darba motīviem, kurai sekoja "Kaķīša dzirnavas" pēc Kārļa Skalbes pasakas motīviem. Animācijas filmas tradicionāli tiek pieskaitītas kino nozarei, lai gan patiesībā to varētu uzskatīt par atsevišķu mākslas veidu, kurā var izdalīt dažādus uzņemšanas veidus un tehnikas. Sākumā studijā tika veidotas filmas tikai aplikācijas tehnikā ar dažādiem materiāliem – kartonu, audumu, krāsām un citiem, bet 1983. gadā tika uzņemta pirmā zīmētā latviešu filma "Kabata". Filma, kurā satiekas astoņi kustoņi, zirgs, kuram nav naudas, mušas, vilciņš un citi tēli, veidota, iedvesmojoties no Ojāra Vācieša dzejoļiem. Zīmēto filmu veidošana ir ļoti piņķerīgs un laikietilpīgs process – piemēram, lai izveidotu tikai 3 minūtes garu īsfilmu, ir vajadzīgi 2060 atsevišķi zīmējumi. Kopumā studijā "Dauka" ir radītas vairāk nekā 120 animācijas filmas. Animācijas studijas "Dauka" izveidotāji un animācijas žanra pamatlicēji Latvijā – Roze Stiebra un Ansis Bērziņš – saņēmuši Nacionālo kino balvu "Lielais Kristaps" par mūža ieguldījumu kinomākslā. Daļa studijā "Dauka" tapušo filmu šobrīd skatāmas Nacionālā kino centra filmu portālā filmas.lv. gdklkkzohbxi4c7vsdzhn90x1r9bync 0 637027 4505923 2026-08-12T06:14:41Z Vylks 50297 Vylks pārvietoja lapu [[Vilma Murto]] uz [[Vilma Heltele]]: uzvārda maiņa 4505923 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Vilma Heltele]] 0tovivw4ojnpb9leoqi9xxayxce00kn 3 637028 4505925 2026-08-12T06:18:53Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4505925 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Agy1987}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 12. augusts, plkst. 09.18 (EEST) ftomxavjkp6gistt7zv2fa6stifaldn 0 637029 4505927 2026-08-12T06:28:08Z Vylks 50297 Pāradresē uz [[Vilma Heltele]] 4505927 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Vilma Heltele]] 0tovivw4ojnpb9leoqi9xxayxce00kn 0 637030 4505928 2026-08-12T06:28:40Z Vylks 50297 Pāradresē uz [[Vilma Heltele]] 4505928 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Vilma Heltele]] 0tovivw4ojnpb9leoqi9xxayxce00kn 0 637031 4505930 2026-08-12T06:29:42Z Vylks 50297 Vylks pārvietoja lapu [[Femke Bola]] uz [[Femke Brūdersa-Bola]]: uzvārda maiņa 4505930 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Femke Brūdersa-Bola]] 591bnjsznceusdna5k9cqei33j8f4h2 0 637032 4505935 2026-08-12T06:37:47Z Vylks 50297 Pāradresē uz [[Femke Brūdersa-Bola]] 4505935 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Femke Brūdersa-Bola]] 591bnjsznceusdna5k9cqei33j8f4h2 0 637033 4505936 2026-08-12T06:38:36Z Vylks 50297 Pāradresē uz [[Femke Brūdersa-Bola]] 4505936 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Femke Brūdersa-Bola]] 591bnjsznceusdna5k9cqei33j8f4h2 0 637034 4505940 2026-08-12T06:44:07Z Vylks 50297 Vylks pārvietoja lapu [[Jemisi Ogunleje]] uz [[Jemisi Mabrija]]: uzvārda maiņa 4505940 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Jemisi Mabrija]] 0mbquy1gm3rsmcyl4tw4vs6n8qvl703 0 637035 4505944 2026-08-12T06:46:39Z Vylks 50297 Pāradresē uz [[Jemisi Mabrija]] 4505944 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Jemisi Mabrija]] 0mbquy1gm3rsmcyl4tw4vs6n8qvl703 0 637036 4505945 2026-08-12T06:47:02Z Vylks 50297 Pāradresē uz [[Jemisi Mabrija]] 4505945 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Jemisi Mabrija]] 0mbquy1gm3rsmcyl4tw4vs6n8qvl703 0 637037 4505946 2026-08-12T06:47:23Z Vylks 50297 Pāradresē uz [[Jemisi Mabrija]] 4505946 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Jemisi Mabrija]] 0mbquy1gm3rsmcyl4tw4vs6n8qvl703 0 637038 4505952 2026-08-12T07:39:54Z Kuutnieks 103360 Jauna lapa: {{Personas infokaste | platums = | vārds = Vilhelms Vitekopfs | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1882 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 24 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Kurzemes guberņa|Jelgava|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = |... 4505952 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Vilhelms Vitekopfs | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1882 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 24 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Kurzemes guberņa|Jelgava|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = šahists | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Vilhelms Vitekopfs''' (dzimis {{dat|1882|6|24}})<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:737754{{!}}article:DIVL366|title=Valdības Vēstnesis (23.11.1939), 15. lpp. |access-date=12.08.2026 }}</ref> bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas šahists. Piedalījies 4., 5. un 6. Baltijas Šaha kongresā. 1913. gadā notikušajā 6. Baltijas Šaha kongresā V. Vitekopfs saņēma A. Gīzes ziedoto gandarījuma balvu par labāko rezultātu negodalgoto dalībnieku savstarpējās cīņās. 1. Latvijas Šaha kongresa dalībnieks. Pirmā Pasaules kara dalībnieks 301. kājnieku pulka sastāvā, lielu kara daļu pavadījis Burgas gūstekņu nometnē virsniekiem, gūstā nonākšanas dēļ sākotnēji pasludināts par bezvēsts pazudušu. Repatriējies kā vācbaltietis. == Rezultāti nozīmīgākajos šaha turnīros == * [[4. Baltijas Šaha savienības kongress]] (Rīga, 1907) — 5. vieta apakšgrupā; * [[5. Baltijas Šaha savienības kongress]] (Liepāja, 1911) - 10. vieta; * [[6. Baltijas Šaha savienības kongress]] (Jelgava, 1913) — 7. vieta; * [[1924. gada Latvijas šaha čempionāts|1. Latvijas Šaha kongress]] (Rīga, 1924) — 14. vieta; == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| fide = | fideId = | chessgames = | chessgamesId =149169 | 365chess = }} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Vitekopfs, Vilhelms}} [[Kategorija:Latvijas šahisti]] lyllp24v2nlpndpjhwbl8ogfqkrhii8 4505995 4505952 2026-08-12T11:32:51Z Uldis s 26307 Pievienotas kategorijas un labojumi sakarā ar nezināmu miršanas datumu 4505995 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Vilhelms Vitekopfs | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1882 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 24 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Kurzemes guberņa|Jelgava|td=Latvija}} | m_dat_alt = Nezināms | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = šahists | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Vilhelms Vitekopfs''' (dzimis {{dat|1882|6|24}},<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:737754{{!}}article:DIVL366|title=Valdības Vēstnesis (23.11.1939), 15. lpp. |access-date=12.08.2026 }}</ref> miršanas datums nezināms) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas šahists. Piedalījies 4., 5. un 6. Baltijas Šaha kongresā. 1913. gadā notikušajā 6. Baltijas Šaha kongresā V. Vitekopfs saņēma A. Gīzes ziedoto gandarījuma balvu par labāko rezultātu negodalgoto dalībnieku savstarpējās cīņās. 1. Latvijas Šaha kongresa dalībnieks. Pirmā Pasaules kara dalībnieks 301. kājnieku pulka sastāvā, lielu kara daļu pavadījis Burgas gūstekņu nometnē virsniekiem, gūstā nonākšanas dēļ sākotnēji pasludināts par bezvēsts pazudušu. Repatriējies kā vācbaltietis. == Rezultāti nozīmīgākajos šaha turnīros == * [[4. Baltijas Šaha savienības kongress]] (Rīga, 1907) — 5. vieta apakšgrupā; * [[5. Baltijas Šaha savienības kongress]] (Liepāja, 1911) - 10. vieta; * [[6. Baltijas Šaha savienības kongress]] (Jelgava, 1913) — 7. vieta; * [[1924. gada Latvijas šaha čempionāts|1. Latvijas Šaha kongress]] (Rīga, 1924) — 14. vieta; == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| fide = | fideId = | chessgames = | chessgamesId =149169 | 365chess = }} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Vitekopfs, Vilhelms}} [[Kategorija: Jelgavā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas šahisti]] [[Kategorija:Cilvēki ar nezināmu miršanas datumu]] k7i2cueywompjrpkt7tv6q28mbit6ll 4505996 4505995 2026-08-12T11:34:31Z Uldis s 26307 4505996 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Vilhelms Vitekopfs | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1882 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 24 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Kurzemes guberņa|Jelgava|td=Latvija}} | m_dat_alt = Nezināms | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = šahists | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Vilhelms Vitekopfs''' (dzimis {{dat|1882|6|24}},<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:737754{{!}}article:DIVL366|title=Valdības Vēstnesis (23.11.1939), 15. lpp. |access-date=12.08.2026 }}</ref> miršanas datums nezināms) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas šahists. Piedalījies 4., 5. un 6. Baltijas Šaha kongresā. 1913. gadā notikušajā 6. Baltijas Šaha kongresā V. Vitekopfs saņēma A. Gīzes ziedoto gandarījuma balvu par labāko rezultātu negodalgoto dalībnieku savstarpējās cīņās. 1. Latvijas Šaha kongresa dalībnieks. Pirmā Pasaules kara dalībnieks 301. kājnieku pulka sastāvā, lielu kara daļu pavadījis Burgas gūstekņu nometnē virsniekiem, gūstā nonākšanas dēļ sākotnēji pasludināts par bezvēsts pazudušu. Repatriējies kā vācbaltietis. == Rezultāti nozīmīgākajos šaha turnīros == * [[4. Baltijas Šaha savienības kongress]] (Rīga, 1907) — 5. vieta apakšgrupā; * [[5. Baltijas Šaha savienības kongress]] (Liepāja, 1911) - 10. vieta; * [[6. Baltijas Šaha savienības kongress]] (Jelgava, 1913) — 7. vieta; * [[1924. gada Latvijas šaha čempionāts|1. Latvijas Šaha kongress]] (Rīga, 1924) — 14. vieta; == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| fide = | fideId = | chessgames = | chessgamesId =149169 | 365chess = }} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Vitekopfs, Vilhelms}} [[Kategorija:1882. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Jelgavā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas šahisti]] [[Kategorija:Cilvēki ar nezināmu miršanas datumu]] ho4qhblgf1lvhhiv4yazzz8qzzxkrru 3 637039 4505968 2026-08-12T09:31:14Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4505968 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Guntis999}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 12. augusts, plkst. 12.31 (EEST) fddbhsj8ho9mhq062iswsfsly7z4838 2 637040 4505976 2026-08-12T10:29:54Z JekaCern 137631 iespējama interešu konflikta atklāšana 4505976 wikitext text/x-wiki Es esmu saistīta ar SIA "Jumis Pro" (Visma grupa) un esmu veikusi izmaiņas Vikipēdijas šķirklī par uzņēmuma produktu "Jumis". Lūdzu, ņemiet to vērā, izskatot manas rediģēšanas vēsturi. 6csj9bvdpjppzzhviqnlc70fwzte5y6 1 637041 4505977 2026-08-12T10:32:16Z JekaCern 137631 /* iespējams interešu konflikts */ jauna sadaļa 4505977 wikitext text/x-wiki == iespējams interešu konflikts == esmu saistīta ar SIA "Jumis Pro" un esmu rediģējusi šo šķirkli. Turpmāk ierosinājumus izmaiņām atstāšu šeit, diskusijas lapā, saskaņā ar Vikipēdijas vadlīnijām par interešu konfliktu. [[Dalībnieks:JekaCern|JekaCern]] ([[Dalībnieka diskusija:JekaCern|diskusija]]) 2026. gada 12. augusts, plkst. 13.32 (EEST) 9p99tmgkj3103n9lyff0k39igfd9wpr 0 637042 4505979 2026-08-12T10:37:31Z Ivario 51458 Pāradresē uz [[Akadēmiskā vienība "Austrums"]] 4505979 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Akadēmiskā vienība "Austrums"]] t2m5zpxxg0rg8rwq0g4xh2lwqo4as6d